跋陀村品显示巴利原文
1. Bhaṇḍagāmavaggo
1. 《已遍觉经》注释显示巴利原文
1. Anubuddhasuttavaṇṇanā
1 《四集》的第一经中,「ananubodhā」(不觉悟)指因为不觉悟、因为不了知。「appaṭivedhā」(不证悟)指因为不证悟、因为没有现观。「dīghamaddhānaṃ」(长时)指很长的时间。「sandhāvitaṃ」(流转)指从一个有到另一个有地流转。「saṃsaritaṃ」(轮回)指反反复复地往来轮回。「mamañceva tumhākañca」(我的和你们的)指由我和由你们。或者也可以这样理解:流转和轮回,是我和你们共同经历的——这就是这里的意思。「ariyassa」(圣者的)指无过失者的。戒、定、慧这三法应当理解为与道、果相应;而‘解脱’这一名称,指的仅仅是果。「bhavataṇhā」(有爱)是对各种有的渴爱。「bhavanetti」(有导引)即是有的绳索,这个名称实为渴爱的别名。因为渴爱犹如套在牛颈上的绳索,将众生拖向各种有,故称为‘有导引’。显示巴利原文
1. Catukkanipātassa paṭhame ananubodhāti abujjhanena ajānanena. Appaṭivedhāti appaṭivijjhanena apaccakkhakiriyāya. Dīghamaddhānanti cirakālaṃ. Sandhāvitanti bhavato bhavaṃ gamanavasena sandhāvitaṃ. Saṃsaritanti punappunaṃ gamanāgamanavasena saṃsaritaṃ. Mamañceva tumhākañcāti mayā ca tumhehi ca. Atha vā sandhāvitaṃ saṃsaritanti sandhāvanaṃ saṃsaraṇaṃ mamañceva tumhākañca ahosīti evamettha attho veditabbo. Ariyassāti niddosassa. Sīlaṃ samādhi paññāti ime pana tayo dhammā maggaphalasampayuttāva veditabbā, vimuttināmena phalameva niddiṭṭhaṃ. Bhavataṇhāti bhavesu taṇhā. Bhavanettīti bhavarajju. Taṇhāya eva etaṃ nāmaṃ. Tāya hi sattā goṇā viya gīvāya bandhitvā taṃ taṃ bhavaṃ nīyanti, tasmā bhavanettīti vuccati.
「anuttarā」(无上)指出世间的。「dukkhassantakaro」(苦的终结者)指轮回之苦的终结者。「cakkhumā」(具眼者)指具备五种眼。「parinibbuto」(已般涅槃)指以烦恼的般涅槃而般涅槃。这是他在菩提树下所证的初般涅槃;后来在双娑罗树间,又以无余涅槃界而般涅槃。世尊就以这样前后连贯的教说结束了这次开示。显示巴利原文
Anuttarāti lokuttarā. Dukkhassantakaroti vaṭṭadukkhassa antakaro. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto. Idamassa bodhimaṇḍe paṭhamaparinibbānaṃ, pacchā pana yamakasālānamantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutoti yathānusandhinā desanaṃ niṭṭhāpesi.
2. 《坠落经》注释显示巴利原文
2. Papatitasuttavaṇṇanā
2 第二经中,「papatito」指掉落,即死去。「appapatito」指不掉落,即已得安立。其中,世间凡夫确实可说是掉落;入流等圣者在烦恼生起的刹那,也可说为掉落;而漏尽者则绝对是安立者。显示巴利原文
2. Dutiye papatitoti patito cuto. Appapatitoti apatito patiṭṭhito. Tattha lokiyamahājano patitoyeva nāma, sotāpannādayo kilesuppattikkhaṇe patitā nāma, khīṇāsavo ekantapatiṭṭhito nāma.
“死而坠落者”:那些死去的人,即称为坠落。“坠落者”:那些坠落的人,即称为死去。因死而坠落,因坠落而死——这是它的意思。“染著者”:指被贪欲染著的人。“再来到”:指再一次来到生、老、病、死。“应作已作”:指通过四种道所应完成的事,已经完成了。“已乐于应乐”:指已经喜乐于那些应当喜乐的种种功德。“以乐随得乐”:指以乐获得了乐——即用人间的乐获得天界的乐,用禅那的乐获得观的乐,用观的乐获得道的乐,用道的乐获得果的乐,用果的乐获得涅槃的乐。显示巴利原文
Cutāpatantīti ye cutā, te patanti nāma. Patitāti ye patitā, te cutā nāma. Cutattā patitā, patitattā cutāti attho. Giddhāti rāgarattā. Punarāgatāti puna jātiṃ puna jaraṃ puna byādhiṃ puna maraṇaṃ āgatā nāma honti. Kataṃ kiccanti catūhi maggehi kattabbakiccaṃ kataṃ. Rataṃ rammanti ramitabbayuttake guṇajāte ramitaṃ. Sukhenānvāgataṃ sukhanti sukhena sukhaṃ anuāgataṃ sampattaṃ. Mānusakasukhena dibbasukhaṃ, jhānasukhena vipassanāsukhaṃ, vipassanāsukhena maggasukhaṃ, maggasukhena phalasukhaṃ, phalasukhena nibbānasukhaṃ sampattaṃ adhigatanti attho.
