2. Uposathakkhandhako · 2. 伍波萨他篇集义注
2. Uposathakkhandhakaṃ2. 伍波萨他篇集
Sannipātānujānanādikathā允许集会等之论述
§132
132. Uposathakkhandhake – aññatitthiyāti ettha titthaṃ vuccati laddhi; aññaṃ titthaṃ aññatitthaṃ; aññatitthaṃ etesaṃ atthīti aññatitthiyā; ito aññaladdhikāti vuttaṃ hoti. Dhammaṃ bhāsantīti yaṃ tesaṃ kattabbākattabbaṃ, taṃ kathenti. Te labhantīti te manussā labhanti. Mūgasūkarāti thūlasarīrasūkarā.
132. 在《伍波萨他篇》之中，「异处」一词的用法如此说：「处」是指所在之地，取得；「异处」即异地、他处；这里『异处们』之意即『异乡者』；从此可说成『他地者』。这是对『异所得者』的说明。所说的法，是指他们应当做和不应当做的事情。至于这些，他们是人类所获得的。『愚钝猪』指体积庞大而愚痴的猪。
§135
135.Anajjhāpanno vā hoti āpajjitvā vā vuṭṭhitoti ettha yaṃ āpattiṃ bhikkhu anajjhāpanno vā hoti, āpajjitvā vā vuṭṭhito, ayaṃ asantī nāma āpattīti evamattho veditabbo. Sampajānamusāvāde kiṃ hotīti yvāyaṃ sampajānamusāvādo assa hotīti vutto, so āpattito kiṃ hoti, katarā āpatti hotīti attho. Dukkaṭaṃ hotīti dukkaṭāpatti hoti; sā ca kho na musāvādalakkhaṇena; bhagavato pana vacanena vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hotīti veditabbā. Vakkhati hi –
135. 「未觉知其过」或「已觉知其过」的说法，是指比库对其过失有无觉知的状态。所谓『未觉知其过』乃指未察觉自己有过失，「已觉知其过」则是意识到了错误。此即所谓不和合、不安适的过失的含义，应如此理解。至于有意说谎，如何理解？若说是有意说谎，则它是过错中的一种；问题在于：什么样的过错呢？此是指恶劣的过失；但它并非以说谎为标志；根据世尊的话语，应当理解为在言辞传达处发生的不正行为即是过失。世尊说：
‘‘Anālapanto manujena kenaci,
‘不可对任何人以无信之言说出无真理的言辞；
Vācāgiraṃ no ca pare bhaṇeyya;
不应对别人发表虚假言语；
Āpajjeyya vācasikaṃ na kāyikaṃ,
不可以语言侵犯他人，亦不可用身体侵犯，
Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479);
这些问题皆是由善巧思虑所生。’（《巴利律藏》479）
Antarāyikoti antarāyakaro. Kissa phāsu hotīti kimatthāya phāsu hoti. Paṭhamassa jhānassa adhigamāyāti paṭhamassa jhānassa adhigamanatthāya tassa bhikkhuno phāsu hoti sukhaṃ hoti. Esa nayo sabbattha. Iti bhagavā uddesato ca niddesato ca paṭhamaṃ pātimokkhuddesaṃ dassesi.
所谓阻碍者，即为制造阻碍者。因何而轻快？是为了什么缘故而轻快？是为了获得初禅而轻快。换言之，为了初禅之得，彼比库心生欢悦而感到轻快。此理普遍适用。世尊阐述指出并示现了此初巴提摩窣迦的文义。
§136
136.Devasikanti divase divase. Cātuddase vā pannarase vāti ekassa utuno tatiye ca sattame ca pakkhe dvikkhattuṃ cātuddase avasese chakkhattuṃ pannarase; ayaṃ tāva eko attho. Ayaṃ pana pakaticārittavasena vutto ‘‘sakiṃ pakkhassa cātuddase vā pannarase vā’’ti vacanato pana tathārūpe paccaye sati yasmiṃ tasmiṃ cātuddase vā pannarase vā uddisituṃ vaṭṭati, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabba’’nti vacanatopi cetaṃ veditabbaṃ.
136.所谓每日，即每日。每月十四或十五日，即一个月中第二、第三和第七个旬中两次，十四日，以及余下的六日，十五日，这是其中一个意义。又依季节行事方式说，言及‘一个季节的十四或十五日’，在此条件里指称的，是那些季节中十四日的在院比库和十五日的外来比库。如果在院比库人数较多，则须依从外来比库而行。这句话含意必须了解清楚。
Sīmānujānanakathā允许界之论述
§138
138.Paṭhamaṃ nimittā kittetabbāti vinayadharena pucchitabbaṃ ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti? Pabbato bhanteti. Puna vinayadharena ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. ‘‘Etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya, kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ bhante. Etaṃ udakaṃ nimittanti ettha pana aṭṭhatvā puna puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ. Pabbato bhante. Eso pabbato nimittanti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti. Evaṃ nimittāni kittetvā athānantaraṃ vuttāya kammavācāya sīmā sammannitabbā. Kammavācāpariyosāne nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti. Tattha nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ sambandhantena nimittaṃ kittetabbanti vuttaṃ. ‘‘Pabbato bhanteti…pe… udakaṃ bhante’’ti evaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu anupasampanno vā vaṭṭatiyeva.
138.所谓首先标志应当识别，是律法师应问‘东方所在何种标志？’答曰山。律法师进而问‘此为何山标？’依此理应识别。‘这座山为标志，做吧，将做，使成标志，成于此处’诸如此类说法不适合。于石头等亦同理。问‘东方的前边，南方的边上，南边的旁侧，西方的边上，西边的旁侧，北边的边上，北边的旁侧，为何标志？’答曰水。所谓水为标志。在此辨别清楚后再续问‘东方的前边为何为标？’答曰山。这便是对第一标志的识别。就如此识别种种标志后，随接下来的业语协议，界限得以确定。业语终了后的界限，为标志的终点，标志由界限中伸出位于外边。在这里，虽说是识别标志，辨别过的标志仍然是最初所识别的标志。且于暗室释论中说道，应当识别三次与界限相连的标志之一。'山，水是标志'——如是，已受具足戒者诵说，未受者亦为可行。
Idāni pabbatanimittādīsu evaṃ vinicchayo veditabbo – tividho pabbato, suddhapaṃsupabbato, suddhapāsāṇapabbato, ubhayamissakoti. So tividhopi vaṭṭati. Vālikarāsi pana na vaṭṭati. Itaropi hatthippamāṇato omakataro na vaṭṭati. Hatthippamāṇato pana paṭṭhāya sineruppamāṇopi vaṭṭati. Sace catūsu disāsu cattāro tīsu vā tayo pabbatā honti, catūhi vā tīhi vā pabbatanimittehi eva sammannituṃ vaṭṭati. Dvīhi pana nimittehi ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho na ekābaddho’’ti. Sace ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenāpi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti, tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni.
现今应知关于山标等的划分如下：山有三种，即纯粹沙土山、纯粹石山、两者兼有山。此三种皆成之。沙砾堆砌则不成。其他如象鼻大小的沙丘亦不成。象鼻大小以上、炉灰大小甚至更大者皆成。若四方有三座山，则可由四或三山标志所界定。若由两座标志或一座标志界定，则不成。对其他石头标志等亦如是。故若有山标者，应问其标志“是否连接为一？”若是一体，则不可界定。在四方或八方识别时，只认一标志，故那人为退避视野仅立于山上者，应识别其所处一方，其他方界限外的则分辨他别标志。
Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace ekayojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni.
若欲设定山的第三部分或边界的内边，未设标志者，则不可识别此山。若欲设内边的，则应当在彼山之上诸如树木茂密处等识别另一个标志。若内边立于一两由旬大小，欲识别整个山的内边，则彼山之外应识别地面以及树木茂密等标志。
Pāsāṇanimitte – ayaguḷopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo vaṭṭati. Pamāṇato pana hatthippamāṇo pabbatasaṅkhyaṃ gato, tasmā so na vaṭṭati. Mahāgoṇamahāmahiṃsappamāṇo pana vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇo vaṭṭati. Tato khuddakataro iṭṭhakā vā mahantīpi na vaṭṭati. Animittupagapāsāṇarāsipi na vaṭṭati, pageva paṃsuvālikarāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇupago ce vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekappadesaṃ antosīmāya kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena vā piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassa upari vihāro hoti, nimittañca nāma bahisīmāya hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.
