3. Nissaggiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
3. Nissaggiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)3. 尼萨耆亚篇集(比库尼分别解释)
§733
733. Nissaggiyesu paṭhamaṃ uttānameva.
在尼萨吉耶戒律中,第一种是最高品位。
§740
740. Dutiye ‘‘ayyāya dammīti evaṃ paṭiladdhanti nissaṭṭhapaṭiladdhaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi ‘‘nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi yathādāneyeva upanetabba’’nti vuttaṃ. Yathādāneyeva upanetabbanti yathā dāyakena dinnaṃ, tathā upanetabbaṃ, akālacīvarapakkheyeva ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti. Ettha ca bhājāpitāya laddhacīvarameva nissaggiyaṃ hoti, taṃ vinayakammaṃ katvāpi attanā na labhati. Sesamettha uttānameva. Akālacīvaratā, tathāsaññitā, kālacīvaranti adhiṭṭhāya lesena bhājāpanaṃ, paṭilābhoti imāni panettha cattāri aṅgāni.
在第二品中,“尼姑尊者”这一称谓即如此获得尼萨吉耶戒律。由此《律藏大纲注疏》中亦云:“即便取了尼萨吉戒,仍应如当初所交得之物领取”,意思是须依照赠送者当时所予的样式接纳。比如所赠之物乃布施者所施舍,非时节袈裟亦应安置。此处乃依照先所述的尼萨吉耶戒律解释,且在非时节袈裟之染色、非时节袈裟之名义等诸相上,直译乃最妥。
§743
743. Tatiye metanti me etaṃ. Sakasaññāya gahitattā pācittiyaṃ dukkaṭañca vuttaṃ. Itarathā bhaṇḍagghena kāretabbaṃ. Upasampannatā, parivattitacīvarassa vikappanupagatā, sakasaññāya acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
在第三品中,此处乃我等之见,因持有意向而犯过失及恶行,该过失应承认收执与取用行为。若有违背,应当以别法调伏。此由涅槃戒律所定,若依持色类袈裟,持有与断舍亦有区分,故此处共有三方面应当了解。
§748-752
748-752. Catutthe āhaṭasappiṃ datvāti attano datvā. Yamakaṃ pacitabbanti sappiñca telañca ekato katvā pacitabbaṃ. Lesena gahetukāmatā, aññassa viññāpanaṃ, paṭilābhoti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
第四品中论及赠与布施物,即自心所赠布施。对付此赞同犯戒者,应连同布施物油液一体办理惩罚。由其意欲取得之缘故,故说明这三方面行为属于取用。
§753
753. Pañcame sāti thullanandā. Ayanti ayaṃ sikkhamānā. Cetāpetvāti jānāpetvā icceva atthoti idha vuttaṃ, mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā) pana ‘‘aññaṃ cetāpetvāti attano kappiyabhaṇḍena idaṃ nāma āharāti aññaṃ parivattāpetvā’’ti vuttaṃ, tasmā ‘‘cetāpetvā’’ti imassa parivattāpetvātipi attho daṭṭhabbo. Aññaṃ cetāpeyyāti ‘‘evaṃ me idaṃ datvā aññampi āharissatī’’ti maññamānā ‘‘na me iminā attho, idaṃ nāma me āharā’’ti tato aññaṃ cetāpeyya.
第五则谓图拉南达。此为在学尼,人称此为令他明白之意:于此处所说即是教示他人之意。《律藏大纲注疏》中以「令他明白」解释者,即是用所属之许可财物此名额取别的再给他人。由此可见,“令他明白”亦包含“由我使用之后,再转由他人使用”的意涵。若想令他明白他人,则意为“我以此物而令彼人取得”,若不含此义即不会如此转示。
§758
758. Chaṭṭhe dhammakiccanti puññakammaṃ. Pāvārikassāti dussavāṇijakassa. Yāya cetāpitaṃ, tassāyeva nissaggiyaṃ nissaṭṭhapaṭilābho ca, tasmā tāya bhikkhuniyā nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā yathādāne upanetabbaṃ, na attanā gahetabbaṃ. Aññassatthāyāti cīvarādīsu aññatarassatthāya. Aññuddisikenāti purimassevatthadīpanaṃ. Parikkhārenāti kappiyabhaṇḍena.
第六则说法务,乃善行。所谓“贪利者”,指为恶商贩。于他人以意欲取得之物,即属于尼萨吉戒律取用之范畴,且是不应由本人收取。所谓“为他故”,谓缘于特定他因。所谓“于他媒介”,是灯示以往之事。所谓“器具”,是以准许之业财物。
§764
764. Sattame sayaṃ yācitakenāti sayaṃ yācitakenāpīti attho. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘tena ca parikkhārena sayampi yācitvā’’ti vuttaṃ, tatoyeva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘saññācikenāti sayaṃ yācitakenāpī’’ti attho vutto.
第七条 「我亲自请求」乃「我亲自请求」之意。由此巴利语中云:「凭此检验,我亦亲自请求」;该义亦见于该模版注疏中,云:「凭记忆符号,即我亲自请求」之意。
§768-773
768-773. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.
第七六至七七条,在同一题目下,即皆归于上提之意。
§784
784. Ekādasame yasmā pavāritaṭṭhāne viññatti nāma na paṭisedhetabbā, tasmā bhagavā dhammanimantanavasena pavāritaṭṭhāne ‘‘vadeyyāsi yenattho’’ti vuttāya ‘‘catukkaṃsaparamaṃ viññāpetabba’’nti paricchedaṃ dassetīti veditabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘cetāpetabbanti ṭhapetvā sahadhammike ca ñātakapavārite ca aññena kismiñcideva guṇe parituṭṭhena vadeyyāsi yenatthoti vuttāya viññāpetabba’’nti vuttaṃ.
第十一条 由于在禁戒规定之处,不宜禁止表达意思,因此世尊以开示法义之方式在禁戒处言曰:「你可以说明其意」,并以此表示最多须以四分法阐明。由此可知,注疏中有言(疑问、八法、沉重及保障戒律论述)谓:「说应使之明显」者,具安立并于同法者、亲属于戒者,并于他处以善法维护者,乃能说『你可以说其意』之语以表达之。
§788
788. Dvādasamaṃ uttānatthameva.
第十二条 同第八条,意同上文所述。
Bhikkhunīvibhaṅge nissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 比库尼分别中尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释已完结。
Nissaggiyakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 尼萨耆亚篇集已完结。