Ekuttarikanayo · 增一法复注
Ekuttarikanayo增一法
Ekakavāravaṇṇanā一法品解释
§321
321.Mūlavisuddhiyāantarāpattīti antarāpattiṃ āpajjitvā mūlāyapaṭikassanaṃ katvā ṭhitena āpannā. ‘‘Agghavisuddhiyā antarāpattīti sambahulā āpattiyo āpajjitvā tāsu sabbacirapaṭicchannavasena agghasamodhānaṃ gahetvā vasantena āpannāpattī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Saussāheneva cittenāti ‘‘punapi āpajjissāmī’’ti saussāheneva cittena. Bhikkhunīnaṃ aṭṭhavatthukāya vasena cetaṃ vuttaṃ. Tenevāha ‘‘aṭṭhame vatthusmiṃ bhikkhuniyā pārājikameva hotī’’ti. ‘‘Dhammikassa paṭissavassa asaccāpane’’ti vuttattā adhammikapaṭissavassa visaṃvāde dukkaṭaṃ na hoti. ‘‘Tumhe vibbhamathā’’ti hi vutte suddhacitto ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā sace na vibbhamati, anāpatti. Evaṃ sabbattha. Pañcadasasu dhammesūti ‘‘kālena vakkhāmi, no akālenā’’tiādinā vuttapañcadasadhammesu. Āpattiṃ āpajjituṃ bhabbatāya bhabbāpattikā.
根本清净内蕴违犯者，谓违犯内蕴时，已违犯者立时根本清净且退回原状。云“重罪清净内蕴违犯者，多种罪业相继发生时，于彼皆长劫暂隐之际，承受根本清净告解而恢复”，此说多见于戒律条文。此违犯虽轻微如常人心意，心念仍存“将复违犯”，故念轻慢。比库尼八十四戒中亦有此说，于第八十四戒时比库尼违犯巴拉基。又言“正法戒律纠正失实，则不受不善戒责谤恶”；言“汝等有恶念”，正心良意答“善”，若未恶念，便无过失。如此道理遍及诸处。五十五法中云“当时宣布，不当时不言”，此亦五十五法中之说。于违犯业者，其本业相随已成。
Ekakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 一法品解释完毕。
Dukavāravaṇṇanā二法品解释
§322
322. Dukesu nidahaneti ātape aticiraṃ ṭhapetvā nidahane. Vatthusabhāgaṃ desento desento āpajjati, āpannaṃ āpattiṃ na desessāmīti dhuraṃ nikkhipanto na desento āpajjati. Romajanapade jātaṃ romakaṃ. Pakkālakanti yavakkhāraṃ. Anuññātaloṇattā loṇānipi dukesu vuttāni.
于火灾中称烧毁，谓火势猛烈长时间保持而烧毁。说戒品一部分，依次宣讲而生违犯。如举弃重物不宣说立犯而生违犯。罗摩国出产罗摩草（蓬草）。“帕甲拉”是谷类名称。因盐分过高，盐亦被列为不净物。
Dukavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 二法品解释完毕。
Tikavāravaṇṇanā三法品解释
§323
323. Tikesu vacīsampayuttaṃ kāyakiriyaṃ katvāti kāyena nipaccakāraṃ katvā. Mukhālambarakaraṇādibhedoti mukhabherivādanādippabhedo. Yassa sikkhāpadassa vītikkame kāyasamuṭṭhānā āpattiyo, taṃ kāyadvāre paññattasikkhāpadaṃ. Upaghātetīti vināseti. Na ādātabbanti ‘‘imasmā vihārā parampi mā nikkhama, vinayadharānaṃ vā santikaṃ āgaccha vinicchayaṃ dātu’’nti vutte tassa vacanaṃ na gahetabbanti attho.
三说：三语结合身业，谓以身行三合之业。口鼻执物之类别，谓口执物、鼻执物等不同。对某戒之违犯，如身起伏业罪者，即是身门所立之违戒。毁坏者谓消灭之意。非当作“此处住持戒律之方，不可自行离去，应往律师所求决断”，言此意不可采纳。
Akusalāni ceva mūlāni cāti akosallasambhūtaṭṭhena ekantākusalabhāvato akusalāni, attanā sampayuttadhammānaṃ suppatiṭṭhitabhāvasādhanato mūlāni, na akusalabhāvasādhanato. Na hi mūlato akusalānaṃ akusalabhāvo, kusalādīnaṃ vā kusalādibhāvo. Tathā ca sati momūhacittadvayamohassa akusalabhāvo na siyā.
恶本有三，谓由恶本生者是纯恶本，因自性结缔累积之恶行根本，而非因习得恶性。恶非由根本生出，善亦非由根本生出。又若念念无明与寻伺之心一体双重愚昧，则无恶性。
Duṭṭhu caritānīti paccayato sampayuttadhammato pavattiākārato ca na suṭṭhu asammāpavattitāni. Virūpānīti bībhacchāni sampati āyatiñca aniṭṭharūpattā. Suṭṭhu caritānītiādīsu vuttavipariyāyena attho veditabbo. Dvepi cete tikā paṇṇattiyā vā kammapathehi vā kathetabbā. Paṇṇattiyā tāva kāyadvāre paññattasikkhāpadassa vītikkamo kāyaduccaritaṃ, avītikkamo kāyasucaritaṃ. Vacīdvāre paññattasikkhāpadassa vītikkamo vacīduccaritaṃ, avītikkamo vacīsucaritaṃ. Ubhayattha paññattasikkhāpadassa vītikkamo manoduccaritaṃ manodvāre paññattasikkhāpadassa abhāvato. Tayidaṃ dvāradvaye akiriyasamuṭṭhānāya āpattiyā vasena veditabbaṃ. Yathāvuttāya āpattiyā avītikkamova manosucaritaṃ. Ayaṃ paṇṇattikathā.
