(16) 6. 裸形者品注释
(16) 6. Acelakavaggavaṇṇanā
157-163157-163. 从此往后,“粗厉道”是指严厉、粗硬,因贪欲而牢牢执取。“燋热”是指由于修自我折磨的苦行,被极度烧灼、热恼、焦热。“中道”是指既不粗硬也不燋热,处于中间。“裸形者”就是没有衣服、赤身裸体的人。“放逸行”就是行为散漫,在大小便这些事情上,不具备世间良家子弟的举止,站着就大小便,站着就吃东西、咀嚼。“手舔者”是指手上的团食吃完后,用舌头舔手;也是指大便之后,把手当作棍子一样,直接用手擦。“不来请者”:为了乞食,有人对他说“来,尊者”,他不来,所以叫不来请者。“不停请者”:有人对他说“那你站住,尊者”,他也不站住,所以叫不停请者。据说这两件事他都不做,心想“如果照做了,就等于听了这个人的话”。“已持近”是指别人事先拿来、送到面前的食物。“指定”是指被告知“这是专门为你们准备的”这样的食物。“邀请”是指像“请去某家、某条街或某个村子”这样被邀请的食物,他也不接受、不拿。“非罐口”:从罐子里舀出来给的食物,他也不拿。“非釜口”:釜就是锅或盆,从那里给的食物他也不拿。为什么?因为“罐子和锅会因为我而挨勺子打”。“非跨越门槛”:把门槛当作间隔而给的食物,他不拿。为什么?因为“这个人会因为我而多出一道间隔的障碍”。对棍棒和捣臼等也是同样的道理。“两人”:两个人在吃的时候,其中一个起身给食,他不拿。为什么?因为这样会妨碍团食。
157-163. Ito paresu āgāḷhā paṭipadāti gāḷhā kakkhaḷā lobhavasena thiraggahaṇā. Nijjhāmāti attakilamathānuyogavasena suṭṭhu jhāmā santattā paritattā. Majjhimāti neva kakkhaḷā na jhāmā majjhe bhavā. Acelakoti niccelo naggo. Muttācāroti vissaṭṭhācāro, uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito ṭhitakova uccāraṃ karoti, passāvaṃ karoti, khādati bhuñjati. Hatthāpalekhanoti hatthe piṇḍamhi niṭṭhite jivhāya hatthaṃ apalekhati, uccārampi katvā hatthasmiṃyeva daṇḍakasaññī hutvā hatthena apalekhati. Bhikkhāya gahaṇatthaṃ ‘‘ehi, bhadante’’ti vutto na etīti na ehibhadantiko. ‘‘Tena hi tiṭṭha, bhante’’ti vuttopi na tiṭṭhatīti na tiṭṭhabhadantiko. Tadubhayampi kira so ‘‘etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatī’’ti na karoti. Abhihaṭanti puretaraṃ gahetvā āhaṭabhikkhaṃ. Uddissakatanti idaṃ tumhe uddissa katanti evamārocitabhikkhaṃ. Nimantananti ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthā’’ti evaṃ nimantitabhikkhampi na sādiyati na gaṇhāti. Na kumbhimukhāti kumbhito uddharitvā dīyamānaṃ bhikkhampi na gaṇhāti. Na kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali vā pacchi vā, tatopi na gaṇhāti. Kasmā? ‘‘Kumbhikaḷopiyo maṃ nissāya kaṭacchunā pahāraṃ labhantī’’ti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ antaraṃ katvā dīyamānaṃ na gaṇhāti. Kasmā? ‘‘Ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ labhatī’’ti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo. Dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ uṭṭhāya dente na gaṇhāti. Kasmā? Kabaḷantarāyo hotīti.
