2. Pārivāsikakkhandhakaṃ · 2. 别住篇义注
2. Pārivāsikakkhandhakaṃ2. 别住篇集
Pārivāsikavattakathā别住者行仪之论
§75
75. Pārivāsikakkhandhake – pārivāsikāti parivāsaṃ parivasantā. Tattha catubbidho parivāso – appaṭicchannaparivāso, paṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso, samodhānaparivāsoti. Tesu ‘‘yo, bhikkhave, aññopi aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, tassa cattāro māse parivāso dātabbo’’ti (mahāva. 86) evaṃ mahākhandhake vutto titthiyaparivāso appaṭicchannaparivāso nāma. Tattha yaṃ vattabbaṃ taṃ vuttameva. Ayaṃ pana idha anadhippeto. Sesā tayo yena saṅghādisesāpatti āpannā ceva hoti paṭicchāditā ca, tassa dātabbā. Tesu yaṃ vattabbaṃ taṃ samuccayakkhandhake vakkhāma. Ete pana idha adhippetā. Tasmā etesu yaṃkiñci parivāsaṃ parivasantā ‘‘pārivāsikā’’ti veditabbā.
75. 关于外住篇——所谓外住者，即是在外居住之意。此中外住分四种：无遮掩的外住、有遮掩的外住、清净的外住，以及圆满的安住。经中说：“比库们，若他人也在此教法律藏中，求出家、求受具足戒者，应当於四个月内给予外住。”（《大部》86）此即外住篇所述的他方外住，谓无遮掩的外住。其内容即如所言。此处未详述。其余三种外住，乃经律合一篇中有说明。此三种外住皆被接受而发生戒罪之人，当给予以外住。内容亦将于合一篇中说明。由此可知，所有外住且被认可者，统一称为“外住者”。
Pakatattānaṃ bhikkhūnanti ṭhapetvā navakataraṃ pārivāsikaṃ avasesānaṃ antamaso mūlāyapaṭikassanārahādīnampi. Abhivādanapaccuṭṭhānanti yaṃ te abhivādanādiṃ karonti, taṃ sādiyanti, sampaṭicchanti; na paṭikkhipantīti attho. Tattha sāmīcikammanti ṭhapetvā abhivādanādīni aññassa anucchavikassa bījanavātadānādino ābhisamācārikassetaṃ adhivacanaṃ. Āsanābhihāranti āsanassa abhiharaṇaṃ, āsanaṃ gahetvā abhigamanaṃ paññāpanameva vā. Seyyābhihārepi eseva nayo. Pādodakanti pādadhovanaudakaṃ. Pādapīṭhanti dhotapādaṭṭhapanakaṃ. Pādakathalikanti adhotapādaṭṭhapanakaṃ pādaghaṃsanaṃ vā. Āpatti dukkaṭassāti saddhivihārikānampi sādiyantassa dukkaṭameva, tasmā te vattabbā – ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, mayhaṃ vattaṃ mā karotha, mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti. Sace saddhāpabbajitā kulaputtā ‘‘tumhe, bhante, tumhākaṃ vinayakammaṃ karothā’’ti vatvā vattaṃ karonti, gāmappavesanampi āpucchantiyeva, vāritakālato paṭṭhāya anāpatti. Mithu yathāvuḍḍhanti pārivāsikabhikkhūnaṃ aññamaññaṃ yo yo vuḍḍho tena tena navakatarassa sādituṃ.
按照常规，比库们设立禁止的规定，专门针对新入外住的摩顶者，禁止其从事诸如拂尘、清扫脚垫等事务。所谓致敬往返者，是指他们所行的致敬等仪礼，表明恭敬，不是推诿拒绝。此中有适当行为一说，即进行致敬等礼仪，避免他人受误解，防止流言蜚语蔓延等。坐具之举，指对坐具的取用和临近行为，或单是表达使用意图。饮足池，指洗脚的水容器。脚垫，指铺设脚下的垫子。脚底垫指放于脚底的物品或压脚之具。戒过之意，意谓即便是持戒严谨的比库，也同样在违犯戒律之事上受到处罚。因此必须宣示：“我将依律事修行，请勿作我过失，不要吩咐我入村等。”若具信解受戒之家子对方说：“尊者，你们要对自己修持佛律，”若自行行律并入村，则属于许可，无过。外住比库们彼此视对方如兄弟般礼敬增进，互相帮助成为常态。
Pañcayathāvuḍḍhanti pakatattehipi saddhiṃ vuḍḍhapaṭipāṭiyā eva. Tasmā pātimokkhe uddissamāne hatthapāse nisīdituṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘pāḷiyā anisīditvā pāḷiṃ vihāya hatthapāsaṃ amuñcantena nisīditabba’’nti vuttaṃ. Pārisuddhiuposathe karīyamāne saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pārisuddhiuposatho kātabbo. Pavāraṇāyapi saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pavāretabbaṃ. Saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā bhājīyamānaṃ vassikasāṭikampi attano pattaṭṭhāne gahetuṃ vaṭṭati.
