(15)5. 三刺品
(15) 5. Tikaṇḍakīvaggo
《轻蔑经》的注释
1. Avajānātisuttavaṇṇanā
141141. 在第五品的第一经里,“给了却轻视”这句话中:有一位福德很大的比丘,能得到四种生活必需品。他得到衣服等物品后,就请另一位福德少的比丘收下。那位比丘虽然被一次又一次地请求,还是照样接受。这时,那位大福德的比丘有点生气,想让对方感到羞愧,就说:“这个人靠自己的福分根本得不到衣服等物品,是靠了我们才得到的。”像这样,虽然给了东西,心里却轻视对方,就叫“给了却轻视”。另外,有人和另一个人一起住了两三年,起初很尊重那个人,随着时间过去,渐渐不再重视,连对方常坐的座位也不去了。这种人因为长期共住而轻视对方,就叫“以共住而轻视”。“信受口”是指从一开始就信受的口,也就是在第一句话说出时,心就已经认定那句话的意思。这里的例子是这样:有人把一位其实很合适的比丘说成“这个人不合适”。听者听了之后便认定如此,后来即使有同辈比丘说“这个人是合适的”,他也不接受,只认先前那句话:“某某说过,这个人不合适。”又比如,有人对一个破戒的人说“这个人持戒清净”。听者相信了这话,后来即使有人告诉他“这个比丘其实不合适,不该和你们来往”,他也不接受,仍然只认先前那句话。还有一类人,听到称赞也接受,听到毁谤也接受。这种人也叫“信受口”,也就是应当被信受的口,意思是:无论听到什么,心就认定在那里。
141. Pañcamassa paṭhame datvā avajānātīti ettha eko bhikkhu mahāpuñño catupaccayalābhī hoti, so cīvarādīni labhitvā aññaṃ appapuññaṃ āpucchati. Sopi tasmiṃ punappunaṃ āpucchantepi gaṇhātiyeva. Athassa itaro thokaṃ kupito hutvā maṅkubhāvaṃ uppādetukāmo vadati ‘‘ayaṃ attano dhammatāya cīvarādīni na labhati, amhe nissāya labhatī’’ti. Evampi datvā avajānāti nāma. Eko pana ekena saddhiṃ dve tīṇi vassāni vasanto pubbe taṃ puggalaṃ garuṃ katvā gacchante gacchante kāle cittīkāraṃ na karoti, āsananisinnaṭṭhānampi na gacchati. Ayampi puggalo saṃvāsena avajānāti nāma. Ādheyyamukhoti ādito dheyyamukho, paṭhamavacanasmiṃyeva ṭhapitamukhoti attho. Tatthāyaṃ nayo – eko puggalo sāruppaṃyeva bhikkhuṃ ‘‘asāruppo eso’’ti katheti. Taṃ sutvā esa niṭṭhaṃ gacchati, puna aññena sabhāgena bhikkhunā ‘‘sāruppo aya’’nti vuttepi tassa vacanaṃ na gaṇhāti. Asukena nāma ‘‘asāruppo aya’’nti amhākaṃ kathitanti purimabhikkhunova kathaṃ gaṇhāti. Aparopissa dussīlaṃ ‘‘sīlavā’’ti katheti. Tassa vacanaṃ saddahitvā puna aññena ‘‘asāruppo eso bhikkhu, nāyaṃ tumhākaṃ santikaṃ upasaṅkamituṃ yutto’’ti vuttepi tassa vacanaṃ aggahetvā purimaṃyeva kathaṃ gaṇhāti. Aparo vaṇṇampi kathitaṃ gaṇhāti, avaṇṇampi kathitaṃ gaṇhātiyeva. Ayampi ādheyyamukhoyeva nāma ādhātabbamukho, yaṃ yaṃ suṇāti, tattha tattha ṭhapitamukhoti attho.