“不从孕妇处”等:如果从孕妇那里取食,腹中的胎儿会受苦;如果从正在哺乳的妇女那里取食,会妨碍孩子吃奶;如果从正与男子交合的妇女那里取食,会妨碍她的欢爱,所以他不接受这些食物。“非召集”:指通过召集、筹集的方式而做的饭。据说在饥荒时期,裸形者的弟子们为了供养裸形者,从各处募集米等食材来煮饭,而最严格的裸形者不接受这样的食物。“非有狗处”:如果狗站在那里等着“我会得到团食”,那么在没有先给狗食物的情况下,拿来的食物他不接受。为什么?因为这会妨碍狗的团食。“群飞”:群集而飞。如果人们看见裸形者,心想“我要布施食物给他”,于是进入做饭的屋子,而当他们进入时,躲在锅口等处的苍蝇飞起,成群结队地爬行,那么从那里拿来的食物他不接受。为什么?因为“由于我的缘故,苍蝇觅食的障碍产生了”。
Na gabbhiniyātiādīsu pana gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamati, pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo hoti, purisantaragatāya ratiantarāyo hotīti na gaṇhāti. Na saṅkittīsūti saṅkittetvā katabhattesu. Dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānaṃ atthāya tato tato taṇḍulādīni samādapetvā bhattaṃ pacanti, ukkaṭṭhācelako tato na paṭiggaṇhāti. Na yattha sāti yattha sunakho ‘‘piṇḍaṃ labhissāmī’’ti upaṭṭhito hoti, tattha tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Etassa piṇḍantarāyo hotīti. Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī . Sace hi acelakaṃ disvā ‘‘imassa bhikkhaṃ dassāmā’’ti manussā bhattagehaṃ pavisanti, tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā caranti, tato āhaṭaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Kasmā? ‘‘Maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jāto’’ti.
谷酸粥,就是用各种谷物配料做成的酸粥。在这里,只有饮酒才是有过失的,但这个人却把一切都看成是有过失的。一家者,就是只在一户人家乞得食物就回来的人。一口者,就是只靠一口食物维持生活的人。两家者等,也是同样的道理。即使是一小碗者,就是靠一小碗。所谓小碗,就是有一个小钵,人们把最好的那份食物放进去摆着。一日间隔食,就是隔一天吃一次。半月间隔食,就是隔半个月吃一次。轮番食,就是按轮次进食,即一日一轮、两日一轮、七日一轮、半月一轮,如此按日轮次而带来的食物。吃菜者等,其义已如前文所说。
Thusodakanti sabbasassasambhārehi katasovīrakaṃ. Ettha ca surāpānameva sāvajjaṃ, ayaṃ pana sabbesu sāvajjasaññī. Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati. Ekālopikoti ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo. Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapāti hoti, yattha aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti. Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Addhamāsikanti addhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ, ekāhavārena dvīhavārena sattāhavārena addhamāsavārenāti evaṃ divasavārena ābhatabhattabhojanaṃ. Sākabhakkhotiādīni vuttatthāneva.
常立者,就是一直站着的人。修习蹲踞精进者,就是致力于蹲姿苦行的人,连走路时也保持蹲姿,跳着往前走。荆棘卧床者,就是把铁荆棘或天然荆棘敲进地里,在上面铺一张皮,然后在那上面站立、经行等。卧具,就是睡觉时也在那里铺设卧具。傍晚第三次入水者,就是傍晚第三次洗澡。他一天三次——早晨、正午、傍晚——都投入入水沐浴的苦行,心想:我要把罪业冲走。
Ubbhaṭṭhakoti uddhaṃ ṭhitako. Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkuṭikavīriyamanuyutto, gacchantopi ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karoti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappeti. Sāyaṃ tatiyamassāti sāyatatiyakaṃ. Pāto majjhanhike sāyanti divasassa tikkhattuṃ ‘‘pāpaṃ pavāhessāmī’’ti udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharati.
身随身观等这些内容,应当依照下方《一法品注释》里已经讲过的方法来理解。比丘们,这就叫作中道:比丘们,应当知道这就是不走近欲乐享受和自我折磨这两个极端,也不落入常见和断见两边,因此称为中道。
Kāye kāyānupassītiādīni heṭṭhā ekakanipātavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbāni. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, majjhimā paṭipadāti, bhikkhave, ayaṃ kāmasukhallikānuyogañca attakilamathānuyogañcāti dve ante anupagatā, sassatucchedantehi vā vimuttā majjhimā paṭipadāti veditabbā.