9. Campeyyakkhandhakaṃ
9. Campeyyakkhandhakaṃ第九 瞻波篇集
Kassapagottabhikkhuvatthukathāvaṇṇanā咖萨巴姓比库事论注释
§380
380. Campeyyakkhandhake campāyanti evaṃnāmake nagare. Tassa hi nagarassa ārāmapokkharaṇīādīsu tesu tesu ṭhānesu campakarukkhāva ussannā ahesuṃ, tasmā ‘‘campā’’ti saṅkhaṃ agamāsi. Gaggarāya pokkharaṇiyā tīreti tassa campānagarassa avidūre gaggarāya nāma rājamahesiyā khaṇitattā ‘‘gaggarā’’ti laddhavohārā pokkharaṇī atthi, tassā tīre samantato nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍitaṃ mahantaṃ campakavanaṃ, tasmiṃ bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharati. Taṃ sandhāya ‘‘gaggarāya pokkharaṇiyā tīre’’ti vuttaṃ. Tantibaddhoti tanti vuccati byāpāro, tattha baddho pasuto ussukkaṃ āpannoti attho, tasmiṃ āvāse akataṃ senāsanaṃ karoti, jiṇṇaṃ paṭisaṅkharoti, kate issaro hotīti adhippāyo. Tenāha ‘‘tasmiṃ āvāse kattabbattā tantipaṭibaddho’’ti, kattabbakamme ussāhamāpannoti attho.
380. 在名为坎佩耶城的地方,有许多山茶树。因为该城的园林、池塘等各处都长满了山茶树,因此便以「坎帕」(山茶)为名。该镇位于河流旁边,距河不远。那里有一位名为迦伽罗波拘罗尼亚的王后,河边有池塘,人称「迦伽罗」。在那河岸四周,生长着蓝色等五种颜色的美丽花卉,形成了大片的山茶林,世尊就住在这芬芳美妙的山茶林中。提到此处时说“在迦伽罗池塘岸边”,故以此为缘。文中“Tantibaddho”谓束缚,指劳作繁忙或被事物缠缚,即“绑”住牲畜使其疲惫。此处说「在此住所里他建造了场所,整理旧物,行使主权」,谓其治理照料有当责。故说「他在住所中行使主权,被束缚于职责上」,意指在应行的事中取到了热忱和努力。
Ñattivipannakammādikathāvaṇṇanā关于因白失坏的甘马等之论的注释
§385-387
385-387.Paṭikkosantesūti nivārentesu. Hāpanaṃ vā aññathā karaṇaṃ vā natthīti ñattikammassa ekāya eva ñattiyā kattabbattā tato hāpanaṃ na sambhavati, anussāvanāya abhāvato pacchā ñattiṭhapanavasena dvīhi ñattīhi karaṇavasena ca aññathā karaṇaṃ natthi.
385-387.“Paṭikkosantesūti”意为阻止、禁止。此处指禁止该行为或阻止该做法。原文语意是指,没有另外的清规戒律去禁止或以别样方法施行该行为,对于一种特定的行为仅有唯一的戒律责任。故此,禁止作用不可产生。由于缺少相应的复诵诵持(anussāvanā),并且于之后设立的两部戒律与其他戒律的仪轨不同,故不存在分别的禁止方法。
Catuvaggakaraṇādikathāvaṇṇanā关于由四人僧众作成等之论的注释
§389
389. Ukkhepanīyakammakato kammanānāsaṃvāsako, ukkhittānuvattako laddhinānāsaṃvāsako.
389. 被执行举罪甘马者,因甘马之异而别众共住;随顺被举罪者,因见解之异而别众共住。
Dvenissāraṇādikathāvaṇṇanā二种驱摈等论注释
§395
395.Appattonissāraṇanti ettha nissāraṇakammaṃ nāma kuladūsakānaññeva anuññātaṃ, ayañca ‘‘bālo hoti abyatto’’tiādinā niddiṭṭho kuladūsako na hoti, tasmā ‘‘appatto’’ti vutto . Yadi evaṃ kathaṃ sunissārito hotīti? Bālaabyattatādiyuttassapi kammakkhandhake ‘‘ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyyā’’ti (cūḷava. 27) vuttattā. Tenevāha ‘‘tañcesa…pe… tasmā sunissārito hotī’’ti. Tattha tanti pabbājanīyakammaṃ. Esoti ‘‘bālo’’tiādinā niddiṭṭho. Āveṇikena lakkhaṇenāti pabbājanīyakammassa āveṇikabhūtena kuladūsakabhāvalakkhaṇena.
395.“Appattonissāraṇanti”就是说这里所说的“离开”行为所指的,只是来自恶家族的另一些特殊人群的行为,而非普遍适用于所有。此处所称“发愚痴及坏性”的,是指恶家族之人,并非广泛含义的恶人,所以称为“appatto”,意为适用范围较小或特殊。若如此,为什么称之为“严格的离开”(sunissārito)呢?因为在相应的业律中说:“众僧当期望并执行‘出家离开’的职责”,这即是《小部》27经中所述。于是解释曰:“因此该行为即被视为严格的离开。”这里涉及“绑扎”的业伎。文中“恶家族性”的标志是指出家行为的恶劣表现。
Tañce saṅgho nissāreti, sunissāritoti ettha adhippetassa pabbājanīyakammassa vasena atthaṃ dassetvā idāni yadi ‘‘tañce saṅgho nissāretī’’ti tajjanīyādikammavasena nissāraṇā adhippetā, tadā nissāraṇaṃ sampattoyeva tajjanīyādivasena sunissāritoti byatirekamukhena atthaṃ dassetuṃ puna ‘‘tañce saṅgho nissāretī’’ti ulliṅgetvā attho kathito. Natthi etassa apadānaṃ avakhaṇḍanaṃ āpattipariyantoti anapadāno. Ekekenapi aṅgena nissāraṇā anuññātāti kammakkhandhake anuññātā. Sesamettha pāḷito aṭṭhakathāto ca suviññeyyameva.
文中继续说:“若众僧执行离开(nissāreti),则称之为严格的离开(sunissāritoti)”。这里特指该登记的出家行为对众僧的约束力。如果此时说“众僧执行离开”,则是含有驱逐等义务的离开,只有履行驱逐等约定程序,才得以称为严格离开。因此为了准确表达意义,文中多次强调“众僧执行离开”。这不存在错误或错误反驳,因其乃戒律施行的最终体现。只允许一体留下的离开行为是戒律条文中被允许的。以上依照巴利注疏传统考辨,理应清楚明确。
Dvenissāraṇādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 二种驱摈等论注释终了。
Campeyyakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 瞻波篇集注释结束。