实际上,在双神变终了之时,世尊进入三十三天,在波利质多罗树下的黄毛石上入雨安居,令母亲以身作证,并为天众开示阿毗达摩法。他宣说了《法集论》《分别论》《界论》《人施设论》诸论之后,当《论事》的教导时机到来时,为了给“未来我的声闻、名为目犍连子帝须的大智慧长老,将净化已生起的教法垢秽,举行第三结集,坐于比丘僧团中央,将自宗所说五百经、他宗所说五百经合为千经,以开演此论”创造机缘,世尊先以补特伽罗论中依四问、二种五法而有的八面论式等为始,在所有论道中仅以未满诵分量的论母安立纲要。随后,他以广释的方式开示其余阿毗达摩法。雨安居结束后,他从金梯与银梯中间的宝梯由天界降下,来到桑迦沙城,成就众生利益,住世尽寿,于无余涅槃界般涅槃。
Yamakapāṭihīrāvasānasmiñhi bhagavā tidasapure pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā devaparisāya abhidhammakathaṃ kathento dhammasaṅgaṇīvibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattippakaraṇāni desayitvā kathāvatthudesanāya vāre sampatte ‘‘anāgate mama sāvako mahāpañño moggaliputtatissatthero nāma uppannaṃ sāsanamalaṃ sodhetvā tatiyasaṅgītiṃ karonto bhikkhusaṅghassa majjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā imaṃ pakaraṇaṃ bhājessatī’’ti tassokāsaṃ karonto yā cesā puggalavāde tāva catūsu pañhesu dvinnaṃ pañcakānaṃ vasena aṭṭhamukhā vādayutti, taṃ ādiṃ katvā sabbakathāmaggesu asampuṇṇabhāṇavāramattāya tantiyā mātikaṃ ṭhapesi. Athāvasesaṃ abhidhammakathaṃ vitthāranayeneva kathetvā vutthavasso suvaṇṇarajatasopānamajjhe maṇimayena sopānena devalokato saṅkassanagare oruyha sattahitaṃ sampādento yāvatāyukaṃ ṭhatvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.
那时,以大迦叶为首的众圣者,得阿阇世王为护持,结集了法与律之蕴集。此后过了一百年,跋耆子比丘们宣扬十事。迦干陀迦婆罗门之子耶舍长老闻知此事,便以须修那伽之子迦罗阿育王为护持者,在十二万比丘中选出七百位长老,破斥那十事,再度结集了法与律之蕴集。
Athassa mahākassapappamukho vasīgaṇo ajātasatturājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi. Tato vassasatassa accayena vajjiputtakā bhikkhū dasa vatthūni dīpayiṃsu. Tāni sutvā kākaṇḍakassa brāhmaṇassa putto yasatthero susunāgaputtaṃ kālāsokaṃ nāma rājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dvādasannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ antare sattatherasatāni uccinitvā tāni dasavatthūni madditvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi.
然而,那遭受结集法藏长老们呵斥的一万跋耆子比丘,寻求朋党,在获得与自己相应的弱势朋党后,便另建了一个名为“大众部”的师承宗派。此后又从中分裂,产生了两个师承宗派——牛家部与一说部。从牛家部再分裂,又产生施设论部和多闻部两个师承宗派(多闻部也是他们的名称)。就在他们之中,又生起了名为“制多山部”的另一师承宗派。如此,在第二个百年中,从大众部师承宗派分出了五个宗派,与大众部合计,共为六派。
Tehi pana dhammasaṅgāhakattherehi niggahitā dasasahassā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ pariyesamānā attano anurūpaṃ dubbalapakkhaṃ labhitvā visuṃ mahāsaṅghikācariyakulaṃ nāma akaṃsu . Tato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – gokulikā ca ekabyohārikā ca. Gokulikanikāyato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – paṇṇattivādā ca bāhuliyā ca. Bahussutikātipi tesaṃyeva nāmaṃ. Tesaṃyeva antare cetiyavādā nāma apare ācariyavādā uppannā. Evaṃ mahāsaṅghikācariyakulato dutiye vassasate pañcācariyakulāni uppannāni. Tāni mahāsaṅghikehi saddhiṃ cha honti.
