第七 增辉品
7. Kibbidhānakappa
礼敬佛陀——智慧之海、一切知者、世间之因、漏尽者;
先礼敬他们胜者,我今当宣说此具足成就的增辉法。
Buddhaṃ ñāṇasamuddaṃ, sabbaññuṃ lokahetu’khīṇamatiṃ; Vanditvā pubbamahaṃ, vakkhāmi sasādhanaṃ hi kitakappaṃ.
修习乃成就之本,
而修习之本即是义利;
于诸义理通达无畏的具慧者,
被尊为胜者教法的住持者。
Sādhanamūlaṃ hi payogaṃ, Āhu payogamūlamatthañca; Atthesu visāradamatayo, Sāsanassudharā jinassa matā.
盲者、示道者与肢体不全者,
若无容器,酥、蜜、油等便无法受用;
正如遗失者失去其所有物一般,
「作法有缺」之义,也是如此。
Andho desakavikalo, Ghatamadhutelāni bhājanena vinā; Naṭṭho naṭṭhāni yathā, Payogavikalo tathā attho.
Tasmā saṃrakkhaṇatthaṃ, munivacanatthassa dullabhassāhaṃ; Vakkhāmi sissakahitaṃ, kitakappaṃ sādhanena yutaṃ.
524词根若带有‘业’等义时,则添加 ṇo 词缀。
524, 561.Dhātuyā kammādimhi ṇo.
词根若带有‘业’等义时,则添加 ṇa 词缀。
Dhātuyā kammādimhi ṇapaccayo hoti.
“作业者”即作务之人,如是:陶师、花鬘师、木匠、车匠、银匠、金匠、持钵者、织布者、粮商、法乐者、法行者。
Kammaṃ karotīti kammakāro, evaṃ kumbhakāro, mālākāro, kaṭṭhakāro, rathakāro, rajatakāro , suvaṇṇakāro, pattaggāho, tantavāyo, dhaññamāyo, dhammakāmo, dhammacāro.
525于“想”(saññā)一词中,有 nu 之增音。
525, 565.Saññāyama nu.
于所称谓的“想”一词,词根作“业”等义时,有词缀 a;且于名词中,有 nu 之增音。
Saññāyamabhidheyyāyaṃ dhātuyā kammādimhi akārapaccayo hoti, nāmamhi ca nukārāgamo hoti.
能调伏敌人者,名为‘调敌王’。能度越吠舍者,名为‘度吠舍王’。造作渴爱者,名为世尊‘作渴爱’。成就智慧者,名为世尊‘作慧’。作皈依处者,名为世尊‘作皈依’。作灯明者,名为世尊‘作灯明’。
Ariṃ dametīti arindamo, rājā. Vessaṃ taratīti vessantaro, rājā. Taṇhaṃ karotīti taṇhaṅkaro, bhagavā. Medhaṃ karotīti medhaṅkaro, bhagavā. Saraṇaṃ karotīti saraṇaṅkaro, bhagavā. Dīpaṃ karotīti dīpaṅkaro, bhagavā.
526于“pure”一词中,以“dada”代替“da”,并附加上“iṃ”。
526, 567.Pure dadā ca iṃ.
于“pure”一词的开头,在词根“dadā”之后加上后缀“a”,并将“pure”一词中的“a”改为“iṃ”。
Purasadde ādimhi dadaiccetāya dhātuyā akārapaccayo hoti, purasaddassa akārassa ca iṃ hoti.
“purindado devarājā”意为:往昔曾作布施的天王。
Pure dānaṃ adāsīti purindado devarājā.
527527, 568. 于一切处,可有后缀 ṇvu、tu、āvī。
527, 568.Sabbato ṇvu tvāvī vā.
在任何一切法中,无论有为或无为,若无行为,则必有缘起。
Sabbato dhātuto kammādimhi vā akammādimhi vā akāra ṇvu tu āvīiccete paccayā honti.
“taṃ karoti”(做彼事),故称“takkaro”;“hitaṃ karoti”(做利益),故称“hitakaro”;“vineti ettha, etenāti vā”(于此调伏,或以彼调伏),故称“vinayo”;“nissāya naṃ vasati”(依彼而住),故称“nissayo”。
Taṃ karotīti takkaro, hitaṃ karotīti hitakaro, vineti ettha, etenāti vā vinayo nissāya naṃ vasatīti nissayo.
于 ṇvu 之例:“rathaṃ karoti”(造车),故称“rathakārako”;“annaṃ dadāti”(施食),故称“annadāyako”;“vineti satte”(调伏众生),故称“vināyako”;“karoti”(做),故称“kārako”;“dadāti”(施),故称“dāyako”;“neti”(引导),故称“nāyako”。
Ṇvumhi – rathaṃ karotīti rathakārako, annaṃ, dadātīti annadāyako, vineti satteti vināyako, karotīti kārako, dadātīti dāyako, netīti nāyako.
于 tu 之例:“taṃ karoti”(做彼),故称“takkattā”;或“tassa kattā”(彼之作者),故称“takkattā”;“bhojanaṃ dadāti”(施食),故称“bhojanadātā”;或“bhojanassa dātā”(食之施者),故称“bhojanadātā”;“karoti”(做),故称“kattā”(作者);“sarati”(忆念),故称“saritā”(忆者)。
Tumhi – taṃ karotīti takkattā, tassa kattāti vā takkattā. Bhojanaṃ dadātīti bhojanadātā, bhojanassa dātāti vā bhojanadātā. Karotīti kattā. Saratīti saritā.
以āvī为例:“bhayaṃ passati”故称“bhayadassāvī”,诸如此类。
Āvīmhi – bhayaṃ passatīti bhayadassāvī iccevamādi.
528528, 577. 于visa、ruja、pad等词根后加后缀 ṇa。
528, 577.Visa ruja padādito ṇa.
visa、ruja、pada等词根之后,加后缀 ṇa。
Visa ruja padaiccevamādīhi dhātūhi ṇa paccayo hoti.
“pavisati”故为“paveso”;“rujati”故为“rogo”;“uppajjati”故为“uppādo”;“phusati”故为“phasso”;“ucati”故为“oko”;“bhavati”故为“bhāvo”;“ayati”故为“āyo”;“sammā bujjhati”故为“sambodho”;“viharati”故为“vihāro”。
Pavisatīti paveso, rujatīti rogo, uppajjatīti uppādo, phusatīti phasso, ucatīti oko, bhavatīti bhāvo, ayatīti āyo, sammā bujjhatīti sambodho, viharatīti vihāro.
529参见第529、580条。亦用于表示“状态”义。
529, 580.Bhāveca.
在表达状态义或抽象义时,一切词根之后均可附加 ṇa 后缀。
Bhāvatthābhidheyye sabbadhātūhi ṇapaccayo hoti.
paccate,或 pacanaṃ,即 pāto(酿造);cajate,或 cajanaṃ,即 cāgo(舍弃);同样地,yāgo(舍弃)、yogo(修行)、bhāgo(分配)、paridāho(燃烧)。
Paccate, pacanaṃ vā pāto, cajate, cajanaṃ vā cāgo, evaṃ yāgo, yogo, bhāgo, paridāho.
530530, 584,以及 kvi(后缀)。
530, 584.Kvi ca.
一切词根之后皆可加 kvi 后缀。
Sabbadhātūhi kvipaccayo hoti.
“共同生起”故称 sambhū;“殊胜存在”故称 vibhū;“以腹行走”故称 bhujago(蛇);“自行掘穴”或“善于掘穴”故称 saṅkho(螺)。
Sambhavatīti sambhū, visesena bhavatīti vibhū, bhujena gacchatīti bhujago, saṃ attānaṃ khanati, saṃ saṭṭhu khanatīti vā saṅkho.
531531, 589. 在 dharā 等词根之后加 ramma 后缀。
531, 589.Dharādīhi rammo.
即在 dharā 等词根后加 ramma 后缀。
Dharaiccevamādīhi dhātūhi rammapaccayo hoti.
“依之而持”故名为法(dhamma);“被造作”故名为业(kamma)。
Dharati tenāti dhammo, karīyate tanti kammaṃ.
532532, 590。在表达“其习性”等义时,加后缀 ṇī、tvā、vī。
532, 590.Tassīlādīsu ṇītvāvī ca.
一切词根在表达“其习性”等义时,使用后缀 ṇī、tu、āvī。
Sabbehi dhātūhi tassīlādīsvatthesu ṇī tu āvī iccete paccayā honti.
如果一位国王有喜爱赞叹的习性,他便被称为“喜爱赞叹”王;如果一个人有修习梵行的习性,他便被称为“梵行者”;如果一位国王有强行统治的习性,他便被称为“强行统治者”;如果一位沙门有看见怖畏的习性,他便被称为“见怖畏者”。诸如此类。
Piyaṃ pasaṃsituṃ sīlaṃ yassa rañño, so hoti rājā piyapasaṃsī, brahmaṃ carituṃ sīlaṃ yassa puggalassa so hoti puggalo brahmacārī, pasayha pavattituṃ sīlaṃ yassa rañño, so hoti rājā pasayhapavatthā, bhayaṃ passituṃ sīlaṃ yassa samaṇassa, so hoti samaṇo bhayadassāvī iccevamādi.
