第二《放逸等品》注释
10. Dutiyapamādādivaggavaṇṇanā
98第十篇中,「内的」:指自身内在的,故称为内的。「因」:即原因。「如此作已」:即这样做了之后。这意思是说——比丘们,我不见有其他任何一个原因,如这内在、属己、于自身相续中生起的原因一般。
98. Dasame ajjhattikanti niyakajjhattavasena ajjhattikaṃ. Aṅganti kāraṇaṃ. Iti karitvāti evaṃ katvā. Idaṃ vuttaṃ hoti – bhikkhave, ajjhattaṃ paccattaṃ attano santāne samuṭṭhitaṃ kāraṇanti katvā na aññaṃ ekaṃ kāraṇampi samanupassāmīti.
110-114「外的」:指在内在相续之外者。「正法」:即清净之法,指教法。「令忘失」:意为使之忘失,即为了破坏。「令隐没」:即为了使其消失。
110-114.Bāhiranti ajjhattasantānato bahi bhavaṃ. Saddhammassāti suddhammassa, sāsanassāti attho. Sammosāyāti vināsāya. Antaradhānāyāti apaññāṇatthāya.
115「为了住立」:即为了长久住立之义。「为了不忘失、不隐没」:应知这是与前面所说相反的方式。其余部分,如同在四角偈颂中所说的方法。
115.Ṭhitiyāti ciraṭṭhitatthaṃ. Asammosāya anantaradhānāyāti vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbaṃ. Sesamettha catukkoṭike vuttanayameva.
130从‘将非法说为法’等以下,依经教的方法,十善业道为法,十不善业道为非法。同样,四念处、四正勤、四神足、五根、五力、七觉支、八圣道支这三十七菩提分法称为法;三念处、三正勤、三神足、六根、六力、八觉支、九道支、四取、五盖、七随眠、八邪性等则称为非法。
130. Ito paresu adhammaṃ dhammoti dīpentītiādīsu suttantapariyāyena tāva dasa kusalakammapathā dhammo, dasa akusalakammapathā adhammo. Tathā cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā dhammo nāma; tayo satipaṭṭhānā tayo sammappadhānā tayo iddhipādā cha indriyāni cha balāni aṭṭha bojjhaṅgā navaṅgiko maggoti ca cattāro upādānā pañca nīvaraṇāni satta anusayā aṭṭha micchattāni ca ayaṃ adhammo.
其中,有人执取一部分非法,心想:‘我们要将此非法变为法,这样我们的师门便能导向解脱,我们也能闻名于世。’便宣说那非法为‘这是法’,如此即是‘将非法说为法’。同样,执取一部分法,宣称‘这是非法’,即是‘将法说为非法’。而依律的方法,以真实的事由举罪、令回忆、依所承认而应作的羯磨是法;以不真实的事由、不举罪、不令回忆、不依承认而应作的羯磨是非法。
Tattha yaṃkiñci ekaṃ adhammakoṭṭhāsaṃ gahetvā ‘‘imaṃ adhammaṃ dhammoti karissāma, evaṃ amhākaṃ ācariyakulaṃ niyyānikaṃ bhavissati, mayaṃ ca loke pākaṭā bhavissāmā’’ti taṃ adhammaṃ ‘‘dhammo aya’’nti kathayantā adhammaṃ dhammoti dīpenti nāma. Tatheva dhammakoṭṭhāsesu ekaṃ gahetvā ‘‘ayaṃ adhammo’’ti kathentā dhammaṃ adhammoti dīpenti nāma. Vinayapariyāyena pana bhūtena vatthunā codetvā sāretvā yathāpaṭiññāya kattabbaṃ kammaṃ dhammo nāma, abhūtena vatthunā acodetvā asāretvā apaṭiññāya kattabbaṃ kammaṃ adhammo nāma.
