《觉了经》的注释
1. Anubuddhasuttavaṇṇanā
1在《四集》第一经中,“不觉悟”是指由于不觉悟、不了知。“不证悟”是指由于不证悟、没有现观。“长时间”是指很久。“流转”是指从一个存在到另一个存在地流转。“轮回”是指反反复复地来去轮回。“我的和你们的”是指由我和由你们。或者也可以这样理解:流转和轮回,就是我和你们共同经历的——这里应当这样理解其含义。“圣者的”是指无过失者的。戒、定、慧这三法应当理解为与道和果相应;而“解脱”这个名称,指的只是果。“有渴爱”是对各种存在的渴爱。“有导引”就是有的绳索,这是渴爱的别名。因为渴爱就像套在牛脖子上的绳子一样,把众生拖向各种存在,所以称为“有导引”。
1. Catukkanipātassa paṭhame ananubodhāti abujjhanena ajānanena. Appaṭivedhāti appaṭivijjhanena apaccakkhakiriyāya. Dīghamaddhānanti cirakālaṃ. Sandhāvitanti bhavato bhavaṃ gamanavasena sandhāvitaṃ. Saṃsaritanti punappunaṃ gamanāgamanavasena saṃsaritaṃ. Mamañceva tumhākañcāti mayā ca tumhehi ca. Atha vā sandhāvitaṃ saṃsaritanti sandhāvanaṃ saṃsaraṇaṃ mamañceva tumhākañca ahosīti evamettha attho veditabbo. Ariyassāti niddosassa. Sīlaṃ samādhi paññāti ime pana tayo dhammā maggaphalasampayuttāva veditabbā, vimuttināmena phalameva niddiṭṭhaṃ. Bhavataṇhāti bhavesu taṇhā. Bhavanettīti bhavarajju. Taṇhāya eva etaṃ nāmaṃ. Tāya hi sattā goṇā viya gīvāya bandhitvā taṃ taṃ bhavaṃ nīyanti, tasmā bhavanettīti vuccati.
无上,就是出世间。苦的终结者,就是终结轮回之苦的人。具眼者,就是具备五种眼的人。已寂灭,就是通过烦恼的寂灭而寂灭。这是他在菩提树下第一次寂灭;后来在双娑罗树之间,又以无余涅槃界而寂灭。世尊就这样以前后连贯的方式结束了这次开示。
Anuttarāti lokuttarā. Dukkhassantakaroti vaṭṭadukkhassa antakaro. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto. Idamassa bodhimaṇḍe paṭhamaparinibbānaṃ, pacchā pana yamakasālānamantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutoti yathānusandhinā desanaṃ niṭṭhāpesi.
2. 《堕落经》的注释
2. Papatitasuttavaṇṇanā
2在第二经中,“papatito”(堕落者)是指掉落的人,也就是死去的人。“appapatito”(不堕落者)是指没有掉落、已经站稳的人。其中,世间的凡夫确实可以说是堕落者;入流者等圣者在烦恼生起的那一刹那,也可以说是堕落了;而漏已尽的人则完全是站稳了的。
2. Dutiye papatitoti patito cuto. Appapatitoti apatito patiṭṭhito. Tattha lokiyamahājano patitoyeva nāma, sotāpannādayo kilesuppattikkhaṇe patitā nāma, khīṇāsavo ekantapatiṭṭhito nāma.
死去就坠落:那些死去的人,就叫做坠落。已经坠落的人:那些已经坠落的人,就叫做死去。因为死而坠落,因为坠落而死——这就是它的意思。贪染的人:被贪欲染着。又再回来:就是再一次来到生、再一次来到老、再一次来到病、再一次来到死。应做之事已做:通过四种道应当完成的事,已经完成。已乐于所应乐:在应当享乐的那些功德中已经享乐。以乐随得乐:以乐到达了乐、获得了乐——用人间的乐得到天界的乐,用禅那的乐得到观的乐,用观的乐得到道的乐,用道的乐得到果的乐,用果的乐得到涅槃的乐。
Cutāpatantīti ye cutā, te patanti nāma. Patitāti ye patitā, te cutā nāma. Cutattā patitā, patitattā cutāti attho. Giddhāti rāgarattā. Punarāgatāti puna jātiṃ puna jaraṃ puna byādhiṃ puna maraṇaṃ āgatā nāma honti. Kataṃ kiccanti catūhi maggehi kattabbakiccaṃ kataṃ. Rataṃ rammanti ramitabbayuttake guṇajāte ramitaṃ. Sukhenānvāgataṃ sukhanti sukhena sukhaṃ anuāgataṃ sampattaṃ. Mānusakasukhena dibbasukhaṃ, jhānasukhena vipassanāsukhaṃ, vipassanāsukhena maggasukhaṃ, maggasukhena phalasukhaṃ, phalasukhena nibbānasukhaṃ sampattaṃ adhigatanti attho.
