5. 「安放无皮品」的解释
5. Paṇihitaacchavaggavaṇṇanā
4141. 第五品之第一经中,所谓upamāva即是譬喻,也就是其义理本身;在所要令知解的譬喻义中,这是一个小品词。Seyyathāpī,义为“如同”。而在此处,世尊于某些地方是将意义包覆于譬喻中而开示,如《布经》;亦如《波利质多树譬喻经》(A.7.69)、《火蕴譬喻经》(A.7.72)等。某些地方则是以譬喻包覆意义而开示,如《盐酸果经》(A.3.101);亦如《金匠七日譬喻经》(A.7.66)等。然而,在此米粒譬喻中,是以譬喻包覆意义而开示,即说:“诸比丘,譬如……”等语。注释书师们于诸书中虽如此记述,然此说与《中部注》中《布经》之解释(M.A.1.70)并不相符。因为在那里,是这样说的——
41. Pañcamassa paṭhame upamāva opammaṃ, so eva attho, tasmiṃ opammatthe bodhetabbe nipāto. Seyyathāpīti yathāti attho. Ettha ca tatra bhagavā katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti vatthasutte viya, pāricchattakopama (a. ni. 7.69) aggikkhandhopamādi (a. ni. 7.72) suttesu viya ca. Katthaci upamāya atthaṃ parivāretvā dasseti loṇambilasutte (a. ni. 3.101) viya, suvaṇṇakārasattasūriyopamādisuttesu (a. ni. 7.66) viya ca. Imasmiṃ pana sālisūkopame upamāya atthaṃ parivāretvā dassento ‘‘seyyathāpi, bhikkhave’’tiādimāhāti potthakesu likhanti, taṃ majjhimaṭṭhakathāya vatthasuttavaṇṇanāya (ma. ni. aṭṭha. 1.70) na sameti. Tattha hi idaṃ vuttaṃ –
“诸比丘,譬如一块布”,这句话本身只是譬喻的说法。世尊在运用譬喻时,有的场合是先展示譬喻,再揭示义理;有的场合是先揭示义理,再展示譬喻;有的场合是以譬喻含摄义理而开示;有的场合则是以义理收摄譬喻而开示。正如他在完整开示《天使经》时,便是先展示譬喻,再揭示义理:“诸比丘,譬如有人站在两间有门的大堂中央,明眼之人便能看见……”而在完整开示种种神通时,如“他穿过墙壁、穿过城墙、穿过山峦,毫无障碍,如同在虚空中行走一般”,这种说法方式则是先揭示义理,再展示譬喻。又如完整开示《小心材譬喻经》时,说“譬如,一位婆罗门男子,为求心材而寻求心材……”这种方式,便是以譬喻含摄义理而开示。再如完整开示《蛇譬喻经》、《大心材譬喻经》等经时,说“诸比丘,在此,有善男子学习法——经……乃至……诸比丘,譬如有人需蛇……”这种方式,则是以义理收摄譬喻而开示。而在这部经中,
Seyyathāpi, bhikkhave, vatthanti upamāvacanamevetaṃ. Upamaṃ karonto ca bhagavā katthaci paṭhamaṃyeva upamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dasseti, katthaci paṭhamaṃ atthaṃ dassetvā pacchā upamaṃ, katthaci upamāya atthaṃ parivāretvā dasseti, katthaci atthena upamaṃ. Tathā hesa ‘‘seyyathāpissu, bhikkhave, dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyyā’’ti sakalampi devadūtasuttaṃ (ma. ni. 3.261 ādayo) upamaṃ paṭhamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dassento āha. ‘‘Tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi, ākāse’’tiādinā pana nayena sakalampi iddhividhaṃ atthaṃ paṭhamaṃ dassetvā pacchā upamaṃ dassento āha. ‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇapuriso sāratthiko sāragavesī’’tiādinā (ma. ni. 1.314) nayena sakalampi cūḷasāropamasuttaṃ upamāya atthaṃ parivāretvā dassento āha. ‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti suttaṃ…pe… seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko’’tiādinā nayena sakalampi alagaddasuttaṃ (ma. ni. 1.238) mahāsāropamasuttanti evamādīni suttāni atthena upamaṃ parivāretvā dassento āha. Svāyaṃ idha paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dassetīti.
