4. 阎浮车相应
4. Jambukhādakasaṃyuttaṃ
1. 涅槃问经注
1. Nibbānapañhāsuttavaṇṇanā
314在阎浮车相应中,“阎浮车游方者”:这是名为阎浮车的游方者,他是舍利弗长老的外甥,也就是车匿游方者。“贪尽”:贤友,所谓贪尽,是依止涅槃而贪得灭尽,故涅槃称为贪尽。嗔尽与痴尽的道理也是如此。
314. Jambukhādakasaṃyutte jambukhādako paribbājakoti evaṃnāmo therassa bhāgineyyo channaparibbājako. Yo kho āvuso rāgakkhayoti nibbānaṃ āgamma rāgo khīyati, tasmā nibbānaṃ rāgakkhayoti vuccati. Dosamohakkhayesupi eseva nayo.
然而,若有人仅凭这部经便断言“涅槃即是烦恼的灭尽”,则应反问:“是谁的烦恼灭尽?是自己的,还是他人的?”他必定会说:“自己的。”接着再问:“种姓智以什么为所缘?”他若明了,便会说:“以涅槃为所缘。”那么,在种姓智生起的刹那,烦恼是已灭尽、正灭尽,还是当灭尽呢?不能说是“已灭尽”或“正灭尽”,而应说为“当灭尽”。难道在烦恼尚未灭尽时,种姓智就能以烦恼的灭尽为所缘吗?如此追问,他必然无法作答。
Yo pana imināva suttena kilesakkhayamattaṃ nibbānanti vadeyya, so vattabbo ‘‘kassa kilesānaṃ khayo, kiṃ attano, udāhu paresa’’nti? Addhā ‘‘attano’’ti vakkhati. Tato pucchitabbo ‘‘gotrabhuñāṇassa kiṃ ārammaṇa’’nti? Jānamāno ‘‘nibbāna’’nti vakkhati. Kiṃ pana gotrabhuñāṇakkhaṇe kilesā khīṇā khīyanti khīyissantīti? ‘‘Khīṇā’’ti vā ‘‘khīyantī’’ti vā na vattabbā, ‘‘khīyissantī’’ti pana vattabbāti. Kiṃ pana tesu akhīṇesuyeva kilesesu gotrabhuñāṇaṃ kilesakkhayaṃ ārammaṇaṃ karotīti? Addhā evaṃ vutte niruttaro bhavissati.
这一道理,还应结合道智来阐明。因为在道智之刹那,烦恼同样不能说为“已灭尽”或“当灭尽”,而应说为“正灭尽”。而且,并非是在烦恼尚未灭尽时,便能以烦恼灭尽为所缘。因此,应当接受如下观点:涅槃即是贪等依之而灭尽者。然而,此涅槃在“有色法、无色法”等诸二法分类(《法集论·二法论母》11)中,被归入无色法,由此可见,它并非单纯等同于烦恼的灭尽。
Maggañāṇenāpi cetaṃ yojetabbaṃ. Maggakkhaṇepi hi kilesā ‘‘khīṇā’’ti vā ‘‘khīyissantī’’ti vā na vattabbā, ‘‘khīyantī’’ti pana vattabbā, na ca akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayo ārammaṇaṃ hoti, tasmā sampaṭicchitabbametaṃ. Yaṃ āgamma rāgādayo khīyanti, taṃ nibbānaṃ. Taṃ panetaṃ ‘‘rūpino dhammā arūpino dhammā’’tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 11) dukesu arūpino dhammāti saṅgahitattā na kilesakkhayamattamevāti.
2. 阿罗汉果问经注
2. Arahattapañhāsuttavaṇṇanā
315315. 在关于阿拉汉果问题的解答中,“阿拉汉果”:因为阿拉汉果是在贪、嗔、痴灭尽时生起的,所以经中说为“贪尽、嗔尽、痴尽”。
315. Arahattapañhabyākaraṇe yasmā arahattaṃ rāgadosamohānaṃ khīṇante uppajjati, tasmā ‘‘rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo’’ti vuttaṃ.
3-15. 说法者问经等注
3-15. Dhammavādīpañhāsuttādivaṇṇanā
316-328316-328. “三界中的善逝”:善逝,是指因为舍断了贪等而去,并且去得善巧,所以称为善逝。“贤友,苦的遍知义”:就是指为了遍知流转之苦这个目的。“苦性”:指苦的本质。在“苦苦性”等之中,被称为“苦”的那种苦性,就是苦苦性。其余两个词也是同样的道理。
316-328.Teloke sugatāti te rāgādayo pahāya gatattā suṭṭhu gatāti sugatā. Dukkhassa kho āvuso pariññatthanti vaṭṭadukkhassa parijānanatthaṃ. Dukkhatāti dukkhasabhāvo. Dukkhadukkhatātiādīsu dukkhasaṅkhāto dukkhasabhāvo dukkhadukkhatā. Sesapadadvayepi eseva nayo.
《难行问经》注疏
16. Dukkarapañhāsuttavaṇṇanā
329329. “欣乐”:指对于出家生活不感到厌倦。“不久的贤友”:贤友,这是说,一位依着法与次第修行的比丘,因为世尊说过“早晨接受教导的人,傍晚就会证得殊胜;傍晚接受教导的人,早晨就会证得殊胜”,所以只要精勤努力,不久就能成为阿拉汉,安立在阿拉汉果上。这是为了显示这个道理。其余各处,意义都很明显。
329.Abhiratīti pabbajjāya anukkaṇṭhanatā. Naciraṃ āvusoti āvuso dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu ‘‘pāto anusiṭṭho sāyaṃ visesamadhigamissati, sāyaṃ anusiṭṭho pāto visesamadhigamissatī’’ti (ma. ni. 2.345) vuttattā ghaṭento vāyamanto nacirassaṃ lahuyeva arahaṃ assa, arahatte patiṭṭhaheyyāti dasseti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.