4. Pavāraṇākkhandhako · 4. 自恣篇义注
4. Pavāraṇākkhandhakaṃ4. 自恣篇集
Aphāsukavihārakathā不乐住论
§209
209. Pavāraṇākkhandhake – neva ālapeyyāma na sallapeyyāmāti ettha ālāpo nāma paṭhamavacanaṃ; sallāpo pacchimavacanaṃ. Hatthavilaṅghakenāti hatthukkhepakena. Pasusaṃvāsanti pasūnaṃ viya saṃvāsaṃ. Pasavopi hi attano uppannaṃ sukhadukkhaṃ aññamaññassa na ārocenti, paṭisanthāraṃ na karonti, tathā etepi na akaṃsu; tasmā nesaṃ saṃvāso ‘‘pasusaṃvāso’’ti vuccati. Esa nayo sabbattha. Na bhikkhave mūgabbataṃ titthiyasamādānanti ‘‘imaṃ temāsaṃ na kathetabba’’nti evarūpaṃ vatasamādānaṃ na kātabbaṃ; adhammakatikā hesā. Aññamaññānulomatāti aññamaññaṃ vattuṃ anulomabhāvo. ‘‘Vadantu maṃ āyasmanto’’ti hi vadantaṃ sakkā hoti kiñci vattuṃ; na itaraṃ. Āpattivuṭṭhānatā vinayapurekkhāratāti āpattīhi vuṭṭhānabhāvo vinayaṃ purato katvā caraṇabhāvo. ‘‘Vadantu maṃ āyasmanto’’ti hi evaṃ vadanto āpattīhi vuṭṭhahissati, vinayañca purakkhatvā viharissatīti vuccati.
209. 《请罪篇》律藏中记载——“我们既不应私下谈话，也不应相互闲聊。”这里的“谈话”是指首句，而“闲聊”是指次句。“越过手掌”应理解为“以手遮掩”之意。此处“像畜生相互往来”者，譬如畜生间相互接近。畜生间虽然有自身感受的苦乐，却不会向彼此报告，也不会互相往来谒访;如是人等同样不作此行为，故此被称为“如畜生相互往来”。这是普遍通行的原则。比库们，不可因偏见而妄断“此月不可谈论”，这类片面决定不可为，在律中属不正法。所谓“彼此依序而言”，是指互相承续彼此之言。“诸尊者可与我言”的意思是可以有对话内容，但其他不可。所谓起违例，是指已发生违犯，置于律前严肃处置的状态。说“诸尊者可与我言”，便是彼此间有违例发生，且已在律中前置此情形而生活者。
§210
210.Suṇātu me bhante saṅgho ajja pavāraṇā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyāti ayaṃ sabbasaṅgāhikā nāma ñatti; evañhi vutte tevācikaṃ dvevācikaṃ ekavācikañca pavāretuṃ vaṭṭati. Samānavassikaṃ na vaṭṭati. ‘‘Tevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana tevācikameva vaṭṭati, aññaṃ na vaṭṭati. ‘‘Dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte dvevācikañca tevācikañca vaṭṭati, ekavācikañca samānavassikañca na vaṭṭati. ‘‘Ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana ekavācika-dvevācika-tevācikāni vaṭṭanti, samānavassikameva na vaṭṭati. ‘‘Samānavassika’’nti vutte sabbaṃ vaṭṭati.
210. 比库们，今日日聚会，请罪时，若僧团同意，请罪事得以发生，此即为集体决议的规定。已议论成二言、三言、单言的多种请罪法，依此规约实行。常年不适用。若议“得以三言请罪”，则仅限三言，不可适用其他。若议“得以二言请罪”，则二言与三言均可适用，单言及常年请罪不可适用。若议“得以单言请罪”，则单言、二言与三言均可行，惟常年请罪不可适用。若议“得以常年请罪”，则所有形式均得运用。
§211
211.Acchantīti nisinnāva honti, na uṭṭhahanti. Tadamantarāti tadantarā; tāvatakaṃ kālanti attho.
