八、正勤分别
8. Sammappadhānavibhaṅgo
一、经分别注释
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
390390. 紧接着,在正勤分别中,“四种”是数量的限定。由此显示正勤的类别:既非少于彼,亦非多于彼。“正勤”者,即因正勤、方便正勤、如理正勤。此处“比丘”指于此教法中行道之比丘。“未生”指尚未生起的。“恶”指低劣的。“不善法”指由不善巧所生起的法。“为令不生”指为了使它们不生起。“生起欲”指生起、产生名为“欲作”的善欲。“精进”指作出努力、奋斗。“发勤”指发动身心的精进。“策励心”指以俱生的精进将心提起。“勤奋”指勤勇精进。然而,这四句应依次以修习、修习、多修、相续行来结合。
390. Idāni tadanantare sammappadhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti sammappadhānaparicchedaṃ dīpeti. Sammappadhānāti kāraṇappadhānā upāyappadhānā yonisopadhānā. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane paṭipannako bhikkhu. Anuppannānanti anibbattānaṃ. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Akusalānaṃ dhammānanti akosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Anuppādāyāti na uppādanatthāya. Chandaṃ janetīti kattukamyatāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ janeti uppādeti. Vāyamatīti payogaṃ parakkamaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti kāyikacetasikaṃ vīriyaṃ karoti. Cittaṃ paggaṇhātīti teneva sahajātavīriyena cittaṃ ukkhipati. Padahatīti padhānavīriyaṃ karoti. Paṭipāṭiyā panetāni cattāripi padāni āsevanābhāvanābahulīkammasātaccakiriyāhi yojetabbāni.
“已生之恶”指已经生起、不可谓之未生的恶法。“为断”指为了断除。“未生之善法”指尚未生起、由善巧所生之法。“为令生”指为了使它生起。“已生”指已经生起的善法。“为令住”指为了安住。“为令不忘失”指为了不令忘失。“为令倍修”指为了再再生起。“为令广修”指为了广大。“为令修习”指为了增长。“为令圆满”指为了完全圆满。这是略说四种正勤,逐句提取其义。
Uppannānaṃ pāpakānanti anuppannanti avattabbataṃ āpannānaṃ pāpadhammānaṃ. Pahānāyāti pajahanatthāya. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānanti anibbattānaṃ kosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Uppādāyāti uppādanatthāya. Uppannānanti nibbattānaṃ. Ṭhitiyāti ṭhitatthāya. Asammosāyāti anassanatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti punappunaṃ bhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Bhāvanāyāti vaḍḍhiyā. Pāripūriyāti paripūraṇatthāya. Ayaṃ tāva catunnaṃ sammappadhānānaṃ uddesavāravasena ekapadiko atthuddhāro.
391391. 现在,为了依次分别解释这些文句,便以“比丘如何于未生……”等方式开始了广说。其中,与前面《法集》中所说相似的内容,可依其注释所说的方法来理解。至于其中未出现的内容:在“欲”的解说中,首先,“欲”指以欲为因缘而生起的欲。“欲性”指欲的状态,或欲的造作行相。“欲作”指想要造作的欲求。“善”指善巧。“法欲”指对法自性的欲求。此欲有种种名称,如渴爱欲、见欲、精进欲、法欲等。其中,此处所指的是作为“欲作”的善法欲,这是其意趣所在。
391. Idāni paṭipāṭiyā tāni padāni bhājetvā dassetuṃ kathañca bhikkhu anuppannānantiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha yaṃ heṭṭhā dhammasaṅgahe āgatasadisaṃ, taṃ tassa vaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Yaṃ pana tasmiṃ anāgataṃ, tattha chandaniddese tāva yo chandoti yo chandaniyavasena chando. Chandikatāti chandikabhāvo, chandakaraṇākāro vā. Kattukamyatāti kattukāmatā. Kusaloti cheko. Dhammacchandoti sabhāvacchando. Ayañhi chando nāma taṇhāchando, diṭṭhichando, vīriyachando, dhammacchandoti bahuvidho nānappakārako. Tesu dhammacchandoti imasmiṃ ṭhāne kattukamyatākusaladhammacchando adhippeto.
“生起此欲”:正在作欲者,即名为生起欲。“令生起”:是加上前缀以加强词义。“发起”:正在作欲者,即名为发起彼。“令发起”:是加上前缀以加强词义。“产生”:正在作欲者,即名为产生彼。“令产生”:是加上前缀以加强词义。再者,正在作欲称为生起欲;持续地如此作,称为令生起;因某种障碍而退失后再次提起,称为发起;令达到相续安住,称为令发起;令彼明显,称为产生;以不退转、不懈怠、不退缩、向上进取的方式产生,称为令产生。
Imaṃ chandaṃ janetīti chandaṃ kurumānova chandaṃ janeti nāma. Sañjanetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Uṭṭhapetīti chandaṃ kurumānova taṃ uṭṭhapeti nāma. Samuṭṭhapetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Nibbattetīti chandaṃ kurumānova taṃ nibbatteti nāma. Abhinibbattetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Apica chandaṃ karontova chandaṃ janeti nāma. Tameva satataṃ karonto sañjaneti nāma. Kenacideva antarāyena patitaṃ puna ukkhipanto uṭṭhapeti nāma. Pabandhaṭṭhitiṃ pāpento samuṭṭhapeti nāma. Taṃ pākaṭaṃ karonto nibbatteti nāma. Anosakkanatāya alīnavuttitāya anolīnavuttitāya abhimukhabhāvena nibbattento abhinibbatteti nāma.
394在“精进”的解说中:正在作精进,即名为“发勤”。第二个词由前缀强化而成。正在作精进者,即名为“习行”与“修习”。反复作,即名为“多作”。最初作,即名为“发勤”。反复作,即名为“正发勤”。以修习的方式亲近,即名为“习行”。令增长,即名为“修习”。于一切事务中多作此精进,即名为“多作”,应当如此了知。
394. Vīriyaniddese vīriyaṃ karontova vīriyaṃ ārabhati nāma. Dutiyapadaṃ upasaggena vaḍḍhitaṃ. Vīriyaṃ karontoyeva ca āsevati bhāveti nāma. Punappunaṃ karonto vahulīkaroti. Āditova karonto ārabhati. Punappunaṃ karonto samārabhati. Bhāvanāvasena bhajanto āsevati. Vaḍḍhento bhāveti. Sabbakiccesu tadeva bahulīkaronto bahulīkarotīti veditabbo.
395在“策励心”的解说中:以精进策励相结合而策励心,这是“提起”的意思。反复策励,即名为“正策励”。如此正策励后,为使其不堕下,以精进的支持而支持彼,即名为“支持”。虽已支持,为了令其坚固,而反复支持,即名为“再支持”。
395. Cittapaggahaniddese vīriyapaggahena yojento cittaṃ paggaṇhāti, ukkhipatīti attho. Punappunaṃ paggaṇhanto sampaggaṇhāti. Evaṃ sampaggahitaṃ yathā na patati tathā naṃ vīriyupatthambhena upatthambhento upatthambheti. Upatthambhitampi thirabhāvatthāya punappunaṃ upatthambhento paccupatthambheti nāma.
