《戒蕴品注疏》
Sīlakkhandhavaggaṭṭhakathā
序论
Ganthārambhakathā
如此,我这净信者,以礼敬三宝所获得的这份福德,
此福德已善巧地灭除障碍,仗其威德力,
这部长篇、名为《长经》的精微无上圣典,
为佛陀及随觉弟子所赞叹,具足引生信心之功德。
从中去除僧伽罗语,我以那种悦耳的语言,
使之契合经教理趣,清净无过。
舍弃那些一再重复的义理,我将开显真实义;
为令善士欢喜,为令正法久住。
戒论、头陀行法,以及一切业处
连同行仪的规定,以及禅那与等至的详细解说
一切神通,以及慧的集成与抉择
诸蕴、诸界、诸处、诸根,以及四圣谛;
诸谛与缘起的开示,是极清净、精微的理趣;
未解脱者所行之道,与观的修习。
然而,这一切,我在《清净道论》中已作了极为清净的阐明。
既然已经如此而成办,是故,将此与这部注疏一并受持之后——
你们应当通过这部注疏,了知依止《长部》经典的义理。
Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ; Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ. Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca; Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ. Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ; Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ. Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ; Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena. Dīghassa dīghasuttaṅkitassa, nipuṇassa āgamavarassa; Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa, saddhāvahaguṇassa. Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi; Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi. Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha, vasinā mahāmahindena; Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya. Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ; Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ. Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ; Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ. Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi; Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa. Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni; Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro. Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva; Khandhadhātāyatanindriyāni, ariyāni ceva cattāri. Saccāni paccayākāradesanā, suparisuddhanipuṇanayā; Avimuttatantimaggā, vipassanā bhāvanā ceva. Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ; Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi. ‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi; Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathā bhāsitaṃ atthaṃ’’. Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya; Aṭṭhakathāya vijānatha, dīghāgamanissitaṃ atthanti.
其中,所谓长部,依品分则为三品:戒蕴品、大品、波梨品;依经数计,则含摄三十四部经。于诸品中,戒蕴品为初;于诸经中,《梵网经》为始。而《梵网经》之“如是我闻”等开端,即是具寿阿难尊者于第一结集时所宣说的缘起。
Tattha dīghāgamo nāma sīlakkhandhavaggo, mahāvaggo, pāthikavaggoti vaggato tivaggo hoti; suttato catuttiṃsasuttasaṅgaho. Tassa vaggesu sīlakkhandhavaggo ādi, suttesu brahmajālaṃ. Brahmajālassāpi ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi.
第一结集论
Paṭhamamahāsaṅgītikathā
虽然此第一次大结集在律藏中已有传承,但为了对缘起的善巧了知,于此也当如此理解。事情的经过是这样的:世尊从宣讲《转法轮经》开始,直至调伏游方者须跋陀罗为止,完成了佛陀所应做的全部事业。之后,在拘尸那罗,末罗族的娑罗林,两棵双生娑罗树之间,于毗舍佉月满月日的后夜时分,世尊,作为世间依怙,进入了无余涅槃界而般涅槃。到了分配世尊舍利的那一天,共有七万比丘集会一处。僧团上座大迦叶尊者,在世尊般涅槃后的第七日,忆起了那位老年出家的须跋陀罗所说的话:“够了,诸位贤友!莫要悲伤,莫要哀泣!我们已从那位大沙门那里获得解脱了。我们此前总是受制于‘此事于汝等是许可的,彼事于汝等是不许可的’,而今,我们想做什么,便可做什么,不想做的,便不去做。”(《小品》437)大迦叶尊者又思及如此众多的比丘众将来难再集会,心中便想:“这确有发生的可能:那些恶比丘会认为‘导师的教法已成过去’,他们一旦拉帮结派,不久便会令正法消亡。然而,只要法与律尚存,这圣典便依然是导师亲临的教法。世尊确实曾如此说过……”
Paṭhamamahāsaṅgīti nāma cesā kiñcāpi vinayapiṭake tantimārūḷhā, nidānakosallatthaṃ pana idhāpi evaṃ veditabbā. Dhammacakkappavattanañhi ādiṃ katvā yāva subhaddaparibbājakavinayanā katabuddhakicce, kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālānamantare visākhapuṇṇamadivase paccūsasamaye anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbute bhagavati lokanāthe, bhagavato dhātubhājanadivase sannipatitānaṃ sattannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ saṅghatthero āyasmā mahākassapo sattāhaparinibbute bhagavati subhaddena vuḍḍhapabbajitena – ‘‘alaṃ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha, sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena, upaddutā ca homa – ‘idaṃ vo kappati, idaṃ vo na kappatī’ti, idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma, taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma na taṃ karissāmā’’ti (cūḷava. 437) vuttavacanamanussaranto, īdisassa ca saṅghasannipātassa puna dullabhabhāvaṃ maññamāno, ‘‘ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ pāpabhikkhū ‘atītasatthukaṃ pāvacana’nti maññamānā pakkhaṃ labhitvā nacirasseva saddhammaṃ antaradhāpeyyuṃ, yāva ca dhammavinayo tiṭṭhati, tāva anatītasatthukameva pāvacanaṃ hoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
阿难,我为你们所宣说和制定的法与律,在我灭度后,就是你们的导师。
‘Yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā’ti (dī. ni. 2.216).
我应当结集法与律:我应当结集法与律,以使此教法能够久住、长时流传。
‘Yaṃnūnāhaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyaṃ, yathayidaṃ sāsanaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ’.
而且,世尊曾对我这样说——
Yañcāhaṃ bhagavatā –
世尊曾说:‘迦叶,你将受持我这件麻质的粪扫衣——那无上之衣。’(《相应部》2.154)说完此语,世尊便将这件粪扫衣授予迦叶,令其共同受用。
‘Dhāressasi pana me tvaṃ, kassapa, sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī’ti (saṃ. ni. 2.154) vatvā cīvare sādhāraṇaparibhogena.
“诸比丘,只要我愿意,便可远离诸欲、远离不善法,有寻有伺,进入并安住于由远离所生的喜乐之初禅;诸比丘,迦叶也同样,只要他愿意,便可远离诸欲、远离不善法,有寻有伺,进入并安住于由远离所生的喜乐之初禅。”(《相应部》2.152)
‘Ahaṃ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi; kassapopi, bhikkhave, yāvadeva, ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’ti (saṃ. ni. 2.152).
如此,世尊在九次第定与六神通等超越常人的法上,将迦叶置于与己等同的地位来摄受他;又以其在虚空中摇手而心无黏着,以及如月行般的行持来赞叹他。对于这样的迦叶尊者,哪里还会有什么亏欠的呢?世尊岂不是像一位国王,通过授予自己的权位来摄受那位能绍隆家族血统的王子一般,心中思量:‘此子将来必能延续我正法的血脉’,于是以这无与伦比的摄受而摄受他,以这殊胜的赞叹而赞叹他吗?大迦叶尊者正是这样思惟着,为了结集法与律,策发了比丘众的精进。正如他所说的——
Evamādinā nayena navānupubbavihārachaḷabhiññāppabhede uttarimanussadhamme attanā samasamaṭṭhapanena ca anuggahito, tathā ākāse pāṇiṃ cāletvā alaggacittatāya ceva candopamapaṭipadāya ca pasaṃsito, tassa kimaññaṃ āṇaṇyaṃ bhavissati. Nanu maṃ bhagavā rājā viya sakakavacaissariyānuppadānena attano kulavaṃsappatiṭṭhāpakaṃ puttaṃ ‘saddhammavaṃsappatiṭṭhāpako me ayaṃ bhavissatī’ti, mantvā iminā asādhāraṇena anuggahena anuggahesi, imāya ca uḷārāya pasaṃsāya pasaṃsīti cintayanto dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesi. Yathāha –
当时,尊者大迦叶便对比丘们说:“贤友们,曾有一次,我与约五百位比丘组成的大僧团,一同从波婆城出发,沿路前往拘尸那罗。”(《小品》437)此处整段须跋陀品的相关内容,应详加了解。而其中的义理,将留待《大般涅槃》篇章的末尾再作解说。
‘‘Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi – ‘ekamidāhaṃ, āvuso, samayaṃ pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭipanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehī’’ti (cūḷava. 437) sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ vitthārato veditabbaṃ. Atthaṃ panassa mahāparinibbānāvasāne āgataṭṭhāneyeva kathayissāma.
随后,他又说:
Tato paraṃ āha –
“贤友们,来吧,让我们结集法与律,以免非法显扬而法被障蔽;以免非律显扬而律被障蔽;以免执非法者势力强大,而说法者势弱;以免执非律者势力强大,而说律者势弱。”(《小品》437)
‘‘Handa mayaṃ, āvuso, dhammañca vinayañca saṅgāyāma, pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; pure avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti, pure avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī’’ti (cūḷava. 437).
比丘们说:“那么,尊者,请长老挑选比丘吧。”然而,长老排除了成百上千的比丘——包括那些通晓全部九分教及导师教法的凡夫、须陀洹、斯陀含、阿那含、纯观者以及诸漏尽者,只挑选了还差一位便满五百的比丘。这四百九十九位比丘都是通达三藏及其所有分类、证得无碍解、有大威力的漏尽者,他们中的绝大多数曾被世尊授记“最为第一”,具足三明等功德。正是针对他们而说:“那时,大迦叶尊者挑选了四百九十九位阿拉汉。”
Bhikkhū āhaṃsu – ‘‘tena hi, bhante, thero bhikkhū uccinatū’’ti. Thero pana sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhare puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmi sukkhavipassaka khīṇāsavabhikkhū anekasate, anekasahasse ca vajjetvā tipiṭakasabbapariyattippabhedadhare paṭisambhidāppatte mahānubhāve yebhuyyena bhagavato etadaggaṃ āropite tevijjādibhede khīṇāsavabhikkhūyeva ekūnapañcasate pariggahesi. Ye sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā mahākassapo ekenūnāni pañca arahantasatāni uccinī’’ti (cūḷava. 437).
为何长老要使人数缺一呢?是为了给尊者阿难预留位置。因为,若与尊者共处,或若尊者缺席,皆无法圆满成办法的结集。当时尊者仍为有学,尚有应修之事;因此即使他参与,也无法承担结集的重任。不过,对他而言,十力所教导的一切经、应颂等法,没有什么是未曾亲闻的。正如所说:
Kissa pana thero ekenūnamakāsīti? Āyasmato ānandattherassa okāsakaraṇatthaṃ. Tenahāyasmatā sahāpi, vināpi, na sakkā dhammasaṅgītiṃ kātuṃ. So hāyasmā sekkho sakaraṇīyo, tasmā sahāpi na sakkā. Yasmā panassa kiñci dasabaladesitaṃ suttageyyādikaṃ appaccakkhaṃ nāma natthi. Yathāha –
我从佛陀处领受八万二千法蕴,从比丘们处领受两千;
我所传持之法,共有八万四千法蕴。”(《长老偈》1027)
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027);
因此,没有他,是不行的。
Tasmā vināpi na sakkā.
