3. Vassūpanāyikakkhandhakaṃ
3. Vassūpanāyikakkhandhakaṃ3. 瓦萨入住篇集
Vassūpanāyikānujānanakathāvaṇṇanā允许瓦萨入住之语的解释
§184
184. Vassūpanāyikakkhandhake idha-saddo nipātamattoti okāsaparidīpanassapi asambhavato atthantarassa abodhanato vuttaṃ. Aparajjugatāya assāti iminā asamānādhikaraṇavisayo bāhiratthasamāsoyanti dasseti. Aparajjūti āsāḷhīpuṇṇamito aparaṃ dinaṃ, pāṭipadanti attho. Assāti āsāḷhīpuṇṇamiyā.
第184条。在雨季住持律部小结中，谓此处之文字仅为语音结尾，不可能作为开口点。此说乃由对诸义理不警觉而产生。所谓“无法越过”，即指以此为不同场所不可相混或外物相似之事理而论。所谓“无法越过”为指阴历四月满月日后之翌日（次日），谓修行之义。此“无法越过”为阴历四月满月之日。
Vassāne cārikāpaṭikkhepādikathāvaṇṇanā瓦萨期间禁止游行等之语的解释
§185
185.Anapekkhagamanena vā aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vā āpatti veditabbāti ettha anapekkhagamanena upacārātikkame āpatti veditabbā, sāpekkhagamanena aññattha aruṇuṭṭhāpanena āpatti veditabbā.
第185条。谓若以无关掉落、或他法升起而犯戒，应当察知。有无关掉落则犯戒，有相关掉落则犯戒。
Sattāhakaraṇīyānujānanakathāvaṇṇanā允许七日作法之语的解释
§187-189
187-189.Tīṇi parihīnānīti bhikkhunīnaṃ vaccakuṭiādīnaṃ paṭikkhittattā pahīnāni. Vāreyyanti āvāhavivāhamaṅgalaṃ. Suttantoti attano paguṇasuttanto. Na palujjatīti na vinassati na antaradhāyati.
第187至189条。三因损失者，即比库尼等因废弃修辞和言谈行为而失去戒体者也。亦说：应当去当请妻子的吉祥语。经文例句则是自身优良经文。所谓不退失、不灭亡、不消散。
Pahiteyeva anujānanakathāvaṇṇanā允许已派遣之语的解释
§199
199.Bhikkhugatikoti bhikkhunissitako. So pana yasmā bhikkhūhi saddhiṃ vasati, tasmā vuttaṃ ‘‘bhikkhūhi saddhiṃ vasanakapuriso’’ti. Sattāhakaraṇīyena gantvā bahiddhā aruṇuṭṭhāpanaṃ ratticchedo. Animantitena gantuṃ na vaṭṭatīti ettha animantitattā sattāhakiccaṃ adhiṭṭhahitvā gacchantassapi vassacchedo ceva dukkaṭañca hotīti veditabbaṃ. Yathāvuttañhi ratticchedakāraṇaṃ vinā tirovihāre vasitvā āgacchissāmīti gacchatopi vassacchedaṃ vadanti. Gantuṃ vaṭṭatīti sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭati. Evaṃ gacchantena ca antoupacārasīmāyaṃ ṭhiteneva ‘‘antosattāhe āgacchissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantabbaṃ. Sace ābhogaṃ akatvā upacārasīmaṃ atikkamati, chinnavassova hotīti vadanti. Bhaṇḍakanti cīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Pahiṇantīti cīvaradhovanādikammena pahiṇanti. Sampāpuṇituṃna sakkoti, vaṭṭatīti ettha ‘‘ajjeva āgamissāmī’’ti sāmantavihāraṃ gantvā puna āgacchantassa antarāmagge sace aruṇuggamanaṃ hoti, vassacchedopi na hoti, ratticchedadukkaṭañca natthīti vadanti. ‘‘Ācariyaṃ passissāmī’’ti pana gantuṃ labhatīti ‘‘agilānampi ācariyaṃ upajjhāyaṃ vā passissāmī’’ti sattāhakaraṇīyena gantuṃ labhati. Sace pana naṃ ācariyo ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭatīti evaṃ sattāhakaraṇīyena gataṃ antosattāheyeva puna āgacchantaṃ sace ācariyo upajjhāyo vā ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭati, sattāhātikkamepi anāpattīti adhippāyo, vassacchedo pana hotiyevāti daṭṭhabbaṃ sattāhassa bahiddhā vītināmitattā.