3. 第一损坏经的注释
3. Paṭhamakhatasuttavaṇṇanā
3第三项已经在《二集注释》里讲过了。不过,在那些偈颂里,“应受责备的”是指应当被责备的那类东西。“责备”就是呵斥、指责。“应受称赞的”是指应当被称赞的那类东西。“他以口拣择不幸”——一个这样造作的人,就是在用嘴拣择不幸。“因为那种不幸,他得不到安乐”——因为那种不幸,他得不到安乐。“即使连同自己一切都毁坏”——意思是说,一个人即使连同自己的一切财富和自己本身一起都失败了,那也只是很小的一点不幸。然而,如果有人对善逝——也就是对走在正道上的人——生起恶心,那么仅仅是这个心的染污,就比那种不幸大得多。现在为了显示它大得多,就说了“十万”等话。其中,“十万”是按尼罗部陀的计数方式算的十万;“三十六”是另外还有三十六尼罗部陀;“五”是按阿浮陀的计数方式算的五阿浮陀。“凡呵责圣者之人”——一个人因为呵责圣者而投生到地狱,在那里,他的寿命就有这么长。
3. Tatiyaṃ dukanipātavaṇṇanāyaṃ vuttameva. Gāthāsu pana nindiyanti ninditabbayuttakaṃ. Nindatīti garahati. Pasaṃsiyoti pasaṃsitabbayutto. Vicināti mukhena so kalinti yo evaṃ pavatto , tena mukhena kaliṃ vicināti nāma. Kalinā tena sukhaṃ na vindatīti tena ca kalinā sukhaṃ na paṭilabhati. Sabbassāpi sahāpi attanāti sabbenapi sakena dhanena ceva attanā ca saddhiṃ yo parājayo, so appamattakova kalīti attho. Yo sugatesūti yo pana sammaggatesu puggalesu cittaṃ padusseyya, ayaṃ cittapadosova tato kalito mahantataro kali. Idāni tassa mahantatarabhāvaṃ dassento sataṃ sahassānantiādimāha. Tattha sataṃ sahassānanti nirabbudagaṇanāya satasahassaṃ. Chattiṃsatīti aparāni ca chattiṃsati nirabbudāni. Pañca cāti abbudagaṇanāya ca pañca abbudāni. Yamariyagarahīti yaṃ ariye garahanto nirayaṃ upapajjati, tattha ettakaṃ āyuppamāṇanti.
4. 《第二掘经》的注释
4. Dutiyakhatasuttavaṇṇanā
4第四项,在“对母亲、对父亲”等句中:密多温陀迦对母亲有邪行,阿阇世对父亲有邪行,提婆达多对如来有邪行,果咖离咖对如来弟子有邪行。“多”就是很多的意思。“生”就是获得、招来。“以此”就是依这种被称为邪行的非法之行。“死后”就是从此世去往他世。“堕恶趣”就是投生到地狱等任何一处。在白善分方面,道理也是这样。
4. Catutthe mātari pitari cātiādīsu mittavindako mātari micchāpaṭipanno nāma, ajātasattu pitari micchāpaṭipanno nāma, devadatto tathāgate micchāpaṭipanno nāma, kokāliko tathāgatasāvake micchāpaṭipanno nāma. Bahuñcāti bahukameva. Pasavatīti paṭilabhati. Tāyāti tāya micchāpaṭipattisaṅkhātāya adhammacariyāya. Peccāti ito gantvā. Apāyaṃ gacchatīti nirayādīsu aññatarasmiṃ nibbattati. Sukkapakkhepi eseva nayo.
5. 顺流经的注释
5. Anusotasuttavaṇṇanā
5第五,顺流而行,就是跟着水流走。逆着烦恼之流、以对治的方式修行,就是逆流而行。住立者,就是具有安住本性的人。已渡者,就是已经渡过瀑流而安住的人。到彼岸者,就是已经到达彼岸的人。站在高地上,就是站在涅槃的高地上。婆罗门,就是最尊贵、没有过失的人。在此,就是在这个世间。又受用诸欲,就是以烦恼欲受用对象之欲。又造作恶业,就是造作杀生等恶业。不造作恶业,就是不造作五种与怨仇相关的业。比丘们,这就称为住立者:这类不来者因为不再以结生的方式回到这个世间,所以称为住立者。
5. Pañcame anusotaṃ gacchatīti anusotagāmī. Kilesasotassa paccanīkapaṭipattiyā paṭisotaṃ gacchatīti paṭisotagāmī. Ṭhitattoti ṭhitasabhāvo. Tiṇṇoti oghaṃ taritvā ṭhito. Pāraṅgatoti paratīraṃ gato. Thale tiṭṭhatīti nibbānathale tiṭṭhati. Brāhmaṇoti seṭṭho niddoso. Idhāti imasmiṃ loke. Kāme ca paṭisevatīti kilesakāmehi vatthukāme paṭisevati. Pāpañca kammaṃ karotīti pāpañca pāṇātipātādikammaṃ karoti. Pāpañca kammaṃ na karotīti pañcaverakammaṃ na karoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ṭhitattoti ayaṃ anāgāmī puggalo tasmā lokā puna paṭisandhivasena anāgamanato ṭhitatto nāma.
