(第一部分)
(Paṭhamo bhāgo)
「具慧之士安住于戒,勤修其心与其慧;热忱审慎之比丘,能解此间之缠结。」(相应部1.23)
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ; Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭanti. (saṃ. ni. 1.23);
以上是经文中说的内容。但为什么要说这个呢?据说,世尊住在舍卫城的时候,有一天夜里,有一位天子为了断除自己的疑惑前来——
Iti hidaṃ vuttaṃ, kasmā panetaṃ vuttaṃ, bhagavantaṃ kira sāvatthiyaṃ viharantaṃ rattibhāge aññataro devaputto upasaṅkamitvā attano saṃsayasamugghāṭatthaṃ –
「内结与外结,众生为结所缠;
乔达摩,我问此事:谁能解开这个结?」(相应部1.23)——
Antojaṭā bahijaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā; Taṃ taṃ gotama pucchāmi, ko imaṃ vijaṭaye jaṭanti. (saṃ. ni. 1.23) –
问了这个问题。它的简略意思是这样的:「结」是渴爱之网的同义词。因为渴爱在色等所缘中,以上下等各种方式反复生起,具有缠结的含义,就像竹丛等的枝网被称为「结」一样,所以称为「结」。而这渴爱在自己的资具与他人的资具、自己的身体与他人的身体、内处与外处中生起,因此被称为内结与外结。当它这样生起时,就像竹子等被竹丛的结等所缠绕一样,一切被称为有情众的众生,也被那渴爱之结所缠绕、所系缚、所纠缠,这就是它的含义。因为众生被这样缠绕,所以说:我问乔达摩这个问题。那位天子是以姓氏来称呼世尊。所谓「谁能解开此结」,是问:谁能解开这个如此缠绕三有的结?谁有能力解开它?
Imaṃ pañhaṃ pucchi. Tassāyaṃ saṅkhepattho – ti taṇhāya jāliniyā etaṃ adhivacanaṃ. Sā hi rūpādīsu ārammaṇesu heṭṭhupariyavasena punappunaṃ uppajjanato saṃsibbanaṭṭhena veḷugumbādīnaṃ sākhājālasaṅkhātā jaṭā viyāti jaṭā, sā panesā sakaparikkhāraparaparikkhāresu sakaattabhāvaparaattabhāvesu ajjhattikāyatanabāhirāyatanesu ca uppajjanato ti vuccati. Tāya evaṃ uppajjamānāya . Yathā nāma veḷugumbajaṭādīhi veḷuādayo, evaṃ tāya taṇhājaṭāya sabbāpi ayaṃ sattanikāyasaṅkhātā pajā jaṭitā vinaddhā, saṃsibbitāti attho. Yasmā ca evaṃ jaṭitā. ti tasmā taṃ pucchāmi. ti bhagavantaṃ gottena ālapati. nti imaṃ evaṃ tedhātukaṃ jaṭetvā ṭhitaṃ jaṭaṃ ko vijaṭeyya, vijaṭetuṃ ko samatthoti pucchati.
当世尊被这样问的时候,他在一切法中智慧运行无碍,是天中之天,胜过帝释者,胜过梵天者,在四种自信中无所畏惧,持有十力,具备无障智,是普眼世尊。为了解答这个含义,他说道——
Evaṃ puṭṭho panassa sabbadhammesu appaṭihatañāṇacāro devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā catuvesārajjavisārado dasabaladharo anāvaraṇañāṇo samantacakkhu bhagavā tamatthaṃ vissajjento –
有慧之人安立于戒,修习心与慧;
热诚、明觉的比丘,他能解开此结。
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ; Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭanti. –
说此偈已。
Imaṃ gāthamāha.
现在,对于大仙所说的此偈,
如实说明以戒等分类之义。
在此,希求清净者,若不如实了知,
即使精勤努力的瑜伽者,亦不能证得清净。
为令彼等生起欢悦,极清净之抉择;
依止大寺住者之开示方法。
Imissā dāni gāthāya, kathitāya mahesinā; Vaṇṇayanto yathābhūtaṃ, atthaṃ sīlādibhedanaṃ. Sudullabhaṃ labhitvāna, pabbajjaṃ jinasāsane; Sīlādisaṅgahaṃ khemaṃ, ujuṃ maggaṃ visuddhiyā. Yathābhūtaṃ ajānantā, suddhikāmāpi ye idha; Visuddhiṃ nādhigacchanti, vāyamantāpi yogino. Tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ, suvisuddhavinicchayaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissitaṃ. bhāsissaṃ, taṃ me sakkacca bhāsato; Visuddhikāmā sabbepi, nisāmayatha sādhavoti.
