(13) 3. 恐惧品 (Bhayavaggo)显示巴利原文
(13) 3. Bhayavaggo
1. 自责备经注疏 (Attānuvādasuttavaṇṇanā)显示巴利原文
1. Attānuvādasuttavaṇṇanā
121 第三品第一经中,「自责者生起的恐惧」:指自己做了恶事而自我谴责时生起的恐惧。「由三十二种业行引发的恐惧」:这是就居家者而言;对出家者来说,由戒律惩罚所生的恐惧也称为惩罚恐惧。其余文义易于理解。显示巴利原文
121. Tatiyassa paṭhame attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayanti attānaṃ anuvadantassa pāpakammino uppajjanakabhayaṃ. Dvattiṃsakammakāraṇe paṭicca uppajjanakabhayanti agārikānaṃ vasena vuttaṃ , anagārikānaṃ pana vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayampi daṇḍabhayanteva saṅkhaṃ gacchati. Sesaṃ suviññeyyameva.
自责备经注疏结束 (Attānuvādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā)。显示巴利原文
Attānuvādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. 浪恐惧经注疏 (Ūmibhayasuttavaṇṇanā)显示巴利原文
2. Ūmibhayasuttavaṇṇanā
122 第二经中,“这是忿与忧恼的同义语”:此处,以恼怒义故为“忿”;而此忿,以其对身心造成强烈的压迫、折磨与极度苦恼,故称为“忧恼”。它一再生起,便覆盖、压制与之共存的有情,令其不得抬头,正如波浪一般。犹如有人进入外水,沉没于波浪而淹死;同样,在此教法中,若沉没于忿与忧恼,便会还俗,故说忿与忧恼为“浪之恐惧”。“这是贪食者的同义语”:犹如进入外水而被鳄鱼咬死;同样,在此教法中,贪食者的习性——即贪食的状态,因贪求利养而以邪命谋生,毁坏戒等功德,法身被吞食而还俗,故说贪食者的习性为“鳄鱼恐惧”。显示巴利原文
122. Dutiye kodhūpāyāsassetaṃ adhivacananti ettha kujjhanaṭṭhena kodho, sveva cittassa kāyassa ca atippamaddanamathanuppādanehi daḷhaāyāsaṭṭhena upāyāso. Anekavāraṃ pavattitvā attanā samavetaṃ sattaṃ ajjhottharitvā sīsaṃ ukkhipituṃ adatvā ūmisadisatā daṭṭhabbā. Yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo ūmīsu osīditvā marati, evaṃ imasmiṃ sāsane kodhūpāyāse osīditvā vibbhamati, tasmā kodhūpāyāso ‘‘ūmibhaya’’nti vutto. Odarikattassetaṃ adhivacananti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo kumbhīlena khādito marati, evaṃ imasmiṃ sāsane odarikattena odarikabhāvena āmisagedhena micchājīvena jīvikakappanena nāsitasīlādiguṇatāya khāditadhammasarīro vibbhamati, tasmā odarikattaṃ ‘‘kumbhīlabhaya’’nti vuttaṃ.
“念未现前”:指未能建立起“身至念”。“不防护”:指未关闭根门。“这是五欲的同义语”:犹如有人进入外水,沉入漩涡而淹死;同样,在此教法中出家后,若沉入五欲的漩涡,便会还俗。被欲贪征服的众生,在悦意与不悦意的色等所缘所形成的漩涡中,被冲来冲去、来回流转,以至于对超出这些所缘的出离,心也无法生起。五欲便是这样将人卷入不幸,故说它们如同漩涡。显示巴利原文
Anupaṭṭhitāya satiyāti kāyagataṃ satiṃ anuṭṭhāpetvā. Asaṃvutehīti apihitehi. Pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacananti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo āvaṭṭe nimujjitvā marati, evaṃ imasmiṃ sāsane pabbajito pañcakāmaguṇāvaṭṭe nimujjitvā vibbhamati. Kāmarāgābhibhūto hi satto ito ca etto, etto ca itoti evaṃ manāpiyarūpādivisayasaṅkhāte āvaṭṭe attānaṃ saṃsāretvā yathā tato bahibhūte nekkhamme cittampi na uppādeti, evaṃ āvaṭṭetvā byasanāpādanena kāmaguṇānaṃ āvaṭṭasadisatā daṭṭhabbā.
