10. Kosambakakkhandhakaṃ
10. Kosambakakkhandhakaṃ十、国桑比篇集
Kosambakavivādakathāvaṇṇanā国桑比争诤事注释
§451
451. Kosambakakkhandhake sace hoti, desessāmīti subbacatāya sikkhākāmatāya ca āpattiṃ passi. Natthi āpattīti anāpattipakkhopi ettha sambhavatīti adhippāyenāha. Sā panāpatti eva. Tenāha ‘‘so tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosī’’ti.
451. 若有桑毕卡篇中说“若有（戒律）过失，当被教诲”之事，指的是行为过失的烦恼与教化。若无过失，则即使没有过失的倾向（即无过失之见），也能在此发生，故称为规定之义。此即所谓的“过失”，因此说‘他因其过失而有无过失之见’。
§453-454
453-454.Sambhamaatthavasenāti turitatthavasena. ‘‘Akāraṇe tumhehi so bhikkhu ukkhitto’’ti vadeyyāti yasmā pubbe vinayadharassa vacanena ‘‘sace āpatti hoti, desessāmī’’ti anena paṭiññātaṃ, idānipi tasseva vacanena ‘‘asañcicca assatiyā katattā natthettha āpattī’’ti anāpattisaññī, tasmā ‘‘akāraṇe tumhehi so bhikkhu ukkhitto’’ti ukkhepake bhikkhū yadi vadeyyāti adhippāyo. Ukkhittānuvattake vā ‘‘tumhe āpattiṃ āpannā’’ti vadeyyāti yasmā vatthujānanacittenāyaṃ sacittakā āpatti, ayañca udakāvasese udakāvasesasaññī, tasmā sāpattikasseva ‘‘tumhe chandāgatiṃ gacchathā’’ti adhippāyena ‘‘tumhe āpattiṃ āpannā’’ti ukkhittānuvattake vadeyya.
453-454. “因缘义”即“迅速义”。因先前戒律者之言说“若有过失，应被教诲”，此乃世尊所宣布之法。今又以同样言语“未经许可的无常行为，非此处过失”等，称为无过失之见。故称“因无故而被你们指责此比库”，即对此诽谤事加以谴责。若是遵从诽谤行者，则言曰“你们招致过失”，此亦是秉持戒律之故。在水衣洁净程度等事上亦是，故当以“你们循者恶趣而行”之意，断言“你们招致过失”。
§455-456
455-456.Kammaṃ kopetīti ‘‘nānāsaṃvāsakacatuttho ce, bhikkhave, kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīya’’ntiādivacanato (mahāva. 389) sace saṅgho taṃ gaṇapūrakaṃ katvā kammaṃ kareyya, ayaṃ tattha nisinnopi taṃ kammaṃ kopetīti adhippāyo. Upacāraṃ muñcitvāti ettha upacāro nāma aññamaññaṃ hatthena pāpuṇanaṭṭhānaṃ.
455-456. “若行各种不合之行为，比库们，应当禁止而非不作为。”此是大长老论（第389经）之言。若僧团举行集会，并进行此行为，此处规定谓之“令人讨厌之行为”。“放开限制”，即指彼此交还所持物之行为。
§457
457.Bhaṇḍanajātātiādīsu kalahassa pubbabhāgo bhaṇḍanaṃ nāma, taṃ jātaṃ etesanti bhaṇḍanajātā, hatthaparāmāsādivasena matthakaṃ patto kalaho jāto etesanti kalahajātā, viruddhavādabhūtaṃ vādaṃ āpannāti vivādāpannā. Mukhasattīhīti vācāsattīhi. Vitudantāti vijjhantā . Bhagavantaṃ etadavocāti ‘‘idha, bhante, kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā’’tiādivacanaṃ avoca, tañca kho neva piyakamyatāya, na bhedādhippāyena, atha kho atthakāmatāya hitakāmatāya. Sāmaggīkārako kiresa bhikkhu, tasmāssa etadahosi ‘‘yathā ime bhikkhū vivādaṃ āraddhā, na sakkā mayā, nāpi aññena bhikkhunā samagge kātuṃ, appeva nāma sadevake loke aggapuggalo bhagavā sayaṃ vā gantvā attano vā santikaṃ pakkosāpetvā etesaṃ bhikkhūnaṃ khantimettāpaṭisaṃyuttaṃ sāraṇīyadhammadesanaṃ kathetvā sāmaggiṃ kareyyā’’ti atthakāmatāya hitakāmatāya gantvā avoca. Tasmā evamāhāti atthakāmattā evamāha, na bhagavato vacanaṃ anādiyanto. Ye pana tadā satthu vacanaṃ na gaṇhiṃsu, te kiñci avatvā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā aṭṭhaṃsu, tasmā ubhayesampi satthari agāravapaṭipatti nāhosi.
457. 于争执起因等事，前半为“争执”的总称，后半则指具体由诽谤等引发之争执者，谓之“争执起因”。“口舌事端”即谈话引发动乱。 “斩断者”谓阻止争执者。世尊谓：“此处，桑毕卡之比库即为争执起因者”，非因爱欲或分裂之心，而出于利益与利益之间相协作。彼此和合者即好比良师般，世尊因此言：“此等比库生起争执，非我与他比库所能和合，唯有世尊及其使者前来劝导，等谈和合、宽忍与慈爱之法，以达共合”。因此以利益为缘故劝诫之，而非违背世尊语句。若当时有人不应敬重世尊所言，彼等遂离弃导师，变得孤立不合，故双方皆无尊重导师之行。
Kosambakavivādakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 国桑比争诤事注释终了。
Dīghāvuvatthukathāvaṇṇanā迪伽伍事注释
§458
458.Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesītiādīsu bhūtapubbanti idaṃ bhagavā pathavīgataṃ nidhiṃ uddharitvā purato rāsiṃ karonto viya bhavapaṭicchannaṃ purāvutthaṃ dassento āha. Aḍḍhoti issaro. Yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hoti, ayaṃ pana na kevalaṃ aḍḍhoyeva, mahaddhano mahatā aparimāṇasaṅkhena dhanena samannāgatoti āha ‘‘mahaddhano’’ti. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato kāmā bhogā nāma, tasmā pañcakāmaguṇavasena mahantā uḷārā bhogā assāti mahābhogo. Mahantaṃ senābalañceva thāmabalañca etassāti mahabbalo. Mahanto hatthiassādivāhano etassāti mahāvāhano. Mahantaṃ vijitaṃ raṭṭhaṃ etassāti mahāvijito. Paripuṇṇakosakoṭṭhāgāroti koso vuccati bhaṇḍāgārasāragabbho, koṭṭhaṃ vuccati dhaññassa āṭhapanaṭṭhānaṃ, koṭṭhabhūtaṃ agāraṃ koṭṭhāgāraṃ, nidahitvā ṭhapitena dhanena paripuṇṇakoso dhaññānañca paripuṇṇakoṭṭhāgāroti attho.
458. 于是世尊在劝诫比库诸事之前，如同示现已入土藏的财物，聚集在前，展示掩盖生命之所陈旧痕迹，告之。 “大”者意为主宰。任何以自身财产为主宰者，此非单指主宰之义，还含有富有及无量财富众多之意，故称“大富翁”。财富应当享用和被善用，特别指五欲丰盛之乐财，此谓大财物。众军兵力强大为大力军势，大象骠骑马车等为大型庞大载具，统治国家势力广大为大权力。满载谷仓之藏粮为满仓，谷仓即储藏粮秣之处，贮粮仓库谓仓库。
Atha vā catubbidho koso hatthī assā rathā pattīti. Yathā hi asino tikkhabhāvaparipālako paricchado ‘‘koso’’ti vuccati, evaṃ rañño tikkhabhāvaparipālakattā caturaṅginī senā ‘‘koso’’ti vuccati. Tividhaṃ koṭṭhāgāraṃ dhanakoṭṭhāgāraṃ dhaññakoṭṭhāgāraṃ vatthakoṭṭhāgāranti. Taṃ sabbampi paripuṇṇamassāti paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Caturaṅginiṃ senanti hatthiassarathapattisaṅkhātehi catūhi aṅgehi samannāgataṃ senaṃ. Sannayhitvāti cammapaṭimuñcanādīhi sannāhaṃ kāretvā. Abbhuyyāsīti abhiuyyāsi, abhimukho hutvā nikkhamīti attho. Ekasaṅghātampīti ekappahārampi. Dhovananti dhovanudakaṃ. Parinetvāti nīharitvā. ‘‘Anatthado’’ti vattabbe da-kārassa ta-kāraṃ katvā ‘‘anatthato’’ti vuttanti āha ‘‘atha vā’’tiādi.
