三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页复注律藏复注波逸提·大品复注7. 应学法篇复注

7. Sekhiyakaṇḍaṃ · 7. 应学法篇复注

35 段 · CSCD 巴利原典
7. Sekhiyakaṇḍaṃ七、应学法篇
1. Parimaṇḍalavaggavaṇṇanā一、周圆品释
Sekhiyesu sikkhitasikkhenāti catūhi maggehi tisso sikkhā sikkhitvā ṭhitena, sabbaso pariniṭṭhitakiccenāti vuttaṃ hoti. Tādināti aṭṭhahi lokadhammehi akampiyaṭṭhena tādinā.
受教者经过修习修行,在四种道法中,完成了三种训练后,便称为已经完成了一切应行之事。所谓『如此者』,指在八事世界法中坚定不动,如此坚固不动者即为『如此者』。
§576
576.Sikkhā karaṇīyāti ‘‘evaṃ nivāsessāmī’’ti ārāmepi antaragharepi sabbattha sikkhā kattabbā. Ettha ca yasmā vattakkhandhake vuttavattānipi sikkhitabbattā sekhiyāneva honti, tasmā pārājikādīsu viya paricchedo na kato, cārittanayadassanatthañca ‘‘yo pana bhikkhu olambento nivāseyya, dukkaṭa’’nti evaṃ āpattināmena avatvā ‘‘sikkhā karaṇīyā’’ti evaṃ sabbasikkhāpadesu pāḷi āropitā. Padabhājane pana ‘‘āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā sabbattha anādariyakaraṇe dukkaṭaṃ veditabbaṃ. Vuttanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Yasmā aṭṭhaṅgulamattaṃ otāretvā nivatthameva nisinnassa caturaṅgulamattaṃ hoti, tasmā ubhopete aṭṭhakathāvādā ekaparicchedā. Te sabbeti nivāsanadosā.
576.所谓应行之训练,是指在庭院中、房屋内部、各处场合均应行训练。由于此处根据律藏中所说应修习,虽为初学者亦当修持,因此未作如违反巴拉基等罪章般的划分,目的在于显示行为戒规范之示范。经中以『若比库粗暴居住,则为恶行』之罪名,以此类推,即说为『应行之训练』,此乃巴利律典诸戒中规定。因脚掌略超出约八指而坐下者,实占四指之地,故二说合一于此经义。以上皆为居住不当之过失。
Taṃ panāti taṃ anādariyaṃ. Kiñcāpi kurundivādaṃ pacchā vadantena ‘‘parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpattī’’ti ayamattho patiṭṭhāpito, tathāpi nivāsanavattaṃ sādhukaṃ uggahetabbameva. Sañcicca anuggaṇhantassa anādariyaṃ siyā. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. parimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘ajānantassāti parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpatti, apica nivāsanavattaṃ uggahetabba’’nti.
所谓此乃不敬之事。且论者以『无知者安置边界,非触罪』为由解释,然安置边界之过仍须正行。此外,针对监督者之不敬亦当明辨。故于相应注释中,云『无知者安置边界不罚,且安置边界过失须承认』。
Sacittakanti vatthuvijānanacittena paṇṇattivijānanacittena ca sacittakaṃ ‘‘anādariyaṃ paṭiccā’’ti vuttattā. ‘‘Pāṇātipātādi viya nivāsanadoso lokagarahito na hotīti paṇṇattivajja’’nti phussadevatthero āha. Upatissatthero pana ‘‘yasmā anādariyavaseneva āpajjitabbattā kevalaṃ akusalameva, tañca pakatiyā vajjaṃ, sañcicca vītikkamanañca domanassitasseva hoti, tasmā lokavajjaṃ akusalacittaṃ dukkhavedana’’nti āha. Anādariyaṃ, anāpattikāraṇābhāvo, aparimaṇḍalanivāsananti imāni panettha tīṇi aṅgāni. Yathā cettha, evaṃ sabbattha purimāni dve tattha tattha vuttapaṭipakkhakaraṇañcāti tīṇiyeva honti.
所谓有意,是指以知觉心识及概念心认知而言,此被称作『由于不敬而生』。传说为大护法天尊所说,斥责“杀生等居住之过非世间所容”,因有意见而非仅概念观点。又传小护法天尊说:“因仅由不敬而生,必为不善行,且伴随忏悔,忧恼烦恼,故为世间责罚,是缘不善心苦受之故。”所谓不敬、不惹罪因、不设置边界为此三因。正如此处,诸处皆有前文所述之法相反。三者相应严明不虚。
§577
577. Dutiyādīsu anekappakāraṃ gihipārutanti setapaṭapārutaṃ paribbājakapārutaṃ ekasāṭakapārutantiādi anekappabhedaṃ gihipārutaṃ. Tassattho khandhakeyeva āvi bhavissati. Vihārepīti buddhupaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ.