406在“为令住”一词的解说中,为显示“不忘失”等一切皆是“住”的同义词,故说“彼住即彼不忘失”等。在此,下方的词是上方词的意义,上方的词也是下方词的意义,如此说亦是可以的。其余一切处,意义都是明显的。以上是圣典的注释。
406.Ṭhitiyātipadassa niddese sabbesampi asammosādīnaṃ ṭhitivevacanabhāvaṃ dassetuṃ yā ṭhiti so asammosotiādi vuttaṃ. Ettha hi heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa padassa attho, uparimaṃ uparimaṃ padaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi vattuṃ vaṭṭati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti. Ayaṃ tāva pāḷivaṇṇanā.
以下是关于此处的释义语。正勤之论说有两种:世间正勤与出世间正勤。其中,世间正勤存在于一切前分。依《迦叶相应》的教示,世间正勤当知是在世间道刹那之际。正如其中所说——
Ayaṃ panettha vinicchayakathā. Ayañhi sammappadhānakathā nāma duvidhā – lokiyā lokuttarā ca. Tattha lokiyā sabbapubbabhāge hoti. Sā kassapasaṃyuttapariyāyena lokiyamaggakkhaṇe veditabbā. Vuttañhi tattha –
“贤友,有四种正勤。是哪四种?
‘‘Cattāro me, āvuso, sammappadhānā. Katame cattāro?
贤友,于此,比丘为‘未生之恶不善法若生则于我无益’而勤策;为‘已生之恶不善法若不断除则于我无益’而勤策;为‘未生之善法若不生起则于我无益’而勤策;为‘已生之善法若灭则于我无益’而勤策。”
Idhāvuso, bhikkhu ‘anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu’nti ātappaṃ karoti; ‘uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṃvatteyyu’nti ātappaṃ karoti; ‘anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu’nti ātappaṃ karoti. ‘Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyu’nti ātappaṃ karotī’’ti (saṃ. ni. 2.145).
在此,“我未生的善法”指止、观以及道。所谓已生的善法,也指止与观。然而,道生起一次后,即便灭去,也并不存在“导致无益”这回事。因为道在给予了果的缘之后才会灭去。若有人说“在前一种情况下应取止与观”,那并不合理。
Ettha ca ‘anuppannā me kusalā dhammā’ti samathavipassanā ceva maggo ca. Uppannākusalā nāma samathavipassanāva. Maggo pana sakiṃ uppajjitvā nirujjhamāno anatthāya saṃvattanako nāma natthi. So hi phalassa paccayaṃ datvāva nirujjhati. Purimasmiṃ vā samathavipassanāva gahetabbāti vuttaṃ, taṃ pana na yuttaṃ.
为了阐明“已生起的止与观若灭去,则会带来无益”这一义理,在此有一则事例:据说,一位漏尽者长老心想“我要礼拜大塔和大菩提树”,便与一位得禅定、持衣钵的沙弥一起,从乡间来到大寺,进入了寺院住处。傍晚时分,大比丘僧团正在礼拜塔时,他并未出去礼拜。何以故?因为漏尽者对三宝怀有极大的恭敬。因此,等到比丘僧团礼拜完毕返回,人们开始用晚餐时,他并未告知沙弥,心想“我要去礼拜塔”,便独自一人外出了。沙弥思惟:“长老为何在不寻常的时间独自外出?我要弄清楚。”便尾随戒师的足迹而去。长老因未作意,不知他跟在身后,从南门登上了大塔平台。沙弥也紧跟其后登了上去。
Tattha ‘‘uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantī’’ti atthassa āvibhāvatthaṃ idaṃ vatthu – eko kira khīṇāsavatthero ‘mahācetiyañca mahābodhiñca vandissāmī’ti samāpattilābhinā bhaṇḍagāhakasāmaṇerena saddhiṃ janapadato mahāvihāraṃ āgantvā vihārapariveṇaṃ pāvisi; sāyanhasamaye mahābhikkhusaṅghe cetiyaṃ vandamāne cetiyaṃ vandanatthāya na nikkhami. Kasmā? Khīṇāsavānañhi tīsu ratanesu mahantaṃ gāravaṃ hoti. Tasmā bhikkhusaṅghe vanditvā paṭikkante manussānaṃ sāyamāsabhuttavelāya sāmaṇerampi ajānāpetvā ‘cetiyaṃ vandissāmī’ti ekakova nikkhami. Sāmaṇero ‘kiṃ nu kho thero avelāya ekakova gacchati, jānissāmī’ti upajjhāyassa padānupadikova nikkhami. Thero anāvajjanena tassa āgamanaṃ ajānanto dakkhiṇadvārena mahācetiyaṅgaṇaṃ āruḷho. Sāmaṇeropi anupadaṃyeva āruḷho.
大长老瞻仰大塔,以佛为所缘取喜悦,全然专注之后,满心欢喜地礼拜大塔。沙弥见到长老礼拜的模样,心想:“我的戒师以极度净信之心在礼拜;要是他得到花,或许会作供养吧?”长老礼拜完毕起身,将合掌置于头顶,瞻仰大塔默然而立。这时,沙弥咳嗽一声,让长老知道自己的到来。长老转身看着他说:“你什么时候来的?”“尊者,在您礼拜塔的时候。您以极度净信之心礼拜了塔;如果您得到花,会作供养吗?”“是的,沙弥,像这座塔一样,别处没有珍藏如此多舍利的。得到花之后,谁会不供养如此无与伦比的大塔呢?”“既然如此,尊者,请稍等片刻,我去取来。”说完,他当即入定,以神通前往喜马拉雅山,采得色香具足的花,装满了滤水囊,在大长老从南面转向西面之前便已返回。他将装满花的滤水囊放在长老手中,说道:“请供养吧,尊者。”长老说:“沙弥,我们的花太少了。”“请去吧,尊者,请您随念世尊的功德而作供养。”
Mahāthero mahācetiyaṃ ulloketvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā haṭṭhapahaṭṭho mahācetiyaṃ vandati. Sāmaṇero therassa vandanākāraṃ disvā ‘upajjhāyo me ativiya pasannacitto vandati; kiṃ nu kho pupphāni labhitvā pūjaṃ kareyyā’ti cintesi. There vanditvā uṭṭhāya sirasi añjaliṃ ṭhapetvā mahācetiyaṃ ulloketvā ṭhite sāmaṇero ukkāsitvā attano āgatabhāvaṃ jānāpesi. Thero parivattetvā olokento ‘‘kadā āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Tumhākaṃ cetiyaṃ vandanakāle, bhante; ativiya pasannā cetiyaṃ vandittha; kinnu kho pupphāni labhitvā pūjeyyāthā’’ti? ‘‘Āma, sāmaṇera, imasmiṃ cetiye viya aññatra ettakaṃ dhātunidhānaṃ nāma natthi. Evarūpaṃ asadisaṃ mahāthūpaṃ pupphāni labhitvā ko na pūjeyyā’’ti? ‘‘Tena hi, bhante, adhivāsetha, āharissāmī’’ti tāvadeva jhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā himavantaṃ gantvā vaṇṇagandhasampannāni pupphāni gahetvā parissāvanaṃ pūretvā mahāthere dakkhiṇamukhato pacchimamukhe asampatteyeva āgantvā pupphaparissāvanaṃ hatthe ṭhapetvā ‘‘pūjetha bhante’’ti āha. Thero ‘‘atimandāni no, sāmaṇera, pupphānī’’ti āha. ‘‘Gacchatha, bhante, bhagavato guṇe āvajjetvā pūjethā’’ti.