211. “坐着不动”即为“坐着，而不起来”，中间即为“期间”，是指时间。
Pavāraṇābhedakathā自恣分别论
§212
212.Cātuddasikāca pannarasikā cāti ettha cātuddasikāya ‘‘ajja pavāraṇā cātuddasī’’ti evaṃ pubbakiccaṃ kātabbaṃ, pannarasikāya ‘‘ajja pavāraṇā pannarasī’’ti.
212. “第十四日与第十五日”者，此中第十四日意指“今日为请罪第十四日”，应行前规，即请罪当天为第十四日;第十五日意指“今日为请罪第十五日”，亦即今天是第十五日。
Pavāraṇakammesu sace ekasmiṃ vihāre pañcasu bhikkhūsu vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammenavaggaṃ pavāraṇakammaṃ.
若在请罪时，若一处僧院中有五位比库居住，取其中一人之请罪事，定四人之表决人数而行请罪，则适用四人、三人或两人之决议法请罪。若有四人、三人或二人居住一处，则取其中一人之请罪事，定三人或二人之表决人数而行请罪，此皆属于“下等比库集体请罪法”。
Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro tayo vā dve vā vasantā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammenasamaggaṃ pavāraṇakammaṃ.
若全部五人同集一处，定人数而行请罪，或四人、三人、二人居住一处同集，则定人数而行请罪，皆称为“上等完整集体请罪法”。
Sace pañcasu janesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ dhammenavaggaṃ pavāraṇakammaṃ .
若五人中一人发出请戒请求，建立四人众会戒共戒，则此人发戒；或在四人、三人、一人或两人中，建立小数众会戒，则此人发戒，诸如此类，称为戒法的请戒仪式。
Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro vā tayo vā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, dve aññamaññaṃ pavārenti, ekako vasanto adhiṭṭhānapavāraṇaṃ karoti, sabbametaṃ dhammenasamaggaṃ nāma pavāraṇakammanti.
若五人中所有五人聚集，建立众会戒共戒，则发戒；若四人或三人聚集，建立小数众会戒，则彼此相互请戒，若只一人，则自行立定请戒。此即戒法的和合请戒仪式。
Pavāraṇādānānujānanakathā允许自恣施与论
§213
213.Dinnā hoti pavāraṇāti ettha evaṃ dinnāya pavāraṇāya pavāraṇāhārakena saṅghaṃ upasaṅkamitvā evaṃ pavāretabbaṃ – ‘‘tisso bhante bhikkhu saṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu taṃ bhante saṅgho anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati. Dutiyampi…pe… tatiyampi bhante tisso bhikkhu saṅghaṃ pavāreti…pe… paṭikarissatī’’ti . Sace pana vuḍḍhataro hoti, ‘‘āyasmā bhante tisso’’ti vattabbaṃ; evañhi tena tassatthāya pavāritaṃ hotīti.
213.所谓『请戒权』，此处指持戒者依请戒仪式，前往具戒团体请戒，说：『三位尊者持戒团请戒，无论是亲眼所见、听闻或怀疑，愿尊者慈悲垂怜，观察后将予以惩戒。第二次、第三次尊者亦如是对三位持戒者请戒。』若对方年长，尊称为『长老尊者』，如此即为对该处所发请戒。
Pavāraṇaṃdentena chandampi dātunti ettha chandadānaṃ uposathakkhandhake vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi ca chandadānaṃ avasesakammatthāya. Tasmā sace pavāraṇaṃ dento chandaṃ deti, vuttanayena āhaṭāya pavāraṇāya tena ca bhikkhunā saṅghena ca pavāritameva hoti. Atha pavāraṇameva deti, na chandaṃ, tassa ca pavāraṇāya ārocitāya saṅghena ca pavārite sabbesaṃ suppavāritaṃ hoti, aññaṃ pana kammaṃ kuppati. Sace chandameva deti na pavāraṇaṃ, saṅghassa pavāraṇā ca sesakammāni ca na kuppanti, tena pana bhikkhunā appavāritaṃ hoti. Pavāraṇadivase pana bahisīmāyaṃ pavāraṇaṃ adhiṭṭhahitvā āgatenapi chando dātabbo, tena saṅghassa pavāraṇakammaṃ na kuppati.
