礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
在《中部》中·《中部》根本五十经的义注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Majjhimanikāye · Mūlapaṇṇāsa-aṭṭhakathā
序说
45 段
著作开篇序言
Ganthārambhakathā
他的心因悲悯而清凉,以智慧之光照破了愚痴的黑暗。
我礼敬那位受到天神和世人尊敬的善逝,他已从一切趣道中解脱。
佛陀亦修习亲证而成佛道,
我礼敬彼无上妙法——佛所证达、离垢清净。
善逝的亲生孩子,那些能摧破魔罗军队的弟子们;
我以头顶礼敬这八类圣者组成的圣僧团。
就这样,怀着清净信心,我礼敬三宝所修的福德;
成为障碍已被彻底消除者,以彼之威力。
对于这部在这里以中等篇幅之经为标志的殊胜中阿含;
这部经被佛陀和随觉者共同赞叹,能摧破外道的论说,
为阐明义理,此义注最初由百位得自在者结集诵出,
其后亦随之结集。
而这部(经教)是由具大威力的大玛欣德带到了锡兰岛。
这是为了岛上的居民,把(注疏)用僧伽罗语安立下来。
除去彼悦意僧伽罗语,
我依论轨次第安立,令无纤过。
不违长老之宗义——彼为长老传承明灯、
住大寺、具善巧精审决断之诸长老。
舍弃一再重复之义,我将阐明其义。
为了让善士们心生欢喜,也为了让正法长久住世。
戒论(关于戒的论述)、头陀支(指头陀行支),以及一切业处(禅修所缘)。
兼含修行方式的禅那与等至详细说明,
以及一切神通,还有慧的汇集与抉择;
诸蕴、诸界、诸处、诸根,以及四圣谛。
诸谛与缘起的开示,极清净而理趣精妙;
未脱离圣典经教之道,以及观禅的修习。
此中一切,我于《清净道论》中已说得极明净;
是故于此,不再作分别。
“清净道论,立于四阿含之中;
于彼处,将阐明如所宣说之义。”
如是既已作办,故当连同此义注一并受持;
依此注释书了知中部结集之义。
Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ; Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ. Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca; Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ. Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ; Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ. Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ; Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena. Majjhimapamāṇasuttaṅkitassa idha majjhimāgamavarassa; Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa paravādamathanassa. Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi; Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi. Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha vasinā mahāmahindena; Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya. Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ; Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ. Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsadīpānaṃ; Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ. Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi; Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa. Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni; Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro. Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva; Khandhādhātāyatanindriyāni ariyāni ceva cattāri. Saccāni paccayākāradesanā suparisuddhanipuṇanayā; Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva. Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ; Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi. ‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi; Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ’’. Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya; Aṭṭhakathāya vijānatha, majjhimasaṅgītiyā atthanti.
1其中,所谓“中部结集”,是由根本五十经、中五十经、后五十经这三组五十经汇集而成的。按品来分,每一组五十经各分为五品,总共合为十五品。按经来分,有一百五十部经,再加两部经。按词句来分,有八万零五百个词句,再加二十三个词句。因此,古代长老们说:
1. Tattha majjhimasaṅgīti nāma paṇṇāsato mūlapaṇṇāsā majjhimapaṇṇāsā uparipaṇṇāsāti paṇṇāsattayasaṅgahā. Vaggato ekekāya paṇṇāsāya pañca pañca vagge katvā pannarasavaggasamāyogā. Suttato diyaḍḍhasuttasataṃ dve ca suttantā. Padato tevīsuttarapañcasatādhikāni asītipadasahassāni. Tenāhu porāṇā –
“八万个词句,还要再加五百个。
再加上所说的二十三,句子的数目就是这样确定的。”
‘‘Asītipadasahassāni, bhiyyo pañcasatāni ca; Puna tevīsati vuttā, padamevaṃ vavatthita’’nti.
按字母数来算,是七十四万零五十三个字母。按诵分来算,是八十个诵分,以及多出二十三句的半个诵分。按连结来分,有提问连结、意乐连结和如理连结,简单说就是三种连结。详细来说,这里共有三千九百个连结。因此古代长老们这样说:
Akkharato satta akkharasatasahassāni cattālīsañca sahassāni tepaññāsañca akkharāni. Bhāṇavārato asīti bhāṇavārā tevīsapadādhiko ca upaḍḍhabhāṇavāro. Anusandhito pucchānusandhi-ajjhāsayānusandhi-yathānusandhivasena saṅkhepato tividho anusandhi. Vitthārato panettha tīṇi anusandhisahassāni nava ca satāni honti. Tenāhu porāṇā –
“连结有三千个,还有九百个。
这些连贯的教法,是《中部》所阐明的。”
‘‘Tīṇi sandhisahassāni, tathā navasatāni ca; Anusandhinayā ete, majjhimassa pakāsitā’’ti.
于此诸五十经组中,以根本五十经组为始;于诸品中,以根本法门品为始;于诸经中,以根本法门经为始。其“如是我闻”等序分,乃具寿阿难于第一次结集时诵出,为因缘之开端。而此第一次结集,已于长部注释书吉祥悦意之开头详细阐明。是故,应依彼处所详释之方式而理解。
Tattha paṇṇāsāsu mūlapaṇṇāsā ādi, vaggesu mūlapariyāyavaggo, suttesu mūlapariyāyasuttaṃ. Tassāpi ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi. Sā panesā paṭhamamahāsaṅgīti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya ādimhi vitthāritā. Tasmā sā tattha vitthāritanayeneva veditabbā.