Upālipañcakaṃ · 伍巴离五法义注
Upālipañcakaṃ伍巴离五法
Anissitavaggavaṇṇanā不依止品释
§417
417. Upālipañhesu katihi nu kho bhanteti pucchāya ayaṃ sambandho. Thero kira rahogato sabbāni imāni pañcakāni āvajjetvā ‘‘bhagavantaṃ dāni pucchitvā imesaṃ nissāya vasanakādīnaṃ atthāya tantiṃ ṭhapessāmī’’ti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘katihi nu kho bhante’’tiādinā nayena pañhe pucchi. Tesaṃ vissajjane uposathaṃ na jānātīti navavidhaṃ uposathaṃ na jānāti. Uposathakammaṃ na jānātīti adhammenavaggādibhedaṃ catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti. Pātimokkhaṃ na jānātīti dve mātikā na jānāti. Pātimokkhuddesaṃ na jānātīti bhikkhūnaṃ pañcavidhaṃ bhikkhunīnaṃ catubbidhanti navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti.
在上座部比库答巴离问答中，有人问这与此有什么关系。这位长老听闻后默然无语，便带来五种戒律，以言说：「现在具体询问世尊，藉由这些戒律的依止，确立僧伽生活诸事的根本义理。」于是走近世尊，恭敬地问道：「尊者啊，这其中究竟有多少疑问呢？」等以此方式提问。回答时，说长老不懂遗弃守斋的法门，也就是不知道九种守斋。不了解守斋法门，指的是不识四种守斋仪轨的区别。不了解比库戒律，意味着不知两部戒律法表。不了解戒律内容，指不辨识比库五种戒、比库尼四种戒共九种戒律法表。
Pavāraṇaṃ na jānātīti navavidhaṃ pavāraṇaṃ na jānāti. Pavāraṇākammaṃ na jānātīti adhammenavaggādibhedaṃ catubbidhaṃ pavāraṇākammaṃ na jānāti.
不了解戒悔仪轨，即不识九种戒悔法门。不了解戒悔功能，指不明四种戒悔仪轨和其分类。
Āpattānāpattiṃ na jānātīti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade niddiṭṭhaṃ āpattiñca anāpattiñca na jānāti.
不了解犯戒与不犯戒，即在每种戒律学处中，未见示范犯戒和不犯戒之分别。
Āpanno kammakatoti āpattiṃ āpanno tappaccayāva saṅghena kammaṃ kataṃ hoti.
所谓犯戒者，是指犯戒行为产生后，必须由僧伽通过戒律程序确定该行为成立的条件。
Nappaṭippassambhanavaggavaṇṇanā不轻慢品释
§420
420.Kammaṃnappaṭippassambhetabbanti ayaṃ yasmā anulomavatte na vattati, tasmā nāssa kammaṃ paṭippassambhetabbaṃ; sarajjukova vissajjetabboti attho.
关于行为应不应心生隐瞒，因行为不符社会规范，不能传播，故行为不应被公开，而应像绳索般被放下，此为含义所在。
§421
421.Sace upāli saṅgho samaggakaraṇīyāni kammāni karotīti sace samaggehi karaṇīyāni uposathādīni kammāni karoti, uposathapavāraṇādīsu hi ṭhitāsu upatthambho na dātabbo. Sace hi saṅgho accayaṃ desāpetvā saṅghasāmaggiṃ karoti, tiṇavatthārakasamathaṃ vā katvā uposathapavāraṇaṃ karoti , evarūpaṃ samaggakaraṇīyaṃ nāma kammaṃ hoti. Tatra ceti sace tādise kamme bhikkhuno nakkhamati, diṭṭhāvikammampi katvā tathārūpā sāmaggī upetabbā, evaṃ vilomaggāho na gaṇhitabbo. Yatra pana uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ dīpenti, tattha diṭṭhāvikammaṃ na vaṭṭati, paṭibāhitvā pakkamitabbaṃ.
如果说比库僧团应当共同执行戒律行为；又若成员共同行事，应行守斋、戒悔等。但在守斋、戒悔等戒律仪轨所在之处，不应带来妨碍。如僧团主持诵戒，维持团结，或完成守斋戒悔仪轨，则该行为称为共同行为。假若在这类行为中，有比库失败，则已生戒违；若已者亦同，应依此共同行为规则，不能计较违犯。在弘扬正法的法会中，若焚毁违犯戒律之物，则该印证行为不应被鼓励，应予以制止、回避。
Ussitamantī cāti lobhadosamohamānussannaṃ vācaṃ bhāsitā kaṇhavāco anatthakadīpano. Nissitajappīti attano dhammatāya ussadayuttaṃ bhāsituṃ na sakkoti; atha kho ‘‘mayā saddhiṃ rājā evaṃ kathesi, asukamahāmatto evaṃ kathesi, asuko nāma mayhaṃ ācariyo vā upajjhāyo vā tepiṭako mayā saddhiṃ evaṃ kathesī’’ti evaṃ aññaṃ nissāya jappati. Na ca bhāsānusandhikusaloti kathānusandhivacane ca vinicchayānusandhivacane ca akusalo hoti. Na yathādhamme yathāvinayeti na bhūtena vatthunā āpattiṃ sāretvā codetā hoti.