3. 《第一恨经》注释显示巴利原文
3. Paṭhamakhatasuttavaṇṇanā
3 第三项之义,已于《二集注释》中说明。在偈颂中:“应受责备”:指那些应当受到责备的行为;“责备”:即呵斥、指责;“应受称赞”:指那些应当受到称赞的行为。“他以口收集不幸”:如此造作之人,即是以口收集不幸。“因彼不幸,不得安乐”:由于那种不幸,他体验不到安乐。“即使尽舍一切财物与自身”:是说即便把自己的所有财富连同自身一并失去,这种失败也仅是小不幸。然而,若对善逝生起一念恶心,此心之染污,才是远大于彼之不幸。为显示其更为严重,故说“十万”等语。其中,“十万”:依尼罗部陀地狱计数,有十万;“三十六”:另有三十六尼罗部陀;“五”:依阿浮陀地狱计数,有五阿浮陀。“凡呵责圣者之人”:那些因呵责圣者而投生地狱者,其寿量即如此之长。显示巴利原文
3. Tatiyaṃ dukanipātavaṇṇanāyaṃ vuttameva. Gāthāsu pana nindiyanti ninditabbayuttakaṃ. Nindatīti garahati. Pasaṃsiyoti pasaṃsitabbayutto. Vicināti mukhena so kalinti yo evaṃ pavatto , tena mukhena kaliṃ vicināti nāma. Kalinā tena sukhaṃ na vindatīti tena ca kalinā sukhaṃ na paṭilabhati. Sabbassāpi sahāpi attanāti sabbenapi sakena dhanena ceva attanā ca saddhiṃ yo parājayo, so appamattakova kalīti attho. Yo sugatesūti yo pana sammaggatesu puggalesu cittaṃ padusseyya, ayaṃ cittapadosova tato kalito mahantataro kali. Idāni tassa mahantatarabhāvaṃ dassento sataṃ sahassānantiādimāha. Tattha sataṃ sahassānanti nirabbudagaṇanāya satasahassaṃ. Chattiṃsatīti aparāni ca chattiṃsati nirabbudāni. Pañca cāti abbudagaṇanāya ca pañca abbudāni. Yamariyagarahīti yaṃ ariye garahanto nirayaṃ upapajjati, tattha ettakaṃ āyuppamāṇanti.
4. 《第二恨经》的解释显示巴利原文
4. Dutiyakhatasuttavaṇṇanā
4 第四项,于“于母、于父”等句中:对母亲行邪道者,指弥勒;对父亲行邪道者,指阿阇世;对如来行邪道者,指提婆达多;对如来弟子行邪道者,指高迦离迦。“多”:即很多。“生”:即获得、招来。“以此”:即依这种称为邪行的非法之行。“死后”:即从此世至于他世。“堕恶趣”:即生于地狱等任何一处。在白善分方面,其义理也是如此。显示巴利原文
4. Catutthe mātari pitari cātiādīsu mittavindako mātari micchāpaṭipanno nāma, ajātasattu pitari micchāpaṭipanno nāma, devadatto tathāgate micchāpaṭipanno nāma, kokāliko tathāgatasāvake micchāpaṭipanno nāma. Bahuñcāti bahukameva. Pasavatīti paṭilabhati. Tāyāti tāya micchāpaṭipattisaṅkhātāya adhammacariyāya. Peccāti ito gantvā. Apāyaṃ gacchatīti nirayādīsu aññatarasmiṃ nibbattati. Sukkapakkhepi eseva nayo.
第五 随流经注释显示巴利原文
5. Anusotasuttavaṇṇanā
5 第五经:「顺流而行者」即随流者。逆烦恼流修行、逆流而进者,称为逆流者。「住立者」:具有安住特性者。「已渡者」:已渡过洪水、安稳而住者。「到彼岸者」:已至彼岸者。「立于高地者」:即立于涅槃的高地。「婆罗门」:此指最尊胜、无过失者。「于此」:即于此世间。「又受用诸欲」:即以烦恼欲受用外在所缘之欲。「又造作恶业」:即造作杀生等恶业。「不造作恶业」:即不造作五种与仇怨有关之业。诸比丘,此即称为「住立者」:此阿那含圣者因不再以结生方式还来此世间,故称‘住立者’。显示巴利原文
5. Pañcame anusotaṃ gacchatīti anusotagāmī. Kilesasotassa paccanīkapaṭipattiyā paṭisotaṃ gacchatīti paṭisotagāmī. Ṭhitattoti ṭhitasabhāvo. Tiṇṇoti oghaṃ taritvā ṭhito. Pāraṅgatoti paratīraṃ gato. Thale tiṭṭhatīti nibbānathale tiṭṭhati. Brāhmaṇoti seṭṭho niddoso. Idhāti imasmiṃ loke. Kāme ca paṭisevatīti kilesakāmehi vatthukāme paṭisevati. Pāpañca kammaṃ karotīti pāpañca pāṇātipātādikammaṃ karoti. Pāpañca kammaṃ na karotīti pañcaverakammaṃ na karoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ṭhitattoti ayaṃ anāgāmī puggalo tasmā lokā puna paṭisandhivasena anāgamanato ṭhitatto nāma.