五种彼此增长并行，谓公开行事上亦合一无二。由此针对毗尼（巴提摩卡）而设的规定，须坐于手柄上。关于大晋律中有言：“未携袈裟弃用巴利文，舍弃巴利文而坐抱袈裟上，是不可行。”于净戒日须坐于僧团坐处，而以正席坐定时，便可清净其巴利文之净戒日仪式。于寒食节时亦须坐于僧团指定处，以今坐处正为其净戒日，应当依此于当时宣告。僧团以铃声呼喊召集时，应当取自己固定住处的坐位。
Oṇojananti vissajjanaṃ vuccati. Sace hi pārivāsikassa dve tīṇi uddesabhattādīni pāpuṇanti, aññā cassa puggalikabhattapaccāsā hoti, tāni paṭipāṭiyā gahetvā ‘‘bhante, heṭṭhā gāhetha, ajja mayhaṃ bhattapaccāsā atthi, sve gaṇhissāmī’’ti vatvā vissajjetabbāni. Evaṃ tāni punadivasesu gaṇhituṃ labhati. Punadivase sabbapaṭhamaṃ etassa dātabbanti kurundiyaṃ vuttaṃ. Yadi pana na gaṇhāti na vissajjeti, punadivase na labhati, idaṃ oṇojanaṃ nāma pārivāsikasseva odissa anuññātaṃ. Kasmā? Tassa hi saṅghanavakaṭṭhāne nisinnassa bhattagge yāgukhajjakādīni pāpuṇanti vā na vā, tasmā so ‘‘bhikkhāhārena mā kilamitthā’’ti idamassa saṅgahakaraṇatthāya odissa anuññātaṃ.
所谓放饭，是指宴请馈赠。若外住者获得两三种投资粮食或资养之物，自他人获得食粮资助，则可依规约收取，并说：“尊者，请接下此处，我今有食粮资助，本人收之。”如此可在后续数日依此收取。依旧时日第一日起，须给予该资养。倘若不收、不放者，则隔日不得得食，此即称为放饭，纯为外住者特别许可。何故？盖因其坐于僧团规定处时，可能获得饲料、草料等馈赠，否则难以维持生计。故此许可，以免恶意破坏持戒者依止粮食的善法。
Bhattanti āgatāgatehi vuḍḍhapaṭipāṭiyā gahetvā gantabbaṃ vihāre saṅghassa catussālabhattaṃ, etaṃ yathāvuḍḍhaṃ labhati. Pāḷiyā pana gantuṃ vā ṭhātuṃ vā na labhati, tasmā pāḷito osakkitvā hatthapāse ṭhitena hatthaṃ pasāretvā yathā seno nipatitvā gaṇhāti, evaṃ gaṇhitabbaṃ. Ārāmikasamaṇuddesehi āharāpetuṃ na labhati. Sace sayameva āharanti, vaṭṭati. Rañño mahāpeḷabhattepi eseva nayo. Catussālabhatte pana sace oṇojanaṃ kattukāmo hoti, attano atthāya ukkhitte piṇḍe ‘‘ajja me bhattaṃ atthi, sve gaṇhissāmī’’ti vattabbaṃ. Punadivase dve piṇḍe labhatīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Uddesabhattādīnipi pāḷito osakkitvāva gahetabbāni. Yattha pana nisīdāpetvā parivisanti, tattha sāmaṇerānaṃ jeṭṭhakena bhikkhūnaṃ saṅghanavakena hutvā nisīditabbaṃ.
所谓食粮，是指从来访者处按增长规矩收取之。必须携带至寺院，赠与僧团四十日份的米粮，这依旧时期增长而得。巴利文自身不能手持或移住，故托巴利文以手撑住，仿佛战士持盾，方能操作；此即应当收持之法。寺宅等地之修行者所赠予者，不可携带。若自己携带去，则可行。王舍城大王所供大饭亦依此法。四十日粮若愿意放饭者，应告知自己:“今日我有食粮资助，自家收之。”依旧时日二日内得收两份粮食为常规法则。投资粮食等亦应按巴利文不可托举之法，适当收取。如若有人于坐席处妨碍，应由出家弟子中年龄较长者担任僧团管理者，督导坐席。
§76
76. Idāni yā ayaṃ sammāvattanā vuttā, tattha na upasampādetabbanti upajjhāyena hutvā na upasampādetabbaṃ; vattaṃ nikkhipitvā pana upasampādetuṃ vaṭṭati. Ācariyena hutvāpi kammavācā na sāvetabbā, aññasmiṃ asati vattaṃ nikkhipitvā sāvetuṃ vaṭṭati. Na nissayoti āgantukānaṃ nissayo na dātabbo. Yehipi pakatiyāva nissayo gahito, te vattabbā – ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, asukattherassa nāma santike nissayaṃ gaṇhatha, mayhaṃ vattaṃ mā karotha, mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti. Sace evaṃ vuttepi karontiyeva, vāritakālato paṭṭhāya karontesupi anāpatti.
76. 如今所论述的正当流程中，若未经上师举行受戒仪式者，不得受戒。虽暂时出家，但不可受戒；然放弃暫时修持之法门后，可受戒。即使有上师指导，若无条件不得传授戒律语句；以他方暂时不可行者亦可放弃训诫。若外来者有依赖行为者，不可接受。就依赖者而言，若有依赖他人传授戒律事务，应立誓说：“我将遵行规矩，勿使不善和尚近我，请勿指使我入村。”即使宣誓如此若违，则逾越护持戒律之法。
Na sāmaṇeroti añño sāmaṇero na gahetabbo. Upajjhaṃ datvā gahitasāmaṇerāpi vattabbā – ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, mayhaṃ vattaṃ mā karotha, mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti. Sace evaṃ vuttepi karontiyeva, vāritakālato paṭṭhāya karontesupi anāpatti. Bhikkhunovādakasammuti nāma ādhipaccaṭṭhānabhūtāti paṭikkhittā, tasmā bhikkhusaṅghassa vattabbaṃ – ‘‘bhante, ahaṃ vinayakammaṃ karomi, bhikkhunovādakaṃ jānāthā’’ti, paṭibalassa vā bhikkhussa bhāro kātabbo. Āgatā bhikkhuniyo ‘‘saṅghasantikaṃ gacchatha, saṅgho vo ovādadāyakaṃ jānissatī’’ti vā ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, asukabhikkhussa nāma santikaṃ gacchatha, so vo ovādaṃ dassatī’’ti vā vattabbā.