长老经由靠西面的阶梯登上,在腹带栏楯地处开始作花供养。栏楯地铺满了;花落下后,在第二层地上堆到了胫骨的高度。然后他下来,供养了脚背那一排;那里也铺满了。知道已满后,他一边撒花一边走到下层地面;整个塔院都铺满了。满后,他说:“沙弥,花还没用完。”“尊者,请把滤水囊口朝下。”他把滤水囊口向下抖了抖,这时花才用完。长老将滤水囊交给沙弥,同象墙一起绕塔右绕三匝,在四个地方礼拜后,回住处时心想:“这沙弥的神通力真大啊!他能保住这神通威力吗?”接着,他观察到“他保不住”,便对沙弥说:“沙弥,你现在的神通力很强;但若毁坏了这样的神通,将来临终时,你会喝到织工女用手揉搓过的米粥。”这正是年幼无知的过失:他听了戒师的话虽心生悚惧,却没有请求“尊者,请教我业处”;如同没听见一般走开了,心里想:“我们戒师在说什么呢?”
Thero pacchimamukhanissitena sopānena āruyha kucchivedikābhūmiyaṃ pupphapūjaṃ kātuṃ āraddho. Vedikābhūmi paripuṇṇā; pupphāni patitvā dutiyabhūmiyaṃ jaṇṇuppamāṇena odhinā pūrayiṃsu. Tato otaritvā pādapiṭṭhikapantiṃ pūjesi; sāpi paripūri; paripuṇṇabhāvaṃ ñatvā heṭṭhimatale vikiranto agamāsi; sabbaṃ cetiyaṅgaṇaṃ paripūri; tasmiṃ paripuṇṇe ‘‘sāmaṇera, pupphāni na khīyantī’’ti āha. ‘‘Parissāvanaṃ, bhante, adhomukhaṃ karothā’’ti. Adhomukhaṃ katvā cālesi. Tadā pupphāni khīṇāni. Thero parissāvanaṃ sāmaṇerassa datvā saddhiṃ hatthipākārena cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā pariveṇaṃ gacchanto cintesi – ‘yāva mahiddhiko vatāyaṃ sāmaṇero; sakkhissati nu kho imaṃ iddhānubhāvaṃ rakkhitunti? Tato ‘na sakkhissatī’ti disvā sāmaṇeraṃ āha – ‘‘sāmaṇera, tvaṃ idāni mahiddhiko; evarūpaṃ pana iddhiṃ nāsetvā pacchimakāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃkañjiyaṃ pivissasī’’ti. Daharakabhāvassa nāmesa doso yaṃ so upajjhāyassa kathāya saṃvejetvā ‘kammaṭṭhānaṃ me, bhante, ācikkhathā’ti na yāci; ‘amhākaṃ upajjhāyo kiṃ vadatī’ti taṃ pana asuṇanto viya agamāsi.
长老礼拜了大塔与大菩提树后,让沙弥持着衣钵,渐次前往拘咤厘帝须大寺。沙弥紧随戒师身后,却不一同乞食。他先问:“尊者,您要进入哪个村子?”心里便想:“现在戒师应当快到村口了。”于是带着自己与戒师的衣钵从空中飞来,将衣钵交给长老后,入村乞食。长老时时教诲说:“沙弥,不要这样做。凡夫的神通是动摇、不稳固的;遇到不合适的色等所缘,稍有不慎就会退失;若退失了寂静的等至,在梵行生活中便无法安立。”沙弥不愿听受,心想:“我的戒师在说什么呢?”依然我行我素。长老渐次礼拜塔庙,到了一座名为羯摩优边陀的寺院。长老在那里居住时,沙弥也依旧如此行事。
Thero mahācetiyañca mahābodhiñca vanditvā sāmaṇeraṃ pattacīvaraṃ gāhāpetvā anupubbena kuṭeḷitissamahāvihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero upajjhāyassa padānupadiko hutvā bhikkhācāraṃ na gacchati. ‘‘Kataraṃ gāmaṃ pavisatha, bhante’’ti pucchitvā pana ‘idāni me upajjhāyo gāmadvāraṃ sampatto bhavissatī’ti ñatvā attano ca upajjhāyassa ca pattacīvaraṃ gahetvā ākāsenāgantvā therassa pattacīvaraṃ datvā piṇḍāya pavisati. Thero sabbakālaṃ ovadati – ‘‘sāmaṇera, mā evamakāsi; puthujjaniddhi nāma calā anibaddhā; asappāyaṃ rūpādiārammaṇaṃ labhitvā appamattakeneva bhijjati; santāya samāpattiyā parihīnā brahmacariyavāse santhambhituṃ na sakkontī’’ti. Sāmaṇero ‘kiṃ katheti mayhaṃ upajjhāyo’ti sotuṃ na icchati, tatheva karoti. Thero anupubbena cetiyavandanaṃ karonto kammupendavihāraṃ nāma gato. Tattha vasantepi there sāmaṇero tatheva karoti.
一日,一位容貌端丽、正值青春年华的织工女从羯摩优边陀村出来,下至莲花池,一边歌唱一边摘花。那时,沙弥正从莲花池上空经过。经过时,他犹如被糖浆粘住的盲蝇,为她的歌声所迷;神通顿时消失,如同折翼的乌鸦。然而,依靠寂静等至的力量,他并未径直落入水中,而是如木棉花絮般缓缓飘落,渐渐落在莲花池岸边。他急忙跑去,将衣钵交给戒师后又返回了。大长老心想:“我早知如此,即便劝阻他也决不会回头。”便默然无语,进村乞食去了。
Athekadivasaṃ ekā pesakāradhītā abhirūpā paṭhamavaye ṭhitā kammupendagāmato nikkhamitvā padumassaraṃ oruyha gāyamānā pupphāni bhañjati. Tasmiṃ samaye sāmaṇero padumassaramatthakena gacchati gacchanto pana, sakkaralasikāya kāṇamakkhikā viya, tassā gītasadde bajjhi; tāvadeva iddhi antarahitā, chinnapakkho kāko viya ahosi. Santasamāpattibalena pana tattheva udakapiṭṭhe apatitvā simbalitūlaṃ viya patamānaṃ anupubbena padumassaratīre aṭṭhāsi. So vegena gantvā upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā nivatti. Mahāthero ‘pagevetaṃ mayā diṭṭhaṃ, nivāriyamānopi na nivattissatī’ti kiñci avatvā piṇḍāya pāvisi.
