神足相应
7. Iddhipādasaṃyuttaṃ
《彼岸经》释义
1. Apārasuttavaṇṇanā
813“欲定”:以想要做的欲求为增上而获得的定,称为欲定。“勤行”:这是能完成四种作用的正确精勤的同义词。“通过这些”:指通过欲定与勤行。“神足”:从成就的方式来说,具有“成就”的含义;或者,通过它,信等得以成就、增长、达到殊胜,依此方式,这些与近行定等善心相应的欲定、勤行等,便称为“神”。它们作为足,支撑着其余心与心所法的集合,这便是“神足”的意思。同时,由于较低层次的神足是较高层次神足的基础,所以说“神即是足,因此称为神足”。“其余”:指精进定、心定与观定。其中,以精进为增上而得的定是精进定,以心为增上而得的定是心定,以观为增上而得的定是观定。“在此”:指在这部《神足相应》中。整个结构的解释便是如此。
813.Chandaṃnissāya pavatto samādhīti kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ katvā paṭiladdhasamādhi chandhasamādhi. Padhānasaṅkhārāti catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Tehīti chandasamādhipadhānasaṅkhārehi. Iddhiyā pādanti nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena, ijjhanti etāya saddhā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena ‘‘iddhī’’ti saṅkhātānaṃ upacārajjhānādikusalacittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūtaṃ, sesacittacetasikarāsinti attho. Sā eva ca yathāvuttaiddhi yasmā heṭṭhimā heṭṭhimā uparimāya uparimāya pādabhūtā, tasmā vuttaṃ ‘‘iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipāda’’nti. Sesesūti vīriyasamādhiādīsu. Tattha hi vīriyaṃ cittaṃ vīmaṃsaṃ adhipatiṃ katvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsāsamādhīti attho veditabbo. Idhāti imasmiṃ iddhipādasaṃyutte. Ekaparicchedova atthaniddeso.
《神足处经》注释
5. Iddhipadesasuttavaṇṇanā
817“神足处”:指神足的一部分。那是什么部分呢?答道:“三道与三果。”
817.Iddhipadesanti iddhiyā ekadesaṃ. Ko pana soti āha – ‘‘tayo ca magge tīṇi ca phalānī’’ti.
《圆满经》注释
6. Samattasuttavaṇṇanā
818“圆满”:指沙门性的平等、自我的成就,是完全的、圆满的。此处所说的神足,都是以出离为基础的神足,如经中说:“它们导向从此岸到达彼岸”等。
818.Samattanti sāmaññassa samaṃ attanaṃ ijjhanaṃ samattaṃ paripuṇṇaṃ. Vivaṭṭapādakā eva iddhipādā kathitā ‘‘apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī’’tiādivacanato.
《塔庙经》的注释。
10. Cetiyasuttavaṇṇanā
822“优填夜叉的塔庙处”:是指名为优填的夜叉的神祠,即用砖砌成、众人敬仰的场所。“所建的精舍”:是指为了世尊而在那里建造的精舍。“被称为”:沿用先前的称呼而被称为“优填塔庙”。“在乔达摩等之中”:即在乔达摩塔庙等之中。“这是同一理趣”:即指在塔庙处建造精舍的情形。“增长”:通过修习达到圆满而培育起来。“数数所作”:通过修习不断重复,令此修习相续不断地生起、导入。“作如调御之乘”:如同善巧的御者驾御已被调服的良马之车,能随心所欲行驶;此处是说被引导到能随心所欲运作的状态。“以立足处之义”:即以依止处、决意处为义。“作如事基”:因为彻底清除了种种随烦恼,成为各种神变生起的基础,犹如一块已善加清除种种障碍的场地。“决意”:因为远离了相对立的障碍,以善修的状态,安住于对各个不同决意的适宜性中。“周遍堆集”:在一切方面,都让它达到了修习的累积与增长。因此说“善增长”。“善勤行”:意思是神足的修习已达顶峰,正确地亲近修习。
822.Udenayakkhassacetiyaṭṭhāneti udenassa nāma yakkhassa devāyatanasaṅkhepena iṭṭhakāhi kate mahājanassa cittīkataṭṭhāne. Katavihāroti bhagavantaṃ uddissa tattha katavihāro. Vuccatīti purimavohārena ‘‘udenacetiya’’nti vuccati. Gotamakādīsupīti gotamakacetiyanti evamādīsupi. Eseva nayoti cetiyaṭṭhāne katavihārabhāvaṃ atidisati. Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇavasena aparāparaṃ pavattitā ānītā. Yuttayānaṃ viya katāti yathā yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattimarahati, evaṃ yathāruci pavattanārahataṃ gamitā. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthu viya katāti sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisesānaṃ pavattiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanupacayaṃ gamitā. Tenāha ‘‘suvaḍḍhitā’’ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāya sikhappattiyā sammadeva saṃsevitā.
“无差别地”:是指以“无论谁”这样不确定的措辞来表述。“限定地”:是指以“如来的”这样指出特征的方式来加以限定。“寿量”:指最长的寿命。采用如来的说法,其理由应依《梵网经》注中所说的方法来理解。然而,大西瓦长老心中持这样的观点:能让大菩萨们于最后一生结生的业,具有带来不可计算寿命的能力;而佛陀的寿行则具有镇伏危难的能力——这在巴利圣典中已有提及。于是他这样说:愿此贤劫唯一存在。
Aniyamenāti ‘‘yassa kassacī’’ti aniyatavacanena. Niyametvāti ‘‘tathāgatassā’’ti sarūpaggahaṇena niyametvā. Āyuppamāṇanti paramāyuppamāṇaṃ vadati. Tasseva gahaṇe kāraṇaṃ brahmajālavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Mahāsīvatthero pana mahābodhisattānaṃ carimabhave paṭisandhidāyino kammassa asaṅkheyyāyukatāsaṃvattanasamatthataṃ hadaye ṭhapetvā buddhānaṃ āyusaṅkhārassa parissayavikkhambhanasamatthatā pāḷiyaṃ āgatā evāti imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyāti avoca.
「被老化等所征服」:以此说明,正如无法以神通力对抗衰老,同样也无法以神通力对抗死亡,此义实则已然蕴含。对于「箭射向何处、又落在何处」等不同说法,即便是由持异见的长老提出,也应视作在佐证注释书的语句。因此他说:「但那种说法不获认可……已被限定。」
Khaṇḍiccādīhi abhisuyyatīti etena yathā iddhibalena jarāya na paṭighāto, evaṃ tena maraṇassapi na paṭighātoti atthato āpannamevāti. ‘‘Kva saro khitto, kvacani patito’’ti aññathā vuṭṭhitenapi theravādena aṭṭhakathāvacanameva samatthitanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘so pana na ruccati…pe… niyamita’’nti.
