8. Cīvarakkhandhako · 8. 衣篇集义注
8. Cīvarakkhandhakaṃ八、衣篇集
Jīvakavatthukathā基瓦咖事缘的解说
§326
326. Cīvarakkhandhake – padakkhiṇāti chekā kusalā. Abhisaṭāti abhigatā. Kehi abhigatāti? Atthikehi atthikehi manussehi; karaṇatthe pana sāmivacanaṃ katvā ‘‘atthikānaṃ atthikānaṃ manussāna’’nti vuttaṃ. Paññāsāya ca rattiṃ gacchatīti paññāsa kahāpaṇe gahetvā rattiṃ gacchati. Negamoti kuṭumbiyagaṇo.
肘衣篇中——「绕行」意谓善巧地围绕；「接近」表示已经前来。谁前来？是利益者，是人们。为了利益起见，用配偶的称呼说：“利益者中的人们”，这是说法。五十块钱一天行走，即以五十个硬币交换一天的住宿。Negamo指的是家族或集体。
§327
327.Sālavatiṃ kumāriṃ gaṇikaṃ vuṭṭhāpesīti nāgarā dve satasahassāni, rājā satasahassanti tīṇi satasahassāni, aññañca ārāmuyyānavāhanādiparicchedaṃ datvā vuṭṭhāpesuṃ; gaṇikaṭṭhāne ṭhapesunti attho. Paṭisatena ca rattiṃ gacchatīti rattiṃ paṭisatena gacchati. Gilānaṃ paṭivedeyyanti gilānabhāvaṃ jānāpeyyaṃ. Kattarasuppeti jiṇṇasuppe.
「城镇中安置少女妓女」指城中设立少女妓女营业处。居民有二十万，王有三十万，另外又供给园林、游乐车等用地以设妓女之处。以日租方式经营，即按天支付租金。若有病，应告知其病状。若有人送旧汤则表明汤已剩下。
§328
328.Kā me deva mātā, ko pitāti kasmā pucchi? Taṃ kira aññe rājadārakā kīḷantā kalahe uṭṭhite ‘‘nimmātiko nippitiko’’ti vadanti. Yathā ca aññesaṃ dārakānaṃ chaṇādīsu cuḷamātāmahāmātādayo kiñci paṇṇākāraṃ pesenti, tathā tassa na koci kiñci peseti. Iti so taṃ sabbaṃ cintetvā ‘‘nimmātikoyeva nu kho aha’’nti jānanatthaṃ ‘‘kā me deva mātā, ko pitā’’ti pucchi.
“我的母亲是哪位？谁是父亲？”为何要问？因为有些贵族子弟因争斗而起纷争，指责说“娼妇之子、卑微之子”。且如其他子弟吩咐丧家亲人等送些纸币，唯有此人无人派遣。于是他思虑所有这些事情，想“难道真是娼妇所生吗？”并为了解身份而问：“我的母亲是谁？父亲是谁？”
Yannūnāhaṃ sippaṃ sikkheyyanti yaṃnūna ahaṃ vejjasippaṃ sikkheyyanti cintesi. Tassa kira etadahosi – ‘‘imāni kho hatthiassasippādīni parūpaghātapaṭisaṃyuttāni, vejjasippaṃ mettāpubbabhāgaṃ sattānaṃ hitapaṭisaṃyutta’’nti. Tasmā vejjasippameva sandhāya ‘‘yaṃnūnāhaṃ sippaṃ sikkheyya’’nti cintesi. Apicāyaṃ ito kappasatasahassassa upari padumuttarassa bhagavato upaṭṭhākaṃ ‘‘buddhupaṭṭhāko aya’’nti catuparisantare patthataguṇaṃ vejjaṃ disvā ‘‘aho vatāhampi evarūpaṃ ṭhānantaraṃ pāpuṇeyya’’nti cintetvā sattāhaṃ buddhappamukhassa saṅghassa dānaṃ datvā bhagavantaṃ vanditvā ‘‘ahampi bhagavā tumhākaṃ upaṭṭhāko asukavejjo viya anāgate buddhupaṭṭhāko bhaveyya’’nti patthanamakāsi. Tāya purimapatthanāya codiyamānopesa vejjasippameva sandhāya ‘‘yaṃnūnāhaṃ sippaṃ sikkheyya’’nti cintesi.
假如我学习技术，或者我学习医疗技术，我便思量此。因为这些技术包含治疗伤患之术，是为众生利益而属于医疗技术。故思虑应当专注学习医疗技术。又在此之前历经数十万劫，作为佛陀护持者，看到佛教徒的医生，心怀欣羡，希望自己未来也能为佛陀护持者服务，遂决定学习医生技术。这是以前的愿望促使他专注学习医疗技术。
§329
329.Disāpāmokkhoti sabbadisāsu vidito pākaṭo padhāno vāti attho. Tasmiñca samaye takkasīlato vāṇijā abhayarājakumāraṃ dassanāya agamaṃsu. Te jīvako ‘‘kuto tumhe āgatā’’ti pucchi. ‘‘Takkasīlato’’ti vutte ‘‘atthi tattha vejjasippācariyo’’ti pucchi. ‘‘Āma kumāra, takkasīlāyaṃ disāpāmokkho vejjo paṭivasatī’’ti sutvā ‘‘tena hi yadā gacchatha, mayhaṃ āroceyyāthā’’ti āha. Te tathā akaṃsu. So pitaraṃ anāpucchā tehi saddhiṃ takkasīlaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘abhayaṃ rājakumāraṃ anāpucchā’’tiādi.
释义“迪萨帕摩诃”指遍诸十方广为人知、彰显世间的主导者。那时，商人托迦悉拉等来拜见无忧王子。医生吉瓦卡问他们：“你们自何处来？”答言：“来自托迦悉拉。”吉瓦卡询问：“有医生执业吗？”回答：“有，在托迦悉拉名叫迪萨帕摩诃的医生。”得闻此言，称：“若他前来，应当告诉我。”众人照此行事。后来他不问父亲，独自前往与他们一起拜访托迦悉拉。事由如此——“无忧王子未曾问讯”之类。
Icchāmahaṃ ācariya sippaṃ sikkhitunti taṃ kira upasaṅkamantaṃ disvā so vejjo ‘‘kosi tvaṃ tātā’’ti pucchi. So ‘‘bimbisāramahārājassa nattā abhayakumārassa puttomhī’’ti āha. ‘‘Kasmā pana tvamasi tāta idhāgato’’ti, tato so ‘‘tumhākaṃ santike sippaṃ sikkhitu’’nti vatvā icchāmahaṃ ācariya sippaṃ sikkhitunti āha. Bahuñca gaṇhātīti yathā aññe khattiyakumārādayo ācariyassa dhanaṃ datvā kiñci kammaṃ akatvā sikkhantiyeva, na so evaṃ. So pana kiñci dhanaṃ adatvā dhammantevāsikova hutvā ekaṃ kālaṃ upajjhāyassa kammaṃ karoti, ekaṃ kālaṃ sikkhati. Evaṃ santepi abhinīhārasampanno kulaputto attano medhāvitāya bahuñca gaṇhāti, lahuñca gaṇhāti, suṭṭhu ca upadhāreti, gahitañcassa na sammussati.
我有心想向老师学习医术。医生来访，我问他：“你是谁，父亲？”他说：“吾父是宾比萨拉大王，无忧王子之子。”我又问：“你何以来到这里？”他说：“为向您学习医术。”我说：“我有心欲学医术。”他答：“我会往来教导。”多数贵族子弟向老师赠与财物，而不作具体行动，只学习。我则不同，我虽赠与少许财物，然恪守正道，有时为导师办事，有时用心学习。如此持守，家境殷实，智慧多能，能掌握重任，也不与所托之事相违背。
Satta ca me vassāni adhīyantassa nayimassa sippassa anto paññāyatīti ettha ayaṃ kira jīvako yattakaṃ ācariyo jānāti, yaṃ aññe soḷasahi vassehi uggaṇhanti, taṃ sabbaṃ sattahi vassehi uggahesi . Sakkassa pana devarañño etadahosi – ‘‘ayaṃ buddhānaṃ upaṭṭhāko aggavissāsako bhavissati, handa naṃ bhesajjayojanaṃ sikkhāpemī’’ti ācariyassa sarīre ajjhāvasitvā yathā ṭhapetvā kammavipākaṃ avasesarogaṃ ekeneva bhesajjayogena tikicchituṃ sakkoti, tathā naṃ bhesajjayojanaṃ sikkhāpesi. So pana ‘‘ācariyassa santike sikkhāmī’’ti maññati, tasmā ‘‘samattho idāni jīvako tikicchitu’’nti sakkena vissaṭṭhamatte evaṃ cintetvā ācariyaṃ pucchi. Ācariyo pana ‘‘na iminā mamānubhāvena uggahitaṃ, devatānubhāvena uggahita’’nti ñatvāva tena hi bhaṇetiādimāha. Samantā yojanaṃ āhiṇḍantoti divase divase ekekena dvārena nikkhamitvā cattāro divase āhiṇḍanto. Parittaṃ pātheyyaṃ pādāsīti appamattakaṃ adāsi. Kasmā? Tassa kira etadahosi – ‘‘ayaṃ mahākulassa putto gatamattoyeva pitipitāmahānaṃ santikā mahāsakkāraṃ labhissati, tato mayhaṃ vā sippassa vā guṇaṃ na jānissati, antarāmagge pana khīṇapātheyyo sippaṃ payojetvā avassaṃ mayhañca sippassa ca guṇaṃ jānissatī’’ti parittaṃ dāpesi.
七年中，我所学习的这门技艺的极限，乃是智慧之终极。这里所说的这名基瓦咖，是老师所知的，而他人一般要十六年才能掌握的全部技艺，他却在七年中完全精通。萨咖天帝因此感言：‘此人将成为佛陀的看护者和首席弟子，必当悉心习医。’他见老师身躯已瘫伏，鉴别业报余疾，能够以一剂妙药治愈，于是亲授医术。基瓦咖自己自认“我正在老师面前学习”，故萨咖天帝深思熟虑后问其老师。老师答曰：“非由我个人经验而授，是借由天神之力传授”。言毕则告诫：每天推开一扇门，连续四天防护牢固，给予临可踏足之地以细心照料，何故？此基瓦咖乃贵族子弟，其父祖近侍尊天，必得尊荣，从此不知技艺之功，唯有依靠先前积累之技艺方能认识技艺的妙用。”
Seṭṭhibhariyādivatthukathā财主之妻等事缘的解说
§330
330.Pasatenāti ekahatthapuṭena. Picunāti kappāsapaṭalena. Yatrahi nāmāti yā nāma. Kimpimāyanti kimpi me ayaṃ. Upajānāmetassa saṃyamassāti katassa ca rogūpasamassa ca upakāraṃ jānāmāti adhippāyo.
330.『以手掌量』者，以一手掌之量也。『以棉絮』者，以棉花薄片也。『凡是名为』者，即「名为」之意也。『此于我何益』者，即「此对我有何用」之意也。『我当了知对其收摄之助益』者，其意趣乃：我当了知对已作之事及对平息病苦二者之助益也。
§331
331.Sabbālaṅkāraṃ tuyhaṃ hotūti rājā kira ‘‘sace imaṃ gaṇhissati, pamāṇayutte ṭhāne naṃ ṭhapessāmi. Sace na gaṇhissati, abbhantarikaṃ naṃ vissāsakaṃ karissāmī’’ti cintetvā evamāha. Abhayakumārassāpi nāṭakānampi cittaṃ uppajji ‘‘aho vata na gaṇheyyā’’ti. Sopi tesaṃ cittaṃ ñatvā viya ‘‘idaṃ me deva ayyikānaṃ ābharaṇaṃ, nayidaṃ mayhaṃ gaṇhituṃ patirūpa’’nti vatvā alaṃ devātiādimāha. Adhikāraṃ me devo saratūti katassa upakāraṃ me devo saratūti attho. Rājā pasanno sabbākārasampannaṃ gehañca ambavanuyyānañca anusaṃvaccharaṃ satasahassauṭṭhānakaṃ gāmañca mahāsakkārañca datvā tena hi bhaṇetiādimāha.
331.你当具备一切装饰，因此国王心想：“若有人接受这物，我必在测量到位的地方为其安放；若无人接受，我即不予信赖其内部。”阿跋耆王子也观看戏剧时生发念头：“唉，这东西不该被接受！”他们都如知道他人心意一般，认为“这是我的天女装饰品，而非可供接受的物品”，就此说：“这崇高者是我的依赖。”所谓“我的依赖”便是指护持而成就的帮助。国王因此欢喜，赐予具足诸因缘的宅邸和通达天空的通道，赠与一百千人的行列和大厅的高度尊敬，因此这才有所表言。
Rājagahaseṭṭhivatthukathā王舍城财主事缘的解说
§332
332.Sakkhissasipana tvaṃ gahapatīti kasmā āha? Iriyāpathasamparivattanena kira matthaluṅgaṃ na saṇṭhāti, assa ca tīhi sattāhehi niccalassa nipannassa matthaluṅgaṃ saṇṭhahissatīti ñatvā appeva nāma sattasattamāse paṭijānitvā sattasattadivasepi nipajjeyyāti naṃ evamāha. Teneva parato vuttaṃ ‘‘api ca paṭikacceva mayā ñāto’’ti. Sīsacchaviṃ uppāṭetvāti sīsacammaṃ apanetvā. Sibbiniṃ vināmetvāti sibbiniṃ vivaritvā. Nāhaṃ ācariya sakkomīti tassa kira sarīre mahāḍāho uppajji, tasmā evamāha. Tīhi sattāhehīti tīhi passehi ekekena sattāhena.
332.‘你是该城技艺者，何以如此说？’因行径绕道，知道塔拉伦嘎不通，且其身下三周无人陪伴，因此推测其七周必将下沉。随后据说：‘此事我私自已知。’ 其露出头发边缘，且衣带散开。‘我非老师萨咖天帝’之言由此生起，因而如此答说。‘三周’即每段三周。
§333
333.Janaṃussāretvāti janaṃ nīharāpetvā.
333.『令众人退去』者，令众人被带离也。
Pajjotarājavatthukathā巴焦德王事缘的解说
§334
334.Jegucchaṃ me sappīti ayaṃ kira rājā vicchikassa jāto, vicchikavisapaṭighātāya ca sappi bhesajjaṃ hoti vicchikānaṃ paṭikūlaṃ, tasmā evamāha. Uddekaṃ dassatīti uggāraṃ dassati. Paññāsa yojanikā hotīti paññāsa yojanāni gantuṃ samatthā hoti. Na kevalañcassa rañño hatthinīyeva, nāḷāgiri nāma hatthī yojanasataṃ gacchati, celakaṇṇo ca muñcakeso cāti dve assā vīsayojanasataṃ gacchanti, kāko dāso saṭṭhiyojanāni gacchati.
334.『酥油令我厌恶』者，据说此王乃蝎子所生，而酥油为治蝎毒之药，且为蝎子所厌恶，故作此语也。『将会反胃』者，将会呕吐也。『能行五十由旬』者，能够行走五十由旬之远也。非但此王之象如此，名为那拉吉里之象能行一百由旬，名为彩耳与散发之二马能行二百由旬，名为咖咖达沙之[Pali: kāko dāso]奴仆能行六十由旬也。
Ekassa kira kulaputtassa anuppanne buddhe ekadivasaṃ bhuñjituṃ nisinnassa paccekabuddho dvāre ṭhatvā agamāsi, tasseko puriso ‘‘paccekabuddho āgantvā gato’’ti ārocesi. So sutvā ‘‘gaccha, vegena pattaṃ āharā’’ti āharāpetvā attano sajjitaṃ bhattaṃ sabbaṃ datvā pesesi. Itaro taṃ āharitvā paccekabuddhassa hatthe ṭhapetvā ‘‘ahaṃ bhante tumhākaṃ katena iminā kāyaveyyāvatikena yattha yattha nibbattopi vāhanasampanno homī’’ti patthanaṃ akāsi. So ayaṃ etarahi pajjoto nāma rājā jāto, tāya patthanāya ayaṃ vāhanasampatti.
