11. Pañcasatikakkhandhakaṃ · 11. 五百篇复注
11. Pañcasatikakkhandhakaṃ十一、五百篇集
Saṅgītinidānakathāvaṇṇanā结集因缘论注释
§437
437. Pañcasatikakkhandhake pāvāya kusināranti (dī. ni. aṭṭha. 2.231) pāvānagare piṇḍāya caritvā kusināraṃ gamissāmīti addhānamaggappaṭipanno. Mandāravapupphaṃ gahetvāti mahācāṭippamāṇaṃ pupphaṃ āgantukadaṇḍake ṭhapetvā chattaṃ viya gahetvā. Addasaṃ khoti āgacchantaṃ dūratova addasaṃ. Disvā ca pana ‘‘pucchissāmi naṃ bhagavato pavatti’’nti cittaṃ uppādetvā ‘‘sace kho pana nisinnakova pucchissāmi, satthari agāravo kato bhavissatī’’ti uṭṭhahitvā ṭhitaṭṭhānato apakkamma chaddanto nāgarājā maṇicammaṃ viya dasabaladattiyaṃ meghavaṇṇapaṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhāpetvā satthari katena gāravena ājīvakassa abhimukho hutvā ‘‘apāvuso amhākaṃ satthāraṃ jānāsī’’ti āha. Kiṃ pana satthu parinibbānaṃ jānanto pucchi ajānantoti? Āvajjanappaṭibaddhaṃ khīṇāsavānaṃ jānanaṃ. Anāvajjitattā panesa ajānanto pucchīti eke. Thero samāpattibahulo rattiṭṭhānadivāṭṭhānaleṇamaṇḍapādīsu niccaṃ samāpattiphaleneva yāpeti. Kulasantakampi gāmaṃ pavisitvā dvāre samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhitova bhikkhaṃ gaṇhāti. Thero kira ‘‘iminā me pacchimena attabhāvena mahājanānuggahaṃ karissāmi, ye mayhaṃ bhikkhaṃ vā denti, gandhamālādīhi vā sakkāraṃ karonti, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hotū’’ti evaṃ karoti. Tasmā samāpattibahulatāya na jāni. Iti ajānantova pucchīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hettha ajānanakāraṇaṃ atthi. Abhilakkhitaṃ satthu parinibbānaṃ ahosi dasasahassilokadhātukampanādīhi nimittehi. Therassa pana parisāya kehici bhikkhūhi bhagavā diṭṭhapubbo, kehici na diṭṭhapubbo. Tattha yehi diṭṭhapubbo, tepi passitukāmāva. Yehipi adiṭṭhapubbo, tepi passitukāmāva. Tattha yehi na diṭṭhapubbo, te abhidassanakāmatāya gantvā ‘‘kuhiṃ bhagavā’’ti pucchantā ‘‘parinibbuto’’ti sutvā sandhāretuṃ na sakkhissanti. Cīvaraṃ chaḍḍetvā ekavatthā vā dunnivatthā vā urāni paṭipisantā parodissanti. Tattha manussā ‘‘mahākassapena saddhiṃ āgatapaṃsukūlikā sayampi itthiyo viya parodanti, te kiṃ amhe samassāsentī’’ti mayhaṃ dosaṃ dassanti. Idaṃ pana suññaṃ mahāraññaṃ, idha yathā tathā rodantesu doso natthi. Purimataraṃ sutvā nāma sokopi tanuko hotīti bhikkhūnaṃ satuppādalābhatthaṃ jānantova pucchi.
