诤事品
2. Adhikaraṇavaggo
11诸比丘,有两种力。哪两种?省察力与修习力。诸比丘,什么是省察力?诸比丘,在此,有人这样省察:‘身恶行确有恶果,于现世与来世;语恶行确有恶果,于现世与来世;意恶行确有恶果,于现世与来世。’他这样省察后,便断除身恶行、修习身善行,断除语恶行、修习语善行,断除意恶行、修习意善行,清净守护自身。诸比丘,这便称为省察力。
‘‘Dvemāni , bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati – ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṃ.
“诸比丘,什么是修习力?诸比丘,这修习力,就是有学者的力。有学者依此力而舍断贪,舍断嗔,舍断痴。舍断贪、舍断嗔、舍断痴之后,他不再作任何不善,不行任何恶事。诸比丘,这就称为修习力。诸比丘,这是两种力。”
‘‘Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṃ. Tatra, bhikkhave, yamidaṃ bhāvanābalaṃ sekhānametaṃ balaṃ. Sekhañhi so, bhikkhave, balaṃ āgamma rāgaṃ pajahati, dosaṃ pajahati, mohaṃ pajahati. Rāgaṃ pahāya, dosaṃ pahāya, mohaṃ pahāya yaṃ akusalaṃ na taṃ karoti, yaṃ pāpaṃ na taṃ sevati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṃ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī’’ti.
12诸比丘,有此两种力。哪两种?省察力与修习力。诸比丘,什么是省察力?诸比丘,有人这样省察:‘身恶行,于现世与来世,确有恶的果报;语恶行,于现世与来世,确有恶的果报;意恶行,于现世与来世,确有恶的果报。’他这样省察之后,便舍断身恶行,修习身善行;舍断语恶行,修习语善行;舍断意恶行,修习意善行,守护自身清净。诸比丘,这称为省察力。
‘‘Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati – ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṃ.
“诸比丘,什么为修习力?在此,比丘修习依止于远离、依止于离贪、依止于灭、回向于舍的念觉支,修习择法觉支……修习精进觉支……修习喜觉支……修习轻安觉支……修习定觉支……修习依止于远离、依止于离贪、依止于灭、回向于舍的舍觉支。诸比丘,这称为修习力。诸比丘,有如是二种力。”
‘‘Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vosaggapariṇāmiṃ, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vosaggapariṇāmiṃ . Idaṃ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṃ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī’’ti.
13诸比丘,有此二种力。哪二种?省察力与修习力。诸比丘,什么为省察力?在此,有人这样省察:‘身恶行的果报确实是恶,在现法和后世;语恶行的果报确实是恶,在现法和后世;意恶行的果报确实是恶,在现法和后世。’他如此省察后,便舍断身恶行,修习身善行;舍断语恶行,修习语善行;舍断意恶行,修习意善行,守护自己的清净。诸比丘,这称为省察力。
‘‘Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṃ? Idha, bhikkhave , ekacco iti paṭisañcikkhati – ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṃ.
“诸比丘,什么为修习力?在此,比丘远离诸欲、远离不善法,有寻有伺,由远离而生起喜与乐,进入并安住于初禅那。由寻与伺的止息,内心清净、心趣一境,无寻无伺,由定而生起喜与乐,进入并安住于第二禅那。离喜住舍,正念正知,以身受乐,如圣者所说:‘舍、念、乐住’,进入并安住于第三禅那。舍断乐与苦,先前的喜与忧已灭没,不苦不乐,舍念清净,进入并安住于第四禅那。诸比丘,这称为修习力。诸比丘,此即二种力。”
‘‘Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṃ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī’’ti.
14“诸比丘,如来有两种法的教导。哪两种?总说与详说。诸比丘,这就是如来的两种法的教导。”
‘‘Dvemā, bhikkhave, tathāgatassa dhammadesanā. Katamā dve? Saṃkhittena ca vitthārena ca. Imā kho, bhikkhave, dve tathāgatassa dhammadesanā’’ti.