请戒者同时授以受戒愿，据《守斋戒篇》戒愿授受规定，应当如此知晓。此处念愿的授受意旨很明。故若给请戒者受戒愿，即为受戒并经比库和比库尼众认可。若仅授以请戒，无授愿，则受戒已获认可，但请戒日以外其他行为不具效力。若只授愿无请戒，则僧团的请戒与相关行为未受承认，受戒者实际上未获完整承认。请戒日，身处外坐时虽持请戒，届时给受戒愿，仍生授受效力，僧团请戒仪式未失效。
§218
218.Ajja me pavāraṇāti ettha sace cātuddasikā hoti, ‘‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’’ti sace pannarasikā ‘‘ajja me pavāraṇā pannarasī’’ti evaṃ adhiṭṭhātabbaṃ.
218.当天请戒时，若十四日作请戒，称为『今日四分请戒』；若十五日作请戒，则称为『今日十五分请戒』，应如此立定。
§219
219.Tadahupavāraṇāya āpattintiādi vuttanayameva.
219.关于当时请戒缘起之祸患等，同此所述。
Anāpattipannarasakādikathā十五日等无犯论
§222
222.Puna pavāretabbanti puna pubbakiccaṃ katvā ñattiṃ ṭhapetvā saṅghattherato paṭṭhāya pavāretabbaṃ. Sesaṃ uposathakkhandhakavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
第二百二十二条。复次，要告诫的是，先前已经做过惩戒，确定了罚数后，当戒律长老在场时反复告诫。其余内容可参见戒律节中行戒的说明，依此而知之。
§228
228.Āgantukehiāvāsikānaṃ anuvattitabbanti ‘‘ajja pavāraṇā cātuddasī’’ti etadeva pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Pannarasikavārepi eseva nayo. Āvāsikehi nissīmaṃ gantvā pavāretabbanti assāvasāne ayaṃ pāḷimuttakavinicchayo – sace purimikāya pañca bhikkhū vassaṃ upagatā, pacchimikāyapi pañca, purimehi ñattiṃ ṭhapetvā pavārite pacchimehi tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo, na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbā. Sacepi pacchimikāya upagatā cattāro tayo dve eko vā hoti, eseva nayo. Atha purimikāya cattāro pacchimikāyapi cattāro tayo dve eko vā eseva nayo. Athāpi purimikāya tayo, pacchimikāyapi tayo dve vā, eseva nayo. Idañhettha lakkhaṇaṃ – sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghapavāraṇāya gaṇaṃ pūrenti, saṅghapavāraṇāvasena ñatti ṭhapetabbāti.
第二百二十八条。对于外来比库居士，每逢十四日新月之日应当告诫，此乃此前必须完成的事项。每十五日同样适用此原则。比库至居处一带后应告诫，此处止恶漏处境（即禁戒清净的决定）是最高戒律释义——如果前队有五比库已安居一雨季，后队也有五比库，且前队已定罚数，那么告诫后队时，后队应在其前比库面前进行净戒守持，不可以在某一安居群中同时设置两条罚数。若后队为四人、三人、二人或一人，亦依此理。若前队四人、后队四人，三人、二人或一人，亦从此规则判定。若前队三人、后队三人、两人或一人，亦依此理。此即说明——如果前后队人数多少不一，而人数相等，且同时在场，群体告诫时应成立团体，罚数应共同确定。
Sace pana purimikāya tayo, pacchimikāya eko hoti, tena saddhiṃ te cattāro honti, catunnaṃ saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavāretuṃ na vaṭṭati. Gaṇañattiyā pana so gaṇapūrako hoti, tasmā gaṇavasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbaṃ. Itarena tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimikāya dve pacchimikāya dve vā eko vā hoti, eseva nayo. Sace purimikāya eko, pacchimikāyapi eko hoti, ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace pana purimavassūpagatehi pacchimavassūpagatā ekenapi adhikatarā honti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā thokatarehi tesaṃ santike pavāretabbaṃ.