577.从第二条开始,有多种差别家居漏设之过,如家居不适漏设、修行人漏设、单独住漏设等诸多差别。此义依律藏诸篇自会明了。所谓庵栖,即为佛陀修道初期所安住之处。
§578
578. ‘‘Suppaṭicchanno’’ti vuttattā ‘‘sasīsaṃ pāruto sabbathā suppaṭicchannattā suppaṭicchanno nāma hotī’’ti yassa siyā, taṃ sandhāyāha ‘‘na sasīsaṃ pārutenā’’tiādi.
578.云“屋顶覆有软瓦”,谓若屋顶覆瓦,且常被完善覆盖,即称为软瓦屋顶。因应此故,有续说“非瓦顶”之说法,用以明辨各类覆盖状况。
§582
582.Ekasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvāti ettha ‘‘gacchantopi parissayābhāvaṃ oloketuṃ labhatiyeva, tathā gāme pūja’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
582. 于某一处立定者,谓之「即便行进,亦得观察无危害之所在,其于村落亦复如是受敬奉」,此三语皆记载于结节句中。
Parimaṇḍalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 周圆品释毕。
2. Ujjagghikavaggavaṇṇanā二、笑品释
§586
586. Dutiyavagge hasanīyasmiṃ vatthusminti hāsajanake kāraṇe.
586. 第二篇章《笑说篇》中,谓之「论及可笑之缘由」。
Ujjagghikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 笑品释毕。
3. Khambhakatavaggavaṇṇanā三、叉腰品释
§603
603. Tatiyavagge patte saññā pattasaññā, sā assa atthīti pattasaññī, attano bhājane upanibandhasaññī hutvāti attho. Byañjanaṃ pana anādiyitvā atthamattameva dassetuṃ ‘‘patte saññaṃ katvā’’ti vuttaṃ.
603. 第三篇章所述「色取现行」,色取现行即「色取现行者」,意指对自身所食所依之执取。至于涵义,未明言,仅是为明示意旨故言作「色取现行之意成」。
§604
604.Oloṇīti ekā byañjanavikati. ‘‘Yo koci suddho kañjikatakkādirasao’’ti keci. Sākasūpeyya-ggahaṇena yā kāci sūpeyyasākehi katā byañjanavikati vuttā. Maṃsarasādīnīti ādi-saddena avasesā sabbāpi byañjanavikati saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘ṭhapetvā pana sūpaṃ avasesā sabbāpi sūpeyyā byañjanavikati rasaraso nāma hotī’’ti.
604. 「抱」者,谓音变之变格。有言:「任何清净物如小谷等皆为物味。」引用借喻之取样法,即一些可作物味之用的种类皆称物味。关于肉类及其余,以首音辨别余音皆属物味,总合而言不可或缺。于此小表注疏(疑问八·类取略说)中记载:「虽置物味,余皆可归于物味,味之为味者也。」
§605
605.Samapuṇṇanti adhiṭṭhānupagassa pattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ anatikkāmetvā racitaṃ. Samabharitanti tasseva vevacanaṃ. Phalāphalādīti ādi-saddena odanādimpi saṅgaṇhāti. Heṭṭhā orohatīti samantā okāsasabbhāvato cāliyamānaṃ heṭṭhā bhassati. Matthake thūpīkataṃ pūvameva vaṭaṃsakasadisattā ‘‘pūvavaṭaṃsaka’’nti vuttaṃ. Pupphavaṭaṃsakādīsupi eseva nayo.
605. 充满者,谓对受持者缘故,色取之终缘所记之圈痕不越越所造作。充满一词即为此辞。果实等集合者,以首音包含如汤米等亦统摄之。下曰“向下流动”,谓周遍均处凡轮转者,向下流动称之。对此聚集诸类似蒴果等者,先前即有人称之为“先果聚集”,连花果聚集亦同理。
Yasmā ‘‘samatittiko piṇḍapāto paṭiggahetabbo’’ti vacanaṃ piṇḍapāto sampuṇṇo paṭiggahetabboti dīpeti, tasmā attano hatthagate patte piṇḍapāto diyyamāno thūpīkatopi ce hoti, vaṭṭatīti dīpeti. ‘‘Thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassā’’ti hi vacanaṃ paṭhamaṃ thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ pacchā paṭiggaṇhato āpattīti dīpeti. ‘‘Patte paṭiggaṇhato ca thūpīkataṃ hoti, vaṭṭati athūpīkatassa paṭiggahitattā, payogo pana natthi aññatra pubbadesā’’ti kenaci vuttaṃ, taṃ na sārato paccetabbaṃ. ‘‘Na thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhātī’’ti vacanaṃ paṭhamaṃ thūpīkatasseva pacchā paṭiggaṇhanaṃ dīpeti. Na hi hatthagatepi patte diyyamānaṃ thūpīkataṃ gaṇhanto thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanto nāma na hoti, na ca tena samatittiko piṇḍapāto paṭiggahitoti sakkā viññātuṃ. ‘‘Thūpīkata’’nti ca bhāvanapuṃsakaniddese gayhamāne ayamattho suṭṭhutaraṃ pākaṭoyevāti.