15“诸比丘,在那诤事中,若犯过比丘与举罪者比丘都不善自省察,诸比丘,可预期此诤事将走向长久、粗重、激烈,诸比丘不得安乐而住。然而,诸比丘,在那诤事中,若犯过比丘与举罪者比丘都善自省察,诸比丘,可预期此诤事将不走向长久、粗重、激烈,诸比丘得安乐而住。”
‘‘Yasmiṃ , bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati tasmetaṃ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati, bhikkhū ca na phāsuṃ viharissantīti . Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati tasmetaṃ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati, bhikkhū ca phāsuṃ viharissantīti.
诸比丘,犯过比丘应如何善巧地自我省察呢?诸比丘,于此,犯过比丘这样自我省察:‘我确实在某个方面以身行了不善。那位比丘见到我在某个方面以身行不善。倘若我未在某个方面以身行不善,那位比丘便不会见到我在某个方面以身行不善。正因我在某个方面以身行了不善,那位比丘才见到我在某个方面以身行不善。那位比丘见到我在某个方面以身行不善后,心生不悦。他心生不悦后,便以不悦之语斥责我。被那位比丘以不悦之语斥责后,我心生不悦。我心生不悦后,便向他人诉说。如此,在此事中,过失确实在我,犹如应缴付关税的货物一般。’诸比丘,犯过比丘即如此善巧地自我省察。
‘‘Kathañca, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati? Idha, bhikkhave, āpanno bhikkhu iti paṭisañcikkhati – ‘ahaṃ kho akusalaṃ āpanno kañcideva desaṃ kāyena. Maṃ so bhikkhu addasa akusalaṃ āpajjamānaṃ kiñcideva desaṃ kāyena. No ce ahaṃ akusalaṃ āpajjeyyaṃ kiñcideva desaṃ kāyena, na maṃ so bhikkhu passeyya akusalaṃ āpajjamānaṃ kiñcideva desaṃ kāyena. Yasmā ca kho, ahaṃ akusalaṃ āpanno kiñcideva desaṃ kāyena, tasmā maṃ so bhikkhu addasa akusalaṃ āpajjamānaṃ kiñcideva desaṃ kāyena. Disvā ca pana maṃ so bhikkhu akusalaṃ āpajjamānaṃ kiñcideva desaṃ kāyena anattamano ahosi. Anattamano samāno anattamanavacanaṃ maṃ so bhikkhu avaca. Anattamanavacanāhaṃ tena bhikkhunā vutto samāno anattamano ahosiṃ. Anattamano samāno paresaṃ ārocesiṃ. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṃva bhaṇḍasminti. Evaṃ kho, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati.
诸比丘,举罪的比丘怎样才是善于自我省察呢?诸比丘,在此,举罪的比丘这样省察:‘这位比丘确实以身在某个方面造作了不善。我见到这位比丘以身在某个方面造作不善。如果这位比丘没有以身在某个方面造作不善,我便不会见到这位比丘以身在某个方面造作不善。正因为这位比丘以身在某个方面造作了不善,我才会见到这位比丘以身在某个方面造作不善。见到这位比丘以身在某个方面造作不善之后,我生起不悦。生起不悦之后,我对这位比丘说了不悦之语。被我以不悦之语回应之后,这位比丘生起不悦。生起不悦之后,他向他人诉说了此事。如此,在此事中,过失确实属于我,犹如应当纳税的货物。’诸比丘,举罪的比丘便是这样善于自我省察的。
‘‘Kathañca, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati? Idha, bhikkhave, codako bhikkhu iti paṭisañcikkhati – ‘ayaṃ kho bhikkhu akusalaṃ āpanno kiñcideva desaṃ kāyena. Ahaṃ imaṃ bhikkhuṃ addasaṃ akusalaṃ āpajjamānaṃ kiñcideva desaṃ kāyena. No ce ayaṃ bhikkhu akusalaṃ āpajjeyya kiñcideva desaṃ kāyena, nāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ passeyyaṃ akusalaṃ āpajjamānaṃ kiñcideva desaṃ kāyena. Yasmā ca kho, ayaṃ bhikkhu akusalaṃ āpanno kiñcideva desaṃ kāyena, tasmā ahaṃ imaṃ bhikkhuṃ addasaṃ akusalaṃ āpajjamānaṃ kiñcideva desaṃ kāyena. Disvā ca panāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ akusalaṃ āpajjamānaṃ kiñcideva desaṃ kāyena anattamano ahosiṃ. Anattamano samāno anattamanavacanāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ avacaṃ. Anattamanavacanāyaṃ bhikkhu mayā vutto samāno anattamano ahosi. Anattamano samāno paresaṃ ārocesi. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṃva bhaṇḍasminti. Evaṃ kho, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati.