据说，有一位出身于同一氏族的男人，曾有一位独觉佛陀在一天中就坐享用食后，于门口站立后离去。这时其中一人说：“独觉佛陀来过并已离去。”另一人听后说：“快去，迅速拿来席子吧。”于是他拿来了自己准备好的食具，将所有食物都分送出去。另一个人拿着食物，放在独觉佛陀手中，说：“我愿意以这块身体洁净的布匹，哪里有需要就带往哪里。”此人后来成为名为帕吉多的国王，他就是凭借这块布匹而得到了这种交通工具的财富。
Sappiṃ pāyetvāti sappiñca pāyetvā; paricārikānañca āhārācāre vidhiṃ ācikkhitvā. Nakhena bhesajjaṃ olumpetvāti nakhena bhesajjaṃ odahitvā; pakkhipitvāti attho. Nicchāresīti virecesi.
“净洁涤除”意谓使清净，亦即令其纯净；且教导侍者们饮食、待人接物遵循法则。用指甲搓揉药膏，意即搓抹、涂敷，使药能彻底发挥效用。词义中“投掷”表示施行或展开。“棄弃”是放下、舍弃的意思。
Siveyyakadussayugakathā西维国布匹一双的解说
§335
335.Siveyyakaṃ nāma uttarakurūsu sivathikaṃ avamaṅgalavatthaṃ. Tattha kira manussā mataṃ tena vatthena veṭhetvā nikkhipanti, taṃ ‘‘maṃsapesī’’ti sallakkhetvā hatthisoṇḍakasakuṇā ukkhipitvā himavantakūṭe ṭhapetvā vatthaṃ apanetvā khādanti. Atha vanacarakā vatthaṃ disvā rañño āharanti. Evamidaṃ pajjotena laddhaṃ. Siviraṭṭhe kusalā itthiyo tīhi aṃsūhi suttaṃ kantanti, tena suttena vāyitavatthaṃ etantipi vadanti.
Siveyyaka 是北方部族之一，由于其土地多是贫瘠不吉利之地。人们遣将士往彼处放牧，称之为“肉膏涂布”，将象牙、犀角插于树梢，置于喜马拉雅山麓之地，作为标记，供牛群啃食。丛林居士见此衣物，便呈献给王，因而得此财富。Sivira国中，贤慧女子以三片叶子歌唱，其义指此传说所及。
Samattiṃsavirecanakathā三十二种泻药之论
§336
336.Sinehethāti kiṃ pana bhagavato kāyo lūkhoti na lūkho? Bhagavato hi āhāre sadā devatā dibbojaṃ pakkhipanti, sinehapānaṃ pana sabbattha dose temeti, sirā mudukā karoti, tenāyaṃ evamāha. Tīṇi uppalahatthānīti ekaṃ oḷārikadosaharaṇatthaṃ, ekaṃ majjhimadosaharaṇatthaṃ, ekaṃ sukhumadosaharaṇatthaṃ. Nacirasseva pakatatto ahosīti evaṃ pakatatte pana kāye nāgarā dānaṃ sampādesuṃ. Jīvako āgantvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavā ajja nāgarā tumhākaṃ dānaṃ dātukāmā, mā antogāmaṃ piṇḍāya pavisathā’’ti. Mahāmoggallānatthero cintesi – ‘‘kuto nu kho ajja bhagavato paṭhamaṃ piṇḍapāto laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. Tato cintesi – ‘‘soṇo seṭṭhiputto khettaparikammato paṭṭhāya aññehi asādhāraṇānaṃ khīrodakasecanasaṃvaddhānaṃ gandhasālīnaṃ odanaṃ bhuñjati, tato bhagavato piṇḍapātaṃ āharissāmī’’ti iddhiyā gantvā tassa pāsādatale attānaṃ dassesi. So therassa pattaṃ gahetvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ adāsi. Therassa ca gamanākāraṃ disvā ‘‘bhuñjatha bhante’’ti āha. Thero tamatthaṃ ārocesi ‘‘bhuñjatha bhante, ahaṃ aññaṃ bhagavato dassāmī’’ti theraṃ bhojetvā gandhehi pattaṃ ubbaṭṭetvā piṇḍapātassa pūretvā adāsi, taṃ thero āharitvā bhagavato adāsi.
“Sineheta”意指身躯不净，既非污秽肮脏。因世尊饮食常得诸天供养，故身体无污染；饮恶水则处处为害，头颅肿胀，其比喻语即由此而来。所谓“三种琉璃手”，一为去除粗重杂质者，一为中等去垢者，一为细微净化者。即使很快明了，身体亦似被净化。于是城市居民便施舍布施。基瓦咖访谒世尊曰：“世尊，城中居民今日欲供养于您，勿错过乞食时刻。”大摩诃迦蓝那长老默想：“今日世尊何由首次受食？”继而思虑：“索那，贵族子，田地农夫幻持稀有乳香蜜之米粥，世尊可从中取食。”遂凭神通前往殿下，显现自我。取食于长老后，将优质食物献予世尊。见长老在，世尊说：“请享用吧，长老。”该长老便设宴，请长老用香气熏托席子，盛满饼饭献与世尊。长老取得后转赠世尊。
Rājāpi kho bimbisāro ‘‘ajja bhagavā kiṃ bhuñjissatī’’ti vihāraṃ āgantvā pavisamānova piṇḍapātagandhaṃ ghāyitvā bhuñjitukāmo ahosi . Bhagavato dvīsuyeva piṇḍapātesu bhājanagatesu devatā ojaṃ pakkhipiṃsu – yañca sujātā adāsi; yañca parinibbānakāle cundo kammāraputto; aññesu kabaḷe kabaḷe pakkhipiṃsu, tasmā bhagavā rañño icchaṃ jānitvā apakkhittojameva thokaṃ piṇḍapātaṃ rañño dāpesi. So paribhuñjitvā pucchi – ‘‘kiṃ bhante, uttarakuruto ābhataṃ bhojana’’nti? ‘‘Na mahārāja, uttarakuruto; apica kho taveva raṭṭhavāsino gahapatiputtassa bhojanaṃ eta’’nti vatvā soṇassa sampattiṃ ācikkhi. Taṃ sutvā rājā soṇaṃ daṭṭhukāmo hutvā cammakkhandhake vuttanayena asītiyā kulaputtasahassehi saddhiṃ soṇassa āgamanaṃ akāsi. Te bhagavato dhammadesanaṃ sutvā sotāpannā jātā. Soṇo pana pabbajitvā arahatte patiṭṭhito. Bhagavāpi etadatthameva rañño piṇḍapātaṃ dāpesi.
宾比萨拉王也曾说：“今世尊将食何物？”遂入舍时闻饭香而渴欲食。世尊所受之二种乞食食物间，天人赐予力量。一是由苏迦陀施舍之物，二是临终时，工匠之子准陀所献。其他时，虽偶有施舍，品质一般。世尊洞察王之意愿，便将不常之乞食食物授予王。王大欢喜，便以内衣断制细节，邀索那来见。众弟子共一千余人伴随索那来，听世尊法唱，成为初果弟子。索那随后出家，证得阿拉汉果。世尊亦以同样方式将乞食食物授于王。
Varayācanakathā求取妙衣之论
§337
337. Evaṃ katabhattakicce bhagavati atha kho jīvako komārabhacco taṃ siveyyakaṃ dussayugaṃ ādāya…pe… etadavoca. Atikkantavarāti ettha vinicchayo mahākhandhake vuttanayeneva veditabbo. Bhagavā bhante paṃsukūliko bhikkhusaṅgho cāti bhagavato hi buddhattaṃ pattato paṭṭhāya yāva idaṃ vatthaṃ, etthantare vīsati vassāni na koci gahapaticīvaraṃ sādiyi, sabbe paṃsukūlikāva ahesuṃ. Tenāyaṃ evamāha. Gahapaticīvaranti gahapatīhi dinnacīvaraṃ. Dhammiyā kathāyāti vatthadānānisaṃsapaṭisaṃyuttāya kathāya. Itarītarenāpīti appagghenapi mahagghenapi; yena kenacīti attho. Pāvāroti salomako kappāsādibhedo. Anujānāmi bhikkhave kojavanti ettha pakatikojavameva vaṭṭati, mahāpiṭṭhiyakojavaṃ na vaṭṭati. Mahāpiṭṭhiyakojavanti uṇṇāmayo pāvārasadiso kojavo.
如是做完托食工作后，基瓦咖少年即携带该Siveyyaka之劣质布衣而来……此即“大分律藏”中所阐明内容。此处梳理说明所谓“超越极限”，亦即分析依“大分律”记载而定。世尊者，乃披垢衣的比库僧团之所起。那布衣即是指由俗家商人施舍的衣物，与法相应赠予。所谓“他异即表别处”，含义指或用粗布，或用细布，乃由各异出处。所谓“涤净”即指以砻谷杵或棍棒击打布料使之洁净。吾闻授意比库：“诸比库当知此处有轻微污迹流传，然非致大损害之污迹。”何以故？所谓致大损害污迹者即指含油脂的污垢。
Kambalānujānanādikathā允许羊毛毯等之论
§338
338.Kāsirājāti kāsīnaṃ rājā; pasenadissa ekapitikabhātā esa. Aḍḍhakāsiyanti ettha kāsīti sahassaṃ vuccati taṃ agghanako kāsiyo . Ayaṃ pana pañcasatāni agghati, tasmā ‘‘aḍḍhakāsiyo’’ti vutto. Tenevāha – ‘‘upaḍḍhakāsīnaṃ khamamāna’’nti.
迦尸王者即迦尸国之君，此指巴谢那帝王族之一分支。所谓“八十迦尸”是指迦尸族千余人中的劣等部分，称为“贪婪迦尸”。而这其中贪婪者计有五百人，故称“半迦尸”。因此言其为“对半贪婪的迦尸”。
§339
339.Uccāvacānīti sundarāni ca asundarāni ca. Bhaṅgaṃ nāma khomādīhi pañcahi suttehi missetvā kataṃ; vākamayamevātipi vadanti.
上升语是指既美丽而又不美之语。破坏者乃指以石块等五种武器混合造成的破坏，但亦用以泛指语言上的破坏。
§340
340.Ekaṃyeva bhagavatā cīvaraṃ anuññātaṃ na dveti te kira itarītarena cīvarenāti etassa ‘‘gahapatikena vā paṃsukūlena vā’’ti evaṃ atthaṃ sallakkhiṃsu. Nāgamesunti yāva te susānato āgacchanti, tāva te na acchiṃsu; pakkamiṃsuyeva. Nākāmā bhāgaṃ dātunti na anicchāya dātuṃ; yadi pana icchanti, dātabbo. Āgamesunti upacāre acchiṃsu. Tenāha bhagavā āha – ‘‘anujānāmi bhikkhave āgamentānaṃ akāmā bhāgaṃ dātu’’nti. Yadi pana manussā ‘‘idhāgatā eva gaṇhantū’’ti denti, saññāṇaṃ vā katvā gacchanti ‘‘sampattā gaṇhantū’’ti sampattānaṃ sabbesampi pāpuṇanti. Sace chaḍḍetvā gatā, yena gahitaṃ, so eva sāmī. Sadisā susānaṃ okkamiṃsūti sabbe samaṃ okkamiṃsu; ekadisāya vā okkamiṃsūtipi attho. Te katikaṃ katvāti laddhaṃ paṃsukūlaṃ sabbe bhājetvā gaṇhissāmāti bahimeva katikaṃ katvā.
世尊仅一件衣服不允许重复使用。其他衣服则视情况可异或使用。由俗人或尘堆衣物得到的衣服，若迦尸修行者刚接近时尚未使用则是他们的衣服，如果已使用则非他们所有。若不愿分出衣物则无须给，愿意给者当给予。到来者待用后即成其用。对此，世尊说：『我知道修行人不愿给出的衣服。』若世间人说『同在此地的就拿取吧』，便便获此衣物。若放弃行去，衣物仍归采集者。众人同至清净场所，便是统一活动，也可分日期集中而行。因而，众人分切尘堆衣，彼此共享。
§342
342. Cīvarapaṭiggāhakanti yo gahapatikehi saṅghassa dīyamānaṃ cīvaraṃ gaṇhāti. Yo na chandāgatiṃ gaccheyyātiādīsu cīvarapaṭiggāhakesu pacchā āgatānampi attano ñātakādīnaṃ paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ekaccasmiṃ pemaṃ dassetvā gaṇhanto vā lobhapakatikatāya attano pariṇāmento vā chandāgatiṃ gacchati nāma. Paṭhamataraṃ āgatassāpi kodhavasena pacchā gaṇhanto vā duggatamanussesu avamaññaṃ katvā gaṇhanto vā ‘‘kiṃ vo ghare ṭhapanokāso natthi, tumhākaṃ santakaṃ gahetvā gacchathā’’ti evaṃ saṅghassa lābhantarāyaṃ karonto vā dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana muṭṭhassati asampajāno, ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Pacchā āgatānampi issarānampi bhayena paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ‘‘cīvarapaṭiggāhakaṭṭhānaṃ nāmetaṃ bhāriya’’nti santasanto vā bhayāgatiṃ gacchati nāma. ‘‘Mayā idañcidañca gahitaṃ, idañciṃdañca na gahita’’nti evaṃ jānanto gahitāgahitaṃ jānāti nāma. Tasmā yo na chandāgatiādivasena gacchati, ñātakaaññātakaaḍḍhaduggatesu visesaṃ akatvā āgatapaapāṭiyā gaṇhāti, sīlācārapaṭipattiyutto hoti, satimā medhāvī bahussuto, sakkoti dāyakānaṃ vissaṭṭhavācāya parimaṇḍalehi padabyañjanehi anumodanaṃ karonto pasādaṃ janetuṃ, evarūpo sammannitabbo.
受衣者是由俗家人奉给僧团领取衣物者。若随意前往领取衣服者，后入者中有时为情爱或贪婪而先收取，或因愤怒而责难后入者，乃是恶行为。若愚昧无知者不及时觉察，则称为愚痴行为。有时，即使恐惧支配了先来者或管理者，知晓已取与未取也了然于心。由是，以正当情愿心前往领取之人，即使配偶间亲属关系、善恶交织的恶劣境况，都视同清净持戒者，具足正念智慧，能以诚信之词和礼仪为施者获向上之欣喜安乐，理应如此受尊敬。
Evañca pana bhikkhave sammannitabboti ettha pana etāya yathāvuttāya kammavācāyapi apalokanenāpi antovihāre sabbasaṅghamajjhepi khaṇḍasīmāyapi sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ sammatena ca vihārapaccante vā padhānaghare vā na acchitabbaṃ. Yattha pana āgatāgatā manussā sukhaṃ passanti, tādise dhuravihāraṭṭhāne bījaniṃ passe ṭhapetvā sunivatthena supārutena nisīditabbanti.
由此，诸比库应当尊重他人，无论于言语行为，亦应正当审视内外方寸及会所边界以示恭敬。这种尊重行为在同修居所内及近邻住所亦不宜忽略。凡在人群中见到苦乐无常者，应建立庄严恭敬之地，席地铺垫好席，专心坐卧安稳恭敬之。
Tattheva ujjhitvāti ‘‘paṭiggahaṇameva amhākaṃ bhāro’’ti vatvā gahitaṭṭhāneyeva chaḍḍetvā gacchanti. Cīvaranidahakanti cīvarapaṭisāmakaṃ. Yo na chandāgatiṃ gaccheyyātiādīsu cettha ito parañca sabbattha vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Sammutivinicchayopi kathitānusāreneva jānitabbo.
于该处，因持物为我负担，故将衣物于原地放下而去。衣物放置处即为衣物安置场。命令“不可随意取衣”等语，于此处及他处各处皆有教示，须一一辨明，亦应依公认的决定进行分辨和执行。
Bhaṇḍāgārasammutiādikathā库房之同意等之论
§343
343.Vihāraṃvātiādīsu yo ārāmamajjhe ārāmikasāmaṇerādīhi avivitto sabbesaṃ samosaraṇaṭṭhāne vihāro vā aḍḍhayogo vā hoti, so sammannitabbo. Paccantasenāsanaṃ pana na sammannitabbaṃ. Idaṃ pana bhaṇḍāgāraṃ khaṇḍasīmaṃ gantvā khaṇḍasīmāya nisinnehi sammannituṃ na vaṭṭati, vihāramajjheyeva sammannitabbaṃ.