关于石头标志，大小以数量计数，因此体量越大，石头越少者则不行。手掌大小的石头数目多者可行。若为大石堆，或局限地域内数量达三十二粒之多者则可。小者如砖块大小不成。无特征的以沙砾为主的石堆不成。平地上的石块或突起之石块即使尺寸不大，但数量多者可行。规模过大者虽数量多仍然只称计数。因此若大石块中一处有边界意图者，应舍弃此处，识别其他石块。若于大石堆上安置住所，或于住所中分割并继而移动此石块，则此种石块不成。若识别，则界限即该住所之外。住所也在界限之外。即使住所有占据，仍应于一处识别石块，不可他处识别。
Vananimitte – tiṇavanaṃ vā tacasāratālanāḷikerādirukkhavanaṃ vā na vaṭṭati. Antosārānaṃ pana sākasālādīnaṃ antosāramissakānaṃ vā rukkhānaṃ vanaṃ vaṭṭati, tañca kho heṭṭhimaparicchedena catupañcarukkhamattampi tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ yojanasatikampi vaṭṭati. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāya kattukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ.
以林地为界——树林、苇草、椰枣树等林木丛生的地方不构成界限。只有那些树木内部有细小空隙如桑树枝叶间的缝隙，方构成林地界限，但以田地围界的测量尺度，林地范围甚至不及四到五株树，沿边也不构成界线，而是伸展到一百余约耶那之外。如果有人在林地中搭建住所，则该林地不应被划分界限。有一处内边界，如果有人意图划分，林中有石头树干等物，则应算作界限。若住所被围绕限定，林地被统一划分，则其他地方不应设界。
Rukkhanimitte – tacasāro tālanāḷikerādirukkho na vaṭṭati, antosāro jīvamānako antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍakappamāṇopi vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ dvādasayojano suppatiṭṭhitanigrodhopi vaṭṭati. Vaṃsanaḷakasarāvādīsu bījaṃ ropetvā vaḍḍhāpito pamāṇupagopi na vaṭṭati. Tato apanetvā pana taṅkhaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ. Khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Kittentena ca ‘‘rukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati, ‘‘sākarukkhotipi sālarukkho’’tipi. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
以树为界——椰枣树或棕榈树等树木本身不构成界限，唯有其内部活着且枝干结实的部分，如如同针杆般细长的枝条，方可作为界线，但从树边伸展出树界线不足以构成界限，界线可达到十二约耶那长、安稳地立着的榕树大小。将竹子、棕榈叶种植繁育后所成长的植物体，不构成界限。从种苗拔起并植于地内，围成围栏且浇水保持湿润，即可作为界线。不因新枝条根部生长而废止此界限。虽将枝条砍断再栽植，此界线仍然有效。可以划定为“树”，也能称为“有形的树”。如果有一连串坚固如榕树大小的树木相连并统一划界，则不允许在他处另立界限。
Magganimitte – araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭanti, jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vaṭṭati, yo nibbijjhitvā dve tīṇi gāmantarāni gacchati. Yo pana jaṅghamaggo sakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avaḷañjā, te na vaṭṭanti. Jaṅghasatthasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānāyeva vaṭṭanti. Sace dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvidhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā, ekābaddhanimittañhetaṃ hoti.
以路为界——森林之路、小径和较大的车道均不构成界线，唯有行人常走、贯通三村之间的道路才可作为界限。如果有人从小径跨入车道再返回车道上，这种来回往复的小径与车道合并处，称为边界并不可作为界限。相连的小径和车道之间若有杂乱的岔口，不构成界限。小径与车道相连处只有稳定相接，才能作为界线。如果两条道路交叉后，分别合流后又分开，在两个不同处所相连划界，则该界限不能成立，这是由于界限连接不完整之故。
Sace vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti. Koṇaṃ nibbijjhitvā gatamaggaṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo. Kittite nimittassa upari vihāro hoti. Sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti. Sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggova bahisīmāya hoti, sesaṃ antosīmaṃ bhajati. Maggaṃ kittentena ‘‘maggo pantho patho pajjo’’ti dasasu yena kenaci nāmena kittetuṃ vaṭṭati. Parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
如果住所外围有四条道路朝向四方运行，沿中心划一条界限，其他的就不可再划分界限。这是由于界限连接不完整的缘故。若在角落处有分叉走向的道路，可作为另一处界限。穿过住所中心的道路不可作为界限。界限以上有住所存在。若车道以终点巡回次序排列，界限处于外围。若使用外路做界限，则界限即为外路，余下部分为内限。以道路作为界限时，可用“道路”“途径”“径路”等名称称呼。在稳定相连的道路段落，统一划界，不应再另立界限。
Vammikanimitte – heṭṭhimaparicchedena taṃ divasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇappamāṇopi vammiko vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ himavantapabbatasadisopi vaṭṭati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ pana ekābaddhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
以蚯蚓为界——按照田地的范围定义，有些蚯蚓一天内钻行八寸宽的地面，能作为界限线，但树木枝叶之间不构成界限。界限线可伸至喜马拉雅山脉等高山之地。住所外围限定后，若蚯蚓路线统一连贯串联，则该处作为界线，其他地方不可另外划界。
Nadīnimitte – yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaddhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhanti evaṃ anatikkamitvā deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa cātumāse sotaṃ na pacchijjati, timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ gacchati, sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hoti. Bhikkhuniyā nadīpāragamanepi uposathādisaṅghakammakaraṇepi nadīpārasīmasammannanepi ayameva nadī.
以河流为界——在正法时期，国王按时监视河流，风雨适中，河水不泛滥，水流清澈，河流可视为界限。若河流因长期干旱，四个月水流不及，水位较低，有时有比库尼于岸边居住且设立辅助界限，则该河流即构成界限，是划定界限的标志。比库尼沿河居住及主持诸如伍波萨他等僧团仪式、制定规矩，均彰显该河为界限。
Yā pana maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, taṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinibbijjhitvā gate nadicatukkepi eseva nayo. Asammissanadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadisotaṃ rumbhanti, udakañca ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ nappavattati, evaṃ setumhi kate appavattamānā nadī nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pavattanaṭṭhāne nadinimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
正如行人离开了车轮上的轴承或轮毂，丢弃了其所依托的凭借，虽得以聚集一处，却不能再分散去别处。住处四方之间相互分离，河流的四条支流便互相导引。若无交接之处，这四方亦不能彼此相接。若如工匠安放木柱于树根，将藤蔓与樹叶缠绕使河流互通，把水导出遮蔽住处，这种缘由能够成相。正如水不流动，筑堤时水波止息，河流便不必显示水流之相。河流发生处应显水流的迹象，水流止息处应显水之迹象。
Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena nappavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadisadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati, kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito niggatāpi kālantarena teneva niggatamaggena nadiṃ bhinditvā sayañca gacchati, gacchantī parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
如遇汛期或旱季，由于水量减少而水流不通，这种状态便持续存在。大河水流携带水汽，渐成云雾，常常流动，并不断生出各种迹象。河流发源处，即使大河水流聚结，也终将分流，同时河流还要承载轻舟等航行工具，这时河流便显示其为水流之相。
Udakanimitte – nirudake ṭhāne nāvāya vā cāṭiādīsu vā udakaṃ pūretvā udakanimittaṃ kittetuṃ na vaṭṭati, bhūmigatameva vaṭṭati . Tañca kho appavattanaudakaṃ āvāṭapokkharaṇitaḷākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, aṭṭhitaṃ pana oghanadiudakavāhakamātikādīsu udakaṃ na vaṭṭati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ attanomatimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi taṅkhaṇaññeva pathaviyaṃ āvāṭakaṃ katvā kuṭehi āharitvā pūritaudakampi sace yāva kammavācāpariyosānā tiṭṭhati, appaṃ vā hotu bahu vā, vaṭṭati. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo. Taṃ kātuñca kāretuñca bhikkhussa vaṭṭati. Lābhasīmāyaṃ pana na vaṭṭati . Samānasaṃvāsakasīmā kassaci pīḷanaṃ na karoti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ vinayakammameva sādheti, tasmā ettha vaṭṭati.
