(14) 4. 补特伽罗品
(14) 4. Puggalavaggo
1. 结经注疏
1. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
131第四品第一:“能导向得生”即能带来再生;“能导向得有”道理相同。其中“那些”指作为因或缘的结。然而,入流者亦未断除下分结,为何此处只举一来者?答:此“一来者”,是于尚未断除下分结的圣者中,取其最上者而言。“于未断结之圣者中”,即指在未断下分结的圣众当中;“取最上者”,以最殊胜者为标准,因为在一来者之上,再无未断下分结的圣者。问:一来者亦有已断的下分结,见结、疑结、戒禁取结确已断除,为何还说“下分诸结未断”?答:是就下分结中尚未断除的部分而言……意为:一来者尚未断除欲贪与嗔恚二结,因此依据这些未断之结,说“下分诸结未断”,并非一切下分结全未断除。此即其义。
131. Catutthassa paṭhame upapattippaṭilābhaṃ saṃvattanikānīti upapattipaṭilābhiyāni. Bhavapaṭilābhiyānīti etthāpi eseva nayo. Yehīti yehi saṃyojanehi hetubhūtehi, karaṇabhūtehi vā. Nanu ca sotāpannassapi orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, kasmā pana sakadāgāmīyeva idha gahitoti āha ‘‘sakadāgāmissāti idaṃ appahīnasaṃyojanesu ariyesu uttamakoṭiyā gahita’’nti. Tattha appahīnasaṃyojanesūti appahīnaorambhāgiyasaṃyojanesu. Uttamakoṭiyā gahitanti ukkaṭṭhaparicchedena gahitaṃ. Sakadāgāmito parañhi appahīnaorambhāgiyasaṃyojano ariyo nāma natthi. Nanu ca sakadāgāmissa pahīnānipi orambhāgiyāni saṃyojanāni atthi diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsasaṃyojanānaṃ pahīnattā, tasmā ‘‘orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnānī’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘orambhāgiyesu ca appahīnaṃ upādāyā’’tiādi. Yasmā kāmarāgabyāpādasaṃyojanāni sakadāgāmissa appahīnāni, tasmā tāni appahīnāni upādāya ‘‘orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnānī’’ti vuttaṃ, na sabbesaṃ appahīnattāti adhippāyo.
2. 辩才经注疏
2. Paṭibhānasuttavaṇṇanā
132在第二经中,“辩才”一词,或指智慧,或指依智慧而现起的言词,此处取后者。辩才若兼具意义与理由,即称“合理辩才者”。被问后不能即刻迅速作答,因而无当下辩才,称为“非立即辩才者”。其余可随此理类推。其中:第一类人稍作思惟,唯见合理之说,如三藏小那伽长老。他受问之时,能正确把握,只说有意义且理由充足之语。第二类人,一问便以浮泛言词应付,纵使思惟后亦说不出合理内容,如四众同学乞食提舍长老。他受问之时,未待听完便开口,漫无边际,若细察其语义,则毫无实益。第三类人,于被问当下即见合理处,并且立刻作答,如三藏小无畏长老。他受问之时,随即快速解说,既具意义,理由亦当。第四类人,被问之时既不能见合理
132. Dutiye paṭibhānaṃ vuccati ñāṇampi ñāṇassa upaṭṭhitavacanampi, taṃ idha adhippetaṃ, atthayuttaṃ kāraṇayuttañca paṭibhānamassāti yuttappaṭibhāno. Pucchānantarameva sīghaṃ byākātuṃ asamatthatāya nomuttappaṭibhānamassāti nomuttappaṭibhāno. Iminā nayena sesā veditabbā. Ettha pana paṭhamo kañci kālaṃ vīmaṃsitvā yuttameva pekkhati tipiṭakacūḷanāgatthero viya. So pana pañhaṃ puṭṭho pariggahetvā yuttappattakāraṇameva katheti. Dutiyo pucchānantarameva yena vā tena vā vacanena paṭibāhati, vīmaṃsitvāpi ca yuttaṃ na pakkheti catunikāyikapiṇḍatissatthero viya. So pana pañhaṃ puṭṭho pañhapariyosānampi nāgameti, yaṃ vā taṃ vā kathetiyeva, vacanatthaṃ panassa vīmaṃsiyamānaṃ katthaci na lagati. Tatiyo pucchāsamakālameva yuttaṃ pekkhati, taṃkhaṇaṃyeva ca naṃ byākaroti tipiṭakacūḷābhayatthero viya. So pana pañhaṃ puṭṭho sīghameva katheti, yuttappattakāraṇo ca hoti. Catuttho puṭṭho samāno neva yuttaṃ pekkhati, na yena vā tena vā paṭibāhituṃ sakkoti, tibbandhakāranimuggo viya hoti lāḷudāyitthero viya.