既然如此,他虽为有学,却因对结集法贡献极大,理应被长老选入,那为何未被选出呢?是为了避免他人的非议。长老对阿难尊者极为信任,即使阿难头上已生白发,长老仍以“这童子还不知分寸”(《相应部》2.154)这样的“童子”之语来教导他。这位尊者出身释迦族,是如来的堂弟,如来叔父之子。有些比丘可能会认为这是出于偏私,而指责说:“放着那么多已证无学、得无碍解的比丘不选,长老却选了尚为有学、虽得无碍解的阿难。”为了避免这种非难,长老心想:“若无阿难,便无法进行法结集,我要在比丘们同意下才将他纳入。”因此一开始并没有自行选出他。
Yadi evaṃ sekkhopi samāno dhammasaṅgītiyā bahukārattā therena uccinitabbo assa, atha kasmā na uccinitoti? Parūpavādavivajjanato. Thero hi āyasmante ānande ativiya vissattho ahosi, tathā hi naṃ sirasmiṃ palitesu jātesupi ‘na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī’ti, (saṃ. ni. 2.154) kumārakavādena ovadati. Sakyakulappasuto cāyasmā tathāgatassa bhātā cūḷapituputto. Tattha keci bhikkhū chandāgamanaṃ viya maññamānā – ‘‘bahū asekkhapaṭisambhidāppatte bhikkhū ṭhapetvā ānandaṃ sekkhapaṭisambhidāppattaṃ thero uccinī’’ti upavadeyyuṃ. Taṃ parūpavādaṃ parivajjento, ‘ānandaṃ vinā dhammasaṅgītiṃ na sakkā kātuṃ, bhikkhūnaṃyeva naṃ anumatiyā gahessāmī’ti na uccini.
于是,比丘们亲自为阿难的事向长老恳请。正如经中所言:
Atha sayameva bhikkhū ānandassatthāya theraṃ yāciṃsu. Yathāha –
比丘们对大迦叶尊者这样说:“尊者,这位阿难尊者虽为有学,但决不会因贪欲、嗔恚、愚痴、恐惧而堕入邪途,而且他在世尊面前广学受持了法与律。因此,尊者,请长老也推选阿难尊者。”于是,大迦叶尊者便也推选了阿难尊者。
‘‘Bhikkhū āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocuṃ – ‘ayaṃ, bhante, āyasmā ānando kiñcāpi sekkho abhabbo chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ, bahu cānena bhagavato santike dhammo ca vinayo ca pariyatto, tena hi, bhante, thero āyasmantampi ānandaṃ uccinatū’ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantampi ānandaṃ uccinī’’ti (cūḷava. 437).
就这样,经比丘们认可而推选,连同那位尊者,一共是五百位长老比丘。
Evaṃ bhikkhūnaṃ anumatiyā uccinitena tenāyasmatā saddhiṃ pañcatherasatāni ahesuṃ.
于是,长老比丘们心念:“我们应在何处结集法与律呢?”接着,长老比丘们又想:“王舍城地界广大,坐卧具众多。我们何不就安住王舍城雨安居,结集法与律,同时不许其余比丘来此安居?”
Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kattha nu kho mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā’’ti? Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘rājagahaṃ kho mahāgocaraṃ pahūtasenāsanaṃ, yaṃnūna mayaṃ rājagahe vassaṃ vasantā dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāma, na aññe bhikkhū rājagahe vassaṃ upagaccheyyu’’nti (cūḷava. 437).
他们为何会这样考虑呢?“此事于我等乃是重大之举,若有见解相异之人混入僧团,恐将从中作乱。”于是,具寿大迦叶便以白二甘马宣布:
Kasmā pana nesaṃ etadahosi? ‘‘Idaṃ pana amhākaṃ thāvarakammaṃ, koci visabhāgapuggalo saṅghamajjhaṃ pavisitvā ukkoṭeyyā’’ti. Athāyasmā mahākassapo ñattidutiyena kammena sāvesi –
“诸尊者僧,请听我说!若僧时机适宜,应选定此五百比丘,住于王舍城雨安居中结集法与律,其余比丘不得于王舍城安居。”这是动议。
‘‘Suṇātu me, āvuso saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho imāni pañca bhikkhusatāni sammanneyya rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabba’’nti. Esā ñatti.
诸位尊者,请听我说:僧伽认可这五百位比丘于王舍城雨安居,以结集法与律;其余比丘不得于王舍城雨安居。哪位尊者认可此事,请默然;哪位不认可,请说。
‘‘Suṇātu me, āvuso saṅgho, saṅgho imāni pañcabhikkhusatāni sammanna’’ti ‘rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti. Yassāyasmato khamati imesaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ sammuti’ rājagahe vassaṃ vasantānaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧伽已认可五百位比丘于王舍城雨安居,以结集法与律;其余比丘不得于王舍城雨安居。僧伽认可此事,是故默然。我如是受持。
‘‘Sammatāni saṅghena imāni pañcabhikkhusatāni rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (cūḷava. 438).
然而,这一甘马语是如来般涅槃后第二十一日所制。世尊于毗舍佉月满月的黎明时分般涅槃。尔后七日,众人以香、花鬘等供养黄金色的遗体,这七日名为“善乐供养日”。其后七日,遗体于荼毗堆上为火所焚;再七日,众人结成矛篱,将舍利安奉于香殿中。如此,二十一日毕。恰于黑分第五日,众人分配舍利。就在分配舍利之日,聚集的大比丘僧团中,有人举告须跋陀老年出家人的非行,随即依前述方式遴选出比丘,制定了这一甘马语。
Ayaṃ pana kammavācā tathāgatassa parinibbānato ekavīsatime divase katā. Bhagavā hi visākhapuṇṇamāyaṃ paccūsasamaye parinibbuto, athassa sattāhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ gandhamālādīhi pūjayiṃsu. Evaṃ sattāhaṃ sādhukīḷanadivasā nāma ahesuṃ. Tato sattāhaṃ citakāya agginā jhāyi, sattāhaṃ sattipañjaraṃ katvā sandhāgārasālāyaṃ dhātupūjaṃ kariṃsūti, ekavīsati divasā gatā. Jeṭṭhamūlasukkapakkhapañcamiyaṃyeva dhātuyo bhājayiṃsu. Etasmiṃ dhātubhājanadivase sannipatitassa mahābhikkhusaṅghassa subhaddena vuḍḍhapabbajitena kataṃ anācāraṃ ārocetvā vuttanayeneva ca bhikkhū uccinitvā ayaṃ kammavācā katā.
大长老制定了这一甘马语后,对比丘们说:“贤友们,如今已为你们安排了四十日的时间。从此以后,不得再说‘我有某某障碍’。因此,在此期间,若有疾病障碍,或有戒师、亲教师的障碍,或有父母的障碍,又或需要烧制钵、缝制袈裟,应先把这些障碍解除,将应做之事妥善完成。”
Imañca pana kammavācaṃ katvā thero bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, idāni tumhākaṃ cattālīsa divasā okāso kato, tato paraṃ ‘ayaṃ nāma no palibodho atthī’ti, vattuṃ na labbhā, tasmā etthantare yassa rogapalibodho vā ācariyupajjhāyapalibodho vā mātāpitupalibodho vā atthi, pattaṃ vā pana pacitabbaṃ, cīvaraṃ vā kātabbaṃ, so taṃ palibodhaṃ chinditvā taṃ karaṇīyaṃ karotū’’ti.
大长老这样说后,便由五百位比丘随从,前往王舍城。其他大长老也各自带领随众,为了安慰心被忧箭所刺的大众,朝不同方向散去。而富楼那长老则带领七百位比丘留在拘尸那罗,说:“我将在如来般涅槃之处,安慰前来的人们。”
Evañca pana vatvā thero attano pañcasatāya parisāya parivuto rājagahaṃ gato. Aññepi mahātherā attano attano parivāre gahetvā sokasallasamappitaṃ mahājanaṃ assāsetukāmā taṃ taṃ disaṃ pakkantā. Puṇṇatthero pana sattasatabhikkhuparivāro ‘tathāgatassa parinibbānaṭṭhānaṃ āgatāgataṃ mahājanaṃ assāsessāmī’ti kusinārāyaṃyeva aṭṭhāsi.
阿难尊者如同世尊尚未般涅槃时一样,在世尊般涅槃后,也亲自持取世尊的衣钵,与五百位比丘一同朝着舍卫城游行而去。一路行去,随从比丘渐增,乃至不计其数。因此,尊者每至一处,都响起极大的哀泣声。他们渐次到达舍卫城后,住在那里的民众听闻“阿难长老来了”,便手持香、花鬘等物出来迎接,哭着说:“尊者阿难,以往您都是和世尊一起来的,今天您把世尊留在了何处,独自而来?”说着,放声哭泣。那情景,就如同世尊般涅槃那日一样,大众发出了极大的悲叹。
Āyasmā ānando yathā pubbe aparinibbutassa, evaṃ parinibbutassāpi bhagavato sayameva pattacīvaramādāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Gacchato gacchato panassa parivārā bhikkhū gaṇanapathaṃ vītivattā. Tenāyasmatā gatagataṭṭhāne mahāparidevo ahosi . Anupubbena pana sāvatthimanuppatte there sāvatthivāsino manussā ‘‘thero kira āgato’’ti sutvā gandhamālādihatthā paccuggantvā – ‘‘bhante, ānanda, pubbe bhagavatā saddhiṃ āgacchatha, ajja kuhiṃ bhagavantaṃ ṭhapetvā āgatatthā’’tiādīni vadamānā parodiṃsu. Buddhassa bhagavato parinibbānadivase viya mahāparidevo ahosi.
在那里,阿难尊者以与无常等义理相应的法语开示大众,令他们信受理解后,便进入祇园精舍。他礼拜了十力尊曾住过的香室,打开门,将床与椅搬出,拍去灰尘,洒扫香室,扔掉枯萎的花鬘与垃圾,再把床椅搬回,放归原处。他完成了世尊在世时所有应做的日常事务。在做这些事时,每当清扫浴室或备水之际,他总会先礼拜香室,而后这般悲叹:“世尊啊,这难道不是您沐浴的时分吗?这难道不是您开示佛法的时分吗?这难道不是您教诫比丘们的时分吗?这难道不是您作狮子卧的时分吗?这难道不是您洗脸的时分吗?”他便这样一直悲叹。尊者因对世尊的功德海深怀敬意与觉知,心中既有坚固的爱敬,自己又是漏尽者,且在无数百千生中与世尊彼此饶益,早已生起柔和善心。此时,有一位天神警醒地对他说:“尊者阿难,您这样独自悲叹,又如何能安慰他人呢?”听到天神所言,他心受触动,便强自振作。由于自从如来般涅槃以来,他长时间非站即坐,体内诸界积聚过盛,为平复身体,第二天,他饮下催泻的牛乳药,便留在精舍中安坐。正是出于这个缘由
Tatra sudaṃ āyasmā ānando aniccatādipaṭisaṃyuttāya dhammiyākathāya taṃ mahājanaṃ saññāpetvā jetavanaṃ pavisitvā dasabalena vasitagandhakuṭiṃ vanditvā dvāraṃ vivaritvā mañcapīṭhaṃ nīharitvā papphoṭetvā gandhakuṭiṃ sammajjitvā milātamālākacavaraṃ chaḍḍetvā mañcapīṭhaṃ atiharitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā bhagavato ṭhitakāle karaṇīyaṃ vattaṃ sabbamakāsi. Kurumāno ca nhānakoṭṭhakasammajjanaudakupaṭṭhāpanādikālesu gandhakuṭiṃ vanditvā – ‘‘nanu bhagavā, ayaṃ tumhākaṃ nhānakālo, ayaṃ dhammadesanākālo, ayaṃ bhikkhūnaṃ ovādadānakālo, ayaṃ sīhaseyyakappanakālo, ayaṃ mukhadhovanakālo’’tiādinā nayena paridevamānova akāsi, yathā taṃ bhagavato guṇagaṇāmatarasaññutāya patiṭṭhitapemo ceva akhīṇāsavo ca anekesu ca jātisatasahassesu aññamaññassūpakārasañjanitacittamaddavo. Tamenaṃ aññatarā devatā – ‘‘bhante, ānanda, tumhe evaṃ paridevamānā kathaṃ aññe assāsessathā’’ti saṃvejesi. So tassā vacanena saṃviggahadayo santhambhitvā tathāgatassa parinibbānato pabhuti ṭhānanisajjabahulattā ussannadhātukaṃ kāyaṃ samassāsetuṃ dutiyadivase khīravirecanaṃ pivitvā vihāreyeva nisīdi. Yaṃ sandhāya subhena māṇavena pahitaṃ māṇavakaṃ etadavoca –
“年轻人,现在不是时候。我今天刚刚服过药,或许明天我能去见你们。”
‘‘Akālo, kho māṇavaka, atthi me ajja bhesajjamattā pītā, appeva nāma svepi upasaṅkameyyāmā’’ti (dī. ni. 1.447).