第199条。谓比库尼群体即归属于比库尼。因共住于比库，故称“与比库共住者”。由七天时期法则外出晨起时应止宿，夜间返回。但若以无止宿性质外出，则不可称为七天外出。若遵守七天行持完成夜间返回，则说夜间返回之违法及恶事。且说若无夜间返回缘由，固守洞窟寺院，则当 返回，也称夜间返回。外出有所限制者，乃指以七天宿命行出之义。若外出者当至内部边界停留，立誓日后七日返回。若未实践此誓，则等同断雨季。谓“僧衣”等语指披衣。谓“弃去”指经衣清洁擦拭等行为。谓“能够达到”，外出者应自持“今日必归”而往返常行处，若中途遇晨出，则无雨季断绝，夜间返回不犯恶。谓“看望老师”得成往返，亦得看望病人或上师，依七天宿命外出得成。若老师说“今日莫去”则止宿，即逾期七天返，反复诉说“今日莫去”者甚宜；依七天法规不犯戒。然观其整体，七天外出不犯戒者分明。
Antarāye anāpattivassacchedakathāvaṇṇanā障碍时无犯与瓦萨中断之语的解释
§201
201.Sace dūraṃ gato hoti, sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabboti iminā vassacchedakāraṇe sati sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭatīti dīpeti.
第201条。谓若远去者应以七日期限晨起呼唤回返者，乃指出于雨季夜间返回理由，应遵守七日期限往返。
Vajādīsu vassūpagamanakathāvaṇṇanā关于在瓦基等处进入瓦萨之说明
§203
203.‘‘Idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbanti satthassāvihārattā ‘‘imasmiṃ vihāre’’ti avatvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti ettakameva vattabbaṃ. Satthe pana vassaṃ upagantuṃ na vaṭṭatīti kuṭikādīnaṃ abhāve ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā upagantuṃ na vaṭṭati, ālayakaraṇamatteneva vaṭṭatīti adhippāyo. Vippakiratīti visuṃ visuṃ gacchati. Tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpattīti tehi saddhiṃ gacchantasseva natthi āpatti, tehi viyujjitvā gamane pana āpattiyeva, pavāretuñca na labhati.
第203条。谓此处雨季应止者，经由老师所在处调护生活时说，此处止雨季法仅适用一处。若师长不允许进入，因无住所而无法止宿，则“此处应止雨季”之说不断裂。称此谓保持住所。谓相违者乃间或行走。无三处共住就无雨季断戒之罪责。即使分开行走，亦非犯罪，亦无可禁止事项。
Vassaṃ anupagantabbaṭṭhānakathāvaṇṇanā关于不应进入瓦萨之处所之说明
§204
204.Seyyathāpipisācillikāti ettha pisācā eva pisācillikā, pisācadārakātipi vadanti. Pavisanadvāraṃ yojetvāti sakavāṭabaddhameva yojetvā. Pañcannaṃ chadanānanti tiṇapaṇṇaiṭṭhakasilāsudhāsaṅkhātānaṃ pañcannaṃ chadanānaṃ. Idañca yebhuyyena vuttanti veditabbaṃ rukkhādīsu padaracchadanāyapi kuṭikāya vassūpagamanassa vuttattā. Na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabbanti vacībhedaṃ katvā vassūpagamanaṃ sandhāyeva paṭikkhepo, na ālayakaraṇavasena upagamanaṃ sandhāyāti vadanti. Pāḷiyaṃ pana avisesena vuttattā aṭṭhakathāyañca dutiyapārājikasaṃvaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.84) ‘‘vassaṃ upagacchantena hi nālakapaṭipadaṃ paṭipannenapi pañcannaṃ chadanānaṃ aññatarena channeyeva sadvārabandhe senāsane upagantabbaṃ. Tasmā vassakāle sace senāsanaṃ labhati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhati, hatthakammaṃ pariyesitvāpi kātabbaṃ. Hatthakammaṃ alabhantena sāmampi kātabbaṃ, na tveva asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti daḷhaṃ katvā vuttattā asenāsanikassa nāvādiṃ vinā aññattha ālayo na vaṭṭatīti amhākaṃ khanti. Nāvāsatthavajesuyeva hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, nāvāya vassaṃ upagantu’’ntiādinā sati asati vā senāsane vassūpagamanassa visuṃ anuññātattā ‘‘na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti ayaṃ paṭikkhepo tattha na labbhatīti asati senāsane ālayavasenapi nāvādīsu upagamanaṃ vuttaṃ. Ṭaṅkitamañco nāma dīghe mañcapāde majjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā kato mañco. Tassa idaṃ upari idaṃ heṭṭhāti natthi, parivattetvā atthatopi tādisova hoti, taṃ susāne devaṭṭhāne ca ṭhapenti, catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā kataṃ gehampi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati.
