十四、义格分别
14. Atthattikavibhāga
此处为义理提取,及以“tum”等结尾、以“tvā”等结尾之三者。
Bhūdhātu tāya nipphanna-rūpañcāti idaṃ dvayaṃ; Katvā padhānamamhehi, sabbametaṃ papañcitaṃ. Bhavatissa vasā dāni, vakkhāmatthattikaṃ varaṃ; Atthuddhāro tumantañca, tvādiyantaṃ tikaṃ idha.
因此,先导出从地界所转起的“bhūta”一词的义理提取——
Tasmā tāva bhūdhātuto pavattassa bhūtasaddassa atthuddhāro nīyate –
于蕴、有情、人、存在及界中,
“bhūta”一词,可用于漏尽者与树木等义。
Khandhasattāmanussesu, vijjamāne ca dhātuyaṃ; Khīṇāsave rukkhādimhi, bhūtasaddo pavattati. Uppāde cāpi viññeyyo, bhūtasaddo vibhāvinā; Vipule sopasaggoyaṃ, hīḷane vidhamepi ca; Parājaye vediyane, nāme pākaṭatāya ca.
此已说明:bhūta一词见于五蕴、人、界、存在、漏尽者、有情、树木等中。如“诸比丘,你们观此‘为已生’”等处,此词见于五蕴。“凡在此处,已生之众聚集”中,指非人。“诸比丘,四大为缘”中,指界。“于存在者,波逸提”等处,指存在。“凡应时死之鬼”中,指漏尽者。“一切已生者,将于世间舍弃积聚”中,指有情。“于损害草木”中,指树木等。此为《根本法门经注》之语。在复注中,以“等”字摄取了生起等义。此又说明:“已生、已有、已作”等中,bhūta一词见于生起。带有前缀者,如“圣者广修福德”等处,见于广大。“多为诸比丘所轻贱之相”等处,见于轻蔑。“生于麻衣者”等处,见于施设。“已制伏魔、已胜战斗”等处,见于摧毁。“此裸形者波提迦子,实为败亡之相”等处,见于失败。“已领受苦乐”等处,见于感受。“显现而了知”等处,见于显露。当知这一切,皆由“树木等”之“等”字所摄。
Vuttañhetaṃ – bhūtasaddo pañcakkhandhāmanussadhātuvijjamānakhīṇāsavasattarukkhādīsu dissati. ‘‘Bhūtamidanti bhikkhave samanupassathā’’tiādīsu hi ayaṃ pañcakkhandhesu dissati. ‘‘Yānīdha bhūtāni samāgatānī’’ti ettha amanusse. ‘‘Cattāro kho bhikkhu mahābhūtā hetū’’ti ettha dhātūsu. ‘‘Bhūtasmiṃ pācittiya’’ntiādīsu vijjamāne. ‘‘Yo ca kālaghaso bhūto’’ti ettha khīṇāsave. ‘‘Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussaya’’nti ettha satte. ‘‘Bhūtagāmapātabyatāyā’’ti ettha rukkhādīsūti. Mūlapariyāyasuttaṭṭhakathāya vacanaṃ idaṃ. Ṭīkāyamādisaddena uppādādīni gayhare. Vuttañhetaṃ – ‘‘jātaṃ bhūtaṃ saṅkhata’’ntiādīsu bhūtasaddo uppāde dissati. Saupasaggo pana ‘‘pabhūtamariyo pakaroti puñña’’ntiādīsu vipule. ‘‘Yebhuyyena bhikkhūnaṃ paribhūtarūpo’’tiādīsu hīḷane. ‘‘Sambhūto sāṇavāsī’’tiādīsu paññattiyaṃ. ‘‘Abhibhūto māro vijito saṅgāmo’’tiādīsu vidhamane. ‘‘Parābhūtarūpokho ayaṃ acelo pāthikaputto’’tiādīsu parājaye. ‘‘Anubhūtaṃ sukhadukkha’’ntiādīsu vediyane. ‘‘Vibhūtaṃ paññāyā’’tiādīsu pākaṭīkaraṇe dissati, te sabbe ‘‘rukkhādīsū’’tiādisaddena saṅgahitāti daṭṭhabbāti.