因言「对施受持亦当公允」而明示受持已满施捨,故言即便自手中置于色取者若为聚集者,谓之轮转。言曰「聚集之施施者受持,若有所违误」,此言意指初为聚集之施后受持即生违误。又有说:「于色取中受持聚集者,轮转;不聚集者于受持时则无此用处,但仅限于前次安排者。」此不可采信。言曰「不受持聚集施者」,初为聚集之后受持亦为否定。以事实论,手中所置受纳聚集者与受持聚集施并非等同,亦不可识别为对施的公允受持。故“聚集”一词于比率教义中说者,意旨更明言诸法之精要也。
Khambhakatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 柱品释义已毕。
4. Sakkaccavaggavaṇṇanā4. 恭敬品释义
§608
608. Catutthavagge sapadānanti ettha dānaṃ vuccati avakhaṇḍanaṃ, apetaṃ dānato apadānaṃ, anavakhaṇḍananti attho. Saha apadānena sapadānaṃ, avakhaṇḍanavirahitaṃ , anupaṭipāṭiyāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā’’ti.
第四章中,划分地说,此处所称“布施”为不可破坏的(avakhaṇḍanaṃ),即不可破坏的布施;“非离弃施”(apetaṃ dānato apadānaṃ),意指布施后的不退转;“不可破坏”之意即为此。所谓“随离弃物为不可破坏、无缺损、无违顺行为”,即是指此义。因此说“凡处皆不懈怠,不违顺地持行”,以此说明。
§611
611. Yasmiṃ samaye ‘‘pāṇo na hantabbo’’ti rājāno bheriṃ carāpenti, ayaṃ māghātasamayo nāma. Idha anāpattiyaṃ gilāno na āgato, tasmā gilānassapi āpatti. Sūpodanaviññattisikkhāpade asañcicca assatiyāti ettha ‘‘mukhe pakkhipitvā puna vippaṭisārī hutvā chaḍḍentassa aruciyā pavisante ‘asañciccā’ti vuccati, viññattimpi aviññattimpi etasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ sahasā gahetvā bhuñjante ‘assatiyā’ti vuccatī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
第六章十一节中,所谓“王者时不应杀生”(pāṇo na hantabbo)时,国王弃锣停止击鼓,此时被称为“正月时节”(māghātasamayo)。此时无病者无错,故病者亦不受罪责。关于释迦牟尼佛的出家戒除法,言“若有人将食物投入口中,继即反吐,不再咽下,则称为‘不安心’(asañciccā);愈知者与不知者二者同处一地,忽而夺取食物食用,名为‘存在’(assatiyā)”,此释见于三处经文结节中。
§614-615
614-615. Ujjhāne saññā ujjhānasaññā, sā assa atthīti ujjhānasaññī. ‘‘Mayūraṇḍaṃ atimahanta’’nti vacanato mayūraṇḍappamāṇo kabaḷo na vaṭṭati. Keci pana ‘‘mayūraṇḍato mahanto na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ, ‘‘nātimahanta’’nti ca atimahantasseva paṭikkhittattā khuddake āpatti na dissati. ‘‘Mayūraṇḍaṃ atimahantaṃ, kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakaṃ, tesaṃ vemajjhappamāṇo’’ti iminā pana sāruppavasena khuddakampi paṭikkhipitvā paricchedo na dassitoti veditabbaṃ.