所谓沙玛内拉，指其他的沙玛内拉皆不可接受。先给予戒律，接受的沙玛内拉也应如此行持——『我修持律法之事，请勿由我手作，不要试探我入乡随俗』。若即便如此告知仍为所作，或违背守斋者之期限而为之，亦无过失。所谓比库劝告约定，即为在戒律中具有决定性的规章，故当于比库僧团面前表示『世尊，我修持戒律事，已知比库劝告』，应给予比库以权重或重托。若有女比库来访，应告诫『前往僧团处闻教诲，僧团必定为你劝谏』，或告诫『我修持戒律事，应往病比库处，那位比库必为你宣说劝告』，亦属应行之事。
Sā āpattīti sukkavissaṭṭhiyā parivāse dinne sukkavissaṭṭhi nāpajjitabbā. Aññā vā tādisikāti kāyasaṃsaggādigarukāpatti. Tato vā pāpiṭṭhatarāti pārājikāpatti; sattasu hi āpattīsu dubbhāsitāpatti pāpiṭṭhā; dukkaṭāpatti pāpiṭṭhatarā; dukkaṭāpatti pāpiṭṭhā, pāṭidesanīyāpatti pāpiṭṭhatarāti evaṃ pācittiyathullaccayasaṅghādisesapārājikāpattīsu nayo netabbo. Tāsaṃ vatthūsupi dubbhāsitavatthu pāpiṭṭhaṃ, dukkaṭavatthu pāpiṭṭhataranti purimanayeneva bhedo veditabbo. Paṇṇattivajjasikkhāpade pana vatthupi āpattipi pāpiṭṭhā. Lokavajje ubhayampi pāpiṭṭhataraṃ.
所谓罪过，是指在戒律周围居住时，不得逾越戒律边界。或称为他种罪过，指身体接触等严重伤害。若更恶劣，则为巴拉基咖罪过；七种罪过中，恶言罪最严重；恶行罪更甚；恶行罪严重者，则为应悔过罪；此类过失深重者，与僧团内部的巴拉基咖、桑喀地谢萨等重罪应视为等同。此类内容中，恶言罪属严重，恶行罪更甚，前人的分辨亦是如此。所谓戒律所列的行为标准与内涵中，对罪过判断亦属严重。在俗间罪过，两种皆以严重论。
Kammanti parivāsakammavācā vuccati. Taṃ kammaṃ ‘‘akataṃ dukkaṭa’’ntiādīhi vā ‘‘kiṃ idaṃ kammaṃ nāma kasikammaṃ gorakkhakamma’’ntiādīhi vā vacanehi na garahitabbaṃ. Kammikāti yehi bhikkhūhi kammaṃ kataṃ, te vuccanti, te ‘‘bālā abyattā’’tiādīhi vacanehi na garahitabbā. Nasavacanīyaṃ kātabbanti palibodhatthāya vā pakkosanatthāya vā savacanīyaṃ na kātabbaṃ, palibodhatthāya hi karonto ‘‘ahaṃ āyasmantaṃ imasmiṃ vatthusmiṃ savacanīyaṃ karomi, imamhā āvāsā ekapadampi mā pakkāmi, yāva na taṃ adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ hotī’’ti evaṃ karoti. Pakkosanatthāya karonto ‘‘ahaṃ te savacanīyaṃ karomi, ehi mayā saddhiṃ vinayadharānaṃ sammukhībhāvaṃ gacchāmā’’ti evaṃ karoti; tadubhayampi na kātabbaṃ.
所谓“行为”，指的是身体行为、居住行为及语言行为。此等行为不应被轻视为“未作恶”或“此为何名为业？此为农夫或牧牛工之业”之类言语。所谓行为者，乃指比库所作的行为，此类行为不应被称为“愚人过错”等轻蔑言词。不应为唆使或教唆他人作诸恶言，使其明白与否均不宜作。此外，为使对方明了戒律，若为劝解以“我于此处向尊者声明，当此处一足不离，直到相关事宜解决”为由坚持说辞，亦可为之。为唆使他人时说“我言与你同去，有你们协助专心修持戒律”为由，亦不可为。此两类均不可行。
Na anuvādoti vihāre jeṭṭhakaṭṭhānaṃ na kātabbaṃ. Pātimokkhuddesakena vā dhammajjhesakena vā na bhavitabbaṃ. Nāpi terasasu sammutīsu ekasammutivasenāpi issariyakammaṃ kātabbaṃ. Na okāsoti ‘‘karotu me āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ pakatattassa okāso na kāretabbo, vatthunā vā āpattiyā vā na codetabbo, ‘‘ayaṃ pubbe te doso’’ti na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabbanti aññamaññaṃ yojetvā kalaho na kāretabbo.