“诸比丘,若在诤事中,犯过的比丘与举罪的比丘皆不善于自我省察,那么,诸比丘,可以预见,此诤事将走向漫长、粗糙、激烈,诸比丘将不得安乐而住。然而,诸比丘,若在诤事中,犯过的比丘与举罪的比丘皆善自省察,那么,诸比丘,可以预见,此诤事不至于走向漫长、粗糙、激烈,诸比丘将得以安乐而住。”
‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati tasmetaṃ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati, bhikkhū ca na phāsuṃ viharissantīti. Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati tasmetaṃ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati, bhikkhū ca phāsu viharissantī’’ti.
16那时,有一位婆罗门来到世尊处,与世尊互相问候,互致亲切、欢喜的交谈后,于一旁坐下。坐定后,那位婆罗门对世尊这样说:“乔达摩尊者,是什么因、什么缘,令此世间某些众生身坏命终后,往生至苦界、恶趣、堕处、地狱?”“婆罗门,以非法行与不平等行故。”
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti? ‘‘Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti.
“乔达摩尊者!是何因、何缘,令此处的某些众生在身坏命终之后,往生于善趣、天界呢?”“婆罗门!因法行与正行之故,此处的某些众生在身坏命终之后,往生于善趣、天界。”
‘‘Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti? ‘‘Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa , evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.
“真是殊胜啊,乔达摩尊者!真是殊胜啊,乔达摩尊者!犹如扶起倾倒之物,揭开覆盖之物,为迷途者指引道路,或在黑暗中擎来油灯,令有眼者得见诸色,正是如此,乔达摩尊者以种种方式阐明了法。我今皈依乔达摩尊者,皈依法,皈依比丘僧团。愿乔达摩尊者忆受我为近事男,从今日起,尽此一生,归于皈依。”
‘‘Abhikkantaṃ, bho gotama! Abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca . Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
17那时,佳奴索尼婆罗门前往世尊处。前往后,与世尊互相问候。交换了友好、可喜之语后,在一旁坐下。在一旁坐下的佳奴索尼婆罗门对世尊如此说:「乔达摩尊者!什么因、什么缘,使得在此有些众生身坏命终后往生到苦界、恶趣、堕处、地狱呢?」「婆罗门!因为所作与未作之故。如此在此有些众生身坏命终后往生到苦界、恶趣、堕处、地狱。」「那么,乔达摩尊者!什么因、什么缘,使得在此有些众生身坏命终后往生到善趣、天界呢?」「婆罗门!因为所作与未作之故。如此在此有些众生身坏命终后往生到善趣、天界。」「我不了解乔达摩尊者简略所说、未详细分别论义理的详细意义。善哉!愿乔达摩尊者为我说法,使我能了解乔达摩尊者简略所说、未详细分别论义理的详细意义。」「那么,婆罗门!你听!你要善加作意!我将说。」「是的,尊者!」佳奴索尼婆罗门回答世尊。世尊如此说:
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti? ‘‘Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. Evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti. ‘‘Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti? ‘‘Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. Evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. ‘‘Na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyya’’nti. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ bho’’ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
“婆罗门,于此世间,有一类人已造作身恶行,未造作身善行;已造作语恶行,未造作语善行;已造作意恶行,未造作意善行。婆罗门,正因为这样的所做与未做,这些众生身坏命终后,便会往生到苦界、恶趣、堕处、地狱。婆罗门,然而于此世间,有一类人已造作身善行,未造作身恶行;已造作语善行,未造作语恶行;已造作意善行,未造作意恶行。婆罗门,正因为这样的所做与未做,这些众生身坏命终后,便会往生到善趣、天界。”
