Ekuttarikanayo · 增一法义注
Ekuttarikanayo增一法门
Ekakavāravaṇṇanā一法品释
§321
321.Āpattikarādhammā jānitabbātiādimhi ekuttarikanaye āpattikarā dhammā nāma cha āpattisamuṭṭhānāni. Etesañhi vasena puggalo āpattiṃ āpajjati, tasmā ‘‘āpattikarā’’ti vuttā. Anāpattikarā nāma satta samathā. Āpatti jānitabbāti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade ca vibhaṅge ca vuttā āpatti jānitabbā. Anāpattīti ‘‘anāpatti bhikkhu asādiyantassā’’tiādinā nayena anāpatti jānitabbā. Lahukāti lahukena vinayakammena visujjhanato pañcavidhā āpatti. Garukāti garukena vinayakammena visujjhanato saṅghādisesā āpatti. Kenaci ākārena anāpattibhāvaṃ upanetuṃ asakkuṇeyyato pārājikāpatti ca. Sāvasesāti ṭhapetvā pārājikaṃ sesā. Anavasesāti pārājikāpatti. Dve āpattikkhandhā duṭṭhullā; avasesā aduṭṭhullā. Sappaṭikammadukaṃ sāvasesadukasadisaṃ. Desanāgāminidukaṃ lahukadukasaṅgahitaṃ.
321.所谓应发知罪事，乃指六种罪业现起的总相。据此，众生因其本质而生起罪过，所以称为“应发知罪事”。所谓不应发知罪事，有七种。对于应发知者，即在各戒律及其违犯种类中所应知罪过，称为应发知。不应发者即“比库不应受染者”等理说，依此了知不应发。所谓轻罪，是指因轻微戒律行为而得净之五种罪过；所谓重大罪，是指因重大戒律行为而得净的僧团分裂罪。因某种缘故而无法生起不应发知现象的，则是犯巴拉基罪。所谓带缴，是修律时留下巴拉基罪未得戒除；未带缴者则是犯巴拉基罪。二罪类中，重罪为恶重者，轻罪为恶轻者。带缴罪似重罪，轻罪似轻罪，且聚合于诵戒者。
Antarāyikāti sattapi āpattiyo sañcicca vītikkantā saggantarāyañceva mokkhantarāyañca karontīti antarāyikā. Ajānantena vītikkantā pana paṇṇattivajjāpatti neva saggantarāyaṃ na mokkhantarāyaṃ karotīti anantarāyikā. Antarāyikaṃ āpannassāpi desanāgāminiṃ desetvā vuṭṭhānagāminito vuṭṭhāya suddhipattassa sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhitassa ca avārito saggamokkhamaggoti. Sāvajjapaññattīti lokavajjā. Anavajjapaññattīti paṇṇattivajjā. Kiriyato samuṭṭhitā nāma yaṃ karonto āpajjati pārājikāpatti viya. Akiriyatoti yaṃ akaronto āpajjati, cīvaraanadhiṭṭhānāpatti viya. Kiriyākiriyatoti yaṃ karonto ca akaronto ca āpajjati, kuṭikārāpatti viya.
所谓障碍罪，是指七种罪行聚集后导致暂时断绝未来生天界涅槃的状态，称为障碍罪。未知而犯，不算为障碍罪，而是称为伪违法罪，既不致于生天界，也不致于涅槃界，故名不障碍罪。虽已染犯障碍罪者，若经开示者仍能重生善法，守持沙门地位者得通达天上和涅槃之路。所谓有罪规约者，即世间戒律，无罪规约者即文学戒律。所谓所作即得罪，能生巴拉基罪；所不作而得罪，似犯袈裟佩带罪；所作所不作而得罪，似犯禁足罪。
Pubbāpattīti paṭhamaṃ āpannāpatti. Aparāpattīti pārivāsikādīhi pacchā āpannāpatti. Pubbāpattīnaṃ antarāpatti nāma mūlavisuddhiyā antarāpatti. Aparāpattīnaṃ antarāpatti nāma agghavisuddhiyā antarāpatti. Kurundiyaṃ pana ‘‘pubbāpatti nāma paṭhamaṃ āpannā. Aparāpatti nāma mānattārahakāle āpannā. Pubbāpattīnaṃ antarāpatti nāma parivāse āpannā. Aparāpattīnaṃ antarāpatti nāma mānattacāre āpannā’’ti vuttaṃ. Idampi ekena pariyāyena yujjati.
先罪者，指罪过首度现起；后罪者，指随戒众等后续生起之罪。先罪的中间罪，谓根本净化时所起的中间罪；后罪的中间罪，谓极净化时所起之中间罪。郡迪耶曾说：“先罪，谓初次生起罪过；后罪，谓僧悦时所生罪过。先罪的中间罪，谓宿戒时生起；后罪的中间罪，谓僧悦时生起”，此说为一种通说。
Desitā gaṇanūpagā nāma yā dhuranikkhepaṃ katvā puna na āpajjissāmīti desitā hoti. Agaṇanūpagā nāma yā dhuranikkhepaṃ akatvā saussāheneva cittena aparisuddhena desitā hoti. Ayañhi desitāpi desitagaṇanaṃ na upeti. Aṭṭhame vatthusmiṃ bhikkhuniyā pārājikameva hoti. Paññatti jānitabbātiādīsu navasu padesu paṭhamapārājikapucchāya vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.
所谓称许犯，是指已犯过后，承认并愿不再犯者。所谓不称许犯，是指已犯过后，不承认且心意不清净者。即使称许犯，其违法总数亦未完全对齐。在第八条条文中，比库尼仅得巴拉基罪。所谓应发知者，乃指戒律中九种不同情况，在初犯巴拉基罪戒质询中指出，应依此规则察辨。
Thullavajjāti thulladose paññattā garukāpatti. Athullavajjāti lahukāpatti. Gihipaṭisaṃyuttāti sudhammattherassa āpatti, yā ca dhammikassa paṭissavassa asaccāpane āpatti, avasesā na gihipaṭisaṃyuttā. Pañcānantariyakammāpatti niyatā, sesā aniyatā. Ādikaroti sudinnattherādi ādikammiko. Anādikaroti makkaṭisamaṇādi anupaññattikārako. Adhiccāpattiko nāma yo kadāci karahaci āpattiṃ āpajjati. Abhiṇhāpattiko nāma yo niccaṃ āpajjati.
所谓重罪，是因重罪故称重罪；所谓轻罪，是因轻罪故称轻罪。所谓与俗世有关者，是指对持正法之长老犯行，若为非法犯行则不属此类，余罪不与俗世相连。五种障碍业是确定的，其余则是不确定的。所谓发业者，指苏迪那长老等主犯。所谓不发业者，是指愚痴沙门等不明罪业者。所谓时发者，乃谓时起时灭的罪过；所谓恒发者，指常时存在的罪过。
Codako nāma yo vatthunā vā āpattiyā vā paraṃ codeti. Yo pana evaṃ codito ayaṃ cuditako nāma. Pañcadasasu dhammesu appatiṭṭhahitvā abhūtena vatthunā codento adhammacodako nāma, tena tathā codito adhammacuditako nāma. Vipariyāyena dhammacodakacuditakā veditabbā. Micchattaniyatehi vā sammattaniyatehi vā dhammehi samannāgato niyato, viparīto aniyato.
所谓唆使者，是指以事物或罪过教唆他者；若被教唆者则称被唆使者。在十五种戒中，不立正见而以虚伪事物教唆，应称为不善教唆者，被教导者称为不善被唆使者。须分别两种相反之例：以错误或正当戒律为教学者，有定律化约；反之则不定。
Sāvakā bhabbāpattikā nāma, buddhā ca paccekabuddhā ca abhabbāpattikā nāma. Ukkhepanīyakammakato ukkhittako nāma, avasesacatubbidhatajjanīyādikammakato anukkhittako nāma. Ayañhi uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā dhammaparibhogaṃ vā āmisaparibhogaṃ vā na kopeti. ‘‘Mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha, dūsako nāsetabbo, kaṇṭako samaṇuddeso nāsetabbo’’ti evaṃ liṅgadaṇḍakamma-saṃvāsanāsanāhi nāsitabbo nāsitako nāma. Sesā sabbe anāsitakā. Yena saddhiṃ uposathādiko saṃvāso atthi, ayaṃ samānasaṃvāsako, itaro nānāsaṃvāsako. So kammanānāsaṃvāsako laddhinānāsaṃvāsakoti duvidho hoti. Ṭhapanaṃ jānitabbanti ‘‘ekaṃ bhikkhave adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapana’’ntiādinā nayena vuttaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ jānitabbanti attho.
弟子者谓之有学者，而佛及辟支佛谓之无学者。由发起罪业者名为发起者，由四种诸恶业（如杀、盗、淫、妄语）为因缘而生者名为随顺者。在此既不破坏斋戒，亦不破坏戒除，既不破坏法之使用，也不破坏财物之使用者。譬如有人欲驱逐比库尼，亦不可驱逐恶人，反对婆罗门的恶意也不可驱逐，如此以破戒杖罚为惩治者，亦不可驱逐，名曰不可驱逐者。其余皆属于不是不可驱逐者者。若同一处有斋戒等共住者，称为普通共住，若彼处有异住，于是称为异共住。因业不同而住亦异者，有得业共住与无得业共住二种。必须明知「单一比库犯戒而施以违法止戒」等说，方能知晓止戒之义。
Ekakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 一法品释毕。
Dukavāravaṇṇanā二法品释
§322
322. Dukesu sacittakā āpatti saññāvimokkhā, acittakā nosaññāvimokkhā. Laddhasamāpattikassa āpatti nāma bhūtārocanāpatti, aladdhasamāpattikassa āpatti nāma abhūtārocanāpatti. Saddhammapaṭisaññuttā nāma padasodhammādikā, asaddhammapaṭisaññuttā nāma duṭṭhullavācāpatti. Saparikkhārapaṭisaññuttā nāma nissaggiyavatthuno anissajjitvā paribhoge, pattacīvarānaṃ nidahane, kiliṭṭhacīvarānaṃ adhovane, malaggahitapattassa apacaneti evaṃ ayuttaparibhoge āpatti. Paraparikkhārapaṭisaññuttā nāma saṅghikamañcapīṭhādīnaṃ ajjhokāse santharaṇaanāpucchāgamanādīsu āpajjitabbā āpatti. Sapuggalapaṭisaññuttā nāma ‘‘mudupiṭṭhikassa lambissa ūrunā aṅgajātaṃ pīḷentassā’’tiādinā nayena vuttāpatti. Parapuggalapaṭisaññuttā nāma methunadhammakāyasaṃsaggapahāradānādīsu vuttāpatti, ‘‘sikharaṇīsī’’ti saccaṃ bhaṇanto garukaṃ āpajjati, ‘‘sampajānamusāvāde pācittiya’’nti musā bhaṇanto lahukaṃ. Abhūtārocane musā bhaṇanto garukaṃ. Bhūtārocane saccaṃ bhaṇanto lahukaṃ.
罪过有两种：有意识犯过称为罪过，非意识者称为非罪过。有业得犯之罪过称为现实犯戒，有业不得犯之罪过称为非现实犯戒。正法遵守者谓之依正法受犯，违犯正法者谓之语词不善犯戒。近事犯戒者谓因不舍弃应舍之物，如舍衣时不净衣、不污衣底、未洗污衣时之不当使用等。远事犯戒者指僧众法座等处因管理不善、未请示便离座等所生罪。个人犯戒者如「压迫泥鳅状疥癣皮肤」等犯戒。异他人犯戒者如夫妻行为、给予戒纳等罪，如说真话致重犯戒，谎言致轻犯戒。非现实犯戒中，谎言重犯戒，现实犯戒中，真话轻犯戒。
‘‘Saṅghakammaṃ vaggaṃ karissāmī’’ti antosīmāya ekamante nisīdanto bhūmigato āpajjati nāma. Sace pana aṅgulimattampi ākāse tiṭṭheyya, na āpajjeyya, tena vuttaṃ ‘‘no vehāsagato’’ti. Vehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdanto vehāsagatoāpajjati nāma. Sace pana taṃ bhūmiyaṃ paññāpetvā nipajjeyya na āpajjeyya, tena vuttaṃ – ‘‘no bhūmigato’’ti. Gamiyo gamiyavattaṃ apūretvā gacchanto nikkhamanto āpajjati nāma, no pavisanto. Āgantuko āgantukavattaṃ apūretvā sachattupāhano pavisanto pavisanto āpajjati nāma, no nikkhamanto.
「作僧事业」章中，居室角落地上坐卧者称为犯戒，若在空中仅有一指之处停留则不犯戒，故谓之不在地上犯戒。乘坐茅屋敲击木板或坐于床榻称为居室犯戒。若先下床，再坐在地上则不犯戒，故谓非地上犯戒。行人未满行处而走动、出入称为犯戒，入者不犯戒。外人未满访处而出入宿住时进出均犯戒，出则不犯戒。
Ādiyantoāpajjati nāma bhikkhunī atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyamānā; dubbaṇṇakaraṇaṃ anādiyitvā cīvaraṃ paribhuñjanto pana anādiyanto āpajjati nāma. Mūgabbatādīni titthiyavattāni samādiyanto samādiyanto āpajjati nāma. Pārivāsikādayo pana tajjanīyādikammakatā vā attano vattaṃ asamādiyantā āpajjanti, te sandhāya vuttaṃ ‘‘atthāpatti na samādiyanto āpajjatī’’ti. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbanto vejjakammabhaṇḍāgārikakammacittakammādīni vā karonto karonto āpajjati nāma. Upajjhāyavattādīni akaronto akaronto āpajjati nāma. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadamāno dento āpajjati nāma. Saddhivihārikaantevāsikānaṃ cīvarādīni adento adento āpajjati nāma. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ gaṇhanto paṭiggaṇhanto āpajjati nāma. ‘‘Na bhikkhave ovādo na gahetabbo’’ti vacanato ovādaṃ agaṇhanto na paṭiggaṇhanto āpajjati nāma.
大水净前洗澡称为犯戒，若不洗净、不污染衣服而用湿衣服，即使不洗澡亦犯戒。因愚痴等异端思想反复思考称为犯戒。持用衣物等有因缘罪业而未净受者，遂犯戒，法中云“无法契理心不净”而犯戒。如外方比库尼污衣、以医药、厨役业心作诸恶行等皆犯戒。未依师命等行为者，或传染疾病者，或给衣服者，或不给衣服的信徒，皆谓犯戒。谓言「不可告诫、不可接收」者不受教诫，亦谓犯戒。
Nissaggiyavatthuṃ anissajjitvā paribhuñjanto paribhogena āpajjati nāma. Pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkāmayamānā aparibhogena āpajjati nāma. Sahagāraseyyaṃ rattiṃ āpajjati nāma, no divā, dvāraṃ asaṃvaritvā paṭisallīyanto divā āpajjati, no rattiṃ. Ekarattachārattasattāhadasāhamāsātikkamesu vuttaāpattiṃ āpajjanto aruṇugge āpajjati nāma, pavāretvā bhuñjanto na aruṇugge āpajjati nāma.