所谓“不得宣说”，即是不应在僧院中宣说那些破戒处所。无论是以巴帝摩卡经文中断示者，或以僧团戒律解释者，均不应为之。在十三类约定中，绝无一可作为独立权威而为或制造权威行为。所谓“准许”，即使尊者请“请你给予机会，我欲担当”，亦不可予以准许。不可由戒律条文或罪过挑起纠纷，亦不可说“此乃你以前之过失”而责难他人。比库之间属本应依睦相处，不应因彼此结盟而生纷争。
Puratoti saṅghattherena hutvā purato na gantabbaṃ, dvādasahatthaṃ upacāraṃ muñcitvā ekakena gantabbaṃ. Nisīdanepi eseva nayo. Āsanapariyantoti bhattaggādīsu saṅghanavakāsanaṃ vuccati; svāssa dātabbo, tattha nisīditabbaṃ. Seyyāpariyantoti seyyānaṃ pariyanto, sabbalāmakaṃ mañcapīṭhaṃ. Ayañhi vassaggena attano pattaṭṭhāne seyyaṃ gahetuṃ na labhati. Sabbabhikkhūhi vicinitvā gahitāvasesā maṅkulagūthabharitā vettalatādivinaddhā lāmakaseyyā assa dātabbā. Vihārapariyantoti yathā ca seyyā, evaṃ vasanaāvāsopi vassaggena attano pattaṭṭhāne tassa na vaṭṭati. Sabbabhikkhūhi vicinitvā gahitāvasesā pana rajohatabhūmi jatukamūsikabharitā paṇṇasālā assa dātabbā. Sace pakatattā sabbe rukkhamūlikā abbhokāsikā ca honti, channaṃ na upenti, sabbepi etehi vissaṭṭhāvāsā nāma honti. Tesu yaṃ icchati, taṃ labhati. Vassūpanāyikadivase paccayaṃ ekapasse ṭhatvā vassaggena gaṇhituṃ labhati. Senāsanaṃ na labhati, nibaddhavassāvāsikaṃ senāsanaṃ gaṇhitukāmena vattaṃ nikkhipitvā gahetabbaṃ.
所谓“前面”，是指身为僧团长老时，不应前往前方，放弃传递器具十二步之距离，应以单独者前去。就坐亦如是原则。所谓坐具周围，是指食具等范畴的僧团聚会处，应自恰当供养，应于其上端坐。所谓卧具周围，是指卧具周围一切位置，包括床榻、座椅等。若在雨季期间，自身住处不能容纳卧具，则应从众比库中挑选并接受衣物盖布、织物或床具。所提供者必为善知识，以使用藤条缠绕之柄杖、防水草、无实害鼠类的叶片等制为床铺。所谓住处周围，是指卧具等如是，衣物及住所于雨季期间不可放置于自身住处外。全体比库挑选并承受除了污秽地及蝙蝠、老鼠等载物叶片之外的合适房舍为雨季住处。若众多树根及开阔空间，称为“雨季聚集之处”，于此处所需者即得。雨季守夜日当天，应站定一处，与雨季住处连结。若无营舍，应将捆绑的雨季营舍放置于营舍范围，为雨季营舍保管之用。
Tenaca so sāditabboti yaṃ assa āsanādipariyantaṃ bhikkhū denti, so eva sāditabbo. Puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vāti ñātipavāritaṭṭhāne ‘‘ettake bhikkhū gahetvā āgacchathā’’ti nimantitena ‘‘bhante, asukaṃ nāma kulaṃ bhikkhū nimantesi, etha tattha gacchāmā’’ti evaṃ saṃvidhāya bhikkhū puresamaṇe vā pacchāsamaṇe vā katvā na gantabbaṃ. ‘‘Bhante, asukasmiṃ nāma gāme manussā bhikkhūnaṃ āgamanaṃ icchanti, sādhu vatassa sace tesaṃ saṅgahaṃ kareyyāthā’’ti evaṃ pana pariyāyena kathetuṃ vaṭṭati.
所谓此处应受供养，是指众比库给予的坐具及其他供养物，即应受供养。对于前方或者后方的母亲亲族所设，若已邀请入内，告知说“有诸比库赴此处”，或告知“尊者，不善分明的族人邀请比库，我们应当前往”，则不应前往。但可以这样商议说：“尊者，出于病患的村中人期望比库来访，如果他们能组织众僧团收容，固可接受。”
Na āraññikaṅganti āgatāgatānaṃ ārocetuṃ harāyamānena āraññikadhutaṅgaṃ na samādātabbaṃ. Yenāpi pakatiyā samādinnaṃ, tena dutiyaṃ bhikkhuṃ gahetvā araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ, na ca ekakena vatthabbaṃ. Tathā bhattaggādīsu āsanapariyante nisajjāya harāyamānena piṇḍapātikadhutaṅgampi na samādātabbaṃ. Yo pana pakatiyāva piṇḍapātiko tassa paṭisedho natthi.