第四百三十七节《五百结集律》中记载，描写比库们在洁净庄严的库西那城聚集托钵行乞，准备前往库西那的情形。比库们决定此行是依循正法之路。有人取来曼陀罗花，为迎接来访者铺设一把与大伞相当尺寸的花毯，仿佛撑开一柄花状的遮阳伞。守门的城王远远望见来者，心生敬意，思忖要向世尊问讯法义发展情况。忽然起身，披一件如彩云般华丽的袈裟，戴上闪亮的指甲饰品，双手合掌，表现对世尊的无上尊敬，如此以极为恭敬的姿态亲近教诲者阿阇黎，表明“我们知道此为我等的导师”。对导师涅槃的认知，却有知者与无知者之别。无知者称其为不知，无愚者则了知已灭阿阇黎的涅槃义理。长老们昼夜在禅堂、法座等地常修三昧功德，常以三昧果报自乐。家族中少壮男子进村入门，受三昧加持而出现光明，长老以此自念：“由此我凭自身荣耀，将护持供养我的众多善士及香花礼敬他人，这对他们皆是大福报。”由此显现三昧习行功德之普遍，而不因无知而废止，故称为“无知者问”，此不能受理为理据。众所希冀的世尊涅槃，是因十万大千世界震动等众多因缘而显。弟子众集合，部分曾亲见世尊，部分未亲见，亲见者欲见法义，未亲见者则因不见产生幻想。舍去袈裟，挖地而坐，有时赤膊，有时裸露大腿坐卧。此中有人以大咖萨巴为首，和袈裟衣着之妇女一同哭泣，责备他人的愚痴与无知。在这空旷的大树林中，哭泣的人无所怨恨。听闻此说，佛弟子的善根增进者得知这即便悲痛，也不生谤事者之教益。
Ajja sattāhaparinibbutoti ajja divasato paṭilomato sattame ahani parinibbuto. Tato me idanti tato samaṇassa gotamassa parinibbutaṭṭhānato. Avītarāgāti puthujjanā ceva sotāpannasakadāgāmino ca. Tesañhi domanassaṃ appahīnaṃ, tasmā tepi bāhā paggayha kandanti, ubho hatthe sīse ṭhapetvā rodanti. Chinnapātaṃ papatantīti chinnānaṃ pāto viya chinnapāto, taṃ chinnapātaṃ, bhāvanapuṃsakaniddesoyaṃ, majjhe chinnā viya hutvā yato vā tato vā patantīti attho. Āvaṭṭantīti abhimukhabhāvena vaṭṭanti. Yattha patitā, tato katipayaratanaṭṭhānaṃ vaṭṭanavaseneva gantvā puna yathāpatitameva ṭhānaṃ vaṭṭanavasena āgacchanti. Vivaṭṭantīti yattha patitā, tato nivaṭṭanti, patitaṭṭhānato parabhāgaṃ vaṭṭamānā gacchantīti attho. Apica purato vaṭṭanaṃ āvaṭṭanaṃ, passato pacchato ca vaṭṭanaṃ vivaṭṭanaṃ. Tasmā dve pāde pasāretvā sakiṃ purato sakiṃ pacchato sakiṃ vāmato sakiṃ dakkhiṇato samparivaṭṭamānāpi āvaṭṭanti vivaṭṭantīti vuccanti. Vītarāgāti pahīnadomanassā iṭṭhāniṭṭhesu nibbikāratāya silāthambhasadisā anāgāmikhīṇāsavā. Kāmañhi domanasse asatipi ekacco rāgo hotiyeva, rāge pana asati domanassassa asambhavoyeva. Tadekaṭṭhabhāvato hi rāgappahānena pahīnadomanassā vuttā, na khīṇāsavā eva.
今世的刚刚涅槃，乃指今日（日内）第七个斜分时的灭度。于是我立于那个尊者果德玛比库涅槃处。无尘者为凡夫，亦为初觉及二果、三果得者。对此皆无忧愁，故此等亦携子女哭泣，将双手按于头顶悲恸。所谓“断落”谓枝叶断落，如断枝落叶之意义。此“断落”者，乃修行者之喻，言修行者中途有断灭，故而如叶落枝断。环绕之意谓由面向而旋转。其意处于断落之处，若依几个宝石之座绕圈旋转，复又回至原处，犹如复倒之轮。复倒之意，谓从前方旋转即为环绕，从后方旋转即为复倒。故即使双脚张开，一前一后，一左一右相环绕，即为环绕与复倒。无尘意指除去了忧苦，对所乐之事不起染着，常如岩石柱石般坚定，称为无尘斩断者。若于贪欲生苦中有不实之欲，即为贪，贪中断除苦不生之欲谛不相合。由孰根由，莲花弃除贪欲，即是苦不生起，但此非无尘者也。
Sabbeheva piyehītiādīsu piyāyitabbato piyehi manavaḍḍhanato manāpehi mātāpitābhātābhaginīādikehi. Nānābhāvoti jātiyā nānābhāvo, jātianurūpagamanena visuṃ bhāvo, asambaddhabhāvoti attho. Vinābhāvoti maraṇena vinābhāvo, cutiyā tenattabhāvena apunapavattanato vippayogoti attho. Aññathābhāvoti bhavena aññathābhāvo, bhavantaraggahaṇena ‘‘kāmāvacarasatto rūpāvacaro hotī’’tiādinā tatthāpi ‘‘manusso devo hotī’’tiādinā ca purimākārato aññākāratāti attho. Tanti tasmā. Kutettha labbhāti kuto kuhiṃ kasmiṃ nāma ṭhāne ettha etasmiṃ khandhappavatte yaṃ taṃ jātaṃ…pe… mā palujjīti laddhuṃ sakkā, na sakkā eva tādisassa kāraṇassa abhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo, tasmā dasa pāramiyo pūretvāpi sambodhiṃ patvāpi dhammacakkaṃ pavattetvāpi yamakapāṭihāriyaṃ dassetvāpi devorohaṇaṃ katvāpi yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, tañca tathāgatassapi sarīraṃ mā palujjīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, rodantenapi kandantenapi na sakkā taṃ kāraṇaṃ laddhunti.