因为在此,《小心材譬喻》等经中,是先说譬喻,紧接着说明所喻的义理,随后再复述譬喻,这种说法方式便被称为“以譬喻含摄义理而开示”。而在《蛇譬喻经》等经中,则是先阐明义理,紧接着展示譬喻,随后再复述义理,这种说法方式便被称为“以义理收摄譬喻而开示”。因此,《显了未了义灯论》中说:“先说明所喻的义理,接着再说明义理,然后又说譬喻,这便称为以譬喻含摄义理而开示。”对于“以义理收摄譬喻而开示”这句话,道理也是一样的。然而在此处,却说世尊在有些场合是以义理收摄譬喻而开示,并举例说“如同在《布经》中,也如同在《波利质多树譬喻》、《火蕴譬喻》等经中”。而在那些经典里,以《布经》为例,实则是先展示譬喻,然后才说明所喻的义理,即:“诸比丘,譬如一块布,肮脏而沾满污垢。染布师若将它投入任何一种染料——无论蓝、黄、红或茜草色,它染出的色泽都将是难看的、不纯净的。这是什么缘故呢?诸比丘,是因为这块布本身不净啊。正是如此,诸比丘,当心不清净时,恶
Ettha hi cūḷasāropamādīsu (ma. ni. 1.312) paṭhamaṃ upamaṃ vatvā tadanantaraṃ upameyyatthaṃ vatvā puna upamaṃ vadanto upamāya atthaṃ parivāretvā dassetīti vutto. Alagaddūpamasuttādīsu pana atthaṃ paṭhamaṃ vatvā tadanantaraṃ upamaṃ vatvā puna atthaṃ vadanto atthena upamaṃ parivāretvā dassetīti vutto. Tenevettha līnatthappakāsiniyaṃ vuttaṃ – ‘‘upameyyatthaṃ paṭhamaṃ vatvā tadanantaraṃ atthaṃ vatvā puna upamaṃ vadanto upamāya atthaṃ parivāretvā dassetī’’ti vutto. Atthena upamaṃ parivāretvāti etthāpi eseva nayoti. Idha pana katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti. ‘‘Vatthasutte viya pāricchattakopamaaggikkhandhopamādisuttesu viya cā’’ti vuttaṃ. Tattha vatthasutte tāva ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṃ saṃkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ, tamenaṃ rajako yasmiṃ yasmiṃ raṅgajāte upasaṃhareyya. Yadi nīlakāya, yadi pītakāya, yadi lohitakāya, yadi mañjiṭṭhakāya, durattavaṇṇamevassa aparisuddhavaṇṇamevassa. Taṃ kissa hetu? Aparisuddhattā, bhikkhave, vatthassa. Evameva kho, bhikkhave, citte saṃkiliṭṭhe duggati pāṭikaṅkhā’’tiādinā (ma. ni. 1.70) paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā upameyyattho vutto, na pana paṭhamaṃ atthaṃ vatvā tadanantaraṃ upamaṃ dassetvā puna attho vutto. Yena katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti. Vatthasutte viyāti vadeyya.
同样,在《波利质多树譬喻》中亦是如此:“诸比丘,每当三十三天众的波利质多树、珊瑚树的叶子开始变黄时,那时,三十三天的天众便心生欢喜,心想:‘波利质多树、珊瑚树的叶子已经变黄了,不久它就要落叶了。’……诸比丘,正是这样,每当圣弟子决意从在家生活出家时,那时,这位圣弟子便是‘叶子变黄了’。”诸如此类,都是先展示譬喻,之后才说明义理。在《火堆譬喻》中:“诸比丘,你们看见那边那个正在燃烧、烈焰炽盛、光焰腾腾的大火堆了吗?”“看见了,尊者。”“诸比丘,你们认为如何?是去拥抱、挨近、依偎那个燃烧着、烈焰炽盛、光焰腾腾的大火堆更好呢?还是去拥抱、挨近、依偎一位手脚柔嫩细软的刹帝利少女、婆罗门少女或居士少女更好呢?”如此种种,同样是先展示譬喻,之后才说明义理,而并非先说明义理,再展示譬喻,然后又说明义理。因此,“在有些场合是以义理收摄譬喻而开示,如同在《布品经》中,也如同在《波利质多树譬喻》、
Tathā pāricchattakopamepi ‘‘yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā, tasmiṃ samaye honti paṇḍupalāso dāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva dāni pannapalāso bhavissati…pe… evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya ceteti. Paṇḍupalāso, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṃ samaye hotī’’tiādinā (a. ni. 7.69) paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā attho vutto. Aggikkhandhopame ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtanti. Evaṃ, bhanteti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādaṃ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā’’tiādinā (a. ni. 7.72) paṭhamaṃ upamaṃyeva dassetvā pacchā attho vutto, na pana paṭhamaṃ atthaṃ vatvā tadanantaraṃ upamaṃ dassetvā puna attho vutto, tasmā ‘‘katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti vatthasutte viya pāricchattakopamaaggikkhandhopamādisuttesu viya cā’’ti na vattabbaṃ.
然而,有些注释者在此作如是解:“先阐明义理,而后示以譬喻,即是以义理围绕譬喻而开示;先陈述譬喻,而后阐明义理,则是以譬喻围绕义理而开示。”为指出这两类皆有出处,故说“如《布品经》中”等语。但此种说法,若应说明,则当说:“于某处,以义理围绕譬喻而开示,如《布品经》,亦如《巴利恰答咖树譬喻》《火堆譬喻》等经。”若作是说,则“于某处,以譬喻围绕义理而开示,如《咸酸经》”一句便无需另说,因其已摄于“《火堆譬喻》等经”之“等”字中。即便在《咸酸经》中——
Keci panettha evaṃ vaṇṇayanti ‘‘atthaṃ paṭhamaṃ vatvā pacchā ca upamaṃ dassento atthena upamaṃ parivāretvā dasseti nāma, upamaṃ pana paṭhamaṃ vatvā pacchā atthaṃ dassento upamāya atthaṃ parivāretvā dasseti nāma, tadubhayassapi āgataṭṭhānaṃ nidassento ‘vatthasutte viyā’tiādimāhā’’ti. Tampi ‘‘katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti vatthasutte viya pāricchattakopamaaggikkhandhopamādisuttesu viya cā’’ti vattabbaṃ, evañca vuccamāne ‘‘katthaci upamāya atthaṃ parivāretvā dasseti loṇambilasutte viyā’’ti visuṃ na vattabbaṃ ‘‘aggikkhandhopamādisutte viyā’’ti ettha ādisaddeneva saṅgahitattā. Loṇambilasuttepi hi –
诸比丘,譬如有一位贤明、善巧、能干的厨师,以各种不同调味的酱汁侍奉国王或大臣的膳食,那些酱汁有酸的、有苦的、有辣的、有甜的、有带碱味的、有不带碱味的、有咸的、有不咸的。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa ambilaggehipi tittakaggehipi kaṭukaggehipi madhuraggehipi khārikehipi akhārikehipi loṇikehipi aloṇikehipi.