又或称四种仓库：象、马、战车及步兵之仓库。因象为坚铁之护卫，故称“仓库”，如战争四军组成象、马、战车及步兵军队，亦称为仓库。三种仓库：金库、粮库及物资库。皆为满盈之义，谓满仓。四军：象、马、战车、步兵。缚合为军队。缚系意谓用皮革绑缚等缚合。Abbhuyyāsi（出发）即指向前离去。单次突击称“单攻”。冲洗作清洗称“洗”。搬运指将物品移走。“无益”论者在对指摘之辩中，分作持“二”、“三”两类，说法为“无益”。如此分别而论。
§464
464. Vaggabhāvena vā puthu nānā saddo assāti puthusaddo. Samajanoti bhaṇḍane samajjhāsayo jano. Tatthāti tasmiṃ janakāye. Ahaṃ bāloti na maññitthāti bālalakkhaṇe ṭhitopi ‘‘ahaṃ bālo’’ti na maññi. Bhiyyo cāti attano bālabhāvassa ajānanato bhiyyo ca bhaṇḍanassa upariphoṭo viya saṅghabhedassa attano kāraṇabhāvampi uppajjamānaṃ na maññittha nāññāsi.
464. 『杂多之声』者，或因分派而各异，诸多声响齐发之谓也。『喜诤之人』者，于诤斗中心怀偏袒之人也。『于彼处』者，于彼群众之中也。『不自知我乃愚人』者，虽住于愚人之相，却不曾思维『我是愚人』也。『乃至更甚』者，由于不了知自身之愚昧，对于诤斗之上更如追加一击，乃至对于自己作为僧团分裂之因缘此事生起时，亦不曾思维、不曾了知也。
Kalahavasena pavattavācāyeva gocarā etesanti vācāgocarā. Mukhāyāmanti vivadanavasena mukhaṃ āyāmetvā bhāṇino. Na taṃ jānantīti taṃ kalahaṃ na jānanti. Kalahaṃ karonto ca taṃ na jānanto nāma natthi. Yathā pana na jānanti, taṃ dassetuṃ āha ‘‘evaṃ sādīnavo aya’’nti, ayaṃ kalaho nāma attano paresañca atthahāpanato anatthuppādanato diṭṭheva dhamme samparāye ca sādīnavo sadosoti attho. Taṃ na jānantīti taṃ kalahaṃ na jānanti. Kathaṃ na jānantīti āha ‘‘evaṃ sādīnavo aya’’nti, ‘‘evaṃ sādīnavo ayaṃ kalaho’’ti evaṃ taṃ kalahaṃ na jānantīti attho.
犹如争吵发生时所见的喧闹语言，称为“vācāgocara”，即为语言上的可觉知现象。嘴唇发出声响谓之“mukhāyām”，用分辨异同之意张开口发声称为“vivadanavasena”。不知此为纷争者，谓“taṃ kalahaṃ na jānanti”。若一边制造纷争却不知其本质，实际上是不存在的。既然不知其事，为使见者知晓，有言“如此不调和者。”言此纷争本质是为了自身与他人利益之争，因制造无益结果与纷乱，故称“不调和、不和谐之声”。不知其义即为不知纷争真相。为何不知呢？故云“如此不调和者，即是本纷争。”此意说明他们虽不知其实即是此纷争。
Akkocchi mantiādīsu akkocchīti akkosi. Avadhīti pahari. Ajinīti kūṭasakkhiotāraṇena vā vādapaṭivādena vā karaṇuttariyakaraṇena vā ajesi. Ahāsīti mama santakaṃ pattādīsu kiñcideva avahari . Ye ca tanti ye keci devā vā manussā vā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā taṃ ‘‘akkocchi ma’’ntiādivatthukaṃ kodhaṃ sakaṭadhuraṃ viya naddhinā pūtimacchādīni viya ca kusādīhi punappunaṃ veṭhentā upanayhanti upanāhavasena anubandhanti, tesaṃ sakiṃ uppannaṃ veraṃ na sammatīti attho.
“Akkocchi”起于怨恨、诉苦之意，“akkosi”是怒斥、责骂。用打击称为“avadhīti pahari”。以伪证、诡辩、对立理由施行争辩称“ajini” 。“Ahāsīti”即给予伤害、损害。天人、人间、家人、出家人等，因此造作之愤怒好似车轮翻滚绞入如水淹鱼等脏恶污秽之物，反复弄入，使其缠绕纠结相续，称为“upanāhavasena”即连结缠绕之意。此中兴起的怨恨不得同意，故此理不被接受。
Ye ca taṃ nupanayhantīti assatiyā amanasikāravasena vā kammapaccavekkhaṇādivasena vā ye taṃ akkosādivatthukaṃ kodhaṃ ‘‘tayāpi koci niddoso purimabhave akkuṭṭho bhavissati, pahaṭo bhavissati, kūṭasakkhiṃ otāretvā jito bhavissati, kassaci te pasayha kiñci acchinnaṃ bhavissati, tasmā niddoso hutvāpi akkosādīni pāpuṇāsī’’ti evaṃ na upanayhanti , tesu pamādena uppannampi veraṃ iminā anupanayhanena nirindhano viya jātavedo upasammati.
相反那些没有缠绕仇恨的人，或因注意力缺失、无心柯报之故，或因观察业果等因缘未涉及“怒斥”等造作之愤怒，“他将来也不会无端嫌恶他人，会和缓会服从，甚至打破伪证争执而得胜，对某人心怀亲近不会有割裂”，因此尽管未缠绕怨恨亦不会得其果报。于是由于放逸怠慢产生之怨恨，虽起亦因未缠绕而如火祭兽之火自然缓减消灭。
Na hi verena verānīti yathā hi kheḷasiṅghāṇikādiasucimakkhitaṃ ṭhānaṃ teheva asucīhi dhovanto suddhaṃ niggandhaṃ kātuṃ na sakkoti, atha kho taṃ ṭhānaṃ bhiyyoso mattāya asuddhatarañca duggandhatarañca hoti, evameva akkosantaṃ paccakkosanto paharantaṃ paṭipaharanto verena veraṃ vūpasametuṃ na sakkoti, atha kho bhiyyo verameva karoti. Iti verāni nāma verena kismiñcipi kāle na sammanti, atha kho vaḍḍhantiyeva. Averena ca sammantīti yathā pana tāni kheḷādīni asucīni vippasannena udakena dhoviyamānāni nassanti, taṃ ṭhānaṃ suddhaṃ hoti niggandhaṃ, evameva averena khantimettodakena yonisomanasikārena paṭisaṅkhānena paccavekkhaṇena verāni vūpasammanti paṭippassambhanti abhāvaṃ gacchanti. Esa dhammo sanantanoti esa averena verūpasamanasaṅkhāto porāṇako dhammo sabbesaṃ buddhapaccekabuddhakhīṇāsavānaṃ gatamaggo.
“以怨还怨绝不和谐”者，如同被污秽尘埃蹂躏的游乐场地，即使反复清洗亦难以使之彻底洁净芳香，反而因多次清洗令之愈加污秽难闻。怒斥者遭受被反击打，被还击打，互相打击厮杀，无法因以怨还怨而实现和解，只会更迭地加重怒怨。其实以无怨心相待方能和合如同清水润洗污浊场所般，使之清洁芳香。此理可喻为永恒真理：以无怨心承担耐心，由正确思维谨慎观察，实现怨恨自然平息、宁静不生之理。此法常为诸佛、辟支佛、阿拉汉及灭尽余尘者所共证之涅槃之道。
Na jānantīti aniccasaññaṃ na paccupaṭṭhāpentīti adhippāyo. Tato sammanti medhagāti tato tasmā kāraṇā medhagā kalahā sammanti vūpasamaṃ gacchanti. Kathaṃ te sammantīti āha ‘‘evañhī’’tiādi. Tattha evañhi te jānantāti te paṇḍitā ‘‘mayaṃ maccusamīpaṃ gacchāmā’’ti evaṃ jānantā yonisomanasikāraṃ uppādetvā medhagānaṃ kalahānaṃ vūpasamāya paṭipajjanti, atha nesaṃ tāya paṭipattiyā te medhagā sammantīti adhippāyo.
