阐明出离意乐的双偈
Nekkhammajjhāsayadīpanīyamakagāthā
见青春年华的诸般端相已逝,断除骄慢,
见女人容颜衰老、形貌变坏,断除爱染;
见恶业催破乐报,断除对乐的执著,
证得诸智,能断后有。
Disvā nimittāni madacchidāni, Thīnaṃ virūpāni ratacchidāni; Pāpāni kammāni sukhacchidāni, Laddhāni ñāṇāni bhavacchidāni.
如焚烧的屋舍,发出恐怖的声响,
发出声响后,大仙便离去。
Padittagehā viya bheravaṃ ravaṃ, Ravaṃ sammuṭṭhāya gato mahesi; Mahesimolokiyaputtamattano, Tanosi no pemamahoghamattano.
将沉沦于迷途者救拔而出,
人中之王步步探问;
胜于庄严而行,
慧心洞彻无身相之坏灭。
Ummāraummāragatuddharitvā, Padaṃ padaṃ yātanarāsabhassa; Alaṃ alaṃkāratarena gantuṃ, Matī matīvetimanaṅgabhaṅge.
大仙来到了种种门槛,
正思惟无身之破坏;
我立于老死之口,又有何益?
Ummāraummāragato mahesi, Anaṅgabhaṅgaṃ samacintayittha; Kiṃ me jarāmaccumukhe ṭhitassa, Na me vase kāmavase ṭhitassa.
依欲乐不能成就解脱,
依慢心则我一无所有;
魔王及其魔军,实不可挡。
Kāmena kāmena na sādhyamokkhaṃ, Mānena mānena mamatthi kiñci; Māro saseno hi avāraṇīyo, Yantena ucchuṃ viya maddatī maṃ.
那些人无护、无依、无皈依;
我屡屡见到他们安稳,
以欲乐,如何能调伏?
Ādittamuyātapayātamūnaṃ, Atāṇāleṇāsaraṇe jane te; Disvāna disvāna sivaṃ mayā te, Kāmena kāmena kathaṃ vineyya.
明与无明,已舍已得,
众生陷于无实与似实之中;
我由明与无明而舍离于此,
我能度脱,已无执著。
Vijjāvijjāya cutañcupetaṃ, Asārasārūpagatañjanaṃ janaṃ; Vijjāyavijjāya yuto cutohaṃ, Pahomi tāretumasaṅgaho gato.
他们称‘道’非见之终结,
众人和合,称彼为最上;
啊!裸形者,愚痴之辈,
我将以道非道,摧毁他们品类。
Magganti no diṭṭhigatāpavaggaṃ, Aggā ti tevāhu janā samaggā; Naggaṃ aho mohatamassa vaggaṃ, Vaggaṃ hanissāmi tamaggamaggā.
以压迫为因而有不可压抑之苦,
因不知恶,故以恶为因。
Paseyhakārena aseyhadukkhaṃ, Janā janentīha janānameva; Paseyhakārenā aseyhadukkhaṃ, Pāpaṃ na jānanti tato nidānaṃ.
种种暴流、轭、漏、杂染,
正是灭尽他们后,方从那里生起;
生、老与死,是必然而确定的,
无间之苦患种种
Te oghayogāsavasaṃkilesā, Tameva nāsenti tato samuṭṭhitā; Ekantikaṃ jāti jarā ca maccu, Nirantaraṃ taṃ byasanañcanekaṃ.
久远以来,烦恼炽燃,
自觉者见众生随眠;
我成就菩提,调伏众生,
随后我也见到了所听闻的经典。
Cīraṃ kilesānasamujjalantaṃ, Disvāna sattānusayaṃ sayambhū; Sādhemi bodhiṃ vinayāmi satte, Pacchāpi passāmi sutaṃ sutantaṃ.
那天轮、剃刀轮之环,
王国,连同它的核心、庆典与迷醉,
那些亲属已堕入束缚,余者亦然,
这位名为‘闻’者,乃无欲的使者。
Taṃ dibbacakkaṃ khuracakkamālaṃ, Rajjaṃ sasārajjasamajjamajjaṃ; Te bandhavā bandhanamāgatā pare, Suto pasūtoyamanaṅgadūto.
吉祥光辉安住其中,赫奕闪耀,
这座合欢木宫殿,有大毒蛇盘踞;
这位年轻女子,容光焕发,
犹如遍布荆棘的,在直与曲之间。
Samujjalantaṃ vasatī satīsirī, Sirīsapāgāramidaṃ mahāvisaṃ; Daddallamānā yuvatī vatīmā, Sakaṇṭakāyeva samañjasañjase.
她的容光璀璨,连吉祥女神也无法比拟,
瞻仰她,便永无餍足之期。
Yassā virājitasirī siriyāpi natthi, Tassāvalokiya na tittivasānamatthi; Gacchāmi handa tavanaṅga sirappabhedaṃ, Mattebhakumbhupari sīhavilāsagāmiṃ.
无身者,你久已放箭,
收起诸箭,已尽遣除,灭尽无余;
以制御故,心离弓矢,勿生忧戚;
见汝悲伤,我趣寂静。
Bho bho anaṅgasucira pi panuṇṇabāṇa, Bāṇāni saṃhara panuṇṇamito nirodha; Rodhena cāpadagato manaso na soca, Socaṃ tavappanavalokiya yāmi santiṃ.
于诸欲乐而乐,于远离而乐,
思惟着‘够了,够了’;
心,心之窟宅,窟宅具足,
愚者见了,四处离去。
Ratī ratī kāmaguṇe viveke, Alaṃ alanteva vicintayanto; Manaṃ manaṅgālayasampadālayaṃ, Tahiṃ tahiṃ diṭṭhabālā va pakkami.