依经教的方法:调伏贪、调伏嗔、调伏痴,防护、断除、思择,这称为律;不调伏贪等、不防护、不断除、不思择,这称为非律。依律的方法:事成就、动议成就、宣告成就、界成就、众成就,这称为律;事失败、动议失败、宣告失败、界失败、众失败,这称为非律。
Suttantapariyāyena rāgavinayo dosavinayo mohavinayo saṃvaro pahānaṃ paṭisaṅkhāti ayaṃ vinayo nāma, rāgādīnaṃ avinayo asaṃvaro appahānaṃ apaṭisaṅkhāti ayaṃ avinayo nāma. Vinayapariyāyena vatthusampatti, ñattisampatti, anussāvanasampatti, sīmāsampatti, parisasampattīti ayaṃ vinayo nāma. Vatthuvipatti, ñattivipatti, anussāvanavipatti, sīmāvipatti parisavipattīti ayaṃ avinayo nāma.
依经教的分判,四念处、四正勤……乃至八支圣道,是如来所说、所谈;三念处、三正勤、三神足、六根、六力、八觉支、九道支,是如来未说、未谈。依律的分判,四波罗夷、十三桑喀地谢沙、二不定、三十舍堕,是如来所说、所谈;三波罗夷、十四桑喀地谢沙、三不定、三十一舍堕,是如来未说、未谈。
Suttantapariyāyena cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā…pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti idaṃ bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena; tayo satipaṭṭhānā tayo sammappadhānā tayo iddhipādā cha indriyāni cha balāni aṭṭha bojjhaṅgā navaṅgiko maggoti idaṃ abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena. Vinayapariyāyena cattāro pārājikā terasa saṅghādisesā dve aniyatā tiṃsa nissaggiyā pācittiyāti idaṃ bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena; tayo pārājikā cuddasa saṅghādisesā tayo aniyatā ekatiṃsa nissaggiyā pācittiyāti idaṃ abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena.
依经教的分判,每日进入果定、进入大悲定、以佛眼观察世间、随因缘说法、讲说本生故事,此名为“常行”;不每日进入果定……乃至不讲本生故事,此名为“非常行”。依律的分判,受请的比丘,在雨安居住止后,先告知而后游方;自恣后游方;与客比丘先作款待,此名为“常行”;不依此行持,即名“非常行”。
Suttantapariyāyena devasikaṃ phalasamāpattisamāpajjanaṃ mahākaruṇāsamāpattisamāpajjanaṃ buddhacakkhunā lokavolokanaṃ aṭṭhuppattivasena suttantadesanā jātakakathāti idaṃ āciṇṇaṃ, na devasikaṃ phalasamāpattisamāpajjanaṃ…pe… na jātakakathāti idaṃ anāciṇṇaṃ. Vinayapariyāyena nimantitassa vassāvāsaṃ vasitvā apaloketvā cārikāpakkamanaṃ pavāretvā cārikāpakkamanaṃ, āgantukehi saddhiṃ paṭhamaṃ paṭisanthārakaraṇanti idaṃ āciṇṇaṃ, tasseva āciṇṇassa akaraṇaṃ anāciṇṇaṃ nāma.
依经教的分判,四念处……乃至八支圣道,此名为“已制立”;三念处……乃至九支道,此名为“未制立”。依律的分判,四波罗夷……乃至三十舍堕,此名为“已制立”;三波罗夷……乃至三十一舍堕,此名为“未制立”。
Suttantapariyāyena cattāro satipaṭṭhānā…pe… aṭṭhaṅgiko maggoti idaṃ paññattaṃ nāma; tayo satipaṭṭhānā…pe… navaṅgiko maggoti idaṃ apaññattaṃ nāma. Vinayapariyāyena cattāro pārājikā…pe… tiṃsanissaggiyā pācittiyāti idaṃ paññattaṃ nāma; tayo pārājikā…pe… ekatiṃsa nissaggiyā pācittiyāti idaṃ apaññattaṃ nāma.
