7. 神足相应复注
7. Iddhipādasaṃyuttaṃ
全篇 54 段
1. 《彼岸经》的注释
1. Apārasuttavaṇṇanā
813依靠欲求而生的定,叫欲定——也就是以“想要去做”的欲求作为主导而得到的定。勤行,是能完成四种作用的正确精进的同义词。通过这些,即通过欲定和勤行。神足:从成就的角度说,它有“成就”的意思;也可以这样说:依靠它,信等得以成就、增长、达到殊胜。因此,那些被称为“神”、与近行定等善心相应的欲定和勤行,从作为基础的角度说就是“足”——它支撑着其余的心与心所法的集合,这就是神足的意思。而且,正如所说的这种神,因为较低的神是较高的神的基础,所以说“神即是足,因此叫神足”。其余,指精进定、心定和观定。其中应当知道:以精进为主导而得到的定是精进定,以心为主导而得到的定是心定,以观为主导而得到的定是观定。在此,指在这部《神足相应》中。整个结构的解释就是如此。
813.Chandaṃnissāya pavatto samādhīti kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ katvā paṭiladdhasamādhi chandhasamādhi. Padhānasaṅkhārāti catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Tehīti chandasamādhipadhānasaṅkhārehi. Iddhiyā pādanti nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena, ijjhanti etāya saddhā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena ‘‘iddhī’’ti saṅkhātānaṃ upacārajjhānādikusalacittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūtaṃ, sesacittacetasikarāsinti attho. Sā eva ca yathāvuttaiddhi yasmā heṭṭhimā heṭṭhimā uparimāya uparimāya pādabhūtā, tasmā vuttaṃ ‘‘iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipāda’’nti. Sesesūti vīriyasamādhiādīsu. Tattha hi vīriyaṃ cittaṃ vīmaṃsaṃ adhipatiṃ katvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsāsamādhīti attho veditabbo. Idhāti imasmiṃ iddhipādasaṃyutte. Ekaparicchedova atthaniddeso.
《神足处经》的注释
5. Iddhipadesasuttavaṇṇanā
817“神足的部分”是指神足的一部分。那么,谁说“三道与三果”呢?
817.Iddhipadesanti iddhiyā ekadesaṃ. Ko pana soti āha – ‘‘tayo ca magge tīṇi ca phalānī’’ti.
《成就经》注释
6. Samattasuttavaṇṇanā
818“圆满”是指在沙门性上平等地、亲自地成就,也就是完全具足。这里所说的神足,都是以出离为基础的神足,因为经中说“它们导向从此岸到达彼岸”等等。
818.Samattanti sāmaññassa samaṃ attanaṃ ijjhanaṃ samattaṃ paripuṇṇaṃ. Vivaṭṭapādakā eva iddhipādā kathitā ‘‘apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī’’tiādivacanato.
《塔庙经》的注释。
10. Cetiyasuttavaṇṇanā
822在伍迭那夜叉的塔庙处:指的是名叫伍迭那的夜叉的神庙,是用砖砌成、被大众所敬重的场所。所建的精舍:是指为了世尊而在那里建的精舍。被称为:沿用先前的叫法,就称为“乌德那塔庙”。在乔达摩等之中:也就是在乔达摩塔等之中。这是同一道理:这是指出在塔庙处建造精舍这一情形。增长:通过修习达到圆满而培育起来。数数所作:通过修习不断重复,使修习一再地生起、相续不断。作如调御之乘:就像善巧的御者驾驭调伏好的良马之车,能随心所欲地行驶;这里是说被引导到能随心所欲运作的状态。以立足处之义:就是以依止处、决意处为义。作如事基:因为彻底清除了种种随烦恼,成为各种神变生起的基础,就像一块已经善加清除种种障碍的场地。决意:因为远离了相对立的障碍,以善修的状态,安住在适合各种决意的状态中。周遍堆集:在一切方面都让修习达到累积和增长。因此说“善增长”。善勤行:意思是神足的修习已达顶峰,正确地亲近修习。
822.Udenayakkhassacetiyaṭṭhāneti udenassa nāma yakkhassa devāyatanasaṅkhepena iṭṭhakāhi kate mahājanassa cittīkataṭṭhāne. Katavihāroti bhagavantaṃ uddissa tattha katavihāro. Vuccatīti purimavohārena ‘‘udenacetiya’’nti vuccati. Gotamakādīsupīti gotamakacetiyanti evamādīsupi. Eseva nayoti cetiyaṭṭhāne katavihārabhāvaṃ atidisati. Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇavasena aparāparaṃ pavattitā ānītā. Yuttayānaṃ viya katāti yathā yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattimarahati, evaṃ yathāruci pavattanārahataṃ gamitā. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthu viya katāti sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisesānaṃ pavattiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanupacayaṃ gamitā. Tenāha ‘‘suvaḍḍhitā’’ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāya sikhappattiyā sammadeva saṃsevitā.