533于sadda(声)、ku(劣)、dha(持)、cala(动)、maṇḍa(庄严)、ttha(住)、rudha(障)等词根之后,加yu词缀。
533, 591.Sadda ku dha cala maṇḍattharudhādīhiyu.
于sadda(声)、ku(劣)、dha(持)、cala(动)、maṇḍa(庄严)、ttha(住)等词根,以及ruca(喜)等词根之后,加yu词缀,用来表示“有该习惯者”等意义。
Sadda kudha cala maṇḍatthehi ca rucādīhi ca dhātūhi yupaccayo hoti tassīlādīsvatthesu.
具有喧声习性者为“喧声者”,具有言说习性者为“言说者”。应如此解析:愤怒者、嗔恚者、动摇者、颤抖者、跳动者、庄严者、装饰者、悦乐者、光耀者、增长者。
Ghosanasīlo ghosano, bhāsanasīlo bhāsano. Evaṃ viggaho kātabbo. Kodhano, dosano, calano, kampano, phandano, maṇḍano, vibhūsano, rocano, jotano, vaḍḍhano.
534在“pāra”等前置词与表“行进”义的词根之后,添加“rū”词缀。
534, 562.Pārādigamimhā rū.
当表“行进”义的“gamu”词根与“pāra”等词连用时,添加“rū”词缀,用以表示“有该习惯者”等意义。
Gamuiccetamhā dhātumhā pārasaddādimhā rūpaccayo hoti tassīlādīsvatthesu.
有之彼岸,即称为‘有之彼岸’;若有男子习惯于前往有之彼岸,他便称为‘渡越有之彼岸者’。
Bhavassa pāraṃ bhavapāraṃ, bhavapāraṃ gantuṃ sīlaṃ yassa purisassa, so hoti puriso bhavapāragū.
问:‘于有该习惯等义中’是为了说明什么?答:已到彼岸者。
Tassīlādīsvīti kimatthaṃ? Pāraṅgato.
问:‘在 pāra 等词与表示行进义的词根之后’是为了说明什么?答:随行者。
Pārādigamimhāti kimatthaṃ? Anugāmī.
535在“bhikkha(乞食)”等词根之后,加“rū”词缀。
535, 593.Bhikkhāditoca.
从“bhikkha(乞食)”等词根开始,加“rū”词缀,用以表示“有该习惯者”等意义。
Bhikkhaiccevamādīhi dhātūhi rūpaccayo hoti tassīlādīsvatthesu.
习惯乞食、习惯乞求者,名为“bhikkhu(比丘)”;习惯了知者,名为“viññū(智者)”。
Bhikkhanasīlo yācanasīlo bhikkhu, vijānanasīlo viññū.
536于「tana(伸展)」等词根之后,加「ṇuka」词缀。
536, 594.Tanatyādīnaṃ ṇuko.
于「han(杀)」等词根末尾,在表示习惯等义时,加「ṇuka」词缀。
Hanatyādīnaṃ dhātūnaṃ ante ṇukapaccayo hoti tassīlādīsvatthesu.
惯于杀生者,名为「āghātuka」;惯于造作者,名为「kāruka」。
Āhananasīlo āghātuko, karaṇasīlo kāruko.
537537, 566. 于词尾,nu 成为随韵。
537, 566.Nu niggahitaṃ padante.
在词尾,增音 nu 变为随韵。
Padante nukārāgamo niggahitamāpajjate.
“调伏敌人”故,名为调敌者,是王。“渡越吠舍”故,名为吠珊多罗,是王。“作光明”故,名为作光明者,是世尊。
Ariṃ dametīti arindamo, rājā. Vessaṃ taratīti vessantaro, rājā. Pabhaṃ karotīti pabhaṅkaro, bhagavā.
538在“合击”等义中,可出现“ro”,且“han”变为“gho”。
538, 595.Saṃhanāññāya vā ro gho.
以“saṃ”为前缀的“hana”词根,或其他词根,加词缀“ra”,且“hana”变为“gho”。
Saṃpubbāya hanaiccetāya dhātuyā, aññāya vā dhātuyā rapaccayo, hanassa ca gho hoti.
因“共同和合之业”而称为“僧团”;因“在城四周挖掘”而称为“护城河”;因“作终结”而称为“终结者”。
Samaggaṃ kammaṃ samupagacchatīti saṅgho, samantato nagarassa māhire khaññatīti parikhā, antaṃ karotīti antako.
“saṃ”是何义?意为打击、伤害。
Saṃiti kimatthaṃ? Upahananaṃ upaghāto.
539539, 558. 在“ramhi”缘中,词根末尾以“r”等开头的部分消失。
539, 558.Ramhi ranto rādino.
当“ramhi”缘随后时,所有词根末的、以“r”等开头的部分都消失。
Ramhi paccaye pare sabbo dhātvanto rakārādi lopo hoti.
终结者、到达彼岸者、导师、已然见道者,如是等等。
Antako, pāragū, satthā, diṭṭho iccevamādi.
540【第540、545偈】在“应作”(bhāva)与“业”(kamma)的意义上,应使用 tabba 与 anīya 词缀。
540, 545.Bhāvakammesu tabbānīyā.
在“应作”与“业”等含义中,tabba 与 anīya 这两个词缀可通用于一切词根。
Bhāvakammaiccetesvatthesu tabba anīyaiccete paccayā honti sabbadhātūhi.
bhavitabbaṃ、bhavanīyaṃ(应当存在),āsitabbaṃ、āsanīyaṃ(应当坐),pajjitabbaṃ、pajjanīyaṃ(应当煮),kattabbaṃ、karaṇīyaṃ(应当做),gantabbaṃ、gamanīyaṃ(应当去)。
Bhavitabbaṃ, bhavanīyaṃ, āsitabbaṃ, āsanīyaṃ, pajjitabbaṃ, pajjanīyaṃ, kattabbaṃ, karaṇīyaṃ, gantabbaṃ, gamanīyaṃ.
541541、552:也加 ṇyo 词缀。
541, 552.Ṇyo ca.
在表示状态与被动义时,所有词根后都加 ṇya 词缀。
Bhāvakammesu sabbadhātūhi ṇyapaccayo hoti.
“应作”(kattabba)即“所作”(kāriya),“应征服”(jetabba)即“所应征服”(jeyya),“应引导”(netabba)即“所应引导”(neyya),如这些等。
Kattabbaṃ kāriyaṃ, jetabbaṃ jeyyaṃ, netabbaṃ neyyaṃ, iccevamādi.
基于ca(且)的提及,teyya词缀成立。“应了知”(ñātabba)即“所应了知”(ñāteyya),“应见”(daṭṭhabba)即“所应见”(daṭṭheyya),“应获得”(pattabba)即“所应获得”(patteyya),如这些等。
Caggahaṇenateyyapaccayo hoti. Ñātabbaṃ ñāteyyaṃ, daṭṭheyyaṃ, patteyyaṃ iccevamādi.
542542, 557. 于词根√kar(作)之后,接续ricca后缀。
542, 557.Karamhā ricca.
从 kara 词根之后接 ricca 词缀,用于被动与业(所作)的意义。
Karaiccetamhā dhātumhā riccapaccayo hoti bhāvakammesu.
所应为者,所应作业。
Kattabbaṃ kiccaṃ.
543543、555。从词根 bhū 之后接 abba 词缀。
543, 555.Bhūto’bba.
在表示状态与被动时,词根 bhū 的后缀 ṇya 中的 ū 音,与 abba 替换一同发生。
Bhūiccetāya dhātuyā ṇyapaccayassa ūkārena saha abbādeso hoti bhāvakammesu.
所应作者,即所能作者;所应作之事,即所能作之事。
Bhavitabbo bhabbo, bhavitabbaṃ bhabbaṃ.
544544、556。词根 vada(说)、mada(醉)、gamu(行)、yuja(结合)以及 garahākārādi(谴责等)之后,可接 jja、mma、gga、yheyyā、gāro 等后缀。
544, 556.Vada mada gamu yuja garahākārādīhi jja mma gga yheyyā gāro vā.
源自vada(说)、mada(醉)、gamu(行)、yuja(结合)、garahākāra(谴责)等词根,后缀ṇya依规则分别变为jja、mma、gga、yha、eyya等,或与词根末尾音合并;于表明作者与受者的被动用法中,gara变为gāro。
Vada mada gamu yuja garahākārantaiccevamādīhi dhātūhi ṇyapaccayassa yathāsaṅkhyaṃ jja mma gga yha eyyādesā honti vā dhātvantena saha, garassaṃ ca gāro hoti bhāvakammesu.
