2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)二、桑喀地谢萨篇（比库尼分别解释）
1. Paṭhamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā一、第一桑喀地谢萨学处解释
§679
679. Saṅghādisesakaṇḍassa paṭhamasikkhāpade dvīsu janesūti aḍḍakārakesu dvīsu janesu. Yo kocīti tesuyeva dvīsu yo koci, añño vā tehi āṇatto. Dutiyassa ārocetīti etthāpi dvīsu janesu yassa kassaci dutiyassa kathaṃ yo koci ārocetīti evamattho gahetabboti āha ‘‘dutiyassa ārocetīti etthāpi eseva nayo’’ti. Gatigatanti cirakālapavattaṃ.
关于桑哈地谢萨戒法第一品戒律中“二人事”者，意为在两个当事者之间。所谓“某某者”，即这两个当事者中某一人，他人则不包括在内。对第二品戒法中“告知”，亦应理解为这两个当事者中某一人如何告知的问题，如此而已，故说“告知第二品亦同此理”。“来往”指长时间往复往来的行为。
Āpattīti āpajjanaṃ. Saha vatthujjhācārāti vatthuvītikkamena saha. Sahayoge karaṇavacanappasaṅge idaṃ nissakkavacanaṃ. Yanti yaṃ dhammaṃ. Nissāretīti āpannaṃ bhikkhunisaṅghamhā nissāreti. Hetumhi cāyaṃ kattuvohāro. Nissāraṇahetubhūto hi dhammo nissāraṇīyoti vutto. Gīvāyeva hoti, na pārājikaṃ anāṇattiyā gahitattā. Yathā dāsadāsīvāpīādīni sampaṭicchituṃ na vaṭṭati, evaṃ tesaṃ atthāya aḍḍakaraṇampi na vaṭṭatīti āha ‘‘ayaṃ akappiyaaḍḍo nāma, na vaṭṭatī’’ti.
“犯戒”意为违规行为，此处“与财物行为”是指与财物妄行相关。因连带语和动作词语境，此为依附语态的表达，意指进行某法之人。“依止”意为比库团体中犯戒之人依附。原因在此，谓此为因缘事，称为应除之法。此法如同皮带，非以重大巴拉基戒而成抓持。正如奴婢、仆人等不可随意交换，相应之理，连带之法亦不可随意结连，故称此为“不可结连之重罪”。
Ettha ca sace adhikaraṇaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘amhākaṃ eso dāso, dāsī, vāpī, khettaṃ, ārāmo, ārāmavatthu, gāvo, ajā, kukkuṭā’’tiādinā voharati, akappiyaṃ. ‘‘Ayaṃ amhākaṃ ārāmiko, ayaṃ vāpī itthannāmena saṅghassa bhaṇḍadhovanatthāya dinnā, ito khettato ārāmato uppajjanakacatupaccayā ito gāvito mahiṃsito ajāto uppajjanakagorasā itthannāmena saṅghassa dinnāti pucchite vā apucchite vā vattuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Sesamettha uttānameva. Anākaḍḍhitāya aḍḍakaraṇaṃ, aḍḍapariyosānanti imāni panettha dve aṅgāni.
这里若至纠纷场所言“此为我等属奴、婢、池塘、田地、寺院、寺内地、牛、羊、母驴、家鸡”等，皆属不可结连。谓此“此为我等寺院地，彼耕池池塘，以地名具，乃为僧团仓库所赠；此地为田、寺起因相续，依此生起牛、羊、母驴亦以地名为僧团所赠”等，无论问与不问均应如此言说。此处总论仅称明上述之此。因此“一切未加结连之纠纷事”，谓此处诸山事的两个部分。
Paṭhamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一桑喀地谢萨学处解释完毕。
2. Dutiyasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā二、第二桑喀地谢萨学处解释
§683
683. Dutiye mallagaṇabhaṭiputtagaṇādikantiādīsu mallagaṇo nāma nārāyanabhattiko tattha tattha pānīyaṭṭhapanapokkharaṇīkhaṇanādipuññakammakārako gaṇo, bhaṭiputtagaṇo nāma kumārabhattikagaṇo. Dhammagaṇoti sāsanabhattigaṇo anekappakārapuññakammakārakagaṇo vuccati. Gandhikaseṇīti anekappakārasugandhivikatikārako gaṇo. Dussikaseṇīti pesakārakagaṇo. Kappagatikanti kappiyabhāvaṃ gataṃ.