「被缠缚的心」:即对于任何有益或无益之事,皆无法正确觉知,心已被完全压制。这种压制,犹如大量洪水吞没少量水一般,故说「被覆盖的心」。「其他」:是指与长老不同之人,或与圣者相异的任何其他凡夫。此处特别举出「凡夫」,是为了显示:恰如一个未曾断除任何颠倒的凡夫,当心被魔缠缚时,便无法正确觉知何者为益、何者为损;同样,长老于世间尊给予的暗示与明示亦全然不觉。因此说:「因魔……」等。「四种颠倒」指:于不净生起「净」的想颠倒与心颠倒,于苦生起「乐」的想颠倒与心颠倒,此为四种颠倒。「由此」:意谓虽已断除其余八种颠倒,但此四种颠倒尚未断除。这里的「他的」是指长老的。
Pariyuṭṭhitacittoti yathā kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkā, evaṃ abhibhūtacitto. So pana abhibhavo mahatā udakoghena appakassa udakassa ajjhottharaṇaṃ viya ahosīti vuttaṃ ‘‘ajjhotthaṭacitto’’ti. Aññoti therato, ariyehi vā añño yo koci paro puthujjano. Puthujjanaggahaṇañcettha yathā sabbena sabbaṃ appahīnavipallāso mārena pariyuṭṭhitacitto kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkoti, evaṃ thero bhagavatā kataṃ nimittobhāsaṃ sabbaso na sallakkhesīti dassanatthaṃ. Tenāha ‘‘māro hī’’tiādi. Cattāro vipallāsāti asubhe ‘‘subha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāso, dukkhe ‘‘sukha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāsoti ime cattāro vipallāsā. Tenāti yadipi itare aṭṭha vipallāsā pahīnā, yathāvuttānaṃ catunnaṃ vipallāsānaṃ appahīnabhāvena. Assāti therassa.
「压」:仅以碰触便有似碾压之势,若非如此,凡被他所压的众生可能直接死亡。其所表达的是:「能如何?不能如何?」为何不能如何?难道他不是已进入这位具大神力、大威德的上首弟子腹中了吗?的确进入了,但那只是为了展示他自己的大威德,并非意欲加害。这里说「能如何」,是就想要加害的意图而言,因为按压心脏是更为严重的事。关于「暗示与明示」:在此,「世尊请住世一劫」乃为祈请佛陀住满一整劫。通过「阿难,无论谁修习了四神足……」等语,以迂回方式,凭依自身修习四神足而拥有的能住世一劫的能力,来引发对方领会,此为「暗示」。而舍弃那种婉曲的领会,直接表明自己的意图,则是「明示」。「虽知」:是指明知自己处于被魔缠缚的状态。由于这是自身过失所引发,众生因此而生的忧伤会较为轻微,不致强烈,故说:「通过归咎于自己,使忧伤变得轻微。」「那么,长老难道是后来才知道了被魔缠心那一刻的状况吗?」并非凭自己的能力……
Maddatīti phusanamattena maddanto viya hoti, aññathā tena maddite sattānaṃ maraṇameva siyā, kiṃ sakkhissati na sakkhissatīti adhippāyo. Kasmā na sakkhissati? Nanu esa aggasāvakassa mahiddhikassa mahānubhāvassa kucchiṃ paviṭṭhoti? Saccaṃ paviṭṭho, tañca kho attano mahānubhāvassa dassanatthaṃ, na vibādhanādhippāyena. Vibādhanādhippāyena pana idha ‘‘kiṃ sakkhissatī’’ti vuttaṃ hadayamaddanassa adhikatattā. Nimittobhāsanti ettha ‘‘tiṭṭhatu bhagavā kappa’’nti sakalakappaṃ avaṭṭhānayācanāya ‘‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā’’tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvasena saññuppādanaṃ nimittaṃ. Tathā pana pariyāyaggahaṇaṃ muñcitvā ujukaṃyeva attano adhippāyavibhāvanaṃ obhāso. Jānantoyevāti mārena pariyuṭṭhitabhāvaṃ jānanto eva. Attano aparādhahetuko sattānaṃ soko tanuko hoti, na balavāti āha – ‘‘dosāropanena sokatanukaraṇattha’’nti. Kiṃ pana thero mārena pariyuṭṭhitacittakāle pavattiṃ pacchā jānātīti? Na jānāti sabhāvena, buddhānubhāvena pana jānāti.
所谓“魔,即杀害者”:他驱策众生行无义之事,通过毁坏功德而杀害他们;或以结缚令众生不得离欲,成为各处结生之因,仿佛处处杀害他们,故说“杀害者,故称魔”。因其极其邪恶,故名“波旬”。因具足黑恶之法,故名“黑暗”。因终结了离欲等功德,故名“终结者”。他决不放任众生脱离招致损害的邪行,故名“那摩支”。他以自己的魔网系缚放逸者——或说放逸者即其眷属——故称“放逸者之亲”。这里所说“于第八七日”,是就第七七日之后的又一周而言,并非如同结跏趺坐七日等那样,因为圣典中并未确立名为“第八七日”的固定行事。在第七七日之后,世尊坐于阿迦巴喇尼拘律树下,了知梵天与帝释已应允请法,魔因此心生忧恼,心想:“如今,众生将因闻法而超越我的领域。”他立于该处思忖:“现在,我应设法让世尊般涅槃,如此,他的心愿便将落空,而我的心愿即可成就。”这样想后,便来到世尊身旁,立于一面,以“尊者,请世尊如今便般涅槃”等语,劝请世尊入般涅槃。
Anatthe niyojento guṇamāraṇena māreti, virāgavibandhanena vā jātinimittatāya tattha tattha jātaṃ mārento viya hotīti ‘‘māretīti māro’’ti vuttaṃ. Atipāpattā pāpimā. Kaṇhadhammasamannāgato kaṇho. Virāgādiguṇānaṃ antakaraṇato antako. Sattānaṃ anatthāvahaṃ paṭipattiṃ na muñcatīti namuci. Attano mārapāsena pamatte bandhati, pamattā vā bandhū etassāti pamattabandhu. Sattamasattāhato paraṃ satta ahāni sandhāyāha ‘‘aṭṭhame sattāhe’’ti, na pana pallaṅkasattāhādi viya niyatakiccassa aṭṭhamasattāhassa nāma labbhanato. Sattamasattāhassa hi parato ajapālanigrodhamūle brahmuno sakkassa ca paṭiññātadhammadesanaṃ bhagavantaṃ ñatvā ‘‘idāni satte dhammadesanāya mama visayaṃ atikkāmessatī’’ti sañjātadomanasso hutvā ṭhito cintesi, ‘‘handāhaṃ dāni naṃ upāyena parinibbāpessāmi, evamassa manoratho aññathattaṃ gamissati, mama manoratho ijjhissatī’’ti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ekamantaṃ ṭhito – ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā’’tiādinā parinibbānaṃ yāci. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘aṭṭhame sattāhe’’tiādi. Tattha ajjāti āyusaṅkhāravossajjanadivasaṃ sandhāyāha. Bhagavā cassa atibandhanādhippāyaṃ jānantopi taṃ anāvikatvā parinibbānassa akālabhāvameva pakāsento yācanaṃ paṭikkhipi. Tenāha ‘‘na tāvāha’’ntiādi.
