第一品:愚人品(Bālavaggo)
1. Bālavaggo
第一经:怖畏经注(Bhayasuttavaṇṇanā)
1. Bhayasuttavaṇṇanā
1在《三集》第一经中,关于“怖畏”(bhaya)等词:「怖畏」是内心的恐惧(cittutrāso)。「灾祸」(upaddavo)是心念不专一的状态(anekaggatākāro)。「困扰」(upasaggo)是在各处黏着、攀附的状态(upasaṭṭhākāro tattha tattha lagganākāro)。
1. Tikanipātassa paṭhame bhayānītiādīsu bhayanti cittutrāso. Upaddavoti anekaggatākāro. Upasaggoti upasaṭṭhākāro tattha tattha lagganākāro.
应当这样理解它们之间的区别:盘踞山间险要处的盗贼对当地居民放话:“我们将在某一天攻打你们的村子。”居民们从听闻此事的当下便心生恐惧、战栗。这就叫内心的恐惧(cittutrāso)。接着,他们心想:“倘若那些盗贼恼怒起来,可能会加害我们。”于是,他们带上随身食粮,领着人和牲畜躲入山林,就地躺卧,忍受蚊虫叮咬,或是钻进丛林深处,脚下踏着树桩和荆棘。当他们如此四处躲藏时,那种心念散乱的状态,就叫做心念不专一的状态(anekaggatākāro)。后来,盗贼在约定的那天并未出现,他们便以为:“那消息恐怕是虚惊一场,我们回村吧。”于是带着各自的物品回村。盗贼们探知他们回村后,便包围村庄,在门口放火,屠杀众人,将一切财物洗劫一空。那些在屠杀中幸存下来的人,扑灭大火后,在仓库的阴凉处、墙根的阴凉处等地方,随处倚靠着坐下,为失去的一切而悲伤。这就叫做黏着、攀附的状态(upasaṭṭhākāro lagganākāro)。
Tesaṃ evaṃ nānattaṃ veditabbaṃ – pabbatavisamanissitā corā janapadavāsīnaṃ pesenti – ‘‘mayaṃ asukadivase nāma tumhākaṃ gāmaṃ paharissāmā’’ti. Te taṃ pavattiṃ sutakālato paṭṭhāya bhayaṃ santāsaṃ āpajjanti. Ayaṃ cittutrāso nāma. ‘‘Yathā no te corā kupitā anatthampi āvaheyyu’’nti hatthasāraṃ gahetvā dvipadacatuppadehi saddhiṃ araññaṃ pavisitvā tattha tattha bhūmiyaṃ nipajjanti ḍaṃsamakasādīhi khajjamānā, gumbantarāni pavisantā khāṇukaṇṭake maddanti. Tesaṃ evaṃ vicarantānaṃ vikkhittabhāvo anekaggatākāro nāma. Tato coresu yathāvutte divase anāgacchantesu ‘‘tucchakasāsanaṃ bhavissati, gāmaṃ pavisissāmā’’ti saparikkhārā gāmaṃ pavisanti. Atha tesaṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā gāmaṃ parivāretvā dvāre aggiṃ datvā manusse ghātetvā corā sabbaṃ vibhavaṃ vilumpitvā gacchanti. Tesu ghātitāvasesā aggiṃ nibbāpetvā koṭṭhakacchāyābhitticchāyādīsu tattha tattha laggitvā nisīdanti naṭṭhaṃ anusocamānā. Ayaṃ upasaṭṭhākāro lagganākāro nāma.
「芦屋」(Naḷāgārāti):指用芦苇覆盖、遮蔽的房屋,不过这类房屋的其余构件为木制。对于草屋,同理。「尖顶屋」(Kūṭāgārānīti):指带有尖顶的房屋。「内外涂抹的」(Ullittāvalittānīti):指房屋内外都用灰泥等涂抹过。「无风的」(Nivātānīti):指能够遮挡风灌入的房屋。「紧触门闩的」(Phusitaggaḷānīti):指因木匠技艺精湛而造得严丝合缝的门扇。「关闭的窗」(Pihitavātapānānīti):指安装妥帖的窗扇。这两个词(“紧触门闩”和“关闭的窗”)并非说门窗总是被关闭着,而是描述它们圆满成就的状态(sampatti),即需要时便可关闭或打开。
Naḷāgārāti naḷehi channapaṭicchannaagārā. Sesasambhārā panettha rukkhamayā honti. Tiṇāgārepi eseva nayo. Kūṭāgārānīti kūṭasaṅgahitāni agārāni. Ullittāvalittānīti anto ca bahi ca littāni. Nivātānīti nivāritavātappavesāni. Phusitaggaḷānīti chekehi vaḍḍhakīhi katattā piṭṭhasaṅghāṭamhi suṭṭhu phusitakavāṭāni. Pihitavātapānānīti yuttavātapānāni. Iminā padadvayena kavāṭavātapānānaṃ niccapihitataṃ akathetvā sampattiyeva kathitā. Icchiticchitakkhaṇe pana tāni pidhīyanti ca vivarīyanti ca.