沙弥来到莲花池边,站在那里等她回来。她看见沙弥先是从空中飞去,后又回来站着,便知道“此人必定是因我而生起厌离”,于是说:“回去吧,沙弥!”沙弥便回去了。另一位女子上岸后,穿好衣服,走近问道:“尊者,有什么事?”沙弥便说明了那件事。她以种种理由开示在家生活的过患与梵行生活的功德,如此劝诫,却仍无法消除他的厌离,她心想:“此人因我而退失了这样的神通,如今不应舍弃他。”于是说:“你且在这里等着。”然后回家将情况告知父母。父母也都前来,以种种方式劝诫,见他不听从,便说:“你不要以为我们是高门大族,我们只是织工。你能做织工的工作吗?”沙弥说:“居士,在家之人做织工、做竹工,这有何用?请不要贪着一块布。”那织工便解下系在腰间的布给他,带他回家,将女儿嫁给了他。
Sāmaṇero gantvā padumassaratīre aṭṭhāsi tassā paccuttaraṇaṃ āgamayamāno. Sāpi sāmaṇeraṃ ākāsena gacchantañca punāgantvā ṭhitañca disvā ‘addhā esa maṃ nissāya ukkaṇṭhito’ti ñatvā ‘paṭikkama sāmaṇerā’ti āha. Sopi paṭipakkami. Itarā paccuttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā taṃ upasaṅkamitvā ‘kiṃ, bhante’ti pucchi. So tamatthaṃ ārocesi. Sā bahūhi kāraṇehi gharāvāse ādīnavaṃ brahmacariyavāse ānisaṃsañca dassetvā ovadamānāpi tassa ukkaṇṭhaṃ vinodetuṃ asakkontī ‘ayaṃ mama kāraṇā evarūpāya iddhiyā parihīno; na dāni yuttaṃ pariccajitu’nti. ‘Idheva tiṭṭhā’ti vatvā gharaṃ gantvā mātāpitūnaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Tepi āgantvā nānappakāraṃ ovadamānā vacanaṃ aggaṇhantaṃ āhaṃsu – ‘‘tvaṃ amhe uccākulāti mā sallakkhesi. Mayaṃ pesakārā. Sakkhissasi pesakārakammaṃ kātu’’nti? Sāmaṇero āha – ‘‘upāsaka, gihībhūto nāma pesakārakammaṃ vā kareyya naḷakārakammaṃ vā, kiṃ iminā, mā sāṭakamatte lobhaṃ karothā’’ti . Pesakārako udare baddhasāṭakaṃ datvā gharaṃ netvā dhītaraṃ adāsi.
他学会了织工的手艺,便与织工们一起在作坊里干活。别人的妻子们一早就备好饭食送来,他的妻子却迟迟不到。当其他人放下工作用餐时,他独自坐着转动纺梭。妻子后来才到,他便责备说:“你来得太晚了。”女人就是如此,即使对象是转轮王,一旦知道对方心系于己,便会将他视如奴仆。因此她这样说道:“别人家里,柴薪、树叶、盐等物品都有储备,也有织工从外面取来供给。而我却独自一人,你也不知道‘我家里有什么,没有什么’。你想吃便吃,不想吃便不吃。”他恼怒地想:“你不仅迟迟才送饭来,还用言语顶撞我。”因为找不到别的武器,他便从纺车上拔下纺梭棒,朝她扔了过去。她见纺梭棒飞来,稍稍转身躲闪。纺梭棒的尖端锋利,在她转身时刺入眼角,插在那里。她急忙用双手捂住眼睛,血从伤口流了出来。
So pesakārakammaṃ uggaṇhitvā pesakārehi saddhiṃ sālāya kammaṃ karoti. Aññesaṃ itthiyo pātova bhattaṃ sampādetvā āhariṃsu. Tassa bhariyā na tāva āgacchati. So itaresu kammaṃ vissajjetvā bhuñjamānesu tasaraṃ vaṭṭento nisīdi. Sā pacchā āgamāsi. Atha naṃ so ‘aticirena āgatāsī’ti tajjesi. Mātugāmo ca nāma api cakkavattirājānaṃ attani paṭibaddhacittaṃ ñatvā dāsaṃ viya sallakkheti. Tasmā sā evamāha – ‘‘aññesaṃ ghare dārupaṇṇaloṇādīni sannihitāni; bāhirato āharitvā dāyakā pesakārakāpi atthi. Ahaṃ pana ekikā; tvampi ‘mayhaṃ ghare idaṃ atthi, idaṃ natthī’ti na jānāsi. Sace icchasi bhuñja, no ce icchasi mā bhuñjā’’ti. So ‘na kevalaṃ ussūre bhattaṃ āharasi, vācāyapi maṃ ghaṭṭesī’ti kujjhitvā aññaṃ paharaṇaṃ apassanto tameva tasaradaṇḍakaṃ tasarato luñcitvā khipi. Sā taṃ āgacchantaṃ disvā īsakaṃ parivatti. Tasaradaṇḍakassa ca koṭi nāma tikhiṇā hoti. Sā tassā parivattamānāya akkhikoṭiyaṃ pavisitvā aṭṭhāsi. Sā ubhohi hatthehi vegena akkhiṃ aggahesi. Bhinnaṭṭhānato lohitaṃ paggharati.
那时他回忆起戒师的话:“将来你会成为独眼织工,喝用手挤压的酸粥。”戒师正是针对此事而说的。他想:“这一定是长老所预见到的。啊,尊者真是远见啊!”便放声大哭起来。其他人对他说:“够了,朋友,别哭了;眼睛破了,哭是无法复原的。”他说:“我不是为这件事哭,而是为此而哭。”于是将全部经过依次讲出。如此可见,已生起的止观一旦退失,便会招致无益的后果。
So tasmiṃ kāle upajjhāyassa vacanaṃ anussari ‘idaṃ sandhāya maṃ upajjhāyo ‘‘anāgate kāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃ kañjiyaṃ pivissasī’’ti āha. Idaṃ therena diṭṭhaṃ bhavissati. Aho dīghadassī ayyo’ti mahāsaddena rodituṃ ārabhi. Tamenaṃ aññe ‘‘alaṃ, āvuso, mā rodi; akkhi nāma bhinnaṃ na sakkā rodanena paṭipākatikaṃ kātu’’nti āhaṃsu. So ‘‘nāhaṃ etamatthaṃ rodāmi; apica kho idaṃ sandhāya rodāmī’’ti sabbaṃ pavattiṃ paṭipāṭiyā kathesi. Evaṃ uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattanti.