恶行者谓依缘起现行不善行为，非良好正行也。畸形者谓规矩丑恶且凶恶之义。善行反义解，谓以上所述之相反义。此有二说，应以文字或因缘业报之理说解之。文字说谓身门作戒违者谓身不善行，非违者谓身善行；口门作戒违者谓口不善行，非违者谓口善行。两者作戒违者谓意不善行，意门不作戒违者谓无不善行。故此两门作戒违犯时应以行为缘起来认识。经上所说违犯中，无违犯时即谓意善行。此为文字解释。
Pāṇātipātādayo pana tisso cetanā kāyadvāre vacīdvārepi uppannā kāyaduccaritaṃ dvārantare uppannassapi kammassa sanāmāpariccāgato yebhuyyavuttiyā tabbahulavuttiyā ca. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –
杀生等三种皆由意生，于身门口门发生皆为身不善行。若在两门期间发生业，其名称已不适用，业果亦不具足。从此大论师谓：
‘‘Dvāre caranti kammāni, na dvārā dvāracārino;
『在门上流转业行者，非门与门流转者』，
Tasmā dvārehi kammāni, aññamaññaṃ vavatthitā’’ti. (dha. sa. aṭṭha. kāmāvacarakusala dvārakathā, kāyakammadvāra);
故诸业以门为依，彼此相依成业。“（此为《增支部》八卷中“贪欲流转之门”之说，具体指身业之门）
Tathā catasso musāvādādicetanā kāyadvārepi vacīdvārepi uppannā vacīduccaritaṃ, abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhīti tayo manokammabhūtāya cetanāya sampayuttadhammā manoduccaritaṃ, kāyavacīkammabhūtāya pana cetanāya sampayuttā abhijjhādayo taṃtaṃpakkhikā vā honti abbohārikā vā. Pāṇātipātādīhi viramantassa uppannā tisso cetanāpi viratiyopi kāyasucaritaṃ kāyikassa vītikkamassa akaraṇavasena pavattanato. Kāyena pana sikkhāpadānaṃ samādiyamāne sīlassa kāyasucaritabhāve vattabbameva natthi. Musāvādādīhi viramantassa catasso cetanāpi viratiyopi vacīsucaritaṃ vācasikassa vītikkamassa akaraṇavasena pavattanato. Anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhīti tayo cetanāsampayuttadhammā manosucaritanti ayaṃ kammapathakathā.
如是，谤语等四恶意念乃由身门与口门生起，由口门而起的恶语行为，因贪欲、嗔恚与愚痴三种心业所连结的意念而生，故为心所不善之恶行；此等身语之恶行，皆由意念连结贪嗔等所致，好似缠结之丝线或牵引之马具。及止息杀生等恶业时，三种意念与止息时同现，身恶行亦随之断绝，不起恶业；而修习戒律时，应专注身善行，无须他事。止息谤语等四恶意念时，亦有四种意念及止息时同现，语恶行亦随意念止息而断绝。无贪无嗔无痴与正见三意念相应，即为身语意之善行，此即业道之说明。
Tikavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 三法段注释已毕。
Catukkavāravaṇṇanā四法段注释
§324
324. Catukkesu anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārā saṃvohārā abhilāpavācā. Ariyavohārāti ariyānaṃ sappurisānaṃ vohārā. Diṭṭhavāditāti ‘‘diṭṭhaṃ mayā’’ti evaṃvāditā. Ettha ca taṃtaṃsamuṭṭhāpakacetanāvasena attho veditabbo.
324. 四种非圣行谓为非圣者的俗人习得之行为言语，均属凡夫阶层之言辞诳语。圣行则为圣贤善人之行为。所谓辩才者，即“这是我所见”的论说。此处须理解其为由损害他人之意念所生之意义。
Paṭhamakappikesu paṭhamaṃ purisaliṅgameva uppajjatīti āha ‘‘paṭhamaṃ uppannavasenā’’ti. Purimaṃ purisaliṅgaṃ pajahatīti yathāvuttenatthena pubbaṅgamabhāvato purimasaṅkhātaṃ purisaliṅgaṃ jahati. Sataṃ tiṃsañca sikkhāpadānīti tiṃsādhikāni sataṃ sikkhāpadāni.
于最初执着第一代男身，即谓“以第一生起之身”为说。抛弃先者男身，表明真实含义为舍弃先前所执第一生男身。“百三十戒”即为超过三十戒，合计百戒。
Bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca catūsu pārājikesūti sādhāraṇesuyeva catūsu pārājikesu. Paṭhamo pañhoti ‘‘atthi vatthunānattatā, no āpattinānattatā’’ti ayaṃ pañho. ‘‘Atthi āpattisabhāgatā, no vatthusabhāgatā’’ti ayaṃ idha dutiyo nāma.
比库及比库尼皆同受四重出戒，普遍而言即为普通四重出戒。首问谓“此有无物质的缺失，无则非过失”，此问问者如此。次问谓“此为过失的部分，无则不是物质的部分”，此为第二问的名称。
Anāpattivassacchedassāti natthi etasmiṃ vassacchede āpattīti anāpattivassacchedo, tassa, anāpattikassa vassacchedassāti attho. Mantābhāsāti matiyā upaparikkhitvā bhāsanato asamphappalāpavācā idha ‘‘mantābhāsā’’ti vuttā.