3在这里,「清净」应该理解为远离一切污垢、达到究竟清净的涅槃。通往那清净的道,所以称为「清净道」;「道」就是证得的方法。意思是:我将宣说那清净道。
Tattha ti sabbamalavirahitaṃ accantaparisuddhaṃ nibbānaṃ veditabbaṃ. Tassā visuddhiyā maggoti visuddhimaggo. ti adhigamūpāyo vuccati. Taṃ visuddhimaggaṃ bhāsissāmīti attho.
而这清净道,在某些地方仅仅以观来宣说。如说——
So panāyaṃ katthaci desito. Yathāha –
“一切诸行无常,当以慧见时,”
“则于苦厌离,此是清净道。” (法句 277)
‘‘Sabbe saṅkhārā aniccāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā’’ti. (dha. pa. 277);
在某些地方,以禅那与慧来宣说。如说——
Katthaci . Yathāha –
“凡有禅那与慧者,彼确实近于涅槃。” (法句 372)
‘‘Yamhi jhānañca paññā ca, sa ve nibbānasantike’’ti. (dha. pa. 372);
在某些地方,以业等来宣说。如说——
Katthaci . Yathāha –
「业、明与法,戒与最上的生命;
依此诸人得清净,非依种姓或财富。」(中部尼柯耶3.387;相应部尼柯耶1.48)
‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ; Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā’’ti. (ma. ni. 3.387; saṃ. ni. 1.48);
在某些地方。如说——
Katthaci . Yathāha –
「一切时常具戒者,有慧善等持;
精进勤策者,度难度瀑流。」(相应部1.96)
‘‘Sabbadā sīlasampanno, paññavā susamāhito; Āraddhavīriyo pahitatto, oghaṃ tarati duttara’’nti. (saṃ. ni. 1.96);
在有些地方,如说——
Katthaci . Yathāha –
「诸比丘!这是使众生清净、超越愁悲、灭除苦忧、获得正理、作证涅槃的唯一道路,即四念处。」
‘‘Ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā…pe… nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā’’ti (dī. ni. 2.373).
在正勤等其他道支上,也是同样的道理,不过前面在问答部分已经解释过了。
Sammappadhānādīsupi eseva nayo. Imasmiṃ pana pañhābyākaraṇe desito.
4这里,我们简略地解释一下。“住于戒”:正在圆满戒的人,就称为住于戒。所以,这里的意思是:通过圆满戒而安住在戒中。“人”:指众生。“有慧”:指拥有由过去业力所生的三因结生慧(投生时伴随无贪、无嗔、无痴三种善因的智慧),因此称为有慧。“修习心与慧”:就是修习定与观。在这里,用“心”来指代定,用“慧”来指代观。“热诚”:指有精进的人。因为精进能烧尽烦恼,所以称为热诚;具足这种精进的人,就叫热诚者。“明慧”:慧称为明慧;具足这种慧,就是明慧的意思。这个词显示的是护持之慧(引导一切事务的智慧)。因为在这段问答中,慧被提到了三次:第一次是生得慧(与生俱来的智慧),第二次是观慧(修观所得的智慧),第三次是引导一切事务的护持之慧。他见到轮回中的怖畏,所以称为比丘。他能解开这个结:就像一个人站在地上,拿起磨得很锋利的刀,能解开一大丛竹子的结;同样,这位具足六法的比丘,具足此戒、以“心”所指代的定、这三种慧、以及此热诚,他站在戒的地面上,用由精进力发动的护持之慧的手,拿起在定的磨刀石上磨得锋利的观慧之刀,就能解开、切断、摧毁缠绕在自己生命相续中的一切渴爱之结。在道刹那(证悟圣道的瞬间),说他正在解开这个结;在果刹那(证悟圣果的瞬间),他已经解开了这个结,成为包含天神在内的世间中最值得供养的人。因此世尊这样说——
Tatrāyaṃ saṅkhepavaṇṇanā – ti sīle ṭhatvā, sīlaṃ paripūrayamānoyeva cettha sīle ṭhitoti vuccati. Tasmā sīlaparipūraṇena sīle patiṭṭhahitvāti ayamettha attho. ti satto. ti kammajatihetukapaṭisandhipaññāya paññavā. nti samādhiñceva vipassanañca bhāvayamāno, cittasīsena hettha samādhi niddiṭṭho. Paññānāmena ca vipassanāti. ti vīriyavā. Vīriyañhi kilesānaṃ ātāpanaparitāpanaṭṭhena ātāpoti vuccati. Tadassa atthīti ātāpī. ti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatoti attho. Iminā padena pārihārikapaññaṃ dasseti. Imasmiñhi pañhābyākaraṇe tikkhattuṃ paññā āgatā. Tattha paṭhamā jātipaññā, dutiyā vipassanāpaññā, tatiyā sabbakiccapariṇāyikā pārihārikapaññā. Saṃsāre bhayaṃ ikkhatīti nti so iminā ca sīlena iminā ca cittasīsena