若前队有三人，而后队仅有一人，此时合计共有四人，既已确定四人的群体罚数，则不应为四人罚数而告诫。因群罚数者乃团体所定，该人作为群体成员亦应受罚数约束，故应在前队执行罚诫。其他方面，应在那等人在场时举行净戒守持。若前队两人，后队两人或一人，亦依此理。若前队一人，后队一人，应由各自一方单独进行告诫，分别举行净戒守持。若前雨季队多于后雨季队，则于初次戒律经诵告知后，由人数较多一方在其余人数面前执行告诫。
Kattikacātumāsiniyā pavāraṇāya pana sace paṭhamaṃ vassūpagatehi mahāpavāraṇāya pavāritehi pacchā upagatā adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ. Tehi pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabbo. Atha mahāpavāraṇāya pavāritā bahū bhikkhū honti, pacchimavassūpagatā thokatarā vā eko vā, pātimokkhe uddiṭṭhe pacchā tesaṃ santike tena pavāretabbaṃ.
十一月中旬的大告诫日中，若前一雨季的比库会中，依大告诫法受戒者人数多于或等于后续到来的比库，则应根据告诫群力量设定罚数而进行告诫。前面告诫后，应由其他比库举行净戒守持。如大告诫中，众多比库受戒，而后雨季中人数较少或只有一人，则要在戒律正式宣读后于该比库面前举行告诫。
§233
233.Na ca bhikkhave appavāraṇāya pavāretabbaṃ, aññatra saṅghasāmaggiyāti ettha kosambakasāmaggīsadisāva sāmaggī veditabbā. ‘‘Ajja pavāraṇā sāmaggī’’ti evañcettha pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Ye pana kismiñcideva appamattake pavāraṇaṃ ṭhapetvā samaggā honti, tehi pavāraṇāyameva pavāraṇā kātabbā. Sāmaggīpavāraṇaṃ karontehi ca paṭhamapavāraṇaṃ ṭhapetvā pāṭipadato paṭṭhāya yāva kattikacātumāsinī puṇṇamā, etthantare kātabbā, tato pacchā vā pure vā na vaṭṭati.
第二百三十三条。不应对比库作小告诫，除非出于僧团和合之故。此处应理解为桑干国合众。『今日告诫即为合众』，这是此前必须完成的事。任何某个小众在设定告诫且合心合力的情况下，应当为其举行告诫。对既已进行了合众告诫的人，应先行基础的告诫，并依此循序直到十一月中旬满月，当时可以举办随后的告诫，此时之前或之后均无此必要。
Dvevācikādipavāraṇākathā二语句等自恣论
§234
234.Dvevācikaṃ pavāretunti ettha ñattiṃ ṭhapentenāpi ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ, ekavācike ‘‘ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti, samānavassikepi ‘‘samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ, ettha ca bahūpi samānavassā ekato pavāretuṃ labhanti.
第二百三十四条。即使有人设定二重言语的告诫，仍应根据「如果僧团成为首领，则该团可执行二重言语告诫」的原则判定；对单语告诫者，则适用单语告诫法；同雨季者，应适用同雨季告诫。此处还有多雨季聚集者亦可共同举行告诫。
Pavāraṇāṭhapanakathā关于遮止自恣的论述
§236
236.Bhāsitāyalapitāya apariyositāyāti ettha sabbasaṅgāhikañca puggalikañcāti duvidhaṃ pavāraṇāṭhapanaṃ. Tattha sabbasaṅgāhike ‘‘suṇātu me bhante saṅgho…pe… saṅgho tevācikaṃ pavāre’’ iti sukārato yāva rekāro, tāva bhāsitā lapitā apariyositāva hoti pavāraṇā. Etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā. ‘Yya’kāre pana patte pariyositā hoti, tasmā tato paṭṭhāya ṭhapentena ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Puggalikaṭhapane pana – ‘‘saṅghaṃ bhante pavāremi…pe… tatiyampi bhante saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā…pe… passanto paṭī’’ti saṅkārato yāva ayaṃ sabbapacchimo ‘ṭi’kāro tāva bhāsitā lapitā apariyositāva hoti pavāraṇā, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā, ‘‘karissāmī’’ti vutte pana pariyositā hoti, tasmā ‘‘karissāmī’’ti etasmiṃ pade patte ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Esa nayo dvevācikaekavācikasamānavassikāsupi. Etāsupi hi ṭikārāvasānaṃyeva ṭhapanakhettanti.