“无过失休止”意指，在此休止期间不生过失，称为无过失休止。其意为休止时不生过失。所谓“长者语”即指经过思考所表达的言语，此处称为“长者语”。
Navamabhikkhunitopaṭṭhāya upajjhāyāpi abhivādanārahā no paccuṭṭhānārahāti yasmā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, bhattagge aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ avasesānaṃ yathāgatika’’nti vadantena bhagavatā bhattagge ādito paṭṭhāya aṭṭhannaṃyeva bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ anuññātaṃ, avasesānaṃ āgatapaṭipāṭiyā, tasmā navamabhikkhunito paṭṭhāya sace upajjhāyāpi bhikkhunī pacchā āgacchati, na paccuṭṭhānārahā, yathānisinnāhiyeva sīsaṃ ukkhipitvā abhivādetabbattā abhivādanārahā. Ādito nisinnāsu pana aṭṭhasu yā abbhantarimā aññā vuḍḍhatarā āgacchati, sā attano navakataraṃ vuṭṭhāpetvā nisīdituṃ labhati. Tasmā sā tāhi aṭṭhahi bhikkhunīhi paccuṭṭhānārahā. Yā pana aṭṭhahipi navakatarā, sā sacepi saṭṭhivassā hoti, āgatapaṭipāṭiyāva nisīdituṃ labhati.
关于新出家比库尼的侍者，即使是教师也应尊敬她，不应称其不问候者。因为佛陀称：“我准许，比库尼们可受供养者中八十岁的如实老比库尼，而其他稍年轻的则未予准许，其余均循序渐进。”因此，新出家者在侍者前来时应受敬重，不称不问候者，若侍者到来时其不问候而斜头避礼，理应称为不问候者。而坐者中，若有比他年长者前来，应起身让座，则为问候者。若比出家八年者还年轻，即使已六十岁，也习惯循序升座而坐。
Idha na kappantīti vadantoti paccantimajanapadesu ṭhatvā ‘‘idha na kappantī’’ti vadanto vinayātisāradukkaṭaṃ āpajjati. Kappiyañhi ‘‘na kappatī’’ti vadanto paññattaṃ samucchindati nāma. Idha kappantītiādīsupi eseva nayo.
“此处非作证”乃指在他国居处时所言“此地非作证”而犯律禁。所谓“不许可者”言“非许可”即是断绝细节的行为。此处的“作证”等同于此等分析。
Catukkavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 四法段注释已毕。
Pañcakavāravaṇṇanā五法段注释
§325
325. Pañcakesu ‘‘nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā’’ti (pāci. 294-297) vacanato akappiyanimantanaṃ sādiyantasseva anāmantacāro na vaṭṭatīti ‘‘piṇḍapātikassa kappantī’’ti vuttaṃ. Gaṇabhojanādīsupi eseva nayo. Adhiṭṭhahitvā bhojananti ‘‘gilānasamayo’’tiādinā ābhogaṃ katvā bhojanaṃ. Avikappanāti ‘‘mayhaṃ bhattapaccāsaṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ avikappanā.
关于五事中“受邀请而自觉平静者，不应诘问”之语（巴利294-297节），禁止不适宜的邀请行为。如同乞食时的许可等亦同理。经请求并发愿吃饭，若因病时或其他原因不便进食即为不作承诺。所谓“不作承诺”即是我对于饭食无任何承诺的意思。
Ayasato vā garahato vāti ettha parammukhā aguṇavacanaṃ ayaso. Sammukhā garahā. Viyasatīti byasanaṃ, hitasukhaṃ khipati viddhaṃsetīti attho. Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ, corarogabhayādīhi ñātivināsoti attho. Bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ, rājacorādivasena bhogavināsoti attho. Rogo eva byasanaṃ rogabyasanaṃ. Rogo hi ārogyaṃ byasati vināsetīti byasanaṃ. Sīlassa byasanaṃ sīlabyasanaṃ, dussīlyassetaṃ nāmaṃ. Sammādiṭṭhiṃ vināsayamānā uppannā diṭṭhiyeva byasanaṃ diṭṭhibyasanaṃ. Ñātisampadāti ñātīnaṃ sampadā pāripūri bahubhāvo . Bhogasampadāyapi eseva nayo. Ārogyassa sampadā ārogyasampadā. Pāripūri dīgharattaṃ arogatā. Sīladiṭṭhisampadāsupi eseva nayo.
“Ayasato”或“Garaha”此处为贬义词，表示极为不良的言辞，意谓去除美好幸福或毁坏。亲属的祸患即为亲属之祸患，指被盗贼、疾病等缘故亲属的灭亡。享乐的祸患即为享乐的祸患，指因国王盗贼等导致享受之物损坏。疾病即为疾病的祸患，疾病乃摧毁健康。品德的祸患即为恶劣品德。正见的毁坏则为正见的障碍。亲属之富裕即为亲属的富裕、繁荣，享乐之富裕亦同。健康的富裕即为健康的富裕，指长久的健康。品德与正见的富裕则为之称。
Vattaṃ paricchindīti tasmiṃ divase kātabbavattaṃ niṭṭhāpesi. Aṭṭha kappe anussarītiādinā tasmiṃ khaṇe jhānaṃ nibbattetvā pubbenivāsañāṇaṃ nibbattesīti dīpeti. Ñattiyā kammappatto hutvāti ñattiyā ṭhapitāya anussāvanakammappatto hutvāti attho.