「被渴爱所支配」:即被渴爱征服、淹没,或已陷入、沉溺于渴爱。「修学圆满」:即安住于修学之圆满。「不退法」:即具不退失之性质。「心得自在者」:即已达心自在状态。如此之人本是漏尽者,然此处指阿那含。「诸根安定」:即六根安住。「胜与劣」:即胜与劣,指善与不善。「遍知」:即以智慧遍知。「已破除」:即已破坏或已烧尽。「已住于梵行」:即已修习道梵行而得安住。「到达世间边际者」:即已到达三种世间的边际。「到彼岸者」:即从六种义理上到达彼岸。此处所说为漏尽者。如是,于经与偈中,所述皆为轮回与还灭。显示巴利原文
Taṇhādhipannāti taṇhāya adhipannā ajjhotthaṭā, taṇhaṃ vā adhipannā ajjhogāḷhā. Paripuṇṇasekhoti sikkhāpāripūriyā ṭhito. Aparihānadhammoti aparihīnasabhāvo. Cetovasippattoti cittavasībhāvaṃ patto. Evarūpo khīṇāsavo hoti, idha pana anāgāmī kathito. Samāhitindriyoti samāhitachaḷindriyo. Paroparāti parovarā uttamalāmakā, kusalākusalāti attho. Sameccāti ñāṇena samāgantvā. Vidhūpitāti viddhaṃsitā jhāpitā vā. Vusitabrahmacariyoti maggabrahmacariyaṃ vasitvā ṭhito. Lokantagūti tividhassāpi lokassa antaṃ gato. Pāragatoti chahākārehi pāragato. Idha khīṇāsavova kathito. Iti suttepi gāthāsupi vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ.
第六 寡闻经注释显示巴利原文
6. Appassutasuttavaṇṇanā
6 第六经中:「未得」即未到达。在「经」等方面,应知:《分别》(二分)、《义释》、《犍度》、《附随》、《经集》、《吉祥经》、《宝经》、《那罗迦经》、《多婆多迦经》,以及其他被称为“经”的如来之语,为「修多罗」(经)。一切带有偈颂的经,为「祇夜」,特别是《相应部》中整个《有偈品》。全部的《阿毗达摩藏》、无偈颂的经,以及其他未被八支所摄的佛语,为「记说」。《法句》、《长老偈》、《长老尼偈》以及在《经集》中不称为“经”的纯粹偈颂,还有单独的「偈颂」,为「偈」。与由喜悦智慧所成的偈颂相关联的八十二部经,为「自说」。「这是世尊说的」等这样方式展开的一百一十部经,为「如是语」。《无戏论本生》等五百五十部本生故事,为「本生」。「比丘们,在阿难身上有这四种稀有、未曾有法」等这样方式展开的,一切与稀有未曾有法相关的经典,为「未曾有法」。《小吠陀罗》、《大吠陀罗》、《正见》、《释问》、《行分别》、《大满月经》等,一切在获得智慧和喜悦之后才提问的经典,为「吠陀罗」。「不解义,不解法」:即既不懂注释,也不懂圣典文本。「法随法行者」:即未实践那与九种出世间法相应的、包含戒律的前行之道。依此方法,所有情形的含义都应这样理解。在此,第一种情况讲的是寡闻且破戒的人;第二种情况讲的是寡闻的漏尽者;第三种情况讲的是多闻但破戒的人;第四种情况讲的是多闻的漏尽者。显示巴利原文
6. Chaṭṭhe anupapannoti anupāgato. Suttantiādīsu ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārasuttanipātamaṅgalasuttaratanasutta- nāḷakasuttatuvaṭakasuttāni, aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ, visesena saṃyuttake sakalopi sagāthāvaggo. Sakalampi abhidhammapiṭakaṃ, niggāthakasuttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ, taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapada-theragāthā-therigāthā suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbā. Somanassañāṇamayikagāthāpaṭisaṃyuttā dveasīti suttantā udānanti veditabbā. ‘‘Vuttañhetaṃ bhagavatā’’tiādinayappavattā dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbā. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañca jātakasatāni jātakanti veditabbāni. ‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande’’tiādinayappavattā sabbepi acchariyaabbhutadhammapaṭisaṃyuttā suttantā abbhutadhammanti veditabbā. Cūḷavedallamahāvedallasammādiṭṭhisakkapañhasaṅkhārabhājaniyamahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitā suttantā vedallanti veditabbā. Na atthamaññāya na dhammamaññāyāti aṭṭhakathañca pāḷiñca ajānitvā. Dhammānudhammappaṭipannoti navalokuttaradhammassa anurūpadhammaṃ sahasīlaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ na paṭipanno hoti. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Paṭhamavāre panettha appassutadussīlo kathito, dutiye appassutakhīṇāsavo, tatiye bahussutadussīlo, catutthe bahussutakhīṇāsavo.
