(15)5. 提甘达基品
(15) 5. Tikaṇḍakīvaggo
1.《轻慢经》注
1. Avajānātisuttavaṇṇanā
141第五品第一经中,「给了而轻慢」:此处,一位大福德比丘获得四资具,得衣等资具后便分与另一位少福德比丘。彼比丘虽被再三给与,仍照收不误。这位大福德比丘便稍生恼怒,欲使其难堪,说道:「此人凭己福分不堪得衣等资具,唯靠我等方得。」如此,虽给与物品,内心却轻慢对方,即名「给了而轻慢」。再者,若有人与另一人共住两三年,初时甚为尊重,日久渐不恭敬,乃至连对方常坐之座亦不再去。此人因长时共住而生轻慢,即称「以共住而轻慢」。所谓「信受口」,是指最初信受之口,即闻第一语时,心便执定彼语。此处举例:有人将一位实为适宜的比丘说为「不适宜」。听者闻已便作是解,其后纵有同辈比丘告言「彼是适宜的」,亦不接纳,唯记先闻之语:「某言彼不适宜。」又如,有人对一无戒比丘说「彼持戒清净」。听者信受其语,后虽有人告曰「此比丘实不适宜,不应与汝等往来」,彼亦不取。
141. Pañcamassa paṭhame datvā avajānātīti ettha eko bhikkhu mahāpuñño catupaccayalābhī hoti, so cīvarādīni labhitvā aññaṃ appapuññaṃ āpucchati. Sopi tasmiṃ punappunaṃ āpucchantepi gaṇhātiyeva. Athassa itaro thokaṃ kupito hutvā maṅkubhāvaṃ uppādetukāmo vadati ‘‘ayaṃ attano dhammatāya cīvarādīni na labhati, amhe nissāya labhatī’’ti. Evampi datvā avajānāti nāma. Eko pana ekena saddhiṃ dve tīṇi vassāni vasanto pubbe taṃ puggalaṃ garuṃ katvā gacchante gacchante kāle cittīkāraṃ na karoti, āsananisinnaṭṭhānampi na gacchati. Ayampi puggalo saṃvāsena avajānāti nāma. Ādheyyamukhoti ādito dheyyamukho, paṭhamavacanasmiṃyeva ṭhapitamukhoti attho. Tatthāyaṃ nayo – eko puggalo sāruppaṃyeva bhikkhuṃ ‘‘asāruppo eso’’ti katheti. Taṃ sutvā esa niṭṭhaṃ gacchati, puna aññena sabhāgena bhikkhunā ‘‘sāruppo aya’’nti vuttepi tassa vacanaṃ na gaṇhāti. Asukena nāma ‘‘asāruppo aya’’nti amhākaṃ kathitanti purimabhikkhunova kathaṃ gaṇhāti. Aparopissa dussīlaṃ ‘‘sīlavā’’ti katheti. Tassa vacanaṃ saddahitvā puna aññena ‘‘asāruppo eso bhikkhu, nāyaṃ tumhākaṃ santikaṃ upasaṅkamituṃ yutto’’ti vuttepi tassa vacanaṃ aggahetvā purimaṃyeva kathaṃ gaṇhāti. Aparo vaṇṇampi kathitaṃ gaṇhāti, avaṇṇampi kathitaṃ gaṇhātiyeva. Ayampi ādheyyamukhoyeva nāma ādhātabbamukho, yaṃ yaṃ suṇāti, tattha tattha ṭhapitamukhoti attho.
