11. 云相应注释
11. Valāhakasaṃyuttavaṇṇanā
550-606550-606. 关于《云相应》中的“云身”:指那些生于名为“云”的天神群体中的空行天神。“寒云”:指能制造寒冷的云。其余语句的解释方式亦同。“由于心的誓愿”:指依于心念的决意。“出现寒冷”:凡是雨季或冬季出现的寒冷,那是时节自然产生的;然而,若在寒冷时出现极端的冷,或在夏季出现的寒冷,那才叫由天神威力产生的寒冷。“出现炎热”:凡是夏季出现的炎热,那是时节自然产生的平常炎热;然而,若在热天出现极端的炎热,或在寒冷季节出现的反常炎热,那才叫由天神威力产生的炎热。“出现云层”:即指云层覆盖。此处同理,凡在雨季和寒季出现的云,是时节自然产生的平常云;然而,若云层本身变得极为厚重,厚到遮蔽日月,使天空一片黑暗达七天七夜,以及在制呾罗月、卫塞月等月份出现的云,那才叫由天神威力产生的云。“起风”:在各个季节自然刮起的北风、南风等,只是时节产生的自然风;然而,那种能摧折树干等物的异常强风,以及一切不按时节刮起之风,那才叫由天神威力产生的风。“降雨”:在雨季四个月期间降下的雨,是时节自然产生的雨。
550-606. Valāhakasaṃyutte valāhakakāyikāti valāhakanāmake devakāye uppannā ākāsacārikadevā. Sītavalāhakāti sītakaraṇavalāhakā. Sesapadesupi eseva nayo. Cetopaṇidhimanvāyāti cittaṭṭhapanaṃ āgamma. Sītaṃ hotīti yaṃ vassāne vā hemante vā sītaṃ hoti, taṃ utusamuṭṭhānameva. Yaṃ pana sītepi atisītaṃ, gimhe ca uppannaṃ sītaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ sītaṃ nāma. Uṇhaṃ hotīti yaṃ gimhāne uṇhaṃ, taṃ utusamuṭṭhānikaṃ pākatikameva. Yaṃ pana uṇhepi atiuṇhaṃ, sītakāle ca uppannaṃ uṇhaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ uṇhaṃ nāma. Abbhaṃ hotīti abbhamaṇḍapo hoti. Idhāpi yaṃ vassāne ca sisire ca abbhaṃ uppajjati, taṃ utusamuṭṭhānikaṃ pākatikameva. Yaṃ pana abbheyeva atiabbhaṃ, sattasattāhampi candasūriye chādetvā ekandhakāraṃ karoti, yañca cittavesākhamāsesu abbhaṃ, taṃ devatānubhāvena uppannaṃ abbhaṃ nāma. Vāto hotīti yo tasmiṃ tasmiṃ utumhi uttaradakkhiṇādipakativāto hoti, ayaṃ utusamuṭṭhānova. Yopi pana rukkhakkhandhādipadālano ativāto nāma atthi, ayañceva, yo ca aññopi akālavāto, ayaṃ devatānubhāvanibbatto nāma. Devo vassatīti yaṃ vassike cattāro māse vassaṃ, taṃ utusamuṭṭhānameva. Yaṃ pana vasseyeva ativassaṃ, yañca cittavesākhamāsesu vassaṃ, taṃ devatānubhāvanibbattaṃ nāma.
这里有一则故事:据说,有一位雨云天子,来到居住在塔拉库塔山的一位漏尽者长老面前,礼敬后立于一旁。长老问:“你是谁?”答:“尊者,我是雨云天子。”长老又问:“听闻你们能凭心意降雨,可是如此?”答:“是的,尊者。”长老说:“我们想看一看。”天子说:“尊者,你们会被淋湿的。”长老问:“既看不见云头,也听不到雷声,怎能淋湿我们?”天子说:“尊者,我们确实依心意降雨,请你们进入树叶搭的小屋吧。”长老说:“好的,天子。”于是长老洗了脚,走进小屋。就在长老进入时,天子唱起一支歌,并举起一只手。方圆三由旬的天空顿时全成了一片浓云。长老半个身体被淋湿,随即进入小屋。再者,雨由八种因缘而降:因龙王之威德、因金翅鸟之威德、因天神之威德、因真实语之力、因时节之生起、因魔之扰乱、因神通力、因毁灭之云。
Tatridaṃ vatthu – eko kira vassavalāhakadevaputto talakūṭakavāsi khīṇāsavattherassa santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero ‘‘kosi tva’’nti pucchi. ‘‘Ahaṃ, bhante, vassavalāhakadevaputto’’ti. ‘‘Tumhākaṃ kira cittena devo vassatī’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Passitukāmā maya’’nti . ‘‘Temissatha, bhante’’ti. ‘‘Meghasīsaṃ vā gajjitaṃ vā na paññāyati, kathaṃ temissāmā’’ti? ‘‘Bhante, amhākaṃcittena devo vassati, tumhe paṇṇasālaṃ pavisathā’’ti . ‘‘Sādhu devaputtā’’ti so pāde dhovitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Devaputto tasmiṃ pavisanteyeva ekaṃ gītaṃ gāyitvā hatthaṃ ukkhipi. Samantā tiyojanaṭṭhānaṃ ekameghaṃ ahosi. Thero addhatinto paṇṇasālaṃ paviṭṭhoti. Apica devo nāmesa aṭṭhahi kāraṇehi vassati nāgānubhāvena supaṇṇānubhāvena devatānubhāvena saccakiriyāya utusamuṭṭhānena mārāvaṭṭanena iddhibalena vināsameghenāti.