雨云品
(11) 1. Valāhakavaggo
雨云二经注
1-2. Valāhakasuttadvayavaṇṇanā
101-2在第三篇五十经的第一部经中,“gajjitā”(雷鸣)即“thanitā”(已鸣)。于此,只打雷不下雨的情形是恶劣的。因为人们每当听到打雷,便想“一定会下好雨”,于是取出种子去播种。然而若其后只打雷不下雨,田里的种子便白白烂在田间,家中的种子也朽坏在家,由此造成饥荒。不打雷却下雨的情形也是恶劣的。因为此时人们会想“会下不好的雨”,便只在低洼处耕作。而后天降大雨,把种子全部冲入大海,同样造成饥荒。打雷又下雨的情形则是最好的,此时粮食丰足。不打雷也不下雨的情形则纯然是恶劣的。“说而不做”是指有人总是说“我要完成经教修学的重担,我要完成禅修的重担”,但只是空谈,并不依照所说的去持诵,也不实际修习业处。
101-2. Tatiyapaṇṇāsakassa paṭhame gajjitāti thanitā. Tattha gajjitvā novassanabhāvo nāma pāpako. Manussā hi yadā devo gajjati, tadā ‘‘suvuṭṭhitā bhavissatī’’ti bījāni nīharitvā vapanti. Atha deve avassante khette bījāni khetteyeva nassanti, gehe bījāni geheyeva nassantīti dubbhikkhaṃ hoti. Nogajjitvā vassanabhāvopi pāpako. Manussā hi imasmiṃ kāle ‘‘dubbuṭṭhikā bhavissatī’’ti ninnaṭṭhānesuyeva vappaṃ karonti. Atha devo vassitvā sabbabījāni mahāsamuddaṃ pāpeti, dubbhikkhameva hoti. Gajjitvā vassanabhāvo pana bhaddako. Tadā hi subhikkhaṃ hoti. Nogajjitvā novassanabhāvo ekantapāpakova. Bhāsitā hoti no kattāti ‘‘idāni ganthadhuraṃ pūressāmi, vāsadhuraṃ pūressāmī’’ti kathetiyeva, na uddesaṃ gaṇhāti, na kammaṭṭhānaṃ bhāveti.
“做而不说”是指有人并不说“我要完成经教修学的重担”或“我要完成禅修的重担”,却能在适当的时机把它圆满成办。依此道理,其余的也应当了知。或者,这一切其实都是针对施主而说的。有一种人,他向僧团发出邀请说“我将在某某日做布施”,但到了那天却不做了。此人在福德上有亏损,比丘僧团在利养上也有损失。另一种人,没有事先邀请僧团,自己备好了供养,然后说“我会去迎请比丘们”却没请到,因为所有比丘都已被别处邀请走了。此人也同样在福德上有亏损,僧团在利养上也有损失。还有一种人,他先邀请僧团,随后备好供养并如约布施,这样的人才真是依所说而行的人。再有一种人,既不邀请僧团,也不做布施,当知这就是恶人。第二部经的意义是显而易见的。
Kattā hoti no bhāsitāti ‘‘ganthadhuraṃ pūressāmi, vāsadhuraṃ vā’’ti na bhāsati, sampatte pana kāle samattaṃ sampādeti. Iminā nayena itarepi veditabbā. Atha vā sabbaṃ panetaṃ paccayadāyakeheva kathitaṃ. Eko hi ‘‘asukadivase nāma dānaṃ dassāmī’’ti saṅghaṃ nimanteti, sampatte kāle no karoti. Ayaṃ puggalo puññena parihāyati, bhikkhusaṅgho pana lābhena parihāyati. Aparo saṅghaṃ animantetvā sakkāraṃ katvā ‘‘bhikkhū ānessāmī’’ti na labhi, sabbe aññattha nimantitā honti. Ayampi puññena parihāyati, saṅghopi lābhena parihāyati. Aparo paṭhamaṃ saṅghaṃ nimantetvā pacchā sakkāraṃ katvā dānaṃ deti, ayaṃ kiccakārī hoti. Aparo neva saṅghaṃ nimanteti, na dānaṃ deti, ayaṃ pāpapuggaloti veditabbo. Dutiyaṃ uttānameva.
瓶经注
3. Kumbhasuttavaṇṇanā
103在第三部经中,“rittako”(空)指内里空空如也。“pihitamukho”(封口)指盖住口放置的样子。“apārutamukho”(开口)指敞开口放置的样子。而在以此作比喻的人当中,当知:那种内在没有真实功德、虚浮不实,仅凭外在威仪而显得庄重的人,便是“封口之人”。其余例子的意义也可依此类推。
103. Tatiye rittakoti anto ritto. Pihitamukhoti pidahitvā ṭhapito. Apārutamukhoti vivaritvā ṭhapito, upamitapuggalesu panettha antoguṇasāravirahito ca tuccho, bāhirasobhanatāya pihito puggaloti veditabbo. Sesesupi eseva nayo.
