二法论母注释
Dukamātikāpadavaṇṇanā
1-61-6. 在二法论母中,我们仅就三法分中未曾出现的词句作释。于因聚中,所谓“因法”,即依根本义称为因的诸法。另有“因是法”的异读。“非因”是对他们的否定之说。与因俱在、由相应而转起者,名“有因”。以同样方式转起而无彼诸因者,名“无因”。由同生等义而与因相应者,名“因相应”。与因不相应者,名“因不相应”。此二对二法虽于义无别,然为说法庄严,或为随应如此解悟者之意乐而说。此后,将第一二法与第二、第三二法结合,依“因、非因”等词,随应可能而更示其余三个二法。其中,如“既是因法又是有因”为可能,同样“既是因法又是无因”亦为可能。又如“既是有因法又不是因”为可能,同样“既是无因法又不是因”亦为可能。与因相应二法结合时,理亦同此。
1-6. Dukamātikāyaṃ pana tikesu anāgatapadavaṇṇanaṃyeva karissāma. Hetugocchake tāva hetudhammāti mūlaṭṭhena hetusaṅkhātā dhammā. Hetū dhammātipi pāṭho. Nahetūti tesaṃyeva paṭikkhepavacanaṃ. Sampayogato pavattena saha hetunāti sahetukā. Tatheva pavatto natthi etesaṃ hetūti ahetukā. Ekuppādāditāya hetunā sampayuttāti hetusampayuttā. Hetunā vippayuttāti hetuvippayuttā. Imesaṃ dvinnampi dukānaṃ kiñcāpi atthato nānattaṃ natthi, desanāvilāsena pana tathā bujjhantānaṃ vā puggalānaṃ ajjhāsayavasena vuttā. Tato paraṃ paṭhamadukaṃ dutiyatatiyehi saddhiṃ yojetvā tesaṃ ‘hetū na hetū’tiādīnaṃ padānaṃ vasena yathāsambhavato aparepi tayo dukā vuttā. Tattha yatheva ‘hetū ceva dhammā sahetukā cā’ti etaṃ sambhavati, tathā ‘hetū ceva dhammā ahetukā cā’ti idampi. Yathā ca ‘sahetukā ceva dhammā na ca hetū’ti etaṃ sambhavati, tathā ‘ahetukā ceva dhammā na ca hetū’ti idampi. Hetusampayuttadukena saddhiṃ yojanāyapi eseva nayo.
其中,当“非因法既是有因亦是无因”得以成立时,所言“然非因法”中加上的“然”字,应知即依此而摄额外之义。如何而摄?非仅“非因法”而已,亦非仅“非有因、非无因”而已,而是更有其余。此即是说:正如“非因法既是有因亦是无因”,同理,“因法既是有因亦是无因”;又如“非因法既是有因亦是无因”,同理,“非因法既是因相应亦为因不相应”。
Tatra yadetaṃ ‘na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpī’ti siddhe, ‘na hetū kho pana dhammā’ti atirittaṃ ‘kho panā’ti padaṃ vuttaṃ, tassa vasena ayaṃ atirekattho saṅgahitoti veditabbo. Kathaṃ? Na kevalaṃ ‘na hetu dhammā atha kho aññepi na ca sahetukāpi ahetukāpi icceva, atha kho aññathāpīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yatheva hi ‘na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi’, evaṃ ‘hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi’. Yathā ca ‘na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi’, evaṃ ‘na hetū dhammā hetusampayuttāpi hetuvippayuttāpī’ti.