204.所谓“pisācillikā”，此处即指恶鬼（pisācā），亦有称为“pisācadārakā”等。所谓“pavisanadvāraṃ yojetvā”，意为仅绑定出入口的门闩。所谓“五种遮盖”，乃以稻草、树叶、泥土、石灰和灰土等五种材料所构成的遮盖物。此“五种遮盖”，据较多论述，应于树木等处搭建临时小屋，作为雨季停留之所。佛告比库们，非以无军帐的方式度过雨季，也非仅为辞别而作雨季停留，更非以现成宅舍为雨季停留之所。巴利文及注疏在第二巴拉基规则中（pārā. aṭṭha. 1.84）明确指出，即使在未踏入秸秆路的雨季，身处五种遮盖中的任一遮盖处，也应赴营帐安居。所以雨季期间，若有军帐，则此为善法；若无，必须寻找手工作业所成之处。若未获得手工建帐处，则可住军帐，但非以无军帐的状态为雨季安居。这是铁律。因未得军帐，依船屋等可入之处，也被严格禁止多次进入。至于那种称为“陷入式床”（ṭaṅkitamañco），乃长床中间凿空，加盖顶帷所制床位。该床上下无障碍，四石铺基，上铺石板建屋，故得称为“陷入式床”。
Vassaṃ anupagantabbaṭṭhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 关于不应进入瓦萨之处所之说明已毕。
Adhammikakatikakathāvaṇṇanā关于非法咖提那之说明
§205
205.Tassā lakkhaṇaṃ mahāvibhaṅge vuttanti catutthapārājikasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘yo imamhā āvāsā paṭhamaṃ pakkamissati, taṃ mayaṃ arahāti jānissāmā’’ti (pārā. 228) ettha dassitaṃ adhammikakatikavattalakkhaṇaṃ sandhāya vadati, paratopi senāsanakkhandhakavaṇṇanāyaṃ adhammikaṃ katikavattaṃ āvi bhavissatiyeva.
205.此处记载于《大解脱律》中第四巴拉基规则解释说：“若有人初次到此住所，我等即视其为阿拉汉。”（pārā. 228）此语标示非法行为反覆之特征，故而于其他军帐规则解释中，亦将存在非法行为反复的状况予以论述。
Paṭissavadukkaṭāpattikathāvaṇṇanā关于承诺恶作罪之说明
§207
207. Yasmā nānāsīmāyaṃ dvīsu āvāsesu vassaṃ vasantassa dutiye ‘‘vasāmī’’ti citte uppanne paṭhamasenāsanaggāho paṭippassambhati, puna paṭhameyeva ‘‘vasāmī’’ti citte uppanne dutiyo paṭippassambhati, tasmā ‘‘tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyatī’’ti vuttaṃ. Paṭissavassa visaṃvādanapaccayā hontampi dukkaṭaṃ satiyeva paṭissave hotīti āha ‘‘tassa tassa paṭissave dukkaṭa’’nti. Tenevāha ‘‘tañca kho…pe… pacchā visaṃvādanapaccayā’’ti.
207.由于雨季在两处安居处生活，当第二年再次出现“居住者”念头时，首处军帐获得缓解，第二处军帐仍处于持续状态。因此，云“该比库虽有沙弥身份，仍不得视为已觉悟”。因怀有此念头，即使是反复性交，也属恶行，此种反复发生仍是恶业，故云“缘于此恶业为恶业”。进一步说，“此恶业确实即……随后因反复性交等缘故，发生恶业”。
Akaraṇīyoti sattāhakaraṇīyena akaraṇīyo. Sakaraṇīyoti sattāhakaraṇīyeneva sakaraṇīyo. Yadi evaṃ ‘‘sattāhakaraṇīyena akaraṇīyo sakaraṇīyo’’ti ca kasmā na vuttanti? ‘‘Akaraṇīyo’’ti vuttepi sattāhakaraṇīyena sakaraṇīyākaraṇīyatā viññāyatīti katvā na vuttaṃ. Yadi evaṃ parato ‘‘sattāhakaraṇīyena pakkamatī’’ti vāradvayepi ‘‘sakaraṇīyo pakkamatī’’ti ettakameva kasmā na vuttanti? Vuccate – tattha ‘‘sattāhakaraṇīyenā’’ti avatvā ‘‘sakaraṇīyo pakkamatī’’ti vutte so taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmetīti na sakkā vattunti ‘‘sattāhakaraṇīyena pakkamatī’’ti vuttaṃ. Evañhi vutte sattāhassa adhikatattā so taṃ sattāhaṃ bahi vītināmetīti sakkā vattuṃ.
