Dutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ · 第二偈集义注
Aparadutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ又第二偈集
(1) Kāyikādiāpattivaṇṇanā（一）身等犯的解释
§474
474. ‘‘Kati āpattiyo kāyikā’’tiādigāthānaṃ vissajjane cha āpattiyo kāyikāti antarapeyyāle catutthena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati, ‘‘bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassā’’tiādinā nayena vuttāpattiyo. Kāyadvāre samuṭṭhitattā hi etā kāyikāti vuccanti. Cha vācasikāti tasmiṃyeva antarapeyyāle pañcamena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati, ‘‘bhikkhu pāpiccho icchāpakato’’tiādinā nayena vuttāpattiyo. Chādentassa tissoti vajjapaṭicchādikāya bhikkhuniyā pārājikaṃ, bhikkhussa saṅghādisesapaṭicchādane pācittiyaṃ, attano duṭṭhullāpattipaṭicchādane dukkaṭaṃ. Pañca saṃsaggapaccayāti bhikkhuniyā kāyasaṃsagge pārājikaṃ, bhikkhuno saṅghādiseso, kāyena kāyapaṭibaddhe thullaccayaṃ, nissaggiyena kāyapaṭibaddhe dukkaṭaṃ, aṅgulipatodake pācittiyanti imā kāyasaṃsaggapaccayā pañcāpattiyo.
第474节。“身业过失有多少”及类似偈语废弃后，六种身业过失由四种中间违犯和第四种违犯产生。因比库违犯了相合行为，即与他人有不正当男女关系，责为巴拉基咖（巴拉基咖为出离戒中最严重者）。因身门发端生起，故称之为身业过失。六种言语过失则在同中间违犯与第五种违犯产生。因比库心怀恶欲、欲望未尽而违犯，依据此而定过失。以泄露者计，有三种过失：比库尼因泄露过犯而犯巴拉基咖，比库因向僧团揭发泄露而犯桑喀地谢萨，比库泄露他人恶口恶语而犯恶业。五种交合为因，即比库尼与身交合犯巴拉基咖，比库犯桑喀地谢萨，因身至身约束犯昏喋痴业，因非取犯恶业，因指头水处犯巴吉帝亚，以上都是五种身交合的过失。
Aruṇugge tissoti ekarattachārattasattāhadasāhamāsātikkamavasena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, bhikkhuniyā rattivippavāse saṅghādiseso, ‘‘paṭhamampi yāmaṃ chādeti, dutiyampi tatiyampi yāmaṃ chādeti, uddhaste aruṇe channā hoti āpatti, yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo’’ti imā aruṇugge tisso āpattiyo āpajjati. Dve yāvatatiyakāti ekādasa yāvatatiyakā nāma, paññattivasena pana dve honti bhikkhūnaṃ yāvatatiyakā bhikkhunīnaṃ yāvatatiyakāti. Ekettha aṭṭhavatthukāti bhikkhunīnaṃyeva ekā ettha imasmiṃ sāsane aṭṭhavatthukā nāma. Ekena sabbasaṅgahoti ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti iminā ekena nidānuddesena sabbasikkhāpadānañca sabbapātimokkhuddesānañca saṅgaho hoti.
在茜素树（Aruṇuggā）中，有三种过失：一次性超限超过七十日的尼萨耆亚巴吉帝亚，比库尼因月经泄露犯桑喀地谢萨。其中“初一更负责遮盖，二更三更也遮盖”，若遮盖不善即为过失，违犯者应受恶业解释。所谓十一种月经周期称为有十一月经周期，因出家者过失不同，比库十一月经周期，尼十一月经周期。在此教法中，八十布为比库尼专称，称为八十布。所谓“一者即为全部汇集”，意即“谁有过失，令其受损”，依此总括包括所有戒律及巴帝摩卡规则。
Vinayassa dve mūlānīti kāyo ceva vācā ca. Garukā dve vuttāti pārājikasaṅghādisesā . Dve duṭṭhullacchādanāti vajjapaṭicchādikāya pārājikaṃ saṅghādisesaṃ paṭicchādakassa pācittiyanti imā dve duṭṭhullacchādanāpattiyo nāma.
律藏根本有二，即身与语。严重之二为巴拉基咖与桑喀地谢萨。二种犯昏喋痴业，分别是因泄露坏话犯巴拉基咖与桑喀地谢萨，这两种被称为犯昏喋痴业的过失。
Gāmantare catassoti ‘‘bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidahati, dukkaṭaṃ; aññassa gāmassa upacāraṃ okkamati, pācittiyaṃ; bhikkhuniyā gāmantaraṃ gacchantiyā parikkhitte gāme paṭhamapāde thullaccayaṃ, dutiyapāde saṅghādiseso; aparikkhittassa paṭhamapāde upacārokkamane thullaccayaṃ, dutiyapāde saṅghādiseso’’ti imā gāmantare dukkaṭapācittiyathullaccayasaṅghaādisesavasena catasso āpattiyo. Catasso nadipārapaccayāti ‘‘bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidahati, dukkaṭaṃ; nāvaṃ abhiruhati, pācittiyaṃ; bhikkhuniyā nadipāraṃ gacchantiyā uttaraṇakāle paṭhamapāde thullaccayaṃ, dutiyapāde saṅghādiseso’’ti imā catasso. Ekamaṃse thullaccayanti manussamaṃse. Navamaṃsesu dukkaṭanti sesaakappiyamaṃsesu.