7-137-13. 于小中间二法中:与能令自己生起的缘俱在者,名为“有缘”。那些诸法生起或住立时无此诸缘者,名为“无缘”。由诸缘和合而成者,名为“有为”。非有为者,名为“无为”。由不可分离而容受色者,名为“有色”。无如是色者,名为“无色”。或以恼坏相为色,而摄持彼色者,为“有色”;非有色者,为“无色”。世间法:以破坏、毁坏之义,轮回名为“世间”;因遍摄其中而系属世间者,名为“世间”。出过世间者,名为“出世”;因不摄于世间而超出世间故,名为“出世间”。可为某一种识所识知者:即能被眼识等中某一种识——如眼识或耳识——所了别者。不可为某一种识所识知者:即不被彼眼识或耳识所了别者。如是由二词异义而成二法。
7-13.Cūḷantaradukesu attano nipphādakena saha paccayenāti sappaccayā. Natthi etesaṃ uppāde vā ṭhitiyaṃ vā paccayoti appaccayā. Paccayehi samāgantvā katāti saṅkhatā. Na saṅkhatāti asaṅkhatā. Avinibbhogavasena rūpaṃ etesaṃ atthīti rūpino. Tathāvidhaṃ natthi etesaṃ rūpanti arūpino. Ruppanalakkhaṇaṃ vā rūpaṃ; taṃ etesaṃ atthīti rūpino. Na rūpino arūpino. Lokiyā dhammāti loko vuccati lujjanapalujjanaṭṭhena vaṭṭaṃ; tasmiṃ pariyāpannabhāvena loke niyuttāti lokiyā. Tato uttiṇṇāti uttarā; loke apariyāpannabhāvena lokato uttarāti lokuttarā. Kenaci viññeyyāti cakkhuviññāṇādīsu kenaci ekena cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā vijānitabbā. Kenaci na viññeyyāti teneva cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā na vijānitabbā. Evaṃ sante dvinnampi padānaṃ atthanānattato duko hoti.
14-1914-19. 于漏聚中:漏者,即流转之义。这是说:从眼……乃至从意,流注、现起。就法而言,乃至种姓心;就处而言,乃至有顶,皆以流转故而为漏。令这些法与那些诸处摄于其中而现起,是为其义。此中‘ā’字即含摄之义。以长时久住之义故,酒等称为漏。如同漏一样,也被称为漏。因为在世间,久住的酒等乃名为漏。若以久住之义为漏,则唯此诸法堪当此名。正如所说:‘诸比丘,无明之前际不可知,于此之前,无明不存在……’等。或者,长时流注而令轮回之苦流出,故为漏。其余非此者,名为‘非漏’。以自己为所缘而转起者,与漏俱行,名为‘有漏’。如是转起而无彼漏者,名为‘无漏’。其余应依因聚中所说之理了知。然而有一差别:于彼处,最后二法乃将第一对法门的后词置于开端,而言‘然非因法既是有因亦是无因’;而于此,并未说‘然非漏法既是有漏亦是无漏’。虽未说,但此差别及余诸差别,应依彼处所说之理了知。
14-19.Āsavagocchake āsavantīti āsavā. Cakkhutopi…pe… manatopi sandanti pavattantīti vuttaṃ hoti. Dhammato yāva gotrabhuṃ, okāsato yāva bhavaggaṃ savantīti vā āsavā. Ete dhamme etañca okāsaṃ antokaritvā pavattantīti attho. Antokaraṇattho hi ayaṃ ‘ā’kāro. Cirapārivāsiyaṭṭhena madirādayo āsavā. Āsavā viyātipi āsavā. Lokasmiñhi cirapārivāsikā madirādayo āsavāti vuccanti. Yadi ca cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā, eteyeva bhavitumarahanti. Vuttañhetaṃ – ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosī’’tiādi (a. ni. 10.61). Āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantītipi āsavā. Tato aññe no āsavā nāma. Attānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattehi saha āsavehīti sāsavā. Evaṃ pavattamānā natthi etesaṃ āsavāti anāsavā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayena veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – yathā tattha ‘na hetū kho pana dhammā sahetukāpi ahetukāpīti ayaṃ osānaduko paṭhamadukassa dutiyapadaṃ ādimhi ṭhapetvā vutto, evaṃ idha ‘no āsavā kho pana dhammā sāsavāpi anāsavāpī’ti na vutto. Kiñcāpi na vutto, atha kho ayañca añño ca bhedo tattha vuttanayeneva veditabbo.