一切经文的末尾都提到“此三种正法将消失”。此处所说的消失有五种:证得消失、行道消失、教说消失、标志消失、舍利消失。其中,“证得”指四道、四果、四无碍解、三明、六神通。当它衰退时,最先从无碍解开始衰退。因为在诸佛般涅槃后的第一个千年,人们尚能令无碍解生起;此后则仅能令六神通生起;再之后,连这些也无法生起,只能令三明生起。随着时间流逝,连三明也无法生起,修行者便只剩下纯粹的“干观者”。依此类推,此后次第为:尚有能证不来果的圣者、一来者、入流者。只要这些圣者还住世间,证得便未中断。但当最后一位入流者命终之后,证得便中断了。这称为“证得消失”。
Yaṃ panetaṃ sabbasuttānaṃ pariyosāne tecimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti vuttaṃ, tattha pañca antaradhānāni nāma adhigamaantaradhānaṃ, paṭipattiantaradhānaṃ, pariyattiantaradhānaṃ, liṅgaantaradhānaṃ, dhātuantaradhānanti . Tattha adhigamoti cattāro maggā, cattāri phalāni, catasso paṭisambhidā, tisso vijjā, cha abhiññāti. So parihāyamāno paṭisambhidāto paṭṭhāya parihāyati. Buddhānaṃ hi parinibbānato vassasahassameva paṭisambhidā nibbattetuṃ sakkonti, tato paraṃ cha abhiññā, tato tāpi nibbattetuṃ asakkontā tisso vijjā nibbattenti. Gacchante gacchante kāle tāpi nibbattetuṃ asakkontā sukkhavipassakā honti. Eteneva upāyena anāgāmino sakadāgāmino sotāpannāti. Tesu dharantesu adhigamo anantarahito nāma na hoti. Pacchimakassa pana sotāpannassa jīvitakkhayena adhigamo antarahito nāma hoti. Idaṃ adhigamaantaradhānaṃ nāma.
“行道消失”是指:已不能令禅那、观、道、果生起,只能持守四遍清净戒。随着时间流逝,他们心想:“我们持戒圆满,也致力于精进,却无法证得道或果,如今已无人能通达圣法了。”于是心生懈怠,多求安逸,彼此间不再互相告诫,不再互相提醒,成了无悔愧之人。从那时起,他们开始毁犯微细戒与极微细戒。时间继续流逝,他们犯下忏罪、偷兰遮,乃至重罪。最终只持守四驱摈戒。只要尚有成百上千位守护四驱摈戒的比丘住世,行道便不算中断。然而,当最后那位比丘因破戒或命终而离去时,行道便中断了。这称为“行道消失”。
Paṭipattiantaradhānaṃ nāma jhānavipassanāmaggaphalāni nibbattetuṃ asakkontā catupārisuddhisīlamattaṃ rakkhanti. Gacchante gacchante kāle ‘‘sīlaṃ paripuṇṇaṃ katvā rakkhāma, padhānañca anuyuñjāma, na ca maggaṃ vā phalaṃ vā sacchikātuṃ sakkoma, natthi idāni ariyadhammapaṭivedho’’ti vosānaṃ āpajjitvā kosajjabahulā aññamaññaṃ na codenti na sārenti akukkuccakā honti, tato paṭṭhāya khuddānukhuddakāni maddanti. Gacchante gacchante kāle pācittiyathullaccayāni āpajjanti, tato garukāpattiṃ. Pārājikamattameva tiṭṭhati. Cattāri pārājikāni rakkhantānaṃ bhikkhūnaṃ satepi sahassepi dharamāne paṭipatti anantarahitā nāma na hoti. Pacchimakassa pana bhikkhuno sīlabhedena vā jīvitakkhayena vā antarahitā hotīti idaṃ paṭipattiantaradhānaṃ nāma.
“教说”指三藏佛语连同注释。只要它还存续,教说便是完整的。随着时间流逝,国王、王子等变成不如法者;因他们不如法,大臣、官员也随之不如法;接着,国家与地方的居民亦皆不如法。由于众人都不如法,天不调顺降雨,庄稼因此不能成熟。庄稼不成熟,施主们便无法向比丘僧团提供资具。比丘们因资具匮乏而疲于奔命,无力照顾弟子。时间继续流逝,教说便衰退了:比丘们已不能依照义理忆持正法,只能凭文句来记持。再往下延续,连整部经文也无法忆持。最先消失的是阿毗达摩藏,它消失时是从顶部开始的:最先消失的是《发趣大论》,当其失落后,依次是《双论》、《论事》、《人施设论》、《界论》、《分别论》、《法集论》消失。
Pariyattīti tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sāṭṭhakathā pāḷi. Yāva sā tiṭṭhati, tāva pariyatti paripuṇṇā nāma hoti. Gacchante gacchante kāle rājayuvarājāno adhammikā honti, tesu adhammikesu rājāmaccādayo adhammikā honti, tato raṭṭhajanapadavāsinoti. Etesaṃ adhammikatāya devo na sammā vassati, tato sassāni na sampajjanti. Tesu asampajjantesu paccayadāyakā bhikkhusaṅghassa paccaye dātuṃ na sakkonti, bhikkhū paccayehi kilamantā antevāsike saṅgahetuṃ na sakkonti. Gacchante gacchante kāle pariyatti parihāyati, atthavasena dhāretuṃ na sakkonti, pāḷivaseneva dhārenti. Tato gacchante gacchante kāle pāḷimpi sakalaṃ dhāretuṃ na sakkonti, paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ parihāyati. Parihāyamānaṃ matthakato paṭṭhāya parihāyati . Paṭhamameva hi paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ parihāyati, tasmiṃ parihīne yamakaṃ, kathāvatthu, puggalapaññatti, dhātukathā, vibhaṅgo, dhammasaṅgahoti.