关于水流迹象，非积水场所，如船只或漂浮物积水处，水虽积聚，象征水流的迹象却不可显现，只有地底之水流通。此积水多是池塘、浅湖、湿地、泥沼、海水等处，水流迹象不能显现。在《暗释》（Andhakaṭṭhakathā）中说：“深水流情及池沼之处，不应强求水显流动迹象”，此说正确但也只限于自身观点。河底仍有水流，村童玩耍水中扔石子、挖土坑、挑水进坑池，只要诸种言说行为未终止，水流迹象便可持续。但于此地，应制造石墙、木桩等障碍物以示迹象。制与不制均属比库范畴。修建界限时不可妨害他人，且凡是比库共守律仪行为均应尊重，因此此处界限设立合理。
Imehi ca aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññaṃ sammissehipi sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena dvīhi vā nimittehi abaddhā hoti, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenāpi baddhā hoti. Sā tīhi siṅghāṭakasaṇṭhānā hoti, catūhi caturassā vā siṅghāṭakaaḍḍhacandamudiṅgādisaṇṭhānā vā, tato adhikehi nānāsaṇṭhānā. Taṃ bandhitukāmehi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā, baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasīmāparicchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo . Sace aññānipi gāmakkhettāni antokātukāmā , tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ. Anāgacchantānaṃ chando āharitabboti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭekkaṃ baddhasīmāsadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati. Antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha – ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati. Avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti.
此八种迹象即便不相接，彼此仍需相互接合确立境界。它们经过确立后便结合成二或一，三者始成，且立为界限的缘象即使三种合一，也属界限标志。此界限具三种护体结构，有四角、四面或四角带半圆宝盖结构，以及更多样结构。如欲建立边界，有关各地比库在同修住处应先问清所划界限，于受拘界限的处所划限界内，非受拘界限处建立临时界限。由地区长老比库决定是否在某一乡域内划界，说：“今日我等划界，尔勿因界限划分而离去。”在非受拘界范围处，比库应集中居住，彼此以随喜心发愿守护。如有他乡地域计划入内，应邀请其中居住比库前来。若不赴者，应诚心邀请。长老梵大师说:“各乡有其特定划界之境，界限清净者无隔阂，入他界与离境频繁交替时，比库应互相来往，且应诚心邀请而非强迫。”
Evaṃ sannipatitesu pana bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsānayanatthañca bahisīmākaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’tiādikāya kammavācāya sīmā bandhitabbā. Kammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahi katvā heṭṭhā pathavisandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā sīmā gatā hoti.
当比库集会欲划分界限时，应置设手铐等物品，防止越界扰乱，亦于境外设防护并寺院及修行场所间设立防护，作出界限标志，继而以线索依序划界。界限划分后，如欲更改应依照仪式规矩。最后于地界下水流边界，使界限周详完整。
Imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehi pabbajjupasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmāmāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā, khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā, mahāsīmāyameva ṭhatvā mahāsīmā.
此次划定的共住界限，乃比库受具足戒与出家仪式等僧团行为所公开护持之正界限，是第一种最小界限。划分界限时应知晓：若在佛塔寺院等处建築众多物件，且室内有多处出入之门，且在寺院内侧有多幽静隐秘处所，那么界限应设于出入区域的隐秘空隙处。若依其他规矩划界，则在佛塔处等主要地处门口阴暗角落划设界限。若此处聚集二十一人，应成立界限。人数未达二十一时不可划界限，多达一千人可划界限。划定界限时应于界限之旁铺石头、置柱，不可在小界限上设大界限或大界限上设小界限，应于各自界限附近立所属界限。
Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi sīmaṃ samūhanissāmāti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahisīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati. Vidatthippamāṇāpi vaṭṭatīti kurundiyaṃ, caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttaripi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.
在这里论及结界的设立方法——周围应当宣说“这便是结界石”的标记，并以此类标记为界限加以确认。然后，应以坚实耐用的结界柱设立围绕石标的围界。既然如此，结界便无法被移除。既然结界已被确认，应当在结界之外、结界石中间安置结界柱。结界石中间宽度约为一槽的长度。之间宽窄不一的情况也流传为例，短至四指宽，长至大杯盆宽。假如住所广大，则两个、三个乃至更多断块的结界亦应互相结缔固定。
Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmāsammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāya ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā. Tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttenayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāya kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya kammaṃ karontānaṃ sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati.
如是确认分断结界后，于大结界设定仪式时，先从分断的小结界退出，再站于大结界，周围以连续环绕的结界石确认边界。随后根据地界标志确认结界石的标记，手持铁链与不泄漏仪轨的言辞，在仪轨上确认相应结界，且对其坚实耐久的使用也要恪守不违。正因如此，“结界不可被移除”这句话说明结界不允许被侵犯。假如在小结界设置标记，而之后又在结界石中及大结界设立标记，三处都设置标记并确认后，所欲守护的结界，应当首先结缔起来。如此，虽有分断结界亦应依原则视为整体，拘缚结界。既然如此，置于结界内分割结界中小结界的比库，及在大结界中修行者相互不侵害，处于大结界者不侵害小结界已规者，反之亦然。然而在村野乡间修持时，置于结界石者则生忿恨。盖结界石属于村野界域所有。
Sīmā ca nāmesā na kevalaṃ pathavitaleyeva baddhā baddhā nāma hoti. Atha kho piṭṭhipāsāṇepi kuṭigehepi leṇepi pāsādepi pabbatamatthakepi baddhā baddhāyeva hoti. Tattha piṭṭhipāsāṇe bandhantehi pāsāṇapiṭṭhiyaṃ rājiṃ vā koṭṭetvā udukkhalaṃ vā khaṇitvā nimittaṃ na kātabbaṃ , nimittupagapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetabbāni. Kammavācāpariyosāne sīmā pathavisandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā otarati. Nimittapāsāṇā yathāṭhāne na tiṭṭhanti, tasmā samantato rāji vā uṭṭhāpetabbā, catūsu vā koṇesu pāsāṇā vijjhitabbā, ‘‘ayaṃ sīmāparicchedo’’ti vatvā akkharāni vā chinditabbāni. Keci usūyakā sīmaṃ jhāpessāmāti aggiṃ denti, pāsāṇāva jhāyanti, na sīmā.
结界不仅仅是指被设于土地边界，而是更广泛地带领。又如筑于石墙、山丘或岩石等处的结界也同样成立。若在筑城的岩石上以绳子或细藤圈围，但不设立地界标记，则不应视为结界。标记应安置于设施的适当处。仪轨结束时，结界石应遍布周围，且将水环绕池边。既然地界标记石不可处处皆在，故应周围立围栏于四角，并在四角安置标记，宣说此处“为结界边界”，并斩断界碑铭文。有人因妒忌欲毁结界，放火烧石却不能毁结界。
Kuṭigehepi bandhantehi bhittiṃ akittetvā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsaṭṭhānaṃ anto karitvā pāsāṇanimittāni ṭhapetvā sīmā sammannitabbā, antokuṭṭameva sīmā hoti. Sace antokuṭṭe ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso natthi, pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Sace evampi nappahoti, bahinibbodakapatanaṭṭhānepi nimittāni ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatāya pana sabbaṃ kuṭigehaṃ sīmaṭṭhameva hoti.
若约定筑室，则不设城墙而筑围墙时，应在二十一比库之六十六个住所的围墙墙头设立结界标记，以此确认结界。只有围墙构成结界。若围墙中无二十一比库住宿空隙，则应在入口处设立结界标记以确认。若如此仍不成，则可于旁边设立标记确认，称为侧门结界。这样确认之后，全部住宅筑围墙的地带即为结界。
Catubhittiyaleṇepi bandhantehi kuṭṭaṃ akittetvā pāsāṇāva kittetabbā. Sace anto okāso natthi, pamukhepi nimittāni ṭhapetabbāni. Sace nappahoti, bahi nibbodakapatanaṭṭhānepi nimittapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetvā sīmā sammannitabbā. Evaṃ leṇassa anto ca bahi ca sīmā hoti.
若筑墙环绕四面岩穴或洞窟，亦应设立石标确认界限。若无边界空隙，则应在入口处设立标记确认。若如此仍不成，则于外侧设立结界石并标记，确认之后结界完成。如此，岩穴内外皆成结界。
Uparipāsādepi bhittiṃ akittetvā anto pāsāṇe ṭhapetvā sīmā sammannitabbā. Sace nappahoti, pamukhepi pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatā uparipāsādeyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace pana bahūsu thambhesu tulānaṃ upari katapāsādassa heṭṭhimatale kuṭṭo yathā nimittānaṃ anto hoti, evaṃ uṭṭhahitvā tulārukkhehi ekasambaddho ṭhito, heṭṭhāpi otarati. Ekathambhapāsādassa pana uparimatale baddhā sīmā sace thambhamatthake ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, heṭṭhā otarati. Sace pāsādabhittito niggatesu niyyūhakādīsu pāsāṇe ṭhapetvā sīmaṃ bandhanti, pāsādabhitti antosīmāyaṃ hoti. Heṭṭhā panassā otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Heṭṭhāpāsāde kittentehipi bhitti ca rukkhatthambhā ca na kittetabbā. Bhittilagge pana pāsāṇatthambhe kittetuṃ vaṭṭati. Evaṃ kittitā sīmā heṭṭhā pāsādassa pariyantathambhānaṃ antoyeva hoti. Sace pana heṭṭhāpāsādassa kuḍḍo uparimatalena sambaddho hoti, uparipāsādampi abhiruhati. Sace pāsādassa bahi nibbodakapatanaṭṭhāne nimittāni karonti, sabbo pāsādo sīmaṭṭho hoti.