「于诸戒不圆满」:指在戒行上有所缺失之人。「以戒与以闻」:谓从戒的方面与闻的方面,如此呵责他:‘此人是破戒者、寡闻者’——这是其含义。「他的闻成就」:对此人而言,因为通过听闻完成了闻所应做的事,所以他的听闻才真正名为‘成就’。「不成就」:由于没有完成闻所应做的事,故不成就。「持法者」:即成为所听闻之法的承载者。「具慧者」:即具有善慧之人。「犹如阎浮金的项坠」:「阎浮金」指天然的上品黄金;犹如以那种阎浮金制成的项坠,意指如同一块重五两的金块。显示巴利原文
Sīlesuasamāhitoti sīlesu aparipūrakārī. Sīlato ca sutena cāti sīlabhāgena ca sutabhāgena ca ‘‘ayaṃ dussīlo appassuto’’ti evaṃ taṃ garahantīti attho. Tassa sampajjate sutanti tassa puggalassa yasmā tena sutena sutakiccaṃ kataṃ, tasmā tassa sutaṃ sampajjati nāma. Nāssa sampajjateti sutakiccassa akatattā na sampajjati. Dhammadharanti sutadhammānaṃ ādhārabhūtaṃ. Sappaññanti supaññaṃ. Nekkhaṃ jambonadassevāti jambunadaṃ vuccati jātisuvaṇṇaṃ, tassa jambunadassa nekkhaṃ viya, pañcasuvaṇṇaparimāṇaṃ suvaṇṇaghaṭikaṃ viyāti attho.
第七 善经注释(Sobhanasuttavaṇṇanā)显示巴利原文
7. Sobhanasuttavaṇṇanā
7 第七经:「聪敏」:即具备智慧的通达明了。「善调伏」:即达到调伏、善加调伏。「无畏惧」:即具备与喜悦相伴的自信之智。「持法者」:即成为所听闻之法的承载者。于偈颂中:「比丘且具足戒」,虽然对每一位比丘各说一种功德,然而所有这些功德实皆适用于每一位。显示巴利原文
7. Sattame viyattāti paññāveyyattiyena samannāgatā. Vinītāti vinayaṃ upetā suvinītā. Visāradāti vesārajjena somanassasahagatena ñāṇena samannāgatā. Dhammadharāti sutadhammānaṃ ādhārabhūtā. Bhikkhu ca sīlasampannoti gāthāya kiñcāpi ekekasseva ekeko guṇo kathito, sabbesaṃ pana sabbepi vaṭṭantīti.
第八 自信经注释(Vesārajjasuttavaṇṇanā)显示巴利原文
8. Vesārajjasuttavaṇṇanā
8 第八句:「自信」(vesārajjānīti):这里的「自信」(vesārajja)是「怯懦」(sārajja)的对立面,乃观察于四种情形中全无怯懦时,所生起的伴随喜悦的智慧之名。「宣称牛王位」(Āsabhaṃ ṭhānanti):意为最殊胜的地位、最高的地位。或者,‘āsabhā’指过去诸佛,故意为‘他们之地位’。另外,在牛群中,统率百牛之最胜者称为usabha(牛王),统率千牛之最胜者称为vasabha。或者说,百牛群中最胜者名为usabha,千牛群中最胜者名为vasabha,而一切牛中最胜、能忍受诸般危难、颜色纯白、庄严、堪负重担、纵闻百声霹雳亦毫不动摇者,则名为nisabha(牛王);此处正取usabha此义,故亦是nisabha之同义词。‘Usabhassa idanti āsabhaṃ’意为‘属于牛王的’。‘Ṭhānanti’指以四蹄踏地而稳固站立。然此处乃是一种比喻:恰如称为nisabha的牛王,以四蹄踏于大地,以不可动摇之姿屹立;显示巴利原文
8. Aṭṭhame vesārajjānīti ettha sārajjapaṭipakkho vesārajjaṃ, catūsu ṭhānesu sārajjābhāvaṃ paccavekkhantassa uppannasomanassamayañāṇassetaṃ nāmaṃ. Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ. Āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ ṭhānanti attho. Apica gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho. Vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho , sabbagavaseṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi asampakampiyo nisabho, so idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā vavatthānaṃ. Idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamānova taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti upagacchati na paccakkhāti, attani āropeti. Tena vuttaṃ ‘‘āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī’’ti.