同样在这第二个百年中,从上座部分裂,产生了两个师承宗派——化地部与跋耆子部。其后,从跋耆子部再分裂,又产生了四个师承宗派——法上部、贤胄部、密林山部、正量部。又在同一第二个百年中,从化地部再分裂,产生了说一切有部和法护部两个师承宗派。从说一切有部再分裂,产生了名为饮光部的一派。饮光部再分裂,产生了名为说转部的一派。说转部分裂后,又产生了名为经部的一派。如此,从上座部分裂出的这十一个师承宗派,加上上座部本身,共成十二派。如是,这十二派与大众部的六个师承宗派,在第二个百年中合为十八个师承宗派,它们也被称为十八部派或十八师承宗派。其中应知,十七派是分裂者,上座部则非分裂者。这在《岛史》中也有记载——
Tasmiṃyeva dutiye vassasate theravādato bhijjitvā dve ācariyavādā uppannā – mahisāsakā ca vajjiputtakā ca. Tattha vajjiputtakavādato bhijjitvā apare cattāro ācariyavādā uppannā – dhammuttariyā, bhadrayānikā, channāgārikā, samitiyāti. Puna tasmiṃyeva dutiye vassasate mahisāsakavādato bhijjitvā sabbatthivādā dhammaguttikāti dve ācariyavādā uppannā. Puna sabbatthivādakulato bhijjitvā kassapikā nāma jātā. Kassapikesu bhinnesu apare saṅkantikā nāma jātā. Saṅkantikesu bhinnesu suttavādā nāma jātāti theravādato bhijjitvā ime ekādasa ācariyavādā uppannā. Te theravādehi saddhiṃ dvādasa honti. Iti ime ca dvādasa, mahāsaṅghikānañca cha ācariyavādāti sabbeva aṭṭhārasa ācariyavādā dutiye vassasate uppannā. Aṭṭhārasa nikāyātipi, aṭṭhārasācariyakulānītipi etesaṃyeva nāmaṃ. Etesu pana sattarasa vādā bhinnakā, theravādo asambhinnakoti veditabbo. Vuttampi cetaṃ dīpavaṃse –
那些恶比丘、跋耆子们被长老们驱逐之后,
他们找到了另一个朋党,成为众多非法说者。
一万比丘聚集后,举行了法之结集;
因此,此次法的结集,便称为大结集。
大结集的比丘们,于教法中行违逆之事;
他们破坏了根本结集,另作了一次结集。
他们将经结集于别处,于别处造作此说;
他们破坏了义与法,在律中,在五部中亦复如是。
或以不了义而说,或以了义而说,
比丘们不知了义与未了义,
他们依某一义而说,却安立了另一义;
那些比丘执文句之影,毁坏了许多义理。
舍弃了一部分甚深的经与律;
他们造作了相似的经与律,及其他内容。
《附随》、义摄、六分阿毗达摩;
《无碍解道》与《义释》,以及一部分《本生》。
舍弃这些之后,他们造作了其余种种;
名称、特征、资具,与威仪作法。
他们舍弃了本来的形态,另造他相;
这些大结集的编集者们,正是分裂论者的前导。
顺应他们的主张,分裂论者便众多生起;
此后,于后时,其中产生了分裂。
“牛家部、一说部,比丘分裂为二;
牛家部又有二种分裂,在后时出现。
多闻部与施设部,比丘众分裂为二;
制多部与复论者,是大结集的分裂者;
这些五部,皆以大结集为根本;
他们破坏了义与法,以及结集的一部分。
他们舍弃了本来的状态,变成了另一种样子;
在清净的上座部中,又一次产生了分裂。
化地部与跋耆子部的比丘众,分裂成了两派;
从跋耆子部中,产生了四种分裂。
法上部、贤胄部、密林山部和正量部;
摩希沙迦派(Mahisāsakā)有二种分裂,在后时(阿育王时期之后)产生。
说一切有部中(分出)迦叶派(Kassapikā),以及僧伽提迦叶派(Saṅkantikassapikā)。
从僧伽提派(Saṅkantikā)中,经说部(Suttavādī)次第分裂;
这十一种学说,是从上座部分裂而出。
他们破坏了义理与法,以及部分结集;
他们舍弃了部分典籍,另作了其他的。
名称、形相、资具,以及威仪与种种作法;
他们舍离了本然的状态,而另作他行。
十七种主张分裂,一种主张不分裂;
连同那些分裂之说,总共成为十八种。
如同尼拘律大树,上座之说为最上;
无减无增,纯粹是胜者的教法。
如同从树中生出一般,其余各说由此产生;
第一百年中尚无,到了第二百年间,
便有十七种分裂的论说,出现于胜者的教法中。
