在《中部》中
Majjhimanikāye
《根本五十经注疏》
Mūlapaṇṇāsa-aṭṭhakathā
(第一分)
(Paṭhamo bhāgo)
著作起始之论
Ganthārambhakathā
他具足悲愍清凉之心,以智慧之光破除愚痴的黑暗;
为天、人与世间所崇敬、已从诸趣解脱的善逝,我至诚礼敬。
佛陀也是通过修习与证悟,而成就佛的境地;
他所证得的无垢法,我礼敬那无上法。
他们是善逝的亲生子、降伏魔军者;
我头面礼敬八辈圣者所成的圣僧伽。
如此,我以净信心,由礼敬三宝所生之福德;
愿依此福德之威力,一切障碍皆得消除,
对于这部于此称为《中部》的殊胜经典——其标准依《中部》而确立,
这部经典由佛陀及诸佛所称叹,能摧破外道之说,
为阐明其义理,最初由诸尊者所造之注疏,
先由五百比丘结集,后又经再次结集。
我舍离了那种悦耳的锡兰语之后,
采用的语言契合经教传统,无有过失。
顺应时宜,不违诸长老的教导,他们是长老传承的明灯;
这些住于大寺的长老,具足善巧精微的决断力。
舍离了那些一再被言说的非真实义,我将阐明真实义;
为了善士的欢喜,也为了正法的久住。
「戒论」指关于戒的论述,「头陀支」指头陀行支,以及一切「业处」(禅修所缘);
连同「行持规则」(修行方式的规定),和对「禅那」与「等至」(禅定所达境界)的广泛说明;
一切神通,及慧的总结与决择
「蕴」(五蕴)、「界」(十八界)、「处」(十二处)、「根」(二十二根),以及四圣谛;
诸谛与缘起的教导,以极为清净、精微的方式开示;
无碍解道,以及观(毗婆舍那)的修习;
然而,这一切我已在《清净道论》中极为清净地阐述过了;
因此,既然前文已述,此处便不再详加辨析。
此“清净道”居于中部:于四部阿含之中,它正安立中央,
待此经确立之后,便将依其所述,开显其中真义。
Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ; Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ. Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca; Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ. Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ; Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ. Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ; Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena. Majjhimapamāṇasuttaṅkitassa idha majjhimāgamavarassa; Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa paravādamathanassa. Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi; Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi. Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha vasinā mahāmahindena; Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya. Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ; Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ. Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsadīpānaṃ; Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ. Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi; Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa. Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni; Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro. Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva; Khandhādhātāyatanindriyāni ariyāni ceva cattāri. Saccāni paccayākāradesanā suparisuddhanipuṇanayā; Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva. Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ; Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi. ‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi; Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ’’. Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya; Aṭṭhakathāya vijānatha, majjhimasaṅgītiyā atthanti.
「因缘谈」(Nidānakathā)
Nidānakathā
1此中,“中部结集”是指由《根本五十经》《中五十经》《后五十经》这三组五十经合集而成。若从品数来看,每组五十经各有五品,总计十五品;从经数来看,有一百五十部经,另加二经;从词句数量来看,有八万零五百余词句,再加二十三个词句。因此,古德颂曰:
1. Tattha majjhimasaṅgīti nāma paṇṇāsato mūlapaṇṇāsā majjhimapaṇṇāsā uparipaṇṇāsāti paṇṇāsattayasaṅgahā. Vaggato ekekāya paṇṇāsāya pañca pañca vagge katvā pannarasavaggasamāyogā. Suttato diyaḍḍhasuttasataṃ dve ca suttantā. Padato tevīsuttarapañcasatādhikāni asītipadasahassāni. Tenāhu porāṇā –
词句有八万,复加五百,
再添二十三,词句数如是确立。
‘‘Asītipadasahassāni, bhiyyo pañcasatāni ca; Puna tevīsati vuttā, padamevaṃ vavatthita’’nti.
从字母数目来看,这部经共有七十三万又四万零五十三字。从诵分来看,有八十个诵分,再加上一个半诵分且多出二十三颂。就连结的方式而言,简略说有三种连结:提问连结、意乐连结和如理连结。详细来说,这里面共有三千九百个连结。因此古代长老们这样说道:
Akkharato satta akkharasatasahassāni cattālīsañca sahassāni tepaññāsañca akkharāni. Bhāṇavārato asīti bhāṇavārā tevīsapadādhiko ca upaḍḍhabhāṇavāro. Anusandhito pucchānusandhi-ajjhāsayānusandhi-yathānusandhivasena saṅkhepato tividho anusandhi. Vitthārato panettha tīṇi anusandhisahassāni nava ca satāni honti. Tenāhu porāṇā –
“连结共有三千整,在此之上九百存;
所有这连结论法,皆为《中部》所阐明。”
‘‘Tīṇi sandhisahassāni, tathā navasatāni ca; Anusandhinayā ete, majjhimassa pakāsitā’’ti.
在这五十篇中,以《根本五十篇》为首;诸品之中,以《根本法门品》为第一;诸经之内,以《根本法门经》为第一。而此经的“如是我闻”等序分,乃具寿阿难尊者在第一次结集时所宣说,属因缘之始。然而,这第一次结集的详细解说,已于《长部》注释书——《吉祥悦意》的开端广加阐述。是故,应当依照彼处所详释之义理来理解。
Tattha paṇṇāsāsu mūlapaṇṇāsā ādi, vaggesu mūlapariyāyavaggo, suttesu mūlapariyāyasuttaṃ. Tassāpi ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi. Sā panesā paṭhamamahāsaṅgīti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya ādimhi vitthāritā. Tasmā sā tattha vitthāritanayeneva veditabbā.