Antarapeyyālaṃ · 中间中略义注
Antarapeyyālaṃ中间的省略
Katipucchāvāravaṇṇanā“几种”问段的解释
§271
271. Idāni āpattiādikoṭṭhāsesu kosallajananatthaṃ ‘‘kati āpattiyo’’tiādinā nayena mātikaṃ ṭhapetvā niddesappaṭiniddesavasena vibhaṅgo vutto.
271. 如今，在有关过失的种种废止法门上，为了生发精进巧妙，便以“过失数量多少”等方式建立表格，用说明与反说明的方式加以分析。
Tattha kati āpattiyoti mātikāya ca vibhaṅge ca āgatāpattipucchā. Esa nayo dutiyapadepi. Kevalañhettha āpattiyo eva rāsivasena khandhāti vuttā. Vinītavatthūnīti tāsaṃ āpattīnaṃ vinayapucchā; ‘‘vinītaṃ vinayo vūpasamo’’ti idañhi atthato ekaṃ, vinītāniyeva vinītavatthūnīti ayamettha padattho. Idāni yesu sati āpattiyo honti, asati na honti, te dassetuṃ ‘‘kati agāravā’’ti pucchādvayaṃ. Vinītavatthūnīti ayaṃ pana tesaṃ agāravānaṃ vinayapucchā. Yasmā pana tā āpattiyo vipattiṃ āpattā nāma natthi, tasmā ‘‘kati vipattiyo’’ti ayaṃ āpattīnaṃ vipattibhāvapucchā. Kati āpattisamuṭṭhānānīti tāsaṃyeva āpattīnaṃ samuṭṭhānapucchā. Vivādamūlāni anuvādamūlānīti imā ‘‘vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇa’’nti āgatānaṃ vivādānuvādānaṃ mūlapucchā. Sāraṇīyā dhammāti vivādānuvādamūlānaṃ abhāvakaradhammapucchā. Bhedakaravatthūnīti ayaṃ ‘‘bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇa’’ntiādīsu vuttabhedakaraṇapucchā. Adhikaraṇānīti bhedakaravatthūsu sati uppajjanadhammapucchā. Samathāti tesaṃyeva vūpasamanadhammapucchā. Pañca āpattiyoti mātikāya āgatavasena vuttā. Sattāti vibhaṅge āgatavasena.
其中“过失数量”是指以表格和分析中所提出的实际出现过失的询问。这种方式在本论第二处亦有表述。在这里只指过失本身作为束缚而被称为“过失”。所谓“已净事物”，即是对这些过失的戒律询问；这里“已净、戒律、止息”为一个整体的意涵，即只有经过戒律清净的，才称为“已净事物”。现在若存有过失即为有，若无则无；为了显示这一点，设立了“多少不端”的双重询问。所谓“已净事物”，指即是对这些不端过失的戒律询问。由于这些过失不包括事故性过失，故又提出“多少事故过失”的过失事故性质的询问。“多少过失的产生”则是对这些过失产生根源的询问。所谓纷争因缘、辩论因缘，即是对现存纷争及辩论的根源询问。所谓应断事，即无纷争辩论根本的法性询问。所谓破坏性事，则指“破坏纷争发生之因”的法性等询问。在有破坏性因缘的处分种类中，存在由此产生的进一步法性询问。所谓平息，则是对这些纷争起止的平息法性询问。该表格列有五种过失，处分中亦有所出现七种。
Ārakā etehi ramatīti ārati; bhusā vā rati ārati. Vinā etehi ramatīti virati. Paccekaṃ paccekaṃ viramatīti paṭivirati. Veraṃ maṇati vināsetīti veramaṇī. Na etāya ete āpattikkhandhā karīyantīti akiriyā. Yaṃ etāya asati āpattikkhandhakaraṇaṃ uppajjeyya, tassa paṭipakkhato akaraṇaṃ. Āpattikkhandhaajjhāpattiyā paṭipakkhato anajjhāpatti. Velanato velā; calayanato vināsanatoti attho . Niyyānaṃ sinoti bandhati nivāretīti setu. Āpattikkhandhānametaṃ adhivacanaṃ. So setu etāya paññattiyā haññatīti setughāto. Sesavinītavatthuniddesesupi eseva nayo.