若筑围墙又筑柱墙，则应在墙边安置石标确认结界，如不成，则在入口处安置石标确认。如此确认之后，结界成立于围墙上，且不会延伸到墙外。若多个柱子上方，或柱子集中筑成围墙状状如城堡的地方，柱子围墙处形成边界。当二十一比库居于单一柱墙处，则围墙下方延伸处为结界，小部分围墙则向外延伸。若结界建筑开门出口处设立石标，则围墙称为结界墙，结界亦沿墙定界。墙下及墙上的通道和出口均须了知，且界外通道不可视为结界。即使宣告墙和树柱是边界，墙根部的树柱等不可计作结界，但墙附着的石柱子则可作为结界。如此确认的结界自墙下即为围墙尽头的界限。若墙下端被建筑相连，则可攀上围墙顶部。若围墙外设有辟邪之处，则在其处设置标记，整个建筑范围即为结界。
Pabbatamatthake talaṃ hoti ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsārahaṃ, tattha piṭṭhipāsāṇe viya sīmaṃ bandhanti. Heṭṭhāpabbatepi teneva paricchedena sīmā otarati. Tālamūlakapabbatepi upari sīmā baddhā heṭṭhā otarateva. Yo pana vitānasaṇṭhāno hoti, upari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso atthi, heṭṭhā natthi, tassa upari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Evaṃ mudiṅgasaṇṭhāno vā hotu paṇavasaṇṭhāno vā, yassa heṭṭhā vā majjhe vā sīmappamāṇaṃ natthi, tassupari baddhā sīmā heṭṭhā neva otarati. Yassa pana dve kūṭāni āsanne ṭhitāni, ekassapi upari sīmappamāṇaṃ nappahoti, tassa kūṭantaraṃ cinitvā vā pūretvā vā ekābaddhaṃ katvā upari sīmā sammannitabbā.
山脚处为界，二十一位比库占据其隙，如同筑成屏障。于彼处，如同砌石界定边界。下山处亦用相同划分界限。树根所在山顶处界限亦被约定，能够从下方跨越。但若为平坦地带，虽然上方有二十一位比库之空地，下面却无，故其上界限紧束，下方不可逾越。同理，无论为丘陵聚集地或平地聚集地，若其下方或中间无相等界限大小，则其上所系界限亦不可逾越。若有两峰相邻，若其中之一上方无足够范围，则需选定或填满峰间凹槽，再连成一体，如此上方界限才可被承认。
Eko sappaphaṇasadiso pabbato, tassupari sīmappamāṇassa atthitāya sīmaṃ bandhanti, tassa ce heṭṭhā ākāsapabbhāraṃ hoti, sīmā na otarati. Sace panassa vemajjhe sīmappamāṇo susirapāsāṇo hoti, otarati. So ca pāsāṇo sīmaṭṭhoyeva hoti. Athāpissa heṭṭhā leṇassa kuṭṭo aggakoṭiṃ āhacca tiṭṭhati , otarati, heṭṭhā ca upari ca sīmāyeva hoti. Sace pana heṭṭhā uparimassa sīmāparicchedassa pārato anto-leṇaṃ hoti, bahi sīmā na otarati. Athāpi uparimassa sīmāparicchedassa orato bahileṇaṃ hoti, anto sīmā na otarati. Athāpi upari sīmāya paricchedo khuddako, heṭṭhā leṇaṃ mahantaṃ sīmāparicchedamatikkamitvā ṭhitaṃ, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Yadi pana leṇaṃ khuddakaṃ sabbapacchimasīmāparimāṇaṃ, upari sīmā mahatī taṃ ajjhottharitvā ṭhitā, sīmā otarati. Atha leṇaṃ atikhuddakaṃ sīmappamāṇaṃ na hoti, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace tato upaḍḍhaṃ bhijjitvā patati, sīmappamāṇaṃ cepi hoti, bahi patitaṃ asīmā. Apatitaṃ pana yadi sīmappamāṇaṃ, sīmā hotiyeva.
单座如锅般形状的山峰，其界限以山顶范围为准来划设。若其下方有空旷的山谷，界限不应逾越。若其中心部位有坚硬石块存在，则可逾越。石块本身即为界限边缘。如下方有石窟或巨大石室耸立，则可逾越，且上下均为界限。若下方界限所接触之隆起为石窟外，则不可逾越界限。若上方界限接触隆起于内侧石窟，则不可逾越界限。若上方界限界限范围较小，下方有石窟超过界限，则界限仍在上方，不可向下逾越。若石窟小于界限范围，则界限只在上方，不可往下逾越。若从此处分裂石壁并掉落，界限大小仍存，盖上部分掉落为界限之外。若掉落部分仍具界限大小，则仍属界限。
Khaṇḍasīmā nīcavatthukā hoti, taṃ pūretvā uccavatthukaṃ karonti, sīmāyeva. Sīmāya gehaṃ karonti, sīmaṭṭhakameva hoti. Sīmāya pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyeva. Ogho sīmāmaṇḍalaṃ ottharitvā gacchati, sīmāmāḷake aṭṭaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sīmāya heṭṭhā umaṅganadī hoti, iddhimā bhikkhu tattha nisīdati, sace sā nadī paṭhamaṃ gatā, sīmā pacchā baddhā , kammaṃ na kopeti. Atha paṭhamaṃ sīmā baddhā, pacchā nadī gatā, kammaṃ kopeti. Heṭṭhāpathavitale ṭhito pana kopetiyeva.
狭窄界限假设有低地，将其填平做成高地，即为界限。于界限可建造房屋，界限范围限定其大小。界限内可挖池塘，仍为界限。雨水汇集成界限圈成的水洼，终年不干，形成工作区域。界限下方有乌芒甘纳河，具神通之比库可在此处坐禅。若河流行至首端，界限设于后方，则业行为不被允许。若首端系界限，河水流至后方，则业行为允许。比库若位于界限地面，却仍获准行持法事。
Sīmāmāḷake vaṭarukkho hoti, tassa sākhā vā tato niggatapāroho vā mahāsīmāya pathavitalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhati, mahāsīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Anāhacca ṭhitasākhādīsu āruḷhabhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Evaṃ mahāsīmāya jātarukkhassa sākhā vā pāroho vā vuttanayeneva sīmāmāḷake patiṭṭhāti, vuttanayeneva sīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā.
界限范围内有宽阔树木，其枝干或攀爬物，可以伸展至大界限外或地面上。即便拓展至外，也须清理范围后方可开展法务，枝干攀爬体须被砍断而移除。不因枝干攀爬物停留在内而阻碍。如此，若大界限上的树枝或攀爬物，有不同回溯缘起，均续存在于界限内，须落实清理界限后方可开展，不然枝干攀爬物须砍断移除。
Sace sīmāmāḷake kamme kariyamāne koci bhikkhu sīmāmāḷakassa anto pavisitvā vehāsaṭṭhitasākhāya nisīdati , pādā vāssa bhūmigatā honti, nivāsanapārupanaṃ vā bhūmiṃ phusati, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pāde pana nivāsanapārupanañca ukkhipāpetvā kātuṃ vaṭṭati. Idañca lakkhaṇaṃ purimanayepi veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – tatra ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, hatthapāsameva ānetabbo. Sace antosīmato pabbato abbhugacchati, tatraṭṭho bhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Iddhiyā antopabbataṃ paviṭṭhepi eseva nayo. Bajjhamānā eva hi sīmā pamāṇarahitaṃ padesaṃ na otarati. Baddhasīmāya jātaṃ yaṃkiñci yattha katthaci ekasambaddhena gataṃ sīmāsaṅkhyameva gacchatīti.