“于众中”(Parisāsūti):指在八种众中。“作狮子吼”(Sīhanādaṃ nadatīti):指发出最殊胜的吼声、无所畏的吼声,或发出如同狮子般的吼声。其义当依《狮子吼经》而明。又如狮子因能忍(sahanato)、能伏(hananato)而名为“sīha”,如来亦因能忍世间法、能摧破外道之论说,故称为狮子。如此所说狮子之吼,即狮子吼。其中,犹如有狮子之力的狮子,于一切处无所畏惧,不会因恐惧而毛发竖立,而发出狮子吼;同样,如来狮子具足如来之力,在八种众中无所畏惧,不会因恐惧而毛发竖立,以“如此是色……”等方式,发出具足种种教化威德的狮子吼。因此说“于众中作狮子吼”。显示巴利原文
Parisāsūti aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadati, sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Ayamattho sīhanādasuttena dassetabbo. Yathā vā sīho sahanato ca hananato ca sīhoti vuccati, evaṃ tathāgato lokadhammānaṃ sahanato parappavādānañca hananato sīhoti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ sīhanādaṃ. Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso ‘‘iti rūpa’’ntiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ ‘‘parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti.
“转动梵轮”(Brahmacakkaṃ pavattetīti):此处,“brahma”意为最胜、最上、最清净。而“cakka”(轮)这个词——显示巴利原文
Brahmacakkaṃpavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ visuddhaṃ. Cakkasaddo panāyaṃ –
可用于表“成就”、表“相”、表“车轮”及表“威仪”等义,
此词也见于布施、轮宝、法轮、胸轮等语境中。
显示巴利原文 ‘‘Sampattiyaṃ lakkhaṇe ca, rathaṅge iriyāpathe; Dāne ratanadhammūra-cakkādīsu ca dissati; Dhammacakke idha mato, tañca dvedhā vibhāvaye’’.
在“比丘们,有此四轮……”(增支部4.31)等经文中,此“轮”字表示“成就”义。在“足掌生有千辐轮相……”(长部2.35)中,表示“相”义。在“犹如运载工具之轮”(法句经1)中,表示“车的一部分”义。在“有四轮九门……”(相应部1.29)中,表示“威仪”义。在“当行布施、享用,且莫放逸,为一切众生转动布施之轮”(本生经1.7.149)中,表示“布施”义。在“天界的轮宝出现了”(长部2.243;中部3.256)中,表示“轮宝”义。在“我所转动的法轮”(经集562)中,表示“法轮”义。在“欲求之人,轮在头上旋转”(本生经1.1.104; 1.5.103)中,表示“胸轮”义。在“即使以边缘锋利的刀轮”(长部1.166)中,表示“武器轮”义。在“雷电轮”(长部3.61;相应部2.162)中,表示“雷环”义。而此处,此“轮”字指法轮。显示巴利原文
‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussāna’’ntiādīsu (a. ni. 4.31) hi ayaṃ sampattiyaṃ dissati. ‘‘Pādatalesu cakkāni jātānī’’ti (dī. ni. 2.35) ettha lakkhaṇe. ‘‘Cakkaṃva vahato pada’’nti (dha. pa. 1) ettha rathaṅge. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29) ettha iriyāpathe. ‘‘Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ vattaya sabbapāṇina’’nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. ‘‘Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī’’ti (dī. ni. 2.243; ma. ni. 3.256) ettha ratanacakke. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti (su. ni. 562) ettha dhammacakke. ‘‘Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti (jā. 1.1.104; 1.5.103) ettha uracakke. ‘‘Khurapariyantena cepi cakkenā’’ti (dī. ni. 1.166) ettha paharaṇacakke. ‘‘Asanivicakka’’nti (dī. ni. 3.61; saṃ. ni. 2.162) ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ dhammacakke mato.
这法轮有两种:证悟智与开示智。其中,由智慧推动、能为自己带来圣果的是证悟智;由悲悯推动、能为声闻弟子带来圣果的是开示智。证悟智又分正在生起与已生起两种。从出家直至阿拉汉道,此智正在生起;在证果刹那,即称已生起。或者,从兜率天直至大菩提座下的阿拉汉道,此智正在生起;在果位刹那,即称已生起。或者,从燃灯佛授记开始,直至菩提座下的阿拉汉道,此智正在生起;在果位刹那,即称已生起。开示智也有正在转起与已转起两种。从最初直至阿若憍陈如证得入流道,此智正在转起;在果位刹那,称为已转起。其中,证悟智是出世间的,开示智是世间的。然而,这两种智并非他人所能共有,唯是诸佛自证之智。显示巴利原文
Taṃ panetaṃ dhammacakkaṃ duvidhaṃ hoti paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañca. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ, karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Dīpaṅkarato paṭṭhāya vā yāva bodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññāsikoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ, buddhānaṃyeva orasañāṇaṃ.
