1. 第一章
1. Paṭhamo paricchedo
“凡坚固性等可被认知者,谛——此即胜义谛”,应该这样来理解。
Saccāni paramatthañca, sammutiñcāti dve tahiṃ; Thaddhabhāvādinā ñeyyaṃ, saccaṃ taṃ paramatthakaṃ.
应知安立、差别等,此二即是世间共许义;
实性与施设所成者,如其自性,说名为谛。
Sannivesavisesādiñeyyaṃ sammuti taṃ dvayaṃ; Bhāvasaṅketasiddhīnaṃ, tathattā saccamīritaṃ.
此处,究竟义即涅槃与五蕴之积聚;
蕴义已略说,复说过去等差别。
Paramattho sanibbānapañcakkhandhettha rāsito; Khandhattho ca samāsetvā, vuttotītādibhedanaṃ.
于受等中唯于一,蕴声乃是依惯用;
如于海等部分中,而有海等之声。
Vedanādīsupekasmiṃ, khandhasaddo tu ruḷhiyā; Samuddādekadese tu, samuddādiravo yathā.
于此,由寒等生起,色即是地、水、火、风;
大种即坚硬、流动、炎热、推动之性。
Tattha sītādiruppattā, rūpaṃ bhvāpānalānilaṃ; Bhūtaṃ kathinadavatāpacanīraṇabhāvakaṃ.
眼、耳、鼻、舌、身,以及光明与声音;
气味、味道、女人与男人,以及所依处与命根。
Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo pabhā ravo; Gandho rasojā itthī ca, pumā vatthu ca jīvitaṃ.
虚空、生、老、坏灭,以及色的轻快性;
柔软性与适业性,身表与语表,以及物质性。
Khaṃ jāti jaratā bhaṅgo, rūpassa lahutā tathā; Mudukammaññatā kāyavacīviññatti bhūtikaṃ.
眼等诸根,以欲见等为因,是业所生、由物质所成;
净色以色、声等为所缘,是眼识等之境界。
Cakkhādī daṭṭhukāmādihetukammajabhūtikā; Pasādā rūpasaddādī, cakkhuñāṇādigocarā.
食素即是维持身命者,以女根、男根等为因;
而二种性根如同身体一般,遍满却不共存。
Ojā hi yāpanā itthipumaliṅgādihetukaṃ; Bhāvadvayaṃ tu kāyaṃva, byāpi no sahavuttikaṃ.
所依处是诸界之所依,二者是业所生的护持;
命根对于青莲花等而言,犹如水在住立的刹那。
Nissayaṃ vatthu dhātūnaṃ, dvinnaṃ kammajapālanaṃ; Jīvitaṃ uppalādīnaṃ, udakaṃva ṭhitikkhaṇe.
虚空是诸色的分界;所谓生等三者,
即是色的生起、成熟与坏灭,如其次第。
Khaṃ rūpānaṃ paricchedo, jātiādittayaṃ pana; Rūpanibbatti pāko ca, bhedo ceva yathākkamaṃ.
轻性等三法,当知即是色的次第状态;
不迟钝、不僵硬,且能随顺身业。
Lahutādittayaṃ taṃ hi, rūpānaṃ kamato siyā; Adandhathaddhatā cāpi, kāyakammānukūlatā.
由能引发前进等动作的心生风界之变异,即是身表;
此即造成色法僵硬等之因。
Abhikkamādijanakacittajassānilassa hi; Vikāro kāyaviññatti, rūpatthambhādikāraṇaṃ.
发语之心所引起的大种及依处之变异,
正是语表所依色撞击之因。
Vacībhedakacittena, bhūtabhūmivikāratā; Vacīviññattupādinnaghaṭṭanasseva kāraṇaṃ.
Rūpamabyākataṃ sabbaṃ, vippayuttamahetukaṃ; Anālambaṃ parittādi, iti ekavidhaṃ naye.
内处眼等五者,正是净色;
以处而论,它们即是处;以门而论,与表色俱。
Ajjhattikāni cakkhādī, pañceteva pasādakā; Vatthunā vatthu tāneva, dvārā viññattibhī saha.