诸比丘,那位贤明、善巧、能干的厨师善于把握自己主人对饮食的相。他会这样想:‘今日饭菜中,哪一种酱汁合我主人的口味?他为哪一种酱汁多加奉上?哪一种他取用得更多?哪一种他称赞其味?今日饭菜中,或许是酸味酱汁合主人之口味,或许他为酸味的多加奉上,或许酸味的他取用得更多,或许他称赞酸味的……乃至……他称赞不咸的。’诸比丘,那位贤明、善巧、能干的厨师便因此获得了衣服、薪金与赏赐。何以故?诸比丘,因为那位贤明、善巧、能干的厨师善能把握自己所做饭菜的独特相。同样地,诸比丘,此处有一位贤明、善巧、能干的比丘,于身安住于身随观……于受……于心……于法安住于法随观,精勤、正知、具念,调伏世间贪忧。当他于法随观法而安住时,其心入定,随烦恼便被舍断,他也即把握了那个相。
‘‘Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattassa nimittaṃ uggaṇhāti ‘idaṃ vā me ajja bhattasūpeyyaṃ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati. Ambilaggaṃ vā me ajja bhattasūpeyyaṃ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati…pe… aloṇikassa vā vaṇṇaṃ bhāsatī’ti. Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo lābhī ceva hoti acchādanassa, lābhī vetanassa, lābhī abhihārānaṃ. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattanimittaṃ uggaṇhāti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco paṇḍito byatto kusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti, so taṃ nimittaṃ uggaṇhāti.
比丘们,那位有智慧、善巧、聪明的比丘,既获得了现法乐住,也获得了念与正知。为什么呢?比丘们,因为那位有智慧、善巧、聪明的比丘,能把握自己心的“相”。
‘‘Sa kho, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu lābhī ceva hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṃ, lābhī hoti satisampajaññassa. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṃ uggaṇhātī’’ti (saṃ. ni. 5.374) –
这样,是先展示譬喻,然后再说明意义。而“也如在《金匠太阳譬喻》等经中一样”这句话,只是作为例子被包含在“等”字里,因为在《金匠经》等经中,并没有先展示譬喻。就拿这些经来说,在《金匠譬喻经》中,首先——
Evaṃ paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā attho vutto. ‘‘Suvaṇṇakārasūriyopamādisuttesu viya cā’’ti idañca udāharaṇamattena saṅgahaṃ gacchati suvaṇṇakārasuttādīsu paṭhamaṃ upamāya adassitattā. Etesu hi suvaṇṇakāropamasutte (a. ni. 3.103) tāva –
比丘们,致力于增上心的比丘,应时常作意三种相:应时常作意定相,应时常作意策励相,应时常作意舍相。比丘们,若这位比丘一直只作意定相,其心便可能转向懈怠。比丘们,若一直只作意策励相,其心便可能转向掉举。比丘们,若一直只作意舍相,其心便可能无法为了断尽诸漏而正确地入定。然而,比丘们,当这位致力于增上心的比丘,时而作意定相……时而作意策励相……时而作意舍相时,他的心便会变得柔软、堪能、明亮而不脆断,能为了断尽诸漏而正确地入定。
‘‘Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ manasi kātabbāni, kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasi kātabbaṃ, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasi kātabbaṃ, kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasi kātabbaṃ. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaṃyeva manasi kareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaṃyeva manasi kareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhānimittaṃyeva manasi kareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammā samādhiyeyya āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ…pe… paggahanimittaṃ…pe… upekkhānimittaṃ manasi karoti, taṃ hoti cittaṃ muduñca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya.
比丘们,正如金匠或其弟子先架起熔炉,架好后涂抹炉口,涂好炉口后,用钳子夹起一块生金放入炉口,放入之后,时而鼓风,时而洒水,时而舍置观察。比丘们,如果金匠或其弟子一直只对那块生金鼓风,它就会被烧坏;如果一直只洒水,它就会冷却;如果一直只舍置观察,它就不能完全成熟。然而,比丘们,当金匠或其弟子适时鼓风、适时洒水、适时舍置观察时,那块生金便变得柔软、堪能、光洁而不脆断,能正确加工。无论他想要制成什么饰品——腰带、耳环、项链或金花环,都能如愿作成。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ bandheyya, ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeyya, ukkāmukhaṃ ālimpitvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ daheyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ udakena paripphoseyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ nibbāpeyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ ajjhupekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammā paripākaṃ gaccheyya. Yato ca kho, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati, taṃ hoti jātarūpaṃ muduñca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati, yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakena yadi suvaṇṇamālāya, tañcassa atthaṃ anubhoti.