被渴爱所支配:就是被渴爱征服、淹没,或者已经陷入、沉溺于渴爱。修学圆满:就是安住在修学的圆满中。不退法:就是具有不退失的本性。心得自在:就是已经达到心自在的状态。这样的人本来是漏已尽的人,但这里说的是不来者。诸根安定:就是六根安住。胜与劣:就是殊胜和低劣,意思是善与不善。遍知:就是用智慧去通达。已破除:就是已被摧毁或已被烧尽。已住于梵行:就是已经修习道梵行而安住。到达世间边际者:就是已经到达三种世间的边际。到彼岸者:就是从六种义理上到达彼岸。这里说的正是漏尽者。如此,无论在经中还是在偈颂中,所说的都只是轮回与还灭。
Taṇhādhipannāti taṇhāya adhipannā ajjhotthaṭā, taṇhaṃ vā adhipannā ajjhogāḷhā. Paripuṇṇasekhoti sikkhāpāripūriyā ṭhito. Aparihānadhammoti aparihīnasabhāvo. Cetovasippattoti cittavasībhāvaṃ patto. Evarūpo khīṇāsavo hoti, idha pana anāgāmī kathito. Samāhitindriyoti samāhitachaḷindriyo. Paroparāti parovarā uttamalāmakā, kusalākusalāti attho. Sameccāti ñāṇena samāgantvā. Vidhūpitāti viddhaṃsitā jhāpitā vā. Vusitabrahmacariyoti maggabrahmacariyaṃ vasitvā ṭhito. Lokantagūti tividhassāpi lokassa antaṃ gato. Pāragatoti chahākārehi pāragato. Idha khīṇāsavova kathito. Iti suttepi gāthāsupi vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ.
6. 少闻经的注释
6. Appassutasuttavaṇṇanā
6第六项的注释。“未到达”就是没有去到。“经”等当中,应当知道:《二分分别》《义释》《犍度》《附随》《经集》《吉祥经》《宝经》《那拉咖经》《多婆多迦经》,还有其他名为“经”的如来之语,这些是“经”。一切带有偈颂的经,应当知道是“祇夜”,尤其是《相应部》中整个《有偈品》。全部的《阿毗达摩藏》、没有偈颂的经,以及其他没有被八支所包含的佛语,应当知道那是“记说”。《法句》《长老偈》《长老尼偈》,以及在《经集》中不名为“经”的纯粹偈颂,还有单独的偈颂,应当知道是“偈”。与由喜悦和智慧所成的偈颂相关联的八十二部经,应当知道是“自说”。“这是世尊说的”等这样展开的一百一十部经,应当知道是“如是语”。《无讹本生》等五百五十部本生故事,应当知道是“本生”。“比丘们,在阿难身上有这四种稀有、未曾有法”等这样展开的、一切与稀有未曾有法相关的经,应当知道是“未曾有法”。《小方广》《大方广》《正见》《释问》《行分别》《大满月经》等,一切在获得智慧和喜悦之后才提问的经,应当知道是“方广”。“不解义,不解法”:就是既不懂注释,也不懂圣典文本。“法随法行者”:就是没有实践那与九种出世间法相应的、包含戒律的前行之道。依照这个方法,所有情况下的含义都应当这样理解。不过在这里,第一种情况讲的是寡闻且破戒的人,第二种讲的是寡闻的漏尽者,第三种讲的是多闻但破戒的人,第四种讲的是多闻的漏尽者。
6. Chaṭṭhe anupapannoti anupāgato. Suttantiādīsu ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārasuttanipātamaṅgalasuttaratanasutta- nāḷakasuttatuvaṭakasuttāni, aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ, visesena saṃyuttake sakalopi sagāthāvaggo. Sakalampi abhidhammapiṭakaṃ, niggāthakasuttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ, taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapada-theragāthā-therigāthā suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbā. Somanassañāṇamayikagāthāpaṭisaṃyuttā dveasīti suttantā udānanti veditabbā. ‘‘Vuttañhetaṃ bhagavatā’’tiādinayappavattā dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbā. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañca jātakasatāni jātakanti veditabbāni. ‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande’’tiādinayappavattā sabbepi acchariyaabbhutadhammapaṭisaṃyuttā suttantā abbhutadhammanti veditabbā. Cūḷavedallamahāvedallasammādiṭṭhisakkapañhasaṅkhārabhājaniyamahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitā suttantā vedallanti veditabbā. Na atthamaññāya na dhammamaññāyāti aṭṭhakathañca pāḷiñca ajānitvā. Dhammānudhammappaṭipannoti navalokuttaradhammassa anurūpadhammaṃ sahasīlaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ na paṭipanno hoti. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Paṭhamavāre panettha appassutadussīlo kathito, dutiye appassutakhīṇāsavo, tatiye bahussutadussīlo, catutthe bahussutakhīṇāsavo.