不应以携带担架运送出入丛林的众人来呼唤和召集丛林守护者。无论用何种介质传达，都必须唤醒另一位比库，且不可仅以一人呼唤。对饭食与其他物品一类的座席附近坐着者，也不可用担架传达或呼唤乞食者。然若乞食者就在中间，则对此不予禁止。
Na ca tappaccayāti ‘‘nīhaṭabhatto hutvā vihāreyeva nisīditvā bhuñjanto rattiyo gaṇayissāmi, gacchato me bhikkhuṃ disvā anārocentassa ratticchedo siyā’’ti iminā kāraṇena piṇḍapāto na nīharāpetabbo. Mā maṃ jāniṃsūti ‘‘mā maṃ ekabhikkhupi jānātū’’ti ca iminā ajjhāsayena vihāre sāmaṇerehi pacāpetvā bhuñjitumpi na labhati. Gāmaṃ piṇḍāya pavisitabbameva. Gilānassa pana navakammaācariyupajjhāyakiccādipasutassa vā vihāreyeva acchituṃ vaṭṭati. Sacepi gāme anekasatā bhikkhū vicaranti, na sakkā hoti ārocetuṃ, gāmakāvāsaṃ gantvā sabhāgaṭṭhāne vasituṃ vaṭṭati.
不可因条件所限而说“既已吃饱，应在僧院内坐着夜间计数；若行走时见有比库未被邀请，是否可夜间把他排斥？”因此，不得弃置乞食。不可因心生疑惑而心想“莫让任何比库知道我”，由此使出家尼在僧院中仅得煮食而不能进食。应仅前往村落乞食。病比库或新受戒者、受导师指导照顾者等应住僧院内。如村落有数百比库游行，不得呼唤他们，应前往村庄住所或集会处安住。
Āgantukenāti kañci vihāraṃ gatena tattha bhikkhūnaṃ ārocetabbaṃ. Sace sabbe ekaṭṭhāne ṭhite passati, ekaṭṭhāne ṭhiteneva ārocetabbaṃ. Atha rukkhamūlādīsu visuṃ visuṃ ṭhitā honti, tattha tattha gantvā ārocetabbaṃ. Sañcicca anārocentassa ratticchedo ca hoti, vattabhede ca dukkaṭaṃ. Atha vicinanto ekacce na passati, ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ.
所谓来访者，是指抵达某一僧院，应在那里呼唤比库。如果大家都聚集一处，应当仅在该处呼唤。若众比库分散在树根等处，应逐处前往呼唤。若聚集中有未被呼唤者，夜间排斥他即属不善行为。若只能呼唤部分但未见其余，此时除夜间排斥外，不生不善差别。
Āgantukassāti attano vasanavihāraṃ āgatassāpi ekassa vā bahūnaṃ vā vuttanayeneva ārocetabbaṃ . Ratticchedavattabhedāpi cettha vuttanayeneva veditabbā. Sace āgantukā muhuttaṃ vissamitvā vā avissamitvā eva vā vihāramajjhena gacchanti, tesampi ārocetabbaṃ. Sace tassa ajānantasseva gacchanti, ayañca pana gatakāle jānāti, gantvā ārocetabbaṃ. Sampāpuṇituṃ asakkontassa ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ. Yepi antovihāraṃ appavisitvā upacārasīmaṃ okkamitvā gacchanti, ayañca nesaṃ chattasaddaṃ vā ukkāsitasaddaṃ vā khipitasaddaṃ vā sutvāva āgantukabhāvaṃ jānāti, gantvā ārocetabbaṃ . Gatakāle jānantenapi anubandhitvā ārocetabbameva. Sampāpuṇituṃ asakkontassa ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ. Yopi rattiṃyeva āgantvā rattiṃyeva gacchati, sopissa ratticchedaṃ karoti, aññātattā pana vattabhedadukkaṭaṃ natthi. Sace ajānitvāva abbhānaṃ karoti, akatameva hotīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Tasmā adhikā rattiyo gahetvā kātabbaṃ, ayaṃ apaṇṇakapaṭipadā.
所谓来访者，乃是指自居所僧院来访者，应据呼唤名单呼唤一人或多人。夜间排斥与非排斥，应据名单判别。若来访者进僧院后暂时未被欢迎，或未被恶意排斥，仍应呼唤。若有人如不知情者般进入，即使来到后也应被呼唤。不能如愿来访者即遭夜间排斥，不宜区分不善或善。若有人未经许可擅入僧院隐蔽处，或离开近行处，若因此听闻声音，即可知有来访者，应前往呼唤。即使知晓来访后须随即应答。不能如愿进来者，即为夜间排斥，非不善差别。若有人夜间入夜间出，即造成夜间排斥，但不构成不善差别。若不知情而打光，必定不善，此为古印度律者所述。故应多安排夜晚人员，方属正行。
Nadīādīsu nāvāya gacchantampi paratīre ṭhitampi ākāsena gacchantampi pabbatatalaaraññādīsu dūre ṭhitampi bhikkhuṃ disvā sace ‘‘bhikkhū’’ti vavatthānaṃ atthi, nāvādīhi vā gantvā mahāsaddaṃ katvā vā vegena anubandhitvā vā ārocetabbaṃ, anārocentassa ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca. Sace vāyamantopi sampāpuṇituṃ vā sāvetuṃ vā na sakkoti, ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ. Saṅghasenābhayatthero pana visayāvisayena katheti – ‘‘visaye kira anārocentassa ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca hoti, avisaye pana ubhayampi natthī’’ti. Karavīkatissatthero ‘‘samaṇo ayanti vavatthānameva pamāṇaṃ, sacepi avisayo hoti, vattabhedadukkaṭameva natthi, ratticchedo pana hotiyevā’’ti āha.