就这样,阿毗达摩藏消失之后,经藏便自上而下地随之消失。最先消失的是《增支部》;其中,又以《十一集》为首,然后是《十集》……乃至《一集》次第消失。《增支部》消失后,《相应部》自上而下消失:最先消失的是《大品》,随后是《六处品》、《蕴品》、《因缘品》、《有偈品》。《相应部》消失后,《中部》自上而下消失:最先消失的是《后五十品》,随后是《中五十品》,最后是《根本五十品》。《中部》消失后,《长部》自上而下消失:最先消失的是《帕提卡品》,随后是《大品》,最后是《戒蕴品》。《长部》消失后,整个经藏便宣告消失。此时,比丘们只将律藏连同《本生》一起记持。有惭耻心的比丘护持着律藏,而那些贪求利养者则说:‘即使经文里有这样的教导,也不会有人在意了。’于是他们仅记持《本生》。随着时间继续流逝,连《本生》也记不全了。那时,他们最早忘失的是《韦桑答拉本生》,接着以逆序的方式依次忘失《富楼那卡本生》、《大那罗陀本生》……最后,连《真实本生》也消失了。就这样,《本生》消失以后,他们只护持着律藏。
Evaṃ abhidhammapiṭake parihīne matthakato paṭṭhāya suttantapiṭakaṃ parihāyati. Paṭhamañhi aṅguttaranikāyo parihāyati, tasmimpi paṭhamaṃ ekādasakanipāto, tato dasakanipāto…pe… tato ekakanipātoti. Evaṃ aṅguttare parihīne matthakato paṭṭhāya saṃyuttanikāyo parihāyati. Paṭhamaṃ hi mahāvaggo parihāyati, tato saḷāyatanavaggo, khandhavaggo, nidānavaggo, sagāthāvaggoti. Evaṃ saṃyuttanikāye parihīne matthakato paṭṭhāya majjhimanikāyo parihāyati. Paṭhamaṃ hi uparipaṇṇāsako parihāyati, tato majjhimapaṇṇāsako, tato mūlapaṇṇāsakoti. Evaṃ majjhimanikāye parihīne matthakato paṭṭhāya dīghanikāyo parihāyati. Paṭhamañhi pāthikavaggo parihāyati, tato mahāvaggo, tato sīlakkhandhavaggoti. Evaṃ dīghanikāye parihīne suttantapiṭakaṃ parihīnaṃ nāma hoti. Vinayapiṭakena saddhiṃ jātakameva dhārenti. Vinayapiṭakaṃ lajjinova dhārenti, lābhakāmā pana ‘‘suttante kathitepi sallakkhentā natthī’’ti jātakameva dhārenti. Gacchante gacchante kāle jātakampi dhāretuṃ na sakkonti. Atha tesaṃ paṭhamaṃ vessantarajātakaṃ parihāyati, tato paṭilomakkamena puṇṇakajātakaṃ, mahānāradajātakanti pariyosāne apaṇṇakajātakaṃ parihāyati. Evaṃ jātake parihīne vinayapiṭakameva dhārenti.