第二天,阿难尊者以质多长老为随从沙门,前往须婆年轻人那里。他回答须婆的提问,开示了这部属于《长部》的第十部经——《须婆经》。
Dutiyadivase cetakattherena pacchāsamaṇena gantvā subhena māṇavena puṭṭho imasmiṃ dīghanikāye subhasuttaṃ nāma dasamaṃ suttaṃ abhāsi.
那时,阿难长老让人修缮了祇园大寺中破损之处。临近雨安居时,他离开比丘僧团,前往王舍城。其他参与结集法的比丘也都如此而行。正因他们如此前往,经中便这样记载:“其时,长老比丘们前往王舍城,为结集法与律。”他们在阿沙荼月的月圆日举行布萨,第二日便齐聚一处,进入雨安居。
Atha ānandatthero jetavanamahāvihāre khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ kārāpetvā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya bhikkhusaṅghaṃ ohāya rājagahaṃ gato tathā aññepi dhammasaṅgāhakā bhikkhūti. Evañhi gate, te sandhāya ca idaṃ vuttaṃ – ‘‘atha kho therā bhikkhū rājagahaṃ agamaṃsu, dhammañca vinayañca saṅgāyitu’’nti (cūḷava. 438). Te āsaḷhīpuṇṇamāyaṃ uposathaṃ katvā pāṭipadadivase sannipatitvā vassaṃ upagacchiṃsu.
那时,王舍城周围有十八座大寺院,全都荒芜破败。因为世尊般涅槃后,所有比丘都各自带上自己的钵与衣,弃舍寺院与房舍而离去。对此,长老们在制定规约时心想:‘我们应当第一个月先修整破损之处,以此恭敬世尊的教法,并避免外道的讥谤。’外道或许会这样说:‘沙门乔达摩的弟子们,导师在世时尚且知道修缮寺院,导师般涅槃后便弃之不顾,施主们所施的众多财物都白白浪费了。’为遮止这样的讥谤,长老们才如此思量。如此思量之后,他们便制定了规约。关于此事,经中记载说:
Tena kho pana samayena rājagahaṃ parivāretvā aṭṭhārasa mahāvihārā honti, te sabbepi chaḍḍitapatitauklāpā ahesuṃ. Bhagavato hi parinibbāne sabbepi bhikkhū attano attano pattacīvaramādāya vihāre ca pariveṇe ca chaḍḍetvā agamaṃsu. Tattha katikavattaṃ kurumānā therā bhagavato vacanapūjanatthaṃ titthiyavādaparimocanatthañca – ‘paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ karomā’ti cintesuṃ. Titthiyā hi evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘samaṇassa gotamassa sāvakā satthari ṭhiteyeva vihāre paṭijaggiṃsu, parinibbute chaḍḍesuṃ, kulānaṃ mahādhanapariccāgo vinassatī’’ti. Tesañca vādaparimocanatthaṃ cintesunti vuttaṃ hoti. Evaṃ cintayitvā ca pana katikavattaṃ kariṃsu. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
其时,长老比丘们心想:“贤友们,世尊曾赞叹修整破损。来吧,贤友们,我们第一个月修整破损,第二个月再集会结集法与律。”(《小品》438)
‘‘Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – bhagavatā, kho āvuso, khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ vaṇṇitaṃ, handa mayaṃ, āvuso, paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ karoma, majjhimaṃ māsaṃ sannipatitvā dhammañca vinayañca saṅgāyissāmā’’ti (cūḷava. 438).
次日,他们来到王宫门前站立。国王前来顶礼后,问道:“尊者们,你们前来所为何事?”他询问自己应当做些什么。长老们便说明需要人力来整修十八座大寺。国王于是派出工匠。长老们在第一个月内将所有寺院修葺完毕,便禀告国王:“大王,寺院修缮已告完成,现在我们要举行法与律的结集。”国王说:“很好,尊者,请放心去做。我有王令之轮,你们有法轮。请吩咐,尊者,我还能做什么?”长老们说:“请为参与结集的比丘们提供集会场所,大王。”国王问:“我应当在何处建造,尊者?”长老们回答:“大王,适合建在毗婆罗山一侧、七叶窟的前面。”国王说:“好的,尊者。”于是,阿阇世王令人建造了一座大堂:它如同毗首羯磨天所化现,梁柱与阶台划分得极为精美,装饰着种种花鬘与藤蔓图样;它的辉煌胜过王宫,庄严盖过天宫,宛如吉祥女神栖息之处;又如整块石阶一般,令天众与世人目不暂舍,仿佛将世间一切可爱事物中最值得观赏的精粹浓缩于一处。大堂内悬挂着种种花鬘串与垂花串,光彩夺目,帐幔低垂,地面如同镶嵌着各色宝石的彩石,又以众多花朵遍作供养,极度庄严,犹如梵天的宫殿。装饰完成后,在
Te dutiyadivase gantvā rājadvāre aṭṭhaṃsu. Rājā āgantvā vanditvā – ‘‘kiṃ bhante, āgatatthā’’ti attanā kattabbakiccaṃ pucchi. Therā aṭṭhārasa mahāvihārapaṭisaṅkharaṇatthāya hatthakammaṃ paṭivedesuṃ. Rājā hatthakammakārake manusse adāsi. Therā paṭhamaṃ māsaṃ sabbavihāre paṭisaṅkharāpetvā rañño ārocesuṃ – ‘‘niṭṭhitaṃ, mahārāja, vihārapaṭisaṅkharaṇaṃ, idāni dhammavinayasaṅgahaṃ karomā’’ti. ‘‘Sādhu bhante visaṭṭhā karotha, mayhaṃ āṇācakkaṃ , tumhākañca dhammacakkaṃ hotu, āṇāpetha, bhante, kiṃ karomī’’ti. ‘‘Saṅgahaṃ karontānaṃ bhikkhūnaṃ sannisajjaṭṭhānaṃ mahārājā’’ti. ‘‘Kattha karomi, bhante’’ti? ‘‘Vebhārapabbatapasse sattapaṇṇi guhādvāre kātuṃ yuttaṃ mahārājā’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti kho rājā ajātasattu vissakammunā nimmitasadisaṃ suvibhattabhittithambhasopānaṃ, nānāvidhamālākammalatākammavicittaṃ, abhibhavantamiva rājabhavanavibhūtiṃ, avahasantamiva devavimānasiriṃ, siriyā niketanamiva ekanipātatitthamiva ca devamanussanayanavihaṃgānaṃ, lokarāmaṇeyyakamiva sampiṇḍitaṃ daṭṭhabbasāramaṇḍaṃ maṇḍapaṃ kārāpetvā vividhakusumadāmolambakaviniggalantacāruvitānaṃ nānāratanavicittamaṇikoṭṭimatalamiva ca, naṃ nānāpupphūpahāravicittasupariniṭṭhitabhūmikammaṃ brahmavimānasadisaṃ alaṅkaritvā, tasmiṃ mahāmaṇḍape pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ anagghāni pañca kappiyapaccattharaṇasatāni paññapetvā, dakkhiṇabhāgaṃ nissāya uttarābhimukhaṃ therāsanaṃ, maṇḍapamajjhe puratthābhimukhaṃ buddhassa bhagavato āsanārahaṃ dhammāsanaṃ paññapetvā, dantakhacitaṃ bījaniñcettha ṭhapetvā, bhikkhusaṅghassa ārocāpesi – ‘‘niṭṭhitaṃ, bhante, mama kicca’’nti.
就在那一天,有些比丘暗指阿难尊者这样说:“在这个比丘僧团里,有个比丘带着臭味在走动。”阿难尊者听了,心想:“这比丘僧团中并没有其他带着臭味走动的比丘,他们一定是在说我。”于是他生起了悚惧感。另有一些人则直接对他说:“贤友阿难,明天就是集会了,你还是学人,尚有应作之事,前去参加集会并不合适,应当保持不放逸。”
Tasmiñca pana divase ekacce bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ sandhāya evamāhaṃsu – ‘‘imasmiṃ bhikkhusaṅghe eko bhikkhu vissagandhaṃ vāyanto vicaratī’’ti. Thero taṃ sutvā imasmiṃ bhikkhusaṅghe añño vissagandhaṃ vāyanto vicaraṇakabhikkhu nāma natthi. Addhā ete maṃ sandhāya vadantīti saṃvegaṃ āpajji. Ekacce naṃ āhaṃsuyeva – ‘‘sve āvuso, ānanda, sannipāto, tvañca sekkho sakaraṇīyo, tena te na yuttaṃ sannipātaṃ gantuṃ, appamatto hohī’’ti.
当时,阿难尊者心想:“明天就是集会,我身为学人还去参加集会,实在不妥。”于是,他在夜间大部分时间里持续修习身至念,到破晓时分,从经行处下来,走进住处准备躺卧。就在他调整身体、双脚刚离开地面、头尚未触及枕头的那一刹那,心无取著,从一切漏中解脱。其实,这位尊者此前在户外经行,未能证得殊胜,便这样思惟:“世尊不是曾对我说过吗:‘阿难,你已积下广大善业,只要精勤努力,很快就能成为无漏者。’诸佛的话语绝无差错。但我精进太过猛利,导致心转入了掉举。现在我应当让精进达于平衡。”于是他从经行处下来,在洗脚处洗了脚,进入住处坐于床上,心想“稍作休息”,便向床上侧卧。就在双脚离地、头未触枕的刹那之间,心无取著,从一切漏中解脱。长老是在未具四种威仪的状态下证得阿拉汉果的。因此,若有人问:“在这教法中,不倚靠,不站立,也不经行,有哪一位比丘证得阿拉汉果?”可以答道:“阿难长老。”
Atha kho āyasmā ānando – ‘sve sannipāto, na kho metaṃ patirūpaṃ yvāhaṃ sekkho samāno sannipātaṃ gaccheyya’nti, bahudeva rattiṃ kāyagatāya satiyā vītināmetvā rattiyā paccūsasamaye caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā ‘‘nipajjissāmī’’ti kāyaṃ āvajjesi, dve pādā bhūmito muttā, apattañca sīsaṃ bimbohanaṃ, etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Ayañhi āyasmā caṅkamena bahi vītināmetvā visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto cintesi – ‘‘nanu maṃ bhagavā etadavoca – ‘katapuññosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo’ti (dī. ni. 2.207). Buddhānañca kathādoso nāma natthi, mama pana accāraddhaṃ vīriyaṃ, tena me cittaṃ uddhaccāya saṃvattati. Handāhaṃ vīriyasamataṃ yojemī’’ti, caṅkamā orohitvā pādadhovanaṭṭhāne ṭhatvā pāde dhovitvā vihāraṃ pavisitvā mañcake nisīditvā, ‘‘thokaṃ vissamissāmī’’ti kāyaṃ mañcake apanāmesi. Dve pādā bhūmito muttā, sīsaṃ bimbohanamappattaṃ, etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, catuiriyāpathavirahitaṃ therassa arahattaṃ. Tena ‘‘imasmiṃ sāsane anipanno anisinno aṭṭhito acaṅkamanto ko bhikkhu arahattaṃ patto’’ti vutte ‘‘ānandatthero’’ti vattuṃ vaṭṭati.
