8. Mahāsīhanādasutta解释
69 段
大狮子吼经注释
8. Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā
裸行者迦叶事缘注释
Acelakassapavatthuvaṇṇanā
381381. 如此注释了《阇利耶经》之后,现在注释《大狮子吼经》。为了显示注释的次第已至,或为了阐明紧接《阇利耶经》之后结集的经典即是《大狮子吼经》,而说:“如是我闻……住在郁伦若,是为《大狮子吼经》。”此即其名:在那个国家中,有那座同名的城市,世尊所住的那座城市,国名与城名都叫作“郁伦若”。因此,“郁伦若”应理解为位于名为郁伦若的国土中的、名为郁伦若的城市,依词形变化等理趣而了知。以此显示此义:并非所有表国土的词都是固定阳性复数,有些地方也有不固定阳性复数,例如“住在阿罗毗”等;有些人仅将其解释为国土,为了排除此说,故说“世尊”等。可爱:因有令人愉悦的地段、具足树荫和水、远离人群而令人愉悦。在此给予鹿无畏,故为鹿野苑。因此说“那”等。衣即是布,他没有衣,故为裸衣者,所以说“裸形外道”。名:指族姓。燃烧、折磨、令身体疲惫为苦行,他有此,故为苦行者。因其如此而依止苦行,苦行也依止于他,故说“苦行依止者”。粪扫行等:此处“等”字包含了后面经文中提到的舔手等。粗劣活命者:以粗劣、粗暴、因缺乏公认的正行而令人厌恶的方式而活命。
381. Evaṃ jāliyasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni mahāsīhanādasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, jāliyasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa mahāsīhanādasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… uruññāyaṃ viharatīti mahāsīhanādasutta’’nti āha. Etadeva nāmanti yasmiṃ raṭṭhe taṃ nagaraṃ, tassa raṭṭhassapi yasmiṃ nagare bhagavā vihāsi, tassa nagarassapi ‘‘uruññā’’tveva nāmaṃ, tasmā uruññāyanti uruññānāmajanapade uruññānāmanagareti āvuttiādinayena attho veditabbo. Iminā imamatthaṃ dasseti – na sabbattha niyatapulliṅgaputhuvacanāva janapadavācī saddā, katthaci aniyatapulliṅgaputhuvacanāpi yathā ‘‘āḷaviyaṃ viharatī’’ti (pāci. 84, 89) keci janapadamevatthaṃ vadanti, taṃ apanetuṃ ‘‘bhagavā hī’’tiādi vuttaṃ. Ramaṇīyoti manoharabhūmibhāgatāya, chāyūdakasampattiyā, janavivittatāya ca manoramo. Migānaṃ abhayaṃ deti etthāti migadāyo. Tenāha ‘‘so’’tiādi. Celaṃ vatthaṃ, taṃ natthi assāti aceloti vuttaṃ ‘‘naggaparibbājako’’ti. Nāmanti gottanāmaṃ. Tapanaṃ santapanaṃ kāyassa khedanaṃ tapo, so etassa atthīti tapassī. Yasmā tathābhūto tapaṃ nissito, tapo ca taṃ nissito hoti, tasmā ‘‘tapanissitaka’’nti āha. Muttācārādīti ettha ādisaddena parato pāḷiya (dī. ni. 1.397) māgatā hatthāpalekhanādayo saṅgahitā. Lūkhaṃ pharusaṃ sādhusammatācāravirahato apasādanīyaṃ ājīvati vattatīti lūkhājīvīti aṭṭhakathāmuttakanayo. Uppaṇḍetīti uhasanavasena paribhāsati. Upavadatīti avaññāpubbakaṃ apavadati. Tena vuttaṃ ‘‘hīḷeti vambhetī’’ti. ‘‘Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu viya dhammasaddo hetupariyāyoti āha ‘‘kāraṇassa anukāraṇa’’nti. Tathāvuttasaddatthoyevettha kāraṇasaddassa hetubhāvato. Atthavasā payutto hi saddapayogo. Soyeva ca saddattho parehi vuccamāno anukāraṇaṃ tadanurūpaṃ tassadisaṃ vā tato pacchā vā vuttakāraṇabhāvato. Parehīti yesaṃ tumhehi idaṃ vuttaṃ, tehi parehi. Vuttakāraṇenāti yathā tehi vuttaṃ, tathā ce tumhehi na vuttaṃ, evaṃ sati tehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvā tumhākaṃ vādo vā tato paraṃ tassa anuvādo vā koci appamattakopi viññūhi garahitabbaṃ kāraṇaṃ ṭhānaṃ nāgaccheyya, kimevaṃ nāgacchatīti yojanā. ‘‘Idaṃ vuttaṃ hotī’’tiādinā tadevatthaṃ saṅkhepato dasseti.
382现在,为了将世尊就“他们并非如我所说之辈”这一分别说的简略开示加以分别而显明,所以说“迦叶,于此,我……”等;为详细阐明此义,继而说“在此有一种人……”等。世尊确实呵责那种无意义、不导向寂止的身体劳苦,例如“自我折磨的实践是苦的、非圣的、无利益的”等;而赞叹那种有意义、导向寂止的身体劳苦,例如“他是住林者,他是着粪扫衣者”等。少福:即没有福德。此处的“少”字,如同在“立于无草之处而决意二衣、三衣的替代”等句中的用法,是“无有”的意思。此人由于是邪见者,否认业果,以“无有布施”等邪见为先导,为了活命而如此这般地圆满恶行,所以说他“圆满三恶行”。
382. Idāni yaṃ vibhajjavādaṃ sandhāya bhagavatā ‘‘na mete vuttavādino’’ti saṅkhepena vatvā taṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘idhāhaṃ kassapā’’tiādi vuttaṃ, taṃ vibhāgena dassento ‘‘idhekacco’’tiādimāha. Bhagavā hi niratthakaṃ anupasamasaṃvattanikaṃ kāyakilamathaṃ ‘‘attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13). Garahati, sātthakaṃ pana upasamasaṃvattanikaṃ kāyakilamathaṃ ‘‘āraññiko hoti, paṃsukūliko hotī’’tiādinā (a. ni. 5.181, 182; pari. 325) vaṇṇeti. Appapuññatāyāti apuññatāya. Appasaddo cettha ‘‘dvattichadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabba’’ntiādīsu (pāci. 135) viya abhāvattho. Micchādiṭṭhibhāvato kammaphalaṃ paṭikkhipantena ‘‘natthi dinna’’ntiādinā (dī. ni. 1.171; ma. ni. 1.445; 2.94, 225; 3.91, 116, 136; saṃ. ni. 3.210; a. ni. 3.118; 10.176; dha. sa. 1221; vibha. 907) micchādiṭṭhiṃ purakkhatvā jīvitavuttihetu tathā tathā duccaritapūraṇaṃ sandhāya ‘‘tīṇi duccaritāni pūretvā’’ti vuttaṃ.
“更甚”:指超过限量。“bhiyyoso”一词与“bhiyyosaddena”意义相同,是不变词。以邪命的方式:即立足于欺诈,怀着对并不具备的功德希求赞叹的欲求,以种种方式修习苦行,这是以不应寻求的寻求方式——也就是邪命而活的意思。依照上述的方法,为了谋生的缘故而圆满三恶行。此二者:指前面所说的“少福者与有福者”当中,造恶行的两种人。
Bhiyyosomattāyāti mattato atirekaṃ. ‘‘Bhiyyoso’’ti hi idaṃ bhiyyosaddena samānatthaṃ nepātikaṃ. Anesanavasenāti kohaññe ṭhatvā asantaguṇasambhāvanicchāya yathā tathā tapaṃ katvā anesitabbamesanāvasena micchājīvenāti attho. Yathāvuttanayena jīvitavuttihetu tīṇi duccaritāni pūretvā.Ime dveti ‘‘appapuñño, puññavā’’ti ca vutte duccaritakārino dve puggale.
在第二种释义中,此二者:指前文所说的“少福者与有福者”当中,行善的两种人。
Dutiyanaye ime dveti ‘‘appapuñño, puññavā’’ti ca vutte sucaritakārino dve puggale.
如第一、第二种理趣所说,第三、第四种理趣亦应依次了知义理。其中,第一、第三种理趣为无因无作论者,第二、第四种理趣应视为业作论者。少苦住者:即稍受少许苦而住者。随外道行者:即依止外道行持、与教法行持相违者。令自己安乐:即依不如法邪命所得资具为缘,令自己安乐、得乐。今本有“置于安乐”的异读。
Paṭhamadutiyanayesu vuttanayeneva tatiyacatutthanayesupi yathākkamaṃ attho veditabbo. Paṭhamatatiyanayesu cettha ahetukaakiriyavādino. Dutiyacatutthanayesu pana kammakiriyavādinoti daṭṭhabbaṃ. Appadukkhavihārīti appakaṃ dukkhena vihārī. Bāhirakācārayuttoti sāsanācārato bāhirakena titthiyācārena yutto. Attānaṃ sukhetvāti adhammikena anesanāya laddhapaccayanimittena sukhena attānaṃ sukhetvā sukhaṃ katvā, ‘‘sukhe ṭhapetvā’’ti adhunā pāṭho.
他说“如今无有与我等同者”等,依于渴爱、慢、见三种计执而造作恶行。或者说,生起利养恭敬时,即充满了三种恶行——这是文句的关联。依于邪见,即依于“于诸欲中无有过失”这样生起的邪见。关于女出家者,是指已受外道出家的苦行女,及覆藏出家者。因为此“另一种”论题之中,也包括“苦行者或覆藏出家者”。年轻:即年少。柔软:即细嫩。多毛:即毛疏而细软、毛少。有毛者称为“多毛”。因为精通声明学的论师们希望于三性中,带词缀的词亦得成立。于诸欲中:即于所依止的欲乐对象。应受用:即应享受。在此,“pā”字表受用义,“tabba”字为状态成就词。而“tā”字则是自体义,如“devatā”(女神)那样;或者,“应受用”即受用所作,此中“tabba”字为作者成就词,正如《后五十经》中的《五三经》所说:“诸比丘,凡任何沙门或婆罗门,以所见、所闻、所觉、所识之行的程度,而施设此处的证得”。其注释书中说:“能了知故为所识,以所见、所闻、所觉、所识的程度,即依五门转向之想的程度,这是此处的意思”。其复注中也说:“如同……”
‘‘Na dāni mayā sadiso atthī’’tiādinā taṇhāmānadiṭṭhisaṅkhātānaṃ tissannaṃ maññanānaṃ vasena duccaritapūraṇamāha. Lābhasakkāraṃ vā uppādento tīṇi duccaritāni puretvāti sambandho. Micchādiṭṭhivasenāti ‘‘natthi kāmesu doso’’ti evaṃ pavattamicchādiṭṭhivasena. Paribbājikāyāti bāhirapabbajjamupagatāya tāpasadārikāya, channaparibbājikāya ca. ‘‘Aparo’’ti etthāpi hi ‘‘tāpaso vā channaparibbājako vā’’ti adhikāro. Daharāyāti taruṇāya. Mudukāyāti sukhumālāya. Lomasāyāti tanutambalomatāya appalomavatiyā. Lomaṃ etissā atthīti lomasā. Liṅgattayepi hi sa-paccayena padasiddhimicchanti saddavidū. Kāmesūti vatthukāmesu. Pātabbatanti paribhuñjitabbaṃ. Paribhogattho hettha pā-saddo, tabbasaddo ca bhāvasādhano. Tā-saddo pana sakatthe yathā ‘‘devatā’’ti, pātabbatanti vā paribhuñjanakataṃ, kattusādhano cettha tabbasaddo yathā uparipaṇṇāsake pañcattayasutte ‘‘ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā diṭṭhasutamutaviññātabbasaṅkhāramattena etassa āyatanassa upasampadaṃ paññapentī’’ti (ma. ni. 3.24) tathā hi tadaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘vijānātīti viññātabbaṃ, diṭṭhasutamutaviññātamattena pañcadvārikasaññāpavattimattenāti ayañhi ettha attho’’ti, (ma. ni. aṭṭha. 3.24) taṭṭīkāyañca ‘‘yathā niyyantīti niyyānikāti bahulaṃ vacanato kattusādhano niyyānikasaddo, evaṃ idha viññātabbasaddoti āha ‘vijānātīti viññātabba’nti,’’ tā-saddo pana bhāve. Assādiyamānapakkhe ṭhito kilesakāmopi vatthukāmapariyāpannoyeva, tasmā tesu yathāruci paribhuñjantoti attho.
此为依四种理趣而说的义理分类辨析。导师说:“因于外道方面,注释书中已如是分析”(长部注疏1.382),然应知巴利经典本身亦作如是分析。在此教法中,即于此佛陀教法中。
Idanti nayacatukkavasena vuttaṃ atthappabhedavibhajanaṃ. ‘‘Titthiyavasena āgataṃ aṭṭhakathāyaṃ tathā vibhattattā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.382) ācariyena vuttaṃ, tathāyeva pana pāḷiyampi vibhattanti veditabbaṃ. Sāsanepīti imasmiṃ sāsanepi.