因妄念或贪欲、嗔恚及痴迷等扰乱之心，而所言语多为轻薄无益之语。此人因依赖默念，故无法以自己的智慧自然而流畅地言说法义，因此他会说：「有君王与我同语，有大臣如我言语，我的导师或上师亦以此语应对我。」以此作为自己言语的依凭。然其未能善于顺理成章地述说，亦不能对话语的因缘和内容进行细致分析，反而无正法、无仁义地妄言。所言非如法，不合本性，与真相事理不相应，未能以正本清源之见，去平息并去除妨碍。
Ussādetā hotīti ‘‘amhākaṃ ācariyo mahātepiṭako paramadhammakathiko’’tiādinā nayena ekaccaṃ ussādeti. Dutiyapade ‘‘āpattiṃ kiṃ so na jānātī’’tiādinā ekaccaṃ apasādeti. Adhammaṃ gaṇhātīti aniyyānikapakkhaṃ gaṇhāti. Dhammaṃ paṭibāhatīti niyyānikapakkhaṃ paṭibāhati. Samphañca bahuṃ bhāsatīti bahuṃ niratthakakathaṃ katheti.
言语扰乱者，即以「我们的导师是伟大上师兼正法讲解者」等权威劝导而使某些人产生不安。其次又以「难道他不知自己犯错吗？」等话令某些人不悦。对不法行为持有依赖一方的态度；对法则持有反对一方的态度。且多言妄语，讲述毫无意义内容。
Pasayha pavattā hotīti anajjhiṭṭho bhāre anāropite kevalaṃ mānaṃ nissāya ajjhottharitvā anadhikāre kathetā hoti. Anokāsakammaṃ kāretvāti okāsakammaṃ akāretvā pavattā hoti. Na yathādiṭṭhiyā byākatā hotīti yassa attano diṭṭhi taṃ purakkhatvā na byākatā ; laddhiṃ nikkhipitvā ayathābhuccaṃ adhammādīsu dhammādiladdhiko hutvā kathetā hotīti attho.
以傲慢自负为依，无持重道德束缚，任意妄说一己见解，居于无权地位而表现专断。若有所为却不为正行，反成无道行为。因所执见解非正法所显，违背前证且未明白实相；虽偶得正法之理，言辞仍充满偏差与不正，故如此解说。
Vohāravaggavaṇṇanā言说品释
§424
424.Āpattiyā payogaṃ na jānātīti ‘‘ayaṃ āpatti kāyappayogā, ayaṃ vacīpayogā’’ti na jānāti. Āpattiyā vūpasamaṃ na jānātīti ‘‘ayaṃ āpatti desanāya vūpasamati, ayaṃ vuṭṭhānena, ayaṃ neva desanāya na vuṭṭhānenā’’ti na jānāti. Āpattiyā na vinicchayakusalohotīti ‘‘imasmiṃ vatthusmiṃ ayaṃ āpattī’’ti na jānāti, dosānurūpaṃ āpattiṃ uddharitvā patiṭṭhāpetuṃ na sakkoti.
不明所犯过失具体事例，如无知身体过失或语言过失。亦不知何谓对法的称赞或贬损传播。例如不明白这是对宣讲法造成的干扰，或明确知道并非宣讲干扰。未能正确认识过失，无法区分或识别错误所在，亦不能提取相应过失予以确立。
Adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya samuṭṭhāti, idaṃ catasso vipattiyo, idaṃ pañca vā satta vā āpattikkhandhe, idaṃ cattāri saṅghakiccāni nissāya samuṭṭhātī’’ti na jānāti. Payogaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ dvādasamūlappayogaṃ, idaṃ cuddasamūlappayogaṃ, idaṃ chamūlapayogaṃ, idaṃ ekamūlapayoga’’nti na jānāti. Adhikaraṇānañhi yathāsakaṃmūlameva payogā nāma honti, taṃ sabbampi na jānātīti attho. Vūpasamaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ dvīhi samathehi vūpasamati, idaṃ tīhi, idaṃ catūhi, idaṃ ekena samathena vūpasamatī’’ti na jānāti. Na vinicchayakusalo hotīti adhikaraṇaṃ vinicchinitvā samathaṃ pāpetuṃ na jānāti.