在河流等水域乘船，或在空中飞行，或在山脚丛林等远处，在看到比库时，若有「比库」之称，应将其呼唤，并于乘船途中或造出巨大声音迅速回应，虽然有未被邀请者，也构成夜间排斥及不善差别。若努力呼唤仍不能到达或集结，也只能作为夜间排斥，不属不善差别。僧团领袖亦言区域内出现未被邀请者即属夜间排斥和不善差别；在区域外则无此二端。卡维卡提长老说：“出家人在呼唤地即是范围，即使在境外，也无不善差别，仅有夜间排斥。”
Uposatheti ‘‘uposathaṃ sampāpuṇissāmā’’ti āgantukā bhikkhū āgacchanti, iddhiyā gacchantāpi uposathabhāvaṃ ñatvā otaritvā uposathaṃ karonti, tasmā āgantukasodhanatthaṃ uposathadivase ārocetabbaṃ. Pavāraṇāyapi eseva nayo. Gilānoti gantuṃ asamattho. Dūtenāti ettha anupasampannaṃ pesetuṃ na vaṭṭati, bhikkhuṃ pesetvā ārocāpetabbaṃ.
所谓戒日，是指来访比库们说：“我们要完成戒日。”即使借神通来也懂戒日法，戒日作法时应前往。故在戒日当天，要为来访者提供提醒。在交待时，亦复如是。病者不能前往。所谓代理，是指不能亲自到场时由他人代请，应派遣比库提醒。
Abhikkhukoāvāsoti suññavihāro; yattha ekopi bhikkhu natthi, tattha vāsatthāya na gantabbaṃ. Na hi tattha vuttharattiyo gaṇanūpikā honti, pakatattena pana saddhiṃ vaṭṭati. Dasavidhantarāye pana sacepi rattiyo gaṇanūpikā na honti, antarāyato parimuccanatthāya gantabbameva. Tena vuttaṃ – ‘‘aññatra antarāyā’’ti. Nānāsaṃvāsakehi saddhiṃ vinayakammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Tesaṃ anārocanepi ratticchedo natthi, abhikkhukāvāsasadisameva hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā’’ti. Sesaṃ uposathakkhandhake vuttanayameva.
“无僧房”者，谓空寂居所，即无人居止之处，彼处不得往住。盖因无一比库，则无逗留之义。非因夜数计算而成，实则应以公然相状察之。即便十种妨碍暂时无夜数计算，亦为妨碍而应舍去，故云『唯除妨碍』。若众比库不同处共修戒法，亦不合适。即使无灯火，亦无夜断，如无僧房般。故云『彼处众比库多处同住』。此义皆出于《伍波萨他篇》戒律篇章。
§81
81.Ekacchanne āvāsetiādīsu āvāso nāma vasanatthāya katasenāsanaṃ. Anāvāso nāma cetiyagharaṃ bodhigharaṃ sammuñjaniaṭṭako dāruaṭṭako pānīyamāḷo vaccakuṭi dvārakoṭṭhakoti evamādi. Tatiyapadena tadubhayampi gahitaṃ. Etesu yattha katthaci ekacchanne chadanato udakapatanaṭṭhānaparicchinne okāse ukkhittako vasituṃ na labhati. ‘‘Pārivāsiko pana antoāvāseyeva na labhatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘avisesena udakapātena vārita’’nti vuttaṃ. Kurundiyaṃ ‘‘etesu ettakesu pañcavaṇṇacchadanabaddhaṭṭhānesu pārivāsikassa ca ukkhittakassa ca pakatattena saddhiṃ udakapātena vārita’’nti vuttaṃ. Tasmā nānūpacārepi ekacchanne na vaṭṭati. Sace panettha tadahupasampannepi pakatatte paṭhamaṃ pavisitvā nipanne saṭṭhivassopi pārivāsiko pacchā pavisitvā jānanto nipajjati, ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca. Ajānantassa ratticchedova na vattabhedadukkaṭaṃ. Sace pana tasmiṃ paṭhamaṃ nipanne pacchā pakatatto pavisitvā nipajjati, pārivāsiko ca jānāti, ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca. No ce jānāti, ratticchedova na vattabhedadukkaṭaṃ.
第八十一条 云：一处安住起始所称安住，谓暂时居所，亦作宿处。不可暂时者，谓佛塔舍、觉处、围栏、木屋、供水、草庐、门门院落等诸物。如第三类所含，两类皆摄。诸处若因任何一处屋顶无从遮蔽水垂之处，则不得逗留为安住。『假如暂住者，只限于内室』，大传中亦称『无外漏水之处』。库伦弟子称『此等五类遮色屋顶处，水垂之害淋漓连扣，俱为内室及遮蔽者可住』。故以各种障碍皆不可暂止。即使临时止息也无夜断，故与无僧房状相类。若此处容留来来往往僧众，即使同一宿处，亦有夜断及起居难处。若不知夜断，则无夜断及起居难处。若初入处后，外面再入亦起夜断起居难苦。如不知者，则无夜断及起居难处。
Vuṭṭhātabbaṃ nimantetabboti tadahupasampannampi disvā vuṭṭhātabbameva; vuṭṭhāya ca ‘‘ahaṃ iminā sukhanisinno vuṭṭhāpito’’ti parammukhena na gantabbaṃ, ‘‘idaṃ ācariya-āsanaṃ, ettha nisīdathā’’ti evaṃ nimantetabboyeva. Navakena pana ‘‘mahātheraṃ obaddhaṃ karomī’’ti pārivāsikattherassa santikaṃ na gantabbaṃ. Ekāsaneti samānavassikāsane mañce vā pīṭhe vā . Na chamāyaṃ nisinneti pakatatte bhūmiyaṃ nisinne itarena antamaso tiṇasanthārepi uccatare vālikātalepi vā na nisīditabbaṃ, dvādasahatthaṃ pana upacāraṃ muñcitvā nisīdituṃ vaṭṭati. Ekacaṅkameti sahāyena viya saddhiṃ caṅkamanto ekasmiṃ caṅkame.