所谓「动摇」,谓由于信心等善法唯暂短生起,遂为不信等不善法所动摇,故名动摇。于「轻信」等语中,因反复亲近,信即成喜爱与敬信。此信既可为世俗爱执,亦可为净信。正由信心等善法不稳固,如是之人即名「动摇者」。犹如姜黄所染之色易脱,如插于谷壳堆之木桩推即倒,如置马背之葫芦晃荡不稳——凡无稳固基础之处,顷刻即倾覆。而「迟钝与愚痴」,乃依无明而迟钝,以不能通达境域故成愚痴,即极大愚痴之义。
Loloti saddhādīnaṃ ittarakālappatitattā assaddhiyādīhi lulitabhāvena lolo. Ittarabhattītiādīsu punappunaṃ bhajanena saddhāva bhattipemaṃ. Saddhāpemampi gehassitapemampi vaṭṭati, pasādo saddhāpasādo. Evaṃ puggalo lolo hotīti evaṃ ittarasaddhāditāya puggalo lolo nāma hoti. Haliddirāgo viya, thusarāsimhi koṭṭitakhānuko viya, assapiṭṭhiyaṃ ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya ca anibaddhaṭṭhāne muhuttena kuppati. Mando momūhoti aññāṇabhāvena mando, avisayatāya momūho, mahāmūḷhoti attho.
2-3.《发起经》等注释
2-3. Ārabhatisuttādivaṇṇanā
142-3第二经中,「发起」:此处,ārambha(发起)一词可施用于业、行为、伤害、精进、恼害、犯戒与违犯。诚然,此词于「任何苦生起,皆以发起为缘」中用于业;于「大发起大祭祀,他们无大果报」中用于行为;于「为沙门乔达摩而伤害生命」中用于伤害;于「发起吧,出家吧,于佛教中精进吧」中用于精进;于「彼避免对种子与植物的恼害」中用于恼害;于「彼发起且追悔」中则用于犯戒与违犯。是故,此处义为:彼犯戒,且因犯戒而追悔。「不如实了知」:由未证得故,即不如实了知。「于何处」:于何处,即到达何等境地,此者之已生恶不善法无余灭尽。然则,达何等境地方灭尽耶?即阿拉汉道。得果者则称已灭。虽然如此,此处应解为:依道之作用,所说实是指果。
142-3. Dutiye ārabhatīti ettha ārambha-saddo kammakiriyahiṃsanavīriyakopanāpattivītikkamesu vattati. Tathā hesa ‘‘yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā’’ti (su. ni. 749) kamme āgato. ‘‘Mahārambhā mahāyaññā, na te honti mahapphalā’’ti (saṃ. ni. 1.120; a. ni. 4.39) kiriyāya. ‘‘Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī’’ti (ma. ni. 2.51) hiṃsane. ‘‘Ārambhatha nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane’’ti (saṃ. ni. 1.185; netti. 29; peṭako. 38; mi. pa. 5.1.4) vīriye. ‘‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 195; ma. ni. 1.293) kopane. ‘‘Ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī’’ti (a. ni. 5.142; pu. pa. 191) ayaṃ pana āpattivītikkame āgato, tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva, tappaccayā ca vippaṭisārī hotīti ayamettha attho. Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato na jānāti. Yatthassāti yasmiṃ assa, yaṃ ṭhānaṃ patvā etassa puggalassa uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti attho. Kiṃ pana patvā te nirujjhantīti? Arahattamaggaṃ, phalappattassa pana niruddhā nāma honti. Evaṃ santepi idha maggakiccavasena pana phalameva vuttanti veditabbaṃ.
「发起而不追悔」:他违犯了戒律,却为了发露忏悔而寻求同辈比丘,因此不追悔。「不发起而追悔」:他并未犯戒,但由于对律制不精通,于无犯戒处却生起犯戒之想而追悔,此处的含义应如此理解。所谓「不发起且不追悔」,是指已舍弃精进的人。他虽然戒行清净,却这样想:「我现在何必般涅槃呢?等到未来弥勒正自觉者出世时,我再般涅槃。」于是他不致力圆满修习。应当这样教诫他:「尊者为何放逸而住?凡夫的去向是不确定的。因此,愿您为面见弥勒正自觉者、证得阿拉汉果而修习观!」
Ārabhatī na vippaṭisārī hotīti āpattiṃ āpajjati, taṃ panesa desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati, tasmā na vippaṭisārī hoti. Na ārabhati vippaṭisārī hotīti āpattiṃ na āpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyā āpattisaññī hutvā vippaṭisārī hotīti evamettha attho daṭṭhabbo. ‘‘Na ārabhati na vippaṭisārī hotī’’ti yo vutto, kataro so puggalo? Ossaṭṭhavīriyapuggalo. So hi ‘‘kiṃ me imasmiṃ kāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī’’ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. So hi ‘‘kimatthaṃ āyasmā pamatto viharati, puthujjanassa nāma gati anibaddhā, tasmā hi metteyyasammāsambuddhassa sammukhībhāvaṃ labheyyāsi, arahattatthāya vipassanaṃ bhāvehī’’ti ovaditabbova.