同样地,比丘们,致力于增上心的比丘……为断尽诸漏而得正定。他将心导向任何应依证智亲证的法,为以证智亲证时,只要相应因缘具足,他便能在彼处获得亲证的能力。
‘‘Evameva kho, bhikkhave, adhicittamanuyuttena bhikkhu…pe… sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane’’ti (a. ni. 3.103) –
如此,先开示义理,紧接着说譬喻,然后又说明义理;这便是先开示义理,紧接着说譬喻,然后又说明义理。
Evaṃ paṭhamaṃ atthaṃ dassetvā tadatantaraṃ upamaṃ vatvā punapi attho evaṃ paṭhamaṃ atthaṃ dassetvā tadanantaraṃ upamaṃ vatvā punapi attho vutto.
在《七太阳譬喻经》中:
Sattasūriyopame ca –
“比丘们,诸行无常;比丘们,诸行不恒;比丘们,诸行不可信赖。比丘们,仅此便足以对一切行厌离,足以离染,足以解脱。比丘们,须弥山王,长八万四千由旬,宽八万四千由旬,没入大海之下八万四千由旬,高出海面八万四千由旬。比丘们,当时节到来,于漫长岁月之流中,时隔许多年、许多百年、许多千年、许多十万年而不降一滴雨。比丘们,当天空不降雨时,所有种子植物、丛林草木、药草、树林与蔓藤,全都会枯竭、干涸,不复存在。比丘们,诸行正是如此无常;比丘们,诸行正是如此不恒……”(《增支部》7.66)
‘‘Aniccā, bhikkhave, saṅkhārā, adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā, anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā, yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ alaṃ vimuccituṃ. Sineru, bhikkhave, pabbatarājā caturāsītiyojanasahassāni āyāmena, caturāsītiyojanasahassāni vitthārena, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāḷho, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamuddā accuggato. Hoti so kho, bhikkhave, samayo, yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni devo na vassati, deve kho pana, bhikkhave, avassante ye kecime bījagāmabhūtagāmā osadhitiṇavanappatayo, te ussussanti visussanti na bhavanti. Evaṃ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā’’tiādinā (a. ni. 7.66) –
先开示义理,紧接着讲一个譬喻,然后又再说一次义理。或者,在《相应部》中有这样的经文:“诸比丘,当太阳升起时,这是它的前导,这是它的前行相,也就是曙光。同样地,诸比丘,对于比丘圣八支道的生起,这是它的前导,这是它的前行相,也就是善知识。”这里可能指的就是《太阳譬喻经》。但是,这种理解与“在某些地方,以譬喻围绕义理而开示”这一说法不合,因为那里是先讲譬喻,紧接着开示义理,然后没有再回过头来以譬喻宣说。在那部经里,确实是最先开示了譬喻。而对于这部《稻芒譬喻经》,则有这样的说法:“以譬喻围绕义理而开示,世尊一开始就说:‘诸比丘,譬如…’”。这样说的内容也可以被涵盖,因为《衣经》与这部经并没有什么特别差异。实际上,这两处都是先开示譬喻,然后再说明义理。所以,这里的读法应该这样来理解:“在那里,世尊在某些地方,是先开示譬喻,之后再说明义理,例如《衣经》、《波利质多罗树譬喻经》、《火堆譬喻经》等;在某些地方,是以义理来围绕譬喻而开示,例如《金匠譬喻经》、《七太阳譬喻经》等;然而在这部《稻芒譬喻经》中,则是先开示譬喻,之后再说明义理,所以一开始说:‘诸比丘,譬如…’”。否则,就会与《中部注》相违背。而且,那样的话,本处前后文也衔接不上。所以,在这里也应当按照《中部注》所说的方式来确定读法。
Paṭhamaṃ atthaṃ dassetvā tadanantaraṃ upamaṃ vatvā punapi attho vutto. Atha vā ‘‘sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ aruṇuggaṃ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ kalyāṇamittatā’’ti yadetaṃ saṃyuttanikāye (saṃ. ni. 5.49) āgataṃ, taṃ idha sūriyopamasuttanti adhippetaṃ siyā. Tampi ‘‘katthaci upamāya atthaṃ parivāretvā dassetī’’ti iminā na sameti paṭhamaṃ upamaṃ vatvā tadanantaraṃ atthaṃ dassetvā puna upamāya avuttattā. Paṭhamameva hi tattha upamā dassitā, ‘‘imasmiṃ pana sālisūkopame upamāya atthaṃ parivāretvā dassento seyyathāpi, bhikkhaveti ādimāhā’’ti. Idampi vacanamasaṅgahitaṃ vatthasuttassa imassa ca visesābhāvato. Ubhayatthāpi hi paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā attho vutto , tasmā evamettha pāṭhena bhavitabbaṃ ‘‘tatra bhagavā katthaci paṭhamaṃyeva upamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dasseti vatthasutte viya pāricchattakopama- (a. ni. 7.69) aggikkhandhopamādisuttesu (a. ni. 7.72) viya ca, katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti suvaṇṇakārasattasūriyopamādisuttesu (a. ni. 7.66) viya, imasmiṃ pana sālisūkopame paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dassento seyyathāpi, bhikkhaveti ādimāhā’’ti. Aññathā majjhimaṭṭhakathāya virujjhati. Idhāpi ca pubbenāparaṃ na sameti. Majjhimaṭṭhakathāya vuttanayeneva vā idhāpi pāṭho gahetabbo.