应起即应告知者，即使此入处人见亦应起知；起后应言『我已安稳安住，于此安乐安顿』，前头不得随意往也，且须敬言『此为师座，尔等应坐于此』方可邀请。新来者若对长老院戒师言『我为汝心缚之长老』，不可往也。所谓一起者，谓同年同室板床或座位。非适宜分开坐或离地坐，亦不可坐于田地、荒草中或土垒高处，唯十二指宽全让居可坐。所谓一行，类同辅侍相随并行。
Chamāyaṃ caṅkamantanti chamāyaṃ caṅkamante, ayameva vā pāṭho. Ayaṃ panettha attho – akataparicchedāya bhūmiyā caṅkamante paricchedaṃ katvā vālikaṃ ākiritvā ālambanaṃ yojetvā katacaṅkame nīcepi na caṅkamitabbaṃ, ko pana vādo iṭṭhakācayasampanne vedikāparikkhitteti! Sace pana pākāraparikkhitto hoti dvārakoṭṭhakayutto pabbatantaravanantaragumbantaresu vā suppaṭicchanno, tādise caṅkame caṅkamituṃ vaṭṭati. Appaṭicchannepi upacāraṃ muñcitvā vaṭṭati.
并行即同行，意为此路。如地不隔开而行，围栏筑笼相持，关紧吊挂以引接应相，部分地不可低处而行，岂论有抹灰或有达观架构围成之处。若有围栏隔断，又带门院围护，山谷深洞遮蔽者，此等处可行即同行。即使无隔断，放弃辅侍亦可行。
Vuḍḍhatarenāti ettha sace vuḍḍhatare pārivāsike paṭhamaṃ nipanne itaro jānanto pacchā nipajjati, ratticchedo cassa hoti vattabhede ca dukkaṭaṃ. Vuḍḍhatarassa pana ratticchedova na vattabhedadukkaṭaṃ. Ajānitvā nipajjati, dvinnampi vattabhedo natthi, ratticchedo pana hoti. Atha navakapārivāsike paṭhamaṃ nipanne vuḍḍhataro pacchā nipajjati, navako ca jānāti, ratti cassa chijjati, vattabhede ca dukkaṭaṃ hoti. Vuḍḍhatarassa ratticchedova na vattabhedo. No ce jānāti, dvinnampi vattabhedo natthi, ratticchedo pana hoti. Sace dvepi apacchāpurimaṃ nipajjanti, vuḍḍhatarassa ratticchedova itarassa vattabhedopīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Dve pārivāsikā samavassā, eko paṭhamaṃ nipanno, eko jānantova pacchā nipajjati, ratti ca chijjati, vattabhede ca dukkaṭaṃ. Paṭhamaṃ nipannassa ratticchedova na vattabhedo. Sace pacchā nipajjantopi na jānāti, dvinnampi vattabhedo natthi, ratticchedo pana hoti. Sace dvepi apacchāpurimaṃ nipajjanti, dvinnampi ratticchedoyeva, na vattabhedo. Sace hi dve pārivāsikā ekato vaseyyuṃ, te aññamaññassa ajjhācāraṃ ñatvā agāravā vā vippaṭisārino vā hutvā pāpiṭṭhataraṃ vā āpattiṃ āpajjeyyuṃ vibbhameyyuṃ vā, tasmā nesaṃ sahaseyyā sabbappakārena paṭikkhittā. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Mūlāyapaṭikassanārahādayo cettha pārivāsikānaṃ pakatattaṭṭhāne ṭhitāti veditabbā.
兄长者云：若兄长先入处，后有人知情入处，则有断夜且行难痛；兄长者，无断夜且行难痛。若不知情而安坐，不论两人均无断夜，唯有夜断。若新来者先入，兄长在后入，后者知情则夜断且行难痛；兄长则无夜断。若不知情，两人皆无断夜，唯有夜断。若共前后安坐，兄长与他入处并非断夜，即知者无夜断难痛，唯有夜断。若两人相对而坐，兄长断夜他亦断夜，无行难痛。若彼等同处同年而处，互相序望相知辱骂或失礼致更坏之罪，则一切共犯应同时被驱逐。此义依戒律语而知。寺院戒毒室及僧众居处亦如是。
Pārivāsikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsanti ettha pārivāsikaṃ catutthaṃ katvā aññassa parivāsadānādīni kātuṃ na vaṭṭati. Etesvevāyaṃ gaṇapūrako na hoti, sesasaṅghakammesu hoti. Gaṇe pana appahonte vattaṃ nikkhipāpetvā gaṇapūrako kātabboti.