“不确定地”是指用“无论任何人”这种不确定的说法。“限定之后”是指用“如来的”这种明确指出特征的方式来限定之后。“寿量”说的是最长的寿命。采用如来这一说法的理由,应当依照《梵网经》注释中所说的方式来了知。不过,玛哈斯瓦长老心中持这样的主张:能使大菩萨们在最后一生结生的业,有能力带来不可计算的寿命;而诸佛的寿行有能力镇伏危难——这在巴利圣典中已经提到。于是他说:愿佛陀能住世这整个贤劫。
Aniyamenāti ‘‘yassa kassacī’’ti aniyatavacanena. Niyametvāti ‘‘tathāgatassā’’ti sarūpaggahaṇena niyametvā. Āyuppamāṇanti paramāyuppamāṇaṃ vadati. Tasseva gahaṇe kāraṇaṃ brahmajālavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Mahāsīvatthero pana mahābodhisattānaṃ carimabhave paṭisandhidāyino kammassa asaṅkheyyāyukatāsaṃvattanasamatthataṃ hadaye ṭhapetvā buddhānaṃ āyusaṅkhārassa parissayavikkhambhanasamatthatā pāḷiyaṃ āgatā evāti imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyāti avoca.
被衰老等征服,意思是:就像不能用神通力对抗衰老一样,也不能用神通力对抗死亡,这个道理其实已经包含在其中了。至于“箭射向哪里、又落在哪里”这类不同的说法,即使是由持不同见解的长老提出,也应当看作是在印证注释书的说法。因此他说:“但那种说法不被认可……已被限定。”
Khaṇḍiccādīhi abhisuyyatīti etena yathā iddhibalena jarāya na paṭighāto, evaṃ tena maraṇassapi na paṭighātoti atthato āpannamevāti. ‘‘Kva saro khitto, kvacani patito’’ti aññathā vuṭṭhitenapi theravādena aṭṭhakathāvacanameva samatthitanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘so pana na ruccati…pe… niyamita’’nti.
心被缠缚:就像被完全压制的心,无法对任何有益或无益的事作出判断。这种压制,好比大水淹没小水一样,所以经文说“心被覆盖”。“其他”:指与长老不同的人,或者与圣者不同的任何凡夫。这里特别提到凡夫,是为了说明:就像一个完全没有断除颠倒的凡夫,心被魔缠缚时,无法判断什么有益、什么无益;同样,长老对世尊所作的暗示和明示也完全无法觉察。因此说“因为魔……”等。“四种颠倒”指:在不净上生起“净”的想颠倒、心颠倒;在苦上生起“乐”的想颠倒、心颠倒,这就是四种颠倒。由此——虽然已经断除了其余八种颠倒,但这四种颠倒还没有断除。“他的”:指长老的。
Pariyuṭṭhitacittoti yathā kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkā, evaṃ abhibhūtacitto. So pana abhibhavo mahatā udakoghena appakassa udakassa ajjhottharaṇaṃ viya ahosīti vuttaṃ ‘‘ajjhotthaṭacitto’’ti. Aññoti therato, ariyehi vā añño yo koci paro puthujjano. Puthujjanaggahaṇañcettha yathā sabbena sabbaṃ appahīnavipallāso mārena pariyuṭṭhitacitto kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkoti, evaṃ thero bhagavatā kataṃ nimittobhāsaṃ sabbaso na sallakkhesīti dassanatthaṃ. Tenāha ‘‘māro hī’’tiādi. Cattāro vipallāsāti asubhe ‘‘subha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāso, dukkhe ‘‘sukha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāsoti ime cattāro vipallāsā. Tenāti yadipi itare aṭṭha vipallāsā pahīnā, yathāvuttānaṃ catunnaṃ vipallāsānaṃ appahīnabhāvena. Assāti therassa.