若问:“如何能得到?”则答说“因为有些人……”等。由于得不到,故应连系“不行邪命……”等来理解。或者,将自身中本不存在的阿罗汉果,依文字宣称“我有”;或者,从事了傍语、依资具、依威仪这三种诡诈事。
Kathaṃ labbhatīti āha ‘‘ekacco hī’’tiādi. Yasmā na labhati, tasmā anesanaṃ katvātiādinā yojetabbaṃ. Arahattaṃ vā attani asantaṃ ‘‘atthi me’’ti yathārutaṃ paṭijānitvā. Sāmantajappanapaccayapaṭisevanairiyāpathasannissitasaṅkhātāni tīṇi vā kuhanavatthūni paṭisevitvā.
“像那样的”,即因受持头陀支(《清净道论》1.22;《长老偈注》2.844等)而生活粗朴者。所谓“依于邪命”,仅是举例,因为还应说及“依于自称阿罗汉”等。
Tādisovāti dhutaṅga (visuddhi. 1.22; theragā. aṭṭha. 2.844 ādayo) samādānavasena lūkhājīvī eva. Anesanavasenāti nidassanamattaṃ. ‘‘Arahattapaṭijānanenā’’tiādipi hi vattabbaṃ.
意思是:“我将成为难得安乐者”,即由于将投生于恶趣。在“不能”一词中,“anta”后缀表示状态的特征,意思是:当不能做到时。
Dullabhasukho bhavissāmi duggatīsu upapattiyāti adhippāyo. Asakkontoti ettha antasaddo bhāvalakkhaṇe, asakkuṇamāne satīti attho.
383“从何处”,即从何有。“已来”,即依投生而来到此处。“现在应往之处”,即依投生而未来应往的生存地。“从彼处”,即从过去的生存地。“再次投生”,即未来在无间有中再次投生,从彼又在无间有中再次投生,如是辗转出生。我凭什么理由去指责呢?这里表明这样的意图:那些不如实了知者,因受欲求与过失的支配而随意指责某事物;但我并非如此,我了知如实,凭什么理由去指责这一切?这一切苦行都没有可指责的理由。因此说“正是应指责的”等。捆包,即束包。就比喻而言,由于清净而说为已洗的,同样也有未洗的;就所喻而言,由于具有应赞叹的功德而说为已洗的、清净的,同样也有未洗的。那意义即是:对应指责的加以指责,对应赞叹的加以赞叹。
383.Asukaṭṭhānatoti asukabhavato. Āgatāti upapattivasena idhāgatā. Idāni gantabbaṭṭhānañcāti upapattivaseneva āyatiṃ gamitabbabhavañca. Tatoti atītabhavato. Puna upapattinti āyatiṃ anantarabhave puna upapattiṃ, tato anantarabhavepi puna upapattinti punappunaṃ nibbattiṃ. Kena kāraṇena garahissāmīti ettha yathābhūtamajānanto icchādosavasena yaṃ kiñci garaheyya, na tathā cāhaṃ, ahaṃ pana yathābhūtaṃ jānanto sabbampetaṃ kena kāraṇena garahissāmi, sabbassapetassa tapassa garahāya kāraṇaṃ natthīti imamadhippāyaṃ dassento ‘‘garahitabbamevā’’tiādimāha. Bhaṇḍikanti puṭabhaṇḍikaṃ. Upamāpakkhe parisuddhatāya dhotaṃ, tathā adhotañca, upameyyapakkhe pana pasaṃsitabbaguṇatāya dhotaṃ parisuddhaṃ, tathā adhotañcāti attho. Tamatthanti garahitabbassa ceva garahaṇaṃ, pasaṃsitabbassa ca pasaṃsanaṃ.
384由于它在成就现世利益与来世利益上的运作至为重要,因此没有人会说那是不善的。五种怨,即杀生等五种怨恨。由于它是五种戒的对立面,又是众生怨恨的因由,故称为“怨”;也正因此,没有人会说它是“善”的,因为它不能成就现世等利益,且破坏众生的善性。不应阻止,即在执取色境时不应阻止。因为他们的意图是:获得眼根正是为了看应看的东西。同样的道理也适用于耳等诸根。从他们何时起认为于五门中不防护是善的,从那时起,他们便认为于彼处防护是不善的,这是他们的意图,因此说“再次……不防护”。
384. Diṭṭhadhammikassa, samparāyikassa ca atthassa sādhanavasena pavattiyā garukattā na koci na sādhūti vadati. Pañcavidhaṃ veranti pāṇātipātādipañcavidhaveraṃ. Tañhi pañcavidhassa sīlassa paṭipakkhabhāvato, sattānaṃ verahetutāya ca ‘‘vera’’nti vuccati, tato eva ca taṃ na koci ‘‘sādhū’’ti vadati tathā diṭṭhadhammikādiatthānamasādhanato, sattānaṃ sādhubhāvassa dūsanato ca. Na nirundhitabbanti rūpaggahaṇe na nivāretabbaṃ. Dassanīyadassanattho hi cakkhupaṭilābhoti tesamadhippāyo. Ayameva nayo sotādīsupi. Yadaggena tesaṃ pañcadvāre asaṃvaro sādhu, tadaggena tattha saṃvaro na sādhūti adhippāyo hotīti āha ‘‘puna…pe… asaṃvara’’nti.
在此,除注释书之外,还有一种理解:那些被称为“某些沙门婆罗门”的外道,将自我折磨等他们说为“善”的事物说成“善”,对此我们不说是“善”;而他们将无过失的资具受用、穿着整齐等正行他们说为“不善”的事物说成“不善”,对此我们则说是“善”。
Ayamettha aṭṭhakathāto aparo nayo – yaṃ te ekaccaṃ vadanti ‘‘sādhū’’ti te ‘‘eke samaṇabrāhmaṇā’’ti vuttā titthiyā yaṃ attakilamathānuyogādiṃ ‘‘sādhū’’ti vadanti, taṃ mayaṃ na ‘‘sādhū’’ti vadāma. Yaṃ te…pe… ‘‘na sādhū’’ti yaṃ pana te anavajjapaccayaparibhogaṃ, sunivatthasupārutādisammāpaṭipattiñca ‘‘na sādhū’’ti vadanti, taṃ mayaṃ ‘‘sādhū’’ti vadāmāti.
如此,为了说明:已显示以他宗为根本的四法组之后,又将同一四法组作为以自宗为根本而显示,故说“如是”等。因为,凡是与某物相同者,它便与彼物相同;凡是与某物不同者,它便与彼物不同,故说“相同与不同”。在此,“相同性”只是指相同而已。因为,应断诸法的彻底断除以及应证诸法的证得,只见于自宗,而不见于他宗,因此说“我前往他们那里后,这样说”等。应知,依于此所说方法,与自宗、他宗相应的意义,即是指依五戒等而言。
Iti yaṃ paravādamūlakaṃ catukkaṃ dassitaṃ, tadeva puna sakavādamūlakaṃ catukkaṃ katvā dassitanti viññāpetuṃ ‘‘eva’’ntiādi vuttaṃ. Yañhi kiñci kenaci samānaṃ, tenapi taṃ samānameva. Yañca kiñci kenaci asamānaṃ, tenapi taṃ asamānamevāti āha ‘‘samānāsamānata’’nti. Ettha ca samānatanti samānatāmattaṃ. Anavasesato hi pahātabbadhammānaṃ pahānaṃ, upasampādetabbadhammānaṃ upasampādanañca sakavādeva dissati, na paravāde. Tena vuttaṃ ‘‘tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmī’’tiādi. Sakavādaparavādānurūpaṃ vuttanayena pañcasīlādivaseneva attho veditabbo.
反复诘问之说的注释
Samanuyuñjāpanakathāvaṇṇanā
385“Antam”是命令式的第五类为己语态词。询问其见解,即问:“沙门乔达摩是否已无余舍断杂染法而住?还是其他众师?在此,请先说明你自己的见解。”如此询问其所承认的定论。询问其理由,即当说“沙门乔达摩已无余舍断杂染法而住”时,进一步问“也请您以理由让我理解此义”,如此询问其因。询问两者,即说了“此即是此中的理由”后,在所承认之义正被成立时,为从随顺与遮遣两方面证成理由,而询问包含同喻、异喻之分的譬喻与例证二者。又,应知:以因、譬喻、例证之力,具足三相,如所承认之义被成立时,随后如实随说者,亦称为结语。有“收束”之句的省略。“何为汝”等是显示收束的方式。第二词中,即“由僧伽或僧伽”一词中,也指句子的省略及收束方式,故说“此即同法”。
385.Antamiti āṇattiyaṃ pañcamīattanopadaṃ. Laddhiṃ pucchantoti ‘‘kiṃ samaṇo gotamo saṃkilesadhamme anavasesaṃ pahāya vattati, udāhu pare gaṇācariyā, ettha tāva attano laddhiṃ vadehī’’ti evaṃ paṭiññātaṃ siddhantaṃ pucchanto. Kāraṇaṃ pucchantoti ‘‘samaṇova gotamo saṃkilesadhamme anavasesaṃ pahāya vattatī’’ti vutte ‘‘kāraṇenapi etamatthaṃ gāhayā’’ti evaṃ hetuṃ pucchanto. Ubhayaṃ pucchantoti ‘‘idaṃ nāmettha kāraṇa’’nti kāraṇaṃ vatvā paṭiññāte atthe sādhiyamāne anvayato, byatirekato ca kāraṇaṃ samatthetuṃ sadisāsadisappabhedaṃ upamodāharaṇadvayaṃ pucchanto. Apica hetupamodāharaṇavasena tilakkhaṇasampattiyā yathāpaṭiññāte atthe sādhite sammadeva anu pacchā bhāsanto nigamentopi samanubhāsati nāmāti veditabbaṃ. ‘‘Upasaṃharitvā’’ti pāṭhaseso. ‘‘Kiṃ te’’tiādi upasaṃharaṇākāradassanaṃ . Dutiyapadepīti ‘‘saṅghena vā saṅgha’’nti padepi. Vacanasesaṃ, upasaṃharaṇākārañca sandhāya ‘‘eseva nayo’’ti vuttaṃ.
“Tamatthaṃ”是指应断诸法无余舍断而住之义,以及应受持诸法无余受持而住之义。“Yojetvā”是指与不善等词连接。以不善所生等义而称为不善,并且它本身就是不善;此处“saṅkhāta”一词有“已知”义与“分类”义,故说“已知,或作分类而安立”。其中,前一词是说一向不善,后一词是说与其俱行及与其对立者。如此,以分类而安立方为合理,因为以不善的分位而确定即是分类。“Avajja”一词有过失之义,因为是应呵责的同义语,而“a-”词缀表示具有该状态,故说“有过失的”。所谓圣者即无过失者。然而,这些不善法无论如何都不是无过失的,因此,就无过失之义而言,它们不配称为圣者,也无有能力。
Tamatthanti taṃ pahātabbadhammānaṃ anavasesaṃ pahāya vattanasaṅkhātaṃ, samādātabbadhammānaṃ anavasesaṃ samādāya vattanasaṅkhātañca atthaṃ. Yojetvāti akusalādipadehi yojetvā. Akosallasambhūtādiatthena akusalā ceva tatoyeva akusalāti ca saṅkhātā,saṅkhātasaddo cettha ñātattho, koṭṭhāsattho ca yujjatīti āha ‘‘ñātā, koṭṭhāsaṃ vā katvā ṭhapitā’’ti, purimena cettha padena ekantākusale vadati, pacchimena taṃ sahagate, tappaṭipakkhiye ca. Evañhi koṭṭhāsakaraṇena ṭhapanaṃ upapannaṃ hoti. Akusalapakkhikabhāvena hi vavatthāpanaṃ koṭṭhāsakaraṇaṃ. Avajjasaddo dosattho gārayhapariyāyattā, a-saddassa ca tabbhāvavuttitoti āha ‘‘sadosā’’ti. Ariyā nāma niddosā. Ime pana akusalā kathañcipi niddosā na hontīti niddosaṭṭhena ariyā bhavituṃ nālaṃ asamatthā.