所应说:vajjaṃ;所应醉:majjaṃ;所应行:gammaṃ;所应结合:yoggaṃ;所应谴责:gārayhaṃ;所应施予:deyyaṃ;所应饮:peyyaṃ;所应舍断:heyyaṃ;所应量度:meyyaṃ;所应知:ñeyyaṃ,如这些等。
Vattabbaṃ vajjaṃ, madanīyaṃ majjaṃ, gamanīyaṃ gammaṃ, yojanīyaṃ yoggaṃ, garahitabbaṃ gārayhaṃ, dātabbaṃ deyyaṃ, pātabbaṃ peyyaṃ, hātabbaṃ heyyaṃ, mātabbaṃ meyyaṃ, ñātabbaṃ ñeyyaṃ, iccevamādi.
545这些称为‘应作’。
545, 548.Te kiccā.
凡以 ta- 等结尾的诸缘,应知其为‘作用’之义。
Ye paccayā tabbādayo riccantā, te kiccasaññāti veditabbā.
‘作用’之义有何功用?其功用在于,于主动语态中确立‘作用’之义。
Kiccasaññāya kiṃpayojanaṃ? Bhāvakammesu kiccattakhatthā.
546546、562:余者是所作。
546, 562.Aññe kita.
由其余诸缘,即产生“所作”之义。
Aññe paccayā kita eva saññā honti.
“所作”之义有何功用?它确立“所作”于作者之上。
Kita saññāya kiṃpayojanaṃ? Kattari kita.
547547, 596. 由“nanda”等词根,接“yu”后缀。
547, 596.Nandādīhi yu.
由能使喜乐的法则所成的条件,是有行为造作者的缘。
Nandādīhi dhātūhi yupaccayo hoti bhāvakammesu.
“喜”指令人欢喜之物,或应受呵责的欢喜;“取”指应被执取之物;“行”指应被实行之事。如此,一切处皆应这样结合。
Nandīyate nandanaṃ, ninditabbaṃ vā nandanaṃ, gahaṇīyaṃ gahaṇaṃ, caritabbaṃ caraṇaṃ, evaṃ sabbattha yojetabbā.
548在作者、工具、处所等意义中也是如此。
548, 597.Kattukaraṇapadesesu ca.
在作者、工具、处所等意义中,同样生起yu后缀。
Kattukaraṇapadesaiccetesvatthesu ca yupaccayo hoti.
首先,就作者义而言:例如“带走尘垢”,故称“尘垢带走者”,即指水。
Kattari tāva – rajaṃ haratīti rajoharaṇaṃ toyaṃ.
首先,就工具义而言:例如“他以此而作”,故名为“工具”。
Karaṇe tāva – karoti tenāti karaṇaṃ.
首先在处所意义中:如“他们站立于此”故为“站立处”。如此,一切处皆应结合。
Padese tāva – tiṭṭhanti tasminti ṭhānaṃ. Evaṃ sabbattha yojetabbā.
549从rahādi等词根后,加上ṇa。
549, 550.Rahādito ṇa.
对于以ra、ha等音结尾的词根,其ana词缀中的na变为ṇa。
Rakārahakārādyantehi dhātūhi anādesassa nassa ṇo hoti.
“以此而作”故为“工具”;“以此而充满”故为“充满”;“应以此而被执取”故为“执取”。其余也应如此类推。
Karoti tenāti karaṇaṃ, pūreti tenāti pūraṇaṃ. Gahaṇīyaṃ tenāti gahaṇaṃ. Evamaññepi yojetabbā.
550Ṇā等词缀适用于三时。
550, 546.Ṇādayo tekālikā.
应知:Ṇā等词缀,以及以yu为结尾的词缀,适用于三时。
Ṇādayo paccayā yupaccayantā tekālikāti veditabbā.
瓦罐制作者:即制作、曾制作、将制作瓦罐者;工具:即通过它而制作、曾制作、将制作。其余诸词亦应如此结合。
Kumbhaṃ karoti akāsi karissatīti kumbhakāro, karoti akāsi karissati tenāti karaṇaṃ. Evamaññepi yojetabbā.
551551, 598. 于‘想’的名称中,词根dā后加i语尾。
551, 598.Saññāyaṃdā dhāto i.
于应被言说的‘想’之名称中,词根dā后加i语尾。
Saññāyamabhidheyyāyaṃ dā dhāto ipaccayo hoti.
所谓“始”,以其先被执取故;所谓“水”,以其持水故;所谓“大海”,以其持大水故;所谓“尾”,以其于彼处持毛故;所谓“结合”,以其正持故。
Paṭhamaṃ ādīyatīti ādi, udakaṃ dadhātīti udami, mahodakāni dadhātīti mahodadhi, vālāni dadhāti tasminti vāladhi, sammā dhīyatīti sandhi.
552552, 609:ti与kita,表祝愿。
552, 609.Ti kita cāsiṭṭhe.
在应被言说的“想”之名称中,从一切词根可发生ti语尾;于祝愿中,则发生kita。
Saññāyamabhidheyyāyaṃ sabbadhātūhi tipaccayo hoti, kita ca āsiṭṭhe.
“愿胜者觉悟众生”故为胜觉;“愿财富属于他”故为财有;“愿存在”故为已存在者;“愿存在”故为有;“愿法施与众生”故为法授;“愿增长”故为增长者。其余诸词亦应如此类推。
Jino janaṃ bujjhatūti jinabuddhi, dhanaṃ assa bhavatūti dhanabhūti, bhavatūti bhūto, bhavatūti bhāvo, dhammo janaṃ dadātūti dhammadinno, vaḍḍhatūti vaḍḍhamāno. Evamaññepi yojetabbā.
553553, 599。在阴性词中,亦可加 ati 或 yu。
553, 599.Itthiyamatiyavo vā.
在应被言说的阴性词中,于一切词根之后,可出现 a、ti、yu 等语尾。
Itthiyamabhidheyyāyaṃ sabbadhātūhi akāra ti yu iccete paccayā honti vā.
衰老,故称‘老’;认为,故称‘思’;思虑,故称‘思’;感受,故称‘受’。其余诸词亦应如此类推。
Jīratītī jarā, maññatīti mati, cetayatīti cetanā, vedayatīti vedanā. Evamaññepi yojetabbā.
554554, 601. Karatoririya:由词根√kar加词缀iriya构成。
554, 601.Karatoririya.
对于造作之人,于应克制的可爱或不可爱对象中,生起羞耻的缘。
Karato itthiyamanitthiyaṃ vā abhikheyyāyaṃ rirīyapaccayo hoti vā.
应作的行为,应行的业。
Kattabbā kiriyā, karaṇīyaṃ kiriyaṃ.
555555, 612. 在过去时,使用 tāvant 与 tāvī 两种过去分词后缀。
555, 612.Atīte tatavantutāvī.
在过去时,一切词根皆有 tāvant 与 tāvī 等缘。
Atīte kāle sabbadhātūhi tatavantutāvīiccete paccayā honti.
“已祭祀”“曾祭祀者”“已祭祀者”;“已修梵行”“曾修梵行者”“已修梵行者”;“已受食”“曾受食者”“已受食者”。
Huto, hutavā, hutāvī. Vusito, vusitavā, vusitāvī. Bhutto, bhuttavā, bhuttāvī.
556556、622. 在被动义与业义中,用ta。
556, 622.Bhāvakammesu ta.
在被动义与业义的过去时中,一切词根皆加ta后缀。
Bhāvakammesu atīte kāle tapaccayo hoti sabbadhātūhi.
先说被动义——即他的歌、舞、表演、笑声。
Bhāve tāva – tassa gītaṃ, naccaṃ, naṭṭaṃ, hasitaṃ.
于业义——即他所说的、所宣说的。
Kammani tāva – tena bhāsitaṃ, desitaṃ.
557557, 606. 在budha(知)、gama(行)等词根所表之义中,为主动者。
557, 606.Budhagamāditthe kattari.
当用 budh、gam 等词根表达其义时,在所有时态的主动语态中,使用词缀 ta。
Budhagamuiccevamādīhi dhātūhi tadatthe gamyamāne tapaccayo hoti kattari sabbakāle.
他觉知、已觉知、将觉知一切有为法与无为法,故名为佛陀;他是已皈依者、已得寂止者、已得甘露者;他知、已知、将知,故名为所知者。如这些等。
Sabbe saṅkhatāsaṅkhate dhamme bujjhati abujjhi bujjhissatīti buddho, saraṇaṅgato, samathaṅgato, amathaṅgato, jānāti ajāni jānissatīti ñāto, iccevamādi.
558第558、602条:jito(已胜者)一词通用于一切处。
558, 602.Jito ina sabbattha.
对于此词根 ji,在所有时态中,表示主动(kattari)时,加后缀 ina。
Jiiccetāya dhātuyā inapaccayo hoti sabbakāle kattari.
于恶不善法,已胜、今胜、将胜者,称为胜者(jino)。
Pāpake akusale dhamme jināti ajini jinissatīti jino.
559第559、603条。以及 Supato(已安卧者)。
559, 603.Supato ca.