“压”是指:仅仅碰触一下,就好像在碾压一样;如果不是这样,被他所压的众生恐怕就只有死路一条了。这里要表达的意思是:“能吗?不能吗?”为什么不能呢?难道他不是已经进入了这位具大神力、大威德的上首弟子的腹中了吗?确实进入了,但那只是为了展示他自己的大威德,并不是想要加害。这里说“能吗”,是就想要加害的意图而言,因为按压心脏是更严重的事。关于“暗示与明示”:在这里,“世尊请住世一劫”是为了祈请佛陀住满一整劫。通过“阿难,无论谁修习了四神足……”等语,以迂回的方式,凭依自身修习四神足而具有的能住世一劫的能力,来引发对方领会,这就是“暗示”。而舍弃那种婉曲的领会,直接表明自己的意图,则是“明示”。“明知”:是指明知自己正处于被魔缠缚的状态。由于这是自身过失所引发,众生因此而生起的忧伤会比较轻微,不会强烈,所以说:“通过归咎于自己,使忧伤变得轻微。”那么,长老是否后来才知道被魔缠心那一刻的状况呢?他并非凭自己的能力知道,而是靠佛陀的威神力才知道的。
Maddatīti phusanamattena maddanto viya hoti, aññathā tena maddite sattānaṃ maraṇameva siyā, kiṃ sakkhissati na sakkhissatīti adhippāyo. Kasmā na sakkhissati? Nanu esa aggasāvakassa mahiddhikassa mahānubhāvassa kucchiṃ paviṭṭhoti? Saccaṃ paviṭṭho, tañca kho attano mahānubhāvassa dassanatthaṃ, na vibādhanādhippāyena. Vibādhanādhippāyena pana idha ‘‘kiṃ sakkhissatī’’ti vuttaṃ hadayamaddanassa adhikatattā. Nimittobhāsanti ettha ‘‘tiṭṭhatu bhagavā kappa’’nti sakalakappaṃ avaṭṭhānayācanāya ‘‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā’’tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvasena saññuppādanaṃ nimittaṃ. Tathā pana pariyāyaggahaṇaṃ muñcitvā ujukaṃyeva attano adhippāyavibhāvanaṃ obhāso. Jānantoyevāti mārena pariyuṭṭhitabhāvaṃ jānanto eva. Attano aparādhahetuko sattānaṃ soko tanuko hoti, na balavāti āha – ‘‘dosāropanena sokatanukaraṇattha’’nti. Kiṃ pana thero mārena pariyuṭṭhitacittakāle pavattiṃ pacchā jānātīti? Na jānāti sabhāvena, buddhānubhāvena pana jānāti.
他驱使人去做没有意义的事,通过毁掉功德来“杀”人;或者用障碍让人无法离欲,成为到处受生的原因,好像在那里处处“杀”人,所以说“杀者就是魔罗”。因为极其邪恶,所以叫“邪恶者”。因为具足黑法,所以叫“黑”。因为能终结离欲等功德,所以叫“终结者”。他不让众生脱离带来伤害的邪行,所以叫“那目奇”。他用自己的魔网捆住放逸的人,或者说放逸的人是它的亲戚,所以叫“放逸者之亲”。说到“第八个七日”,是指第七个七日之后再过七个日子,并不是像结跏趺坐七天那样有一个固定叫“第八个七日”的时段。因为在第七个七日之后,世尊坐在阿阇波罗榕树下,魔知道梵天神和帝释天神已经请法、世尊已经答应说法,心想:“现在众生要因为听法而超出我的地盘了。”于是心生忧恼,站在那里想:“我现在要用办法让他般涅槃,这样他的心愿就会落空,我的心愿就能达成。”这样想完,就走到世尊身边,站在一边,用“世尊,现在请般涅槃吧”这样的话,请求世尊入般涅槃。针对这件事,才说“在第八个七日”等等。这里“今天”是指舍弃寿行的那一天。世尊虽然知道魔心里打的这个过分的主意,却没有揭穿,只是表明般涅槃的时机还没到,就拒绝了请求。因此说“还不到时候”等等。
Anatthe niyojento guṇamāraṇena māreti, virāgavibandhanena vā jātinimittatāya tattha tattha jātaṃ mārento viya hotīti ‘‘māretīti māro’’ti vuttaṃ. Atipāpattā pāpimā. Kaṇhadhammasamannāgato kaṇho. Virāgādiguṇānaṃ antakaraṇato antako. Sattānaṃ anatthāvahaṃ paṭipattiṃ na muñcatīti namuci. Attano mārapāsena pamatte bandhati, pamattā vā bandhū etassāti pamattabandhu. Sattamasattāhato