关于讲话、辱骂和不欢喜他人，有两种共同的公开承认方式，即面向全体僧团的和针对个人的承认。在此，面向全体僧团者，诵次第如“请听我，尊者，僧团……僧团三人以上请听”者，因其意愿明确，凡是在说、辱骂、不欢喜方面，皆为承认之事，且只要有一字立起，便视为成立承认。至于“Yya”字形式则是圆满承认，因此即便立字者又反复立字，仍视为成立承认。个人承认则是如“尊者，我承认对僧团……第三者目见，亲历亦承认”等表述，依此意愿，直至该句末尾“ṭi”字，也属讲话辱骂不欢喜的承认；此中仅一字立起亦成承认，但言“我将做”者为圆满承认，故即便该词中含立字者亦属圆满承认。这种规则适用于双人对单人之言相同法权，亦即这些立字是承认的终结符号。
§237
237.Anuyuñjiyamānoti ‘‘kimhi naṃ ṭhapesī’’ti parato vuttanayena pucchiyamāno. Omadditvāti etāni ‘‘alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍana’’ntiādīni vacanāni vatvā, vacanomaddanā hi idha omaddanāti adhippetā. Anuddhaṃsitaṃ paṭijānātīti ‘‘amūlakena pārājikena anuddhaṃsito ayaṃ mayā’’ti evaṃ paṭijānāti. Yathādhammanti saṅghādisesena anuddhaṃsane pācittiyaṃ; itarehi dukkaṭaṃ. Nāsetvāti liṅganāsanāya nāsetvā.
“应当配合”的意为“你不准备立何词？”根据后文所问之言。所谓“omaddita”者，是指劝导诸如“不必责备比库”等语，表明言语之放松，故此处“omaddita”是指放缓、压制之意。所谓“anuddhaṃsita”是指“我已确知未受根本巴拉基咖之罪”，即意识到未犯严重违犯；正如在纪律中，犯轻罪违犯应供悔戒，这是较轻之过。所谓“nāsetvā”则意味着无罪之象征，表示未废除、不成立违犯。
§238
238.Sāssa yathādhammaṃ paṭikatāti ettakameva vatvā pavārethāti vattabbā, asukā nāma āpattīti idaṃ pana na vattabbaṃ, etañhi kalahassa mukhaṃ hoti.
言“以正法应当应对”，意即只应如是对待，此乃正法的表达；而“非可爱者”之语则不应使用，因这会引起纷争。
Vatthuṭhapanādikathā关于安立事由等的论述
§239
239.Idaṃ vatthu paññāyati na puggaloti ettha corā kira araññavihāre pokkharaṇito macche gahetvā pacitvā khāditvā agamaṃsu. So taṃ vippakāraṃ disvā ārāme vā kiñci dhuttena kataṃ vippakāraṃ disvā ‘‘bhikkhussa iminā kammena bhavitabba’’nti sallakkhetvā evamāha. Vatthuṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyāti ‘‘yadā taṃ puggalaṃ jānissāma, tadā naṃ codessāma. Idāni pana saṅgho pavāretū’’ti ayamettha attho. Idāneva naṃ vadehīti sace iminā vatthunā kañci puggalaṃ parisaṅkasi, idāneva naṃ apadisāhīti attho. Sace apadisati, taṃ puggalaṃ anuvijjitvā pavāretabbaṃ; no ce apadisati, upaparikkhitvā jānissāmāti pavāretabbaṃ.