不明了事项发生原因之集合，譬如不了解因某18类事由而产生事项；不知4类险难、不知5至7种恶业过失集团、不知4类僧团责任之集合。亦不知事项应用之12项根本处、14项中等根本处、30项小根本处及单一根本处的具体使用方法。未识依赖根本之使用规则。未能明了事项如何以2种、3种、4种方法安定，其过程亦不理解。因未能分析事项，故不能智慧地令其安定。
Kammaṃ na jānātīti tajjanīyādi sattavidhaṃ kammaṃ na jānāti. Kammassa karaṇaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ kammaṃ iminā nīhārena kātabba’’nti na jānāti. Kammassa vatthuṃ na jānātīti ‘‘idaṃ tajjanīyassa vatthu, idaṃ niyassādīna’’nti na jānāti. Vattanti sattasu kammesu heṭṭhā catunnaṃ kammānaṃ aṭṭhārasavidhaṃ tividhassa ca ukkhepanīyakammassa tecattālīsavidhaṃ vattaṃ na jānāti. Kammassa vūpasamaṃ na jānātīti ‘‘yo bhikkhu vatte vattitvā yācati, tassa kammaṃ paṭippassambhetabbaṃ, accayo desāpetabbo’’ti na jānāti.
不明业行为之具体种类，包括七种所应生业。不了解业行为的作因权。不了解业行为的对象。未能分别七种行为之种类中的四类基本业、十八类加重业及三十二类加增业。亦不知如何令业顺安稳运作，例如未明知比库若自知行为业已作且其行为之故，应当止息请求，且应祈愿行为业终止。
Vatthuṃ na jānātīti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ vatthuṃ na jānāti. Nidānaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ sikkhāpadaṃ imasmiṃ nagare paññattaṃ, idaṃ imasmi’’nti na jānāti. Paññattiṃ na jānātīti paññattianupaññattianuppannapaññattivasena tividhaṃ paññattiṃ na jānāti. Padapaccābhaṭṭhaṃ na jānātīti sammukhā kātabbaṃ padaṃ na jānāti. ‘‘Buddho bhagavā’’ti vattabbe ‘‘bhagavā buddho’’ti heṭṭhupariyaṃ katvā padaṃ yojeti.
不知事由者即不知七种过失蕴之事由。所谓因缘不知，即不知“此约戒在此城中有所指定，作为规定”的缘由。所谓规定不知，是谓不知规定与非规定、未生规定三种规定之分类。所谓不知字词音调者，是指不知当正确唱诵的字词。关于“佛世尊”应当诵者，谓“世尊佛”顺序颠倒，错误组合而成的词句，则不应作诵读。
Akusalo ca hoti vinayeti vinayapāḷiyañca aṭṭhakathāyañca akusalo hoti.
愚昧不善者，即不善戒者，谓不善者现于律藏与论疏中。
Ñattiṃ na jānātīti saṅkhepato hi duvidhā ñatti – ‘‘esā ñattī’’ti evaṃ niddiṭṭhā ca aniddiṭṭhā ca. Tattha yā evaṃ aniddiṭṭhā, sā ‘‘kammañatti’’ nāma hoti. Yā niddiṭṭhā, sā ‘‘kammapādañatti’’ nāma, taṃ sabbena sabbaṃ ñattiṃ na jānāti. Ñattiyākaraṇaṃ na jānātīti navasu ṭhānesu kammañattiyā karaṇaṃ na jānāti, dvīsu ṭhānesu kammapādañattiyā. Ñattiyā anussāvananti ‘‘imissā ñattiyā ekā anussāvanā, imissā tisso’’ti na jānāti. Ñattiyā samathaṃ na jānātīti yvāyaṃ sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti catubbidho samatho ñattiyā vinā na hoti, taṃ ñattiyā samathoti na jānāti. Ñattiyā vūpasamaṃ na jānātīti yaṃ adhikaraṇaṃ iminā catubbidhena ñattisamathena vūpasamati, tassa taṃ vūpasamaṃ ‘‘ayaṃ ñattiyā vūpasamo kato’’ti na jānāti.
不知规则者，简言之规则有二种，即显明规则与不显明规则。所谓不显明者，名为业规则；显明者名为业脚规则。若不通晓，则谓一切规则不知。不知规则之由来者，谓不知奉行规则于九种新处，业规则于二种处，业脚规则于二处。谓不知规则复诵说“此中有一复诵，此中有三复诵”。不知规则安住者，谓以四法维持的持戒、无痴烦恼、惩戒诸恶、三种根本戒法，四种和睦无间之德不从规则而得；不知规则令安住者者。又谓不知以四种规则安住所成之平静者。
Suttaṃ na jānātīti ubhatovibhaṅgaṃ na jānāti. Suttānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadese na jānāti. Vinayaṃ na jānātīti khandhakaparivāraṃ na jānāti. Vinayānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadeseyeva na jānāti. Na ca ṭhānāṭhānakusaloti kāraṇākāraṇakusalo na hoti.
