礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
《长部》·《戒蕴品注》
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Dīghanikāye · Sīlakkhandhavaggaṭṭhakathā
序说
197 段
他的内心因悲悯而清凉,智慧的光明驱散了愚痴的黑暗。
我礼敬那位善逝,他在人、天与梵天世界中受到尊崇,已超越一切趣向而解脱。
佛陀也是通过修习并亲自证悟,才成就了佛陀的境界。
我礼敬那无上的法,佛陀所到达的、垢秽已逝去的法。
善逝的亲生孩子,那些能摧破魔罗军队的弟子们;
我以头顶礼由八辈圣者组成的圣僧团。
我以清净信心,礼敬三宝,成就这份福德;
凭它的威力,我灭除了一切障碍,
这部篇幅长、名为《长经》的精妙殊胜圣典,
被诸佛与随佛觉悟者所共同赞叹,具有能引生信心的功德。
为阐明义理,此义注最初由五百位具足神通的自在者诵出;
其后亦随之结集传诵。
不过,然后是由具大威德的大玛欣德带到锡兰岛的。
这是为了岛上的居民,把(注疏)用僧伽罗语安立下来。
我从那里拿开之后,使用僧伽罗语,一种让人心生欢喜的语言。
把它安立成符合经论理趣、没有过失的。
不违长老之宗义,彼等为长老传承之明灯,
具极精细抉择之智,住于大寺中。
舍弃一再重复之义,我将阐明其义。
为了让善士们心生欢喜,也为了让正法长久住世。
关于戒的论述、头陀支法,以及所有业处。
附有行为方式规定的禅那与等至详细解说。
一切神通,及慧集成之决择;
诸蕴、界、处、根,并四种圣法。
诸谛与缘起的开示,极清净而理趣精妙;
不离经教轨辙之道,以及观的修习。
凡此一切,我已在《清净道论》中极清净地宣说;
是故于此,我不复更作详论。
“清净道论居于中,此正是四阿含之;
住已,当如所说而宣其义。”
既然已经这样完成了,因此,拿着它,与这部一起。
你们要通过这部注疏,了解依据长部经典而来的义理。
Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ; Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ. Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca; Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ. Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ; Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ. Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ; Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena. Dīghassa dīghasuttaṅkitassa, nipuṇassa āgamavarassa; Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa, saddhāvahaguṇassa. Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi; Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi. Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha, vasinā mahāmahindena; Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya. Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ; Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ. Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ; Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ. Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi; Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa. Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni; Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro. Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva; Khandhadhātāyatanindriyāni, ariyāni ceva cattāri. Saccāni paccayākāradesanā, suparisuddhanipuṇanayā; Avimuttatantimaggā, vipassanā bhāvanā ceva. Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ; Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi. ‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi; Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathā bhāsitaṃ atthaṃ’’. Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya; Aṭṭhakathāya vijānatha, dīghāgamanissitaṃ atthanti.
其中,所谓长部,按品来分共有三品:戒蕴品、大品、波梨品;按经来算,则收录三十四部经。在这些品当中,戒蕴品排在最先;在这些经当中,《梵网经》排在最先。《梵网经》开头“如是我闻”等语,就是具寿阿难尊者在第一次结集时所说的缘起部分。
Tattha dīghāgamo nāma sīlakkhandhavaggo, mahāvaggo, pāthikavaggoti vaggato tivaggo hoti; suttato catuttiṃsasuttasaṅgaho. Tassa vaggesu sīlakkhandhavaggo ādi, suttesu brahmajālaṃ. Brahmajālassāpi ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi.
第一次大结集的故事
Paṭhamamahāsaṅgītikathā
第一次大结集虽然已经在律藏中形成传承,但为了理解它的缘起,在这里也应当这样来了解。也就是说,从世尊开示《转法轮经》开始,直到调伏游方者苏跋达、完成佛陀应做的事业为止;后来,世尊在拘尸那罗、末罗族人的娑罗林、双生娑罗树之间,在毗舍佉月满月日的后夜时分,以无余涅槃界般涅槃,世尊——世间的依怙——就这样入灭了。到了分配世尊舍利的那一天,聚集了七十万比丘。僧团的上座具寿大迦叶,在世尊般涅槃后第七天,想起那位年老才出家的苏跋达说过的话:“够了,贤友们,不要悲伤,不要哀哭。我们已经从那位大沙门那里解脱了。我们以前总是被‘这对你们是允许的,这对你们是不允许的’所困扰;现在呢,我们想做什么就做什么,不想做什么就不做。”(《小品》437)他又想到,这样的僧团集会以后很难再有了,于是心里想:“确实有可能发生这种事:那些恶比丘会认为‘导师的教法已经过去了’,一旦得到机会拉帮结派,不久就会让正法消失。可是,只要法与律还存在,这教法就仍然是导师还在时的教法。世尊确实这样说过——
Paṭhamamahāsaṅgīti nāma cesā kiñcāpi vinayapiṭake tantimārūḷhā, nidānakosallatthaṃ pana idhāpi evaṃ veditabbā. Dhammacakkappavattanañhi ādiṃ katvā yāva subhaddaparibbājakavinayanā katabuddhakicce, kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālānamantare visākhapuṇṇamadivase paccūsasamaye anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbute bhagavati lokanāthe, bhagavato dhātubhājanadivase sannipatitānaṃ sattannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ saṅghatthero āyasmā mahākassapo sattāhaparinibbute bhagavati subhaddena vuḍḍhapabbajitena – ‘‘alaṃ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha, sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena, upaddutā ca homa – ‘idaṃ vo kappati, idaṃ vo na kappatī’ti, idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma, taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma na taṃ karissāmā’’ti (cūḷava. 437) vuttavacanamanussaranto, īdisassa ca saṅghasannipātassa puna dullabhabhāvaṃ maññamāno, ‘‘ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ pāpabhikkhū ‘atītasatthukaṃ pāvacana’nti maññamānā pakkhaṃ labhitvā nacirasseva saddhammaṃ antaradhāpeyyuṃ, yāva ca dhammavinayo tiṭṭhati, tāva anatītasatthukameva pāvacanaṃ hoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
阿难,我为你们宣说并制定的法与律,在我去世后,就是你们的导师。
‘Yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā’ti (dī. ni. 2.216).
我何不结集法与律,让这教法长久住世、久远流传呢?
‘Yaṃnūnāhaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyaṃ, yathayidaṃ sāsanaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ’.
还有,世尊曾对我这样说——
Yañcāhaṃ bhagavatā –
“迦叶,你会受持我这些麻布粪扫衣——那些穿旧了的粪扫衣吧。”说了这话之后,便以共同受用的方式受用袈裟。
‘Dhāressasi pana me tvaṃ, kassapa, sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī’ti (saṃ. ni. 2.154) vatvā cīvare sādhāraṇaparibhogena.
比丘们,只要我愿意,就能完全远离各种欲,远离各种不善的法,带着寻和伺,进入并安住在由远离而生的喜和乐的第一禅。比丘们,迦叶也一样,只要他愿意,就能完全远离各种欲,远离各种不善的法,带着寻和伺,进入并安住在由远离而生的喜和乐的第一禅。
‘Ahaṃ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi; kassapopi, bhikkhave, yāvadeva, ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’ti (saṃ. ni. 2.152).
世尊用这样的方式,把迦叶置于和自己同等的地位来摄受他,让他也拥有九次第定、六神通这些超越常人的法;又因为他在虚空中摇手时心无黏着,以及他如月一般的行持,而赞叹他。对这样的迦叶来说,还会有什么别的亏欠呢?世尊不就像一位国王,把属于自己的铠甲和权势授予那位能继承家族血脉的王子,心里想着“这孩子将来能延续我正法的血脉”,于是用这种不共的摄受来摄受他,用这种殊胜的赞叹来赞叹他吗?迦叶尊者这样思惟着,为了结集法与律,就激发了比丘们的精进。正如他所说——
Evamādinā nayena navānupubbavihārachaḷabhiññāppabhede uttarimanussadhamme attanā samasamaṭṭhapanena ca anuggahito, tathā ākāse pāṇiṃ cāletvā alaggacittatāya ceva candopamapaṭipadāya ca pasaṃsito, tassa kimaññaṃ āṇaṇyaṃ bhavissati. Nanu maṃ bhagavā rājā viya sakakavacaissariyānuppadānena attano kulavaṃsappatiṭṭhāpakaṃ puttaṃ ‘saddhammavaṃsappatiṭṭhāpako me ayaṃ bhavissatī’ti, mantvā iminā asādhāraṇena anuggahena anuggahesi, imāya ca uḷārāya pasaṃsāya pasaṃsīti cintayanto dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesi. Yathāha –
那时,具寿大迦叶对比丘们说:“贤友们,有一次,我与约五百位比丘组成的大比丘僧团一起,从波婆城出发,沿着长途道路前往拘尸那罗。”(《小品》437)整段须跋陀品的内容,应当详细理解。至于其中的义理,我会在讲到《大般涅槃》末尾相关之处时再作解说。
‘‘Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi – ‘ekamidāhaṃ, āvuso, samayaṃ pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭipanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehī’’ti (cūḷava. 437) sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ vitthārato veditabbaṃ. Atthaṃ panassa mahāparinibbānāvasāne āgataṭṭhāneyeva kathayissāma.
从那之后,他又说道:
Tato paraṃ āha –
来吧,贤友们,让我们结集法和律,免得非法张扬而法被压制,非律张扬而律被压制,免得说非法的人势力强大而说法的人势弱,免得说非律的人势力强大而说律的人势弱。
‘‘Handa mayaṃ, āvuso, dhammañca vinayañca saṅgāyāma, pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; pure avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti, pure avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī’’ti (cūḷava. 437).
比丘们说:“那么,尊者,请长老挑选比丘吧。”然而,长老把成百上千的比丘排除在外——那些比丘中有凡夫、入流者、一来者、不来者、纯观行者以及漏尽者,他们都能持诵全部九分导师教法的教理——然后他挑选了四百九十九位比丘,全都是通达三藏一切教理分类、证得无碍解、具大威力的漏尽者,其中大多数是被世尊授记为“最为第一”的三明等类的漏尽比丘。正是针对这些人,才这样说:“那时,具寿大迦叶挑选了四百九十九位阿拉汉。”
Bhikkhū āhaṃsu – ‘‘tena hi, bhante, thero bhikkhū uccinatū’’ti. Thero pana sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhare puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmi sukkhavipassaka khīṇāsavabhikkhū anekasate, anekasahasse ca vajjetvā tipiṭakasabbapariyattippabhedadhare paṭisambhidāppatte mahānubhāve yebhuyyena bhagavato etadaggaṃ āropite tevijjādibhede khīṇāsavabhikkhūyeva ekūnapañcasate pariggahesi. Ye sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā mahākassapo ekenūnāni pañca arahantasatāni uccinī’’ti (cūḷava. 437).
那位长老为什么只差一位(没有凑满五百)呢?是为了给尊者阿难留一个位置。因为,无论与尊者阿难一起,还是缺了他,都无法完成法的结集。而这位尊者当时还是有学,还有应当修办的事,所以即使他参与,也无法承担结集的工作。不过,对他而言,十力所教导的经典、应颂等法,没有哪一样是他不曾亲闻的。正如所说:
Kissa pana thero ekenūnamakāsīti? Āyasmato ānandattherassa okāsakaraṇatthaṃ. Tenahāyasmatā sahāpi, vināpi, na sakkā dhammasaṅgītiṃ kātuṃ. So hāyasmā sekkho sakaraṇīyo, tasmā sahāpi na sakkā. Yasmā panassa kiñci dasabaladesitaṃ suttageyyādikaṃ appaccakkhaṃ nāma natthi. Yathāha –
“我从佛陀那里领受了八万二千法蕴,从比丘们那里领受了两千;
我所现起的法,总共八万四千。”
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027);
因此,没有他是不行的。
Tasmā vināpi na sakkā.