“不知即为无常的认知不显露”即为障碍。其后才会有智慧之集结，智者因此才能发现并认识纷争。因所作因缘，智者们发生纷争，继而达至和解。问其如何和解？回答曰“确实如此”等语。由此显示，智者对纷争之起因了知，心生正确思维，依次践行和解之法，故合称智者和解。
Tesampi hoti saṅgatīti ye mātāpitūnaṃ aṭṭhīni chindanti, pāṇe haranti, gavādīni ca pasayha gaṇhanti, evaṃ raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ tesampi saṅgati hoti, kimaṅgaṃ pana tumhākaṃ na siyāti adhippāyo.
所谓“同流合污”，是指那些斩断父母之骨、夺取其手足、捕杀牛马等牲畜者，正如毁坏国家使之混乱，彼等亦是同流合污者。对此，你们又岂能无所作为、坐视不理呢？
Vaṇṇāvaṇṇadīpanatthaṃ vuttāti ‘‘bālasahāyatāya ime bhikkhū kalahapasutā, paṇḍitasahāyānaṃ pana idaṃ na siyā’’ti paṇḍitasahāyassa bālasahāyassa ca vaṇṇāvaṇṇadīpanatthaṃ vuttā. Nipakanti nepakkapaññāya samannāgataṃ. Sādhuvihāri dhīranti bhaddakavihāriṃ paṇḍitaṃ. Pākaṭaparissaye ca paṭicchannaparissaye ca abhibhavitvāti sīhabyagghādayo pākaṭaparissaye ca rāgabhayadosabhayādayo paṭicchannaparissaye cāti sabbeva parissaye abhibhavitvā.
此处论述品格各异的辅佐者之责。谓“徒劳辅佐”的比库常生纷争争端，而“贤明辅佐”的比库则非如此。”有论者分别说明所谓贤明辅佐与徒劳辅佐之义。贤明辅佐蕴涵熟练与成熟智慧，善于修习正行、持守善法。无论在明面上冲突激烈，或在暗中彼此敌对，皆能胜服，不为恶欲、嗔恚、愚痴等所扰，正如狮子般于显显暗暗的纷扰中保持泰然无畏。
Ekakācariṃsūti ‘‘idaṃ rajjaṃ nāma mahantaṃ pamādaṭṭhānaṃ, kiṃ amhākaṃ rajjena kāritenā’’ti raṭṭhaṃ pahāya tato mahāaraññaṃ pavisitvā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā catūsu iriyāpathesu ekakā cariṃsūti attho.
所谓独行，谓“此国视为极大懈怠之地，谁愿为此地起而为王呢？”抛弃国家后，遂入广袤深林，修习苦行并出家，独行于四道之间，方显此意。
Ekassa caritaṃ seyyoti pabbajitassa pabbajitakālato paṭṭhāya ekībhāvābhiratassa ekakasseva caritaṃ seyyoti attho. Natthi bāle sahāyatāti cūḷasīlaṃ majjhimasīlaṃ mahāsīlaṃ dasa kathāvatthūni terasa dhutaguṇā vipassanāñāṇaṃ cattāro maggā cattāri phalāni tisso vijjā cha abhiññā amatamahānibbānanti ayaṃ sahāyatā nāma, sā bālaṃ nissāya adhigantuṃ na sakkāti natthi bāle sahāyatā. Mātaṅgo araññe mātaṅgaraññeti saralopena sandhi. ‘‘Mātaṅgarañño’’tipi pāṭho, araññako mātaṅgo viyāti attho. Mātaṅga-saddeneva hatthibhāvassa vuttattā nāgavacanaṃ tassa mahattavibhāvanatthanti āha ‘‘nāgoti mahantādhivacanameta’’nti. Mahantapariyāyo hi nāga-saddo hoti ‘‘etaṃ nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino’’tiādīsu (udā. 35).
所谓一行，指出家之时专一不二之行，心念专注一致。并无所谓徒劳之辅佐。小律、中律、大律及十种论体、三种清净行、四种止观智，四道果、三明、六神通、七觉支、无上涅槃，即此“辅佐”之义。徒劳之辅佐非依赖愚者而可得。此处“野象于森林中”者，简言之即“象于森林”，象即野象。由于“象”本义指大象，故有说“象”乃“大”之总称，如经中“龙”亦为大之称谓。
Dīghāvuvatthukathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 迪伽伍事注释终了。
Bālakaloṇakagamanakathāvaṇṇanā前往巴拉咖洛纳咖事注释
§465
465.Bālakaloṇakāragāmoti upāligahapatissa evaṃnāmako bhogagāmo. Tenupasaṅkamīti dhammasenāpatimahāmoggallānattheresu vā asītimahāsāvakesu vā antamaso dhammabhaṇḍāgārikaṃ ānandattherampi kañci anāmantetvā sayameva pattacīvaramādāya anīkanissaṭo hatthī viya yūthanissaṭo kāḷasīho viya vātacchinno valāhako viya ca ekakova upasaṅkami. Kasmā upasaṅkami? Gaṇe kirassa ādīnavaṃ disvā ekavihāriṃ bhikkhuṃ passitukāmatā udapādi, tasmā sītādipīḷito uṇhādiṃ patthayamāno viya upasaṅkami. Atha vā bhagavatā so ādīnavo pageva pariññāto, na tena satthā nibbinno, tasmiṃ pana antovasse keci buddhaveneyyā nāhesuṃ, tena aññattha gamanaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ damanupāyoti pālileyyakaṃ uddissa gacchanto ekavihāriṃ āyasmantaṃ bhaguṃ sampahaṃsetuṃ tattha gato. Evaṃ gate ca satthari pañcasatā bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ āhaṃsu ‘‘āvuso ānanda satthā ekakova gato, mayaṃ anubandhissāmā’’ti. ‘‘Āvuso, yadā bhagavā sāmaṃ senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ adutiyo gacchati, tadā ekacārikaṃ carituṃ bhagavato ajjhāsayo, sāvakena nāma satthu ajjhāsayānurūpaṃ paṭipajjitabbaṃ, tasmā na imesu divasesu bhagavā anugantabbo’’ti nivāresi, sayampi nānugañchi. Dhammiyā kathāyāti ekībhāve ānisaṃsapaṭisaṃyuttāya dhammakathāya.
465.所谓“少年戒恶者村”，即婆罗门户主的居村名。曾有大迦叶等出家大阿拉汉或八十位大众中最末法者安慰阿难长老等，虽有不安而如失去军队战斗力者默默接近，如大象失去象群，黑狮仿若被风吹灭咆哮，如孤独一般。何以至此？因见军中萌生内乱，渴望见孤单修行之比库，故前往探访。亦或觉世尊已洞察此乱而无灭度之意，且于众比库中无继承者，故为调伏众比库而独赴。于是当至处，五百比库恭敬与阿难尊者集合，语曰“比库们，世尊独行而去，我们当随行。”阿难答曰：“当世尊于适时结束共住，收敛袈裟而不顾僧团辰时独行时，弟子应随其行止，今非日也，故不可随行。”言毕阿难亦不从。传此语境为《弟子语》。
Bālakaloṇakagamanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 前往巴拉咖洛纳咖之事的注释终了。
Pācīnavaṃsadāyagamanakathāvaṇṇanā前往东竹林园之事的注释
§466
466.Yena pācīnavaṃsadāyoti tattha kasmā upasaṅkami? Yathā nāma jighacchitassa bhojane, pipāsitassa pānīye, sītena phuṭṭhassa uṇhe, uṇhena phuṭṭhassa sīte, dukkhitassa sukhe abhiruci uppajjati, evameva bhagavato kosambake bhikkhū aññamaññaṃ vivādāpanne asamaggavāsaṃ vasante, samaggavāsaṃ vasante āvajjentassa ime tayo kulaputtā āpāthamāgamiṃsu, atha nesaṃ paggaṇhitukāmo upasaṅkami ‘‘evāyaṃ paṭipattianukkamena kosambakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayanūpāyo hotī’’ti. Viharantīti sāmaggirasaṃ anubhavamānā viharanti.