「从愚者生起」:即依止愚者而生起。所谓愚者,即不具智慧者。他贪求王权、副王权或其他大权位,纠集几个与自己相似的寡妇之子、大无赖,说道:“来吧,我将扶持你们成为人上人。”他依凭山林等处,先袭扰边境的村庄,以显现其暴乱之势;随后逐步攻掠城镇与地方。人们只得弃舍屋宅,一心寻求安稳之处,纷纷逃散。那些依止这些愚者而住的比丘、比丘尼,也各自舍弃原先的住处,随之离去。及至所到之处,乞食与坐卧具皆难得。如此,四众的怖畏便生起了。在出家众中,亦有两个愚者比丘相互激论,彼此指责,于是如同憍赏弥比丘那般,生起巨大斗诤,四众的怖畏亦由此生。如是,世间一切怖畏的生起,莫不从愚者而生。世尊正是以此因缘而宣说此篇开示。
Bālato uppajjantīti bālameva nissāya uppajjanti. Bālo hi apaṇḍitapuriso rajjaṃ vā oparajjaṃ vā aññaṃ vā pana mahantaṃ ṭhānaṃ patthento katipaye attanā sadise vidhavaputte mahādhutte gahetvā ‘‘etha ahaṃ tumhe issare karissāmī’’ti pabbatagahanādīni nissāya antamante gāme paharanto dāmarikabhāvaṃ jānāpetvā anupubbena nigamepi janapadepi paharati. Manussā gehāni chaḍḍetvā khemaṭṭhānaṃ patthayamānā pakkamanti. Te nissāya vasantā bhikkhūpi bhikkhuniyopi attano attano vasanaṭṭhānāni pahāya pakkamanti. Gatagataṭṭhāne bhikkhāpi senāsanampi dullabhaṃ hoti. Evaṃ catunnampi parisānaṃ bhayaṃ āgatameva hoti. Pabbajjitesupi dve bālā bhikkhū aññamaññaṃ vivādaṃ paṭṭhapetvā codanaṃ ārabhanti. Iti kosambivāsikānaṃ viya mahākalaho uppajjati. Catunnaṃ parisānaṃ bhayaṃ āgatameva hotīti evaṃ yāni kānici bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato uppajjantīti yathānusandhinā desanaṃ niṭṭhapesi.
第二经:相经注(Lakkhaṇasuttavaṇṇanā)
2. Lakkhaṇasuttavaṇṇanā
2在第二经中:「业相者」:由身门等所造之业即是相,是能令人辨识的原因,故称业相。「以行迹为庄严的智慧」:所谓智慧,乃以行迹而显庄严。意思是,愚者与智者,各因其行为而显露无遗。愚者所行之路,犹如一路焚烧树木、草丛、村庄、城镇的野火过后所留下的焦土,唯余炭尘与灰烬。智者所行之路,则如一场填平所有坑洼、带来诸种作物大丰收的降雨云所经之处。恰如降雨云所经之地,处处可见盈满之水与各种谷物花果;智者所行之处,亦唯现一切成就,绝不现衰损。此处的其余文句,其义明了。
2. Dutiye kāyadvārādipavattaṃ kammaṃ lakkhaṇaṃ sañjānanakāraṇaṃ assāti kammalakkhaṇo. Apadānasobhanī paññāti yā paññā nāma apadānena sobhati, bālā ca paṇḍitā ca attano attano cariteneva pākaṭā hontīti attho. Bālena hi gatamaggo rukkhagacchagāmanigamādīni jhāpetvā gacchantassa indaggino gatamaggo viya hoti, jhāmaṭṭhānamattameva aṅgāramasichārikāsamākulaṃ paññāyati. Paṇḍitena gatamaggo kusobbhādayo pūretvā vividhasassasampadaṃ āvahamānena catudīpikameghena gatamaggo viya hoti. Yathā tena gatamagge udakapūrāni ceva vividhasassaphalāphalāni ca tāni tāni ṭhānāni paññāyanti, evaṃ paṇḍitena gatamagge sampattiyova paññāyanti no vipattiyoti. Sesamettha uttānatthameva.