在戒上不圆满的人,就是在戒行上没有修习圆满的人。从戒这方面和从多闻这方面,人们这样呵责他:“这个人是破戒的、寡闻的。”这就是这段话的意思。他的所闻得以成就:对这个人来说,因为他通过所闻完成了闻应当做的事,所以他的所闻才真正叫作成就。不成就:因为没有完成闻应当做的事,所以不成就。持法者:就是成为所闻之法的承载者。具慧者:就是具有善慧的人。犹如阎浮金的项坠:阎浮金指的是天然上品黄金;就像那种阎浮金制成的项坠,意思是一块重五两的金块。
Sīlesuasamāhitoti sīlesu aparipūrakārī. Sīlato ca sutena cāti sīlabhāgena ca sutabhāgena ca ‘‘ayaṃ dussīlo appassuto’’ti evaṃ taṃ garahantīti attho. Tassa sampajjate sutanti tassa puggalassa yasmā tena sutena sutakiccaṃ kataṃ, tasmā tassa sutaṃ sampajjati nāma. Nāssa sampajjateti sutakiccassa akatattā na sampajjati. Dhammadharanti sutadhammānaṃ ādhārabhūtaṃ. Sappaññanti supaññaṃ. Nekkhaṃ jambonadassevāti jambunadaṃ vuccati jātisuvaṇṇaṃ, tassa jambunadassa nekkhaṃ viya, pañcasuvaṇṇaparimāṇaṃ suvaṇṇaghaṭikaṃ viyāti attho.
7. 庄严经的注释
7. Sobhanasuttavaṇṇanā
7第七经注释:“聪敏”,就是具备智慧明达之技能。“善调伏”,就是已进入调伏、被善加调伏。“无畏惧”,就是具备与喜悦相应的自信之智。“持法者”,就是成为所闻之法的承载者。偈颂里说“比丘且具足戒”,虽然是对每一位比丘各说一种功德,但这一切功德其实都适用于所有人。
7. Sattame viyattāti paññāveyyattiyena samannāgatā. Vinītāti vinayaṃ upetā suvinītā. Visāradāti vesārajjena somanassasahagatena ñāṇena samannāgatā. Dhammadharāti sutadhammānaṃ ādhārabhūtā. Bhikkhu ca sīlasampannoti gāthāya kiñcāpi ekekasseva ekeko guṇo kathito, sabbesaṃ pana sabbepi vaṭṭantīti.
8. 无畏经的注释
8. Vesārajjasuttavaṇṇanā
8第八句,关于“无畏”:这里“无畏”是“怯懦”的反面,是指观察在四种情形中完全没有怯懦时,所生起的伴随喜悦的智慧,这就是它的名称。“牛王位”:意思是殊胜的地位、最高的地位。或者,“牛王”指过去诸佛,意思是“他们的地位”。另外,统领百头牛的最胜者叫usabha(牛王),统领千头牛的最胜者叫vasabha。或者说,百头牛群中最胜的叫usabha,千头牛群中最胜的叫vasabha,而一切牛中最胜、能承受一切危难、纯白色、庄严、能负重担、即使听到百声霹雳也不动摇的,叫nisabha,这里取的正是usabha这个意思,所以这也是nisabha的同义词。“属于牛王的”,就是āsabha。“位”:指用四蹄压住大地而稳固站立。而这里说“如同牛王一样”,就是āsabha。正如被称为nisabha的牛王,用四蹄压住大地,以不可动摇的姿态站立;同样,如来也用四种无畏之足压住八种大众的大地,在包括天人的世间中,不被任何敌人或对手动摇,以不可动摇的姿态站立。就这样站立着,他宣称、承认、不否认、自己承担那个牛王之位。因此说“宣称牛王位”。
8. Aṭṭhame vesārajjānīti ettha sārajjapaṭipakkho vesārajjaṃ, catūsu ṭhānesu sārajjābhāvaṃ paccavekkhantassa uppannasomanassamayañāṇassetaṃ nāmaṃ. Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ. Āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ ṭhānanti attho. Apica gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho. Vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho , sabbagavaseṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi asampakampiyo nisabho, so idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā vavatthānaṃ. Idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamānova taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti upagacchati na paccakkhāti, attani āropeti. Tena vuttaṃ ‘‘āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī’’ti.
在八种大众当中。所谓作狮子吼,就是发出最殊胜的吼声、无所畏惧的吼声,或者发出像狮子一样的吼声。这个意思要依据《狮子吼经》来说明。又像狮子因为能忍受、能摧毁而被称为“狮子”,同样,如来因为能忍受世间法、能摧毁外道的论说,所以被称为狮子。这样所说的狮子的吼声,就是狮子吼。其中,就像狮子具足狮子的力量,在任何地方都无所畏惧,不会恐惧到毛发竖立,而发出狮子吼;同样,如来狮子也具足如来的种种力量,在八种大众当中无所畏惧,不会恐惧到毛发竖立,以“如此是色”等等方式,发出具足种种教化威德的狮子吼。因此说“在众中作狮子吼”。
Parisāsūti aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadati, sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Ayamattho sīhanādasuttena dassetabbo. Yathā vā sīho sahanato ca hananato ca sīhoti vuccati, evaṃ tathāgato lokadhammānaṃ sahanato parappavādānañca hananato sīhoti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ sīhanādaṃ. Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso ‘‘iti rūpa’’ntiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ ‘‘parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti.