“折磨”:意思是使其疲惫、混乱。“被贪欲所折磨”:即被贪欲所折磨。“这是女人的同义语”:犹如进入外水,遭遇凶猛的鱼而受攻击致死;同样,在此教法中,因女人而生起欲贪便会还俗,故说女人为“鲨鱼恐惧”。女人以自身的女性姿态、欢笑、妩媚等,征服并控制那些不坚定的男子;即使是本性坚稳的男子,也会因贪求她的容貌等,而无法完全成就那些能利益自己与他人的、如戒律般的功德,最终被引向不幸与灾祸。显示巴利原文
Anuddhaṃsetīti kilameti vilolati. Rāgānuddhaṃsitenāti rāgena anuddhaṃsitena. Mātugāmassetaṃ adhivacananti. Yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo caṇḍamacchaṃ āgamma laddhappahāro marati, evaṃ imasmiṃ sāsane mātugāmaṃ ārabbha uppannakāmarāgo vibbhamati, tasmā mātugāmo ‘‘susukābhaya’’nti vutto. Mātugāmo hi yonisomanasikārarahitaṃ adhīrapurisaṃ itthikuttabhūtehi attano hāsabhāvavilāsehi abhibhuyya gahetvā dhīrajātikampi attano rūpādīhi sampalobhanavasena anavasesaṃ attano upakāradhamme sīlādike sampādetuṃ asamatthaṃ karonto anayabyasanaṃ pāpeti.
然而,若因畏惧这四种恐惧而不敢入水,那么依赖水才能获得的利益——如解渴、清洁身体、平息热恼、令身体轻盈等——便无缘获得。同样地,若因畏惧这四种恐惧而不在教法中出家,那么依赖此教法才能证得的利益,他也无法获得:简而言之,即是‘轮转之苦的止息’;详而言之,则是通过持戒等所带来的种种利益。反之,正如有人不畏惧这四种恐惧,勇敢地进入水中,便能获得上述种种利益;同样,有人不畏惧这四种恐惧而在教法中出家,也能证得上述种种利益。然而,大法护长老则如此说:‘畏惧四种恐惧而不敢入水者,不能斩断水流而抵达彼岸;无所畏惧而入水者,则能做到。同样地,因畏惧而不敢在教法中出家者,不能斩断渴爱之流,亲见涅槃彼岸;无所畏惧而出家者,则能做到。’显示巴利原文
Imāni pana cattāri bhayāni bhāyitvā yathā udakaṃ anorohantassa udakaṃ nissāya udakapipāsāvinayanaṃ sarīrasuddhipariḷāhūpasamo kāyautuggāhāpananti, evamādi ānisaṃso natthi, evamevaṃ imāni cattāri bhayāni bhāyitvā sāsane apabbajantassapi imaṃ sāsanaṃ nissāya saṅkhepato vaṭṭadukkhūpasamo, vitthārato pana sīlānisaṃsādivasena anekavidho ānisaṃso natthi. Yathā pana imāni cattāri bhayāni abhāyitvā udakaṃ orohantassa vuttappakāro ānisaṃso hoti, evaṃ imāni abhāyitvā sāsane pabbajantassapi vuttappakāro ānisaṃso hoti. Mahādhammarakkhitatthero panāha ‘‘cattāri bhayāni bhāyitvā udakaṃ anotaranto sotaṃ chinditvā paratīraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti, abhāyitvā otaranto sakkoti, evamevaṃ bhāyitvā sāsane apabbajantopi taṇhāsotaṃ chinditvā nibbānapāraṃ daṭṭhuṃ na sakkoti, abhāyitvā pabbajanto sakkotī’’ti.