《水池经》注疏
4. Udakarahadasuttavaṇṇanā
104在第四部经中:当水池的水仅及脚踝深时,因水混杂了十五种颜色或水本身浑浊,难以看清池底,这种看似幽深实则浅显的相状,便称为“浅而甚深之相”。所以说:“古老十五……乃至……名为浅而甚深之相。”当水有三肘或四肘深时,水清澈见底,这种看似浅显实则幽深的相状,便称为“甚深而浅之相”。所以说:“清澈洁净、如宝石色泽般的水,名为甚深而浅之相。”当这两种原因共同存在时,另两种相状也应了知。就人而言,因烦恼炽盛,又缺乏德行的深度,却在行仪上与具足深厚德行者相似,便称为“浅而甚深之相”。以此类推,其余情形应当了知。
104. Catutthe udakarahado jaṇṇukamattepi udake sati paṇṇarasasambhinnavaṇṇattā vā bahalattā vā udakassa apaññāyamānatalo uttāno gambhīrobhāso nāma hotīti āha ‘‘purāṇapaṇṇarasa…pe… gambhīrobhāso nāmā’’ti. Tiporisacatuporise pana udake sati acchattā udakassa paññāyamānatalo gambhīro uttānobhāso nāma hotīti āha ‘‘acchavippasannamaṇivaṇṇaudako uttānobhāso nāmā’’ti. Ubhayakāraṇasambhavato pana itare dve veditabbā. Puggalepi kilesussadabhāvato guṇagambhīratāya ca abhāvato guṇagambhīrānaṃ sadisehi abhikkamanādīhi yutto uttāno gambhīrobhāso nāma. Iminā nayena sesā veditabbā.
第五至第六经:《芒果经》等注疏
5-6. Ambasuttādivaṇṇanā
105-6第五项中:“未熟而存在”是指内在未熟。“外熟而具未熟色”是指内在已熟,外表却如未熟。如同芒果有未熟的状态,即是未熟性;就人而言,即是凡夫性。又如芒果有与成熟相似的状态,即是熟色;就人而言,即与圣者们行仪相似的状态,称为熟色。由此类推,其余情形应当了知。第六种情形显而易见。
105-6. Pañcame āmakaṃ hutvāti anto āmaṃ hutvā. Pakkaṃ āmavaṇṇīti anto pakkaṃ bahi āmasadisaṃ. Tattha yathā ambe apakkabhāvo āmatā hoti, evaṃ puggalepi puthujjanatā. Yathā ca tattha pakkasadisatā pakkavaṇṇitā, evaṃ puggalepi ariyānaṃ abhikkamanādisadisatā pakkavaṇṇitāti iminā nayena sesā veditabbā. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
《鼠经》注疏
7. Mūsikasuttavaṇṇanā
107“挖坑”是指挖掘自己的住处,也就是洞穴。“而不在其中居住”是指不在那里居住,而住在其他地方,这样便落入了猫等敌人的控制。“居住而不建立立足处”是指自己不挖,而是住在他人挖好的洞穴中,如此便能保全生命。第三种是两样都做,从而保全生命。第四种是两样都不做,因而落入敌手。以此譬喻对应于人:第一种人,如同老鼠挖掘立足之处,他学习九分教的佛陀教法;但如同老鼠不住在洞穴中而另住他处,落入敌手,此人虽然依于教理学习运用智慧,却不证悟四谛法,游走于世间染着之处,便落入了死魔、烦恼魔、天子魔这三种魔的控制。第二种人,如同老鼠不挖立足之处,他不学习九分教的佛陀教法;但如同老鼠住在他人挖好的洞穴中而保全生命,此人因听闻他人说法,证悟四谛法,超越三种魔的控制。由此类推,第三种和第四种情形的譬喻对应也应当了知。
107. Sattame āvāṭaṃ khanatīti attano āsayaṃ bilakūpaṃ khanati. Na ca tattha vasatīti tattha avasitvā kismiñcideva ṭhāne vasati, evaṃ biḷārādiamittavasaṃ gacchati. Vasitā no gādhaṃ kattāti sayaṃ na khanati, parena kate bile vasati, evaṃ jīvitaṃ rakkhati. Tatiyā dvepi karontī jīvitaṃ rakkhati. Catutthī dvepi akarontī amittavasaṃ gacchati. Imāya pana upamāya upamitesu puggalesu paṭhamo yathā sā mūsikā gādhaṃ khanati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ uggaṇhāti. Yathā pana sā tattha na vasati, kismiñcideva ṭhāne vasantī amittavasaṃ gacchati, tathā ayampi pariyattivasena ñāṇaṃ pesetvā catusaccadhammaṃ na paṭivijjhati, lokāmisaṭṭhānesu vicaranto maccumārakilesamāradevaputtamārasaṅkhātānaṃ vasaṃ gacchati. Dutiyo yathā mūsikā gādhaṃ na khanati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ na uggaṇhāti. Yathā pana parena khanite bile vasantī jīvitaṃ rakkhati, evaṃ parassa kathaṃ sutvā catusaccadhammaṃ paṭivijjhitvā tiṇṇaṃ mārānaṃ vasaṃ atikkamati. Iminā nayena tatiyacatutthesupi opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.