今当说明不定式(tumanta)之词:
Idāni tumantapadāni vuccante –
bhavituṃ、ubbhavituṃ、samubbhavituṃ、pabhavituṃ、parābhavituṃ、atibhavituṃ、sambhavituṃ、vibhavituṃ、bhotuṃ、sambhotuṃ、vibhotuṃ、pātubhavituṃ、pātubbhavituṃ 或 pātubhotuṃ。这些是不及物动词的不定式(tumanta 词)。
Bhavituṃ, ubbhavituṃ, samubbhavituṃ, pabhavituṃ, parābhavituṃ, atibhavituṃ, sambhavituṃ, vibhavituṃ, bhotuṃ, sambhotuṃ, vibhotuṃ, pātubhavituṃ, pātubbhavituṃ vā, pātubhotuṃ. Imāni akammakāni tumantapadāni.
paribhotuṃ、paribhavituṃ、abhibhotuṃ、abhibhavituṃ、adhibhotuṃ、adhibhavituṃ、atibhotuṃ、atibhavituṃ、anubhotuṃ、anubhavituṃ、samanubhotuṃ、samanubhavituṃ、abhisambhotuṃ、abhisambhavituṃ。这些是及物动词的不定式(tumanta 词),所有这些都仅用于纯粹施事者(suddhakattari)。
Paribhotuṃ paribhavituṃ, abhibhotuṃ abhibhavituṃ, adhibhotuṃ adhibhavituṃ, atibhotuṃ atibhavituṃ, anubhotuṃ anubhavituṃ, samanubhotuṃ samanubhavituṃ, abhisambhotuṃ abhisambhavituṃ. Imāni sakammakāni tumantapadāni, sabbānetāni suddhakattari bhavanti.
如“bhāvetuṃ、pabhāvetuṃ、sambhāvetuṃ、vibhāvetuṃ、paribhāvetuṃ”等,是用于使役施事者(hetukattari)的不定式(tumanta 词)。所有用于使役施事者的 tumanta 词,都必定是及物的。以上为总说。
‘‘Bhāvetuṃ, pabhāvetuṃ, sambhāvetuṃ, vibhāvetuṃ, paribhāvetuṃ’’iccevamādīni hetukattari tumantapadāni, sabbānipi hetukattari tumantapadāni sakammakāniyeva bhavanti. Uddesoyaṃ.
其中,对于意义相同的词,应择取一词为例子以解释:bhavituṃ 意为“存在、知道、显现、获得自性”。依此处所说的方法,其余 tumanta 词的解释亦应详细展开。所有 tumanta 词皆用于第四格(目的格)的意义,如“tvaṃ mama cittamaññāya, nettaṃ yācitumāgato”(你知我心,为乞眼而来)中那样。因为 yācituṃ 的意义即是“为了乞求”。因此,bhavituṃ 等词的意义也应理解为“为了存在”、“为存在故”或“为存在”等。再者,如“nekkhammaṃ daṭṭhu khemato”(见出离为安稳)中,由于 daṭṭhu 一词的意义被解释为 disvā(见了),所以 tumanta 词也应随宜依照 tvā 词尾词的意义来理解。这些词归入不变词(nipāta)一类。因为《尼卢提藏·不变词分别》中说:“tuṃ 用于第四格”。其意义是:“以 tuṃ 为词尾的不变词用于第四格的意义”。
Tatra samānatthapadesu ekamevādipadaṃ gahetvā niddeso kātabbo – bhavitunti hotuṃ vijjituṃ paññāyituṃ sarūpaṃ labhituṃ. Ettha vuttanayānusārena sesānampi tumantānaṃ niddeso vitthāretabbo, sabbāni tumantapadāni catutthiyatthe vattanti ‘‘tvaṃ mama cittamaññāya, nettaṃ yācitumāgato’’ti ettha viya. Yācitunti hi yācanatthāyāti attho. Tasmā bhavituntiādīnampi ‘‘bhavanatthāyā’’ti vā ‘‘bhavanattha’’nti vā ‘‘bhavanāyā’’ti vā ādinā attho gahetabbo. Apica ‘‘nekkhammaṃ daṭṭhu khemato’’ti ettha ‘‘daṭṭhu’’nti padassa ‘‘disvā’’ti atthadassanato yathārahaṃ tumantāni tvāsaddantapadatthavasenapi gahetabbāni. Etāni ca nipātapadesu saṅgahaṃgacchanti. Vuttañhi niruttipiṭake nipātapadaparicchede ‘‘tuṃ iti catutthiyā’’ti. Tatrāyamattho ‘‘tuṃ iti etadanto nipāto catutthiyā atthe vattatī’’ti.