Sesaṃ bāvīsati cekavīsa vīsati bāhiraṃ; Appasādamavatthuṃ ca, advārañca yathākkamaṃ.
从最初起始,除声之外,乃至味,属于粗色,而非其余。
Pasādā pañca bhāvāyu, indriyanindriyetaraṃ; Vināpaṃ ādito yāva, rasā thūlaṃ na cetaraṃ.
八种不可分离之色,即色、香、味、食素;
他们为不可分离之色,其余则称为可分离之色。
Aṭṭhakaṃ avinibbhogaṃ, vaṇṇagandharasojakaṃ; Bhūtaṃ taṃ tu vinibbhogamitaranti viniddise.
Aṭṭhārasādito rūpā, nipphannaṃ tu na cetaraṃ; Phoṭṭhabbamāpavajjaṃ tu, bhūtaṃ kāme na cetaraṃ.
有学、有对、有学有对,除去此二种;
色、其余者、粗、细,如此则为三种。
Sekkhasappaṭighāsekkhapaṭighaṃ dvayavajjitaṃ; Vaṇṇaṃ taditaraṃ thūlaṃ, sukhumañceti taṃ tidhā.
Kammajākammajaṃnevakammākammajato tidhā; Cittojautujādīnaṃ, vasenāpi tidhā tathā.
所见、所闻、所觉,以及由心了知者;
一一各有五种,合为二十种次第。
Diṭṭhaṃ sutaṃ mutañcāpi, viññātaṃ vata cetasā; Ekamekañca pañcāpi, vīsati ca kamā siyuṃ.
心所依处、表色,与眼等五门;
其余诸法,有依处与门,亦无依处与门。
Hadayaṃ vatthu viññatti, dvāraṃ cakkhādipañcakaṃ; Vatthu dvārañca sesāni, vatthu dvārañca no siyā.
Nipphannaṃ rūparūpaṃ khaṃ, paricchedotha lakkhaṇaṃ; Jātiādittayaṃ rūpaṃ, vikāro lahutādikaṃ.
正如有为法的特相是有为相,同样地,
限界等色法,不超越其同类。
Yathā saṅkhatadhammānaṃ, lakkhaṇaṃ saṅkhataṃ tathā; Paricchedādikaṃ rūpaṃ, tajjātimanatikkamā.
Kammacittānalāhārapaccayānaṃ vasenidha; Ñeyyā pavatti rūpassa, piṇḍānañca vasā kathaṃ.
业生色有具根与事,心生色有表色与声;
心生火界、轻快性等三色,是心与火界所生。
Kammajaṃ sendriyaṃ vatthu, viññatti cittajā ravo; Cittaggijo lahutādittayaṃ cittānalannajaṃ.
八法有生,虚空有四生,又有老性与坏灭;
此二法不从任何处生,因为那是异熟的差别。
Aṭṭhakaṃ jāti cākāso, catujā jaratā khayaṃ; Kutoci neva jātaṃ tappākabhedaṃ hi taṃ dvayaṃ.
即使以生而论,也没有‘生’的自性,何况从任何方面说‘心的安立’?
Jātiyāpi na jātattaṃ, kutociṭṭhakathānayā; Lakkhaṇābhāvato tassā, sati tasmiṃ na niṭṭhiti.
由业、心、食、时节所生,有九种聚与七种聚;
应知有四种及两种:于有情中有两种,于无情中有两种。
Kammacittānalannehi, piṇḍā nava ca satta ca; Cattāro dve ca viññeyyā, sajīve dve ajīvake.
以命根为第八的八法聚,以命根为第九的九法聚,以及以处为第九的九法聚。
Aṭṭhakaṃ jīvitenāyunavakaṃ bhāvavatthunā; Cakkhādī pañca dasakā, kalāpā nava kammajā.
以纯净之声为第九的九法聚,以及以轻快性等为第十一的十法聚。
Suddhaṭṭhaviññattiyuttanavakopi ca dasako; Suddhasaddena navako, lahutādidasekako.
加上表色、轻快性等,则成为十二法与十三法聚;
当知这些为心生聚,有七种或六种。
Viññattilahutādīhi, puna dvādasa terasa; Cittajā iti viññeyyā, kalāpā satta vā cha vā.