所谓“不可作”，意指以七天为限不能作此事；“可作”，即以七天为限可以作此事。若说“以七天限不可作者，亦可作”，为什么又没有人说呢？虽言“不可作”，但因以七天限作为不可作的标志与其相对的可作与不可作之性质而阐明，文中却未言及。若说“以七天限后即可作”，为何没有人说呢？曰：由于有“以七天限”为前提，若言“可作”，那就等于取消了七天限的效力，因此不可说“以七天限后可作”。如此所讲，乃明确七天期限超越七天以外不允许，此说可成立。
Ettha ca ādimhi cattāro vārā nirapekkhagamanaṃ sandhāya vuttā, tatthāpi purimā dve vārā vassaṃ anupagatassa vasena vuttā, pacchimā pana dve vārā vassaṃ upagatassa vasena, tato paraṃ dve vārā sāpekkhagamanaṃ sandhāya vuttā, tatthāpi paṭhamavāro sāpekkhassapi sattāhakaraṇīyena gantvā taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmentassa vassacchedadassanatthaṃ vutto, itaro vuttanayeneva gantvā antosattāhe nivattantassa vassacchedābhāvadassanatthaṃ. ‘‘So sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamatī’’ti ayaṃ pana vāro navamito paṭṭhāya gantvā sattāhaṃ bahiddhā vītināmentassapi vassacchedābhāvadassanatthaṃ vutto. Ettha ca ‘‘akaraṇīyo pakkamatī’’ti dutiyavārassa anāgatattā navamito paṭṭhāya gacchantenapi satiyeva karaṇīye gantabbaṃ, nāsatīti daṭṭhabbaṃ. Ime ca satta vārā bahiddhā katauposathikassa vasena āgatā, apare satta antovihāraṃ gantvā katauposathassa vasenāti evaṃ purimikāya vasena cuddasa vārā vuttā, tato paraṃ pacchimikāya vasena teyeva cuddasa vārā vuttāti evametesaṃ nānākaraṇaṃ veditabbaṃ.
此处论及最初四周的无条件离去。有先前两周，在未到雨季时的生活状态；随后两周则为雨季期间的生活。之后又有两周与上文条件相对的离去讨论。其间首周者，因与七天不可作之限制相应，故宣说七天之外被视为已离开以示雨季中止。别一种说法则是指出在内部七天之内未到者，表明雨季中止尚未成立，称“还未来”作指引。此七周分两处外部雨季当日出入，以及七周内部生活转换，合计十四周。首方生活十四周，次方生活亦十四周，因而见诸不同缘由。此等差异应被解知。
Imehi pana sabbavārehi vuttamatthaṃ sampiṇḍetvā dassetuṃ ‘‘so tadaheva akaraṇīyotiādīsū’’tiādi āraddhaṃ. Ko pana vādo dvīhatīhaṃ vasitvā antosattāhe nivattantassāti vassaṃ upagantvā dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena gantvā antosattāhe nivattantassa ko pana vādo, kathā eva natthīti adhippāyo. Asatiyā pana vassaṃ na upetīti ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā na upeti.
诸周被合并解释为当即开始论及“不可作”等事项。有人质疑：既在内部七天限制内离去，如何又在雨季停留并于七天限后离去？此议题无言可答，亦无争议。若不在雨季停留，则为“此处住所中当年雨季尚未停留”的言辞分歧，故不出现停留状态。
Komudiyā cātumāsiniyāti pacchimakattikapuṇṇamāyaṃ. Sā hi kumudānaṃ atthitāya komudī, catunnaṃ vassikānaṃ māsānaṃ pariyosānattā ‘‘cātumāsinī’’ti vuccati. Tadā hi kumudāni supupphitāni honti, tasmā kumudānaṃ samūho, kumudāni eva vā komudā, te ettha atthīti ‘‘komudī’’ti vuccati, kumudavatīti vuttaṃ hoti. Sesamettha uttānameva.
『迦穆提四月满月日』者，即后迦底迦月之满月日也。此日因有睡莲盛开，故称『迦穆提』；又因处于四个雨季月份之末，故称『四月』。彼时睡莲盛放，故睡莲之聚合，或即睡莲本身，称为『迦穆达』，以其存在于此日，故称『迦穆提』，即『富有睡莲者』之义。余义于此则显而易见。
Paṭissavadukkaṭāpattikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 关于承诺恶作罪之说明已毕。
Vassūpanāyikakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 瓦萨入住篇集注释完毕。