乡间犯有四种：比库与比库尼同住犯恶业，处他人乡中拜访越界犯巴吉帝亚，比库尼往乡间远行，在未经过检查乡村里首次犯昏喋痴业，第二次犯桑喀地谢萨；对未检查乡村地区第一次拜访越界犯昏喋痴业，第二次犯桑喀地谢萨。此四种乡间犯恶业及附属昏喋痴业、巴吉帝亚、桑喀地谢萨称为四种过失。四种因渡河而起过失为：比库与比库尼同住犯恶业，乘船过河犯巴吉帝亚，比库尼渡河时，第一次犯昏喋痴业，第二次犯桑喀地谢萨。这四种即是渡河缘起过失。一次昏喋痴业为人类，九次恶业为余次可期过失。
Dve vācasikā rattinti bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ hatthapāse ṭhitā sallapati , pācittiyaṃ; hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitā sallapati, dukkaṭaṃ. Dve vācasikā divāti bhikkhunī divā paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ hatthapāse ṭhitā sallapati, pācittiyaṃ; hatthapāsaṃ vijahitvā sallapati, dukkaṭaṃ. Dadamānassa tissoti maraṇādhippāyo manussassa visaṃ deti, so ce tena marati, pārājikaṃ; yakkhapetānaṃ deti, te ce maranti, thullaccayaṃ; tiracchānagatassa deti, so ce marati, pācittiyaṃ; aññātikāya bhikkhuniyā cīvaradāne pācittiyanti evaṃ dadamānassa tisso āpattiyo. Cattāro ca paṭiggaheti hatthaggāha-veṇiggāhesu saṅghādiseso, mukhena aṅgajātaggahaṇe pārājikaṃ, aññātikāya bhikkhuniyā cīvarapaṭiggahaṇe nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, avassutāya avassutassa hatthato khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiggaṇhantiyā thullaccayaṃ; evaṃ paṭiggahe cattāro āpattikkhandhā honti.
有两种言语犯夜过失；比库尼夜晚无灯时与男子手持，言语，犯巴吉帝亚；去手中器具后仍言语，犯恶业。又有两种言语犯昼过失；比库尼白天隐蔽时期与男子手持言语，犯巴吉帝亚；去手中器具后仍言语犯恶业。赠送时，有三种过失：若以死亡意图对人下毒致其死，犯巴拉基咖；若对鬼神下毒致其死，犯昏喋痴业；若对饿鬼下毒致死，犯巴吉帝亚；若对非亲属比库尼赠舍衣物，犯尼萨耆亚巴吉帝亚。交付四种为：手接物品、棒接物品犯桑喀地谢萨，口接头发犯巴拉基咖，非亲属比库尼接衣物犯尼萨耆亚巴吉帝亚，因给不洁食物犯昏喋痴业。如此接受物共有四种过失种类。
(2) Desanāgāminiyādivaṇṇanā（二）应发露等的解释
§475
475.Pañca desanāgāminiyoti lahukā pañca. Cha sappaṭikammāti pārājikaṃ ṭhapetvā avasesā. Ekettha appaṭikammāti ekā pārājikāpatti.
第475节。五种布施之法轻微过犯。六种全犯包括巴拉基咖除外散犯。其中轻微犯仅有一项巴拉基咖过失。
Vinayagarukādve vuttāti pārājikañceva saṅghādisesañca. Kāyavācasikāni cāti sabbāneva sikkhāpadāni kāyavācasikāni, manodvāre paññattaṃ ekasikkhāpadampi natthi. Eko vikāle dhaññarasoti loṇasovīrakaṃ. Ayameva hi eko dhaññaraso vikāle vaṭṭati. Ekā ñatticatutthena sammutīti bhikkhunovādakasammuti. Ayameva hi ekā ñatticatutthakammena sammuti anuññātā.
依律藏长老所说，巴拉基戒与桑伽地谢沙戒皆属在律藏中。所谓身语戒者，乃所有修行戒中之身语戒也；于心门更无单独一条身语戒存在。于一时节中，味觉者喜食盐也。此味觉者仅此一于时中兴起。此即谓比库尼期中四种仪轨的统一共识。实此乃由某一四重仪轨所达成的公认，未曾许可例外。
Pārājikā kāyikā dveti bhikkhūnaṃ methunapārājikaṃ bhikkhunīnañca kāyasaṃsaggapārājikaṃ. Dve saṃvāsabhūmiyoti attanā vā attānaṃ samānasaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā saṅgho ukkhittaṃ osāreti. Kurundiyaṃ pana ‘‘samānasaṃvāsakabhūmi ca nānāsaṃvāsakabhūmi cā’’ti evaṃ dve saṃvāsabhūmiyo vuttā. Dvinnaṃ ratticchedoti pārivāsikassa ca mānattacārikassa ca paññattā. Dvaṅgulā duveti dve dvaṅgulapaññattiyo, ‘‘dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabba’’nti ayamekā, ‘‘dvaṅgulaṃ vā dvemāsaṃ vā’’ti ayamekā.
巴拉基之身法，有二：比库为同修犯婚耻身巴拉基，比库尼则为身共犯耻巴拉基。所谓二栖所，谓自或共处同一住所者，或为一人，或为一行同等共住，或僧团群体同退宿浇浴。Kurundiya自说共处一地指不同处不共处，二处共栖已达。所以谓二栖处。所谓夜间切断，指外出禁行及他时临戒行为规定。所谓二寸即两两寸规，曰应取最大两寸距；有说法谓可取两寸或两月不交往。
Dve attānaṃ vadhitvānāti bhikkhunī attānaṃ vadhitvā dve āpattiyo āpajjati; vadhati rodati, āpatti pācittiyassa; vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassa. Dvīhi saṅgho bhijjatīti kammena ca salākaggāhena ca. Dvetthapaṭhamāpattikāti ettha sakalepi vinaye dve paṭhamāpattikā ubhinnaṃ paññattivasena. Itarathā pana nava bhikkhūnaṃ nava bhikkhunīnanti aṭṭhārasa honti. Ñattiyā karaṇā duveti dve ñattikiccāni – kammañca kammapādakā ca. Navasu ṭhānesu kammaṃ hoti, dvīsu kammapādabhāvena tiṭṭhati.