niddiṭṭhasamādhinā imāya ca tividhāya paññāya iminā ca ātāpenāti chahi dhammehi samannāgato bhikkhu. Seyyathāpi nāma puriso pathaviyaṃ patiṭṭhāya sunisitaṃ satthaṃ ukkhipitvā mahantaṃ veḷugumbaṃ vijaṭeyya, evameva sīlapathaviyaṃ patiṭṭhāya samādhisilāyaṃ sunisitaṃ vipassanāpaññāsatthaṃ vīriyabalapaggahitena pārihārikapaññāhatthena ukkhipitvā sabbampi taṃ attano santāne patitaṃ taṇhājaṭaṃ vijaṭeyya sañchindeyya sampadāleyya. Maggakkhaṇe panesa taṃ jaṭaṃ vijaṭeti nāma. Phalakkhaṇe vijaṭitajaṭo sadevakassa lokassa aggadakkhiṇeyyo hoti. Tenāha bhagavā –
「住立于戒的有慧之人,修习心与慧;
“热忱、明慧的比丘,他能解开这个结。”
‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ; Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti. (saṃ. ni. 1.23);
5这里,关于使他被称为“有慧”的那种慧,他并没有什么需要做的;因为那只是由过去业力的力量所成就的。然而,“热诚”和“明慧”这两个词的意思是:他应该依这里所说的精进持续努力,并以慧保持正知而行;这样,在很好地安住于戒之后,应该修习以定与慧所说的止与观。世尊就是在这里,以戒、定、慧三门开示了清净道。
Tatrāyaṃ yāya paññāya ti vutto, tatrāssa karaṇīyaṃ natthi. Purimakammānubhāveneva hissa sā siddhā. ti ettha vuttavīriyavasena pana tena sātaccakārinā paññāvasena ca sampajānakārinā hutvā sīle patiṭṭhāya cittapaññāvasena vuttā samathavipassanā bhāvetabbāti imamatra bhagavā sīlasamādhipaññāmukhena visuddhimaggaṃ dasseti.
到这里,三学、三种善的教法、三明等的近依(近因)、舍离二边与奉行中道、超越恶趣等的方法、以三种方式断除烦恼、违犯等的对治、三种染污的清净、以及成为入流者等的原因,都已经阐明了。
Ettāvatā hi tisso sikkhā, tividhakalyāṇaṃ sāsanaṃ, tevijjatādīnaṃ upanissayo, antadvayavajjanamajjhimapaṭipattisevanāni, apāyādisamatikkamanupāyo, tīhākārehi kilesappahānaṃ, vītikkamādīnaṃ paṭipakkho, saṃkilesattayavisodhanaṃ, sotāpannādibhāvassa ca kāraṇaṃ pakāsitaṃ hoti.
怎么阐明的呢?在这里,以戒显示了增上戒学,以定显示了增上心学,以慧显示了增上慧学。
Kathaṃ? Ettha hi sīlena adhisīlasikkhā pakāsitā hoti, samādhinā adhicittasikkhā, paññāya adhipaññāsikkhā.
以戒显示了教法的初善。因为经中说:“什么是诸善法的开端?就是戒极其清净”,又因为以“诸恶莫作”开头的经句,戒是教法的开端;而且那是善的,因为它能带来无悔等功德。以定显示了教法的中善。因为以“众善奉行”开头的经句,定是教法的中间部分;而且那是善的,因为它能带来神通力等功德。以慧显示了教法的后善。因为经中说:“自净其意,这是诸佛的教导”,又因为慧是教法的究竟,慧是教法的终点;而且那是善的,因为它能带来对于可意与不可意境界的平等不动摇。
Sīlena ca sāsanassa ādikalyāṇatā pakāsitā hoti. ‘‘Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ, sīlañca suvisuddha’’nti (saṃ. ni. 5.369) hi vacanato, ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’nti (dī. ni. 2.90) ādivacanato ca sīlaṃ sāsanassa ādi, tañca kalyāṇaṃ, avippaṭisārādiguṇāvahattā. Samādhinā majjhekalyāṇatā pakāsitā hoti. ‘‘Kusalassa upasampadā’’ti (dī. ni. 2.90) ādivacanato hi samādhi sāsanassa majjhe, so ca kalyāṇo, iddhividhādiguṇāvahattā. Paññāya sāsanassa pariyosānakalyāṇatā pakāsitā hoti. ‘‘Sacittapariyodāpanaṃ, etaṃ buddhāna sāsana’’nti (dī. ni. 2.90) hi vacanato, paññuttarato ca paññā sāsanassa pariyosānaṃ, sā ca kalyāṇaṃ, iṭṭhāniṭṭhesu tādibhāvāvahanato.