“Sammāsambuddhassa te paṭijānatoti”:当你宣称“我是正自觉者,一切法我已完全觉悟”时。“Anabhisambuddhāti”指那些未被你觉悟的法。“Tatra vatāti”即在这些被指出“未被觉悟”的法中。“Sahadhammenāti”是以有因、有理据的言辞。“Nimittametanti”:这里的“相”既指人也指法。我看不到有任何人能以此斥责我,也看不到有任何法能让人指出“此法你未曾觉悟”而来斥责我,这便是此处的含义。“Khemappatoti”指已达到安稳,其余两句是同义语。这一切都是针对无畏智而说。对于具足十力者,当他看不到能斥责“此法你未曾觉悟”的人,也看不到可作为斥责理由的未觉悟之法时,他审察“我确是自性觉者,而自称‘我是佛陀’”,此时生起更强的喜悦,与此相应的智便称作无畏。正是针对此,世尊说“已达到安稳……”等语。一切处皆应这样理解义理。显示巴利原文
Sammāsambuddhassa te paṭijānatoti ‘‘ahaṃ sammāsambuddho, sabbe dhammā mayā abhisambuddhā’’ti evaṃ paṭijānato tava. Anabhisambuddhāti ime nāma dhammā tayā anabhisambuddhā. Tatra vatāti tesu ‘‘anabhisambuddhā’’ti evaṃ dassitadhammesu. Sahadhammenāti sahetunā sakāraṇena vacanena. Nimittametanti ettha puggalopi dhammopi nimittanti adhippeto . Taṃ puggalaṃ na passāmi, yo maṃ paṭicodessati. Taṃ dhammaṃ na passāmi, yaṃ dassetvā ‘‘ayaṃ nāma dhammo tayā anabhisambuddho’’ti maṃ paṭicodessatīti ayamettha attho. Khemappattoti khemaṃ patto. Sesapadadvayaṃ imasseva vevacanaṃ. Sabbampetaṃ vesārajjañāṇameva sandhāya vuttaṃ. Dasabalassa hi ‘‘ayaṃ nāma dhammo tayā anabhisambuddho’’ti codakaṃ puggalaṃ vā codanākāraṇaṃ anabhisambuddhadhammaṃ vā apassato ‘‘sabhāvabuddhoyeva vata samāno ahaṃ buddhosmīti vadāmī’’ti paccavekkhantassa balavataraṃ somanassaṃ uppajjati, tena sampayuttaṃ ñāṇaṃ vesārajjaṃ nāma. Taṃ sandhāya ‘‘khemappatto’’tiādimāha. Evaṃ sabbattha attho veditabbo.
“Antarāyikā dhammāti”:能造成障碍,故称“障碍法”。实质上,是指故意违犯的七犯聚。即使是故意违犯的恶作(小过)和恶说(不善语),也会成为道与果的障碍。然而此处特指淫欲法。因为任何人若行淫欲,这无疑必定障碍道与果。显示巴利原文
Antarāyikā dhammāti ettha pana antarāyaṃ karontīti antarāyikā. Te atthato sañcicca vītikkantā satta āpattikkhandhā. Sañcicca vītikkantaṃ hi antamaso dukkaṭadubbhāsitampi maggaphalānaṃ antarāyaṃ karoti. Idha pana methunadhammo adhippeto. Methunaṃ sevato hi yassa kassaci nissaṃsayameva maggaphalānaṃ antarāyo hoti.
“Yassa kho pana te atthāyāti”:为谁的利益?即为贪欲灭尽等的利益。“所说之法”:指所开示的不净观等法。“若在那当中”:意思是在那不导向出离的法中,我……。其余部分应如前文所述理解。显示巴利原文
Yassa kho pana te atthāyāti rāgakkhayādīsu yassa atthāya. Dhammo desitoti asubhabhāvanādidhammo kathito. Tatra vata manti tasmiṃ aniyyānikadhamme maṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
“Vādapathā”(论道):即是论辩之道。“众多”(puthū):很多。“依附”(sitā):指被系缚、被造作。或者“广附”(puthussitā):达到众多性而依附,或由众多而依附。“无论依附于何种”:无论现今依附于哪种论道。“它们都不存在”:那些论道便不存在、坏灭、消失。“法轮”:这是教说之智与证悟之智的名称。其中,教说之智是世间智,证悟之智是出世间智。“全知者”:指具足一切功德之人。“如是”:那样的。显示巴利原文
Vādapathāti vādāyeva. Puthūti bahū. Sitāti upanibaddhā abhisaṅkhatā. Atha vā puthussitāti puthubhāvaṃ sitā upagatā, puthūhi vā sitātipi puthussitā. Yaṃ nissitāti etarahipi yaṃ vādapathaṃ nissitā. Na te bhavantīti te vādapathā na bhavanti bhijjanti vinassanti. Dhammacakkanti desanāñāṇassapi paṭivedhañāṇassapi etaṃ nāmaṃ. Tesu desanāñāṇaṃ lokiyaṃ, paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ. Kevalīti sakalaguṇasamannāgato. Tādisanti tathāvidhaṃ.