「咸悉亲」等词，谓诸亲爱者应当赐予喜乐，以致众亲如父母兄弟姐妹等因缘相续，故称「多种缘起」之意。「多种缘起」者即为种种出生之差别。以出生之不同，分别相应之差异，谓诸身不同，生死别离，因遇不同而分别，呼作「不和合之义」。无者“非无”相对称，即死亡相对生存之义，死去即不复返，称为别离。理有他别，谓于生有分别，虽有欲界禁行、色界禁行等，但亦有人成为天亦有人类，故呼为“形像不同”之别。此即所谓「五毒之别」。又所从何生？何所起？何处起？何以名之？何地止住？于此法界现于此蕴，此处即此五蕴现起之地，故于经中言“此何地生”者，谓五蕴之起处。因缘如是，故知生命之所生，非由盲目讷讷获得，亦非无由而无由也。此示现火焰，即以十波乘妙法而成佛道，曾示神迹，登天堂，立特点等，皆因是法身不生不灭故。如是如来肉身虽已灭尽，然其法义永不灭，悲泣哀伤者岂可得病哉？故以此义问者，谓不可见此为涅槃之因，故为不可以。
Tena kho panāvuso, samayena subhaddo nāma vuḍḍhapabbajitotiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ nidānavaṇṇanāyaṃ (sārattha. ṭī. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā) vuttanayameva.
于是朋友，论到时节者，如昔有位名为苏婆陀的老修行者出家当时种种应说之事，此即是因缘阐述。
Saṅgītinidānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 结集因缘论注释完毕。
Khuddānukhuddakasikkhāpadakathāvaṇṇanā小小学处论注释
§441
441.Samūhaneyyāti ākaṅkhamāno samūhanatu, yadi icchati, samūhaneyyāti attho. Kasmā pana ‘‘samūhanathā’’ti ekaṃseneva avatvā ‘‘ākaṅkhamāno samūhaneyyā’’ti vikappavacaneneva bhagavā ṭhapesīti? Mahākassapassa ñāṇabalassa diṭṭhattā. Passati hi bhagavā ‘‘samūhanathāti vuttepi saṅgītikāle kassapo na samūhanissatī’’ti, tasmā vikappeneva ṭhapesi. Yadi asamūhananaṃ diṭṭhaṃ, tadeva ca icchitaṃ, atha kasmā bhagavā ‘‘ākaṅkhamāno samūhanatū’’ti avocāti? Tathārūpapuggalajjhāsayavasena. Santi hi keci khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samādāya vattituṃ anicchantā, tesaṃ tathā avuccamāne bhagavati vighāto uppajjeyya, taṃ tesaṃ bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Tathā pana vutte tesaṃ vighāto na uppajjeyya, amhākamevāyaṃ doso, yato amhesuyeva keci samūhananaṃ na icchantīti . Keci ‘‘sakalassa pana sāsanassa saṅghāyattabhāvakaraṇatthaṃ tathā vutta’’nti vadanti. Yaṃ kiñci satthārā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ samaṇā sakyaputtiyā sirasā sampaṭicchitvā jīvitaṃ viya rakkhanti. Tathā hi te ‘‘khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni ākaṅkhamāno saṅgho samūhanatū’’ti vuttepi na samūhaniṃsu. Aññadatthu purato viya tassa accayepi rakkhiṃsuyevāti satthu sāsanassa saṅghassa ca mahantabhāvadassanatthampi tathā vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi āyasmā ānando aññepi vā bhikkhū ‘‘katamaṃ pana, bhante, khuddakaṃ, katamaṃ anukhuddaka’’nti na pucchiṃsu samūhanajjhāsayasseva abhāvato, teneva ekasikkhāpadampi apariccajitvā sabbesaṃ anuggahetabbabhāvadassanatthaṃ ‘‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakānī’’tiādimāhaṃsu. Evañhi vadantehi ‘‘khuddānukhuddakā ime nāmā’’ti avinicchitattā sabbesaṃ anuggahetabbabhāvo dassito hoti.