随着时间不断流逝,律藏也自上而下地消失。最早消失的是《附随》,然后是《键度》、《比丘尼分别》、《大分别》,依次渐失,最后他们只记得《布萨键度》。到了这个时候,教说仍然不算中断。只要世间还有人持诵一首四句偈,教说便未中断。当一位具足信心、心地清净的国王,命人将装着一千金币的金匣安放在象背上,差遣使者敲鼓巡城宣告:‘若有人知晓佛陀所说的一首四句偈,便可取走这千金!’如此巡行一遍后,无人来取;国王心想:‘只巡行一遍,或许有人听到,有人没听到。’于是令其再次巡行,直至第三遍巡行完毕,依然无人来取。国王的随从只好将那千金匣带回王宫。就在这一时刻,教说中断了。这便称为‘教说消失’。
Gacchante gacchante kāle vinayapiṭakampi matthakato paṭṭhāya parihāyati. Paṭhamañhi parivāro parihāyati, tato khandhako, bhikkhunīvibhaṅgo, mahāvibhaṅgoti anukkamena uposathakkhandhakamattameva dhārenti. Tadāpi pariyatti antarahitā na hoti. Yāva pana manussesu cātuppadikagāthāpi pavattati, tāva pariyatti anantarahitāva hoti. Yadā saddho pasanno rājā hatthikkhandhe suvaṇṇacaṅkoṭakamhi sahassatthavikaṃ ṭhapāpetvā ‘‘buddhehi kathitaṃ cātuppadikagāthaṃ jānanto imaṃ sahassaṃ gaṇhatū’’ti nagare bheriṃ carāpetvā gaṇhanakaṃ alabhitvā ‘‘ekavāraṃ carāpite nāma suṇantāpi honti assuṇantāpī’’ti yāvatatiyaṃ carāpetvā gaṇhanakaṃ alabhitvā rājapurisā taṃ sahassatthavikaṃ puna rājakulaṃ pavesenti, tadā pariyatti antarahitā nāma hoti. Idaṃ pariyattiantaradhānaṃ nāma.
随着时间继续流逝,比丘们取衣、取钵,屈伸、俯仰、瞻视等种种威仪,都不再庄严可观。他们犹如尼乾陀沙门一般,将钵夹在腋下四处行走。即便如此,标志仍不算消失。然而又过了一段时间,他们把钵从腋下取出,改为用手提着,或用网兜挂着行走;对袈裟也不再依规矩染成如法的颜色,而是染成类似骆驼骨头的颜色去游行。再继续下去,连染色也没有了,也不作‘十处断割’和‘穿边孔’,只是草草作一下‘净’就拿来披用。到后来,连边孔也不穿、净也不作了。再到后来,这两样都不做,只裁去衣边的须缕,就像外道行者那样游走。接着,他们心想:‘这东西对我们有什么用呢?’便将一小片袈裟布系在手上、脖子上,或别在头发上,乃至为了养家糊口,靠着耕田、播种谋生,就这样度日。那时,供养者是以僧团的名义将施物交付给他们。关于此种情形,世尊曾说过:‘阿难,未来世将会出现一些“种姓者”,他们脖颈缠着袈裟,却具足恶戒、行于恶法。人们会在这些恶戒者当中,以僧团的名义行布施。然而,阿难,即便如此,我仍然说,那施予僧团的布施,其功德是不可计数、不可测量的。’再往后,
Gacchante gacchante kāle cīvaraggahaṇaṃ pattaggahaṇaṃ sammiñjanapasāraṇaṃ ālokitavilokitaṃ na pāsādikaṃ hoti. Nigaṇṭhasamaṇā viya alābupattaṃ bhikkhū pattaṃ aggabāhāya pakkhipitvā ādāya vicaranti, ettāvatāpi liṅgaṃ anantarahitameva hoti. Gacchante gacchante pana kāle aggabāhato otāretvā hatthena vā sikkāya vā olambitvā vicaranti, cīvarampi rajanasāruppaṃ akatvā oṭṭhaṭṭhivaṇṇaṃ katvā vicaranti. Gacchante gacchante kāle rajanampi na hoti dasacchindanampi ovaṭṭikavijjhanampi, kappamattaṃ katvā vaḷañjenti. Puna ovaṭṭikaṃ vijjhitvā kappaṃ na karonti. Tato ubhayampi akatvā dasā chetvā paribbājakā viya caranti. Gacchante gacchante kāle ‘‘ko iminā amhākaṃ attho’’ti khuddakaṃ kāsāvakhaṇḍaṃ hatthe vā gīvāya vā bandhanti, kesesu vā allīyāpenti, dārabharaṇaṃ vā karontā kasitvā vapitvā jīvikaṃ kappetvā vicaranti. Tadā dakkhiṇaṃ dentā saṅghaṃ uddissa etesaṃ denti. Idaṃ sandhāya bhagavatā vuttaṃ – ‘‘bhavissanti kho, panānanda, anāgatamaddhānaṃ gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā, tesu dussīlesu saṅghaṃ uddissa dānaṃ dassanti, tadāpāhaṃ, ānanda, saṅghagataṃ dakkhiṇaṃ asaṅkheyyaṃ appameyyaṃ vadāmī’’ti (ma. ni. 3.380). Tato gacchante kāle nānāvidhāni kammāni karontā ‘‘papañco esa, kiṃ iminā amhāka’’nti kāsāvakhaṇḍaṃ chinditvā araññe khipanti. Etasmiṃ kāle liṅgaṃ antarahitaṃ nāma hoti. Kassapadasabalassa kira kālato paṭṭhāya yonakānaṃ setavatthaṃ pārupitvā caraṇaṃ cārittaṃ jātanti. Idaṃ liṅgaantaradhānaṃ nāma.