又有一则故事:约三十位比丘在朝礼了吉祥大塔之后,从林间小路下来,正要走向大路,途中在烧过的田地里看见一个干活归来的人。那人满身炭灰,只穿着一件同样沾满炭灰的袈裟,夹在腋下,看起来就像一截烧焦的树桩。他白天劳作完毕,背着一捆半焦的柴火,头发蓬乱,从小路走来,站到了比丘们面前。沙弥们见了,互相使眼色,笑着说:‘朋友,这是你父亲,这是你祖父,这是你舅舅。’然后走上前问:‘居士,你叫什么名字?’那人被问到名字时,心生懊悔,扔下柴捆,整理衣裳并穿好,顶礼大长老们说:‘请稍等,尊者。’大长老们便停住了。
Aparampi vatthu – tiṃsamattā bhikkhū kalyāṇiyaṃ mahācetiyaṃ vanditvā aṭavimaggena mahāmaggaṃ otaramānā antarāmagge jhāmakkhette kammaṃ katvā āgacchantaṃ ekaṃ manussaṃ addasaṃsu. Tassa sarīraṃ masimakkhitaṃ hoti, masimakkhitameva ca ekaṃ kāsāvaṃ kacchaṃ pīḷetvā nivatthaṃ. Olokiyamāno jhāmakhāṇuko viya khāyati. So divasabhāge kammaṃ katvā upaḍḍhajhāyamānānaṃ dārūnaṃ kalāpaṃ ukkhipitvā piṭṭhiyaṃ vippakiṇṇehi kesehi kummaggena āgantvā bhikkhūnaṃ sammukhe aṭṭhāsi. Sāmaṇerā disvā aññamaññaṃ olokayamānā ‘‘āvuso, tuyhaṃ pitā, tuyhaṃ mahāpitā, tuyhaṃ mātulo’’ti hasamānā gantvā ‘‘ko nāmosi tvaṃ, upāsakā’’ti nāmaṃ pucchiṃsu. So nāmaṃ pucchito vippaṭisārī hutvā dārukalāpaṃ chaḍḍetvā vatthaṃ saṃvidhāya nivāsetvā mahāthere vanditvā ‘‘tiṭṭhatha tāva, bhante’’ti āha. Mahātherā aṭṭhaṃsu.
年轻的沙弥们回来,在大长老们面前仍旧当面取笑。那居士说:‘尊者,你们看见我便取笑;你们应知,仅此便已到了顶点。我从前也是像你们一样的沙门,而你们连丁点心一境性都没有。我曾在这教法中具有大神力、大威德:能将虚空变为大地,将大地变为虚空;能将远处变为近处,将近处变为远处;能于一刹那穿透千重轮围山。请看我的手,如今却像猴爪一样。我正是用这双手,坐在这里触摸日月;正是用这双脚,将日月当作脚凳而坐。我这些神通,由于放逸而消失了。你们不要放逸!因为放逸会导致这样的灾祸。安住于不放逸者,能尽生死。因此,尊者,你们应以我为鉴,保持不放逸。’他如此呵责后,给予了教诫。那些人就在听他讲述时生起悚惧,修观,这三十人当场证得阿罗汉。由此可知,已生起的奢摩他与毗婆舍那若退失,便会带来无益。以上是世间精进说的决择。
Daharasāmaṇerā āgantvā mahātherānaṃ sammukhāpi parihāsaṃ karonti. Upāsako āha – ‘‘bhante, tumhe maṃ passitvā parihasatha; ettakeneva matthakaṃ pattamhāti sallakkhetha. Ahampi pubbe tumhādisova samaṇo ahosiṃ. Tumhākaṃ pana cittekaggatāmattampi natthi. Ahaṃ imasmiṃ sāsane mahiddhiko mahānubhāvo ahosiṃ; ākāsaṃ gahetvā pathaviṃ karomi, pathaviṃ ākāsaṃ; dūraṃ gaṇhitvā santikaṃ karomi, santikaṃ dūraṃ; cakkavāḷasahassaṃ khaṇena vinivijjhāmi. Hatthe me passatha; idāni pana makkaṭahatthasadisā. Ahaṃ imeheva hatthehi idha nisinnova candimasūriye parāmasiṃ. Imesaṃyeva pādānaṃ candimasūriye pādakathalikaṃ katvā nisīdiṃ. Evarūpā me iddhi pamādena antarahitā. Tumhe mā pamajjittha. Pamādena hi evarūpaṃ byasanaṃ pāpuṇanti. Appamattā viharantā jātijarāmaraṇassa antaṃ karonti. Tasmā tumhe maññeva ārammaṇaṃ karitvā appamattā hotha, bhante’’ti tajjetvā ovādamadāsi. Te tassa kathentasseva saṃvegaṃ āpajjitvā vipassamānā tiṃsa janā tattheva arahattaṃ pāpuṇiṃsūti. Evampi uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantīti veditabbā. Ayaṃ tāva lokiyasammappadhānakathāya vinicchayo.
然而在出世间道的刹那,这同一精进,由于完成四种作用而获得四种名称。其中,‘未生’是指:由于未现行,或由于未经验过的所缘而未生起的;否则,在无始的轮回中,未生起的恶不善法是不存在的。然而,所谓的未生者,当生起时,即是这些法在生起;当被断除时,也正是这些法在被断除。
Lokuttaramaggakkhaṇe panetaṃ ekameva vīriyaṃ catukiccasādhanavasena cattāri nāmāni labhati. Tattha anuppannānanti asamudācāravasena vā ananubhūtārammaṇavasena vā anuppannānaṃ; aññathā hi anamatagge saṃsāre anuppannā pāpakā akusalā dhammā nāma natthi. Anuppannā pana uppajjamānāpi eteyeva uppajjanti , pahīyamānāpi eteyeva pahīyanti.
其中,有人因履行义务而令烦恼不现行;有人则因研习经典、头陀支、禅定、内观或营造事务等其中一种。何以故?有的人具足义务,当他奉行八十二种小义务(《小品》243等)、十四种大义务(《小品》356等),以及塔院、菩提树院、饮水堂、布萨堂、客僧与行脚僧等各项义务时,烦恼便无机可乘;然而过后,当他舍弃义务、违犯义务而四处游走时,由于不如理作意与失念,烦恼便生起。如是,因未令现行的缘故,名为未生的烦恼生起。
Tattha ekaccassa vattavasena kilesā na samudācaranti. Ekaccassa ganthadhutaṅgasamādhivipassanā navakammikānaṃ aññataravasena. Kathaṃ? Ekacco hi vattasampanno hoti. Tassa dvāsītikhuddakavattāni (cūḷava. 243 ādayo), cuddasa mahāvattāni (cūḷava. 356 ādayo), cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇapānīyamāḷauposathāgāraāgantukagamikavattāni ca karontasseva kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vattaṃ vissajjetvā bhinnavattassa vicarato ayonisomanasikārañceva sativossaggañca āgamma uppajjanti. Evaṃ asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.