纯八法聚、声九法聚,以及以轻快性等为第十一的十一法聚;
以声、轻快性等为增上,有四种时节生聚。
Suddhaṭṭhaṃ saddanavakaṃ, lahutādidasekakaṃ; Saddenalahutādīhi, caturotujakaṇṇikā.
Suddhaṭṭhalahutādīhi, annajā dvetime nava; Satta cattāri dve ceti, kalāpā vīsatī dvibhi.
三法、八法,四种九法,九种十法;
三法、二法、一法,由一法、十法、二法及三法所摄。
Tayaṭṭhakā ca cattāro, navakā dasakā nava; Tayo dveko ca ekena, dasa dvīhi ca tīhi ca.
Catunnampi ca dhātūnaṃ, adhikaṃsavasenidha; Rūpabhedotha viññeyyo, kammacittānalannajo.
Kesādimatthaluṅgantā, pathavaṃsāti vīsati; Pittādimuttakantā te, jalaṃsā dvādasīritā.
由它而有温养,由它而有消化与燃烧;
由它而有冷等之熟,火界有四种增上。
Yena santappanaṃ yena, jīraṇaṃ dahanaṃ tathā; Yenasitādipākoti, caturaṃsānalādhikā.
上行风、下行风、腹内风、肠内风、肢体循环风,以及入出息——当知风界有此六种。
Uddhādhogamakucchiṭṭhā, koṭṭhāseyyaṅgasāri ca; Assāsoti ca viññeyyā, chaḷaṃsā vāyunissitā.
鼻涕等由业与心所生,唾液则为时节生;此六种同为一类。
Pubbamuttakarīsañcudariyaṃ caturotujā; Kammā pācaggi cittamhā-ssāsoti chapi ekajā.
汗与脂肪为时节所生,唾液则由心与时节所生;
二生者有三十二部分,其余则皆为四种所生。
Sedasiṅghānikassu ca, kheḷo cittotusambhavā; Dvijā dvattiṃsa koṭṭhāsā, sesā eva catubbhavā.
在一生等四种之中,时节生者有四个八法聚;
命根生者为九法聚,心生与业生各为八法聚。
Ekajesvādicatūsu, utujā caturaṭṭhakā; Jīvītanavako pācessāse cittabhavaṭṭhako.
Dvijesu manatejehi, dve dve honti panaṭṭhakā; Sesatejānilaṃsesu, ekekamhi tayo tayo.
由业所生之八法聚,依业生起于八处;
如此,这八种寿命阶段,即是此八种四生。
Aṭṭhakojamanaggīhi, honti aṭṭhasu kammato; Aṭṭhāyunavakā evaṃ, ime aṭṭha catubbhavā.
于每一八法聚中,应知有由食、心、时节所生的聚集体。
Catuvīsesu sesesu, catujesuṭṭhakā tayo; Ekekamhi ca viññeyyā, piṇḍā cittānalannajā.
Kammajā kāyabhāvavhā, dasakāpi siyuṃ tahiṃ; Catuvīsesu aṃsesu, ekekamhi duve duve.
其次,眼、耳等五根,各有十法聚;
名为声的九法聚,如是依聚而说,则有二种与三种。
Pañcāpi cakkhusotādī, padesadasakā puna; Navakā saddasaṅkhātā, dveticcevaṃ kalāpato.
Tepaññāsa dasekañca, navuttarasatāni ca; Dasakā navakā ceva, aṭṭhakā ca siyuṃ kamā.
Sekapañcasataṃ kāye, sahassaṃ taṃ pavattati; Paripuṇṇindriye rūpaṃ, nipphannaṃ dhātubhedato.
Cittuppāde siyuṃ rūpa-hetū kammādayo pana; Ṭhiti na pāṭhe cittassa, na bhaṅge rūpasambhavo.
因说“住者之变异”,故有住时;
若依相续而说,此处即称为住。
‘‘Aññathattaṃ ṭhitassā’’ti, vuttattāva ṭhitikkhaṇaṃ; Atthīti ce pabandhena, ṭhiti tattha pavuccati.