此词根supa,在表示主动义和状态义时,加后缀ina。
Supaiccetāya dhātuyā inapaccayo hoti kattari, bhāve ca.
因为睡着而有梦(supinaṃ);梦(supinaṃ)是被体验的。
Supatīti supinaṃ, supīyate supinaṃ.
560第560、604条。于īsaṃ、du、su之后,加后缀kha。
560, 604.Īsaṃdusūhi kha.
在 īsaṃ、du、su 等词之后,所有词根皆加 kha 后缀。
Īsaṃdususaddādīhi sabbadhātūhi khapaccayo hoti.
īsassayo 即应成为少烦恼者,dussayo 即应成为难烦恼者,sussayo 即应成为易烦恼者;īsakkaraṃ 即应成为少作者,dukkaraṃ 即应成为难作者,sukaraṃ 即应成为易作者。
Īsassayo, dussayo, sussayo bhavatā, īsakkaraṃ, dukkaraṃ, sukaraṃ, bhavatā.
561第561条、第636条。当表达欲求之义且主语相同时,加 tave 或 tuṃ 后缀。
561, 636.Icchatthesusamānakattukesu tave tuṃ vā.
在表达欲求且主语相同时,一切词根在所有时态中,表示主动(kattari)时,使用tave、tuṃ等后缀。
Icchatthesu samānakattukesu sabbadhātūhitavetuṃiccete paccayā honti sabbakāle kattari.
应行诸善(puññāni kātave),欲闻正法(saddhammaṃ sotuṃ)。
Puññāni kātave, saddhammaṃ sotu micchati.
562在‘阿拉汉、释迦’等词义中。
562, 638.Arahasakkādīsu ca.
在‘阿罗汉’、‘释迦’等词义中,所有词根之后皆加tuṃ后缀。
Arahasakkādīsu ca atthesu sabbadhātūhi tuṃpaccayo hoti.
谁能呵责于他?又能以财富征服吗?其余情况亦当依此类推。
Ko taṃ ninditumarahati, sakkā jetuṃ dhanena vā. Evamaññepi yojetabbā.
563用于‘所得’一词,以及‘足够’等义中。
563, 639.Pattavacane alamatthesu ca.
在表示“得受”及“足够”等意义时,所有词根后都加上tuṃ后缀。
Pattavacane alamatthesu sabbadhātūhi tuṃpaccayo hoti.
足以行诸布施,足以作诸福德。
Alameva dānāni dātuṃ, alameva puññāni kātuṃ.
564对于过去时中单一行为者的词根,有tuna、tvāna、tvā这些后缀。
564, 640.Pubbakāle’ kakattukānaṃ tuna tvāna tvāvā.
过去时中,单数行为者的词根之后,有tuna、tvāna、tvā等后缀。
Pubbakāle ekakattukānaṃ dhātūnaṃ tunatvāna tvāiccete paccayā honti vā.
作已业而去,不作已福德则染污。众生闻已法而欢喜,胜已敌而住。闻已法,他生起此念:“从此处闻已,于彼处宣说。”闻已,我们将了知。如此,一切处应如此运用。
Kātuna kammaṃ gacchati, akātuna puññaṃ kilissati, sattā sutvāna dhammaṃ modanti, ripuṃ jitvāna vasati, dhammaṃ sutvāna’ssa etadahosi, ito sutvāna amutra kathayanti, sutvā jānissāma. Evaṃ sabbattha yojetabbā.
565现在时中,有māna、anta等后缀。
565, 646.Vattamāne mānantā.
于现在时,所有词根之后有māna、anta这些后缀。
Vattamāne kāle sabbadhātūhi mānaantaiccete paccayā honti.
正在忆念时哭泣。正在行走时抓取。
Saramāno rodati. Gacchanto gaṇhāti.
566于“sāsa”等词根之后,加语尾“ratthu”。
566, 574.Sāsādīhi ratthu.
由“sāsa”等词根,构成“ratthu”语尾。
Sāsaiccevamādīhi dhātūhi ratthupaccayo hoti.
“sāsatī”意为教导者,故为“satthā”(师);又“sāsati”意为伤害者,故亦为“satthā”。
Sāsatīti satthā, sāsati hiṃsatīti vā satthā.
567由“pā”等词根,加“ritu”语尾。
567, 575.Pātitoritu.
以词根“pā”,加上语尾“ritu”。
Pāiccetāya dhātuyā ritupaccayo hoti.
“pāti”意为“保护儿子者”,故称“pitā”(父亲)。
Pāti puttanti pitā.
568568, 576. 以“māna”等词根,加上语尾“rātu”。
568, 576.Mānādīhirātu.
‘māna’等词根,以‘rātu’为语尾,亦以‘ritu’为语尾。
Mānaiccevamādīhi dhātūhi rātupaccayo hoti, ritu paccayo ca.
以法养育儿子,故称为‘mātā’(母亲);最先开口者,故称为‘bhātā’(兄弟);为父母所护持者,故称为‘dhītā’(女儿)。
Dhammena puttaṃ mānetīti mātā, pubbe bhāsatīti bhātā, mātāpitūhi dhārīyatīti dhītā.
569‘ā’等词根,后接‘tuka’语尾。
569, 610.Āgamā tuko.
从词根“ā”等,于词根“gam”之后,安立“tuka”语尾。
Āiccādimhā gamito tukapaccayo hoti.
“āgacchatī”意为来者,故称“āgantuko”(来访者),此处指比丘。
Āgacchatīti āgantuko, bhikkhu.
570570,611。于“bhabba”(意为可能)之后,附加后缀“ika”。
570, 611.Bhabbe ika.
由词根‘去’(gamu)加上后缀‘ika’,表‘应能’之义。他将去(gamissati),能去(gantuṃ bhabbo),故为‘能去者’(gamiko),即比丘。
Gamuiccetamhā dhātumhā ikapaccayo hoti bhabbe. Gamissati gantuṃ bhabboti gamiko, bhikkhu.
571带后缀等且非终结形态的词,依惯用法(词尾脱落)而成立。
571, 624.Paccayādaniṭṭhā nipātanā sijjhanti,
在数词、名词、复合词、派生词、动词及分词中,那些带后缀而尚未形成终结形态的词,通过排除其构词手段,依各自名称以惯用法(词尾脱落)而成立。
Saṅkhyānāmasamāsataddhitākhyātakitakappamhi sappaccayā ye saddā aniṭṭhaṅgatā, te sādhanena nirakkhitvā sakehi sakehi nāmehi nipātanā sijjhanti.
在数词变化中:对于“一”(eka),变为“e”;对于“十”(dasa),其中的da变为ra。一与十相合,即成ekārasa(十一)。
Saṅkhyāyaṃ tāva – ekassa etā hoti, dasassa ca dakārassa rakārādeso hoti. Eko ca dasa ca ekārasa.
对于“二”(dvi),变为bā;“十”(dasa)的da变为ra。二与十相合,即成bārasa(十二)。
Dvissa bā hoti, dasassa ca dakārassa rakārādeso hoti, dve ca dasa ca bārasa.
对于“二”(dvi),变为bā;“十”(dasa)变为vīsaṃ(二十)。二与二十相合,即成bāvīsaṃ(二十二)。
Dvissa bā hoti, dasassa ca vīsaṃ hoti. Dve ca vīsañca bāvīsaṃ.
于‘六’(cha)则成so,于‘十’(dasa)的da则成ḷa,六与十合即为soḷasa(十六)。
Chassa so hoti, dasassa ca dakārassa ḷo hoti, cha ca dasa ca soḷasa.
于‘六处’(chaāyatana)中,‘六’(cha)变为saḷ,即成saḷāyatana(六处)。其余数词,亦应如是了知。
Chaāyatanamhi chassa saḷo hoti, saḷāyatanaṃ. Evaṃ sesā saṅkhyā kātabbā.
先就名词而言:于ima(此)、samāna(同)、apara(余)等词后,加jjajju后缀;且ima与samāna词中的a则变为a与ā。表此时者为ajja、ajju;表同时者为sajja、sajju;表余时者为aparajja、aparajju。
Nāmike tāva-ima samāna aparaiccetehi jjajju paccayā honti, ima samānasaddānañca akārasakārādesā honti. Imasmiṃ kāle ajja, ajju, samāne kāle sajja, sajju, aparasmiṃ kāle aparajja, aparajju.
在复合词中,有“堕地狱者”“堕恶趣者”“自在天所作”等;又有“被箭所伤者”“迦提那衣”“盗贼之畏”“谷堆”“轮回之苦”“前后”等。
Samāse tāva – bhūmigato, apāyagato, issarakataṃ. Sallaviddho, kathinadussaṃ, corabhayaṃ, dhaññarāsi, saṃsāradukkhaṃ, pubbāparaṃ.
在派生词中,有“婆私吒族”“婆罗堕阇族”“跋伽婆族”“般度族”“适时的”等。
Taddhite tāva – vāsiṭṭho, bhāradvājo, bhaggavo, paṇḍavo, kāleyyo.