所谓住所，即指诸如住房等场所，若有人居于僧舍中心，且未与住所内诸如修行沙玛内拉等他人分居，而是共处同一可分守之处，无论是住房还是结集处者，此人应当受到尊重。但位于住所背侧的座位，则不应予以尊重。巴藏库房的边界，进入边界内坐下时不宜尊重，必须在住所中心处予以尊重。
Guttāguttañca jāneyyāti ettha yassa tāva chadanādīsu koci doso natthi, taṃ guttaṃ. Yassa pana chadanatiṇaṃ vā chadaniṭṭhakā vā yattha katthaci patitā, yena ovassati vā, mūsikādīnaṃ vā paveso hoti, bhittiādīsu vā katthaci chiddaṃ hoti, upacikā vā uṭṭhahanti, taṃ sabbaṃ aguttaṃ nāma. Taṃ sallakkhetvā paṭisaṅkharitabbaṃ. Sītasamaye dvārañca vātapānañca supihitaṃ kātabbaṃ, sītena hi cīvarāni kaṇṇakitāni honti. Uṇhasamaye antarantarā vātappavesanatthaṃ vivaritabbaṃ. Evaṃ karonto hi guttāguttaṃ jānāti nāma.
应当明辨『有盖与无盖』的区别。所谓『有盖』，指至今未见任何损坏之处的屋顶等物。所谓『无盖』，指屋顶部分或全部倒塌，有破洞漏风，有老鼠等害兽出入，或者墙壁等处有所破损，有人刻意打开等情形。此类皆称为『无盖』，必须加以标记并回避。寒冷时门窗需妥为关闭遮挡，因寒冷时衣物或帕子会破损。炎热时须间断开放门窗以通风。因此辨别盖屋时，如此为义。
Imehi pana cīvarapaṭiggāhakādīhi tīhipi attano vattaṃ jānitabbaṃ. Tattha cīvarapaṭiggāhakena tāva yaṃ yaṃ manussā ‘‘kālacīvara’’nti vā ‘‘akālacīvara’’nti vā ‘‘accekacīvara’’nti vā ‘‘vassikasāṭika’’nti vā ‘‘nisīdana’’nti vā ‘‘paccattharaṇa’’nti vā ‘‘mukhapuñchanacoḷa’’nti vā denti, taṃ sabbaṃ ekarāsiṃ katvā missetvā na gaṇhitabbaṃ, visuṃ visuṃ katvāva gaṇhitvā cīvaranidahakassa tatheva ācikkhitvā dātabbaṃ. Cīvaranidahakenāpi bhaṇḍāgārikassa dadamānena idaṃ kālacīvaraṃ…pe… idaṃ mukhapuñchanacoḷanti ācikkhitvāva dātabbaṃ. Bhaṇḍāgārikenāpi tatheva visuṃ visuṃ viya saññāṇaṃ katvā ṭhapetabbaṃ. Tato saṅghena ‘‘kālacīvaraṃ āharā’’ti vutte kālacīvarameva dātabbaṃ…pe… mukhapuñchanacoḷakaṃ āharāti vutte tadeva dātabbaṃ.
对此，持衣收受人等三者必须知晓自身职责。收衣人听闻世间人称此为‘时令衣’、‘非时令衣’、‘特异衣’、‘雨衣’、‘座席’、‘背靠’、‘护肩’等名称，须将这些称谓综合归一，不可逐一计数，而应分门别类之后计数，并且需向衣物管理员如实陈述后方可赠与。衣物管理员收受供养时，须按照上述方法分别整理，递交给巴藏库房管理员。库房管理员同样应将其分别清点，安置妥当。随后僧团若说‘请拿时令衣’时，仅可给予此种衣物；如说‘请拿护肩’亦如是。必须依言而行，方得赠与。
Iti bhagavatā cīvarapaṭiggāhako anuññāto, cīvaranidahako anuññāto, bhaṇḍāgāraṃ anuññātaṃ, bhaṇḍāgāriko anuññāto, na bāhulikatāya na asantuṭṭhiyā; apica kho saṅghassānuggahāya. Sace hi āhaṭāhaṭaṃ gahetvā bhikkhū bhājeyyuṃ, neva āhaṭaṃ na anāhaṭaṃ na dinnaṃ nādinnaṃ na laddhaṃ nāladdhaṃ jāneyyuṃ, āhaṭāhaṭaṃ therāsane vā dadeyyuṃ, khaṇḍākhaṇḍaṃ vā chinditvā gaṇheyyuṃ; evaṃ sati ayuttaparibhogo ca hoti, na ca sabbesaṃ saṅgaho kato hoti. Bhaṇḍāgāre pana cīvaraṃ ṭhapetvā ussannakāle ekekassa bhikkhuno ticīvaraṃ vā dve dve vā ekekaṃ vā cīvaraṃ dassanti, laddhāladdhaṃ jānissanti, aladdhabhāvaṃ ñatvā saṅgahaṃ kātuṃ maññissantīti.
如此，世尊所教的收衣人、衣物管理员、巴藏库房及其管理员，均是被许可的，不由繁复或不悦而行，乃是为僧团利益。如果强行取用或者分开给予僧人衣物，却不知道所取衣物是赠衣、非赠衣、已得、未得，随意分割，便生混乱，不得全部收纳。巴藏库房放置衣物时，在干燥之季节，每个比库三件或两件或一件衣服清楚展示，能够知晓所得与所缺，便于整合管理。
Na bhikkhave bhaṇḍāgāriko vuṭṭhāpetabboti ettha aññepi avuṭṭhāpanīyā jānitabbā. Cattāro hi na vuṭṭhāpetabbā – vuḍḍhataro , bhaṇḍāgāriko, gilāno, saṅghato laddhasenāsanoti. Tattha vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya navakatarena na vuṭṭhāpetabbo, bhaṇḍāgāriko saṅghena sammannitvā bhaṇḍāgārassa dinnatāya, gilāno attano gilānatāya, saṅgho pana bahussutassa uddesaparipucchādīhi bahupakārassa bhāranitthārakassa phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā deti, tasmā so upakāratāya ca saṅghato laddhatāya ca na vuṭṭhāpetabboti.
云何库房管理员不必起身，此处应知还有其他不宜起身者。共有四种不得起立者——年老者、库房管理员、生病者、僧团的既定座位持有者。年长者因年大而不宜起立，库房管理员因僧团认可及其赠与身份不宜起立，病者因体弱不用起立，僧团为常习者、教学者及多方面负担者，供给安适住所故亦不应起立。出于便利和僧团保护，故这些人不必起立。
Ussannaṃhotīti bahu rāsikataṃ hoti, bhaṇḍāgāraṃ na gaṇhāti. Sammukhībhūtenāti antoupacārasīmāyaṃ ṭhitena. Bhājetunti kālaṃ ghosetvā paṭipāṭiyā bhājetuṃ. Kolāhalaṃ akāsīti ‘‘amhākaṃ ācariyassa detha, upajjhāyassa dethā’’ti evaṃ mahāsaddaṃ akāsi. Cīvarabhājanakaṅgesu sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ apāpuṇantampi mahagghaṃ cīvaraṃ dento chandāgatiṃ gacchati nāma. Aññesaṃ vuḍḍhatarānaṃ pāpuṇantampi mahagghaṃ cīvaraṃ adatvā appagghaṃ dento dosāgatiṃ gacchati nāma. Mohamūḷho cīvaradānavattaṃ ajānanto mohāgatiṃ gacchati nāma. Mukharānaṃ navakānampi bhayena apāpuṇantameva mahagghaṃ cīvaraṃ dento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo evaṃ na gacchati, sabbesaṃ tulābhūto pamāṇabhūto majjhatto hoti, so sammannitabbo. Bhājitābhājitanti ‘‘ettakāni vatthāni bhājitāni, ettakāni abhājitānī’’ti jānanto ‘‘bhājitābhājitañca jāneyyā’’ti vuccati.
所谓干燥，即因时间久远不适宜取用库房中的衣物。所谓现前，即指位于边界以内之住所。所谓分配，是指按照时节把衣服依次发放。有人大声呼喊吵闹，令师长、教务不堪其扰。分配衣物有资格的大会子弟，因得到衣物皆生欢喜。反之不给年长者衣服，致使其不悦，反生怨恨。无知愚痴者，不了解布施衣物的规矩，致使生起愚痴恶果。新入僧团者，因惧怕得不到大会赐予的衣物，而生恐怖。所以行此不为者，在诸事中均衡稳重、不偏不倚，居于正中，此人应受尊敬。所谓分与不分，须明了‘这些是已分的衣物，那些是未分的’，若明了此义，谓之“须认识分与不分”。
Uccinitvāti ‘‘idaṃ thūlaṃ, idaṃ saṇhaṃ, idaṃ ghanaṃ, idaṃ tanukaṃ, idaṃ paribhuttaṃ, idaṃ aparibhuttaṃ, idaṃ dīghato ettakaṃ puthulato ettaka’’nti evaṃ vatthāni vicinitvā. Tulayitvāti ‘‘idaṃ ettakaṃ agghati, idaṃ ettaka’’nti evaṃ agghaparicchedaṃ katvā. Vaṇṇāvaṇṇaṃ katvāti sace sabbesaṃ ekekameva dasagghanakaṃ pāpuṇāti, iccetaṃ kusalaṃ; no ce pāpuṇāti, yaṃ nava vā aṭṭha vā agghati, taṃ aññena ekaagghanakena ca dviagghanakena ca saddhiṃ bandhitvā etena upāyena same paṭivīse ṭhapetvāti attho. Bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ bandhitvāti sace ekekassa diyamāne divaso nappahoti, dasa dasa bhikkhū gaṇetvā dasa dasa cīvarapaṭivīse ekavaggaṃ bandhitvā ekaṃ bhaṇḍikaṃ katvā evaṃ cīvarapaṭivīsaṃ ṭhapetuṃ anujānāmīti attho. Evaṃ ṭhapitesu cīvarapaṭivīsesu kuso pātetabbo. Tehipi bhikkhūhi puna kusapātaṃ katvā bhājetabbaṃ.
「上升」者谓「此为厚重，此为坚硬，此为浓密，此为纤细，此为磨损，此为未磨损，此为长的，此为短的」等如是细分各类布料。所谓「称量」者谓「此为短布，此为长布」等如是划分织物区段。若论「分别量度」者，假令每件布重均达十两，则此为善；若不达，即便有九两或八两，应以另一件一两或两两相加，以此方法确保布料重量均等。比库们以人数合计称分为组，谓若单人供养一天，分量不足时，十人合计十件布，分作一组供养一个器皿，此法乃同等分配布料。如此分配的供养布须清洁，亦应由比库们共同清洁、分拆。
Sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsanti ettha ye sāmaṇerā attissarā bhikkhusaṅghassa kattabbakammaṃ na karonti, uddesaparipucchāsu yuttā ācariyupajjhāyānaṃyeva vattapaṭipattiṃ karonti, aññesaṃ na karonti, etesaṃyeva upaḍḍhabhāgo dātabbo. Ye pana purebhattañca pacchābhattañca bhikkhusaṅghasseva kattabbakiccaṃ karonti, tesaṃ samako dātabbo. Idañca piṭṭhisamaye uppannena bhaṇḍāgāre ṭhapitena akālacīvareneva kathitaṃ. Kālacīvaraṃ pana samakameva dātabbaṃ. Tatruppādavassāvāsikaṃ sammuñjanībandhanādi saṅghassa phātikammaṃ katvā gahetabbaṃ. Etañhettha sabbesaṃ vattaṃ. Bhaṇḍāgārikacīvarepi sace sāmaṇerā āgantvā ‘‘bhante mayaṃ yāguṃ pacāma, bhattaṃ pacāma, khajjakaṃ pacāma, appaharitakaṃ karoma, dantakaṭṭhaṃ āharāma, raṅgachalliṃ kappiyaṃ katvā dema, kiṃ amhehi na kataṃ nāmā’’ti ukkuṭṭhiṃ karonti, samabhāgova dātabbo. Etaṃ ye ca virajjhitvā karonti, yesañca karaṇabhāvo na paññāyati, te sandhāya vuttaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘sace sāmaṇerā ‘kasmā mayaṃ bhante saṅghakammaṃ na karoma, karissāmā’ti yācanti, samapaṭivīso dātabbo’’ti vuttaṃ.
沙玛内拉的伙食供应此处称为「铺设器皿」，指那些不懈履行比库团应尽职责的沙玛内拉们所为，他们专事行持导师和教团的辅助作业，而不干涉他事，应予供养。若有人前后饭皆替比库团办理其职事，应予均等供应。此乃在供养时，由保管器皿者用时令布单独供给。季节性布亦当均等给予。如遇雨季聚落期间发生教团破裂之事，亦要接纳和承担。若沙玛内拉到寺院衣食处，询问「尊者，我们可否烹煮、烹调粥米、准备饭食、处理废弃品、取木柴做炊具、制作染布服装并赠予？」若有请求，应平等供应。对于那些因修习断欲而自净者，以及行动能力不健全者，应特别照顾。又据俱论记载，如有沙玛内拉请求废止其教团职责，须予均等供养。
Uttaritukāmoti nadiṃ vā kantāraṃ vā uttaritukāmo; satthaṃ labhitvā disā pakkamitukāmoti attho. Sakaṃ bhāgaṃ dātunti idaṃ bhaṇḍāgārato cīvarāni nīharitvā puñje kate ghaṇṭiyā pahaṭāya bhikkhusaṅghe sannipatite satthaṃ labhitvā gantukāmo ‘‘satthato mā parihāyī’’ti etamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Tasmā anīhatesu vā cīvaresu appahaṭāya vā ghaṇṭiyā asannipatite vā saṅghe dātuṃ na vaṭṭati. Cīvaresu pana nīhatesu ghaṇṭiṃ paharitvā bhikkhusaṅghe sannipatite cīvarabhājakena ‘‘imassa bhikkhuno koṭṭhāsena ettakena bhavitabba’’nti takketvā nayaggāhena cīvaraṃ dātabbaṃ. Tulāya tulitamiva hi samasamaṃ dātuṃ na sakkā, tasmā ūnaṃ vā hotu adhikaṃ vā, evaṃ takkena nayena dinnaṃ sudinnaṃ. Neva ūnakaṃ puna dātabbaṃ, nātirittaṃ paṭiggaṇhitabbanti.
所谓「向上取」者，指河流或林野的取用，亦即供养之意。于供养所，食物和衣物必须集中，按需计量后供应。供养时若有人愿意「自觉守护佛法不遗弃之」意愿，应尊重此意。故不应私自从尚未用过的衣物中取出少量或过多，乱分乱取。对未使用的衣料，以量匙衡量后，再由供养者明确告知应取多少，用秤称量。不能分别多寡，应按量匙规矩供给，既不可不足，亦不可过量。
Atirekabhāgenāti dasa bhikkhū honti, sāṭakāpi daseva, tesu eko dvādasa agghati, sesā dasagghanakā. Sabbesu dasagghanakavasena kuse pātite yassa bhikkhuno dvādasagghanako kuso pātito, so ‘‘ettakena mama cīvaraṃ pahotī’’ti tena atirekabhāgena gantukāmo hoti. Bhikkhū ‘‘atirekaṃ āvuso saṅghassa santaka’’nti vadanti, taṃ sutvā bhagavā ‘‘saṅghike ca gaṇasantake ca appakaṃ nāma natthi, sabbattha saṃyamo kātabbo, gaṇhantenāpi kukkuccāyitabba’’nti dassetuṃ ‘‘anujānāmi bhikkhave anukkhepe dinne’’ti āha. Tattha anukkhepo nāma yaṃkiñci anukkhipitabbaṃ anuppadātabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ; yattakaṃ tassa paṭivīse adhikaṃ, tattake agghanake yasmiṃ kismiñci kappiyabhaṇḍe dinneti attho.