paraṃ satta ahāni sandhāyāha ‘‘aṭṭhame sattāhe’’ti, na pana pallaṅkasattāhādi viya niyatakiccassa aṭṭhamasattāhassa nāma labbhanato. Sattamasattāhassa hi parato ajapālanigrodhamūle brahmuno sakkassa ca paṭiññātadhammadesanaṃ bhagavantaṃ ñatvā ‘‘idāni satte dhammadesanāya mama visayaṃ atikkāmessatī’’ti sañjātadomanasso hutvā ṭhito cintesi, ‘‘handāhaṃ dāni naṃ upāyena parinibbāpessāmi, evamassa manoratho aññathattaṃ gamissati, mama manoratho ijjhissatī’’ti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ekamantaṃ ṭhito – ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā’’tiādinā parinibbānaṃ yāci. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘aṭṭhame sattāhe’’tiādi. Tattha ajjāti āyusaṅkhāravossajjanadivasaṃ sandhāyāha. Bhagavā cassa atibandhanādhippāyaṃ jānantopi taṃ anāvikatvā parinibbānassa akālabhāvameva pakāsento yācanaṃ paṭikkhipi. Tenāha ‘‘na tāvāha’’ntiādi.
以道而善巧:因为具备了通达诸谛的善巧,所以称为善巧。同样地,依道而善调伏:依道断除烦恼的调伏,所以称为善调伏。同样地,自信无畏:因为证得圣道,在导师的教法中获得无畏的自信,所以称为自信无畏;意思是说,导致怯懦的邪见、疑等不善法都已断除,因而达到了自信无畏的状态。这里所说的“闻”,是以最高的标准来解说:依靠这种闻,能够从轮回之苦中出离,所以这里的“闻”指的就是三藏。因此说“以三藏之力”。三藏的合集就是“三藏”,或者三种藏就是三藏,这三藏本身就是“三藏”,依于它。“即彼”:那以应当听闻而称为“闻”的三藏,就是彼。“法”:指教理之法。“持”:像把狮子油膏放进金瓶里让它不坏那样,以善巧修习、善巧相续的方式持守,安放在心中。这样,从教理之法的角度说明了多闻、持法者的状态之后,现在再从证悟的角度来说明它,所以说“或者”等。“圣法”:道与果之法,或者九种出世间法。“随法具足”:为证得圣法而与之相应的法。“随顺行道”:说的就是那观法,或者六种清净。“随法”:涅槃之法的随法,即如上所说的行道,与它相应的、属于少欲等法的减损之行。“戒行”:指受持而行的戒。道果法随之而来故称随法,即趣向出起的观法,它具有戒行。自己的阿阇梨之说:自己的阿阇梨即正自觉者的说法。以教导有天神的世界的行为,他是阿阇梨;世尊,其说法即四谛的开示。
Maggavasena byattāti saccapaṭivedhaveyyattiyena byattā. Tatheva vinītāti maggavasena kilesānaṃ samucchedavinayena vinītā. Tathā visāradāti ariyamaggādhigameneva satthusāsane vesārajjappattiyā visāradā, sārajjakarānaṃ diṭṭhivicikicchādipāpadhammānaṃ vigamena visāradabhāvaṃ pattāti attho. Yassa sutassa vasena vaṭṭadukkhato nissaraṇaṃ sambhavati, taṃ idha ukkaṭṭhaniddesena ‘‘suta’’nti adhippetanti āha ‘‘tepiṭakavasenā’’ti. Tiṇṇaṃ piṭakānaṃ samūho tepiṭakaṃ, tīṇi vā piṭakāni tipiṭakaṃ, tipiṭakameva tepiṭakaṃ, tassa vasena. Tadevāti yaṃ taṃ tepiṭakaṃ sotabbabhāvena sutanti vuttaṃ, tameva. Dhammanti pariyattidhammaṃ. Dhārentīti suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasaṃ viya avinassantaṃ katvā suppaguṇasuppavattibhāvena dhārenti hadaye ṭhapenti. Iti pariyattidhammavasena bahussutadhammadharabhāvaṃ dassetvā idāni paṭivedhavasenapi