持用不应舍弃之物而未舍弃即用之罪称为犯戒。超过五天五衣作衣服者即为犯戒。夜宿舍不可昼，白天不闭门独处且宾客入者即为犯戒，夜间不犯戒。违犯一人一床七七三十个月之期者视为犯戒，若告知允许食用则不犯戒。
Bhūtagāmañceva aṅgajātañca chindanto chindanto āpajjati nāma, kese vā nakhe vā na chindanto na chindanto āpajjati nāma. Āpattiṃ chādento chādento āpajjati nāma, ‘‘tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabbaṃ, natveva naggena āgantabbaṃ, yo āgaccheyya āpatti dukkaṭassā’’ti imaṃ pana āpattiṃ na chādento āpajjati nāma. Kusacīrādīni dhārento dhārento āpajjati nāma, ‘‘ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabbo’’ti imaṃ āpattiṃ na dhārento āpajjati nāma.
破坏活物及肢体谓之犯戒，不破坏头发及指甲者则不犯戒。遮盖以避非犯戒衣食者谓之犯戒，「应以草叶遮盖而不应以裸身示人，裸身来者则犯大罪」。负荷粗重物品则犯戒，「该比库应负至断物处」，若不负则犯戒。
‘‘Attanā vā attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karotī’’ti ekasīmāyaṃ dvīsu saṅghesu nisinnesu ekasmiṃ pakkhe nisīditvā parapakkhassa laddhiṃ gaṇhanto yasmiṃ pakkhe nisinno tesaṃ attanāva attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karoti nāma. Yesaṃ santike nisinno tesaṃ gaṇapūrako hutvā kammaṃ kopeti, itaresaṃ hatthapāsaṃ anāgatattā. Samānasaṃvāsakepi eseva nayo. Yesañhi so laddhiṃ roceti, tesaṃ samānasaṃvāsako hoti, itaresaṃ nānāsaṃvāsako. Satta āpattiyo satta āpattikkhandhāti āpajjitabbato āpattiyo, rāsaṭṭhena khandhāti evaṃ dveyeva nāmāni hontīti nāmavasena dukaṃ dassitaṃ. Kammena vā salākaggāhena vāti ettha uddeso ceva kammañca ekaṃ, vohāro ceva anussāvanā ca salākaggāho ca ekaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pubbabhāgā, kammañceva uddeso ca pamāṇaṃ.
「『以自己令自身异住』」者，是指在同一界内，两个僧团分席而坐时，某人坐于一方，却采纳对方之见解——如此，就其所坐之方而言，他以自己令自身成为异住者。就其所坐之方而言，他充当凑足人数者，令甘马无效，而对方尚未进入手足圈之内。共住者亦同此理——凡他所认同见解者，即为其共住者；其余则为异住者。「七罪聚、七罪蕴」者，就所堕入而言称为「罪」，就积聚义而言称为「蕴」，如此两者乃是同一事物的两种名称，故以名称差异呈现为一对。「以甘马或以取签」者，于此，宣告与甘马为同一事项；公告、宣读与取签为同一事项；公告与宣读乃取签之前行，甘马与宣告则为衡量标准。
Addhānahīno nāma ūnavīsativasso. Aṅgahīno nāma hatthacchinnādibhedo. Vatthuvipanno nāma paṇḍako tiracchānagato ubhatobyañjanako ca. Avasesā theyyasaṃvāsakādayo aṭṭha abhabbapuggalā karaṇadukkaṭakā nāma. Dukkaṭakiriyā dukkaṭakammā, imasmiṃyeva attabhāve katena attano kammena abhabbaṭṭhānaṃ pattāti attho. Aparipūro nāma aparipuṇṇapattacīvaro. No ca yācati nāma upasampadaṃ na yācati. Alajjissa ca bālassa cāti alajjī sacepi tepiṭako hoti, bālo ca sacepi saṭṭhivasso hoti, ubhopi nissāya na vatthabbaṃ. Bālassa ca lajjissa cāti ettha bālassa ‘‘tvaṃ nissayaṃ gaṇhā’’ti āṇāyapi nissayo dātabbo, lajjissa pana yācantasseva. Sātisāranti sadosaṃ; yaṃ ajjhācaranto āpattiṃ āpajjati.
「年龄不足者」，即未满二十岁者。「肢体残缺者」，即断手等各类残缺。「所依事项有缺失者」，即般哒咖、畜生、两性人。其余如盗住者等八类不堪能者，称为「犯恶作者」，意即所作之恶作行为，乃造作恶作之业，因其于此生中以自身所造之业，而达于不堪能之处。「不具足者」，即钵与衣尚不圆满者。「不请求者」，即不请求达上者。「无惭者与愚痴者」：无惭者纵然通晓三藏，愚痴者纵然年届六十，二者皆不宜依止而住。「愚痴者与有惭者」：此中，对于愚痴者，即便以命令之语说「汝可受依止」，亦应给予依止；而对于有惭者，则须待其请求方给予。「萨帝萨拉」，即有过失者，指在行持中所犯之罪。
Kāyena paṭikkosanā nāma hatthavikārādīhi paṭikkosanā. Kāyena paṭijānātīti hatthavikārādīhi paṭijānāti. Upaghātikā nāma upaghātā. Sikkhūpaghātikā nāma sikkhūpaghāto. Bhogūpaghātikā nāma paribhogūpaghāto, tattha tisso sikkhā asikkhato sikkhūpaghātikāti veditabbā. Saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā dupparibhogaṃ bhuñjato bhogūpaghātikāti veditabbā. Dve venayikāti dve atthā vinayasiddhā. Paññattaṃ nāma sakale vinayapiṭake kappiyākappiyavasena paññattaṃ. Paññattānulomaṃ nāma catūsu mahāpadesesu daṭṭhabbaṃ. Setughātoti paccayaghāto; yena cittena akappiyaṃ kareyya, tassa cittassāpi anuppādananti attho. Mattakāritāti mattāya pamāṇena karaṇaṃ; pamāṇe ṭhānanti attho. Kāyena āpajjatīti kāyadvārikaṃ kāyena āpajjati; vacīdvārikaṃ vācāya. Kāyena vuṭṭhātīti tiṇavatthārakasamathe vināpi desanāya kāyeneva vuṭṭhāti; desetvā vuṭṭhahanto pana vācāya vuṭṭhāti. Abbhantaraparibhogo nāma ajjhoharaṇaparibhogo. Bāhiraparibhogo nāma sīsamakkhanādi.
「以身拒绝」，即以手势等动作表示拒绝。「以身承认」，即以手势等动作表示承认。「损害者」，即造成损害。「损害学处者」，即损害戒学。「损害受用者」，即损害受用；就此而言，对三学不学习者，应知为损害学处者；对属于僧团或个人之物，受用不当者，应知为损害受用者。「两种属律者」，即两种依律而成立之义理。「所制定者」，即在整部律藏中，就如法与非法所制定之内容。「随顺所制定者」，应于四大教法中参照理解。「断桥」，即断绝助缘；意谓凡以某种心令不如法之事生起者，亦令该心不得生起。「量力而为」，即依适当分量而行；意谓安住于适度。「以身犯者」，即身门所犯，以身而犯；言语之门则以语而犯。「以身出罪者」，即于草覆地调伏法中，无需发露忏悔，仅以身即可出罪；若经发露而出罪者，则以语出罪。「内部受用」，即咽入之受用。「外部受用」，即涂于头部等受用。
Anāgataṃ bhāraṃ vahatīti atherova samāno therehi vahitabbaṃ bījanagāhadhammajjhesanādibhāraṃ vahati; taṃ nittharituṃ vīriyaṃ ārabhati. Āgataṃ bhāraṃ na vahatīti thero therakiccaṃ na karoti, ‘‘anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā sāmaṃ vā dhammaṃ bhāsituṃ, paraṃ vā ajjhesituṃ, anujānāmi bhikkhave therādheyyaṃ pātimokkha’’nti evamādi sabbaṃ parihāpetīti attho. Na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyatīti na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyitvā karoti. Kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyatīti kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyitvā karoti. Etesaṃ dvinnaṃ divā ca ratto ca āsavā vaḍḍhantīti attho. Anantaradukepi vuttapaṭipakkhavasena attho veditabbo. Sesaṃ tattha tattha vuttanayattā uttānamevāti.
「承担未来之担」，即尚未成为长老，却承担着应由长老承担的招募种子承嗣者、请法等担子，并为此奋起精进力以期完成。「不承担已来之担」，即长老不履行长老之职责，舍废一切，例如：『比库们，我准许长老比库自行说法，或请他人说法；我准许比库们以长老为首诵读巴帝摩卡』等一切事项皆废弃不行。「不应追悔者而追悔」，即对不应追悔之事加以追悔后才行事。「应追悔者而不追悔」，即对应追悔之事不加追悔而径行其事。此二者，日夜漏随增，此其义也。紧接其后之一对，亦应依与上述相反的方式理解其义。其余各处所说之理，因在各处已有说明，义理明显，故不赘述。
Dukavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 二法品释毕。
Tikavāravaṇṇanā三法品释
§323
323. Tikesu atthāpatti tiṭṭhante bhagavati āpajjatīti atthi āpatti, yaṃ tiṭṭhante bhagavati āpajjatīti attho. Eseva nayo sabbattha. Tattha lohituppādāpattiṃ tiṭṭhante āpajjati. ‘‘Etarahi kho panānanda, bhikkhū aññamaññaṃ āvusovādena samudācaranti, na vo mamaccayena evaṃ samudācaritabbaṃ, navakena, ānanda, bhikkhunā thero bhikkhū ‘bhante’ti vā ‘āyasmā’ti vā samudācaritabbo’’ti vacanato theraṃ āvusovādena samudācaraṇapaccayā āpattiṃ parinibbute bhagavati āpajjati, no tiṭṭhante. Imā dve āpattiyo ṭhapetvā avasesā dharantepi bhagavati āpajjati, parinibbutepi.
323. 在三法句中，「有罪在世尊住世时犯」，意即有某罪，乃在世尊住世时所犯。其余各处均同此理。其中，出佛身血之罪，乃在世尊住世时所犯。至于对长老以「道友」称呼所犯之罪，则因有经文说：「阿难，如今比库们互以『道友』称呼，我入灭后，不应如此相称；年轻比库，阿难，应以『尊者』或『具寿』称呼年长比库」，故因以「道友」称呼长老所致之罪，乃在世尊般涅槃后所犯，而非在住世时所犯。除此两罪之外，其余诸罪，无论世尊住世时或般涅槃后，皆可犯之。
Pavāretvā anatirittaṃ bhuñjanto āpattiṃ kāle āpajjati no vikāle. Vikālabhojanāpattiṃ pana vikāle āpajjati no kāle. Avasesā kāle ceva āpajjati vikāle ca. Sahagāraseyyaṃ rattiṃ āpajjati, dvāraṃ asaṃvaritvā paṭisallīyanaṃ divā. Sesā rattiñceva divā ca. ‘‘Dasavassomhi atirekadasavassomhī’’ti bālo abyatto parisaṃ upaṭṭhāpento dasavasso āpajjati no ūnadasavasso . ‘‘Ahaṃ paṇḍito byatto’’ti navo vā majjhimo vā parisaṃ upaṭṭhāpento ūnadasavasso āpajjati no dasavasso. Sesā dasavasso ceva āpajjati ūnadasavasso ca. ‘‘Pañcavassomhī’’ti bālo abyatto anissāya vasanto pañcavasso āpajjati. ‘‘Ahaṃ paṇḍito byatto’’ti navako anissāya vasanto ūnapañcavasso āpajjati. Sesaṃ pañcavasso ceva āpajjati ūnapañcavasso ca. Anupasampannaṃ padasodhammaṃ vācento, mātugāmassa dhammaṃ desento evarūpaṃ āpattiṃ kusalacitto āpajjati, pārājika-sukkavissaṭṭhi-kāyasaṃsagga-duṭṭhulla-attakāmapāricariya-duṭṭhadosa-saṅghabhedapahāradāna-talasattikādibhedaṃ akusalacitto āpajjati, asañcicca sahagāraseyyādiṃ abyākatacitto āpajjati, yaṃ arahāva āpajjati, sabbaṃ abyākatacittova āpajjati, methunadhammādibhedamāpattiṃ sukhavedanāsamaṅgī āpajjati, duṭṭhadosādibhedaṃ dukkhavedanāsamaṅgī, yaṃ sukhavedanāsamaṅgī āpajjati, taṃyeva majjhatto hutvā āpajjanto adukkhamasukhavedanāsamaṅgī āpajjati.
受食后，若食用未剩余之食，所犯之罪于食时犯，非于非食时犯。非时食之罪，则于非食时犯，非于食时犯。其余诸罪，食时与非食时皆可犯。与家主同宿之罪，于夜间犯；不关门独处之罪，于白昼犯。其余诸罪，夜间与白昼皆可犯。若愚痴无智者自称「我已满十年戒腊」或「我已超过十年」，而为大众服务，则满十年者犯罪，不满十年者不犯。若新戒或中戒者自称「我是智者、能者」而为大众服务，则不满十年者犯罪，满十年者不犯。其余诸罪，满十年与不满十年皆可犯。若愚痴无智者自称「我已满五年戒腊」而不依止而住，则满五年者犯罪。若新戒者自称「我是智者、能者」而不依止而住，则不满五年者犯罪。其余诸罪，满五年与不满五年皆可犯。向未受具足戒者逐字教诵法句、向女众说法，此类罪，以善心犯；巴拉基咖、漏精、身体接触、粗鄙行为、自受欲乐侍奉、恶心、破僧、打击、以手掌刀等攻击之类，以不善心犯；无意中与家主同宿等，以无记心犯。凡阿拉汉所犯，皆以无记心犯。淫法等类之罪，以具乐受者犯；恶心等类，以具苦受者犯；凡具乐受者所犯之罪，若以中立而犯，则以具不苦不乐受者犯。
Tayo paṭikkhepāti buddhassa bhagavato tayo paṭikkhepā. Catūsu paccayesu mahicchatā asantuṭṭhitā kilesasallekhanapaṭipattiyā agopāyanā, ime hi tayo dhammā buddhena bhagavatā paṭikkhittā. Appicchatādayo pana tayo buddhena bhagavatā anuññātā, tena vuttaṃ ‘‘tayo anuññātā’’ti.