谓有二人互杀，谓比库尼自杀则得两戒过错。杀身哭泣，为有悔过戒罪。杀身不哭，则为恶业戒罪。二众垢污者，因身或杖讼而生染污。两初犯者，指律中所有两类初犯，分属两众各自规章。另处说九比库九比库尼共十八众生。所谓两类仪轨修持，即为两种仪轨者，即业与业作者。九处均有过错，二处则仅业作者涉罚。
Pāṇātipāte tissoti ‘‘anodissa opātaṃ khaṇati, sace manusso marati, pārājikaṃ; yakkhapetānaṃ maraṇe thullaccayaṃ; tiracchānagatassa maraṇe pācittiya’’nti imā tisso honti. Vācā pārājikā tayoti vajjapaṭicchādikāya ukkhittānuvattikāya aṭṭhavatthukāyāti. Kurundiyaṃ pana ‘‘āṇattiyā adinnādāne, manussamaraṇe, uttarimanussadhammaullapane cā’’ti evaṃ tayo vuttā. Obhāsanā tayoti vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ādissa vaṇṇāvaṇṇabhāsane saṅghādiseso, vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇāvaṇṇabhaṇane thullaccayaṃ, ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇāvaṇṇabhaṇane dukkaṭaṃ. Sañcarittena vā tayoti paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati , āpatti saṅghādisesassa; paṭiggaṇhāti vīmaṃsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa; paṭiggaṇhāti na vīmaṃsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassāti ime sañcarittena kāraṇabhūtena tayo āpattikkhandhā honti.
杀生类三者，是谓：先手刺伤，若伤者死，则犯巴拉基；若为天鬼等所杀则恶作；若为畜牲无主伤害，则受悔戒。语巴拉基有三，谓犯言语戒之妨害罪，有谤师戒者，有侮辱戒者。Kurundiya说三者谓不贪盗伪语与悲悯命等事。所谓显扬三者，即言语之正与邪道，正道为戒悔入门语，邪道为恶言杂语，轻恶亦属恶。流布三者，谓证知验察承认与否，犯僧团妥戒，或犯恶戒，或犯杀戒，三者俱为行为失则戒罪。
Tayo puggalā na upasampādetabbāti addhānahīno aṅgahīno vatthuvipanno ca tesaṃ nānākaraṇaṃ vuttameva. Apicettha yo pattacīvarena aparipūro, paripūro ca na yācati, imepi aṅgahīneneva saṅgahitā. Mātughātakādayo ca karaṇadukkaṭakā paṇḍakaubhatobyañjanakatiracchānagatasaṅkhātena vatthuvipanneneva saṅgahitāti veditabbā. Esa nayo kurundiyaṃ vutto. Tayo kammānaṃ saṅgahāti ñattikappanā, vippakatapaccattaṃ, atītakaraṇanti. Tattha ‘‘dadeyya kareyyā’’tiādibhedā ñattikappanā; ‘‘deti karotī’’tiādibhedaṃ vippakatapaccattaṃ; ‘‘dinnaṃ kata’’ntiādibhedaṃ atītakaraṇaṃ nāmāti imehi tīhi kammāni saṅgayhanti. Aparehipi tīhi kammāni saṅgayhanti – vatthunā, ñattiyā, anussāvanāyāti. Vatthusampannañhi ñattisampannaṃ anussāvanasampannañca kammaṃ nāma hoti, tena vuttaṃ ‘‘tayo kammānaṃ saṅgahā’’ti. Nāsitakā tayo nāma mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha, dūsako nāsetabbo, dasahaṅgehi samannāgato sāmaṇero nāsetabbo, kaṇṭakaṃ samaṇuddesaṃ nāsethāti evaṃ liṅgasaṃvāsadaṇḍakammanāsanāvasena tayo nāsitakā veditabbā. Tiṇṇannaṃ ekavācikāti ‘‘anujānāmi bhikkhave dve tayo ekānussāvane kātu’’nti vacanato tiṇṇaṃ janānaṃ ekupajjhāyena nānācariyena ekānussāvanā vaṭṭati.
三人不可受具足戒，以无调心无戒体等为缘。且若乞衣衣不周全或不乞衣者，亦为无戒体归众。杀母类恶道及心身病杂诸恶等罪人，皆属无戒体归众。Kurundiya称此为因各因缘而聚合者。所谓三业结合，即仪轨约定、分别他犯、前业所致。三种分别，谓应该、行者行为、已作行为。此三者合成称业。并有他三同称——所缘、仪轨、谆谆教导。凡具缘体、具仪轨、具教导者，谓之业。称三无戒者为禁逐衣女、毒者、有十法具足的学童不得受戒、同样为棘手之修学者不可受具足戒，如此以性别见受戒状况。所言三无戒者由三者中一说能令多种传授合一，故名一语三受仪轨成立。
Adinnādāne tissoti pāde vā atirekapāde vā pārājikaṃ, atirekamāsake thullaccayaṃ, māsake vā ūnamāsake vā dukkaṭaṃ. Catasso methunapaccayāti akkhayite pārājikaṃ, yebhuyyena khayite thullaccayaṃ, vivaṭakate mukhe dukkaṭaṃ, jatumaṭṭhake pācittiyaṃ. Chindantassa tissoti vanappatiṃ chindantassa pārājikaṃ, bhūtagāme pācittiyaṃ, aṅgajāte thullaccayaṃ. Pañca chaḍḍitapaccayāti anodissa visaṃ chaḍḍeti, sace tena manusso marati, pārājikaṃ; yakkhapetesu thullaccayaṃ; tiracchānagate pācittiyaṃ; vissaṭṭhichaḍḍane saṅghādiseso; sekhiyesu harite uccārapassāvachaḍḍane dukkaṭaṃ – imā chaḍḍitapaccayā pañcāpattiyo honti.