“善哉”是一个表示请求之义的助词。这句话的意思是:“尊者实在是过失深重,即便如此,我等还是恳请尊者:对应予宣说者,给予开示;对应予出离者,以出离的方式;对应予坦露者,以坦白的方式,舍弃由造作所生的烦恼,安住于清净地,藉由自我观察,断除由追悔所生的烦恼,令观的心与观的智慧增长。”其中,所谓“依那位第五种补特伽罗”,即依这位第五种的“诸漏尽者”。“将能等同”,意即由于出世间功德的同等性,能够与之相等。这样说,是应被漏尽者所教授的意思。第三种方式显而易见。
Sādhūti āyācanatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāva aparaddhaṃ vata āyasmatā, evaṃ santepi mayaṃ āyasmantaṃ yācāma, desetabbayuttakassa desanāya, vuṭṭhātabbayuttakassa vuṭṭhānena, āvikātabbayuttakassa āvikiriyāya ārambhaje āsave pahāya suddhante ṭhitabhāvapaccavekkhaṇena vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā nīharitvā vipassanācittañceva vipassanāpaññañca vaḍḍhetūti. Amunā pañcamena puggalenāti etena pañcamena khīṇāsavapuggalena. Samasamo bhavissatīti lokuttaraguṇehi samabhāveneva samo bhavissatīti evaṃ khīṇāsavena ovaditabboti attho. Tatiyaṃ uttānameva.
四至六、《三尖经》等注
4-6. Tikaṇḍakīsuttādivaṇṇanā
144-6144-146. 在第四种方式中:「于不可意」,即于不可意、不如意的事物上。「作不违逆想者」,指心唯以可意的状态而运行。于可意的事物上,或以“不净”遍满,或以“无常”作意,将其引入,令心于彼转起。「于不可意的事物」,即于称为有情的不可意所缘上。「或以慈来遍满」,指引导慈爱与利益,遍满一切处而普行于彼。「或以界作意」,指通过思维法的自性,以观察界的方式,或于彼处运行界作意。「舍弃那两者」,即舍弃厌逆与无厌逆两者:即因自性与威力于所缘上显现的“不可意相”与“可意相”,放下此二者而不执取,于一切保持中舍。这就叫做“保持中舍”。然而,欲住于中舍者,应如何行?当可意与不可意的境界出现时,他既不生“喜悦”,也不起“忧”。”应以舍而住”:于可意者不起贪染,于不可意者不起嗔怒,且不如其他无正观察者那样生起愚痴——他不起那样的愚痴。
144-6. Catutthe paṭikūleti amanuññe aniṭṭhe. Appaṭikūlasaññīti iṭṭhākāreneva pavattacitto. Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati upaneti pavatteti. Aniṭṭhasmiṃ vatthusminti aniṭṭhe sattasaññite ārammaṇe. Mettāya vā pharatīti mettaṃ hitesitaṃ upasaṃharanto sabbatthakameva vā tattha pharati. Dhātuto vā upasaṃharatīti dhammasabhāvacintanena dhātuto paccavekkhaṇāya dhātumanasikāraṃ vā tattha pavatteti. Tadubhayaṃ abhinivajjetvāti sabhāvato ānubhāvato ca upatiṭṭhantaṃ ārammaṇe paṭikūlabhāvaṃ appaṭikūlabhāvañcāti taṃ ubhayaṃ pahāya aggahetvā, sabbasmiṃ pana tasmiṃ majjhatto hutvāti vuttaṃ hoti. Majjhatto hutvā viharitukāmo pana kiṃ karotīti? Iṭṭhāniṭṭhesu āpāthaṃ gatesu neva somanassito hoti, na domanassito hoti. Upekkhako vihareyyāti iṭṭhe arajjanto aniṭṭhe adussanto yathā aññe asamapekkhanena mohaṃ uppādenti, evaṃ anuppādento chasu ārammaṇesu chaḷaṅgupekkhāya upekkhako vihareyya. Tenevāha ‘‘chaḷaṅgupekkhāvasena pañcamo’’ti. Iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanalakkhaṇāya chasu dvāresu pavattanato ‘‘chaḷaṅgupekkhā’’ti laddhanāmāya tatramajjhattupekkhāya vasena pañcamo vāro vuttoti attho. Pañcamaṃ chaṭṭhañca uttānameva.