翌日——黑分第五日,长老比丘们用完斋食,收好衣钵,齐聚法堂。那时,阿难尊者虽是阿拉汉,也前去集会。他怎样去的呢?他心想:“如今我已堪能步入集会中心。”满怀欣喜,偏袒一肩搭好袈裟,犹如从束绑中脱落的熟透棕榈果,犹如置在红毯上的无价宝珠,犹如无云夜空中升起的满月,又如被和煦阳光抚触而绽放、花粉簇拥的莲花;他以这般清净、明澈、光辉、庄严的容颜走来,仿佛在昭示自己证得了阿拉汉果。大迦叶尊者一见,心中便想:“阿难阿拉汉真是庄严!若世尊还在世,定会对阿难道‘善哉’。如今,就让我给出本该由世尊所给的赞誉吧。”于是,他三次发出“善哉”的赞叹。
Atha therā bhikkhū dutiyadivase pañcamiyaṃ kāḷapakkhassa katabhattakiccā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā dhammasabhāyaṃ sannipatiṃsu. Atha kho āyasmā ānando arahā samāno sannipātaṃ agamāsi. Kathaṃ agamāsi? ‘‘Idānimhi sannipātamajjhaṃ pavisanāraho’’ti haṭṭhatuṭṭhacitto ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā bandhanā muttatālapakkaṃ viya, paṇḍukambale nikkhittajātimaṇi viya, vigatavalāhake nabhe samuggatapuṇṇacando viya, bālātapasamphassavikasitareṇupiñjaragabbhaṃ padumaṃ viya ca, parisuddhena pariyodātena sappabhena sassirīkena ca mukhavarena attano arahattappattiṃ ārocayamāno viya agamāsi. Atha naṃ disvā āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘‘sobhati vata bho arahattappatto ānando, sace satthā dhareyya, addhā ajjānandassa sādhukāraṃ dadeyya, handa , dānissāhaṃ satthārā dātabbaṃ sādhukāraṃ dadāmī’’ti, tikkhattuṃ sādhukāramadāsi.
然而,中部诵者们说:“阿难长老为了宣示自己证得阿拉汉果,并未与比丘们同行。比丘们依戒腊次第各自就座,并为阿难长老留了座位。有人问:‘这是谁的座?’‘阿难的。’‘那阿难去哪儿了?’正当此时,长老自忖:‘此刻该前往了。’为示现神通力,他遁入地中,随即在自己的座位上现出身来。”也有说法是他从空中飞来坐下。无论如何,大迦叶尊者见后给予称赞,都是恰当的。
Majjhimabhāṇakā pana vadanti – ‘‘ānandatthero attano arahattappattiṃ ñāpetukāmo bhikkhūhi saddhiṃ nāgato, bhikkhū yathāvuḍḍhaṃ attano attano pattāsane nisīdantā ānandattherassa āsanaṃ ṭhapetvā nisinnā. Tattha keci evamāhaṃsu – ‘etaṃ āsanaṃ kassā’ti? ‘Ānandassā’ti. ‘Ānando pana kuhiṃ gato’ti? Tasmiṃ samaye thero cintesi – ‘idāni mayhaṃ gamanakālo’ti. Tato attano ānubhāvaṃ dassento pathaviyaṃ nimujjitvā attano āsaneyeva attānaṃ dassesī’’ti, ākāsena gantvā nisīdītipi eke. Yathā vā tathā vā hotu. Sabbathāpi taṃ disvā āyasmato mahākassapassa sādhukāradānaṃ yuttameva.
阿难尊者这般到来之后,大迦叶长老便对比丘们说:“贤友们,我们先结集什么?是法,还是律?”比丘们答:“尊者大迦叶,律乃佛陀教法的寿命。律住立时,教法才称得上住立。是故,我们先结集律吧。”“由谁来主持?”“由优波离尊者。”“阿难不行吗?”“并非不行。然而,正自觉者在世时,便依据对律的学得,将优波离尊者安立为最上,说道:‘比丘们,在我声闻比丘弟子中,持律第一者,即是优波离。’(《增支部》1.228)因此,我们应当请问优波离长老来结集律。”
Evaṃ āgate pana tasmiṃ āyasmante mahākassapatthero bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, kiṃ paṭhamaṃ saṅgāyāma, dhammaṃ vā vinayaṃ vā’’ti? Bhikkhū āhaṃsu – ‘‘bhante, mahākassapa, vinayo nāma buddhasāsanassa āyu. Vinaye ṭhite sāsanaṃ ṭhitaṃ nāma hoti. Tasmā paṭhamaṃ vinayaṃ saṅgāyāmā’’ti. ‘‘Kaṃ dhuraṃ katvā’’ti? ‘‘Āyasmantaṃ upāli’’nti. ‘‘Kiṃ ānando nappahotī’’ti? ‘‘No nappahoti’’. Api ca kho pana sammāsambuddho dharamānoyeva vinayapariyattiṃ nissāya āyasmantaṃ upāliṃ etadagge ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī’’ti (a. ni. 1.228). ‘Tasmā upālittheraṃ pucchitvā vinayaṃ saṅgāyāmā’ti.
于是,大迦叶长老为就律藏发问,自任提问者;优波离长老为作解答,也自任解答者。如律文所载:那时,尊者大迦叶对僧团说:
Tato thero vinayaṃ pucchanatthāya attanāva attānaṃ sammanni. Upālittheropi vissajjanatthāya sammanni. Tatrāyaṃ pāḷi – atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi –
“诸贤友,愿僧团听我言:若僧团认为合宜,
我欲向尊者优波离请问律藏。”
‘‘Suṇātu me, āvuso, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyya’’nti.
尊者优波离也告知僧团:
Āyasmāpi upāli saṅghaṃ ñāpesi –
“尊者们,请僧团垂听:若僧团认为时机适当,
我将回答大迦叶尊者所询问的律。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, Ahaṃ āyasmatā mahākassapena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti. (cūḷava. 439);
这样自我受任之后,尊者优波离从座位站起身,偏袒一肩、搭好法衣,向长老比丘们顶礼,然后于法座就座,拿起镶嵌象牙的拂尘。接着,大迦叶长老在长老座就座,向尊者优波离询问律法:“贤友优波离,第一波罗夷是在什么地方制定的?”“在毗舍离,尊者。”“是牵涉到谁的因缘?”“是牵涉到迦兰陀子苏定那的因缘。”“是在什么事情上?”“是在淫欲法这件事上。”
Evaṃ attānaṃ sammannitvā āyasmā upāli uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacitaṃ bījaniṃ gahetvā, tato mahākassapatthero therāsane nisīditvā āyasmantaṃ upāliṃ vinayaṃ pucchi. ‘‘Paṭhamaṃ āvuso, upāli, pārājikaṃ kattha paññatta’’nti? ‘‘Vesāliyaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kaṃ ārabbhā’’ti? ‘‘Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbhā’’ti. ‘‘Kismiṃ vatthusmi’’nti? ‘‘Methunadhamme’’ti.
于是,尊者大迦叶便向尊者优波离询问第一波罗夷的事由,也问了它的前因,问了牵涉的人,问了它的制定,又问了它的随制定,还问了怎样是犯、怎样是非犯。就这样,对于所问的每一个问题,尊者优波离都一一作了回答。
‘‘Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ paṭhamassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi’’ (cūḷava. 439). Puṭṭho puṭṭho āyasmā upāli vissajjesi.
那么,在这第一波罗夷中,是否有什么应当删去,或者应当添加的内容呢?应当删去的内容是没有的。因为佛陀、世尊所说的话,没有什么是应当删去的。确实,如来从不说任何一个无意义的音节。然而,如果是弟子们或者天神们所说的话,则可能会有应删之处,那些结集法藏的长老们便将其删去。至于应当添加的,各处或多或少都有一些。因此,哪一处适合添加什么,他们也就照实添加。那么,究竟添加了些什么呢?例如‘那时’、‘尔时’、‘这时’、‘这样说’、‘说了这个’等,就是这一类用来连接上下文的文句。就这样,在所有适合添加的文句都添加完毕之后,他们便确立说:‘这就是第一波罗夷’。当第一波罗夷被正式收入结集时,五百位阿罗汉便依照结集的法式,共同诵持道:‘那时,佛陀世尊住在韦兰若……’在他们开始诵持的那个当下,大地犹如随喜赞叹一般,猛烈震动,一直震到水界的尽头。
Kiṃ panettha paṭhamapārājike kiñci apanetabbaṃ vā pakkhipitabbaṃ vā atthi natthīti? Apanetabbaṃ natthi. Buddhassa hi bhagavato bhāsite apanetabbaṃ nāma natthi. Na hi tathāgatā ekabyañjanampi niratthakaṃ vadanti. Sāvakānaṃ pana devatānaṃ vā bhāsite apanetabbampi hoti, taṃ dhammasaṅgāhakattherā apanayiṃsu. Pakkhipitabbaṃ pana sabbatthāpi atthi, tasmā yaṃ yattha pakkhipituṃ yuttaṃ, taṃ pakkhipiṃsuyeva. Kiṃ pana tanti? ‘Tena samayenā’ti vā, ‘tena kho pana samayenā’ti vā, ‘atha khoti vā’, ‘evaṃ vutteti’ vā, ‘etadavocā’ti vā, evamādikaṃ sambandhavacanamattaṃ. Evaṃ pakkhipitabbayuttaṃ pakkhipitvā pana – ‘‘idaṃ paṭhamapārājika’’nti ṭhapesuṃ. Paṭhamapārājike saṅgahamārūḷhe pañca arahantasatāni saṅgahaṃ āropitanayeneva gaṇasajjhāyamakaṃsu – ‘‘tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatī’’ti. Tesaṃ sajjhāyāraddhakāleyeva sādhukāraṃ dadamānā viya mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā akampittha.
以同样的方式,他们将余下的三条波罗夷也纳入结集,确立为「波罗夷品」;将十三条桑喀地谢沙确立为「十三」;将两条学处确立为「不定」;将三十条学处确立为「舍堕」;将九十二条学处确立为「波逸提」;将四条学处确立为「波罗提悔过」;将七十五条学处确立为「众学法」;将七种法确立为「灭诤法」。如此,他们将二百二十七条学处确立为「大分别」。大分别结束时,大地也如前所述那般震动。
Eteneva nayena sesāni tīṇi pārājikāni saṅgahaṃ āropetvā ‘‘idaṃ pārājikakaṇḍa’’nti ṭhapesuṃ. Terasa saṅghādisesāni ‘‘terasaka’’nti ṭhapesuṃ. Dve sikkhāpadāni ‘‘aniyatānī’’ti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni ‘‘nissaggiyāni pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ . Dvenavuti sikkhāpadāni ‘‘pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Cattāri sikkhāpadāni ‘‘pāṭidesanīyānī’’ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni ‘‘sekhiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme ‘‘adhikaraṇasamathā’’ti ṭhapesuṃ. Evaṃ sattavīsādhikāni dve sikkhāpadasatāni ‘‘mahāvibhaṅgo’’ti kittetvā ṭhapesuṃ. Mahāvibhaṅgāvasānepi purimanayeneva mahāpathavī akampittha.
接着,在比丘尼分别中,他们将八条学处确立为「波罗夷品」;将十七条学处确立为「十七」;将三十条学处确立为「舍堕」;将一百六十六条学处确立为「波逸提」;将八条学处确立为「波罗提悔过」;将七十五条学处确立为「众学法」;将七种法确立为「灭诤法」。如此,他们将三百零四条学处确立为「比丘尼分别」,并确立为「二部分别」,共六十四诵分。二部分别结束时,也如前所述,发生了大地震动。
Tato bhikkhunīvibhaṅge aṭṭha sikkhāpadāni ‘‘pārājikakaṇḍaṃ nāma ida’’nti ṭhapesuṃ. Sattarasa sikkhāpadāni ‘‘sattarasaka’’nti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni ‘‘nissaggiyāni pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Chasaṭṭhisatasikkhāpadāni ‘‘pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Aṭṭha sikkhāpadāni ‘‘pāṭidesanīyānī’’ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni ‘‘sekhiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme ‘‘adhikaraṇasamathā’’ti ṭhapesuṃ. Evaṃ tīṇi sikkhāpadasatāni cattāri ca sikkhāpadāni ‘‘bhikkhunīvibhaṅgo’’ti kittetvā – ‘‘ayaṃ ubhato vibhaṅgo nāma catusaṭṭhibhāṇavāro’’ti ṭhapesuṃ. Ubhatovibhaṅgāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi.