386-392“Yaṃ”是表因的体格词,以“yena”来显示。“Yaṃ vā pana”是表不可能的用语,意为“或任何”。“Pahāya vattanti”则因义理而有多数词形的变化,故说“舍断任何微少者而安住”。此处的众师,指富兰那·迦叶等。因僧伽以师为生起之缘,故由僧伽的成就亦能显了师的成就,因而说“僧伽……由成就”。而此番称赞是以净信为因,为通过净信之门来显示彼,故说“正在净信者”等。其中,以含总集义的“pi”一词,总集了“即便仅有少信者,亦同样不生信”。正如由随顺之理,于师成就则于弟子生信,于弟子成就则于师生信;由遮遣之理,于师有过失则于弟子,于弟子有过失则于师生起不信,应如此观。“Tathā hi”等是对此的开示。“Sarīrasampatti”指色身成就,即色身圆满的意思。这是就以色身为衡量标准的众生而说;“或闻法说”则是就声音为衡量标准及法为衡量标准的众生而说;“比丘之行处行境”等,则是就法为衡量标准及威仪细行为衡量标准的众生而说。由行处行境等而有法,由正行而有威仪细行。因此,“成为说者”中,前一词应通配于以色为量、以声为量、以法为量者,后一词唯配于以法为量者。“Kīvarūpo”指到了何种程度。僧伽的称赞,应引来连接,或
386-392.‘‘Ya’’nti etaṃ kāraṇe paccattavacananti dasseti ‘‘yenā’’ti iminā. Yaṃ vā panāti asambhāvanāvacanametaṃ, yaṃ vā pana kiñcīti attho. Pahāya vattantīti ca atthavasā puthuvacanavipariṇāmoti vuttaṃ ‘‘yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ pahāya vattantī’’ti. Gaṇācariyā cettha pūraṇamakkhaliādayo. Satthupabhavattā saṅghassa saṅghasampattiyāpi satthusampatti vibhāvīyatīti āha ‘‘saṅgha…pe… siddhito’’ti, sā pana pasaṃsā pasādahetukāti pasādamukhena taṃ dassetuṃ ‘‘pasīdamānāpī’’tiādi vuttaṃ. Tattha sampiṇḍanatthena pi-saddena appasīdamānāpi evameva na pasīdantīti sampiṇḍeti. Yathā hi anvayato satthusampattiyā sāvakesu, sāvakasampattiyā ca satthari pasādo samuccīyati, evaṃ byatirekato satthuvipattiyā sāvakesu, sāvakavipattiyā ca satthariappasādoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Tathā hī’’tiādi tabbivaraṇaṃ. Sarīrasampattinti rūpasampattiṃ, rūpakāyapāripūrinti attho. Rūpappamāṇe satte sandhāya idaṃ vuttaṃ, ‘‘dhammadesanaṃ vā sutvā’’ti idantu ghosappamāṇe, dhammappamāṇe ca, ‘‘bhikkhūnaṃ panācāragocara’’ntiādiṃ pana dhammappamāṇe, lūkhappamāṇe ca. Ācāragocarādīhi dhammo, sammāpaṭipattiyā lūkho ca hoti . Tasmā ‘‘bhavanti vattāro’’ti paṭhamapade rūpappamāṇā, ghosappamāṇā, dhammappamāṇā ca, dutiyapade dhammappamāṇāva yojetabbā. Kīvarūpoti kittakajātiko. Yā saṅghassa pasaṃsāti ānetvā sambandho, ayameva vā pāṭho.
其中,诸佛及佛弟子特有的堪受称赞性,以及他人无此特质,已然阐明。以离、断、防护的教示方式将其抽出而作显示,故说“此是意趣”等。其中,由于决断离与圣道相应,故说“一切全无”。以八等至之力仅是镇伏断,以纯观之力仅是彼分断,应如其所获而作配释。所谓“以纯观之力”,即仅以观“无常”或“苦”等种种观想之力,而非先作名色确定、缘摄受后,将三相置于诸行而作思惟之力。因为名色分别及无我随观,在外道中并无。其余正断、止息、出离断这三种断,一切全无,因其分别为道、果、涅槃。除世间五戒之外,其余一切戒防护——即“能忍寒暑”等所说的极清净忍防护,“以慧他们被闭”等所说的断烦恼之道智所摄的智防护,以关闭意及六根门而生起的极清净根防护,“为令未生之恶不善法不生”等所说的正勤所摄的精进防护——指此五种防护而说“其余一切全无”。
Tattha yā buddhānaṃ, buddhasāvakānameva ca pāsaṃsatā, aññesañca tadabhāvo jotito, taṃ viratippahānasaṃvaruddesavasena nīharitvā dassento ‘‘ayamadhippāyo’’tiādimāha. Tattha setughātaviratiyā ariyamaggasampayuttattā ‘‘sabbena sabbaṃ natthī’’ti vuttaṃ. Aṭṭhasamāpattivasena vikkhambhanappahānamattaṃ, vipassanāmattavasena tadaṅgappahānamattanti yathālābhaṃ yojetabbaṃ. Vipassanāmattavasenāti ca ‘‘anicca’’nti vā ‘‘dukkha’’nti vā vividhaṃ dassanamattavasena, na pana nāmarūpavavatthānapaccayapariggaṇhanapubbakaṃ lakkhaṇattayaṃ āropetvā saṅkhārānaṃ sammasanavasena. Nāmarūpaparicchedo, hi anattānupassanā ca bāhirakānaṃ natthi. Itarāni samucchedapaṭippassaddhinissaraṇappahānāni tīṇi sabbena sabbaṃ natthi maggaphalanibbānattā. Lokiyapañcasīlato añño sabbopi sīlasaṃvaro, ‘‘khamo hoti sītassa uṇhassā’’tiādinā (ma. ni. 1.24; 3.159; a. ni. 4.114) vutto suparisuddho khantisaṃvaro, ‘‘paññāyete pidhiyyare’’tiādinā (su. ni. 1041; cūḷani. 60) vutto kilesānaṃ samucchedako maggañāṇasaṅkhāto ñāṇasaṃvaro, manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ pidahanavasena pavatto suparisuddho indriyasaṃvaro, ‘‘anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā’’tiādinā (dī. ni. 2.403; ma. ni. 1.135; saṃ. ni. 5.8; vibha. 205) vutto sammappadhānasaṅkhāto vīriyasaṃvaroti imaṃ saṃvarapañcakaṃ sandhāya ‘‘sesaṃ sabbena sabbaṃ natthī’’ti vuttaṃ.
“这些五巴帝摩卡诵”等,是为显示如前所说之戒在圣教中种类繁多之后,再为显示他人仅安住于其中一分,而再次举戒。“Uposathuddesā”是现今的读法。“Paññāyati”指以安立的状态而显明,故应连接为“因此,由我……无有”。狮子吼指最胜吼、无畏吼、不为任何人所反驳之说。然而有人言:
‘‘Pañca kho panime pātimokkhuddesā’’tiādinā yathāvuttasīlasseva puna gahaṇaṃ sāsane sīlassa bahubhāvaṃ dassetvā tadekadese eva paresaṃ avaṭṭhānadassanatthaṃ. ‘‘Uposathuddesā’’ti adhunā pāṭho. Paññāyatīti patiṭṭhitabhāvena pākaṭo hoti, tasmā mayā hi…pe… natthīti yojetabbaṃ. Sīhanādanti seṭṭhanādaṃ, abhītanādaṃ kenaci appaṭivattiyavādaṃ. Yaṃ pana vadanti –
在后句中,虎、牛王、公牛、象;
狮子、虎、龙象等,是男性中表最胜义之境。”
‘‘Uttarasmiṃ pade byaggha-puṅgavosabhakuñjara; Sīhasaddūlanāgādyā, pume seṭṭhatthagocarā’’ti.
应知此是根据多数情况而言。
Taṃ yebhuyyavasenāti daṭṭhabbaṃ.
圣八支道注释
Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā
393“然而,如前所述,我的主张并非颠倒;其不颠倒性,应在修习此道后,不依他人而亲自了知”——这是为了阐明不颠倒性。在巴利语中,“迦叶,有……”等语句的关联如下:修习此道者,将亲自以自证智如此了知、如此看见:“沙门乔达摩于适当之时而言,因如实而说真实;因绝对利益而说义利;因不违于法而说法;因与律相应、能调伏他人而说律。”此道是我亲自证知、现证后所宣说,是出离整个轮回之苦的所在;迦叶,此道存在,而作为证得此道的方便──前行道也存在。由此,显示了“沙门乔达摩完全舍断这些法而住”等依理而起的言论,是无人能动摇的、如实的狮子吼。这里的“看见”,在语法上与词根“ssati”相关,正如“于此,弟子将如此了知、看见、作证”等句中的用法。
393. ‘‘Ayaṃ pana yathāvutto mama vādo aviparītova, tassevaṃ aviparītabhāvo imaṃ maggaṃ paṭipajjitvā aparappaccayato jānitabbo’’ti evaṃ aviparītabhāvāvabodhanatthaṃ. Pāḷiyaṃ ‘‘atthi kassapā’’tiādīsu ayaṃ yojanā – yaṃ maggaṃ paṭipanno sāmaṃyeva attapaccakkhato evaṃ ñassati dakkhati ‘‘samaṇo gotamo vadanto yuttapattakāle tathabhāvato bhūtaṃ, ekaṃsena hitāvahabhāvato atthaṃ, dhammato anapetattā dhammaṃ, vinayayogato, paresañca vinayanato vinayaṃ vadatī’’ti, so mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedito sakalavaṭṭadukkhanissaraṇabhūto atthi kassapa maggo, tassa ca adhigamūpāyabhūtā pubbabhāgapaṭipadāti, tena ‘‘samaṇo gotamo ime dhamme anavasesaṃ pahāya vattatī’’tiādi nayappavatto vādo kenaci asampakampito yathābhūta sīhanādoti dasseti. Dakkhatīti cettha ssati-saddena padasiddhi ‘‘yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṃ karissatī’’tiādīsu viya.
正如“如此,以正慧如实见此”等经文(《增支部》3.134)中所显示的那样,将“道”与“行道”统合在一起来显示。“唯此”这一强调语,意在否定道的多种可能性,显示一切圣者所共通的本质,并彰显此道在教法中的显著地位。因此,佛陀说:“比丘们,此是唯一道路,为令众生清净……”(《长部》2.373;《中部》1.106;《相应部》5.367, 384)。
‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passatī’’tiādi suttapadesu (a. ni. 3.134) viya ca maggañca paṭipadañca ekato katvā dassento. ‘‘Ayamevā’’ti sāvadhāraṇavacanaṃ maggassa puthubhāvapaṭikkhepatthaṃ, sabbaariyasādhāraṇabhāvadassanatthaṃ, sāsane pākaṭabhāvadassanatthañca. Tenāha ‘‘ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā’’ti (dī. ni. 2.373; ma. ni. 1.106; saṃ. ni. 5.367, 384).
“唯此道,无有其他,能令见清净”(《法句经》274)——
‘‘Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā’’ti, (dha. pa. 274) –
见灭尽生者,开示唯一之道,
他通达此道,心怀利益与哀愍;
依于此道,我昔曾度越,
正在渡越者与当来渡者,皆渡越瀑流。』(《相应部》5.384, 409;《小义释》107, 211;《导论》170)
‘‘Ekāyanaṃ jātikhayantadassī, Maggaṃ pajānāti hitānukampī; Etena maggena atariṃ su pubbe, Tarissanti ye ca taranti ogha’’nti. (saṃ. ni. 5.384, 409; cūḷani. 107, 211; netti. 170) ca –
在一切经文段落与阿毗达摩段落(《分别论》355)中,唯此一道,是显而易知的。
Sabbesu ceva suttapadesesu, abhidhammapadesesu (vibha. 355) ca ekovāyaṃ maggo pākaṭoti.
苦行精勤之语注释
Tapopakkamakathāvaṇṇanā
394苦行本身正是应修习、应着手之事,故称为“苦行之始”,由此说“苦行之着手”;而此处“着手”即指修习苦行本身,故以“苦行之事”一语显示。所谓“沙门行”,即指沙门所应作之事。所谓“婆罗门行”,亦然。“无衣者”即舍弃衣者,完全拒绝衣者。“衣”与“布”为同义词。即使有人穿着破烂、碎裂的布片,因不具足十端之衣,也可能被称为“无衣者”;为排除此义,故说“裸体”,即受持裸体外道戒而全裸之义。为显示其远离世间良家子弟之行仪,故说“于大小便等事中……”。如何远离?故说“站立而……”等,此仅为举例,因其连呕吐后漱口等行仪亦已舍弃。“不拂拭”即不用水冲洗而任其不拭。据说他们将木杖执为“有情”,为圆满其行道而如此作,故说“大便或……”等。其中的“不拂拭”即拨开。
394. Tapoyeva upakkamitabbato, ārabhitabbato tapopakkamāti āha ‘‘tapārambhā’’ti, ārambhanañcettha tapakaraṇamevāti dasseti ‘‘tapokammānī’’ti iminā. Samaṇakammasaṅkhātāti samaṇehi kattabbakammasaññitā. Brāhmaṇakammasaṅkhātāti etthāpi eseva nayo. Niccoloti nissaṭṭhacolo sabbena sabbaṃ paṭikkhittacolo. Celaṃ, coloti ca pariyāyavacanaṃ. Koci chinnabhinnapaṭapilotikadharopi dasantayuttassa vatthassa abhāvato ‘‘niccolo’’ti vattabbataṃ labheyyāti taṃ nivattetuṃ ‘‘naggo’’ti vuttaṃ, naggiyavatasamādānena sabbathā naggoti attho. Lokiyakulaputtācāravirahitatāva vissaṭṭhācāratāti dasseti ‘‘uccārakammādīsū’’tiādinā. Kathaṃ virahitoti āha ‘‘ṭhitakovā’’tiādi, idañca nidassanamattaṃ vamitvā mukhavikkhālanādiācārassapi tena vissaṭṭhattā. Apalikhatīti udakena adhovanato apalihati. So kira daṇḍakaṃ ‘‘satto’’ti paññapeti, tasmā taṃ paṭipadaṃ pūrento evaṃ karotīti vuttaṃ ‘‘uccāraṃ vā’’tiādi. Tattha apalikhatīti apakasati.