所谓「额外部分」是指十人组成的供奉组中，有一位的布料称为十二两，其他九位均为十两。若在整体均等供养中，有一位布料品质或重量超过标准，此即为额外部分。比库们称其为「教团的累赘」。佛陀听闻后教导诸比库：「教团及其成员中不存在真正的累赘，应在一切情况下保持节制，给予时应避免烦恼不满。」佛陀又说：「所谓节制即是凡事均衡，适当分配，不应过度浪费或贪取。若某方超出其供养量，此为额外，应由其他方法调节。」
Vikalake tosetvāti ettha cīvaravikalakaṃ puggalavikalakanti dve vikalakā. Cīvaravikalakaṃ nāma sabbesaṃ pañca pañca vatthāni pattāni, sesānipi atthi, ekekaṃ pana na pāpuṇāti, chinditvā dātabbāni. Chindantehi ca aḍḍhamaṇḍalādīnaṃ vā upāhanatthavikādīnaṃ vā pahonakāni khaṇḍāni katvā dātabbāni, heṭṭhimaparicchedena caturaṅgulavitthārampi anuvātappahonakāyāmaṃ khaṇḍaṃ katvā dātuṃ vaṭṭati, aparibhogaṃ pana na kātabbanti evamettha cīvarassa appahonakabhāvo cīvaravikalakaṃ. Chinditvā dinne pana taṃ tositaṃ hoti, atha kusapāto kātabbo. Sacepi ekassa bhikkhuno koṭṭhāse ekaṃ vā dve vā vatthāni nappahonti, tattha aññaṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ṭhapetvā yo tena tussati, tassa taṃ bhāgaṃ datvā pacchā kusapāto kātabbo. Idampi cīvaravikalakanti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
所谓「衣物破损」是指两种破损状态：一为衣片碎裂，二为个人破损。衣片破损者，指所有五块布片中的任意几片未能完整保留，须剪裁后供养。剪裁时应将破布或补缀布块等废弃物剪除，只留下四指宽合适供养之布片部分，不许多留以防滥用，此为衣片破损。剪完后虽不完整，但仍视为布料。若某比库供养服中某片布料不足一片，可由另一沙玛内置入替代品调剂，供养该布料所属沙玛内后，应当清洁处分。
Puggalavikalakaṃ nāma dasa dasa bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ karontānaṃ eko vaggo na pūrati, aṭṭha vā nava vā honti, tesaṃ aṭṭha vā nava vā koṭṭhāsā ‘‘tumhe ime gahetvā visuṃ bhājethā’’ti dātabbā. Evamayaṃ puggalānaṃ appahonakabhāvo puggalavikalakaṃ. Visuṃ dinne pana taṃ tositaṃ hoti, evaṃ tosetvā kusapāto kātabboti. Atha vā vikalake tosetvāti yo cīvaravibhāgo ūnako, taṃ aññena parikkhārena samaṃ katvā kusapāto kātabbo.
所谓「个人破损」指十位比库合计组成一组供养时，某一组未能凑满整组（如仅八或九人），这时应劝请尚缺人员前来共享。此种合作供养中部分布料短缺即为个人破损。供养后成员乐意接受这种状态，以此欢喜，随之应行清洁和分拆。所谓「破损时乐于接受」还指衣料划分不及标准重量时以其他补充等方法补足，但不能过少或过多使用，应适度收受。
Cīvararajanakathā衣染色之论
§344
344.Chakaṇenāti gomayena. Paṇḍumattikāyāti tambamattikāya. Mūlarajanādīsu haliddiṃ ṭhapetvā sabbaṃ mūlarajanaṃ vaṭṭati. Mañjiṭṭhiñca tuṅgahārañca ṭhapetvā sabbaṃ khandharajanaṃ vaṭṭati. Tuṅgahāro nāma eko sakaṇṭakarukkho, tassa haritālavaṇṇaṃ khandharajanaṃ hoti. Loddañca kaṇḍulañca ṭhapetvā sabbaṃ tacarajanaṃ vaṭṭati. Allipattaṃ nīlipattañca ṭhapetvā sabbaṃ pattarajanaṃ vaṭṭati. Gihiparibhuttaṃ pana allipattena ekavāraṃ rajituṃ vaṭṭati. Kiṃsukapupphañca kusumbhapupphañca ṭhapetvā sabbaṃ puppharajanaṃ vaṭṭati. Phalarajane pana na kiñci na vaṭṭati.
344.所谓用牛奶制成的称为奶酪。青色土块者，谓湿润的泥土。用矿物色料如根黄等涂抹，则统称为根颜料。涂抹胭脂和指甲粉后，统称为胭脂颜料。所谓指甲粉，是某种针叶木，其叶呈青绿色，就是胭脂颜料。涂抹水稻壳和谷壳后，统称为壳颜料。涂抹灰青色和蓝色叶子后，统称为叶颜料。家住者若用灰青色单次涂抹，亦能成为红色。涂抹棘花和菊花，统称为花颜料。但果实颜料则无任何涂抹。
Sītudakāti apakkarajanaṃ vuccati. Uttarāḷumpanti vaṭṭādhārakaṃ, rajanakumbhiyā majjhe ṭhapetvā taṃ ādhārakaṃ parikkhipitvā rajanaṃ pakkhipituṃ anujānāmīti attho. Evañhi kate rajanaṃ na uttarati. Udake vā nakhapiṭṭhikāya vāti sace paripakkaṃ hoti, udakapātiyā dinno thevo sahasā na visarati, nakhapiṭṭhiyampi avisaranto tiṭṭhati. Rajanuḷuṅkanti rajanauḷuṅkaṃ. Daṇḍakathālakanti tameva sadaṇḍakaṃ. Rajanakolambanti rajanakuṇḍaṃ. Omaddantīti sammaddanti. Na ca acchinne theve pakkamitunti yāva rajanabindu gaḷitaṃ na chijjati, tāva na aññatra gantabbaṃ. Patthinnanti atirajitattā thaddhaṃ. Udake osāretunti udake pakkhipitvā ṭhapetuṃ. Rajane pana nikkhante taṃ udakaṃ chaḍḍetvā cīvaraṃ madditabbaṃ. Dantakāsāvānīti ekaṃ vā dve vā vāre rajitvā dantavaṇṇāni dhārenti.
所谓冷水颜料，又称为去除颜料。其义是：颜料器之顶端，被湿泥覆盖，置于红罐中央，此湿泥作为支撑包围颜料，盖颜料于其上。如此所谓颜料，并不往上淌流。若水顶露出指甲盖，则视为成熟，水皿（颜料器）分给诸天后迅速不散，指甲盖亦能保持不脱落。所谓“颜料钩”，指颜料刮枿。所谓“斫杖林”，即手杖。所谓颜料盆，即颜料水池。所谓“磨牙”，即正确修正。并非诸天截断时停止行动，颜料珠凝结未散之前，不得前往他处。所谓附物，指过度涂抹；所谓“引至水中”，即指涂抹颜料后需放入水中凝固。颜料涂抹完毕后需舍弃水，洗涤袈裟衣物。所谓“牙鞣”，指仅偶尔涂抹一两次，维持牙色者。
Chinnakacīvarānujānanakathā允许破损衣之论
§345
345.Acchibaddhanti caturassakedārakabaddhaṃ. Pāḷibaddhanti āyāmato ca vitthārato ca dīghamariyādabaddhaṃ. Mariyādabaddhanti antarantarā rassamariyādabaddhaṃ. Siṅghāṭakabaddhanti mariyādāya mariyādaṃ vinivijjhitvā gataṭṭhāne siṅghāṭakabaddhaṃ; catukkasaṇṭhānanti attho. Saṃvidahitunti kātuṃ. Ussahasi tvaṃ ānandāti sakkosi tvaṃ ānanda. Ussahāmi bhagavāti tumhehi dinnanayena sakkomīti dasseti. Yatra hi nāmāti yo nāma. Kusimpi nāmātiādīsu kusīti āyāmato ca vitthārato ca anuvātādīnaṃ dīghapattānametaṃ adhivacanaṃ. Aḍḍhakusīti antarantarā rassapattānaṃ nāmaṃ. Maṇḍalanti pañcakhaṇḍikacīvarassa ekekasmiṃ khaṇḍe mahāmaṇḍalaṃ. Aḍḍhamaṇḍalanti khuddakamaṇḍalaṃ. Vivaṭṭanti maṇḍalañca aḍḍhamaṇḍalañca ekato katvā sibbitaṃ majjhimakhaṇḍaṃ.
345.所谓缠绕紧束，指用四色丝线结与染色。所谓细长缠绕，指用长丝线环绕。所谓环绕缠绕，即间断性滚动着缠绕。所谓皮袍缠绕，是指以环绕隔断缠绕法结成皮袍。所谓四重锁定，即指四重部分。所谓“使运作”，即“制作”的意思。“你欢喜工作”，是“你乐于工作”；“我努力，世尊”，意即用此奉献被赋予的能力。所谓“哪里名为……”，指名词用法。“长丝”，指绵延而展开的长布，是对长布的别称。“半细”，指间断的细绢卷。所谓“义区”，即五块布的各个大部分称为“大圆圈”；小圆圈称为“小圆圈”；将大圆与小圆合成的，在中间位置被称为折叠处。
Anuvivaṭṭanti tassa ubhosu passesu dve khaṇḍāni. Gīveyyakanti gīvāveṭhanaṭṭhāne daḷhīkaraṇatthaṃ aññaṃ suttasaṃsibbitaṃ āgantukapattaṃ. Jaṅgheyyakanti jaṅghapāpuṇanaṭṭhāne tatheva saṃsibbitaṃ pattaṃ. Gīvaṭṭhāne ca jaṅghaṭṭhāne ca pattānamevetaṃ nāmantipi vadanti. Bāhantanti anuvivaṭṭānaṃ bahi ekekaṃ khaṇḍaṃ. Iti pañcakhaṇḍikacīvarenetaṃ vicāritanti. Atha vā anuvivaṭṭanti vivaṭṭassa ekapassato dvinnaṃ ekapassato dvinnanti catunnampi khaṇḍānametaṃ nāmaṃ. Bāhantanti suppamāṇaṃ cīvaraṃ pārupantena saṃharitvā bāhāya upari ṭhapitā ubho antā bahimukhā tiṭṭhanti, tesaṃ etaṃ nāmaṃ. Ayameva hi nayo mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttoti.
所谓重叠，是指在两层布面上出现的两个部分。所谓“膝部垫块”，是为巩固膝盖部位而加的别的仅插入性的布片。所谓“小腿垫块”，同样是在小腿处缝制的布片。膝部与小腿的布片名称相同。所谓“膨出”，是指围绕重叠布片外侧每一部分。由此可见，五块布袍的结构即是如此。其次所谓重叠，是从展开布的一面看到的时，有一面为二，有一面为二，即合计四块部分的名称。所谓外立，指的是卷好的袈裟布从旁侧拉起置于外侧，上下两面均朝外，这叫作此名称。此乃该伟大注疏所述之义。
Ticīvarānujānanakathā开许三衣事
§346
346.Cīvarehiubbhaṇḍiketi cīvarehi ubbhaṇḍe kate; yathā ukkhittabhaṇḍā honti evaṃ kate; ukkhittabhaṇḍikabhāvaṃ āpāditeti attho. Cīvarabhisinti ettha bhisīti dve tīṇi ekato katvā bhisisaṅkhepena saṃharitacīvarāni vuttāni. Te kira bhikkhū ‘‘dakkhiṇāgirito bhagavā lahuṃ paṭinivattissatī’’ti tattha gacchantā jīvakavatthusmiṃ laddhacīvarāni ṭhapetvā agamaṃsu. Idāni pana cirena āgamissatīti maññamānā ādāya pakkamiṃsu. Antaraṭṭhakāsūti māghassa ca phagguṇassa ca antarā aṭṭhasu. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosīti bhagavato sītaṃ nāhosi. Etadahosi yepi kho te kulaputtāti na bhagavā ajjhokāse anisīditvā etamatthaṃ na jānāti, mahājanasaññāpanatthaṃ pana evamakāsi. Sītālukāti sītapakatikā; ye pakatiyāva sītena kilamanti. Diguṇaṃ saṅghāṭinti dupaṭṭaṃ saṅghāṭiṃ. Ekacciyanti ekapaṭṭaṃ. Iti ‘‘bhagavā attanā catūhi cīvarehi yāpeti, amhākaṃ pana ticīvaraṃ anujānātī’’ti vacanassa okāsaṃ upacchindituṃ diguṇaṃ saṅghāṭiṃ anujānāti, ekaccike itare. Evañhi nesaṃ cattāri bhavissantīti.
346.所谓布袍料布，是对布袍材料的论述。比如分割布段为多个小块。所谓分割料布，是指将分割后的布料分几个部分。所谓“料布刺”，在此为由两三块以缝合成的多块合成布袍。僧伽众认为“南方有风，世尊必返回轻柔衣袍”，于是在去往基瓦家的路上置放他们的布袍，被认为是长久居留之意，于是便带着它们出发。所谓“十四个月”，即摩诃月与婆拘月合计十四。世尊不过是衣袍寒凉，而非世尊为寒凉。这是因为那些家子等，不知道世尊此事，未见到佛所穿衣物，乃是大众的谣传。所谓冷色料布，是指由冷色调纱线织造的。所谓“双层袈裟”，是指布袍从四布中合成的一种；所谓“单层袈裟”，即单片布袍。有言：“世尊自行用四片布袍修护躯体，而对我们三片袈裟并不赞同”，这应是对种种袈裟样式的认可。由此得见他们中有四种类别的袈裟。
Atirekacīvarādikathā额外衣等事
§348
348.Aggaḷaṃ acchupeyyanti chiddaṭṭhāne pilotikakhaṇḍaṃ laggāpeyyaṃ. Ahatakappānanti ekavāraṃ dhotānaṃ. Utuddhaṭānanti ututo dīghakālato uddhaṭānaṃ hatavatthakānaṃ, pilotikānanti vuttaṃ hoti. Pāpaṇiketi antarāpaṇato patitapilotikacīvare. Ussāho karaṇīyoti pariyesanā kātabbā. Paricchedo panettha natthi, paṭṭasatampi vaṭṭati. Sabbamidaṃ sādiyantassa bhikkhuno vasena vuttaṃ. Aggaḷaṃ tunnanti ettha uddharitvā allīyāpanakhaṇḍaṃ aggaḷaṃ, suttena saṃsibbitaṃ tunnaṃ; vaṭṭetvā karaṇaṃ ovaṭṭikaṃ. Kaṇḍusakaṃ vuccati muddikā. Daḷhīkammanti anuddharitvāva upassayaṃ katvā allīyāpanakaṃ vatthakhaṇḍaṃ.
348.所谓束缚，指在断裂处将破损布块补贴固定。所谓一次洗涤，指洗净布袍一次。所谓出针，指经长时间拉伸后的针孔破裂。所谓缝线破损，是指针线断裂。所谓恶劣，指因从里侧孔洞导致的补绣布袍。所谓应努力，指应当对此努力探讨。此处无分段，借助篾片包裹。以上种种均为适宜护僧修行比库所穿衣服。所谓“束缚”，是指将裂口处补强，铺置断裂布块，以续衣物功能。
§349-351
349-351. Visākhāvatthu uttānatthaṃ. Tato paraṃ pubbe vinicchitameva. Sovaggikanti saggappattahetukaṃ. Tenevāha ‘‘sovaggika’’nti . Sokaṃ apanetīti sokanudaṃ. Anāmayāti arogā. Saggamhi kāyamhīti saggopapannā.
349-351. 关于维萨迦处，论其高升意趣。此前所论亦复如是。所谓善趣者，为生天之因缘。为此故称其为「善趣者」。所谓不生忧苦者，即谓无忧烦。所谓无病，即谓健康。所谓于天中身者，指得生天的身体。
§353
353.Puthujjanā kāmesu vītarāgāti jhānalābhino.
353. 凡夫于欲乐无染爱者，是指禅定的所得。
§356
356.Sandiṭṭhoti diṭṭhamattakamitto. Sambhattoti ekasambhogo daḷhamitto. Ālapitoti ‘‘mama santakaṃ yaṃ iccheyyāsi, taṃ gaṇhāhī’’ti evaṃ vutto. Etesu tīsu aññataranāmena saddhiṃ jīvati, gahite attamano hotīti imehi gahitavissāso ruhati.
356. 所谓亲见者，指仅以目见为求。所谓熟识者，是指牢固的朋友相会。所谓劝说者，是指「你若心喜所欲者，便可取之」之教诲。此三者中，有些以某一名称相互共处，从而彼此亲密交结，信赖依存，此种相互依赖即为共结交情。
Pacchimavikappanupagacīvarādikathā最小可净施衣等事
§359
359.Paṃsukūlakatoti katapaṃsukūlo. Garuko hotīti jiṇṇajiṇṇaṭṭhāne aggaḷāropanena garuko hoti. Suttalūkhaṃ kātunti sutteneva aggaḷaṃ kātunti attho. Vikaṇṇo hotīti suttaṃ acchetvā acchetvā sibbantānaṃ eko saṅghāṭikoṇo dīgho hoti. Vikaṇṇaṃ uddharitunti dīghakoṇaṃ chindituṃ. Okiriyantīti chinnakoṇato gaḷanti. Anuvātaṃ paribhaṇḍanti anuvātañceva paribhaṇḍañca. Pattā lujjantīti mahantesu pattamukhesu dinnāni suttāni gaḷanti, tato pattā lujjanti. Aṭṭhapadakaṃ kātunti aṭṭhapadakacchannena pattamukhaṃ sibbituṃ.