“以道而善巧”:因具备了通达诸谛的善巧智慧,故称善巧。“即依彼而善调练”:依道断除烦恼的调练,而称为善加调练。“如彼而自信无畏”:因证得圣道,于导师教法中获得无所畏的自信,故称自信无畏;意谓导致怯懦的邪见、疑等不善法皆已断除,从而获得自信无畏的状态。此处所谓“闻”,乃以最高标准解说:因依此闻能从轮回之苦中出离,故此“闻”即指三藏。因此说:“以三藏之力”。“三藏”即三藏经典的合集,或者说三种藏即为三藏,此即三藏,依于它。“即彼”:指那应听闻、名为“闻”的三藏,即彼。“法”:指教理的法。“持”:如同将狮子油膏放入金瓶以令不坏,令法在心中依熟练善巧与相续系念而安住不散,安放于心。如此开示了依教理之法成为多闻、持法者之后,如今再以证悟之力阐明此义,故说“或者”等。“圣法”:道与果的法,或九种出世间法。“随法具足”:为得圣法而修习的、与圣法相应的法行。“随顺行道”:即指……
Maggavasena byattāti saccapaṭivedhaveyyattiyena byattā. Tatheva vinītāti maggavasena kilesānaṃ samucchedavinayena vinītā. Tathā visāradāti ariyamaggādhigameneva satthusāsane vesārajjappattiyā visāradā, sārajjakarānaṃ diṭṭhivicikicchādipāpadhammānaṃ vigamena visāradabhāvaṃ pattāti attho. Yassa sutassa vasena vaṭṭadukkhato nissaraṇaṃ sambhavati, taṃ idha ukkaṭṭhaniddesena ‘‘suta’’nti adhippetanti āha ‘‘tepiṭakavasenā’’ti. Tiṇṇaṃ piṭakānaṃ samūho tepiṭakaṃ, tīṇi vā piṭakāni tipiṭakaṃ, tipiṭakameva tepiṭakaṃ, tassa vasena. Tadevāti yaṃ taṃ tepiṭakaṃ sotabbabhāvena sutanti vuttaṃ, tameva. Dhammanti pariyattidhammaṃ. Dhārentīti suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasaṃ viya avinassantaṃ katvā suppaguṇasuppavattibhāvena dhārenti hadaye ṭhapenti. Iti pariyattidhammavasena bahussutadhammadharabhāvaṃ dassetvā idāni paṭivedhavasenapi taṃ dassento ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Ariyadhammassāti maggaphaladhammassa, navavidhassa vā lokuttaradhammassa. Anudhammabhūtanti adhigamāyānurūpaṃ dhammabhūtaṃ. Anucchavikapaṭipadanti tameva vipassanādhammamāha, chabbidhā visuddhiyo vā. Anudhammanti nibbānadhammassa anudhammo, yathāvuttapaṭipadā, tassānurūpaṃ abhisallekhitaṃ appicchatādidhammaṃ. Caraṇasīlāti samādāya vattanasīlā. Anumaggaphaladhammo etissāti vā anudhammā, vuṭṭhānagāminivipassanā, tassa caraṇasīlā. Attano ācariyavādanti attano ācariyassa sammāsambuddhassa vādaṃ. Sadevakassa lokassa ācārasikkhāpanena ācariyo, bhagavā, tassa vādo, catusaccadesanā.
“将教导”:指从一开始便讲说,即依自身所掌握的方式,令他人亦能掌握,此为其义。“将宣说”:指将使人诵习,即正确阐明巴利文句,令其明了,此为其义。“将施设”:指将令人了知,即使人明白,此为其义。“将安立”:指将以种种方式确立,即令其开显,此为其义。“将开示”:指将把它敞开、显露出来。“将分别”:指将把它区分、辨析。“将阐明”:指将不显明、幽深的内容变得明显清晰。“有理有据的”:此处“法”字表原因之义,如同在“于因中为智,是法无碍解”等处。故说:“以具足因由、具足理由之语”来教导。
Ācikkhissantīti ādito kathessanti, attanā uggahitaniyāmena pare uggaṇhāpessantīti attho. Desessantīti vācessanti, pāḷiṃ sammā pabodhessantīti attho. Paññapessantīti pajānāpessanti, saṅkāsessantīti attho. Paṭṭhapessantīti pakārehi ṭhapessanti, pakāsessantīti attho. Vivarissantīti vivaṭaṃ karissanti. Vibhajissantīti vibhattaṃ karissanti. Uttānīkarissantīti anuttānaṃ gambhīraṃ uttānaṃ pākaṭaṃ karissanti. Sahadhammenāti ettha dhamma-saddo kāraṇapariyāyo ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 720) viyāti āha ‘‘sahetukena sakāraṇena vacanenā’’ti.
“具足教诫神变”(sappāṭihāriyanti):意为具有出离。犹如先破斥他宗,再安立自宗那样,他们会以因与譬喻,善巧成就所证悟之义而宣说法。因此说“令成导出而说法”(niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessantī),意指令九种出世间法得以开明。在此,“将施设”等六词,显示了六种义句;而最初的二词,则显示了六种文句。如此,便以注释的方式含摄了三藏佛语。这确实在《导论》(netti. saṅgahavāra)中说过:“十二句是经,这一切既是文,也是义。”
Sappāṭihāriyanti sanissaraṇaṃ. Yathā paravādaṃ bhañjitvā sakavādo patiṭṭhahati, evaṃ hetudāharaṇehi yathādhigatamatthaṃ sampādetvā dhammaṃ kathessanti. Tenāha ‘‘niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessantī’’ti , navavidhaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ pabodhessantīti attho. Ettha ca ‘‘paññapessantī’’tiādīhi chahi padehi cha atthapadāni dassitāni, ādito pana dvīhi padehi cha byañjanapadāni. Ettāvatā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ saṃvaṇṇanānayena saṅgahetvā dassitaṃ hoti. Vuttañhetaṃ nettiyaṃ (netti. saṅgahavāra) ‘‘dvādasa padāni suttaṃ, taṃ sabbaṃ byañjanañca attho cā’’ti.
“三学所摄”(sikkhattayasaṅgahitanti):即由增上戒学等三学所统摄。“全分教法梵行”(sakalaṃ sāsanabrahmacariyanti):指毫无遗余的、属于导师教法的最胜行持。“圆满”(samiddhanti):谓其如实而得增长。“由著味禅那”(jhānassādavasenāti):谓因那些比丘各自所证得的禅那之乐,以此为缘。“达至增长”(vuḍḍhippattanti):由于进入广大微妙的状态,而从一切方面达到了增盛。“如诸花盛放”(sabbapāliphullaṃ viya):因为具备了种种神通的成就,且教法的增长达于顶点。“由安住之力”(patiṭṭhitavasenāti):即依止于确立的力量,是已达至确立的意思。“由证悟之力而广利众人”(paṭivedhavasena bahuno janassa hitaṃ bāhujaññaṃ):因此说“以大众证悟之力,成为众人之利”。
Sikkhattayasaṅgahitanti adhisīlasikkhādisikkhattayasaṅgahaṃ. Sakalaṃ sāsanabrahmacariyanti anavasesaṃ satthusāsanabhūtaṃ seṭṭhacariyaṃ. Samiddhanti sammadeva vaḍḍhitaṃ. Jhānassādavasenāti tehi tehi bhikkhūhi samadhigatajhānasukhavasena. Vuḍḍhippattanti uḷārapaṇītabhāvūpagamanena sabbaso parivuḍḍhimupagataṃ. Sabbapāliphullaṃ viya abhiññāsampadāhi sāsanābhivuḍḍhiyā matthakappattito. Patiṭṭhitavasenāti patiṭṭhānavasena, patiṭṭhappattiyāti attho. Paṭivedhavasena bahuno janassa hitaṃ bāhujaññaṃ. Tenāha ‘‘mahājanābhisamayavasenā’’ti. Puthu puthulaṃ bhūtaṃ jātaṃ, puthuttaṃ bhūtaṃ pattanti vā puthubhūtaṃ. Tenāha ‘‘sabbākārena puthulabhāvappatta’’nti. Suṭṭhu pakāsitanti sammadeva ādikalyāṇādibhāvena paveditaṃ.