在动词中,从词根“asa”(存在)来看,现在时单数与复数的语基上:单数的语基 ti 与词尾一同变为 sso,复数的语基 anti 与词尾一同变为 ssu。因此,应当这样说:evamassa(他这样),应当这样说:evamassu(他们这样)。
Ākhyāte tāva – ‘‘asa bhāve’’ti dhātuto vattamānesu ekavacanabahuvacanesu ekavacanassa tissa sso hoti antena saha, bahuvacanassa antissa ssu hoti antena saha. Evamassa vacanīyo, evamassu vacanīyā.
在命令式中,hi 可转为 ssu,例如 gacchassu(你去)、gacchāhi(你去)。
Āṇattiyaṃ hissa ssu hoti vā, gacchassu, gacchāhi.
构词部分中,首先,从 vada(说)、hana(杀)等词根加上后缀 ka。此时,vada 转变为 vāda,hana 转变为 ghāta。例如:vādako(说者)、ghātako(杀者)。
Kitake tāva – vada hanaiccevamādīhi dhātūhi kapaccayo hoti, vadassa ca vādo hoti, hanassa ca ghāto hoti. Vādako, ghātako.
从词根 naṭa 加上 ta 后缀时,后缀的 ṭa 与词尾一同转为 cca 和 ṭṭa。例如 naccaṃ(舞蹈)、naṭṭaṃ(舞蹈)。诸如此类,依固定规则成立。
Naṭadhātuto tapañcayassa cca ṭṭādesā honti antena saha. Naccaṃ, naṭṭaṃ. Iccevamādayo nipātanā sijjhanti.
572572, 625. 于 sāsa(教诫)、disa(指示)等词根,ta 后缀的 ṭa 转作 riṭṭha。
572, 625.Sāsa disato tassa riṭṭho ca.
从 sāsa(教诫)、disa(指示)等词根,ta 后缀的 ṭa 替换为 riṭṭha。
Sāsa disaiccevamādīhi dhātūhi tapaccayassa riṭṭhādeso hoti ṭhāne.
他为我所教诫,色为我所见。
Anusiṭṭho so mayā, diṭṭhaṃ me rūpaṃ.
由 caggahaṇa 所摄,kicca 与 tuṃ 后缀中的 ṭa 变成 raṭṭha、raṭṭhuṃ 等。例如 dassanīyaṃ(应被见的)、daṭṭhabbaṃ(应被见的);又如 daṭṭhuṃ vihāraṃ gacchanti samaṇānaṃ,即“沙门们为见而前往住处”。
Caggahaṇena kiccatakārassa ca tuṃ paccayassa ca raṭṭharaṭṭhuṃādesā honti. Dassanīyaṃ daṭṭhabbaṃ. Daṭṭhuṃ vihāraṃ gacchanti samaṇānaṃ.
573573, 626. 对于以 s 结尾的词根,如 puccha(问)、bhanja(破)、hansa(鹅)等,后缀 ta 中的 ṭa 变为 ṭṭha。
573, 626.Sādisanta puccha bhanja hansādīhiṭṭho.
对于以 s 结尾的词根,如 puccha(问)、bhanja(破)、hansa(鹅)等,当加 ta 后缀时,其中的 ṭa 与 sa 等辅音一同变为 ṭṭha。
Sakāranta puccha bhanja hansa iccevamādīhi dhātūhi tapaccayassa sahādibyañjanena ṭṭhādeso hoti ṭhāne.
满足、被蛇咬伤的人、为我所问、堕落、散落、欢喜、极欢喜、已祭祀。其他语根亦应如此,于一切处配合运用。
Tuṭṭho, ahinā daṭṭho naro, mayā puṭṭho, bhaṭṭho, pabhaṭṭho, haṭṭho, pahaṭṭho, yiṭṭho. Evamaññepi dhātavo sabbattha yojetabbā.
574574、613。从‘住’而‘起立’。
574, 613.Vasato uṭṭha.
从‘vasa’此语根,在接续‘ta’后缀时,连同‘sa’等辅音,于其位置上,‘uṭṭhā’为其替代形态。
Vasaiccetamhā dhātumhā takārapaccayassa sahādibyañjanena uṭṭhādeso hoti ṭhāne.
575575、614:vassa 中的 va 或变为 vu。
575, 614.Vassa vā vu.
语根 vas 后随 ta 后缀时,va 或变为 u。
Vasasseva dhātussa tapaccaye pare vakārassa ukārādeso hoti vā.
已修梵行,已安住。或已安住。
Vusitaṃ brahmacariyaṃ, uṭṭho. Vuṭho vā.
576576、607。在'ye'与'hi'之后,'dha'和'ḍha'依次变为'dha'与'ḍhā'。
576, 607.Dhaḍha bha ye hi dha ḍhā ca.
对于以'dha'、'ḍha'、'bha'、'ha'结尾的语根,其'ta'后缀依次替换为'dha'、'ḍhā'等。
Dha ḍha bha haiccevamantehi dhātūhi takārapaccayassa yathākkamaṃ dha ḍhādesā honti.
如何呢?如‘佛陀、世尊’,‘增上比丘’,‘我所获得的钵与衣’,‘被火焚烧的森林’。
Yathā? Buddho bhagavā, vaḍḍho bhikkhu, laddhaṃ me patthacīvaraṃ, agginā daḍḍhaṃ vanaṃ.
577577、628。从‘bhanja’词根,出现‘gga’与‘ca’。
577, 628.Bhanjato gvo ca.
从‘bhanja’语根,其‘ta’后缀替换为‘gga’,且伴随‘sa’等辅音。
Bhanjato dhātumhā takārapaccayassa ggo ādeso hoti sahādibyañjanena.
578对于 bhuja 等词根,词末的 no 不存在,且有二性。
578, 560.Bhujādīnamanto no dvi ca.
即对于 bhuja 等词根,词末的 no 不发生,且 ta 后缀具有二性。
Bhujaiccevamādīnaṃ dhātūnaṃ anto no hoti, tapaccayassa ca dvitāvo hoti.
bhutto、bhuttāvī、catto、satto、ratto、yutto、vivitto。
Bhutto, bhuttāvī, catto, satto, ratto, yutto, vivitto.
579对于 vaca,或以 u 替换 vā。
579, 629.Vaca vāvu.
对此 vaca 词根,其 v 替换为 u 音,词末的 c 消失,且 ta 后缀或呈重复(二形)。
Vacaiccetassa dhātvassa vakārassa ukārādeso hoti anto cakāro no hoti, tapaccayassa ca dvebhāvo hoti vā.
“vuttaṃ bhagavatā”,或作“uttaṃ”。
Vuttaṃ bhagavatā, uttaṃ vā.
580以及“gupa”等。
580, 630.Gupādīnañca.
对于“gupa”等词根,其词末之辅音消失,而“ta”后缀则呈现双写。
Gupaiccevamādīnaṃ dhātūnaṃ anto ca byañjano no hoti, tapaccayassa ca dvebhāvo hoti.
sugutto、catto、litto、santatto、utto、vivitto、sitto。其他亦应如此类推。
Sugutto, catto, litto, santatto, utto, vivitto, sitto. Evamaññepi yojetabbā.
581从 tara 等,得 iṇṇa。
581, 616.Tarādīhi iṇṇo.
即从 tara 等词根,其后缀 ta 被替换为 iṇṇa,且词末辅音消失。
Taraiccevamādīhi dhātūhi tapaccayassa iṇṇādeso hoti, anto ca byañjano no hoti.
“渡越”即已渡,“上渡”即已上渡,“充满”即已充满,“疾速”即已疾速,“周遍老朽”即已周遍老朽,“散布”即已散布。
Taratīti tiṇṇo, uttaratīti uttiṇṇo, saṃpūratīti sampuṇṇo, turatīti tuṇṇo, parijīratīti parijiṇṇo, ākiratīti ākiṇṇo.
582第582、631条。对于“bhid”等词根,可选用后缀“inna”“anna”“īṇā”等。
582, 631.Bhidāditoinna anna īṇāvā.
以“bhid”等词根加“ta”后缀时,可有“inna”“anna”“īṇā”等替换形式,且不出现词根末辅音。
Bhidiiccevamādīhi dhātūhi tapaccayassa inna anna īṇādesā honti vā, anto ca byañjano no hoti.
“应被劈裂”即已劈裂,“被截断”即已截断,“被彻底截断”即已彻底截断,“被给予”即已给予,“坐下”即已坐下,“善加覆盖”即已善加覆盖,“受苦”即已受苦,“哭泣”即已哭泣;“生已尽”即是“已尽”的用例。
Bhinditabboti bhinno, chindīyatīti chinno, ucchindīyitthāti ucchinno, dīyatīti dinno, nisīdatīti nisinno, suṭṭhu chādīyatīti suchanno, khidatīti khinno, rodatīti runno, khīṇā jāti.