若在界限范围内进行活动，有比库进入界限内部，坐于枝干上，其脚贴地或触及地面，则不得从事法务。但若脚和所触之地面分别抬起，则可为法。此为最前人之特征。此特征为：在此处，即使抬起脚不允许作业，还是必须得拿出手铐等辅助装置约束。若前缘界限所在山峰出现侵犯者，则立刻得拿出手铐。以神通进入山内，亦当如此采用。攀越界限时，若该地无界限尺寸，则不得逾越。而已有界限之地，则根据界限数目行事。
§140
140.Tiyojanaparamanti ettha tiyojanaṃ paramaṃ pamāṇametissāti tiyojanaparamā; taṃ tiyojanaparamaṃ. Sammannantena pana majjhe ṭhatvā yathā catūsupi disāsu diyaḍḍhadiyaḍḍhayojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace pana majjhe ṭhatvā ekekadisato tiyojanaṃ karonti, chayojanaṃ hotīti na vaṭṭati. Caturassaṃ vā tikoṇaṃ vā sammannantena yathā koṇato koṇaṃ tiyojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace hi yena kenaci pariyantena kesaggamattampi tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati sīmā ca asīmā hoti.
140.三十由旬极限，此处即是极限三十由旬。极限三十由旬即是此处最大的范围。经以上所述站立中央，则在四面八方各有十二至十八由旬范围，须据此规模划定接口。若站于中央，每方一百由旬，则三十由旬是不可的。四边或三边齐备情况，根据角对角距离即成三十由旬，须遵循此界限。若超过任一端的极限三十由旬，则生出过失，界限即变成无界。
Nadīpāranti ettha pārayatīti pārā. Kiṃ pārayati? Nadiṃ. Nadiyā pārā nadīpārā, taṃ nadīpāraṃ; nadiṃ ajjhottharamānanti attho. Ettha ca nadiyā lakkhaṇaṃ nadīnimitte vuttanayameva. Yatthassa dhuvanāvā vāti yattha nadiyā sīmābandhanaṭṭhānagatesu titthesu niccasañcaraṇanāvā assa, yā sabbantimena paricchedena pājanapurisena saddhiṃ tayo jane vahati. Sace pana sā nāvā uddhaṃ vā adho vā kenacideva karaṇīyena puna āgamanatthāya nītā, corehi vā haṭā, avassaṃ labbhaneyyā, yā pana vātena vā chinnabandhanā vīcīhi nadimajjhaṃ nītā avassaṃ āharitabbā, puna dhuvanāvāva hoti. Udake ogate thalaṃ ussāritāpi sudhākasaṭādīhi pūretvā ṭhapitāpi dhuvanāvāva. Sace bhinnā vā visaṅkhatapadarā vā na vaṭṭati. Mahāpadumatthero panāha – ‘‘sacepi tāvakālikaṃ nāvaṃ ānetvā sīmābandhanaṭṭhāne ṭhapetvā nimittāni kittenti, dhuvanāvāva hotī’’ti. Tatra mahāsumatthero āha – ‘‘nimittaṃ vā sīmā vā kammavācāya gacchati na nāvāya. Bhagavatā ca dhuvanāvā anuññātā, tasmā nibaddhanāvāyeva vaṭṭatī’’ti.
此处称渡河之意为“渡”，何谓渡？渡河也。河以渡为界所渡，即为河边。渡者谓水流穿越之意。这里称河流的标志是指河边界迹象。所谓从河口吹来的风，河流的界限设于两岸之间立有界柱的渡口，永恒流动之风，在此地域中由三人合力而有运载。倘若舟船被拉至上游或下游，为了回航之用而被人牵引，或为盗贼所夺，必然落入失踪状态；而若被风或断开的缆绳所引导，漂流于河中，则必然是失踪状态。水流冲刷河岸，激起纯净水花并被石块等珍重物体阻挡，即为失踪状态。若河中有断裂或分叉的河道，则无法环境生起回归的动力。长老大足曾说：“倘若将渡船停放在界柱处并标示界迹，其实就是失踪状态。”大智慧长老答曰：“界迹或界限并非归于船只，世尊也未承认失踪状态，而是依附于被束缚物体而成立。”
Dhuvasetu vāti yattha rukkhasaṅghāṭamayo vā padarabaddho vā jaṅghasatthasetu vā hatthissādīnaṃ sañcaraṇayoggo mahāsetu vā atthi; antamaso taṅkhaṇaññeva rukkhaṃ chinditvā manussānaṃ sañcaraṇayoggo ekapadikasetupi dhuvasetutveva saṅkhyaṃ gacchati. Sace pana upari baddhāni vettalatādīni hatthena gahetvāpi na sakkā hoti tena sañcarituṃ, na vaṭṭati.
所谓失踪桥，即是由树木堆积而成或依树根缠绕的桥梁，或是用树枝绑扎的脚踏桥或大象等动植物能够通行的大桥，称为大桥；其下半部则是以树木支撑。人类可经由一根木板过桥，即构成失踪桥的条件。若上方绑缚的桥板或木头被人牵拉也无法行走，则视为不可通行的状态。
Evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannitunti yatthāyaṃ vuttappakārā dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatittheyeva atthi, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannituṃ anujānāmīti attho. Sace dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatitthe natthi, īsakaṃ uddhaṃ abhiruhitvā adho vā orohitvā atthi, evampi vaṭṭati. Karavīkatissatthero pana ‘‘gāvutamattabbhantarepi vaṭṭatī’’ti āha.
这里说“渡河界限”之称呼，就是指具备以上所述如失踪风或失踪桥所朝向岸边的特点，这即是称为渡河界限之意。若失踪风或失踪桥并无朝向岸边，独自飘移于高处上下，则同样不通行。长老迦罗维迦说：“即使是乡镇之间亦可通行。”
Imañca pana nadīpārasīmaṃ sammannantena ekasmiṃ tīre ṭhatvā uparisote nadītīre nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya attānaṃ parikkhipantena yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa pariyosāne adhosotepi nadītīre nimittaṃ kittetvā paratīre sammukhaṭṭhāne nadītīre nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paṭṭhāya yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa vasena yāva uparisote paṭhamakittitanimittassa sammukhā nadītīre nimittaṃ, tāva kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyaṃ ṭhitā anāgatāpi kammaṃ na kopenti. Sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto pāratīre ca orimatīre ca ekasīmā hoti. Nadī pana baddhasīmāsaṅkhyaṃ na gacchati, visuṃ nadisīmā eva hi sā.
现在说明被称为渡河界限者，在某岸边站立，向河对岸标记界跡，然后转身投入水中，若愿分界，则其所划分范围于其末尾靠近下游岸边位置，也应标记对岸界跡。再转身欲划分范围时，其依止之处至向上游岸边先前标记之界跡，均应相互标记且互相呼应。之后在全部界迹的尽头处，诸比库结手扣键，借助仪式言辞而立此界限。河流安立即使是在未来，亦无所作用。签约结束后，置放界迹之端点于河流两岸之间，上述界限即被承认。河流不会因界限数量而有所变化，真正的河界仅此一处。
Sace antonadiyaṃ dīpako hoti, taṃ antosīmāya kātukāmena purimanayeneva attanā ṭhitatīre nimittāni kittetvā dīpakassa orimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabbaṃ. Atha paratīre nadiyā orimatīre nimittassa sammukhaṭṭhāne nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya purimanayeneva yāva uparisote paṭhamakittitanimittassa sammukhā nimittaṃ, tāva kittetabbaṃ. Atha dīpakassa pārimante ca orimante ca nimittaṃ kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha dvīsu tīresu dīpake ca bhikkhū sabbeva hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyaṃ ṭhitā anāgacchantāpi kammaṃ na kopenti. Sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto tīradvayañca dīpako ca ekasīmā hoti, nadī pana nadisīmāyeva.
若河中心有岛屿，则岛屿的内界应由岛内居民自行标记；应标记岛屿的外缘和周边。然后在对岸岸边标记界迹，继而转身，使岛内居民标记其范围至向上游先前标记之处，均应相互划定且相互呼应。继而岛屿外缘和岸边应标记并通过仪式呼应结合。然后比库结手扣键，全体借助仪式言辞而立界。即使河流岸边有停驻未离去者，亦未生效力。签约结束后，置岛屿界迹之端点于两岸之间，岛屿与河流共构成一体界限，河界仍然不变。
Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhaṃ vā adho vā adhikataro hoti, atha vihārasīmāparicchedanimittassa ujukameva sammukhibhūte dīpakassa sorimante nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya dīpakasikharaṃ parikkhipantona puna dīpakassa sorimante nimittasammukhe pārimante nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paraṃ purimanayeneva pāratīre sammukhanimīttamādiṃkatvā pāratīranimittāni ca dīpakassa pārimantasorimantanimittāni ca kittetvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā pabbatasaṇḍānā hoti.