世尊的三种拒斥，即三种反对。基于四种因缘，这些拒斥在欲望的缺乏、不满意、烦恼的消减修行及不生贪欲等方面，使其无漏障碍。这三种法就是世尊所拒斥的。至于欲望等之增长，世尊未予允许，因此称为“三种未许可”。
‘‘Dasavassomhī’’ti parisaṃ upaṭṭhāpento ‘‘pañcavassomhī’’ti nissayaṃ agaṇhanto bālo āpajjati no paṇḍito, ūnadasavasso ‘‘byattomhī’’ti bahussutattā parisaṃ upaṭṭhāpento ūnapañcavasso ca nissayaṃ agaṇhanto paṇḍito āpajjati no bālo; avasesaṃ paṇḍito ceva āpajjati bālo ca. Vassaṃ anupagacchanto kāḷe āpajjati no juṇhe; mahāpavāraṇāya appavārento juṇhe āpajjati no kāḷe; avasesaṃ kāḷe ceva āpajjati juṇhe ca. Vassūpagamanaṃ kāḷe kappati no juṇhe; mahāpavāraṇāya pavāraṇā juṇhe kappati no kāḷe; sesaṃ anuññātakaṃ kāḷe ceva kappati juṇhe ca.
关于法会出席，“十年者”为法会处的护持者，“五年者”为凭依的法，会未满五年而自视为护持者者愚痴，非智者；超过十年而自称不足者则依权威及多闻成为护持者，非愚痴；其余都有智愚之分。雨季法会未到则黑衣者犯戒，布衣者不犯戒；在大布戒中相反。如雨季止法依黑衣，非布衣；大布戒止法依布衣，非黑衣；其余大多数为布衣依黑衣。雨季开始时依黑衣，不依布衣；大布戒期开始时依布衣，不依黑衣；其余为黑衣依布衣。
Kattikapuṇṇamāsiyā pacchime pāṭipadadivase vikappetvā ṭhapitaṃ vassikasāṭikaṃ nivāsento hemante āpajjati. Kurundiyaṃ pana ‘‘kattikapuṇṇamadivase apaccuddharitvā hemante āpajjatī’’ti vuttaṃ, tampi suvuttaṃ. ‘‘Cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetu’’nti hi vuttaṃ. Atirekamāse sese gimhāne pariyesanto atirekaḍḍhamāse sese katvā nivāsento ca gimhe āpajjati nāma. Satiyā vassikasāṭikāya naggo kāyaṃ ovassāpento vasse āpajjati nāma. Pārisuddhiuposathaṃ vā adhiṭṭhānuposathaṃ vā karonto saṅgho āpajjati. Suttuddesañca adhiṭṭhānuposathañca karonto gaṇo āpajjati. Ekako suttuddesaṃ pārisuddhiuposathañca karonto puggalo āpajjati. Pavāraṇāyapi eseva nayo.
每年十月的满月，最后学法日的转移佛法设置期间居住在沙弥舍者，冬季将犯戒。Kurundiya言：“十月满月日完成戒务，冬季犯戒”，此语完善。又言：“应住四个月后，再转移戒务。”若超出一月，在剩余寒季转移且居住于夏舍，冬季亦犯戒。以觉念未设静戒，裸身伏住，夏季亦犯戒。无论是清净戒日或立戒日集会，众僧均得犯戒。只做清净戒日或立戒日者，众僧得犯戒。单独一人做清净戒日或立戒日者，也得犯戒。布戒亦同理。
Saṅghuposatho ca saṅghapavāraṇā ca saṅghasseva kappati. Gaṇuposatho ca gaṇapavāraṇā ca gaṇasseva kappati. Adhiṭṭhānuposatho ca adhiṭṭhānapavāraṇā ca puggalasseva kappati. ‘‘Pārājikaṃ āpannomhī’’tiādīni bhaṇanto vatthuṃ chādeti na āpattiṃ, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevi’’ntiādīni bhaṇanto āpattiṃ chādeti no vatthuṃ, yo neva vatthuṃ na āpattiṃ āroceti, ayaṃ vatthuñceva chādeti āpattiñca.
僧团法会及僧团布戒，仅由僧团集体进行。群体法会及布戒，仅由群体集体进行。立戒日和布戒，仅由个人集会进行。诵“犯巴拉基咖”语等仅申明事项，遮盖事实不为犯戒；而宣称“犯淫戒”等实则犯戒，掩盖事实者也被视为犯戒者。
Paṭicchādetīti paṭicchādi. Jantāgharameva paṭicchādi jantāgharapaṭicchādi. Itarāsupi eseva nayo. Dvāraṃ pidahitvā antojantāghare ṭhitena parikammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Udake otiṇṇenāpi etadeva vaṭṭati. Ubhayattha khādituṃ bhuñjituṃ vā na vaṭṭati. Vatthapaṭicchādi sabbakappiyatāya paṭicchannena sabbaṃ kātuṃ vaṭṭati. Vahantīti yanti niyyanti; nindaṃ vā paṭikkosaṃ vā na labhanti. Candamaṇḍalaṃ abbhāmahikādhūmarajarāhuvimuttaṃ vivaṭaṃyeva virocati, na tesu aññatarena paṭicchannaṃ. Tathā sūriyamaṇḍalaṃ, dhammavinayopi vivaritvā vibhajitvā desiyamānova virocati no paṭicchanno.
遮盖即遮蔽。宛如遮蔽动物的住处，其他各处亦同理。门关闭时，站在内室做活动是合适的。即使穿过水域，此理亦适用。但去那里吃食是不合适的。遮覆物因全方位适用性，可以用来完成一切活动。流动意味离去或外出；污言秽语则不能传达。月亮盘在云雾、尘埃、雷电等散乱中显现，就像未遮盖一样光明，非其他遮蔽物。太阳盘亦如是，除非被遮蔽，分明照耀宣说佛法律仪。
Aññena bhesajjena karaṇīyena aññaṃ viññāpento gilāno āpajjati, na bhesajjena karaṇīyena bhesajjaṃ viññāpento agilāno āpajjati, avasesaṃ āpattiṃ gilāno ceva āpajjati agilāno ca.
用一种药材制作而向疾病呈现者则生病，非用药材而向药物呈现者则不生病。最终有犯戒者，既有生病者，也有不生病者。
Anto āpajjati no bahīti anupakhajja seyyaṃ kappento anto āpajjati no bahi, bahiāpajjati no antoti saṅghikaṃ mañcādiṃ ajjhokāse santharitvā pakkamanto bahi āpajjati no anto, avasesaṃ pana anto ceva āpajjati bahi ca. Antosīmāyāti āgantuko āgantukavattaṃ adassetvā sachattupāhano vihāraṃ pavisanto upacārasīmaṃ okkantamattova āpajjati. Bahisīmāyāti gamiko dārubhaṇḍapaṭisāmanādigamikavattaṃ apūretvā pakkamanto upacārasīmaṃ atikkantamattova āpajjati. Avasesaṃ antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca. Sati vuḍḍhatare anajjhiṭṭho dhammaṃ bhāsanto saṅghamajjhe āpajjati nāma. Gaṇamajjhepi puggalasantikepi eseva nayo. Kāyena vuṭṭhātīti tiṇavatthārakasamathena vuṭṭhāti. Kāyaṃ acāletvā vācāya desentassa vācāya vuṭṭhāti. Vacīsampayuttaṃ kāyakiriyaṃ katvā desentassa kāyena vācāya vuṭṭhāti nāma. Saṅghamajjhe desanāgāminīpi vuṭṭhānagāminīpi vuṭṭhāti. Gaṇapuggalamajjhe pana desanāgāminīyeva vuṭṭhāti.
所谓内境生起者，非外境所及；所整备可卧之床，限于内境而非外境。所谓内境生起非外境、外境生起非内境，此谓在僧伽团类如床榻等内室围合处，归入内境，出入移动时升升降降而生外境，然余留部分既生于内境亦生于外境。所谓内境界限，指外来者未见外来者行为而去掉伴随而住者住处，入内境止于该划定边界；所谓外境界限，谓行人未满木材等装置所在，外行至所划界限附近；余留部分则既生于内境且生于外境。若年长具念者于未增长时，在正法中间讲说法，即于僧团之间生起。于众中及人旁均如是称之。所谓身起立，以此犊草养活而立。所谓身不动而口说教，则口中起立。身语俱起立，即完成身口行，把教说人身口俱起立。在僧团中，且对讲说者而言起立，或于众人与个人处讲说亦起立，唯在众与人中心，讲说者起立者如是。
Āgāḷhāya ceteyyāti āgāḷhāya daḷhabhāvāya ceteyya; tajjanīyakammādikatassa vattaṃ na pūrayato icchamāno saṅgho ukkhepanīyakammaṃ kareyyāti attho. Alajjī ca hoti bālo ca apakatatto cāti ettha bālo ‘‘ayaṃ dhammādhammaṃ na jānāti’’ apakatatto vā ‘‘āpattānāpattiṃ na jānātī’’ti na ettāvatā kammaṃ kātabbaṃ; bālabhāvamūlakaṃ pana apakatattabhāvamūlakañca āpattiṃ āpannassa kammaṃ kātabbanti attho. Adhisīle sīlavipanno nāma dve āpattikkhandhe āpanno; ācāravipanno nāma pañca āpattikkhandhe āpanno; diṭṭhivipanno nāma antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Tesaṃ āpattiṃ apassantānaṃ appaṭikarontānaṃ diṭṭhiñca anissajjantānaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ.
所谓坚定有力者，应于坚定刚强之上；其义为：由于不满于紧急事务而发生暴动之行为。所谓不畏惧且愚癡者，意指此中愚癡者即不识法不法或不知遇难事故者，不应为此轻率行事。以愚癡根本与不识根本为由而受难时，应当戒治其行为。谓品行不善而堕落者，受两种过失；谓行为不善而堕落者，受五种过失；谓见解不善则由内外两行见施受事而具坏见。对于这些过失，若观其不见、不抵抗且不随见执者，应对其行为行事。
Kāyiko davo nāma pāsakādīhi jūtakīḷanādibhedo anācāro; vācasiko davo nāma mukhālambarakaraṇādibhedo anācāro; kāyikavācasiko nāma naccanagāyanādibhedo dvīhipi dvārehi anācāro . Kāyiko anācāro nāma kāyadvāre paññattasikkhāpadavītikkamo; vācasiko anācāro nāma vacīdvāre paññattasikkhāpadavītikkamo; kāyikavācasiko nāma dvāradvayepi paññattasikkhāpadavītikkamo. Kāyikena upaghātikenāti kāyadvāre paññattassa sikkhāpadassa asikkhanena, yo hi taṃ na sikkhati, so naṃ upaghāteti, tasmā tassa taṃ asikkhanaṃ ‘‘kāyikaṃ upaghātika’’nti vuccati. Sesapadadvayepi eseva nayo. Kāyikena micchājīvenāti jaṅghapesanikādinā vā gaṇḍaphālanādinā vā vejjakammena ; vācasikenāti sāsanauggahaṇaārocanādinā; tatiyapadaṃ ubhayasampayogavasena vuttaṃ.
身业恶道指与手足等相关之行为诸恶，如杀盗淫妄等不善；口业恶道，谓与嘴唇发声产生之不善；身口恶道，则谓舞歌咏唱等出入两门所行之不善。谓身之不善行为者，专指身门受戒之违犯者；口门不善行为者，口门受戒之犯戒者；身口双门之不善行为者，则两门受戒皆犯者。谓身不善行为其中，因未受戒而伤害他人者，称为身门伤害。不善行为之余戒亦同理。谓身不善行为即以错练脚踝等作伤害之手术，或因药手法致伤；口业恶因为破坏法及讥讽争吵等；第三者为兼有身口恶道。
Alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍananti alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍanaṃ kari, mā kalahaṃ, mā vivādaṃ karīti attho. Na voharitabbanti na kiñci vattabbaṃ; vadatopi hi tādisassa vacanaṃ na sotabbaṃ maññanti. Na kismiñci paccekaṭṭhāneti kismiñci bījanaggāhādike ekasmimpi jeṭṭhakaṭṭhāne na ṭhapetabboti attho. Okāsakammaṃ kārentassāti ‘‘karotu āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāsaṃ kārentassa. Nālaṃ okāsakammaṃ kātunti ‘‘kiṃ tvaṃ karissasī’’ti okāso na kātabbo. Savacanīyaṃ nādātabbanti vacanaṃ na ādātabbaṃ, vacanampi na sotabbaṃ; yattha gahetvā gantukāmo hoti, na tattha gantabbanti attho.
“不应争吵比库”意谓“不可相争吵，请勿生恼怒，不可作口角”，此意也。不应作此等行为，无任何应行之事。即便有人说此话，亦不应听信。且不可暗中设立私议及秘密基础，以免悖逆修持。谓“开口之事”乃意指“请用此时言语，我愿听之”，若有此请勿作。言语不应怒骂，言语亦不可听；有人乐于接受言辞，非如是处不得前往。
Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayoti yaṃ so jānāti, so tassa vinayo nāma hoti; so na pucchitabboti attho. Anuyogo na dātabboti ‘‘idaṃ kappatī’’ti pucchantassa pucchāya okāso na dātabbo, ‘‘aññaṃ pucchā’’ti vattabbo. Iti so neva pucchitabbo nāssa pucchā sotabbāti attho. Vinayo na sākacchātabboti vinayapañho na sākacchitabbo, kappiyākappiyakathā na saṃsandetabbā.
凡比库具三事规范所知便称为其戒律；比库戒称其知为律；无疑问处则不可提问。对“此事可行否？”若有人问，则不直接回答“可以”，而为提供其他答复，如“另可问之”。因此不应轻率问此等问题，亦不应听信此类问话。戒律不可成为商议之资，戒律问答不可成为争议之由。
Idamappahāyāti etaṃ brahmacāripaṭiññātādikaṃ laddhiṃ avijahitvā. Suddhaṃ brahmacārinti khīṇāsavaṃ bhikkhuṃ. ‘‘Pātabyataṃ āpajjatī’’ti pātabyabhāvaṃ paṭisevanaṃ āpajjati. ‘‘Idamappahāyā’’ti vacanato pana taṃ brahmacāripaṭiññātaṃ pahāya khīṇāsavaṃ ‘‘musā mayā bhaṇitaṃ, khamatha me’’ti khamāpetvā ‘‘natthi kāmesu doso’’ti laddhiṃ vijahitvā gativisodhanaṃ kareyya. Akusalamūlānīti akusalāni ceva mūlāni ca, akusalānaṃ vā mūlāni akusalamūlāni. Kusalamūlesupi eseva nayo. Duṭṭhu caritāni virūpāni vā caritāni duccaritāni. Suṭṭhu caritāni sundarāni vā caritāni sucaritāni. Kāyena karaṇabhūtena kataṃ duccaritaṃ kāyaduccaritaṃ. Esa nayo sabbattha. Sesaṃ tattha tattha vuttanayattā uttānamevāti.