有人则致力研习经典:他精通一部尼柯耶,或二部、三部、四部乃至五部。当他依义、依文、依脉络、依前后次第而掌握、读诵、思惟、教授、解说三藏佛语时,烦恼便无机可乘;但过后,当他放弃研习经典的事业,懒散游走时,由于不如理作意与失念,烦恼便生起。如是,因未令现行的缘故,名为未生的烦恼生起。
Ekacco ganthayutto hoti; ekampi nikāyaṃ gaṇhāti, dvepi, tayopi, cattāropi, pañcapi. Tasseva tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ atthavasena pāḷivasena anusandhivasena pubbāparavasena gaṇhantassa sajjhāyantassa cintentassa vācentassa desentassa pakāsentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa ganthakammaṃ pahāya kusītassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.
又有人持守头陀支,受持十三头陀支的功德而修习。当他守护头陀支功德时,烦恼不得其便;但后来,当他舍弃头陀支,沉溺繁杂事务而游走时,由于不如理作意与失念,烦恼便生起。如是,因未令现行的缘故,名为未生的烦恼生起。
Ekacco pana dhutaṅgadharo hoti, terasa dhutaṅgaguṇe samādāya vattati. Tassa dhutaṅgaguṇe pariharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa dhutaṅgāni vissajjetvā bāhullāya āvaṭṭassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.
有些人于八等至中修习自在。当他以转向自在等诸自在力安住于初禅等时,烦恼无隙可乘;然而日后,若他退失禅那或放舍禅那,耽著谈论等而住,由于不如理作意与失念,烦恼便得生起。如此,由于未现行,未生的烦恼便称为生起。
Ekacco pana aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasī hoti. Tassa paṭhamajjhānādīsu āvajjanavasīādīnaṃ vasena viharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa parihīnajjhānassa vā vissaṭṭhajjhānassa vā bhassādīsu anuyuttassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.
有些人修习内观,于七种内观或十八种大内观中精勤而住。当他如此安住时,烦恼无隙可乘;然而日后,若他舍弃内观业处,多以强化身力为重而住,由于不如理作意与失念,烦恼便得生起。如此,由于未现行,未生的烦恼便称为生起。
Ekacco pana vipassako hoti; sattasu vā vipassanāsu aṭṭhārasasu vā mahāvipassanāsu kammaṃ karonto viharati. Tassevaṃ viharato kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vipassanākammaṃ pahāya kāyadaḷhībahulassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.
有些人从事营造事务,建造布萨堂、斋堂等。当他思惟这些所需的资具时,烦恼无隙可乘;然而日后,当营造事务完成或放舍后,由于不如理作意与失念,烦恼便得生起。如此,由于未现行,未生的烦恼便称为生起。
Ekacco pana navakammiko hoti, uposathāgārabhojanasālādīni karoti. Tassa tesaṃ upakaraṇāni cintentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa navakamme niṭṭhite vā vissaṭṭhe vā ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.
又有些人是从梵天界投生的清净众生。由于尚未受用,烦恼不得其便;但后来当他得以受用时,因不如理作意与失念,烦恼便会生起。如此,由尚未现行的方式,未生的烦恼称为生起。当知这便是由未现行而安立为“未生”的情形。
Ekacco pana brahmalokā āgato suddhasatto hoti. Tassa anāsevanāya kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa laddhāsevanassa ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma. Evaṃ tāva asamucāravasena anuppannatā veditabbā.
云何由未曾体验的所缘而称为未生?在此,有人得到了先前未曾体验过的可意等类所缘。对于这所缘,因不如理作意与失念,贪等烦恼便生起。如此,由未曾体验的所缘,未生的烦恼称为生起。然而,在出世间道刹那,唯有一种精进。
Kathaṃ ananubhūtārammaṇavasena? Idhekacco ananubhūtapubbaṃ manāpiyādibhedaṃ ārammaṇaṃ labhati. Tassa tattha ayonisomanasikārasativossagge āgamma rāgādayo kilesā uppajjanti. Evaṃ ananubhūtārammaṇavasena anuppannā uppajjanti nāma. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekameva vīriyaṃ.
而为了令这些如此未生的烦恼不再生起,他成就了令其不生的“未生之业”,以及已生烦恼的“断除之业”。因此,此处“已生恶法”中的“已生”有四种:现在已生、已生而灭去、得缘已生、得地已生。其中,那些现存、具足生起等相的烦恼,称为“现在已生”。业于速行时受用所缘之味后灭尽的果报,称为“已生而灭去”;业生起之后灭尽,也称“已生而灭去”。这两种都称为“已生而灭去”。善或不善业排开其他业的果报,为自己的果报制造机会;如此制造机会时,果报便生起,从制造机会开始即称为“已生”,这便是“得缘已生”。
Ye ca evaṃ anuppannā uppajjeyyuṃ, te yathā neva uppajjanti, evaṃ nesaṃ anuppādakiccaṃ uppannānañca pahānakiccaṃ sādheti. Tasmā uppannānaṃ pāpakānanti ettha pana catubbidhaṃ uppannaṃ – vattamānuppannaṃ, bhutvā vigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, bhūmiladdhuppannanti. Tattha ye kilesā vijjamānā uppādādisamaṅgino – idaṃ vattamānuppannaṃ nāma. Kamme pana javite ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddhavipāko bhutvā vigataṃ nāma. Kammaṃ uppajjitvā niruddhaṃ bhutvā vigataṃ nāma. Tadubhayampi bhutvā vigatuppannanti saṅkhaṃ gacchati. Kusalākusalakammaṃ aññassa kammassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ kate okāse vipāko uppajjamāno okāsakaraṇato paṭṭhāya uppannoti vuccati. Idaṃ okāsakatuppannaṃ nāma.
而五蕴则名为内观之地。它们可分为过去、未来、现在等。其中,随眠于他们的烦恼,不可说为过去、未来或现在。因为,随眠于过去蕴中的烦恼,也是未被断除的;随眠于未来蕴、现在蕴中的烦恼,同样也是未被断除的。这便名为‘得地已生’。因此古德说:“于各地中未被根除的烦恼,即称为得地已生。”
Pañcakkhandhā pana vipassanāya bhūmi nāma. Te atītādibhedā honti. Tesu anusayitakilesā pana atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Atītakkhandhesu anusayitāpi hi appahīnāva honti. Anāgatakkhandhesu, paccuppannakkhandhesu anusayitāpi appahīnāva honti. Idaṃ bhūmiladdhuppannaṃ nāma. Tenāhu porāṇā – ‘‘tāsu tāsu bhūmīsu asamugghātitā kilesā bhūmiladdhuppannāti saṅkhaṃ gacchantī’’ti.