动摇,是指信心等善法只短暂地生起,因此被不信等不善法所动摇,所以叫动摇。在轻信等说法里,因为一再地亲近,信心就变成了敬爱和深情。这种信心和深情,既可以是对世俗的贪爱执著,也可以是清净的净信。净信就是信心的净信。这样一来,这个人就是动摇的,也就是说,因为信心等善法不稳固,这个人就叫做动摇者。就像姜黄染的颜色容易褪掉,像插在谷壳堆里的木桩一推就倒,像放在马背上的葫芦晃来晃去——凡是基础不稳固的地方,片刻之间就会翻倒。迟钝和愚痴,是因为无知而迟钝,因为不能通达境界而愚痴,意思就是极度愚痴。
Loloti saddhādīnaṃ ittarakālappatitattā assaddhiyādīhi lulitabhāvena lolo. Ittarabhattītiādīsu punappunaṃ bhajanena saddhāva bhattipemaṃ. Saddhāpemampi gehassitapemampi vaṭṭati, pasādo saddhāpasādo. Evaṃ puggalo lolo hotīti evaṃ ittarasaddhāditāya puggalo lolo nāma hoti. Haliddirāgo viya, thusarāsimhi koṭṭitakhānuko viya, assapiṭṭhiyaṃ ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya ca anibaddhaṭṭhāne muhuttena kuppati. Mando momūhoti aññāṇabhāvena mando, avisayatāya momūho, mahāmūḷhoti attho.
2-3. 《发起经》等注释
2-3. Ārabhatisuttādivaṇṇanā
142-3在第二部经中说到“发起”时,这里的“发起”一词可以用在业、行为、伤害、精进、恼害、犯戒和违犯这些意思上。比如,“无论什么苦生起,都以发起为缘”这句里,是用在业上。“大发起、大祭祀,它们没有大果报”这句里,是用在行为上。“为了沙门乔达摩而伤害生命”这句里,是用在伤害上。“发起吧,出家吧,在佛陀的教法中精进吧”这句里,是用在精进上。“远离伤害种子与植物”这句里,是用在恼害上。“他发起,并且追悔”这句里,则是用在犯戒和违犯上。所以,这里的含义是:他因为犯戒和违犯而发起,并且因此追悔。“不如实了知”:因为还没有证得,所以不能按照事物的真实样子了知。“于何处”:在什么地方,也就是到达某个境地之后,这个人的已生起的恶不善法就会无余灭尽。那么,到达什么境地之后它们会灭尽呢?是阿拉汉道。对于已经证得果的人来说,则可以说是已经灭尽了。尽管如此,这里应当理解为:按照道的作用来说,实际上说的是果。
142-3. Dutiye ārabhatīti ettha ārambha-saddo kammakiriyahiṃsanavīriyakopanāpattivītikkamesu vattati. Tathā hesa ‘‘yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā’’ti (su. ni. 749) kamme āgato. ‘‘Mahārambhā mahāyaññā, na te honti mahapphalā’’ti (saṃ. ni. 1.120; a. ni. 4.39) kiriyāya. ‘‘Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī’’ti (ma. ni. 2.51) hiṃsane. ‘‘Ārambhatha nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane’’ti (saṃ. ni. 1.185; netti. 29; peṭako. 38; mi. pa. 5.1.4) vīriye. ‘‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 195; ma. ni. 1.293) kopane. ‘‘Ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī’’ti (a. ni. 5.142; pu. pa. 191) ayaṃ pana āpattivītikkame āgato, tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva, tappaccayā ca vippaṭisārī hotīti ayamettha attho. Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato na jānāti. Yatthassāti yasmiṃ assa, yaṃ ṭhānaṃ patvā etassa puggalassa uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti attho. Kiṃ pana patvā te nirujjhantīti? Arahattamaggaṃ, phalappattassa pana niruddhā nāma honti. Evaṃ santepi idha maggakiccavasena pana phalameva vuttanti veditabbaṃ.
