无畏山部起源
3 段
无畏山派之起源
Abhayagirinikāyuppatti
婆吒伽摩尼王(于佛灭四百二十五年)即位仅约五月,便遭婆罗门提萨达马里卡与七名达米尔佣兵侵扰,战败后逃亡,隐匿身份十三年有余。当时,楞伽岛上民众饱受盗贼之怖与饥馑之苦,无力以四资具供养比丘,比丘们遂多前往赡部洲,于彼处持诵法与律而住。留在楞伽岛的长老们,以所获的块茎、根、叶维持生命,身体尚能支撑时,便坐下诵习教法;无法支撑时,便堆起沙堆,围聚其旁,将头聚拢一处,研习教法。如此十二年,他们完整无缺地持诵了连同注释的三藏。后来,婆吒伽摩尼王诛杀达米尔王(约佛灭四百五十五至四百六十六年间)重获王权,那些长老与从赡部洲返回的长老们共聚校勘三藏,竟未见一字不合。而当时《大义释》唯为一破戒比丘所精通,大藏长老便命大护长老从其学习,此书方得存续。如此,虽遭饥馑、国土动乱等灾祸逼迫,于难以持诵的时期,他们仍恭敬地持诵了法与律。
Vaṭṭagāmaṇirājā hi (425-buddhavasse) rajjaṃ patvā pañcamāsamattakāle brāhmaṇatissadāmarikena sattahi ca damiḷayodhehi upadduto saṅgāme ca parājito palāyitvā sādhikāni cuddasavassāni nilīyitvā aññataravesena vasati . Tadā laṅkādīpe manussā corabhayena dubbhikkhabhayena ca upaddutā bhikkhūnaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhātuṃ na sakkonti, tena bhikkhū yebhuyyena tato jambudīpaṃ gantvā dhammavinayaṃ dhārentā viharanti. Laṅkādīpeyeva ohīnāpi therā yathāladdhehi kandamūlapaṇṇehi yāpentā kāye vahante nisīditvā pariyattidhammaṃ sajjhāyaṃ karonti, avahante vālukaṃ ussāpetvā taṃ parivāretvā sīsāni ekaṭṭhāne katvā pariyattiṃ sammasanti. Evaṃ dvādasa saṃvaccharāni sāṭṭhakathaṃ tepiṭakaṃ ahāpetvā dhārayiṃsu. Yadā pana vaṭṭagāmaṇirājā damiḷarājānaṃ hantvā (455-466 buddhavassabbhantare) punapi rajjaṃ kāresi . Tadā te therā jambudīpato paccāgatattherehi saddhiṃ tepiṭakaṃ sodhentā ekakkharampi asamentaṃ nāma na passiṃsu . Yopi ca mahāniddeso tasmiṃ kāle ekasseva dussīlabhikkhuno paguṇo ahosi, sopi mahātipiṭakattherena mahārakkhitattheraṃ tassa santikā uggaṇhāpetvā rakkhito ahosi . Evaṃ dubbhikkharaṭṭhakkhobhupaddavehi pīḷitattā duddharasamayepi dhammavinayaṃ sakkaccaṃ dhārayiṃsu.
国王建造了名为无畏山的寺院,赐予曾于己有恩的大提舍长老。然而,此长老因过多攀缘俗家,被大寺住众比丘处以驱摈羯磨而逐出。其时,其弟子巴哈拉马苏提舍长老反对此羯磨,僧团遂对其施以举罪甘马。他心怀忿恨,便往无畏山寺,与大提舍长老共住,别立僧团。此二位长老再未返回大寺。从此,楞伽岛上出现了大寺派与无畏山派两大部派。这便是楞伽岛教法衰微的第一个原因。
Rājā abhayagiriṃ nāma vihāraṃ kāretvā attano katūpakārapubbassa mahātissattherassa adāsi. So pana thero kulasaṃsaggabahulattā mahāvihāravāsīhi bhikkhūhi pabbājanīyakammaṃ katvā nīhaṭo. Tadāssa sisso bahalamassutissanāmako thero taṃ kammaṃ paṭibāhi, tenassa saṅgho ukkhepanīyakammaṃ akāsi. So mahāvihāravāsīnaṃ kujjhitvā abhayagirivihārameva gantvā tena mahātissattherena ekato hutvā visuṃ gaṇaṃ vahanto vasi. Te ca dve therā na mahāvihāraṃ punāgamiṃsu . Tato paṭṭhāya sīhaḷadīpe mahāvihāravāsī, abhayagirivāsīti dve nikāyājātā. Idaṃ tāva sīhaḷadīpe sāsanaparihāniyā paṭhamaṃ kāraṇaṃ.