其形状似稻谷,生于稻谷果实顶端的芒刺,名为“稻芒”,大麦之芒亦然。此芒极细,且具易折之性,即便折损亦不甚大,故说“将会刺破”,意指将会割裂皮肤。如同安放不当的稻芒等物,纵被踩踏,亦不刺伤手足等处,因其处在不能刺破的状态;与此同理,趋向积聚的心亦不刺破无明,因其生起时即处于不能刺破无明的状态。为阐明此义,故说“以被错误放置的……”等语。所谓“八种处”,即如“于苦无知”等所说,于苦等四圣谛及过去际等四事,合为八处。所谓极为坚厚,是指长久反复串习而变得极其深厚。以其所缘极广、对立面极强、眷属众多、苦患众多,故称无明为“大”,即“大无明”。此即指巨大的无明。“大”之一词亦有众多之义,如“大众”等语所用。从渴爱的丛林中脱离之状,即彼处渴爱全然不存。
Kaṇasadiso sāliphalassa tuṇḍe uppajjanakavālo sālisūkaṃ, tathā yavasūkaṃ. Sūkassa tanukabhāvato bhedavato bhedo nātimahā hotīti āha – ‘‘bhindissati, chaviṃ chindissatīti attho’’ti. Yathā micchāṭhapitasālisūkādi akkantampi hatthādiṃ na bhindati bhindituṃ ayoggabhāvena ṭhitattā, evaṃ ācayagāmicittaṃ avijjaṃ na bhindati bhindituṃ ayoggabhāvena uppannattāti imamatthaṃ dasseti ‘‘micchāṭhapitenā’’tiādinā. Aṭṭhasu ṭhānesūti ‘‘dukkhe aññāṇa’’ntiādinā vuttesu dukkhādīsu catūsu saccesu pubbantādīsu catūsu cāti aṭṭhasu ṭhānesu. Ghanabahalanti cirakālaparibhāvanāya ativiya bahalaṃ. Mahāvisayatāya mahāpaṭipakkhatāya bahuparivāratāya bahudukkhatāya ca mahatī avijjāti mahāavijjā. Taṃ mahāavijjaṃ. Mahāsaddo hi bahubhāvatthopi hoti ‘‘mahājano’’tiādīsu viya. Taṇhāvānato nikkhantabhāvenāti tattha taṇhāya abhāvameva vadati.
42第二颂中,当说到“以脚踩踏”时,若说为“被踩踏的”,便如同以手压制之物被称为踩踏一般,此“被踩踏”之说仅是约定俗成的用法,故释为“即说为被踩踏的”。圣者之语,乃圣者所居国土的用语。为明不取广大成就,而仅取那微小之事的用意,乃发起“然而,为何……”等问难。如此说的目的是:勿以为“依如理作意而生、名为导向出离的善法,仅是微小之法”,而应了知,犹如一条渐得水源而不断增长的细流,终能汇入奔涌的大洪流、汇入大海一般,此种善法亦能令修行者次第到达涅槃的大海。关于辟支菩提与佛地,此是用于指称各自所证得的业格。所论及的轮回与出离之义,即依此前后次第而说。
42. Dutiye pādeneva avamaddite akkantanti vuccamāne hatthena avamadditaṃ akkantaṃ viya akkantanti ruḷhī hesāti āha – ‘‘akkantanteva vutta’’nti. Ariyavohāroti ariyadesavāsīnaṃ vohāro. Mahantaṃ aggahetvā appamattakasseva gahaṇe payojanaṃ dassetuṃ – ‘‘kasmā panā’’tiādi āraddhaṃ. Tena ‘‘vivaṭṭūpanissayakusalaṃ nāma yoniso uppāditaṃ appaka’’nti na cintetabbaṃ, anukkamena laddhapaccayaṃ hutvā vaḍḍhamānaṃ khuddakanadī viya pakkhandamahoghā samuddaṃ, anukkamena nibbānamahāsamuddameva purisaṃ pāpetīti dīpeti. Paccekabodhiṃ buddhabhūminti ca paccatte upayogavacanaṃ. Vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti yathākkamena vuttaṃ.