盗戒三者，谓多足或超出一足，犯巴拉基；多足于深夜为恶作；少月内为恶业戒。四种配偶条件下，未终止者巴拉基；终止者为恶作；背叛亲口声明者为恶业。砍伐树木三者，砍伐森林为巴拉基，砍伐村落为恶作，砍伐枝条为恶业。五种丢弃条件，先谓弃恶毒，若弃者死则巴拉基，若为天鬼所杀则恶作，若为野兽所杀则悔戒，弃损他物及清净语损害于戒者为恶作。此五弃条件有五种过错。
Pācittiyenadukkaṭā katāti bhikkhunovādakavaggasmiṃ dasasu sikkhāpadesu pācittiyena saddhiṃ dukkaṭā katā evāti attho. Caturettha navakā vuttāti paṭhamasikkhāpadamhiyeva adhammakamme dve, dhammakamme dveti evaṃ cattāro navakā vuttāti attho. Dvinnaṃ cīvarena cāti bhikkhūnaṃ santike upasampannāya cīvaraṃ dentassa pācittiyaṃ, bhikkhunīnaṃ santike upasampannāya dentassa dukkaṭanti evaṃ dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ cīvaraṃ dentassa cīvarena kāraṇabhūtena āpatti hotīti attho.
此处论及巴吉帝亚律中恶行为。比库尼戒律中十条修行戒里，与巴吉帝亚律同犯恶业者，亦属恶业。上文所说四恶业谓于初修戒中有二为不善法业，有二为善法业，合计四恶业之说。所谓两衣授受，指比库授受比库尼的衣物时犯巴吉帝亚律，比库尼授受时则为恶业，由此二者授衣罪业不同，意即比库与比库尼之间衣物授受，由此分别产生不同的戒律过失。
Aṭṭha pāṭidesanīyāti pāḷiyaṃ āgatā eva. Bhuñjantāmakadhaññena pācittiyena dukkaṭā katāti āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pācittiyena saddhiṃ dukkaṭā katāyeva.
所谓八应悔过，巴利文意为“已作”。食用被恶业障碍之米饭，显明为恶业罪过，故食用时与巴吉帝亚律同处恶业中，意即指食用了被视为恶业的饭食，则依律应悔过。
Gacchantassa catassoti bhikkhuniyā vā mātugāmena vā saddhiṃ saṃvidhāya gacchantassa dukkaṭaṃ, gāmūpacārokkamane pācittiyaṃ, yā bhikkhunī ekā gāmantaraṃ gacchati, tassā gāmūpacāraṃ okkamantiyā paṭhamapāde thullaccayaṃ, dutiyapāde saṅghādisesoti gacchantassa imā catasso āpattiyo honti. Ṭhitassa cāpi tattakāti ṭhitassapi catasso evāti attho. Kathaṃ? Bhikkhunī andhakāre vā paṭicchanne vā okāse mittasanthavavasena purisassa hatthapāse tiṭṭhati, pācittiyaṃ; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, dukkaṭaṃ; aruṇuggamanakāle dutiyikāya hatthapāsaṃ vijahantī tiṭṭhati, thullaccayaṃ; vijahitvā tiṭṭhati, saṅghādisesoti nisinnassa catasso āpattiyo. Nipannassāpi tattakāti sacepi hi sā nisīdati vā nipajjati vā, etāyeva catasso āpattiyo āpajjati.
论及离家女或母与他人结伴同行的违犯恶业。与师父或母亲同行时犯道路戒者，谓与母同行者离家女一人单独前往村邑，此为初次踏犯昏沉；第二次踏犯分别为戒律罪过，此即长行违律或伤害戒律四种罪过。所谓“站立亦有此意”，指离家女或母如暗处或缝隙处，依朋友意志站立旁边，则此犯悔戒；若挣脱手铐仍站，则陷于恶行；黄昏时又挣脱第二次手铐仍站立，为昏沉罪；挣脱仍站立，则犯戒律罪失。坐着亦同此理，若坐或卧，则依然犯上述四种罪过。
(3) Pācittiyavaṇṇanā（三）巴吉帝亚的解释
§476
476.Pañca pācittiyānīti pañca bhesajjāni paṭiggahetvā nānābhājanesu vā ekabhājane vā amissetvā ṭhapitāni honti, sattāhātikkame so bhikkhu pañca pācittiyāni sabbāni nānāvatthukāni ekakkhaṇe āpajjati, ‘‘imaṃ paṭhamaṃ āpanno, imaṃ pacchā’’ti na vattabbo.
关于五种悔过。因放弃药品而分别未食，多种饮食中未食一品或全部未食之时，若超越七天期限，则比库犯此五种悔过全部罪过，不能议论所谓‘初犯’与‘后犯’。
Nava pācittiyānīti yo bhikkhu nava paṇītabhojanāni viññāpetvā tehi saddhiṃ ekato ekaṃ kabaḷaṃ omadditvā mukhe pakkhipitvā paragaḷaṃ atikkāmeti, ayaṃ nava pācittiyāni sabbāni nānāvatthukāni ekakkhaṇe āpajjati ‘‘imaṃ paṭhamaṃ āpanno, imaṃ pacchā’’ti na vattabbo. Ekavācāya deseyyāti ‘‘ahaṃ, bhante, pañca bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmetvā pañca āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti evaṃ ekavācāya deseyya, desitāva honti, dvīhi tīhi vācāhi kiccaṃ nāma natthi. Dutiyavissajjanepi ‘‘ahaṃ, bhante, nava paṇītabhojanāni viññāpetvā bhuñjitvā nava āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ.
所谓九种悔过者，指比库弃食九种洁净食物，继而将其中一物弄脏逐出口外，跨越不洁之物，此为九种悔过全犯，不能分初犯后犯。被询问时应单独陈述：“尊者，我受此五药品，超越七日现犯五种戒悔，以此陈述，您应认知”，无须陈述二三次。再次懊悔时说：“尊者，我弃食九种洁净粮食，且现犯九种戒悔，以此陈述，您应知。”
Vatthuṃ kittetvā deseyyāti ‘‘ahaṃ, bhante, pañca bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmesiṃ, yathāvatthukaṃ taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti evaṃ vatthuṃ kittetvā deseyya, desitāva honti āpattiyo, āpattiyā nāmaggahaṇena kiccaṃ natthi. Dutiyavissajjanepi ‘‘ahaṃ, bhante, nava paṇītabhojanāni viññāpetvā bhutto, yathāvatthukaṃ taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ.