现在说明 tvādi 词尾词(绝对分词)。
Idāni tvādiyantapadāni vuccante –
bhavitvā、bhavitvāna、bhavituna、bhaviya、bhaviyāna;ubbhavitvā、ubbhavitvāna、ubbhavituna、ubbhaviya、ubbhaviyāna。此法则也适用于“samubbhavitvā, parābhavitvā, sambhavitvā, vibhavitvā, pātubbhavitvā”等。这些是不及物的、表精勤的 tvādi 词尾词(绝对分词)。
Bhavitvā, bhavitvāna, bhavituna, bhaviya, bhaviyāna. Ubbhavitvā, ubbhavitvāna, ubbhavituna, ubbhaviya, ubbhaviyāna. Esa nayo ‘‘samubbhavitvā, parābhavitvā, sambhavitvā, vibhavitvā, pātubbhavitvā’’ti etthāpi. Imāni akammakāni ussukkanatthāni tvādiyantapadāni.
bhutvā、bhutvāna、paribhavitvā、paribhavitvāna、paribhavituna、paribhaviya、paribhaviyāna、paribhuyya。abhibhavitvā、abhibhavitvāna、abhibhavituna、abhibhaviya、abhibhaviyāna、abhibhuyya。对于“adhibhavitvā、atibhavitvā、anubhavitvā”等,也可依此类推。此处有一例证:“Tamavoca rājā anubhaviyāna tampi, eyyāsi khippaṃ ahamapi pūjaṃ kassa”nti(王对他说:“你受用此物后,速速前来,我又为谁行供养呢?”)。anubhutvā、anubhutvāna。adhibhotvā、adhibhotvāna。
Bhutvā, bhutvāna, paribhavitvā, paribhavitvāna, paribhavituna, paribhaviya, paribhaviyāna, paribhuyya. Abhibhavitvā, abhibhavitvāna, abhibhavituna, abhibhaviya, abhibhaviyāna, abhibhuyya. Esa nayo ‘‘adhibhavitvā, atibhavitvā, anubhavitvā’’ti etthāpi. Idañcettha nidassanaṃ. ‘‘Tamavoca rājā anubhaviyāna tampi, eyyāsi khippaṃ ahamapi pūjaṃ kassa’’nti. Anubhutvā, anubhutvāna. Adhibhotvā, adhibhotvāna.
历经六万劫,于天界享乐;
征服其余诸天后,他将行使自在主权。”
‘‘Saṭṭhi kappasahassāni, devaloke ramissati; Aññe deve adhibhotvā, issaraṃ kārayissatī’’ti
这是此处的圣典示例。这些是及物、表精勤义的 tvā 尾词。此四种唯用于纯粹施事者。
Idamettha pāḷinidassanaṃ, imāni sakammakāni ussukkanatthāni tvādiyantapadāni. Imāni cattāri suddhakattariyeva bhavanti.
“修习已、修习已而,令增盛已、令增盛已而,令圆满已、令圆满已而,令明了已、令明了已而,遍熟已、遍熟已而”——如是等及物、表精勤义的 tvā 尾词,唯属使役作者。此为总说。
‘‘Bhāvetvā, bhāvetvāna. Pabhāvetvā, pabhāvetvāna. Sambhāvetvā, sambhāvetvāna. Vibhāvetvā, vibhāvetvāna. Paribhāvetvā, paribhāvetvāna’’iccevamādīni sakammakāni ussukkanatthāni tvādiyantapadāni hetukattariyeva bhavanti. Uddesoyaṃ.