如果这样,那么即使他还是有学,因为对法结集的贡献很大,也应该被长老选入,那为什么没有选他呢?为了避免别人的非议。长老对阿难尊者极为信任,甚至阿难头上已经长了白发,长老还用“这小孩子还不知道分寸”(相应部2.154)这样的话,用“小孩子”的说法来教导他。而这位尊者出身释迦族,是如来的堂弟,是如来叔父的儿子。在这里,有些比丘可能会觉得这是凭偏好选人,于是指责说:“放着那么多已经证得无学、获得无碍解的比丘不选,长老却选了还是有学、证得无碍解的阿难。”为了避免这种他人的非议,长老心想:“没有阿难,就无法完成法结集,我要在比丘们同意之后再接纳他。”所以他没有自己直接选他。
Yadi evaṃ sekkhopi samāno dhammasaṅgītiyā bahukārattā therena uccinitabbo assa, atha kasmā na uccinitoti? Parūpavādavivajjanato. Thero hi āyasmante ānande ativiya vissattho ahosi, tathā hi naṃ sirasmiṃ palitesu jātesupi ‘na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī’ti, (saṃ. ni. 2.154) kumārakavādena ovadati. Sakyakulappasuto cāyasmā tathāgatassa bhātā cūḷapituputto. Tattha keci bhikkhū chandāgamanaṃ viya maññamānā – ‘‘bahū asekkhapaṭisambhidāppatte bhikkhū ṭhapetvā ānandaṃ sekkhapaṭisambhidāppattaṃ thero uccinī’’ti upavadeyyuṃ. Taṃ parūpavādaṃ parivajjento, ‘ānandaṃ vinā dhammasaṅgītiṃ na sakkā kātuṃ, bhikkhūnaṃyeva naṃ anumatiyā gahessāmī’ti na uccini.
这时,比丘们自己主动替阿难向长老请求。正如经中所说:
Atha sayameva bhikkhū ānandassatthāya theraṃ yāciṃsu. Yathāha –
比丘们对大迦叶尊者这样说:“尊者,这位阿难尊者虽然还是有学,但他不可能因为贪欲、嗔恨、愚痴、恐惧而走上邪道,而且他在世尊身边大量学习并受持了法与律。所以,尊者,请长老也把阿难尊者选上。”于是,大迦叶尊者就把阿难尊者也选上了。
‘‘Bhikkhū āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocuṃ – ‘ayaṃ, bhante, āyasmā ānando kiñcāpi sekkho abhabbo chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ, bahu cānena bhagavato santike dhammo ca vinayo ca pariyatto, tena hi, bhante, thero āyasmantampi ānandaṃ uccinatū’ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantampi ānandaṃ uccinī’’ti (cūḷava. 437).
就这样,经过比丘们同意而选出这位具寿,加上他一起,共有五百位长老。
Evaṃ bhikkhūnaṃ anumatiyā uccinitena tenāyasmatā saddhiṃ pañcatherasatāni ahesuṃ.
这时,长老比丘们心里想:“我们该在哪里结集法和律呢?”接着,长老比丘们又想:“王舍城地域广大,住处充足。不如我们就在王舍城住雨安居,结集法和律,同时不让其他比丘来王舍城安居。”
Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kattha nu kho mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā’’ti? Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘rājagahaṃ kho mahāgocaraṃ pahūtasenāsanaṃ, yaṃnūna mayaṃ rājagahe vassaṃ vasantā dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāma, na aññe bhikkhū rājagahe vassaṃ upagaccheyyu’’nti (cūḷava. 437).
他们为什么这样想呢?“这件事对我们来说可是坚固之事,万一有见解不同的人进入僧团里来捣乱怎么办?”于是,具寿大迦叶用白二甘马(提案加一次表决)宣布:
Kasmā pana nesaṃ etadahosi? ‘‘Idaṃ pana amhākaṃ thāvarakammaṃ, koci visabhāgapuggalo saṅghamajjhaṃ pavisitvā ukkoṭeyyā’’ti. Athāyasmā mahākassapo ñattidutiyena kammena sāvesi –
贤友,请僧团听我说:如果僧团觉得时机合适,僧团就认可这五百位比丘——他们在王舍城雨安居,合诵法与律;其他比丘不得到王舍城雨安居。这是公告。
‘‘Suṇātu me, āvuso saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho imāni pañca bhikkhusatāni sammanneyya rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabba’’nti. Esā ñatti.
贤友们,请僧团听我说:僧团认可这五百位比丘在王舍城雨安居,结集法与律,其他比丘不得在王舍城雨安居。哪位尊者认可这五百位比丘在王舍城雨安居、结集法与律、其他比丘不得在王舍城雨安居,就请默然;哪位不认可,就请说。
‘‘Suṇātu me, āvuso saṅgho, saṅgho imāni pañcabhikkhusatāni sammanna’’ti ‘rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti. Yassāyasmato khamati imesaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ sammuti’ rājagahe vassaṃ vasantānaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已经认可:这五百位比丘在王舍城雨安居,结集法与律;其他比丘不可以在王舍城雨安居。僧团认可这件事,所以默然。我这样受持。
‘‘Sammatāni saṅghena imāni pañcabhikkhusatāni rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (cūḷava. 438).
这一甘马语是在如来般涅槃后的第二十一天念诵的。因为世尊在毗舍佉月满月的黎明时分般涅槃,之后人们用香、花鬘等供养他那黄金色的遗体七天,这七天就叫作“善妙娱乐日”。接着七天,遗体在火葬堆上被火焚烧;再七天,人们围成矛篱,在香殿中供养舍利。这样一共过了二十一天。就在白分第五日,人们分配了舍利。在分配舍利那天,有人向聚集的大比丘僧团报告了苏跋达老年出家人的非行,于是按照前面所说的方式选出比丘,念诵了这甘马语。
Ayaṃ pana kammavācā tathāgatassa parinibbānato ekavīsatime divase katā. Bhagavā hi visākhapuṇṇamāyaṃ paccūsasamaye parinibbuto, athassa sattāhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ gandhamālādīhi pūjayiṃsu. Evaṃ sattāhaṃ sādhukīḷanadivasā nāma ahesuṃ. Tato sattāhaṃ citakāya agginā jhāyi, sattāhaṃ sattipañjaraṃ katvā sandhāgārasālāyaṃ dhātupūjaṃ kariṃsūti, ekavīsati divasā gatā. Jeṭṭhamūlasukkapakkhapañcamiyaṃyeva dhātuyo bhājayiṃsu. Etasmiṃ dhātubhājanadivase sannipatitassa mahābhikkhusaṅghassa subhaddena vuḍḍhapabbajitena kataṃ anācāraṃ ārocetvā vuttanayeneva ca bhikkhū uccinitvā ayaṃ kammavācā katā.
长老说完这段甘马语之后,就对比丘们说:“贤友们,现在已经给你们安排了四十天的时间。从这以后,就不能再说‘我有某某障碍’了。所以在这段时间里,谁如果有疾病的障碍,或者有戒师、亲教师的障碍,或者有父母的障碍,又或者需要烧制钵、缝制袈裟,那就先把这些障碍处理掉,把该做的事做完。”
Imañca pana kammavācaṃ katvā thero bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, idāni tumhākaṃ cattālīsa divasā okāso kato, tato paraṃ ‘ayaṃ nāma no palibodho atthī’ti, vattuṃ na labbhā, tasmā etthantare yassa rogapalibodho vā ācariyupajjhāyapalibodho vā mātāpitupalibodho vā atthi, pattaṃ vā pana pacitabbaṃ, cīvaraṃ vā kātabbaṃ, so taṃ palibodhaṃ chinditvā taṃ karaṇīyaṃ karotū’’ti.
长老这样说完之后,就在自己五百位随众的簇拥下,去了王舍城。其他各位大长老也各自带着自己的随众,为了让被忧箭刺透的众人得到安慰,分别朝各个方向离开了。而布纳长老则带着七百位比丘留在拘尸那罗,心想:“我要在如来般涅槃的地方,安慰那些来来往往的众人。”
Evañca pana vatvā thero attano pañcasatāya parisāya parivuto rājagahaṃ gato. Aññepi mahātherā attano attano parivāre gahetvā sokasallasamappitaṃ mahājanaṃ assāsetukāmā taṃ taṃ disaṃ pakkantā. Puṇṇatthero pana sattasatabhikkhuparivāro ‘tathāgatassa parinibbānaṭṭhānaṃ āgatāgataṃ mahājanaṃ assāsessāmī’ti kusinārāyaṃyeva aṭṭhāsi.
具寿阿难自己拿着世尊的衣钵,和五百位比丘一起向舍卫城游行而去——正如世尊尚未般涅槃时那样,如今世尊已般涅槃,他也是这样。他一路走,随从的比丘多到数不清。因此,这位具寿每到一个地方,都引发极大的哀哭。他们渐渐到达舍卫城后,住在舍卫城的人们听说“长老来了”,就手持香、花鬘等物出来迎接,一边哭着一边说:“尊者阿难,以前您都是和世尊一起来的,今天您把世尊留在哪里,自己来了?”就这样说着,放声大哭。那情形就像世尊般涅槃那天一样,出现了极大的悲泣。
Āyasmā ānando yathā pubbe aparinibbutassa, evaṃ parinibbutassāpi bhagavato sayameva pattacīvaramādāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Gacchato gacchato panassa parivārā bhikkhū gaṇanapathaṃ vītivattā. Tenāyasmatā gatagataṭṭhāne mahāparidevo ahosi . Anupubbena pana sāvatthimanuppatte there sāvatthivāsino manussā ‘‘thero kira āgato’’ti sutvā gandhamālādihatthā paccuggantvā – ‘‘bhante, ānanda, pubbe bhagavatā saddhiṃ āgacchatha, ajja kuhiṃ bhagavantaṃ ṭhapetvā āgatatthā’’tiādīni vadamānā parodiṃsu. Buddhassa bhagavato parinibbānadivase viya mahāparidevo ahosi.
那时,阿难尊者用与无常等相应的法谈,让大众信受之后,进入祇园精舍,礼拜了十力尊住过的香室,打开门,把床椅搬出来,拍打干净,清扫香室,扔掉枯萎的花鬘和垃圾,再把床椅搬回去,放回原来的位置。凡是世尊在世时该做的日常事务,他全都做了。做这些事的时候,在清扫浴室、备水等时候,他总会先礼拜香室,然后这样悲叹:“世尊啊,这不是您沐浴的时候吗?这不是您说法的时候吗?这不是您教诫比丘们的时候吗?这不是您作狮子卧的时候吗?这不是您洗脸的时候吗?”他就这样一边悲叹一边做。因为他安住于对世尊无量功德的深切忆念,心中有着坚固的爱敬,又是未断尽诸漏者,而且在无数百千生中,与世尊彼此饶益,早已生起柔和之心。这时,有一位天神提醒他说:“尊者阿难,您这样悲叹,又怎么能安慰别人呢?”他听了这话,心中受到触动,便振作起来。自从如来般涅槃以来,他长时间站着或坐着,身体四大过盛,为了调适身体,第二天他喝了催泻的牛奶药,就留在精舍里坐着。正是因为这个缘故,苏跋婆罗门派来的那个年轻人来了,阿难尊者对他说:
Tatra sudaṃ āyasmā ānando aniccatādipaṭisaṃyuttāya dhammiyākathāya taṃ mahājanaṃ saññāpetvā jetavanaṃ pavisitvā dasabalena vasitagandhakuṭiṃ vanditvā dvāraṃ vivaritvā mañcapīṭhaṃ nīharitvā papphoṭetvā gandhakuṭiṃ sammajjitvā milātamālākacavaraṃ chaḍḍetvā mañcapīṭhaṃ atiharitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā bhagavato ṭhitakāle karaṇīyaṃ vattaṃ sabbamakāsi. Kurumāno ca nhānakoṭṭhakasammajjanaudakupaṭṭhāpanādikālesu gandhakuṭiṃ vanditvā – ‘‘nanu bhagavā, ayaṃ tumhākaṃ nhānakālo, ayaṃ dhammadesanākālo, ayaṃ bhikkhūnaṃ ovādadānakālo, ayaṃ sīhaseyyakappanakālo, ayaṃ mukhadhovanakālo’’tiādinā nayena paridevamānova akāsi, yathā taṃ bhagavato guṇagaṇāmatarasaññutāya patiṭṭhitapemo ceva akhīṇāsavo ca anekesu ca jātisatasahassesu aññamaññassūpakārasañjanitacittamaddavo. Tamenaṃ aññatarā devatā – ‘‘bhante, ānanda, tumhe evaṃ paridevamānā kathaṃ aññe assāsessathā’’ti saṃvejesi. So tassā vacanena saṃviggahadayo santhambhitvā tathāgatassa parinibbānato pabhuti ṭhānanisajjabahulattā ussannadhātukaṃ kāyaṃ samassāsetuṃ dutiyadivase khīravirecanaṃ pivitvā vihāreyeva nisīdi. Yaṃ sandhāya subhena māṇavena pahitaṃ māṇavakaṃ etadavoca –
年轻人,今天不是时候,我今天喝了一点药,也许明天能来拜访。
‘‘Akālo, kho māṇavaka, atthi me ajja bhesajjamattā pītā, appeva nāma svepi upasaṅkameyyāmā’’ti (dī. ni. 1.447).