3. 第一差异经注疏显示巴利原文
3. Paṭhamanānākaraṇasuttavaṇṇanā
123 123. 在第三经中,“梵身天诸天”:此处,“梵身”是指梵天众的集合体。由于是归属于该群体、往生至彼处,故称“梵身天”。这本应是所有梵身天众的通名。然而,因后文提及“光音天诸天”等名称时,已涵盖了二禅地及以上的天界,如同以“牛群中所剩之牛”来特指某一类,此通名便转而特指剩余的部分——即初禅地的天众。因此,应知此处的“梵身天诸天”,是特指初禅地的诸天。所谓“同去随行”,意指结伴而行,即共住者。这种状态便称为“同伴性”,即共同存在、一起活动,故说“达到共住状态”。关于“劫为寿量”:在此之中,虽然梵众天等诸天的寿量实际有长有短,但此处是依据最高限度而说的。为了阐明此义,方才接着讲述“初禅有劣、……”等等。显示巴利原文
123. Tatiye brahmakāyikānaṃ devānanti ettha brahmānaṃ kāyo samūhoti brahmakāyo, tappariyāpannatāya tattha gatāti brahmakāyikā. Etāya ca sabbassapi brahmakāyassa samaññāya bhavitabbaṃ. Ābhassarānaṃ devānantiādinā pana dutiyajjhānabhūmikādīnaṃ upari gahitattā gobalībaddaññāyena tadavasiṭṭhānaṃ ayaṃ samaññā, tasmā ‘‘brahmakāyikānaṃ devāna’’nti paṭhamajjhānabhūmikānaṃyeva gahaṇaṃ veditabbaṃ. Saha byayati gacchatīti sahabyo, sahavattanako. Tassa bhāvo sahabyatā, sahapavattīti āha ‘‘sahabhāvaṃ upagacchatī’’ti. Kappo āyuppamāṇanti ettha yadipi brahmapārisajjādīnaṃ āyuno antaraṃ atthi, ukkaṭṭhaparicchedena panetaṃ vuttanti dassento ‘‘paṭhamajjhānaṃ atthi hīna’’ntiādimāha.
在“二劫为寿量”一句中,为了说明这是依据由低劣禅那投生者而作的限定,于是开始阐述“二禅亦如前述,有三种”等内容。而在“四劫”一句中,为了显示若按最高限度计算,应说为六十四劫,所以说道:“前文所说的‘一劫、二劫’,也要结合其倍数来理解其义。”那么,此处如何获得此义呢?解释说:“‘劫’亦是表示‘倍数’的名称。”其中,首先提到的劫是基数,然后以一倍相乘,即第一轮计算。所谓“二劫”,是指经过第一轮计算,劫数变为原来的两倍,即两个大劫。所谓“第二”,是指进行第二轮计算。所谓“四劫”,即是进行第二轮计算,将两个大劫再翻一倍,成为四个大劫。接着,将前面所说的“四劫”,依照所论之法,再进行两轮倍数计算:即将之前显示的四个劫,再乘以四倍。意思是,之前所说的四个劫,要再乘以四倍。这也就是说,把经过两轮计算得出的四个劫,再连续翻四倍,便能凑成六十四劫。确实如此计算:将四个劫在第一轮计算中翻倍,即成八个劫;将此八个劫在第二轮计算中翻倍,即成十六个劫;将此十六个劫在第三轮计算中翻倍,即成三十二个劫;再显示巴利原文
Dve kappā āyuppamāṇanti ettha pana hīnajjhānena nibbattānaṃ vasena ayaṃ paricchedo katoti dassetuṃ ‘‘dutiyajjhānaṃ vuttanayeneva tividhaṃ hotī’’tiādi āraddhaṃ. Cattāro kappāti ettha pana ukkaṭṭhaparicchedena catusaṭṭhi kappā vattabbāti dassento ‘‘yaṃ heṭṭhā vuttaṃ ‘kappo dve kappā’ti , kampi āharitvā attho veditabbo’’ti āha. Kathaṃ panettha ayamattho labbhatīti āha ‘‘kappoti ca guṇassapi nāma’’nti. Tattha paṭhamaṃ vutto kappo, tato ekena guṇena, ekasmiṃ vāre gaṇanāyāti attho. Dve kappā hontīti ekavāragaṇanāya kappassa dviguṇitattā dve mahākappā hontīti attho. Dutiyenāti dutiyavāragaṇanāya. Cattāroti dutiyavāragaṇanāya dvīsu kappesu dviguṇitesu cattāro mahākappā hontīti attho. Puna te cattāro kappāti vuttanayena dve vāre guṇetvā ye cattāro kappā dassitā, puna te cattāro kappā catugguṇā hontīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – dve vāre guṇetvā ye cattāro kappā dassitā, tesu catukkhattuṃ guṇitesu catusaṭṭhi kappā sampajjantīti. Tathā hi cattāro ekasmiṃ vāre guṇitā aṭṭha honti, puna te aṭṭha dutiyavāre guṇitā soḷasa honti, puna te soḷasa tatiyavāre guṇitā dvattiṃsa honti, puna te dvattiṃsa catutthavāre guṇitā catusaṭṭhi honti. Tenevāha ‘‘imehi catūhi guṇehi guṇitā ekena guṇena aṭṭha hontī’’tiādi. Ettha ca heṭṭhā uposathasutte (a. ni. 3.71) –