359. 所谓尘堆衣，是指某种尘织而成的衣服。所谓沉重，是因由陈旧破烂衣料上加钉片而致沉重。所谓毛状，是指以线头之类制造钉片之意。所谓开裂，是指线头断裂聚合，各钉片角长成锋锐尖角。所谓拔除开裂，是指将长角剪断。所谓砍断，是指从断角处砍断。叶脉是其支持物，断叶脉则整体断裂。所谓叶脉断落，是指在大叶簇的叶脉边缘处，茎片折断而叶脉随之断裂。所谓八脚编织，是以八条腿作织物包边以保护叶脉断端。
§360
360.Anvādhikampi āropetunti āgantukapattampi dātuṃ. Idaṃ pana appahonake āropetabbaṃ. Sace pahoti, āgantukapattaṃ na vaṭṭati, chinditabbameva.
360. 即便是续接的叶脉也应盖上，应给外来者叶片。此事于非秋季不能盖上，盖叶如不能保全，则应予剪断。
§361
361.Na ca bhikkhave saddhādeyyanti ettha sesañātīnaṃ dento vinipātetiyeva. Mātāpitaro pana sace rajje ṭhitā patthayanti, dātabbaṃ.
361. 比库们不必付信于此，因其是余余制之应受罚赎项。然若父母身居王位而请求，应给予施舍。
§362
362.Gilānoti gilānatāya gahetvā gantuṃ asamattho. Vassikasaṅketanti vassike cattāro māse. Nadīpāranti nadiyā pāre bhattaṃ bhuñjitabbaṃ hoti. Aggaḷaguttivihāroti sabbesveva cetesu gilānavassikasaṅketanadīpāragamanaatthatakathinabhāvesu aggaḷaguttiyeva pamāṇaṃ. Gutte eva hi vihāre etesu kāraṇesu nikkhipitvā bahi gantuṃ vaṭṭati, na agutte. Āraññakassa pana vihāro na sugutto hoti, tena bhaṇḍukkhalikāya pakkhipitvā pāsāṇasusira rukkhasusirādīsu suppaṭicchannesu ṭhapetvā gantabbaṃ.
362.「病倒」者，谓病倒之后，因身体虚弱而无法行走。所谓雨季，是指雨季的四个月。在渡河时，应当到河岸上食用食物。所谓藏于龟壳之处，指众生心中因病倒、雨季标志、渡河三者的难行之处，比喻其境界如龟壳中之藏处。藏于壳中者，因这些原因停留不出，只有在壳外才能行走，而非在壳内。森林住处则不宜如此藏匿，故应置身于结实的器官器皿中，如罐、岩石缝、树洞等隐蔽之所，以安稳隐蔽地居住。
Saṅghikacīvaruppādakathā僧团衣物所得事
§363
363.Tuyheva bhikkhu tāni cīvarānīti aññattha gahetvā haṭānipi tuyheva; na tesaṃ añño koci issaroti. Evañca pana vatvā anāgatepi nikkukkuccā gaṇhissantīti dassetuṃ idha panātiādimāha. Tasseva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāti sace gaṇapūrake bhikkhū labhitvā kathinaṃ atthataṃ hoti, pañcamāse; no ce atthataṃ hoti, ekaṃ cīvaramāsameva. Yaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti vā denti, ‘‘saṅghaṃ uddissa demā’’ti vā denti, ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vā denti, ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vā denti, sacepi matakacīvaraṃ avibhajitvā taṃ vihāraṃ pavisanti, taṃ sabbaṃ tasseva bhikkhuno hoti. Yampi so vassāvāsatthāya vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato vā tatruppādato vā vassāvāsikaṃ gaṇhāti, sabbaṃ suggahitameva hoti. Idamettha lakkhaṇaṃ, yena tenākārena saṅghassa uppannaṃ vatthaṃ atthatakathinassa pañcamāse, anatthatakathinassa ekaṃ cīvaramāsaṃ pāpuṇātīti. Yaṃ pana ‘‘idaṃ idha vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vā ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vā vatvā dinnaṃ, taṃ anatthatakathinassāpi pañcamāse pāpuṇāti. Tato paraṃ pana uppannaṃ vassāvāsikaṃ pucchitabbaṃ – ‘‘kiṃ atītavasse idaṃ vassāvāsikaṃ, udāhu anāgatavasse’’ti! Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā.
363.你的比库，谓你自己执持那些法衣；他人不可夺取，甚至竹蔑（同伴法器）亦由你自行掌握。如此讲论，是为了表明未来他人必将取得这些法衣。只要法衣收集齐全，经过艰难之五个月雨季行持，就会达其功用；若未齐全，则仅以一法衣度过一雨季。所谓‘给予僧团’，‘为僧团而给予’，‘给予夏季僧团’，‘给予雨季修行的’等；若带着不分别的外衣进入僧院，则全为比库所有。比库通过加园、浸水、置放、发起等方法于雨季行持，所有布施皆为其所有。此为标志，即以此因缘，僧团所获得的衣服于艰难的五个月雨季行持时充分拥有功用；不充分衣服只达一雨季。称‘这是此地雨季僧团所给予’等言时，非充分者亦得五个月之功用。之后须问新雨季衣服之因，何故在冬季时已出现？原因在于布施时机错落。
Utukālanti vassānato aññaṃ kālaṃ. Tāni cīvarāni ādāya sāvatthiṃ gantvāti ettha tāni cīvarāni gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti, bhikkhūhi diṭṭhamattamevettha pamāṇaṃ. Tasmā sace keci paṭipathaṃ āgacchantā ‘‘kuhiṃ āvuso gacchasī’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘kiṃ āvuso mayaṃ saṅgho na homā’’ti tattheva bhājetvā gaṇhanti, suggahitāni. Sacepi esa maggā okkamitvā kañci vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā piṇḍāya caranto ekaṃ gehameva vā pavisati, tatra ca naṃ bhikkhū disvā tamatthaṃ pucchitvā bhājetvā gaṇhanti, suggahitāneva.
所谓雨季行持，即雨季之外的其他时间。携带这些衣服到沙瓦提去时，这些衣服在去处均属于僧众，所见所闻都应以此为量。若途中有人问‘朋侪，你们去哪处？’听其回应‘我们所属僧团不在彼处’，则当即分开拾取衣服；此时均为应守法衣。如若离开途中越过道路，进入某处休息所或房屋供养食施，僧众见已入内，问明情况后分接拾取，应视为善护法衣。
Adhiṭṭhātunti ettha adhiṭṭhahantena vattaṃ jānitabbaṃ . Tena hi bhikkhunā ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā thokaṃ āgametvā sace ghaṇṭisaññāya vā kālasaññāya vā bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṃ bhājetabbāni. No ce āgacchanti, ‘‘mayhimāni cīvarāni pāpuṇantī’’ti adhiṭṭhātabbāni. Evaṃ adhiṭṭhite sabbāni tasseva honti, ṭhitikā pana na tiṭṭhati.
“主持”者，此处指以主持人为主导应知之事。比库击钟、报时、敲击物件召集，若比库闻钟声或报时均当集会分发衣服。不相聚集时，则应主持人宣称‘这些衣服归我’。诸法衣依此主持均归同一人所有，但坚固之地则不可久留。
Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘ayaṃ paṭhamabhāgo mayhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ dutiyabhāgo’’ti evaṃ gaṇhāti, gahitāni ca suggahitāni honti, ṭhitikā ca tiṭṭhati. Evaṃ pāpetvā gaṇhantenāpi adhiṭṭhitameva hoti. Sace pana ghaṇṭiṃ paharitvā vā appaharitvā vā kālampi ghosetvā vā aghosetvā vā ‘‘ahamevettha mayhameva imāni cīvarānī’’ti gaṇhāti, duggahitāni honti. Atha ‘‘añño koci idha natthi, mayhaṃ etāni pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni.
若一件件拾取，称‘这一部分归我，下一部分归我’等，则拾得法衣视为安稳，其法衣坚固。有时敲钟、放钟、报时或不报时，声称‘这些衣服归我’时，则衣服纷乱。若称‘这里无人，只有我得法衣’时，则律仪齐备。
Pātite kuseti ekakoṭṭhāse kusadaṇḍake pātitamatte sacepi bhikkhusahassaṃ hoti, gahitameva nāma cīvaraṃ. Nākāmā bhāgo dātabbo. Sace pana attano ruciyā dātukāmā honti, dentu. Anubhāgepi eseva nayo.
若堕落污秽者，无论值多少杖责，若是一千比库之衣，所拾得之衣即为法衣。不可强求。若法衣为自己喜爱欲施者，应当给予。施受都依据此原则。
Sacīvarānīti ‘‘kālacīvarampi saṅghassa itova dassāma, visuṃ sajjiyamāne aticiraṃ hotī’’ti khippaṃyeva sacīvarāni bhattāni akaṃsu. There āgamma uppannānīti tumhesu pasādena khippaṃ uppannāni.
关于衣服集合称谓，说“时间衣服”是指向僧团所示现的季节衣物，在雨安居时节增多，因而衣物使用得更久。很快，僧团便只使用时间衣服。因为降临到此地的难得机缘，衣服很快便出现了。
Saṅghassa demāti cīvarāni dentīti sakalampi cīvarakālaṃ saṇikaṃ saṇikaṃ dentiyeva. Purimesu pana dvīsu vatthūsu pacchinnadānattā adaṃsūti vuttaṃ. Sambahulā therāti vinayadharapāmokkhatherā. Idaṃ pana vatthuṃ saddhiṃ purimena dvebhātikavatthunā parinibbute bhagavati uppannaṃ, ime ca therā diṭṭhapubbā tathāgataṃ, tasmā purimesu vatthūsu tathāgatena paññattanayeneva kathesuṃ.
说到为僧团赠送衣物，意即在整个衣物期内，逐季逐刻地持续赠与。过去两种衣料中，因为不完全赠与故称为残缺。多闻长老是律藏之首的长老。这里指的是与先前二位长老一同在证悟的如来面前共处的情形，故他们遵循如来所知命定的衣料原则，因而在过去的衣料上如此传说。
Upanandasakyaputtavatthukathā伍波难德释迦子事缘
§364
364.Gāmakāvāsaṃagamāsīti appeva nāma cīvarāni bhājentā mayhampi saṅgahaṃ kareyyunti cīvarabhājanakālaṃ sallakkhetvāva agamāsi. Sādiyissasīti gaṇhissasi. Ettha ca kiñcāpi tassa bhāgo na pāpuṇāti. Atha kho ‘‘nagaravāsiko ayaṃ mukharo dhammakathiko’’ti te bhikkhū ‘‘sādiyissasī’’ti āhaṃsu. Yo sādiyeyya āpatti dukkaṭassāti ettha pana kiñcāpi lahukā āpatti, atha kho gahitāni gahitaṭṭhāne dātabbāni. Sacepi naṭṭhāni vā jiṇṇāni vā honti, tasseva gīvā. Dehīti vutte adento dhuranikkhepe bhaṇḍagghena kāretabbo.
衣物集合集合，意谓少量派系各自分派及收集衣物，标记袈裟的领取时间后到来。说“你必能得到”，意为“你要承受”。其中没有任何份额能够得到。于是比库们说：“这城中居民是有才讲法者”，遂说“你必能得到”。所谓“你能得到即是犯戒”，而这里微小的戒犯，是要赠与已经领取的位置。如果没有破损或陈旧品，则保留其皮带。至于身体部分，若缺落，则需通过插入置纳器皿来修整。
Ekādhippāyanti ekaṃ adhippāyaṃ; ekaṃ puggalapaṭivīsameva dethāti attho. Idāni yathā so dātabbo, taṃ dassetuṃ tantiṃ ṭhapento idha panātiādimāha. Tattha sace amutra upaḍḍhaṃ amutra upaḍḍhanti ekekasmiṃ ekāhamekāhaṃ vā sattāhaṃ sattāhaṃ vā sace vasati, ekekasmiṃ vihāre yaṃ eko puggalo labhati, tato tato upaḍḍhaṃ upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. Evaṃ ekādhippāyo dinno hoti. Yattha vā pana bahutaranti sace ekasmiṃ vihāre vasanto itarasmiṃ sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpeti, evaṃ purimasmiṃ bahutaraṃ vasati nāma. Tasmā tato bahutaraṃ vasitavihārato tassa paṭivīso dātabbo. Evampi ekādhippāyo dinno hoti. Idañca nānālābhehi nānūpacārehi ekasīmavihārehi kathitaṃ, nānāsīmavihāre pana senāsanaggāho paṭippassambhati. Tasmā tattha cīvarapaṭivīso na pāpuṇāti. Sesaṃ pana āmisabhesajjādi sabbaṃ sabbattha antosīmagatassa pāpuṇāti.
“单一责任”是指某一特定人对特定地区的责任。现在该如何分配赠与，例如安置帐篷一事说到“此处、彼处”等。若有人在此地某个地方持续住七天以内，每个所住地方的赠与均应给予于此。如此便产生单一责任的情形。若有多数人同住一处，则当住在其余屋宇七天后，在次日早晨应遣散彼处人数。故数多的人居住处，待其托付的赠与便更多。这便促成了单一责任被建立。这里因多种不同获利与照顾，遂生单一区域的赠与同时也带来不同的供养方式，有别的屋宇反倒变得宁静安定。由此，区域性的服饰赠与便不产生问题。其余如宿具及衣被等所有日常内用物资，则由各屋宇各自获得。
Gilānavatthukathā病者事缘
§365
365.Mañcake nipātesunti evaṃ dhovitvā aññaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā mañcake nipajjāpesuṃ; nipajjāpetvā ca panāyasmā ānando muttakarīsakiliṭṭhaṃ kāsāvaṃ dhovitvā bhūmiyaṃ paribhaṇḍaṃ akāsi. Yo bhikkhave maṃ upaṭṭhaheyya, so gilānaṃ upaṭṭhaheyyāti yo maṃ ovādānusāsanīkaraṇena upaṭṭhaheyya, so gilānaṃ upaṭṭhaheyya; mama ovādakārakena gilāno upaṭṭhātabboti ayamevettha attho. Bhagavato ca gilānassa ca upaṭṭhānaṃ ekasadisanti evaṃ panettha attho na gahetabbo. Saṅghena upaṭṭhātabboti yassete upajjhādayo tasmiṃ vihāre natthi, āgantuko hoti ekacāriko bhikkhu, so saṅghassa bhāro, tasmā saṅghena upaṭṭhātabbo. No ce upaṭṭhaheyya, sakalassa saṅghassa āpatti. Vāraṃ ṭhapetvā jaggantesu pana yo attano vāre na jaggati, tasseva āpatti. Saṅghattheropi vārako na muccati. Sace sakalo saṅgho ekassa bhāraṃ karoti, eko vā vattasampanno bhikkhu ahameva jaggissāmīti paṭijaggati, saṅgho āpattito muccati.
衣服污秽时应如此处置：先清洗，换上别的外衣，再将污衣浸泡。然后长老阿难清洗被虫蛀旧污的衣物，并在地上晒晾。若有比库照顾我者，则他应照顾病人。这里意指凡受我的戒训指导而照顾者，即为照顾病人。佛及病人之照顾原则是统一的，此处义理亦同。若寺院中缺乏上座长老者，而有外来孤立行脚比库，即为僧团的负担，故应由僧团照看病人。若无人照顾者，则为整个僧团之过失。定期值班者如在值班期间缺席，则犯戒。即便是僧团长老也不免此罚。若整个僧团由一人担责，而一位富裕比库宣称“我必值班”，后来却违背诺言，僧团即犯戒可释罪。
§366
366.Abhikkamantaṃ vā abhikkamatītiādīsu vaḍḍhantaṃ vā ābādhaṃ ‘‘idaṃ nāma me paribhuñjantassa vaḍḍhati, idaṃ paribhuñjantassa parihāyati, idaṃ paribhuñjantassa tiṭṭhatī’’ti yathābhūtaṃ nāvikarotīti evamattho daṭṭhabbo. Nālanti na patirūpo, na yutto upaṭṭhātuṃ. Bhesajjaṃ saṃvidhātunti bhesajjaṃ yojetuṃ asamattho hoti. Āmisantaroti āmisaṃ assa antaranti āmisantaro. Antaranti kāraṇaṃ vuccati; āmisakāraṇā yāgubhattapattacīvarāni patthento upaṭṭhātīti attho.