当说“来,贤者”时,依所应行前来之仪则而称为“来贤者”,行此者即名为“来贤行者”。此处依惯用语而有派生词之成立,如“来见者”。对此加以遮止,即为“非来贤行者”,并以“为取食故”等开显其义。“不来”,即不前来。同样,“非住立贤行者”亦同此理。以“沙门应唯依自说而行,不应依他说而行”之意趣,此二皆为……所不实行。“更早”,即比其亲自前往该处更早之时;据说彼以“比丘可随意取食”之意趣而不取食。对于“指定施食”,则依“以我为缘,令众多小生命被聚集”之意趣而不接受。对于“邀请”,亦以“如此则成随顺他语”之意趣而不接受。“罐”,即盛熟食之罐。“釜”,即煮食之罐。“筐”,即盛食之篮。“从这些中”,即从罐、钵等中。彼于罐等亦执为有情,故说“罐、钵……”等。于“此乃为我……”等句中,其理亦同。“中间”,即两者之间隙。
‘‘Ehi bhadanto’’ti vutte upagamanasaṅkhāto vidhi ehibhaddanto, taṃ caratīti ehibhaddantiko, ruḷhisaddena cettha taddhitasiddhi yathā ‘‘ehipassiko’’ti, (ma. ni. 1.74) tappaṭikkhepena naehibhaddantiko, tadevatthaṃ dasseti ‘‘bhikkhāgahaṇattha’’ntiādinā. Na etīti na āgacchati. Evaṃ natiṭṭhabhaddantikoti etthāpi. Samaṇena nāma sayaṃvacanakareneva bhavitabbaṃ, na paravacanakarenāti adhippāyena tadubhayampi…pe… na karoti. Puretaranti taṃ ṭhānaṃ attanā upagamanato paṭhamataraṃ, taṃ kira so ‘‘bhikkhunā nāma yādicchakī eva bhikkhā gahetabbā’’ti adhippāyena na gaṇhāti. Uddissakataṃ pana ‘‘mama nimittabhāvena bahū khuddakā pāṇā saṅghāṭamāpāditā’’ti adhippāyena nādhivāseti. Nimantanampi ‘‘evaṃ tesaṃ vacanaṃ kataṃ bhavissatī’’ti adhippāyena na sādiyati. Kumbhīti pakkabhikkhāpakkhittakumbho. Ukkhalīti bhikkhāpacanakumbho. Pacchīti bhikkhāpakkhittapiṭakaṃ. Tatopīti kumbhīkaḷopitopi. Kumbhīādīsupi so sattasaññīti āha ‘‘kumbhīkaḷopiyo’’tiādi. ‘‘Ayaṃ ma’’ntiādīsupi eseva nayo. Antaranti ubhinnamantarāḷaṃ.
“食团障碍”者,即对一口食的障碍。在此,他将此(食物)亦作“有生命想”。“于男人中间”者,意为在男人近旁。“欲乐障碍”者,即对欲乐的障碍。因村落会集等大众聚集而对彼(女人)称扬赞叹,故名为“称扬”。同样,由聚集之米粮等,此处意指依彼所作之食,故说“于称扬后所作食中”。而在《中部·大狮子吼经复注》中,阿阇梨本人亦如是说:“以此而称扬故,名为称扬,即村民以群体方式所作之业,此处则指食物之称扬,故说‘于称扬后所作食中’。”这些即是其最胜行,以“最胜”等语显示。正如于此中显示最胜行,于“非来贤行者”等中,亦应知显示最胜行。
Kabaḷantarāyoti ālopassa antarāyo. Etthāpi so sattasaññī. Purisantaragatāyāti purisasamīpagatāya. Ratiantarāyoti kāmaratiyā antarāyo. Gāmasabhāgādivasena saṅgamma kittenti etissāti saṃkitti. Tathā saṃhaṭataṇḍulādisañcayo tena katabhattamidhādhippetanti vuttaṃ ‘‘saṃkittetvā katabhattesū’’ti. Majjhimanikāye mahāsīhanādasuttantaṭīkāyaṃ pana ācariyeneva evaṃ vuttaṃ ‘‘saṃkittayanti etāyāti saṃkitti, gāmavāsīhi samudāyavasena kiriyamānakiriyā, ettha pana bhattasaṃkitti adhippetāti āha ‘saṃkittetvā katabhattesū’ti’’. Idaṃ pana tassa ukkaṭṭhapaṭipadāti dasseti ‘‘ukkaṭṭho’’tiādinā. Yathā cettha, evaṃ ‘‘naehibhaddantiko’’tiādīsupi ukkaṭṭhapaṭipadādassanaṃ veditabbaṃ. Sāsaddo sunakhapariyāyo. Tassāti sunakhassa. Tatthāti tasmiṃ ṭhāne. Samūhasamūhacārinīti saṅghasaṅghacārinī. Manussāti veyyāvaccakaramanussā.
Sovīraka(酸粥)是指kañjika(酸粥)。有些人说“Loṇasovīraka(盐酸粥)”,这也是恰当的,因为说到“由一切谷物资具所作”。因为盐酸粥是由一切鱼、肉、花、果等资具所作的。Surāpānameva(即是饮酒)是指达到酒之特征的饮酒。Meraya(迷罗耶酒)在此亦由特征之减略而包含,或由余一摄。Sabbesu(于一切)是指在有过失与无过失的酸粥、酒等之中。Ekāgārameva bhikkhācariyāya upagacchatīti(前往一房舍行乞食)即ekāgāriko(一房舍者)。Nivattati(折返)即paccāgacchati(返回),意思是若有托钵食得,便不再前往超过该处。Ekālopeneva vattatīti(以一抟食而行)即ekālopiko(一抟食者)。Dīyati etāyāti datti(以此施与故为datti),即仅取一两抟食之小施食器。故说“khuddakapāti(小钵)”。Aggabhikkhaṃ(最胜食)是指anāmaṭṭhabhikkhaṃ(无过患食),或由极善作故为最胜食。Abhuñjanavasena eko ho etassāti ekāhiko(由不食之因,此有一日故为ekāhiko),是食,即食此食之义。而其义为“一日间隔”,故说“ekadivasantarika(一日间隔)”。此理则亦适用于“dvāhika(两日)”等。再者,一日不食而一日食,或一日期限,即ekāhika(一日者)。两日不食而两日食,或两日期限,即dvāhika(两日者)。其余二者亦是此理则。因为最胜的随例食者两日不食,唯于一日食。如是其余二者亦然。而在《中阿伽复注》中说:“此有一日间隔故为ekāhika。于其余词亦同理”。或如“长老比丘以随例教诫比丘尼”等中,pariyāya(随例)一词是期限之义。Ekāhavārenāti(以一日期限)即以ekāhikavārena(一日期限)。为了显示以“ekāhika”等所说之规约依次转起,于巴利中说“iti evarūpa(如是此类)”等,应如是见。
Sovīrakanti kañjikaṃ. ‘‘Loṇasovīraka’’nti keci, tadayuttameva, ‘‘sabbasassasambhārehi kata’’nti vuttattā. Loṇasovīrakañhi sabbamacchamaṃsapupphaphalādisambhārakataṃ. Surāpānamevāti majjalakkhaṇappattāya surāya pānameva. Merayampettha saṅgahitaṃ lakkhaṇahārena, ekasesanayena vā. Sabbesupīti sāvajjānavajjesupi kañjikasurādīsu. Ekāgārameva bhikkhācariyāya upagacchatīti ekāgāriko. Nivattatīti paccāgacchati, sati bhikkhālābhe taduttari na gacchatīti vuttaṃ hoti. Ekālopeneva vattatīti ekālopiko. Dīyati etāyāti datti, dvattiālopamattaggāhi khuddakaṃ bhikkhādānabhājanaṃ. Tenāha ‘‘khuddakapātī’’ti. Aggabhikkhanti anāmaṭṭhabhikkhaṃ , samābhisaṅkhatatāya vā uttamabhikkhaṃ. Abhuñjanavasena eko ho etassāti ekāhiko, āhāro, taṃ āhāraṃ āhāretīti attho. So pana atthato ekadivasalaṅghakoti vuttaṃ ‘‘ekadivasantarika’’nti. Esa nayo ‘‘dvāhika’’ntiādīsupi. Apica ekāhaṃ abhuñjitvā ekāhaṃ bhuñjanaṃ, ekāhavāro vā ekāhikaṃ. Dvīhaṃ abhuñjitvā dvīhaṃ bhuñjanaṃ, dvīhavāro vā dvāhikaṃ. Sesadvayepi ayaṃ nayo. Ukkaṭṭho hi pariyāyabhattabhojaniko dvīhaṃ abhuñjitvā ekāhameva bhuñjati. Evaṃ sesadvayepi. Majjhimāgamaṭīkāyaṃ pana ‘‘ekāhaṃ antarabhūtaṃ etassa atthīti ekāhikaṃ. Sesapadesupi esa nayo’’ti vuttaṃ. ‘‘Therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadanti pariyāyenā’’tiādīsu viya vārattho pariyāya saddo. Ekāhavārenāti ekāhikavārena. ‘‘Ekāhika’’ntiādinā vuttavidhimeva paṭipāṭiyā pavattabhāvena dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘iti evarūpa’’ntiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ.
395395. Sāmāka(萨马豆)是指小麦。Sayaṃjātā vīhijātī(自生稻与栽种稻)即非栽种稻与栽种稻,也就是他们所说的“vīhī(稻种)”。Likhitvā(刻划后)即耕作后。Silesopī(亦是岩汁)即卡尼卡拉等树木的汁液也是如此。Kuṇḍakaṃ(细碎)指较细的米粒,即米粒碎片之义。以饭所制成的酸粥,称为odanakañjiyaṃ(饭酸粥)。如“应以vāsitaka粉、piññāka粉洗浴”等处,piññāka一词是胡麻粉的同义语。如说:“piññāka名为胡麻粉”。有人说“嫩芭蕉干即是piññāka”,这不应采纳,因为在任何处都未曾如此说过。
395.Sāmāko nāma godhumo. Sayaṃjātā vīhijātīti aropimavīhijāti. Yadeva ‘‘vīhī’’ti vadanti. Likhitvāti kasitvā. Silesopīti kaṇikārādirukkhaniyyāsopi. Kuṇḍakanti tanutaraṃ taṇḍulasakalaṃ, taṇḍulakhaṇḍakanti attho. Odanena kataṃ kañjiyaṃ odanakañjiyaṃ. ‘‘Vāsitakena piññākena nahāyeyyā’’tiādīsu (pāci. 1203) viya piññāka saddo tilapiṭṭhapariyāyo. Yathāha ‘‘piññākaṃ nāma tilapiṭṭhaṃ vuccatī’’ti. ‘‘Taruṇakadalikkhandhameva piññāka’’nti keci, na gahetabbametaṃ katthacipi tathā avacanato.
396396. 以麻和麻茎制成的,称为sāṇāni(麻衣);若与其他材料混合,依词源规则仍是masāṇāni(粗麻),而非属于六衣的破布。然而,有人将“masāṇa”理解为某种布料,并读作“massaka布”,这实不恰当,因为古师未曾如此说。所谓“Erakatiṇādīnīti(伊拉卡草等)”,其中“等”字含摄akkamaka、kacikadali、vāka等;由伊拉卡等所制成的衣,即是低劣布料,应当说为chavā(劣布)。Chava一词在此是低劣之义,而作为前分时则是死尸之义。Chaḍḍitanantakāni(被丢弃之衣)即chaḍḍitapilotikāni(被丢弃的碎布)。Ajinassedanti(鹿皮)即ajina(鹿皮),指普通鹿皮;若该鹿皮中间被剖开,即取剖开鹿皮的一半,为ajinakkhipaṃ(半片鹿皮)。《破除痴妄》中说:“亦说为sakhuraka”,若将两片或三片缝合,即成ajinakkhipa,这是他们的意趣。然而律疏中说:“未经剖开的鹿皮即是ajinakkhipa”。Kanditvāti(撕裂后):即以撕裂而撕裂。亦有读作“gant...