如果岛屿的界限，较之居住地界限更长，即向上下游延申更远，则应当依居住地界限的标志，直立于岛屿岸边，以岛屿界限标识的上端，再将岛屿顶岸放置于先前，继而在岛屿岸边且界迹前端标记，方可相互呼应。然后由居住地范围端点开始，将顶端岸边先端标志等与岛屿范围内外岸边之界迹相互标定，并以先前标记互相结合。由此划定，界限合法，犹如山谷峡谷相连之形状。
Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhampi adhopi adhikataro hoti. Purimanayeneva dīpakassa ubhopi sīkharāni parikkhipitvā nimittāni kittentena nimittaghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā mudiṅgasaṇṭhānā hoti.
若灯火超出僧舍界限的上方或下方范围较大时，首先应在灯火两端各置一顶端作为标志，并用以称量，称量灯火的凸起。如此称量后，即被认为界限以土堆围合成一体。
Sace dīpako vihārasīmāparicchedassa anto khuddako hoti, sabbapaṭhamanayena dīpake nimittāni kittetabbāni. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā paṇavasaṇṭhānā hoti.
若灯火在僧舍界限的边缘处较小，应首先将灯火作标志。如此称量后，即被认为界限以树枝造形的界桩围合。
Sīmānujānanakathā niṭṭhitā. · 允许界之论述已毕。
Uposathāgārādikathā伍波萨他堂等之论述
§141
141.Anupariveṇiyanti ekasīmamahāvihāre tasmiṃ tasmiṃ pariveṇe. Asaṅketenāti saṅketaṃ akatvā. Ekaṃ samūhanitvāti kammavācāya samūhanitvā.
「裹围」指的是一处大僧舍的界限内的裹围。所谓未作标记者，是指未作界限标记者。所谓群聚，是指在戒律仪轨上被集合起来。
§142
142.Yato pātimokkhaṃ suṇātīti yattha katthaci bhikkhūnaṃ hatthapāse nisinno yasmā pātimokkhaṃ suṇāti; katovassa uposathoti attho. Idañca vatthuvasena vuttaṃ, hatthapāse nisinnassa pana asuṇantassāpi katova hoti uposatho. Nimittā kittetabbāti uposathapamukhassa khuddakāni vā mahantāni vā pāsāṇaiṭṭhakadārukhaṇḍadaṇḍakādīni yāni kānici nimittāni abbhokāse vā māḷakādīsu vā yattha katthaci saññaṃ katvā kittetuṃ vaṭṭati. Atha vā nimittā kittetabbāti nimittupagā vā animittupagā vā paricchedajānanatthaṃ kittetabbā.
「听闻戒律」是指某处有比库手持戒律时所坐之处，称为「听闻戒律之所」，即「时节斋日」的意思。此处以地点为据点，虽有人未听戒律仍视为时节斋日。所谓须作标记，是指要在时节斋日前后挂界、置界石、木桩、杖等各种标记，无论是室内还是庭院、墙垣等地，只要有清楚的标识便可。或须作标记，亦即有无标记是为知晓界限、产生分界的目的而须作。
Therehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ sannipatitunti ettha sace mahāthero paṭhamataraṃ na āgacchati, dukkaṭaṃ. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitvā uposatho kātabboti ettha sace porāṇako āvāso majjhe vihārassa hoti, pahoti cettha bhikkhūnaṃ nisajjaṭṭhānaṃ, tattha sannipatitvā uposatho kātabbo. Sace porāṇako paridubbalo ceva sambādho ca añño pacchā uṭṭhitāvāso asambādho, tattha uposatho kātabbo.
若有三人以上比库初次集会，若资深长老未先到者，则有过失。所有人须聚于同一处进行时节斋日。若旧时舍所在僧舍中间，则应弃之，若在比库坐处，应聚集一处共同过时节斋日。若旧舍不能住宿，且受伤病或受缚锁者，另一人在后面另起住处时亦应同样过时节斋日。
Yattha vā pana thero bhikkhu viharatīti etthāpi sace therassa vihāro sabbesaṃ pahoti, phāsuko hoti, tattha uposatho kātabbo. Sace pana so paccante visamappadese hoti, therassa vattabbaṃ – ‘‘bhante, tumhākaṃ vihāro aphāsukadeso, natthi ettha sabbesaṃ okāso , asukasmiṃ nāma āvāse okāso atthi, tattha gantuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace thero nāgacchati, tassa chandapārisuddhiṃ ānetvā sabbesaṃ pahonake phāsukaṭṭhāne uposatho kātabbo.
某比库为长老所在处而住宿时，若长老的住所完全开放通风，则应在此处过时节斋日。若所处之处在后方偏远之地，长老的护理者告知说：“长老的住处通风不良，没有全通之处，只在不易处尚有空间可通行”，若长老未到场，则应以其意愿清净净化后，在通风良好的地方过时节斋日。
Avippavāsasīmānujānanakathā允许不离界之论述
§143
143.Andhakavindāti rājagahato gāvutattaye andhakavindaṃ nāma, taṃ upanissāya thero vasati; tato rājagahaṃ uposathaṃ āgacchanto. Rājagahañhi parikkhipitvā aṭṭhārasa mahāvihārā sabbe ekasīmā, dhammasenāpatinā nesaṃ sīmā baddhā, tasmā veḷuvane saṅghassa sāmaggīdānatthaṃ āgacchantoti attho. Nadiṃ tarantoti sippiniyaṃ nāma nadiṃ atikkamanto. Manaṃ vuḷho ahosīti īsakaṃ appattavuḷhabhāvo ahosi. Sā kira nadī gijjhakūṭato otaritvā caṇḍena sotena vahati. Tattha vegena āgacchantaṃ udakaṃ amanasikaronto thero manaṃ vuḷho ahosi, na pana vuḷho, udakabbhāhatānissa cīvarāni allāni jātāni.
143. 安达卡毗多那者，意为王舍城村民之中名为安达卡毗多那的一位长老，依止于此而居；他由此前往王舍城参加伍波萨节。王舍城周围共有十八座大寺院，皆为同界限，由法军统领界限所划定，因此这些界限便成为比库团和睦的标志。过河者则跨过名为锡比尼亚的河。长老誓言自己心地纯净，没有烦恼，因为他违规地对自己怀有嫉妒之心。那条河自蜥蜴山而下，水流湍急。长老途经此处时，看到水流湍急，故而起了心地纯净的念头，实则不是纯净，而是由于河水泛滥，袈裟已变得污秽。
§144
144.Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcāti imissā kammavācāya uppannakālato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ purimakammavācā na vaṭṭati. Ayameva hi thāvarā hoti. Bhikkhunīnaṃ pana ayaṃ na vaṭṭati, purimāyeva vaṭṭati. Kasmā? Bhikkhunisaṅgho hi antogāme vasati. Yadi evaṃ siyā, so etāya kammavācāya ticīvaraparihāraṃ na labheyya, atthi cassa parihāro, tasmā purimāyeva vaṭṭati. Bhikkhunisaṅghassa hi dvepi sīmāyo labbhanti. Tattha bhikkhūnaṃ sīmaṃ ajjhottharitvāpi tassā antopi bhikkhunīnaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnampi bhikkhunisīmāya eseva nayo. Na hi te aññamaññassa kamme gaṇapūrakā honti, na kammavācaṃ vaggaṃ karonti. Ettha ca nigamanagarānampi gāmeneva saṅgaho veditabbo.
144. 这界限因得僧团承认，且比库们穿着三衣而无违背戒律，故得设立，且适用往返乡村的规矩。由此产生的业语（戒律言说）自始即确立，比库们的起先业语不会被否定。此界限为固定界限。而对于比库尼团体则不适用这条规则，而沿用早先的业语。何以如此？因比库尼团体往往是内居。若硬用此业语，将无三衣防护，因而防护仅适用早期戒语。比库尼团体因此设有两重界限。即使比库越界，也应照顾比库尼的界限。比库应依此原则，而不互相干涉法务，也不负责对他人的业语事项作出解释。在这里，城郊及农村的僧团都应如此管理。
Gāmūpacāroti parikkhittassa parikkhepo, aparikkhittassa parikkhepokāso. Tesu adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu parihāraṃ na labhati. Iti bhikkhūnaṃ avippavāsasīmā gāmañca gāmūpacārañca na ottharati, samānasaṃvāsakasīmāva ottharati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati. Avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi, tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na ottharati. Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmāsaṅkhyameva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmāsaṅkhyameva gacchati. Sacepi sīmāsammutikāle gehāni katāni, pavisissāmāti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇakagāmaṃ vā sagehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā ottharati . Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā āgataṃ vā atthi, gāmoyeva sīmā na ottharati.