若诸苦恼增起、或痛苦加剧，则应根据真理观察其因缘，分别如“这是我所服用的物品引起伤害”、“这物被我服用而失去效用”、“我靠此物维持生存”来正确认识。切不可以“非、似乎、不适合照顾”等否认之见对待。所谓“配药者”，指不能胜任配置药物者。所谓“肉器”，肉与肉之间之空隙称为肉器。此中涵义是指穿着制衣之物如袈裟、布被等之间的相对关系，即无法胜任照看之义。
Matasantakakathā死亡亲属之论
§367
367.Kālaṅkateti kālakiriyāya. Gilānupaṭṭhākānaṃ dātunti ettha anantaraṃ vuttāya kammavācāya dinnampi apaloketvā dinnampi dinnameva hoti, vaṭṭati.
367.“Kālaṅkate”指无人照顾病者之责任。这里说给病人施与者，紧接着已讲及做施语时，即使给予的人未观其受施是否为实受，施与必然成为实施，且形成流转。
§369
369.Yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ yaṃ tattha garubhaṇḍanti ettha lahubhaṇḍagarubhaṇḍānaṃ nānākaraṇaṃ parato vaṇṇayissāma. Gilānupaṭṭhākalābhe pana ayaṃ ādito paṭṭhāya vinicchayo –
369.在此将分别叙说轻重不同器具，对于护理病人的施赠情况，且论述这是起初检查后所作之决定——
Sace sakale bhikkhusaṅghe upaṭṭhahante kālaṃ karoti, sabbepi sāmikā. Atha ekaccehi vāre kate ekaccehi akateyeva kālaṃ karoti, tattha ekacce ācariyā vadanti – ‘‘sabbepi attano vāre sampatte kareyyuṃ, tasmā sabbepi sāmino’’ti. Ekacce vadanti – ‘‘yehi jaggito te eva labhanti, itare na labhantī’’ti. Sāmaṇere kālaṅkate sace cīvaraṃ atthi, gilānupaṭṭhākānaṃ dātabbaṃ. No ce atthi yaṃ atthi, taṃ dātabbaṃ. Aññasmiṃ parikkhāre sati cīvarabhāgaṃ katvā dātabbaṃ.
如果整个比库僧团中有人负责护理，就要准时完成，全部都是主事。若只有某个星期内或某些日子做，其他时候不做，则有些导师说：“既然每个人都该在自己本周期间完成，所以都是主事。”也有人说：“只有实际做勤勉者才得利，其他人不获得。”对沙玛内拉来说，若有法衣，为照顾病人而施赠是当行。如果没有现有的，就以现有者施与。在另一种安排中，应剪取部分布料而施赠。
Bhikkhu ca sāmaṇero ca sace samaṃ upaṭṭhahiṃsu, samako bhāgo dātabbo. Atha sāmaṇerova upaṭṭhahati, bhikkhussa saṃvidahanamattameva hoti, sāmaṇerassa jeṭṭhakabhāgo dātabbo. Sace sāmaṇero bhikkhunā ānītaudakena yāguṃ pacitvā paṭiggāhāpanamattameva karoti, bhikkhu upaṭṭhahati, bhikkhussa jeṭṭhakabhāgo dātabbo.
若比库和沙玛内拉都同等负责照顾，则应分配相等份额。若仅由沙玛内拉负责，比库则只须稍作监督，沙玛内拉应得较大份额。若沙玛内拉用比库带来的水烹煮供养，只需做接纳工作，比库宜得较大份额。
Bahū bhikkhū samaggā hutvā upaṭṭhahanti, sabbesaṃ samako bhāgo dātabbo. Yo panettha visesena upaṭṭhahati, tassa viseso kātabbo. Yena pana ekadivasampi gilānupaṭṭhākavasena yāgubhattaṃ vā pacitvā dinnaṃ, nahānaṃ vā paṭiyāditaṃ, sopi gilānupaṭṭhākova. Yo samīpaṃ anāgantvā bhesajjataṇḍulādīni peseti, ayaṃ gilānupaṭṭhāko na hoti. Yo pariyesitvā gāhāpetvā āgacchati, ayaṃ gilānupaṭṭhākova.
许多比库齐心协力共同照顾，则应平均分配。若有专门照顾者，应给予特别待遇。即便是某天吃了由护理病人者烹煮或送来之饭菜、服洗浴等，也视为护理病人。反之，若送药米等物却不亲自探视者，则不视为护理病人。若寻找过并拜访而来者，视为护理病人。
Eko vattasīsena jaggati; eko paccāsāya, matakāle ubhopi paccāsīsanti, ubhinnampi dātabbaṃ. Eko upaṭṭhahitvā gilānassa vā kammena attano vā kammena katthaci gato ‘‘puna āgantvā jaggissāmī’’ti, etassapi dātabbaṃ. Eko ciraṃ upaṭṭhahitvā ‘‘idāni na sakkomī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā gacchati, sacepi taṃdivasameva gilāno kālaṃkaroti, upaṭṭhākabhāgo na dātabbo.
一个人因病而暂时离开，另一人稍后代替，两者均应分得。若有人照顾病人一时，然后因自身或病人之故离开，曾说“后来再来照顾”，此人亦得分成。若有人长期照顾后说“现在我不能”，便弃置责任离去，纵使病人当年仍受其照顾，该人不应得护理份额。
Gilānupaṭṭhāko nāma gihi vā hotu pabbajito vā, antamaso mātugāmopi, sabbe bhāgaṃ labhanti. Sace tassa bhikkhuno pattacīvaramattameva hoti, aññaṃ natthi; sabbaṃ gilānupaṭṭhākānaṃyeva dātabbaṃ. Sacepi sahassaṃ agghati, aññaṃ pana bahumpi parikkhāraṃ te na labhanti; saṅghasseva hoti. Avasesaṃ bhaṇḍaṃ bahukañceva mahagghañca, ticīvaraṃ appagghaṃ; tato gahetvā ticīvaraparikkhāro dātabbo. Sabbañcetaṃ saṅghikatova labbhati.
病者的照顾者，无论是居士还是出家人，即使是近亲妇女，皆获得同样的份额。若该比库的法衣仅限于袈裟，没有其他衣物，则全部应由病者的照顾者提供。若累计有千件衣物，虽多为其它外缘，亦不得得到；仅由僧团所有。剩余的器具若多数均为大器皿，三件法衣中少一件便可；然后应拿去，将三衣的辅具供养。这一切都作为属于僧团的共同财物获得。
Sace pana so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi, yassa dinnaṃ, yena ca gahitaṃ, tasseva hoti. Tassa ruciyā eva gilānupaṭṭhākā labhanti, aññesaṃ adatvā dūre ṭhapitaparikkhārāpi tattha tattha saṅghasseva honti. Dvinnaṃ santakaṃ hoti avibhattaṃ, ekasmiṃ kālaṅkate itaro sāmī . Bahūnampi santake eseva nayo. Sabbesu matesu saṅghikaṃ hoti. Sacepi avibhajitvā saddhivihārikādīnaṃ denti adinnameva hoti. Vibhajitvā dinnaṃ pana sudinnaṃ. Taṃ tesu matesupi saddhivihārikādīnaṃyeva hoti, na saṅghassa.
若此人还活着，却将自己的一切供养物舍弃赠与他人，或授信于任何人，所赠者及所寄存者，均归该人所有。因为其意愿明确，病者照顾者的供养也因之获得，未转赠给其他人，所供养物即使置于远处保管，仍然属于僧团。两个守护者共同拥有，不分割，某段时间由一方使用，另一方为主人，亦多有类似共守。所有陪护均属僧团所有。若不分割而赠与行持信心者等，则为无效赠与；分割赠与则为有效。有效赠与仅归行持信心者所有，而不归僧团所有。
Kusacīrādipaṭikkhepakathā拒绝吉祥草等之论
§371
371. Kusacīrādīsu akkanāḷanti akkanāḷamayaṃ. Potthakoti makacimayo vuccati. Sesāni paṭhamapārājikavaṇṇanāyaṃ vuttāni. Tesu potthake eva dukkaṭaṃ. Sesesu thullaccayānīti. Akkadussakadalidussaerakadussāni pana potthakagatikāneva.
第371条。有关粗布袍等，称为脏布袍。另称破布。余者在初品巴拉基咖条文及其解释中已述及。其于经文中意指粗鄙厌恶之物。余中土喇吒亚为别称。脏布袍意味着恶臭、恶劣及可憎之物，专属脏布袍门类。
§372
372. Sabbanīlakādīni rajanaṃ dhovitvā puna rajitvā dhāretabbāni. Na sakkā ce honti dhovituṃ, paccattharaṇāni vā kātabbāni. Dupaṭṭacīvarassa vā majjhe dātabbāni. Tesaṃ vaṇṇanānattaṃ upāhanāsu vuttanayameva. Acchinnadasadīghadasāni dasā chinditvā dhāretabbāni. Kañcukaṃ labhitvā phāletvā rajitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Veṭhanepi eseva nayo. Tirīṭakaṃ pana rukkhachallimayaṃ; taṃ pādapuñchanaṃ kātuṃ vaṭṭati.
第372条。洗净诸蓝染品再重新着染，须保持洁净。倘不能洗净，须以替代物替换。破布袍的中衣、顶衣应捐赠。此项未作专门解释，依旧在献礼条文中发表。破损不整大大小小补片应拆开保存。获得旧质上衣，应整理后染色作穿着，规定同样适用。三衣之一遍饰衣以树叶构成，可缝制在衣服边缘处。
§374
374.Patirūpe gāhaketi sace koci bhikkhu ‘‘ahaṃ tassa gaṇhāmī’’ti gaṇhāti, dātabbanti attho. Evametesu tevīsatiyā puggalesu soḷasa janā na labhanti, satta janā labhantīti.
第374条。宿主的亲属，若有比库正言‘我来接引此人’，即可视为赠与（属于宿主的）合理效果。对此类三十三人份，十六人不会获得，但七人确实可得。
Saṅghebhinnecīvaruppādakathā僧团分裂时衣生起之论
§376
376.Saṅgho bhijjatīti bhijjitvā kosambakabhikkhū viya dve koṭṭhāsā honti. Ekasmiṃ pakkheti ekasmiṃ koṭṭhāse dakkhiṇodakañca gandhādīni ca denti, ekasmiṃ cīvarāni. Saṅghassevetanti sakalassa saṅghassa dvinnampi koṭṭhāsānaṃ etaṃ hoti, ghaṇṭiṃ paharitvā dvīhipi pakkhehi ekato bhājetabbaṃ. Pakkhassevetanti evaṃ dinne yassa koṭṭhāsassa udakaṃ dinnaṃ, tassa udakameva hoti; yassa cīvaraṃ dinnaṃ, tasseva cīvaraṃ. Yattha pana dakkhiṇodakaṃ pamāṇaṃ hoti, tattha eko pakkho dakkhiṇodakassa laddhattā cīvarāni labhati, eko cīvarānameva laddhattāti ubhohipi ekato hutvā yathāvuḍḍhaṃ bhājetabbaṃ. Idaṃ kira parasamudde lakkhaṇanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmiṃyeva pakkheti ettha pana itaro pakkho anissaroyeva. Cīvarapesanavatthūni pākaṭāneva.
第376条。僧团聚居之处，犹如科桑巴比库所处两个休息房。一个房区，一侧乃南方水及香水供应区；另一房区是衣物存放所。所谓“只属僧团”即所有僧团成员、两个房区均共用。敲响钟后放置于两个房区，共同分配。称为“房区分配”，于所施给的房区内，水具为该区物，法衣亦然。南方水有量限制，南方用水与法衣各有一侧得到，若两侧合而为一，则如分居般均分。此即所谓“扇区”，为大注疏所载。此处房区均属长老；而另一区并无依附关系。法衣、睡具等必然在此明示。
Aṭṭhacīvaramātikākathā八衣母论之论
§379
379. Idāni ādito paṭṭhāya vuttacīvarānaṃ paṭilābhakhettaṃ dassetuṃ ‘‘aṭṭhimā bhikkhave mātikā’’tiādimāha. Sīmāya detītiādi puggalādhiṭṭhānanayena vuttaṃ. Ettha pana sīmāya dānaṃ ekā mātikā, katikāya dānaṃ dutiyā…pe… puggalassa dānaṃ aṭṭhamā. Tattha sīmāya dammīti evaṃ sīmaṃ parāmasitvā dento sīmāya deti nāma. Esa nayo sabbattha.
现在已经开始，先说明施与衣钵场所的限制，又说“比库啊，为第八为大坯（即第八张牧场有界的布施地）”等。所谓“授与施衣场所”是因人的立场而说的。这里论及地域分限中的施与，一份为一大坯，两份为第二，依此类推，直至第八为个人的布施。所谓地域，是指舍弃原界，好施布施的界限，即称之为“授与地域”。这一规则普遍适用。
Sīmāya deti, yāvatikā bhikkhū antosīmagatā tehi bhājetabbantiādimhi pana mātikāniddese sīmāya detīti ettha tāva khaṇḍasīmā, upacārasīmā, samānasaṃvāsasīmā, avippavāsasīmā, lābhasīmā, gāmasīmā, nigamasīmā, nagarasīmā, abbhantarasīmā, udakukkhepasīmā, janapadasīmā, raṭṭhasīmā, rajjasīmā, dīpasīmā, cakkavāḷasīmāti pannarasa sīmā veditabbā.
授与地域指的是只要比库们深居此界，就应在其间划分领有范围。关于地域的种类示例如此：部分地域、边界地域、同住地域、不可超越地域、所得地域、村庄地域、集镇地域、城镇地域、内地地域、水池地域、乡邦地域、国土地域、省域地域、岛屿地域、天下地域共十五种地域须加以识别。
Tattha khaṇḍasīmā sīmākathāyaṃ vuttāva. Upacārasīmā parikkhittassa vihārassa parikkhepena aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnā hoti. Apica bhikkhūnaṃ dhuvasannipātaṭṭhānato vā pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanakaāvāsato vā thāmamajjhimassa purisassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto upacārasīmā veditabbā, sā pana āvāsesu vaḍḍhantesu vaḍḍhati, parihāyantesu parihāyati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘bhikkhūsupi vaḍḍhantesu vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. Tasmā sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmāva hoti, sabbesaṃ lābho pāpuṇāti. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmādvayampi vuttameva.
其中边界地域的定义已经说明。边界地域是指包围僧院边界的区域，在未界定区域的外围范围中划定的封闭区域。此外，因比库聚集处或者用膳所周围，或穿着约束处或居住处中心男子二户之间的两块地，均属边界地域。此边界地域会随着居所的增减而增减。大转说：“比库们在增长时地域亦增长。”因此若僧院内比库们集聚一处，合一团体，且范围满一由旬，则此即为边界地域，受其增长，众皆得利益。关于同住地域与不可超越地域也同样说法。
Lābhasīmā nāma neva sammāsambuddhena anuññātā, na dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā; apica kho rājarājamahāmattā vihāraṃ kāretvā gāvutaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā yojanaṃ vā samantato paricchinditvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vihārassa lābhasīmā’’ti nāmalikhitake thambhe nikhaṇitvā ‘‘yaṃ etthantare uppajjati, sabbaṃ taṃ amhākaṃ vihārassa demā’’ti sīmaṃ ṭhapenti, ayaṃ lābhasīmā nāma. Gāmanigamanagaraabbhantaraudakukkhepasīmāpi vuttā eva. Janapadasīmā nāma – kāsikosalaraṭṭhādīnaṃ anto bahū janapadā honti, tattha ekeko janapadaparicchedo janapadasīmā. Raṭṭhasīmā nāma kāsikosalādiraṭṭhaparicchedo. Rajjasīmā nāma ‘‘coḷabhogo keraḷabhogo’’ti evaṃ ekekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Dīpasīmā nāma samuddantena paricchinnamahādīpā ca antaradīpā ca. Cakkavāḷasīmā nāma cakkavāḷapabbateneva paricchinnā.