转起梵轮:在这里,“梵”是指最殊胜、最上、最清净的。而“轮”这个词——
Brahmacakkaṃpavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ visuddhaṃ. Cakkasaddo panāyaṃ –
“于成就、相、车轮、威仪,
于布施,于宝轮、法轮、胸轮等中,皆可见之。
在这里,这个‘轮’是指法轮;而且这个法轮应分二种来说明。”
‘‘Sampattiyaṃ lakkhaṇe ca, rathaṅge iriyāpathe; Dāne ratanadhammūra-cakkādīsu ca dissati; Dhammacakke idha mato, tañca dvedhā vibhāvaye’’.
比丘们,有这四种轮,具备这些轮的天与人……(增支部4.31)等等经文中,这里的“轮”是指成就。在“足掌上生有轮相”(长部2.35)中,是指身体上的特征。在“如同运载者的车轮”(法句经1)中,是指车轮的部件。在“四轮九门”(相应部1.29)中,是指身体的姿势行为。在“布施吧,享用吧,不要放逸,为一切众生转动布施之轮”(本生经1.7.149)中,是指布施。在“天界的轮宝出现了”(长部2.243;中部3.256)中,是指轮宝。在“我所转动的法轮”(经集562)中,是指法轮。在“被欲望击中的男子,轮在头上旋转”(本生经1.1.104;1.5.103)中,是指胸口的轮。在“即使以边缘如刀般锋利的轮”(长部1.166)中,是指攻击用的轮。在“雷电之轮”(长部3.61;相应部2.162)中,是指雷电的圆环。而在这里,这个“轮”是指法轮。
‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussāna’’ntiādīsu (a. ni. 4.31) hi ayaṃ sampattiyaṃ dissati. ‘‘Pādatalesu cakkāni jātānī’’ti (dī. ni. 2.35) ettha lakkhaṇe. ‘‘Cakkaṃva vahato pada’’nti (dha. pa. 1) ettha rathaṅge. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29) ettha iriyāpathe. ‘‘Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ vattaya sabbapāṇina’’nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. ‘‘Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī’’ti (dī. ni. 2.243; ma. ni. 3.256) ettha ratanacakke. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti (su. ni. 562) ettha dhammacakke. ‘‘Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti (jā. 1.1.104; 1.5.103) ettha uracakke. ‘‘Khurapariyantena cepi cakkenā’’ti (dī. ni. 1.166) ettha paharaṇacakke. ‘‘Asanivicakka’’nti (dī. ni. 3.61; saṃ. ni. 2.162) ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ dhammacakke mato.
这个法轮有两种:证悟智和开示智。其中,由智慧修成、能给自己带来圣果的,是证悟智;由悲悯修成、能给弟子们带来圣果的,是开示智。其中,证悟智又分两种:正在生起和已经生起。从出家开始,一直到阿拉汉道,这个智都算正在生起;到了证果那一刹那,就称为已经生起。或者,从兜率天开始,一直到菩提座下证得阿拉汉道,这个智都算正在生起;到了果位那一刹那,就称为已经生起。或者,从燃灯佛开始,一直到菩提座下证得阿拉汉道,这个智都算正在生起;到了果位那一刹那,就称为已经生起。开示智也有两种:正在转动和已经转动。一直到阿若憍陈如证得入流道,这个智都算正在转动;到了果位那一刹那,就称为已经转动。在这两者当中,证悟智是出世间的,开示智是世间的。而这两种智都不是别人能共有的,只有诸佛才具有,是诸佛亲生的智。
Taṃ panetaṃ dhammacakkaṃ duvidhaṃ hoti paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañca. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ, karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Dīpaṅkarato paṭṭhāya vā yāva bodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññāsikoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ, buddhānaṃyeva orasañāṇaṃ.