第二天,以质多长老为随从沙门前往,苏跋青年问他时,他诵出了这部属于《长部》的第十部经,名叫《苏跋经》。
Dutiyadivase cetakattherena pacchāsamaṇena gantvā subhena māṇavena puṭṭho imasmiṃ dīghanikāye subhasuttaṃ nāma dasamaṃ suttaṃ abhāsi.
那时,阿难长老让人把祇园大精舍里破损的地方修好。临近雨安居时,他离开比丘僧团,去了王舍城。其他参与结集法与律的比丘也是这样。正因为他们这样前往,经里才这样说:“那时,长老比丘们去了王舍城,要结集法与律。”他们在阿沙利月月圆日做了伍波萨他,第二天聚到一起,进入雨安居。
Atha ānandatthero jetavanamahāvihāre khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ kārāpetvā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya bhikkhusaṅghaṃ ohāya rājagahaṃ gato tathā aññepi dhammasaṅgāhakā bhikkhūti. Evañhi gate, te sandhāya ca idaṃ vuttaṃ – ‘‘atha kho therā bhikkhū rājagahaṃ agamaṃsu, dhammañca vinayañca saṅgāyitu’’nti (cūḷava. 438). Te āsaḷhīpuṇṇamāyaṃ uposathaṃ katvā pāṭipadadivase sannipatitvā vassaṃ upagacchiṃsu.
那时,王舍城周围有十八座大寺,全都荒废破败,到处是丢弃的杂物。因为世尊般涅槃后,所有比丘都各自带上自己的钵和衣,丢下精舍和房舍离开了。长老们在制定规约时,为了恭敬世尊的教法,也为了避免外道的讥嫌,心想:“我们第一个月先修补破损之处。”外道可能会这样说:“沙门乔达摩的弟子们,导师还在世时,他们照料精舍,导师般涅槃后却弃之不顾,施主们布施的大量财物都白白浪费了。”他们是为了避免这样的讥嫌才这样想的。这样想过之后,就制定了规约。关于这件事,经中这样说:
Tena kho pana samayena rājagahaṃ parivāretvā aṭṭhārasa mahāvihārā honti, te sabbepi chaḍḍitapatitauklāpā ahesuṃ. Bhagavato hi parinibbāne sabbepi bhikkhū attano attano pattacīvaramādāya vihāre ca pariveṇe ca chaḍḍetvā agamaṃsu. Tattha katikavattaṃ kurumānā therā bhagavato vacanapūjanatthaṃ titthiyavādaparimocanatthañca – ‘paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ karomā’ti cintesuṃ. Titthiyā hi evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘samaṇassa gotamassa sāvakā satthari ṭhiteyeva vihāre paṭijaggiṃsu, parinibbute chaḍḍesuṃ, kulānaṃ mahādhanapariccāgo vinassatī’’ti. Tesañca vādaparimocanatthaṃ cintesunti vuttaṃ hoti. Evaṃ cintayitvā ca pana katikavattaṃ kariṃsu. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
那时,长老比丘们这样想:“贤友们,世尊确实赞叹过修补破损。来吧,贤友们,我们第一个月修补破损,第二个月集合起来,结集法与律。”
‘‘Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – bhagavatā, kho āvuso, khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ vaṇṇitaṃ, handa mayaṃ, āvuso, paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ karoma, majjhimaṃ māsaṃ sannipatitvā dhammañca vinayañca saṅgāyissāmā’’ti (cūḷava. 438).
第二天,他们去到王宫门前站着。国王来了,顶礼之后问他们:“尊者,你们来是为了什么事?”接着又问自己该做什么事。长老们说明,需要人力来整修十八座大寺。国王就派了做工的人。长老们在一个月内把所有寺院都修好了,然后禀告国王:“大王,寺院修缮已经完成,现在我们要结集法与律。”国王说:“好,尊者,你们放心去做。我有王令之轮,你们有法轮。尊者,请吩咐,我该做什么?”长老们说:“大王,请为参加结集的比丘们准备集会的地方。”国王问:“尊者,我该在哪里建呢?”长老们回答:“大王,适合建在毗婆罗山一侧、七叶窟的入口处。”国王说:“萨度,尊者。”于是阿阇世王让人建了一座大堂,像毗首羯磨天所造的一样,墙壁、柱子、台阶都划分得极为匀称,装饰着种种花鬘和藤蔓图案,辉煌胜过王宫,庄严盖过天宫,像吉祥女神居住的地方,又像一整块石阶,让天众和世人的眼睛都舍不得离开,仿佛把世间一切可爱事物中最值得看的精华都聚在了一处。堂内悬挂着种种花串和垂花串,光彩夺目,帐幔低垂,地面像镶嵌了各色宝石的彩石,又以种种花朵作供养,极为庄严,犹如梵天的宫殿。装饰完成后,在那座大会堂里,为五百位比丘敷设了五百张无价的如法坐具,靠南边朝北设长老座,在堂中央朝东为世尊佛设了适合佛坐的法座,又在那里放了一把象牙扇,然后禀告比丘僧团:“尊者,我的事已经办好了。”
Te dutiyadivase gantvā rājadvāre aṭṭhaṃsu. Rājā āgantvā vanditvā – ‘‘kiṃ bhante, āgatatthā’’ti attanā kattabbakiccaṃ pucchi. Therā aṭṭhārasa mahāvihārapaṭisaṅkharaṇatthāya hatthakammaṃ paṭivedesuṃ. Rājā hatthakammakārake manusse adāsi. Therā paṭhamaṃ māsaṃ sabbavihāre paṭisaṅkharāpetvā rañño ārocesuṃ – ‘‘niṭṭhitaṃ, mahārāja, vihārapaṭisaṅkharaṇaṃ, idāni dhammavinayasaṅgahaṃ karomā’’ti. ‘‘Sādhu bhante visaṭṭhā karotha, mayhaṃ āṇācakkaṃ , tumhākañca dhammacakkaṃ hotu, āṇāpetha, bhante, kiṃ karomī’’ti. ‘‘Saṅgahaṃ karontānaṃ bhikkhūnaṃ sannisajjaṭṭhānaṃ mahārājā’’ti. ‘‘Kattha karomi, bhante’’ti? ‘‘Vebhārapabbatapasse sattapaṇṇi guhādvāre kātuṃ yuttaṃ mahārājā’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti kho rājā ajātasattu vissakammunā nimmitasadisaṃ suvibhattabhittithambhasopānaṃ, nānāvidhamālākammalatākammavicittaṃ, abhibhavantamiva rājabhavanavibhūtiṃ, avahasantamiva devavimānasiriṃ, siriyā niketanamiva ekanipātatitthamiva ca devamanussanayanavihaṃgānaṃ, lokarāmaṇeyyakamiva sampiṇḍitaṃ daṭṭhabbasāramaṇḍaṃ maṇḍapaṃ kārāpetvā vividhakusumadāmolambakaviniggalantacāruvitānaṃ nānāratanavicittamaṇikoṭṭimatalamiva ca, naṃ nānāpupphūpahāravicittasupariniṭṭhitabhūmikammaṃ brahmavimānasadisaṃ alaṅkaritvā, tasmiṃ mahāmaṇḍape pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ anagghāni pañca kappiyapaccattharaṇasatāni paññapetvā, dakkhiṇabhāgaṃ nissāya uttarābhimukhaṃ therāsanaṃ, maṇḍapamajjhe puratthābhimukhaṃ buddhassa bhagavato āsanārahaṃ dhammāsanaṃ paññapetvā, dantakhacitaṃ bījaniñcettha ṭhapetvā, bhikkhusaṅghassa ārocāpesi – ‘‘niṭṭhitaṃ, bhante, mama kicca’’nti.
就在那一天,有些比丘暗指阿难尊者,这样说道:“在这个比丘僧团里,有一个比丘带着臭味到处走动。”阿难尊者听到这话后,心想:“在这个比丘僧团里,并没有别的比丘带着臭味到处走动。他们肯定是在说我。”于是他生起了悚惧感。也有些比丘直接对他说:“贤友阿难,明天有集会,你是须陀洹,还有应办之事,你去参加集会并不合适,要保持不放逸。”
Tasmiñca pana divase ekacce bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ sandhāya evamāhaṃsu – ‘‘imasmiṃ bhikkhusaṅghe eko bhikkhu vissagandhaṃ vāyanto vicaratī’’ti. Thero taṃ sutvā imasmiṃ bhikkhusaṅghe añño vissagandhaṃ vāyanto vicaraṇakabhikkhu nāma natthi. Addhā ete maṃ sandhāya vadantīti saṃvegaṃ āpajji. Ekacce naṃ āhaṃsuyeva – ‘‘sve āvuso, ānanda, sannipāto, tvañca sekkho sakaraṇīyo, tena te na yuttaṃ sannipātaṃ gantuṃ, appamatto hohī’’ti.
那时,阿难尊者心想:“明天有集会,我身为有学之人,去参加集会实在不合适。”于是他在大半夜里都以身至念度过,到了破晓时分,从经行处下来,走进精舍,想“我要躺下休息”,便调整身体。就在他双脚离开地面、头还没碰到枕头的那一刹那,心无执取,从诸漏中解脱。这位尊者通过经行在外部度过(时间),却无法生起殊胜(证悟),便思惟:“难道世尊不曾对我说:‘阿难,你已修积福德,当勤修精进,你很快就会成为无漏者’吗?诸佛说法并无过失,然而我的精进过于急促,因此我的心倾向于掉举。让我来调匀精进吧。”于是从经行处下来,站在洗脚处洗了脚,走进精舍,坐在床上,想“稍微休息一下”,便将身体倾向床上。双脚离开地面,头还未碰到枕头,就在那一刹那,心无执取,从诸漏中解脱,长老证得了远离四威仪的阿拉汉果。因此,当有人说“在这教法中,没有躺卧、没有坐着、没有站立、没有经行,哪位比丘证得了阿拉汉果”时,应当回答“阿难长老”。
Atha kho āyasmā ānando – ‘sve sannipāto, na kho metaṃ patirūpaṃ yvāhaṃ sekkho samāno sannipātaṃ gaccheyya’nti, bahudeva rattiṃ kāyagatāya satiyā vītināmetvā rattiyā paccūsasamaye caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā ‘‘nipajjissāmī’’ti kāyaṃ āvajjesi, dve pādā bhūmito muttā, apattañca sīsaṃ bimbohanaṃ, etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Ayañhi āyasmā caṅkamena bahi vītināmetvā visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto cintesi – ‘‘nanu maṃ bhagavā etadavoca – ‘katapuññosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo’ti (dī. ni. 2.207). Buddhānañca kathādoso nāma natthi, mama pana accāraddhaṃ vīriyaṃ, tena me cittaṃ uddhaccāya saṃvattati. Handāhaṃ vīriyasamataṃ yojemī’’ti, caṅkamā orohitvā pādadhovanaṭṭhāne ṭhatvā pāde dhovitvā vihāraṃ pavisitvā mañcake nisīditvā, ‘‘thokaṃ vissamissāmī’’ti kāyaṃ mañcake apanāmesi. Dve pādā bhūmito muttā, sīsaṃ bimbohanamappattaṃ, etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, catuiriyāpathavirahitaṃ therassa arahattaṃ. Tena ‘‘imasmiṃ sāsane anipanno anisinno aṭṭhito acaṅkamanto ko bhikkhu arahattaṃ patto’’ti vutte ‘‘ānandatthero’’ti vattuṃ vaṭṭati.