“善住念已”(satiṃsūpaṭṭhitaṃ katvāti):对于这个被称为“有身”、由色蕴等所成之苦担,我曾于无量时中荷负,而今已无需再荷负。为卸下此担,我已长时积集圣道资粮,并已通达彼圣道。由此,对于这些色法等,我依不净等相及其自性,已如实遍知。如是,我于各各所缘上,如实善立四种念住。“以智决断”(ñāṇena paricchinditvāti):此称为“有身”之苦担的荷负,其自利部分已于菩提树下达至究竟圆满;而利他部分,即化导应度者之事,亦已达至究竟圆满,臻于顶点。而此所余部分,将于仅仅三月之内即至究竟。因此,他思维:“我当于毗舍佉月满月日般涅槃”,如是,以佛智决断,以真际而作择定。“弃舍寿行”(āyusaṅkhāraṃ vissajīti):即下定决心:“我将不再进入那能造作寿命的果等至法”,便如此舍弃;由于此舍,由彼所造作之命行,他亦不再令其运作。故说“于此处”等。
Satiṃsūpaṭṭhitaṃ katvāti ayaṃ kāyādivibhāgo attabhāvasaññito dukkhabhāro mayā ettakaṃ kālaṃ vahito, idāni pana na vahitabbo, etassa avahanatthaṃ cirataraṃ kālaṃ ariyamaggasambhāro sambhato, svāyaṃ ariyamaggo paṭividdho, yato ime kāyādayo asubhādito sabhāvādito sammadeva pariññātāti catubbidhampi satiṃ yathātathaṃ visaye suṭṭhu upaṭṭhitaṃ katvā. Ñāṇena paricchinditvāti yasmā imassa attabhāvasaññitassa dukkhabhārassa vahane payojanabhūtaṃ attahitaṃ bodhimūle eva parisamāpitaṃ, parahitaṃ pana buddhaveneyyavinayanaṃ parisamāpitaṃ matthakappattaṃ, taṃ dāni māsattayeneva parisamāpanaṃ pāpuṇissati, tasmā āha ‘‘visākhapuṇṇamāyaṃ parinibbāyissāmī’’ti, evaṃ buddhañāṇena paricchinditvā saccabhāgena vinicchayaṃ katvā. Āyusaṅkhāraṃ vissajīti āyuno jīvitassa abhisaṅkharaṇaṃ phalasamāpattidhammaṃ na samāpajjissāmīti vissaji, taṃ vissajjaneneva tena abhisaṅkharīyamānaṃ jīvitasaṅkhāraṃ na pavattayissāmīti vissaji. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi.
大地震之所以称为“大”,既在于震动范围的广大,也在于震动方式之壮阔。其中,为显明地震因范围广大而巨大,经中说“那时……震动”;而此震动范围,仅指作为诞生地的十千世界,并非泛指任何地方。即使在发大愿、大生等时也曾震动,其范围同样只有这么大。原因何在?因为从一开始就执取了那处为诞生地,而这种执取应理解为法性使然。过去诸佛的诞生地,大小也都相同。正如经中所言:“十千世界变得无声、无混乱……大海弯曲,十千世界震动”等。以水为界,展现了六种震动的方式。此震动能使未离欲者生起恐惧,故说“恐怖”,即是能令恐怖者,因而称“生怖畏者”。所谓“天鼓”,实际只是“天鼓声”的同义词,并非真有一面名为天鼓的鼓,而是指在天地异变时,从空中发出的那种巨响,所以才说“云”等。“云”即指雨云。当时天空晴朗无雨,于此时发出所谓的“旱雷”之声,便称为天鼓。故经文说“云作旱雷声”。
Ṭhānamahantatāyapi pavattiākāramahantatāyapi mahanto pathavīkampo. Tattha ṭhānamahantatāya bhūmicālassa mahantataṃ dassetuṃ ‘‘tadā…pe… akampitthā’’ti vuttaṃ, sā pana jātikhettabhūtā dasasahassī lokadhātu eva, na yā kāci. Yā mahābhinīhāramahājātiādīsupi akampittha, tadāpi tattakāya eva kampane kiṃ kāraṇaṃ? Jātikhettabhāvena tasseva ādito pariggahassa katattā, pariggahaṇañcassa dhammatāvasena veditabbaṃ. Tathā hi purimabuddhānampi tattakameva jātikhettaṃ ahosi. Tathā hi vuttaṃ ‘‘dasasahassī lokadhātu nissaddā hoti nirākulā…pe… mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampatī’’ti ca ādi. Udakapariyantaṃ katvā chappakārappavedhanena. Avītarāge bhiṃsetīti bhiṃsano, so eva bhiṃsanakoti āha ‘‘bhayajanako’’ti. Devabheriyoti devadundubhisaddassa pariyāyavacanamattaṃ, na cettha kāci bherī devadundubhīti adhippetā, atha kho uppātabhāvena labbhamāno ākāsato nigghosasaddo. Tenāha ‘‘devo’’tiādi. Devoti megho. Tassa hi tadā acchabhāvena ākāsassa vassābhāvena sukkhagajjitasaññite sadde niccharante devadundubhisamaññā. Tenāha ‘‘devo sukkhagajjitaṃ gajjī’’ti.
“释放喜势”:世尊心想:“这名为有身的苦担,我已承载了如此漫长的时间,如今不久便能放下。”于是心生喜悦,很自然地发出释放喜势的感兴语。为了显示世尊在如此发出感兴语时,这一义理也随之成就,故在注释中说了“为何”等。
Pītivegavissaṭṭhanti ‘‘evaṃ ciratarakālaṃ vahito ayaṃ attabhāvasaññito dukkhabhāro, dāni na cirasseva nikkhipissāmī’’ti sañjātasomanasso bhagavā sabhāveneva pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udāneti, evaṃ udānentena ayampi attho sādhito hotīti dassanatthaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kasmā’’tiādi vuttaṃ.