20-2520-25. 于结聚中:若具足彼,能将此人结缚于轮回之中,故为‘结’。其余非此者,名为‘非结’。通过成为所缘而与结相系,对结有资助者,名为‘应结’。这是对成为结之所缘缘者的称呼。非应结者,为‘不应结’。其余应依因聚中所说之理结合了知。
20-25.Saṃyojanagocchake yassa saṃvijjanti, taṃ puggalaṃ vaṭṭasmiṃ saṃyojenti bandhantīti saṃyojanā. Tato aññe no saṃyojanā nāma. Ārammaṇabhāvaṃ upagantvā saṃyojanasambandhane saṃyojanānaṃ hitāti saṃyojaniyā. Saṃyojanassa ārammaṇapaccayabhūtānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Na saṃyojaniyā asaṃyojaniyā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayeneva yojetabbaṃ.
26-3126-31. 于系聚中:若具足彼,依死生与结生之力,能将此人缠系、绑缚于轮回之中,故为‘系’。其余非此者,名为‘非系’。由作所缘而应被系所系缚者,名为‘应系’。其余应依因聚中所说之理次第贯连了知。如此处所明,此后诸聚中未述之余义,亦应依各各之处所说之理了知。
26-31.Ganthagocchake yassa saṃvijjanti taṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ganthenti ghaṭentīti ganthā. Tato aññe no ganthā. Ārammaṇakaraṇavasena ganthehi ganthitabbāti ganthaniyā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayeneva yojetabbaṃ. Yathā ca idha, evaṃ ito paresupi vuttāvasesaṃ tattha tattha vuttanayeneva veditabbaṃ.
32-37在暴流聚中:凡具此者,能令人沉没、陷溺于轮回,故为“暴流”。以彼为所缘而应被超越,故为暴流所应超越者,称“应暴流”。应知此即是暴流的所缘法。
32-37.Oghagocchake yassa saṃvijjanti taṃ vaṭṭasmiṃyeva ohananti osīdāpentīti oghā. Ārammaṇaṃ katvā atikkamanīyato oghehi atikkamitabbāti oghaniyā. Oghānaṃ ārammaṇadhammā eva veditabbā.
38-43在轭聚中:能系缚于轮回者,故为“轭”。“应轭”应如“应暴流”一样了知。
38-43.Yogagocchake vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Yoganiyā oghaniyā viya veditabbā.
44-49在盖聚中:能遮蔽、覆盖心者,故为“盖”。“应盖”应如“应结”一样了知。
44-49.Nīvaraṇagocchake cittaṃ nīvaranti pariyonandhantīti nīvaraṇā. Nīvaraṇiyā saṃyojaniyā viya veditabbā.
50-54在取聚中:诸法超越如实的无常等相,而以“常”等转起,执取其他,故名“取”。由取作为所缘而成为被执取者,故名“所取”。
50-54.Parāmāsagocchake dhammānaṃ yathābhūtaṃ aniccādiākāraṃ atikkamitvā ‘nicca’nti ādivasena pavattamānā parato āmasantīti parāmāsā. Parāmāsehi ārammaṇakaraṇavasena parāmaṭṭhattā parāmaṭṭhā.