第二天,黑分第五日,长老比丘们吃完饭后,收拾好衣钵,聚集在法堂。这时,具寿阿难虽然已是阿拉汉,也前来参加集会。他是怎么来的呢?他心想:“现在我有资格走进集会中央了。”于是满心欢喜,偏袒一肩,披好袈裟,就像从捆绑中脱落的熟透棕榈果,像放在红毛毯上的天然宝石,像无云夜空中升起的满月,又像被初阳触碰而绽放、花苞金黄饱满的莲花,以清净、明净、光洁、庄严的面容,仿佛在宣告自己证得了阿拉汉果,就这样走了过来。具寿大迦叶看见他后,心里想:“这位证得阿拉汉果的阿难真是庄严啊!如果世尊还在,今天一定会对阿难说‘萨度’。来吧,现在就让我来给出本该由世尊给出的赞叹。”于是他三次说出“萨度”。
Atha therā bhikkhū dutiyadivase pañcamiyaṃ kāḷapakkhassa katabhattakiccā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā dhammasabhāyaṃ sannipatiṃsu. Atha kho āyasmā ānando arahā samāno sannipātaṃ agamāsi. Kathaṃ agamāsi? ‘‘Idānimhi sannipātamajjhaṃ pavisanāraho’’ti haṭṭhatuṭṭhacitto ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā bandhanā muttatālapakkaṃ viya, paṇḍukambale nikkhittajātimaṇi viya, vigatavalāhake nabhe samuggatapuṇṇacando viya, bālātapasamphassavikasitareṇupiñjaragabbhaṃ padumaṃ viya ca, parisuddhena pariyodātena sappabhena sassirīkena ca mukhavarena attano arahattappattiṃ ārocayamāno viya agamāsi. Atha naṃ disvā āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘‘sobhati vata bho arahattappatto ānando, sace satthā dhareyya, addhā ajjānandassa sādhukāraṃ dadeyya, handa , dānissāhaṃ satthārā dātabbaṃ sādhukāraṃ dadāmī’’ti, tikkhattuṃ sādhukāramadāsi.
中部诵者们则说:阿难长老是想让人知道自己已经证得阿拉汉果,才没有和比丘们一起来。比丘们按戒腊高低各自坐到自己的座位上,给阿难长老留了一个座位。这时有人问:“这个座位是谁的?”有人答:“是阿难的。”又问:“那阿难去哪儿了?”就在那时,长老心想:“现在是我该去的时候了。”于是他为了展示自己的神通力,沉入大地,随即在自己的座位上现身。也有人说,他是从空中飞来坐下的。不管怎样,大迦叶尊者看到之后给予称赞,都是应当的。
Majjhimabhāṇakā pana vadanti – ‘‘ānandatthero attano arahattappattiṃ ñāpetukāmo bhikkhūhi saddhiṃ nāgato, bhikkhū yathāvuḍḍhaṃ attano attano pattāsane nisīdantā ānandattherassa āsanaṃ ṭhapetvā nisinnā. Tattha keci evamāhaṃsu – ‘etaṃ āsanaṃ kassā’ti? ‘Ānandassā’ti. ‘Ānando pana kuhiṃ gato’ti? Tasmiṃ samaye thero cintesi – ‘idāni mayhaṃ gamanakālo’ti. Tato attano ānubhāvaṃ dassento pathaviyaṃ nimujjitvā attano āsaneyeva attānaṃ dassesī’’ti, ākāsena gantvā nisīdītipi eke. Yathā vā tathā vā hotu. Sabbathāpi taṃ disvā āyasmato mahākassapassa sādhukāradānaṃ yuttameva.
阿难尊者这样到来之后,大迦叶长老就对比丘们说:“贤友们,我们先结集什么?是法还是律?”比丘们回答说:“尊者大迦叶,律就是佛陀教法的寿命。律住立了,教法才算住立。所以,我们先结集律吧。”
“由谁负责?”
“由优波离尊者。”
“阿难不行吗?”
“不是不行。正自觉者在世时,就依据对律的学持,把优波离尊者列为第一,说:‘比丘们,在我的声闻比丘弟子中,持律第一的就是优波离。’(《增支部》1.228)所以,我们应当请优波离长老来结集律。”
Evaṃ āgate pana tasmiṃ āyasmante mahākassapatthero bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, kiṃ paṭhamaṃ saṅgāyāma, dhammaṃ vā vinayaṃ vā’’ti? Bhikkhū āhaṃsu – ‘‘bhante, mahākassapa, vinayo nāma buddhasāsanassa āyu. Vinaye ṭhite sāsanaṃ ṭhitaṃ nāma hoti. Tasmā paṭhamaṃ vinayaṃ saṅgāyāmā’’ti. ‘‘Kaṃ dhuraṃ katvā’’ti? ‘‘Āyasmantaṃ upāli’’nti. ‘‘Kiṃ ānando nappahotī’’ti? ‘‘No nappahoti’’. Api ca kho pana sammāsambuddho dharamānoyeva vinayapariyattiṃ nissāya āyasmantaṃ upāliṃ etadagge ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī’’ti (a. ni. 1.228). ‘Tasmā upālittheraṃ pucchitvā vinayaṃ saṅgāyāmā’ti.
其时,长老为了提问律藏,就自己推举自己。优波离长老也为了作答而自我推举。其中的巴利文是这样的:那时,具寿大迦叶对僧团宣告:
Tato thero vinayaṃ pucchanatthāya attanāva attānaṃ sammanni. Upālittheropi vissajjanatthāya sammanni. Tatrāyaṃ pāḷi – atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi –
贤友们,请僧团听我说:如果僧团觉得合适,
‘‘Suṇātu me, āvuso, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,
Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyya’’nti.
具寿优波离也向僧团禀告:
Āyasmāpi upāli saṅghaṃ ñāpesi –
“尊者,请僧团听我说:如果僧团觉得时机合适,
我将回答大迦叶尊者所问的律。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, Ahaṃ āyasmatā mahākassapena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti. (cūḷava. 439);
优波离尊者这样自己承担下来之后,就从座位上起身,把袈裟偏袒一肩,向长老比丘们顶礼,然后在法座上坐下,拿起一把象牙装饰的拂尘。接着,大迦叶长老在长老的座位上坐下,向优波离尊者问律:“贤友优波离,第一巴拉基格是在哪里制定的?”
“在毗舍离,尊者。”
“是因为谁而制定的?”
“是因为咖兰达之子苏丁那。”
“是在什么事上?”
“是在淫欲这件事上。”
Evaṃ attānaṃ sammannitvā āyasmā upāli uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacitaṃ bījaniṃ gahetvā, tato mahākassapatthero therāsane nisīditvā āyasmantaṃ upāliṃ vinayaṃ pucchi. ‘‘Paṭhamaṃ āvuso, upāli, pārājikaṃ kattha paññatta’’nti? ‘‘Vesāliyaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kaṃ ārabbhā’’ti? ‘‘Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbhā’’ti. ‘‘Kismiṃ vatthusmi’’nti? ‘‘Methunadhamme’’ti.
这时,具寿大迦叶向具寿优波离询问了第一巴拉基格的案例,也问了它的起因,问了涉及的人,问了制定,问了补充制定,问了犯,也问了不犯。每问一次,具寿优波离就回答一次。
‘‘Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ paṭhamassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi’’ (cūḷava. 439). Puṭṭho puṭṭho āyasmā upāli vissajjesi.
那么,在第一巴拉基格里,有没有什么该删掉或该加进去的呢?没有该删掉的。因为佛陀、世尊所说的话里,根本没有什么该删掉的东西。如来确实不会说哪怕一个没有意义的字。但如果是弟子们或天神们说的话,就可能会有该删掉的地方,结集法藏的长老们就把它删掉了。至于该加进去的内容,则是各处都有的,所以哪里适合加什么,他们就照原样加了进去。那到底是些什么呢?比如“那时”“尔时”“这时”“这样说”“说了这个”之类,这些只是用来连接上下文的语句。像这样把该加的都加好之后,他们就标立说:“这是第一巴拉基格。”当第一巴拉基格被纳入结集时,五百位阿拉汉就按照结集的方式,一起诵持:“那时,佛陀世尊住在毗兰若……”就在他们开始诵持的那一刻,大地仿佛在随喜赞叹一般,震动起来,一直震到水界尽头。
Kiṃ panettha paṭhamapārājike kiñci apanetabbaṃ vā pakkhipitabbaṃ vā atthi natthīti? Apanetabbaṃ natthi. Buddhassa hi bhagavato bhāsite apanetabbaṃ nāma natthi. Na hi tathāgatā ekabyañjanampi niratthakaṃ vadanti. Sāvakānaṃ pana devatānaṃ vā bhāsite apanetabbampi hoti, taṃ dhammasaṅgāhakattherā apanayiṃsu. Pakkhipitabbaṃ pana sabbatthāpi atthi, tasmā yaṃ yattha pakkhipituṃ yuttaṃ, taṃ pakkhipiṃsuyeva. Kiṃ pana tanti? ‘Tena samayenā’ti vā, ‘tena kho pana samayenā’ti vā, ‘atha khoti vā’, ‘evaṃ vutteti’ vā, ‘etadavocā’ti vā, evamādikaṃ sambandhavacanamattaṃ. Evaṃ pakkhipitabbayuttaṃ pakkhipitvā pana – ‘‘idaṃ paṭhamapārājika’’nti ṭhapesuṃ. Paṭhamapārājike saṅgahamārūḷhe pañca arahantasatāni saṅgahaṃ āropitanayeneva gaṇasajjhāyamakaṃsu – ‘‘tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatī’’ti. Tesaṃ sajjhāyāraddhakāleyeva sādhukāraṃ dadamānā viya mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā akampittha.
按照同样的方法,他们把其余三条巴拉基格也纳入结集,安立为“巴拉基格品”。把十三条桑喀地谢思安立为“十三”。把两条学处安立为“不定”。把三十条学处安立为“尼萨耆亚巴吉帝亚”。把九十二条学处安立为“巴吉帝亚”。把四条学处安立为“波罗提应悔过”。把七十五条学处安立为“众学”。把七种法安立为“灭诤”。就这样,他们把二百二十七条学处称为“大分别”并安立下来。大分别结束时,大地也像前面那样震动了。
Eteneva nayena sesāni tīṇi pārājikāni saṅgahaṃ āropetvā ‘‘idaṃ pārājikakaṇḍa’’nti ṭhapesuṃ. Terasa saṅghādisesāni ‘‘terasaka’’nti ṭhapesuṃ. Dve sikkhāpadāni ‘‘aniyatānī’’ti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni ‘‘nissaggiyāni pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ . Dvenavuti sikkhāpadāni ‘‘pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Cattāri sikkhāpadāni ‘‘pāṭidesanīyānī’’ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni ‘‘sekhiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme ‘‘adhikaraṇasamathā’’ti ṭhapesuṃ. Evaṃ sattavīsādhikāni dve sikkhāpadasatāni ‘‘mahāvibhaṅgo’’ti kittetvā ṭhapesuṃ. Mahāvibhaṅgāvasānepi purimanayeneva mahāpathavī akampittha.
接着,在比丘尼分别中,他们把八条学处立为“巴拉基格品”;把十七条学处立为“十七”;把三十条学处立为“尼萨耆亚巴吉帝亚”;把一百六十六条学处立为“巴吉帝亚”;把八条学处立为“波罗提应悔过”;把七十五条学处立为“众学”;把七种法立为“灭诤法”。就这样,他们把三百零四条学处称为“比丘尼分别”,并立为“二部分别”,共六十四诵分。二部分别结束时,也像前面所说的那样,发生了大地震动。
Tato bhikkhunīvibhaṅge aṭṭha sikkhāpadāni ‘‘pārājikakaṇḍaṃ nāma ida’’nti ṭhapesuṃ. Sattarasa sikkhāpadāni ‘‘sattarasaka’’nti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni ‘‘nissaggiyāni pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Chasaṭṭhisatasikkhāpadāni ‘‘pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Aṭṭha sikkhāpadāni ‘‘pāṭidesanīyānī’’ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni ‘‘sekhiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme ‘‘adhikaraṇasamathā’’ti ṭhapesuṃ. Evaṃ tīṇi sikkhāpadasatāni cattāri ca sikkhāpadāni ‘‘bhikkhunīvibhaṅgo’’ti kittetvā – ‘‘ayaṃ ubhato vibhaṅgo nāma catusaṭṭhibhāṇavāro’’ti ṭhapesuṃ. Ubhatovibhaṅgāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi.