若查四重犯，云：沙门啊，此四重犯者，既不能犯他修戒之事，亦不可犯他讥诮事。此中非为全众充满，而为余众共摄。众中若有人犯事，将被驱逐而由余众缝合维系。
§83
83. Imaṃ pana vattakathaṃ sutvā vinayadharaupālittherassa rahogatassa evaṃ parivitakko udapādi – ‘‘bhagavatā bahu pārivāsikavattaṃ paññattaṃ, katihi nu kho ettha kāraṇehi ratticchedo hotī’’ti! So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ pucchi. Bhagavā cassa byākāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā upāli…pe… ratticchedā’’ti. Tattha sahavāsoti yvāyaṃ pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchannetiādinā nayena vutto ekato vāso. Vippavāsoti ekakasseva vāso. Anārocanāti āgantukādīnaṃ anārocanā. Etesu tīsu ekekena kāraṇena ratticchedo hoti.
83. 听闻此关于戒律守护者长老罗诃哥的事迹后，内心生起这样的疑问——『世尊所制行多为出家人所遵守的戒律规章，其中因何缘故会有夜间拆退戒除的情况呢？』于是前往世尊处询问其意。世尊为彼解说，于是说：『尊者伍巴离……等，夜间拆退戒除』。其中“同住”指由一位戒律明确的比库与他同住，彼此共居一室。所谓“分住”是指独自一个人居住。“不招待”谓外来等他人不得招呼进入。由此三种不同缘故，而发生夜间拆退戒除的情况。
§84
84.Na sakkontīti saṅghassa mahantatāya tattha tattha gantvā sabbesaṃ ārocetuṃ asakkontā sodhetuṃ na sakkonti. Parivāsaṃ nikkhipāmi, vattaṃ nikkhipāmīti imesu dvīsu padesu ekenāpi nikkhittova hoti parivāso; dvīhi sunikkhittoyeva. Samādānepi eseva nayo. Evaṃ vattaṃ samādiyitvā parivutthaparivāsassa mānattaṃ gaṇhato puna vattasamādānakiccaṃ natthi, samādinnavattoyeva hesa tasmāssa chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ, ciṇṇamānatto abbhetabbo. Evaṃ anāpattiko hutvā suddhante patiṭṭhito tisso sikkhā pūretvā dukkhassantaṃ karissatīti.
84. 因众僧规模宏大，无法随时前往每处传达规则，亦难以随时纠正过失。关于「放下别住」与「放下共住」二处，如果其中任何一处发生放下，则视为已放下别住；放下两处即视为完全放下。其规则亦适用于禁食期的住处。因此，得知此戒律后，对于戒律起居的整顿即无新的事项需处理。既已遵守戒律，当给予正确共住的规矩；已予以确立者不可突破。如此不犯戒规，已于净法中站稳，完成三种戒行，必将使苦难得以消弭。
Pārivāsikavattakathā niṭṭhitā. · 别住者行仪之论已毕。
Mūlāyapaṭikassanārahavattakathā应退回原本者行仪之论
§86
86.Mūlāyapaṭikassanārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānanti ṭhapetvā navakataraṃ mūlāyapaṭikassanārahaṃ avasesānaṃ antamaso pārivāsikādīnampi. Imesañhi pārivāsikamūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattācārikabbhānārahānaṃ pañcannaṃ ṭhapetvā attano attano navakataraṃ, sesā sabbe pakatattā eva. Kasmā? Mithu yathāvuḍḍhaṃ abhivādanādīnaṃ anuññātattā. Tena vuttaṃ – ‘‘avasesānaṃ antamaso pārivāsikādīnampī’’ti. Mūlāyapaṭikassanārahādilakkhaṇaṃ pana nesaṃ parato āvibhavissati. Sesamettha ito paresu ca mānattārahādivattesu pārivāsikavatte vuttanayeneva veditabbaṃ.
86. 「根本戒律违犯之人不得与戒律明晰者同住」者，是指在规定的九种根本戒律违犯者中包含了最后一条出家衣物等不洁戒。由此确定这九种违犯，即使剩余者亦禁与出家戒律有关的他人同住。为何如此？因为诸如相互问候等类似行为是不允许的。故曰『最后一条出家衣物等不洁戒律』。根本戒律违犯等特征将从他方显现。由此也知他方戒律违犯、戒律堕落等状态下的同住境界，必须以戒律规矩的规定来分别认知。
§87
87.Mūlāyapaṭikassanārahacatuttho cetiādīsupi yatheva pārivāsiko; evaṃ etepi etesu vinayakammesu gaṇapūrakā na honti, sesasaṅghakammesu honti.
87. 「根本戒律违犯第四条」等诸条目，如同出家人共住的规矩。如此，诸戒律行为中不尽是大家共同完成，但在余众合住事项中则有体现。
Mūlāyapaṭikassanārahavattakathā niṭṭhitā. · 应退回原本者行仪之论已毕。
Mānattacārikavattakathā僧悦行者行仪之论
§90
90.Mānattacārikassa vattesu ‘‘devasikaṃ ārocetabba’’nti viseso.
90. 关于戒律行为中的规矩，特别指出「必须吩咐守护天使」之别解义。
§92
92. Ratticchedesu ūne gaṇeti ettha gaṇoti cattāro vā atirekā vā; tasmā sacepi tīhi bhikkhūhi saddhiṃ vasati, ratticchedo hotiyeva. Mānattanikkhepasamādānesu vuttasadisova vinicchayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
92. 关于夜间拆退的计数中「不足一会」时该如何计算，此处的“会”指四个或更多。因此，即使住有三位比库同住，亦视为夜间拆退已发生。关于舍弃共住的共识亦同上述推断。余下戒律事项皆适于举例说明。
Mānattacārikavattakathā niṭṭhitā. · 行僧悦者行仪之论已毕。
Pārivāsikakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 别住者篇集注释已毕。