396. Saṇehi saṇavākehi nibbattitāni sāṇāni, aññehi missakāni sāṇāni eva masāṇāni niruttinayena, na chacīvarapariyāpannāni bhaṅgāni. Keci pana ‘‘masāṇāni nāma coḷavisesānīti parikappetvā massakacoḷānī’’ti paṭhanti, tadayuttameva porāṇehi tathā avuttattā. Erakatiṇādīnīti ettha ādisaddena akkamakacikadalivākādīnaṃ saṅgaho, erakādīhi katāni hi chavāni lāmakāni dussānīti vattabbataṃ labhanti. Chavasaddo hettha hīnavācako, purimavikappe pana matasarīravācako. Chaḍḍitanantakānīti chaḍḍitapilotikāni. Ajinassedanti ajinaṃ, pakatiajinamigacammaṃ, tadeva majjhe phālitakañce, ajinassa khipaṃ phālitamupaḍḍhanti ajinakkhipaṃ. ‘‘Sakhurakantipi vadantī’’ti (ma. ni. aṭṭha. 1.155) papañcasūdaniyaṃ vuttaṃ, dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā samuditañce, ajinakkhipanti tesamadhippāyo. Vinayasaṃvaṇṇanāsu pana ‘‘ajinameva abhedato ajinakkhipa’’nti vuttaṃ. Kanditvāti ujjavujjavena kanditvā. ‘‘Ganthetvā’’tipi pāṭho, vaṭṭetvā bandhitvāti attho. Evañhi phalakacīre nidassanaṃ upapannaṃ hoti. Yaṃ sandhāya vuttanti ajitavādassa paṭikiṭṭhatarabhāve upamādassanatthaṃ yadeva kesakambalaṃ sandhāya aṅguttarāgame (a. ni. 3.138) vuttaṃ.
tantāvutāni:指张设经线、纬线后所织成的织物。paṭikiṭṭha:低劣。为何言及“毛发织物”等?巴利语中“ubbhaṭṭhaka”一词,意为“向上站立”,这已在《中部注疏》的《大狮子吼经》注释(《中部注疏》一·二一五)中说明。“ubbha”是不变化词,表“上方”之义,如“ubbhajāṇumaṇḍala(膝盖以上)”。不变化词有种种形态,亦有种种含义。
Tantāvutānīti tantaṃ pasāretvā vītāni. Paṭikiṭṭhoti hīno. Kasmāti vuttaṃ ‘‘kesakambalo’’tiādi. Pāḷiyaṃ ubbhaṭṭhako’’ti etassa ‘‘uddhaṃ ṭhitako’’ti attho majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃ mahāsīhanādasuttavaṇṇanāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.215) vutto. Ubbhasaddo hi upariatthe nepātiko yathā ‘‘ubbhajāṇumaṇḍala’’nti. Anekaparimāṇā, hi nipātā, anekatthā ca.
因依邪精进而修习蹲踞苦行,故说「修习蹲踞精进」。并非只是坐着时才蹲踞,行走时也……乃至行走时亦然。『ayakaṇṭaka』,铁刺也。『pakatikaṇṭaka』,自然之刺(签刺)也。关于高地上的露地,经文说为「于高处地面」。此处有别于注疏的另一种解释:『thaṇḍila』是指平整的自然地面,如「于露地上显现」等用例。在《阿玛拉辞典》即词汇章中亦说:「有围栏的台地,平坦者称『thaṇḍila』,四方整齐」(第十七品第18偈),因此,其义为在无间隔的自然地面上铺设卧具。正因如此,同一词汇章中说:「于露地持戒而住者,卧于露地,彼称『露地卧者』」(第十七品第44偈)。尘即是垢,污秽的尘垢合称『rajojalla』(尘垢)。故经文说「身体」等语。『laddhaṃ āsana』者,为坐下而随得之座位。『akopetvā』者,不前往他处。故经文也说「惯于就原处而坐」。如此而坐者,即是不移动彼座位。四大不净物中,此处以粪为意趣,故说「称为粪」。盖因其依住处之状态而形貌丑陋,故
Micchāvāyāmavaseneva ukkuṭikavatānuyogoti āha ‘‘ukkuṭikavīriyaṃ anuyutto’’ti. Na kevalaṃ nisinnoyeva ukkuṭiko, atha kho gacchantopi…pe… gacchati. Ayakaṇṭaketi ayomayakaṇṭake. Pakatikaṇṭaketi salākakaṇṭake. Uccabhūmiyaṃ thaṇḍilasaddoti vuttaṃ ‘‘ucce bhūmiṭṭhāne’’ti. Ayaṃ aṭṭhakathāto aparo nayo – thaṇḍilanti samāpakatibhūmi vuccati ‘‘patthaṇḍile pāturahosī’’tiādīsu viya. Amarakosepi hi nighaṇṭusatthe vuttaṃ ‘‘vedī parikkhatā bhūmi, same thaṇḍilaṃ cāture’’ti (sattarasamavagge 18 gāthāyaṃ) tasmā thaṇḍile anantarahitāya pakatibhūmiyaṃ seyyampi kappetīti attho. Yaṃ sandhāya tattheva nighaṇṭusatthe vuttaṃ ‘‘yo thaṇḍile vata vasā, sete thaṇḍilasāyi so’’ti (sattarasamavagge 44 gāthāyaṃ) rajo eva jallaṃ malīnaṃ rajojallaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘sarīra’’ntiādi. Laddhaṃ āsananti nisīdituṃ yathāladdhamāsanaṃ. Akopetvāti aññattha anupagantvā. Tathā cāha ‘‘tattheva nisīdanasīlo’’ti. Evaṃ nisīdanto hi taṃ akopento nāma hoti. Catūsu mahāvikaṭesu gūthamevidhādhippetanti vuttaṃ ‘‘gūthaṃ vuccatī’’ti. Tañhi āsayavasena virūpaṃ kaṭattā ‘‘vikaṭa’’nti vuccati. Sāyaṃ tatiyanti sāyanhasamayasaṅkhātaṃ tatiyasamayaṃ. Assāti udakorohanānuyogassa. Pātopadamiva sāyaṃpadaṃ nepātikaṃ . Anusāralopena pana ‘‘sāyatatiyaka’’ntipi pāṭho dissati.
此中,「裸形而住」等直至「饮糠水」这些苦行条目是单一轮次的;而「或为一家乞食者」等则是多种轮次,或多种时段的。同样地,「或食蔬菜者」等,「或着麻衣、或着粗布衣」等也是如此。因此,这里使用了「或」字与「亦」字。此处的「亦」字也应视为表示选择之义。然而在前述诸苦行条目中,两者皆未使用;如此,则「裸形而住」之说与「亦着麻衣」等语,「亦持尘垢之身」之说与「修习入水苦行而住」之语,两者之间便不相违,此义得以成立。或者,对此何必思虑相违与否?外道的言说,犹如狂人的背篓,本就杂乱。再者,应知从「裸形而住」开始,因彼事而连带说出一切互相矛盾的自我折磨苦行,那位裸形迦叶由此而说「亦着麻衣」等语,正是为了显示这些苦行。
Ettha ca ‘‘acelako hotī’’tiādīni yāva ‘‘thusodakaṃ pivatī’’ti etāni vatapadāni ekavārāni, ‘‘ekāgāriko vā hotī’’tiādīni pana nānāvārāni, nānākālikāni vā. Tathā ‘‘sākabhakkho vā hotī’’tiādīni, ‘‘sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāretī’’tiādīni ca. Tathā hettha vā-saddaggahaṇaṃ, pi-saddaggahaṇañca kataṃ. Pi-saddopi idha vikappattho eva daṭṭhabbo. Purimesu pana vatapadesu tadubhayampi na kataṃ, evañca katvā ‘‘acelako hotī’’ti vatvā ‘‘sāṇānipi dhāretī’’tiādivacanassa, ‘‘rajojalladharopi hotī’’ti vatvā ‘‘udakorohanānuyogamanuyutto viharatī’’ti vacanassa ca avirodho siddho hoti. Atha vā kimettha avirodhacintāya. Ummattakapacchisadiso hi titthiyavādo. Apica ‘‘acelako hotī’’ti ārabhitvā tappasaṅgena sabbampi aññamaññavirodhameva attakilamathānuyogaṃ dassentena tena acelakassapena ‘‘sāṇānipi dhāretī’’tiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ.
苦行精勤无益性注释
Tapopakkamaniratthakatāvaṇṇanā
397「以戒等成就」者,即戒成就、定成就、慧成就,以这些出世间成就。『无』者,因远离故;或者说,若无这些成就,则任何时候都不可能生起沙门性或婆罗门性,因此显示他们苦行的无益,这是连同余文的解释。「远离瞋与怨」者,即远离称为瞋的怨敌。这是就瞋与慈直接对立而说的。然而阿阇梨所说:「或以『瞋』一词摄尽一切禅那的对立杂染法,以『怨』一词指敌对的有情。因为若远离瞋,则远离怨」,此说因巴利原文中仅有「怨」字,而注疏中为显示其义而说「瞋」字,故应审察。
397.Sīlasampadādīhīti sīlasampadā, samādhisampadā, paññāsampadāti imāhi lokuttarāhi sampadāhi. Vināti virahitattā, vinā vā tāhi na kadācipi sāmaññaṃ vā brahmaññaṃ vā sambhavati, tasmā tesaṃ tapopakkamānaṃ niratthakataṃ dassentoti sapāṭhasesayojanā. Dosaveravirahitanti dosasaṅkhātaverato virahitaṃ. Idañhi dosassa mettāya ujupaṭipakkhato vuttaṃ. Yaṃ pana ācariyena vuttaṃ ‘‘dosaggahaṇena vā sabbepi jhānapaṭipakkhā saṃkilesadhammā gahitā. Veraggahaṇena paccatthikabhūtā sattā. Yadaggena hi dosarahitaṃ, tadaggena verarahita’’nti (dī. ni. ṭī. 1.397), tadetaṃ pāḷiyaṃ verasaddasseva vijjamānattā, aṭṭhakathāyañca tadatthameva dassetuṃ dosasaddassa vuttattā vicāretabbaṃ.
398“仅此而已”者,意即仅止于裸行等。以其意义明显而能表诠,故称“本性”,也就是世间共许之说。因此说“此为本性之说”。正如“量知足于舍弃快乐”等句中,“量”字将尚未达到者亦含摄其中,作为标准之用,故说“以此”等。然而,依彼标准所当断除者,正是修行之道,此为论中所及。借由“以此修行之道”一语,显示了“以苦行”一词所证成的义涵。“由此”者,因为沙门性与婆罗门性,仅凭少许修行之道,本就极难成就。依此因果关系,故说“连同语句之关联”。“于一切处”者,即于一切场合。
398.Ettakamattanti naggacariyādimattaṃ. Pākaṭabhāvena kāyati atthaṃ gametīti pakati, lokasiddhavādo. Tenāha ‘‘pakatikathā esā’’ti. ‘‘Mattā sukhapariccāgā’’tiādīsu (dha. pa. 290) viya mattāsaddo appattaṃ antonītaṃ katvā pamāṇavācakoti āha ‘‘iminā’’tiādi. Tena pana pamāṇena pahātabbo eva paṭipattikkamo pakaraṇappatto. Iminā ‘‘tapopakkamenā’’ti saddantarena vā adhigatoti dasseti ‘‘paṭipattikkamenā’’ti iminā. Tatoti tasmā sāmaññabrahmaññassa appamattakeneva paṭipattikkamena sudukkarabhāvato. Imaṃ hetusambandhaṃ sandhāya ‘‘padasambandhena saddhi’’nti vuttaṃ. Sabbatthāti sabbavāresu.
399“异于此”者,其义为:倘若沙门性或婆罗门性可由裸形等状态而立,则沙门易知,婆罗门易知。然而,正因为你们所说沙门性异于此,婆罗门性亦异于此,所以沙门难知、婆罗门难知。因此说“以此为意趣而说”。“遮止彼本性之说后”者:先前,裸形迦叶将本性之沙门性与婆罗门性置于心中,而说“难行、极难行”,世尊也正以此为意趣而说了“此乃本性”等语;在此处收摄了彼关于本性沙门性与婆罗门性的论说之后,为了显示沙门与婆罗门,若就自性而言、若就胜义而言,实为难知,故又再说“此乃本性”等语。“于彼亦”者,即亦于沙门婆罗门之说中。“语句之关联”者,即因句与前后文句之关联。
399.Aññathāti yadi acelakabhāvādinā sāmaññaṃ vā brahmaññaṃ vā abhavissa, evaṃ sati suvijānova samaṇo, suvijāno brāhmaṇo. Yasmā pana tumhe ito aññathāva sāmaññaṃ, aññathā brahmaññaṃ vadatha, tasmā dujjānova samaṇo dujjāno brāhmaṇoti attho. Tenāha ‘‘idaṃ sandhāyāhā’’ti. Taṃ pakativādaṃ paṭikkhipitvāti yaṃ pubbe pākatikaṃ sāmaññaṃ, brahmaññañca hadaye ṭhapetvā tena acelakassapena ‘‘dukkaraṃ sudukkara’’nti vuttaṃ, bhagavatā ca tameva sandhāya ‘‘pakati kho esā’’tiādi bhāsitaṃ, tameva idha pākatikasāmaññabrahmaññavisayaṃ kathaṃ paṭisaṃharitvā. Sabhāvatova paramatthato eva samaṇassa, brāhmaṇassa ca dujjānabhāvaṃ āvikaronto punapi ‘‘pakati kho’’tiādimāha. Tatrāpīti samaṇabrāhmaṇavādepi. Padasambandhanti hetupadena saddhiṃ pubbāparavākyasambandhaṃ.