应陈述所违戒法事实为据。如陈述：“尊者，我受此五种药品，超越七日现犯戒悔，我据此事实如实向您陈述。”如此实述，人工不能计罪。再次懊悔时亦说：“尊者，我辞弃九种洁净粮食，现犯九戒悔，我如实据此向您陈述。”
Yāvatatiyake tissoti ukkhittānuvattikāya pārājikaṃ bhedakānuvattakānaṃ kokālikādīnaṃ saṅghādisesaṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge caṇḍakāḷikāya ca bhikkhuniyā pācittiyanti imā yāvatatiyakā tisso āpattiyo. Cha vohārapaccayāti payuttavācāpaccayā cha āpattiyo āpajjatīti attho. Kathaṃ? Ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā yo te vihāre vasati so arahāti vadati, āpatti thullaccayassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassāti.
前述有三种犯重罪之行为，即犯巴拉基戒者以及犯桑喀地谢萨戒者如狗盗等，犯巴吉帝亚戒者如心见邪恶不舍弃者和犯杂秽语戒者如恶语者，此等三种为已犯重罪之行为。所谓『行为所缘』和『连带言辞所缘』二者皆为犯戒之事，缘此而生戒罪。何以故？因行为缘由，行为因缘乃贪欲所发、执著且非正当、违背世间人道之事，因此犯巴拉基戒。因行为缘由、行为因缘而起之行为，生犯桑喀地谢萨戒。因行为缘由、行为因缘而住在彼处者，即谓阿拉汉，生犯土喇吒亚戒。因行为缘由、行为因缘，若比库将净食为己利益而宣说后食，生犯巴吉帝亚戒。因行为缘由、行为因缘，若比库尼将净食为己利益而宣说后食，生犯应悔过戒。因行为缘由、行为因缘，将释食之粥或稀饭为己利益而宣说后食，生犯恶作戒。
Khādantassa tissoti manussamaṃse thullaccayaṃ, avasesesu akappiyamaṃsesu dukkaṭaṃ, bhikkhuniyā lasuṇe pācittiyaṃ. Pañca bhojanapaccayāti avassutā avassutassa purisassa hatthato bhojanaṃ gahetvā tattheva manussamaṃsaṃ lasuṇaṃ attano atthāya viññāpetvā gahitapaṇītabhojanāni avasesañca akappiyamaṃsaṃ pakkhipitvā vomissakaṃ omadditvā ajjhoharamānā saṅghādisesaṃ, thullaccayaṃ, pācittiyaṃ, pāṭidesanīyaṃ, dukkaṭanti imā pañca āpattiyo bhojanapaccayā āpajjati.
若食肉者有三种，一为人肉，犯土喇吒亚戒；二为非应当之肉，犯恶作戒；三为比库尼食蒜，犯应悔过戒。所谓五食所缘，即指退失者或退失男士持手取食，乃当时即食人肉，又取蒜为己利益而宣说，取净食，弃置非应当之肉，同时呕吐并喝净食，犯三罪：犯桑喀地谢萨戒、土喇吒亚戒、应悔过戒以及恶作戒，名为五种戒罪，此以食为缘而生。
Pañca ṭhānānīti ‘‘ukkhittānuvattikāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya appaṭinissajjantiyā ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayaṃ, kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa, saṅghabhedāya parakkamanādīsu saṅghādiseso, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge pācittiya’’nti evaṃ sabbā yāvatatiyakā pañca ṭhānāni gacchanti. Pañcannañceva āpattīti āpatti nāma pañcannaṃ sahadhammikānaṃ hoti, tattha dvinnaṃ nippariyāyena āpattiyeva, sikkhāmānasāmaṇerisāmaṇerānaṃ pana akappiyattā na vaṭṭati. Iminā pariyāyena tesaṃ āpatti na desāpetabbā, daṇḍakammaṃ pana tesaṃ kātabbaṃ. Pañcannaṃ adhikaraṇena cāti adhikaraṇañca pañcannamevāti attho. Etesaṃyeva hi pañcannaṃ pattacīvarādīnaṃ atthāya vinicchayavohāro adhikaraṇanti vuccati, gihīnaṃ pana aḍḍakammaṃ nāma hoti.
所谓五处，即指犯戒之比库尼为三种犯戒之共同说法：不舍弃恶见者犯恶作戒；两种不善诤语犯土喇吒亚戒；及诤语结束时犯巴拉基戒；此外如分裂僧团等犯桑喀地谢萨戒；因恶见不舍弃犯应悔过戒。如此所有犯重罪者皆趋向这五处。所谓五种戒罪，即五种同僚犯戒并成犯罪之意。二种及以上同犯时即成戒罪，但沙玛内拉、沙玛内莉尚不随犯，不应宣说此等戒罪，唯当为其设制处罚。所谓五种处即五种戒律事由之意。此五种乃为戒律决定相应衣钵等事，是戒律篇章之义。对居家人则称为别住教诫。
Pañcannaṃ vinicchayo hotīti pañcannaṃ sahadhammikānaṃyeva vinicchayo nāma hoti. Pañcannaṃ vūpasamena cāti etesaṃyeva pañcannaṃ adhikaraṇaṃ vinicchitaṃ vūpasantaṃ nāma hotīti attho. Pañcannañceva anāpattīti etesaṃyeva pañcannaṃ anāpatti nāma hotīti attho. Tīhi ṭhānehi sobhatīti saṅghādīhi tīhi kāraṇehi sobhati. Katavītikkamo hi puggalo sappaṭikammaṃ āpattiṃ saṅghamajjhe gaṇamajjhe puggalasantike vā paṭikaritvā abbhuṇhasīlo pākatiko hoti, tasmā tīhi ṭhānehi sobhatīti vuccati.