55-68在大双对中:由于不取所缘则不生起,故有所缘者与所缘俱有,名为“有所缘”。这些没有所缘的,名为“无所缘”。以思惟为义故,或以种种为义故,名为“心”。由不离之义而系属于心者,名为“心所”。由于达到无间状态,从生起直至灭尽,皆与心相杂,故名“心相杂”。虽一同转起,但因未达无间,不与心相杂者,名为“心不相杂”。由此而俱起者,名为“俱起”。心为这些之俱起因,故名“心俱起”。俱有者,名为“俱生”。与心俱生者,名为“心俱生”。随转者,名为“随转”。随转于何?心。随转于心者,名为“心随转”。既是心相杂又是心俱起者,名为“心相杂俱起”。既是心相杂、心俱起又是心俱生者,名为“心相杂俱起俱生”。既是心相杂、心俱起又是心随转者,名为“心相杂俱起随转”。其余一切词,应依遮遣已说之词的方式而了知。关于“内内”,依“内三重论”所说方式,内即内在;彼之外者,名为“外在”。诸大种为所执取;非如大种般被执取者,名为“所造”;不被执取者,名为“非所造”。
55-68.Mahantaradukesu ārammaṇaṃ aggahetvā appavattito saha ārammaṇenāti sārammaṇā. Natthi etesaṃ ārammaṇanti anārammaṇā. Cintanaṭṭhena cittā, vicittaṭṭhena vā cittā. Avippayogavasena cetasi niyuttāti cetasikā. Nirantarabhāvūpagamanatāya, uppādato yāva bhaṅgā, cittena saṃsaṭṭhāti cittasaṃsaṭṭhā. Ekato vattamānāpi nirantarabhāvaṃ anupagamanatāya cittena visaṃsaṭṭhāti cittavisaṃsaṭṭhā. Samuṭṭhahanti etenāti samuṭṭhānaṃ. Cittaṃ samuṭṭhānaṃ etesanti cittasamuṭṭhānā. Saha bhavantīti sahabhuno. Cittena sahabhuno cittasahabhuno. Anuparivattantīti anuparivattino. Kiṃ anuparivattanti? Cittaṃ. Cittassa anuparivattino cittānuparivattino. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā ca cittasahabhuno eva cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā ca cittānuparivattino eva cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Sesāni sabbapadāni vuttapadānaṃ paṭikkhepavasena veditabbāni. Ajjhattajjhattaṃ sandhāya ajjhattattike vuttavasena ajjhattāva ajjhattikā. Tato bahibhūtāti bāhirā. Upādiyanteva bhūtāni, na bhūtāni viya upādiyantīti upādā. Na upādiyantevāti noupādā.
69-74在取聚中,强力执取者,称为“取”;其义为执持坚固之执。其余者,称为“非取”。
69-74.Upādānagocchake bhusaṃ ādiyantīti upādānā; daḷhaggāhaṃ gaṇhantīti attho. Tato aññe noupādānā.
75-82在烦恼聚中,应依杂染三重论中所说的方法来理解其义。
75-82.Kilesagocchake saṃkiliṭṭhattike vuttanayeneva attho veditabbo.
83-100在后分双对中,行于欲者,名为欲界;行于色者,名为色界;行于无色者,名为无色界。此处为略说,广说将于后文呈现。含摄于三有轮回之内者,名为所属。不包含于彼中者,名为非所属。断除轮回之根、以涅槃为所缘而导出轮回者,名为出离。不以此相出离者,名为非出离。由于其自性,或于死亡、或于转起之后必定给予果报,故为决定。同样地,由于不决定,故为不决定。超越其他诸法、舍断其他诸法者,名为上。与能超越自己者俱存者,名为有上。这些无有其上者,名为无上。由这些而喧嚷者,名为有诤;被其征服的众生以种种方式啼哭悲泣,此乃贪等之增语。由相应及同一舍断之义而与诤俱者,名为有诤。依同样之理,这些无有诤论者,名为无诤。
83-100.Piṭṭhidukesu kāme avacarantīti kāmāvacarā rūpe avacarantīti rūpāvacarā. Arūpe avacarantīti arūpāvacarā. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana parato āvi bhavissati. Tebhūmakavaṭṭe pariyāpannā antogadhāti pariyāpannā. Tasmiṃ na pariyāpannāti apariyāpannā. Vaṭṭamūlaṃ chindantā nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā vaṭṭato niyyantīti niyyānikā. Iminā lakkhaṇena na niyyantīti aniyyānikā. Cutiyā vā attano vā pavattiyā anantaraṃ phaladāne niyatattā niyatā. Tathā aniyatattā aniyatā. Aññe dhamme uttaranti pajahantīti uttarā. Attānaṃ uttarituṃ samatthehi saha uttarehīti sauttarā. Natthi etesaṃ uttarāti anuttarā. Raṇanti etehīti raṇā; yehi abhibhūtā sattā nānappakārena kandanti paridevanti, tesaṃ rāgādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sampayogavasena pahānekaṭṭhatāvasena ca saha raṇehīti saraṇā. Tenākārena natthi etesaṃ raṇāti araṇā.