至于舍利的隐没,应如是了知:般涅槃有三种——烦恼般涅槃、蕴般涅槃、舍利般涅槃。其中,烦恼般涅槃发生于菩提道场,蕴般涅槃发生于拘尸那罗,舍利般涅槃则于未来发生。如何发生呢?当各处舍利不再得到恭敬供养时,它们依靠诸佛的决意力,将自动前往仍能获得恭敬供养之处。随着时间流转,直到所有地方都不再有恭敬供养,在教法灭尽的时期,此铜掌岛的一切舍利会先聚集到大塔,再到龙岛的罗阇耶多那塔,最后皆汇聚至菩提道场。来自龙界、天界、梵界的舍利,也都全部抵达大菩提道场。纵使细如芥子粒的舍利,也不会在半途消失。当一切舍利聚集于菩提道场之后,便现起佛的形相,呈现出在菩提道场结跏趺坐的佛身庄严。三十二大人相、八十随形好、一寻光等,一切悉皆圆满具足。随后,如同当年佛陀显现双神变之日那样,示现种种神变。那时,人间无人能前往该处,但一万世界中的所有天神都聚集一处,悲泣道:‘今日,十力者般涅槃了,从此世间将永陷黑暗。’而后,从舍利身中生起火焰,令那佛身形相完全不再显现。
Dhātuantaradhānaṃ pana evaṃ veditabbaṃ – tīṇi parinibbānāni, kilesaparinibbānaṃ – khandhaparinibbānaṃ, dhātuparinibbānanti. Tattha kilesaparinibbānaṃ bodhipallaṅke ahosi, khandhaparinibbānaṃ kusinārāyaṃ, dhātuparinibbānaṃ anāgate bhavissati. Kathaṃ? Tato tattha tattha sakkārasammānaṃ alabhamānā dhātuyo buddhānaṃ adhiṭṭhānabalena sakkārasammānalabhanakaṭṭhānaṃ gacchanti. Gacchante gacchante kāle sabbaṭṭhānesu sakkārasammāno na hoti. Sāsanassa hi osakkanakāle imasmiṃ tambapaṇṇidīpe sabbā dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ, tato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ, tato bodhipallaṅkaṃ gamissanti. Nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi dhātu antarā na nassissati. Sabbā dhātuyo mahābodhimaṇḍe sannipatitvā buddharūpaṃ gahetvā bodhimaṇḍe pallaṅkena nisinnabuddhasarīrasiriṃ dassenti. Dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni asīti anubyañjanāni byāmappabhāti sabbaṃ paripuṇṇameva hoti. Tato yamakapāṭihāriyadivase viya pāṭihāriyaṃ katvā dassenti. Tadā manussabhūtasatto nāma tattha gato natthi, dasasahassacakkavāḷe pana devatā sabbāva sannipatitvā ‘‘ajja dasabalo parinibbāyati, itodāni paṭṭhāya andhakāraṃ bhavissatī’’ti paridevanti. Atha dhātusarīrato tejo samuṭṭhāya taṃ sarīraṃ apaṇṇattikabhāvaṃ gameti. Dhātusarīrato samuṭṭhitā jālā yāva brahmalokā uggacchissati, sāsapamattāya sesāyapi dhātuyā sati ekajālāva bhavissati. Dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu pacchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātuyo antaradhāyanti. Tadā sannipatitā devasaṅghā buddhānaṃ parinibbutadivase viya dibbagandhamālātūriyādīhi sakkāraṃ katvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā ‘‘anāgate uppajjanakaṃ buddhaṃ passituṃ labhissāma bhagavā’’ti vatvā sakasakaṭṭhānameva gacchanti. Idaṃ dhātuantaradhānaṃ nāma.