人间五十年,仅是四天王天的一日一夜。显示巴利原文
‘‘Yāni mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo’’ti –
以上所述,仅揭示了欲界诸天的寿量。而在此之前——显示巴利原文
Ādinā kāmāvacaradevānameva āyuppamāṇaṃ dassitaṃ. Heṭṭhāyeva –
“比丘们,世间有三种人,真实存在、可见于世。哪三种呢?比丘们,在此,有一类人,以完全超越色想故……往生于空无边处天众之中。比丘们,那些空无边处天的寿量为二万劫。”显示巴利原文
‘‘Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā…pe… ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ, bhikkhave, devānaṃ vīsati kappasahassāni āyuppamāṇa’’nti (a. ni. 3.117) –
因此,前文只说明了无色界天众的寿命量,这里只显示了色界天众的寿命量。而在《分别论》(Vibhaṅga)中,则以“人寿几何?百岁,或少些,或更多”等方式,显示了天、人以及色界、无色界众生的寿命量。显示巴利原文
Ādinā arūpāvacarānaṃyeva āyuppamāṇaṃ vuttaṃ. Idha pana rūpāvacarānameva āyuppamāṇaṃ dassitaṃ. Vibhaṅgapāḷiyaṃ (vibha. 1022) pana ‘‘manussānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ, vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’tiādinā devamanussānañceva rūpārūpāvacarasattānañca āyuppamāṇaṃ dassitaṃ.
在此,正自觉者限定人与天众的寿命时,并未限定四恶趣与地居天众的寿命。何以故?于地狱,唯业为量,只要业尚未尽,便一直受报;其余恶趣亦然。地居天众亦唯业为量:其中所生众生,有的仅住七日,有的住半月,也有的住一整劫。就人类而言,在家众亦可证得入流果,乃至证得一来果、不来果、阿拉汉果。其中,入流者等尽其余生而住;诸漏尽者则或取般涅槃,或出家。为何如此?因为阿拉汉果是最胜功德,而在家外相低劣,以此低劣,不能持守最胜功德,故诸漏尽者或愿般涅槃,或愿出家。然而地居天众纵使证得阿拉汉果,亦尽形寿而住。在六欲天中,入流者与一来者亦尽形寿而住;不来者必往色界,漏尽者即般涅槃。何以故?因无隐蔽安住之处。在色界与无色界,一切圣者皆尽形寿而住;生于色界的入流者、一来者不再来此世间,即于彼处般涅槃。此类称为禅那不来者。显示巴利原文
Tattha sammāsambuddhena manussānaṃ devānañca āyuṃ paricchindamānena catūsu apāyesu bhummadevesu ca āyu na paricchinnaṃ. Taṃ kasmāti? Niraye tāva kammameva pamāṇaṃ. Yāva kammaṃ na khīyati, tāva paccanti. Tathā sesaapāyesu. Bhummadevānampi kammameva pamāṇaṃ. Tattha nibbattā hi keci sattāhamattaṃ tiṭṭhanti, keci aḍḍhamāsaṃ, kappaṃ tiṭṭhamānāpi atthiyeva. Tattha manussesu gihibhāve ṭhitāyeva sotāpannāpi honti, sakadāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arahattampi pāpuṇanti, tesu sotāpannādayo yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, khīṇāsavā pana parinibbāyanti vā pabbajanti vā. Kasmā? Arahattaṃ nāma seṭṭhaguṇaṃ, gihiliṅgaṃ hīnaṃ, taṃ hīnatāya uttamaṃ guṇaṃ dhāretuṃ na sakkoti, tasmā te parinibbātukāmā vā honti pabbajitukāmā vā. Bhummadevā pana arahattaṃ pattāpi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, chasu kāmāvacaresu devesu sotāpannasakadāgāmino yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, anāgāminā rūpabhavaṃ gantuṃ vaṭṭati khīṇāsavena parinibbātuṃ. Kasmā? Nilīyanokāsassa abhāvā. Rūpāvacarārūpāvacaresu sabbepi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, tattha rūpāvacare nibbattā sotāpannasakadāgāmino na puna idhāgacchanti, tattheva parinibbāyanti. Ete hi jhānaanāgāmino nāma.