“日业终止”指当天应作的业已完成。所谓“经八劫思念”是指某一瞬间禅定入灭，前世记忆也随之灭除。所谓“依法承袭的业果”指记忆中依法规所承袭的业果发挥。
Mandattā momūhattāti neva samādānaṃ jānāti, na ānisaṃsaṃ, attano pana mandattā momūhattā aññāṇeneva āraññiko hoti. Pāpiccho icchāpakatoti ‘‘araññe me viharantassa ‘ayaṃ āraññiko’ti catuppaccayasakkāraṃ karissanti, ‘ayaṃ bhikkhu lajjī pavivitto’tiādīhi ca guṇehi sambhāvessantī’’ti evaṃ pāpikāya icchāya ṭhatvā tāya eva icchāya abhibhūto hutvā āraññiko hotīti attho. Tenāha ‘‘araññavāsena paccayalābhaṃ patthayamāno’’ti. Ummādavasena araññaṃ pavisitvā viharanto ummādā cittakkhepā āraññiko nāma hoti. Vaṇṇitanti idaṃ āraññikaṅgaṃ nāma buddhehi buddhasāvakehi ca vaṇṇitaṃ pasatthanti āraññiko hoti.
Mandattā momūhattāti者，谓不明事理，既不知接受，又不知因果，唯有愚顽之人凭借无明，方才成为沙门。谓恶意妄欲者言：「既然我在森林中修行，则称为沙门」，因以此四因缘及称誉之语，如「此比库羞涩隐退」等美言而自相称呼，遂成沙门之意。故有「因居沙门故而得缘」之说。若以狂迷妄念进入森林修行，则称为沙门。此段即论述沙门名相，佛或其弟子皆称此为沙门。
Pañcakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 五法段注释已毕。
Chakkavāravaṇṇanā六法段注释
§326
326. Chakkesu chabbassaparamatā dhāretabbanti padabhājanaṃ dassitaṃ. Sesaṃ uttānameva.
三十二章中有上乘文字，当牢记。其余仅为片语。
Chakkavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 六法分解说终。
Sattakavāravaṇṇanā七法分解说
§327
327. Sattakesu chakke vuttāniyeva sattakavasena yojetabbānīti chakke vuttacuddasaparamāni dvidhā katvā dvinnaṃ sattakānaṃ vasena yojetabbāni.
三十二中有七者，应当以七加联。已将三十二分为两类，二十七与七并合为七。
Āpattiṃ jānātīti āpattiṃyeva ‘‘āpattī’’ti jānāti. Sesapadesupi eseva nayo. Ābhicetasikānanti ettha (ma. ni. aṭṭha. 1.66) abhicetoti pākatikakāmāvacaracittehi sundaratāya paṭipakkhato visuddhattā ca abhikkantaṃ visuddhacittaṃ vuccati, upacārajjhānacittassetaṃ adhivacanaṃ. Abhicetasi jātāni ābhicetasikāni, abhicetosannissitānīti vā ābhicetasikāni. Diṭṭhadhammasukhavihārānanti diṭṭhadhamme sukhavihārānaṃ. Diṭṭhadhammoti paccakkho attabhāvo vuccati, tattha sukhavihārabhūtānanti attho. Rūpāvacarajjhānānametaṃ adhivacanaṃ. Tāni hi appetvā nisinnā jhāyino imasmiññeva attabhāve asaṃkiliṭṭhaṃ nekkhammasukhaṃ vindanti, tasmā ‘‘diṭṭhadhammasukhavihārānī’’ti vuccanti. Nikāmalābhīti nikāmena lābhī, attano icchāvasena lābhī, icchiticchitakkhaṇe samāpajjituṃ samatthoti vuttaṃ hoti. Akicchalābhīti sukheneva paccanīkadhamme vikkhambhetvā samāpajjituṃ samatthoti vuttaṃ hoti. Akasiralābhīti akasirānaṃ lābhī vipulānaṃ, yathāparicchedeneva vuṭṭhātuṃ samatthoti vuttaṃ hoti. Ekacco hi lābhīyeva hoti, na pana sakkoti icchiticchitakkhaṇe samāpajjituṃ. Ekacco sakkoti tathā samāpajjituṃ, pāripanthike pana kicchena vikkhambheti. Ekacco tathā ca samāpajjati, pāripanthike ca akiccheneva vikkhambheti, na sakkoti kālamānanāḷikayantaṃ viya yathāparicchedeyeva vuṭṭhātuṃ.
知过者谓知过为过。余辞亦相同。所谓「恶意者」此处依释论一卷六十六之说，为欲行恶之心念，因反观清净故，谓为清净心，即是前行禅定心。这即称为缘禅。缘禅中生者即为恶意。此即恶意之意思。所谓现法快乐修行，谓现法中真实自性及其幸福修行。此处现法谓自性显现，所谓快乐修行者，即受用真实自性之乐也。所述禅定者，饥渴而坐禅者，得此自性无染之出离乐，故称现法快乐修行。「悉得利益」，谓依己意所乐得，依乐所欲能成就。无恼之利，谓能令现法乐不被破坏而成就。无量利益，谓能广泛圆满成就。如随方便现出。或得利益但不能即愿，而有迟延。或能即愿成就，然难持久。或则亦成就，持久而迟延难及时，不能如时间轴上快速显示一般。
Āsavānaṃ khayāti arahattamaggena sabbakilesānaṃ khayā. Anāsavanti āsavavirahitaṃ. Cetovimuttiṃ paññāvimuttinti ettha ceto-vacanena arahattaphalasampayutto samādhi, paññā-vacanena taṃsampayuttā ca paññā vuttā. Tattha ca samādhi rāgato vimuttattā cetovimutti, paññā avijjāya vimuttattā paññāvimuttīti veditabbā. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘yo hissa, bhikkhave, samādhi, tadassa samādhindriyaṃ (saṃ. ni. 5.520). Yā hissa, bhikkhave, paññā, tadassa paññindriyaṃ (saṃ. ni. 5.516). Iti kho, bhikkhave, rāgavirāgā cetovimutti avijjāvirāgā paññāvimuttī’’ti (a. ni. 2.32). Apicettha samathaphalaṃ cetovimutti, vipassanāphalaṃ paññāvimuttīti veditabbāti. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayaṃ abhiññā sacchikatvāti attanāyeva paññāya paccakkhaṃ katvā, aparappaccayena ñatvāti attho. Sutamayañāṇādinā viya parappaccayataṃ nayaggāhañca muñcitvā paratoghosānugatabhāvanādhigamabhūtāya attanoyeva paññāya paccakkhaṃ katvā, na sayambhūñāṇabhūtāyāti adhippāyo. Upasampajja viharatīti pāpuṇitvā sampādetvā viharati.