戒、定、慧成就之注释
Sīlasamādhipaññāsampadāvaṇṇanā
400-1“博学者”:由因缘成就而具足博学。他如何领受?因其智慧成熟,恰如瓶中灯火,以内里闪耀的慧明辨,在在处处把握世尊所说法义,从而受持彼教法。正因为如此领受,所以……了知,这是句子的关联。“而他的”:指那位裸形者,乃至一直致力于水中沐浴的修行者,他的。或者断句为“他的”,连接为“未修习、未证得”。“我问那些成就”:意即凭借哪些成就而成为沙门与婆罗门。“为了了知戒成就等”:即为了了知戒成就等的原因。因为所问的是“为何”。此处“atha”一词表原因,如这些。“戒成就”:此处“iti”一词表“等”义,或为举例,由此含摄了“心成就、慧成就”二词。因此说“由戒、心、慧成就而了知其他”。而由此总摄了无学戒等三蕴,故说“即阿罗汉果”。其中又显示原因:“以阿罗汉果为究竟”等。这犹如乌鸦之瞥,是一种兼顾双边的说法。
400-1.Paṇḍitoti hetusampattisiddhena paṇḍiccena samannāgato. Kathaṃ uggahesīti paripakkañāṇattā ghaṭe padīpena viya abbhantare samujjalantena paññāveyyattiyena tattha tattha bhagavatā desitamatthaṃ pariggaṇhanto taṃ desanaṃ upadhāresi. Yasmā uggahesi, tasmā…pe… viditvāti sambandho. Tassa cāti yo acelako hoti, yāva udakorohanānuyogamanuyutto viharati, tassa ca. Tassa ceti vā padacchedo, abhāvitā asacchikatā hoti ceti yojanā. Tā sampattiyo pucchāmi, yāhi samaṇo ca brāhmaṇo ca hotīti adhippāyo. Sīlasampadādivijānanatthanti sīlasampadādivijānanahetu. ‘‘Kasmā pucchatī’’ti hi vuttaṃ. Atha-saddo cettha kāraṇe. Evamīdisesu. Sīlasampadāyāti ettha itisaddo ādiattho, upalakkhaṇaniddeso vāyaṃ, tena ‘‘cittasampadāya, paññāsampadāyā’’ti padadvayaṃ saṅgaṇhāti. Tenāha ‘‘sīlacittapaññāsampadāhi aññā’’ti. Imehi ca asekkhasīlādikkhandhattayaṃ saṅgahitanti vuttaṃ ‘‘arahattaphalamevā’’ti. Tattha kāraṇaṃ dasseti ‘‘arahattaphalapariyosāna’’ntiādinā. Idañhi kākolokanamiva ubhayāpekkhavacanaṃ.
狮子吼论说之注释
Sīhanādakathāvaṇṇanā
402“无上”:由于不与余人共通,且以不共通之事为所缘,故为无上。“大狮吼”:即伟大的佛陀狮吼。由于清净达到了最极究竟,故为最上清净。“最上”即最高。导师说“故说‘最上’”,意指“最上”一词有最高义的同义词。“即戒”:因为是世间戒而已,故只是戒的通称。如同世尊的出世间戒,因摧破含随眠的敌对法而不共他者;世间戒也因随顺彼出世间戒而转起,故亦不共他者。如此,“我不在那里”的经文才得以成立。“迦叶,凡是圣、最上戒”:这是在“称赞戒”处显示其行相。“即此增上戒”:而这是对“那里”一词的不定之说。“即此增上戒”:是结合世间与出世间两种佛陀戒而总说,因此为了显示代词“彼”也通指两者,而说“在那里,于戒及最上戒”等。“相等”:为了表达“以相等的、作为修饰的戒而相等”之义,而说“以与我戒相等的戒,与我相等”。“于彼戒”:即于两种戒。“如是此”:即如此,此戒的范围。“第一”:由生起次第而最初转起,故为第一。
402.Anuttaranti anaññasādhāraṇatāya, anaññasādhāraṇatthavisayatāya ca anuttaraṃ. Mahāsīhanādanti mahantaṃ buddhasīhanādaṃ. Ativiya accantavisuddhatāya paramavisuddhaṃ. ‘‘Paramanti ukkaṭṭhaṃ. Tenāha ‘uttama’nti’’ ācariyena vuttaṃ, ukkaṭṭhapariyāyo ca paramasaddo atthīti tassādhippāyo. Sīlamevāti lokiyasīlamattattā sīlasāmaññameva. Yathā anaññasādhāraṇaṃ bhagavato lokuttarasīlaṃ savāsanapaṭipakkhadhammaviddhaṃsanato, evaṃ lokiyasīlampi anaññasādhāraṇameva tadanucchavikabhāvena pavattattā. Evañhi ‘‘nāhaṃ tatthā’’ti pāḷivacanaṃ upapannaṃ hoti. ‘‘Yāvatā kassapa ariyaṃ paramaṃ sīla’’nti idaṃ ‘‘sīlassa vaṇṇaṃ bhāsantī’’ti ettha ākāradassanaṃ. ‘‘Yadidaṃ adhisīla’’nti idaṃ pana ‘‘tatthā’’ti padadvaye aniyamavacanaṃ . ‘‘Yadidaṃ adhisīla’’nti ca lokiyalokuttaravasena duvidhampi buddhasīlaṃ ekajjhaṃ katvā vuttaṃ, tasmā ta-saddenapi ubhayasseva parāmasananti dassetuṃ ‘‘tattha sīlepi paramasīlepī’’tiādimāha. Samasamanti samena visesanabhūtena sīlena samanti atthaṃ viññāpetuṃ ‘‘mama sīlasamena sīlena mayā sama’’nti vuttaṃ. Tasmiṃ sīleti duvidhepi sīle. Iti imanti evaṃ imaṃ sīlavisayaṃ. Paṭhamanti uppattikkamato paṭhamaṃ pavattattā paṭhamabhūtaṃ.
“热恼”:即令烦恼炽燃,意为摧毁。“即彼”:以此表示同依主释复合词。“厌离”:即轻蔑,视为低劣。因远离烦恼而无过失,故为圣者。“以所缘事”:即以八种所缘事。“称为观精进”:即称为与观相应的精进。因为是世间性而已,故只是苦行与厌离。与道果相应的、称为精进的苦行与厌离,这是依主要义而关联。因是最上故,名为最上。如同青年之状态为青春,厌离者之状态为厌离性。“即此增上厌离”:如同戒,依世间与出世间而有二种佛陀厌离。“在那里”:即于厌离及增上厌离。“业自性智”:即依“有布施,有供养”等理路而转起的智。如《分别论》所说:
Tapatīti kilese santappati, vidhamatīti attho. ‘‘Tadevā’’ti iminā tulyādhikaraṇasamāsamāha. Jigucchatīti hīḷeti lāmakato ṭhapeti. Ārakā kilesehīti katvā niddosattā ariyā. Ārambhavatthuvasenāti aṭṭhārambhavatthuvasena. Vipassanāvīriyasaṅkhātāti vipassanāsampayuttavīriyasaṅkhātā. Lokiyamattattā tapojigucchāva. Maggaphalasampayuttā vīriyasaṅkhātā tapojigucchāti adhikāravasena sambandho. Sabbukkaṭṭhabhāvato paramā nāma. Yathā yuvino bhāvo yobbanaṃ, evaṃ jigucchino bhāvo jegucchaṃ. Yadidaṃ adhijegucchanti sīle viya lokiyalokuttaravasena duvidhampi buddhajegucchaṃ. Tatthāti jegucchepi adhijegucchepi. Kammassakatāpaññāti ‘‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭha’’ntiādi (ma. ni. 1.441; vibha. 793) nayappavattaṃ ñāṇaṃ. Yathāha vibhaṅge –
“其中,什么是业自性智?即:有布施,有供养,有献祭,有善业恶业的果报……除了随顺谛智之外,一切有漏善慧都是业自性智。”(《分别论》793)
‘‘Tattha kataraṃ kammassakatāñāṇaṃ, atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe… ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇaṃ sabbāpi sāsavā kusalā paññā kammassakatāñāṇa’’nti (vibha. 793).
一切不善,不论属于自己还是他人,都不称为‘自己的’。为什么呢?因为它破坏利益,带来无益。同样,一切善才称为‘自己的’。为什么呢?因为它破坏无益,带来利益。如此,在业的所有性中转起的慧,名为业自性智。‘观慧’:它随顺道谛与胜义谛,因此称为随顺谛智的观慧,仅是世间慧。此处(观慧一词)是由阴性词转为中性词的性变。‘此增上慧’:如同戒,依世间与出世间而有二种佛陀慧。‘在那里’:即在慧与增上慧之中。依如理的小量或大量状态,即称为解脱。通过道果断除烦恼、寂止烦恼,即是断除解脱、寂止解脱。或者,由于正语等离已由增上戒所摄,正精进已由增上厌离所摄,正见已由增上慧所摄,因此在未摄的部分中,正思惟、正念、正定等道果所摄的断除解脱与寂止解脱应当了知。而出离解脱即是涅槃。‘此增上解脱’:如同戒中所说的道理,有二种增上解脱。‘在那里’:即在解脱与增上解脱之中。
Sabbampi hi akusalaṃ attano vā hotu, parassa vā, na sakaṃ nāma. Kasmā? Atthabhañjanato, anatthajananato ca. Tathā sabbampi kusalaṃ sakaṃ nāma. Kasmā? Anatthabhañjanato, atthajananato ca. Evaṃ kammassakabhāve pavattā paññā kammassakatāpaññā nāma. Vipassanāpaññāti maggasaccassa, paramatthasaccassa ca anulomanato saccānulomikasaññitā vipassanāpaññā, lokiyamattato paññāva. Itthiliṅgassa napuṃsakaliṅgavipariyāyo idha liṅgavipallāso. Yāyaṃ adhipaññāti sīle viya lokiyalokuttaravasena duvidhāpi buddhapaññā. Tatthāti paññāyapi adhipaññāyapi. Yathārahaṃ parittamahaggatabhāvato vimuttiyeva nāma. Maggaphalavasena kilesānaṃ samucchindanapaṭippassambhanāni samucchedapaṭippassaddhivimuttiyo. Atha vā sammāvācādiviratīnaṃ adhisīlaggahaṇena, sammāvāyāmassa adhijegucchaggahaṇena, sammādiṭṭhiyā adhipaññāggahaṇena gahitattā aggahitaggahaṇena sammāsaṅkappasatisamādhayo maggaphalapariyāpannā samucchedapaṭippassaddhivimuttiyo daṭṭhabbā. Nissaraṇavimutti pana nibbānameva. Yā ayaṃ adhivimuttīti sīle vuttanayena duvidhāpi adhivimutti. Tatthāti vimuttiyāpi adhivimuttiyāpi.
403凡任何远离人群之处,此处特指空屋。为了显示‘在那里除了发声者外,别无他人’,而说‘独一’等语。‘于八众中’:即刹帝利众、婆罗门众、居士众、沙门众、四大王天众、三十三天众、魔众、梵天众,于此八众之中。
403. Yaṃ kiñci janavivittaṭṭhānaṃ suññāgāramidhādhippetaṃ. Tattha nadantena vinā añño jano natthīti dassetuṃ ‘‘ekakovā’’tiādi vuttaṃ. Aṭṭhasu parisāsūti khattiyaparisā, brāhmaṇagahapatisamaṇacātumahārājikatāvatiṃsamārabrahmaparisāti imāsu aṭṭhasu parisāsu.
他为了通过《中部》经典中的《大狮子吼经》来证明其义,而说:‘有此四种……’等。其中,‘无畏’是指无所畏惧的状态,即以智慧、断除、障碍、出离、说法等为缘,于一切处无有恐惧、无有怖畏的状态。实际上,‘无畏’是审察于四种处所中无有怯懦时,所生起的喜悦俱行之智的名称。为了显示与其他不共之处,故说‘如来的如来无畏’。或者,由于后面的‘如来’一词与前词同格,故如此说,意为‘如同过去诸佛的无畏是由福德资粮的成就而获得,同样地,这些无畏也是如是获得的’。这是注释家的说法。而词源学者则说:‘在复合词成立时,由于是普遍性且是名称词,故如此说。’‘牛王立处’指最胜处、最高处。或者,因承认一切智性而向前行,或接近八众,故称为‘牛王’,即诸佛,他们的立处,这也是其含义。
Tadatthaṃ majjhimāgamavare mahāsīhanādasuttapadena (ma. ni. 1.150) sādhento ‘‘cattārimānī’’tiādimāha. Tattha vesārajjānīti visāradabhāvā, ñāṇappahānaantarāyikaniyyānikadhammadesanānimittaṃ kutocipi asantassanabhāvā nibbhayabhāvāti attho. ‘‘Vesārajja’’nti hi catūsu ṭhānesu sārajjābhāvaṃ paccavekkhantassa uppannasomanassamayañāṇassetaṃ nāmaṃ. Aññehi pana asādhāraṇataṃ dassetuṃ ‘‘tathāgatassa tathāgatavesārajjānī’’ti vuttaṃ. ‘‘Yathā vā pubbabuddhānaṃ vesārajjāni puññussayasampattiyā āgatāni, tathā āgatavesārajjānī’’ti vā dutiyassa tathāgatasaddassa tulyādhikaraṇattā evaṃ vuttaṃ. Ayaṃ aṭṭhakathānayo. Neruttikā pana vadanti ‘‘samāse siddhe sāmaññattā, saññāsaddattā ca tathā vutta’’nti. Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ. Sabbaññutaṃ paṭijānanavasena abhimukhaṃ gacchanti, aṭṭhaparisaṃ upasaṅkamantīti vā āsabhā, buddhā, tesaṃ ṭhānantipi attho.