‘‘Idha, brāhmaṇa, ekaccassa kāyaduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti kāyasucaritaṃ; vacīduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti vacīsucaritaṃ; manoduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti manosucaritaṃ. Evaṃ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Idha pana, brāhmaṇa, ekaccassa kāyasucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti kāyaduccaritaṃ; vacīsucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti vacīduccaritaṃ; manosucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti manoduccaritaṃ. Evaṃ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.
“乔达摩尊者,真是殊胜啊!……(中略)……请乔达摩尊者忆持我为近事男,从今日起,直至命终,终生皈依。”
‘‘Abhikkantaṃ , bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
18那时,具寿阿难来到世尊所在之处,礼敬世尊后,坐于一旁。世尊对坐在一旁的具寿阿难说:“阿难,我明确地宣说,身恶行、语恶行、意恶行是不可做的。”“尊者,既然世尊明确地宣说身恶行、语恶行、意恶行不可做,若造作了这些不可做的事,将会有什么样的过患?”“阿难,我明确地宣说身恶行、语恶行、意恶行不可做。若造作了这些不可做的事,就应预见到这样的过患:自己责备自己;有智者审察后呵责;恶名声流布;命终时迷乱不正;身坏命终后,生于苦界、恶趣、堕处、地狱。阿难,我明确地宣说身恶行、语恶行、意恶行不可做,若造作了这些不可做的事,就应预见到这些过患。”
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘ekaṃsenāhaṃ, ānanda, akaraṇīyaṃ vadāmi kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccarita’’nti. ‘‘Yamidaṃ, bhante, bhagavatā ekaṃsena akaraṇīyaṃ akkhātaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ tasmiṃ akaraṇīye kayiramāne ko ādīnavo pāṭikaṅkho’’ti? ‘‘Yamidaṃ, ānanda, mayā ekaṃsena akaraṇīyaṃ akkhātaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ tasmiṃ akaraṇīye kayiramāne ayaṃ ādīnavo pāṭikaṅkho – attāpi attānaṃ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yamidaṃ, ānanda, mayā ekaṃsena akaraṇīyaṃ akkhātaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ tasmiṃ akaraṇīye kayiramāne ayaṃ ādīnavo pāṭikaṅkho’’ti.
“阿难,我一向这样宣说:身善行、语善行、意善行是应当做的。”“尊者,世尊一向所宣说的应当做的身善行、语善行、意善行,在这样去做时,可以预期怎样的利益呢?”“阿难,如我一向所宣说,身善行、语善行、意善行是应当做的。在这样去做时,可以预期这样的利益:不会自己责备自己,受智者审察、随喜与赞叹,好的名声广为流传,临终不迷乱,身坏命终之后,投生到善趣、天界。阿难,如我一向所宣说,身善行、语善行、意善行是应当做的。在这样去做时,应当预期这样的利益。”
‘‘Ekaṃsenāhaṃ, ānanda, karaṇīyaṃ vadāmi kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucarita’’nti. ‘‘Yamidaṃ, bhante, bhagavatā ekaṃsena karaṇīyaṃ akkhātaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ tasmiṃ karaṇīye kayiramāne ko ānisaṃso pāṭikaṅkho’’ti? ‘‘Yamidaṃ, ānanda, mayā ekaṃsena karaṇīyaṃ akkhātaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ tasmiṃ karaṇīye kayiramāne ayaṃ ānisaṃso pāṭikaṅkho – attāpi attānaṃ na upavadati, anuvicca viññū pasaṃsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yamidaṃ, ānanda, mayā ekaṃsena karaṇīyaṃ akkhātaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ tasmiṃ karaṇīye kayiramāne ayaṃ ānisaṃso pāṭikaṅkho’’ti.