第二卷中所称魔罗及部族等，有魔罗部，即被称为诸饮诸池塘挖掘等多种善功德之部族；及部族中称为婴儿部族，即公子部族。法部族意指依法事奉诸善行者之集体。香料部族者，意指从事多种香料制造的部族。恶魔部族者，即进行惩罚恶行的部族。适合部族指乐于善事之状态。
Vuṭṭhāpentiyāti upasampādentiyā. ‘‘Coriṃ vuttanayena anāpucchā pabbājentiyā dukkaṭa’’nti vadanti. Paṇṇattiṃ ajānantā ariyāpi vuṭṭhāpentīti vā kammavācāpariyosāne āpattikkhaṇe vipākābyākatasamaṅgitāvasena vā ‘‘ticitta’’nti vuttanti veditabbaṃ. Sesamettha uttānameva. Coritā, corisaññā, aññatra anuññātakāraṇā vuṭṭhāpananti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
“业入道”意谓达比库之正入道而无询问，谓秘密盗贼之恶也。虽不知文字表象，仅以“出道”称之，入道者业之果报已生显现。详述盗窃、盗贼标记行为，除了许可原因均属业入道者，此处共分三部分论述。
Dutiyasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二桑喀地谢萨学处解释完毕。
3. Tatiyasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā三、第三桑喀地谢萨学处解释
§692
692. Tatiye parikkhepaṃ atikkāmentiyāti sakagāmato aññassa gāmassa parikkhepaṃ atikkāmentiyā. ‘‘Gāmantaraṃ gaccheyyā’’ti hi vacanato aññassa gāmassa parikkhepaṃ atikkāmentiyā eva āpatti, na sakagāmassa. Añño hi gāmo gāmantaraṃ. Aparikkhittassa gāmassa upacāranti ettha upacāra-saddena gharūpacārato paṭhamaleḍḍupātasaṅkhātaṃ parikkhepārahaṭṭhānaṃ gahitaṃ, na tato dutiyaleḍḍupātasaṅkhāto upacāroti āha ‘‘parikkhepārahaṭṭhāna’’nti. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘upacāraṃ atikkāmentiyā’’ti vuttaṃ. Aññathā yathā vikālagāmappavisanasikkhāpade ‘‘parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantassa, aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ okkamantassā’’ti (pāci. 513) vuttaṃ, evamidhāpi ‘‘parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkāmentiyā aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ okkamantiyā’’ti vadeyya. Saṅkhepato vuttamatthaṃ vibhajitvā dassento ‘‘apicetthā’’tiādimāha. Vihārassacatugāmasādhāraṇattāti iminā ‘‘vihārato ekaṃ gāmaṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti ettha kāraṇamāha. Vihārassa catugāmasādhāraṇattāyeva hi catūsu gāmesu yaṃkiñci ekaṃ gāmaṃ gantuṃ vaṭṭati.
第692条中“第三项弃置超越”者，意为本地村落居民越界入他地居住。谓“去他乡居住”之语正是越界入住他村落之业障，不属同村之越界。异村即为他乡。未经过检验之村落行为称作“附加”，此处分别将检验之村动作规定为房屋检验第一法门，占据地界处之行为称为“弃置编号”，并且称“于古语中称‘弃置行动超越’”。亦有他义，如于秽村入境戒律中有所释义“检验之村之弃置超越，未检验之村之行动进入”。简略言之，即分开解释义理。又说明“于僧舍四村普遍性”，谓从僧舍处每一村落皆可一村居住之因由。
Yatthāti yassaṃ nadiyaṃ. ‘‘Paṭhamaṃ pādaṃ uttārentiyā āpatti thullaccayassa, dutiyaṃ pādaṃ uttārentiyā āpatti saṅghādisesassā’’ti vacanato nadiṃ otaritvā padasā uttarantiyā eva āpattīti āha ‘‘setunā gacchati, anāpattī’’tiādi. Paratīrameva akkamantiyā anāpattīti nadiṃ anotaritvā yānanāvādīsu aññatarena gantvā paratīrameva akkamantiyā anāpatti. Ubhayatīresu vicaranti, vaṭṭatīti idaṃ asatipi nadīpāragamane upari vakkhamānassa vinicchayassa phalamattadassanatthaṃ vuttanti veditabbaṃ. Orimatīrameva āgacchati, āpattīti paratīraṃ gantukāmatāya otiṇṇattā vuttaṃ. Tameva tīranti tameva orimatīraṃ. Anāpattīti paratīraṃ gantukāmatāya abhāvato anāpatti.