他们用同样的方法,把八十诵分规模的犍度和二十五诵分规模的附随都纳入结集,确立为“律藏”。律藏结束时,也像前面说的那样,发生了大地震动。他们把这部律藏托付给尊者优波离,说:“贤友,请把这个教给你所摄受的弟子们。”律藏结集结束时,优波离长老放下象牙镶嵌的扇子,从法座下来,向诸位长老比丘顶礼,然后坐在自己的座位上。
Etenevupāyena asītibhāṇavāraparimāṇaṃ khandhakaṃ, pañcavīsatibhāṇavāraparimāṇaṃ parivārañca saṅgahaṃ āropetvā ‘‘idaṃ vinayapiṭakaṃ nāmā’’ti ṭhapesuṃ . Vinayapiṭakāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi. Taṃ āyasmantaṃ upāliṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī’’ti. Vinayapiṭakasaṅgahāvasāne upālitthero dantakhacitaṃ bījaniṃ nikkhipitvā dhammāsanā orohitvā there bhikkhū vanditvā attano pattāsane nisīdi.
结集完律之后,尊者大迦叶想结集法,就问比丘们:“结集法的时候,应该以哪个人为核心来结集呢?”比丘们回答说:“应该以阿难长老为核心。”
Vinayaṃ saṅgāyitvā dhammaṃ saṅgāyitukāmo āyasmā mahākassapo bhikkhū pucchi – ‘‘dhammaṃ saṅgāyante hi kaṃ puggalaṃ dhuraṃ katvā dhammo saṅgāyitabbo’’ti? Bhikkhū – ‘‘ānandattheraṃ dhuraṃ katvā’’ti āhaṃsu.
这时,具寿大迦叶向僧团宣布:
Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi –
贤友们,请僧团听我说:如果僧团觉得时机合适,
‘‘Suṇātu me, āvuso, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,
Ahaṃ ānandaṃ dhammaṃ puccheyya’’nti;
这时,具寿阿难向僧团宣布:
Atha kho āyasmā ānando saṅghaṃ ñāpesi –
“尊者,请僧团听我说:如果僧团觉得时机合适,
如果尊者大迦叶问我法,我就回答。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, Ahaṃ āyasmatā mahākassapena dhammaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti;
这时,尊者阿难从座位上站起来,把袈裟偏袒右肩,向长老比丘们顶礼后,坐上法座,拿起一把象牙镶嵌的扇子。接着,尊者大迦叶问比丘们:“贤友们,我们先结集哪一藏?” 〔比丘们答〕“尊者,先结集经藏。” 〔大迦叶问〕“经藏有四种结集,其中先结集哪一种?” “尊者,先结集长部结集。” “长部结集有三十四部经,分为三品,其中先结集哪一品?” “尊者,先结集戒蕴品。” “戒蕴品有十三部经,其中先结集哪一部经?” “尊者,就是名为《梵网经》的那部。它以三种戒庄严自身,摧破种种邪命、诡诈、谄诳等,解开六十二见的罗网,震动一万个世界。我们就先结集这一部。”
Atha kho āyasmā ānando uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacitaṃ bījaniṃ gahetvā. Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū pucchi – ‘‘kataraṃ, āvuso, piṭakaṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā’’ti? ‘‘Suttantapiṭakaṃ, bhante’’ti. ‘‘Suttantapiṭake catasso saṅgītiyo, tāsu paṭhamaṃ kataraṃ saṅgīti’’nti? ‘‘Dīghasaṅgītiṃ, bhante’’ti. ‘‘Dīghasaṅgītiyaṃ catutiṃsa suttāni, tayo vaggā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ vagga’’nti? ‘‘Sīlakkhandhavaggaṃ, bhante’’ti. ‘‘Sīlakkhandhavagge terasa suttantā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ sutta’’nti? ‘‘Brahmajālasuttaṃ nāma bhante, tividhasīlālaṅkataṃ, nānāvidhamicchājīvakuha lapanādividdhaṃsanaṃ, dvāsaṭṭhidiṭṭhijālaviniveṭhanaṃ, dasasahassilokadhātukampanaṃ, taṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā’’ti.
这时,具寿大迦叶对具寿阿难这样说:“贤友阿难,《梵网经》是在哪里说的?” “尊者,在王舍城和那烂陀之间的王室芒果苗圃。” “是针对谁说的?” “针对游方者苏毕亚和青年梵授。” “是关于什么事说的?” “是关于称赞和贬斥。” 接着,具寿大迦叶又向具寿阿难问了《梵网经》的因缘、涉及的人和事。具寿阿难一一作了回答。回答结束后,五百位阿拉汉一起合诵。大地也像前面所说的那样震动了。
Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca, ‘‘brahmajālaṃ, āvuso ānanda, kattha bhāsita’’nti? ‘‘Antarā ca, bhante, rājagahaṃ antarā ca nāḷandaṃ rājāgārake ambalaṭṭhikāya’’nti. ‘‘Kaṃ ārabbhā’’ti ? ‘‘Suppiyañca paribbājakaṃ, brahmadattañca māṇava’’nti. ‘‘Kismiṃ vatthusmi’’nti? ‘‘Vaṇṇāvaṇṇe’’ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ brahmajālassa nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, vatthumpi pucchi (cūḷava. 440). Āyasmā ānando vissajjesi. Vissajjanāvasāne pañca arahantasatāni gaṇasajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva ca pathavikampo ahosi.
就这样结集了《梵网经》之后,接着又以“贤友阿难,《沙门果经》是在哪里说的?”这样的问答顺序,把包括《梵网经》在内的全部十三部经一起结集起来,并称之为“戒蕴品”,然后把它确定下来。
Evaṃ brahmajālaṃ saṅgāyitvā tato paraṃ ‘‘sāmaññaphalaṃ, panāvuso ānanda, kattha bhāsita’’ntiādinā nayena pucchāvissajjanānukkamena saddhiṃ brahmajālena sabbepi terasa suttante saṅgāyitvā – ‘‘ayaṃ sīlakkhandhavaggo nāmā’’ti kittetvā ṭhapesuṃ.
接着是大品,接着是波提迦品。就这样,把这部由三品组成、包含三十四部经、共六十四诵分的教法结集起来,命名为“长部”,然后交给尊者阿难:“贤友,请把这部经传授给你所摄受的弟子们。”
Tadanantaraṃ mahāvaggaṃ, tadanantaraṃ pāthikavagganti, evaṃ tivaggasaṅgahaṃ catutiṃsasuttapaṭimaṇḍitaṃ catusaṭṭhibhāṇavāraparimāṇaṃ tantiṃ saṅgāyitvā ‘‘ayaṃ dīghanikāyo nāmā’’ti vatvā āyasmantaṃ ānandaṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī’’ti.
接着,他们又结集了篇幅为八十诵的《中部》,把它交付给法将舍利弗长老的弟子们,说:你们要护持这部经。
Tato anantaraṃ asītibhāṇavāraparimāṇaṃ majjhimanikāyaṃ saṅgāyitvā dhammasenāpatisāriputtattherassa nissitake paṭicchāpesuṃ – ‘‘imaṃ tumhe pariharathā’’ti.
接着,他们又结集了有一百诵分量的《相应部》,把它托付给大迦叶长老:“尊者,请把这部经传授给您身边的弟子们。”
Tato anantaraṃ satabhāṇavāraparimāṇaṃ saṃyuttanikāyaṃ saṅgāyitvā mahākassapattheraṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘bhante, imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā’’ti.
随后,他们又结集了大约四百诵份量的《增支部》,把它交给阿那律长老,说:请把这部经传授给你的弟子们。
Tato anantaraṃ vīsatibhāṇavārasataparimāṇaṃ aṅguttaranikāyaṃ saṅgāyitvā anuruddhattheraṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā’’ti.
接着,他们把《法集论》《分别论》《界论》《人施设论》《论事》《双论》《发趣论》结集起来,这些就称为阿毗达摩。他们这样结集了这部被善加阐释、以极微细的智慧为行境的教法之后,说:“这就是阿毗达摩藏。”然后五百位阿拉汉一起诵持。正如前面所说的那样,大地震动了。
Tato anantaraṃ dhammasaṅgahavibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattikathāvatthuyamakapaṭṭhānaṃ abhidhammoti vuccati. Evaṃ saṃvaṇṇitaṃ sukhumañāṇagocaraṃ tantiṃ saṅgāyitvā – ‘‘idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāmā’’ti vatvā pañca arahantasatāni sajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva pathavikampo ahosīti.
此后,他们又结集了本生、义释、无碍解道、譬喻、经集、小诵、法句、自说、如是语、天宫故事、鬼故事、长老偈、长老尼偈这些文本,并说“这叫做小部典籍”,然后把它归入阿毗达摩藏之中——长部诵者是这样说的。中部诵者则说:“连同行藏和佛种姓,这一切都叫做小部典籍,都包含在经藏里面。”
Tato paraṃ jātakaṃ, niddeso, paṭisambhidāmaggo, apadānaṃ, suttanipāto, khuddakapāṭho, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, vimānavatthu, petavatthu, theragāthā , therīgāthāti imaṃ tantiṃ saṅgāyitvā ‘‘khuddakagantho nāmāya’’nti ca vatvā ‘‘abhidhammapiṭakasmiṃyeva saṅgahaṃ āropayiṃsū’’ti dīghabhāṇakā vadanti. Majjhimabhāṇakā pana ‘‘cariyāpiṭakabuddhavaṃsehi saddhiṃ sabbampetaṃ khuddakaganthaṃ nāma suttantapiṭake pariyāpanna’’nti vadanti.
这样,一切佛语从味道来说是一种,从法与律来说有两种,从初、中、后来说有三种。同样地,从藏来说有三种,从部来说有五种,从支来说有九种,从法蕴来说应知有八万四千种。
Evametaṃ sabbampi buddhavacanaṃ rasavasena ekavidhaṃ, dhammavinayavasena duvidhaṃ, paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ. Tathā piṭakavasena. Nikāyavasena pañcavidhaṃ, aṅgavasena navavidhaṃ, dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhanti veditabbaṃ.
从“味”的角度来说,怎么是一类呢?世尊从证得无上正等正觉开始,直到在无余涅槃界般涅槃,在这中间的四十五年里,无论是为了教导天、人、龙、夜叉等而说的,还是自己审察时所说的,这一切全都只有一种味,就是解脱味。这样,从“味”的角度来说,是一类。
Kathaṃ rasavasena ekavidhaṃ? Yañhi bhagavatā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā yāva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, etthantare pañcacattālīsavassāni devamanussanāgayakkhādayo anusāsantena vā paccavekkhantena vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ ekarasaṃ vimuttirasameva hoti. Evaṃ rasavasena ekavidhaṃ.
怎么从法和律的角度分成两类呢?这一切都可以归入“法”和“律”这两个名称里。其中,律藏是“律”,其余的佛语是“法”。所以经里说:“我们何不结集法和律呢?”又说:“我要向优波离请教律,向阿难请教法。”这样,就是从法和律的角度分成两类。
Kathaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dhammo ceva vinayo cāti saṅkhyaṃ gacchati. Tattha vinayapiṭakaṃ vinayo, avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammo. Tenevāha ‘‘yannūna mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā’’ti (cūḷava. 437). ‘‘Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyyaṃ, ānandaṃ dhammaṃ puccheyya’’nti ca. Evaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ.