“或”字有何作用?“被破裂”即是“壁”,此词不取前述后缀,因此用“或”字表示两者可选其一,并非强制。
Vāti kimatthaṃ? Bhijjatīti bhitti.
583第583、617条:以“susa”(干枯)、“paca”(烹煮)、“saka”(能够)等词根,加“ta”后缀时,可有“kkha”、“kkā”等替换形式。
583, 617.Susa paca sakato kkha kkā ca.
对于『susa』、『paca』、『saka』等词根,在加上后缀『ta』时,会出现『kkha』、『kkā』等替代形式,同时词根末的辅音脱落。
Susa paca sakaiccevamādīhi dhātūhi tapaccayassa kkhakkādesā honti, anto ca byañjano no hoti.
『sussati』(干枯),即『sukkhaṃ』(干燥)、『kaṭṭhaṃ』(木柴);『paccati』(被烹煮),即『pakkaṃ』(熟)、『phalaṃ』(果实)。『sakati』意为有能力,或崇敬,因此『sakko』即『sujampati』(诸天之主,帝释天)。
Sussatīti sukkhaṃ, kaṭṭhaṃ, paccatīti pakkaṃ, phalaṃ. Sakati samattheti, pūjetīti vā sakko, sujampati.
584第584、618条:对于『pakkama』等词根,加后缀『nto』,且词根末辅音脱落。
584, 618.Pakkamādīhi nto ca.
以“pakkama”等词根为例,加“ta”后缀时,可有“nto”替换形式,且词根末辅音不出现。
Pakkamaiccevamādīhi dhātūhi tapaccayassa ntoādeso hoti, anto ca no hoti.
“pakkamati”(出发)一词,其过去分词为“pakkanto”(已出发);“vibbhamati”(迷乱)的过去分词为“vibbhanto”(已迷乱);同样,“saṅkanto”(已转移)、“khanto”(已忍耐)、“santo”(已止息)、“danto”(已调伏)、“vanto”(已吐出)。
Pakkamatīti pakkanto, vibbhamatīti vibbhanto, saṅkanto, khanto, santo, danto, vanto.
提及“ca”(且)字有何用意?意指由这些词根,加“ta”后缀时,词根末辅音亦不出现,如“kanti”(渴望)、“khanti”(忍耐)。此规则适用于一切处。
Caggahaṇaṃ kimatthaṃ? Teheva dhātūhi tapaccayassanti hoti. Anto ca no hoti. Kanti, khanti. Evaṃ sabbattha.
585对于 janā 等词根,在 t 与 ti 之前也是如此。
585, 619.Janādīnamā timhi ca.
以 jana 等词根为例,若其后接 t 类后缀及 ti,则词根末尾的辅音变为 a。
Janaiccevamādīnaṃ dhātūnaṃ antassa byañjanassa āttaṃ hoti tapaccaye pare, timhi ca.
“已生”意为已经出生,“出生”即是“生”。
Ajanīti jāto, jananaṃ jāti.
为何说“在 ti 之前”?是为了在其他缘出现时,也不令 ā 音出现。如 janitvā、janitā、janituṃ、janitabbaṃ 等。
Timhīti kimatthaṃ? Aññasmimpi paccaye pare ākāranivattanatthaṃ. Janitvā, janitā, janituṃ, janitabbaṃ iccevamādi.
586gam、khan、han、ram 等词根的末尾辅音。
586, 600.Gama khana hana ramādīnamanto.
对于 gam、khan、han、ram 等词根,当其后有 t 类后缀及 ti 时,词根末尾的辅音可不出现,也可出现。
Gama khana hana ramuiccevamādīnaṃ dhātūnaṃ anto byañjano no hoti vā tapaccaye pare timhi ca.
“善逝”乃因前往美妙之涅槃故。“善趣”乃因前往美妙之涅槃故;诸如 khataṃ 与 khati,upahataṃ 与 upahati,rato 与 rati,mato 与 mati,其理亦同。
Sundaraṃ nibbānaṃ gacchatīti sugato. Sundaraṃ nibbānaṃ gacchatīti sugati, khataṃ, khati. Upahataṃ, upahati. Rato, rati, mato, mati.
此处“或有或无”之含义为何?譬如 ramato 与 ramati。
Vāti kimatthaṃ? Ramato, ramati.
587以及 r 音。
587, 632.Rakāro ca.
当其后接 t 类后缀及 ti 时,词根末尾的 r 音可有可无。
Rakāro ca dhātūnamantabhūto no hoti tapaccaye, pare timhi ca.
以种种方式造作,故称 pakata(已造);最初造作,故称 pakati(本性);被散布,故称 visata(散布)、visati(散布)。
Pakārena karīyatīti pakato, paṭhamaṃ karīyatīti pakati, visarīyatīti visato, visati.
588以 ṭhā、pā、nam 等词根为例,其末尾变为 ī。
588, 620.Ṭhāpānami ī ca.
当这些词根末尾的元音a后接ta词缀或ti时,依次变为元音i与ī。
Ṭhā pāiccetesaṃ dhātūnaṃ antassa ākārassa ikāra īkārādesā honti yathāsaṅkhyaṃ tapaccaye pare, timhi ca.
例如:ṭhita(住立)、ṭhiti(住立)、pīta(已饮)、pīti(饮)。
Yatra ṭhito, ṭhiti, pīto, pīti.
589589, 621. 以h结尾的词根,其h有时转为ḷ,如在adahanahāna(非燃烧、非沐浴)中。
589, 621.Hantehi ho hassa ḷo vā adahanahānaṃ.
以 h 音结尾的词根,接 ta 词缀时,h 音会发生替换;词根末尾的 h 音有时变为 ḷ,如 adahanahāna(非燃烧、非沐浴)所示。
Hakārantehi dhātūhi tapaccayassa hakārādeso hoti, hakārassa dhātvantassa ḷo hoti vā adahanahānaṃ.
例如:āruḷha(已登、已升)、gāḷha(坚固、紧密)、bāḷha(坚固、强烈)、mūḷha(愚痴、迷乱)。
Āruhitthāti āruḷho. Gāḷho, bāḷho. Mūḷo.
为何说“非燃烧、非沐浴”?例如:dayhati(被燃烧)变为 daḍḍha(被烧的),saṃsuṭṭhu nayhati(善系缚)变为 sannaddha(善系缚的)。
Adahanahānamiti kimatthaṃ? Dayhatīti daḍḍho, saṃsuṭṭhu nayhatīti sannaddho.
590当ṇamhi词缀在前时,词根ranj末尾的j在表示状态与工具义时转变为g。
590, 579.Ṇamhiranjassa jo bhāvakaraṇesu.
当ṇamhi词缀随后时,该词根ranj末尾的辅音j在表示状态与工具义时,转为g。
Ṇamhi paccaye pare ranjaiccetassa dhātussa antabhūtassa njakārassa joādeso hoti bhāvakaraṇesu.
‘rañjanaṃ’(染色)即是‘rāga’(贪),有情以此而被染着,故名为‘rāga’(贪)。
Rañjanaṃ rāgo, ranjanti etenāti rāgo.
所谓“在表状态与工具义时”是何用意?例如:ranjatīti raṅgo(它能染色,故为颜色)。
Bhāvakaraṇesūti kimatthaṃ? Ranjatīti raṅgo.
591“击打”即是杀害。
591, 544.Hanassa ghāto.
当此词根 hana 后接 ṇa 等词缀时,其整体采用 ghāta(杀害)作为替代形式。
Hanaiccetassa dhātussa sabbassa ghātādeso hoti ṇamhi paccaye pare.
upahanati 意为伤害(upaghāta);gāvo hanati 意为杀牛者(goghātaka)。
Upahanatīti upaghāto, gāvo hanatīti goghātako.
592592, 503. 或者,于一切处以 vadha 替代。
592, 503.Vadhovā sabbattha.
当该词根(hana)后接 ṇa 等词缀时,于一切位皆以 vadha 作替代。
Hanaiccetassa dhātussa vadhādeso hoti vā sabbattha ṭhānesu.
hanatīti vadho(击打即vadha)、vadhako(击打者)、avadhi(过去式)、ahani vā(或ahani,过去式)。
Hanatīti vadho, vadhako, avadhi, ahani vā.
593593, 564. 以ā结尾者,词尾变为āya。
593, 564.Ākārantānamāyo.
以ā结尾的词根,当其后接ṇa等词缀时,其末尾的ā变为āya。
Ākārantānaṃ dhātūnaṃ antassa ākārassa āyādeso hoti ṇamhi paccaye pare.
“dadātīti dāyako”意谓施予,故称施者;“dānaṃ dātuṃ sīlaṃ yassāti dānadāyī”意谓具有施予之德行,故称施德者;“majjaṃ dātuṃ sīlaṃ yassāti majjadāyī”意谓具有施酒之德行,故称施酒者;“nagaraṃ yātuṃ sīlaṃ yassāti nagarayāyī”意谓具有往赴城市之德行,故称赴城者。
Dadātīti dāyako, dānaṃ dātuṃ sīlaṃ yassāti dānadāyī, majjaṃ dātuṃ sīlaṃ yassāti majjadāyī, nagaraṃ yātuṃ sīlaṃ yassāti nagarayāyī.