所谓弃断者，意谓抛弃出家者誓愿所达境界。纯净出家即证无漏者。谓诸恶因习继起，依止恶境而堕落。所言弃断，即责之为“说我谬”，或辞“求我宽恕”，断除诸恶乃至“于欲界无嗔恨”等境界，达到清净归宿。谓恶之根本为恶根，恶根有其本源；善根亦同。谓恶劣行为，即恶丑之行；善良之行乃为美好之行。谓由身口所作不善行为为身恶行。此理普遍遍及一切。余则于各处按文解说，详述其义。
Tikavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 三法组章节的注释已结束。
Catukkavāravaṇṇanā四法组章节的注释。
§324
324. Catukkesu sakavācāya āpajjati paravācāya vuṭṭhātīti vacīdvārikaṃ padasodhammādibhedaṃ āpattiṃ āpajjitvā tiṇavatthārakasamathaṭṭhānaṃ gato parassa kammavācāya vuṭṭhāti . Paravācāya āpajjati sakavācāya vuṭṭhātīti pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge parassa kammavācāya āpajjati, puggalassa santike desento sakavācāya vuṭṭhāti. Sakavācāya āpajjati sakavācāya vuṭṭhātīti vacīdvārikaṃ padasodhammādibhedaṃ āpattiṃ sakavācāya āpajjati, desetvā vuṭṭhahantopi sakavācāya vuṭṭhāti. Paravācāya āpajjati paravācāya vuṭṭhātīti yāvatatiyakaṃ saṅghādisesaṃ parassa kammavācāya āpajjati, vuṭṭhahantopi parassa parivāsakammavācādīhi vuṭṭhāti. Tato paresu kāyadvārikaṃ kāyena āpajjati, desento vācāya vuṭṭhāti. Vacīdvārikaṃ vācāya āpajjati, tiṇavatthārake kāyena vuṭṭhāti. Kāyadvārikaṃ kāyenaāpajjati, tameva tiṇavatthārake kāyena vuṭṭhāti. Vacīdvārikaṃ vācāya āpajjati, tameva desento vācāya vuṭṭhāti. Saṅghikamañcassa attano paccattharaṇena anattharato kāyasamphusane lomagaṇanāya āpajjitabbāpattiṃ sahagāraseyyāpattiñca pasutto āpajjati, pabujjhitvā pana āpannabhāvaṃ ñatvā desento paṭibuddho vuṭṭhāti. Jagganto āpajjitvā pana tiṇavatthārakasamathaṭṭhāne sayanto paṭibuddho āpajjati pasutto vuṭṭhāti nāma. Pacchimapadadvayampi vuttānusāreneva veditabbaṃ.
在四种语句中，若是与同伴言语相违，则为他人言语而起。如言语门径、词义、语法等错误，若因犯此而违犯三事根戒定处，则称为违犯他人行为语。因邪见心不肯舍弃，犯他人行为语者，凡在他人面前讲说，即属同伴言语。若犯同伴语而违同伴语，则为言语门径、词义、语法等错误，犯同伴语者，同样犯之；说时或断语，仍归为同伴语犯。若犯他人语而违他人语，则其所犯乃至桑伽地谢萨戒的四分之一，亦归他人行为语犯；即使断语，也由他人别住行为等所断而归属。由此，针对于他人者，由身行为所犯，讲说时则是语行为犯。言语门径由语行为犯，三事根戒定处由身体行为犯。身体门径由身体行为犯，三事根戒定处也由身体行为犯。言语门径由言行为犯，讲说时由言行为犯。单独讲堂等处，或自身私习、或相对交互身体接触、毛发数点等应犯之事，住院舍中等处犯了，明了已犯，讲说时已觉悟，即归断语犯。清醒时犯者为所谓定处犯。后两句依照前述应理解。
Acittakāpattiṃ acittako āpajjati nāma. Pacchā desento sacittako vuṭṭhāti. Sacittakāpattiṃ sacittako āpajjati nāma. Tiṇavatthārakaṭṭhāne sayanto acittako vuṭṭhāti. Sesapadadvayampi vuttānusāreneva veditabbaṃ. Yo sabhāgaṃ āpattiṃ deseti, ayaṃ desanāpaccayā dukkaṭaṃ āpajjanto pācittiyādīsu aññataraṃ deseti, tañca desento dukkaṭaṃ āpajjati. Taṃ pana dukkaṭaṃ āpajjanto pācittiyādito vuṭṭhāti. Pācittiyādito ca vuṭṭhahanto taṃ āpajjati. Iti ekassa puggalassa ekameva payogaṃ sandhāya ‘‘āpattiṃ āpajjanto desetī’’ti idaṃ catukkaṃ vuttanti veditabbaṃ.
心念犯名为未受犯。之后讲说则称为受犯。受犯名为已受犯。三事根戒定处若于卧时未受犯。其余两句亦依前述理解。若有人讲说全体应犯，是以讲法为条件犯某些恶事犯戒，并为讲说者所犯，其讲说亦犯恶。以犯恶为条件时，谓之已受犯。已受犯亦即所谓犯戒等。由此一人对一事，持有一次运用者，曰“以犯戒为条件而讲说”，此四种分别应知。
Kammacatukke pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissaggāpattiṃ kammena āpajjati, desento akammena vuṭṭhāti. Vissaṭṭhiādikaṃ akammena āpajjati, parivāsādinā kammena vuṭṭhāti. Samanubhāsanaṃ kammeneva āpajjati, kammena vuṭṭhāti. Sesaṃ akammena āpajjati,akammenavuṭṭhāti.
于四业中，因邪见心不肯舍弃业则由业犯戒，讲说时则为无业者所犯。已断恶业等由无业者犯，若以共住不善语等业犯戒，则讲说时为业者所犯。余业由无业者犯，则讲说亦由无业者所犯。
Parikkhāracatukke paṭhamo sakaparikkhāro, dutiyo saṅghikova tatiyo cetiyasantako, catuttho gihiparikkhāro. Sace pana so pattacīvaranavakammabhesajjānaṃ atthāya āhaṭo hoti, avāpuraṇaṃ dātuṃ anto ṭhapāpetuñca vaṭṭati.
四辅助具中：第一为同伴辅助器，第二为团体辅助器，第三为舍利塔辅助器，第四为居士辅助器。若此辅助器是用旧衣缝补，又用于修补衣物，属于正当范围。
Sammukhācatukke pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissaggāpattiṃ saṅghassa sammukhā āpajjati, vuṭṭhānakāle pana saṅghena kiccaṃ natthīti parammukhā vuṭṭhāti. Vissaṭṭhiādikaṃ parammukhā āpajjati, saṅghassa sammukhā vuṭṭhāti. Samanubhāsanaṃ saṅghassa sammukhā eva āpajjati, sammukhā vuṭṭhāti. Sesaṃ sampajānamusāvādādibhedaṃ parammukhāva āpajjati, parammukhāva vuṭṭhāti. Ajānantacatukkaṃ acittakacatukkasadisaṃ.
于面对辱戒犯四业中，因邪见心不肯舍弃犯戒者，是于僧团正面犯戒；但犯戒时，因无事由，行为无法施行，则称为背面犯戒。已断恶业等由背面者犯戒，讲说时仍属正面犯戒；共语亦于正面犯戒，讲说时亦为正面。余如共知妄语等分别恶言罪，均为背面犯戒，言说时亦为背面犯戒。此四重犯戒与未受犯四重相似。
Liṅgapātubhāvenāti sayitasseva bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā liṅgaparivatte jāte sahagāraseyyāpatti hoti idameva taṃ paṭicca vuttaṃ. Ubhinnampi pana asādhāraṇāpatti liṅgapātubhāvena vuṭṭhāti. Sahapaṭilābhacatukke yassa bhikkhuno liṅgaṃ parivattati, so saha liṅgapaṭilābhena paṭhamaṃ uppannavasena seṭṭhabhāvena ca purimaṃ purisaliṅgaṃ jahati, pacchime itthiliṅge patiṭṭhāti, purisakuttapurisākārādivasena pavattā kāyavacīviññattiyo paṭippassambhanti, bhikkhūti vā purisoti vā evaṃ pavattā paṇṇattiyo nirujjhanti, yāni bhikkhunīhi asādhāraṇāni chacattālīsa sikkhāpadāni tehi anāpattiyeva hoti. Dutiyacatukke pana yassā bhikkhuniyā liṅgaṃ parivattati, sā pacchāsamuppattiyā vā hīnabhāvena vā pacchimanti saṅkhyaṃ gataṃ itthiliṅgaṃ jahati, vuttappakārena purimanti saṅkhyaṃ gate purisaliṅge patiṭṭhāti. Vuttaviparītā viññattiyo paṭippassambhanti, bhikkhunīti vā itthīti vā evaṃ pavattā paṇṇattiyopi nirujjhanti, yāni bhikkhūhi asādhāraṇāni sataṃ tiṃsañca sikkhāpadāni, tehi anāpattiyeva hoti.
当卧沙弥及比库尼翻转身躯时，触碰到辅助具，故生同伴四事根戒，乃是基于此因缘而说。虽有两种不同异常犯戒，皆由辅助具触犯而起。于陪伴关系四事根戒中，倘若比库翻转身体，首先因同伴辅助具生起为首现行，先舍弃原男性辅具，继而建立女性辅具，随其性别及身形变化，身语识转换，行为相安静止，称为比库或男性；以此次序，无常分别亦告终止。共有四十八戒非通常戒于比库尼中，不犯异常犯戒。第二种四事根戒中，若比库尼翻转身体，后出现或退减为次序，舍弃女性辅具，依既定次序建立男性辅具。异相分别依说理解，遂终止行为，异常犯戒不见于比库所有列三十五随类戒中。
Cattāro sāmukkaṃsāti cattāro mahāpadesā, te hi bhagavatā anuppanne vatthumhi sayaṃ ukkaṃsitvā ukkhipitvā ṭhapitattā ‘‘sāmukkaṃsā’’ti vuccanti. Paribhogāti ajjhoharaṇīyaparibhogā , udakaṃ pana akālikattā appaṭiggahitakaṃ vaṭṭati. Yāvakālikādīni appaṭiggahitakāni ajjhoharituṃ na vaṭṭanti. Cattāri mahāvikaṭāni kālodissattā yathāvutte kāle vaṭṭanti. Upāsako sīlavāti pañca vā dasa vā sīlāni gopayamāno.
四种共犯及四种大过，世尊曾在未得成就的法物中，亲自揭示、揭发并确立，因此称为「共犯」。所谓财产，共享之中应保护之财产；而水，因其即时性，往往无法争夺。暂时等不可争夺之物，不得夺取。四种重大犯行则随着时间而发生。居士守护五戒或十戒时，须认真遵守。
Āgantukādicatukke sachattupāhano sasīsaṃ pāruto vihāraṃ pavisanto tattha vicaranto ca āgantukova āpajjati, no āvāsiko. Āvāsikavattaṃ akaronto pana āvāsiko āpajjati, no āgantuko. Sesaṃ kāyavacīdvārikaṃ āpattiṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ āpattiṃ neva āgantuko āpajjati, no āvāsiko. Gamiyacatukkepi gamiyavattaṃ apūretvā gacchanto gamiko āpajjati, no āvāsiko. Āvāsikavattaṃ akaronto pana āvāsiko āpajjati, no gamiko. Sesaṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ ubhopi nāpajjanti. Vatthunānattatādicatukke catunnaṃ pārājikānaṃ aññamaññaṃ vatthunānattatāva hoti,naāpattinānattatā. Sabbāpi hi sā pārājikāpattiyeva. Saṅghādisesādīsupi eseva nayo. Bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca aññamaññaṃ kāyasaṃsagge bhikkhussa saṅghādiseso bhikkhuniyā pārājikanti evaṃ āpattinānattatāva hoti, na vatthunānattatā, ubhinnampi hi kāyasaṃsaggova vatthu. Tathā ‘‘lasuṇakkhādane bhikkhuniyā pācittiyaṃ, bhikkhussa dukkaṭa’’nti evamādināpettha nayena yojanā veditabbā. Catunnaṃ pārājikānaṃ terasahi saṅghādisesehi saddhiṃ vatthunānattatā ceva āpattinānattatāca. Evaṃ saṅghādisesādīnaṃ aniyatādīhi. Ādito paṭṭhāya cattāri pārājikāni ekato āpajjantānaṃ bhikkhubhikkhunīnaṃ neva vatthunānattatā no āpattinānattatā. Visuṃ āpajjantesupi sesā sādhāraṇāpattiyo āpajjantesupi eseva nayo.
对于来访的四类人员，诚实的劝戒者，带头过犯的非居士访客进入住处游行时，如访客犯过，不算常住者犯；反之，若非居士劝戒者犯过，则不算访客犯。身体、语言两门之过失，若由双方同时犯，则均被计罪；若非常见犯，则访问者与居士不相计。四种行路者，如未满行路规则，若为行者犯过，则该罪归行者，而非居士。非居士若无行路规而犯，则罪不成立；居士若无，则成立。双方均犯，如非常见则不计。同时犯下四种大过者相互间过失不计，这是众过中通行的法则。连同僧团出离罪等均适用此理。比库与比库尼彼此在身体接触上犯过时，若是比库犯僧团出离罪，比库尼犯大过，彼此过失不算是来自财物不同，而是身体接触行为所致。诸如“因拿蒜而比库尼应悔过，比库犯恶行”等说明其理应参照该法则连贯明了。四大过与十三僧团出离罪同处，财物不同又等过失皆视为过失相同。诸如僧团戒律中带不定过失的罪状，遵循同样原理。最初成立的，以四大过所串联起的比库与比库尼之间，过失视为身体过失而非财物过失。即使其他严重罪状犯过也遵循此法。
Vatthusabhāgādicatukke bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca kāyasaṃsagge vatthusabhāgatā, no āpattisabhāgatā, catūsu pārājikesu āpattisabhāgatā, no vatthusabhāgatā. Esa nayo saṅghādisesādīsu. Bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca catūsu pārājikesu vatthusabhāgatā ceva āpattisabhāgatā ca. Esa nayo sabbāsu sādhāraṇāpattīsu. Asādhāraṇāpattiyaṃ neva vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā. Yo hi purimacatukke paṭhamo pañho, so idha dutiyo; yo ca tattha dutiyo, so idha paṭhamo. Tatiyacatutthesu nānākaraṇaṃ natthi.
关于身体物质的分类，衣物属于身体接触范畴，但不属于过失根源范畴；而犯下四大过属于过失根源，非身体接触范畴。此是众过中出离罪的法则。比库与比库尼于四大过中，有身体接触过失与过失本身两方面，此法则适用于所有一般过失。非常见过失不视为身体接触过失，反之亦然。于前三问中，第一是此处第二，第二是此处第一。第三第四不存在其他情况。
Upajjhāyacatukke saddhivihārikassa upajjhāyena kattabbavattassa akaraṇe āpattiṃ upajjhāyoāpajjati, no saddhivihāriko upajjhāyassa kattabbavattaṃ akaronto saddhivihāriko āpajjati, no upajjhāyo; sesaṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ ubhopi nāpajjanti. Ācariyacatukkepi eseva nayo.
在四种上师关系中，若正当应由上师所承担之责未行，过失由上师承担，而非受教者犯过；相反若受教者未尽责任，则犯过归其自身，而非上师。身体语言两门之过失若双方同时犯，则计罪，若非常见则不算。有关教师与弟子关系责任，遵循同样法则。
Ādiyantacatukke pādaṃ vā atirekapādaṃ vā sahatthā ādiyanto garukaṃ āpajjati, ūnakapādaṃ gaṇhāhīti āṇattiyā aññaṃ payojento lahukaṃ āpajjati. Etena nayena sesapadattayaṃ veditabbaṃ.