taṃ dassento ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Ariyadhammassāti maggaphaladhammassa, navavidhassa vā lokuttaradhammassa. Anudhammabhūtanti adhigamāyānurūpaṃ dhammabhūtaṃ. Anucchavikapaṭipadanti tameva vipassanādhammamāha, chabbidhā visuddhiyo vā. Anudhammanti nibbānadhammassa anudhammo, yathāvuttapaṭipadā, tassānurūpaṃ abhisallekhitaṃ appicchatādidhammaṃ. Caraṇasīlāti samādāya vattanasīlā. Anumaggaphaladhammo etissāti vā anudhammā, vuṭṭhānagāminivipassanā, tassa caraṇasīlā. Attano ācariyavādanti attano ācariyassa sammāsambuddhassa vādaṃ. Sadevakassa lokassa ācārasikkhāpanena ācariyo, bhagavā, tassa vādo, catusaccadesanā.
“将教导”:意思是他们会从一开始就讲说,按照自己掌握的方法,让别人也能掌握。“将宣说”:意思是他们会让人诵习,正确地阐明巴利文句,使人明白。“将施设”:意思是他们会让人了知,使人清楚明白。“将安立”:意思是他们会用各种方式确立,使人明了。“将开示”:意思是他们会把它敞开、显露出来。“将分别”:意思是他们会把它区分、辨析清楚。“将阐明”:意思是他们会把不显明、幽深的内容变得明显易懂。“有理有据的”:这里“法”这个词是表示原因的意思,就像在“于因中为智,是法无碍解”等处那样。因此说“以具足因由、具足理由的话”。
Ācikkhissantīti ādito kathessanti, attanā uggahitaniyāmena pare uggaṇhāpessantīti attho. Desessantīti vācessanti, pāḷiṃ sammā pabodhessantīti attho. Paññapessantīti pajānāpessanti, saṅkāsessantīti attho. Paṭṭhapessantīti pakārehi ṭhapessanti, pakāsessantīti attho. Vivarissantīti vivaṭaṃ karissanti. Vibhajissantīti vibhattaṃ karissanti. Uttānīkarissantīti anuttānaṃ gambhīraṃ uttānaṃ pākaṭaṃ karissanti. Sahadhammenāti ettha dhamma-saddo kāraṇapariyāyo ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 720) viyāti āha ‘‘sahetukena sakāraṇena vacanenā’’ti.
“具足神变”是指有出离。就像先破除别人的主张,再建立自己的主张那样,他们会用因和譬喻,把所证悟的义理善巧地完成,然后宣说法。因此说“令成为出离而说法”,意思是让九种出世间法得以开显。在这里,“将施设”等六个词,显示了六种义句;而最前面的两个词,则显示了六种文句。到此为止,就以注释的方式把三藏佛语都含摄显示出来了。这在《导论》中确实说过:“十二句是经,这一切既是文,也是义。”
Sappāṭihāriyanti sanissaraṇaṃ. Yathā paravādaṃ bhañjitvā sakavādo patiṭṭhahati, evaṃ hetudāharaṇehi yathādhigatamatthaṃ sampādetvā dhammaṃ kathessanti. Tenāha ‘‘niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessantī’’ti , navavidhaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ pabodhessantīti attho. Ettha ca ‘‘paññapessantī’’tiādīhi chahi padehi cha atthapadāni dassitāni, ādito pana dvīhi padehi cha byañjanapadāni. Ettāvatā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ saṃvaṇṇanānayena saṅgahetvā dassitaṃ hoti. Vuttañhetaṃ nettiyaṃ (netti. saṅgahavāra) ‘‘dvādasa padāni suttaṃ, taṃ sabbaṃ byañjanañca attho cā’’ti.