所谓五种决定，即指五种同伴共同内审赏罚之决定。所谓五种和解，即指此五种处的集体审核已达和解状态。所谓五种不犯，即指这五种戒律案件中无戒罪。三处光明，谓僧团以三大原因为表现荣光。若有人犯戒违犯，既违犯众，亦违犯单人，又或违犯长老，且行为不善者，名为戒苛者。是以三处皆应表现清明。
Dve kāyikā rattinti bhikkhunī rattandhakāre purisassa hatthapāse ṭhānanisajjasayanāni kappayamānā pācittiyaṃ, hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhānādīni kappayamānā dukkaṭanti dve kāyadvārasambhavā āpattiyo rattiṃ āpajjati. Dve kāyikā divāti eteneva upāyena divā paṭicchanne okāse dve āpattiyo āpajjati. Nijjhāyantassa ekā āpattīti ‘‘na ca, bhikkhave, sārattena mātugāmassa aṅgajātaṃ upanijjhāyitabbaṃ . Yo upanijjhāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 266) nijjhāyantassa ayamekā āpatti. Ekā piṇḍapātapaccayāti ‘‘na ca, bhikkhave, bhikkhādāyikāya mukhaṃ oloketabba’’nti (cūḷava. 366) ettha dukkaṭāpatti, antamaso yāguṃ vā byañjanaṃ vā dentassa sāmaṇerassāpi hi mukhaṃ ullokayato dukkaṭameva. Kurundiyaṃ pana ‘‘ekā piṇḍapātapaccayāti bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjantassa pācittiya’’nti vuttaṃ.
两种身体戒，即指在夜晚暗处，比库尼被男子以手铐束缚或强迫坐卧，犯应悔过戒。解开手铐强迫坐卧者犯恶作戒，此乃两种身门生戒，夜晚犯戒。两种身门白昼同样违犯，暗中或机会时犯两种戒罪。所谓遗弃一罪者，即圣弟子云：『比库勿于深夜遗弃已生胎儿，犯恶作戒。』此为遗弃罪惩。另一预食罪云：『比库勿于布施时张目看他。』即使是沙玛内拉亦犯恶作戒。古语载云：『预食罪，若由比库尼布施后食，则犯应悔过戒。』
Aṭṭhānisaṃse sampassanti kosambakakkhandhake vuttānisaṃse. Ukkhittakā tayo vuttāti āpattiyā adassane appaṭikamme pāpikāya ca diṭṭhiyā appaṭinissaggeti. Tecattālīsa sammāvattanāti tesaṃyeva ukkhittakānaṃ ettakesu vattesu vattanā.
于《国属苾刹长部》与《揭德林》中分别说到三种弃绝戒惩。弃绝三者存在，是为戒罪中显不善与不舍之故。四十三种犯戒逐条论述中，列举了此三种弃绝当中发生的罪过。
Pañcaṭhāne musāvādoti pārājikasaṅghādisesathullaccayapācittiyadukkaṭasaṅkhāte pañcaṭṭhāne musāvādo gacchati. Cuddasa paramanti vuccatīti dasāhaparamādinayena heṭṭhā vuttaṃ. Dvādasa pāṭidesanīyāti bhikkhūnaṃ cattāri bhikkhunīnaṃ aṭṭha. Catunnaṃ desanāya cāti catunnaṃ accayadesanāyāti attho. Katamā pana sāti? Devadattena payojitānaṃ abhimārānaṃ accayadesanā, anuruddhattherassa upaṭṭhāyikāya accayadesanā, vaḍḍhassa licchavino accayadesanā, vāsabhagāmiyattherassa ukkhepanīyakammaṃ katvā āgatānaṃ bhikkhūnaṃ accayadesanāti ayaṃ catunnaṃ accayadesanā nāma.
所谓五处妄语，是指分别属于犯巴拉基戒、犯桑喀地谢萨戒和犯巴吉帝亚戒，以及犯恶作罪行的五种妄语。十三种最严重的妄语称为十恶超越，十二种应悔过妄语指四种比库和八种比库尼。所谓四种说法，指四种败坏的教导；四种败坏教导的含义是什么呢？包括德瓦达塔的傲慢教导、阿努儒达长老的护持教导、利刺伐部族长的教导，以及释迦牟尼长老放弃出家的教导，这四种即称四种败坏教导。
Aṭṭhaṅgiko musāvādoti ‘‘pubbevassa hoti musā bhaṇissa’’nti ādiṃ katvā ‘‘vinidhāya sañña’’nti pariyosānehi (pāci. 4-5; pari. 459) aṭṭhahi aṅgehi aṭṭhaṅgiko. Uposathaṅgānipi pāṇaṃ na hanetiādinā nayena vuttāneva. Aṭṭha dūteyyaṅgānīti ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti sāvetā cā’’tiādinā (cūḷava. 347) nayena saṅghabhedake vuttāni. Aṭṭha titthiyavattāni mahākhandhake vuttāni.
所谓八支妄语，是指从“过去有说谎者”起首，以“建立妄见”结尾的八部分构成。此外，五戒中禁止杀生等罪也是依此理说的。所谓八大戒则是依照《小戒律经》所说‘比库应保持清净’，而由此派生出分裂僧团的因由。八种外道的教导载于《大戒律谛别结经》一节。
Aṭṭhavācikā upasampadāti bhikkhunīnaṃ upasampadaṃ sandhāya vuttaṃ. Aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabbanti bhattagge aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ itarāhi paccuṭṭhāya āsanaṃ dātabbaṃ . Bhikkhunovādako aṭṭhahīti aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo.
所谓八支比库尼受具戒，是指关于女比库尼受具戒的教诲。所谓八饭，指的是饭给八：即女比库尼应将饭由比库施与。所谓女比库导师八，指具备八种标志的比库，方能称作女比库导师。
Ekassa chejjanti gāthāya navasu janesu yo salākaṃ gāhetvā saṅghaṃ bhindati, tasseva chejjaṃ hoti, devadatto viya pārājikaṃ āpajjati. Bhedakānuvattakānaṃ catunnaṃ thullaccayaṃ kokālikādīnaṃ viya, dhammavādīnaṃ catunnaṃ anāpatti. Imā pana āpattiyo ca anāpattiyo ca sabbesaṃ ekavatthukā saṅghabhedavatthukā eva.