往返乡村者谓界限划分清楚者之往返，未划清者则为部分属界限。依此之上，穿三衣的比库未得业语防护。故此，比库们穿着无违戒的三衣界限无法往返乡村，只有同居及共住界限可以通行。共住界限即依其法性而行。无违戒的三衣界限往返处即共住界限所在。此界限内无浊相迹象；若投宿处有人，无违戒三衣界限即不成立。若经受承认的界限安住后，有村落居止，则该地亦属于界限。若投宿点已有房舍且可入内，但人不常住，舍弃乡村旧宅另住他处时，亦属乡村界限。若某宗族入内或来访，则仍不属于乡村界限。
Evañca pana bhikkhave ticīvarena avippavāso samūhantabboti ettha samūhanantena bhikkhunā vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ – khaṇḍasīmāya ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāyaṃ pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā. Sīmaṃ nāma dvīhi kāraṇehi samūhananti pakatiyā khuddakaṃ puna āvāsavaḍḍhanatthāya mahatiṃ vā kātuṃ; pakatiyā mahatiṃ puna aññesaṃ vihārokāsadānatthāya khuddakaṃ vā kātuṃ. Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇauposathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, teneva samūhanituṃ na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ca bandhitabbā cāti.
如此，比库们当以三衣着持无违戒之防护界限而行往；这里须明了相关相应守持原则。其规则分三—立于分界限时不可排斥无违戒三衣界限，反之亦然。立于分界限者当视其为分界限，立于无违戒三衣界限者亦然。界限设立的目的有二：一者在界限中设小界限以扩住处，二者设巨大界限以扩大他处僧舍空间。如果两界限同知，则可共同守护及约束。即使分界限知晓无违戒界限而无违戒界限不知，也能采取共同守护及约束。但若分界限知晓而无违戒界限不知，虽可共同守护却不可约束。于集会处、寺院、乌沙等非定所中立界限，但也只能守护不能约束。若二者皆不知，则不可共同守护亦不可约束。此界限若因业语争议或教法秘藏，则不适以不知者设界限，故应知而共同守护及约束。
Gāmasīmādikathā村界等之论
§147
147. Evaṃ baddhasīmāvasena samānasaṃvāsañca ekūposathabhāvañca dassetvā idāni abaddhasīmesupi okāsesu taṃ dassento ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāya aṭṭhapitāyā’’tiādimāha. Tattha aṭṭhapitāyāti aparicchinnāya. Gāmaggahaṇena cettha nagarampi gahitameva hoti. Tattha yattake padese tassa gāmassa bhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati. Nagaranigamasīmāsupi eseva nayo. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃ gāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva. Tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva honti, kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhanti.
147. 经由界限加固而形成固定界限，以保证同居及单一伍波萨节状态。如今即使无加固界限且出现机缘时，也有人示现，称『比库们，不适当的界限已划定』等。所谓加固即不可间断。因城与乡村地界连贯牢固。取得区域即为村庄之施主所得馈赠，无论地区大小均归村界数所计。城镇及乡村亦同。若某村舍区划被国王判定为『此为净村』，则该区即为净村界限。因此，这些城镇及其他乡村皆为固定界限的境地，但仅仅无违戒三衣防护不被允许。
Evaṃ gāmantavāsīnaṃ sīmāparicchedaṃ dassetvā idāni āraññakānaṃ sīmāparicchedaṃ dassento ‘‘agāmake ce’’tiādimāha. Tattha agāmake ceti gāmanigamanagarasīmāhi aparicchinne aṭavippadese. Atha vā agāmake ceti vijjhāṭavisadise araññe bhikkhu vasati, athassa ṭhitokāsato samantā sattabbhantarā samānasaṃvāsakasīmāti attho. Ayaṃ sīmā ticīvaravippavāsaparihārampi labhati. Tattha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsati hatthappamāṇaṃ hoti. Majjhe ṭhitassa samantā sattabbhantarā vinibbedhena cuddasa honti. Sace dve saṅghā visuṃ vinayakammāni karonti, dvinnaṃ sattabbhantarānaṃ antare aññaṃ ekaṃ sattabbhantaraṃ upacāratthāya ṭhapetabbaṃ. Sesā sattabbhantarasīmakathā mahāvibhaṅge udositasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttanayena gahetabbā.
如是指出乡村居士界限的划定后，现今介绍森林比库住处的界限划定者曰『若于非村庄』等。所谓非村者为无村界及无城界之野外。若比库住于旷野阔林间，则其周围可界限可划，概念名为同居界限，此界限亦获三衣无违戒防护。该界限长约八二十臂宽，为八二十臂开阔区。中心居处四周分割成七十三个界限。若众僧分开修持戒律行为，应在两个七十三界限之间设立第三一区域以供共处。关于余下七十三界限的说法，详载于《大毗婆沙论》戒律部分。
Sabbā bhikkhave nadī asīmāti yā kāci nadīlakkhaṇappattā nadī nimittāni kittetvā ‘‘etaṃ baddhasīmaṃ karomā’’ti katāpi asīmāva hoti, sā pana attano sabhāveneva baddhasīmāsadisā, sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Samuddajātassaresupi eseva nayo. Ettha ca jātassaro nāma yena kenaci khaṇitvā akato sayaṃjātasobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati.
诸比库啊，有一切河流之法，所谓河流的特征及其标志，皆标记为界限，于是说『我等以此为界线』，如此即成河流界限。此界限本质唯以自身之聚众为界，整个此处当行僧团之事。海水之源头亦同此理。所谓水源者，即有人挖掘开凿，盛满自然涌出的水而停驻之处。
Evaṃ nadīsamuddajātassarānaṃ baddhasīmābhāvaṃ paṭikkhipitvā puna tattha abaddhasīmāpaacchedaṃ dassento ‘‘nadiyā vā bhikkhave’’tiādimāha. Tattha yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepāti yaṃ ṭhānaṃ majjhimassa purisassa samantato udakukkhepena paricchinnaṃ. Kathaṃ pana udakaṃ ukkhipitabbaṃ? Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālikaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ. Yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālikā vā patati, ayameko udakukkhepo. Tassa anto hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopeti. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva sīmāpi vaḍḍhati. Parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ. Jātassarasamuddesupi eseva nayo.
如此，舍弃河流和水源之存在的界限，复次现示无界限之分割，谓之『诸比库以河流』等。所谓中心之人，周围乃水的飞溅之处。如何使水飞溅？如同弹射木棍，亦以手执水或蔓藤由中心人四面飞弹。水或蔓藤落下者，一为水的飞溅。此时，去除其手箍，立定动作，乃是界限之行。随着飞溅增多，界限亦扩展。因水飞溅所及的范围，大小便是界限之尺度。如同水源海岸之情况，亦复如是。
Ettha ca sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmākammaṃ natthi, sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti. Yaṃ pana mahāsumattherena vuttaṃ ‘‘yojanaṃ pavattamānāyeva nadī, tatrāpi upari addhayojanaṃ pahāya heṭṭhā addhayojane kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ mahāpadumatthereneva paṭikkhittaṃ. Bhagavatā hi ‘‘timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatī’’ti idaṃ nadiyā pamāṇaṃ vuttaṃ, na yojanaṃ vā addhayojanaṃ vā. Tasmā yā imassa suttassa vasena pubbe vuttalakkhaṇā nadī, tassā pabhavato paṭṭhāya saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Sace panettha bahū bhikkhū visuṃ visuṃ kammaṃ karonti, sabbehi attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo. Tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti vuttaṃ. Jātassarasamuddesupi eseva nayo.
若河流过长，自起点至河口处，僧团随处坐集，则不设水飞溅及界限之事。然大长老所说『正如转动行程之约迦纳河，仍可在上方舍弃半约迦，做下半约迦限制』，此语被大长老反驳。世尊说『横渡三层围栏之地，若有比库尼内衣处，乃名河流界限』，此即河流之尺度所指，而非约迦或半约迦。由此可知，以此经典所述，河此起点，界限应以此处为先例而设。如若诸多比库分散各自修业，则彼此界限及水飞溅之间皆当划设不同水飞溅界限。自此增长，但不可减小。海岸水源之情况同理。
Nadiyā pana kammaṃ karissāmāti gatehi sace nadī paripuṇṇā hoti samatittikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvāpi antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā, taṃ nāvā sīghameva atikkāmeti. Evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti aññissā anusāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā pāsāṇe vā lambitvā antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kātuṃ vaṭṭati.
