无畏山部起源
3 段
无畏山派的起源
Abhayagirinikāyuppatti
瓦塔嘎玛尼王在佛灭四百二十五年登上王位,才过了五个月,就被婆罗门提萨达马里卡和七个达米尔兵士所逼恼,在战场上打了败仗,逃走后躲藏了十四年多,靠变换身份过活。那时兰卡岛上的人被盗贼的恐怖和饥荒的恐怖所逼恼,没办法用四种资具供养比丘,因此比丘们大多数离开那里去了赡部洲,在那里受持法与律而住。留在兰卡岛上的长老们,靠随缘得到的块茎、根、叶维持生活,身体还撑得住时就坐下来背诵、研习教法;撑不住时就把沙子堆起来,围在四周,把头凑在一处,仔细思惟教法。就这样过了十二年,他们受持了连同注释的三藏,没有遗漏。后来瓦塔嘎玛尼王杀了达米尔王(在佛灭四百五十五到四百六十六年之间),又重新治理国家。那时那些长老和从赡部洲回来的长老们一起校订三藏,连一个字不吻合的地方都没发现。而当时《大义释》只被一个破戒比丘所精通,大藏长老就让玛哈拉奇达长老从那个人那里学下来,这部书才得以保存。就这样,虽然被饥荒、国土动乱等灾祸所逼迫,在难以受持的时期,他们仍然恭敬地受持了法与律。
Vaṭṭagāmaṇirājā hi (425-buddhavasse) rajjaṃ patvā pañcamāsamattakāle brāhmaṇatissadāmarikena sattahi ca damiḷayodhehi upadduto saṅgāme ca parājito palāyitvā sādhikāni cuddasavassāni nilīyitvā aññataravesena vasati . Tadā laṅkādīpe manussā corabhayena dubbhikkhabhayena ca upaddutā bhikkhūnaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhātuṃ na sakkonti, tena bhikkhū yebhuyyena tato jambudīpaṃ gantvā dhammavinayaṃ dhārentā viharanti. Laṅkādīpeyeva ohīnāpi therā yathāladdhehi kandamūlapaṇṇehi yāpentā kāye vahante nisīditvā pariyattidhammaṃ sajjhāyaṃ karonti, avahante vālukaṃ ussāpetvā taṃ parivāretvā sīsāni ekaṭṭhāne katvā pariyattiṃ sammasanti. Evaṃ dvādasa saṃvaccharāni sāṭṭhakathaṃ tepiṭakaṃ ahāpetvā dhārayiṃsu. Yadā pana vaṭṭagāmaṇirājā damiḷarājānaṃ hantvā (455-466 buddhavassabbhantare) punapi rajjaṃ kāresi . Tadā te therā jambudīpato paccāgatattherehi saddhiṃ tepiṭakaṃ sodhentā ekakkharampi asamentaṃ nāma na passiṃsu . Yopi ca mahāniddeso tasmiṃ kāle ekasseva dussīlabhikkhuno paguṇo ahosi, sopi mahātipiṭakattherena mahārakkhitattheraṃ tassa santikā uggaṇhāpetvā rakkhito ahosi . Evaṃ dubbhikkharaṭṭhakkhobhupaddavehi pīḷitattā duddharasamayepi dhammavinayaṃ sakkaccaṃ dhārayiṃsu.
国王让人建了一座叫无畏山的精舍,把它送给了曾经对自己有恩的玛哈帝萨长老。可是这位长老因为跟俗家来往太多,被大寺的比丘们做了驱出甘马,赶了出去。当时他的弟子,一位叫巴哈拉玛苏帝萨的长老,反对这个甘马,僧团就对他做了举罪甘马。他因此对大寺的人怀恨在心,就去了无畏山精舍,跟玛哈帝萨长老住在一起,另外立了一个僧团自己带着。这两位长老后来再也没有回过大寺。从那时候起,锡兰岛上就出现了大寺派和无畏山派两个部派。这就是锡兰岛教法衰微的第一个原因。
Rājā abhayagiriṃ nāma vihāraṃ kāretvā attano katūpakārapubbassa mahātissattherassa adāsi. So pana thero kulasaṃsaggabahulattā mahāvihāravāsīhi bhikkhūhi pabbājanīyakammaṃ katvā nīhaṭo. Tadāssa sisso bahalamassutissanāmako thero taṃ kammaṃ paṭibāhi, tenassa saṅgho ukkhepanīyakammaṃ akāsi. So mahāvihāravāsīnaṃ kujjhitvā abhayagirivihārameva gantvā tena mahātissattherena ekato hutvā visuṃ gaṇaṃ vahanto vasi. Te ca dve therā na mahāvihāraṃ punāgamiṃsu . Tato paṭṭhāya sīhaḷadīpe mahāvihāravāsī, abhayagirivāsīti dve nikāyājātā. Idaṃ tāva sīhaḷadīpe sāsanaparihāniyā paṭhamaṃ kāraṇaṃ.