又有另一种四类已生:现行已生、已取所缘已生、未被镇伏已生、未被根除已生。其中,正在现起的,即名为‘现行已生’。当睁开双眼,执取所缘的相之后,在未忆念或忆念的那一刹那,不能说烦恼将不生起。何以故?因为所缘已被执取。譬如什么呢?譬如被斧头砍过的乳树,不能说其伤口处不会流出乳汁,正应如此理解。这名为‘已取所缘已生’。对于未被等至镇伏的烦恼,不能说它们在此处将不生起。何以故?因为未被镇伏。譬如什么呢?譬如若问:‘用斧头砍乳树,此处乳汁不会流出吗?’不能这么说。同样地,这名为‘未被镇伏已生’。对于未被圣道根除的烦恼,即使生于有顶者,也不能说它们将不生起,应如前理广说。这名为‘未被根除已生’。
Aparampi catubbidhaṃ uppannaṃ – samudācāruppannaṃ, ārammaṇādhigahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugdhātituppannanti. Tattha sampati vattamānaṃyeva ‘samudācāruppannaṃ’ nāma. Sakiṃ cakkhūni ummīletvā ārammaṇe nimitte gahite anussaritānussaritakkhaṇe kilesā nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Ārammaṇassa adhigahitattā. Yathā kiṃ? Yathā khīrarukkhassa kuṭhāriyā āhatāhataṭṭhāne khīraṃ na nikkhamissatīti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ ‘ārammaṇādhigahituppannaṃ’ nāma. Samāpattiyā avikkhambhitakilesā pana imasmiṃ nāma ṭhāne nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Avikkhambhitattā. Yathā kiṃ? Yathā sace khīrarukkhaṃ kuṭhāriyā āhaneyyuṃ, ‘imasmiṃ nāma ṭhāne khīraṃ na nikkhameyyā’ti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ ‘avikkhambhituppannaṃ’ nāma. Maggena asamugghātitakilesā pana bhavagge nibbattassāpi nuppajjissantīti purimanayeneva vitthāretabbaṃ. Idaṃ ‘asamugghātituppannaṃ’ nāma.
在这些已生之中,转起已生、已生而离去已生、得缘已生、现行已生这四种已生,非道所断;得地已生、已取所缘已生、未被镇伏已生、未被根除已生这四种,则为道所断。因为,当圣道生起时,即断除这些烦恼。而道所断除的那些烦恼,不应被视为过去、未来或现在。此义也曾被这样说过——
Imesu uppannesu vattamānuppannaṃ, bhutvāvigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, samudācāruppannanti catubbidhaṃ uppannaṃ na maggavajjhaṃ; bhūmiladdhuppannaṃ, ārammaṇādhiggahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugghātituppannanti catubbidhaṃ maggavajjhaṃ. Maggo hi uppajjamāno ete kilese pajahati. So ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Vuttampi cetaṃ –
若他断除过去的烦恼,便是令已尽者灭尽、令已灭者寂灭、令已离者远离、令已逝者消逝——他断除的是那已不存在的过去。若他断除未来的烦恼,便是断除未生、未产生、未生起、未显现之法——他断除的是那尚未存在的未来。若他断除现在的烦恼,则贪染者断贪,瞋怒者断瞋,愚痴者断痴,被结缚者断慢,执取者断邪见,被散乱所胜者断掉举,未达决定者断疑,具强力者断随眠;此时黑白诸法成双并行,杂染之道正在修习……如此一来,便无道可修、无果可证、无烦恼可断、无法得以现观。’‘有道之修习……有法之现观。’譬如什么?譬如那幼树……未显现者即不显现。
‘‘Hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃ khepeti, niruddhaṃ nirodheti, vigataṃ vigameti, atthaṅgataṃ atthaṃ gameti, atītaṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci anāgate kilese pajahati, tena hi ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ anuppannaṃ apātubhūtaṃ pajahati, anāgataṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ, mūḷho mohaṃ, vinibaddho mānaṃ, parāmaṭṭho diṭṭhiṃ, vikkhepagato uddhaccaṃ, aniṭṭhaṅgato vicikicchaṃ, thāmagato anusayaṃ pajahati; kaṇhasukkadhammā yuganaddhā samameva vattanti; saṃkilesikā maggabhāvanā hoti…pe… tena hi natthi maggabhāvanā, natthi phalasacchikiriyā, natthi kilesappahānaṃ, natthi dhammābhisamayo’ti. ‘Atthi maggabhāvanā…pe… atthi dhammābhisamayo’ti. Yathā kathaṃ viya? Seyyathāpi taruṇo rukkho…pe… apātubhūtāneva na pātubhavanti’’ti (paṭi. ma. 3.21).
如是,圣典中提到了未结果的树;然而,应借助已结果的树来阐明其义。譬如一株结满果实的幼芒果树,人们享用其果,又将余果打落装满篮子。之后,另一人用斧将此树砍断。对于这棵树而言,过去的果实并未被毁坏,未来与现在的果实也未遭毁坏。因为过去的果实早已被人们受用,未来的果实尚未产生而无从毁坏,而它被砍断的当下恰无果实,所以现在的果实亦未被毁坏。然而,倘若此树未被砍断,那些本会依地味与水味而生起的果实,则已被毁坏了——因为它们未生即不生,未产生即不产生,未显现即不显现。同样地,道既非一一断除过去、未来、现在的烦恼,亦非不断除。那些在道尚未遍知诸蕴时本会生起的烦恼,由于道生起后遍知了诸蕴,即未生不生、未产生不产生、未显现不显现。此义也可借助‘年轻妇女为不再生育而服药’以及‘病人为平息疾病而服药’的譬喻来说明。因此,为道所断除的烦恼,不应说它们是过去、未来或现在所摄。而道并非不断烦恼。正是针对道所断除的那些烦恼,方有‘已生之恶’等教导。
Iti pāḷiyaṃ ajātaphalarukkho āgato; jātaphalarukkhena pana dīpetabbaṃ. Yathā hi saphalo taruṇaambarukkho. Tassa phalāni manussā paribhuñjeyyuṃ, sesāni pātetvā pacchiyo pūreyyuṃ. Athañño puriso taṃ pharasunā chindeyya. Tenassa neva atītāni phalāni nāsitāni honti, na anāgatapaccuppannāni ca nāsitāni; atītāni hi manussehi paribhuttāni, anāgatāni anibbattāni na sakkā nāsetuṃ . Yasmiṃ pana samaye so chinno tadā phalāniyeva natthīti paccuppannānipi anāsitāni. Sace pana rukkho acchinno assa, athassa pathavīrasañca āporasañca āgamma yāni phalāni nibbatteyyuṃ, tāni nāsitāni honti. Tāni hi ajātāneva na jāyanti, anibbattāneva na nibbattanti, apātubhūtāneva na pātubhavanti. Evameva maggo nāpi atītādibhede kilese pajahati, nāpi na pajahati. Yesañhi kilesānaṃ maggena khandhesu apariññātesu uppatti siyā, maggena uppajjitvā khandhānaṃ pariññātattā te kilesā ajātāva na jāyanti, anibbattāva na nibbattanti, apātubhūtāva na pātubhavanti. Taruṇaputtāya itthiyā puna avijāyanatthaṃ byādhitānaṃ rogavūpasamatthaṃ pītabhesajjehi cāpi ayamattho vibhāvetabbo. Evaṃ maggo ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Na ca maggo kilese na pajahati. Ye pana maggo kilese pajahati, te sandhāya ‘uppannānaṃ pāpakāna’ntiādi vuttaṃ.