此事理为非个人所犯，以盗贼例示：盗贼在森林居住，采取池中鱼类，煮熟后食用回归，被寺院目击其恶行后以行为果报标记，表示“比库应受此业报”。以此事为据，僧团应公开指责。此意为：若知某人因此事，应发表责难；若此时不指责，意即默许。如果诤师发言指摘该人，僧团应予以劝诫；若该人反对，僧团应进一步考察再行发言。
Ayaṃ puggalo paññāyati na vatthūti ettha eko bhikkhu mālāgandhavilepanehi cetiyaṃ vā pūjesi, ariṭṭhaṃ vā pivi, tassa tadanurūpo sarīragandho ahosi; so taṃ gandhaṃ sandhāya ‘‘imassa bhikkhuno evarūpo sarīragandho’’ti vatthuṃ pakāsento evamāha. Puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyāti etaṃ puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāretu. Idāneva naṃ vadehīti yaṃ tvaṃ puggalaṃ ṭhapesi, tassa puggalassa idāneva dosaṃ vada. Sace ayamassa dosoti vadati, taṃ puggalaṃ sodhetvā pavāretabbaṃ. Atha nāhaṃ jānāmīti vadati, upaparikkhitvā jānissāmāti pavāretabbaṃ.
此人为非事理者，如某比库供献用芳香品或建造圣迹，若其身体发出异香，该人以香味为据诤责他人：“此比库身体发此异香”，以此行为根据，僧团当对此人作出责难。现在应指出你所指之人错误，若对方承认错误，应予纠正责难；若称不知情，则应反复考察再作决定。
Idaṃ vatthu ca puggalo ca paññāyatīti purimanayeneva corehi macche gahetvā pacitvā paribhuttaṭṭhānañca gandhādīhi nahānaṭṭhānañca disvā ‘‘pabbajitassa kamma’’nti maññamāno so evamāha. Idāneva naṃ vadehīti idāneva tena vatthunā parisaṅkitaṃ puggalaṃ vadehi; idaṃ pana ubhayampi disvā diṭṭhakālato paṭṭhāya vinicchinitvāva pavāretabbaṃ. Kallaṃ vacanāyāti kallaṃ codanāya; codetuṃ vaṭṭatīti attho. Kasmā? Pavāraṇato pubbe avinicchitattā pacchā ca disvā coditattāti. Ukkoṭanakaṃ pācittiyanti idañhi ubhayaṃ pubbe pavāraṇāya disvā vinicchinitvāva bhikkhū pavārenti, tasmā puna taṃ ukkoṭentassa āpatti.
此事理和人皆被了解，比如盗贼盗取鱼类，知其被人盯梢且存在作案记录，以为“此人业已堕落”，当时即进行指责，目的是要劝戒纠正。该责难既基于目前明确证据，又基于过去情况审查，因此应予发言。所谓“kalla”意即指责或劝戒。何故？由于在承认之前观察不足，之后又发现实情而劝戒。所谓“ukkoṭanaka pācittiya”是指指责的悔戒，意谓在两次承认中基于显知之事而再予指责，若再次指责则会有违犯。因此若对同一事反复指责，当中将生违戒。
Bhaṇḍanakārakavatthukathā关于造争者事缘的论述
§240
240.Dve tayo uposathe cātuddasike kātunti ettha catutthapañcamā dve, tatiyo pana pakatiyāpi catuddasikoyevāti. Tasmā tatiyacatutthā vā tatiyacatutthapañcamā vā dve tayo cātuddasikā kātabbā. Atha catutthe kate suṇanti, pañcamo cātuddasiko kātabbo. Evampi dve cātuddasikā honti. Evaṃ karontā bhaṇḍanakārakānaṃ terase vā cātuddase vā ime pannarasīpavāraṇaṃ pavāressanti. Evaṃ pavārentehi ca bahisīmāya sāmaṇere ṭhapetvā ‘‘te āgacchantī’’ti sutvā lahuṃ lahuṃ sannipatitvā pavāretabbaṃ. Etamatthaṃ dassetuṃ ‘‘te ce bhikkhave…pe… tathā karontū’’ti vuttaṃ.