‘‘Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhū, therehi vajjiputtakā; Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā. ‘‘Dasasahassā samāgantvā, akaṃsu dhammasaṅgahaṃ; Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgīti vuccati. ‘‘Mahāsaṅgītikā bhikkhū, vilomaṃ akaṃsu sāsane; Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ. ‘‘Aññatra saṅgahitā suttaṃ, aññatra akariṃsu te; Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu. ‘‘Pariyāyadesitañcāpi, atho nippariyāyadesitaṃ; Nītatthañceva neyyatthaṃ, ajānitvāna bhikkhavo. ‘‘Aññaṃ sandhāya bhaṇitaṃ, aññaṃ atthaṃ ṭhapayiṃsu te; Byañjanacchāyāya te bhikkhū, bahuṃ atthaṃ vināsayuṃ. ‘‘Chaḍḍetvāna ekadesaṃ, suttaṃ vinayagambhīraṃ; Patirūpaṃ suttaṃ vinayaṃ, tañca aññaṃ kariṃsu te. ‘‘Parivāraṃ atthuddhāraṃ, abhidhammaṃ chappakaraṇaṃ; Paṭisambhidañca niddesaṃ, ekadesañca jātakaṃ. ‘‘Ettakaṃ vissajjitvāna, aññāni akariṃsu te; Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca. ‘‘Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te; Pubbaṅgamā bhinnavādā, mahāsaṅgītikārakā. ‘‘Tesañca anukārena, bhinnavādā bahū ahu; Tato aparakālamhi, tasmiṃ bhedo ajāyatha. ‘‘Gokulikā ekabyohāri, dvidhā bhijjittha bhikkhavo; Gokulikānaṃ dve bhedā, aparakālamhi jāyatha. ‘‘Bahussutikā ca paññatti, dvidhā bhijjittha bhikkhavo; Cetiyā ca punavādī, mahāsaṅgītibhedakā. ‘‘Pañcavādā ime sabbe, mahāsaṅgītimūlakā; Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ. ‘‘Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te; Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca. ‘‘Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te; Visuddhattheravādamhi, puna bhedo ajāyatha. ‘‘Mahisāsakā vajjiputtakā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo; Vajjiputtakavādamhi, catudhā bhedo ajāyatha. ‘‘Dhammuttarikā bhaddayānikā, channāgārikā ca samiti; Mahisāsakānaṃ dve bhedā, aparakālamhi ajāyatha. ‘‘Sabbatthivādā dhammaguttā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo; Sabbatthivādānaṃ kassapikā, saṅkantikassapikena ca. ‘‘Saṅkantikānaṃ suttavādī, anupubbena bhijjatha; Ime ekādasa vādā, sambhinnā theravādato. ‘‘Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ; Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te. ‘‘Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca; Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te. ‘‘Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako; Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha. ‘‘Nigrodhova mahārukkho, thera vādānamuttamo; Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ. ‘‘Santakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā; Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare; Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane’’ti.