道不仅断除烦恼,那些因烦恼未断而本会生起的已执取诸蕴,也同样被断除。此理曾于经中说:‘以入流道智,由行识之灭尽,除七有之外,于无始轮回中本会生起的名色,即于此灭尽。’(《小义释·阿耆达摩纳婆问义释》6)此为广说。如是,道从已执取和未执取中一同出离。依‘有’而分别:入流道从恶趣有出离,斯陀含道从善趣有之一分出离,阿那含道从欲有出离,阿罗汉道则从色有及无色有出离——亦有说从一切有出离。
Na kevalañca maggo kileseyeva pajahati, kilesānaṃ pana appahīnattā ye uppajjeyyuṃ upādinnakkhandhā, tepi pajahatiyeva. Vuttampi cetaṃ ‘‘sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī’’ti (cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 6) vitthāro. Iti maggo upādinnato anupādinnato ca vuṭṭhāti. Bhavavasena pana sotāpattimaggo apāyabhavato vuṭṭhāti . Sakadāgāmimaggo sugatibhavekadesato; anāgāmimaggo sugatikāmabhavato; vuṭṭhāti arahattamaggo rūpārūpabhavato vuṭṭhāti, sabbabhavehi vuṭṭhātiyevātipi vadanti.
那么,在道刹那,如何是‘为令未生者生起’而修习?又如何是‘为令已生者住立’而修习?即是依于道的转起。因为正在转起的道,由于先前未曾生起,故称为未生。因为到达了未曾到达之处,或体验了未曾体验之所缘,人们才会说:‘我们到达了未曾到达之处,体验了未曾体验之所缘。’而此道的转起,即称为住立,故可说为住立而修习。如是,这位比丘在出世间道刹那的精进,便获得了‘为令未生之恶不善法不生’等四种名称。这便是出世间道刹那的正勤论。如此,此处宣说了世间与出世间混合的正勤。
Atha maggakkhaṇe kathaṃ anuppannānaṃ uppādāya bhāvanā hoti? Kathaṃ vā uppannānaṃ ṭhitiyāti? Maggappavattiyā eva. Maggo hi pavattamāno pubbe anuppannapubbattā anuppanno nāma vuccati. Anāgatapubbañhi ṭhānaṃ gantvā ananubhūtapubbaṃ vā ārammaṇaṃ anubhavitvā vattāro bhavanti – ‘anāgataṭṭhānaṃ āgatamha, ananubhūtaṃ ārammaṇaṃ anubhavāmā’ti. Yā cassa pavatti, ayameva ṭhiti nāmāti ṭhitiyā bhāvetīti vattuṃ vaṭṭati. Evametassa bhikkhuno idaṃ lokuttaramaggakkhaṇe vīriyaṃ ‘‘anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā’’tiādīni cattāri nāmāni labhati. Ayaṃ lokuttaramaggakkhaṇe sammappadhānakathā. Evamettha lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā niddiṭṭhāti.
二、阿毗达摩分别释义
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
408在阿毗达摩分别中,一切正精进皆是仅通过显示《法集论》中所分别之教导方式的要目来阐述。于此应了知其中的方法分类。如何了知呢?首先,于第一正精进中,在入流道依禅那专注而有:清净行道、清净空、空行道、清净无愿、无愿行道。在此五种情形中,依两两之四法、五法的方式,有十种方法。同样地,在其余正精进中也是如此,于二十种专注当中,有两百种方法。那些两百种方法,由四种增上而乘以四,成为八百种。如此,清净者有两百种,有增上者有八百种。这样一来,总共有一千种方法。同样地,在第二正精进等中,以及在清净正精进中,于入流道有五千种方法。正如在入流道中,在其余诸道中也是如此,唯就善法而言,则有两万种方法。然而,在果中,正精进并无应作之事,因此未取果之品。但应知,此处所述的正精进,唯是出世间正精进。
408. Abhidhammabhājanīye sabbānipi sammappadhānāni dhammasaṅgaṇiyaṃ vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhāni. Tattha nayabhedo veditabbo. Kathaṃ? Paṭhamasammappadhāne tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitā, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu ṭhānesu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catugguṇitāni aṭṭha. Iti suddhikāni dve sādhipatīni aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Tathādutiyasammappadhānādīsu suddhikasammappadhāne cāti sotāpattimagge pañcanayasahassāni. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti kusalavaseneva vīsati nayasahassāni. Vipāke pana sammappadhānehi kattabbakiccaṃ natthīti vipākavāro na gahitoti. Sammappadhānāni panettha nibbattitalokuttarāneva kathitānīti veditabbāni.
三、问分注释
3. Pañhāpucchakavaṇṇanā
427在问分中,应依巴利原文了知正精进的善性等。然而,在所缘三法摄中,一切正精进皆因以无量涅槃为所缘而转起,故唯是无量所缘,而非道所缘;但由俱生因之力而成为道因;以慧为上首而修习道时,为道增上;以欲为上首而修习时,不可说为道增上;以精进为上首时,因无其他精进,故不可说为道增上,亦不可说非道增上;在过去等三时中,由于是单一所缘,亦不可说;然而,因涅槃为外法,故称为外所缘。如此,在此问分中,所述的正精进唯是出世间正精进。因为正自觉者仅在经分别中,讲述了世间与出世间混杂的正精进;而在阿毗达摩分别与问分中,则唯是出世间正精进。如是,此正精进分别亦以三转而作分别开示。
427. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva sammappadhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipi etāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni; sahajātahetuvasena pana maggahetukāni; vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbāni maggādhipatīnīti; vīriyajeṭṭhikāya pana aññassa vīriyassa abhāvā na vattabbāni maggādhipatīnīti vā na maggādhipatīnīti vā; atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāneva sammappadhānāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā kathitā; abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ sammappadhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.