怎么按初、中、后分成三种呢?其实这一切佛语都可以分为三种:最初的佛语、中期的佛语、最后的佛语。其中——
Kathaṃ paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ? Sabbameva hidaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, majjhimabuddhavacanaṃ, pacchimabuddhavacananti tippabhedaṃ hoti. Tattha –
“我曾在无数次的生死轮回中流转,却始终找不到出路。
我一直在寻找造房子的工匠,结果一次又一次地投生,都是苦。
造屋者,你被看见了,你不会再建造屋舍了。
你的椽木全都断了,屋脊也彻底毁了;
心已进入无造作的状态,抵达了渴爱的彻底灭尽。”
‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ; Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ. Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi; Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ; Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti. (dha. pa. 153-54);
这就是最初的佛语。有些人认为,《犍度》里的优陀那偈“当诸法确实显现时”(《大品》1)才是最初的佛语。然而当知,这首优陀那偈是他在成道次日、已证得一切知智之后,以喜乐所成之智观照缘起时涌出来的。
Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ. Keci ‘‘yadā have pātubhavanti dhammā’’ti (mahāva. 1) khandhake udānagāthaṃ vadanti. Esā pana pāṭipadadivase sabbaññubhāvappattassa somanassamayañāṇena paccayākāraṃ paccavekkhantassa uppannā udānagāthāti veditabbā.
至于在般涅槃时所说的——“来吧,诸比丘,我现在告诉你们:诸行都是会衰灭的法,你们要以不放逸来努力成就!”(《长部》2.218)——这是最后佛语。在这两者之间所说的一切,就叫做中间佛语。这样,按照最初佛语、中间佛语和最后佛语,就有三种。
Yaṃ pana parinibbānakāle abhāsi – ‘‘handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā’’ti (dī. ni. 2.218) idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ. Ubhinnamantare yaṃ vuttaṃ, etaṃ majjhimabuddhavacanaṃ nāma. Evaṃ paṭhamamajjhimapacchimabuddhavacanavasena tividhaṃ.
按藏来分,怎么分成三种呢?其实这一切都无非是律藏、经藏、论藏这三种分类。其中,把第一次结集时已结集和未结集的全部内容合在一起,包括比丘和比丘尼两部巴帝摩卡、两部《分别》、二十二犍度、十六附随,这就叫律藏。《梵网经》等三十四部经的集成是《长部》,《根本法门经》等一百五十二部经的集成是《中部》,《渡瀑流经》等七千七百六十二部经的集成是《相应部》,《心遍取经》等九千五百五十七部经的集成是《增支部》,又按小诵、法句、自说、如是语、经集、天宫事、饿鬼事、长老偈、长老尼偈、本生、义释、无碍解道、譬喻、佛种姓、所行藏分成十五种的是《小部》,这就叫经藏。《法集论》、《分别论》、《界论》、《人施设论》、《论事》、《双论》、《发趣论》,这就叫论藏。其中——
Kathaṃ piṭakavasena tividhaṃ? Sabbampi cetaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. Tattha paṭhamasaṅgītiyaṃ saṅgītañca asaṅgītañca sabbampi samodhānetvā ubhayāni pātimokkhāni, dve vibhaṅgā, dvāvīsati khandhakā, soḷasaparivārāti – idaṃ vinayapiṭakaṃ nāma. Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo, mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo, oghataraṇasuttādisattasuttasahassasattasatadvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo, cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo, khuddakapāṭha-dhammapada-udāna-itivuttaka-suttanipāta-vimānavatthu-petavatthu-theragāthā-therīgāthā-jātaka-niddesa-paṭisambhidāmagga-apadāna-buddhavaṃsa-cariyāpiṭakavasena pannarasappabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāma. Dhammasaṅgaho, vibhaṅgo, dhātukathā, puggalapaññatti, kathāvatthu, yamakaṃ, paṭṭhānanti – idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāma. Tattha –
“因具种种殊胜理趣,亦以调伏身语之故,
通达律义者,称此律为律。”
‘‘Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ; Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto’’.
在这里,确实有各种方法:五类解脱诵的方法、以巴拉基格等为代表的七种犯聚论母、以及分别等各类分类方法。还有一类特殊的方法,是为了强化或放宽戒条而制定的随制方法。而且,它能遮止身体和语言的不良行为,因此调伏身与语。所以,由于方法多样、有特殊方法,并且能调伏身与语,才被称为“律”。正是基于这个道理,为了让人精通这个词的含义,才这样说:
Vividhā hi ettha pañcavidhapātimokkhuddesapārājikādi satta āpattikkhandhamātikā vibhaṅgādippabhedā nayā. Visesabhūtā ca daḷhīkammasithilakaraṇappayojanā anupaññattinayā. Kāyikavācasikaajjhācāranisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti, tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānaṃ vinayanato ceva vinayoti akkhāto. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
“以种种殊胜理趣,并因调伏身与语;
通达律义者,称此律为律。”
‘‘Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ; Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto’’ti.
另外,关于其他方面——
Itaraṃ pana –
“因为能指示出义理,因为善说,也因为能流出、产生;
因为善护(suttāṇa),而且和线(sutta)属于同一类,所以被称为‘经’。
‘‘Atthānaṃ sūcanato suvuttato, savanatotha sūdanato; Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhātaṃ.
它确实能指示自利、利他等各种不同的义理。这里的义理也说得很好,因为它是顺着应受教化者的意乐而说的。它流出义理,就像谷物长出果实一样,这是就‘产生’的意思来说的。它涌出义理,就像母牛流出乳汁一样,这是就‘使流出’的意思来说的。它还能好好地守护他们,这是就‘保护’的意思来说的。而且它和线有相似之处:正如墨线是木匠衡量的标准,它对有智慧的人来说也是如此;又像用线串起来的花不会被吹散、不会毁坏,同样,它所统摄的种种义理也不会散失。因此,为了说明这个词与义的善巧,说了下面这段话——
Tañhi attatthaparatthādibhede atthe sūceti. Suvuttā cettha atthā, veneyyajjhāsayānulomena vuttattā. Savati cetaṃ atthe sassamiva phalaṃ, pasavatīti vuttaṃ hoti. Sūdati cetaṃ dhenu viya khīraṃ, paggharāpetīti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu ca ne tāyati, rakkhatīti vuttaṃ hoti. Suttasabhāgañcetaṃ, yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti, evametampi viññūnaṃ. Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikirīyanti, na viddhaṃsīyanti, evameva tena saṅgahitā atthā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
‘因为能指示义理,因为说得善巧,因为能流出,又能涌出;
由于包含所有经文、与经相似,所以被称为‘经’。’
‘‘Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato; Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhāta’’nti.
‘在这里,那些增长的法、具有自相的法、被尊崇的法、被限定的法,
还有那些超越所说的法,阿毗达摩由此得名。’
‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā; Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’.
这个‘abhi’一词,出现在表示增长、特相、崇敬、区分、增上等含义的地方。比如在‘我身上剧烈的苦受在增强,没有减弱’这类句子里,它表示增长。在‘那些已被识知、已被标记的夜晚’这类句子里,它表示特相。在‘王中之王、人中之主’这类句子里,它表示崇敬。在‘能够引导对阿毗达摩、对阿毗毗奈耶’这类句子里,它表示区分,也就是说,法与律互不混杂。在‘以增上的容貌’这类句子里,它表示增上。
Ayañhi abhisaddo vuḍḍhilakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati. Tathā hesa ‘‘bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamantī’’tiādīsu (ma. ni. 3.389) vuḍḍhiyaṃ āgato. ‘‘Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā’’tiādīsu (ma. ni. 1.49) salakkhaṇe. ‘‘Rājābhirājā manujindo’’tiādīsu (ma. ni. 2.399) pūjite. ‘‘Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinaye’’tiādīsu (mahāva. 85) paricchinne. Aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti. ‘‘Abhikkantena vaṇṇenā’’tiādīsu (vi. va. 819) adhike.
在这里,依照‘为投生色界而修习道’(《法集论》251)、‘以与慈俱行的心遍满一方而住’(《分别论》642)等这样的方式,也说了属于增长的法。依照‘色所缘或声所缘’(《法集论》1)等这样的方式,因为可以依所缘等来标记它们的特征,所以也是有自己的特征的法。依照‘有学的法、无学的法、出世间的法’(《法集论·三法论母》11、《二法论母》12)等这样的方式,这些法是可供养的,意思就是值得供养。依照‘触存在、受存在’(《法集论》1)等这样的方式,因为自性被界定,所以也是被界定的法。依照‘广大的法、无量的法’(《法集论·三法论母》11)、‘无上的法’(《法集论·二法论母》11)等这样的方式,也说了更为殊胜的法。因此,为了说明这个词的含义,说了下面这段:
Ettha ca ‘‘rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti’’ (dha. sa. 251), ‘‘mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādinā (vibha. 642) nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. ‘‘Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhaṇīyattā salakkhaṇāpi. ‘‘Sekkhā dhammā, asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. tikamātikā 11, dukamātikā 12) nayena pūjitāpi, pūjārahāti adhippāyo. ‘‘Phasso hoti, vedanā hotī’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi. ‘‘Mahaggatā dhammā, appamāṇā dhammā (dha. sa. tikamātikā 11), anuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. dukamātikā 11) nayena adhikāpi dhammā vuttā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
‘此处诸有增长者、具自相者、受供养者、被限定者,
以及所宣说的殊胜诸法,阿毗达摩由此得名。’
‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā; Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’ti.
至于这里没有特别说明的,那就是——
Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ, taṃ –
‘通达‘藏’义的人,从教法本身和容受教法的载体这两个层面,把它称为‘藏’。
以此结合之后,亦应知晓以律藏为首的三藏。’
‘‘Piṭakaṃ piṭakatthavidū, pariyattibbhājanatthato āhu; Tena samodhānetvā, tayopi vinayādayo ñeyyā’’.
确实,在‘不要因为精通三藏就……’(《增支部》3.66)这类经文里,‘藏’指的就是圣典。而在‘这时有个人拿着锄头和篮子过来……’(《增支部》3.70)这类经文里,‘藏’指的是任何一种容器。所以,通达‘藏’之含义的人说:从圣典和容器这两种含义来看,都可以叫‘藏’。
Pariyattipi hi ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) piṭakanti vuccati. ‘‘Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakamādāyā’’tiādīsu (a. ni. 3.70) yaṃ kiñci bhājanampi. Tasmā ‘piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu.
现在,把‘以那个结合之后,律等也应该知道’这句话,用同样具有这两种含义的‘藏’这个词组成复合词:律本身就是藏,因为它属于圣典,又是容纳各种义理的容器,所以叫律藏;按照前面说的同样方式,经本身就是藏,所以叫经藏;阿毗达摩本身就是藏,所以叫阿毗达摩藏。这样一来,律等这三种也就应当被理解为律藏等。
Idāni ‘tena samodhānetvātayopi vinayādayo ñeyyā’ti, tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā vinayo ca so piṭakañca pariyattibhāvato, tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ, yathāvutteneva nayena suttantañca taṃ piṭakañcāti suttantapiṭakaṃ, abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti. Evamete tayopi vinayādayo ñeyyā.
这样了解之后,再者,为了在那些藏中具备种种善巧——
Evaṃ ñatvā ca punapi tesuyeva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ –
‘在这些藏中,按各自合适的方式,说明开示、教法与论说的区别;
还要说明修学与断除的深奥之处。
教理分判、成就与衰败,
比丘无论于何处、以何法而得,此一切皆当辨别明了。’
‘‘Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ; Sikkhāppahānagambhīrabhāvañca paridīpaye. Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye’’.
这里对它作详细的显示和说明。这三藏按顺序被称为:教诫之说、世俗言说之说、究竟义之说;随犯而教、随顺而教、如法而教;以及守护与不守护之说、去除见解之说、分辨名色之说。其中,律藏因为具足教诫权威的世尊多依教诫而说,所以称为教诫之说;经藏因为善巧世俗言说的世尊多依世俗言说而说,所以称为世俗言说之说;论藏因为善巧究竟义的世尊多依究竟义而说,所以称为究竟义之说。
Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca. Etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanā, yathāparādhayathānulomayathādhammasāsanāni, saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathāti ca vuccanti. Ettha hi vinayapiṭakaṃ āṇārahena bhagavatā āṇābāhullato desitattā āṇādesanā, suttantapiṭakaṃ vohārakusalena bhagavatā vohārabāhullato desitattā vohāradesanā, abhidhammapiṭakaṃ paramatthakusalena bhagavatā paramatthabāhullato desitattā paramatthadesanāti vuccati.