第九 《爱生起经》注释显示巴利原文
9. Taṇhuppādasuttavaṇṇanā
9 第九:生起于这些之中,故称“生起处”(uppādā)。什么生起?爱。爱的生起处即“爱生起处”(taṇhuppādā),意为爱的依处、爱的原因。“因衣服”:即“我将在何处得到合意的衣服?”以衣服为原因而生起。“由此,有非有因”:这里的“iti”是表示举例的助词。正如以衣服等为原因,同样也以有、非有为原因。这里的“有、非有”是指较殊胜的酥油、生酥等。在所得的存在中,更殊胜与最殊胜的“有”,他们也这样说。显示巴利原文
9. Navame uppajjati etesūti uppādā. Kā uppajjati? Taṇhā. Taṇhāya uppādā taṇhuppādā, taṇhāvatthūni taṇhākāraṇānīti attho. Cīvarahetūti ‘‘kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmī’’ti cīvarakāraṇā uppajjati. Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto. Yathā cīvarādihetu, evaṃ bhavābhavahetupīti attho. Bhavābhavoti cettha paṇītatarāni sappinavanītādīni adhippetāni. Sampattibhavesu paṇītatarapaṇītatamabhavotipi vadantiyeva.
「以爱为第二伴侣」:此有情确实在无始的轮回中流转,并非独自流转,而是以爱作为第二伴侣而流转,因此说「以爱为第二伴侣」。「此性异离」:此处,「此性」指当下的自体,「异离」指未来的自体。或者,与此类似的其他自体称为「此性」,不类似的则称为「异离」。「流转」:指蕴、界、处的相续。「不超越」:即不能超越。「如此了知过患」:即如此了知过去、未来、现在诸蕴的过患后,了知爱是苦的集起——了知「爱是这轮回苦生起的自性因」。至此,显示了这位比丘增长观修、证得阿拉汉果的状态。现在为了赞叹那漏尽者,而说「离爱」等。其中,「无取」:即没有执取。「具念比丘游方」:达到念与正知圆满的漏尽比丘,应当具念、正知而行、而住。如此,经文部分讲了流转,偈颂部分讲了流转与还灭。显示巴利原文
Taṇhādutiyoti ayañhi satto anamatagge saṃsāravaṭṭe saṃsaranto na ekakova saṃsarati, taṇhaṃ pana dutiyikaṃ labhantova saṃsarati. Tena vuttaṃ ‘‘taṇhādutiyo’’ti. Itthabhāvaññathābhāvanti ettha itthabhāvo nāma ayaṃ attabhāvo, aññathābhāvo nāma anāgatattabhāvo. Evarūpo vā aññopi attabhāvo itthabhāvo nāma, na evarūpo aññathābhāvo nāma. Taṃ itthabhāvaññathābhāvaṃ. Saṃsāranti khandhadhātuāyatanānaṃ paṭipāṭiṃ. Nātivattatīti nātikkamati. Evamādīnavaṃ ñatvāti evaṃ atītānāgatapaccuppannesu khandhesu ādīnavaṃ jānitvā. Taṇhaṃ dukkhassa sambhavanti taṇhaṃ ca ‘‘ayaṃ vaṭṭadukkhasambhūto sabhāvo kāraṇa’’nti evaṃ jānitvā. Ettāvatā imassa bhikkhuno vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattabhāvo dassito. Idāni taṃ khīṇāsavaṃ thomento vītataṇhotiādimāha. Tattha anādānoti niggahaṇo. Sato bhikkhu paribbajeti satisampajaññe vepullappatto khīṇāsavo bhikkhu sato sampajāno careyya vihareyyāti attho. Iti suttante vaṭṭaṃ kathetvā gāthāsu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.
第十 《轭经》注释显示巴利原文
10. Yogasuttavaṇṇanā
10 于轮回中连接,故称为「轭」(yogā)。在「欲轭」等之中,对五种欲的贪染是欲轭。对色有与无色有的欲贪是有轭,对禅那的喜爱也是如此。与常见相应的贪以及六十二种见是见轭。对四圣谛的无知是无明轭。或者,连接于欲,故称为欲轭;连接于有,故称为有轭;连接于见,故称为见轭;连接于无明,故称为无明轭。这些便是前述诸法的同义词。显示巴利原文
10. Dasame vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Kāmayogotiādīsu pañcakāmaguṇiko rāgo kāmayogo. Rūpārūpabhavesu chandarāgo bhavayogo, tathā jhānanikanti. Sassatadiṭṭhisahagato ca rāgo dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo ca diṭṭhiyogo. Catūsu saccesu aññāṇaṃ avijjāyogo. Kāmesu vā yojetīti kāmayogo. Bhavesu yojetīti bhavayogo. Diṭṭhīsu yojetīti diṭṭhiyogo. Avijjāya yojetīti avijjāyogoti heṭṭhā vuttadhammānaṃyevetaṃ adhivacanaṃ.
现在为了详细说明,世尊说:「诸比丘,什么是……」等。其中,「集」指生起。「灭」指坏灭。「味」指甘甜的性质。「过患」指不甜的性质、过失。「出离」指脱离的性质。「于诸欲」指于所依的欲。「欲贪」指缘于欲而生起的贪。其余语句也同理理解。「随眠」指产生。「诸比丘,这称为欲轭」:意思是,诸比丘,这被称为在欲中的连接因、束缚因。一切处都应这样理解。显示巴利原文
Idāni te vitthāretvā dassento katamo ca, bhikkhavetiādimāha. Tattha samudayanti uppattiṃ. Atthaṅgamanti bhedaṃ. Assādanti madhurabhāvaṃ. Ādīnavanti amadhurabhāvaṃ dosaṃ. Nissaraṇanti nissaṭabhāvaṃ. Kāmesūti vatthukāmesu. Kāmarāgoti kāme ārabbha uppannarāgo. Sesapadesupi eseva nayo. Anusetīti nibbattati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, kāmayogoti, bhikkhave, idaṃ kāmesu yojanakāraṇaṃ bandhanakāraṇaṃ vuccatīti evaṃ sabbattha attho veditabbo.