所谓灭贪污者，即阿拉汉果位，诸漏尽灭。无漏者，谓无漏之人。心解脱与慧解脱，此处谓以心字表示阿拉汉果果相相伴之定聚，慧字表示果相伴之智慧。又云定由离欲解脱为心解脱，慧由无明断灭为慧解脱，须知此义。世尊自说：「比库啊，其定即为定根，其慧即为慧根。」如此，离欲者为心解脱，断无明者为慧解脱。此亦即说，离欲所生为心解脱，断无明所生为慧解脱。所说静虑果即为心解脱，观果为慧解脱。且在此现法自性中，所谓自证三昧，谓自心以智慧直接了知，非缘他得也，非先证他证之意。成就后得升进修习之含义。
Sattakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 七法分解说终。
Aṭṭhakavāravaṇṇanā八法分解说
§328
328. Aṭṭhakesu aṭṭhānisaṃse sampassamānenāti –
三十二中有八对八缘互相见知。
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti, so tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti, te ce, bhikkhave, bhikkhū taṃ bhikkhuṃ evaṃ jānanti ‘ayaṃ kho āyasmā bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo, sace mayaṃ imaṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipissāma, na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ uposathaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā uposathaṃ karissāma, bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa’nti, bhedagarukehi, bhikkhave, bhikkhūhi na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo’’ti (mahāva. 453) –
「在此，比库们，若有比库犯戒，其对所犯戒律抱持无过失的见解，但其他比库对于他的犯戒却持有有过失的见解。若这些比库们知道此比库乃众所周知、精通来去、持守法戒、持守律藏、有条理、智慧开阔、羞耻心强、觉察过失、慈愿受教者，便说『若我们因此比库的犯戒不予揭发，则不与此比库共同举行波旬日共修仪式；若与之共同举行，则无此比库参与的波旬日共修，我们之间将生分裂之因，产生纷争争辩长生内讧，会致僧团分裂、僧王消灭、僧团堕落、僧团纷乱』。因此，对于犯戒者，不应因犯戒而加以揭发。」 (大部相应部 453) 这一段指出，对犯戒比库的犯戒不能随便揭发，因揭发将导致僧团不和分裂。
Ādinā vuttaaṭṭhānisaṃse sampassamānena. Tena hi saddhiṃ uposathādiakaraṇaṃ ādīnavo bhedāya saṃvattanato, karaṇaṃ ānisaṃso sāmaggiyā saṃvattanato. Tasmā ete aṭṭhānisaṃse sampassamānena na so bhikkhu ukkhipitabboti attho.
这是针对上述八大原因进一步观察的结论。因波旬日等共修仪式的破坏，会导致不和产生，进而引起分裂；而促成这种共修仪式稳定进行的原因，是僧团的和合团结。因此，依据这八大原因的观察，结论是：不能随意揭发那位比库。
Dutiyaaṭṭhakepi aṭṭhānisaṃse sampassamānenāti –
对第二个八大原因的观察亦是如此——
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti, so tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti, so ce, bhikkhave, bhikkhu te bhikkhū evaṃ jānāti ‘ime kho āyasmanto bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā byattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, nālaṃ mamaṃ vā kāraṇā aññesaṃ vā kāraṇā chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ, sace maṃ ime bhikkhū āpattiyā adassane ukkhipissanti, na mayā saddhiṃ uposathaṃ karissanti, vinā mayā uposathaṃ karissanti, bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa’nti, bhedagarukena, bhikkhave, bhikkhunā paresampi saddhāya sā āpatti desetabbā’’ti (mahāva. 453) –
「在此，比库们，若有比库犯戒，其对犯戒抱无过失之见，而其他比库持有犯戒见，则此比库若知那些比库乃多数闻知、精通来去、持守法戒、持守律藏、条理分明、智慧开阔、羞耻心强、觉察过失、渴学者，若他因犯戒被他等揭发，即不能与其共同持守波旬日共修仪式。无此比库同行持守共修仪式，则将生出分裂产生纷争争辩，导致僧团内讧分裂、僧王消灭、僧团堕落，甚至僧团衰败。此犯戒应由持有正信的其他比库，以坚定信心宣说。」 (大部相应部 453) 此处承续上文，说明犯戒比库本人若知持戒比库权威且具正信，则应由后者指出他的过失，不应掩盖罪行。
Ādinā vuttaaṭṭhānisaṃse sampassamānenāti attho.
这个结论也是基于对上述起因的进一步观察所得。
Pāḷiyaṃ āgatehi sattahīti ‘‘pubbevassa hoti ‘musā bhaṇissa’nti, bhaṇantassa hoti ‘musā bhaṇāmī’ti, bhaṇitassa hoti ‘musā mayā bhaṇita’nti vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāva’’nti (pārā. 220) evamāgatehi sattahi.