你宣称“我是正自觉者,一切法都已由我完全觉悟”,这就是你这样的宣称。所谓“未完全觉悟”,是指这些法没有被你完全觉悟。所谓“在那些法上”,是指在那些被指出为“未完全觉悟”的法上。所谓“以有因有据的话”,是指有原因、有理由的言辞。这里所说的“相”,既指人也指法。我看不到有哪个人能来斥责我,也看不到有哪种法能让人指出来说“这个法你还没有完全觉悟”而来斥责我,这就是这里的含义。所谓“已达到安稳”,就是已经达到安稳。其余两句是同义语。这全都是指无畏智而说。因为十力者见不到能斥责的人或作为斥责之因的未觉悟法,当他如此审察:“我确实是本性觉悟者,我说我是觉悟者”,便生起极强的喜悦,与那喜悦相应的智名为无畏。针对此而说“已达到安稳”等。如是在一切处皆应如是理解其义。
Sammāsambuddhassa te paṭijānatoti ‘‘ahaṃ sammāsambuddho, sabbe dhammā mayā abhisambuddhā’’ti evaṃ paṭijānato tava. Anabhisambuddhāti ime nāma dhammā tayā anabhisambuddhā. Tatra vatāti tesu ‘‘anabhisambuddhā’’ti evaṃ dassitadhammesu. Sahadhammenāti sahetunā sakāraṇena vacanena. Nimittametanti ettha puggalopi dhammopi nimittanti adhippeto . Taṃ puggalaṃ na passāmi, yo maṃ paṭicodessati. Taṃ dhammaṃ na passāmi, yaṃ dassetvā ‘‘ayaṃ nāma dhammo tayā anabhisambuddho’’ti maṃ paṭicodessatīti ayamettha attho. Khemappattoti khemaṃ patto. Sesapadadvayaṃ imasseva vevacanaṃ. Sabbampetaṃ vesārajjañāṇameva sandhāya vuttaṃ. Dasabalassa hi ‘‘ayaṃ nāma dhammo tayā anabhisambuddho’’ti codakaṃ puggalaṃ vā codanākāraṇaṃ anabhisambuddhadhammaṃ vā apassato ‘‘sabhāvabuddhoyeva vata samāno ahaṃ buddhosmīti vadāmī’’ti paccavekkhantassa balavataraṃ somanassaṃ uppajjati, tena sampayuttaṃ ñāṇaṃ vesārajjaṃ nāma. Taṃ sandhāya ‘‘khemappatto’’tiādimāha. Evaṃ sabbattha attho veditabbo.
能造成障碍的法,这里指的是:因为它们会制造障碍,所以叫“障碍法”。从含义上说,这就是指故意违犯的七种犯戒聚。因为即使是故意违犯的恶作和恶说,也会障碍道与果。不过在这里,特指淫欲这件事。因为任何人只要行淫欲,毫无疑问一定会障碍道与果。
Antarāyikā dhammāti ettha pana antarāyaṃ karontīti antarāyikā. Te atthato sañcicca vītikkantā satta āpattikkhandhā. Sañcicca vītikkantaṃ hi antamaso dukkaṭadubbhāsitampi maggaphalānaṃ antarāyaṃ karoti. Idha pana methunadhammo adhippeto. Methunaṃ sevato hi yassa kassaci nissaṃsayameva maggaphalānaṃ antarāyo hoti.
“Yassa kho pana te atthāyāti”是说:为了贪欲灭尽等的利益,为了谁的利益呢?“法已被宣说”是指开示了不净观等法。“Tatra vata maṃ”是指在那种不能导向出离的法中,我……。其余部分应按照前面所说的方式理解。
Yassa kho pana te atthāyāti rāgakkhayādīsu yassa atthāya. Dhammo desitoti asubhabhāvanādidhammo kathito. Tatra vata manti tasmiṃ aniyyānikadhamme maṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
“论道”就是指各种论辩的说法。“众多”就是很多。“依附”是指被系缚、被造作出来的。或者“广附”是指达到众多状态而依附,或者是由众多而依附。“无论依附于什么”,是指现在依附于哪种论道。“它们都不存在”,是指那些论道不存在了、坏灭了、消失了。“法轮”是教说之智和证悟之智的名称。其中,教说之智是世间智,证悟之智是出世间智。“全知者”是指具足一切功德的人。“如是”是指那样的。
Vādapathāti vādāyeva. Puthūti bahū. Sitāti upanibaddhā abhisaṅkhatā. Atha vā puthussitāti puthubhāvaṃ sitā upagatā, puthūhi vā sitātipi puthussitā. Yaṃ nissitāti etarahipi yaṃ vādapathaṃ nissitā. Na te bhavantīti te vādapathā na bhavanti bhijjanti vinassanti. Dhammacakkanti desanāñāṇassapi paṭivedhañāṇassapi etaṃ nāmaṃ. Tesu desanāñāṇaṃ lokiyaṃ, paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ. Kevalīti sakalaguṇasamannāgato. Tādisanti tathāvidhaṃ.
9. 渴爱生起经的注释
9. Taṇhuppādasuttavaṇṇanā
9第九:生起在这些之中,所以叫“生起处”。什么生起?渴爱。从渴爱的生起,就是“渴爱生起处”,意思是渴爱的依处、渴爱的原因。“因衣服”:就是“我将在哪里得到合意的衣服?”以衣服为原因而生起。 “由此有非有因”:这里的“iti”是表示举例的助词。就像以衣服等为原因,同样也以有、非有为原因。这里的“有、非有”,指的是更殊胜的酥油、生酥等。在所得的存在中,更殊胜和最殊胜的“有”,他们也是这样说的。
9. Navame uppajjati etesūti uppādā. Kā uppajjati? Taṇhā. Taṇhāya uppādā taṇhuppādā, taṇhāvatthūni taṇhākāraṇānīti attho. Cīvarahetūti ‘‘kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmī’’ti cīvarakāraṇā uppajjati. Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto. Yathā cīvarādihetu, evaṃ bhavābhavahetupīti attho. Bhavābhavoti cettha paṇītatarāni sappinavanītādīni adhippetāni. Sampattibhavesu paṇītatarapaṇītatamabhavotipi vadantiyeva.