3. 思虑经注(Cintīsuttavaṇṇanā)
3. Cintīsuttavaṇṇanā
3第三经中:「愚者相」:以这些特征,可被识别、了知为“此是愚者”,故称愚者相。这些即是其辨识因,故称「愚者征」。「愚者行迹」:指愚者的行迹。「思虑恶思虑者」:于思虑时,依贪欲、嗔恚、邪见,唯思恶虑。「说恶语者」:于言语时,唯说妄语等恶言。「作恶业者」:于行动时,唯作杀生等恶业。关于「智者相」等,可依前说方式理解。而此处的「思虑善思虑者」等,应配合意善行等而理解。
3. Tatiye bālalakkhaṇānīti ‘‘bālo aya’’nti etehi lakkhīyati ñāyatīti bālalakkhaṇāni. Tānevassa sañjānanakāraṇānīti bālanimittāni. Bālāpadānānīti bālassa apadānāni. Duccintitacintīti cintayanto abhijjhābyāpādamicchādassanavasena duccintitameva cinteti. Dubbhāsitabhāsīti bhāsamānopi musāvādādibhedaṃ dubbhāsitameva bhāsati. Dukkaṭakammakārīti karontopi pāṇātipātādivasena dukkaṭakammameva karoti. Paṇḍitalakkhaṇānītiādi vuttānusāreneva veditabbaṃ. Sucintitacintītiādīni cettha manosucaritādīnaṃ vasena yojetabbāni.
4. 《过犯经》注疏
4. Accayasuttavaṇṇanā
4第四经中:「不见过失为过失」:指不见自己的过失为过失。「见了过失而不依法对治」:虽知「我犯了过失」,却不依法而行,不行罚治,不忏露过失,不请求宽恕。「对忏露过失者不依法接受」:对于他人知「我犯了过失」后,行罚治并请求宽恕,却不予接受。善的方面可按相反情形了知。
4. Catutthe accayaṃ accayato na passatīti attano aparādhaṃ aparādhato na passati. Accayato disvā yathādhammaṃ nappaṭikarotīti ‘‘aparaddhaṃ mayā’’ti ñatvāpi yo dhammo, taṃ na karoti, daṇḍakammaṃ āharitvā accayaṃ na deseti nakkhamāpeti. Accayaṃ desentassa yathādhammaṃ nappaṭiggaṇhātīti parassa ‘‘viraddhaṃ mayā’’ti ñatvā daṇḍakammaṃ āharitvā khamāpentassa nakkhamati. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhato veditabbo.
5. 《不如理经》注疏
5. Ayonisosuttavaṇṇanā
5第五经中:「不如理提问者」:如同拉鲁达伊长老,当被问「优陀夷,有多少随念处?」时,他思惟「过去生应该是随念处」,以不善巧的方式,将非问题当作问题来提问。「不如理回答者」:他这样思考了问题后,在回答时也不如理,例如「尊者,此中比丘随念多种宿住,谓一生……」等,将非问题当作问题来陈述。「以圆满的词句」:此处,词即是表达义理的工具,故称「词句」。具足字母,不缺乏十种对音节的觉知,如此所说的语句名为「圆满」,意指以此种词句。「流畅的」:指词句通顺而流畅。「恰当的」:指符合义理与理由。「不随喜者」:即使他人如此如理、圆满地回答了一切理由,他仍不随喜、不欣喜,如同拉鲁达伊长老对待舍利弗长老的提问那样。如所说:
5. Pañcame ayoniso pañhaṃ kattā hotīti ‘‘kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī’’ti vutte ‘‘pubbenivāso anussatiṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti cintetvā lāḷudāyitthero viya anupāyacintāya apañhameva pañhanti kattā hoti. Ayoniso pañhaṃ vissajjetā hotīti evaṃ cintitaṃ pana pañhaṃ vissajjentopi ‘‘idha, bhante, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi jāti’’ntiādinā nayena soyeva thero viya ayoniso vissajjetā hoti, apañhameva pañhanti katheti. Parimaṇḍalehi padabyañjanehīti ettha padameva atthassa byañjanato padabyañjanaṃ. Taṃ akkharapāripūriṃ katvā dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aparihāpetvā vuttaṃ parimaṇḍalaṃ nāma hoti, evarūpehi padabyañjanehīti attho. Siliṭṭhehīti padasiliṭṭhatāya siliṭṭhehi. Upagatehīti atthañca kāraṇañca upagatehi. Nābbhanumoditāti evaṃ yoniso sabbaṃ kāraṇasampannaṃ katvāpi vissajjitaṃ parassa pañhaṃ nābhinumodati nābhinandati sāriputtattherassa pañhaṃ lāḷudāyitthero viya. Yathāha –
「舍利弗贤友,无有此事,亦无此理:超越了以段食为食的天众,投生于某种意所成身的有情,却能入想受灭定或从中出定,此事不成道理。」
‘‘Aṭṭhānaṃ kho etaṃ, āvuso sāriputta, anavakāso, yaṃ so atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapanno saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi, natthetaṃ ṭhāna’’nti (a. ni. 5.166).