所谓“在何处渡河”，如“第一脚跨越河岸时触犯了轻罪，第二脚跨越时触犯了堕罪”，言此既是渡河而越岸，故谓为触犯，又有言“行至桥上，不会触犯”等。有人因无法从河对岸渡过，转而从另一岸经过且无人指责，谓之无罪。来往于两岸者称之为绕道行走。此是指未渡河而绕行河岸之人，因未越过河本身，只有言语判断之果，故必须知晓。所谓“来至一岸即触犯”，意指欲渡至对岸而已越过，则谓触犯。因此“岸”即一岸，“无罪”则因未欲渡对岸而无触犯。
Tādise araññeti ‘‘bahiindakhīlā sabbametaṃ arañña’’nti (vibha. 529) evaṃ vuttalakkhaṇe araññe. Atha tādisasseva araññassa gahitabhāvo kathaṃ viññāyatīti āha ‘‘tenevā’’tiādi. Iminā hi aṭṭhakathāvacanena īdisepi gāmasamīpe dassanūpacāre vijahite satipi savanūpacāre āpatti hotīti viññāyati. Maggamūḷhā uccāsaddaṃ karontīti āha ‘‘maggamūḷhasaddena viyā’’ti. Saddāyantiyāti saddaṃ karontiyā. Purimāyoti puretaraṃ gacchantiyo. Aññaṃ maggaṃ gaṇhātīti maggamūḷhattā, na ohātuṃ, tasmā dvinnampi anāpatti. Sesamettha uttānameva. Anantarāyena ekabhāvo, gāmantaragamanādīsu aññataratāpajjanaṃ, āpadāya abhāvoti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
“如此荒野”即“外林区”一切皆为荒野。如此成文中说明荒野之义。且云此荒野受管制情形，云“由此而”等。由此注疏文意可知，虽废除村落附近的观礼行为，仍允许听法，故认定无罪。又云“路径被阻”，谓为阻塞声。发声者即发出声音者。前人云行于前面者。被阻即道路阻塞，非为阻断，因此两者皆无罪。此全文说明阻塞之意。因无障碍状态，行于乡村内外及其他诸处，不属过失，此三法则为本文三大要义。
Tatiyasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第三桑喀地谢萨学处注释结束。
4. Catutthasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā四、第四桑喀地谢萨学处注释
§694
694. Catutthe kārakagaṇassāti ukkhepanīyakammakārakagaṇassa. Tecattālīsappabhedaṃ vattaṃ khandhake āvi bhavissati. Netthāravatteti nittharaṇahetumhi vatte. Sesaṃ uttānameva. Dhammena kammena ukkhittatā, aññatra anuññātakāraṇā osāraṇanti imāni panettha dve aṅgāni.
第六百九十四条“第四”的主格者，谓“推弃行为的施作者”的主格。在律藏中将有三十四种差别之记载。非此处叙述，乃因缘起故。全文义同前文。依理推断行为完成，有推弃行为但无其他原因，则为弃置，此处前三项为本文两重点因素。
Catutthasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第四桑喀地谢萨学处注释结束。
5. Pañcamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā五、第五桑喀地谢萨学处注释
§701
701. Pañcame etaṃ na vuttanti ‘‘bhikkhuniyā avassutabhāvo daṭṭhabbo’’ti etaṃ niyamanaṃ na vuttaṃ. Tanti taṃ niyametvā avacanaṃ. Pāḷiyā sametīti ‘‘ekato avassute’’ti avisesetvā vuttapāḷiyā ‘‘anavassutoti jānantī paṭiggaṇhātī’’ti imāya ca pāḷiyā sameti. Yadi hi puggalassa avassutabhāvo nappamāṇaṃ, kiṃ ‘‘anavassutoti jānantī’’ti iminā vacanena, ‘‘anāpatti ubhatoanavassutā honti, anavassutā paṭiggaṇhātī’’ti ettakameva vattabbaṃ siyā. ‘‘Ubhatoanavassutā honti, anavassutoti jānantī paṭiggaṇhātī’’ti imassa ca anāpattivārassa ayamattho. Ubho ce anavassutā, sabbathāpi anāpatti. Atha bhikkhunī anavassutā samānā avassutampi ‘‘anavassuto’’ti saññāya tassa hatthato paṭiggaṇhāti, evampi anāpatti. Atha sayaṃ anavassutāpi aññaṃ anavassutaṃ vā avassutaṃ vā ‘‘avassuto’’ti jānāti, dukkaṭameva. Vuttañhetaṃ anantarasikkhāpade ‘‘kissa tvaṃ ayye na paṭiggaṇhāsīti. Avassutā ayyeti. Tvaṃ pana ayye avassutāti. Nāhaṃ ayye avassutā’’ti. Sesamettha uttānameva. Udakadantaponato aññaṃ ajjhoharaṇīyaṃ, ubhatoavassutatā, sahatthā gahaṇaṃ, ajjhoharaṇanti imāni panettha cattāri aṅgāni.