以渴爱为第二伴侣:这个众生确实在无始的轮回中流转,他不是独自一人流转,而是得到渴爱作为第二伴侣才流转。因此说“以渴爱为第二伴侣”。“此性异离”:这里,“此性”指当下的这个自体,“异离”指未来的自体。或者,与此类似的其他自体也叫“此性”,不类似的则叫“异离”。那就是“此性异离”。“流转”:指蕴、界、处的相续。“不超越”:就是不能越过。 “如此了知过患”:就是如此了知过去、未来、现在诸蕴的过患之后。了知渴爱是苦的生起——了知“渴爱是这轮回苦生起的自性因”。到这里,就显示了这位比丘增长观修、证得阿拉汉果的状态。现在为了赞叹那位漏已尽者,而说“离渴爱”等。其中,“无取”:就是没有执取。“具念比丘游方”:达到念与正知圆满的漏已尽比丘,应当具念、正知而行、而住。这样,经文部分讲了流转,偈颂部分讲了流转与还灭。
Taṇhādutiyoti ayañhi satto anamatagge saṃsāravaṭṭe saṃsaranto na ekakova saṃsarati, taṇhaṃ pana dutiyikaṃ labhantova saṃsarati. Tena vuttaṃ ‘‘taṇhādutiyo’’ti. Itthabhāvaññathābhāvanti ettha itthabhāvo nāma ayaṃ attabhāvo, aññathābhāvo nāma anāgatattabhāvo. Evarūpo vā aññopi attabhāvo itthabhāvo nāma, na evarūpo aññathābhāvo nāma. Taṃ itthabhāvaññathābhāvaṃ. Saṃsāranti khandhadhātuāyatanānaṃ paṭipāṭiṃ. Nātivattatīti nātikkamati. Evamādīnavaṃ ñatvāti evaṃ atītānāgatapaccuppannesu khandhesu ādīnavaṃ jānitvā. Taṇhaṃ dukkhassa sambhavanti taṇhaṃ ca ‘‘ayaṃ vaṭṭadukkhasambhūto sabhāvo kāraṇa’’nti evaṃ jānitvā. Ettāvatā imassa bhikkhuno vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattabhāvo dassito. Idāni taṃ khīṇāsavaṃ thomento vītataṇhotiādimāha. Tattha anādānoti niggahaṇo. Sato bhikkhu paribbajeti satisampajaññe vepullappatto khīṇāsavo bhikkhu sato sampajāno careyya vihareyyāti attho. Iti suttante vaṭṭaṃ kathetvā gāthāsu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.
10. 轭经的注释
10. Yogasuttavaṇṇanā
10第十,在轮回中系缚,所以叫“轭”。在“欲轭”等当中,对五种欲的贪是欲轭。对色有和无色有的欲贪是有轭,对禅那的贪爱也是这样。与常见相应的贪以及六十二种见是见轭。对四圣谛的无知是无明轭。或者,系缚于欲,所以叫欲轭;系缚于有,所以叫有轭;系缚于见,所以叫见轭;系缚于无明,所以叫无明轭。这些其实就是对前面所说诸法的同义词。
10. Dasame vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Kāmayogotiādīsu pañcakāmaguṇiko rāgo kāmayogo. Rūpārūpabhavesu chandarāgo bhavayogo, tathā jhānanikanti. Sassatadiṭṭhisahagato ca rāgo dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo ca diṭṭhiyogo. Catūsu saccesu aññāṇaṃ avijjāyogo. Kāmesu vā yojetīti kāmayogo. Bhavesu yojetīti bhavayogo. Diṭṭhīsu yojetīti diṭṭhiyogo. Avijjāya yojetīti avijjāyogoti heṭṭhā vuttadhammānaṃyevetaṃ adhivacanaṃ.
现在,为了详细说明这些,世尊说:“诸比丘,什么是……”等等。其中,“集”指生起。“灭”指坏灭。“味”指甘甜的性质。“过患”指不甜的性质,即过失。“出离”指脱离的性质。“对诸欲”指对事欲。“欲贪”指缘于诸欲而生起的贪。其余语句也应同样理解。“随眠”指产生。“诸比丘,这称为欲轭”:意思是,诸比丘,这被称为在诸欲中的连接因、束缚因。一切处都应这样理解。
Idāni te vitthāretvā dassento katamo ca, bhikkhavetiādimāha. Tattha samudayanti uppattiṃ. Atthaṅgamanti bhedaṃ. Assādanti madhurabhāvaṃ. Ādīnavanti amadhurabhāvaṃ dosaṃ. Nissaraṇanti nissaṭabhāvaṃ. Kāmesūti vatthukāmesu. Kāmarāgoti kāme ārabbha uppannarāgo. Sesapadesupi eseva nayo. Anusetīti nibbattati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, kāmayogoti, bhikkhave, idaṃ kāmesu yojanakāraṇaṃ bandhanakāraṇaṃ vuccatīti evaṃ sabbattha attho veditabbo.