其中,于同义词中,应取一词为例作释:bhavitvā 即 hutvā(成为)、paññāyitvā(显现)、sarūpaṃ labhitvā(获得自性)。依此所说之理,其余 tvā 尾词亦应广为解释。然此有一差别:bhutvā 即 sampattiṃ anubhutvā(受用成就),应依及物义而取其义。因 bhutvā 与 anubhutvā 同义,为通达正法者所许。于此有言:
Tatra samānatthapadesu ekamevādipadaṃ gahetvā niddeso kātabbo – bhavitvāti hutvā paññāyitvā sarūpaṃ labhitvā. Evaṃ vuttanayānusārena sesānampi tvādiyantapadānaṃ niddeso vitthāretabbo. Ayaṃ pana viseso bhutvāti sampattiṃ anubhutvāti sakammakavasena attho gahetabbo. Bhutvā anubhutvāti imesañhi samānatthataṃ saddhammavidū icchanti. Atridaṃ vuccati –
“bhutvā”与“bhutvāna”,以及“anubhutvā”——
这些词所指示的是“hutvā”的含义,而非其词形本身。
有些人主张在教法中采用长音的“bhūtvā”这一形式。
在声明学中,‘bhūtvā’一词与长音相连;
它阐明‘bhavitvā’一词之义,而非教法中的意义。
仅此‘hutvā’一词,于胜者教法中阐明其义;
至于‘bhavitvā’一词之义,该词于别处了不可得。
如是,具差别之说,由见精髓者;
教法与声明学,应由智者加以审察。
‘‘Bhutvā bhutvāna’’iccete, ‘‘anubhutvā’’timassa hi; Atthaṃ sūcenti ‘‘hutvā’’ti, padassa pana neva te. Keci ‘‘bhūtvā’’ti dīghattaṃ, tassa icchanti sāsane; Dīghatā rassatā ceva, dvayampetaṃ padissati. Saddasatthe ca ‘‘bhūtvā’’ti, dīghattasañhitaṃ padaṃ; ‘‘Bhavitvā’’ti padassatthaṃ, dīpeti na tu sāsane. ‘‘Hutvā’’iti padaṃyeva, dīpeti jinasāsane; ‘‘Bhavitvā’’ti padassatthaṃ, natthi aññattha taṃ padaṃ. Iccevaṃ savisesantu, vacanaṃ sāradassinā; Sāsane saddasatthe ca, viññunā pekkhitabbakaṃ.
同样地,凡为表达努力之义而使用的、以 tvā 等结尾的词也都已指出,所有这些词都应理解为无变格词。因为在《尼鲁提论》的〈不变词分别〉中,即是将以 tvā 等结尾的词作为无变格词来解说。然而,据通达语义者之见,依第一格等变格,它们应是有变格的。
Evaṃ ussukkanatthe pavattāni tvādiyantapadānipi niddiṭṭhāni, sabbānetāni avibhattikānīti gahetabbāni. Niruttipiṭake hi nipātaparicchede avibhattikāni katvā tvādiyantapadāni vuttāni. Saddatthavidūnaṃ pana mate paṭhamādivibhattivasena savibhattikāni bhavanti.
此外,在有关以 tvā 等结尾词的章节中,还应当注意到:‘吃了后去’、‘吃了后已去’、‘吃了后你将去’、‘耕了后播种’。‘从隧道出来后,韦德哈登上了船。’‘比丘,吃了后乞食’等等,这些都是在同一行为者的诸动词中,于前先时间使用 tvā 等词之例。因为在‘吃了后去’中,‘吃了后’是表示前时动作之词,而‘去’则是表示后时动作之词,并且这些词指向同一行为者,因为它们表达了同一行为者的动作。同样地,在此,做‘去’动作的那个行为者,就应被视为做‘吃’动作的那个行为者。此义于其他类似之处,亦应如此类推。
Imasmiñca pana tvādiyantādhikāre idañcupalakkhitabbaṃ – bhutvā gacchati, bhutvā gato, bhutvā gamissasi, kasitvā vapati. Umaṅgā nikkhamitvāna, vedeho nāvamāruhi. Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu iccādī samānakattukānaṃ dhātūnaṃ pubbakāle tvādisaddappayogā. ‘‘Bhutvā gacchatī’’ti ettha hi ‘‘bhutvā’’ti idaṃ pubbakālakriyādīpakaṃ padaṃ. ‘‘Gacchatī’’ti idaṃ pana uttarakālakriyādīpakaṃ, samānakattukāni cetāni padāni ekakattukānaṃ kriyānaṃ vācakattā. Tathā hettha yo gamanakriyāya kattā, so eva bhuñjanakriyāya kattubhūto daṭṭhabbo. Ayaṃ nayo aññatrāpi īdisesu ṭhānesu netabbo.
『摧破黑暗,太阳升起』
『以智慧光照耀,显发容色,而后升起』
‘‘Andhakāraṃ nihantvāna, uditoyaṃ divākaro; Vaṇṇaṃ paññāvabhāsehi, obhāsetvā samuggato’’
然而,诸如‘摧破黑暗,太阳升起;以智慧光照耀,显发容色,而后升起’等例子,是同一行为者的诸动词在同一时间使用 tvā 等词的情形。此中,‘摧破’一词是表示同时动作的词,而‘升起’一词则不应理解为表示后续动作的词,因为此处所指正是同时发生的动作。因此,应将其视为表示同时动作的词。这一道理在其他类似场合也应如此类推。
Iccādīnipi pana samānakattukānaṃ samānakāle tvādisaddappayogā. Ettha hi ‘‘nihantvānā’’ti padaṃ samānakālakriyādīpakaṃ padaṃ. ‘‘Udito’’ti idaṃ pana uttarakālakriyādīpakaṃ padanti na vattabbaṃ samānakālakriyāya idhādhippetattā. Tasmāyeva samānakālakriyādīpakaṃ padanti gahetabbaṃ. Ayaṃ nayo aññatrāpi īdisesu ṭhānesu netabbo.