他犯了戒,但为了把罪说出来忏悔,就去找同类的人,所以不会后悔。另一种情况是:他没有犯戒,却因为不熟悉戒律的规定,把没犯戒当成犯了戒,于是心生后悔。这里的含义应当这样理解。那么,所说的“不犯戒也不后悔”是指什么样的人呢?是指已经放弃精进的人。他即使戒行清净,也会这样想:“我现在何必般涅槃呢?等到将来弥勒正自觉者出世的时候,我再般涅槃吧。”于是他不去圆满修行。对这样的人应当这样劝告:“尊者为什么放逸而住呢?凡夫的去向是不确定的。所以,你应当为了当面见到弥勒正自觉者、为了证得阿拉汉果而修观。”
Ārabhatī na vippaṭisārī hotīti āpattiṃ āpajjati, taṃ panesa desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati, tasmā na vippaṭisārī hoti. Na ārabhati vippaṭisārī hotīti āpattiṃ na āpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyā āpattisaññī hutvā vippaṭisārī hotīti evamettha attho daṭṭhabbo. ‘‘Na ārabhati na vippaṭisārī hotī’’ti yo vutto, kataro so puggalo? Ossaṭṭhavīriyapuggalo. So hi ‘‘kiṃ me imasmiṃ kāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī’’ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. So hi ‘‘kimatthaṃ āyasmā pamatto viharati, puthujjanassa nāma gati anibaddhā, tasmā hi metteyyasammāsambuddhassa sammukhībhāvaṃ labheyyāsi, arahattatthāya vipassanaṃ bhāvehī’’ti ovaditabbova.
萨度是一个表示请求的助词。这里说的是:尊者确实犯了过失,即便如此,我们还是恳请尊者:该开示的就开示,该出罪的就以出罪,该发露的就发露,舍弃由发起所生的烦恼,以观照安住于清净之状态,去除由追悔所生的烦恼,将其排除,使观的心与观的智慧都增长。所谓依那位第五种人,就是依这第五种漏尽者。将能等同,是说因为出世间功德的平等,所以能与之相等。意思是说,应当由漏尽者这样教诫。第三则浅显易懂。
Sādhūti āyācanatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāva aparaddhaṃ vata āyasmatā, evaṃ santepi mayaṃ āyasmantaṃ yācāma, desetabbayuttakassa desanāya, vuṭṭhātabbayuttakassa vuṭṭhānena, āvikātabbayuttakassa āvikiriyāya ārambhaje āsave pahāya suddhante ṭhitabhāvapaccavekkhaṇena vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā nīharitvā vipassanācittañceva vipassanāpaññañca vaḍḍhetūti. Amunā pañcamena puggalenāti etena pañcamena khīṇāsavapuggalena. Samasamo bhavissatīti lokuttaraguṇehi samabhāveneva samo bhavissatīti evaṃ khīṇāsavena ovaditabboti attho. Tatiyaṃ uttānameva.
四到六、《三尖经》等经的注释
4-6. Tikaṇḍakīsuttādivaṇṇanā
144-6第四种方式中,对于不可意,就是指不称心、不喜欢的。作不违逆想,是指心只以可意的样子运转。在可意的事物上,或者以不净来遍满,或者以无常来作意,把它引导过来、带进来、让心在那里运转。在不可意的事物上,就是指对称为有情的不可意所缘。或者以慈来遍满,是指带着慈与利益之心,到处都遍满于那里。或者以界来作意,是指通过思维法的自性,以观察界的方式,或者在那里让界作意运转起来。舍弃那两者,是指对于因自性和威力而显现在所缘上的不可意状态和可意状态,把这两者都放下、不执取,而对那一切保持中舍。这就是所说的保持中舍。那么,想要安住于中舍的人该怎么做呢?当可意和不可意的境界出现在面前时,他既不生喜悦,也不生忧恼。以舍而住,就是对可意的不贪染,对不可意的不嗔怒,不像其他人那样因为没有正观察而生起愚痴,他不生起那样的愚痴,在六种所缘上以六支舍而安住于舍。因此说,以六支舍的方式,这是第五种。对于可意、不可意六种所缘出现在面前时,因为不舍弃清净自然的状态,在六门中运转,所以名为六支舍,也就是指中舍。以这种中舍的方式,说的是第五种。第五和第六都很清楚。
144-6. Catutthe paṭikūleti amanuññe aniṭṭhe. Appaṭikūlasaññīti iṭṭhākāreneva pavattacitto. Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati upaneti pavatteti. Aniṭṭhasmiṃ vatthusminti aniṭṭhe sattasaññite ārammaṇe. Mettāya vā pharatīti mettaṃ hitesitaṃ upasaṃharanto sabbatthakameva vā tattha pharati. Dhātuto vā upasaṃharatīti dhammasabhāvacintanena dhātuto paccavekkhaṇāya dhātumanasikāraṃ vā tattha pavatteti. Tadubhayaṃ abhinivajjetvāti sabhāvato ānubhāvato ca upatiṭṭhantaṃ ārammaṇe paṭikūlabhāvaṃ appaṭikūlabhāvañcāti taṃ ubhayaṃ pahāya aggahetvā, sabbasmiṃ pana tasmiṃ majjhatto hutvāti vuttaṃ hoti. Majjhatto hutvā viharitukāmo pana kiṃ karotīti? Iṭṭhāniṭṭhesu āpāthaṃ gatesu neva somanassito hoti, na domanassito hoti. Upekkhako vihareyyāti iṭṭhe arajjanto aniṭṭhe adussanto yathā aññe asamapekkhanena mohaṃ uppādenti, evaṃ anuppādento chasu ārammaṇesu chaḷaṅgupekkhāya upekkhako vihareyya. Tenevāha ‘‘chaḷaṅgupekkhāvasena pañcamo’’ti. Iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanalakkhaṇāya chasu dvāresu pavattanato ‘‘chaḷaṅgupekkhā’’ti laddhanāmāya tatramajjhattupekkhāya vasena pañcamo vāro vuttoti attho. Pañcamaṃ chaṭṭhañca uttānameva.