第四百四十一节，“samūhaneyyāti”意为若欲求则可求，“samūhaneyyāti”意味求之。世尊为何以单独形式说“samūhanathā”（现集体意）而后又说“ākaṅkhamāno samūhaneyyā”（意为期望而求）？此因见大咖萨巴智慧通达。因世尊观察，尽管说“集结者”，在结集期间咖萨巴亦未定议集结事务，故只做变通措辞而说成“期望集结”。如果未见集结乃合意之事，世尊为何又言“期望而集结”？此乃因人心差异。众多比库虽愿依小法条生活，但有部分生怨恨，如此方面之矛盾，若强行主张将生怨恨，最终为世间诸不善之因。故经文特言，不生诸怨恨，乃我等之过，因我等中有不愿集结者。有些人大言“为护持整体僧团教法促成集结”，则是为护持世尊所定戒律。比库们以最高戒为先导，坚守虽小戒条如首颅衣裳部门，由如来传授不毁坏正法，彼等严守戒律如护命般。于是阿难尊者等未曾发问“小戒为何？小法为何？”，乃因无集结疑惑，遂得统一遵守小戒。当如是言者，则表明小戒和小法乃必遵守之故。
§442
442.Athakho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesīti ettha pana keci vadanti ‘‘bhante nāgasena, katamaṃ khuddakaṃ, katamaṃ anukhuddakanti milindaraññā pucchite ‘dukkaṭaṃ mahārāja, khuddakaṃ, dubbhāsitaṃ anukhuddaka’nti (mi. pa. 4.2.1) vuttattā nāgasenatthero khuddānukhuddakaṃ jāni, mahākassapatthero pana taṃ ajānanto ‘suṇātu me āvuso’tiādinā kammavācaṃ sāvesī’’ti, na taṃ evaṃ gahetabbaṃ. Nāgasenatthero hi paresaṃ vādapathopacchedanatthaṃ saṅgītikāle dhammasaṅgāhakamahātherehi gahitakoṭṭhāsesu antimakoṭṭhāsameva gahetvā milindarājānaṃ saññāpesi, mahākassapatthero pana ekasikkhāpadampi asamūhanitukāmatāya tathā kammavācaṃ sāvesi.
第四百四十二节，时至大阿阇黎大咖萨巴召集僧团。此中有人问：“尊者龙军，比库，小戒为何？小法为何？”因《弥兰陀文献》曾言：“无善大王，小戒，恶说小法”等语，故尊者龙军知晓小戒小法；而大咖萨巴尊者则不知，因不愿集结，故而有不当语出。龙军尊者为制止他人纷争，于诵法会末段，收录法典集结文卷，向弥兰陀王说明；而大咖萨巴尊者仅因不愿集结，才出言不善。
Tattha gihigatānīti gihipaṭisaṃyuttānīti vadanti. Gihīsu gatāni, tehi ñātāni gihigatānīti evaṃ panettha attho daṭṭhabbo. Dhūmakālo etassāti dhūmakālikaṃ citakadhūmavūpasamato paraṃ appavattanato. Appaññattantiādīsu (dī. ni. aṭṭha. 2.136; a. ni. aṭṭha. 3.7.23) navaṃ adhammikaṃ katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā bandhantā appaññattaṃ paññapenti nāma purāṇasanthatavatthusmiṃ sāvatthiyaṃ bhikkhū viya. Uddhammaṃ ubbinayaṃ sāsanaṃ dīpentā paññattaṃ samucchindanti nāma vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā viya. Khuddānukhuddakā pana āpattiyo sañcicca vītikkamantā yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya na vattanti nāma assajipunabbasukā viya. Navaṃ pana katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā abandhantā, dhammato vinayato sāsanaṃ dīpentā, khuddānukhuddakampi ca sikkhāpadaṃ asamūhanantā appaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattanti nāma āyasmā upaseno viya āyasmā yaso kākaṇḍakaputto viya ca.