某人犯禁戒时，如经诗句所说，若携带权杖而破坏僧团，罪当巴拉基戒，就像德瓦达塔一样。相反，四种毁坏他人教法的行为则属轻罪。如诗中所述的各类戒犯与破坏教团原因，皆属破僧团之事。
Nava āghātavatthūnīti gāthāya navahīti navahi bhikkhūhi saṅgho bhijjati. Ñattiyā karaṇā navāti ñattiyā kātabbāni kammāni navāti attho. Sesaṃ uttānameva.
所谓九重罪过，是指诗句中的九种罪状，意指九种行为是导致僧团破裂的原因。九重罪即是需以特定规则予以处理的行为，说明仍需详加声明。
(4) Avandanīyapuggalādivaṇṇanā（四）不可礼敬者等的解释
§477
477.Dasa puggalā nābhivādetabbāti senāsanakkhandhake vuttā dasa janā. Añjali sāmīcena cāti sāmīcikammena saddhiṃ añjali ca tesaṃ na kātabbo, neva pānīyāpucchanatālavaṇṭaggahaṇādi khandhakavattaṃ tesaṃ dassetabbaṃ, na añjali paggaṇhitabboti attho. Dasannaṃ dukkaṭanti tesaṃyeva dasannaṃ evaṃ karontassa dukkaṭaṃ hoti. Dasa cīvaradhāraṇāti dasa divasāni atirekacīvarassa dhāraṇā anuññātāti attho.
所谓不应敬礼十人，是指《圣座集》中所列十种身份的人。所谓合掌礼仪，指应以正当礼仪合掌致敬，然而这些人不应被如此合掌敬礼，也不可赋予饮食容器、斋钵之类作为供养。敬礼应当有所取舍。所谓十种恶行，是指行为本身即构成过失。所谓十天衣持用，指不应允许超出十天所用多余衣物之持用。
Pañcannaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ, dātabbaṃ idha cīvaranti pañcannaṃ sahadhammikānaṃ sammukhāva dātabbaṃ. Sattannaṃ santeti disāpakkantaummattakakhittacittavedanāṭṭānaṃ tiṇṇañca ukkhittakānanti imesaṃ sattannaṃ sante patirūpe gāhake parammukhāpi dātabbaṃ. Soḷasannaṃ na dātabbanti sesānaṃ cīvarakkhandhake vuttānaṃ paṇḍakādīnaṃ soḷasannaṃ na dātabbaṃ.
五件僧服的供养，须于此处呈现予供养众僧之同修。所谓七件净食，是指远离方向、心意刹那颠倒及内心触苦等，已超越这些之物，此七件之净食乃是执持前面所供养之众僧主前。至于十六件则不可供养，它们记载于余料衣蕴中，涉及阴阳障碍之事，十六件不应供养。
Katisataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvānāti katisataṃ āpattiyo rattisataṃ chādayitvāna. Dasasataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvānāti dasasataṃ āpattiyo rattisataṃ chādayitvāna. Ayañhettha saṅkhepattho – yo divase sataṃ sataṃ saṅghādisesāpattiyo āpajjitvā dasa dasa divase paṭicchādeti, tena rattisataṃ āpattisahassaṃ paṭicchāditaṃ hoti, so sabbāva tā āpattiyo dasāhapaṭicchannāti parivāsaṃ yācitvā dasa rattiyo vasitvāna mucceyya pārivāsikoti.
所谓百日、千日犯过之事，是指在百日、千日内积累犯戒之数。譬如十日、百日犯戒之例，是指十日中犯戒十件。此处约数意为：若僧人每日犯百件桑伽地谢戒罚罪，十日就积累十千件犯戒；因此所谓犯戒数，积累至十分之一才赦免，服别住后住十日则可解除此犯戒。
Dvādasa kammadosā vuttāti apalokanakammaṃ adhammenavaggaṃ, adhammenasamaggaṃ, dhammenavaggaṃ, tathā ñattikammañattidutiyakammañatticatutthakammānipīti evaṃ ekekasmiṃ kamme tayo tayo katvā dvādasa kammadosā vuttā.
有关十二种戒戒罪分别说，有不净修业、违律集、违律放逸、顺律集等类别，并且包括单白、二白、四白甘马戒业；如此每一类别总计三种形式，合计十二种戒戒罪。
Catasso kammasampattiyoti apalokanakammaṃ dhammenasamaggaṃ, tathā sesānipīti evaṃ catasso kammasampattiyo vuttā.
所谓四种戒业成熟，即包括不净业、违律放逸、顺律集及除去其余；如是说，四种戒业成熟得到说明。
Cha kammānīti adhammenavaggakammaṃ, adhammenasamaggakammaṃ, dhammapatirūpakenavaggakammaṃ, dhammapatirūpakenasamaggakammaṃ, dhammenavaggakammaṃ, dhammenasamaggakammanti evaṃ cha kammāni vuttāni. Ekettha dhammikā katāti ekaṃ dhammena samaggakammamevettha dhammikaṃ katanti attho. Dutiyagāthāvissajjanepi etadeva dhammikaṃ.