43第三颂中,“由于被嗔恚所污染,心成为被败坏的心”,这是指:对于与之相应生起的心所法,以及它所在的那个相续(有情),由于如同混杂了毒素的腐臭尿液一般的嗔恚,而令心遭到了败坏。“以他自己的心”,即是以他具足的他心智,或者与一切知智相应的心。“作了区别”,即是以智慧作了区别、了知。“以可爱的状态到来”,这称为“铁”,也就是快乐。“完全离去了快乐”,或者“从此处离去”,因此称为“无乐”;它是身苦与心苦的去处、生起处、所在处,故称“恶趣”;由种种因缘及种种变异之相而堕于此处,故称“堕落”;此处连丝毫的快乐(铁)也不存在,故称“地狱”。应如此理解此处词义。
43. Tatiye dosena paduṭṭhacittanti sampayuttadhammānaṃ, yasmiṃ santāne uppajjati, tassa ca dūsanena visasaṃsaṭṭhapūtimuttasadisena dosena padūsitacittaṃ. Attano cittenāti attano cetopariyañāṇena sabbaññutaññāṇena vā sahitena cittena. Paricchinditvāti ñāṇena paricchinditvā . Iṭṭhākārena etīti ayo, sukhaṃ. Sabbaso apeto ayo etassa, etasmāti vā apāyo, kāyikassa cetasikassa ca dukkhassa gati pavattiṭṭhānanti duggati, kāraṇāvasena vividhaṃ vikārena ca nipātiyanti etthāti vinipāto, appakopi natthi ayo sukhaṃ etthāti nirayoti evamettha attho veditabbo.
44“由信清净而清净”,是指凭借名为“信”的澄净而清净,并非因诸根的不净而清净。“乐之归趣”,即快乐生起与安住之处。他们在此唯趋于乐,而不趋于苦,故称“善趣”。因那里有可爱、悦意的形相及殊胜的住处等,故称“天界”。
44. Catutthe saddhāpasādena pasannanti saddhāsaṅkhātena pasādena pasannaṃ, na indriyānaṃ avippasannatāya. Sukhassa gatinti sukhassa pavattiṭṭhānaṃ. Sukhamevettha gacchanti, na dukkhanti vā sugati. Manāpiyarūpāditāya saha aggehīti saggaṃ, lokaṃ.
45“湖”,能除去热恼,故称“湖”;盛满水的湖,即称“水池”。水能承载、能持存,故称“水塘”。“混浊”,因充满泥泞而混乱污浊,故说“不清净”。“被搅动”,指被风吹荡而动荡,故说“不安住”。因受风撞击,波浪、涟漪与各种污垢混杂,周围无法安住,故称“不安住”。又因风击水力弱,水成泥浆,达到淤泥状态,故又说“变成淤泥”。“贝类”即珍珠贝等;“螺类”即特殊的螺贝等。经文说“无论是游动的还是静止的”,当知此为随顺情况而说。为了说明这种随顺说法的道理,才引出“在这里”等文句。
45. Pañcame pariḷāhavūpasamakaro rahado etthāti rahado, udakapuṇṇo rahado udakarahado. Udakaṃ dahati dhāretīti udakadaho. Āviloti kalalabahulatāya ākulo. Tenāha – ‘‘avippasanno’’ti. Luḷitoti vātena āloḷito. Tenāha – ‘‘aparisaṇṭhito’’ti. Vātābhighātena vīcitaraṅgamalasamākulatāya hi parito na saṇṭhito vā aparisaṇṭhito. Vātābhighātena udakassa ca appabhāvena kalalībhūto kaddamabhāvappattoti āha – ‘‘kaddamībhūto’’ti. Sippiyo muttasippiādayo. Sambukā saṅkhasalākavisesā. Carantampi tiṭṭhantampīti yathālābhavacanametaṃ daṭṭhabbaṃ. Tameva hi yathālābhavacanataṃ dassetuṃ – ‘‘etthā’’tiādi āraddhaṃ.
「被覆盖」,就是被遮蔽。而这正是通过原因来显示它混浊的状态。「现法」,就是在这现有的生命中存在的‘有’,称为「现法有」。然而,这个‘有’既有世间的,也有出世间的,因此说它是「世间与出世间混合的」。死后应当被轮转投生,因此称为「往生有」,也就是他世。所以说:“他即是在他处成就利益,因此称为‘他世利益’。”就这样,将两种利益都包含在自相续中的已经被收摄,为了把其余的一起说明,才又说了“再者”等等。「此」,指的就是称为十种善业道的法。说「在导师的教法住劫之末」,这是针对它的临近性而说的。应当理解为任何一个住劫的末尾。「适于圣者」,就是为了成就圣者的圣性而适宜,因此它有能力让人证得圣位。智慧本身,从能够现前确认所知对象的意义上来说,就称为“见”,所以解释说:“正是智慧”等等。那么,那又是什么呢?回答说:“天眼”等等。
Pariyonaddhenāti paṭicchāditena. Tayidaṃ kāraṇena āvilabhāvassa dassanaṃ. Diṭṭhadhamme imasmiṃ attabhāve bhavo diṭṭhadhammiko, so pana lokiyopi hoti lokuttaropīti āha – ‘‘lokiyalokuttaramissako’’ti. Pecca samparetabbato samparāyo, paraloko. Tenāha – ‘‘so hi parattha atthoti parattho’’ti. Iti dvidhāpi sakasantatipariyāpanno eva gahitoti itarampi saṅgahetvā dassetuṃ – ‘‘apicā’’tiādimāha. Ayanti kusalakammapathasaṅkhāto dasavidho dhammo. Satthantarakappāvasāneti idaṃ tassa āsannabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Yassa kassaci antarakappassāvasāneti veditabbaṃ. Ariyānaṃ yuttanti ariyānaṃ ariyabhāvāya yuttaṃ, tato eva ariyabhāvaṃ kātuṃ samatthaṃ. Ñāṇameva ñeyyassa paccakkhakaraṇaṭṭhena dassananti āha – ‘‘ñāṇameva hī’’tiādi. Kiṃ pana tanti āha – ‘‘dibbacakkhū’’tiādi.