不知经文者，谓不知两分合议。不知经文依顺，谓四大章节不明。不知律者，谓不知篇法合集。不知律之依顺者，谓四大章节不明。非就时所善者，谓不生因缘之善者也。
Dhammaṃ na jānātīti ṭhapetvā vinayapiṭakaṃ avasesaṃ piṭakadvayaṃ na jānāti. Dhammānulomaṃ na jānātīti suttantike cattāro mahāpadese na jānāti. Vinayaṃ na jānātīti khandhakaparivārameva na jānāti. Vinayānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadese na jānāti. Ubhatovibhaṅgā panettha asaṅgahitā honti, tasmāyaṃ kurundiyaṃ vuttaṃ – ‘‘vinayanti sakalaṃ vinayapiṭakaṃ na jānātī’’ti taṃ na gahetabbaṃ. Na ca pubbāparakusalo hotīti purekathāya ca pacchākathāya ca akusalo hoti. Sesaṃ sabbattha vuttapaṭipakkhavasena ñeyyattā pubbe pakāsitattā ca uttānamevāti.
不知法者，谓无以定律藏余藏，亦不识两藏之法。谓不知经文依顺者，即不识经藏四大章节。谓不识律者，即不识篇合集也。谓不知律之依顺者，即不识四大章节。此处二分合议不连贯，故说“律藏者不通习律藏者不可取也”。亦非前后通达善，即因述论稿前后不善。其余一切皆以所述义理为当遵也。
Anissitavagganappaṭippassambhanavaggavohāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不依止品、不轻慢品、言说品释已毕。
Diṭṭhāvikammavaggavaṇṇanā见与业品释
§425
425. Diṭṭhāvikammavagge – diṭṭhāvikammāti diṭṭhīnaṃ āvikammāni; laddhippakāsanāni āpattidesanāsaṅkhātānaṃ vinayakammānametaṃ adhivacanaṃ. Anāpattiyā diṭṭhiṃ āvi karotīti anāpattimeva āpattīti desetīti attho . Adesanāgāminiyāti garukāpattiyā diṭṭhiṃ āvikaroti; saṅghādisesañca pārājikañca desetīti attho. Desitāyāti lahukāpattiyāpi desitāya diṭṭhiṃ āvikaroti; desitaṃ puna desetīti attho.
425. 关于行为讲。所谓行为即诸见之行为；谓是由见所产生之获得教示之戒律行为之统称。谓不犯罪即使产生见之现象，即谓不犯罪即宣说。谓因不开示理而生严重罪，即见错重大罪；谓破僧众法规及巴拉基戒者即重罪意。谓轻罪亦导致见之错，且当重罪尚未侵犯即称轻罪。
Catūhi pañcahi diṭṭhinti yathā catūhi pañcahi diṭṭhi āvikatā hoti, evaṃ āvikaroti; cattāro pañca janā ekato āpattiṃ desentīti attho. Manomānasenāti manasaṅkhātena mānasena diṭṭhiṃ āvikaroti; vacībhedaṃ akatvā citteneva āpattiṃ desetīti attho.
四种与五种见相同，正如四种与五种见相常显现一样，亦复显现；此谓四五众人共同宣说违犯之义。所谓「心所念者」，即心念合所作意之心，以此显现见解；不分别语异，仅由心净，则宣说违犯义。
Nānāsaṃvāsakassāti laddhinānāsaṃvāsakassa vā kammanānāsaṃvāsakassa vā santike diṭṭhiṃ āvikaroti; āpattiṃ desetīti attho. Nānāsīmāyāti samānasaṃvāsakassāpi nānāsīmāya ṭhitassa santike āvikaroti. Māḷakasīmāya hi ṭhitena sīmantarikāya ṭhitassa sīmantarikāya vā ṭhitena avippavāsasīmāya ṭhitassāpi āpattiṃ desetuṃ na vaṭṭati. Apakatattassāti ukkhittakassa vā, yassa vā uposathapavāraṇā ṭhapitā honti, tassa santike desetīti attho.
所言「多种相应」者，是谓具有多种相应法或身业之所伴，近在其前者显现见解；是为宣说违犯之义。谓「多边界」者，乃于具有相同相应之处，现于多个边界；于它在麾界、晦界或断界之处，皆无从宣说违犯。所谓「禁戒所在」者，即戒律坚固者，设有持斋戒仪式者，其前宣说违犯；是义也。
§430
430.Nālaṃ okāsakammaṃ kātunti na pariyattaṃ kātuṃ; na kātabbanti attho. Idhāpi apakatatto ukkhittako ca ṭhapitauposathapavāraṇo ca. Cāvanādhippāyoti sāsanato cāvetukāmo.