第六章十四至十五节中,所谓“唤醒时所起念觉”为“觉醒念觉”,即有此念者称为“觉醒念觉者”。“孔雀羽毛极大”(mayūraṇḍaṃ atimahanta)的说辞,是指孔雀尾羽极长广而不卷曲。有人却说“孔雀尾大时不可卷曲”,此说不可采纳,“不极大”即相反说,虽驳斥极大,却见不到较小处的过失。此处以“孔雀羽极大,小鸡尾巴极小”为例,示意并列比较范围中小者虽驳斥,大者仍存破坏。借此表述告知,此处并非无此差别,而是以此类比显示不可忽视破坏之处,故章节被含蓄地否定。
Sakkaccavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 恭敬品释义已毕。
5. Kabaḷavaggavaṇṇanā5. 团食品释义
§618
618. Pañcamavagge sabbaṃ hatthanti ettha hattha-saddo tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘hatthamuddā’’tiādīsu viya, samudāye pavattavohārassa avayavepi vattanato ekaṅgulimpi mukhe pakkhipituṃ na vaṭṭati.
第五章中所言“全部都是手”,此处“手”一词,在十一指节上也应理解;例如“执手印”等语。论说传布时,乃至构成部位,虽微小如指节之一指亦不可置入口中或咽下,谓之不可为传布部分。
Kabaḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 团食品释义已毕。
6. Surusuruvaggavaṇṇanā6. 速速品释义
§627
627. Chaṭṭhavagge sītīkatoti sītaṭṭo, sītapīḷitoti vuttaṃ hoti. Silakabuddhoti parihāsavacanametaṃ. Silakañhi kañci disvā ‘‘buddho aya’’nti voharanti.
627. 第六品中,『寒冷者』者,受寒所恼、为寒所逼迫之义也。『石雀觉者』者,此乃戏谑之语也。盖见某石雀时,人们便称之曰『此乃觉者』。
§634
634.Vilīvacchattanti veṇuvilīvehi kataṃ chattaṃ. Tatthajātakadaṇḍakena katanti tālapaṇṇaṃ saha daṇḍakena chinditvā tameva chattadaṇḍaṃ karonti gopālakādayo viya, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Chattapādukāya vā ṭhitaṃ hotīti ettha chattapādukā vuccati chattādhāro. Yasmiṃ chattaṃ apatamānaṃ katvā ṭhapenti, tādisikāya chattapādukāya ṭhitaṃ chattaṃ ‘‘chatta’’nti ajjhāharitabbaṃ. ‘‘Chattaṃ chattapādukāya ṭhita’’ntipi paṭhanti, tatthāpi ayamevattho.
第六章三十四节中,“开放的伞”称为用芦苇等编成的伞盖。像出生时使用的棍伞,牧童等用棍切断芭蕉树叶,合成此伞棍,谓之“伞杆”。伞下的支撑物称作“伞足”。若伞盖据伞足而立,则称此伞为“伞”本身。即使读为“伞盖立于伞足之上”,其涵义亦同。
§637
637.Cāpoti majjhe vaṅkā kācadaṇḍasadisā dhanuvikati. Kodaṇḍoti vaṭṭaladaṇḍā dhanuvikati. Paṭimukkanti pavesitaṃ laggitaṃ.
弓弩之中有弯曲者,如竹弓一般,称为‘弯弓’。螺旋形的弓则如圆筒般弯曲,称为‘螺旋弓’。正面则指进入并附着的部分。
Surusuruvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 苏儒苏儒品释已毕。
7. Pādukavaggavaṇṇanā7. 鞋品释
§647
647. Sattamavagge paṭicchanno hutvāti so kira rattibhāge uyyānaṃ gantvā ambaṃ abhiruhitvā sākhāya sākhaṃ ambaṃ olokento vicari. Tassa tathā karontasseva ratti vibhāyi. So cintesi ‘‘sace idāni otaritvā gamissāmi, disvā maṃ coroti gahessanti, rattibhāge gamissāmī’’ti. Athekaṃ viṭapaṃ abhiruhitvā nilīno acchi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. So rukkhato otaranto ekaṃ olambinisākhaṃ gahetvā tesaṃ ubhinnampi antare patiṭṭhāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tesaṃ dvinnampi antarā rukkhato patito’’ti. Pāḷiyā atthaṃ na jānantīti attano gahaṇassa atthaṃ na jānanti.