为显示“称量”(tula)一词是依所作业而说的,故用“被称量”(tulita)。因其力量微劣,而被限定了范围。同样地,它被对立面从周遭割裂,所以称为“小”。而由于镇伏对立面、相续长远且果报广大,故不称为量,不属限定。正因为先前不分别地说“广大者为非称量”,而成就这些之因在无色界中比色界更为殊胜,因此无色界称为非称量,其余则称为称量。少果:在三种业中,那些果报微劣的属于称量。多果:那些果报大而殊胜的,属于非称量。至于中等者,应当将其分为低劣与殊胜两边,分别归入上述两类。应依照劣三法注释中所说的方法,判定为少果还是多果,再依此判断它是称量还是非称量。因为“是从这里生起”,所以称为“生起”(sambhava),也就是被说为生起因的意思。所谓“自内欢悦”,是指对于自相续的法,借着观照与随行境修习而获得的喜悦。那种有果报的业,仅能给予轮回转起的果报,从有果的角度说,它是“生起”,但它并非欲等有行之“有行”,为了加以区别,故先说“生起”,随后再说“有行”。舍弃:是指
Tulīyatīti tulanti tula-saddo kammasādhanoti dassetuṃ ‘‘tulita’’nti vuttaṃ. Appānubhāvatāya paricchinnaṃ. Tathā hi taṃ paṭipakkhena parito khaṇḍitabhāvena parittanti vuccati. Paṭipakkhavikkhambhanato dīghasantānatāya vipulaphalatāya ca na tulaṃ na paricchinnaṃ. Yehi kāraṇehi pubbe avisesato ‘‘mahaggataṃ atula’’nti vuttaṃ, tāni kāraṇāni rūpāvacarato āruppassa sātisayaṃ vijjantīti arūpāvacaraṃ atulanti vuttaṃ, itarañca tulanti. Appavipākanti tīsupi kammesu yaṃ appavipākaṃ hīnaṃ, taṃ tulaṃ. Bahuvipākanti yaṃ mahāvipākaṃ paṇītaṃ, taṃ atulaṃ. Yaṃ panettha majjhimaṃ, taṃ hīnaṃ ukkaṭṭhanti dvidhā bhinditvā dvīsu bhāgesu pakkhipitabbaṃ. Hīnattikavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva appabahuvipākataṃ niddhāretvā tassa vasena tulātulabhāvo veditabbo. Sambhavati etasmāti sambhavoti āha ‘‘sambhava^ hetubhūta’’nti. Niyakajjhattaratoti sasantānadhammesu vipassanāvasena gocarāsevanāya ca rato. Savipākaṃ samānaṃ pavattivipākamattadāyikammaṃ savipākaṭṭhena sambhavaṃ, na ca taṃ kāmādi^ bhavābhisaṅkhārakanti tato visesanatthaṃ sambhavanti vatvā ‘‘bhavasaṅkhāra’’nti vuttaṃ. Ossajīti ariyamaggena avassaji. Kavacaṃ viya attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ attani sambhūtattā attasambhavaṃkilesañca abhindīti kilesabhedasahabhāvikammossajjanaṃ dassento tadubhayassa kāraṇamāha ‘‘ajjhattarato samāhito’’ti.
在第一种解说中,仅说舍弃。为显明此处的舍弃方式,故说“或者”等语。其中,“决断”是指如理思惟:“生是怖畏,不生是安稳”等。为详细阐明前文略说的“称量、决断”等义,便说“五蕴”等,从而具体呈现有行舍的方式。继而以“如是”等句,摄归感兴语偈释最初所明之义。又,为表无怖畏性,此义亦应视为已含摄其中。
Paṭhamavikappe avasajjanameva vuttaṃ. Ettha avasajjanākāroti taṃ dassento ‘‘atha vā’’tiādimāha. Tattha tīrentoti ‘‘uppādo bhayaṃ, anuppādo khema’’ntiādinā vīmaṃsanto. Tulento tīrentotiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘pañcakkhandhā’’tiādiṃ vatvā bhavasaṅkhārassa avasajjanākāraṃ sarūpato dasseti. Evantiādinā pana udānagāthāvaṇṇanāyaṃ ādito vuttamatthaṃ nigamanavasena dasseti. Abhītabhāvañāpanatthañcāti ayampi attho saṅgahitoti daṭṭhabbaṃ.
第二品:殿震动品
2. Pāsādakampanavaggo
1-2. 前经等注释
1-2. Pubbasuttādivaṇṇanā
823-824823-824. 随后,在此〈殿震动品〉的第十经中,这些内容将变得显明。“六神通之基础”者:即作为六神通之基础、精勤之基础者。与第一经相同,第二、第三经中亦阐述“以六神通为基础的神足”,此即其义。
823-824.Parato imasmiṃ pāsādakampanavagge dasamasutte āvi bhavissanti. Chaabhiññāpādakāti channaṃ abhiññānaṃ pādakabhūtā padhānabhūtā. Yathā paṭhamasutte, tathā dutiyatatiyasuttesupi ca chaabhiññāpādakā iddhipādā kathitāti attho.
3. 欲定经注释
3. Chandasamādhisuttavaṇṇanā
825这里所说的“欲”,正是定的所依,因此说:“欲,即想要去做的意愿之欲。”而它的“增上”义即是“所依”义。因为并非离开那欲而依止,故解释为:“依止”,即以其为所依、以其为增上——这是它的意思。所谓“成为精勤的”,即成为最殊胜的。所谓殊胜,即使其中之一,也能由成就四种作用而成立,因此用了复数形式的表述;而“精勤行”即是以精勤造作之义。依经文“若依止欲……此名欲定”可知,以欲为增上的定,便称为“欲定”。这是省略了“增上”一词而成的复合词。或者可以理解为:为了显示“增上”一词的意义,而将“以欲为因的定”或“以欲为增上的定”称为“欲定”。因此,后面将说到“具足欲定与精勤行——即已成为精勤的行”。此处应连贯理解。所谓“成为精勤的”,即成为精进。有人说:“用‘精勤’一词,是为了遮除有为行等。”另外也可以这样理解:因为它造作出种种殊胜状态,所以称为“行”,一切的“精进”也是“行”;在这里,为了遮除那种能
825. Yo samādhissa nissayabhūto chando, so idhādhippetoti āha ‘‘chandanti kattukamyatāchanda’’nti. Tassa ca adhipateyyaṭṭho nissayaṭṭho, na vinā taṃ chandaṃ nissāyāti āha – ‘‘nissāyāti nissayaṃ katvā, adhipatiṃ katvāti attho’’ti. Padhānabhūtāti seṭṭhabhūtā, seṭṭhabhāvo ca ekassapi catukiccasādhanavasena pavattiyā, tato eva bahuvacananiddeso, padhānasaṅkhāraṭṭhena padhānasaṅkharaṇato. ‘‘Chandaṃ ce nissāya…pe… ayaṃ vuccati chandasamādhī’’ti imāya pāḷiyā chandādhipati samādhi chandasamādhīti adhipatisaddalopaṃ katvā samāso vuttoti viññāyati, adhipatisaddatthadassanavasena vā chandahetuko, chandādhiko vā samādhi chandasamādhi. Tena ‘‘chandasamādhinā ceva padhānasaṅkhārehi padhānabhūtasaṅkhārehi ca samannāgatā’’ti vakkhati, taṃ ānetvā sambandho. Padhānabhūtāti vīriyabhūtā. Keci vadanti – ‘‘saṅkhatasaṅkhārādinivattanatthaṃ padhānaggahaṇa’’nti. Atha vā taṃ taṃ visesaṃ saṅkharotīti saṅkhāro, sabbampi vīriyaṃ. Tattha catukiccasādhakato tadaññassa nivattanatthaṃ padhānaggahaṇanti. Yathā chando chandasamādhinā ceva padhānasaṅkhārehi ca samannāgato, evaṃ chandasamādhi chandena ceva padhānasaṅkhārehi ca samannāgato. Padhānasaṅkhārāpi chandena ceva chandasamādhinā ca samannāgatāti tīsupi padesu samannāgatasaddo yojetabbo. Tasmāti yasmā tayopi chandādayo ekacittuppādapariyāpannā, tasmā sabbe te dhammā ekato katvā ‘‘ayaṃ vuccati…pe… iddhipādo’’ti vuttanti. Evaṃ chandādīnaṃyeva cettha iddhipādabhāvo vutto, vibhaṅge pana tesaṃ iddhibhāvo sampayuttānaṃ iddhipādabhāvo vuttoti dassento ‘‘iddhipādavibhaṅge panā’’tiādimāha.