关于纠缠过失的四种情形，如一脚或多脚被拖曳，则为重罪；仅一脚被拖但他脚牵引，则可能为轻罪。以此法则，余下的罪责也应如是理解。
Abhivādanārahacatukke bhikkhunīnaṃ tāva bhattagge navamabhikkhunito paṭṭhāya upajjhāyāpi abhivādanārahā no paccuṭṭhānārahā. Avisesena ca vippakatabhojanassa bhikkhussa yo koci vuḍḍhataro. Saṭṭhivassassāpi pārivāsikassa samīpagato tadahupasampannopi paccuṭṭhānāraho no abhivādanāraho. Appaṭikkhittesu ṭhānesu vuḍḍho navakassa abhivādanāraho ceva paccuṭṭhānāraho ca. Navako pana vuḍḍhassa neva abhivādanāraho na paccuṭṭhānāraho. Āsanārahacatukkassa paṭhamapadaṃ purimacatukke dutiyapadena, dutiyapadañca paṭhamapadena atthato sadisaṃ.
论到恭敬四项，当中比库尼在比库中排名第九，无论上师如何，恭敬不足则属不敬。涉及不平均食物时，年长的比库，甚至已随宿者达到六十年，即使刚受戒，亦属不敬而非实敬。老年者对年轻者，恭敬不足为不敬加不对等；年轻者对年长者，则不成立敬不足。论座位不敬四项，首个与前三项交互对应，彼此意义相同。
Kālacatukke pavāretvā bhuñjanto kāle āpajjati no vikāle, vikālabhojanāpattiṃ vikāle āpajjati no kāle, sesaṃ kāle ceva āpajjati vikāle ca, asādhāraṇaṃ neva kāle no vikāle. Paṭiggahitacatukke purebhattaṃ paṭiggahitāmisaṃ kāle kappati no vikāle. Pānakaṃ vikāle kappati, punadivasamhi no kāle. Sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ kāle ceva kappati vikāle ca. Attano attano kālātītaṃ yāvakālikādittayaṃ akappiyamaṃsaṃ uggahitakamappaṭiggahitakañca neva kāle kappati no vikāle.
将时段四等一一分开，依时用食者于时得犯，非时则不得犯；而于非时食者得非时之过，不得时中之过；其余则时亦得犯，非时亦得犯，不属异常。受制于时段四等者，前日所受食肉，于时中可作，非时则不可作。饮用之水，当于非时饮用，而非日日之时。生存以七天为限，饮食可于时亦可于非时。自己对于自身超越时段及期限禁止食用之肉，及受制与所受之食物，均不可于时中亦不可于非时中作。
Paccantimacatukke samudde sīmaṃ bandhanto paccantimesu janapadesu āpajjati, no majjhimesu; pañcavaggena gaṇena upasampādento guṇaṅguṇūpāhanaṃ dhuvanahānaṃ cammattharaṇāni ca majjhimesu janapadesu āpajjati no paccantimesu. Imāni cattāri ‘‘idha na kappantī’’ti vadantopi paccantimesu āpajjati, ‘‘idha kappantī’’ti vadanto pana majjhimesu āpajjati. Sesāpattiṃ ubhayattha āpajjati, asādhāraṇaṃ na katthaci āpajjati. Dutiyacatukke pañcavaggena gaṇena upasampadādi catubbidhampi vatthu paccantimesu janapadesu kappati. ‘‘Idaṃ kappatī’’ti dīpetumpi tattheva kappati no majjhimesu. ‘‘Idaṃ na kappatī’’ti dīpetuṃ pana majjhimesu janapadesu kappati no paccantimesu. Sesaṃ ‘‘anujānāmi bhikkhave pañca loṇānī’’tiādi anuññātakaṃ ubhayattha kappati. Yaṃ pana akappiyanti paṭikkhittaṃ, taṃ ubhayatthāpi na kappati.
境界之南界四等，筑边海岸时，犯于南界，而非中界；依五众团体受具足戒者于中界，犯损善德及毁戒法等，于中界及乡邑中得犯，非于南界。此四条虽言“此处不犯”，然实犯于南界而非于中界，言“此处犯”，实犯于中界而非于南界。其余罪行於二界均得犯，异常之事绝无一处得犯。第二四等，依五众团体授具戒、在家戒及四种场所之律仪，于中界乡邑等处得犯。“此犯”，即应兴示罪状时在彼处犯，而非于中界。言“此不犯”，则应示罪时在中界得犯而非南界。其余罪行“吾知五种盐”开示等，皆获许可，于二界均得犯。然排斥与不作之事，无论于二界均不得犯。
Antoādicatukke anupakhajja seyyādiṃ anto āpajjati no bahi, ajjhokāse saṅghikamañcādīni nikkhipitvā pakkamanto bahi āpajjati no anto, sesaṃ anto ceva bahi ca, asādhāraṇaṃ neva anto na bahi. Antosīmādicatukke āgantuko vattaṃ apūrento antosīmāya āpajjati, gamiyo bahisīmāya musāvādādiṃ antosīmāya ca bahisīmāya ca āpajjati,asādhāraṇaṃ na katthaci.Gāmacatukke antaragharapaṭisaṃyuttaṃ sekhiyapaññattiṃ gāme āpajjati no araññe. Bhikkhunī aruṇaṃ uṭṭhāpayamānā araññe āpajjati no gāme. Musāvādādiṃ gāme ceva āpajjati araññe ca, asādhāraṇaṃ na katthaci.
境界之北界四等，不得因未守戒律而犯寝具等于北界内，非于外边；当日居止舍内以僧团坐榻等，离去时犯于外边而非内部。其余罪行于内外均得犯，绝无异常。北界沿海岸者，若外来者未尽正业，犯于北界；返乡者于境外犯谤语等，于北界及境外皆得犯，异常绝无。村镇境界内者，含有家庭连带之应学戒律，于乡邑犯而非于林野。比库尼起身责骂於林野，犯而非于乡邑。谤语等，于乡邑及林野皆得犯，无异常。
Cattāropubbakiccāti ‘‘sammajjanī padīpo ca udakaṃ āsanena cā’’ti idaṃ catubbidhaṃ pubbakaraṇanti vuccatīti vuttaṃ. ‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ bhikkhugaṇanā ca ovādo’’ti ime pana ‘‘cattāro pubbakiccā’’ti veditabbā. Cattāro pattakallāti uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā te āgatā honti, sabhāgāpattiyo na vijjanti, vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, pattakallanti vuccatīti. Cattāri anaññapācittiyānīti ‘‘etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ pācittiya’’nti evaṃ vuttāni anupakhajjaseyyākappanasikkhāpadaṃ ‘‘ehāvuso gāmaṃ vā nigamaṃ vā’’ti sikkhāpadaṃ, sañcicca kukkuccaupadahanaṃ, upassutitiṭṭhananti imāni cattāri. Catasso bhikkhusammutiyoti ‘‘ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, tato ce uttari vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa āroceyya aññatra bhikkhusammutiyā’’ti evaṃ āgatā terasahi sammutīhi muttā sammutiyo. Gilānacatukke aññabhesajjena karaṇīyena lolatāya aññaṃ viññāpento gilāno āpajjati, abhesajjakaraṇīyena bhesajjaṃ viññāpento agilāno āpajjati, musāvādādiṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ ubhopi nāpajjanti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
四种先前业故犯者，即“正念灯”、水器、坐席三者及此四种四项先业犯责，称四种先前业。欲清净者，诫言对此戒断与僧众比库之数清净。所谓四种犯例，是指与斋期等相应，虽具犯业但未具公会资格、无可罚者，名为犯例。此四乃所谓非特别犯戒。诸戒律典籍载有若犯寝具等又未犯戒的训诫，如“朋友，村落或邑垢行戒律”等。包含五种害心、不善心、过失心，止息怨恨。如有比库单独独坐，不得离群，若无僧众同意不得私立他党；若私立他党，且未获僧众同意而打算公开，犯十三重会集之公开犯。如病者因希望医药而告他人病情，称为犯病罪，病者因告药物相，应不犯病罪者；于谤语等方面亦同，异常则不犯。其余罪行普遍以上述准则行之。
Catukkavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 四法组章节的注释已结束。
Pañcakavāravaṇṇanā五法组章节的注释。
§325
325.Pañcakesupañca puggalā niyatāti ānantariyānamevetaṃ gahaṇaṃ. Pañca chedanakā āpattiyo nāma pamāṇātikkante mañcapīṭhe nisīdanakaṇḍuppaṭicchādivassikasāṭikāsu sugatacīvare ca veditabbā. Pañcahākārehīti alajjitā, aññāṇatā, kukkuccappakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitāti imehi pañcahi. Pañca āpattiyo musāvādapaccayāti pārājikathullaccayadukkaṭasaṅghādisesapācittiyā. Anāmantacāroti ‘‘santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjeyyā’’ti imassa āpucchitvā cārassa abhāvo. Anadhiṭṭhānanti ‘‘gaṇabhojane aññatra samayā’’ti vuttaṃ samayaṃ adhiṭṭhahitvā bhojanaṃ adhiṭṭhānaṃ nāma; tathā akaraṇaṃ anadhiṭṭhānaṃ. Avikappanā nāma yā paramparabhojane vikappanā vuttā, tassā akaraṇaṃ. Imāni hi pañca piṇḍapātikassa dhutaṅgeneva paṭikkhittāni. Ussaṅkitaparisaṅkitoti ye passanti, ye suṇanti, tehi ussaṅkito ceva parisaṅkito ca. Api akuppadhammo khīṇāsavopi samāno, tasmā agocarā pariharitabbā. Na hi etesu sandissamāno ayasato vā garahato vā muccati. Sosānikanti susāne patitakaṃ. Pāpaṇikanti āpaṇadvāre patitakaṃ. Thūpacīvaranti vammikaṃ parikkhipitvā balikammakataṃ. Ābhisekikanti nahānaṭṭhāne vā rañño abhisekaṭṭhāne vā chaḍḍitacīvaraṃ. Bhatapaṭiyābhatanti susānaṃ netvā puna ānītakaṃ. Pañca mahācorā uttarimanussadhamme vuttā.
三百二十五条款中，五种人士受限制者名为不可内行者。五种明显犯戒者为超越量度，于寝榻、坐具、遮盖物、露宿夜宿、使用户外衣物等被判知，及含有佛陀衣物之衣著。有五种行为包括无耻、无知、恶心情、能够作恶视为善，善业视作不善，反之亦然，皆属其中。采五种过失皆因谤语、出戒、恶行、恶语、恶行为因。无询问者之行为为“不询问行为”，指对清净比库于前后族群生活中，若无调查即假设过失。无执着为“无定心”，例如集体聚餐除外，名为用心。非法转让为“无转让”，即长期聚餐造成交换，视为非法。不当聚餐连锁即“无议论”，亦属非法。以上五种皆为乞食者退避者。妄想及见闻者即所见闻者也，分别为妄想与疑惑。虽已断尽烦恼，亦当避开异境，执着有所不获自由。所谓污秽者为禁污之物；恶者指破坏入口之物。污布为蚂蚁之窝，倒置回置而作不净。浇水者指浴场或王室加冠场所弃置衣物之事。饭食倒换喂养者为清净护持之物。五大盗极其被称为低等人间恶行。
Pañcāpattiyo kāyato samuṭṭhantīti paṭhamena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati, ‘‘bhikkhu kappiyasaññī saññācikāya kuṭiṃ karotī’’ti evaṃ antarapeyyāle vuttāpattiyo. Pañca āpattiyo kāyato ca vācato cāti tatiyena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati, ‘‘bhikkhu kappiyasaññī saṃvidahitvā kuṭiṃ karotī’’ti evaṃ tattheva vuttā āpattiyo. Desanāgāminiyoti ṭhapetvā pārājikañca saṅghādisesañca avasesā.
五种过失由身业产生，属于最初犯过及所起五种过失。第一为身业而起之过失五种，如比库怀善恶心非法制作小屋等，是反间语。由身与口二者合起而起之五过失第三类。依此五种过失起初由反间之语及恶语而起之犯戒事由。受具戒闻法者中，亦应知有巴拉基咖及桑喀地谢萨等犯戒。
Pañca kammānīti tajjanīyaniyassapabbājanīyapaṭisāraṇīyāni cattāri ukkhepanīyañca tividhampi ekanti pañca. Yāvatatiyake pañcāti ukkhittānuvattikāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya appaṭinissajjantiyā pārājikaṃ thullaccayaṃ dukkaṭanti tisso , bhedakānuvattakādisamanubhāsanāsu saṅghādiseso, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge pācittiyaṃ. Adinnanti aññena adinnaṃ. Aviditanti paṭiggaṇhāmīti cetanāya abhāvena aviditaṃ. Akappiyanti pañcahi samaṇakappehi akappiyakataṃ; yaṃ vā panaññampi akappiyamaṃsaṃ akappiyabhojanaṃ. Akatātirittanti pavāretvā atirittaṃ akataṃ. Samajjadānanti naṭasamajjādidānaṃ. Usabhadānanti gogaṇassa antare usabhavissajjanaṃ. Cittakammadānanti āvāsaṃ kāretvā tattha cittakammaṃ kāretuṃ vaṭṭati. Idaṃ pana paṭibhānacittakammadānaṃ sandhāya vuttaṃ. Imāni hi pañca kiñcāpi lokassa puññasammatāni, atha kho apuññāni akusalāniyeva . Uppannaṃ paṭibhānanti ettha paṭibhānanti kathetukamyatā vuccati. Ime pañca duppaṭivinodayāti na supaṭivinodayā; upāyena pana kāraṇena anurūpāhi paccavekkhanāanusāsanādīhi sakkā paṭivinodetunti attho.