经法二法纲目诸词解释
Suttantikadukamātikāpadavaṇṇanā
101-108在经教双对中,由相应之义而随顺于明者,名为明分;也即住于明之部分、明之聚中者,名为明分。其中,观智、意所成神通、六通,此八者为明。依前一种含义,与这些明相应的诸法亦为明分。依后一种含义,这些明中的任何一种具体之明是明,其余则是明分。如此,明本身以及与明相应的法,皆应知为明分。不过,此处唯就相应诸法而说。同样地,由相应之义而随顺于无明者,名为无明分;也即住于无明之部分、无明之聚中者,名为无明分。其中,覆盖苦、覆蔽集等之黑暗者,为四无明。依前理,与这些无明相应的诸法亦为无明分。这些无明中的任何一种具体之无明是无明,其余则是无明分。如此,无明本身以及与无明相应的法,皆应知为无明分。不过,此处亦唯就相应诸法而说。
101-108. Suttantikadukesu sampayogavasena vijjaṃ bhajantīti vijjābhāgino; vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantītipi vijjābhāgino. Tattha vipassanāñāṇaṃ, manomayiddhi, cha abhiññāti aṭṭha vijjā. Purimena atthena tāhi sampayuttadhammāpi vijjābhāgino. Pacchimena atthena tāsu yā kāci ekā vijjā vijjā. Sesā vijjābhāginoti. Evaṃ vijjāpi vijjāya sampayuttadhammāpi vijjābhāginotveva veditabbā. Idha pana sampayuttadhammāva adhippetā. Sampayogavaseneva avijjaṃ bhajantīti avijjābhāgino. Avijjābhāge avijjākoṭṭhāse vattantītipi avijjābhāgino. Tattha dukkhapaṭicchādakaṃ tamo samudayādipaṭicchādakanti catasso avijjā. Purimanayeneva tāhi sampayuttadhammāpi avijjābhāgino. Tāsu yā kāci ekā avijjā avijjā. Sesā avijjābhāginoti. Evaṃ avijjāpi avijjāya sampayuttadhammāpi avijjābhāginotveva veditabbā. Idha pana sampayuttadhammāva adhippetā.
又,由于无法以无覆蔽的方式彻底破除烦恼黑暗,故以闪电为喻者,称为闪电喻。由于能彻底破除,故以金刚为喻者,称为金刚喻。因住于愚者之中,依其所在之处而称愚。因住于智者之中,称智。或因愚者所行而称愚,因智者所行而称智。黑,即暗色,令心不清净。白,即白色,令心得光净。或因生于黑类之因而为黑,因生于白类之因而为白。在此世与他世带来灼热者,称为烧灼。不带来灼热者,称为非烧灼。
Puna anajjhottharaṇabhāvena kilesandhakāraṃ viddhaṃsetuṃ asamatthatāya vijju upamā etesanti vijjūpamā. Nissesaṃ viddhaṃsanasamatthatāya vajiraṃ upamā etesanti vajirūpamā. Bālesu ṭhitattā yattha ṭhitā tadupacārena bālā. Paṇḍitesu ṭhitattā paṇḍitā. Bālakarattā vā bālā, paṇḍitakarattā paṇḍitā. Kaṇhāti kāḷakā, cittassa apabhassarabhāvakaraṇā. Sukkāti odātā , cittassa pabhassarabhāvakaraṇā. Kaṇhābhijātihetuto vā kaṇhā; sukkābhijātihetuto sukkā. Idha ceva samparāye ca tapentīti tapanīyā. Na tapanīyā atapanīyā.