然而,有人举例说:“张口而卧,转眼而视。”另有人则说:“坐着学习,站着说话。”于此,张口与转动的后时,以看视动作平息张口等相状而被认知。而“坐着学习,站着说话”中,即便与学习、说话同时,坐姿与站姿也可能在先发生,因此可设想有先后时间,所以只有前例才是恰当的。因为太阳升起的同时,黑暗便已驱散。
Keci pana ‘‘mukhaṃ byādāya sayati, akkhiṃ parivattetvā passatī’’ti udāharanti. Apare ‘‘nisajja adhīte, ṭhatvā kathetī’’ti. Tattha byādānaparivattanuttarakālo byādānūpasamalakkhaṇaṃ passanakriyāya lakkhiyati. ‘‘Nisajja adhīte, ṭhatvā kathetī’’ti ca samānakālatāyapi ajjhenakathanehi pubbepi nisajjaṭṭhānāni hontīti sakkā pubbuttarakālatā sambhāvetuṃ, tasmā purimāniyeva udāharaṇāni yuttāni. Udayasamakālameva hi tannivattanīyanivattananti.
“关了门而后进入”等,是同一行为者在后时使用 tvā 等词。然而,此处进入动作实际上在先,关门动作在后,因此应知:“关了后”一词是表示后时动作的词,而“进入”一词则是表示前时动作的词。此理在其他类似场合亦应如是类推。又有人举例说:“发出‘dha’声,棍子掉落。”然而,在撞击与声结合时,撞击所生声音的同时性于此可得,故也只有前例是恰当的。
‘‘Dvāramāvaritvā pavisati’’iccādi samānakattukānaṃ aparakāle tvādisaddappayogo. Yasmā panettha pavisanakriyā purimā, āvaraṇakriyā pana pacchimā, tasmā ‘‘āvaritvā’’ti idaṃ aparakālakriyādīpakaṃ padanti veditabbaṃ. ‘‘Pavisatī’’ti idaṃ pana pubbakālakriyādīpakaṃ padanti. Ayaṃ nayo aññatrāpi īdisesu ṭhānesu netabbo. Apare ‘‘dha’nti kacca patito daṇḍo’’ti udāharaṇanti. Abhighātabhūtasamāyoge pana abhighātajasaddassa samānakālatā ettha labbhatīti idhāpi purimāniyeva udāharaṇāni yuttānīti.
“见了鬼后,他便生起恐惧。”“以智慧照见后,他的烦恼灭尽。”等,是不同行为者的用法。在此,见鬼之后,那人便生起恐惧;以智慧照见之后,那人的烦恼便灭尽。如此,动词的同一行为者性不可得,因为看视的动作发生在人身上,而生起等动作发生在恐惧等之上,应如此知见。此理在其他类似场合亦应如是类推。
‘‘Pisācaṃ disvā cassa bhayaṃ hoti. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā’’iccādi asamāne kattari payogo. Ettha hi pisācaṃ disvā purisassa bhayaṃ hoti, paññāya disvā assa puggalassa āsavā parikkhīṇā. Evaṃ samānakattukatā dhātūnaṃ na labbhati dassanakriyāya purisesu pavattanato, bhavanādikriyāya ca bhayādīsu pavattanatoti daṭṭhabbaṃ. Ayaṃ nayo aññatrāpi īdisesu ṭhānesu netabbo.
此外,于此还应当了知:‘未至河而见山,既越山而见河’等,是前后关系的用法。‘见狮子而生恐惧,饮酥油而得力量,发‘dha’声而棍落’等,是表相、原因等的用法。‘沐浴已而行,食已而卧’以及‘upādāya rūpa(取色)’等,则是通过分别而成就词语的用法。
Idampi panettha upalakkhitabbaṃ ‘‘appatvā nadiṃ pabbato, atikkamma pabbataṃ nadī’’iccādi parāparayogo. ‘‘Sīhaṃ disvā bhayaṃ hoti, ghataṃ pivitvā balaṃ jāyate, ‘dha’nti katvā daṇḍo patito’’iccādi lakkhaṇahetuādippayogo. ‘‘Nhatvā gamanaṃ, bhutvā sayanaṃ. Upādāya rūpa’’miccāpi byattayena saddasiddhippayogoti.