4646. 第六句中,“清澈的”意为稀薄。正是就其稀薄性而言的,才说“不浓厚的”。因为所谓“清澄”,就是清澈而不浓厚,所以说“称为‘清澄’也合适”。“极明净的”即特别地清净;而那就是完全的清净,因此说“极善清净”。“无浊的”即无垢秽,所以接着说“完全清净”等。“苔”指细小的苔藓,即那种名为“芝麻籽状”的植物;“藻”指耳饰状苔藓。“浮垢”即水中的污垢。心的浊染状态是以盖为因的,故说:“以无浊,即从五盖中解脱。”
46. Chaṭṭhe acchoti tanuko. Tanubhāvameva hi sandhāya ‘‘abahalo’’ti vuttaṃ. Yasmā pasanno nāma accho na bahalo, tasmā ‘‘pasannotipi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Vippasannoti visesena pasanno . So pana sammā pasanno nāma hotīti āha – ‘‘suṭṭhu pasanno’’ti. Anāviloti akaluso. Tenāha – ‘‘parisuddho’’tiādi. Saṅkhanti khuddakasevālaṃ, yaṃ ‘‘tilabījaka’’nti vuccati. Sevālanti kaṇṇikasevālaṃ. Paṇakanti udakamalaṃ. Cittassa āvilabhāvo nīvaraṇahetukoti āha – ‘‘anāvilenāti pañcanīvaraṇavimuttenā’’ti.
4747. 第七句中,“树木之类”的“类”字,只是语词的扩展,就像“库藏之生”的说法那样,因此注释说“这其实是树木的异名”。有些树木以色泽为最胜,例如紫檀等;有些以香气为最胜,例如牛头旃檀;有些以味道为最胜,例如竭地罗木等;有些以坚硬度为最胜,例如瞻波迦等。依能带来道果之观而修习的(心),也被涵括在内。弗沙蜜多长老根据“就在那里获得了能作证的能力”(增支部3.103)这句话说:“贤友,这指的就是能引发神通作为基础的第四禅心。”
47. Sattame rukkhajātānīti ettha jātasaddena padavaḍḍhanameva kataṃ yathā ‘‘kosajāta’’nti āha – ‘‘rukkhānamevetaṃ adhivacana’’nti. Koci hi rukkho vaṇṇena aggo hoti yathā taṃ rattacandanādi. Koci gandhena yathā taṃ gosītacandanaṃ. Koci rasena khadirādi. Koci thaddhatāya campakādi. Maggaphalāvahatāya vipassanāvasena bhāvitampi gahitaṃ. ‘‘Tattha tattheva sakkhibhabbataṃ pāpuṇātī’’ti (a. ni. 3.103) vacanato ‘‘abhiññāpādakacatutthajjhānacittameva, āvuso’’ti phussamittatthero vadati.
4848. 第八句中,心的转起仅为生与灭,所以说“如此迅速地生起又如此迅速地灭去”。“极大量之义”即超越量限之义,也就是超过了计量所能及,因此说“极为不易”。眼识当然也被意指在内,因为一切心都具有同等的刹那。为了借由长老的开示阐明心极其迅速地转起的特性,故说了“在这义理上”等语。“心行”是指与它相应的心。“大王,五百车乘”:有些写本作“vāhasatānaṃ”,但正确的读法应是“vāhasataṃ”。在《弥兰陀问经》(4.1.2)中,某些地方确实出现了这个读法。或者,也可将“vāhasatānaṃ”视为在阴性词中以具格表示所有格。“半铢”即略微欠缺的半两。那么是哪一方面的半呢?应知是车乘管理上的“半”。有人说那是“十四余半”,也有人说那是“四分余半”。他们坚称“一百五十多余车乘”,这尚需仔细考察。“四角木槽”是一种量器。因为没有提问——即没有像“尊者,能做个譬喻吗”这样的提问,所以未作譬喻。“法开示的结尾”,即在这聚集的大众中,对于所展开的法开示结束时。
48. Aṭṭhame cittassa parivattanaṃ uppādanirodhā evāti āha – ‘‘evaṃ lahuṃ uppajjitvā lahuṃ nirujjhanaka’’nti. Adhimattapamāṇattheti atikkantapamāṇatthe, pamāṇātītatāyanti attho. Tenāha – ‘‘ativiya na sukarā’’ti. Cakkhuviññāṇampi adhippetamevāti sabbassapi cittassa samānakhaṇattā vuttaṃ. Cittassa ativiya lahuparivattibhāvaṃ theravādena dīpetuṃ – ‘‘imasmiṃ panatthe’’tiādi vuttaṃ. Cittasaṅkhārāti sasampayuttaṃ cittaṃ vadati. Vāhasatānaṃ kho, mahārāja, vīhīnanti potthakesu likhanti, ‘‘vāhasataṃ kho, mahārāja, vīhīna’’nti pana pāṭhena bhavitabbaṃ. Milindapañhepi (mi. pa. 4.1.2) hi katthaci ayameva pāṭho dissati. ‘‘Vāhasatāna’’nti vā paccatte sāmivacanaṃ byattayena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Aḍḍhacūḷanti thokena ūnaṃ upaḍḍhaṃ. Kassa pana upaḍḍhanti? Adhikārato vāhassāti viññāyati. ‘‘Aḍḍhacuddasa’’nti keci. ‘‘Aḍḍhacatuttha’’nti apare. Sādhikaṃ diyaḍḍhasataṃ vāhāti daḷhaṃ katvā vadanti, vīmaṃsitabbaṃ. Catunāḷiko tumbo. Pucchāya abhāvenāti ‘‘sakkā pana, bhante, upamaṃ kātu’’nti evaṃ pavattāya pucchāya abhāvena na katā upamā. Dhammadesanāpariyosāneti sannipatitaparisāya yathāraddhadhammadesanāya pariyosāne.