增语双等三者,于义理上并无差别,唯此处文句有异。如‘吉祥增长者’‘财富增长者’等,仅是依言说施设而起的增语。增语之路,为增语路。‘诸比丘,他们造作故,名为行’(相应部3.79),如此确定而说、说明其因者,名为说示。说示之路,为说示路。‘寻、伺、思惟’(法集7),如此以种种方式令知者,名为施设。施设之路,为施设路。此处,说明了一对之后,其余词的作用,应依因聚中所说的道理来理解。
Adhivacanadukādayo tayo atthato ninnānākaraṇā; byañjanamevettha nānaṃ. Sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhakoti ādayo hi vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattā adhivacanā nāma. Adhivacanānaṃ pathā adhivacanapathā. ‘‘Abhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā saṅkhārā’’ti (saṃ. ni. 3.79) evaṃ niddhāretvā sahetukaṃ katvā vuccamānā abhilāpā nirutti nāma. Niruttīnaṃ pathā niruttipathā. Takko vitakko saṅkappoti (dha. sa. 7) evaṃ tena tena pakārena ñāpanato paññatti nāma. Paññattīnaṃ pathā paññattipathā. Ettha ca ekaṃ dukaṃ vatvāpi itaresaṃ vacane payojanaṃ hetugocchake vuttanayeneva veditabbaṃ.
109-118在名色双论中,以造名、弯曲、命名之义,称为名;以被破坏之义,称为色。此处是其略说,广释将在安置品中阐明。无明,即对苦等之无知。有爱,即对存在的希求。有见,即所谓‘存在’指常见,依常见而起的见解。非有见,即所谓‘非有’指断灭,依断灭见而起的见解。‘我与世界是常’——如此生起的见解是常见。‘将断灭’——如此生起的见解是断灭见。‘有边’——如此生起的见解是有边见。‘无边’——如此生起的见解是无边见。随顺前际的见解是前际见;随顺后际的见解是后际见。无惭,即如‘对应羞耻而不羞耻’(《法集论》387)等所详述的无羞耻性。无愧,即如‘对应畏惧而不畏惧’等所详述的无畏惧状态。羞耻为惭,畏惧为愧。在恶语性等中,对于那执取违逆、作对、不敬之人,难以对其说善言,故为恶语者。其行为是恶语,其状态是恶语性。以恶人、无信等之人为友者,是恶友;其状态是恶友性。善语性与善友性,应依所说之对立方式而了知。
109-118.Nāmarūpaduke nāmakaraṇaṭṭhena namanaṭṭhena nāmanaṭṭhena ca nāmaṃ. Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana nikkhepakaṇḍe āvi bhavissati. Avijjāti dukkhādīsu aññāṇaṃ. Bhavataṇhāti bhavapatthanā. Bhavadiṭṭhīti bhavo vuccati sassataṃ; sassatavasena uppajjanadiṭṭhi. Vibhavadiṭṭhīti vibhavo vuccati ucchedaṃ; ucchedavasena uppajjanadiṭṭhi. Sassato attā ca loko cāti pavattā diṭṭhi sassatadiṭṭhi. Ucchijjissatīti pavattā diṭṭhi ucchedadiṭṭhi. Antavāti pavattā diṭṭhi antavādiṭṭhi. Anantavāti pavattā diṭṭhi anantavādiṭṭhi. Pubbantaṃ anugatā diṭṭhi pubbantānudiṭṭhi. Aparantaṃ anugatā diṭṭhi aparantānudiṭṭhi. Ahirikanti yaṃ na hiriyati hiriyitabbenāti (dha. sa. 387) evaṃ vitthāritā nillajjatā. Anottappanti yaṃ na ottappati ottappitabbenāti evaṃ vitthārito abhāyanakaākāro. Hiriyanā hirī, ottappanā ottappaṃ. Dovacassatādīsu dukkhaṃ vaco etasmiṃ vippaṭikūlagāhimhi vipaccanīkasāte anādare puggaleti dubbaco. Tassa kammaṃ dovacassaṃ. Tassa bhāvo dovacassatā. Pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto; tassa bhāvo pāpamittatā. Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca vuttapaṭipakkhanayena veditabbā.