七至十、《非善人施经》等注
7-10. Asappurisadānasuttādivaṇṇanā
147-150147-150. 第七种方式中,“不恭敬地”:指以轻慢心行事。对于所施之物行不恭敬,即是令其不圆满,因此说“不以恭敬心、不以洁净的方式施与”。意思是:不舍离碎米等过失,不以清净圆满的方式施与。“不以心行施”:即不放在心上,不作尊重。因为尊重者,会将所应尊重的对象置于心中,而非置之度外。或者说,以殷重心、依规矩行事来表达尊重,此即恭敬;既然拒绝了这一点,“不以心行施”即是没有恭敬的行为。“以不尊重而施”:即不尊重此人,不打扫座位,随意安顿,以随便的容器放置后施与。“不亲手”:不是亲手施与,而是令奴仆、工人等代为施与。“弃物般施”:指施与时半途丢弃,不能相续。因此他说“不是毫无间断地施”。或者,“弃物般施”指像对待残羹剩饭等可弃之物一样,以轻蔑丢弃的方式施与。因此他说“如同想要丢弃一样地施与”。
147-150. Sattame asakkaccanti anādaraṃ katvā. Deyyadhammassa asakkaccakaraṇaṃ nāma asampannaṃ karotīti āha ‘‘na sakkaritvā suciṃ katvā detī’’ti, uttaṇḍulādidosavirahitaṃ sucisampannaṃ katvā na detīti attho. Acittīkatvāti na citte katvā, na pūjetvāti attho. Pūjento hi pūjetabbavatthuṃ citte ṭhapeti, na tato bahi karoti. Cittaṃ vā acchariyaṃ katvā paṭipattivikaraṇaṃ sambhāvanakiriyā, tappaṭikkhepato acittīkaraṇaṃ asambhāvanakiriyā. Agāravena detīti puggale agaruṃ karonto nisīdanaṭṭhāne asammajjitvā yattha vā tattha vā nisīdāpetvā yaṃ vā taṃ vā ādhārakaṃ ṭhapetvā dānaṃ deti. Asahatthāti na attano hatthena deti, dāsakammakarodīhi dāpeti. Apaviddhaṃ detīti antarā apaviddhaṃ vicchedaṃ katvā deti. Tenāha ‘‘na nirantaraṃ detī’’ti. Atha vā apaviddhaṃ detīti ucchiṭṭhādichaḍḍanīyadhammaṃ viya avakkhittakaṃ katvā deti. Tenāha ‘‘chaḍḍetukāmo viya detī’’ti. ‘‘Addhā imassa dānassa phalameva āgacchatī’’ti evaṃ yassa kammassakatādiṭṭhi atthi, so āgamanadiṭṭhiko, ayaṃ pana na tādisoti anāgamanadiṭṭhiko. Tenāha ‘‘katassa nāma phalaṃ āgamissatī’’tiādi. Aṭṭhamādīsu natthi vattabbaṃ.
第四集(五十篇)
4. Catutthapaṇṇāsakaṃ