由三学所统摄,就是由增上戒学等三学所含摄。整个教法与梵行,是指毫无遗漏的、属于导师教法的最胜修行。成就,是指如实增长。由于享受禅那之味,是指那些比丘们各自所证得的禅那之乐。达到增长,是因为进入了广大殊胜的状态,从而在一切方面都达到了圆满增长。如同一切花都盛开一样,是因为种种神通的成就,使教法的增长达到了顶点。由于安住,是指依安住之力,也就是达到了稳固的意思。由于证悟,成为众多人的利益、众多人的福祉。因此说“以大众证悟之力”。普遍而广大地存在、生起,或者说是达到了广大性而存在,就是“普遍存在”。因此说“以一切方式达到广大”。善加阐明,是指以最初善巧等方式如实宣说。
Sikkhattayasaṅgahitanti adhisīlasikkhādisikkhattayasaṅgahaṃ. Sakalaṃ sāsanabrahmacariyanti anavasesaṃ satthusāsanabhūtaṃ seṭṭhacariyaṃ. Samiddhanti sammadeva vaḍḍhitaṃ. Jhānassādavasenāti tehi tehi bhikkhūhi samadhigatajhānasukhavasena. Vuḍḍhippattanti uḷārapaṇītabhāvūpagamanena sabbaso parivuḍḍhimupagataṃ. Sabbapāliphullaṃ viya abhiññāsampadāhi sāsanābhivuḍḍhiyā matthakappattito. Patiṭṭhitavasenāti patiṭṭhānavasena, patiṭṭhappattiyāti attho. Paṭivedhavasena bahuno janassa hitaṃ bāhujaññaṃ. Tenāha ‘‘mahājanābhisamayavasenā’’ti. Puthu puthulaṃ bhūtaṃ jātaṃ, puthuttaṃ bhūtaṃ pattanti vā puthubhūtaṃ. Tenāha ‘‘sabbākārena puthulabhāvappatta’’nti. Suṭṭhu pakāsitanti sammadeva ādikalyāṇādibhāvena paveditaṃ.
把念现前之后,这里说的对身体等的分别,也就是称为“有身”的苦担,我在这么长的时间里一直背负着,现在却不必再背了。为了卸下它,我长久以来积集了圣道的资粮,而这圣道如今已经通达。因此,这些身体等法,从不净等相、从自性上,都已如实彻底遍知。于是,对四种念住都如实地、很好地安立在所缘上。以智决断:这个称为“有身”的苦担,背负它的意义——自利,已在菩提树下完成;利他,即化导佛陀所应度化者,也已圆满完成,达到顶点。而剩下的部分,如今只需三个月就会圆满。因此说“我将在毗舍佉月满月日般涅槃”,这样以佛智决断,依真谛而作判定。舍弃寿行:即下定决心“我不再进入那能造作寿命的果等至法”,便这样舍弃;由于这一舍弃,由它所造作的命行,他也不让它继续运作。因此说“于此处”等。
Satiṃsūpaṭṭhitaṃ katvāti ayaṃ kāyādivibhāgo attabhāvasaññito dukkhabhāro mayā ettakaṃ kālaṃ vahito, idāni pana na vahitabbo, etassa avahanatthaṃ cirataraṃ kālaṃ ariyamaggasambhāro sambhato, svāyaṃ ariyamaggo paṭividdho, yato ime kāyādayo asubhādito sabhāvādito sammadeva pariññātāti catubbidhampi satiṃ yathātathaṃ visaye suṭṭhu upaṭṭhitaṃ katvā. Ñāṇena paricchinditvāti yasmā imassa attabhāvasaññitassa dukkhabhārassa vahane payojanabhūtaṃ attahitaṃ bodhimūle eva parisamāpitaṃ, parahitaṃ pana buddhaveneyyavinayanaṃ parisamāpitaṃ matthakappattaṃ, taṃ dāni māsattayeneva parisamāpanaṃ pāpuṇissati, tasmā āha ‘‘visākhapuṇṇamāyaṃ parinibbāyissāmī’’ti, evaṃ buddhañāṇena paricchinditvā saccabhāgena vinicchayaṃ katvā. Āyusaṅkhāraṃ vissajīti āyuno jīvitassa abhisaṅkharaṇaṃ phalasamāpattidhammaṃ na samāpajjissāmīti vissaji, taṃ vissajjaneneva tena abhisaṅkharīyamānaṃ jīvitasaṅkhāraṃ na pavattayissāmīti vissaji. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi.