以同样的方式,他们将八十诵分的犍度和二十五诵分的附随纳入结集,确立为「律藏」。律藏结束时,也如前所述,发生了大地震动。他们将这部律藏付嘱尊者优波离,说:「贤友,请将此教授给你所摄受的弟子们。」律藏结集结束时,优波离长老放下镶嵌象牙的扇子,从法座下来,礼拜了诸位长老比丘,然后坐在自己的座位上。
Etenevupāyena asītibhāṇavāraparimāṇaṃ khandhakaṃ, pañcavīsatibhāṇavāraparimāṇaṃ parivārañca saṅgahaṃ āropetvā ‘‘idaṃ vinayapiṭakaṃ nāmā’’ti ṭhapesuṃ . Vinayapiṭakāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi. Taṃ āyasmantaṃ upāliṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī’’ti. Vinayapiṭakasaṅgahāvasāne upālitthero dantakhacitaṃ bījaniṃ nikkhipitvā dhammāsanā orohitvā there bhikkhū vanditvā attano pattāsane nisīdi.
结集律之后,想要结集法的尊者大迦叶便问比丘们:“在结集法时,应以哪一位补特伽罗为主导来结集呢?”比丘们回答:“应以阿难长老为主导。”
Vinayaṃ saṅgāyitvā dhammaṃ saṅgāyitukāmo āyasmā mahākassapo bhikkhū pucchi – ‘‘dhammaṃ saṅgāyante hi kaṃ puggalaṃ dhuraṃ katvā dhammo saṅgāyitabbo’’ti? Bhikkhū – ‘‘ānandattheraṃ dhuraṃ katvā’’ti āhaṃsu.
于是,尊者大迦叶便向僧团宣布:
Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi –
“贤友们,请僧团听我说:如果僧团认为时机合适,
我想向尊者阿难请问法义。
‘‘Suṇātu me, āvuso, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, Ahaṃ ānandaṃ dhammaṃ puccheyya’’nti;
那时,尊者阿难告知僧团:
Atha kho āyasmā ānando saṅghaṃ ñāpesi –
诸位尊者,请僧团听我说:若僧团时机合适,
若尊者大迦叶问我法,我即作答。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, Ahaṃ āyasmatā mahākassapena dhammaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti;
那时,尊者阿难从座而起,偏袒右肩,顶礼上座比丘们之后,坐于法座,拿起镶嵌象牙的扇子。接着,尊者大迦叶问比丘们:「诸位贤友,我们应当先结集哪一藏?」「经藏,尊者。」「经藏有四部结集,其中先结集哪一部集?」「长部集,尊者。」「长部集包含三十四部经、分为三品,于诸品中先结集哪一品?」「圣戒蕴品,尊者。」「圣戒蕴品有十三部经,其中先结集哪一部经?」「名为《梵网经》的那部经,尊者。它以三种圣戒作为庄严,摧破种种邪命、诡诈、谄诳等,解开六十二见的网,震动十千世界,我们就先结集这部经。」
Atha kho āyasmā ānando uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacitaṃ bījaniṃ gahetvā. Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū pucchi – ‘‘kataraṃ, āvuso, piṭakaṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā’’ti? ‘‘Suttantapiṭakaṃ, bhante’’ti. ‘‘Suttantapiṭake catasso saṅgītiyo, tāsu paṭhamaṃ kataraṃ saṅgīti’’nti? ‘‘Dīghasaṅgītiṃ, bhante’’ti. ‘‘Dīghasaṅgītiyaṃ catutiṃsa suttāni, tayo vaggā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ vagga’’nti? ‘‘Sīlakkhandhavaggaṃ, bhante’’ti. ‘‘Sīlakkhandhavagge terasa suttantā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ sutta’’nti? ‘‘Brahmajālasuttaṃ nāma bhante, tividhasīlālaṅkataṃ, nānāvidhamicchājīvakuha lapanādividdhaṃsanaṃ, dvāsaṭṭhidiṭṭhijālaviniveṭhanaṃ, dasasahassilokadhātukampanaṃ, taṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā’’ti.
于是尊者大迦叶问尊者阿难:「贤友阿难,《梵网经》是在何处说的?」「尊者,在王舍城与那烂陀之间的芒果苗圃王室精舍。」「关于何人而说?」「关于游方者须卑和梵授童子。」「关于何事而说?」「关于称赞与诽谤之事。」接着,尊者大迦叶又向尊者阿难询问《梵网经》的因缘、所涉及的人以及事。尊者阿难一一作了回答。回答完毕,五百位阿拉汉一同合诵。大地如所说的方式震动。
Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca, ‘‘brahmajālaṃ, āvuso ānanda, kattha bhāsita’’nti? ‘‘Antarā ca, bhante, rājagahaṃ antarā ca nāḷandaṃ rājāgārake ambalaṭṭhikāya’’nti. ‘‘Kaṃ ārabbhā’’ti ? ‘‘Suppiyañca paribbājakaṃ, brahmadattañca māṇava’’nti. ‘‘Kismiṃ vatthusmi’’nti? ‘‘Vaṇṇāvaṇṇe’’ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ brahmajālassa nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, vatthumpi pucchi (cūḷava. 440). Āyasmā ānando vissajjesi. Vissajjanāvasāne pañca arahantasatāni gaṇasajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva ca pathavikampo ahosi.
如此结集《梵网经》之后,随即以“贤友阿难,《沙门果经》是在何处所说?”这样的问答次第,将连同《梵网经》在内的全部十三部经结集完毕,赞称为“圣戒蕴品”而确立。
Evaṃ brahmajālaṃ saṅgāyitvā tato paraṃ ‘‘sāmaññaphalaṃ, panāvuso ānanda, kattha bhāsita’’ntiādinā nayena pucchāvissajjanānukkamena saddhiṃ brahmajālena sabbepi terasa suttante saṅgāyitvā – ‘‘ayaṃ sīlakkhandhavaggo nāmā’’ti kittetvā ṭhapesuṃ.
随后是大品,再随后是波提迦品。如此,将这一由三品合集、以三十四部经为庄严、共六十四诵分量的教法结集之后,命名为“长部”,便交付给尊者阿难:“贤友,请把此经教授给你所摄受的弟子们。”
Tadanantaraṃ mahāvaggaṃ, tadanantaraṃ pāthikavagganti, evaṃ tivaggasaṅgahaṃ catutiṃsasuttapaṭimaṇḍitaṃ catusaṭṭhibhāṇavāraparimāṇaṃ tantiṃ saṅgāyitvā ‘‘ayaṃ dīghanikāyo nāmā’’ti vatvā āyasmantaṃ ānandaṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī’’ti.
紧接着,又结集了八十诵分量的《中部》,交付给法将舍利弗长老的随从弟子们:“你们来护持这部经吧。”
Tato anantaraṃ asītibhāṇavāraparimāṇaṃ majjhimanikāyaṃ saṅgāyitvā dhammasenāpatisāriputtattherassa nissitake paṭicchāpesuṃ – ‘‘imaṃ tumhe pariharathā’’ti.
紧接着,他们又结集了有百诵份量的《相应部》,交付给大迦叶长老:“尊者,请将此经传授给您的弟子们。”
Tato anantaraṃ satabhāṇavāraparimāṇaṃ saṃyuttanikāyaṃ saṅgāyitvā mahākassapattheraṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘bhante, imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā’’ti.
紧接着,他们又结集了一百二十诵份量的《增支部》,交付给阿那律长老:“请将此经传授给您的弟子们。”
Tato anantaraṃ vīsatibhāṇavārasataparimāṇaṃ aṅguttaranikāyaṃ saṅgāyitvā anuruddhattheraṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā’’ti.
紧接着,他们又结集了《法集论》《分别论》《界论》《人施设论》《论事》《双论》《发趣论》——这些被称为阿毗达摩。如此结集了这部被善加解释、以极其微细的智慧为行境的教法后,他们宣布:“这就是阿毗达摩藏。”随后,五百位阿拉汉共同诵持。如前面所说,大地震动。
Tato anantaraṃ dhammasaṅgahavibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattikathāvatthuyamakapaṭṭhānaṃ abhidhammoti vuccati. Evaṃ saṃvaṇṇitaṃ sukhumañāṇagocaraṃ tantiṃ saṅgāyitvā – ‘‘idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāmā’’ti vatvā pañca arahantasatāni sajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva pathavikampo ahosīti.
此后,他们又结集了本生、义释、无碍解道、譬喻、经集、小诵、法句、自说、如是语、天宫事、饿鬼事、长老偈、长老尼偈等经典,并说:‘这便名为小部典籍。’长部诵者主张:‘这些都归摄到阿毗达摩藏里面。’
Tato paraṃ jātakaṃ, niddeso, paṭisambhidāmaggo, apadānaṃ, suttanipāto, khuddakapāṭho, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, vimānavatthu, petavatthu, theragāthā , therīgāthāti imaṃ tantiṃ saṅgāyitvā ‘‘khuddakagantho nāmāya’’nti ca vatvā ‘‘abhidhammapiṭakasmiṃyeva saṅgahaṃ āropayiṃsū’’ti dīghabhāṇakā vadanti. Majjhimabhāṇakā pana ‘‘cariyāpiṭakabuddhavaṃsehi saddhiṃ sabbampetaṃ khuddakaganthaṃ nāma suttantapiṭake pariyāpanna’’nti vadanti.
如此,一切佛语,就其味而言,为一种;就法与律而言,为两种;就初、中、后而言,为三种。同样地,就藏而言为三种,就部而言为五种,就支而言为九种,就法蕴而言,则为八万四千种。应如此了知。
Evametaṃ sabbampi buddhavacanaṃ rasavasena ekavidhaṃ, dhammavinayavasena duvidhaṃ, paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ. Tathā piṭakavasena. Nikāyavasena pañcavidhaṃ, aṅgavasena navavidhaṃ, dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhanti veditabbaṃ.
为何就味而言为一种呢?世尊自从证得无上正等正觉,直至在无余涅槃界般涅槃,其间四十五年,无论为教导天、人、龙、夜叉等而说,还是独自审察时而说,所说的一切,全部唯有一味——解脱味。如此一来,就味而言,佛语为一类。
Kathaṃ rasavasena ekavidhaṃ? Yañhi bhagavatā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā yāva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, etthantare pañcacattālīsavassāni devamanussanāgayakkhādayo anusāsantena vā paccavekkhantena vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ ekarasaṃ vimuttirasameva hoti. Evaṃ rasavasena ekavidhaṃ.
如何从“法与律”的角度分为二类?所有佛语皆可归入“法”与“律”之称。其中,律藏为“律”,其余佛语为“法”。因此,经中说:“我们何不结集法与律呢?”(《小品》437)以及“我将向优波离请教律,向阿難请教法”等语。如此,从法与律的角度分为二类。
Kathaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dhammo ceva vinayo cāti saṅkhyaṃ gacchati. Tattha vinayapiṭakaṃ vinayo, avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammo. Tenevāha ‘‘yannūna mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā’’ti (cūḷava. 437). ‘‘Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyyaṃ, ānandaṃ dhammaṃ puccheyya’’nti ca. Evaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ.