466.“何以往南方？”此意在于何因而前往南方？如同饥饿者觅食，口渴者寻饮，寒者求暖，热者寻凉，痛苦者恋安乐，世尊与国桑比比库众生因内部争论，分而不合，住于不和之地，三家出恭敬往访，心存调和，谓“此乃资助桑比比库之出行与修持之法。”彼众亦以和合之味相感，而住於此。
Dāyapāloti (ma. ni. aṭṭha. 1.325) araññapālo. So araññaṃ yathā icchiticchitappadesena manussā pavisitvā tattha pupphaṃ vā phalaṃ vā niyyāsaṃ vā dabbasambhāraṃ vā na haranti, evaṃ vatiyā parikkhittassa araññassa yojite dvāre nisīditvā araññaṃ rakkhati, tasmā ‘‘dāyapālo’’ti vutto. Attakāmarūpā viharantīti attano hitaṃ kāmayamānasabhāvā hutvā viharanti. Yo hi imasmiṃ sāsane pabbajitvāpi vejjakammadūtakammapahiṇagamanādīnaṃ vasena ekavīsatianesanāhi jīvikaṃ kappeti, ayaṃ na attakāmarūpo nāma. Yo pana imasmiṃ sāsane pabbajitvā ekavīsatianesanaṃ pahāya catupārisuddhisīle patiṭṭhāya buddhavacanaṃ uggaṇhitvā sappāyadhutaṅgaṃ adhiṭṭhāya aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittaruciyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmantaṃ pahāya araññaṃ pavisitvā samāpattiyo nibbattetvā vipassanāya kammaṃ kurumāno vicarati, ayaṃ attakāmo nāma. Tepi tayo kulaputtā evarūpā ahesuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘attakāmarūpā viharantī’’ti.
《大义守护者》（大尼阿注1.325）所说的“荒野守护者”，指的是守护荒野的人，如同人类随意进入荒林，不攀折花果、不搬弄食物贮藏，守护受限荒野在特定出入口守坐保护，因此被称为“守护者”。所谓“自欲形态者修行”，即是指心存自身利益、追求自身快乐的本性。由此可知，在此教法中，即使出家人从医治使者、供养等方面谋生二十一种方式者，不可称为自欲形态；但若出家人舍弃二十一种谋生方式，恪守四净戒，坚持佛陀教法教导，身心调摄，修习三十八种庄严的法门，舍弃乡村，入荒野，达到定境涅槃，修习内观禅法者，则为真正自欲形态。三种出家人皆为如此，因此说“自欲形态者修行”。
Mā tesaṃ aphāsumakāsīti tesaṃ aphāsukaṃ mā akāsīti bhagavantaṃ vāresi. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘ime kulaputtā samaggā viharanti, ekaccassa ca gataṭṭhāne bhaṇḍanakalahavivādā vattanti, tikhiṇasiṅgo caṇḍagoṇo viya ovijjhanto vicarati, athekamaggena dvinnaṃ gamanaṃ na hoti, kadāci ayampi evaṃ karonto imesaṃ kulaputtānaṃ samaggavāsaṃ bhindeyya, pāsādiko ca panesa suvaṇṇavaṇṇo rasagiddho maññe, gatakālato paṭṭhāya paṇītadāyakānaṃ attano upaṭṭhākānaṃ vaṇṇakathanādīhi imesaṃ kulaputtānaṃ appamādavihāraṃ bhindeyya, vasanaṭṭhānāni cāpi etesaṃ kulaputtānaṃ nibaddhāni paricchinnāni tissova paṇṇasālā tayo caṅkamā tīṇi divāṭṭhānāni tīṇi mañcapīṭhāni, ayaṃ pana samaṇo mahākāyo vuḍḍhataro maññe bhavissati, so akāle ime kulaputte senāsanā vuṭṭhapessati, evaṃ sabbathāpi etesaṃ aphāsu bhavissatī’’ti. Taṃ anicchanto ‘‘mā tesaṃ aphāsumakāsī’’ti bhagavantaṃ vāreti.
应当告诫他们不要生诸恶念，不要起恶念，世尊则劝止他们如此。于是说：这些出家人和睦相处，虽有少数时于固定场所发生小争吵起纷争，但如虎狮般性情勇猛，忿怒惧怕时周旋无二处同行，若有人因此行为破坏他们和睦居住，尽管其衣服如金光灿烂，歌声悦耳，我想也因时机不同，舍弃自己供养者的热忱而失去出家人的勤谨安住。其服饰所在均断绝，三十座舍三处寝床板凳都归断绝，且此沙门当是体型健硕年长者，轻率时此立场便不得持。我故告诫他说：“不可令他们生恶念。”
Kiṃ panesa jānanto vāresi ajānantoti? Ajānanto. Sammāsambuddho hi nāma yadā anekabhikkhusahassaparivāro byāmappabhāya asītianubyañjanehi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇasiriyā ca buddhānubhāvaṃ dassento vicarati, tadā ‘‘ko eso’’ti apucchitvāva jānitabbo hoti. Tadā pana bhagavā ‘‘māssu koci mama buddhānubhāvaṃ aññāsī’’ti tathārūpena iddhābhisaṅkhārena sabbampi taṃ buddhānubhāvaṃ cīvaragabbhena viya paṭicchādetvā valāhakagabbhena paṭicchanno puṇṇacando viya sayameva pattacīvaramādāya aññātakavesena agamāsi. Iti taṃ ajānantova dāyapālo vāresi.
世尊担心他们生恶念，问：“他们是否无知？”回答：“他们无知。”正自觉者世尊在诸多比库卫众，身上如白银相光，三十八种圆满伟丈夫相，示现佛陀的光证而行。一问“此为谁？”便知问者身份。于是世尊说：“当无一人见得我佛陀所现之光，相似法术种种掩藏佛陀光迹，如以袈裟掩体，像以云遮日，月圆高悬，收得袈裟而由他衣装前来。”如此无知者就是守护荒野者了。
Etadavocāti thero kira ‘‘mā samaṇā’’ti dāyapālassa kathaṃ sutvā cintesi ‘‘mayaṃ tayo janā idha viharāma, añño pabbajito nāma natthi, ayañca dāyapālo pabbajitena viya saddhiṃ katheti, ko nu kho bhavissatī’’ti divāṭṭhānato uṭṭhāya dvāre ṭhatvā maggaṃ olokento bhagavantaṃ addasa. Bhagavāpi therassa saha dassaneneva sarīrobhāsaṃ muñci, asītianubyañjanavirājitā byāmappabhā pasāritasuvaṇṇapaṭo viya virocittha. Thero ‘‘ayaṃ dāyapālo phaṇakataāsīvisaṃ gīvāya gahetuṃ hatthaṃ pasārento viya loke aggapuggalena saddhiṃ kathentova na jānāti, aññatarabhikkhunā viya saddhiṃ kathetī’’ti nivārento etaṃ ‘‘māvuso, dāyapālā’’tiādivacanaṃ avoca.
如此说后，那长老自言“不可说外道”，听到守护者的话，想：“我们三人合住此处，别无他出家人，此守护者却如出家人一般同住。谁又可得？”于是从寝处起立，立在门口察看道路，见到世尊。世尊也与长老同见，现身相庄严，白银光辉，三十八种相庄严如金光绰旒辉耀。长老想：“此守护者喉咙有疮，伸手似欲抓痛处，竟与世间尊者平等对话，何故不知？好似同是比库者一般同住。”于是阻止他说：“朋友啊，是守护荒野者。”
Tenupasaṅkamīti kasmā bhagavato paccuggamanaṃ akatvāva upasaṅkami? Evaṃ kirassa ahosi ‘‘mayaṃ tayo janā samaggavāsaṃ vasāma, sacāhaṃ ekakova paccuggamanaṃ karissāmi, samaggavāso nāma na bhavissati, piyamitte gahetvāva paccuggamanaṃ karissāmi. Yathā ca bhagavā mayhaṃ piyo, evaṃ sahāyānampi me piyo’’ti tehi saddhiṃ paccuggamanaṃ kātukāmo sayaṃ akatvā upasaṅkami. Keci pana ‘‘tesaṃ therānaṃ paṇṇasāladvāre caṅkamanakoṭiyā bhagavato āgamanamaggo hoti, tasmā thero tesaṃ saññaṃ dadamānova gato’’ti vadanti. Abhikkamathāti ito āgacchatha. Pāde pakkhālesīti vikasitapadumasannibhehi jālahatthehi maṇivaṇṇaṃ udakaṃ gahetvā suvaṇṇavaṇṇesu piṭṭhipādesu udakaṃ āsiñcitvā pādena pādaṃ ghaṃsento pakkhālesi. Buddhānaṃ kāye rajojallaṃ nāma na upalimpati, kasmā pakkhālesīti? Sarīrassa utuggahaṇatthaṃ tesañca cittasampahaṃsanatthaṃ. Amhehi abhihaṭena udakena bhagavā pāde pakkhālesi, paribhogaṃ akāsīti tesaṃ bhikkhūnaṃ balavasomanassavasena cittaṃ pīṇitaṃ hoti, tasmā pakkhālesi.