第七百零一条“第五”此条中未说“比库尼必见堕落状态”，此规章未述。这里所管是规制违犯。巴利文“sameti”为“合一”“集结”义，表明为单方面之堕落，描述巴利文时云“不了解堕落为无堕落，在知晓却不接受”，故此为不堕落。若对人非堕落状态，被称为“不堕落”，以此文意，谓“不堕落且受人承认”为无罪。两者若均为无堕落，即全时皆无罪。若比库尼亦为无堕落，但承认他人堕落为“不堕落”，此为恶行。譬如，教戒中说“不接受你”，自言“你堕落”，他言“你堕落”，我不堕落。此仍属于恶例。本文同上文。水边牙齿伤害他人，双方面均堕落，造成抓拿事故，双堕落之事，此处分四主要项。
Pañcamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第五桑喀地谢萨学处注释结束。
6. Chaṭṭhasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā六、第六桑喀地谢萨学处注释
§705
705. Chaṭṭhe parivāragāthāya ayamattho. Na deti na paṭiggaṇhātīti (pari. aṭṭha. 481) na uyyojikā deti, nāpi uyyojitā tassā hatthato gaṇhāti . Paṭiggaho tena na vijjatīti teneva kāraṇena uyyojikāya hatthato uyyojitāya paṭiggaho na vijjati. Āpajjati garukanti evaṃ santepi avassutassa hatthato piṇḍaggahaṇe uyyojentī saṅghādisesāpattiṃ āpajjati. Tañca paribhogapaccayāti tañca pana āpattiṃ āpajjamānā tassā uyyojitāya paribhogapaccayā āpajjati. Tassā hi bhojanapariyosāne uyyojikāya saṅghādiseso hoti. Sesamettha uttānameva. Manussapurisatā, aññatra anuññātakāraṇā khādanīyaṃ bhojanīyaṃ gahetvā bhuñjāti uyyojanā, tena vacanena gahetvā itarissā bhojanapariyosānanti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
第七百零五条“第六”围绕偈，意为“既不授予也不接受”，又说“召请者不接受，且接受他人也不算召请”。由此知召请缺乏，故不存在养请。若即使如此，因承受持请之过失，仍犯罪。此罪乃由依赖事务而生，由接受召请引起的罪责。因其饮食完结，召请罪存在。全文如上。由于人为，除非具特殊原因，否则拿取食物即饮食，构成召请，故此处有三主要方面。
Chaṭṭhasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第六桑喀地谢萨学处注释结束。
7. Sattamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā七、第七桑喀地谢萨学处注释
§709
709. Sattame kinnumāva samaṇiyoti kiṃ nu imā eva samaṇiyo. Tāsāhanti tāsaṃ ahaṃ. Sesaṃ uttānameva.
第七百零九条“第七”此项问何谓沙门（出家者）。回答乃“此即沙门”，全文如上。
Sattamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第七桑喀地谢萨学处注释结束。
§715
715. Aṭṭhamaṃ uttānatthameva.
第七百一十五条，正是积极戒条之意。
9. Navamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā九、第九桑喀地谢萨学处注释
§721
721. Navame vajjappaṭicchādikāti khuddānukhuddakavajjassa paṭicchādikā. Samanubhāsanakammakāle cettha dve tisso ekato samanubhāsitabbā.
第七百二十一条，所谓第九为戒毁等，即小小戒毁之戒毁等。在共同诉讼时，此处应有二至三人同声陈述为宜。
Navamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第九桑喀地谢萨学处注释结束。
§727
727. Dasamaṃ uttānatthameva.
第七百二十七条，正是积极戒条之意。
Bhikkhunīvibhaṅge saṅghādisesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 比库尼分别中桑喀地谢萨的注释结束。
Saṅghādisesakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 桑喀地谢萨篇结束。