2. 愤恨品
(17) 2. Āghātavaggo
1-5. 第一 调伏愤恨经等的注释
1-5. Paṭhamaāghātapaṭivinayasuttādivaṇṇanā
161-165161-165. 第二集的第一经没有什么需要说明的。第二经中,“愤恨调伏”是指在这里调伏愤恨,或者是指通过这些方法而调伏,所以叫“愤恨调伏”。因此说“愤恨应当通过这些方法来调伏”等等。
161-165. Dutiyassa paṭhame natthi vattabbaṃ. Dutiye āghāto paṭivinayati ettha, etehīti vā āghātapaṭivinayā. Tenāha ‘‘āghāto etehi paṭivinetabbo’’tiādi.
所谓“无边际”,就是没有边、没有尽头的布片。因为如果它有边的话,就不会被称为“碎布”了。
Nantakanti anantakaṃ, antavirahitaṃ vatthakhaṇḍaṃ. Yadi hi tassa anto bhaveyya, ‘‘pilotikā’’ti saṅkhaṃ na gaccheyya.
“以苔”是指带有种子、穗、须等不同种类的苔。“以水皮”是指颜色像青绿蛙背那样、覆盖在水面上而生成的水面浮膜。“被炎热所侵袭”是指被炎热触及、压制。“心的生起”是指与瞋相应的心生起。
Sevālenāti bījakaṇṇikakesarādibhedena sevālena. Udakapappaṭakenāti nīlamaṇḍūkapiṭṭhivaṇṇena udakapiṭṭhiṃ chādetvā nibbattena udakapiṭṭhikena. Ghammena anugatoti ghammena phuṭṭho abhibhūto. Cittuppādanti paṭighasampayuttacittuppādaṃ.
由于不合意感受的生起,就像用锯子切割一样,阻碍了身体姿势的正常活动,因此折磨人、压迫人,这就叫“病”;一个人有这种病,就是“有病的人”。因这病而生起苦的人,就是已经生起了苦。“重病者”是指病得极其严重的人。“村庄附近的引导者”是指能把人带到村庄附近的人。
Visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva iriyāpathapavattinivāraṇena chindanto ābādhati pīḷetīti ābādho, so assa atthīti ābādhiko. Taṃsamuṭṭhānena dukkhito sañjātadukkho. Bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Gāmantanāyakassāti gāmantasampāpakassa.
由清净的状态,可知水的清澈状态,所以说“acchodakā”就是“清净的水”。因为味道甘美,所以令人欢喜,所以说“madhurodakā”就是“甘甜的水”。水又浅又特别清凉,不是又厚又浓,所以说“tanusītasalilā”就是“浅而清凉的水”。“setakā”就是没有污泥。因为带有泥泞等,水才变色。但从本性来说,它本来就是白色的。第三项等,意思明显。
Pasannabhāvena udakassa acchabhāvo veditabboti āha ‘‘acchodakāti pasannodakā’’ti. Sādurasatāya sātatāti āha ‘‘madhurodakā’’ti. Tanukameva salilaṃ visesato sītalaṃ, na bahalāti āha ‘‘tanusītasalilā’’ti. Setakāti nikkaddamā. Sacikkhallādivasena hi udakassa vivaṇṇatā. Sabhāvato pana taṃ setavaṇṇameva. Tatiyādīni uttānatthāneva.
第6篇 灭经的注释
6. Nirodhasuttavaṇṇanā
166第六经的注释中,“amarisanatthe”就是“不能忍受”的意思。这里用了未来时的说法,也就是用了未来时的词,但意思其实是现在时。因为语法学家们(见波你尼3.3.145-146)在这种情况下,按照“不认可”“不能忍受”等含义,当“存在”这个词作为搭配词出现时,即使是在现在时,也会用未来时的表达方式。
166. Chaṭṭhe amarisanattheti asahanatthe. Anāgatavacanaṃ katanti anāgatasaddappayogo kato, attho pana vattamānakālikova. Akkharacintakā (pāṇini. 3.3.145-146) hi īdisesu ṭhānesu anokappanāmarisanatthavasena atthisadde upapade vattamānakālepi anāgatavacanaṃ karonti.
7-9. 《谏责经》等的注释
7-9. Codanāsuttādivaṇṇanā
167-9第七经中,“事的显示”是指:他犯了什么事,就按那件事的本来样子把它显示出来。“犯戒的显示”是指:他犯了什么戒,就把那个犯戒显示出来。“拒绝共住”是指:拒绝参加伍波萨他、自恣等共住活动,不去做这些事。“拒绝合宜行为”是指:不做礼敬等合乎规矩的行为。“正在谏责者”是指正在劝谏责备的人。“被谏责者的时机”是指被谏责的人适合被谏责的时候。“补特伽罗”是指应当被谏责的那个人。“审察之后”是指这样考察:“这个人具不具备被谏责的条件,具不具备?”“使人蒙受非誉”是指这样想:“这些人用不实之事诽谤我,让我蒙受非誉和不幸”,于是使比丘们蒙受非誉。第八经和第九经的注释,文义浅显,容易明白。
167-9. Sattame vatthusandassanāti yasmiṃ vatthusmiṃ āpatti, tassa sarūpato dassanaṃ. Āpattisandassanāti yaṃ āpattiṃ so āpanno, tassā dassanaṃ. Saṃvāsappaṭikkhepoti uposathappavāraṇādisaṃvāsassa paṭikkhipanaṃ akaraṇaṃ. Sāmīcippaṭikkhepoti abhivādanādisāmīcikiriyāya akaraṇaṃ. Codayamānenāti codentena. Cuditakassa kāloti cuditakassa codetabbakālo. Puggalanti codetabbapuggalaṃ. Upaparikkhitvāti ‘‘ayaṃ cuditakalakkhaṇe tiṭṭhati, na tiṭṭhatī’’ti vīmaṃsitvā. Ayasaṃ āropetīti ‘‘ime maṃ abhūtena abbhācikkhantā ayasaṃ byasanaṃ uppādentī’’ti bhikkhūnaṃ ayasaṃ uppādeti. Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.
10. 《跋达吉经》的注释
10. Bhaddajisuttavaṇṇanā
170第十经中,“征服这些众生而安住”是他的意思。不过,因为他自认为“我以值得赞叹的性质和最殊胜的性质,征服了这些众生而安住”,所以称之为“长者”。至于“Aññadatthu daso”,他通过说“见”没有障碍,并以能总摄所知殊胜之相的方式,宣称自己是无遮障的见者,因此说“见一切”就是他的意思。
170. Dasame abhibhavitvā ṭhito ime satteti adhippāyo. Yasmā pana so ‘‘pāsaṃsabhāvena uttamabhāvena ca te satte abhibhavitvā ṭhito’’ti attānaṃ maññati, tasmā vuttaṃ ‘‘jeṭṭhako’’ti. Aññadatthu dasoti dassane antarāyābhāvavacanena ñeyyavisesapariggāhikabhāvena ca anāvaraṇadassāvitaṃ paṭijānātīti āha ‘‘sabbaṃ passatīti adhippāyo’’ti.