「如理提问者」等:如同阿难尊者,如理思维所问,并如理作答。当被问及“阿难,有多少随念处?”时,他如理思维:“此将成为问题”,而后如理答道:“尊者,此处比丘远离诸欲……具足第四禅而住。尊者,此即随念处,如此修习、如此多修习,能引发现法安乐住。”“如理随喜者”:如同如来,如理随喜。如来在阿难尊者回答后,说道:“善哉,善哉,阿难!那么,阿难,你也记住这第六随念处。阿难,此处比丘正念前行、正念后退……”等等。第六等诸经,其义明了。
Yoniso pañhaṃ kattātiādīsu ānandatthero viya yonisova pañhaṃ cintetvā yoniso vissajjitā hoti. Thero hi ‘‘kati nu kho, ānanda, anussatiṭṭhānānī’’ti pucchito ‘‘ayaṃ pañho bhavissatī’’ti yoniso cintetvā yoniso vissajjento āha – ‘‘idha, bhante, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃbhāvitaṃ evaṃbahulīkataṃ diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattatī’’ti. Abbhanumoditā hotīti tathāgato viya yoniso abbhanumoditā hoti. Tathāgato hi ānandattherena pañhe vissajjite ‘‘sādhu sādhu, ānanda, tena hi tvaṃ, ānanda, imampi chaṭṭhaṃ anussatiṭṭhānaṃ dhārehi. Idhānanda, bhikkhu satova abhikkamati satova paṭikkamatī’’tiādimāha. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.
九、害经注疏
9. Khatasuttavaṇṇanā
9第九经:白分在初始阶段,由十善业道所限定,向上直至阿拉汉道皆可获得。于“生多福”一句中,此处所宣说者,为世间与出世间相混合的福德。
9. Navame sukkapakkho pubbabhāge dasahipi kusalakammapathehi paricchinno, upari yāva arahattamaggā labbhati. Bahuñca puññaṃ pasavatīti ettha lokiyalokuttaramissakapuññaṃ kathitaṃ.
十、垢经注疏
10. Malasuttavaṇṇanā
10第十经:“无戒垢”:无道德即无戒,无戒即是垢,故称无戒垢。以何义而称为垢?以燃烧义、恶臭义、作污秽义。因其能燃烧于地狱等恶趣,故以燃烧义而称为垢。具此垢者,在父母跟前、比丘僧团当中,乃至菩提塔等处,亦为人所厌恶;更于一切处,传出“据说彼人造作如此恶业”的恶名之臭,故以恶臭义而称为垢。又,具此垢者,无论行至何处皆受热恼,其身业等不净、了无光辉,故以作污秽义而称为垢。再者,此垢令天、人之成就及涅槃成就悉皆枯萎,故以令枯萎义亦应知为垢。于“嫉垢”“悭垢”,亦同此理。
10. Dasame dussīlabhāvo dussīlyaṃ, dussīlyameva malaṃ dussīlyamalaṃ. Kenaṭṭhena malanti? Anudahanaṭṭhena duggandhaṭṭhena kiliṭṭhakaraṇaṭṭhena ca. Tañhi nirayādīsu apāyesu anudahatīti anudahanaṭṭhenapi malaṃ. Tena samannāgato puggalo mātāpitūnampi santike bhikkhusaṅghassāpi antare bodhicetiyaṭṭhānesupi jigucchanīyo hoti, sabbadisāsu cassa ‘‘evarūpaṃ kira tena pāpakammaṃ kata’’nti avaṇṇagandho vāyatīti duggandhaṭṭhenapi malaṃ. Tena ca samannāgato puggalo gatagataṭṭhāne upatāpañceva labhati, kāyakammādīni cassa asucīni honti apabhassarānīti kiliṭṭhakaraṇaṭṭhenapi malaṃ. Apica taṃ devamanussasampattiyo ceva nibbānasampattiñca milāpetīti milāpanaṭṭhenapi malanti veditabbaṃ. Issāmalamaccheramalesupi eseva nayo.