119-123如说“五犯聚是犯,七犯聚是犯”(《法集论》1336),在如是所说的诸犯中,善巧的状态是于犯善巧。从那些犯中出离的善巧状态,是于犯出离善巧。于诸等至善巧的状态,是等至善巧,这也是等至安止分际慧的别名。从等至中出定的善巧状态,是等至出定善巧。于十八界善巧的状态,是界善巧;即于那些界的作意中善巧的状态,是作意善巧。于眼处等中善巧的状态,是处善巧。于十二支缘起中善巧的状态,是缘起善巧。于此因处中善巧的状态,是处善巧;此中“处”即指原因,因为果依止于彼而住立,故称为“处”。于非处中善巧的状态,是非处善巧。
119-123. ‘Pañcapi āpattikkhandhā āpattiyo, sattapi āpattikkhandhā āpattiyo’ti (dha. sa. 1336) evaṃ vuttāsu āpattīsu kusalabhāvo āpattikusalatā. Tāhi āpattīhi vuṭṭhāne kusalabhāvo āpattivuṭṭhānakusalatā. Samāpattīsu kusalabhāvo samāpattikusalatā. Samāpattīnaṃ appanāparicchedapaññāyetaṃ adhivacanaṃ. Samāpattīhi vuṭṭhāne kusalabhāvo samāpattivuṭṭhānakusalatā. Aṭṭhārasasu dhātūsu kusalabhāvo dhātukusalatā. Tāsaṃyeva dhātūnaṃ manasikāre kusalabhāvo manasikārakusalatā. Cakkhāyatanādīsu kusalabhāvo āyatanakusalatā. Dvādasaṅge paṭiccasamuppāde kusalabhāvo paṭiccasamuppādakusalatā. Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne kusalabhāvo ṭhānakusalatā. Ṭhānanti kāraṇaṃ vuccati. Tasmiñhi tadāyattavuttitāya phalaṃ tiṭṭhati nāma, tasmā ṭhānanti vuttaṃ. Aṭṭhāne kusalabhāvo aṭṭhānakusalatā.
124-134正直的状态是方正;柔软的状态是柔和;称为安忍的堪忍状态是忍;善心的状态是善心性;称为和乐柔软的状态是和善性。如是以法及物质利益、与他人共处而无自身过失的款待,是款待。以根律仪的区分,在包括意根的六根中不守护门的状态,是于根不守护门;以受用摄取故,于食不知量的状态,是于食不知量。其后的双论应依所说对立的方式了知。称为念的舍离之忘失状态是忘念;不正知的状态是不正知。能忆念故为念;能正知故为正知。以不犹豫之义,称为审虑的力量是审虑力;以精进为首修习七觉支所生起的力量是修习力。令敌对法止息故,为止;以无常等种种行相而观故,为观。即以此止,取其行相后,作为应再起的止相,是止相;于策励相中也同此方法。能策励相应法故,为策励;不散乱故,为不散乱。
124-134. Ujubhāvo ajjavo. Mudubhāvo maddavo. Adhivāsanasaṅkhāto khamanabhāvo khanti. Suratassa bhāvo soraccaṃ. Sammodakamudubhāvasaṅkhāto sakhilabhāvo sākhalyaṃ. Yathā parehi saddhiṃ attano chiddaṃ na hoti evaṃ dhammāmisehi paṭisantharaṇaṃ paṭisanthāro. Indriyasaṃvarabhedasaṅkhāto manacchaṭṭhesu indriyesu aguttadvārabhāvo indriyesu aguttadvāratā. Paṭiggahaṇaparibhogavasena bhojane mattaṃ ajānanabhāvo bhojane amattaññutā. Anantaraduko vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Sativippavāsasaṅkhāto muṭṭhassatibhāvo muṭṭhassaccaṃ. Asampajānabhāvo asampajaññaṃ. Saratīti sati. Sampajānātīti sampajaññaṃ. Appaṭisaṅkhāne akampanaṭṭhena paṭisaṅkhānasaṅkhātaṃ balaṃ paṭisaṅkhānabalaṃ. Vīriyasīsena satta bojjhaṅge bhāventassa uppannaṃ balaṃ bhāvanābalaṃ. Paccanīkadhamme sametīti samatho. Aniccādivasena vividhena ākārena passatīti vipassanā. Samathova taṃ ākāraṃ gahetvā puna pavattetabbassa samathassa nimittavasena samathanimittaṃ. Paggāhanimittepi eseva nayo. Sampayuttadhamme paggaṇhātīti paggāho. Na vikkhipatīti avikkhepo.