在这五种消失中,教说的消失实为根本。因为当教说消失时,行道便随之消失;而只要教说尚存,行道即能安立。正因为如此,当此岛发生旃陀罗提沙大危难时,释迦天王造了一艘大船,告知比丘们:‘将有大难来临,天不降善雨,比丘们将因资具匮乏而无法护持教说。你们应到对岸去,以保全性命。尊者们,请乘坐此大船前往。若船座不足,可将一块木板置于胸前渡海,如此皆能平安无险。’当时,有六十位比丘来到海边后,共同约定道:‘我们实无前往对岸的必要,我们便留在此处护持三藏。’于是他们返回南山地区,靠块茎、树根、树叶维生,安住下来。当身体尚能忍耐时,便端坐诵习;当身体难以支撑时,便将沙地推开,围成一圈,把头聚在一起,心中思惟教说。凭借这种方式,他们在长达十二年间,完整保存了带注释的三藏,一字不损。
Imassa pañcavidhassa antaradhānassa pariyattiantaradhānameva mūlaṃ. Pariyattiyā hi antarahitāya paṭipatti antaradhāyati, pariyattiyā ṭhitāya paṭipatti patiṭṭhāti. Teneva imasmiṃ dīpe caṇḍālatissamahābhaye sakko devarājā mahāuḷumpaṃ māpetvā bhikkhūnaṃ ārocāpesi ‘‘mahantaṃ bhayaṃ bhavissati, na sammā devo vassissati, bhikkhū paccayehi kilamantā pariyattiṃ sandhāretuṃ na sakkhissanti, paratīraṃ gantvā ayyehi jīvitaṃ rakkhituṃ vaṭṭati. Imaṃ mahāuḷumpaṃ āruyha gacchatha, bhante. Yesaṃ ettha nisajjaṭṭhānaṃ nappahoti, te kaṭṭhakhaṇḍepi uraṃ ṭhapetvā gacchantu, sabbesampi bhayaṃ na bhavissatī’’ti. Tadā samuddatīraṃ patvā saṭṭhi bhikkhū katikaṃ katvā ‘‘amhākaṃ ettha gamanakiccaṃ natthi, mayaṃ idheva hutvā tepiṭakaṃ rakkhissāmā’’ti tato nivattitvā dakkhiṇamalayajanapadaṃ gantvā kandamūlapaṇṇehi jīvikaṃ kappentā vasiṃsu. Kāye vahante nisīditvā sajjhāyaṃ karonti, avahante vālikaṃ ussāretvā parivāretvā sīsāni ekaṭṭhāne katvā pariyattiṃ sammasanti. Iminā niyāmena dvādasa saṃvaccharāni sāṭṭhakathaṃ tepiṭakaṃ paripuṇṇaṃ katvā dhārayiṃsu.