所谓愉悦是如这些法相中有乐趣，即“贪”（盍）使之生起；而或引发喜乐即“瞋”。没有这些乐趣则为“离欲”。逐一个个分别断除即“断欲”。所谓厌弃并摈除，即是禁止。不是说由此便应当废止这些过失条款。若因无而产生废止，则必应相反不作。对过失条款的束缚则为“不许可违犯”。所谓时间，是指时间的移动；所谓毁灭，是指毁坏之意。所谓载体，则是指羁绊、拘系、阻止之意，在此即谓桥梁。对此过失条款的称谓是“桥梁”，此桥梁因制定而毁坏即“断桥”。对剩余已净事物的说明亦用同样的方式对待。
Buddhe agāravādīsu yo buddhe dharamāne upaṭṭhānaṃ na gacchati, parinibbute cetiyaṭṭhānaṃ bodhiṭṭhānaṃ na gacchati, cetiyaṃ vā bodhiṃ vā na vandati, cetiyaṅgaṇe sachatto saupāhano carati, natthetassa buddhe gāravoti veditabbo. Yo pana sakkontoyeva dhammassavanaṃ na gacchati, sarabhaññaṃ na bhaṇati, dhammakathaṃ na katheti, dhammassavanaggaṃ bhinditvā gacchati, vikkhitto vā anādaro vā nisīdati, natthetassa dhamme gāravo. Yo theranavamajjhimesu cittīkāraṃ na paccupaṭṭhāpeti, uposathāgāravitakkamāḷakādīsu kāyappāgabbhiyaṃ dasseti, yathāvuḍḍhaṃ na vandati, natthetassa saṅghe gāravo. Tisso sikkhā samādāya asikkhamānoyeva pana sikkhāya agāravoti veditabbo. Pamāde ca sativippavāse tiṭṭhamānoyeva appamādalakkhaṇaṃ abrūhayamāno appamāde agāravoti veditabbo. Tathā āmisappaṭisanthāraṃ dhammappaṭisanthāranti imaṃ duvidhaṃ paṭisanthāraṃ akarontoyeva paṭisanthāre agāravoti veditabbo. Gāravaniddese vuttavipariyāyena attho veditabbo.
对世尊所违犯的无礼等过失，若未在世尊在世时侍奉，则未能到达涅槃净地（佛舍利所在），未到达涅槃圣地，亦不敬礼于圣地，竟在圣地葬所傍徘徊，持众行善却无诚敬，是称对世尊无敬。若在萨咖天帝处，不听听法，不讲解善法，破坏听法的庄严，无礼地坐着，即是对佛法无敬。若对于长老、老年在学者、受戒在学者等不加关注，在依礼仪时起身迟疑，对戒法产生烦恼，如不敬佛长，是对僧团无敬。三法修持者，若对在学者修持无敬，对正在修行的戒斋等有不敬之心，则为无敬。对于疏忽大意和离念失谨者亦称为无敬。对于食物与法供养不敬也称为无敬。此处“无敬”的含义应理解为上述的不对治与反面状态。
§272
272. Vivādamūlaniddese ‘‘sattharipi agāravo’’tiādīnaṃ buddhe agāravādīsu vuttanayeneva attho veditabbo. Appatissoti anīcavutti; na satthāraṃ jeṭṭhakaṃ katvā viharati. Ajjhattaṃ vāti attano santāne vā attano pakkhe vā; sakāya parisāyāti attho. Bahiddhā vāti parasantāne vā parapakkhe vā. Tatra tumheti tasmiṃ ajjhattabahiddhābhede saparasantāne vā saparaparisāya vā. Pahānāya vāyameyyāthāti mettābhāvanādīhi nayehi pahānatthaṃ vāyameyyātha; mettābhāvanādinayena hi taṃ ajjhattampi bahiddhāpi pahīyati. Anavassavāyāti appavattibhāvāya.
272. 就纷争根本的定义中，如言“即使是教论师亦无所敬意”等语句，其意当理解为对世尊无敬。所谓非全，谓无常流转；非调御者，谓不以世尊为长老而修持。在内则指对自心及本位的分别；于外则指对他心及他人会众的分别。此处包括内外双方及会众兼顾的意思。所谓“断除”，通过培育慈心等根本方法，努力断除执着。慈心增长则内外俱可断除。所谓“不退转”，即谓不退失。
Sandiṭṭhiparāmāsīti sakameva diṭṭhiṃ parāmasati; yaṃ attanā diṭṭhigataṃ gahitaṃ, idameva saccanti gaṇhāti . Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī.
“亲近见解”，是指专注于自己所持见解；心中把所执着的见解当为实相而接受。所谓“坚定把持”，即是坚固把持的意思。
§273
273. Anuvādamūlaniddeso kiñcāpi vivādamūlaniddeseneva samāno, atha kho aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya vivadantānaṃ kodhūpanāhādayo vivādamūlāni. Tathā vivadantā pana sīlavipattiādīsu aññataravipattiṃ āpajjitvā ‘‘asuko bhikkhu asukaṃ nāma vipattiṃ āpanno’’ti vā, ‘‘pārājikaṃ āpannosi, saṅghādisesaṃ āpannosī’’ti vā anuvadanti. Evaṃ anuvadantānaṃ kodhūpanāhādayo anuvādamūlānīti ayamettha viseso.
273. 对于注释根本的说明，若在争论根本的说明上保持一致，随即依靠十八种分别性的事由，视为论辩者的忿恚嫉妒即为争论的根源。如此争辩者因触犯如戒律败坏等某种过失，而称为“此比库病苦，名为不善过失”“你犯了巴拉基戒，你犯了桑伽地谢萨戒”等而加以训诂。因其训诂者的忿恚嫉妒胸怀即为注释根本，这一点在此特别说明。
§274
274. Sāraṇīyadhammaniddese mettacittena kataṃ kāyakammaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana pādadhovanabījanavātadānādibhedampi sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ayampi dhammo sāraṇīyoti ayaṃ mettākāyakammasaṅkhāto dhammo saritabbo satijanako; yo naṃ karoti, taṃ puggalaṃ; yesaṃ kato hoti, te pasannacittā ‘‘aho sappuriso’’ti anussarantīti adhippāyo. Piyakaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ piyaṃ karoti. Garukaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ garuṃ karoti. Saṅgahāyātiādīsu sabrahmacārīhi saṅgahetabbabhāvāya. Tehi saddhiṃ avivādāya samaggabhāvāya ekībhāvāya ca saṃvattati.