犹如一块坚固的岩石,不为风所动摇;
如此,于毁誉之中,智者亦不动摇。」(法句81);
‘‘Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati; Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā’’ti. (dha. pa. 81); –
同样地,戒被显示为三明的近因。因为依靠戒的成就,能证得三明,而不是依靠其他东西来证得。定被显示为六神通的近因。因为依靠定的成就,能证得六神通,而不是依靠其他东西来证得。慧被显示为无碍解类别的近因。因为依靠慧的成就,能证得四无碍解,而不是由其他原因导致。
Tathā sīlena tevijjatāya upanissayo pakāsito hoti. Sīlasampattiñhi nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, na tato paraṃ. Samādhinā chaḷabhiññatāya upanissayo pakāsito hoti. Samādhisampadañhi nissāya cha abhiññā pāpuṇāti, na tato paraṃ. Paññāya paṭisambhidāpabhedassa upanissayo pakāsito hoti. Paññāsampattiñhi nissāya catasso paṭisambhidā pāpuṇāti, na aññena kāraṇena.
戒被显示为舍弃了称为欲乐耽溺的这一边,定被显示为舍弃了称为自我折磨的那一边,慧被显示为奉行中道。
Sīlena ca kāmasukhallikānuyogasaṅkhātassa antassa vajjanaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā attakilamathānuyogasaṅkhātassa. Paññāya majjhimāya paṭipattiyā sevanaṃ pakāsitaṃ hoti.
同样地,戒被显示为超越恶趣的方法,定被显示为超越欲界的方法,慧被显示为超越一切有的方法。
Tathā sīlena apāyasamatikkamanupāyo pakāsito hoti, samādhinā kāmadhātusamatikkamanupāyo, paññāya sabbabhavasamatikkamanupāyo.
戒被显示为以彼分舍断的方式来舍断烦恼;定被显示为以镇伏舍断的方式来舍断烦恼;慧被显示为以断舍断的方式来舍断烦恼。
Sīlena ca tadaṅgappahānavasena kilesappahānaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā vikkhambhanappahānavasena, paññāya samucchedappahānavasena.
同样地,戒被显示为对治烦恼的越界违犯,定被显示为对治烦恼的现起缠心,慧被显示为对治随眠。
Tathā sīlena kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkho pakāsito hoti, samādhinā pariyuṭṭhānapaṭipakkho, paññāya anusayapaṭipakkho.
戒被显示为从恶行染污中清净,定被显示为从渴爱染污中清净,慧被显示为从见染污中清净。
Sīlena ca duccaritasaṃkilesavisodhanaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā taṇhāsaṃkilesavisodhanaṃ, paññāya diṭṭhisaṃkilesavisodhanaṃ.
这样,通过戒,显示了成为入流者(初果圣者)与一来者(二果圣者)的原因;通过定,显示了成为不来者(三果圣者)的原因;通过慧,显示了成为阿罗汉(四果圣者)的原因。因为入流者被称为“在戒上圆满修行的人”(增支部3.87),一来者也是如此;不来者被称为“在定上圆满修行的人”(增支部3.87);阿罗汉被称为“以慧圆满修行的人”(增支部3.87)。
Tathā sīlena sotāpannasakadāgāmibhāvassa kāraṇaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā anāgāmibhāvassa, paññāya arahattassa. Sotāpanno hi ‘‘sīlesu paripūrakārī’’ti (a. ni. 3.87) vutto, tathā sakadāgāmī. Anāgāmī pana ‘‘samādhismiṃ paripūrakārī’’ti (a. ni. 3.87). Arahā pana ‘‘paññāya paripūrakārī’’ti (a. ni. 3.87).
这样,到这里为止,三修学(戒、定、慧)、三种善的教法、三明(宿命明、天眼明、漏尽明)等的近依(直接依靠)、舍离两边(极端)而奉行中道、超越恶趣(地狱、饿鬼、畜生等恶道)等的方法、以三种方式断除烦恼、对治违犯(犯戒等过失)的方法、三种染污的清净,以及成为入流者等圣者的原因——这九种,还有其他像这样的种种德行类别,都已经显示出来了。
Evaṃ ettāvatā tisso sikkhā, tividhakalyāṇaṃ sāsanaṃ, tevijjatādīnaṃ upanissayo, antadvayavajjanamajjhimapaṭipattisevanāni, apāyādisamatikkamanupāyo, tīhākārehi kilesappahānaṃ, vītikkamādīnaṃ paṭipakkho, saṃkilesattayavisodhanaṃ, sotāpannādibhāvassa ca kāraṇanti ime nava, aññe ca evarūpā guṇattikā pakāsitā hontīti.