大地震之所以“大”,既因为发生的地点广大,也因为震动的方式宏大。其中,为了说明地震因地点广大而巨大,经中说“那时……震动”;而那个地点,只是作为诞生地的十千世界,并不是随便哪个地方。即使在发大愿、大生等时刻也曾震动,那时也只在同样大的范围内震动,这是什么原因呢?因为从一开始就认定那里是诞生地,这种认定应当理解为法性如此。过去诸佛的诞生地也同样只有那么大。正如经中所说:“十千世界寂静无声、没有纷乱……大海弯曲,十千世界震动”等等。以水为边界,以六种方式震动。能使未离欲者恐惧,所以叫“恐怖”,它就是令人恐惧的,因此说“生起怖畏”。所谓“天鼓”,只是“天鼓声”的另一种说法,这里并不是指真有哪面鼓叫天鼓,而是指在天地异变时从空中发出的那种响声。因此说“云”等。“云”就是雨云。因为那时天空晴朗无雨,发出所谓“干雷”的声音,就称为天鼓。所以说“云发出干雷声”。
Ṭhānamahantatāyapi pavattiākāramahantatāyapi mahanto pathavīkampo. Tattha ṭhānamahantatāya bhūmicālassa mahantataṃ dassetuṃ ‘‘tadā…pe… akampitthā’’ti vuttaṃ, sā pana jātikhettabhūtā dasasahassī lokadhātu eva, na yā kāci. Yā mahābhinīhāramahājātiādīsupi akampittha, tadāpi tattakāya eva kampane kiṃ kāraṇaṃ? Jātikhettabhāvena tasseva ādito pariggahassa katattā, pariggahaṇañcassa dhammatāvasena veditabbaṃ. Tathā hi purimabuddhānampi tattakameva jātikhettaṃ ahosi. Tathā hi vuttaṃ ‘‘dasasahassī lokadhātu nissaddā hoti nirākulā…pe… mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampatī’’ti ca ādi. Udakapariyantaṃ katvā chappakārappavedhanena. Avītarāge bhiṃsetīti bhiṃsano, so eva bhiṃsanakoti āha ‘‘bhayajanako’’ti. Devabheriyoti devadundubhisaddassa pariyāyavacanamattaṃ, na cettha kāci bherī devadundubhīti adhippetā, atha kho uppātabhāvena labbhamāno ākāsato nigghosasaddo. Tenāha ‘‘devo’’tiādi. Devoti megho. Tassa hi tadā acchabhāvena ākāsassa vassābhāvena sukkhagajjitasaññite sadde niccharante devadundubhisamaññā. Tenāha ‘‘devo sukkhagajjitaṃ gajjī’’ti.
“喜势释放”:世尊心想:“这个叫做有身的苦担,我已经背了这么久,现在不久就要把它放下了。”于是生起欢喜,很自然地发出释放喜势的感兴语。为了显示世尊这样发出感兴语时,这个义理也随之成立,所以注释里说了“为何”等话。
Pītivegavissaṭṭhanti ‘‘evaṃ ciratarakālaṃ vahito ayaṃ attabhāvasaññito dukkhabhāro, dāni na cirasseva nikkhipissāmī’’ti sañjātasomanasso bhagavā sabhāveneva pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udāneti, evaṃ udānentena ayampi attho sādhito hotīti dassanatthaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kasmā’’tiādi vuttaṃ.