594594, 582. 当词根karoti带有前缀pura、saṃ、upa、pari时,在taddhita词缀等之后,可替换为kha或kharā。
594, 582.Pura samupa parīhi karotissa kha kharā vā tappaccayesuca.
若词根karoti带有pura、saṃ、upa、pari等前缀,当其后接taddhita词缀及ṇa等词缀时,可替换为kha或kharā。
Pura saṃ upa pariiccetehi karotissa dhātussa kha kharādesā honti vā tapaccaye pare, ṇamhi ca.
“在城镇(pura)而作”故为purakkhato,“完全(sammā)而作”故为saṅkhato,“靠近(upa)而作”故为upakkhato,“周遍(pari)而作”故为parikkhāro,“共(saṃ)而作”故为saṅkhāro。
Pure karīyatīti purakkhato, sammā karīyatīti saṅkhato, upagantvā karīyatīti upakkhato, parisamantato karotīti parikkhāro, saṃkarīyatīti saṅkhāro.
“vā”是何义?“接近而作”即是upakāro(利益)。
Vāti kimatthaṃ? Upagantvā karotīti upakāro.
595第595条,第637条。在tave、tuna等词缀之前,词根kar变为kā。
595, 637.Tavetunādīsu kā.
在 tave、tuna 等词缀前,词根 kar(做)有时变为 kā。
Tave tunaiccevamādīsu paccayesu karotissa dhātussa kāādeso hoti vā.
即 kātave、kātuṃ 或 kattuṃ;kātuna 或 kattuna。
Kātave, kātuṃ, kattuṃ vā, kātuna, kattuna vā.
596规则五九六、五五一条。词根 gam(行)、khan(掘)、han(害)等,在 tuṃ、tabba 等词缀前,词根末尾鼻音 n 脱落。
596, 551.Gama khana hanādīnaṃ tuṃ tabbādīsu na.
词根 gam(行)、khan(掘)、han(害)等,在 tuṃ、tabba 等词缀之前时,其末尾的鼻音(n)可有可无。
Gama khana hanaiccevamādīnaṃ dhātūnaṃ antassa nakāro hoti vā tuṃ tabbādīsu paccayesu.
例如,gantuṃ 或 gamituṃ、gantabbaṃ 或 gamitabbaṃ;khantuṃ 或 khanituṃ、khantabbaṃ 或 khanitabbaṃ;hantuṃ 或 hanituṃ、hantabbaṃ 或 hanitabbaṃ;mantuṃ 或 manituṃ、mantabbaṃ 或 manitabbaṃ。
Gantuṃ, gamituṃ, gantabbaṃ, gamitabbaṃ. Khantuṃ. Khanituṃ, khantabbaṃ, khanitabbaṃ. Hantuṃ, hanituṃ, hantabbaṃ. Hanitabbaṃ. Mantuṃ, manituṃ, mantabbaṃ, manitabbaṃ.
此处“ādi”(等)字的作用是什么?是为了涵盖 tuna 词缀。例如:gantuna、khantuna、hantuna、mantuna。
Ādiggahaṇaṃ kimatthaṃ? Tunaggahaṇatthaṃ. Gantuna, khantuna, hantuna, mantuna.
597第五九七条、第六四一条:诸词根于 tuna 等词缀之前,有时会插入 y。
597, 641.Sabbehi tunādīnaṃ yo.
诸词根置于 tuna 等词缀之前时,词缀有时变为以 y 开头(即插入 y)。
Sabbehi dhātūhi tunādīnaṃ paccayānaṃ yakārādeso hoti vā.
例如:abhivandiya 或 abhivanditvā(敬礼后)、ohāya 或 ohitvā(舍弃后)、upanīya 或 upanetvā(带领后)、passiya 或 passitvā(观看后)、uddissa 或 uddisitvā(指示后)、ādāya 或 ādiyitvā(拿取后)。
Abhivandiya, abhivanditvā, ohāya, ohitvā, upanīya, upanetvā, passiya, passitvā, uddissa, uddisitvā, ādāya, ādiyitvā.
598第五九八、第六四三条规则:以 n 结尾的词根,在特定词缀前转为 c。
598, 643.Canantehiraccaṃ.
以 c 和 n 结尾的词根,其 tun 等词缀的替换形式 racc 等可有可无。
Cakāranakārantehi dhātūhi tunādīnaṃ paccayānaṃ raccādeso hoti vā.
例如:vivicca、āhacca、uhacca。
Vivicca, āhacca, uhacca.
“或”(vā)在此处表示什么?例如:hantvā。
Vāti kimatthaṃ? Hantvā.
599第599条、第644条。dis 词根替换为 svāna、svā,且词尾脱落。
599, 644.Disā svāna svāntalopo ca.
对于 dis 词根,当接续 tunādi 组词缀时,它替换为 svāna、svā 等,并发生词尾脱落。
Disaiccetāya dhātuyā tunādīnaṃ paccayānaṃ svānasvādesā honti, antalopo ca.
例如:disvāna、disvā。
Disvāna, disvā.
600第600条、第645条:以 ma、ha、da、bha 结尾的词根,分别变为 mma、yha、jja、bbha、ddha。
600, 645.Ma ha da bhehi mma yha jja bbha ddhā ca.
对于以 ma、ha、da、bha 结尾的词根,tunādi 组词缀可替换为 mma、yha、jja、bbha、ddha 等,词尾可选择脱落。
Ma ha da bha iccevamantehi dhātūhi tunādīnaṃ paccayānaṃ mma yha jja bbha ddhā ādesā honti vā antalopo ca.
例如:āgamma、āgamitvā;okkamma、okkamitvā;paggayha、paggaṇhitvā;uppajja、uppajjitvā;ārabbha、ārabhitvā;āraddha、ārabhitvā。
Āgamma, āgamitvā, okkamma. Okkamitvā, paggayha, paggaṇhitvā, uppajja, uppajjitvā, ārabbha, ārabhitvā, āraddha, ārabhitvā.
601第601条、第334条。以派生后缀、复合词、初级派生词结尾的名称,在 tave、tunādi 等词缀之前,亦可视作可有可无。
601, 334.Taddhitasamāsakitakānāmaṃ vā’ tave tunādīsu ca.
凡以派生后缀、复合词、初级派生词结尾的词,除去以 tave、tuna、tvāna、tvā 等词缀结尾者,皆应视作名词。
Taddhitasamāsakitakaiccevamantā saddānāmaṃva daṭṭhabbā tave tuna tvāna tvādipaccayante vajjetvā.
诸如此类,如‘婆私咤后裔’(从人名所派生之姓氏)、‘已得法者’(成就法义者)、‘制陶者’(以制陶为业者)等。
Vāsiṭṭho, pattadhammo, kumbhakāro iccevamādi.
602【规则六〇二、第六条】在“du”之后的字母,应视为重音。
602, 6.Dumhi garu.
在“du”音之后的字母中,其前一个字母应视为重音。
Dumhi akkhare yo pubbo akkharo, so garukova daṭṭhabbo.
已劈开、已斩断、已给予、已成就。
Bhitvā, chitvā, datvā, hutvā.
603【规则六百零三、第七条】长元音亦然。
603, 7.Dīgho ca.
长元音亦应视为重音节。
Dīgho ca saro garukova daṭṭhabbo.
食物、河流、新妇、那些法、导向涅槃的。
Āhāro, nadī, vadhū, te dhammā, opanayiko.
604【规则六百零四、六百八十四】以字母而作。
604, 684.Akkharehi kāra.
当实际运用时,基于字母之义与字母所指称者,而有“kāra”后缀。
Akkharatthehi akkharābhidheyyehi kārapaccayo hoti payoge sati.
“a”即是 a 音,“ā”即是 ā 音,“ya”即是 ya 音。
A eva akāro, ā eva ākāro, ya eva yakāro.
605规则六〇五、六四七:随宜增入 i 音。
605, 647.Yathāgamamikāro.
随宜于一切词根、一切后缀中,增入 i 音。
Yathāgamaṃ sabbadhātūhi sabbapaccayesu ikārāgamo hoti.
应作之事、应有之事、应生之事、应知之事、已作之后、所欲之事。
Kāriyaṃ, bhavitabbaṃ, janitabbaṃ, viditabbaṃ, karitvā, icchitaṃ.
606(规则606、642):凡以“da”或“dha”结尾的词根。
606, 642.Dadhantato yo kvaci.
以“da”或“dha”结尾的词根,随应,在tuna等后缀前,有时会插入ya。
Dakāradhakārantāya dhātuyā yathāgamaṃ yakārāgamo hoti kvaci tunādīsu paccayesu.
佛陀出现世间后,觉悟了法。
Buddho loke uppajjitvā, dhammaṃ bujjhitvā.
为何称为“持有者”?譬如“得后”(labhitvā)。
Dadhantatoti kimatthaṃ? Labhitvā.