不许作无边缚戒事，是谓无边缚戒不能为，不应作此事。该处谓戒禁所在地乃禁戒未坏者且已设立斋戒仪式。所谓「禁戒守护者」意即乎欲守持戒律也。
§432
432.Mandattāmomūhattāti mandabhāvena momūhabhāvena vissajjitampi jānituṃ asamattho, kevalaṃ attano momūhabhāvaṃ pakāsentoyeva pucchati ummattako viya. Pāpicchoti ‘‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’’ti pāpikāya icchāya pucchati. Paribhavāti paribhavaṃ āropetukāmo hutvā pucchati. Aññabyākaraṇesupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Attādānavagge ca dhutaṅgavagge ca yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttameva.
所谓愚痴迟钝者，是谓因迟钝愚痴，不能辨知舍弃之事，唯自显其愚痴本性，犹如狂人。所谓恶愿者，欲人作恶而问者。所谓辱罪者，欲加辱恶而问者。其余的说法亦同。其余皆是总括上举说。于自作作篇章和净则，所应行者，皆以下所述为准。
Diṭṭhāvikammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 表明见解品注释终了。
Musāvādavaggavaṇṇanā妄语品注释。
§444
444. Musāvādavagge – pārājikaṃ gacchatīti pārājikagāmī; pārājikāpattibhāvaṃ pāpuṇātīti attho. Itaresupi eseva nayo. Tattha asantauttarimanussadhammārocanamusāvādo pārājikagāmī, amūlakena pārājikena anuddhaṃsanamusāvādo saṅghādisesagāmī, ‘‘yo te vihāre vasatī’’tiādinā pariyāyena jānantassa vuttamusāvādo thullaccayagāmī, ajānantassa dukkaṭagāmī, ‘‘sampajānamusāvāde pācittiya’’nti āgato pācittiyagāmīti veditabbo.
于谤语篇中言：犯重大戒者谤语必致犯巴拉基戒；言获犯巴拉基戒之意。其他的情况亦同。于此语如无信戒沙门戒律者出家者谤语犯巴拉基戒，未知因而犯巴吉帝亚戒者、无明犯三尸罪者犯萨嘎地谢萨戒者，言「尔住彼处」等如是重复行谤语犯土喇吒亚戒者，因不知而犯恶作罪者，言谤语犯应悔过戒者，是谓应知应悔戒者也。
Adassanenāti vinayadharassa adassanena. Kappiyākappiyesu hi kukkucce uppanne vinayadharaṃ disvā kappiyākappiyabhāvaṃ paṭipucchitvā akappiyaṃ pahāya kappiyaṃ kareyya, taṃ apassanto pana akappiyampi kappiyanti karonto āpajjati. Evaṃ āpajjitabbaṃ āpattiṃ vinayadharassa dassanena nāpajjati, adassaneneva āpajjati, tena vuttaṃ ‘‘adassanenā’’ti. Assavanenāti ekavihārepi vasanto pana vinayadharassa upaṭṭhānaṃ gantvā kappiyākappiyaṃ apucchitvā vā aññesañca vuccamānaṃ asuṇanto āpajjatiyeva, tena vuttaṃ ‘‘assavanenā’’ti. Pasuttakatāti pasuttakatāya. Sahagāraseyyañhi pasuttakabhāvenapi āpajjati. Akappiye kappiyasaññitāya āpajjanto pana tathāsaññī āpajjati. Satisammosā ekarattātikkamādivasena āpajjitabbaṃ āpajjati. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
「无视」者，谓戒护者未见时。于应为与不应为之事生疑，则戒护者见此疑而复问，其莫为之事却忽作，此时被视为不应为作，故言无视生违犯。所谓「隐而不闻」者，谓住一处戒护者未亲往照察，须问处应不应为时，闻诸他人语而不听，故致犯戒，谓之隐不闻也。所谓「互染」者，为共住弟子之间互相染习，染习法中亦生违犯。因对不善意不善业文句，因一时失念犯违戒。其余亦皆是总括上说。
Musāvādavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 妄语品注释终了。
Bhikkhunovādavaggavaṇṇanā比库尼教诫品注释。
§450
450. Bhikkhunivagge – alābhāyāti catunnaṃ paccayānaṃ alābhatthāya; yathā paccaye na labhanti, tathā parisakkati vāyamatīti attho. Anatthāyāti anatthaṃ kalisāsanaṃ āropento parisakkati. Avāsāyāti avāsatthāya; yasmiṃ gāmakhette vasanti, tato nīharaṇatthāya. Sampayojetīti asaddhammapaṭisevanatthāya sampayojeti.
450. 比库尼篇——「不可得」者，是缘于四因之不可得；如缘不成则不获，故名为磨损之意。谓将不善法强加为无用而废弃之。缘于寓所，指居住于某乡村地带，故为迁止之义。和合者，为了断除不和谐之法而和合。
§451
451. ‘‘Katihi nu kho bhante aṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabba’’nti sattannaṃ kammānaṃ aññataraṃ sandhāya pucchati.