五种业即五者：应当作、应当生起、应当出离的；又有四种应当远离的和一种应当断除的，共计五种。五种依止之所至者，乃比库尼依止于出离之境，虽修行至极至尽而未舍离者，是犯巴拉基戒、犯昏沉戒、犯恶行戒三种。及在分别遵循犯戒者及同修戒仪者中，此三为破戒；以邪见不舍离者为巴吉帝亚戒；盗取盗者为盗戒；无意受者因无心而不知受者为无知戒。五戒中又以五种行者分别不可作：即为沙门众中不应作法；以及他非应作的肉食与不可食物。不越限者，即是越戒未越者。赠与法中，有舞者赠法，称为赠舞法；有牛赠，人群间牛的释放赠与称作赠牛；以心作法者，作宿处施予，则称为心业赠施。此外，此乃指赠与心业之施。此五种虽为世间之善业，然而若不成其功德，便是不善之业。此处所说生起礼敬者，即为愿表达之意故称为生起。此五者难以断除，不为善断除；但借适当方法、缘故，随因缘分别省察规劝，方得断除。
Sakacittaṃ pasīdatīti ettha imāni vatthūni – kaṭaandhakāravāsī phussadevatthero kira cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā sinduvārakusumasanthatamiva samavippakiṇṇavālikaṃ cetiyaṅgaṇaṃ olokento buddhārammaṇaṃ pītipāmojjaṃ uppādetvā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe māro pabbatapāde nibbattakāḷamakkaṭo viya hutvā cetiyaṅgaṇe gomayaṃ vippakiranto gato. Thero nāsakkhi arahattaṃ pāpuṇituṃ, sammajjitvā agamāsi. Dutiyadivasepi jaraggavo hutvā tādisameva vippakāraṃ akāsi. Tatiyadivase vaṅkapādaṃ manussattabhāvaṃ nimminitvā pādena parikasanto agamāsi. Thero ‘‘evarūpo bībhacchapuriso samantā yojanappamāṇesu gocaragāmesu natthi, siyā nu kho māro’’ti cintetvā ‘‘mārosi tva’’nti āha. ‘‘Āma, bhante, māromhi, na dāni te vañcetuṃ asakkhi’’nti. ‘‘Diṭṭhapubbo tayā tathāgato’’ti? ‘‘Āma, diṭṭhapubbo’’ti. ‘‘Māro nāma mahānubhāvo hoti, iṅgha tāva buddhassa bhagavato attabhāvasadisaṃ attabhāvaṃ nimmināhī’’ti? ‘‘Na sakkā, bhante, tādisaṃ rūpaṃ nimminituṃ; apica kho pana taṃsarikkhakaṃ patirūpakaṃ nimminissāmī’’ti sakabhāvaṃ vijahitvā buddharūpasadisena attabhāvena aṭṭhāsi . Thero māraṃ oloketvā ‘‘ayaṃ tāva sarāgadosamoho evaṃ sobhati, kathaṃ nu kho bhagavā na sobhati sabbaso vītarāgadosamoho’’ti buddhārammaṇaṃ pītiṃ paṭilabhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Māro ‘‘vañcitomhi tayā, bhante’’ti āha. Theropi ‘‘kiṃ atthi jaramāra, tādisaṃ vañcetu’’nti āha. Lokantaravihārepi datto nāma daharabhikkhu cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā olokento odātakasiṇaṃ paṭilabhi. Aṭṭha samāpattiyo nibbattesi. Tato vipassanaṃ vaḍḍhetvā phalattayaṃ sacchākāsi.
定心悦服者，谓此中事例：传说有一比库，居于凹暗之处，敬礼舍利塔园，安顿上衣，环观犹如海边莲花盛开、流水环绕的舍利塔园，生起欢喜喜悦，便站立。此时魔于山下如火焰熊熊燃烧般闯入舍利塔园，驱散牛群。比库目睹却未失去阿拉汉果，敬礼后离去。次日老衰，复如前变化。第三日，跛足变为人形，绊倒足行，仍回来。比库思惟：“此类丑陋人形遍行于周围著名村落，魔岂然？”自对魔曰：“魔啊！”答曰：“是，尊者，我是魔，不久将不能再欺骗汝。”比库答：“历一世 佛亦如是？”魔曰：“是，先见佛也如此。”比库断然站立，见佛躯体且自心附佛，生起欢喜喜悦，增进智慧，成阿拉汉果。魔曰:“我已被汝欺。”比库答:“有何老死魔，何以欺我？”某时名曰达他的幼比库已获心经，敬拜舍利塔园，获八种成就，渐增慧观，现实证果。
Paracittaṃpasīdatīti ettha imāni vatthūni – tisso nāma daharabhikkhu jambukolacetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā saṅkārachaḍḍaniṃ hatthena gahetvāva aṭṭhāsi . Tasmiṃ khaṇe tissadattatthero nāma nāvāto oruyha cetiyaṅgaṇaṃ olokento bhāvitacittena sammaṭṭhaṭṭhānanti ñatvā pañhāsahassaṃ pucchi, itaro sabbaṃ vissajjesi. Aññatarasmimpi vihāre thero cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā vattaṃ paricchindi. Yonakavisayato cetiyavandakā cattāro therā āgantvā cetiyaṅgaṇaṃ disvā anto appavisitvā dvāreyeva ṭhatvā eko thero aṭṭha kappe anussari, eko soḷasa, eko vīsati, eko tiṃsa kappe anussari.
定心悦服者，再说此案例：一幼比库名曰提舍，敬礼燃香之舍利塔园，堂堂地立。此时一比尊者名为那伐莲，登舟巡视舍利塔园，以修炼心志稳固处，询问五百问题，他悉心答之。某时他处一尊者敬礼舍利塔园，观察庄严，四尊者远自夜叉境内来庄严舍利塔园入内闭门立于门口，四尊者中一人曾经历八劫，一人十六劫，一人二十劫，一人三十劫。
Devatā attamanā hontīti ettha idaṃ vatthu – ekasmiṃ kira vihāre eko bhikkhu cetiyaṅgaṇañca bodhiyaṅgaṇañca sammajjitvā nahāyituṃ gato. Devatā ‘‘imassa vihārassa katakālato paṭṭhāya evaṃ vattaṃ pūretvā sammaṭṭhapubbo bhikkhu natthī’’ti pasannacittā pupphahatthā aṭṭhaṃsu. Thero āgantvā ‘‘kataragāmavāsikātthā’’ti āha. ‘‘Bhante, idheva vasāma, imassa vihārassa katakālato paṭṭhāya evaṃ vattaṃ pūretvā sammaṭṭhapubbo bhikkhu natthīti tumhākaṃ, bhante, vatte pasīditvā pupphahatthā ṭhitāmhā’’ti devatā āhaṃsu.
天意自满者，谓此事：某寺一比库敬礼舍利塔园及菩提园后浴身。天人愉悦心意说：“此寺长久以来庄严，先前并无比库常住。”持花者八人，皆心欢喜。比库到来，问：“是何乡村之住者？”天人回答：“尊者，吾等就在此住，因此寺庄严，先前无人止住，故以花供养。”
Pāsādikasaṃvattanikanti ettha idaṃ vatthu – ekaṃ kira amaccaputtaṃ abhayattherañca ārabbha ayaṃ kathā udapādi ‘‘kiṃ nu kho amaccaputto pāsādiko, abhayattheroti ubhopi ne ekasmiṃ ṭhāne olokessāmā’’ti. Ñātakā amaccaputtaṃ alaṅkaritvā mahācetiyaṃ vandāpessāmāti agamaṃsu. Theramātāpi pāsādikaṃ cīvaraṃ kāretvā puttassa pahiṇi, ‘‘putto me kese chindāpetvā imaṃ cīvaraṃ pārupitvā bhikkhusaṅghaparivuto mahācetiyaṃ vandatū’’ti. Amaccaputto ñātiparivuto pācīnadvārena cetiyaṅgaṇaṃ āruḷho, abhayatthero bhikkhusaṅghaparivuto dakkhiṇadvārena cetiyaṅgaṇaṃ āruhitvā cetiyaṅgaṇe tena saddhiṃ samāgantvā āha – ‘‘kiṃ tvaṃ, āvuso, mahallakattherassa sammaṭṭhaṭṭhāne kacavaraṃ chaḍḍetvā mayā saddhiṃ yugaggāhaṃ gaṇhāsī’’ti. Atītattabhāve kira abhayatthero mahallakatthero nāma hutvā gocaragāme cetiyaṅgaṇaṃ sammajji, amaccaputto mahāupāsako hutvā sammaṭṭhaṭṭhāne kacavaraṃ gahetvā chaḍḍesi.
庄严示现者，谓此事：一青年，与长老阿婆罗门出生者阿毗陀，开始谈话：“阿毗陀真庄严，阿婆罗门老者。”二人同时同处一地，希图共同敬礼大舍利塔。长老母亲也为儿子制庄严衣服，言曰：“儿剪发后以此衣服披上，期使比库众围绕大舍利塔礼拜。”青年聚族同伴向南门攀登舍利塔园，老者从南门攀登常征舍利塔园，同来后相遇互呼：“汝何以弃弃袈裟而我与尔共取以为侣？”消息言长老名为马含多常来庄严舍利塔园，青年为大菩萨，是大上座，弃袈裟以为侣著衣。
Satthusāsanaṃ kataṃ hotīti idaṃ sammajjanavattaṃ nāma buddhehi vaṇṇitaṃ, tasmā taṃ karontena satthusāsanaṃ kataṃ hoti. Tatridaṃ vatthu – āyasmā kira sāriputto himavantaṃ gantvā ekasmiṃ pabbhāre asammajjitvāva nirodhaṃ samāpajjitvā nisīdi. Bhagavā āvajjanto therassa asammajjitvā nisinnabhāvaṃ ñatvā ākāsena gantvā therassa purato asammaṭṭhaṭṭhāne pādāni dassetvā paccāgañchi. Thero samāpattito vuṭṭhito bhagavato pādāni disvā balavahirottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā jaṇṇukehi patiṭṭhāya ‘‘asammajjitvā nisinnabhāvaṃ vata me satthā aññāsi, saṅghamajjhe dāni codanaṃ kāressāmī’’ti dasabalassa santikaṃ gantvā vanditvā nisīdi. Bhagavā ‘‘kuhiṃ gatosi, sāriputtā’’ti vatvā ‘‘na patirūpaṃ dāni te mayhaṃ anantare ṭhāne ṭhatvā vicarantassa asammajjitvā nisīditu’’nti āha. Tato paṭṭhāya thero gaṇṭhikapaṭimuñcanaṭṭhānepi tiṭṭhanto pādena kacavaraṃ viyūhitvāva tiṭṭhati.
佛法成就者，谓此敬礼故事，由佛为正本所述，如此修持则佛法成就。谓事例：长老萨利披往喜马拉雅山顶，在一洞穴止息。因见师尊坐姿不稳，佛便升空显现师尊面前脚部，师尊见佛后起立迎接，以强大勇猛之心意礼敬，依靠于佛脚，念曰“师尊坐姿不稳我当作提醒，今且在大众中宣说”。佛言：“萨利何往？”答曰“不便于今昔站立及行走”。谓曰“现在在我前直止，勿坐不稳”。师尊遂立于尽解软结处，以足展开袈裟。
Attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhātīti ‘‘imasmiṃ vatthusmiṃ ettakaṃ suttaṃ upalabbhati, ettako vinicchayo, ettakaṃ suttañca vinicchayañca vakkhāmī’’ti evaṃ attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti. ‘‘Ayaṃ codakassa purimakathā, ayaṃ pacchimakathā, ayaṃ cuditakassa purimakathā, ayaṃ pacchimakathā, ettakaṃ gayhūpagaṃ, ettakaṃ na gayhūpaga’’nti evaṃ anuggaṇhanto pana parassa bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti nāma. Āpattiṃ na jānātīti pārājikaṃ vā saṅghādisesaṃ vāti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ nānākaraṇaṃ na jānāti. Mūlanti dve āpattiyā mūlāni kāyo ca vācā ca, tāni na jānāti. Samudayanti cha āpattisamuṭṭhānāni āpattisamudayo nāma, tāni na jānāti. Pārājikādīnaṃ vatthuṃ na jānātītipi vuttaṃ hoti. Nirodhanti ayaṃ āpatti desanāya nirujjhati, vūpasammati, ayaṃ vuṭṭhānenāti evaṃ āpattinirodhaṃ na jānāti. Satta samathe ajānanto pana āpattinirodhagāminipaṭipadaṃ na jānāti.
他不能理解自己的语言范围，所以说『在这事物中，闻得此等经文，如此的清晰断定，如此的经文与断定，我将说明』，他仅仅如此而已地不理解自己的语言范围。有人说『这是提出者的前文，这是后文，这是继后的前文，这是后文，这样多是相关联，这样多是不相关联』，然而类此理解，他却不理解他人语言范围，确实如此。因他不了解犯戒，所谓根本戒律之一巴拉基戒或桑喀地谢萨戒，他不了解七种犯戒类别各种不同原因。根本犯戒有两类，即身体犯戒和语言犯戒，他不知晓。犯戒产生名为犯戒的集起，他不知晓。犯戒教诲说若不了解巴拉基戒等的内容叫做不了解。犯戒除去是指教诲令其止息，断绝，称为除去存在，然而他不理解所谓犯戒除去。虽然七种止息法中不知晓前往犯戒除去的修行行止。
Adhikaraṇapañcake adhikaraṇaṃ nāma cattāri adhikaraṇāni. Adhikaraṇassa mūlaṃ nāma tettiṃsa mūlāni – vivādādhikaraṇassa dvādasa mūlāni, anuvādādhikaraṇassa cuddasa, āpattādhikaraṇassa cha, kiccādhikaraṇassa ekaṃ; tāni parato āvi bhavissanti. Adhikaraṇasamudayo nāma adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ. Vivādādhikaraṇaṃ aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya uppajjati; anuvādādhikaraṇaṃ catasso vipattiyo; āpattādhikaraṇaṃ sattāpattikkhandhe; kiccādhikaraṇaṃ cattāri saṅghakiccānīti imaṃ vibhāgaṃ na jānātīti attho . Adhikaraṇanirodhaṃ na jānātīti dhammena vinayena satthusāsanena mūlāmūlaṃ gantvā vinicchayasamathaṃ pāpetuṃ na sakkoti ; ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ dvīhi, idaṃ catūhi, idaṃ tīhi idaṃ ekena samathena sammatī’’ti evaṃ satta samathe ajānanto pana adhikaraṇanirodhagāminipaṭipadaṃ na jānāti nāma. Vatthuṃ na jānātīti ‘‘idaṃ pārājikassa vatthu, idaṃ saṅghādisesassā’’ti evaṃ sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ vatthuṃ na jānāti. Nidānanti ‘‘sattannaṃ nidānānaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ ettha paññattaṃ, idaṃ etthā’’ti na jānāti. Paññattiṃ na jānātīti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade paṭhamapaññattiṃ na jānāti. Anupaññattinti punappunaṃ paññattiṃ na jānāti. Anusandhivacanapathanti kathānusandhi-vinicchayānusandhivasena vatthuṃ na jānāti. Ñattiṃ na jānātīti sabbena sabbaṃ ñattiṃ na jānāti. Ñattiyā karaṇaṃ na jānātīti ñattikiccaṃ na jānāti, osāraṇādīsu navasu ṭhānesu ñattikammaṃ nāma hoti, ñattidutiyañatticatutthakammesu ñattiyā kammappatto hutvā tiṭṭhatīti na jānāti. Na pubbakusalo hoti na aparakusaloti pubbe kathetabbañca pacchā kathetabbañca na jānāti, ñatti nāma pubbe ṭhapetabbā, pacchā na ṭhapetabbātipi na jānāti. Akālaññū ca hotīti kālaṃ na jānāti, anajjhiṭṭho ayācito bhāsati, ñattikālampi ñattikhettampi ñattiokāsampi na jānāti.