第八:《牛经》注释
8. Balībaddasuttavaṇṇanā
108第108节。第八经。先就牛来说:如果一头公牛对自己的牛群又撞又吓,对其他牛却温顺、性情柔和,这便称为“对自群牛凶暴,不对他群牛凶暴”。同样,一个人若对自己的徒众催逼、苛责,以粗恶语相待,对别的徒众却表现出温和与谦下,就称为“对自众凶暴”。依此类推,其余几种人也就清楚了。
108. Aṭṭhame balībaddo tāva yo attano gogaṇaṃ ghaṭṭeti ubbejeti, paragoṇe pana sūrato sukhasīlo hoti, ayaṃ sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo nāma. Puggalopi attano parisaṃ ghaṭṭento vijjhanto pharuse samudācaranto, paraparisāya pana soraccaṃ nivātavuttitaṃ āpajjanto sagavacaṇḍo nāmāti iminā nayena sesāpi veditabbā.
第九:《树经》注释
9. Rukkhasuttavaṇṇanā
109第109节。第九经。先就树来说:所谓“边材以心材为眷属”,指的是树林中最年长的那棵树自身是边材,环绕它的眷属树反而是心材。依此类推,其余几种树也应这样理解。对应到人:因缺乏戒行的实质而称为边材,因具足戒行与威仪而称为心材,应当这样来了解。
109.Navame rukkho tāva pheggu sāraparivāroti vanajeṭṭhakarukkho sayaṃ pheggu hoti, parivārarukkhā panassa sārā honti. Iminā nayena sesā veditabbā. Puggalesu pana sīlasāravirahitato pheggutā, sīlācārasamannāgamena ca sāratā veditabbā.
第十:《蛇经》注释
10. Āsīvisasuttavaṇṇanā
110第110节。第十经。有一种毒,如燃烧草把的火焰一般迅速上升,抓取眼、抓取肩、抓取头之后便停驻在那里,犹如宝蛇等的毒,这称为“速发毒”,不称为“剧毒”。另一种毒,缓慢上升,升到哪里,就像泼了水似的(如水蛇等的毒),即使过了十二年,也会在耳孔、肩、背等处显现;若用念诵咒语等方法处理,却不能迅速消退,这是“剧毒”,不是“速发毒”。又有一种毒,既迅速上升,又无法迅速消退,犹如无瑕蛇等的毒,这既是“速发毒”也是“剧毒”。“无瑕蛇”即大蝮蛇。还有一种毒,上升缓慢,即使被排出也容易消退,犹如青蛇、脉蛇等的毒,这既不是“速发毒”,也不是“剧毒”。“青蛇”是指颜色如枝条的蛇,常在树端等处游走。
110. Dasame yassa visaṃ pajjalitatiṇukkāya aggi viya sīghaṃ abhiruhitvā akkhīni gahetvā khandhaṃ gahetvā sīsaṃ gahetvā ṭhitanti vattabbataṃ āpajjati maṇisappādīnaṃ visaṃ viya, mantaṃ pana parivattetvā kaṇṇavātaṃ datvā daṇḍakena pahaṭamatte otaritvā daṭṭhaṭṭhāneyeva tiṭṭhati, ayaṃ āgataviso na ghoraviso nāma. Yassa pana visaṃ saṇikaṃ abhiruhati, āruḷhāruḷhaṭṭhāne pana āsittaudakaṃ viya hoti udakasappādīnaṃ viya, dvādasavassaccayenapi kaṇṇaviddhakhandhapiṭṭhikādīsu paññāyati, mantaparivattanādīsu ca kariyamānesu sīghaṃ na otarati, ayaṃ ghoraviso na āgataviso nāma. Yassa pana visaṃ sīghaṃ abhiruhati, na sīghaṃ otarati aneḷakasappādīnaṃ visaṃ viya, ayaṃ āgataviso ca ghoraviso ca. Aneḷakasappo nāma mahāāsīviso. Yassa visaṃ mandaṃ hoti, ohāriyamānampi sukheneva otarati nīlasappadhamanisappādīnaṃ visaṃ viya, ayaṃ neva āgataviso na ghoraviso. Nīlasappo nāma sākhavaṇṇo rukkhaggādīsu vicaraṇasappo.