451. 「尊者，何等肢体具足者，比库尼应当作行？」此语针对十七种行为之一，向众人提出询问。
§454
454.Na sākacchātabboti kappiyākappiyanāmarūpaparicchedasamathavipassanādibhedo kathāmaggo na kathetabbo. Yasmā pana khīṇāsavo bhikkhu na visaṃvādeti, tathārūpassa kathāmaggassa sāmī hutvā katheti, na itaro; tasmā paṭhamapañcake ‘‘na asekkhenā’’ti paṭikkhipitvā dutiyapañcake ‘‘asekkhenā’’tiādi vuttaṃ.
454. 不应谈论者，是指适用、非适用之名色分别、止观等法的讲究，不应进行讨论。因灭尽结之比库不复造谣，故此类讲究法门自己体证已充足，故他人不得谈论。于是第一五卷说“非无错误”，而第二五卷说“有错误”，依此规范。
Na atthapaṭisambhidāpattoti aṭṭhakathāya paṭisambhidāpatto pabhedagatañāṇappatto na hoti. Na dhammapaṭisambhidāpattoti pāḷidhamme paṭisambhidāpatto na hoti. Na niruttipaṭisambhidāpattoti vohāraniruttiyaṃ paṭisambhidāpatto na hoti. Na paṭibhānapaṭisambhidāpattoti yāni tāni paṭibhānasaṅkhātāni atthapaṭisambhidādīni ñāṇāni, tesu paṭisambhidāpatto na hoti. Yathāvimuttaṃcittaṃ na paccavekkhitāti catunnaṃ phalavimuttīnaṃ vasena yathāvimuttaṃ cittaṃ ekūnavīsatibhedāya paccavekkhaṇāya na paccavekkhitā hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
不能达真义者，谓注疏中未达真义与分类知见之智慧。不能达法义者，谓于巴利法中不能达真义。不能达词义者，谓于释义句词语之知见未达。不能达直悟者，谓于所称真义知识中无达之知。譬如无后见心，以四种果得后见者的亲近观察，但无分明之观察，余处皆同此理。
Bhikkhunovādavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 比库尼教诫品注释终了。
Ubbāhikavaggavaṇṇanā选派裁决品注释。
§455
455. Ubbāhikavagge – na atthakusaloti na aṭṭhakathākusalo; atthuddhāre cheko na hoti. Na dhammakusaloti ācariyamukhato anuggahitattā pāḷiyaṃ na kusalo, na pāḷisūro. Naniruttikusaloti bhāsantaravohāre na kusalo. Na byañjanakusaloti sithiladhanitādivasena parimaṇḍalabyañjanāropane kusalo na hoti; na akkharaparicchede nipuṇoti attho. Na pubbāparakusaloti atthapubbāpare dhammapubbāpare niruttipubbāpare byañjanapubbāpare purekathāpacchākathāsu ca na kusalo hoti.
455. 前译篇——不善于理义者，不善于注疏；不善于义相续，则无检查纠正。非善于依止老师教诲、深悟巴利文者，既非善解亦非有勇气。非善于语词变化及辞句换译者，不称善巧。非善于标记细微字母之附加及面圈附字者，非所谓熟练。非善于字母细分者，谓不善于义前后、法前后、语前后及辅音前后的注释解说等，亦非所成就。
Kodhanotiādīni yasmā kodhādīhi abhibhūto kāraṇākāraṇaṃ na jānāti, vinicchituṃ na sakkoti, tasmā vuttāni. Pasāretā hotino sāretāti mohetā hoti, na satiuppādetā; codakacuditakānaṃ kathaṃ moheti pidahati na sāretīti attho. Sesamettha ubbāhikavagge uttānamevāti.
愤怒等者，因不识愤怒之支配因与被支配因，亦无能明辨，故有此言。若无正念，则如假放物、不智者所为，难以觉察。譬如引诱或禁止者，如何陷于无明故不觉醒，意即此义。此处关于前译篇，含有如上说明。
Ubbāhikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 移付裁决品注释已结束。
Adhikaraṇavūpasamavaggavaṇṇanā诤事平息品注释
§457
457. Adhikaraṇavūpasamavagge – puggalagaru hotīti ‘‘ayaṃ me upajjhāyo, ayaṃ me ācariyo’’tiādīni cintetvā tassa jayaṃ ākaṅkhamāno ‘‘adhammaṃ dhammo’’ti dīpeti. Saṅghagaru hotīti dhammañca vinayañca amuñcitvā vinicchinanto saṅghagaruko nāma hoti. Cīvarādīni gahetvā vinicchinanto āmisagaruko nāma hoti, tāni aggahetvā yathādhammaṃ vinicchinanto saddhammagaruko nāma hoti.