巴利文中对比库犯戒者所持七种态度的阐释，其中著名有“先前曾有‘妄语言说‘（犯戒犯戒）’，言说者有‘我妄语’，对于此种言说见解、忍耐、趣味和心情分别加以说明。”(羯磨经 220) 指其在言语过失上的态度，此七种态度被广泛引申解释。
Abrahmacariyāti aseṭṭhacariyato. Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojananti uposathaṃ upavuttho rattibhojanañca divāvikālabhojanañca na bhuñjeyya. Mañce chamāyaṃva sayetha santhateti kappiyamañce vā sudhādiparikammakatāya bhūmiyaṃ vā tiṇapaṇṇapalālādīni santharitvā kate santhate vā sayethāti attho. Etañhi aṭṭhaṅgīkamāhuposathanti etaṃ pāṇātipātādīni asamācarantena upavutthauposathaṃ aṭṭhahi aṅgehi samannāgatattā ‘‘aṭṭhaṅgika’’nti vadanti.
梵行（Abrahmacariya）即是清净行为（aseṭṭhacariya）。夜间不应食用，谓之不合时食。斋日（uposatha）应当坚持，夜食和白天的不合时食都不应进食。于床上若如同席垫一样安卧，或整理清净的床榻、抚平铺放好的茅草、树叶等，梵行即是如此整备安卧。这正是包括八支成分的斋日。此斋日是对杀生等行为的不践行，因具足八个方面的整齐规范，故名为“八支”。
‘‘Akappiyakataṃ hoti appaṭiggahitaka’’ntiādayo aṭṭha anatirittā nāma. Sappiādi aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Aṭṭhakavasena yojetvā veditabbānīti purimāni aṭṭha ekaṃ aṭṭhakaṃ, tato ekaṃ apanetvā sesesupi ekekaṃ pakkhipitvāti evamādinā nayena aññānipi aṭṭhakāni kātabbānīti attho.
所谓“不合时、不合道理”即是犯八大戒之法。第八戒中如薄暮出入时携带禁止物即为尼萨耆亚巴吉帝亚罪。应将八支真谛细致考察，先前阐述的八支成分一一归纳，并将其分成一大八小，如一大八散开，亦即此理，即应如法制成八支。
Aṭṭhakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 八法分解说终。
Navakavāravaṇṇanā九法分解说
§329
329. Navakesu āghātavatthūnīti (dī. ni. aṭṭha. 3.340; a. ni. aṭṭha. 3.9.29) āghātakāraṇāni. Āghātapaṭivinayānīti āghātassa paṭivinayakāraṇāni. Taṃ kutettha labbhāti ‘‘taṃ anatthacaraṇaṃ mā ahosī’’ti etasmiṃ puggale kuto labbhā kena kāraṇena sakkā laddhuṃ. ‘‘Paro nāma parassa attano cittaruciyā anatthaṃ karotī’’ti evaṃ cintetvā āghātaṃ paṭivinodeti. Atha vā sacāhaṃ paṭikkopaṃ kareyyaṃ, taṃ kopakaraṇaṃ ettha puggale kuto labbhā, kena kāraṇena laddhabbaṃ niratthakabhāvatoti attho. Kammassakā hi sattā, te kassa ruciyā dukkhitā sukhitā vā bhavanti, tasmā kevalaṃ tasmiṃ mayhaṃ kujjhanamattamevāti adhippāyo. Atha vā taṃ kopakaraṇaṃ ettha puggale kuto labbhā paramatthato kujjhitabbassa kujjhanakassa ca abhāvato. Saṅkhāramattañhetaṃ yadidaṃ khandhapañcakaṃ yaṃ ‘‘satto’’ti vuccati, te ca saṅkhārā ittarakālā khaṇikā, kassa ko kujjhatīti attho. ‘‘Kuto lābhā’’tipi pāṭho, sacāhaṃ ettha kopaṃ kareyyaṃ, tasmiṃ me kopakaraṇe kuto lābhā, lābhā nāma ke siyuṃ aññatra anatthuppattitoti attho. Imasmiñca atthe tanti nipātamattameva hoti.
329. 关于邪恶困扰的因缘（āghātavatthū）-（经文出处：长部念诵典籍第三册340页、增支部念诵典籍第三册9章29节）称为困扰作因。所谓困扰的戒律根源，即烦恼困扰之因而触犯戒律。如何得此因缘呢？此乃“不可为恶”之理念中，“不可令他人受害”之念头起于内心，故形成困扰。或因愤怒故起困扰，愤怒之因缘如何得来？依此理说，众生皆受业力感受苦乐，因自我中心烦恼为主，故心中执着“唯我受苦”，由此定执起因，即以烦恼行（saṅkhāra）为本。烦恼如五蕴因缘生灭，短暂无常，无人实为其主体。诸烦恼动摇，谁能害谁？所谓“如何得利”？如有人愤怒生起，“我的愤怒何益？”此怒既无益处，故此义理即成经典经文中“有愤怒则无益”的教诲。
Taṇhaṃ paṭiccāti (dī. ni. aṭṭha. 2.103; a. ni. aṭṭha. 3.9.23) dve taṇhā esanataṇhā esitataṇhā ca. Yāya taṇhāya ajapathasaṅkupathādīni paṭipajjitvā bhoge esati gavesati, ayaṃ esanataṇhā nāma. Yā tesu esitesu gavesitesu paṭiladdhesu taṇhā, ayaṃ esitataṇhā nāma. Idha esitataṇhā daṭṭhabbā. Pariyesanāti rūpādiārammaṇapariyesanā. Sā hi esanataṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇappaṭilābho. So hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayo pana ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho. Tattha ‘‘sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā’’ti (ma. ni. 3.323) ayaṃ ñāṇavinicchayo. ‘‘Vinicchayoti dve vinicchayā taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo cā’’ti (mahāni. 102) evaṃ āgatāni aṭṭhasatataṇhāvicaritāni taṇhāvinicchayo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo. ‘‘Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti (dī. ni. 2.358) imasmiṃ pana sutte idha vinicchayoti vutto vitakkoyeva āgato. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkena vinicchināti ‘‘ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati, ettakaṃ saddārammaṇatthāya, ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī’’ti. Tena vuttaṃ ‘‘lābhaṃ paṭicca vinicchayo’’ti.