为说明“他们也成就神足性”之理,故说“复次……”等。其中,对于以精勤为首要而修习欲者,依其先前如此生起之行力而成就的欲,名为“神通”;作为其依止的精勤行,名为“神足”。其余两者也是这个道理。这是针对正在修习者,仅就“主要性”而言。然而,为了显示“成就”之义对一切神足都是共通的,所以说“相应……都成就”。
Idāni nesaṃ iddhipādatāpi sambhavatīti dassento ‘‘apicā’’tiādimāha. Tattha chandañhi bhāvayato padhānaṃ katvā bhāventassa tathā pavattapubbābhisaṅkhāravasena ijjhamāno chando iddhi nāma, tassa nissayabhūtā padhānasaṅkhārā iddhipādo nāma. Sesadvayepi eseva nayo. Tathā bhāvayantassa mukhyatāmattaṃ sandhāya vuttaṃ, ijjhanattho pana sabbesaṃ samānanti dassento ‘‘sampayutta…pe… ijjhantiyevā’’ti āha.
为显示神足不相混淆,故说“复次……”等。其中,“欲等”指欲定与精勤行。“于其余的神足”指在精进神足等之中。其中,“具足精进定与精勤行”这句,“精进”出现了两次:前一个“精进”是定的差别,即“以精进为增上的定”就是“精进定”;后一个则是显示具足的支分。因为在一切神足中,具足的支分始终只有两种:定与精勤行。而欲等只是定的差别;精勤行则是通过“精勤”一词本身来差别,并非通过欲等来差别,因此这里并没有说精勤行以精进为增上。而且,精进与定是分开的,以具足支分的方式,由“精勤行”一词来说明,所以也并非说具足两种精进。然而,因为有被欲等所殊胜的定,又有与此殊胜之定相应的精勤行及其余诸法,故依定的差别而说四种神足。而欲等的差别性,是通过显示它们各自的所依来达成的,因此在“欲定……神足”中,“足”字虽然有所依之义,但这里也是依近依之义而说欲等即为神足。正因如此,在阿毗达摩的《后小品分别》中,以“四神足:欲神足……”等,直接说欲等本身就是神足;在《问分》中,也是先以“四神足:此处,
Iddhipāde asaṅkarato dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ. Tattha chandādayoti chandasamādhipadhānasaṅkhārā. Sesiddhipādesūti vīriyiddhipādādīsu. Tattha vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatoti dvikkhattuṃ vīriyaṃ āgataṃ, tattha purimaṃ samādhivisesaṃ, vīriyādhipatisamādhi eva vīriyasamādhīti dutiyaṃ samannāgamaṅgadassanaṃ. Dveyeva hi sabbattha samannāgamaṅgāni samādhi padhānasaṅkhāro ca, chandādayo samādhivisesanāni, padhānasaṅkhāro pana padhānavacaneneva visesito, na chandādīhīti na idha vīriyādhipatitā padhānasaṅkhārassa vuttā hoti. Vīriyañca samādhiṃ visesetvā ṭhitameva samannāgamaṅgavasena padhānasaṅkhāravacanena vuttanti nāpi dvīhi vīriyehi samannāgamo vutto hoti. Yasmā pana chandādīhi visiṭṭho samādhi, tathāpi visiṭṭheneva ca tena sampayutto padhānasaṅkhāro sesadhammā ca, tasmā samādhivisesanānaṃ vasena cattāro iddhipādā vuttā, visesanabhāvo ca chandādīnaṃ taṃtaṃavassayadassanavasena hotīti ‘‘chandasamādhi…pe… iddhipādo’’ti ettha nissayatthepi pāda-sadde upādāyaṭṭhena chandādīnaṃ iddhipādatā vuttā hoti, teneva abhidhamme uttaracūḷabhājaniye ‘‘cattāro iddhipādā chandiddhipādo’’tiādinā (vibha. 457) chandādīnaṃyeva iddhipādatā vuttā, pañhapucchake ca – ‘‘cattāro iddhipādā idha bhikkhu chandasamādhī’’tiādināva (vibha. 431) uddesaṃ katvāpi puna chandādīnaṃyeva kusalādibhāvo vibhatto. Upāyiddhipādadassanatthameva hi nissayiddhipādadassanaṃ kataṃ, aññathā catubbidhatā na hotīti ayamettha pāḷivasena atthavinicchayo. Tattha upāyiddhipādadassanatthamevāti chandādike dhure jeṭṭhake pubbaṅgame katvā nibbattitasamādhi chandādhipatisamādhīti chandādīnaṃ iddhiyā adhigamūpāyadassanaṃ upāyiddhipādadassanaṃ, tadatthameva ‘‘tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho’’ti tattha tattha pāḷiyaṃ nissayiddhipādadassanaṃ kataṃ chandādivisiṭṭhānaṃyeva vedanākkhandhādīnaṃ adhippetattā. Evañcetaṃ sampaṭicchitabbaṃ, aññathā kevalaṃ iddhisampayuttānaṃyeva khandhānaṃ vasena iddhipādabhāve gayhamāne tesaṃ catubbidhatā na hoti visesakāraṇabhāvatoti adhippāyo.
“有些人”指的是北寺的住众。他们认为:“不生成”是指并非由因缘所生,不是自性法,仅仅是施设而已。这是为了破斥那种说法,并且与阿毗达摩中的《后小品》章相关联——从“四神足……”等开始,便是对《后小品》章的说明。而这些正是在《后小品》章中所说的神足。
Kecīti uttaravihāravāsino. Anibbattoti hetupaccayehi na nibbatto, na sabhāvadhammo, paññattimattanti adhippāyo. Vādamaddanatthāya hoti, abhidhamme ca āgato uttaracūḷavāroti yojanā. Cattāro iddhipādātiādi uttaracūḷavāradassanaṃ. Ime pana uttaracūḷavāre āgatā iddhipādā.