关于章节“止诤”，谓为敬重个人，意指“此为我师父，此为我老师”等等，思惟此类言语，志愿其胜利，却反照曰“邪法即法”。谓为敬重僧团者，若不舍弃法与律，而能审察，则为敬重僧团者。若仅取袈裟衣物等而加以审察者，则称为物质敬重者。若舍弃粗重外物而按法正当审察，则称为正法敬重者。
§458
458.Pañcahupāli ākārehīti pañcahi kāraṇehi saṅgho bhijjati – kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenāti. Ettha kammenāti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. Uddesenāti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. Voharantoti kathayanto; tāhi tāhi upapattīhi ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento . Anussāvanenāti ‘‘nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca, mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ yuttaṃ, kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanamiva sītalo, kimahaṃ apāyato na bhāyāmī’’tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena. Salākaggāhenāti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattidhamme katvā ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena.
所谓五种标记形态者，即因五种缘故僧团聚合：即因业因、目标缘故、行持缘故、依教训修行缘故、受持标记缘故。业缘者，于四种不正业等中，依某一业受所成。目标缘者，在五戒的目的中依特定目的。行持者即言说；借由各类出离相，能破除十八种导致法违的不同持分，遂为明证。依教训者，是用诸如“你们当知道我受出家戒有广获知识，非我持戒有错，应承正法，不应令教师教法失违”等，透过教导令听者生起正意，断除邪说。受持标记者，受持如是记号，以护持恒心，不令邪行返回，谓之受持标记。
Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharante tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atireke vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karoti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti. Iti yaṃ saṅghabhedakakkhandhakavaṇṇanāyaṃ avocumhā ‘‘evaṃ aṭṭhārasasu vatthūsu yaṃkiñci ekampi vatthuṃ dīpetvā tena tena kāraṇena ‘imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti saññāpetvā salākaṃ gāhetvā visuṃ saṅghakamme kate saṅgho bhinno hoti. Parivāre pana ‘pañcahi, upāli, ākārehi saṅgho bhijjatī’tiādi vuttaṃ. Tassa iminā idha vuttena saṅghabhedalakkhaṇena atthato nānākaraṇaṃ natthi. Taṃ panassa nānākaraṇābhāvaṃ tattheva pakāsayissāmā’’ti, svāyaṃ pakāsito hoti.
于此，业意及其目标、行持、教训、标记，前面各相皆有。十八因分别的明照即行说法，行持中起发趣味，依教训其心得扶持，标记顿固悬持，故此时僧团如合一体。然而若有人手持四或五标记，行不正业或不正法行，则此僧团谓为已破裂。故此处有《僧团分裂律》云：“于十八因中，凡有因明指示，立以号令，握持记号，断僧团業断裂。”而经中称“因五形态缘故，僧团聚合”，此乃体现正法固持之因。以此所述，确无他缘可异议，此理证显然明了。
Paññattetanti paññattaṃ etaṃ. Kva paññattaṃ? Vattakkhandhake. Tatra hi cuddasa khandhakavattāni paññattāni. Tenāha – ‘‘paññattetaṃ, upāli, mayā āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukavatta’’ntiādi. Evampi kho upāli saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedoti ettāvatā hi saṅgharājimattameva hoti, na tāva saṅghabhedo; anupubbena pana ayaṃ saṅgharāji vaḍḍhamānā saṅghabhedāya saṃvattatīti attho. Yathārattanti rattiparimāṇānurūpaṃ; yathātheranti attho. Āvenibhāvaṃ karitvāti visuṃ vavatthānaṃ karitvā. Kammākammāni karontīti aparāparaṃ saṅghakammaṃ upādāya khuddakāni ceva mahantāni ca kammāni karonti. Sesametthāpi adhikaraṇavūpasamavagge uttānameva.
所谓已定，是指定法。何处已定？在律制篇中，内有十七律篇所为已定。比如言曰：“此乃外来比库入僧之律制”等等。如是者，Upāli尊者为僧之首领，非为僧团分裂者，仅限己任之僧领首。分裂尚未生起时，此尊者任职日渐增加，遂作用出分裂。依量则是依光明量，依长老则为长老之义。所谓成就普遍，是广义含聚所有律论规范。业与不业相继牵织，取用小大行为，俱成僧团规则。此章节止诤中所论威名即此也。
Saṅghabhedakavaggadvayavaṇṇanā破僧者二品注释
§459
459. Saṅghabhedavaggadvaye – vinidhāya diṭṭhiṃ kammenāti tesu adhammādīsu adhammādayo eteti evaṃdiṭṭhikova hutvā taṃ diṭṭhiṃ vinidhāya te dhammādivasena dīpetvā visuṃ kammaṃ karoti. Iti yaṃ vinidhāya diṭṭhiṃ kammaṃ karoti, tena evaṃ katena vinidhāya diṭṭhiṃ kammena saddhiṃ pañcaṅgāni honti, ‘‘imehi kho upāli pañcahaṅgehī’’ti ayamekasmiṃ pañcake atthayojanā . Etena nayena sabbapañcakāni veditabbāni. Etthāpi ca vohārādi aṅgattayaṃ pubbabhāgavaseneva vuttaṃ. Kammuddesavasena pana atekicchatā veditabbā. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Na hettha kiñci atthi yaṃ pubbe avuttanayaṃ.