274. 关于守戒之义的说明，由慈爱心所作的身体行为，名为慈爱之身体行为。又分隐密、明朗以及端正之体表现。新入行者于衣钵等随顺协助的行为，属于端正的慈爱身体行为。长老们于脚洗、水净、风施等法亦一切调适完善，归为明朗的慈爱身体行为。对两者都被弃置的木器等，虽不轻视，却以自己被弃置之物相对，属最端正的慈爱身体行为。此法即为守戒之义，此慈爱的身体行为之法应受记忆，能生善因；若不行此法，则为惨苦之人。行者以此产生欢喜心，念“啊，多么善良的人”，为施予的依据。称其为可爱者，即比库集体所喜爱。称其为可敬者，即比库集体所敬重。称其为应共聚者，即与比库们具有和合、无争、同一心而共处。
Mettaṃ vacīkammantiādīsu devatthero tissattheroti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asante pana taṃ paṭipucchantassa ‘‘kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatī’’ti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero arogo hotu, appābādho’’ti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.
诸如慈爱的语言行为等，以天尊提萨长老为法式而称为端正的慈爱语言行为。至于在寺院安座时，若有人反问“我们的天尊提萨、天尊提萨在哪？何时到来？”则视为明朗的慈爱语言行为。心中怀有慈爱怜悯，眼中泛起泪光，面带慈容观视他人，称为端正的慈爱心念行为。默念“愿天尊提萨长老健康无疾”，称为端正的慈爱心念行为。
Appaṭivibhattabhogīti neva āmisaṃ paṭivibhajitvā bhuñjati, na puggalaṃ. Yo hi ‘‘ettakaṃ paresaṃ dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmi, ettakaṃ vā asukassa ca asukassa ca dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmī’’ti vibhajitvā bhuñjati, ayaṃ paṭivibhattabhogī nāma. Ayaṃ pana evaṃ akatvā ābhataṃ piṇḍapātaṃ therāsanato paṭṭhāya datvā gahitāvasesaṃ bhuñjati. ‘‘Sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati, sāraṇīyadhammapūrakena pana sabbesaṃ dātabbamevāti vuttaṃ. Gilāna-gilānupaṭṭhāka-āgantuka-gamikacīvarakammādipasutānaṃ viceyya dātumpi vaṭṭati. Na hi ete vicinitvā dentena puggalavibhāgo kato hoti, īdisānañhi kicchalābhattā viseso kātabboyevāti ayaṃ karoti.
不分食者，既不平均分食他人部分，也不是完整吃自分的；若有人说“我给别人多少，我自己吃多少，给病者多少也是病者的，我自己吃多少”，如是分配饮食者称为平均分食者。此人若不如此行，单独接受他人布施，坐于长老位上，自己尽食时称为不分食者。对恶人说“该给守戒者”，以守戒之义完善之，方为足数布施。对病者、看护者、外来者、行衣钵等孤苦者断不可拒绝，又以此区别布施对象，不能只给特定者，有此不平等即为不善，用意为此。
Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññatarasarīravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgavaṇṇabinduvicitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbena sabbaṃ abhinnāni sīlāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni. Viññūhi pasatthattā viññuppasatthāni. Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā aparāmaṭṭhāni. Upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti. Sīlasāmaññagato viharatīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi kalyāṇasīlehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlo viharati.
所谓不连贯，谓于七种过失缠累的开端或末尾，戒律破损者，如断了戒律的事情，被称为戒律破损分片。中心断者称为典型断片。若依戒律有两个或三个断者，则以断片边缘如棍棒、黑玉石等颜色杂错，称之为杂片。若断续不断者，则因断续边缘色点杂乱，称为斑点杂片。若全部戒律无缺，则为连贯完整、坚固不破、不可破坏也不失效者。戒律虽有以上不同，但因依身、意喜好而作之，因识出彼此不同之特征。对此断除贪爱及见取之无余净，定分近行或安止修持，即谓修定的融习。因此共修疗持戒律者，在各方位与善戒比库一起同处保持平等心。
Yāyaṃ diṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā. Niyyātīti niyyānikā. Takkarassāti yo tathākārī hoti, tassa. Dukkhakkhayāyāti sabbadukkhassa khayatthaṃ. Sesaṃ yāva samathabhedapariyosānā uttānatthameva.
所谓通达见，谓与道相应的正见。圣者谓无染垢。必然谓必定而生。执着者谓相应之实质者也。苦灭者谓一切苦的断尽。余者谓直至定之不同并尽。
Katipucchāvāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 几问品释已完。