4949. 第九经中,“光辉的”即明净,以自性清净为义。因此说“洁白的、清净的”。所谓“光辉”等,乃是色法中所具有的特性,故问:“难道心有所谓的颜色吗?”另一方以心为无色而否定说“没有”,为显明这是一种间接说法,用以表示此类心的清净修习等理,便说“青色等”。如经中说:“当他这样心得定时,心便清净、明净”(长部1.243-244;中部1.384-386, 431-433;巴帝摩卡12-13)。因此说:“这也是因无杂染而清净,故称‘光辉的’。”那么,有分心真的毫无杂染吗?是的,就自性而言它没有杂染,但由于外来杂染的缘故,它可能被染污。因此说“而那也只是”等。其中,先前由自己及那些比丘们的现量证知而说“此”,现在则以追悔的方式说“那”。“而”字是引出意义的助词。“实”字用作语词的修饰,或表示决断。因所要说明的道理已经确定:杂染与有分心不同时存在,故杂染是外来的,因此说“非俱生的”等。贪等接近心相续后,染污、扰乱、烧灼它,故说“由杂染,即由贪等”。有分心从直接意义
49. Navame pabhassaranti pariyodātaṃ sabhāvaparisuddhaṭṭhena. Tenāha – ‘‘paṇḍaraṃ parisuddha’’nti. Pabhassaratādayo nāma vaṇṇadhātuyaṃ labbhanakavisesāti āha – ‘‘kiṃ pana cittassa vaṇṇo nāma atthī’’ti? Itaro arūpatāya ‘‘natthī’’ti paṭikkhipitvā pariyāyakathā ayaṃ tādisassa cittassa parisuddhabhāvanādīpanāyāti dassento ‘‘nīlādīna’’ntiādimāha. Tathā hi ‘‘so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte’’ti (dī. ni. 1.243-244; ma. ni. 1.384-386, 431-433; pārā. 12-13) vuttaṃ . Tenevāha – ‘‘idampi nirupakkilesatāya parisuddhanti pabhassara’’nti. Kiṃ pana bhavaṅgacittaṃ nirupakkilesanti? Āma sabhāvato nirupakkilesaṃ, āgantukaupakkilesavasena pana siyā upakkiliṭṭhaṃ. Tenāha – ‘‘tañca kho’’tiādi. Tattha attano tesañca bhikkhūnaṃ paccakkhabhāvato pubbe ‘‘ida’’nti vatvā idāni paccāmasanavasena ‘‘ta’’nti āha. Ca-saddo atthūpanayane. Kho-saddo vacanālaṅkāre, avadhāraṇe vā. Vakkhamānassa atthassa nicchitabhāvato bhavaṅgacittena sahāvaṭṭhānābhāvato upakkilesānaṃ āgantukatāti āha – ‘‘asahajātehī’’tiādi. Rāgādayo upecca cittasantānaṃ kilissanti vibādhenti upatāpenti cāti āha – ‘‘upakkilesehīti rāgādīhī’’ti. Bhavaṅgacittassa nippariyāyato upakkilesehi upakkiliṭṭhatā nāma natthi asaṃsaṭṭhabhāvato, ekasantatipariyāpannatāya pana siyā upakkiliṭṭhatāpariyāyoti āha – ‘‘upakkiliṭṭhaṃ nāmāti vuccatī’’ti. Idāni tamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Tena bhinnasantānagatāyapi nāma iriyāya loke gārayhatā dissati, pageva ekasantānagatāya iriyāyāti imaṃ visesaṃ dasseti. Tenāha – ‘‘javanakkhaṇe…pe… upakkiliṭṭhaṃ nāma hotī’’ti.
5050. 第十经中,这里所说的“心”即指有分心。经云“比丘们,此心是光辉的”,所指正是有分心。当有分心在相应缘的会合下而被说为“染污”时,即是在与之相反的缘的会合下,从杂染中解脱,故称为“解脱”。因此说:“成为从杂染中解脱”。此处的其余内容,应依第九经中所说的方法来理解。
50. Dasame bhavaṅgacittameva cittanti ‘‘pabhassaramidaṃ, bhikkhave, citta’’nti vuttaṃ bhavaṅgacittameva. Yadaggena bhavaṅgacittaṃ tādisapaccayasamavāye upakkiliṭṭhaṃ nāma vuccati, tadaggena tabbidhurapaccayasamavāye upakkilesato vimuttanti vuccati. Tenāha – ‘‘upakkilesehi vippamuttaṃ nāma hotī’’ti. Sesamettha navamasutte vuttanayānusārena veditabbaṃ.