再者,有三种公牛:众牛之首称为usabho,千牛之首称为vasabho。或说,百牛群之首为usabho,千牛群之首为vasabho。或说,在一村田野中为首者称usabho,在两村田野中为首者称vasabho,而于一切牛群中最上者、于一切处为首者、能忍受一切危难、色白、庄严、能负重担、纵有百雷之声亦不能令其动摇者,则称为nisabho。此处所说的‘usabho’正是nisabho,因为它也是此者的同义词。属于usabha的,称为āsabhaṃ;而此(立处)则如同āsabha一般,故称为āsabhaṃ。正如那名为nisabha的usabha,具足usabha之力,以四足稳踏大地,安立不动;同样地,如来具足十种如来之力,以四无畏之足稳踏八众之地,于含括天人之世间中,不为任何怨敌所动摇,安立不动。正是如此安立着,他将那牛王立处宣示、现前、不拒绝地安立为自身所有。因此说:‘他宣示牛王立处。’
Apica tayo puṅgavā – gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho. Vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho. Ekagāmakhette vā jeṭṭho usabho, dvīsu gāmakhettesu jeṭṭho vasabho, sabbagavaseṭṭho sabbattha jeṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi akampanīyo nisabhoti. Nisabhova idha ‘‘usabho’’ti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ, idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasatathāgatabalena samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisāpathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamānova taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭivijānāti upagacchati na paccakkhāti attani āropeti. Tena vuttaṃ ‘‘āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī’’ti.
‘作狮子吼’,意思是‘作最胜吼、无畏吼’,这即上文所说之义。或者,指作与狮子吼相似的吼声。此义应依《蕴相应》中的《狮子吼经》(相应部3.78)来说明。又如同狮子为兽王,因其能忍受危难,能摧伏牛、水牛、醉象等,故称‘狮子’;同样地,如来为牟尼王,因其能忍受世间法,能摧破外道之说,故称‘狮子’。如此所说的狮子,作其吼声。其中,如同兽王狮子具备狮子之力,于一切处无所畏惧、无毛发竖立,而作狮子吼;同样地,如来狮子具备十种如来之力,于八众中无所畏惧、无毛发竖立,以‘如此是色……’等方式,作具足种种说法庄严的狮子吼。因此说:‘于众中作狮子吼。’
Sīhanādaṃnadatīti ‘‘seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadatī’’ti vuttovāyamattho. Atha vā sīhanādasadisaṃ nādaṃ nadati. Ayamattho khandhavaggasaṃyutte āgatena sīhanādasuttena (saṃ. ni. 3.78) dīpetabbo. Yathā vā sīho migarājā parissayānaṃ sahanato, goṇamahiṃ samattavāraṇādīnaṃ hananato ca ‘‘sīho’’ti vuccati, evaṃ tathāgato munirājā lokadhammānaṃ sahanato, parappavādānaṃ hananato ca ‘‘sīho’’ti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ nadati. Tattha yathā migasīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīho dasatathāgatabalena samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso ‘‘iti rūpa’’ntiādinā (saṃ. ni. 3.78; a. ni. 8.2) nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ ‘‘parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti.
‘构造了问题’,指将自己想要了知的义理,依照自己智慧之力的程度构造出来。‘就在那一刻’,指在被问的那一刻,便以如理现前之辩才予以解答。由于解答随顺其意乐,且随顺义理与法,故确实令心满意。对于沙门乔达摩,‘他们认为应听闻’,指因为除了八难之外,在第九个时机可以获得,故生起恭敬心,以极大的热忱认为‘我们导师所教导的,我们应当听闻’,即应当接受。‘心堪任、心柔软’,指由于净信增长、远离烦恼,故心堪任、心柔软。‘头脑清净’,指空洞的清净、无意义的清净。所谓‘已净信者所应作之礼敬’,是由已净信者所应作的礼敬,它有两种:法供养与财供养。其中,为了显示财供养,他说:‘殊胜的……’等。而法供养,则正是以巴利经文中的‘他们为达彼状态而修行’来显示。‘为达彼状态’,指为了达到那个状态,即为了达到那个为了出离轮回之苦而宣说法的状态。为了显示此义,故说:‘为了圆满法随法行。’因为法随法行是以出离轮回之苦为究竟,而此法随法行,是应依如此次第而修行的;对于修行者而言,若具备内在诸缘,其圆满是决定性的。为了显示那次第,他说:‘有些出身良好的……’
Pañhaṃ abhisaṅkharitvāti ñātumicchitaṃ atthaṃ attano ñāṇabalānurūpaṃ abhisaṅkharitvā. Taṅkhaṇaññevāti pucchitakkhaṇeyeva ṭhānuppattikapaṭibhānena vissajjeti. Ajjhāsayānurūpaṃ, atthadhammānurūpañca vissajjanato cittaṃ paritosetiyeva. Assāti samaṇassa gotamassa. Sotabbaṃ maññantīti aṭṭhakkhaṇavajjitena navamena khaṇena labbhamānattā ‘‘yaṃ no satthā sāsati, taṃ mayaṃ sossāmā’’ti ādarabhāvajātā mahanteneva ussāhena sotabbaṃ sampaṭicchitabbaṃ maññati. Kallacittā muducittāti pasādābhivuddhiyā vigatupakkilesatāya kallacittā muducittā honti. Muddhappasannāti tucchappasannā niratthakappasannā. Pasannākāro nāma pasannehi kātabbasakkāro, so duvidho dhammāmisapūjāvasena, tattha āmisapūjaṃ dassento ‘‘paṇītānī’’tiādimāha. Dhammapūjā pana pāḷiyameva ‘‘tathattāya paṭipajjantī’’ti iminā dassitā. Tathābhāvāyāti yathābhāvāya yassa vaṭṭadukkhanissaraṇassa atthāya dhammo desito, tathābhāvāya. Tadevatthaṃ dassetuṃ ‘‘dhammānudhammapaṭipattipūraṇatthāyā’’ti vuttaṃ. Dhammānudhammapaṭipatti hi vaṭṭadukkhanissaraṇapariyosānā, sā ca dhammānudhammapaṭipatti yāya anupubbiyā paṭipajjitabbā, paṭipajjantānañca sati ajjhattikaṅgasamavāye ekaṃsikā tassā pāripūrīti taṃ anupubbiṃ dassento ‘‘keci saraṇesū’’tiādimāha. Yathā pūrentā pūretuṃ sakkoti nāma, tathā pūraṇaṃ dassetuṃ ‘‘sabbākārena pana pūrentī’’ti vuttaṃ.
而在此处,“已行道者亦令成就”这一句,是位于显示狮吼功德圆满成就的经文段落中。应予以汇集,即总括而言。所谓“我见有一类……乃至……”,是世尊的一种狮吼,不共于他人、不可推翻、为最上之吼、非虚妄之吼。其余诸吼亦同此理。“又,有一类苦行者”,这是章节的标题。所谓“前十种”,即从“我见有一类苦行者生于地狱”的狮吼开始,直至“于解脱无有与我相等者”的狮吼为止,这前十种狮吼,此处以属格表示简别。因此说“一一”。而从“于众中作吼”等开始,至“行道者亦恭敬我”结束,各有十种狮吼作为眷属。因为当世尊作“我见有一类苦行者生于地狱”的狮吼时,他于众中作吼,无畏而吼;彼处有人发问,他便解答问题;以解答令他人之心满意;闻者认为值得听闻;闻后对世尊生起净信;生净信后作出净信的表征;对于所开示的道迹,他们为证得如实而修行;已行道者亦恭敬我——如此围绕,义理连结是可能的。其余九种亦同此理。
Imasmiṃ panokāseti ‘‘paṭipannā ca ārādhentī’’ti sīhanādakiccapāripūriṭṭhapane pāḷipadese. Samodhānetabbāti saṅkalayitabbā. Ekaccaṃ…pe… passāmīti bhagavato eko sīhanādo asādhāraṇo aññehi appaṭivattiyo seṭṭhanādo abhītanādoti katvā. Esa nayo sesesupi. Aparaṃ tapassinti adhikāro. Purimānaṃ dasannanti ‘‘ekaccaṃ tapassiṃ niraye nibbattaṃ passāmī’’ti vuttasīhanādato paṭṭhāya yāva ‘‘vimuttiyā mayhaṃ sadiso natthī’’ti vuttasīhanādā purimakānaṃ dasannaṃ sīhanādānaṃ, niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Tenāha ‘‘ekekassā’’ti. ‘‘Parisāsu ca nadatī’’ti ādayo ‘‘paṭipannā ca maṃ ārādhentī’’ti pariyosānā dasa dasa sīhanādā parivārā. ‘‘Ekaccaṃ tapassiṃ niraye nibbattaṃ passāmī’’ti hi sīhanādaṃ nadanto bhagavā parisāsu nadati visārado hutvā nadati, tattha ca pañhaṃ pucchanti, pañhaṃ vissajjeti, vissajjanena parassa cittaṃ ārādheti, sutvā sotabbaṃ maññanti, sutvā ca bhagavato pasīdanti, pasannā ca pasannākāraṃ karonti, yaṃ paṭipattiṃ deseti, tathattāya paṭipajjanti, paṭipannā ca maṃ ārādhentīti evaṃ parivāretvā atthayojanā sambhavati. Ayameva nayo sesesupi navasu.
“如是”等语,是将前述诸狮吼总括显示。彼十种,即“于众中作吼”等十种狮吼。所谓“前十种”,指如前所述、作为根本的前十种狮吼。以眷属而言:各各以根本为基础,依眷属方式组合,便成为百种狮吼。而前十种,即不作为根本、不以眷属方式组合的前十种,如是则有一百一十种狮吼。然而在另一部经中,即中部《小狮吼经》等处,彼处仅依数目而言。因为此经为“大狮吼”,故称为“大狮吼”,并非如中部《大狮吼经》那样相对于《小狮吼经》而得名,这是意旨所在。
‘‘Eva’’ntiādinā yathāvuttānaṃ sīhanādānaṃ saṅkalayitvā dassanaṃ. Te dasāti ‘‘parisāsu ca nadatī’’ti ādayo dasa sīhanādā. Purimānaṃ dasannanti yathāvuttānaṃ mūlabhūtānaṃ purimakānaṃ dasasīhanādānaṃ. Parivāravasenāti mūliṃ katvā paccekaṃ parivāravasena yojiyamānā sataṃ sīhanādā. Purimā ca dasāti mūlamūliyo katvā parivāravasena ayojiyamānā purimakā ca dasāti evaṃ dasādhikaṃ sīhanādasataṃ hoti. Aññasmiṃ pana sutteti majjhimāgamacūḷasīhanādasuttādimhi (ma. ni. 1.193) tenāti saṅkhyāmahattena. Mahāsīhanādattā idaṃ suttaṃ ‘‘mahāsīhanāda’’nti vuccati, na pana majjhimanikāye mahāsīhanādasuttamiva cūḷasīhanādasuttamupādāyāti adhippāyo.