「触处」:即眼等处,是眼触等生起之因。「无明即无知」:由于是智的对立面,故称为无知的无明。「如是欲轭」:此处的‘iti’一词应连接四轭,即「如是欲轭,如是有轭」等。「相应」:即被围绕。「与诸恶」:即与低劣的法相应。「与诸不善」:即由不善巧所生的法。「与诸杂染法」:即能杂染、能破坏清净心之清净性的法,这是其义。「与引后有」:即导致后有生起的法。「与有怖畏」:即有怖畏的法。「与苦报」:即于受报时产生苦的法。「与将来的生老死」:即于未来一再导致生老死生起的法。因此被称为「非轭安稳者」:因为未断轭的人与这些法相应,由于未证得四轭的安稳——涅槃,故称为非轭安稳者。显示巴利原文
Phassāyatanānanti cakkhādīnaṃ cakkhusamphassādikāraṇānaṃ. Avijjā aññāṇanti ñāṇapaṭipakkhabhāvena aññāṇasaṅkhātā avijjā. Iti kāmayogoti ettha iti saddo catūhipi yogehi saddhiṃ yojetabbo ‘‘evaṃ kāmayogo, evaṃ bhavayogo’’ti. Saṃyuttoti parivārito. Pāpakehīti lāmakehi. Akusalehīti akosallasambhūtehi. Saṃkilesikehīti saṃkilesanakehi, pasannassa cittassa pasannabhāvadūsakehīti attho. Ponobbhavikehīti punabbhavanibbattakehi. Sadarehīti sadarathehi. Dukkhavipākehīti vipākakāle dukkhuppādakehi. Āyatiṃ jātijarāmaraṇikehīti anāgate punappunaṃ jātijarāmaraṇanibbattakehi. Tasmāayogakkhemīti vuccatīti yasmā appahīnayogo puggalo etehi dhammehi sampayutto hoti, tasmā catūhi yogehi khemaṃ nibbānaṃ anadhigatattā na yogakkhemīti vuccati.
「离轭」:即脱离诸因。「欲轭的离轭」:即从欲轭脱离的因。其余诸句同理。其中,不净禅那是欲轭的离轭,以它为基而证得的不还道必定是欲轭的离轭。阿拉汉道是有轭的离轭,入流道是见轭的离轭,阿拉汉道是无明轭的离轭。现在为了详细说明,世尊说:‘诸比丘,什么是……’等。其义应如前说的方法理解。显示巴利原文
Visaṃyogoti visaṃyojanakāraṇāni. Kāmayogavisaṃyogoti kāmayogato visaṃyojanakāraṇaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha asubhajjhānaṃ kāmayogavisaṃyogo, taṃ pādakaṃ katvā adhigato anāgāmimaggo ekanteneva kāmayogavisaṃyogo nāma. Arahattamaggo bhavayogavisaṃyogo nāma, sotāpattimaggo diṭṭhiyogavisaṃyogo nāma, arahattamaggo avijjāyogavisaṃyogo nāma. Idāni te vitthāravasena dassento katamo ca, bhikkhavetiādimāha. Tassattho vuttanayeneva veditabbo.
「与有轭两者」:即既与有轭相应,又与两者相应,也就是说具备任何一种轭,这是其义。「被尊崇」:即被置于前面,或被围绕。「遍知欲」:即遍知了两种欲之后。「完全地遍知有轭」:即完全遍知了有轭。「消除后」:即消除之后。「令离染」:即正在令离染,或者已经令离染。因为当说‘正在令离染’时,就是在阐明道;当说‘已经令离染’时,就是在阐明果。「牟尼」:即诸漏尽者牟尼。如此,在这部经里以及在偈颂里,都只阐述了轮回与出离。显示巴利原文
Bhavayogena cūbhayanti bhavayogena ca saṃyuttā, kiñci bhiyyo ubhayenāpi sampayuttā, yena kenaci yogena samannāgatāti attho. Purakkhatāti purato katā, parivāritā vā. Kāme pariññāyāti duvidhepi kāme parijānitvā. Bhavayogañca sabbasoti bhavayogañca sabbameva parijānitvā. Samūhaccāti samūhanitvā. Virājayanti virājento, virājetvā vā. ‘‘Virājento’’ti hi vutte maggo kathito hoti, ‘‘virājetvā’’ti vutte phalaṃ. Munīti khīṇāsavamuni. Iti imasmiṃ suttepi gāthāsupi vaṭṭavivaṭṭameva kathitanti.