七至十、《非善人施经》等注释
7-10. Asappurisadānasuttādivaṇṇanā
147-150147-150. 在第七种(布施方式)中,“不恭敬地”是指以轻慢的态度来做。对所施之物做不恭敬的行为,就是使它变得不圆满,所以说“不以恭敬心、不先弄干净再布施”。意思是:不除去碎米等过失,不把它弄得清净圆满再布施。“不以心(尊重)”:就是没有放在心上,没有表示敬意。因为表示敬意的人,会把值得敬重的对象放在心里,不会把它丢在心外。或者说,以心为奇妙而作,依规矩行事,这是恭敬;拒绝了这一点,“不尊重而施”,就是指不尊重对方这个人,不打扫座位,随意安顿,用随便的容器盛放之后施与。“不亲手施”:就是不自己亲手施与,而让奴仆、佣人等代施。“弃物般施”:就是中途丢弃、截断之后再施与。因此说“不相续地施与”。或者,“弃物般施”:就是像唾弃物等可弃之法一样,以丢弃的方式施与。因此说“像想要丢弃一样施与”。“此人布施的果报一定会到来”,若有人持有这种业自作自受的见解,他就是“来报见者”;而此人并非如此,所以是“不来报见者”。因此说“所作的果报将会到来”等。第八等(布施方式)中无须赘述。
147-150. Sattame asakkaccanti anādaraṃ katvā. Deyyadhammassa asakkaccakaraṇaṃ nāma asampannaṃ karotīti āha ‘‘na sakkaritvā suciṃ katvā detī’’ti, uttaṇḍulādidosavirahitaṃ sucisampannaṃ katvā na detīti attho. Acittīkatvāti na citte katvā, na pūjetvāti attho. Pūjento hi pūjetabbavatthuṃ citte ṭhapeti, na tato bahi karoti. Cittaṃ vā acchariyaṃ katvā paṭipattivikaraṇaṃ sambhāvanakiriyā, tappaṭikkhepato acittīkaraṇaṃ asambhāvanakiriyā. Agāravena detīti puggale agaruṃ karonto nisīdanaṭṭhāne asammajjitvā yattha vā tattha vā nisīdāpetvā yaṃ vā taṃ vā ādhārakaṃ ṭhapetvā dānaṃ deti. Asahatthāti na attano hatthena deti, dāsakammakarodīhi dāpeti. Apaviddhaṃ detīti antarā apaviddhaṃ vicchedaṃ katvā deti. Tenāha ‘‘na nirantaraṃ detī’’ti. Atha vā apaviddhaṃ detīti ucchiṭṭhādichaḍḍanīyadhammaṃ viya avakkhittakaṃ katvā deti. Tenāha ‘‘chaḍḍetukāmo viya detī’’ti. ‘‘Addhā imassa dānassa phalameva āgacchatī’’ti evaṃ yassa kammassakatādiṭṭhi atthi, so āgamanadiṭṭhiko, ayaṃ pana na tādisoti anāgamanadiṭṭhiko. Tenāha ‘‘katassa nāma phalaṃ āgamissatī’’tiādi. Aṭṭhamādīsu natthi vattabbaṃ.
4. 第四组五十经
4. Catutthapaṇṇāsakaṃ