关于第十九章中“僧团分裂”章节，谓“执持错误见与业”，此等恶见诸欲等故成此恶见。既明了恶见，即因此恶见由诸法之因而明照，如是立业。由此业及其恶见，同生五种因素，正谓“Upāli，有五种辅助因素”，此五融于一义而相连。依此理应辨明五事。若论行持诸因素，其成员前段已有记载。业之目标方面，则有特异可见。余则总是止诤中所示。此处无前文未曾言及之物。
Āvāsikavaggavaṇṇanā住处比库品注释
§461
461. Āvāsikavagge – yathābhataṃ nikkhittoti yathā āharitvā ṭhapito.
关于“居住篇”，所谓依如法安置，即依持带至处所安放。
§462
462.Vinayabyākaraṇāti vinayapañhe vissajjanā. Pariṇāmetīti niyāmeti dīpeti katheti. Sesamettha uttānameva.
462. 关于律学的讲述，即是对律问答的解说。『变化』意为规定、规范、启示、说明。此处『结束』一词，仍是指前文所述的整体大意。
Kathinatthāravaggavaṇṇanā咖提那衣铺设品注释
§467
467. Kathinatthāravagge – otamasikoti andhakāragato; tañhi vandantassa mañcapādādīsupi nalāṭaṃ paṭihaññeyya. Asamannāharantoti kiccayapasutattā vandanaṃ asamannāharanto. Suttoti niddaṃ okkanto. Ekāvattoti ekato āvatto sapattapakkhe ṭhito verī visabhāgapuggalo vuccati; ayaṃ avandiyo. Ayañhi vandiyamāno pādenapi pahareyya. Aññavihitoti aññaṃ cintayamāno.
467. 《难事论》品中——“最下者”谓陷于黑暗者；对其合掌礼拜之时，连床足等处都不可轻慢触犯。所谓“不相应者”，是指因职务牵涉而对恭敬礼拜不相应者。『寂静』意为闭口不言。『一次定』是指单方面集聚，诸恶人心怀敌意，故称此为不敬者。对不敬者即便礼拜，也可予以击打。所谓‘另有所念’，即念及他事。
Khādantoti piṭṭhakhajjakādīni khādanto. Uccārañca passāvañca karonto anokāsagatattā avandiyo. Ukkhittakoti tividhenapi ukkhepanīyakammena ukkhittako avandiyo. Tajjanīyādikammakatā pana cattāro vanditabbā. Uposathapavāraṇāpi tehi saddhiṃ labbhanti. Ādito paṭṭhāya ca vuttesu avandiyesu naggañca ukkhittakañca vandantasseva āpatti. Itaresaṃ pana asāruppaṭṭhena ca antarā vuttakāraṇena ca vandanā paṭikkhittā. Ito paraṃ pacchāupasampannādayo dasapi āpattivatthubhāveneva avandiyā. Te vandantassa hi niyameneva āpatti. Iti imesu pañcasu pañcakesu terasa jane vandantassa anāpatti, dvādasannaṃ vandanāya āpatti.
所谓进食，是指啖食尸体等。发声及呼气举动属不谨慎者也是不敬。所谓掷物，是指以三种方式掷出之事，属不敬。然由自己应当被敬者的四类行为则应受敬。于行持戒律的请护法会中，与前述人等合众受戒。先前于日常所述的不敬行为，包括露出身体与掷物项，皆视同礼拜犯戒。其他对他人则因中达不敬与说出不当之事而获罪。之后，于后续出家等十项皆属犯戒性质的不敬行为。对于礼拜，其违反是明文规定的。于这五种不敬中，有三十八人无犯礼拜戒律，有十二人因礼拜而犯戒。
§468
468.Ācariyovandiyoti pabbajjācariyo upasampadācariyo nissayācariyo uddesācariyo ovādācariyoti ayaṃ pañcavidhopi ācariyo vandiyo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
468. 关于老师（ācariya）之敬拜，含出家导师、授戒导师、依止导师、指示导师、教诫导师，此五种皆应敬拜。此中『全部』，无不尽覆盖具体称谓。
Kathinatthāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 咖提那衣铺设品注释已结束。
Niṭṭhitā ca upālipañcakavaṇṇanā. · 伍巴离五法组的解释也已完毕。