论事五法中，所谓论事者，内含四种论事。论事的根本乃三十三根本，辩论论事有十二根本，申诉论事有十七根本，犯戒论事有六，僧事论事一。在此之后有其余部分，称之为论事集合。辩论论事因十八种可分之缘起而生，申诉论事为十四种争执，犯戒论事是七种犯戒类别，僧事论事为四种僧事功课。因不知此划分故谓无知论事。论事止息因修持戒律和佛法根本深进入而达审察定止，然而对七种止息法及通向论事止息之途不了解。谓不认识论事除去。所谓不了解事物者，即不了解巴拉基戒等七种犯戒的内容。所谓因即七种犯戒之由，无知此因。所谓依立相约定义戒条，无知某戒条首要定义，无知反复定义，亦无知论事分析之联系义，亦不了解集体法令之义。谓不晓集体法令。谓不认识集体法令之义。谓不了解依集体法令而行为者。不了解前不善行，后不善行及先后说法义。所谓集体法令，乃预先立定者，而非后立，亦不知晓。谓不了解时节，妄言不识时，翻说时节亦不知。
Mandattā momūhattāti kevalaṃ aññāṇena momūhabhāvena dhutaṅge ānisaṃsaṃ ajānitvā. Pāpicchoti tena araññavāsena paccayalābhaṃ patthayamāno. Pavivekanti kāyacittaupadhivivekaṃ. Idamatthitanti imāya kalyāṇāya paṭipattiyā attho etassāti idamatthi, idamatthino bhāvo idamatthitā; taṃ idamatthitaṃyeva nissāya na aññaṃ kiñci lokāmisanti attho.
「颇钝」者，谓其愚痴致混乱，完全凭无明毁坏自他依缘，乃生无知之故也。『恶趣』者，意指以恶行缘故沦入恶道。『离欲』者，谓身心分别中远离扰乱之意。『此义』者，即此善行之意，者名为此义，因此义而生存在，无他义也。
Uposathaṃ na jānātīti navavidhaṃ uposathaṃ na jānāti. Uposathakammanti adhammenavaggādibhedaṃ catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti. Pātimokkhanti dve mātikā na jānāti. Pātimokkhuddesanti sabbampi navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti. Pavāraṇanti navavidhaṃ pavāraṇaṃ na jānāti. Pavāraṇākammaṃ uposathakammasadisameva.
谓不晓五戒及八戒科仪等共九种斋日之义。谓不解斋日功课，谓四种斋日功课之分属八部经的义。谓不知两种根本戒律法典。谓不晓九种根本戒律文意。谓不识九种戒语依止。谓不识九种戒语功课，与斋日功课相同也。
Apāsādikapañcake – apāsādikanti kāyaduccaritādi akusalakammaṃ vuccati. Pāsādikanti kāyasucaritādi kusalakammaṃ vuccati. Ativelanti velaṃ atikkamma bahutaraṃ kālaṃ kulesu appaṃ vihāreti attho. Otāroti kilesānaṃ anto otaraṇaṃ. Saṃkiliṭṭhanti duṭṭhullāpattikāyasaṃsaggādibhedaṃ . Visuddhipañcakepavāraṇāggahaṇena navavidhāpi pavāraṇā veditabbā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
不净五法五恶法称五忌，谓身体不净、身坏事、心非善业、不净语等恶行名之为不净。净五法，为净身体行为等善行。过之谓逾期长久留居家中，甚或很少外出之义。底净谓烦恼之末端，意谓烦恼终结。『混染』者，谓恶语等口业乱相。五净以戒除斋日禁止，按九种斋日彻底祭。剩余事项，普遍皆有示扬。
Pañcakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 五法组章节的注释已结束。
Chakkavāravaṇṇanā六法组章节的注释。
§326
326. Chakkesu – cha sāmīciyoti ‘‘so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassāti ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabboti ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘yassa bhavissati so harissatīti ayaṃ tattha sāmīcī’’ti imā bhikkhupātimokkheyeva cha sāmīciyo. Cha chedanakāti pañcake vuttā pañca bhikkhunīnaṃ udakasāṭikāya saddhiṃ cha. Chahākārehīti alajjitā aññāṇatā kukkuccapakatatā akappiye kappiyasaññitā kappiye akappiyasaññitā satisammosāti. Tattha ekarattachārattasattāhātikkamādīsu āpattiṃ satisammosena āpajjati. Sesaṃ vuttanayameva. Cha ānisaṃsā vinayadhareti pañcake vuttā pañca tassādheyyo uposathoti iminā saddhiṃ cha.
3百二十六。六法中，六礼也，谓『若有比库未受戒，他等比库责斥，此即礼也』。『僧侣共修，愿他不灭亡，此即礼也』。『此比库可行持戒，至不得破戒为止，此即礼也』。『接着遣退，众比库应分配，此即礼也』。『他事必问，必答，必问答如是，此即礼也』。『将者让他，终将领受，此即礼也』。僧戒中这就是六礼。六切断者，即五比库女合水公厕处合切断。六惩戒者，谓失脸面，愚痴忿恚，不善与善识别，善识善恶，非恶识恶善，吵杂调和。此时一味室友七天以上犯戒，以惩戒除。余概列说。六因缘者，以律法为据，谓五项之戒中戒依斯里及八戒合即四项斋日.此诸共计之也。
Cha paramānīti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ, santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ, chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ, navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ chabbassaparamatā dhāretabbaṃ, tiyojanaparamaṃ sahatthā dhāretabbāni, dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni, chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ, catukkaṃsaparamaṃ, aḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ, dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ, aṭṭhaṅgulaparamaṃ mañcapaṭipādakaṃ , aṭṭhaṅgulaparamaṃ dantakaṭṭha’’nti imāni cuddasa paramāni. Tattha paṭhamāni cha ekaṃ chakkaṃ, tato ekaṃ apanetvā sesesu ekekaṃ pakkhipitvātiādinā nayena aññānipi chakkāni kātabbāni.
六条极限即所谓“十指极限”，指的是比库尼应持有的过量僧衣，应分别限度而持。月极限者，为此比库尼应收纳此衣；半月极限者，由该比库尼而复控该衣。七日极限者，该比库尼应以静默态处置该衣。九日极限者，须由比库尼缝制整齐并持用六个月，且依严重程度相应持用六个月。十由旬极限者，应整齐持用到十由旬。七日极限者，应以清洁严谨之法养护。整三个月极限者，须以该衣遮体。四尺极限、八分尺极限、两指宽极限，均为取用标准。八指宽极限，指用于铺垫之施具。八指宽极限，亦指牙棒所用幅度。这些即为所谓十三项极限。其中最初六项为一组，取一作六个放置，依此方法亦可令他组如是般操作。
Chaāpattiyoti tīṇi chakkāni antarapeyyāle vuttāni. Cha kammānīti tajjanīya-niyassa-pabbājanīya-paṭisāraṇīyāni cattāri, āpattiyā adassane ca appaṭikamme ca vuttadvayampi ekaṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ekanti cha. Nahāneti orenaḍḍhamāsaṃ nahāne; vippakatacīvarādichakkadvayaṃ kathinakkhandhake niddiṭṭhaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
所谓六过失，是指三衣之间的杂带等相关禁戒。所谓六业，即四种应起业、应弃业及应避业。违犯过失是不见过失和未得过失两种。恶见者无弃过也有一种。浴者指用水浴历半个月；有关破损衣物及其他两件衣的规定，详述于戒律中的严格篇章。其余条款均以明白简洁为主。
Chakkavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 六法段注释完毕。
Sattakavāravaṇṇanā七法段注释
§327
327. Sattakesu – satta sāmīciyoti pubbe vuttesu chasu ‘‘sā ca bhikkhunī anabbhitā, tā ca bhikkhuniyo gārayhā, ayaṃ tattha sāmīcī’’ti imaṃ pakkhipitvā satta veditabbā. Satta adhammikā paṭiññātakaraṇāti ‘‘bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno ‘saṅghādisesaṃ ajjhāpannomhī’ti paṭijānāti, taṃ saṅgho saṅghādisesena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇa’’nti evaṃ samathakkhandhake niddiṭṭhā. Dhammikāpi tattheva niddiṭṭhā. Sattannaṃ anāpatti sattāhakaraṇīyena gantunti vassūpanāyikakkhandhake vuttaṃ . Sattānisaṃsā vinayadhareti ‘‘tassādheyyo uposatho pavāraṇā’’ti imehi saddhiṃ pañcake vuttā pañca satta honti. Satta paramānīti chakke vuttāniyeva sattakavasena yojetabbāni. Katacīvarantiādīni dve sattakāni kathinakkhandhake niddiṭṭhāni.
第327条章节讲七种犯戒：先前六条中有“该比库尼未犯戒，六条犯戒比库尼很轻微，此为所称适当”。由此须确认七重犯戒。所谓严重犯戒，是指比库犯巴拉基咖戒，受责问时承认违犯巴拉基咖戒，僧团以桑喀地谢萨戒处分，此即违规处罚，详见戒律中严格章节。善戒部分亦有此规范。未犯者七条，须由犯七上下泊僧主任章节监督。根据戒律持守规则，“因相关监督规定该节经文中共说五加七条”。所谓七极限，即由六条及其他戒律相关条目组成。有关衣物等两种七条规定，在戒律严格章节中表明。
Bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbāti imāni tīṇi sattakāni, dve adhammikāni, ekaṃ dhammikaṃ; tāni tīṇipi campeyyake niddiṭṭhāni. Asaddhammāti asataṃ dhammā, asanto vā dhammā; asobhanā hīnā lāmakāti attho. Saddhammāti sataṃ buddhādīnaṃ dhammā; santo vā dhammā sundarā uttamāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
对比库而言，不得有犯戒应当观察，有犯戒应当认知，有犯戒应当承认，此三为七重条规。其间两条属违规，一条属合法，均详细定义于戒律中有关章节。不合法即虚假法，不善良法含下劣因义。善法即诸佛法及其正法，意为善美、极致。其余条例在不同处均有明确定义和描述。
Sattakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 七法段注释完毕。
Aṭṭhakavāravaṇṇanā八法段注释
§328
328. Aṭṭhakesu – aṭṭhānisaṃseti ‘‘na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ uposathaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā uposathaṃ karissāma, na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ pavāressāma, saṅghakammaṃ karissāma, āsane nisīdissāma, yāgupāne nisīdissāma, bhattagge nisīdissāma, ekacchanne vasissāma, yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā karissāmā’’ti evaṃ kosambakakkhandhake vutte ānisaṃse. Dutiyaaṭṭhakepi eseva nayo, tampi hi evameva kosambakakkhandhake vuttaṃ.
第328条章节讲八种不合适行为，曰八条犯戒。内容为：“我们不与该比库尼同住、共修斋戒，不与该比库尼共事，不以该比库尼加入僧团，亦不与之同坐或同饮及同食，不住同房，尊敬与礼拜皆依序进行，如无该比库尼则不得为之”，此为国桑比分篇所载不合适行为。第二八条同样规则，亦有国桑比分篇详细论述。
Aṭṭha yāvatatiyakāti bhikkhūnaṃ terasake cattāro, bhikkhunīnaṃ sattarasake bhikkhūhi asādhāraṇā cattāroti aṭṭha. Aṭṭhahākārehi kulāni dūsetīti kulāni dūseti pupphena vā phalena vā cuṇṇena vā mattikāya vā dantakaṭṭhena vā veḷuyā vā vejjikāya vā jaṅghapesanikena vāti imehi aṭṭhahi. Aṭṭha mātikā cīvarakkhandhake, aparā aṭṭha kathinakkhandhake vuttā. Aṭṭhahi asaddhammehīti lābhena alābhena yasena ayasena sakkārena asakkārena pāpicchatāya pāpamittatāya. Aṭṭha lokadhammā nāma lābhe sārāgo, alābhe paṭivirodho; evaṃ yase ayase, pasaṃsāya nindāya, sukhe sārāgo, dukkhe paṭivirodhoti. Aṭṭhaṅgiko musāvādoti ‘‘vinidhāya sañña’’nti iminā saddhiṃ pāḷiyaṃ āgatehi sattahīti aṭṭhahi aṅgehi aṭṭhaṅgiko.
所谓八十八，意谓比库十三席位中有四席不寻常，而比库尼二十席位中也有七席不常见，为八种。八种各指社会家族之败坏，即家族之败坏可由花果、灰尘、牙棒、藤蔓、箭簇、腿鞭等物理象征表示。所说八种在衣物章节分述，另有八条于严格章节论及八种恶法，包括财物、声望、能力、力量、善恶恶友等不利影响。八天下法指如是八重因缘。八支谎语指对事象作不同判断或有误识念习气等八部分，于巴利语应用中为七加一共八部分，合称八支谎语。
Aṭṭha uposathaṅgānīti –
八戒支者，称为八种守五时之戒的内容。
‘‘Pāṇaṃ na hane na cādinnamādiye,
『不杀生，不偷盗，』
Musā na bhāse na ca majjapo siyā;
『不妄语，不饮酒。』
Abrahmacariyā virameyya methunā,
『断除邪淫之行为。』
Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.
『夜晚不食令心扰乱的食物。』
‘‘Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare,
『不佩戴花饰，不涂抹香料。』
Mañce chamāyaṃva sayetha santhate;
假如有人像假寐一般侧卧安稳地坐着；
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ,
此即是八支制戒的守伍日；
Buddhena dukkhantagunā pakāsita’’nti. (a. ni. 3.71);
这是由佛所显示的修道中苦难之妙德。〔《增支部·第三章·第七十一节》〕
Evaṃ vuttāni aṭṭha. Aṭṭha dūteyyaṅgānīti ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti sāvetā cā’’tiādinā nayena saṅghabhedake vuttāni. Titthiyavattāni mahākhandhake niddiṭṭhāni. Anatirittā ca atirittā ca pavāraṇāsikkhāpade niddiṭṭhā. Aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabbanti bhattagge vuḍḍhabhikkhunīnaṃ, āsanampi tāsaṃyeva dātabbaṃ. Upāsikāti visākhā. Aṭṭhānisaṃsā vinayadhareti pañcake vuttesu pañcasu ‘‘tassādheyyo uposatho, pavāraṇā, saṅghakamma’’nti ime tayo pakkhipitvā aṭṭha veditabbā. Aṭṭha paramānīti pubbe vuttaparamāneva aṭṭhakavasena yojetvā veditabbāni. Aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbanti ‘‘na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā’’tiādinā nayena samathakkhandhake niddiṭṭhesu aṭṭhasu. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
如此这般所说的八事，即八种准绳。所谓『在此时，诸比库既是听者又是守护者』等语，是以此为引导，阐明会造成僧团分裂之处，乃是外道所争议的顺犯逆犯戒的放逸仪式，皆归纳于大篇中。除此之外，无过错或有过错的请罪戒训亦收载于其中。八事应当被了解，是供给长老比库的食舍，以及座位也应等量给予。护法女居士维萨卡此处即是护法女的代表。护法之事，释尊律藏中五事中的五件，分别为守伍、请罪、僧团仪式，此三者从八事中剔除，剩余八者应当被认识。所谓八实意者者，乃依先前所说法，整合成八项准则加以理解。在八项准则中，确立乃论中指出：『不应由比库自行设立守伍日，亦不应设立请罪仪式』等语，详见断除篇所列之八条。最终，无论何处，皆以正名申明。
Aṭṭhakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 八法段注释完毕。
Navakavāravaṇṇanā九法段注释
§329
329. Navakesu – nava āghātavatthūnīti ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādīni nava. Nava āghātapaṭivinayāti ‘‘anatthaṃ me acari, taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivinetī’’tiādīni nava. Nava vinītavatthūnīti navahi āghātavatthūhi ārati virati paṭivirati setughāto. Navahi saṅgho bhijjatīti ‘‘navannaṃ vā, upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā’’ti. Nava paramānīti pubbe vuttaparamāneva navakavasena yojetvā veditabbāni. Nava taṇhāmūlakā nāma taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ, macchariyaṃ paṭicca ārakkhā, ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā. Nava vidhamānāti ‘‘seyyassa seyyohamasmī’’timānādayo. Nava cīvarānīti ticīvaranti vā vassikasāṭikāti vātiādinā nayena vuttāni. Na vikappetabbānīti adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya na vikappetabbāni . Nava adhammikāni dānānīti saṅghassa pariṇataṃ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa vā saṅghassa vā puggalassa vā pariṇāmeti , puggalassa pariṇataṃ aññapuggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmetīti evaṃ vuttāni.