长老上前为何未前往世尊处？他说：“我与他们三人和睦同住，且我本意单独前往，但和睦生活不成，必带亲近友人共往。且世尊慈爱于我，我亦爱其助手。”如此同意，由他亲自前往。有人说：“此处长老们行于树荫门道，是世尊所至之门路，故长老去时如送别般。”所谓“行入之路”，即长老到时如展翅莲花般，手执清水涟漪和宝珠光，金色皮足蘸水净擦，佛身尘污不沾，何谓擦足？为护持身体及调伏心意。以此水擦足，令比库们因力量快乐而心安，故称擦足。
Āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavocāti so kira tesaṃ vuḍḍhataro, tassa saṅgahe kate sesānaṃ katova hotīti theraññeva etaṃ ‘‘kacci vo anuruddhā’’tiādivacanaṃ avoca. Anuruddhāti vā ekasesanayena vuttaṃ virūpekasesassapi icchitabbattā, evañca katvā bahuvacananiddeso ca samatthito hoti. Kaccīti pucchanatthe nipāto. Voti sāmivacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kacci anuruddhā tumhākaṃ khamanīyaṃ, iriyāpatho vo khamati, kacci yāpanīyaṃ, kacci vo jīvitaṃ yāpeti ghaṭiyati, kacci piṇḍakena na kilamatha, kacci tumhākaṃ sulabhapiṇḍaṃ, sampatte vo disvā manussā uḷuṅkayāguṃ vā kaṭacchubhikkhaṃ vā dātabbaṃ maññantīti bhikkhācāravattaṃ pucchati. Kasmā? Yasmā paccayena akilamantena sakkā samaṇadhammo kātuṃ, vattameva vā etaṃ pabbajitānaṃ.
世尊对寿命较长的长老阿努儒达说话时，长老群问：“阿努儒达是谁？” 此话用疑问词加第二人称，意思是“阿努儒达是你们中值得尊敬者吗？”“可被依止者吗？”“能活行正道者吗？”“靠布施不困难吗？”“你们认为他如人间贵族或乞食人吗？”这问题是询问出家规矩行为而生。原因是：因众因缘能夸大能作沙门僧团之事，故出家人中会出现此类称谓。
Atha tena paṭivacane dinne ‘‘anuruddhā tumhe rājapabbajitā mahāpuññā, manussā tumhākaṃ araññe vasantānaṃ adatvā kassa aññassa dātabbaṃ maññissanti, tumhe pana etaṃ bhuñjitvā kiṃ nu kho migapotakā viya aññamaññaṃ ghaṭṭentā viharatha, udāhu sāmaggibhāvo vo atthī’’ti sāmaggirasaṃ pucchanto ‘‘kacci pana vo anuruddhā samaggā’’tiādimāha. Tattha khīrodakībhūtāti yathā khīrañca udakañca aññamaññaṃ saṃsandati, visuṃ na hoti, ekattaṃ viya upeti, kacci evaṃ sāmaggivasena ekattupagatacittuppādā viharathāti pucchati. Piyacakkhūhīti mettacittaṃ paccupaṭṭhāpetvā olokanato piyabhāvadīpakāni cakkhūni piyacakkhūni nāma, ‘‘kacci tathārūpehi cakkhūhi aññamaññaṃ passantā viharathā’’ti pucchati. Tagghāti ekaṃsatthe nipāto, ekaṃsena mayaṃ bhanteti vuttaṃ hoti. Yathā kathaṃ panāti ettha yathāti nipātamattaṃ, kathanti kāraṇapucchā, kathaṃ pana tumhe evaṃ viharatha, kena kāraṇena viharatha, taṃ me kāraṇaṃ brūhīti vuttaṃ hoti.
于是，那次回答中说：『你们这群赴王舍城出家的大善男子，你们在密林中安住，人们见你们舍弃家财，谁还会再给？既然如此，吃了这食，你们为何像鹿群那么彼此争斗呢？你们之间是否有和合？』于是以和合之味而问：『你们中间到底有和合吗？』等话在那里说。关于“如牛奶水般的和合”，意谓牛奶和清水相混而不杂浊，似单纯合一。于是问道：是否因这种和合之感而生起了心神的一致？所谓“可爱的眼睛”，意指慈爱心所生的眼，因心中生起爱意而照见对方，问：是否凭此眼睛彼此见对而安住？“贴近”意谓两物紧密结合，合一如一体。这儿解说为何以贴近而一合来看待。且说“如何如此安住，因何缘故而安住”这因果问题被提出啦。
Mettaṃkāyakammanti mettacittavasena pavattaṃ kāyakammaṃ. Āvi ceva raho cāti sammukhā ceva parammukhā ca. Itaresupi eseva nayo. Tattha sammukhā kāyavacīkammāni sahavāse labbhanti, itarāni vippavāse, manokammaṃ sabbattha labbhati. Yañhi saheva vasantesu ekena mañcapīṭhaṃ vā dārubhaṇḍaṃ vā mattikābhaṇḍaṃ vā bahi dunnikkhittaṃ hoti, taṃ disvā ‘‘kenidaṃ vaḷañjita’’nti avaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittaṃ viya gahetvā paṭisāmentassa paṭijaggitabbayuttaṃ vā pana ṭhānaṃ paṭijaggantassa sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma hoti. Ekasmiṃ pakkante tena dunnikkhittaṃ senāsanaparikkhāraṃ tatheva nikkhipantassa paṭijaggitabbayuttaṃ vā pana ṭhānaṃ paṭijaggantassa parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma hoti. Sahavasantassa pana therehi saddhiṃ madhuraṃ sammodanīyakathaṃ paṭisanthārakathaṃ sāraṇīyakathaṃ dhammakathaṃ sarabhaññaṃ sākacchaṃ pañhapucchanaṃ pañhavissajjananti evamādikaraṇe sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma hoti. Theresu pana pakkantesu ‘‘mayhaṃ piyasahāyo nandiyatthero kimilatthero evaṃ sīlasampanno evaṃ ācārasampanno’’tiādiguṇakathane parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma hoti. ‘‘Mayhaṃ piyamitto nandiyatthero kimilatthero avero hotu abyāpajjo sukhī’’ti evaṃ samannāharato pana sammukhāpi parammukhāpi mettaṃ manokammaṃ hotiyeva.