赖吒和罗长老心想:“我要是起了出家的欲求,父母怎会不答应呢?”于是他七日不食,令父母答允后出家,最终依于这欲求证得了阿拉汉果。因此说“赖吒和罗长老以欲为上首,证悟了出世间法”。其中,“Soṇatthero”指的是柔软生尊者。这位尊者不顾自己身体的细嫩,即使因长时间经行而脚生疮疱,也不放弃精进,以精进为上首,证悟了出世间法。三菩陀长老则心想:“若具足心力的人能成就殊胜的智见,我也理应成就。”于是他以心为上首,证悟了出世间法。摩伽罗阇以慧为先导、以慧为上首、以慧为最胜,证得阿拉汉果,因此说“摩伽罗阇以观为上首,证悟了出世间法”。现在,为了以譬喻说明这些圣者们依于侍奉、努力及种姓成就,如同在国王面前获得殊胜的大臣之子,便说出了“其中,譬如……”等语。在这里,因为欲一再生起,如同侍奉一般,所以说欲似侍奉;因为具足力量,精进似骁勇;因为以思惟为主,心似谋略安排;而在从如理作意生起的善法中,慧最为殊胜,所以说观似种姓成就。
Raṭṭhapālatthero chande sati kathaṃ nānujānissantīti sattāhāni bhattāni abhuñjitvā mātāpitaro anujānāpetvā pabbajitvā chandameva nissāya arahattaṃ pāpuṇīti āha – ‘‘raṭṭhapālatthero chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesī’’ti. Soṇattheroti sukhumālasoṇatthero. So hi āyasmā attano sukhumālabhāvaṃ acintetvā ativelaṃ caṅkamanena pādesu uṭṭhitesupi ussāhaṃ avissajjento vīriyaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Sambhutatthero ‘‘cittavato ce alamariyañāṇadassanaviseso ijjheyya, mayhaṃ ijjheyyāti cittaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Mogharājā ‘‘paññavato ce maggabhāvanā ijjheyya, mayhaṃ ijjheyyā’’ti paññāpubbaṅgamaṃ paññādhuraṃ paññājeṭṭhakaṃ katvā arahattaṃ pāpuṇīti āha ‘‘mogharājā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesī’’ti. Idāni nesaṃ ariyānaṃ upaṭṭhānussāhamantajātisampadaṃ nissāya rañño santike laddhavisese amaccaputte nidassanabhāvena dassetuṃ ‘‘tattha yathā’’tiādimāha. Ettha ca punappunaṃ chanduppādanaṃ tosanaṃ viya hotīti chandassa upaṭṭhānasadisatā vuttā, thāmabhāvato ca vīriyassa sūrattasadisatā, cintanappadhānattā cittassa mantasaṃvidhānasadisatā, yonisomanasikāra-sambhūtesu kusaladhammesu paññā seṭṭhāti vīmaṃsāya jātisampattisadisatā vuttā.
4. 目犍连经注
4. Moggallānasuttavaṇṇanā
826「Uddhaccapakatikā」(掉举为本性者):意指本性散乱、心神不宁。「Anavaṭṭhitatāya vipphanditacittatāya」:因为不安住,内心躁动,所以称为“心躁动者”。因为像芦苇那样空虚,芦苇比喻慢,这些人心中的慢如芦苇般高高耸立,所以称为「unnaḷā」(高慢如芦苇者),也就是“unnaḷā……乃至……已说”的意思。「Capalā」(轻躁):所说的轻躁性即指轻浮的状态。「Murā」(粗语):意思是粗恶的言语、粗语。「Vikiṇṇavācā」(散语):即杂秽语者,因此说“不摄语”等。「Muṭṭhasatī」(失念):对修行之道忘失、灭失、退失,因此称为“失念者”。「Ubbhantacittā」(散心):因无定力,心纯粹以掉举相而一直向上散乱。「Pākatindriyā」(根性自然):由于未修身,如同村童般保持着原始状态诸根。「Nemo」指在地上固定禅相标志之处,因其基础极深,故称为「gambhīranemo」(有深基)。“善安立殊胜业处”即是此义。
826.Uddhaccapakatikāti vikkhittasabhāvā, vibbhantacittāti attho. Anavaṭṭhitatāya vipphanditacittatāya vipphandamānacittā. Tucchatāya naḷo viyāti naḷo, māno, uggato naḷo etesanti unnaḷāti āha – ‘‘unnaḷāti…pe… vuttaṃ hotī’’ti. Capalāti cāpalyatā nāma lolabhāvo. Murāti kharavacanā, pharusavacanāti attho. Vikiṇṇavācā nāma samphappalāpinoti vuttaṃ ‘‘asaṃyatavacanā’’tiādi. Paṭipattidhamme pamuṭṭhā vinaṭṭhā paṭivinaṭṭhā sati etesanti muṭṭhasatīti āha – ‘‘naṭṭhassatino’’ti. Ubbhantacittāti samādhino abhāvena uddhacceneva uparūpari bhantacittā. Pākatindriyā abhāvitakāyatāya gāmadārakā viya pakatibhūtaindriyā. Nemo vuccati bhūmiyā baddhabhāvanimittapadeso, gambhīro nemo etassāti gambhīranemo. Suṭṭhu nikhātotiādi tassa pādassa suppatiṭṭhitabhāvadassanaṃ.
5. 温那波婆罗门经注
5. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
827Pahānattha(为断除):意为达到无生的断除。
827.Pahānatthanti anuppādapahānatthaṃ.
9. 神足等开示经义释
9. Iddhādidesanāsuttavaṇṇanā
831Abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ(神通近因的第四禅):因为有“为得神通而转起”的说法,所以这里是指作为神通近因的第四禅。
831.Abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ adhippetaṃ ‘‘iddhilābhāya pavattatī’’ti vacanato.
10. 《分别经》的注释
10. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā
832832.「生起了欲」:就是生起了修行的意愿。「昏沉相」:指的是修行时内心的沉滞、消沉。这是指因为懈怠而产生的夹杂着过失的停顿状态。
832.Chandaṃ uppādetvāti bhāvanāchandaṃ uppādetvā. Līnākāroti bhāvanācittassa layāpatti. Kosajjena vokiṇṇāpajjanaṃ vuttaṃ.
如是,由于心中无净信,便生起散乱;为对治此,则需生起净信,以引发所应希求之内心喜悦。为说明此喜悦的生起方式,经中乃说「他缘念佛、法、僧三宝功德」等语。「再再散乱」:指持续缘取于感官对象而一再散乱的心,其确实是反复地散乱,故称「再再散乱」。「经杖」:对于那些误入歧途的心,经典本身即如杖一般,有鞭策、纠正之功,故称「经杖」;也就是说,以经典为杖,威慑、调伏自心。因散乱之心只要缘取五欲之乐,便会反复生起,故又称之为「再再散乱、一再流失」之状态。
Evaṃ pasādābhāvena cittassa vikkhepāpatti, tattha pasāduppādanena yaṃ sampahaṃsanaṃ icchitabbaṃ, tassa uppādanākāraṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘so buddhadhammasaṅghaguṇe āvajjetvā’’tiādi. Vatthukāme ārabbha vikkhitto punappunaṃ vikkhitto hotiyevāti vuttaṃ ‘‘anuvikkhitto’’ti. Uppathaṃ paṭipannassa cittassa daṇḍanaṭṭhena niggaṇhanaṭṭhena suttāni eva daṇḍoti suttadaṇḍo, tena suttadaṇḍena cittaṃ tajjetvā. Pañcakāmaguṇe ārabbha pavatto cittavikkhepo punappunaṃ uppajjatevāti vuttaṃ ‘‘anuvikkhitto anuvisaṭo’’ti.