至于所得地域，不是由正觉佛或律藏承袭长老设定，而是由诸王、诸侯、官长修建僧院后，从四方划定牛羊牧场或若干由旬地为界，称为“我等僧院之所得地域”，并立碑文告示：“他处发生者，悉属我等僧院。”此名为所得地域。村庄、集镇、城市、内地、水池地域等也同样论述。乡邦地域指诸国中许多乡邦之界限，各乡有其境。国土地域即诸国范围。省域地域则指诸王的统治辖区，如顺次列举“长那和迦陵”等。岛屿地域指被海水环绕的大小岛屿。天下地域如天圆地方环绕山脉。
Evametāsu sīmāsu khaṇḍasīmāya kenaci kammena sannipatitaṃ saṅghaṃ disvā ‘‘ettheva sīmāya saṅghassa demī’’ti vutte yāvatikā bhikkhū antokhaṇḍasīmagatā, tehi bhājetabbaṃ. Tesaṃyeva hi taṃ pāpuṇāti. Aññesaṃ sīmantarikāya vā upacārasīmāya vā ṭhitānampi na pāpuṇāti. Khaṇḍasīmāya ṭhite pana rukkhe vā pabbate vā ṭhitassa heṭṭhā vā pathavīvemajjhagatassa pāpuṇātiyeva. ‘‘Imissā upacārasīmāya saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānampi pāpuṇāti. ‘‘Samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Avippavāsasīmālābhasīmāsu dinnaṃ tāsu sīmāsu antogatānaṃ pāpuṇāti. Gāmasīmādīsu dinnaṃ tāsaṃ sīmānaṃ abbhantare baddhasīmāya ṭhitānampi pāpuṇāti. Abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnaṃ tattha antogatānaṃyeva pāpuṇāti. Janapadaraṭṭharajjadīpacakkavāḷasīmāsupi gāmasīmādīsu vuttasadisoyeva vinicchayo.
由此类地域中，如见部分地域里某种行为已发生，即认可“此即为我僧团地域”，而只分给该部分地域内诸比库，所得施予自归于彼，比库们从中获得利益。其他地域如中间地域、边界地域，则未必得利。若处于部分地域中之树下、山下或地面中间，则可获利。给与边界地域中僧团的施予，即使处于其间区域，也得受用。给与同住地域的施予，则处于边界地域中的比库仍不得受用。给与不可超越地域和所得地域的施予，只归入这些地域内人士受用。给与村庄等地域的施予，即使处于内地地域中的被束缚地域，也得受用。给与内地、水池地域的施予，只归于其中居民受用。乡邦、国土、省域、岛屿、天下地域的受用也如以上所述，规律相同。
Sace pana jambudīpe ṭhito ‘‘tambapaṇṇidīpe saṅghassa dammī’’ti deti, tambapaṇṇidīpato ekopi gantvā sabbesaṃ gaṇhituṃ labhati. Sacepi tatreva eko sabhāgabhikkhu sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhāti, na vāretabbo. Evaṃ tāva yo sīmaṃ parāmasitvā deti, tassa dāne vinicchayo veditabbo.
假如有比库居住在恒河印度（称为“珠穆地”）上，说“给僧团在锡兰岛（称为“铜钵”岛）之施”时，往锡兰岛的任何一处去，都能完全得到施予。如若其中有一名比库在锡兰岛取得众部分财产，那就不能阻止他如此取用。如此类施予地域被确定并认可，为该施予的受用规则，应当明辨。
Yo pana asukasīmāyāti vattuṃ na jānāti, kevalaṃ sīmāti vacanamattameva jānanto vihāraṃ gantvā ‘‘sīmāya dammī’’ti vā ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghassa dammī’’ti vā bhaṇati, so pucchitabbo – ‘‘sīmā nāma bahuvidhā, katarasīmaṃ sandhāya bhaṇasī’’ti ? Sace vadati – ‘‘ahaṃ asukasīmāti na jānāmi, sīmaṭṭhakasaṅgho bhājetvā gaṇhātū’’ti katarasīmāya bhājetabbaṃ? Mahāsīvatthero kirāha – ‘‘avippavāsasīmāyā’’ti. Tato naṃ āhaṃsu – ‘‘avippavāsasīmā nāma tiyojanāpi hoti, evaṃ sante tiyojane ṭhitā lābhaṃ gaṇhissanti, tiyojane ṭhatvā āgantukavattaṃ pūretvā ārāmaṃ pavisitabbaṃ bhavissati, gamiko tiyojanaṃ gantvā senāsanaṃ āpucchissati, nissayapaṭipannassa tiyojanātikkame nissayo paṭippassambhissati, pārivāsikena tiyojanaṃ atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ bhavissati, bhikkhuniyā tiyojane ṭhatvā ārāmappavesanaṃ āpucchitabbaṃ bhavissati, sabbampetaṃ upacārasīmāya paricchedavaseneva kātuṃ vaṭṭati. Tasmā upacārasīmāyameva bhājetabba’’nti.
若有人对所谓无忧界限不了解，只知道界限这一语句的字义，便到寺院说“我是界限的守持者”或“是界限僧团的守持者”，应当问他：“‘界限’一词有许多种，你究竟指的是哪一种界限？”若他说：“我不知道无忧界限，应当分割界限僧团以继承它”，那么当问他应当分割哪一种界限？长老大师答曰：“是无邪染界限”。从此有人说：“无邪染界限长度乃三由旬，处于三由旬处，得利、继承行客本分，进入寺院，行脚者行三由旬巡游，询问坐处，依止进修者越过三由旬坐处安住，居士越过三由旬应当升明晨，女比库尼在三由旬处询问进入寺院之事，凡此皆以此入门界限划分区域，因此应当分割入门界限。”
Katikāyāti samānalābhakatikāya. Tenevāha – ‘‘sambahulā āvāsā samānalābhā hontī’’ti. Tatrevaṃ katikā kātabbā, ekasmiṃ vihāre sannipatitehi bhikkhūhi yaṃ vihāraṃ saṅgaṇhitukāmā samānalābhaṃ kātuṃ icchanti, tassa nāmaṃ gahetvā asuko nāma vihāro porāṇakoti vā buddhādhivutthoti vā appalābhoti vā yaṃkiñci kāraṇaṃ vatvā taṃ vihāraṃ iminā vihārena saddhiṃ ekalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatīti tikkhattuṃ sāvetabbaṃ. Ettāvatā tasmiṃ vihāre nisinnopi idha nisinnova hoti, tasmiṃ vihārepi saṅghena evameva kātabbaṃ. Ettāvatā idha nisinnopi tasmiṃ nisinnova hoti. Ekasmiṃ lābhe bhājiyamāne itarasmiṃ ṭhitassa bhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Evaṃ ekena vihārena saddhiṃ bahūpi āvāsā ekalābhā kātabbā.
所谓聚落，即为共同出入得到平等居住之处。因此他说：“集聚众多宅舍即称为聚落”。应以此而作聚落：若在某寺院众比库集聚，欲合并寺院同享利益，以该寺名义接纳众多比库集聚同得利益，则该寺因某些理由与他寺合并，同得利益，应当严加劝诫。在该寺甚至坐下皆像坐在那里一样；该寺内部亦应由僧团同作此事。如是坐着，好比坐于此。获利时，分给他处驻留者一份。于是由一寺与多寺同享多宅一利。
Bhikkhāpaññattiyāti attano pariccāgapaññāpanaṭṭhāne. Tenevāha – ‘‘yattha saṅghassa dhuvakārā kariyantī’’ti. Tassattho – yasmiṃ vihāre imassa cīvaradāyakassa santakaṃ saṅghassa pākavaṭṭaṃ vā vattati, yasmiṃ vā vihāre bhikkhū attano bhāraṃ katvā sadā gehe bhojeti, yattha vā anena āvāso kārito, salākabhattādīni vā nibaddhāni, yena pana sakalopi vihāro patiṭṭhāpito, tattha vattabbameva natthi, ime dhuvakārā nāma. Tasmā sace so ‘‘yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyanti, tattha dammī’’ti vā ‘‘tattha dethā’’ti vā bhaṇati, bahūsu cepi ṭhānesu dhuvakārā honti, sabbattha dinnameva hoti.
“比库共处安居”者，指自身弃舍由僧团提供安置之地。因此说：“寺院中有使僧团常住的勤役者。”其所指为：在寺院中，常有衣物供应者、锅炉守护者等勤役，此为给养寺院僧团根本之人。或寺院中比库担负起自身生活重担，常在家中进食，或此处建立住宅、莲藕田等，维系整个寺院。此等人即称“勤役者”。若云“我知有勤役者，我守护那里”或者“在那里待着”，处处皆有勤役者，整日都勤勉工作。
Sace pana ekasmiṃ vihāre bhikkhū bahutarā honti, tehi vattabbaṃ – ‘‘tumhākaṃ dhuvakāre ekattha bhikkhū bahū ekattha appakā’’ti. Sace ‘‘bhikkhugaṇanāya gaṇhathā’’ti bhaṇati, tathā bhājetvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca vatthabhesajjādi appakampi sukhena bhājiyati. Yadi pana mañco vā pīṭhakaṃ vā ekameva hoti, taṃ pucchitvā yassa vā vihārassa ekavihārepi vā yassa senāsanassa so vicāreti, tattha dātabbaṃ. Sace ‘‘asukabhikkhu gaṇhātū’’ti vadati, vaṭṭati. Atha ‘‘mayhaṃ dhuvakāre dethā’’ti vatvā avicāretvāva gacchati, saṅghassāpi vicāretuṃ vaṭṭati. Evaṃ pana vicāretabbaṃ – ‘‘saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dethā’’ti vattabbaṃ. Sace tassa senāsanaṃ paripuṇṇaṃ hoti, yattha nappahoti, tattha dātabbaṃ. Sace eko bhikkhu ‘‘mayhaṃ vasanaṭṭhāne senāsanaparibhogabhaṇḍaṃ natthī’’ti vadati, tattha dātabbaṃ.
若在一寺比库数目较多，应曰：“我们勤役者中有很多比库，彼此协调工作。”若言：“请统计比库数目”，亦应分配其工作。在此土地、药料等供养品也能舒适分配。若仅有一床或一座座具，应询问所有和尚及单独寺院及其坐位，根据所推算分配。若言“请派愈多比库”，应准许。后若言“这是我的勤役之地”，对未经考察即妄行者，应当检查查明。如此应考察：“依僧长住处授予权利。”若其坐位已满，无法容纳，应当再给一席。若有一比库言“我的坐处无使用之具”，则应予以给付。
Saṅghassa detīti vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti deti. Sammukhībhūtenāti upacārasīmāya ṭhitena saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā bhājetabbaṃ. Sīmaṭṭhassa asampattassāpi bhāgaṃ gaṇhanto na vāretabbo. Vihāro mahā hoti, therāsanato paṭṭhāya vatthesu diyyamānesu alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante vīsativassānaṃ diyyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitikāya dātabbaṃ.
“为僧团授予之物”者，入寺后言：“这些衣物属于僧团。”得现前僧团批准，击钟示时并宣布。即使非界限中部分，也应给予分配。寺院宏大，有长老座位提供给年长者，长老们后来抵达不应说：“尊者们所在处已满二十年，不得入座。”应设置座位，之后给予其坐位及座具。
Asukavihāre kira bahuṃ cīvaraṃ uppannanti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ. Asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma hoti sīmā , tasmā dātabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ.
听说许多衣物产生于非界限寺院，因而有从外界行三由旬幅员之寺院来者，应给予其现有领地。非界限寺院中入门界限内阔广部分，临界处必要给予。称居于外门界限者，不应给予。若入门界限的边缘连结成一处，若以量增加，空间亦称界限，应给予。于僧团共用的日子，后期来的亦应给予。至尊者座次增多时，先到部分难获座具，应给予后到部分。
Ekasmiṃ vihāre dasa bhikkhū honti, ‘‘dasa vatthāni saṅghassa demā’’ti denti, pāṭekkaṃ bhājetabbāni . Sace ‘‘sabbāneva amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetvā gacchanti, duppāpitāni ceva duggahitāni ca gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Ekaṃ pana uddharitvā ‘‘idaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa datvā ‘‘sesāni amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetuṃ vaṭṭati.
在某一寺院中，有十位比库，说道『十件布施物应属于僧团』，于是需要分别分配。如果有人拿着想说『所有的果真都属于我们吗？』就这样去拿，那么这些已经布施的和不该贪取的东西，在各处都会只属于僧团一体。唯独拿出其中一件，说道『此物应属于你们』，交给某位僧团长老后，才允许说『余下的属于我们』而去领取。
Ekameva vatthaṃ saṅghassa demāti āharanti, abhājetvāva amhākaṃ pāpuṇantīti gaṇhanti, duppāpitañceva duggahitañca. Satthakena pana haliddiādinā vā lekhaṃ katvā ekaṃ koṭṭhāsaṃ ‘‘imaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ pana vatthasseva pupphaṃ vā vali vā, tena paricchedaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Sace ekaṃ tantaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa datvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ chinditvā bhājiyamānaṃ vaṭṭatiyeva.
他们取来一件布施物作为僧团的所有，不加分割地认为布施物全都属于我们，哪怕是已被不当食用、损坏的也算在内。教师或其他人用姜黄等写下文书，分装于一个盒子中，上面记载『此处物属于你们长老』，交给某位僧团长老，才允许说『其余属于我们』而去领取。至于同一物品的花或灰烬，不允许分割切断。如果有人单独拿取一根线，说『此物此处属于你们长老』交给某位僧团长老，而说『其余属于我们』，则是允许的。也就是说可逐段分割、取用。
Ekabhikkhuke vihāre saṅghassa cīvaresu uppannesu sace pubbe vuttanayeneva so bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni, ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Tattha aṭṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā orohati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhaṃ ārohati. Athañño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ.
若某一比库于寺院中，看到僧团的衣物出现新增，若依前规认定『所有均属于我』，则所取为已被不当取用之物而不足。若逐件拿取时，认定『此物属于我』，则可得到。若衣物已放置着，后来又有人来取另一件衣物，必须中间分割开，两个都应拿取。若新来者是年少者，衣物挂于较低置处；若较年长者来，则衣物挂至较高处。若无他人，则只能取己所有部分。
‘‘Saṅghassa demā’’ti vā ‘‘bhikkhusaṅghassa demā’’ti vā yena kenaci ākārena saṅghaṃ āmasitvā dinnaṃ pana paṃsukūlikānaṃ na vaṭṭati, ‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipāmi paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti vuttattā, na pana akappiyattā . Bhikkhusaṅghena apaloketvā dinnampi na gahetabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhu attano santakaṃ deti, taṃ bhikkhudattiyaṃ nāma vaṭṭati, paṃsukūlaṃ pana na hoti. Evaṃ santepi dhutaṅgaṃ na bhijjati. ‘‘Bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vutte pana paṃsukūlikānampi vaṭṭati. ‘‘Idaṃ vatthaṃ saṅghassa dema, iminā upāhanatthavikapattatthavikaāyogaaṃsabaddhakādīni karontū’’ti dinnampi vaṭṭati.
所谓『僧团布施物』或『比库僧团的布施物』，是指比库团体以某种形式拥有的布施物，但不允许收取尘堆衣。有人曾说『我将去领取宅家布施衣，来拿尘堆衣』，这种说法不合适。不能取与比库团体无关而赠与的物品。比库如果自己为自己保留布施物，则称为比库自身之物，尘堆衣不算为此类。如此即便是静住修习，也不会用到尘堆衣。虽说『比库们的布施物，长老们的布施物』，尘堆衣也被纳入其中。布施物被称为『属于僧团的物品，应做用、耗费、破损、损坏的东西』。
Pattatthavikādīnaṃ atthāya dinnāni bahūnipi honti, cīvaratthāyapi pahonti, tato cīvaraṃ katvā pārupituṃ vaṭṭati. Sace pana saṅgho bhājitātirittāni vatthāni chinditvā upāhanatthavikādīnaṃ atthāya bhājeti, tato gahetuṃ na vaṭṭati. Sāmikehi vicāritameva hi vaṭṭati, na itaraṃ.
用于用途的物品有很多，连衣服也是如此。因此把衣物剪开使用是允许的。若僧团私自分割超过所需布施物，擅自用作与布施用途无关，则不允许领取。这都是经僧团讨论认可的规定，不另有其他。
‘‘Paṃsukūlikasaṅghassa dhamakaraṇapaṭādīnaṃ atthāya demā’’ti vuttepi gahetuṃ vaṭṭati, parikkhāro nāma paṃsukūlikānampi icchitabbo. Yaṃ tattha atirekaṃ hoti, taṃ cīvarepi upanetuṃ vaṭṭati. Suttaṃ saṅghassa denti, paṃsukūlikehipi gahetabbaṃ. Ayaṃ tāva vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayo.
即便是被称为『尘堆衣僧团用于鼓掌等作用的布施物』，也是允许领取的。谨慎使用尘堆衣亦应对待，若超过必要则衣物也可带回。经文中规定给予僧团，这些尘堆衣也应被领取。这是进入该寺院后制定的对布施衣物属于僧团的最终决定。
Sace pana bahiupacārasīmāyaṃ addhānappaṭipanne bhikkhū disvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti saṅghattherassa vā saṅghanavakassa vā āroceti, sacepi yojanaṃ pharitvā parisā ṭhitā hoti, ekabaddhā ce, sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana dvādasahi hatthehi parisaṃ asampattā, tesaṃ na pāpuṇāti.