Atha vā tikkhaṇe kammaṃ, cittamattudayakkhaṇe; Utuojāttano ṭhāne, rūpahetū bhavanti hi.
Seyyassādikkhaṇe kāya- Bhāvavatthuvasā tayo; Dasakā hontibhāvissa, Vinā bhāvaṃ duve siyuṃ.
此后,由业、火界、心所生的诸聚集体,
以及前文所说的两种八法聚,于所说刹那中应说。
Tato parañca kammaggicittajā te ca piṇḍikā; Aṭṭhakā ca duve pubbe, vuttavuttakkhaṇe vade.
由时节而生起食生色,以及眼等十法聚;
从四种缘,色法如是聚集而转起。
Kālenāhārajaṃ hoti, cakkhādidasakāni ca; Catupaccayato rūpaṃ, sampiṇḍevaṃ pavattati.
此色法于十七心识刹那的寿量中,除去表色之相;
色法相续而灭,引生老等之果。
Taṃ sattarasacittāyu, vinā viññattilakkhaṇaṃ; Santatāmaraṇā rūpaṃ, jarādiphalamāvahaṃ.
坏灭之后,于第十七心识刹那生起时,此业生色便不再生起。
Bhaṅgā sattarasuppāde, jāyate kammajaṃ na taṃ; Taduddhaṃ jāyate tasmā, takkhayā maraṇaṃ bhave.
或者,由寿命与业两者的灭尽,而有死亡;
或者,由于某些众生的断灭业加害。
Āyukammubhayesaṃ vā, khayena maraṇaṃ bhave; Upakkamena vā kesañcupacchedakakammunā.
于化生者,有七种业生十法聚;
在欲界中,于最初生起之际,由火界等所生者,先已增长。
Opapātikabhāvissa, dasakā satta kammajā; Kāme ādo bhavantaggijāhi pubbeva bhūyate.
于初劫之人,以及恶趣中的盲者;
对于聋者,最初有六种十法聚,乃由往昔余业所生。
Ādikappanarānañca, apāye andhakassa ca; Badhirassāpi ādo cha, pubbevetarajā siyuṃ.
对于此处的盲聋者,则有五种不存在;
应依理而知,此处或为五种,或为四种。
Tatthevandhabadhirassa, pañca honti abhāvino; Yuttiyā idha viññeyyā, pañca vā caturopi vā.
若缺眼等三法,则唯有四种;
所说之法,经审察已,智者应持取。
Cakkhādittayahīnassa, caturova bhavantiti; Vuttaṃ upaparikkhitvā, gahetabbaṃ vijānatā.
于色法中,有命根六法聚,及眼等七法聚三种;
由时节与心,有五类和六类;于无想有情中,亦有五类和六类。
Rūpe jīvitachakkañca, cakkhādisattakattayaṃ; Pañca cha utucittehi, pañca chāsaññinaṃ bhave.
依界等之决定,经典中所说的香与味之生起;
在那里,诸大种的生起,不必然有触的转起。
Pañcadhātvādiniyamā, pāṭhe gandharasojanaṃ; Nuppatti tattha bhūtānaṃ, aphoṭṭhabbapavattinaṃ.
如同坚硬、热恼、变动之性,从诸界等功能而言,并非不存在;
其他如香等,则依他们功能而被认知。
Thaddhuṇhīraṇabhāvova, natthi dhātvādikiccato; Aññaṃ gandhādīnaṃ tesaṃ, takkiccenopaladdhito.
于色法中,有对碍等性质,如同其中所呈现的变坏之性一般。
Rūpe sappaṭighattādi, tattha ruppanatā viya; Ghaṭṭanañca ravuppādassaññatthasseva hetutā.
应如是抉择,唯有此说,方不违经文;
或者,依他们应知,有十法聚、九法聚、八法聚。
Icchitabbamimekantamevaṃ pāṭhāvirodhato; Atha vā tehi viññeyyaṃ, dasakaṃ navakaṭṭhakaṃ.
欲界一切色法,有十九种色;
无想有情之色法有十种,梵天之色法则除香与味。
Sabbaṃ kāmabhave rūpaṃ, rūpe ekūnavīsati; Asaññīnaṃ dasa gandharasojāhi ca brahmunaṃ.