第七品中有言:夜间遮蔽时,他曾至园中,攀登树杈,观察着枝上枝与枝上的果实。夜色如同这般分明。他思忖说:“若此时下去,别人见到我盗取必定会抓住我,夜间才能去。”于是攀登一棵黄色树,从中取下一枝,并将其两端固定于其他树上。对此有说法称:“这两端之间自树上落下”。由于他不懂巴利语的含义,故不明白其中的含义。
Jātakapāḷiyaṃ (jā. 1.4.33) pana ayaṃ gāthā –
《本生经巴利语》有云,
‘‘Sabbamidaṃ carimaṃ kataṃ, ubho dhammaṃ na passare;
“此生今世所作一切,
Ubho pakatiyā cutā, yo cāyaṃ mantejjhāpeti;
两法俱未能观察,
Yo ca mantaṃ adhīyatī’’ti. –
两者皆一同死去,唯有此人能了知思维。”——
Evamāgatā. Tassāyamattho (jā. aṭṭha. 3.4.33) – sabbamidaṃ carimaṃ katanti yaṃ amhehi tīhi janehi kataṃ, sabbamidaṃ kiccaṃ lāmakaṃ nimmariyādaṃ adhammikaṃ. Evaṃ attano corabhāvaṃ tesañca mantesu agāravaṃ garahitvā puna itare dveyeva garahanto ‘‘ubho dhammaṃ na passare’’tiādimāha. Tattha ubhoti ime dvepi janā garukārārahaṃ porāṇakadhammaṃ na passanti, tatova dhammapakatito cutā. Dhammo hi paṭhamuppattivasena pakati nāma. Vuttampi cetaṃ –
如此来了。其意如《长部·八法》第三卷第四十三经所说:『所谓终极者,即我们三人所作之事皆属终极,一切所作均是奴役、无礼、违法。』如此,自己盗贼的本性及他们所议论的无礼,彼此鄙视,再而相互厌恶,称『二者皆不通法』等。此处所谓二者,即众人轻视先人教法,因而佛法日益式微。佛法实为最初发生时的中心。此义亦有说法曰:
‘‘Dhammo have pāturahosi pubbe,
『法本来兴盛于昔日,
Pacchā adhammo udapādi loke’’ti. (jā. 1.11.28);
后来邪法于世间兴起。』(《长部》第一卷第十一经第二十八节)
Yo cāyanti yo ca ayaṃ nīce nisīditvā mante ajjhāpeti, yo ca ucce nisīditvā adhīyatīti.
有的人低声密议,有的人高坐潜心研习。
Sālīnanti ayaṃ gāthāpi –
此为度论的歌谣曰:
‘‘Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
『愚者食粥,干净的肉羹。』
Tasmā etaṃ na sevāmi, dhammaṃ isīhi sevita’’nti. (jā. 1.4.34) –
因此说:“我不从事此事,只有圣贤修习法。”
Evaṃ jātake āgatā. Tattha sucinti paṇḍaraṃ parisuddhaṃ. Maṃsūpasecananti nānappakārāya maṃsavikatiyā sittaṃ bhuñje, bhuñjāmīti attho. Sesaṃ pākaṭameva.
如此生起的本生故事,其中有说净洁洁白。所谓食用肉汁,意指用各种方式以肉酱调味食用,欲言食用之义。其余部分亦如所明。
Dhiratthūti dhi atthu, nindā bhavatūti attho, garahāma taṃ mayanti vuttaṃ hoti. Laddhalābhoti dhanalābhaṃ yasalābhañca sandhāya vadati. Vinipātanahetunāti vinipātanassa hetubhāvena. Vutti nāma hotīti yathāvutto duvidhopi lābho apāyasaṃvattanikatāya samparāye vinipātanahetubhāvena pavattanato sampati adhammacaraṇena pavattanato ca vutti nāma hotīti attho. Evarūpā yā vuttīti evarūpā dhanalābhayasalābhasaṅkhātā yā vutti. Adhammacaraṇena vāti vā-saddo sampiṇḍanattho. Tvanti upayogatthe paccattavacanaṃ, taṃ icceva vā pāṭho. Asmāti pāsāṇādhivacanametaṃ.
“Dhiratthu”意指“贬斥”,言外之意为“被指为辱”。“财富之得”是指财物之获得与名誉之获益。所谓“烦恼因”即为烦恼产生的因缘。所谓“习业”是指如所说,这种利益有两种:一是由于堕入恶道而生的烦恼因;二是由于不正当行为而生的习业,二者皆名为习业。所谓如此,是指如财富与名誉这般称为习业。谓因不正行为而起的“vā”字,是合成词之用语。至于“Tvanti”则为指出用语的个别变形,此处即是该读法。“Asma”是指石头的代称。
Pādukavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 鞋品释已毕。
Sesaṃ uttānameva. · 其余者极为明显。
Sekhiyakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 应学法篇已毕。
Adhikaraṇasamathesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ āgataṭṭhāneyeva dassayissāma.
关于调伏事,应当于本注疏中出现之处说明展示。
Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ · 如是《善见》律注疏中显示心要义理
Bhikkhuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《比库分别注释》已完毕。
Mahāvibhaṅgo niṭṭhito. · 《大分别》已完毕。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者。
Bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā
比库尼律藏注释