135-142毁坏戒的、称为不防护的戒之缺失,是戒失坏。毁坏正见的、称为邪见的见之缺失,是见失坏。即善心性,由于能成就戒、圆满戒,故是戒之成就,即戒成就。成为见之圆满的智,是见之成就,即见成就。达到清净状态、称为戒的戒清净,是戒清净;能令达到称为涅槃之清净的、称为见的见清净,是见清净。而见清净即是“如见者之精勤”——即称为业自性智等的见清净,以及与如见者、随见者、善见者相应的精勤。悚惧,是缘于生等而生起、称为怖畏的悚惧感。悚惧事,即能生起悚惧的生等之因。悚惧者的如理精勤,即已生起悚惧者的如理精勤。于善法不知满足,是于圆满善法不满足的状态。于精勤中不退转,即在未证阿罗汉果之前,于精勤中不退失、不懈怠。由了知故为明;由解脱故为解脱。尽智,是能断尽烦恼的圣道中之智。无生智,是于以结生无有故称为无生、以彼道所断烦恼的无生为究竟的圣果中所生之智。此是论母逐句释义。
135-142. Sīlavināsikā asaṃvarasaṅkhātā sīlassa vipatti sīlavipatti. Sammādiṭṭhivināsikā micchādiṭṭhisaṅkhātā diṭṭhiyā vipatti diṭṭhivipatti. Soraccameva sīlassa sampādanato sīlaparipūraṇato sīlassa sampadāti sīlasampadā. Diṭṭhipāripūribhūtaṃ ñāṇaṃ diṭṭhiyā sampadāti diṭṭhisampadā. Visuddhibhāvaṃ sampattā sīlasaṅkhātā sīlassa visuddhi, sīlavisuddhi. Nibbānasaṅkhātaṃ visuddhiṃ pāpetuṃ samatthā, dassanasaṅkhātā, diṭṭhiyā visuddhi diṭṭhivisuddhi. Diṭṭhivisuddhi kho pana yathādiṭṭhissa ca padhānanti kammassakataññāṇādisaṅkhātā diṭṭhivisuddhi ceva yathādiṭṭhissa ca anurūpadiṭṭhissa kalyāṇadiṭṭhissa taṃsampayuttameva padhānaṃ. Saṃvegoti jātiādīni paṭicca uppannabhayasaṅkhātaṃ saṃvijjanaṃ. Saṃvejaniyaṭṭhānanti saṃvegajanakaṃ jātiādikāraṇaṃ. Saṃviggassa ca yonisopadhānanti evaṃ saṃvegajātassa upāyapadhānaṃ. Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesūti kusaladhammapūraṇe asantuṭṭhibhāvo. Appaṭivānitā ca padhānasminti arahattaṃ apatvā padhānasmiṃ anivattanatā anosakkanatā. Vijānanato vijjā. Vimuccanato vimutti. Khaye ñāṇanti kilesakkhayakare ariyamagge ñāṇaṃ. Anuppāde ñāṇanti paṭisandhivasena anuppādabhūte taṃtaṃmaggavajjhakilesānaṃ anuppādapariyosāne uppanne ariyaphale ñāṇaṃ. Ayaṃ mātikāya anupubbapadavaṇṇanā.