所谓“慈爱体业”，即由慈心而起的身体行为。有秘密，也有公开的。有些是这样，有些又非如此。所谓“公开的身体言说之业”是指同住时可以获得，他异时不出现，心意诸处尽行通达。若彼时同处一床一席，或一堆木料，或一只土器被放置其中，看见后不会纠缠，反而拿起像拿不得的东西要放回去，这就称为“面对面的慈爱之身体行为”。到了单独一方，那个土器般的坐具需招呼别人拿起，这是“面对面相对”的慈爱身体行为。与同住的长老们一起，和悦地言谈，欢喜商议，道法议说，包括问答往来，这就叫面对面的慈爱言语行为。至于长老们起身进出时，彼此称赞“吾友慈爱，长老宁悦，德行完备，戒律严持”等美德的赞美言辞，则称为“面前慈爱言说业”。他们一方面称彼此“我友亲爱，宁悦之长老等请平安无苦”，这类具备此等品质者，既在面前又在主要位置上，体现慈爱之心意行为。
Nānā hi kho no bhante kāyāti ayañhi kāyo piṭṭhaṃ viya mattikā viya ca omadditvā ekato kātuṃ na sakkā. Ekañca pana maññe cittanti cittaṃ pana no attano viya aññamaññassa hitabhāvena avirodhabhāvena bhedābhāvena samaggabhāvena ekamevāti dasseti. Kathaṃ panete sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā itaresaṃ cittavasena vattiṃsūti? Ekassa patte malaṃ uṭṭhahati, ekassa cīvaraṃ kiliṭṭhaṃ hoti, ekassa paribhaṇḍakammaṃ hoti. Tattha yassa patte malaṃ uṭṭhitaṃ, tena ‘‘mamāvuso patte malaṃ uṭṭhitaṃ, pacituṃ vaṭṭatī’’ti vutte itare ‘‘mayhaṃ cīvaraṃ kiliṭṭhaṃ dhovitabbaṃ, mayhaṃ paribhaṇḍaṃ kātabba’’nti avatvā araññaṃ pavisitvā dārūni āharitvā bhinditvā pattakaṭāhe bahalatanumattikāhi lepaṃ katvā pattaṃ pacitvā tato paraṃ cīvaraṃ vā dhovanti, paribhaṇḍaṃ vā karonti. ‘‘Mamāvuso cīvaraṃ kiliṭṭhaṃ, dhovituṃ vaṭṭatī’’ti ‘‘mama paṇṇasālā uklāpā, paribhaṇḍaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti paṭhamataraṃ ārocitepi eseva nayo.
“身体各异”，这个身体就像背脊，土块搅拌后不可能成为一体。一方面我内心认为心念并非自身，而是彼此为利益而共处，无抵触也没有分裂，乃和合共存。一心共融。这究竟如何？既然舍弃了自己之心，却以他人之心为所用？说是如此？一个的衣钵污秽，一个衣衣染污，一个则堕入轻慢工作。对那污秽衣钵，若有人说：“朋友，你衣钵上污秽，应当洗净”，别人则说：“我的衣服脏了，应当洗涤”，“我有杂物该处理”。于是他们各自入林，采木砍枝，以泥土作料，涂抹衣钵，先洗衣钵，然后才洗衣服或处理杂物。有时有人说：“我衣服染污，应洗净”，“我的旁盖衫，应当整备”，都是依此规则进行。
Idāni tesaṃ appamādalakkhaṇaṃ pucchanto ‘‘kacci pana vo anuruddhā’’tiādimāha. Tattha voti nipātamattaṃ, paccattavacanaṃ vā, kacci tumheti attho. Amhākanti amhesu tīsu janesu. Piṇḍāya paṭikkamatīti gāme piṇḍāya caritvā paccāgacchati. Avakkārapātinti atirekapiṇḍapātaṃ apanetvā ṭhapanatthāya ekaṃ samuggapātiṃ dhovitvā ṭhapeti. Yo pacchāti te kira therā na ekatova bhikkhācāraṃ pavisanti. Phalasamāpattiratā hete pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā vattapaṭipattiṃ pūretvā senāsanaṃ pavisitvā kālaparicchedaṃ katvā phalasamāpattiṃ appetvā nisīdanti. Tesu yo paṭhamataraṃ nisinno attano kālaparicchedavasena paṭhamataraṃ uṭṭhāti, so piṇḍāya caritvā paṭinivatto bhattakiccaṭṭhānaṃ āgantvā jānāti ‘‘dve bhikkhū pacchato, ahaṃ paṭhamataraṃ āgato’’ti. Atha pattaṃ pidahitvā āsanapaññāpanādīni katvā yadi patte paṭivīsamattameva hoti, nisīditvā bhuñjati, yadi atirekaṃ hoti, avakkārapātiyaṃ pakkhipitvā pātiṃ pidhāya bhuñjati, katabhattakicco pattaṃ dhovitvā vodakaṃ katvā thavikāya osāpetvā pattacīvaraṃ gahetvā attano vasanaṭṭhānaṃ pavisati.
现在，有一位细心者问说：“你们里面是谁为首？”意指口语内容或辨识对象——“是谁”？痴迷于社群三人之中。在乡间乞食后回舍。有时因施主特殊加供，须洗净地面摆设一层干净地席。后来他们说，后排长老不共同行乞生活。因执著于获得果报，故先铺地除尘，进入席地，把地面分区后，依果报已满而坐。这时最先坐着者，会起身乞食回来，明了“喂，两位长老在后面，我是先到的那位”。然后放下席子，做好坐处布置，若地席恰好合适则坐食，若多余，则将施主多余之供施加遮盖，盖过后方多余之地席再坐食，食毕清洗席子，放水冲洗，晾于树旁，然后拿衣钵回到自己住所。
Dutiyopi āgantvāva jānāti ‘‘eko paṭhamaṃ āgato, eko pacchato’’ti. So sace patte bhattaṃ pamāṇameva hoti, bhuñjati. Sace mandaṃ, avakkārapātito gahetvā bhuñjati. Sace atirekaṃ hoti, avakkārapātiyaṃ pakkhipitvā pamāṇameva bhuñjitvā purimatthero viya vasanaṭṭhānaṃ pavisati. Tatiyopi āgantvāva jānāti ‘‘dve paṭhamaṃ āgatā, ahaṃ pacchimo’’ti. Sopi dutiyatthero viya bhuñjitvā katabhattakicco pattaṃ dhovitvā vodakaṃ katvā thavikāya osāpetvā āsanāni ukkhipitvā paṭisāmeti, pānīyaghaṭe vā paribhojanīyaghaṭe vā avasesaudakaṃ chaḍḍetvā ghaṭe nikujjitvā avakkārapātiyaṃ sace avasesabhattaṃ hoti, taṃ vuttanayena jahitvā pātiṃ dhovitvā paṭisāmeti, bhattaggaṃ sammajjati, so kacavaraṃ chaḍḍetvā sammajjaniṃ ukkhipitvā upacikāhi muttaṭṭhāne ṭhapetvā pattacīvaramādāya vasanaṭṭhānaṃ pavisati. Idaṃ therānaṃ bahivihāre araññe bhattakiccakaraṇaṭṭhāne bhojanasālāya vattaṃ. Idaṃ sandhāya ‘‘yo pacchā’’tiādi vuttaṃ.
次日也来，知晓“一个先到，一个后到”。若席量合适，照常食之。若少，则将多余食物取出，放回施主处。若多余，则挪步或遮盖多余之食，食就定量，如前长老一样收拾衣钵，冲洗，晾干，拭净席子，携带衣钵回居处。第三天再来，知晓“二位先来，我第三”。也如次日长老般，就席食毕，收衣钵，冲洗，晾干，起身清扫席所，放水弃余菜，若邻近缸中有剩饭，丢弃之，冲洗，再坐席。间或丢弃糙米，细致收拾，植于端正之处，携衣钵回住所。此乃众长老外出乞食、食事处所所行之规程。为此有人曾云「谁坐后方？」等语。
Yopassatītiādi pana nesaṃ antovihāre vattanti veditabbaṃ. Tattha vaccaghaṭanti ācamanakumbhiṃ. Rittanti rittakaṃ. Tucchanti tasseva vevacanaṃ. Avisayhanti ukkhipituṃ asakkuṇeyyaṃ atibhāriyaṃ. Hatthavikārenāti hatthasaññāya. Te kira pānīyaghaṭādīsu yaṃkiñci tucchakaṃ gahetvā pokkharaṇiṃ gantvā anto ca bahi ca dhovitvā udakaṃ parissāvetvā tīre ṭhapetvā aññaṃ bhikkhuṃ hatthavikārena āmantenti, odissa vā anodissa vā saddaṃ na karonti. Kasmā odissa na karonti? Tañhi bhikkhuṃ saddo bādheyyāti. Kasmā anodissa na karonti? Anodissa sadde dinne ‘‘ahaṃ pure, ahaṃ pure’’ti dvepi nikkhameyyuṃ. Tato dvīhi kattabbakamme tatiyassa kammacchedo bhaveyya. Saṃyatapadasaddo pana hutvā aparassa bhikkhuno divāṭṭhānasantikaṃ gantvā tena diṭṭhabhāvaṃ ñatvā hatthasaññaṃ karoti, tāya saññāya itaro āgacchati, tato dve janā hatthena hatthaṃ saṃsibbantā dvīsu hatthesu ṭhapetvā uṭṭhāpenti. Taṃ sandhāyāha ‘‘hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpemā’’ti.