所谓六种戒业，即指违律放逸业、违律集业、与律相反业、与律相反集业、顺律业及顺律集业，这六种戒业因此被如此记录。此中所言为一正法类别，即以一法合摄之正行。第二偈释亦指此正法。
Yaṃ desitāti yāni desitāni vuttāni pakāsitāni. Anantajinenātiādīsu pariyantaparicchedabhāvarahitattā anantaṃ vuccati nibbānaṃ, taṃ bhagavatā raññā sapattagaṇaṃ abhimadditvā rajjaṃ viya kilesagaṇaṃ abhimadditvā jitaṃ vijitaṃ adhigataṃ sampattaṃ, tasmā bhagavā ‘‘anantajino’’ti vuccati. Sveva iṭṭhāniṭṭhesu nibbikāratāya tādi, vikkhambhanatadaṅgasamucchedapaṭipassaddhinissaraṇavivekasaṅkhātaṃ vivekapañcakaṃ addasāti vivekadassī; tena anantajinena tādinā vivekadassinā yāni āpattikkhandhāni desitāni vuttāni. Ekettha sammati vinā samathehīti ayamettha padasambandho, yāni satthārā satta āpattikkhandhāni desitāni, tattha ekāpi āpatti vinā samathehi na sammati, atha kho cha samathā cattāri adhikaraṇānīti sabbepime dhammā sammukhāvinayena sammanti, samāyogaṃ gacchanti. Ettha pana eko sammukhāvinayova vinā samathehi sammati, samathabhāvaṃ gacchati. Na hi tassa aññena samathena vinā anipphatti nāma atthi. Tena vuttaṃ – ‘‘ekettha sammati vinā samathehī’’ti. Iminā tāva adhippāyena aṭṭhakathāsu attho vutto. Mayaṃ pana ‘‘vinā’’ti nipātassa paṭisedhanamattamatthaṃ gahetvā ‘‘ekettha sammati vinā samathehī’’ti etesu sattasu āpattikkhandhesu eko pārājikāpattikkhandho vinā samathehi sammatīti etamatthaṃ roceyyāma. Vuttampi cetaṃ ‘‘yā sā āpatti anavasesā, sā āpatti na katamena adhikaraṇena katamamhi ṭhāne na katamena samathena sammatī’’ti.
所谓「所宣说者」即指所说之法及已述者。『无上尊者』称号意指离一切终极差失，涅槃无尽境界，此称号由世尊以统一王族及断除烦恼者成就境界而得。故称为「无上尊者」。在此所说者，即诸如摄静灭断五趣离宁之等诸法，称为离静见者。故传者所示，七种戒律不同犯戒集被宣说，其中无犯戒不可调伏之说；由此虽无犯戒，但若无适当静虑，则无共约。此故云「无犯戒而无静虑则无共约」。论述由此得解，本注疏亦释「无犯戒而无静虑」之理。我等只是举「无」字以表否定，其意即是七种戒律中，虽有一例高级落犯戒集却可由静虑调伏。又言「某犯戒未尽，则不以何律何处以静虑调伏」，意思是此皆是众教师宣说的七种戒集，如其中任何一犯戒未调伏，则不能称为调伏。然则六种调伏方法临在，则此诸法得共约；惟此处唯有一共约而无调伏，则为静虑。毕竟无他静虑则不能成就共约。由此得名「无犯戒无静虑」云云。此即本注释之义。我们拒绝字面「无」字含糊敷衍，只按义理称「无犯戒无静虑」者，七戒集之一高级犯戒未调伏，不能视为调伏者，特此说明。亦有说「此犯戒无剩余，非由何种律中，亦非何处由静虑得调伏」之意。
Chaūnadiyaḍḍhasatāti ‘‘idha, upāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede adhammadiṭṭhi, tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede dhammadiṭṭhi, tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede vematiko, tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede adhammadiṭṭhi, tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede vematiko, tasmiṃ vematiko bhede adhammadiṭṭhi, tasmiṃ vematiko bhede dhammadiṭṭhi, tasmiṃ vematiko bhede vematiko’’ti evaṃ yāni aṭṭhārasannaṃ bhedakaravatthūnaṃ vasena aṭṭhārasa aṭṭhakāni saṅghabhedakakkhandhake vuttāni, tesaṃ vasena chaūnadiyaḍḍhasataṃ āpāyikā veditabbā.
四百五十八条中：“『在此，伍巴离，比库宣说不善法，依此不善见相，彼有三种分别：其一，依此不善见相分别出不善见相；其二，依此不善见相分别出善见相；其三，依此不善见相分别出怀疑心。依善见相分别出善见相，依善见相分别出怀疑心。依怀疑心分别出善见相，依怀疑心分别出不善见相，依怀疑心分别出怀疑心。』以此十八种分别因缘，作为破坏僧团的事由，在僧团破和篇中被宣说，因此以此为由，应当知有四百五十八种破和因缘。”
Aṭṭhārasa anāpāyikāti ‘‘idha, upāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede dhammadiṭṭhi avinidhāya diṭṭhiṃ avinidhāya khantiṃ avinidhāya ruciṃ avinidhāya bhāvaṃ anussāveti, salākaṃ gāheti ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti, ayampi kho, upāli, saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho’’ti evaṃ ekekasmiṃ vatthusmiṃ ekekaṃ katvā saṅghabhedakakkhandhakāvasāne vuttā aṭṭhārasa janā. Aṭṭhārasa aṭṭhakā chaūnadiyaḍḍhasatavissajjane vuttāyeva.
所谓十八种不致堕落者，即曰：『在此，伍巴离，比库宣说不善法时，于此善见相中不放逸地守护见解，忍耐，欢喜，心境。并执持标记言：“此为法，此为律，此为佛陀教法，应当摄受，应当喜爱。”如此者，伍巴离，此人非破僧者，非堕地狱者，非恶鬼者，非恶灵者。』如此各事因缘分辨各别，乃于破和篇末说出十八个此类不堕破和者。此十八不堕者即为四百五十八条中的不堕条目所包含者。
(5) Soḷasakammādivaṇṇanā（五）十六甘马等的解释
§478
478.Kati kammānītiādīnaṃ sabbagāthānaṃ vissajjanaṃ uttānamevāti.
第478条“行为多少”等诸条文的废除，仅限于正文标题所示的部分。
Aparadutiyagāthāsaṅgaṇikavaṇṇanā niṭṭhitā. · 另一第二偈集的注释完毕。