那么,成就八等至者,依何决定其投生?依其最熟练的禅那:他对哪一禅那最熟练,便以该禅那往生。若对一切禅那均等熟练,又依何决定?依非想非非想处等至。此时,他必定唯往生于非想非非想处。生于九梵天的圣弟子,可即于彼处再生,亦可再生于更上层天界,而不会再生于下层;凡夫则可即于彼处再生,亦可再生于上、下层。在五净居天与四无色界,圣弟子可即于彼处再生,亦可再生于上层。生于初禅地的不来者,遍历九梵天,最终止于最顶层而般涅槃。广果天、色究竟天与非想非非想处天,此三天界名为“最胜有”;生于此三处的不来者,不复转上转下,即于彼处般涅槃——此是应当了知的杂论。显示巴利原文
Aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ pana kiṃ niyameti? Paguṇajjhānaṃ. Yadevassa paguṇaṃ hoti, tena upapajjati. Sabbesu paguṇesu kiṃ niyameti? Nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti. Ekaṃseneva hi so nevasaññānāsaññāyatane upapajjati. Navasu brahmalokesu nibbattaariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi uparūpapattipi, na heṭṭhūpapatti. Puthujjanānaṃ pana tatrūpapattipi hoti, uparūpapattipi, heṭṭhūpapattipi. Pañcasu suddhāvāsesu catūsu ca arūpesu ariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi. Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto anāgāmī nava brahmaloke sodhetvā matthake ṭhito parinibbāti. Vehapphalaṃ, akaniṭṭhaṃ, nevasaññānāsaññāyatananti ime tayo devalokā seṭṭhabhavā nāma. Imesu tīsu ṭhānesu nibbattaanāgāmino neva uddhaṃ gacchanti, na adho, tattha tattheva parinibbāyantīti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.
4-6. 第二差别经等注释显示巴利原文
4-6. Dutiyanānākaraṇasuttādivaṇṇanā
124-6 在第四经中,“那些法”指的是依“色等”的方式所开示的色等诸法。以“无常”一词,通过否定常而表明它们无常;又因其具有生灭、变易与暂时性,故此也显明了“无常”。凡是已生的,即被生灭所限定;由于老与死,那同一事物便发生变化,且仅是刹那存在。以“苦”一词,通过否定乐而表明它们苦;又因其不断逼迫、为苦之所依,故此也显明了“苦”。由于具有生灭,它们不断地逼迫,是无间断的苦,并且正是苦的立足之处。由于需要靠诸缘维持,是疾病的根源,故称为“病”;由于与苦性之箭结合,流出烦恼不净,因生、老、坏灭而有肿胀、成熟、破溃,故称为“疮”;由于产生逼迫、内部刺戳、难以拔除,故称为“箭”;由于带来不幸,是不善之事的所依,故称为“恶”;由于导致不自在,是疾病的立足处,故称为“疾”;由于不随己意、不可支配,故称为“他”;由于被病、老、死所破坏,故称为“毁”;由于没有拥有人、居住者、作者、感受者、安住者,故称为“空”;以否定我的含义,故称为“无我”。色等诸法,因为这里没有我,所以称为无我。显示巴利原文
124-6. Catutthe te dhammeti te ‘‘rūpagata’’ntiādinā nayena vutte rūpādayo dhamme. Aniccatoti iminā niccappaṭikkhepato tesaṃ aniccatamāha, tato eva ca udayavayavantato vipariṇāmato tāvakālikato ca te aniccāti jotitaṃ hoti. Yañhi nibbattaṃ hoti, taṃ udayavayaparicchinnaṃ . Jarāya maraṇena ca tadeva viparītaṃ, ittarakkhaṇameva ca hotīti. Dukkhatoti iminā sukhappaṭikkhepato tesaṃ dukkhatamāha. Tato eva ca abhiṇhappaṭipīḷanato dukkhavatthuto ca te dukkhāti jotitaṃ hoti. Udayavayavantatāya hi te abhiṇhappaṭipīḷanato nirantaradukkhatāya dukkhasseva ca adhiṭṭhānabhūtā. Paccayayāpanīyatāya rogamūlatāya ca rogato. Dukkhatāsūlayogato kilesāsucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātaparipakkapabhinnato ca gaṇḍato. Pīḷājananato, antotudanato, dunnīharaṇato ca sallato. Avaḍḍhiāvahanato aghavatthuto ca aghato. Aseribhāvajananato ābādhapadaṭṭhānatāya ca ābādhato. Avasavattanato avidheyyatāya ca parato. Byādhijarāmaraṇehi palujjanīyatāya palokato. Sāminivāsikārakavedakaadhiṭṭhāyakavirahato suññato. Attappaṭikkhepaṭṭhena anattato. Rūpādidhammā hi na ettha attā atthīti anattā. Evaṃ sayampi attā na hontīti anattā. Tena abyāpārato nirīhato tucchato anattāti dīpitaṃ hoti. Lakkhaṇattayameva sukhāvabodhanatthaṃ ekādasahi padehi vibhajitvā gahitanti dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Pañcamachaṭṭhāni uttānatthāneva.
7. 第一如来稀有经注释显示巴利原文
7. Paṭhamatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā
127 在第七经中,因这事正现前、极接近,须用如正在进行的表述,故说“入”,意为“已进入”。其光铺展遍满一万个轮围世界,光明炽盛,故称“广大”。“神力”指诸天的光辉与威力。此光明胜过了诸天的光,而非胜过诸天本身,因此经文说“诸天”等。它不被树木、草丛等任何事物所障碍,故是“无碍”、没有障蔽的,因而说“常空旷”。“无覆盖”指下方、上方全无遮蔽。故说“下亦无依托”。这里的“亦”字表示,正如下方没有能托持、承载水的土地,世界间隙便是无覆盖的;同样,上方在诸轮围世界中,因没有天宫存在,也是无覆盖、无依托的。这些地方存在着黑暗,故称“黑暗”。在这里眼识无法生起,是因没有光明,而非因没有眼根。正如经文所说:“以此光明彼此相知”。当赡部洲正值正午时,东毗提诃的住民是日落时分,能见到半个日轮;对阿巴拉勾亚那的住民来说则是日出时分。其余两大洲也是如此,所以说“于三洲中一时显现”。若非如此,太阳就……显示巴利原文
127. Sattame vattamānasamīpe vattamāne viya voharitabbanti ‘‘okkamatī’’ti āha ‘‘okkanto hotīti attho’’ti. Dasasahassacakkavāḷapattharaṇo samujjalabhāvena uḷāro. Devānubhāvanti devānaṃ pabhānubhāvaṃ. Devānañhi pabhaṃ so obhāso adhibhavati, na deve. Tenāha ‘‘devāna’’ntiādi. Rukkhagacchādinā kenaci na haññatīti aghā, asambādhā. Tenāha ‘‘niccavivarā’’ti. Asaṃvutāti heṭṭhā upari kenaci apihitā. Tenāha ‘‘heṭṭhāpi appatiṭṭhā’’ti. Tattha pi-saddena yathā heṭṭhā udakassa pidhāyikā sandhārikā pathavī natthi asaṃvutā lokantarikā, evaṃ uparipi cakkavāḷesu devavimānānaṃ abhāvato asaṃvutā appatiṭṭhāti dasseti. Andhakāro ettha atthīti andhakārā. Cakkhuviññāṇaṃ na jāyati ālokassa abhāvato, na cakkhuno. Tathā hi ‘‘tenobhāsenaaññamaññaṃ sañjānantī’’ti vuttaṃ. Jambudīpe ṭhitamajjhanhikavelāya pubbavidehavāsīnaṃ atthaṅgamavasena upaḍḍhaṃ sūriyamaṇḍalaṃ paññāyati, aparagoyānavāsīnaṃ uggamanavasena. Evaṃ sesadīpesupīti āha ‘‘ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyantī’’ti. Ito aññathā dvīsu eva dīpesu paññāyanti. Ekekāya disāya navanavayojanasatasahassāni andhakāravidhamanampi imināva nayena daṭṭhabbaṃ. Pabhāya nappahontīti attano pabhāya obhāsituṃ nābhisambhuṇanti. Yugandharapabbatamatthakasamappamāṇe ākāse vicaraṇato ‘‘cakkavāḷapabbatassa vemajjhena carantī’’ti vuttaṃ.