“观看用具”等在内室行事之规定须知。所谓“瓶器”，即饮水器皿。“空”谓无物之器皿。“坏”即器皿本身破损。“无法提取”乃指器皿过重不好搬动。所谓“手势”，是一种以手动作示意的信号。在水器等器皿中，若取少量水而投至池塘，内外洗净，安置于水边，且用手势邀请他邻比库；但对方不作声响。这为何不应答？因为对方被水声干扰，不能发声。又为什么不发起声响？若有声音，对方会说：“我先来，我先来”，这就会导致争执。为解决此事，第三人来访时需稍等一会，知晓景况后便做手势示意，欢迎之，对应“来访第二人”用手势表示迎接，示意“勿越阶前来”，于是第二人来后，第三人前往，二人合掌手相碰，置双手于两人之间起身。对此说：“用手势接待第二人，并以手势阻止越阶”。
Pañcāhikaṃ kho panāti cātuddase pannarase aṭṭhamiyanti idaṃ tāva pakatidhammassavanameva, taṃ akhaṇḍaṃ katvā pañcame pañcame divase dve therā nātivikāle nahāyitvā anuruddhattherassa vasanaṭṭhānaṃ gacchanti. Tattha tayopi nisīditvā tiṇṇaṃ piṭakānaṃ aññatarasmiṃ aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññaṃ vissajjenti. Tesaṃ evaṃ karontānaṃyeva aruṇaṃ uggacchati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Ettāvatā therena bhagavatā appamādalakkhaṇaṃ pucchitena pamādaṭṭhānesuyeva appamādalakkhaṇaṃ vissajjitaṃ hoti. Aññesañhi bhikkhūnaṃ bhikkhācārapavisanakālo nikkhamanakālo nivāsanaparivattanaṃ cīvarapārupanaṃ antogāme piṇḍāya caraṇaṃ dhammakathanaṃ anumodanaṃ antogāmato nikkhamitvā bhattakiccakaraṇaṃ pattadhovanaṃ pattaosāpanaṃ pattacīvarapaṭisāmananti papañcakaraṇaṭṭhānāni etāni. Tasmā thero ‘‘amhākaṃ ettakaṃ ṭhānaṃ muñcitvā vissaṭṭhakathāpavattanena kammaṭṭhāne pamajjanaṭṭhānāni, tatthāpi mayaṃ, bhante, kammaṭṭhānaviruddhaṃ na paṭipajjāmā’’ti aññesaṃ pamādaṭṭhānesuyeva sikhāppattaṃ attano appamādalakkhaṇaṃ vissajjesi. Imināva etāni ṭhānāni muñcitvā aññattha vihārasamāpattīnaṃ avaḷañjanavasena pamādakālo nāma amhākaṃ natthīti dīpeti.
五十六日，确已如此，这仅是对表达法的简单了解。他们每天断断续续连续第五日，沐浴完毕后，双长老前往阿努儒达长老的住处。其间，两人坐于一处，便互相请教三藏中某一章句的问题，互相回答疑问。正是在他们如此往来时，黎明随即降起。对此曾有说法：世尊以极深细微的问法询问长老，长老因而远离粗心懈怠，深得不懈解脱。至于其他比库，入僧团明法习戒、出入行脚、结衣衣裳、进食、步行、说法、称赞、出行退止、修习食事工作、发放饮食、主食供养、衣服收受等五事相应之处，即是此义。因此长老们言：“我们若舍弃这些场所，转而潜心于通解注疏的修习场所，虽随后仍不得与修行场所相违，尊长我们谨守不懈义。”由此舍弃了诸多场所，由他处趋入安住之地时，懈怠时光不入，显然我们无此懈怠时间，故此昭彰说明。
Pācīnavaṃsadāyagamanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 前往东竹林园之事的注释终了。
Pālileyyakagamanakathāvaṇṇanā前往巴利雷耶咖之事的注释
§467
467.Dhammiyākathāyāti samaggavāse ānisaṃsapaṭisaṃyuttāya dhammakathāya. Anupubbena (udā. aṭṭha. 35) cārikaṃ caramānoti anukkamena gāmanigamapaṭipāṭiyā cārikaṃ caramāno. Yena pālileyyakaṃ tadavasarīti ekakova yena pālileyyakagāmo, taṃ avasari. Pālileyyakagāmavāsinopi paccuggantvā bhagavato dānaṃ datvā pālileyyakagāmassa avidūre rakkhitavanasaṇḍo nāma atthi, tattha bhagavato paṇṇasālaṃ katvā ‘‘ettha bhagavā vasatū’’ti yācitvā vāsayiṃsu. Bhaddasāloti pana tattheko manāpo laṭṭhiko sālarukkho. Bhagavā taṃ gāmaṃ upanissāya vanasaṇḍe paṇṇasālāya samīpe tasmiṃ rukkhamūle vihāsi. Tena vuttaṃ ‘‘pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle’’ti.
佛法宣说者即是依因缘而乐聚的法音。前文已示（第35节示例）沿行乡村乡具，行走巡回。所谓乡指单一一处乡村，此乡即乡村。在此地乡村之人追随佛，布施呈现。乡近处有保护林园，名为“守护林”，佛所在之处开设有五十座凉亭，居士集聚恳请佛住此，遂供佛居住。那处凉亭内有一名木梨树。世尊依附该乡村，居于守护林中的五十凉亭一树下。有言：“居于布莱耶村，守护林内名为布莱耶树下。”
Atha kho bhagavato rahogatassātiādi bhagavato vivekasukhapaccavekkhaṇadassanaṃ. Ākiṇṇo na phāsu vihāsinti sambādhappatto ākiṇṇo vihāsiṃ. Kiṃ pana bhagavato sambādho atthi saṃsaggo vāti? Natthi. Na hi koci bhagavantaṃ anicchāya upasaṅkamituṃ sakkoti. Durāsadā hi buddhā bhagavanto sabbattha ca anupalittā, hitesitāya pana sattesu anukampaṃ upādāya ‘‘mutto mocessāmī’’ti paṭiññānurūpaṃ caturoghanittharaṇatthaṃ aṭṭhannaṃ parisānaṃ attano santikaṃ kālena kālaṃ upasaṅkamanaṃ adhivāseti, sayañca mahākaruṇāsamussāhito kālaññū hutvā tattha upasaṅkamīti idaṃ sabbabuddhānaṃ āciṇṇaṃ. Nāyamidha ākiṇṇavihāro adhippeto, idha pana tehi kalahakārakehi kosambakabhikkhūhi saddhiṃ ekavihāre vāsaṃ vihāsi, tadā vinetabbābhāvato ākiṇṇavihāraṃ katvā vuttaṃ ‘‘ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo na phāsu vihāsi’’nti. Tenevāha ‘‘tehi kosambakehi bhikkhūhi bhaṇḍanakārakehī’’tiādi.
接续世尊隐居修习寂静快乐的观察领悟。隐居非常纯净，无闲谈娱乐，是深度清净的遁处。那为何称之为隐居？因无人能迫使世尊无愿接近。佛陀乃难接近者，常隐常洁净，不为世俗所现，唯为怜悯众生主动应许:“我释放你们”，乃令八百余众弟子依时会合在世尊身边，坐兴致勃勃，以悲愿驱策，慧眼差别，时刻接近其身。此为诸佛共同之应行。此隐居非属霸道之意。先证此处与争吵动乱的孤轫迦比比库共同生活时，于此隐居应破除障碍而成曰：“我先前隐居非嬉闹娱乐”故告之曰：“是与孤轫迦比库等互争之人”云云。
Daharapotakehīti daharehi hatthipotakehi, ye bhiṅkātipi vuccanti. Tehīti hatthiādīhi. Kaddamodakānīti kaddamamissāni udakāni. Ogāhāti ettha ‘‘ogāha’’ntipi pāḷi. Assāti hatthināgassa. Upanighaṃsantiyoti ghaṭṭentiyo. Upanighaṃsiyamānopi attano uḷārabhāvena na kujjhati, tena tā ghaṃsantiyeva. Vūpakaṭṭhoti vūpakaṭṭho dūrībhūto.