危难平息后,那七百位比丘从各自所在之处,携带附有注释的三藏经典,未遗漏任何一字一句,返回此岛,进入了咖拉村地区的曼达拉兰精舍。听闻上座们到来的消息后,原先留在此岛的六十位比丘心想:‘我们去拜见上座们吧。’于是前往,与上座们一同仔细校对三藏,结果发现其中并无任何一字一句存在出入。就在那里,上座们之间生起了这样的讨论:‘对于教法而言,究竟是教理的学习为根本,还是修行的实践为根本呢?’粪扫衣上座们说:‘修行的实践才是根本。’而说法师们则说:‘教理的学习才是根本。’于是,上座们对他们说:‘我们不能只凭你们两方的说法便下定论,请举出胜者所教导的经句。’举出经句并非难事,他们便举出:‘须跋陀,只要这些比丘能正确地安住于修行,世间便不会缺少阿拉汉。’(《长部》2.214);‘大王,导师的教法以修行的实践为根本,以修行的实践为核心。当修行的实践持续被持守时,教法便能存续。’(《弥兰陀王问经》4.1.7)。听闻此经句后,说法师们为了确立自己的观点,便举出了下列经句——
Bhaye vūpasante sattasatā bhikkhū attano gataṭṭhāne sāṭṭhakathe tepiṭake ekakkharampi ekabyañjanampi anāsetvā imameva dīpamāgamma kallagāmajanapade maṇḍalārāmavihāraṃ pavisiṃsu. Therānaṃ āgamanappavattiṃ sutvā imasmiṃ dīpe ohīnā saṭṭhi bhikkhū ‘‘there passissāmā’’ti gantvā therehi saddhiṃ tepiṭakaṃ sodhentā ekakkharampi ekabyañjanampi asamentaṃ nāma na passiṃsu. Tasmiṃ ṭhāne therānaṃ ayaṃ kathā udapādi ‘‘pariyatti nu kho sāsanassa mūlaṃ , udāhu paṭipattī’’ti. Paṃsukūlikattherā ‘‘paṭipattimūla’’nti āhaṃsu, dhammakathikā ‘‘pariyattī’’ti . Atha ne therā ‘‘tumhākaṃ dvinnampi janānaṃ vacanamatteneva na karoma, jinabhāsitaṃ suttaṃ āharathā’’ti āhaṃsu. Suttaṃ āharituṃ na bhāroti ‘‘ime ca, subhadda , bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assāti (dī. ni. 2.214). Paṭipattimūlakaṃ, mahārāja, satthusāsanaṃ paṭipattisārakaṃ. Paṭipattiyā dharantāya tiṭṭhatī’’ti (mi. pa. 4.1.7) suttaṃ āhariṃsu. Imaṃ suttaṃ sutvā dhammakathikā attano vādaṭhapanatthāya imaṃ suttaṃ āhariṃsu –
只要经典还流传,只要律藏还彰显,
人们就能看见光明,犹如太阳升起之时。
当经典不存,律藏被遗忘时,
犹如太阳沉没,世间陷入黑暗。
经典若得守护,修行便得守护;
智者安住于修行,即不退失安稳。
‘‘Yāva tiṭṭhanti suttantā, vinayo yāva dippati; Tāva dakkhanti ālokaṃ, sūriye abbhuṭṭhite yathā. ‘‘Suttantesu asantesu, pamuṭṭhe vinayamhi ca; Tamo bhavissati loke, sūriye atthaṅgate yathā. ‘‘Suttante rakkhite sante, paṭipatti hoti rakkhitā; Paṭipattiyaṃ ṭhito dhīro, yogakkhemā na dhaṃsatī’’ti.
在举出此经之际,身着粪扫衣的长老们皆默然不语,说法长老们的意见便占了上风。正如在百头乃至千头牛之中,若没有能维系纯种血脉的母牛,此一种系、此一传统便无法延续;同样地,纵有成百上千位精进修观的比丘,若教理不存,便不会有圣道的证悟。又好比为知宝藏罐所在而于石板上刻下文字——只要文字尚存,宝藏罐便不算遗失;同样地,只要教理仍被持守着,教法就不算隐没。
Imasmiṃ sutte āhaṭe paṃsukūlikattherā tuṇhī ahesuṃ, dhammakathikattherānaṃyeva vacanaṃ purato ahosi. Yathā hi gavasatassa vā gavasahassassa vā antare paveṇipālikāya dhenuyā asati so vaṃso sā paveṇi na ghaṭīyati, evamevaṃ āraddhavipassakānaṃ bhikkhūnaṃ satepi sahassepi saṃvijjamāne pariyattiyā asati ariyamaggapaṭivedho nāma na hoti. Yathā ca nidhikumbhiyā jānanatthāya pāsāṇapiṭṭhe akkharesu ṭhapitesu yāva akkharāni dharanti, tāva nidhikumbhi naṭṭhā nāma na hoti. Evamevaṃ pariyattiyā dharamānāya sāsanaṃ antarahitaṃ nāma na hotīti.