(12) 2. 盲者林品
(12) 2. Andhakavindavaggo
1-4. 依止家族经等注
1-4. Kulūpakasuttādivaṇṇanā
111-114第二品第一经中:对不熟识的家族怀有信赖,称为「不熟而信者」。自己非为主宰而作分配、安排,称为「非主宰而分配者」。对于已离散、因分裂而各自独立的家族,为使其和合而以戒行去亲近,称为「亲近离散者」。第二经等意义显明。
111-114. Dutiyassa paṭhame asanthavesu kulesu vissāso etassāti asanthavavissāsī. Anissaro hutvā vikappeti saṃvidahati sīlenāti anissaravikappī. Vissaṭṭhāni visuṃ khittāni bhedena avatthitāni kulāni ghaṭanatthāya upasevati sīlenāti vissaṭṭhupasevī. Dutiyādīni uttānatthāneva.
5-13. 悭吝女经等注
5-13. Maccharinīsuttādivaṇṇanā
115-123115-123. 第五经中,住处悭等五种悭吝,此处是依比丘尼而说,依比丘门也应了知这些。因为具有住处悭的比丘,一见有客比丘到来,便说“这里存放着塔庙或僧团的资具”等语,而不给予僧团的住处。具有家族悭的比丘,则编造种种过失为借口,阻止他人进入自己护持的信众家庭。具有利得悭的人,即使对僧团所得的利养也心生悭吝,倚仗不如法的依止与强力的依附,设法让他人无法获得。具有色相悭的人,称赞自己的容貌,对他人则说“这人有什么色相?”而数落种种缺陷。这里的“色相”,应知既指身相,也指德行。具有法悭的人心想:“此人学了此法,便会胜过我”,因而不传授给他人。然而,若是心想:“此人学到此法后,会颠倒法义、毁坏正法”,出于护法之心而不给;或者心想:“此人学到此法后,将掉举、傲慢、内心不寂静,造作非福”,出于怜愍此人而不给,则不名为悭吝。这里的“法”,是指教理之法。因为证悟之法唯属圣者,而圣者对此已无悭吝——悭吝已被彻底断除,故不可能生起。其中:因住处悭,在铜屋地狱中被煎煮,或投生为夜叉、饿鬼,头顶着该住处的灰烬而行走。因家族悭,则变得财物匮乏。因利得
115-123. Pañcame āvāsamacchariyādīni pañca idha bhikkhuniyā vasena āgatāni, bhikkhussa vasenapi tāni veditabbāni. Āvāsamacchariyena hi samannāgato bhikkhu āgantukaṃ disvā ‘‘ettha cetiyassa vā saṅghassa vā parikkhāro ṭhapito’’tiādīni vatvā saṅghikaāvāsaṃ na deti. Kulamacchariyena samannāgato bhikkhu tehi tehi kāraṇehi ādīnavaṃ dassetvā attano upaṭṭhāke kule aññesaṃ pavesampi nivāreti. Lābhamacchariyena samannāgato saṅghikampi lābhaṃ maccharāyanto yathā aññe na labhanti, evaṃ karoti attanā visamanissitatāya balavanissitatāya ca. Vaṇṇamacchariyena samannāgato attano vaṇṇaṃ vaṇṇeti, paresaṃ vaṇṇe ‘‘kiṃ vaṇṇo eso’’ti taṃ taṃ dosaṃ vadati. Vaṇṇoti cettha sarīravaṇṇopi, guṇavaṇṇopi veditabbo.
具有法悭的人心想:“此人学了此法,便会胜过我”,因而不传授给他人。但若是心想:“此人学到此法后,会颠倒法义、毁坏正法”,出于护法之心而不给;或者心想:“此人学到此法后,将掉举、傲慢、内心不寂静,造作非福”,出于怜愍此人而不给,则不称为悭吝。此处所说的“法”是指教理之法。因为证悟之法唯属圣者,而圣者对此已无悭吝——悭吝已被彻底断除,故不可能生起。其中,因住处悭,在铜屋地狱中被煎煮,或投生为夜叉、饿鬼,头顶着该住处的灰烬而行走。因家族悭,则变得财物匮乏。因利得悭,投生粪泥地狱;若对僧团或群组的利养心生悭吝,却又以个人受用而享用,则投生为夜叉、饿鬼或大蟒蛇。因色相悭,在诸有中投生者便无端严的色相。因法悭,投生热灰地狱。第六经等意义明显。
Dhammamacchariyena samannāgato – ‘‘imaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā eso maṃ abhibhavissatī’’ti aññassa na deti. Yo pana – ‘‘ayaṃ imaṃ dhammaṃ uggahetvā aññathā atthaṃ viparivattetvā nāsessatī’’ti dhammanuggahena vā – ‘‘ayaṃ imaṃ dhammaṃ uggahetvā uddhato unnaḷo avūpasantacitto apuññaṃ pasavissatī’’ti puggalānuggahena vā na deti, na taṃ macchariyaṃ. Dhammoti cettha pariyattidhammo adhippeto. Paṭivedhadhammo hi ariyānaṃyeva hoti, te ca naṃ na maccharāyanti macchariyassa sabbaso pahīnattāti tassa asambhavo eva. Tattha āvāsamacchariyena lohagehe paccati, yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā carati. Kulamacchariyena appabhogo hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati, saṅghassa vā gaṇassa vā lābhaṃ maccharāyitvā puggalikaparibhogena vā paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhavesu nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena kukkuḷaniraye nibbattati. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.