19“诸比丘,应当断除不善法。诸比丘,不善法是可以断除的。诸比丘,如果不善法不能断除,我就不会这样说:‘诸比丘,应当断除不善法。’诸比丘,正因不善法是可以断除的,我才这样说:‘诸比丘,应当断除不善法。’诸比丘,如果断除这些不善法会引生无益和痛苦,我就不会这样说:‘诸比丘,应当断除不善法。’诸比丘,正因断除不善法会带来利益与安乐,我才这样说:‘诸比丘,应当断除不善法。’”
‘‘Akusalaṃ, bhikkhave, pajahatha. Sakkā, bhikkhave, akusalaṃ pajahituṃ. No cedaṃ , bhikkhave, sakkā abhavissa akusalaṃ pajahituṃ, nāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ – ‘akusalaṃ, bhikkhave, pajahathā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā akusalaṃ pajahituṃ tasmāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘akusalaṃ, bhikkhave, pajahathā’ti. Akusalañca hidaṃ, bhikkhave , pahīnaṃ ahitāya dukkhāya saṃvatteyya nāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ – ‘akusalaṃ, bhikkhave, pajahathā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, akusalaṃ pahīnaṃ hitāya sukhāya saṃvattati tasmāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘akusalaṃ , bhikkhave, pajahathā’’’ti.
“诸比丘,应当修习善法。诸比丘,善法是可以修习的。诸比丘,如果善法不能修习,我就不会这样说:‘诸比丘,应当修习善法。’诸比丘,正因善法是可以修习的,我才这样说:‘诸比丘,应当修习善法。’诸比丘,如果修习这些善法会引生无益和痛苦,我就不会这样说:‘诸比丘,应当修习善法。’诸比丘,正因修习善法会带来利益与安乐,我才这样说:‘诸比丘,应当修习善法。’”
‘‘Kusalaṃ , bhikkhave, bhāvetha. Sakkā, bhikkhave, kusalaṃ bhāvetuṃ. No cedaṃ, bhikkhave, sakkā abhavissa kusalaṃ bhāvetuṃ, nāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ – ‘kusalaṃ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā kusalaṃ bhāvetuṃ tasmāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘kusalaṃ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Kusalañca hidaṃ, bhikkhave, bhāvitaṃ ahitāya dukkhāya saṃvatteyya, nāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ – ‘kusalaṃ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, kusalaṃ bhāvitaṃ hitāya sukhāya saṃvattati tasmāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘kusalaṃ, bhikkhave, bhāvethā’’’ti.
20“比丘们,有两种法会导致正法的混淆与隐没。哪两种?文句错置与义理误解。比丘们,文句若错置,义理即随之误解。比丘们,正是这两种法导致正法的混淆与隐没。”
‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti. Katame dve? Dunnikkhittañca padabyañjanaṃ attho ca dunnīto. Dunnikkhittassa , bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattantī’’ti.
21“比丘们,有两种法能使正法安住、不混淆、不隐没。哪两种?文句善置与义理正解。比丘们,文句若善置,义理即随之正解。比丘们,正是这两种法使正法安住、不混淆、不隐没。”
‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame dve? Sunikkhittañca padabyañjanaṃ attho ca sunīto. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattantī’’ti.
诤事品第二
Adhikaraṇavaggo dutiyo.