3-4. 略解者经等注疏
3-4. Ugghaṭitaññūsuttādivaṇṇanā
133-4第三经中,“略解者”:此处ugghaṭana意为“以智触动”,即一为智慧所触便能了知。“随开示之际”:即仅在开示当下。“法现观生起”:指藉由智慧,于四谛法同时现观。“此称为”:此类补特伽罗,于依“有四念处”等(《分别论》355)简略安立论母的教说,能以智慧证得阿拉汉果,故称“略解者”。“广解者”:了知广释之义。即安立简略论母后,于详细解释义理时能证得阿拉汉果的补特伽罗,名为“广解者”。“应被引导者”:应循次第通过教授等加以引导。“次第法现观”:即次第证得阿拉汉果。“句最上者”:唯以文句章句为最高止境。“于彼生无法现观”:意即依此有身,无法生起禅那、观、道、果。第四种情形,则是直接显明述说。
133-4. Tatiye ugghaṭitaññūti ettha ugghaṭanaṃ nāma ñāṇugghaṭanaṃ, ñāṇena ugghaṭitamatteyeva jānātīti attho. Saha udāhaṭavelāyāti udāhāre udāhaṭamatteyeva. Dhammābhisamayo hotīti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṃ abhisamayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā (vibha. 355) nayena saṃkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā arahattaṃ gaṇhituṃ samattho puggalo ‘‘ugghaṭitaññū’’ti vuccati. Vipañcitaṃ vitthāritameva atthaṃ jānātīti vipañcitaññū. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ saṃkhittena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena atthe bhājiyamāne arahattaṃ pāpuṇituṃ samattho puggalo ‘‘vipañcitaññū’’ti vuccati . Uddesādīhi netabboti neyyo. Anupubbena dhammābhisamayoti anukkamena arahattappatti. Byañjanapadameva paramaṃ assāti padaparamo. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti tena attabhāvena jhānaṃ vā vipassanaṃ vā maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ na sakkotīti attho. Catutthaṃ uttānameva.
5-8. 有罪经等注疏
5-8. Sāvajjasuttādivaṇṇanā
135-8“有罪”:指有过失。“以有罪的身业”:即是以有过失的杀生等身业。对于语业、意业,也是如此。“此人被称为”:这位补特伽罗由于三门所造之业有过失,犹如堆满粪便、尸骨等不净之处,因此被称为“有罪”。“多分有罪”:若一人多分是有罪的身业,少分是无过失的身业,便说此人“多分以有罪身业具足,少分以无过失身业具足”。对于语业、意业,也是如此。那么,怎样的人是此类呢?即有人因村落或城镇的习俗,偶尔会受持布萨、圆满戒律。此人被称为:由于三门所造之业中,有罪者占绝大多数,无过失者极其微少,因此称为“多分有过”。应当这样理解:譬如一处,堆积许多色泽难看、气味难闻的花,其上稀疏飘落些许茉莉、喇叭花,此人便似这般;又譬如一处,堆积许多茉莉、喇叭花,其上稀疏掉落些许气味难闻的枣花等,第三类补特伽罗便似这般。然而第四类人,
135-8. Pañcame sāvajjoti sadoso. Sāvajjena kāyakammenāti sadosena pāṇātipātādinā kāyakammena. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammassa sadosattā gūthakuṇapādibharito padeso viya ‘‘sāvajjo’’ti vuccati. Sāvajjena bahulanti yassa sāvajjameva kāyakammaṃ bahulaṃ hoti, appaṃ anavajjaṃ. So ‘‘sāvajjena bahulaṃ kāyakammena samannāgato appaṃ anavajjenā’’ti vuccati. Itaresupi eseva nayo. Ko pana evarūpo hotīti? Yo gāmadhammatāya vā nigamadhammatāya vā kadāci karahaci uposathaṃ samādiyati, sīlāni pūreti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammesu sāvajjasseva bahulatāya anavajjassa appatāya ‘‘vajjabahulo’’ti vuccati. Yathā hi ekasmiṃ padese dubbaṇṇāni duggandhāni pupphāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ adhimuttakavassikapāṭalāni patitāni bhaveyyuṃ, evarūpo ayaṃ puggalo veditabbo. Yathā pana ekasmiṃ padese adhimuttakavassikapāṭalāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ duggandhāni badarapupphādīni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo tatiyo puggalo veditabbo. Catuttho pana tīhi dvārehi āyūhanakammassa niddosattā ca catumadhurabharitasuvaṇṇavāti viya daṭṭhabbo. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.
9-10. 说法者经等注疏
9-10. Dhammakathikasuttādivaṇṇanā
139-140“少说”:在聚集的听众中,只说少许。“并且不合宜”:在讲说时,不阐述具有义理、契合时宜的话。“他的听众是不善巧的”:意思是,前来听法的大众,分不清合理与不合理、有理与无理、善巧与不善巧。“像这样”:指这类愚痴的说法者,对如此愚痴的听众说法,只落得一个“说法者”的名目。依此道理,应当了知在所有情形下的含义。此处,只有两种人是真正的说法者,其余并非如此。其余的人只因名列说法者之中,才这般称呼。第十经的意义明显。
139-140. Navame appañca bhāsatīti sampattaparisāya thokameva katheti. Asahitañcāti kathento ca pana na atthayuttaṃ kālayuttaṃ katheti. Parisā cassa na kusalā hotīti sotuṃ nisinnaparisā cassa yuttāyuttaṃ kāraṇākāraṇaṃ siliṭṭhāsiliṭṭhaṃ na jānātīti attho. Evarūpoti ayaṃ evaṃjātiko bāladhammakathiko evaṃjātikāya bālaparisāya dhammakathikotveva nāmaṃ labhati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Ettha ca dveyeva janā sabhāvadhammakathikā, na itare. Itare pana dhammakathikānaṃ anto paviṭṭhattā evaṃ vuttā. Dasamaṃ uttānameva.