若是见到出入外方界限内而临时未正式受持戒律的比库，便告知僧团长老或僧团新执事说“该为僧团负责”。若此时僧团广布寺院，众僧团结一心，即可得到一切利益。反之，若十二手掌不合乎规矩，便得不到利益。
Ubhatosaṅghassa detīti ettha ‘‘ubhatosaṅghassa dammī’’ti vuttepi ‘‘dvidhā saṅghassa dammi, dvinnaṃ saṅghānaṃ dammi, bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunisaṅghassa ca dammī’’ti vuttepi ubhatosaṅghassa dinnameva hoti. Upaḍḍhaṃ dātabbanti dvebhāge same katvā eko dātabbo. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sace dasa dasa bhikkhū ca bhikkhuniyo ca honti, ekavīsati paṭivīse katvā eko puggalassa dātabbo, dasa bhikkhusaṅghassa, dasa bhikkhunisaṅghassa yena puggaliko laddho so saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati. Kasmā? Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā.
所谓“两僧团的负责”，这里即指“二者僧团之责”。若说“持二种僧团责任”，即对比库僧团及比库尼僧团都承担责任。两者共处时，应将物品均分，分为两份，各得一份。有言“持两僧团及自身责任”，若比库与比库尼各有十人，则将二十人分为二十等份，给一人一份。这样个人所得得以自己僧团年度回收处合理领取。为何如此？因彼得到两僧团合聚之持有。
‘‘Ubhatosaṅghassa ca cetiyassa ca dammī’’ti vuttepi eseva nayo. Idha pana cetiyassa saṅghato pāpuṇanakoṭṭhāso nāma natthi, ekapuggalassa pattakoṭṭhāsasamova koṭṭhāso hoti.
若说“执持两僧团及圣地责任”，同理。此处无名为圣地僧团所得的财产，只有归于个人的份额犹如莱荫中一份。
‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vutte pana dvāvīsati koṭṭhāse katvā dasa bhikkhūnaṃ, dasa bhikkhunīnaṃ, eko puggalassa, eko cetiyassa dātabbo. Tattha puggalo saṅghatopi attano vassaggena puna gahetuṃ labhati, cetiyassa ekoyeva.
说“执持两僧团及各自圣地”，把二十二份分为二十二份，分别给十位比库、十位比库尼、一个个人，以及一处圣地。此人得以其僧团年度回收处复得一份，圣地则只有一份。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammī’’ti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhati, pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhati. Kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ na labbhati, tasmā ekaṃ cetiyassa datvā avasesaṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā bhājetabbaṃ.
若说“持比库僧团及比库尼僧团责任”，不应中间切开分物，而应计算比库与比库尼数量后整体分出。若说“持比库及比库尼及自身责任”，个人便难获得独立份额，因没有领取之所，唯有得一份。为何？因彼仅得比库僧团份额。若说“持比库、比库尼及圣地”，仅能得一圣地份额，个人却无份额故应只给一处圣地，其余由比库与比库尼共同分配。
‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca dammī’’ti vuttepi majjhe bhinditvā na dātabbaṃ, puggalagaṇanāya eva vibhajitabbaṃ. ‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti evaṃ vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ natthi, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā eva bhājetabbaṃ. Yathā ca bhikkhusaṅghaṃ ādiṃ katvā nayo nīto, evaṃ bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi netabbo. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vutte puggalassa visuṃ na labbhati, vassaggeneva gahetabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhati. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva labbhati, na puggalassa.
若说“执持比库与比库尼”，不应中途分开，唯应以个人计数分割。若说“执持比库、比库尼及圣地”，亦只得一圣地个人份额，个人无其他份额，故应按比库与比库尼数目分配。正如以比库僧团为始立法，亦应以比库尼僧团为始立。若说“持比库及自身”，个人无独立份额，只应得年度回收份额。若说“持比库及圣地”，仅能得圣地份额。若说“持比库及自身及圣地”，仅得圣地份额，个人无份。
‘‘Bhikkhūnañca tuyhañcā’’ti vuttepi visuṃ na labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi evameva yojetabbaṃ.
“即便说到与比库有关的事物，也难以获得完整。”但是说到“与比库的佛塔有关的事物”，则能够获得完整。若说到“与比库以及佛塔有关的事物”，则仅获得与佛塔有关的完整，而非个人。即使修建了比库团体的根基，也应如此建立。
Pubbe buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, bhagavā majjhe nisīdati, dakkhiṇato bhikkhū vāmato bhikkhuniyo nisīdanti, bhagavā ubhinnaṃ saṅghatthero , tadā bhagavā attanā laddhapaccaye attanāpi paribhuñjati, bhikkhūnampi dāpeti. Etarahi pana paṇḍitamanussā sadhātukaṃ paṭimaṃ vā cetiyaṃ vā ṭhapetvā buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti. Paṭimāya vā cetiyassa vā purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā dakkhiṇodakaṃ datvā buddhānaṃ demāti, tattha yaṃ paṭhamaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti, vihāraṃ vā āharitvā idaṃ cetiyassa demāti piṇḍapātañca mālāgandhādīni ca denti, tattha kathaṃ paṭipajjitabbanti? Mālāgandhādīni tāva cetiye āropetabbāni, vatthehi paṭākā, telena padīpā kātabbā, piṇḍapātamadhuphāṇitādīni pana yo nibaddhacetiyajaggako hoti pabbajito vā gahaṭṭho vā, tasseva dātabbāni. Nibaddhajaggake asati āhaṭabhattaṃ ṭhapetvā vattaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Upakaṭṭhe kāle bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva.
过去在佛陀主管的两个僧团前面行施时，佛陀居于中间，比库们在右边，比库尼们在左边，佛陀同时为两僧团长，当时佛陀以自己所获为条件自我享用，也供给比库们。今时智者在人前设神像或佛塔，行施于佛陀主管的两个僧团。设神像或佛塔时，于其前面柱基上放置布，供献赐水以供养佛，供养时先献食物主食与副食等，将住所献给佛塔，供养和尚的饭食、花环、香品等，该如何实行？花环、香品等应加置于佛塔顶上，插上旗帜，点灯以油，供献饭食、熏香等则应由依附佛塔的居士或在家人施予。凡依附佛塔者，应先置竹席，整理场所后方可供用。供养完毕后，应整理场所方为完备。
Mālāgandhādīsu ca yaṃ kiñci ‘‘idaṃ haritvā cetiyassapūjaṃ karothā’’ti vutte dūrampi haritvā pūjetabbaṃ. ‘‘Bhikkhaṃ saṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ piṇḍāya carāmi, āsanasālāya bhikkhū atthi, te āharissantī’’ti vutte ‘‘bhante tuyhaṃyeva dammī’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhikkhusaṅghassa dassāmī’’ti harantassa gacchato antarāva kālo upakaṭṭho hoti, attano pāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.
花环香品等，若有人说“请您拿去，敬供佛塔”，即便远处也应敬献。说“为比库僧团供养”的，也应接受敬献。若有人说“我为行乞而行走，僧舍中有比库，即将接来”，对方答曰“汝当自持布施”，则可食用。又若说“我为比库僧团所有”而在取走时产生空隙，居士因嗔恨而把持，自作罪业而食用，是不当之举。
Vassaṃvuṭṭhasaṅghassa detīti vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti deti. Yāvatikā bhikkhū tasmiṃ āvāse vassaṃvuṭṭhāti yattakā vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvuṭṭhā, tehi bhājetabbaṃ, aññesaṃ na pāpuṇāti. Disāpakkantassāpi sati paṭiggāhake yāva kathinassubbhārā dātabbaṃ, anatthate pana kathine antohemante evañca vatvā dinnaṃ, pacchimavassaṃvuṭṭhānampi pāpuṇātīti lakkhaṇaññū vadanti. Aṭṭhakathāsu panetaṃ na vicāritaṃ.
行夏安居的僧团进入僧舍时，声称“这些袈裟属于行夏安居的僧团”。僧众于此住所留夏安居时，若未完成本夏安居而切割前次夏安居袈裟之物，应分配给其他人，否则无益。对于已过节气的比库，须按规定由受持者给予足量布匹，若留不住则当将末料留至冬安居，也只于冬安居时给出，知情者据此判定。注疏中对此未有讨论。
Sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti vadati, sampattānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Atha ‘‘asukavihāre vassaṃvuṭṭhasaṅghassā’’ti vadati, tatra vassaṃvuṭṭhānameva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā. Antovasseyeva ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte chinnavassā na labhanti, vassaṃ vasantāva labhanti. Cīvaramāse pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte pacchimikāya vassūpagatānaṃyeva pāpuṇāti, purimikāya vassūpagatānañca chinnavassānañca na pāpuṇāti.
若有人立于外方，声称“这是行夏安居僧团的袈裟”，即获得当时所有的袈裟。若有人说“袈裟属于亚伦寺行夏安居者”，则只有该处夏安居袈裟以及足量的布匹属于彼处。如言“始於寺院第一日”，则只有当时同僧全部所拥有。何以如此？因在剃发时产生。正午安居时，若说“袈裟属于夏安居者”，则已被切割的发袈裟不算，只有现行安居的袈裟归属。至于剃发月，则只有后进入安居者获得，先入者及已断发者不获。
Cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva vassāvāsikaṃ demāti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā atītavassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā – ‘‘atītavassāvāsassa pañca māsā atikkantā, anāgato catumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa detī’’ti? Sace ‘‘atītavassaṃvuṭṭhānaṃ dammī’’ti vadati, taṃantovassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti, disāpakkantānampi sabhāgā gaṇhituṃ labhanti.
根据剃发月的起算，至冬安居后之第最后一日，即视为行夏安居者，俗称为坚定规定者，无论是否有益，都仍视为已过夏安居的人获得。按寺院第一日起算时必须立法，规定已过夏安居者超过五个月，未来者以四个月计算，应属于哪一个夏安居？若说“属于过去夏安居者”，则属于下半夏安居，同时已过冬安居者得以接受分配。
Sace ‘‘anāgate vassāvāsikaṃ dammī’’ti vadati, taṃ ṭhapetvā vassūpanāyikadivase gahetabbaṃ. Atha ‘‘agutto vihāro, corabhayaṃ atthi, na sakkā ṭhapetuṃ, gaṇhitvā vā āhiṇḍitu’’nti vutte ‘‘sampattānaṃ dammī’’ti vadati, bhājetvā gahetabbaṃ. Sace vadati ‘‘ito me bhante tatiye vasse vassāvāsikaṃ na dinnaṃ, taṃ dammī’’ti, tasmiṃ antovasse vuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇāti. Sace te disā pakkantā, añño vissāsiko gaṇhāti, dātabbaṃ. Atha ekoyeva avasiṭṭho, sesā kālaṅkatā, sabbaṃ ekasseva pāpuṇāti. Sace ekopi natthi, saṅghikaṃ hoti, sammukhībhūtehi bhājetabbaṃ.
若有人说『将来也要负责湿季的住持事』，则应将其固定，在湿季住持交接日予以接收。若有人说『未赴住处，盗贼之患存在，不能固定，亦不可拘留或伤害』，则应当说『现在的负责者』，将其分开后予以接收。若有人说『从此以后尊者第三年不予租赁此住处，应将其负责』，此时正在住处的比库都会继承。若他们离开各处，另一信任者接管，此租赁应予交付。若仅剩一人在，其他人均已污秽，所有应归该一人所有。若无人，则属于僧团，面对共同体的，应将其分开处理。
Ādissa detīti ādisitvā paricchinditvā deti; yāguyā vātiādīsu ayamattho – yāguyā vā…pe… bhesajje vā ādissa deti. Tatrāyaṃ yojanā – bhikkhū ajjatanāya vā svātanāya vā yāguyā nimantetvā tesaṃ gharaṃ paviṭṭhānaṃ yāguṃ deti, yāguṃ datvā pītāya yāguyā ‘‘imāni cīvarāni, yehi mayhaṃ yāgu pītā, tesaṃ dammī’’ti deti, yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇāti. Yehi pana bhikkhācāravattena gharadvārena gacchantehi vā gharaṃ paviṭṭhehi vā yāgu laddhā, yesaṃ vā āsanasālato pattaṃ āharitvā manussehi nītā, yesaṃ vā therehi pesitā, tesaṃ na pāpuṇāti. Sace pana nimantitabhikkhūhi saddhiṃ aññepi bahū āgantvā antogehañca bahigehañca pūretvā nisinnā, dāyako ca evaṃ vadati – ‘‘nimantitā vā hontu animantitā vā, yesaṃ mayā yāgu dinnā, sabbesaṃ imāni vatthāni hontū’’ti sabbesaṃ pāpuṇanti. Yehi pana therānaṃ hatthato yāgu laddhā , tesaṃ na pāpuṇanti. Atha so ‘‘yehi mayhaṃ yāgu pītā, sabbesaṃ hontū’’ti vadati, sabbesaṃ pāpuṇanti. Bhattakhādanīyesupi eseva nayo.
所谓租赁，是指出租前先指出并拆分；如谷物或药物等租赁物皆为此例。此处的租赁，是指比库为自己或他人邀请谷物，前往租户家，进入后交付谷物。交租后，收谷者说『这些衣物，都是为邀请我的谷物所得，我负责这些衣物』，并由邀请者管理这些租赁所得。若有人因比库行为而带入房门的谷物，或带入屋内的谷物，或由长老托送的谷物，则不归其所有。若带租者与其他多人共同来到屋内并占满前后坐席，房东也说『无论邀请与否，这些由我提供的谷物与衣物，都归他们所有』，则归全体所有。若长老所持谷物，则不归他们所有。若说『这些为邀请我的谷物，所有物应归全体所有』，则全部归全体所有。此法对食物与可食之物同理。
Cīvare vāti pubbepi yena vassaṃ vāsetvā bhikkhūnaṃ cīvaraṃ dinnapubbaṃ hoti, so ce bhikkhū bhojetvā vadati – ‘‘yesaṃ mayā pubbe cīvaraṃ dinnaṃ, tesaṃyeva imaṃ cīvaraṃ vā suttaṃ vā sappimadhuphāṇitādīni vā hontū’’ti, sabbaṃ tesaṃyeva pāpuṇāti. Senāsane vāti yo mayā kārite vihāre vā pariveṇe vā vasati, tassidaṃ hotū’’ti vutte tasseva hoti. Bhesajje vāti ‘‘mayaṃ kālena kālaṃ therānaṃ sappiādīni bhesajjāni dema, yehi tāni laddhāni, tesaṃyevidaṃ hotū’’ti vutte tesaṃyeva hoti.
布施衣物指过去有人曾交付于比库，在晒季衣物已成先例。若有人以食物馈赠比库说『我过去布施的这衣物和这衣物上的纱布、蜜烛等用品，也都归你们所有』，则全部归他们所有。宿舍指我所建造之居处或围墙内住所，若有人说『这是属于我的』，则该处也归其所有。药物指『我们按时按期给予长老们的纱布等药物，所获物品皆应归其所有』，说此话，则全部归其所有。
Puggalassa detīti ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ parammukhā vā pādamūle ṭhapetvā ‘‘imaṃ bhante tumhākaṃ dammī’’ti evaṃ sammukhā vā deti. Sace pana ‘‘idaṃ tumhākañca tumhākaṃ antevāsikānañca dammī’’ti evaṃ vadati, therassa ca antevāsikānañca pāpuṇāti. Uddesaṃ gahetuṃ āgato gahetvā gacchanto ca atthi, tassāpi pāpuṇāti. ‘‘Tumhehi saddhiṃ nibaddhacārikabhikkhūnaṃ dammī’’ti vutte uddesantevāsikānaṃ vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Ayaṃ puggalassa detīti imasmiṃ pade vinicchayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
个人的租赁，即『这件衣物属于这位名字的女性』，将其正面或脚边放置，且说『这件衣物属于尊者你们』。若有人说『这件和那件衣物均属于你和你所照顾的住处人员』，则长老和住处人员均承受其权利。若有人来接收指派的项目，带走后前行，也归其所有。在说『这属于你们这些共同生活的比库』时，若谈及住处人员的所有权、指派范围及附属事项，所有均归他们所有。此即个人租赁一词之决定含义。结尾处说，一切均以权利名称作区分。
Cīvarakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 衣篇集之注释已毕。