“称量”一词是依所作业而说的,为了表明这一点,所以说了“被称量”。因为力量微劣,所以被限定。同样地,由于被对立面从四周割裂,因此称为“小”。而由于镇伏了对立面、相续长远、果报广大,所以不称为量,也不被限定。先前不加分别地说“广大者为非称量”,而成就这一说法的理由,在无色界中比色界更为殊胜;因此无色界称为非称量,其余的则称为称量。少果:在三种业中,果报微劣低下的,属于称量。多果:果报大而殊胜的,属于非称量。至于中间状态的,应当分为低劣和殊胜两边,分别归入这两类。应依照劣三法注释中所说的方法,判定为少果还是多果,再据此判断它是称量还是非称量。因为“从这而生起”,所以称为“生起”,注释中说“生起,即作为因”。所谓“自内欢悦”,是指对自己的相续诸法,通过观照和随行境的修习而获得喜悦。那种有果报的业,仅能给予轮回转起的果报,从有果的意义上说,它是“生起”,但它不是欲界等的有行,为了加以区别,先说“生起”,然后再说“有行”。舍弃:是指依圣道而舍弃。烦恼如同铠甲般包裹着自身,又因从自身生起而名为“自身生起”,这样的烦恼也被破除了;为了显示在破除烦恼的同时业也被舍弃,而说出两者的原因:“自内欢悦、得定。”
Tulīyatīti tulanti tula-saddo kammasādhanoti dassetuṃ ‘‘tulita’’nti vuttaṃ. Appānubhāvatāya paricchinnaṃ. Tathā hi taṃ paṭipakkhena parito khaṇḍitabhāvena parittanti vuccati. Paṭipakkhavikkhambhanato dīghasantānatāya vipulaphalatāya ca na tulaṃ na paricchinnaṃ. Yehi kāraṇehi pubbe avisesato ‘‘mahaggataṃ atula’’nti vuttaṃ, tāni kāraṇāni rūpāvacarato āruppassa sātisayaṃ vijjantīti arūpāvacaraṃ atulanti vuttaṃ, itarañca tulanti. Appavipākanti tīsupi kammesu yaṃ appavipākaṃ hīnaṃ, taṃ tulaṃ. Bahuvipākanti yaṃ mahāvipākaṃ paṇītaṃ, taṃ atulaṃ. Yaṃ panettha majjhimaṃ, taṃ hīnaṃ ukkaṭṭhanti dvidhā bhinditvā dvīsu bhāgesu pakkhipitabbaṃ. Hīnattikavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva appabahuvipākataṃ niddhāretvā tassa vasena tulātulabhāvo veditabbo. Sambhavati etasmāti sambhavoti āha ‘‘sambhava^ hetubhūta’’nti. Niyakajjhattaratoti sasantānadhammesu vipassanāvasena gocarāsevanāya ca rato. Savipākaṃ samānaṃ pavattivipākamattadāyikammaṃ savipākaṭṭhena sambhavaṃ, na ca taṃ kāmādi^ bhavābhisaṅkhārakanti tato visesanatthaṃ sambhavanti vatvā ‘‘bhavasaṅkhāra’’nti vuttaṃ. Ossajīti ariyamaggena avassaji. Kavacaṃ viya attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ attani sambhūtattā attasambhavaṃkilesañca abhindīti kilesabhedasahabhāvikammossajjanaṃ dassento tadubhayassa kāraṇamāha ‘‘ajjhattarato samāhito’’ti.
在第一种解说里,只提到了舍弃本身。为了说明这里舍弃的方式,就说了“或者”等话。其中,“决断”是指这样思惟:“生起是怖畏,不生起是安稳”等等。为了把前面简略说过的“称量、决断”等义详细展示出来,就说了“五蕴”等,从而具体呈现有行舍的方式。接着又以“如是”等句,把感兴语偈注释开头所说的义理收束归结。而“为表明无怖畏性”这个意思,也应当看作已经包含在内了。
Paṭhamavikappe avasajjanameva vuttaṃ. Ettha avasajjanākāroti taṃ dassento ‘‘atha vā’’tiādimāha. Tattha tīrentoti ‘‘uppādo bhayaṃ, anuppādo khema’’ntiādinā vīmaṃsanto. Tulento tīrentotiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘pañcakkhandhā’’tiādiṃ vatvā bhavasaṅkhārassa avasajjanākāraṃ sarūpato dasseti. Evantiādinā pana udānagāthāvaṇṇanāyaṃ ādito vuttamatthaṃ nigamanavasena dasseti. Abhītabhāvañāpanatthañcāti ayampi attho saṅgahitoti daṭṭhabbaṃ.