如何从“初、中、后”的角度分为三种?一切佛语可分为最初的佛语、中期的佛语和最后的佛语三种。其中——
Kathaṃ paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ? Sabbameva hidaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, majjhimabuddhavacanaṃ, pacchimabuddhavacananti tippabhedaṃ hoti. Tattha –
“于多生轮回中,我流转而无获;
寻觅造屋者而不得见,一再受生,纯是苦。
造屋者!你已被看见,你不能再建造屋舍;
你的椽木悉皆折断,栋梁也已毁坏;
心达无行之境,证得渴爱的彻底灭尽。
‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ; Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ. Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi; Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ; Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti. (dha. pa. 153-54);
这便是最初的佛语。有人将《犍度》中的优陀那偈——“当诸法确实显现时”(《大品》1)——视为最初的佛语。然而应当了知,此偈实于菩提日,世尊证得一切知智、以随喜之智观照缘起时,自然涌出。
Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ. Keci ‘‘yadā have pātubhavanti dhammā’’ti (mahāva. 1) khandhake udānagāthaṃ vadanti. Esā pana pāṭipadadivase sabbaññubhāvappattassa somanassamayañāṇena paccayākāraṃ paccavekkhantassa uppannā udānagāthāti veditabbā.
而于般涅槃时所说——“诸比丘,今我告谕汝等:诸行是灭法,当以不放逸成就!”(《长部》2.218)——此即最后之佛语。两者之间所说的一切,便称为中间佛语。如是,依最初佛语、中间佛语与最后佛语,佛语有三种。
Yaṃ pana parinibbānakāle abhāsi – ‘‘handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā’’ti (dī. ni. 2.218) idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ. Ubhinnamantare yaṃ vuttaṃ, etaṃ majjhimabuddhavacanaṃ nāma. Evaṃ paṭhamamajjhimapacchimabuddhavacanavasena tividhaṃ.
如何依‘藏’而分为三种?全部佛语,唯有律藏、经藏、阿毗达摩藏三种分类。其中,将第一结集中已结集与未结集的一切总合起来,包括两部别解脱律仪、二部分别、二十二犍度、十六附随——这便名为‘律藏’。《梵网经》等三十四部经集成《长部》,《根本法门经》等一百五十二部经集成《中部》,《度暴流经》等七千七百六十二部经集成《相应部》,《心遍取经》等九千五百五十七部经集成《增支部》;又分为小诵、法句、自说、如是语、经集、天宫事、饿鬼事、长老偈、长老尼偈、本生、义释、无碍解道、譬喻、佛种姓、所行藏十五种的是《小部》——这便名为‘经藏’。《法集》、《分别》、《界论》、《人施设》、《论事》、《双论》、《发趣》——这便名为‘阿毗达摩藏’。关于此,
Kathaṃ piṭakavasena tividhaṃ? Sabbampi cetaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. Tattha paṭhamasaṅgītiyaṃ saṅgītañca asaṅgītañca sabbampi samodhānetvā ubhayāni pātimokkhāni, dve vibhaṅgā, dvāvīsati khandhakā, soḷasaparivārāti – idaṃ vinayapiṭakaṃ nāma. Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo, mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo, oghataraṇasuttādisattasuttasahassasattasatadvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo, cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo, khuddakapāṭha-dhammapada-udāna-itivuttaka-suttanipāta-vimānavatthu-petavatthu-theragāthā-therīgāthā-jātaka-niddesa-paṭisambhidāmagga-apadāna-buddhavaṃsa-cariyāpiṭakavasena pannarasappabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāma. Dhammasaṅgaho, vibhaṅgo, dhātukathā, puggalapaññatti, kathāvatthu, yamakaṃ, paṭṭhānanti – idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāma. Tattha –
因为具有种种差别殊胜的理趣,又能调伏身与语的恶行,
所以通达律义的人,便称它为‘律’。
‘‘Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ; Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto’’.
在律藏中,确实有种种方法:即五种巴帝摩卡的诵出、以波罗夷等为代表的七犯聚论母、分别等分类方法;又有特殊的方法:即为强化或放松戒条而制定的随制方法。而且,它能遮止身与语的恶行,从而调伏身与语。因此,由于具足种种方法、特殊方法,并能调伏身与语,故称之为“律”。基于此义,而这样说道:
Vividhā hi ettha pañcavidhapātimokkhuddesapārājikādi satta āpattikkhandhamātikā vibhaṅgādippabhedā nayā. Visesabhūtā ca daḷhīkammasithilakaraṇappayojanā anupaññattinayā. Kāyikavācasikaajjhācāranisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti, tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānaṃ vinayanato ceva vinayoti akkhāto. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
“因其具种种殊胜法,复能调伏身与语,
通达律义者,乃称此律为‘律’。”
‘‘Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ; Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto’’ti.
再者,关于“经”:
Itaraṃ pana –
因它能开显义理、善于宣说,又能以听闻而滋养人心;
又因与线相似,故称之为“经”。
‘‘Atthānaṃ sūcanato suvuttato, savanatotha sūdanato; Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhātaṃ.
这部‘经’确实能指示自利、利他等种种义理。其中的义理被善巧宣说,因为它是随顺应受引导者的意乐而说的。它流出义理,如同谷物结出果实,这是就‘产生’之义而言;它涌出义理,如同母牛涌出乳汁,这是就‘使流出’之义而言;它又能善巧地保护他们,这是就‘守护’之义而言。而且,它确实与‘线’相似:正如木匠的墨线是衡量的标准,这部经对于智者也是如此;又如同用线串起的花朵,不会被风吹散、不会毁坏,这部经也同样能摄持种种义理而不令散失。由此道理,为了说明其词与义的善巧,而有如下偈颂:
Tañhi attatthaparatthādibhede atthe sūceti. Suvuttā cettha atthā, veneyyajjhāsayānulomena vuttattā. Savati cetaṃ atthe sassamiva phalaṃ, pasavatīti vuttaṃ hoti. Sūdati cetaṃ dhenu viya khīraṃ, paggharāpetīti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu ca ne tāyati, rakkhatīti vuttaṃ hoti. Suttasabhāgañcetaṃ, yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti, evametampi viññūnaṃ. Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikirīyanti, na viddhaṃsīyanti, evameva tena saṅgahitā atthā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
因能指示义理、善巧宣说、由听闻而流出;
因能善加守护、又与线相似,故称为‘经’。
‘‘Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato; Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhāta’’nti.
至于另一种,即论藏:
Itaro pana –
“于此处(《法集论》中)所阐述的这些法:增长法、具自相法、所崇敬法、所区分法,
以及被称为增上的法,由是而称为‘阿毗达摩’。”
‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā; Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’.
此“abhi”一词,见于增长、相、崇敬、区分、增上等义中。例如,于“剧烈的苦受增强,而非减弱”(《中部》第三册第389节)等语句中,表增长义;于“那些已识知、已特相之夜”(《中部》第一册第49节)等语句中,表相义;于“王中之王、人中之主”(《中部》第二册第399节)等语句中,表崇敬义;于“能引导于阿毗达摩、阿毗毗奈耶”(《律藏·大品》85)等语句中,表区分义,即指互不混杂的法与律;于“以增上容貌……”(《律藏·毗奈耶》819)等语句中,表增上义。
Ayañhi abhisaddo vuḍḍhilakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati. Tathā hesa ‘‘bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamantī’’tiādīsu (ma. ni. 3.389) vuḍḍhiyaṃ āgato. ‘‘Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā’’tiādīsu (ma. ni. 1.49) salakkhaṇe. ‘‘Rājābhirājā manujindo’’tiādīsu (ma. ni. 2.399) pūjite. ‘‘Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinaye’’tiādīsu (mahāva. 85) paricchinne. Aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti. ‘‘Abhikkantena vaṇṇenā’’tiādīsu (vi. va. 819) adhike.
而在此(论藏)中,依“为生于色界而修习道”(《法集论》251)、“以慈俱行之心遍满一方而住”(《分别论》642)等说,亦说增长之法。依“色所缘或声所缘”(《法集论》1)等说,由所缘等为相故,亦说有自相之法。依“有学之法、无学之法、出世间之法”(《法集论·三法矩阵》11、《法集论·二法矩阵》12)等说,以此诸法可供养、应崇敬故,亦说受崇敬之法。依“触生、受生”(《法集论》1)等说,由自性被区分故,亦说被区分之法。依“广大法、无量法”(《法集论·三法矩阵》11)、“无上法”(《法集论·二法矩阵》11)等说,亦说增上之法。是故,为显通达此词之义,而说此偈:
Ettha ca ‘‘rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti’’ (dha. sa. 251), ‘‘mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādinā (vibha. 642) nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. ‘‘Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhaṇīyattā salakkhaṇāpi. ‘‘Sekkhā dhammā, asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. tikamātikā 11, dukamātikā 12) nayena pūjitāpi, pūjārahāti adhippāyo. ‘‘Phasso hoti, vedanā hotī’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi. ‘‘Mahaggatā dhammā, appamāṇā dhammā (dha. sa. tikamātikā 11), anuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. dukamātikā 11) nayena adhikāpi dhammā vuttā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
此处所说增长法,自相法、崇敬法,及区分诸法,
所说的增上法,由此而称为‘阿毗达摩’。
‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā; Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’ti.
至于此处未特别说明者,即是——
Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ, taṃ –
精通藏义者,依圣典与容器二义,而称之为藏;
由此方式结合后,便可了知律藏等三种藏。
‘‘Piṭakaṃ piṭakatthavidū, pariyattibbhājanatthato āhu; Tena samodhānetvā, tayopi vinayādayo ñeyyā’’.
因为在“莫因藏之成就……”(《增支部》3.66)等经文中,圣典(pariyatti)也被称为“藏”;而在“时有一人持锄头篮前来……”(《增支部》3.70)等经文中,任何容器也被称为“藏”。因此,精通藏义者说:藏有圣典与容器两种含义。
Pariyattipi hi ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) piṭakanti vuccati. ‘‘Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakamādāyā’’tiādīsu (a. ni. 3.70) yaṃ kiñci bhājanampi. Tasmā ‘piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu.
现在,“以此结合后,律等亦应知”的意思是:用具有这两种含义的“藏”字组成复合词——律本身就是藏,因其属于圣典(pariyatti),且是容纳诸法义理的容器,故称律藏;依同样道理,经本身就是藏,故称经藏;阿毗达摩本身就是藏,故称阿毗达摩藏。如此,这三种也当被了知为律藏等。
Idāni ‘tena samodhānetvātayopi vinayādayo ñeyyā’ti, tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā vinayo ca so piṭakañca pariyattibhāvato, tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ, yathāvutteneva nayena suttantañca taṃ piṭakañcāti suttantapiṭakaṃ, abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti. Evamete tayopi vinayādayo ñeyyā.
如此了知之后,为能于彼诸藏中善巧种种差别——
Evaṃ ñatvā ca punapi tesuyeva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ –
「应当阐明:在这些藏中,依其适当的场合,它们的开示(desanā)、教法(sāsana)、论说(kathā)之间的差别,
「以及修学(sikkhā)、断除(pahāna)、甚深(gambhīra)性的道理。」
并阐明教理的分类,以及比丘于诸处如何成就与衰败,
比丘如何证得这一切,悉应阐明。
‘‘Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ; Sikkhāppahānagambhīrabhāvañca paridīpaye. Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye’’.
在此,这便是开显与阐明。此三藏依次称为:以教诫为主的教法、以世间言说为主的教法、以究竟义为主的教法;随犯所制之教法、随顺之教法、如法之教法;以及防护与不防护论、见解解除论、名色分别论。其中,律藏因能授教诫的世尊多就教诫而说,故称“教诫教法”;经藏因善巧世间言说的世尊多依世间言说而说,故称“世间言说教法”;论藏因善巧究竟义的世尊多依究竟义而说,故称“究竟义教法”。
Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca. Etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanā, yathāparādhayathānulomayathādhammasāsanāni, saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathāti ca vuccanti. Ettha hi vinayapiṭakaṃ āṇārahena bhagavatā āṇābāhullato desitattā āṇādesanā, suttantapiṭakaṃ vohārakusalena bhagavatā vohārabāhullato desitattā vohāradesanā, abhidhammapiṭakaṃ paramatthakusalena bhagavatā paramatthabāhullato desitattā paramatthadesanāti vuccati.