同样地,第一,那些犯下种种过失的众生,在这里按照各自所犯的过失而受到教诫,所以称为随犯教诫;第二,有着种种意乐、随眠、行为和胜解的众生,在这里随顺各自的情况而受到教诫,所以称为随顺教诫;第三,那些只把诸法积聚执取为‘我’和‘我所’的众生,在这里按照法的实相而受到教诫,所以称为随法教诫。
Tathā paṭhamaṃ – ‘ye te pacurāparādhā sattā, te yathāparādhaṃ ettha sāsitā’ti yathāparādhasāsanaṃ, dutiyaṃ – ‘anekajjhāsayānusayacariyādhimuttikā sattā yathānulomaṃ ettha sāsitā’ti yathānulomasāsanaṃ, tatiyaṃ – ‘dhammapuñjamatte ‘‘ahaṃ mamā’’ti saññino sattā yathādhammaṃ ettha sāsitā’ti yathādhammasāsananti vuccati.
同样地,第一,这里讲的是与违犯相对立的防护和不防护,所以称为‘防护与不防护论’。所谓‘防护与不防护’,就是小防护和大防护,就像‘业与非业’‘果与非果’那样。第二,这里讲的是与六十二种邪见相对立的破除邪见,所以称为‘破除邪见论’。第三,这里讲的是与贪等烦恼相对立的名色区分,所以称为‘名色区分论’。
Tathā paṭhamaṃ – ajjhācārapaṭipakkhabhūto saṃvarāsaṃvaro ettha kathitoti saṃvarāsaṃvarakathā. Saṃvarāsaṃvaroti khuddako ceva mahanto ca saṃvaro, kammākammaṃ viya, phalāphalaṃ viya ca, dutiyaṃ – ‘‘dvāsaṭṭhidiṭṭhipaṭipakkhabhūtā diṭṭhiviniveṭhanā ettha kathitā’’ti diṭṭhiviniveṭhanakathā, tatiyaṃ – ‘‘rāgādipaṭipakkhabhūto nāmarūpaparicchedo ettha kathito’’ti nāmarūpaparicchedakathāti vuccati.
在这三藏里,应当知道有三种修学、三种断除,以及四种甚深。也就是说,律藏中特别讲述了增上戒学,经藏中特别讲述了增上心学,阿毗达摩藏中特别讲述了增上慧学。
Tīsupi cetesu tisso sikkhā, tīṇi pahānāni, catubbidho ca gambhīrabhāvo veditabbo. Tathā hi vinayapiṭake visesena adhisīlasikkhā vuttā, suttantapiṭake adhicittasikkhā, abhidhammapiṭake adhipaññāsikkhā.
在律藏中,断除的是违犯,因为戒能对治违犯。在经藏中,断除的是缠缚,因为定能对治缠缚。在阿毗达摩藏中,断除的是随眠,因为慧能对治随眠。在第一藏中,是彼分断;在其余二藏中,是镇伏断和正断。在第一藏中,断除的是恶行染污;在其余二藏中,断除的是渴爱和见的染污。
Vinayapiṭake ca vītikkamappahānaṃ, kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkhattā sīlassa. Suttantapiṭake pariyuṭṭhānappahānaṃ, pariyuṭṭhānapaṭipakkhattā samādhissa. Abhidhammapiṭake anusayappahānaṃ, anusayapaṭipakkhattā paññāya. Paṭhame ca tadaṅgappahānaṃ, itaresu vikkhambhanasamucchedappahānāni. Paṭhame ca duccaritasaṃkilesappahānaṃ, itaresu taṇhādiṭṭhisaṃkilesappahānaṃ.
在这里,对每一藏都应当知道有四种甚深:法甚深、义甚深、开示甚深、通达甚深。其中,‘法’指的是经文;‘义’指的是那经文本身的含义;‘开示’指的是针对以心确定下来的经文所作的宣说;‘通达’指的是对经文以及经文含义的如实了悟。在这三者当中,都具备这些法、义、开示和通达。因为就像大海对于兔子等动物一样,这些内容对于智慧迟钝的人来说难以进入、找不到立足之处,所以说是甚深。如此,在这里的每一藏中,都应当知道这四种甚深。
Ekamekasmiñcettha catubbidhopi dhammatthadesanā paṭivedhagambhīrabhāvo veditabbo. Tattha dhammoti tanti. Atthoti tassāyeva attho. Desanāti tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Paṭivedhoti tantiyā tantiatthassa ca yathābhūtāvabodho. Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhā. Yasmā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāḷhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Evaṃ ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.
另一种理解方式是:所谓‘法’,就是指因。因为经中说过:‘对因的智,就是法无碍解。’所谓‘义’,就是指因所生的果。因为经中说过:‘对因之果的智,就是义无碍解。’所谓‘开示’,就是指施设,意思是依照法而说法等等。或者也可以理解为,按照顺说、逆说、略说、广说等方式来解说。‘通达’就是指现观。它分为世间和出世间两种,从所缘境来说不会迷乱,也就是:在诸法上随顺于义,在诸义上随顺于法,在诸施设上随顺于施设之道而如实了悟。或者说,对于各处所说的种种法,应当通达它们各自的自相,也就是不颠倒的真实本性。
Aparo nayo, dhammoti hetu. Vuttañhetaṃ – ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti. Atthoti hetuphalaṃ, vuttañhetaṃ – ‘‘hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 720). Desanāti paññatti, yathā dhammaṃ dhammābhilāpoti adhippāyo. Anulomapaṭilomasaṅkhepavitthārādivasena vā kathanaṃ. Paṭivedhoti abhisamayo, so ca lokiyalokuttaro visayato asammohato ca, atthānurūpaṃ dhammesu, dhammānurūpaṃ atthesu, paññattipathānurūpaṃ paññattīsu avabodho. Tesaṃ tesaṃ vā tattha tattha vuttadhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo.
现在,在这三部藏里,无论是各类法还是各类义,以及为了让听众的智慧能够面对、了知那个应当被了知的意义,而相应地开显那个意义的开示;还有这里被称为‘不颠倒的了悟’的通达,或者说,对于种种应当被通达的法,其被称为‘自相’的不颠倒的真实本性——这一切,对于没有积累善资粮、智慧低劣的众生来说,就像大海对于兔子之类的小动物一样,难以深入、找不到立足之处,所以是甚深的。同样地,在这里的每一部藏中,都应当知道有这四种甚深。
Idāni yasmā etesu piṭakesu yaṃ yaṃ dhammajātaṃ vā atthajātaṃ vā, yā cāyaṃ yathā yathā ñāpetabbo attho sotūnaṃ ñāṇassa abhimukho hoti, tathā tathā tadatthajotikā desanā, yo cettha aviparītāvabodhasaṅkhāto paṭivedho, tesaṃ tesaṃ vā dhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo. Sabbampetaṃ anupacitakusalasambhārehi duppaññehi sasādīhi viya mahāsamuddo dukkhogāḷhaṃ alabbhaneyyapatiṭṭhañca, tasmā gambhīraṃ. Evampi ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.
‘开示、教说与谈论,当随宜辨明其差别;
修学、断除与甚深,其状态亦应宣示。’
‘‘Desanāsāsanakathā, bhedaṃ tesu yathārahaṃ; Sikkhāppahānagambhīra, bhāvañca paridīpaye’’ti –
这个偈颂说的就是前面已经讲过的内容。
Ayaṃ gāthā vuttatthāva hoti.
‘教理分别、成就以及失坏,无论在何处。
比丘如何证得,他阐明这一切。’
‘‘Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye’’ti –
在这里,对于三藏,应当看到教法有三种分类。确实有三种教法:蛇喻教法、出离义教法、库藏教法。
Ettha pana tīsu piṭakesu tividho pariyattibhedo daṭṭhabbo. Tisso hi pariyattiyo – alagaddūpamā, nissaraṇatthā, bhaṇḍāgārikapariyattīti.
在这里,如果学法时执取方式错误,是出于挑剔过失等目的而学,这就是蛇喻。关于这一点,世尊这样说:‘比丘们,就像有人想要蛇、寻找蛇、到处找蛇,看到一条大蛇,却去抓它的身体或尾巴。那条蛇转过身来,咬住他的手、手臂或身上其他某个部位。他因此可能死去,或者遭受几乎致命的痛苦。这是什么原因呢?比丘们,因为抓蛇的方式错了。同样,比丘们,在这里有些愚人学法:学经……中略……学方广。他们学得这些法之后,不用智慧去审察这些法的含义;因为不用智慧审察含义,这些法就不能让他们深入理解、不能让他们接受。他们学法,只是为了有材料去挑剔别人,只是为了在辩论中能脱身。他们学法本来应该得到的利益,却体会不到。这样,他们错误执取的法,长久以来只会带来不利和痛苦。这是什么原因呢?比丘们,因为取法的方式错了。’
Tattha yā duggahitā, upārambhādihetu pariyāpuṭā, ayaṃ alagaddūpamā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno, so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya, tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāyaṃ vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya, so tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti, suttaṃ…pe… vedallaṃ, te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti, tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti, te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti, itivādappamokkhānisaṃsā ca, yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṃ nānubhonti, tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammāna’’nti (ma. ni. 1.238).
如果有人善加受持,学习教法时一心只求圆满戒蕴等,而不是为了挑剔过失等目的,这就是以出离为目的的教法。关于这一点,世尊说:他们那些善加受持的法,能长久带来利益和安乐。这是什么原因呢?比丘们,因为那些法是善加受持的。
Yā pana suggahitā sīlakkhandhādipāripūriṃyeva ākaṅkhamānena pariyāpuṭā, na upārambhādihetu, ayaṃ nissaraṇatthā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, dhammāna’’nti (ma. ni. 1.239).
如果是那位已经遍知诸蕴、断尽烦恼、修成圣道、现证不动解脱、证得灭谛的漏尽者,他学习教法仅仅是为了维护传统、守护法脉,这就叫‘库藏教法’。
Yaṃ pana pariññātakkhandho pahīnakileso bhāvitamaggo paṭividdhākuppo sacchikatanirodho khīṇāsavo kevalaṃ paveṇīpālanatthāya vaṃsānurakkhaṇatthāya pariyāpuṇāti, ayaṃ bhaṇḍāgārikapariyattīti.
而在律方面善修的比丘,依靠戒的成就,证得三明,因为就在律藏中对这三明有分别的解说。在经方面善修的比丘,依靠定的成就,证得六通,因为就在经藏中对这六通有分别的解说。在论方面善修的比丘,依靠慧的成就,证得四无碍解,因为就在论藏中对这四无碍解有分别的解说。这样,在这些方面善修的人,依次证得这三明、六通、四无碍解分别的成就。
Vinaye pana suppaṭipanno bhikkhu sīlasampadaṃ nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Sutte suppaṭipanno samādhisampadaṃ nissāya cha abhiññā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Abhidhamme suppaṭipanno paññāsampadaṃ nissāya catasso paṭisambhidā pāpuṇāti, tāsañca tattheva pabhedavacanato, evametesu suppaṭipanno yathākkamena imaṃ vijjāttayachaḷabhiññācatuppaṭisambhidābhedaṃ sampattiṃ pāpuṇāti.
在律方面修得不好的人,因为把允许的快乐触感、床座衣物等柔软触感,和被禁止的执取之触等混为一谈,就对那些被禁止的执取之触等生起没有过失的想法。关于这一点也有这样的说法:‘我这样理解世尊所宣说的法:那些世尊说为障碍法的事,即使去做了,也不足以成为障碍。’(《中部》1.234)由此,他就落到破戒的地步。在经方面修得不好的人,不理解‘比丘们,有这四种人存在于世间’等(《增支部》4.5)的意趣,就作了错误的把握。针对这种情况曾说:‘他因为自己错误的把握,既诽谤了我们,又伤害了自己,还生出许多非福。’(《中部》1.236)由此,他就落到邪见的地步。在论方面修得不好的人,过度奔驰于对法的思惟,甚至连不该思惟的也去思惟。由此,他就落到心智错乱的地步。关于这一点曾说:‘比丘们,有这四种不可思惟、不应思惟的事,若去思惟这些,就会分得疯狂与苦恼。’(《增支部》4.77)这样,在这些方面修得不好的人,就依次达到破戒、邪见、心智错乱这些类别的衰损。”
Vinaye pana duppaṭipanno anuññātasukhasamphassaattharaṇapāvuraṇādiphassasāmaññato paṭikkhittesu upādinnakaphassādīsu anavajjasaññī hoti. Vuttampi hetaṃ – ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā ye me antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti (ma. ni. 1.234). Tato dussīlabhāvaṃ pāpuṇāti. Sutte duppaṭipanno – ‘‘cattāro me, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā’’tiādīsu (a. ni. 4.5) adhippāyaṃ ajānanto duggahitaṃ gaṇhāti, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṃ pasavatī’’ti (ma. ni. 1.236). Tato micchādiṭṭhitaṃ pāpuṇāti. Abhidhamme duppaṭipanno dhammacintaṃ atidhāvanto acinteyyānipi cinteti. Tato cittakkhepaṃ pāpuṇāti, vuttañhetaṃ – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā’’ti (a. ni. 4.77). Evametesu duppaṭipanno yathākkamena imaṃ dussīlabhāva micchādiṭṭhitā cittakkhepabhedaṃ vipattiṃ pāpuṇātī’’ti.