渴爱（Taṇha）之缘起有二，即求爱渴爱（esanataṇha）和获得渴爱（esitataṇha）。前者以追求口腹等狭窄乐欲为主，称为“求爱”；后者则为对已得的乐欲贪求，称为“获得”。此处所说的获得渴爱须察看其形式。所谓探索为对色等现象的追寻，求爱起于念处。获得则为对所寻所得乐受的贪取，亦即探索之果。分析则是以智慧之认知思维（ñāṇataṇhādiṭṭhiti）四法分别，谓“对快乐之认知”、知悉后则内心同乐，成智慧之决定。因此经文有云：“知晓快乐之决定，则应内在安乐。”以及“决定为二种，即为有渴爱之决定与无渴爱之决定”等义。经中亦云：“众神之欲，生于思维与意念。”于此文段“决定”即指心念之思维。获得财物后，心意即生思量“何物适合我享用，何物不适合”等念头。故言“以得财为依据而有此决定”。
Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkite vatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati. Ajjhosānanti ‘‘ahaṃ, mama’’nti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti ‘‘idaṃ acchariyaṃ mayheva hotu, mā aññassa acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī’’ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjūsāgopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhi karotīti adhikaraṇaṃ, kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ, ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekatodhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho, pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃ tuvanti agāravavasena ‘‘tuvaṃ tuva’’nti vacanaṃ.
所谓欲望和爱好，系由不善思维所生，能生微弱或强烈之爱欲。所谓自我执着，即因我我所之念而起大力。所谓执持，即渴爱见之执持。所谓嫉妒，即不能忍受他人的优越，故生嫉妒心。古老经典以此义云：“愿此奇异只属于我，别无他人”。所谓防护，即以盾牌、火焰等喻示严密守护之意。所谓“加持”即援引因缘。所谓保护持守者，即修行人，守护三藏戒律。所谓施与罚等，为制止过恶者而实施处罚。所谓争执，即身语之争斗。前为先起之争，后为后起之辩。所谓“tuvaṃ”，以轻慢不敬之意反复呼唤之语。
Adhiṭṭhitakālatopaṭṭhāya na vikappetabbānīti vikappentena adhiṭṭhānato pubbe vā · 「自决意时起不应分别」者，分别者于决意之前或
Vikappetabbaṃ, vijahitādhiṭṭhānaṃ vā pacchāvikappetabbaṃ. Avijahitādhiṭṭhānaṃ pana na vikappetabbanti adhippāyo. Dukkaṭavasena vuttānīti ‘‘vaggaṃ bhikkhunisaṅghaṃ vaggasaññī ovadatī’’tiādinā (pāci. 150) nayena adhammakamme dve navakāni dukkaṭavasena vuttāni.
当更正（vikappetabbaṃ）者，亦即应纠正之错误或偏见，或修习止息之心念，可于后续更正（pacchāvikappetabbaṃ）。倘若无止息心念，则无应更正之法，此乃正理。所犯之恶行为，经律仪等训诲，二九种恶行犯者属恶行范畴，故称为恶业。
Navakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 九法品释毕。
Dasakavāravaṇṇanā十法品释
§330
330. Dasakesu natthi dinnantiādivasena veditabbāti ‘‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’’ti (ma. ni. 2.94, 225; 3.91, 116; saṃ. ni. 3.210) evamāgataṃ sandhāya vuttaṃ. Sassato lokotiādivasenāti ‘‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā’’ti (ma. ni. 1.269) evamāgataṃ saṅgaṇhāti.
330. 关于“在十者中无给予等种类应知”，即“无所给予，无所喜乐，无所闻，无善恶业的果报，无此世，无他世，无母，无父，无众生非生者，无世间修行婆罗门正理正行者，彼等自觉，现见此世及彼世实相”，此义在《中部大经》第2卷94节225页；第3卷91节116页；《增支部尼柯耶》第3卷210节中皆有说。关于常世等类，谓“或常世，或非常世，或有边世，或无限世，谓此生命此身，或他生命他身，有无如来入灭，入灭与否，如来入灭与否，上述均属此义”，此见《中部大经》第1卷269节，义理已经摄受。
Micchādiṭṭhiādayo micchāvimuttipariyosānāti ‘‘micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ micchāvimuttī’’ti (vibha. 970) evamāgataṃ sandhāya vadati. Tattha micchāñāṇanti pāpakiriyāsu upāyacintāvasena pāpakaṃ katvā ‘‘sukataṃ mayā’’ti paccavekkhaṇākārena ca uppanno moho. Micchāvimuttīti avimuttasseva sato vimuttisaññitā. Samathakkhandhake niddiṭṭhāti ‘‘oramattakaṃ adhikaraṇaṃ hoti, na ca gatigataṃ, na ca saritasārita’’ntiādinā (cūḷava. 204) niddiṭṭhā. Samathakkhandhake vuttehi samannāgato hotīti sambandho. Māturakkhitādayo dasa itthiyo. Dhanakkītādayo dasa bhariyāyo.