如是,总而言之,应知以tvā等结尾词的用法有七种:同一行为者的诸动词中,先前时用tvā等;同一行为者的诸动词中,同时时用tvā等;同一行为者的诸动词中,后来时用tvā等;不同行为者用tvā等;前后关系用法;表相、原因等用法;以及通过分别而成就词语的用法。
Iccevaṃ sabbathāpi samānakattukānaṃ dhātūnaṃ pubbakāle tvādisaddappayogo, samānakattukānaṃ samānakāle tvādisaddappayogo, samānakattukānaṃ aparakāle tvādisaddappayogo, asamānakattukānaṃ tvādisaddappayogo, parāparayogo , lakkhaṇahetuādippayogo, byattayena saddasiddhippayogoti sattadhā tvādiyantānaṃ padānaṃ payogo veditabbo.
若如此,为何在《迦旃延语法》中说‘于先前时、同一行为者,用tuna、tvāna、tvā等’,而唯独将同一行为者限于先前时呢?这是因为以tvā等结尾的词通常表示先前时的动作。在《迦旃延语法》中,确实是着眼于通常的情形而说‘先前时、同一行为者’。然而,由于‘iti katvā’等词,古师们也依原因义作了解释,因此对于‘bhavitvā’等由bhū词根构成的以tvā等结尾的词,以及其他如‘pacitvā’等词,根据其用法,也应理解为‘成为的原因’、‘烧煮的原因’等表示原因的含义。在此,这样说:
Yadi evaṃ kasmā kaccāyane ‘‘pubbakālekakattukānaṃ tuna tvāna tvā vā’’ti pubbakāleyeva ekakattukaggahaṇaṃ katanti? Yetuyyena tvādiyantānaṃ padānaṃ purimakālakriyādīpanato. Kaccāyane hi yebhuyyena pavattiṃ sandhāya ‘‘pubbakālekakattukāna’’nti vuttaṃ. Yasmā pana ‘‘iti katvā’’tiādīnaṃ padānaṃ hetuatthavasenapi pubbācariyehi attho saṃvaṇṇito, tasmā ‘‘bhavitvā’’tiādīnaṃ bhūdhātumayānaṃ tvādisaddantānaṃ padānaṃ aññesañca ‘‘pacitvā’’tiādīnaṃ yathāpayogaṃ ‘‘bhavanahetu pacanahetū’’tiādinā hetuatthopi gahetabbo. Atridaṃ vuccati –
因为词语亦用于表达原因义,同时也可令知努力之义;
因此,智者亦可依因相而说明其义。
因为在训释词义时,“iti katvā”一语,
智者把握此义:“如是,以此为因。”
“我今前往涅槃,到彼处已,便无忧愁”;
先前的智者们也于经文中了知因的意义。
Hetutthepi yato honti, saddā ussukkanatthakā; Tasmā hetuvasenāpi, vadeyyatthaṃ vicakkhaṇo. ‘‘Iti katvā’’ti saddassa, atthasaṃvaṇṇanāsu hi; ‘‘Iti karaṇahetū’’ti, attho dhīrehi gayhati. ‘‘Gacchāmi dāni nibbānaṃ, yattha gantvā na socati’’; Iti pāṭhepi hetuttho, gayhate pubbaviññubhi. ‘‘Yasmiṃ nibbāne gamana-hetū’’ti hi kathīyate; Hetutthevaṃ yathāyoga-maññatrāpi ayaṃ nayo.
如是,已分别三种意义:真实词的意义提取、tumanta词、tvādiyanta词。
Evaṃ bhūtasaddassa atthuddhāro ca tumantapadañca tvādiyantapadañcāti atthattikaṃ vibhattaṃ.
凡能善持此善加分别之三重义,
于诸来者,如甘露入耳;
他于有中,已断除疑惑,
在佛陀的教法中,通达微妙的义理。
Yo imamatthatikaṃ suvibhattaṃ, Kaṇṇarasāyanamāgamikānaṃ; Dhārayate sa bhave gatakaṅkhā, Pāvacanamhi gate sukhumatthe.
如是,于九分教连同义注的三藏中,为令智者通达诸语法,
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