业处的修行,其前后次序既可依作意而掌握,亦可依整体忆持而掌握。为说明此两种方式,经中乃说「如何」等语。于「过度昏沉、过度策进、收缩的心、再再散乱」此四种状态中:尚未深入修习便向内萎缩,是为「过度昏沉」;已深入修习而内心向内收缩,是为「收缩的心」;内心过度收缩,是为「过度策进」;精进过猛、用力过度,是为「再再散乱」。当修行者生起向外攀缘的不善寻思等过失时,应借助三十二身分的观想,以骨想等来把握其心,故注疏指出:「应以身」来理解。因此,经中说「从脚掌以上……」等,正是此意。
Purepacchābhāvo kammaṭṭhānassa manasikāravasena uggahavasena vāti tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘katha’’ntiādi vuttaṃ. Atilīnādīsu catūsu ṭhānesūti atilīnātipaggahitasaṃkhittaanuvikkhittasaññitesu catūsu ṭhānesu. Tattha bhāvanaṃ anajjhogāhetvāva saṅkoco atilīnatā, ajjhogāhetvā anto saṅkoco saṃkhittatā, antosaṅkhepo atipaggahitatā, accāraddhavīriyatā anuvikkhittatā. Bahiddhā visamavitakkānubhāvanaṃ āpajjanto dvattiṃsākāravasena aṭṭhikasaññāvasena vā gahetabbanti āha – ‘‘sarīravasena veditabba’’nti. Tenāha ‘‘uddhaṃ pādatalā’’tiādi (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110).
「相状」:指各种特性彼此无混杂,分别分布、各安其类,亦即各不相同之组成部分。故解释云:「哪些相状」,即「哪些类别」。可被标识、清晰观察,故名「相」,也就是形状样貌。可被推知、通过抉择而被限定、界定,故名「相」,也就是现起之印象。「诸比丘」等句,是说明凡修习光明想之比丘,皆会现出此类征象。「于空地」指在开阔的庭院中,于夜间作意光明想。「于精进等亦如此」之意:如同此处通过「比丘生起欲」一句,详尽说明了以欲为首的精进方法;于精进等其他相关素质,亦当运用同样详尽之解释。
Aññamaññaṃ asaṅkarato ākirīyanti pakārato ṭhapīyantīti ākārā, bhāgāti āha – ‘‘yehi ākārehīti yehi koṭṭhāsehī’’ti. Liṅgīyati sallakkhīyatīti liṅgaṃ, saṇṭhānaṃ. Nimīyati niddhāretvā paricchindīyatīti nimittaṃ, upaṭṭhānaṃ. Yo bhikkhūtiādi ālokasaññaṃ yo uggaṇhāti, taṃ dassanaṃ. Aṅgaṇeti vivaṭaṅgaṇe. Ālokasaññaṃ manasikaroti rattiyaṃ. Vīriyādīsupīti yathā ‘‘idha bhikkhu chandaṃ uppādetvā’’ti chande vitthāranayo vutto, vīriyādīsupi eso eva vitthāranayo yojetabbo.
3. 铁丸品
3. Ayoguḷavaggo
2. 《铁丸经》的注释
2. Ayoguḷasuttavaṇṇanā
834834.「以此四大所成」:即以此能在一切世间现前可见的、由四大种所生的四大所成身。而「意所成」的化身,则能随世尊的意愿而为他人所见。「能斫」:即能砍斫。词根‘mā’带上前缀‘ava’,亦有「力量」之义,故说「能够、有能力做」。「不共句」:即不共的句子,因在他处未曾出现。所谓收摄身于心,就是将身安立于心、以身依止于心,其原理即是随心之动向而转起,故说‘以心的动向而派遣’。
834.Iminā catumahābhūtamayenāti iminā sabbalokapaccakkhena catūhi mahābhūtehi nibbattena catumahābhūtamayena. Manomayo pana nimmitakāyo bhagavato rucivasena paresaṃ paccakkho hoti. Omātīti avamāti. Ava-pubbo hi mā-saddo sattiatthopi hotīti ‘‘pahoti sakkotī’’ti attho vutto. Asambhinnapadanti asādhāraṇapadaṃ aññattha anāgatattā. Kāyassa citte samodahanaṃ āropanaṃ tannissitatākaraṇañca atthato cittagatiyā pavattanamevāti āha ‘‘cittagatiyā pesetī’’ti.
其中,「随心的动向而行」是指:通过心转化身,即决意‘让此身如同此心一样’,从而确立身与心具有相同的动向。然而,身体转起迟缓,心则轻快,身体又如何能与心具有相同的动向呢?并非在一切方面都相同。正如以身为导而转化心时,心并非在一切方面都与身具有相同的动向。因为心刹那依自性成立,绝不可能不依自己的刹那而转起,反而会随顺迟钝的色法;但当决意‘愿此心如同那身一样’时,心便随顺了身体迟缓的动向,直至到达所往之处,在此期间,心依相续而以随顺身的动向的方式转起,这便称为‘心被身的动向所转化’。同样地,当决意‘愿此身如同此心一样’时,因早已通过轻安乐想修习成就,身体便不像未修习神足者那样迟缓转起,而是轻快地仅以几个心刹那便到达所往之处。如此转起的身体,便称为‘身被心的动向所转化’,但这并非指仅以一个心刹那就到达所往之处。由此,就连手臂屈伸的譬喻,也无需借助方便而显得十分恰切。否则,便会与法性相违,因为神通力并不能改变诸法的自相,只能改变其存在方式。
Tattha cittagatigamanaṃ nāma cittavasena kāyassa pariṇāmanena ‘‘ayaṃ kāyo imaṃ cittaṃ viya hotū’’ti kāyassa cittena samānagatikatāṭhapanaṃ. Kathaṃ pana kāyo dandhapavattiko lahupavattinā cittena samānagatiko hotīti? Na sabbathā samānagatiko. Yatheva hi kāyavasena cittapariṇāmane cittaṃ sabbathā kāyena samānagatikaṃ na hoti. Na hi kadāci taṃ sabhāvasiddhena attano khaṇena avattitvā dandhavuttikassa rūpadhammassa vasena pavattituṃ sakkoti, ‘‘idaṃ cittaṃ ayaṃ kāyo viya hotū’’ti pana adhiṭṭhānena dandhagatikassa kāyassa anuvattanato yāva icchitaṭṭhānappatti, tāva kāyagatianulomeneva hutvā santānavasena pavattamānaṃ cittaṃ kāyagatiyā pariṇāmitaṃ nāma hoti. Evaṃ ‘‘ayaṃ kāyo idaṃ cittaṃ viya hotū’’ti adhiṭṭhānena pageva sukhalahusaññāya sampāditattā abhāvitiddhipādānaṃ viya dandhaṃ avattitvā yathā lahukaṃ katipayacittavāreneva icchitaṭṭhānappatti hoti, evaṃ pavattamāno kāyo cittagatiyā pariṇāmito nāma hoti, na ekacittakkhaṇeneva icchitaṭṭhānappattiyā, evañca katvā bāhāsamiñjanapasāraṇūpamāpi upacārena vinā suṭṭhutaraṃ yuttā hotīti. Aññathā dhammatāvilomatā siyā, nāpi dhammānaṃ lakkhaṇaññathattaṃ iddhibalena kātuṃ sakkā, bhāvaññathattameva pana kātuṃ sakkāti.
3-10. 《比丘经》等之注释。
3-10. Bhikkhusuttādivaṇṇanā
835-842就提到「两种果」的经文,而说「以两种果为始」。其余部分不难理解。
835-842. ‘‘Dvinnaṃ phalāna’’nti āgatasuttaṃ sandhāya ‘‘dve phalāni ādiṃ katvā’’ti vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.