“Byāvaṭā”指的是他们为了啃食而正要动手去抓。“Viparivattitvā”就是翻转过来。“Chijjitvā”指的是从昏迷倒下的地方挣脱开来,导致身体折断;或者是由于四肢关节一节节地断开而折断。关于“极度咸涩”:这或许是针对被太阳曝晒变得极热之后,所感觉到的极冷状态,才说为极度咸涩。事实上,于劫住期间,成就之云所降的大雨之水,是能支持大地的,不可能像坏劫时毁灭一切的水那样咸涩。如果真的那样咸,大地也会被融化掉。又或者,由于这些饿鬼自身恶业的果报,如同平常的水在他们看来会变成脓血一样,这种水在他们的感知中也变得咸苦难忍,因此经文说“在极度咸涩的水中”。显示巴利原文
Byāvaṭāti khādanatthaṃ gaṇhituṃ upakkamantā. Viparivattitvāti vivaṭṭitvā. Chijjitvāti mucchāpavattiyā ṭhitaṭṭhānato muccitvā, aṅgapaccaṅgachedanavasena vā chijjitvā. Accantakhāreti ātapasantapābhāvena atisītabhāvaṃ sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṃ kappasaṇṭhānaudakaṃ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṃ pathavisandhārakaṃ kappavināsakaudakaṃ viya khāraṃ bhavitumarahati, tathā sati pathavīpi vilīyeyya, tesaṃ vā pāpakammaphalena petānaṃ pakatiudakassa pubbakheḷabhāvāpatti viya tassa udakassa khārabhāvāpatti hotīti vuttaṃ ‘‘accantakhāre udake’’ti.
8. 第二如来稀有经注释显示巴利原文
8. Dutiyatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā
128 第八经中:“所依”,因应当于中取乐,故为人所依恋、反复亲近,即指五种欲功德。“享乐”意为从中获得喜悦,嬉戏娱乐。又或,“所依”乃依恋而亲近,即以爱悦耽著而投入,指爱欲所游履的种种事境。由于乐于沉浸这些所依,故称“乐于所依”。犹如国王进入一座陈设精美、满缀花果树木的园林,因而成就感到欢乐、喜悦、满足、极乐,毫无厌倦,不愿离去;同样地,众生因欲乐所依与爱欲所依而喜乐,在轮回流转中心满意足、毫不厌倦地安住。因此,世尊将这两种所依皆喻为园苑乐土,而说“乐于所依”等语。其余文句于此其义甚明。显示巴利原文
128. Aṭṭhame ālīyanti āramitabbaṭṭhena sevīyantīti ālayā, pañca kāmaguṇā. Āramantīti ratiṃ vindanti kīḷanti laḷanti. Ālīyanti vā allīyantā abhiramaṇavasena sevantīti ālayā, taṇhāvicaritāni. Tehi ālayehi ramantīti ālayārāmā. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannauyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya sampattiyā ramati, sammudito āmoditappamodito hoti, na ukkaṇṭheti, sāyampi nikkhamituṃ na icchati, evamimehi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe pamuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena tesaṃ bhagavā duvidhampi ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento ‘‘ālayārāmā’’tiādimāha. Sesamettha uttānameva.
第九、第十 《阿难未曾有经》等注释显示巴利原文
9-10. Ānandaacchariyasuttādivaṇṇanā
129-130 第九经中,“款待法”是就日常的行为习惯而言;但对于前来的比丘、比丘尼,他则在问答之间,随顺时节与心意而为说法;对于优婆塞、优婆夷,则依近坐交谈而说。第十经意义明了。显示巴利原文
129-130. Navame paṭisanthāradhammanti pakaticārittavasena vuttaṃ, upagatānaṃ pana bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca pucchāvissajjanavasena ceva cittarucivasena ca yathākālaṃ dhammaṃ desetiyeva, upāsakaupāsikānaṃ pana upanisinnakakathāvasena. Dasamaṃ uttānameva.