外道别住论说之注释
Titthiyaparivāsakathāvaṇṇanā
404“遮止已”,即通过显示彼之存在与不存在而加以拒绝、遮止之后。世尊在《巴提迦品》的《优昙婆罗经》中,以“此处,尼拘律,有苦行者”等开示随烦恼的分别与清净的分别,并于尼拘律遍行者的众会前作狮吼。为显示此义,故说“今”等。“曾作吼”,即依《优昙婆罗经》中所说方式,先前对尼拘律遍行者所作之吼。“苦行梵行者”,即最上苦行者,或以苦行、以精进而为梵行者。“此”,即巴利圣典中所载“于王舍城……乃至……发问”之语。然而阿阇梨则仅回顾了如注疏所述之语。于此,虽然当尼拘律发问、世尊为其解答时,世尊并非住在鹫峰山,而是就在王舍城附近的优昙婆罗女王的园中,因于此处发问与解答,然而世尊在鹫峰山的住处当时尚未中断,因此巴利圣典中有“于彼处我”等语,注疏中亦有“于彼处,住在王舍城鹫峰山的我”等语,此义亦由“彼世尊”等语所显示,应如此理解。“于鹫峰山”,这是指当时所作的住处而说,故以“于鹫峰山大寺”显示。“优昙婆罗”,即具彼名称之女。“园”,指于彼处所建的遍行者僧园,以此而言。“尼拘律”,是名为尼拘律的遍行者。“檀越”,是名为檀越的居士,有五百居士随从,为……
404.Paṭisedhetvāti tathā bhāvābhāvadassanena paṭikkhipitvā. Yaṃ bhagavā pāthikavagge udumbarikasutte (dī. ni. 3.57) ‘‘idha nigrodha tapassī’’tiādinā upakkilesavibhāgaṃ, pārisuddhivibhāgañca dassento saparisassa nigrodhaparibbājakassa purato sīhanādaṃ nadati, taṃ dassetuṃ ‘‘idānī’’tiādi vuttaṃ. Naditapubbanti udumbarikasutte āgatanayena pubbe nigrodhaparibbājakassa naditaṃ . Tapabrahmacārīti uttamatapacārī, tapena vā vīriyena brahmacārī. Idanti ‘‘rājagahe…pe… pañhaṃ apucchī’’ti pāḷiyaṃ āgatavacanaṃ. Ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.403) pana yathāvuttaṃ aṭṭhakathāvacanameva paccāmaṭṭhaṃ. Ettha ca kāmaṃ yadā nigrodho pañhamapucchi, bhagavā cassa vissajjesi, na tadā bhagavā gijjhakūṭe pabbate viharati, rājagahasamīpeyeva udumbarikāya deviyā uyyāne viharati tattheva tathā pucchitattā, vissajjitattā ca, tathāpi gijjhakūṭe pabbate bhagavato vihāro na tāva vicchinno, tasmā pāḷiyaṃ ‘‘tatra ma’’ntiādivacanaṃ, aṭṭhakathāyañca ‘‘tatra rājagahe gijjhakūṭe pabbate viharantaṃ ma’’ntiādivacanaṃ vuttanti imamatthampi ‘‘yaṃ taṃ bhagavā’’tiādinā viññāpetīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Gijjhakūṭe pabbate’’ti idaṃ tattha katavihāraṃ sandhāya vuttanti dasseti ‘‘gijjhakūṭe mahāvihāre’’ti iminā. Udumbarikāyāti tannāmikāya. Uyyāneti tattha kataparibbājakārāmaṃ sandhāya vadati. Nigrodho nāma channaparibbājako. Sandhāno nāma pañcaupāsakasataparivāro anāgāmiupāsako. Kathāsallāpanti ‘‘yagghe gahapati jāneyyāsi, kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapatī’’tiādinā (dī. ni. 3.53) sallāpakathaṃ. Paranti atisayatthe nipāto. Viyāti padapūraṇamatte yathā taṃ ‘‘ativiyā’’ti. Andhabālanti paññācakkhunā andhaṃ bālajanaṃ. Yogeti naye, dukkhanissaraṇūpāyeti attho.
405“Anenāti bhagavatā”即“由世尊”。在《大品·出家犍度》中,有“yaṃ parivāsaṃ parivasati”这一连接——“他行别住”。“过去曾是外道者,称为曾为外道者”,此为阿阇梨舍利弗长老所说。由于他最初受出家后便行别住,故说“立于沙弥地”。“Taṃ”是指以两种方式所说明的别住。“Pabbajjaṃ”则指在“愿出家,愿受具足戒”此句中所说的出家受持。如同在“超过两夜三夜可作共宿”中,“两夜”一词仅为语言通顺而说。然而,因为必须在沙弥地阶段行别住,而非在家阶段,所以未行别住便不能获得出家。在“不得入村等”中,依“等”字应知包含七种行持:不得亲近妓女、寡妇、少女、黄门、比丘尼等交往范畴;于同梵行者应作之事不懒惰等;于诵经、提问等有强烈的意欲;对来此说原先外道坏话者感到高兴,对说佛陀等坏话者感到不高兴;对来此说原先外道好话者感到不高兴,对说佛陀等好话者感到高兴。行别住时应圆满而行,即在行别住时,应以圆满的方式而行持。以八种行持的圆满,即如前所说的八种行持圆满。此处指在别住中,或在具足戒中。“如磨炼、捶打”意指如同
405.Anenāti bhagavatā. Khandhaketi mahāvagge pabbajjakhandhake (mahāva. 96) yaṃ parivāsaṃ parivasatīti yojanā. ‘‘Pubbe aññatitthiyo bhūtoti aññatitthiyapubbo’’ti (sārattha. ṭī. 76) ācariyasāriputtattherena vuttaṃ. Paṭhamaṃ pabbajjaṃ gahetvāva parivasatīti āha ‘‘sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhito’’ti. Tanti dvīhi ākārehi vuttaṃ parivāsaṃ. Pabbajjanti ‘‘ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampada’’nti ettha vuttaṃ pabbajjaggahaṇaṃ. ‘‘Uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyyā’’ti (pāci. 51) ettha dirattaggahaṇaṃ viya vacanasiliṭṭhatāvaseneva vuttaṃ. Yasmā pana sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhiteneva parivasitabbaṃ, na gihibhūtena, tasmā aparivasitvāyeva pabbajjaṃ labhati. Na gāmappavesanādīnīti ettha ādisaddena navesiyāvidhavāthullakumārikapaṇḍakabhikkhunigocaratā, sabrahmacārīnaṃ kiṃ karaṇīyesu dakkhānalasāditā, uddesaparipucchādīsu tibbacchandatā, yassa titthāyatanato idhāgato, tassa avaṇṇabhaṇane attamanatā, buddhādīnaṃ avaṇṇabhaṇane anattamanatā, yassa titthāyatanato idhāgato, tassa vaṇṇabhaṇane anattamanatā, buddhādīnaṃ vaṇṇabhaṇane attamanatāti imesaṃ sattavattānaṃ saṅgaho veditabbo. Pūrentena parivasitabbanti yadā parivasati, tadā pūramānena parivasitabbaṃ. Aṭṭhavattapūraṇenāti yathāvuttānaṃ aṭṭhannaṃ vattānaṃ pūraṇena. Etthāti parivāse, upasampadāya vā. Ghaṃsitvā koṭṭetvāti ajjhāsayavīmaṃsanavasena suvaṇṇaṃ viya ghaṃsitvā koṭṭetvā. Pabbajjāyāti nidassanamattaṃ. Upasampadāpi hi tena saṅgayhati.
“坐在僧众中间”意为:为了受具足戒羯磨,在足够数量的比丘中间,如同僧中上座一般,为了护念他而坐下。这是阿阇梨所说的。但现在许多典籍中,可见“让他坐下”这样的使役形式读法。刚受具足戒不久者,称为“acirūpasampanna”。为了显示其义,说“受具足戒后不久”。这里所指的只是身远离与心远离,因为这是为了达到依止远离而修行的增上缘故,所以说“以身与心”。“离开”即远离。对于这样的他,在净化戒上的不放逸是不言而喻的,所以只显示在业处上的不放逸。“心已投向”指心已投向涅槃,即心倾向于彼、斜向彼、朝向彼。如此状态者,由于无所顾念,名为“舍弃身体者”。为了表明此意,说“舍弃了自身”。这里“自己”指心,因为色身并非其境。“Yassa”指阿罗汉果。出身良好的善家子,若具足正行,也会为了证得阿罗汉果而期望出家。因此,将他们也与那些具足正行的善家子归为一类,说“具足正行的善家子”。以此,具足正行的出身良好善家子也被包含在内。而“正确地”一词,表明所指的正是具足正行者。因为“我陷于生……”等,是依循教导、以悚惧为先的出家,所以说“正确地”。因此说“以因、以缘”。其中,“以因”指以方法、方便。“以缘”是解释此义的话。“Taṃ”指阿罗汉果。只有它才配称为“无上梵行的究竟”,因为其他并非如此。“Yaṃtaṃ”等词有恒常关联,依语法规则也显示此义,所以说“因为它的……”等。为了前面所说的“善家子为了……而出家”中的那个阿罗汉果,善家子们出家,因此可知这里所指的即是阿罗汉果。这是意趣。“不依他人”指没有其他人为其作证之缘,即自己证得。如同前缀“upa-”,前缀“saṃ-”也是随顺词根之词,所以说“达到”,即到达、证得之义。或者,“upa-”是随顺词根之词,而“saṃ-”是词根的特殊限定词,所以说“圆满成就”,即成就、圆满无学的戒、定、慧。
‘‘Gaṇamajjhe nisīditvāti upasampadākammassa gaṇappahonakānaṃ bhikkhūnaṃ majjhe saṅghatthero viya tassa anuggahatthaṃ nisīditvā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.405) ācariyena vuttaṃ, idāni pana bahūsupi potthakesu ‘‘taṃ nisīdāpetvā’’ti kāritavasena pāṭho dissati. Aciramupasampannassa assāti acirūpasampanno, atthamattaṃ pana dassetuṃ ‘‘upasampanno hutvā naciramevā’’ti āha. Kāyacittavivekāva idhādhippetā upadhivivekatthaṃ paṭipajjanādhikārattāti vuttaṃ ‘‘kāyena ceva cittena cā’’ti. Vūpakaṭṭhoti vivitto. Tādisassa sīlavisodhane appamādo avuttasiddhoti kammaṭṭhāne appamādameva dasseti. Pesitacittoti nibbānaṃ pati pesitacitto, tanninno tappoṇo tappabbhāroti vuttaṃ hoti, evaṃbhūto ca tathā anapekkhatāya vissajjitakāyo nāmāti adhippāyamāvikātuṃ ‘‘vissaṭṭhaattabhāvo’’ti vuttaṃ. Attāti cettha cittaṃ vuccati rūpakāyassa avisayattā. Yassāti arahattaphalassa. Jātikulaputtāpi ācārasampannā eva arahattādhigamāya pabbajjāpekkhā hontīti tepi jātikulaputte teheva ācārakulaputtehi ekasaṅgahe karonto ‘‘ācārakulaputtā’’ti āha. Iminā hi ācārasampannā jātikulaputtāpi saṅgahitā honti. Ācārasampannānamevādhippetabhāvo ca ‘‘sammadevā’’ti saddantarena viññāyati. ‘‘Otiṇṇomhi jātiyā’’tiādinā nayena hi saṃvegapubbikaṃ yathānusiṭṭhaṃ pabbajjaṃ sandhāya ‘‘sammadevā’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘hetunāva kāraṇenevā’’ti. Tattha hetunāti nayena upāyena. Kāraṇenevāti tabbivaraṇavacanaṃ . Tanti arahattaphalaṃ. Tadeva hi ‘‘anuttaraṃ brahmacariyapariyosāna’’nti vattumarahati aññesaṃ tathā abhāvato. ‘‘Yaṃtaṃsaddā niccasambandhā’’ti saddanayenapi tadatthaṃ dasseti ‘‘tassa hī’’tiādinā. ‘‘Yassatthāya…pe… pabbajjantī’’ti pubbe vuttassa tassa arahattaphalassa atthāya kulaputtā pabbajanti, tasmā arahattaphalamidhādhippetanti viññāyatīti adhippāyo. Natthi paro jano tathā sacchikaraṇe paccayo yassāti aparappaccayo, taṃ. Upa-saddo viya saṃ-saddopi dhātusaddānuvattakoti vuttaṃ ‘‘pāpuṇitvā’’ti, patvā adhigantvāti attho. Upa-saddo vā dhātusaddānuvattako, saṃ-saddo pana dhātuvisesakoti āha ‘‘sampādetvā’’ti, asekkhā sīlasamādhipaññāyo nipphādetvā, paripūretvāvāti attho.
“Niṭṭhāpetuṃ”意为以结颂方式作结。因为以“梵行的究竟……住”这一阿罗汉顶峰,说法已作结。而为了总结它,法结集者说“有一位……成为……”。“一位”在此处指其中之一,并非因名字、种姓等不为人知。“Arahantānaṃ”此词在引出时是属格。由于如此引出,他们便成为其中的一员。为了显示此意,说“世尊”等。然而,有些人这样说:“Arahantānaṃ”此词在关联中即是属格,因此,此处为了显示与剩余文句相关的意趣,而说了“世尊”等。至于此处未从义理上详细分析的,则很容易理解。
Niṭṭhāpetunti nigamanavasena pariyosāpetuṃ. ‘‘Brahmacariyapariyosānaṃ…pe… vihāsī’’ti iminā eva hi arahattanikūṭena desanā pariyosāpitā, taṃ pana nigametuṃ ‘‘aññataro…pe… ahosī’’ti dhammasaṅgāhakehi vuttaṃ. Ekatova idha aññataro, na pana nāmagottādīhi apākaṭato. Arahantānanti ubbāhane cetaṃ sāmivacanaṃ. Tathā ubbāhitattā ca tesamabbhantaroti attho āpannoti adhippāyaṃ dassento ‘‘bhagavato’’tiādimāha. Keci pana evaṃ vadanti – arahantānanti cetaṃ sambandheyeva sāmivacanaṃ, ato cettha saha pāṭhasesena adhippāyamatthaṃ dassetuṃ ‘‘bhagavato’’tiādi vuttanti. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
以上是《吉祥悦意》(即《长部》注)中《大狮子吼经》注释的隐义开显。此注名为《善悦》,能阐明极其微细、甚深、难解之义,生起极清净、广大智慧与辩才。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthappakāsaniyā mahāsīhanādasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.