“幼象幼犊”指幼象和象犊，也称为幼象子。其中“犊”为象等。所谓“嫩豆水”是熟透其他淡水。这里“ogāha”是巴利语，意指用铁叉或木杵等工具搅动木桶。着“assā”是指用象牙做成的竹筒。所谓“搓磨者”是指用来搓揉的器具。搓揉者中搓揉时不生忿怒故不心烦，被搓揉的即顺其自然不断动作。末尾“vūpakaṭṭho”是指分隔较远或分枝。
Yūthāti hatthighaṭāya. Yena bhagavā tenupasaṅkamīti so kira hatthināgo yūthavāse ukkaṇṭhito taṃ vanasaṇḍaṃ paviṭṭho. Tattha bhagavantaṃ disvā ghaṭasahassena nibbāpitasantāpo viya nibbuto hutvā pasannacitto bhagavato santike aṭṭhāsi, tato paṭṭhāya vattasīse ṭhatvā bhaddasālassa paṇṇasālāya ca samantato appaharitaṃ katvā sākhābhaṅgena sammajjati, bhagavato mukhadhovanaṃ deti, nahānodakaṃ āharati, dantakaṭṭhaṃ deti, araññato madhurāni phalāphalāni āharitvā satthu upaneti. Satthā tāni paribhuñjati. Tena vuttaṃ ‘‘soṇḍāya bhagavato pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetī’’tiādi. So kira soṇḍāya dārūni āharitvā aññamaññaṃ ghaṃsitvā aggiṃ uṭṭhāpetvā dārūni jālāpetvā tattha pāsāṇakhaṇḍāni tāpetvā tāni daṇḍakehi vaṭṭetvā soṇḍiyaṃ khipitvā udakassa tattabhāvaṃ ñatvā bhagavato santikaṃ upagantvā tiṭṭhati. Bhagavā ‘‘hatthināgo mama nahānaṃ icchatī’’ti tattha gantvā nahānakiccaṃ karoti. Pānīyepi eseva nayo. Tasmiṃ pana sītale jāte upasaṅkamati. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘soṇḍāya bhagavato pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetī’’ti.
“束”指象用的竹筒。传言是世尊前去时，幼象因思念世尊，而焦虑不安，入守护林。见佛涌现众多烦恼全部消散，平静地于佛边静坐稳立。于是佛起身，绕乘祭祀树木，取水以浴，供以牙具，从森林中采集甘甜果实供养导师。佛陀享用这些。由此有言：“世尊为幼象供应饮水、食物”等等。此幼象取木材点火，互相发现打火，点燃火种，搭成篱笆，点燃幼象舍。后见明知水质本性，便赴佛身旁安住。佛言:“幼象喜欢沐浴”，于是为它取凉水。对此曾有说法:“世尊为幼象供应饮水和食物”。
Attano ca pavivekaṃ viditvāti kehici anākiṇṇabhāvaladdhaṃ kāyavivekaṃ jānitvā. Itare pana vivekā bhagavato sabbakālaṃ vijjantiyeva. Imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ attano hatthināgassa ca vivekābhiratiyā samānajjhāsayabhāvadīpanaṃ udānaṃ udānesi.
“知晓自我寂静”即知自调的无爱无欲的身心清净。有的乃断绝一切纷扰的身体寂静而觉知。有的修了佛的各种寂静识通如其意。此誓愿頌言乃诵自身于幼象的寂静自喜，心怀平等谦卑，通达慧解，于此限制概念发誓的誓愿頌。
Gāthāya pana evamatthayojanā veditabbā (udā. aṭṭha. 35) – etaṃ īsādantassa rathaīsāsadisadantassa hatthināgassa cittaṃ nāgena buddhanāgassa cittena sameti saṃsandati. Kathaṃ sameti ce? Yadeko ramatī vane, yasmā buddhanāgo ‘‘ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsi’’nti purimaṃ ākiṇṇavihāraṃ jigucchitvā vivekaṃ upabrūhayamāno idāni yathā eko adutiyo vane araññe ramati abhiramati, evaṃ ayampi hatthināgo pubbe attano hatthiādīhi ākiṇṇavihāraṃ jigucchitvā idāni eko asahāyo vane ekavihāraṃ ramati abhinandati, tasmāssa cittaṃ nāgena sameti, tassa cittena sametīti katvā ekībhāvaratiyā ekasadisaṃ hotīti attho.
应以诗句的文义层次加以了解（如第八章第三十五节所示）——此中意指，被象牙装饰的战车、猛象以及巨蟒这三者的心念，都与如来的巨蟒的心念相一致、相融、相会。云何相会？譬如一条巨蟒怡然自得地栖息于林间，因其憎恶先前所住之处，摒弃旧栖地而生起清静之心，如今仿佛新居树林一样欢悦；这便是先前象牙巨象亦因鄙弃自己与象群同住之地而现起独处之乐，于荒野孤林中独居欢喜。所以其心念与如来巨蟒的心念相会，即是意指于合一心性中成为同一心念。
Pālileyyakagamanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 前往巴利雷耶咖之事的注释终了。
Aṭṭhārasavatthukathāvaṇṇanā十八事项论述的注释
§473
473.Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassāti ettha yo senāsanārahassa senāsanaṃ paṭibāhati, tasseva āpatti. Kalahakārakādīnaṃ panettha ‘‘okāso natthī’’tiādikaṃ saṅghassa katikaṃ ārocetvā na paññapentassa ‘‘ahaṃ vuḍḍho’’ti pasayha attanāva attano paññapetvā gaṇhantaṃ ‘‘yuttiyā gaṇhathā’’ti vatvā vārentassa ca natthi āpatti. ‘‘Bhaṇḍanakārakaṃ nikkaḍḍhatīti vacanato kuladūsakassa pabbājanīyakammānuññāya ca idha kalahavūpasamanatthaṃ āgatānaṃ kosambakānampi ‘yathāvuḍḍha’nti avatvā ‘vivitte asati vivittaṃ katvāpi dātabba’nti vuttattā vivittaṃ katvā dentaṃ paṭibāhantasseva āpattī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
第473条 何者为有过失者？此中指军队统帅若违犯其职位，确实构成过失。至于打架纠纷者等，若告知僧团有人无暇，则不算为过失。若妄称‘我已年老’等而自夸，谓‘应当按规矩接受’，鼓动他人依规处置并劝阻争吵者，则不构成过失。关于‘打碎器皿者为出家破戒者’之说，是针对宗派内部纠纷的平息措施，对于闹事者间断言‘应该年长者尊重’及‘虽然单独但仍有给予财物义务’，其行为被视如打碎器皿者般的过失，即认为接受过失。
Upālisaṅghasāmaggīpucchāvaṇṇanā伍巴离所问僧团和合的解释。
§476
476.Namūlā mūlaṃ gantvāti mūlato mūlaṃ agantvā. Atthato apagatāti sāmaggisaṅkhātaatthato apagatā.
476. 『不从根本至根本而去』者，即不从根源至根源而行之谓也。『已离于义』者，即已离于名为和合之义也。
§477
477. Yena naṃ paccatthikā vadeyyuṃ, taṃ na hi hotīti sambandho. Anapagatanti kāraṇato anapetaṃ, sakāraṇanti vuttaṃ hoti.
第477条 若不能以相应因缘加以说法，则谓之不成立，不发生联系。所谓“不发生”，为因缘之缺乏，称为‘非因缘’；‘有因缘’则谓确实成立。
Usūyāyāti iminā dosāgatigamanassa saṅgahitattā ‘‘agatigamanenā’’ti avasesaagatigamanaṃ dassitanti veditabbaṃ. Aṭṭhahi dūtaṅgehīti ‘‘sotā ca hoti sāvetā ca uggahetā ca dhāretā ca viññāpetā ca kusalo ca sahitāsahitadassano ca akalahakārako cā’’ti evaṃ vuttehi aṭṭhahi dūtaṅgehi. Sesamettha pāḷito aṭṭhakathāto ca suviññeyyameva.
“Usūyāyāti”一词，因嫉妒心产生而有聚合性，称为因缘中的剩余会聚作用，谓之“会聚残余”。八种使者即“听闻者、观察者、捕获者、持有者、宣说者、善行者、与善者共见者、非纠纷制造者”，依据佛陀教诲，则这八种使者的特质及区别，在巴利语原注疏中均已详细说明，故此内容应详加理解。
Kosambakakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 国桑比篇集的解释完毕。
Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ · 如是，在《普悦律注》的《显明要义》中，
Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大品的解释完毕。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者