240.二、三个伍波萨那日即十四日内的灵修日，也要在此处作第四或第五个，第三个则在中间且也必须于十四日内。因而第三个与第四个或第三个与第四、第五个这两种，都必须在十四日内举行。然后第四个举行时，听者第五个十四日应当举行。如是便有两次十四日应当举行。如此举行者，三次或四次十五天的斋戒期，将会开放。诸如此类开放之后，要安置外住的沙玛内，说“他们来了”，听说后，稀疏集合，应当开放。为显明此义，曾说“诸比库啊……如是而行”。
Asaṃvihitāti saṃvidahanarahitā āgamanajānanatthāya akatasaṃvidahitā; aviññātāva hutvāti attho. Tesaṃ vikkhitvāti ‘‘kilantattha muhuttaṃ vissamathā’’tiādinā nayena sammohaṃ katvāti attho. No ce labhethāti no ce bahisīmaṃ gantuṃ labheyyuṃ; bhaṇḍanakārakānaṃ sāmaṇerehi ca daharabhikkhūhi ca nirantaraṃ anubaddhāva honti. Āgame juṇheti yaṃ sandhāya āgame juṇhe pavāreyyāmāti ñattiṃ ṭhapesuṃ, tasmiṃ āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāretabbaṃ, avassaṃ pavāretabbaṃ, na hi taṃ atikkamitvā pavāretuṃ labbhati. Tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāneti evaṃ cātumāsiniyā pavāriyamāne.
阿桑维希塔意即不具组织、不具正当次第的来往，亦即不成顺序者；若说不知晓，则意谓尚未明了。至于他们的散乱，则指“寒颤不已、心神恍惚”等意，表示迷乱。若未获得（批准），则不能前往外住；因三十余日的施主和沙玛内、幼比库们持续相连，若是约定来临即应开放，不能随意超过，应当依据契约准时开放，不可逾越。若比库们对此开放事持有异议，则该十四日闭关应当如此开放。
Pavāraṇāsaṅgahakathā关于自恣摄要的论述
§241
241.Aññataro phāsuvihāroti taruṇasamatho vā taruṇavipassanā vā. Paribāhirā bhavissāmāti anibaddharattiṭṭhānadivāṭṭhānādibhāvena bhāvanānuyogaṃ sampādetuṃ asakkontā bāhirā bhavissāma. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbanti iminā chandadānaṃ paṭikkhipati. Bhinnassa hi saṅghassa samaggakaraṇakāle tiṇavatthārakasamathe imasmiñca pavāraṇāsaṅgaheti imesu tīsu ṭhānesu chandaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Pavāraṇāsaṅgaho nāmāyaṃ vissaṭṭhakammaṭṭhānānaṃ thāmagatasamathavipassanānaṃ sotāpannādīnañca na dātabbo. Taruṇasamathavipassanālābhino pana sabbe vā hontu, upaḍḍhā vā, ekapuggalo vā ekassapi vasena dātabboyeva. Dinne pavāraṇāsaṅgahe antovasse parihārova hoti, āgantukā tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti. Tehipi chinnavassehi na bhavitabbaṃ, pavāretvā pana antarāpi cārikaṃ pakkamituṃ labhantīti dassanatthaṃ ‘‘tehi ce bhikkhave’’tiādimāha. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
241.有一类称为静虑禅定者，是指年轻时安住于静虑或内观的。说其为外出者，是指因未受束缚而无固定居所及路线等，不能依止修行，故成为外住者。所有人都应集中一处，不倾向于特定处所，此即所谓放弃志向。因不同僧团未合一时，对于三种道场合于安住修行的此开放月（十四日期）的事，尚不能自愿捐舍供养。所谓开放月，是指未得阿拉汉、未证不同定慧境界的释迦牟尼弟子，亦即已初入圣道者不应得到供养。唯因获得年少禅定内观的阿拉汉或类似者，全部或部分，可由某一僧侣一人接受供养。开放月聚会解除后，外来者不得占用其寝处。断绝出家生活者同样不可，开放之后，中间仍可出行，以此明显表示——“诸比库们若如是”—等。总结说，总是应以最著名者为标准。
Pavāraṇākkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 自恣篇集的注释完毕。