“触处”是指眼等这些眼触等生起的原因。“无明就是无知”:因为它是智慧的对立面,所以称为无知,也就是无明。“如是欲轭”这里,“如是”这个词要和四种轭都连起来用,也就是“如是欲轭,如是有轭”这样。“相应”:就是被围绕。“与诸恶”:就是与低劣的法。“与诸不善”:就是由不善巧所生的法。“与诸杂染法”:就是能杂染、能破坏清净心的清净性的法,这就是它的意思。“与引后有”:就是能导致后有生起的法。“与有怖畏”:就是有怖畏的法。“与苦报”:就是在受报时能产生苦的法。“与将来的生老死”:就是在未来一再导致生老死生起的法。因此称为“非轭安稳者”:因为未断轭的人与这些法相应,由于没有证得四种轭的安稳——涅槃,所以称为非轭安稳者。
Phassāyatanānanti cakkhādīnaṃ cakkhusamphassādikāraṇānaṃ. Avijjā aññāṇanti ñāṇapaṭipakkhabhāvena aññāṇasaṅkhātā avijjā. Iti kāmayogoti ettha iti saddo catūhipi yogehi saddhiṃ yojetabbo ‘‘evaṃ kāmayogo, evaṃ bhavayogo’’ti. Saṃyuttoti parivārito. Pāpakehīti lāmakehi. Akusalehīti akosallasambhūtehi. Saṃkilesikehīti saṃkilesanakehi, pasannassa cittassa pasannabhāvadūsakehīti attho. Ponobbhavikehīti punabbhavanibbattakehi. Sadarehīti sadarathehi. Dukkhavipākehīti vipākakāle dukkhuppādakehi. Āyatiṃ jātijarāmaraṇikehīti anāgate punappunaṃ jātijarāmaraṇanibbattakehi. Tasmāayogakkhemīti vuccatīti yasmā appahīnayogo puggalo etehi dhammehi sampayutto hoti, tasmā catūhi yogehi khemaṃ nibbānaṃ anadhigatattā na yogakkhemīti vuccati.
“离轭”是指脱离轭的因。“欲轭的离轭”是指从欲轭中脱离的因。剩下的几个词也是同样的道理。其中,不净禅那属于欲轭的离轭;以它为基础而证得的不来道,则一定是欲轭的离轭。阿拉汉道属于有轭的离轭,入流道属于见轭的离轭,阿拉汉道属于无明轭的离轭。现在,为了详细说明这些,世尊说:“诸比丘,什么是……”等等。它的含义应当按前面所说的方式来理解。
Visaṃyogoti visaṃyojanakāraṇāni. Kāmayogavisaṃyogoti kāmayogato visaṃyojanakāraṇaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha asubhajjhānaṃ kāmayogavisaṃyogo, taṃ pādakaṃ katvā adhigato anāgāmimaggo ekanteneva kāmayogavisaṃyogo nāma. Arahattamaggo bhavayogavisaṃyogo nāma, sotāpattimaggo diṭṭhiyogavisaṃyogo nāma, arahattamaggo avijjāyogavisaṃyogo nāma. Idāni te vitthāravasena dassento katamo ca, bhikkhavetiādimāha. Tassattho vuttanayeneva veditabbo.
与有轭两者:既与有轭相应,也与两者相应,也就是具备任何一种轭,这是它的意思。被尊崇:就是被放在前面,或者被围绕。遍知欲:就是遍知了两种欲之后。完全地遍知有轭:就是完全遍知了有轭。消除后:就是消除之后。令离染:就是正在令离染,或者已经令离染。因为说正在令离染时,就是在讲道;说已经令离染时,就是在讲果。牟尼:就是诸漏已尽者牟尼。如此,在这部经里以及在偈颂里,都只是讲了轮回与出离。
Bhavayogena cūbhayanti bhavayogena ca saṃyuttā, kiñci bhiyyo ubhayenāpi sampayuttā, yena kenaci yogena samannāgatāti attho. Purakkhatāti purato katā, parivāritā vā. Kāme pariññāyāti duvidhepi kāme parijānitvā. Bhavayogañca sabbasoti bhavayogañca sabbameva parijānitvā. Samūhaccāti samūhanitvā. Virājayanti virājento, virājetvā vā. ‘‘Virājento’’ti hi vutte maggo kathito hoti, ‘‘virājetvā’’ti vutte phalaṃ. Munīti khīṇāsavamuni. Iti imasmiṃ suttepi gāthāsupi vaṭṭavivaṭṭameva kathitanti.