同样地,第一藏——那些多有违犯的众生,于此处随其所犯而被教导,故称“随犯教法”;第二藏——具有种种意乐、随眠、行迹、胜解的众生,于此处随其根机而被教导,故称“随顺教法”;第三藏——唯执取法蕴为“我、我所”的众生,于此处依法而被教导,故称“随法教法”。
Tathā paṭhamaṃ – ‘ye te pacurāparādhā sattā, te yathāparādhaṃ ettha sāsitā’ti yathāparādhasāsanaṃ, dutiyaṃ – ‘anekajjhāsayānusayacariyādhimuttikā sattā yathānulomaṃ ettha sāsitā’ti yathānulomasāsanaṃ, tatiyaṃ – ‘dhammapuñjamatte ‘‘ahaṃ mamā’’ti saññino sattā yathādhammaṃ ettha sāsitā’ti yathādhammasāsananti vuccati.
同样地,第一,此处讲述了作为违犯对立面的防护与不防护,故称“防护与不防护论”。“防护与不防护”即小防护与大防护,犹如“业与非业”、“果与非果”。第二,此处讲述了作为六十二见对立面的见惑解除,故称“见解解除论”。第三,此处讲述了作为贪等烦恼对立面的名色决断,故称“名色决断论”。
Tathā paṭhamaṃ – ajjhācārapaṭipakkhabhūto saṃvarāsaṃvaro ettha kathitoti saṃvarāsaṃvarakathā. Saṃvarāsaṃvaroti khuddako ceva mahanto ca saṃvaro, kammākammaṃ viya, phalāphalaṃ viya ca, dutiyaṃ – ‘‘dvāsaṭṭhidiṭṭhipaṭipakkhabhūtā diṭṭhiviniveṭhanā ettha kathitā’’ti diṭṭhiviniveṭhanakathā, tatiyaṃ – ‘‘rāgādipaṭipakkhabhūto nāmarūpaparicchedo ettha kathito’’ti nāmarūpaparicchedakathāti vuccati.
在这三藏之中,当知具有三学、三断,以及四种甚深。即:律藏中特示增上戒学,经藏中特示增上心学,阿毗达摩藏中特示增上慧学。
Tīsupi cetesu tisso sikkhā, tīṇi pahānāni, catubbidho ca gambhīrabhāvo veditabbo. Tathā hi vinayapiṭake visesena adhisīlasikkhā vuttā, suttantapiṭake adhicittasikkhā, abhidhammapiṭake adhipaññāsikkhā.
律藏所断除的是违犯,因为戒能对治违犯;经藏所断除的是缠缚,因为定能对治缠缚;阿毗达摩藏所断除的是随眠,因为慧能对治随眠。初藏为彼分断,余二藏为镇伏断与正断。初藏断除恶行染污,后二藏断除渴爱染污及见染污。
Vinayapiṭake ca vītikkamappahānaṃ, kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkhattā sīlassa. Suttantapiṭake pariyuṭṭhānappahānaṃ, pariyuṭṭhānapaṭipakkhattā samādhissa. Abhidhammapiṭake anusayappahānaṃ, anusayapaṭipakkhattā paññāya. Paṭhame ca tadaṅgappahānaṃ, itaresu vikkhambhanasamucchedappahānāni. Paṭhame ca duccaritasaṃkilesappahānaṃ, itaresu taṇhādiṭṭhisaṃkilesappahānaṃ.
于每一藏中,当知有四种甚深:法甚深、义甚深、开示甚深、通达甚深。此中,‘法’指经文,‘义’指经文所诠的意义,‘开示’指对照心中所安立的经文而作宣说,‘通达’指对经文及其义理的如实觉悟。这三藏皆圆满具备这些法、义、开示与通达。由于对钝根者而言,它们就像大海之于兔等,难以涉入、无处立足,故称为‘甚深’。因此,于每一藏中,当知皆有此四种甚深。
Ekamekasmiñcettha catubbidhopi dhammatthadesanā paṭivedhagambhīrabhāvo veditabbo. Tattha dhammoti tanti. Atthoti tassāyeva attho. Desanāti tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Paṭivedhoti tantiyā tantiatthassa ca yathābhūtāvabodho. Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhā. Yasmā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāḷhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Evaṃ ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.
另有一说:‘法’即是因,如所说:‘于因的智,是为法无碍解。’‘义’即是因之果,如所说:‘于因之果的智,是为义无碍解。’‘开示’即是施设,意谓依法而说法等,或以顺说、逆说、略说、广说等方式而作解说。‘通达’即是现观,分为世间与出世间,于所缘境无有迷乱,于法随顺于义,于义随顺于法,随顺施设之道而觉悟;或指各处所说诸法应通达的自相,即不颠倒的真实本性。
Aparo nayo, dhammoti hetu. Vuttañhetaṃ – ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti. Atthoti hetuphalaṃ, vuttañhetaṃ – ‘‘hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 720). Desanāti paññatti, yathā dhammaṃ dhammābhilāpoti adhippāyo. Anulomapaṭilomasaṅkhepavitthārādivasena vā kathanaṃ. Paṭivedhoti abhisamayo, so ca lokiyalokuttaro visayato asammohato ca, atthānurūpaṃ dhammesu, dhammānurūpaṃ atthesu, paññattipathānurūpaṃ paññattīsu avabodho. Tesaṃ tesaṃ vā tattha tattha vuttadhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo.
如今,在这三藏中,任何法类或义类;为了让当晓了的意义现前于闻者的智慧,而随应开显其义的教说;以及在此称为“不颠倒了悟”的通达,或者说应通达的诸法各自之自相——即不颠倒的体性:凡此种种,对于未积集善资粮、智慧下劣之人,犹如大海之于兔子等小动物,难以涉入、无处立足,故而是甚深的。如是,在每一部藏中,当知有此四种甚深。
Idāni yasmā etesu piṭakesu yaṃ yaṃ dhammajātaṃ vā atthajātaṃ vā, yā cāyaṃ yathā yathā ñāpetabbo attho sotūnaṃ ñāṇassa abhimukho hoti, tathā tathā tadatthajotikā desanā, yo cettha aviparītāvabodhasaṅkhāto paṭivedho, tesaṃ tesaṃ vā dhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo. Sabbampetaṃ anupacitakusalasambhārehi duppaññehi sasādīhi viya mahāsamuddo dukkhogāḷhaṃ alabbhaneyyapatiṭṭhañca, tasmā gambhīraṃ. Evampi ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.
‘‘Desanāsāsanakathā, bhedaṃ tesu yathārahaṃ; Sikkhāppahānagambhīra, bhāvañca paridīpaye’’ti –
此偈所说的即是此义。
Ayaṃ gāthā vuttatthāva hoti.
教法的区分、成就,及任何处的退堕;
比丘所证得的,这一切我都阐明。
‘‘Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye’’ti –
在这三藏之中,教法有三种区分。即:蛇喻教法、出离教法和库藏教法。
Ettha pana tīsu piṭakesu tividho pariyattibhedo daṭṭhabbo. Tisso hi pariyattiyo – alagaddūpamā, nissaraṇatthā, bhaṇḍāgārikapariyattīti.
其中,若所学之法被错误执持、理解不善,或仅为挑剔过失、驳倒他人等动机而学习,此即名为“蛇喻教法”。关于这一点,世尊曾这样说:“诸比丘,譬如有人求蛇、寻蛇、遍行求蛇。彼见一大蛇,便捉其身或尾。蛇即转身咬其手、臂或身肢,彼由此而死,或受几近死苦。何以故?诸比丘,以捉蛇不善故。正是如此,诸比丘,于此世间,有愚人学法:学经……乃至……学方广。他们学得法已,不以智慧审察其义;因不以智慧审察义故,他们之法不深入、不被审了。他们学法,唯为有材料以诘难他,为能于辩论中脱身狡辩。学法本当成就的真实义利,他们反不得。如是他们不善执取之法,长夜致不利与苦。何以故?诸比丘,以取法不善故。”
Tattha yā duggahitā, upārambhādihetu pariyāpuṭā, ayaṃ alagaddūpamā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno, so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya, tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāyaṃ vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya, so tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti, suttaṃ…pe… vedallaṃ, te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti, tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti, te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti, itivādappamokkhānisaṃsā ca, yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṃ nānubhonti, tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammāna’’nti (ma. ni. 1.238).
另一种情况是:若有人善于受持、正确理解,一心只求成就戒蕴等的圆满,而非为了寻瑕伺隙等动机而学习教法,这便称为“以出离为目的的教法”。对此,世尊说:“他们善持的法,能长夜带来利益与安乐。为什么呢?比丘们,因为那些法是善持的。”
Yā pana suggahitā sīlakkhandhādipāripūriṃyeva ākaṅkhamānena pariyāpuṭā, na upārambhādihetu, ayaṃ nissaraṇatthā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, dhammāna’’nti (ma. ni. 1.239).
还有一种情况是:那位遍知诸蕴、已断烦恼、已修圣道、已证不动摇的解脱、已作证灭谛的漏尽者,他学习教法,纯粹只是为了维护传承、守护法脉,这种便称为“库藏教法”。
Yaṃ pana pariññātakkhandho pahīnakileso bhāvitamaggo paṭividdhākuppo sacchikatanirodho khīṇāsavo kevalaṃ paveṇīpālanatthāya vaṃsānurakkhaṇatthāya pariyāpuṇāti, ayaṃ bhaṇḍāgārikapariyattīti.
复次,善修律的比丘,依戒成就而证得三明,且在律藏中即有对此三明的分别;善修经的比丘,依定成就而证得六通,且在经藏中即有对此六通的分别;善修论的比丘,依慧成就而证得四无碍解,且在论藏中即有对此四无碍解的分别。如是,于此诸方面善修行者,渐次证得此三明、六通、四无碍解之分别成就。
Vinaye pana suppaṭipanno bhikkhu sīlasampadaṃ nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Sutte suppaṭipanno samādhisampadaṃ nissāya cha abhiññā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Abhidhamme suppaṭipanno paññāsampadaṃ nissāya catasso paṭisambhidā pāpuṇāti, tāsañca tattheva pabhedavacanato, evametesu suppaṭipanno yathākkamena imaṃ vijjāttayachaḷabhiññācatuppaṭisambhidābhedaṃ sampattiṃ pāpuṇāti.