第三百二十九章 九种事——所谓九种侵害事，即『我不做无益之事』等九种。所谓九种侵害律仪，即指『我不作无益之事，但此将何由得此侵害』等九条。所谓九种约束事，是指在九种侵害事上戒除贪欲、远离烦恼、断除纵欲，这种戒禁等同于筑桥毁堤。谓九种僧团为团体破坏者，言『九人或多于九人，同称僧王，即为导致僧团裂散者』。所谓九实意者，乃依旧有教导，依九数法规合成认可。所谓九种渴爱性根，指依渴爱而生寻求，依寻求而生获得，依获得而生评断，依评断而生贪恋，依贪恋而生憍慢，依憍慢而生攀缘，依攀缘而生嫉妒，而嫉妒成障碍。所谓九种所属，意谓『此者、彼者、我者、吾等者』等九种。所谓九件衣服，指三衣、雨季衣、寒衣等，以此等性质说明。所谓不可更改，意谓从约定时刻开始不得变更。所谓九种违反律法的施与，指付与僧团、舍利或个人，此三者皆为合法所付。所谓付与与使用也是此三者等。所谓九种不法约束，指违法辩论者、违法争论众、违法辩解僧团，三者皆记载于断除篇。所谓合法约束者，即诠释为合法辩论者等语，亦收载同处。违法行为中，有两种九事在劝戒章中初学戒律规定为应悔戒，违法行为中有两种九事在此被宣为恶行。最终，无论如何，皆以正名明述。
Nava paṭiggahaparibhogāti etesaṃyeva dānānaṃ paṭiggahā ca paribhogā ca. Tīṇi dhammikāni dānānīti saṅghassa ninnaṃ saṅghasseva deti, cetiyassa ninnaṃ cetiyasseva, puggalassa ninnaṃ puggalasseva detīti imāni tīṇi. Paṭiggahapaṭibhogāpi tesaṃyeva paṭiggahā ca paribhogā ca. Nava adhammikā saññattiyoti adhammavādipuggalo, adhammavādisambahulā, adhammavādisaṅghoti evaṃ tīṇi tikāni samathakkhandhake niddiṭṭhāni. Dhammikā saññattiyopi dhammavādī puggalotiādinā nayena tattheva niddiṭṭhā. Adhammakamme dve navakāni ovādavaggassa paṭhamasikkhāpadaniddese pācittiyavasena vuttāni. Dhammakamme dve navakāni tattheva dukkaṭavasena vuttāni. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
九种领取与使用，即是上述施与的领取与使用。所谓三种合法施与，即供与僧团，或偿与僧团，供与舍利，或偿与舍利，供与个人，或偿与个人，此三种。领取与使用之义，亦如前述领取与使用。所谓九种不合法辩论，指违法辩论者、违法论辩众、违法辩论僧团，三者记载于断除篇。合法辩论者则为辩论法义之人，彼亦收录于同处。违法行为两种九事，在劝戒初学章内作为应悔戒论述，以巴吉帝亚戒条规制。违法行为两种九事在此则作恶行论述。最终，无论何处，皆以正名申明。
Navakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 九项段的解释完毕。
Dasakavāravaṇṇanā十项段的解释
§330
330. Dasakesu – dasa āghātavatthūnīti navakesu vuttāni nava ‘‘aṭṭhāne vā pana āghāto jāyatī’’ti iminā saddhiṃ dasa honti. Āghātapaṭivinayāpi tattha vuttā nava ‘‘aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati, taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivinetī’’ti iminā saddhiṃ dasa veditabbā. Dasa vinītavatthūnīti dasahi āghātavatthūhi viratisaṅkhātāni dasa. Dasavatthukā micchādiṭṭhīti ‘‘natthi dinna’’ntiādivasena veditabbā, ‘‘atthi dinna’’ntiādivasena sammādiṭṭhi, ‘‘sassato loko’’tiādinā vasena pana antaggāhikā diṭṭhi veditabbā. Dasa micchattāti micchādiṭṭhiādayo micchāvimuttipariyosānā, viparītā sammattā. Salākaggāhā samathakkhandhake niddiṭṭhā.
三百三十条中有关十种的——所谓十者，是指十种打击之事，另九条称为九，因其中有云“八处或有所打击”的说法，与此相应故合为十。打击的克制规范中亦有九条，称为九句，谓“八处或有所打击者，其打击从何而得？以此克制之”，与此意同，故应知为十。所谓十种克制之事者，即十种已制止的打击事。十种打击之物中错误见，谓“无施与”等应知为错误见，谓“有施与”等应知为正见；又以“常有世界”等论，是为内在执见，应知为之。十种错误见即以错误见等为错误解脱之终极，反之即为正确理解。此义于止谤集（Samathakkhandhaka）中有示。
Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabboti ‘‘sīlavā hotī’’tiādinā nayena samathakkhandhake vuttehi dasahi. Dasa ādīnavā rājantepurappavesane rājasikkhāpade niddiṭṭhā. Dasa dānavatthūnīti annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālā gandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ. Dasa ratanānīti muttāmaṇiveḷuriyādīni. Dasa paṃsukūlānīti sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ , undūrakkhāyitaṃ, upacikakkhāyitaṃ, aggidaḍḍhaṃ, gokhāyitaṃ, ajikakkhāyitaṃ, thūpacīvaraṃ, ābhisekiyaṃ, bhatapaṭiyābhatanti etesu upasampannena ussukkaṃ kātabbaṃ. Dasa cīvaradhāraṇāti ‘‘sabbanīlakāni cīvarāni dhārentī’’ti vuttavasena dasāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘navasu kappiyacīvaresu udakasāṭikaṃ vā saṅkaccikaṃ vā pakkhipitvā dasā’’ti vuttaṃ.
合于十条规范的比库，以上述八外行者与诸守护规范中的教法相应，谓“为有戒者”等言辞，呈于止谤集中的十条。十种烦恼，示于戒律初学与入城规戒（Rajāsikkhāpada）中。所谓十种施物，是指饭食、饮水、衣物、乘具、花环、香、涂抹品、床具、住处、灯火诸物。所谓十宝物，是指珍珠、宝石、珊瑚、珍珠珠串等。所谓十尘衣，是指染污被覆、不洁、破损、熏烧、虫蚀、糟粕破衣等，在于授具时须细心鉴别。所谓十种持衣，即“以十种均浸蓝染的衣物为身所着”，这是叫“苦轮地”坛经中所云。于大阿阇梨论中，有记载说“新准备的十一种净水布或细织布，其中十件为焉”，此亦记。
Avandanīyapuggalā senāsanakkhandhake niddiṭṭhā. Dasa akkosavatthūni omasavāde niddiṭṭhāni. Dasa ākārā pesuññasikkhāpade niddiṭṭhā. Dasa senāsanānīti mañco, pīṭhaṃ, bhisi, bimbohanaṃ, cimilikā, uttarattharaṇaṃ, taṭṭikā, cammakhaṇḍo, nisīdanaṃ, tiṇasanthāro, paṇṇasanthāroti. Dasa varāni yāciṃsūti visākhā aṭṭha, suddhodanamahārājā ekaṃ, jīvako ekaṃ. Yāguānisaṃsā ca akappiyamaṃsāni ca bhesajjakkhandhake niddiṭṭhāni. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
可敬之人示于军阵规章集。十种训斥事项，示于贪睡论。十种形象，示于沙弥戒规。十种军阵物品，是指床席、垫子、蒲团、轻毯、帐幕、上盖布、尘座、荟荟草等。十种恩赐者指示，例若维萨卡八次请求、苏陀陀大王一次、基瓦咖一次等。有关杀生和不净食物亦示于医药篇。余项均以名称列明。
Dasakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 十项段的解释完毕。
Ekādasakavāravaṇṇanā十一项段的解释
§331
331. Ekādasakesu – ekādasāti paṇḍakādayo ekādasa. Ekādasa pādukāti dasa ratanamayā, ekā kaṭṭhapādukā. Tiṇapādukamuñjapādukapabbajapādukādayo pana kaṭṭhapādukasaṅgahameva gacchanti. Ekādasa pattāti tambalohamayena vā dārumayena vā saddhiṃ dasa ratanamayā. Ekādasa cīvarānīti sabbanīlakādīni ekādasa. Yāvatatiyakāti ukkhittānuvattikā bhikkhunī, saṅghādisesā aṭṭha, ariṭṭho, caṇḍakāḷīti. Ekādasa antarāyikā nāma ‘‘nasi animittā’’ti ādayo. Ekādasacīvarāni adhiṭṭhātabbānīti ticīvaraṃ, vassikasāṭikā, nisīdanaṃ, paccattharaṇaṃ, kaṇḍuppaṭicchādi, mukhapuñchanacoḷaṃ, parikkhāracoḷaṃ, udakasāṭikā, saṅkaccikāti. Na vikappetabbānīti etāneva adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya na vikappetabbāni. Gaṇṭhikā ca vidhā ca suttamayena saddhiṃ ekādasa honti, te sabbe khuddakakkhandhake niddiṭṭhā. Pathaviyo pathavisikkhāpade niddiṭṭhā. Nissayapaṭipassaddhiyo upajjhāyamhā pañca, ācariyamhā cha; evaṃ ekādasa. Avandiyapuggalā naggena saddhiṃ ekādasa, te sabbe senāsanakkhandhake niddiṭṭhā . Ekādasa paramāni pubbe vuttesu cuddasasu ekādasakavasena yojetvā veditabbāni. Ekādasa varānīti mahāpajāpatiyā yācitavarena saddhiṃ pubbe vuttāni dasa. Ekādasa sīmādosāti ‘‘atikhuddakaṃ sīmaṃ sammannantī’’tiādinā nayena kammavagge āgamissanti.
三百三十一条中有关十一条——所谓十一者，是指包括阉人等十一种。十一种鞋，有十种为宝制，还有一种木制鞋。这里说三种草鞋、芒草鞋、刈草鞋集合于木鞋之中。十一种料指铜、铁、木等材料合计十种宝石制品。十一件衣服，均为均蓝布制。一切如来弟子称为女比库尼的规则，有十七种脏污罪行、八种僧团割除戒、未烧毁罪以及残留油腻罪等十一种障碍。十一件衣物应穿戴齐全，包括三件基本衣、雨衣、座布等数项。不得更换，须自始穿戴全备。细节和盖头符合经中分配，说是十一种。地盘法和各各支分配法有十一项。五种隐伏宿命由比库导师保管，六项由阿阇梨保管，共十一项。受尊敬者共有十一项，皆示于军阵规章集。十一项极重罪此前十三条已述，连缀为十一条，应当了知。十一项求请恩赐，包括玛哈巴嘉巴娣果德弥的请求，之前所说的十项合并为十一项。十一处界限详说“过小的界限”，于业法篇等将论述。
Akkosakaparibhāsake puggale ekādasādīnavā nāma ‘‘yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādī, sabrahmacārīnaṃ aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so ekādasannaṃ byasanānaṃ aññataraṃ byasanaṃ na nigaccheyya. Katamesaṃ ekādasannaṃ? Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyanti, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaṃ carati, aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati, sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattati, gāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ phusati, ummādaṃ vā pāpuṇāti cittakkhepaṃ vā, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti (a. ni. 11.6). Ettha ca saddhammoti buddhavacanaṃ adhippetaṃ.
训斥及定义章中称，十一种严重烦恼称为“关键”，是说“比库若为训斥者，行违正戒，令八众不安者，为十一种其中一者不得远离。何为十一种？为未得者不获，已得者失；不信正法；或为正法炫耀，或离嫌修行；或生污秽与过失；或中断修学；或得重病与忧思；或癫狂；或妄时侵，不慎身命，至苦地、恶道、堕狱。”（《小部》11.6）此处所称正法，是指佛言所载。
Āsevitāyāti ādito paṭṭhāya sevitāya. Bhāvitāyāti nipphāditāya vaḍḍhitāya · 『已习行』者，从最初开始即已习行也。『已修习』者，已成就、已增长也。
Vā. Bahulīkatāyāti punappunaṃ katāya. Yānīkatāyāti suyuttayānasadisāya katāya. Vatthukatāyāti yathā patiṭṭhā hoti; evaṃ katāya. Anuṭṭhitāyāti anu anu pavattitāya; niccādhiṭṭhitāyāti attho. Paricitāyāti samantato citāya; sabbadisāsu citāya ācitāya bhāvitāya abhivaḍḍhitāyāti attho. Susamāraddhāyāti suṭṭhu samāraddhāya; vasībhāvaṃ upanītāyāti attho. Na pāpakaṃ supinanti pāpakameva na passati, bhadrakaṃ pana vuḍḍhikāraṇabhūtaṃ passati. Devatā rakkhantīti ārakkhadevatā dhammikaṃ rakkhaṃ paccupaṭṭhāpenti. Tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyatīti khippaṃ cittaṃ samādhiyati. Uttari appaṭivijjhantoti mettājhānato uttariṃ arahattaṃ asacchikaronto sekho vā puthujjano vā hutvā kālaṃ karonto brahmalokūpago hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
“多次”意指反复进行，“相系多”意指依所属集次第进行；“实体多”乃指确立之意，如是进行；“连续多”指不断流转；“充分多”意指全面圆满；“亲密多”意指全面心念贯注，遍及万方且发展成熟；“善始多”意指善始善成；“守护天”是说守护诸天护法，护持法义；“迅速心”指速速定心；“无下降”则意谓通过慈心禅提升，虽阿拉汉未显，仍犹如学人修心，终至梵天界；余皆以名称记述。
Ekādasakavāravaṇṇanā pariyosānā · 十一项段的解释终了。
Ekuttarikavaṇṇanā niṭṭhitā. · 增一法注释已完毕。