关于错误见等为错误解脱之终结，即“错误见、错误思惟、错误语业、错误行为、错误生计、错误精进、错误念、错误定、错误慧、错误解脱”，此义在《杂藏论》970节中被明说。此中错误慧者，由于造恶业而存疑、疑惑，自称“我行善”，此乃迷惑之生，因反省而起。所谓错误解脱，即非真解脱之相。关于禅定科中所说，谓“向下之故有定，非往来，非流动状态”等亦已说明。於《小部论》中所述“具此诸禅定”，谓关系也明了。护母等为十妇女，护财等为十妻妾。
Dasakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 十法品释毕。
Ekādasakavāravaṇṇanā十一法品释
§331
331. Ekādasakesu na vodāyantīti na pakāsanti. Suyuttayānasadisāya katāyāti icchiticchitakāle sukhena pavattetabbattā yuttayānaṃ viya katāya. Yathā patiṭṭhā hotīti sampattīnaṃ yathā patiṭṭhā hoti. Anu anu pavattitāyāti bhāvanābahulīkārehi anu anu pavattitāya.
331. 在十一者中不表露，谓不显现。此议由《聚经》一处类比，以叙意所欲随时自在缓顺流转，如同会合的行舟。犹如建立，即诸功德如建立。逐渐发生，谓因勤修多起逐渐显现。
Sukhaṃ supatītiādīsu (a. ni. aṭṭha. 3.11.15; visuddhi 1.258) yathā sesajanā samparivattamānā kākacchamānā dukkhaṃ supanti, evaṃ asupitvā sukhaṃ supati, niddaṃ okkantopi samāpattiṃ samāpanno viya hoti. Sukhaṃ paṭibujjhatīti yathā aññe nitthunantā vijambhantā samparivattantā dukkhaṃ paṭibujjhanti, evaṃ appaṭibujjhitvā vikasamānamiva padumaṃ sukhaṃ nibbikāraṃ paṭibujjhati. Anubhūtapubbavasena devatūpasaṃhāravasena cassa bhaddakameva supinaṃ hoti, na pāpakanti āha ‘‘pāpakameva na passatī’’tiādi. Dhātukkhobhahetukampi cassa bahulaṃ bhaddakameva siyā yebhuyyena cittajarūpānuguṇatāya utuāhārajarūpānaṃ. Tattha pāpakameva na passatīti yathā aññe attānaṃ corehi samparivāritaṃ viya, vāḷehi upaddutaṃ viya, papāte patantaṃ viya ca passanti, evaṃ pāpakameva supinaṃ na passati. Bhadrakaṃ pana vuḍḍhikāraṇabhūtaṃ passatīti cetiyaṃ vandanto viya, pūjaṃ karonto viya, dhammaṃ suṇanto viya ca hoti.
关于安乐安眠等，譬如众人逐渐辗转难眠，然其安乐睡眠能够成就。其能觉知安乐者，如同别处疲苦者亦觉痛苦，反之不觉则如盛开的荷花静美之乐。前所体验，因天众亲近之故，善相产生其安乐如睡眠，不为恶。谓其多缘亦是安乐之因，如同因季节气候与饮食形体相应。此中谓“非恶能见”，譬如见他人被盗、被损、坠落者，而对此恶不觉知，如此其安乐者亦不觉恶。其觉恰似敬礼灵塔，行礼祭祀，及闻法如是。
Manussānaṃ piyo hotīti ure āmukkamuttāhāro viya, sīse piḷandhamālā viya ca manussānaṃ piyo hoti manāpo. Amanussānaṃ piyo hotīti yatheva ca manussānaṃ piyo, evaṃ amanussānampi piyo hoti visākhatthero viya. Nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamatīti mettāvihārissa kāye uttarāya upāsikāya viya aggi vā, saṃyuttabhāṇakacūḷasīvattherasseva visaṃ vā, saṃkiccasāmaṇerasseva satthaṃ vā na kamati na pavisati, nāssa kāyaṃ vikopetīti vuttaṃ hoti. Dhenuvatthumpi cettha kathayanti, ekā kira dhenu vacchakassa khīradhāraṃ muñcamānā aṭṭhāsi. Eko luddako ‘‘taṃ vijjhissāmī’’ti hatthena samparivattetvā dīghadaṇḍakaṃ sattiṃ muñci. Sā tassā sarīraṃ āhacca tālapaṇṇaṃ viya vivaṭṭamānā gatā, neva upacārabalena na appanābalena, kevalaṃ pana vacchake balavahitacittatāya. Evaṃ mahānubhāvā mettā. Khippaṃ samādhiyatīti kenaci paripanthena parihīnajjhānassa byāpādassa dūrasamanussaritabhāvato khippameva samādhiyati. Mukhavaṇṇo vippasīdatīti bandhanā pamuttatālapakkaṃ viya cassa vippasannavaṇṇaṃ mukhaṃ hoti. Asammūḷho kālaṃkarotīti mettāvihārino sammohamaraṇaṃ nāma natthi, asammūḷhova niddaṃ okkamanto viya kālaṃ karoti.
谓人与人之间关系亲爱，如同胸前项颈之饰品，与人有爱心。非人者亦有如是亲爱，如维萨迦长老。虽无火、毒、刀伤，也不害身，谓心中慈爱之流，如同对近支女的无火之身，亦如说法长老的无毒、无伤害，亦如对年幼僧人的无害，不伤害身心。此中有牧牛者语，一人放牛时松开牛裤腰，另一孩童玩耍说“我戳他”，以手转牛长鞭兆示。该牛体如展叶之棕榈，随风摆动，非以力量，非以驱赶，仅凭玩耍之心。此即大德们之慈爱。快速入定者，缘于离烦恼沉迷，迅速成就。面色清净者，犹如松叶脱缚，面容清明灿然。非迷茫堕落，是慈爱行者，不作迷死，仅如眠入。
Ekādasakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 十一法品释毕。
Ekuttarikanayavaṇṇanā niṭṭhitā. · 一增方式的解释已结束。