此外,又有雪山部、王山部、义成部、东山部、西山部、金刚部等其他六种师说兴起。这些不在本文讨论之列。然而,在早期十八种师说所流传的教法中,得生净信的法王阿育,日日以五十万钱供养:供佛十万,供法十万,供僧十万,供养亲教师尼拘律长老十万,又于四门供医药等十万,令教法中广大的利养恭敬生起。
Aparāparaṃ pana hemavatikā, rājagirikā, siddhatthikā, pubbaseliyā, aparaseliyā, vājiriyāti aññepi cha ācariyavādā uppannā. Te idha anadhippetā. Purimakānaṃ pana aṭṭhārasannaṃ ācariyavādānaṃ vasena pavattamāne sāsane paṭiladdhasaddho asoko dhammarājā divase divase buddhapūjāya satasahassaṃ, dhammapūjāya satasahassaṃ, saṅghapūjāya satasahassaṃ, attano ācariyassa nigrodhattherassa satasahassaṃ, catūsu dvāresu bhesajjatthāya satasahassanti pañcasatasahassāni pariccajanto sāsane uḷāraṃ lābhasakkāraṃ pavattesi.
外道们丧失了利养恭敬,甚至连衣食都得不到,因渴望利养恭敬,便混入比丘中出家,宣扬各自执持的邪见,宣称:“这是法,这是律,这是佛陀的教法。”即便未能正式出家,他们也自行剃除须发,披上袈裟,游走于寺院,在举行布萨等羯磨时混入僧团。他们虽遭比丘僧团依法、依律、依佛陀教法予以呵责,却不依随顺法、律之行而安住,从而生起种种教法的肿瘤、污垢与荆棘。有些人侍奉火,有些人修五火苦行,有些人随太阳旋转,有些人则如此宣称:“我们要破坏法与律。”当时,比丘僧团拒绝与他们一起举行布萨或自恣。在阿育园,布萨中断了整整七年。
Titthiyā hatalābhasakkārā antamaso ghāsacchādanamattampi alabhantā lābhasakkāraṃ patthayamānā bhikkhūsu pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni – ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana’’nti dīpenti. Pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva kese chinditvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā vihāresu vicarantā uposathakammādikaraṇakāle saṅghamajjhaṃ pavisanti. Te bhikkhusaṅghena dhammena vinayena satthusāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya paṭipattiyā asaṇṭhahantā anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpenti. Keci aggiṃ paricaranti, keci pañcātape tapanti, keci ādiccaṃ anuparivattanti, keci ‘‘dhammañca vinayañca vobhindissāmā’’ti tathā tathā paggaṇhiṃsu. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi. Asokārāme satta vassāni uposatho upacchijji.
国王虽努力想“以王命来执行”,却未能如愿,反而因一位执持邪见的愚痴大臣杀害了众多比丘,而生起追悔。他既想平息这追悔,又想消除教法中出现的肿瘤,便问僧团:“在这件事上,谁能胜任?”得知“目犍连子帝须长老,大王”后,便依僧团之言,从阿霍恒伽山将长老迎请而来。他通过神通示现,断除了对长老威力的疑虑,并询问自己的恶作,从而平息了追悔。长老便住于那王苑中,七日间为国王教导教义。国王掌握了教义后,在第七日于阿育园召集比丘僧团,令人围起布幔,自己坐在布幔之内,将持同一邪见的比丘逐一聚集,召来每一群比丘,问道:“尊者,正等正觉者是何论者?”于是,持常见者答道:“是常见论者。”其余如部分常见论者、有边无边论者、诡辩论者、无因生论者、有想论者、无想论者、非想非非想论者、断灭论者、现法涅槃论者,也都各自回答:“是现法涅槃论者。”国王因先前已掌握了教义,知道“这些比丘是外道”,便给予他们白衣,令其还俗。他们全部共有六万人。
Rājā ‘‘āṇāya kāressāmī’’ti vāyamantopi kāretuṃ nāsakkhi, aññadatthu duggahitagāhinā bālena amaccena anekesu bhikkhūsu jīvitā voropitesu vippaṭisārī ahosi. So tañca vippaṭisāraṃ tañca sāsane uppannaṃ abbudaṃ vūpasametukāmo ‘‘ko nu kho imasmiṃ atthe paṭibalo’’ti saṅghaṃ pucchitvā ‘‘moggaliputtatissatthero, mahārājā’’ti sutvā saṅghassa vacanena ahogaṅgāpabbatato theraṃ pakkosāpetvā iddhipāṭihāriyadassanena therassa ānubhāve nibbicikiccho attano kukkuccaṃ pucchitvā vippaṭisāraṃ vūpasamesi. Theropi taṃ rājuyyāneyeva vasanto satta divasāni samayaṃ uggaṇhāpesi. So uggahitasamayo sattame divase asokārāme bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā sāṇipākārantare nisinno ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato ekato kāretvā ekamekaṃ bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi – ‘‘bhante, kiṃvādī sammāsambuddho’’ti? Tato sassatavādino – ‘‘sassatavādī’’ti āhaṃsu. Ekaccasassatikā, antānantikā, amarāvikkhepikā, adhiccasamuppannikā, saññīvādā, asaññīvādā, nevasaññīnāsaññīvādā, ucchedavādā, diṭṭhadhammanibbānavādā – ‘‘diṭṭhadhammanibbānavādī’’ti āhaṃsu. Rājā paṭhamameva samayassa uggahitattā nayime bhikkhū aññatitthiyā imeti ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassā ahesuṃ.
那时,他召来其他比丘,问道:“尊者,正自觉者是何论者?”“大王,是分别论者。”如此说时,国王便问长老:“尊者,正自觉者是分别论者吗?”“是的,大王。”于是,国王说:“尊者,教法今已清净,请比丘僧团举行布萨。”他安排守护之后,便进入城中。僧团和合聚集,举行了布萨。在那次集会有六十万比丘。在此集会中,目犍连子帝须长老为了遮止当时已生和未来将生的诸事,依大师所授的方法,即依如来所安立的论母,分别法义,引用自宗五百经、他宗五百经,共计一千经,宣说了这部摧破他论、具足相状的《论事》(Kathāvatthu)论典。
Athaññe bhikkhū pakkosāpetvā pucchi – ‘‘kiṃvādī, bhante, sammāsambuddho’’ti? ‘‘Vibhajjavādī, mahārājā’’ti. Evaṃ vutte rājā theraṃ pucchi – ‘‘vibhajjavādī, bhante, sammāsambuddho’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. Tato rājā ‘suddhaṃ dāni, bhante, sāsanaṃ, karotu bhikkhusaṅgho uposatha’nti ārakkhaṃ datvā nagaraṃ pāvisi. Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ sannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ. Tasmiṃ samāgame moggaliputtatissatthero yāni ca tadā uppannāni vatthūni, yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ āharitvā imaṃ parappavādamathanaṃ āyatilakkhaṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ abhāsi.
然后,他从六十万比丘中精选出一千位持诵三藏、通达无碍解的比丘,如同大迦叶长老与耶舍长老结集法与律那样,以同样的方式进行结集,净化教法之垢,举行了第三结集。在结集阿毗达摩时,他将这部论典纳入其中。因此说——
Tato saṭṭhisatasahassasaṅkhyesu bhikkhū uccinitvā tipiṭakapariyattidharānaṃ pabhinnapaṭisambhidānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamekaṃ gahetvā yathā mahākassapatthero ca yasatthero ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu; evameva saṅgāyanto sāsanamalaṃ visodhetvā tatiyasaṅgītiṃ akāsi. Tattha abhidhammaṃ saṅgāyanto imaṃ yathābhāsitaṃ pakaraṇaṃ saṅgahaṃ āropesi. Tena vuttaṃ –
由于此论为人施设论等诸论之事由,
因此,简要开示了《论事》。
由安立论母,安立于天宫之中;
彼(论)由目犍连子帝须于大地上加以分别。
如今,既已进入义理注释的次第,
我当就此详细解说。请你们专心谛听。
‘‘Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato; Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī. ‘‘Mātikāṭhapaneneva, ṭhapitassa surālaye; Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale. ‘‘Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo; Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitā’’ti.