“无论在哪里,教法的分类、兴盛与衰败;
比丘如何证得,他阐明这一切。”
‘‘Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye’’ti –
这首偈颂说的也是同样的意思。像这样,从各种不同角度了解了诸藏之后,依据它们,就应当知道这佛语分为三种。
Ayampi gāthā vuttatthāva hoti. Evaṃ nānappakārato piṭakāni ñatvā tesaṃ vasenetaṃ buddhavacanaṃ tividhanti ñātabbaṃ.
怎么按部类分成五种呢?这一切佛语整体上分为五种:长部、中部、相应部、增支部、小部。其中,什么是长部?就是由三个品所收摄的《梵网经》等三十四部经。
Kathaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dīghanikāyo, majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti pañcappabhedaṃ hoti. Tattha katamo dīghanikāyo? Tivaggasaṅgahāni brahmajālādīni catuttiṃsa suttāni.
“三十四部经,收于三品中;
此即长部也,顺次为第一。”
‘‘Catuttiṃseva suttantā, tivaggo yassa saṅgaho; Esa dīghanikāyoti, paṭhamo anulomiko’’ti.
为什么这部经被称为长部呢?因为它是长篇经文的集合,也是这些经文的容受处。集合与容受处,就称为“部”。就像经中说:“比丘们,我看不到其他任何一个部类,其心如此,如同这些畜生道的有情。”像“波尼迦部”“吉迦利迦部”这样的例子,在这里是从教法和世间两方面举出的证明。同样地,对于其余诸部,也应该这样了知“部”这个词的含义。
Kasmā panesa dīghanikāyoti vuccati? Dīghappamāṇānaṃ suttānaṃ samūhato nivāsato ca. Samūhanivāsā hi nikāyoti vuccanti. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave , tiracchānagatā pāṇā’’ (saṃ. ni. 2.100). Poṇikanikāyo cikkhallikanikāyoti evamādīni cettha sādhakāni sāsanato lokato ca. Evaṃ sesānampi nikāyabhāve vacanattho veditabbo.
什么是中部?就是篇幅中等的经,收在十五个品里,从《根本法门经》等开始,一共一百五十二部经。
Katamo majjhimanikāyo? Majjhimappamāṇāni pañcadasavaggasaṅgahāni mūlapariyāyasuttādīni diyaḍḍhasataṃ dve ca suttāni.
‘‘Diyaḍḍhasatasuttantā, dve ca suttāni yattha so; Nikāyo majjhimo pañca, dasavaggapariggaho’’ti.
什么是相应部?按照《天相应》等类别来说,就是从《渡瀑流》等经开始,共有七千七百六十二部经。
Katamo saṃyuttanikāyo? Devatāsaṃyuttādivasena kathitāni oghataraṇādīni satta suttasahassāni satta ca suttasatāni dvāsaṭṭhi ca suttāni.
“七千经和七百经,
六十二部经,这就是相应部的结集。”
‘‘Sattasuttasahassāni , sattasuttasatāni ca; Dvāsaṭṭhi ceva suttantā, eso saṃyuttasaṅgaho’’ti.
什么是增支部?按照每一支依次递增的方式,从《心遍执》等经开始宣说,共有九千五百七十五部经。
Katamo aṅguttaranikāyo? Ekekaaṅgātirekavasena kathitāni cittapariyādānādīni nava suttasahassāni pañca suttasatāni sattapaññāsañca suttāni.
“九千部经并五百部经,
复有五十七部经;此即增支部之经数,合为九千五百五十七部。”
‘‘Nava suttasahassāni, pañca suttasatāni ca; Sattapaññāsa suttāni, saṅkhyā aṅguttare aya’’nti.
什么是小部?除了四部之外,剩下的全部佛语都是小部,这包括整个《律藏》、《阿毗达摩藏》,以及前面已经说过的《小诵》等十五种分类。
Katamo khuddakanikāyo? Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakaṃ, khuddakapāṭhādayo ca pubbe dassitā pañcadasappabhedā, ṭhapetvā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacanaṃ.
“除了这四部——长部等,
其余的佛语,便称为小部。”
‘‘Ṭhapetvā caturopete, nikāye dīghaādike; Tadaññaṃ buddhavacanaṃ, nikāyo khuddako mato’’ti.
这样,按部类来分,共有五种。
Evaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ.
怎样按“支”分成九种呢?这整部佛语其实就分为九类:契经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广。其中,两部《分别》、义释、篇章、附随,以及《经集》里的《吉祥经》《宝经》《那拉咖经》《迅速经》,还有其他以“经”为名的如来之语,应当知道这就是“契经”。一切带有偈颂的经,应当知道这就是“应颂”。特别是《相应部》中整个《有偈品》,以及整个阿毗达摩藏、没有偈颂的经,还有其他未被八支所收摄的佛语,应当知道这就是“记说”。《法句》《长老偈》《长老尼偈》,以及《经集》中不叫“经”的纯粹偈颂,应当知道这就是“偈颂”。与由喜悦和智慧所成的偈颂相应的八十二经,应当知道这就是“自说”。以“此是世尊所说”这类方式展开的一百一十一经,应当知道这就是“如是语”。《无讹本生》等五百五十个本生故事,应当知道这就是“本生”。以“诸比丘,阿难有四种稀有、未曾有法”这类方式展开的、一切与稀有未曾有法相关的经,应当知道这就是“未曾有法”。《小方广》《大方广》《正见》《帝释问》《行分别》《大满月经》等,所有在获得智见与喜悦之后才请问的经,应当知道这就是“方广”。这样,按“支”来分,就是九种。
Kathaṃ aṅgavasena navavidhaṃ? Sabbameva hidaṃ suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallanti navappabhedaṃ hoti. Tattha ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārā, suttanipāte maṅgalasuttaratanasuttanālakasuttatuvaṭṭakasuttāni ca aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ. Visesena saṃyuttake sakalopi sagāthavaggo, sakalampi abhidhammapiṭakaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ, taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapadaṃ, theragāthā, therīgāthā, suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbā. Somanassaññāṇamayikagāthā paṭisaṃyuttā dveasīti suttantā udānanti veditabbaṃ. ‘‘Vuttañhetaṃ bhagavatā’’tiādinayappavattā dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbaṃ. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañcajātakasatāni ‘jātaka’nti veditabbaṃ. ‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande’’tiādinayappavattā (dī. ni. 2.209) sabbepi acchariyabbhutadhammapaṭisaṃyuttasuttantā abbhutadhammanti veditabbaṃ. Cūḷavedalla-mahāvedalla-sammādiṭṭhi-sakkapañha-saṅkhārabhājaniya-mahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitasuttantā vedallanti veditabbaṃ. Evaṃ aṅgavasena navavidhaṃ.
怎么按法蕴分成八万四千种?这一切其实都是佛语——
Kathaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ? Sabbameva cetaṃ buddhavacanaṃ –
“我从佛陀那里领受了八十二,从比丘们那里领受了两千;
这些转起的法蕴,属于我者总计八万四千。”
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti.
按照所阐明法蕴的方式,就有八万四千种分类。其中,只有一个连接段的经是一部法蕴。如果有多个连接段,就按连接段的数量来计算法蕴。在偈颂体经典中,提问算一部法蕴,回答算一部法蕴。在阿毗达摩中,每一组三法分别、二法分别,以及每一种心识过程的分析,各算一部法蕴。在律藏中,有事由、有论母、有逐词分别、有中间罪、有罪、有无罪、有三断。其中每一个部分,都应当知道各算一部法蕴。这样,按法蕴来计算,就有八万四千种。
Evaṃ paridīpitadhammakkhandhavasena caturāsītisahassappabhedaṃ hoti. Tattha ekānusandhikaṃ suttaṃ eko dhammakkhandho. Yaṃ anekānusandhikaṃ, tattha anusandhivasena dhammakkhandhagaṇanā. Gāthābandhesu pañhāpucchanaṃ eko dhammakkhandho, vissajjanaṃ eko. Abhidhamme ekamekaṃ tikadukabhājanaṃ, ekamekañca cittavārabhājanaṃ, ekameko dhammakkhandho. Vinaye atthi vatthu, atthi mātikā, atthi padabhājanīyaṃ, atthi antarāpatti, atthi āpatti, atthi anāpatti, atthi tikacchedo. Tattha ekameko koṭṭhāso ekameko dhammakkhandhoti veditabbo. Evaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ.
佛陀的教法,从无分别的角度看,按它的味来说只有一种;从有分别的角度看,则按法、律等区分成两种乃至多种。以大迦叶尊者为上首的那些具足自在的比丘众在结集佛语时,先做了这样的判定:这是法,这是律;这是最初的佛语,这是中期的佛语,这是最后的佛语;这是律藏,这是经藏,这是论藏;这是长部……乃至……这是小部;这些是契经等九分教;这些是八万四千法蕴。他们这样把分类确定下来之后才进行结集。而且不只是这一种分类,他们还确定了摄颂结集、品结集、省略复注结集、一法集、二法集等诸集结集、相应结集、五十经结集等,在三藏中可见的种种不同的结集分类,把这些都确定下来之后,用七个月的时间完成了结集。
Evametaṃ abhedato rasavasena ekavidhaṃ, bhedato dhammavinayādivasena duvidhādibhedaṃ buddhavacanaṃ saṅgāyantena mahākassapappamukhena vasīgaṇena ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, idaṃ majjhimabuddhavacanaṃ, idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ, idaṃ vinayapiṭakaṃ, idaṃ suttantapiṭakaṃ, idaṃ abhidhammapiṭakaṃ, ayaṃ dīghanikāyo…pe… ayaṃ khuddakanikāyo, imāni suttādīni navaṅgāni, imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānī’’ti, imaṃ pabhedaṃ vavatthapetvāva saṅgītaṃ. Na kevalañca imameva, aññampi uddānasaṅgaha-vaggasaṅgaha-peyyālasaṅgaha-ekakanipāta-dukanipātādinipātasaṅgaha-saṃyuttasaṅgaha-paṇṇāsasaṅgahādi-anekavidhaṃ tīsu piṭakesu sandissamānaṃ saṅgahappabhedaṃ vavatthapetvā eva sattahi māsehi saṅgītaṃ.
第一次大结集完成时,大众心里想:“大迦叶尊者已经让十力者的教法能够延续五千年之久。”因为生起这样的欢喜,就像在发出赞叹说“萨度”一样,这片大地以水为边界,发生了种种震动——震动、大震动、普遍震动、强烈震动,还出现了许多稀有的事。这就是所谓的第一次大结集。
Saṅgītipariyosāne cassa – ‘‘idaṃ mahākassapattherena dasabalassa sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālaṃ pavattanasamatthaṃ kata’’nti sañjātappamodā sādhukāraṃ viya dadamānā ayaṃ mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā anekappakāraṃ kampi saṅkampi sampakampi sampavedhi, anekāni ca acchariyāni pāturahesunti, ayaṃ paṭhamamahāsaṅgīti nāma. Yā loke –
“由五百位长老共同完成,所以称为‘五百’。
因为是由长老们所作的,所以就叫作‘长老结集’。”
‘‘Satehi pañcahi katā, tena pañcasatāti ca; Thereheva katattā ca, therikāti pavuccatī’’ti.