于律不善巧的修行者,把所允许的乐触、细滑触(如床座、衣物等触感)与所禁止的执取之触等混同为一类,对所禁止的执取之触等生起无过失想。关于这一点,曾这样说:‘我这样理解世尊所说的法:那些世尊说为障碍法的事情,即使去做了,也不会成为障碍。’(《中部》1.234)由此,他落入恶戒的状态。于经不善巧的修行者,不理解‘比丘们,有这四种人存在于世间’等(《增支部》4.5)的意趣,而生起错误执取。对此曾这样说:‘他以自己的错误执取,既诽谤了我们,又伤害了自己,还造下了很多非福。’(《中部》1.236)由此,他落入邪见的状态。于论不善巧的修行者,过度奔驰于法的思惟,甚至思惟那不可思惟的。由此,他落入心散乱的状态。关于此曾这样说:‘比丘们,有这四种不可思惟、不应思惟的事情,若思惟这些,便会分得疯狂与苦恼。’(《增支部》4.77)如此,于这些方面不善巧的修行者,依次获得恶戒、邪见、心散乱这些类别的衰损。
Vinaye pana duppaṭipanno anuññātasukhasamphassaattharaṇapāvuraṇādiphassasāmaññato paṭikkhittesu upādinnakaphassādīsu anavajjasaññī hoti. Vuttampi hetaṃ – ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā ye me antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti (ma. ni. 1.234). Tato dussīlabhāvaṃ pāpuṇāti. Sutte duppaṭipanno – ‘‘cattāro me, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā’’tiādīsu (a. ni. 4.5) adhippāyaṃ ajānanto duggahitaṃ gaṇhāti, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṃ pasavatī’’ti (ma. ni. 1.236). Tato micchādiṭṭhitaṃ pāpuṇāti. Abhidhamme duppaṭipanno dhammacintaṃ atidhāvanto acinteyyānipi cinteti. Tato cittakkhepaṃ pāpuṇāti, vuttañhetaṃ – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā’’ti (a. ni. 4.77). Evametesu duppaṭipanno yathākkamena imaṃ dussīlabhāva micchādiṭṭhitā cittakkhepabhedaṃ vipattiṃ pāpuṇātī’’ti.
教法的分类、成就与衰损,各自何在;
比丘如何证得,这一切皆应阐明。
‘‘Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye’’ti –
此偈颂亦是所说之义。如此,从种种方面了知诸藏后,依于诸藏,应知此佛语有三种。
Ayampi gāthā vuttatthāva hoti. Evaṃ nānappakārato piṭakāni ñatvā tesaṃ vasenetaṃ buddhavacanaṃ tividhanti ñātabbaṃ.
如何依部类而有五种?即:此一切佛语,依部类分为五种:长部、中部、相应部、增支部、小部。其中,何为长部?即由三品所摄的《梵网经》等三十四经。
Kathaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dīghanikāyo, majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti pañcappabhedaṃ hoti. Tattha katamo dīghanikāyo? Tivaggasaṅgahāni brahmajālādīni catuttiṃsa suttāni.
‘‘Catuttiṃseva suttantā, tivaggo yassa saṅgaho; Esa dīghanikāyoti, paṭhamo anulomiko’’ti.
为何称此为长部?因为它是长篇诸经的合集,也是它们的容受处。合集与容受处,即名为‘部’。‘比丘们,我不见其他任何一部类,其心如此,如这些畜生道的有情。’诸如‘波尼迦部’‘吉迦利迦部’等,在此是从法与世间两方面举出的例证。同样地,对于其余诸部,‘部’的含义也应如是了知其词义。
Kasmā panesa dīghanikāyoti vuccati? Dīghappamāṇānaṃ suttānaṃ samūhato nivāsato ca. Samūhanivāsā hi nikāyoti vuccanti. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave , tiracchānagatā pāṇā’’ (saṃ. ni. 2.100). Poṇikanikāyo cikkhallikanikāyoti evamādīni cettha sādhakāni sāsanato lokato ca. Evaṃ sesānampi nikāyabhāve vacanattho veditabbo.
什么是中部?即由十五品所摄、篇幅中等的《根本法门经》等一百五十二经。
Katamo majjhimanikāyo? Majjhimappamāṇāni pañcadasavaggasaṅgahāni mūlapariyāyasuttādīni diyaḍḍhasataṃ dve ca suttāni.
‘‘Diyaḍḍhasatasuttantā, dve ca suttāni yattha so; Nikāyo majjhimo pañca, dasavaggapariggaho’’ti.
什么是相应部?即依《天相应》等类别所说,始于《渡瀑流》等经,共计七千七百六十二经。
Katamo saṃyuttanikāyo? Devatāsaṃyuttādivasena kathitāni oghataraṇādīni satta suttasahassāni satta ca suttasatāni dvāsaṭṭhi ca suttāni.
‘‘Sattasuttasahassāni , sattasuttasatāni ca; Dvāsaṭṭhi ceva suttantā, eso saṃyuttasaṅgaho’’ti.
什么是增支部?就是以每一支递增的方式宣说,从《心遍执》等开始,总计九千五百五十七部经。
Katamo aṅguttaranikāyo? Ekekaaṅgātirekavasena kathitāni cittapariyādānādīni nava suttasahassāni pañca suttasatāni sattapaññāsañca suttāni.
九千部经,及五百部经;
还有五十七部经,这便是增支部的总数。
‘‘Nava suttasahassāni, pañca suttasatāni ca; Sattapaññāsa suttāni, saṅkhyā aṅguttare aya’’nti.
什么是小部?除去四部,所余的全部佛语即是,这包括了全部的《律藏》、《阿毗达摩藏》,以及前文所述的《小诵》等十五种分类。
Katamo khuddakanikāyo? Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakaṃ, khuddakapāṭhādayo ca pubbe dassitā pañcadasappabhedā, ṭhapetvā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacanaṃ.
除了这四部——即《长部》等——之外,
其余的佛语,便称为小部。
‘‘Ṭhapetvā caturopete, nikāye dīghaādike; Tadaññaṃ buddhavacanaṃ, nikāyo khuddako mato’’ti.
如是,依‘部’而分,则有五种。
Evaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ.
如何依‘支’而分九种?这一切佛语即分为九种:契经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广。其中,两部《分别》、义释、篇章与《附随》,《经集》中的《吉祥经》《宝经》《那罗迦经》《迅速经》,以及其他标名为‘经’的如来之语,应知为‘契经’。一切有偈颂的经,应知为‘应颂’。尤其是《相应部》中整篇《有偈品》、全部阿毗达摩藏、无偈的经,以及其余所未包含于八支中的佛语,应知为‘记说’。《法句》《长老偈》《长老尼偈》,以及《经集》中不称为‘经’的纯粹偈颂,应知为‘偈颂’。与由喜悦和智慧所成的偈颂相应之八十二经,应知为‘自说’。以‘此是由世尊所说’等开端方式开示的一百一十经,应知为‘如是语’。《无戏论本生》等五百五十本生故事,应知为‘本生’。以‘诸比丘,阿难有四种稀有、未曾有法’等方式所开示的,一切与稀有、未曾有法相关之经典,应知为‘未曾有法’。《小方广》《大方广》《正见》《帝释问》《行分别》《大满月经》等,所有于获得智见与喜悦后方才请问的经典,应知为‘方广’。如是,依‘支’而分,则有九种。
Kathaṃ aṅgavasena navavidhaṃ? Sabbameva hidaṃ suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallanti navappabhedaṃ hoti. Tattha ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārā, suttanipāte maṅgalasuttaratanasuttanālakasuttatuvaṭṭakasuttāni ca aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ. Visesena saṃyuttake sakalopi sagāthavaggo, sakalampi abhidhammapiṭakaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ, taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapadaṃ, theragāthā, therīgāthā, suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbā. Somanassaññāṇamayikagāthā paṭisaṃyuttā dveasīti suttantā udānanti veditabbaṃ. ‘‘Vuttañhetaṃ bhagavatā’’tiādinayappavattā dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbaṃ. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañcajātakasatāni ‘jātaka’nti veditabbaṃ. ‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande’’tiādinayappavattā (dī. ni. 2.209) sabbepi acchariyabbhutadhammapaṭisaṃyuttasuttantā abbhutadhammanti veditabbaṃ. Cūḷavedalla-mahāvedalla-sammādiṭṭhi-sakkapañha-saṅkhārabhājaniya-mahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitasuttantā vedallanti veditabbaṃ. Evaṃ aṅgavasena navavidhaṃ.
如何依‘法蕴’而分八万四千种?所有这一切佛语——
Kathaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ? Sabbameva cetaṃ buddhavacanaṃ –
我从佛陀处领受了八万二千,从比丘处领受了两千;
这八万四千法蕴,便是我所转起的法。
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti.
如此,依所阐明的法蕴,便有八万四千种差别。其中,单一连结的经为一法蕴。若具有多个连结,则依连结之数计算法蕴的数量。在偈颂结集中,提问为一法蕴,回答为一法蕴。在阿毗达摩中,每一组三法、二法的分析,以及每一心的分析,各为一法蕴。在律中,有事、有题目、有语词分别、有中间犯、有犯、有非犯、有三断。其中每一个部分,应知即为一法蕴。这样,依法蕴而有八万四千种差别。
Evaṃ paridīpitadhammakkhandhavasena caturāsītisahassappabhedaṃ hoti. Tattha ekānusandhikaṃ suttaṃ eko dhammakkhandho. Yaṃ anekānusandhikaṃ, tattha anusandhivasena dhammakkhandhagaṇanā. Gāthābandhesu pañhāpucchanaṃ eko dhammakkhandho, vissajjanaṃ eko. Abhidhamme ekamekaṃ tikadukabhājanaṃ, ekamekañca cittavārabhājanaṃ, ekameko dhammakkhandho. Vinaye atthi vatthu, atthi mātikā, atthi padabhājanīyaṃ, atthi antarāpatti, atthi āpatti, atthi anāpatti, atthi tikacchedo. Tattha ekameko koṭṭhāso ekameko dhammakkhandhoti veditabbo. Evaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ.
就无分别而言,佛陀的教法唯是一种——依其味;若就有分别而言,则分为法、律等二种乃至多种类别。以大迦叶尊者为上首的众位自在比丘在结集时,先作出如下判定:‘这是法,这是律;这是最初的佛语,这是中期的佛语,这是最后的佛语;这是律藏,这是经藏,这是论藏;这是《长部》……乃至……这是《小部》;这些是契经等九分教;这些是八万四千法蕴。’如此判定之后,方才进行结集。不仅如此,他们还确定了摄颂结集、品结集、省略复注结集、一法集、二法集等诸集结集、相应结集、五十经结集,以及三藏中所见的种种其他分类,随后以七个月的时间完成了结集。
Evametaṃ abhedato rasavasena ekavidhaṃ, bhedato dhammavinayādivasena duvidhādibhedaṃ buddhavacanaṃ saṅgāyantena mahākassapappamukhena vasīgaṇena ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, idaṃ majjhimabuddhavacanaṃ, idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ, idaṃ vinayapiṭakaṃ, idaṃ suttantapiṭakaṃ, idaṃ abhidhammapiṭakaṃ, ayaṃ dīghanikāyo…pe… ayaṃ khuddakanikāyo, imāni suttādīni navaṅgāni, imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānī’’ti, imaṃ pabhedaṃ vavatthapetvāva saṅgītaṃ. Na kevalañca imameva, aññampi uddānasaṅgaha-vaggasaṅgaha-peyyālasaṅgaha-ekakanipāta-dukanipātādinipātasaṅgaha-saṃyuttasaṅgaha-paṇṇāsasaṅgahādi-anekavidhaṃ tīsu piṭakesu sandissamānaṃ saṅgahappabhedaṃ vavatthapetvā eva sattahi māsehi saṅgītaṃ.
结集圆满之际,众人心想:‘大迦叶尊者已令十力者的教法得以延续五千年之久。’因这欣喜踊跃,犹如发出善哉的赞叹一般,这大地遂以水为界,发生了种种震动——震动、剧烈震动、普遍震动、全面震动,更有许多稀有之事显现出来。
Saṅgītipariyosāne cassa – ‘‘idaṃ mahākassapattherena dasabalassa sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālaṃ pavattanasamatthaṃ kata’’nti sañjātappamodā sādhukāraṃ viya dadamānā ayaṃ mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā anekappakāraṃ kampi saṅkampi sampakampi sampavedhi, anekāni ca acchariyāni pāturahesunti, ayaṃ paṭhamamahāsaṅgīti nāma. Yā loke –
由五百比丘所成办,故得‘五百’之名;
又因是由长老们所作,故称“上座部”。
‘‘Satehi pañcahi katā, tena pañcasatāti ca; Thereheva katattā ca, therikāti pavuccatī’’ti.