此处所谓『居士来往者』，谓与居士相应者也。居士往来者，指其亲属，即所谓『居士来往者』，此义于此教法中当作此解。『烟尘时』，即烟尘时节，指如烟尘般遮蔽视线之时，即此时小断已息之后尚未长断复起之际。『小断』及其余，见《长部尼柯耶》、 《中部增支部》等处记载，即指新违犯戒律或小戒小节束缚时谓之小断，如昔日世尊时舍卫城中比库之类也。『仰起扰乱教法』，谓如瓦解教法者，指已灭尽百年之世尊时代时，毗舍离国迦颇笈多族群如瓦解教法者。『小违犯聚集弃绝』，犹如阿萨迦比库者般，愈来愈违犯戒律，不守戒律。『不违犯新戒律』者，谓弃绝新起违犯戒律，而依教法戒律正集持者，如长老优波仙乃与誉者加干达迦子者等也。
§443
443.Bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāneti vesāliṃ nissāya cāpāle cetiye viharantena bhagavatā –
443.世尊因缘于威沙离城，依止于查帕拉修塔塔而住。
‘‘Ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenacetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakacetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambacetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtacetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadacetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālacetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho pana, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti (dī. ni. 2.166) –
世尊曰：『安那达，威沙离颇美之地，尤以乌德那寺，果德玛寺，沙坦布寺，波侯怛寺，萨兰达寺，查帕拉寺诸寺尤为可爱。安那达，若有人修持增长具足传说的四种神通力，集一处，坚定不动，熟知如实，善巧具足者，彼人其志愿长久坚固永存。安那达，如来亦复如是修持增长具足四种神通力，集一处，坚定不动，熟知如实、善巧具足者，其志愿亦恒长久坚固永存。』（见《长部增支部》第2卷第166经）
Evaṃ oḷārike nimitte kayiramāne.
因缘于威沙离城，世尊于查帕拉修塔塔作如是言。
Mārena pariyuṭṭhitacittoti mārena ajjhotthaṭacitto. Māro hi yassa sabbena sabbaṃ dvādasa vipallāsā appahīnā, tassa cittaṃ pariyuṭṭhāti. Therassa ca cattāro vipallāsā appahīnā, tenassa māro cittaṃ pariyuṭṭhāsi. So pana cittapariyuṭṭhānaṃ karonto kiṃ karotīti? Bheravaṃ rūpārammaṇaṃ vā dasseti, saddārammaṇaṃ vā sāveti, tato sattā taṃ disvā vā sutvā vā satiṃ vissajjetvā vivaṭamukhā honti, tesaṃ mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayaṃ maddati, tato visaññāva hutvā tiṭṭhanti . Therassa panesa mukhena hatthaṃ pavesetuṃ kiṃ sakkhissati, bheravārammaṇaṃ pana dassesi, taṃ disvā thero nimittobhāsaṃ na paṭivijjhi.
所谓魔心动摇意，即魔心起相反意念。魔者，其一一有关十二种堕落之因悉复灭除，则心动摇。尊者虽得十二种堕落悉复灭除，然魔心仍摇动之。彼于心摇动中，作何所为？现示怖畏之色相或声响，众生见之闻之，若失念便恐怖，面色惊慌，因面向着其以手触心脏，心中生怜爱意，继以疑惑，站立坚定。尊者如何能使其手入尊者口中乎？示现怖畏神相，尊者见之不解其示现妙相之意。
Khuddānukhuddakasikkhāpadakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 小小学处论注释完毕。
Brahmadaṇḍakathāvaṇṇanā梵罚论注释
§445
445.Ujjavanikāyāti paṭisotagāminiyā. Rajoharaṇanti rajopuñchanī. Na kulavaṃ gamentīti niratthakavināsanaṃ na gamenti. Kucchito lavo kulavo, anayavināsoti vuttaṃ hoti. ‘‘Dhammavinayasaṅgītiyā’’ti vattabbe saṅgītiyā vinayappadhānattā ‘‘vinayasaṅgītiyā’’ti vuttaṃ. Vinayappadhānā saṅgīti vinayasaṅgīti. Sesamettha suviññeyyamevāti.
445.乌珈瓦尼即往还接应者。『去污取失』者，即取除污垢。非门第废亡者，实则无益破坏非也。如龟破壳舟者，谓此喻也。『僧团聚会』者，即依止律法之义。谓依止律法组织聚会者『律法聚会』之名。如其余有义，应当明白此义。
Pañcasatikakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 五百篇集注释完毕。