Soḷasamahāvāro · 十六大结合复注
Soḷasamahāvāro十六大章
Paññattivāravaṇṇanā施设章之解释
Visuddhaparivārassāti sabbaso parisuddhakhīṇāsavaparivārassa. Dhammakkhandhasarīrassāti sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasaṅkhātadhammakkhandhasarīrassa sāsaneti sambandho. Tassāti ‘‘parivāro’’ti yo saṅgahaṃ āruḷho, tassa. Pubbāgataṃ nayanti pubbe āgataṃ vinicchayaṃ.
清净围绕者者，谓全然清净且烦恼断除的围绕。法蕴之身者，所谓以戒定慧解脱之解脱、智慧见解名为法蕴之身的关系。其围绕者即所谓“围绕”者，指所摄聚的意思。先前已引导，现又详尽审察。
§1
1. Pakatatthapaṭiniddeso ta-saddoti tassa ‘‘bhagavatā’’tiādīhi padehi samānādhikaraṇabhāvena vuttatthassa yāya vinayapaññattiyā bhagavā pakato adhikato supākaṭo ca, taṃ vinayapaññattiṃ saddhiṃ yācanāya atthabhāvena dassento ‘‘yo so…pe… vinayapaññattiṃ paññapesī’’ti āha. Tattha vinayapaññattinti vinayabhūtaṃ paññattiṃ.
一、所作之意之指示，谓此词“塔”与“世尊”等词，以相同事所共发生的用法成就之义，经律制文中，世尊所说者为突出、公告，故为律文称谓。因而为说明律制文，于需求语言上说“彼者……律制文所说者有智慧”。此处律制文谓含有律行之律制文。
‘‘Jānatā passatā’’ti imesaṃ padānaṃ vinayassa adhikatattā tattha vuttanayena tāva atthaṃ yojetvā idāni suttantanayena dassento satipi ñāṇadassana-saddānaṃ paññāvevacanabhāve tena tena visesena tesaṃ visayavisesapavattidassanatthaṃ vijjattayavasena abhiññānāvaraṇañāṇavasena sabbaññutaññāṇamaṃsacakkhuvasena paṭivedhadesanāñāṇavasena ca atthaṃ yojetvā dassento ‘‘apicā’’tiādimāha. Tattha pubbenivāsādīhīti pubbenivāsāsavakkhayañāṇehi. Paṭivedhapaññāyāti ariyamaggapaññāya. Desanāpaññāya passatāti desetabbadhammānaṃ desetabbappakāraṃ bodhaneyyapuggalānañca āsayānusayacaritādhimuttiādibhedaṃ dhammaṃ desanāpaññāya yāthāvato passatā. Arahatāti arīnaṃ, arānañca hatattā, paccayādīnañca arahattā arahatā. Sammāsambuddhenāti sammā sāmañca saccānaṃ buddhattā sammāsambuddhena. Atha vā antarāyikadhamme jānatā, niyyānikadhamme passatā, kilesārīnaṃ hatattā arahatā, sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhenāti evaṃ catuvesārajjavasenapettha yojanā veditabbā.
“知见者”一词，谓此处所说的律文更为周详处，此乃已起解释，用今经义以说，即亦说明与智慧感知之言语有关，借此分别显现其特定对象的迁转示现，且借通达无碍智慧、遍知智慧内视眼之见解传达意义。故称“未曾”等词。所谓前世习气等谓由前世烦恼消除的知识。所谓通达智慧为圣道之智慧。所谓示说之智慧为应说法、作教化之智慧；智慧见者应当教导法门、诠释人物修习嗜好等行为的差别，此为应说智慧。阿拉汉者，谓苦圣者、灭苦者，因果缘等义而得阿拉汉形。正觉者者，谓如来之正觉成就真理及所得慧故。若为障碍法所得知识者谓障碍所知，救护所知者谓救护所知，受垢者所知即为嗔恨烦恼之灭。是四纯净行为，以此四无染解脱成就的宗教戒律相连，应以此四妙处固结其定义。
Apica ṭhānāṭṭhānādivibhāgaṃ jānatā, yathākammūpage satte passatā, savāsanaāsavānaṃ chinnattā arahatā, abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhato sammāsambuddhena. Atha vā tīsu kālesu appaṭihatañāṇatāya jānatā, kāyakammādivasena tiṇṇampi kammānaṃ ñāṇānuparivattito sammā kāritāya passatā, davādīnaṃ abhāvasādhikāya pahānasampadāya arahatā, chandādīnaṃ ahānihetubhūtāya akkhayapaṭibhānasādhikāya sabbaññutāya sammāsambuddhenāti evaṃ dasabalaaṭṭhārasāveṇikabuddhadhammavasenapi yojanā kātabbā.
亦知别处之分别，谓所合适行者而知。所谓如法情志生之存在所达者。阿拉汉者谓灭除烦恼习气者。依三昧忆经法令展现可证法等法智慧，不与正觉反转之慧明辨所共同理解。或三时（过去、现在、未来）少被损坏，所观察者以作业种差异决定，纯粹完成觉慧。其除而无存者谓阿拉汉者。欲念等不变化之不坏断，于此清净无邪智慧境界，与正觉常同，依此十力十八种菩萨功德及佛法品德亦应当设立此关系。
§2
2.Pucchāvissajjaneti pucchāya vissajjane. Etthāti etasmiṃ pucchāvissajjane. Majjhimadeseyeva paññattīti tasmiṃyeva dese yathāvuttavatthuvītikkame āpattisambhavato. Vinītakathāti vinītavatthukathā, ayameva vā pāṭho.
二、谓问法放弃者，释为以问询方式放弃。此处谓此问法放弃。该中部位谓其中部位之所制，谓因依此区域相称正确性而生所违。
Kāyena pana āpattiṃ āpajjatīti pubbabhāge sevanacittaṃ aṅgaṃ katvā kāyadvārasaṅkhātaviññattiṃ janayitvā pavattacittuppādasaṅkhātaṃ āpattiṃ āpajjati. Kiñcāpi hi cittena samuṭṭhāpitā viññatti, tathāpi cittena adhippetassa atthassa kāyaviññattiyā sādhitattā ‘‘kāyadvārena āpattiṃ āpajjatī’’ti vuccati. Imamatthaṃ sandhāyāti āpannāya āpattiyā anāpattibhāvāpādanassa asakkuṇeyyatāsaṅkhātamatthaṃ sandhāya, na bhaṇḍanādivūpasamaṃ.
然身现罪者，谓之前着心所使肢体作为引起与身门相应之行处所成之觸业罪而现罪。又或因由心起之现行识，虽由心生，然依身识之合用为已被证明，此故云“依身门现罪”。为此义所依，即系因罪之作缘，非言弃绝或其他镇息所依。
§3
3.Porāṇakehi mahātherehīti sīhaḷadīpavāsīhi mahātherehi. Ṭhapitāti potthakasaṅgahārohanakāle ṭhapitā. Catutthasaṅgītisadisā hi potthakārohasaṅgīti. Ubhatovibhaṅge dvattiṃsa vārā suviññeyyāva.
三、所谓古长老者，谓生活于锡兰岛上的广大长老。在编纂典籍时，即已设立之。所谓第四组经文之所在，谓典籍编纂中的第四次结集。以两种不同系统分开，分别传承，乃至三十二年，能够清晰辨识。