为何称为“有时”?譬如“生起后”(uppādetvā)。
Kvacīti kimatthaṃ? Uppādetvā.
607607、578。涉及随韵与辅音丛等。
607, 578.Niggahita saṃyogādino.
当“n”音居于辅音丛等之首时,变为随韵。
Saṃyogādibhūto nakāro niggahitamāpajjate.
(例如):染著、破坏、执取。
Raṅgo, bhaṅgo, saṅgo.
608608、623。于一切处,“gī”替代(词根“ge”)。
608, 623.Sabbatthage gī.
此词根“ge”在一切位置上皆变为“gī”。
Geiccetassa dhātussa gīādeso hoti sabbattha ṭhāne.
609609, 484. 词根 sad 呈现为 sīda。
609, 484.Sadassa sīdattaṃ.
此词根 sad 在所有位置都变为 sīda。
Sadaiccetassa dhātussa sīdādeso hoti sabbattha ṭhāne.
已坐,坐下。
Nisinno, nisīdati.
610610、627. 当词根 yaj 后接 ṭha 时,其元音变为 i。
610, 627.Yajassa sarassi ṭṭhe.
当后接 ṭha 时,此词根 yaj 的元音转为 i。
Yajaiccetassa dhātussa sarassa ikārādeso hoti ṭṭhe pare.
已祭祀的(阳性),已祭祀的(阴性)。
Yiṭṭho, yiṭṭhā.
说 ṭṭhe 是何用意?为遮除 yajanaṃ。
Ṭṭheti kimatthaṃ? Yajanaṃ.
611611, 608. 词末的 ha 与第四组音,于 dhe 前变为 do。
611, 608.Hacatutthānamantānaṃ do dhe.
词根末尾的 ha 及第四组音,在 dhe 之前,转为 do 以为替代。
Hacatutthānaṃ dhātvantānaṃ do ādeso hoti dhe pare.
已装备、已愤怒、已战斗、已成就、已获得、已精勤。
Sannaddho, kuddho, yuddho, siddho, laddho, āraddho.
612612, 615. 在 ḍo 和 ḍha 等字母之前。
612, 615.Ḍoḍhakāre.
当词根以第四字母结尾,且后接字母「ḍha」时,将其替换为「ḍo」。
Hacatutthānaṃ dhātvantānaṃ ḍo ādeso hoti ḍhakāre pare.
如「dayhati」变为「daḍḍho」,「vaḍḍhati」变为「vuḍḍho」。
Dayhatīti daḍḍho, vaḍḍhatīti vuḍḍho.
为何说「ḍhakāre」?譬如「dāho」(此处后接字母并非ḍha,故不适用此规则)。
Ḍhakāreti kimatthaṃ? Dāho.
613613, 583. 词根「gaha」在接后缀「ṇa」时,可替换为「ghara」。
613, 583.Gahassa ghara ṇe vā.
当后接后缀「ṇa」时,词根『gaha』的全部可替换为『ghara』。
Gahaiccetassa dhātussa sabbassa gharādeso hoti vā ṇapaccaye pare.
『gharaṃ』为单数形式,『gharāni』为复数形式。
Gharaṃ, gharāni.
为何说“或”?例如『gāho』(此形式亦成立)。
Vāti kimatthaṃ? Gāho.
614词根 daha 中的 d 变为 ḷ。
614, 581.Dahassa do ḷaṃ.
当后缀 ṇa 随后时,该词根 daha 的字母 da 可变为 ḷa。
Dahaiccetassa dhātussa dakāro ḷattamāpajjate vā ṇapaccaye pare.
例如 paridahanaṃ 变为 pariḷāho。
Paridahanaṃ pariḷāho.
为何说“或”?如paridāho(此形式不作替换)。
Vāti kimatthaṃ? Paridāho.
615615, 586. 当后缀“kvi”随后时,词根末音省略。
615, 586.Dhātvantassa lopo kvimhi.
当后缀“kvi”随后时,词根末尾的辅音发生脱落。
Dhātvantassa byañjanassa lopo hoti kvimhi paccaye pare.
以臂行者,名为“臂行者”(蛇);以胸行者,名为“胸行者”(蛇)、“速行者”(马)、“螺”。
Bhujena gacchatīti, bhujago. Urena gacchatīti urago, turago, saṅkho.
616616、587. 于vid词根末尾增入ū。
616, 587.Vidante ū.
vid等词根,在kvi词缀紧随其后时,其末尾增入长音ū。
Vidaiccetassa dhātussa ante ūkārāgamo hoti kvimhi paccaye pare.
他了知世间、通达世间,故名“世间解”。
Lokaṃ vidati jānātīti lokavidū.
617语根末音为n、m、k、r者,在与ṇvu结合时,其末音不脱落。
617, 633.Na ma ka rānamantānaṃ niyuttatamhi.
当语根末音为n、m、k、r,且其后为含有i音的接尾辞(即ṇvu)时,该末音不脱落。
Nakāra makāra kakāra rakārānaṃ dhātvantānaṃ lopo na hoti ikārayutte tapaccaye pare.
“汉尼布”、“迦米陀”、“拉米陀”、“萨基陀”、“萨利陀”等为动词修饰形式,义为:已行、已往、已喜、已合、已流通、已作成。
Hanibhuṃ, gamito, ramito, sakito, sarito, karitvā.
“当与ṇvu结合时”是何义?即gata、sata等。
Iyuttatamhīti kimatthaṃ? Gato, sato.
618618, 571. 当与ṇvu结合时,k不转变为g。
618, 571.Na ka gattaṃ ca jāṇvumhi.
当ṇvu词缀随后时,c、j、k不转变为g。
Cakāra jakārā kakāra gakārattaṃ nāpajjante ṇvumhi paccaye pare.
“烹煮”故称pācaka,“祭祀”故称yājaka。
Pacatīti pācako, yajatīti yājako.
619“Karassaca tattaṃ tusmiṃ”意为:词根“kar”的末音“r”,在“tu”词缀前转变为“t”。
619, 573.Karassaca tattaṃ tusmiṃ.
词根“kar”,在“tu”词缀之前,其末尾的“r”转变为“t”。
Karaiccetassa dhātussa antassa rakārassa takārattaṃ hoti tupaccaye pare.
“作者”即能作之人;“诸作者”即众多能作之人。
Karotīti kattā, karontīti kattāro.
620规则620、549:在“tuṃ”“tuna”“tabba”等词缀之前,亦可转变。
620, 549.Tuṃ tuna tabbesu vā.
词根‘kar’末端的‘r’,在‘tuṃ’、‘tuna’、‘tabba’等词缀前,可转成‘t’。
Karaiccetassa dhātussa antassa rakārassa takārattaṃ hoti vā tuṃ tuna tabbaiccetesu paccayesu.
kattuṃ、kātuṃ、kattuna;kātuna、kattabbaṃ、kātabbaṃ。这些是词根‘kar’(做)所构成的不定式与义务分词形式:kattuṃ、kātuṃ、kattuna、kātuna 为不定式,kattabbaṃ、kātabbaṃ 为义务分词,表“应作”之义。
Kattuṃ, kātuṃ, kattuna. Kātuna, kattabbaṃ, kātabbaṃ.
621第六二一条、第五五三条:带有‘ṇa’尾随字(ṇānubandha)的词缀,应视如使役形(kārita)。
621, 553.Kāritaṃ viya ṇānubandho.
或者,带有‘ṇa’后缀的词缀,应当视为如同使役形。
Ṇakārānubandho paccayo kāritaṃ viya daṭṭhabbo vā.
热恼、身体、运载、臂、舍弃、轮次、行走、资具、施者、引导者、收割者、修习者、作者、杀者、施与者。
Dāho, deho, vāho, bāho, cāgo, vāro, cāro, parikkhāro, dāyako, nāyako, lāvako, bhāvako, kārī, ghātī, dāyī.
为何说‘或’(vā)?是为了涵盖‘upakkharo’一词。
Vāti kimatthaṃ? Upakkharo.
622第六百二十二条、第五百七十条。【规则】:词缀‘yu’、‘ṇvu’的替代形式为‘ana’、‘aka’。
622, 570.Anakāyu ṇvūnaṃ.
词缀‘yu’与‘ṇvu’的替代形式是‘ana’与‘aka’。
Yuṇvuiccetesaṃ paccayānaṃ ana akaiccete ādesā honti.
Nandanaṃ,意为‘令欢喜者’;kārako,即‘作者’。
Nandanaṃ, kārako.
623Ka、ga、ca、ja 等字母。
623, 554.Ka gā ca jānaṃ.
凡是以 ca、ja 等结尾的词根,若后接带有 ṇa 记号的词缀,便会发生 ka、ga 等音的替换。
Ca jaiccetesaṃ dhātvantānaṃ kakāragakārādesā honti ṇānubandhe paccaye pare.
Pāka(熟、煮)、yoga(结合、相应)之义。
Pāko, yogo.