(17) 2. 愤恨品
(17) 2. Āghātavaggo
1-5. 第一愤恨调伏经等注释
1-5. Paṭhamaāghātapaṭivinayasuttādivaṇṇanā
161-165第二集的第一经无特别可释之处。第二经中,「愤恨调伏」指在此处调伏愤恨,或通过这些方法而调伏,故称愤恨调伏。因此说“愤恨应当由这些方法来调伏”等。
161-165. Dutiyassa paṭhame natthi vattabbaṃ. Dutiye āghāto paṭivinayati ettha, etehīti vā āghātapaṭivinayā. Tenāha ‘‘āghāto etehi paṭivinetabbo’’tiādi.
「Nantaka」意为无边际,即没有边际的布片。若有边际,便不会称之为「碎布」(pilotikā)了。
Nantakanti anantakaṃ, antavirahitaṃ vatthakhaṇḍaṃ. Yadi hi tassa anto bhaveyya, ‘‘pilotikā’’ti saṅkhaṃ na gaccheyya.
「以苔」指带有种子、蒂、须等不同种类的苔。「以水皮」指颜色如青绿蛙背那般覆盖水面而生起的水面浮膜。「被炎热所侵袭」指被炎热触及、制伏。「心的生起」指与瞋相应的心生起。
Sevālenāti bījakaṇṇikakesarādibhedena sevālena. Udakapappaṭakenāti nīlamaṇḍūkapiṭṭhivaṇṇena udakapiṭṭhiṃ chādetvā nibbattena udakapiṭṭhikena. Ghammena anugatoti ghammena phuṭṭho abhibhūto. Cittuppādanti paṭighasampayuttacittuppādaṃ.
不合意受生起时,如同用锯切割一般,通过阻碍威仪的正常进行而折磨,故称为「病」;有此病者即是「有病者」。由该病生起的痛苦,即是已产生的苦。「重病者」指病情极为沉重的人。「村庄附近的引导者」指能将人带到村庄附近的人。
Visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva iriyāpathapavattinivāraṇena chindanto ābādhati pīḷetīti ābādho, so assa atthīti ābādhiko. Taṃsamuṭṭhānena dukkhito sañjātadukkho. Bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Gāmantanāyakassāti gāmantasampāpakassa.
由水的清净状态,可了知其清澈,故说「acchodakā」为「清澈的水」。因味道甘美而令人愉悦,故说「madhurodakā」为「甘甜的水」。水既浅薄且特别清凉,而非深而丰沛,故说「tanusītasalilā」为「浅而清凉的水」。「setakā」指无污泥的水。因带有泥泞等而令水变色,但就本性而言,它本是白色的。第三等经的意义都很明显。
Pasannabhāvena udakassa acchabhāvo veditabboti āha ‘‘acchodakāti pasannodakā’’ti. Sādurasatāya sātatāti āha ‘‘madhurodakā’’ti. Tanukameva salilaṃ visesato sītalaṃ, na bahalāti āha ‘‘tanusītasalilā’’ti. Setakāti nikkaddamā. Sacikkhallādivasena hi udakassa vivaṇṇatā. Sabhāvato pana taṃ setavaṇṇameva. Tatiyādīni uttānatthāneva.
第六、《灭经》注释
6. Nirodhasuttavaṇṇanā
166第六经中,「amarisanatthe」是「不能忍受」的意思。这里使用了未来时表达,即用了未来时语词,但意义实为现在时。因为字论者们(参见波你尼3.3.145-146)在这种场合,依于「不认可」「不能忍受」等义,当有「存在」这个语词作为助词出现时,即使是在现在时,也会用未来时的表达方式。
166. Chaṭṭhe amarisanattheti asahanatthe. Anāgatavacanaṃ katanti anāgatasaddappayogo kato, attho pana vattamānakālikova. Akkharacintakā (pāṇini. 3.3.145-146) hi īdisesu ṭhānesu anokappanāmarisanatthavasena atthisadde upapade vattamānakālepi anāgatavacanaṃ karonti.
第七至第九、《谏责经》等注释
7-9. Codanāsuttādivaṇṇanā
167-9第七经中,「事之示现」:即对犯戒所依之事,如实指出。「犯戒之示现」:即他犯了何种戒,便指出那种犯戒。「拒绝共住」:拒绝参与布萨、自恣等共住活动,不行此事。「拒绝合宜行为」:不行礼敬等如法的合宜行为。「codayamānenāti」意为正在行谏责者。「cuditakassa kāloti」意为对于被谏责者而言,适合谏责的时机。「puggalanti」意为应被谏责的补特伽罗。「upaparikkhitvāti」意为审察:‘他是否具足适合谏责的时相’如此审察后。「ayasaṃ āropetīti」意为:‘这些人以不实之事诽谤我,令我蒙受非誉与不幸’,如此将比丘们置于非誉。第八经与第九经的注释,文义明晰,易于了知。
167-9. Sattame vatthusandassanāti yasmiṃ vatthusmiṃ āpatti, tassa sarūpato dassanaṃ. Āpattisandassanāti yaṃ āpattiṃ so āpanno, tassā dassanaṃ. Saṃvāsappaṭikkhepoti uposathappavāraṇādisaṃvāsassa paṭikkhipanaṃ akaraṇaṃ. Sāmīcippaṭikkhepoti abhivādanādisāmīcikiriyāya akaraṇaṃ. Codayamānenāti codentena. Cuditakassa kāloti cuditakassa codetabbakālo. Puggalanti codetabbapuggalaṃ. Upaparikkhitvāti ‘‘ayaṃ cuditakalakkhaṇe tiṭṭhati, na tiṭṭhatī’’ti vīmaṃsitvā. Ayasaṃ āropetīti ‘‘ime maṃ abhūtena abbhācikkhantā ayasaṃ byasanaṃ uppādentī’’ti bhikkhūnaṃ ayasaṃ uppādeti. Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.
第十、《极妙者经》注释
10. Bhaddajisuttavaṇṇanā
170第十经中,「征服后而住立,这些众生」是他所怀的想法。然而,他自认为:‘我以可赞叹的特质与最胜的特质,征服了这些众生而住立’,故称「长者」。至于「Aññadatthu daso」,他宣称‘于见无有任何障碍’,并以总持所知殊胜之相,而自许为无碍见者,因此所谓‘见一切’即是他的意趣。
170. Dasame abhibhavitvā ṭhito ime satteti adhippāyo. Yasmā pana so ‘‘pāsaṃsabhāvena uttamabhāvena ca te satte abhibhavitvā ṭhito’’ti attānaṃ maññati, tasmā vuttaṃ ‘‘jeṭṭhako’’ti. Aññadatthu dasoti dassane antarāyābhāvavacanena ñeyyavisesapariggāhikabhāvena ca anāvaraṇadassāvitaṃ paṭijānātīti āha ‘‘sabbaṃ passatīti adhippāyo’’ti.