说若欲作水界限的工作，河流若水满且适合划分，对进入的河中水道当设立界限。若不能，甚至船只停泊亦可为界限。船行不便作水飞溅，则因飞溅即是界限，船快即越界。如此，别人界限异常则更动界限，因此船应系泊或拴于石上，或在岸边木树处固定，方可作为界限。界限即使有绳索或界桩，于岸边固定亦可行。
Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā sākhaṃ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Karontehi sīmā vā sodhetabbā, chinditvā vāssa bahipatiṭṭhitabhāvo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatiyeva.
若树枝伸出岸边或对岸，处或村社界限处建立了，则应清理界限，折断树枝以为界限。若对岸枝条伸入岸边且有船系泊，则不可如此为界限。制作者应整治界限，折断枝条，防止枝条垂至岸外影响。沿河岸挖掘沟渠进行界限标定亦不宜。
Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu vā setupādā vā, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati. Antonadiyaṃ pāsāṇo vā dīpako vā hoti, tassa yattakaṃ padesaṃ pubbe vuttappakāre pakativassakāle vassānassa catūsu māsesu udakaṃ ottharati, so nadīsaṅkhyameva gacchati. Ativuṭṭhikāle pana oghena otthaṭokāso na gahetabbo, so hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati.
人家造桥，若建于岸上或岸边，则方立桥上界限可行。若桥建于岸外，界限不可施行，宜清除界限。如岸边梁柱撑起桥，桥涵覆二岸之间空隙，则界限可行。若岸边有石头或灯台，按前述规则春雨季节四个月水上涨，则水流仍属河界。极端洪水时勿占用，仍属村界限范围。
Nadito mātikaṃ nīharantā nadiyaṃ āvaraṇaṃ karonti, tañce ottharitvā vā vinibbijjhitvā vā udakaṃ gacchati, sabbattha pavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana āvaraṇena vā koṭṭakabandhanena vā sotaṃ pacchijjati, udakaṃ nappavattati, appavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Āvaraṇamatthakepi kātuṃ na vaṭṭati. Sace koci āvaraṇappadeso pubbe vuttapāsāṇadīpakappadeso viya udakena ajjhotthariyati, tattha vaṭṭati. So hi nadīsaṅkhyameva gacchati. Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷi baddhā, udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Upari pavattanaṭṭhāne heṭṭhā ca chaḍḍitamodakaṃ nadiṃ ottharitvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Deve avassante hemantagimhesu vā sukkhanadiyāpi vaṭṭati. Nadito nīhaṭamātikāya na vaṭṭati. Sace sā kālantarena bhijjitvā nadī hoti, vaṭṭati. Kāci nadī kālantarena uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
河流汇聚成网状，遮蔽河道，如是时水流便向上涌动或向下渗透而流动，形成周转之处，水便流通，因而可行使某种功能。然而，若河流被障碍物或束缚物挡住，水流不能通过，水便不流动，周转之地亦不能发挥作用。倘若处于障蔽处亦不得行使功能。若哪处障蔽之地像先前所说的石灯似地被水激起，那里便能周转。河流的水量自有定数。若河流被破坏，则形成水池，水池下游被封闭，水流汇聚，堆积于此，不能生用某种功能。河流上游有流动之处，下游有积蓄之水，河水流出后，水流才会循环。诸天居住在雨季或寒季，干旱河流亦会流动。河流因障蔽阻碍不得流通。如河流经过较长时间被破开，便流动起来。有的河流形成后流向乡村聚落边界并通过，仍属河流范畴，可行使功能。若河流流出僧舍边界，其流量即视为僧舍界内的水量。
Samuddepi kammaṃ karontehi yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanaudakaṃ vā pakativīci vā vegena āgantvā ottharati, tattha kātuṃ na vaṭṭati. Yasmiṃ pana padese pakativīciyo ottharitvā saṇṭhahanti, so udakantato paṭṭhāya antosamuddo nāma, tattha ṭhitehi kammaṃ kātabbaṃ. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Samudde piṭṭhipāsāṇo hoti, taṃ kadāci ūmiyo āgantvā ottharanti , kadāci na ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, so hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Sace pana vīcīsu āgatāsupi anāgatāsupi pakatiudakeneva otthariyati, vaṭṭati. Dīpako vā pabbato vā hoti, so ce dūre hoti macchabandhānaṃ agamanapathe, araññasīmāsaṅkhyameva gacchati. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
江海之中，若水流流至上游侧，携带涨潮之水或浊浪，以迅猛之势流出，那里不得行使某种功能。若水流在某一处流出后水流聚集，那里称为内海，定当于此地进行相应功能。若遭遇暴风阻碍，船舶或筏子停泊时亦应履行职责。在此种情况下，河流之流量如前所述应当判断。大海中有礁石，有时激起风浪时流出，有时不流出，故此处不得行使某功能，此如乡村之界定水量。当潮水从各个水道流入或未流入其间，仍视为流动，功能存在。大海有岛屿或山丘，若距离遥远，形成捕鱼路径，属森林边界的水量。其外围环绕的陆地则视为乡村界定。若该乡村界未净化，则不得行使功能。大海流出乡村界或城鎮界处而停留，仍是大海，应当行使相关功能。若流出僧舍界，该流量则视为僧舍界之水。
Jātassare kammaṃ karontehipi yattha pubbe vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde vā dhovituṃ udakaṃ na hoti, sukkhati, ayaṃ na jātassaro, gāmakhettasaṅkhyameva gacchati, tattha kammaṃ na kātabbaṃ. Yattha pana vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayameva jātassaro. Tassa yattake padese vassānaṃ cātumāse udakaṃ tiṭṭhati, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace gambhīraṃ udakaṃ, aṭṭakaṃ bandhitvā tattha ṭhitehipi jātassarassa anto jātarukkhamhi baddhaaṭṭakepi kātuṃ vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇadīpakesu panettha nadiyaṃ vuttasadisova vinicchayo. Samavassadevakāle pahonakajātassaro pana sacepi dubbuṭṭhikāle vā gimhahemantesu vā sukkhati, nirudako hoti, tattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yaṃ andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘sabbo jātassaro sukkho anodako , gāmakhettaṃyeva bhajatī’’ti, taṃ na gahetabbaṃ. Sace panettha udakatthāya āvāṭaṃ vā pokkharaṇīādīni vā khaṇanti, taṃ ṭhānaṃ ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Lābutipusakādivappe katepi eseva nayo.
即便在雨季进行相应操作，若某地之前所说的，在雨季水已断流，无法浸入手足或清洗的水不复存在，此处不视为雨季水量，仅视为乡村或田野的定量，自然不宜进行该项操作。若雨季水依先传之说存在，即为雨季水。此雨季水中，在某区域雨季四个月仍有水，则可施行相应操作。若水深且用束缚物约束仍可使用，则符合雨季水的界说。又在礁灯等处，河流之判定状况如前所述。若雨季水在庆典休息时、恶劣天气或冬季干旱时干涸成为无水之地，尚可施行团体法事。所谓“法中雨季水干则为干水，不宜用作雨季水，雨季水仅属乡村界定，”的说法不应实施。若有人为挖掘蓄水池或池塘之类，挖掘处不算雨季水，仅属乡村界
Sace pana taṃ pūretvā thalaṃ vā karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva taṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Loṇīpi jātassarasaṅkhyameva gacchati. Vassike cattāro māse udakaṭṭhānokāse kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti.
若注满水后修筑堤岸，或在一方角落筑堤，连成大水池或大水塘，亦不视为雨季水，仅属乡村界定水量。盐水亦视同雨季水之界定。雨季时四个月内，在水源区所述范围内得行相应操作。
§148
148.Sīmāya sīmaṃ sambhindantīti attano sīmāya paresaṃ baddhasīmaṃ sambhindanti. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambū cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambū. Vihārasīmā ca jambuṃ anto katvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti, atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāraṃ katvā sīmaṃ bandhantā taṃ ambaṃ anto katvā jambuṃ kittetvā bandhanti, sīmāya sīmā sambhinnā hoti. Evaṃ chabbaggiyā akaṃsu, tenāha – ‘‘sīmāya sīmaṃ sambhindantī’’ti.
148.乡村界和乡村界相互交接是指各自界限相接连。若古老僧舍在东边有水或红树，二树环绕成为一个有围墙的庭院，在二树之西边为红树界限。僧舍界以红树为界限且树相连，则界限相接。后人于此僧舍正东筑造新僧舍，画界缔结时亦以红树为边界，此即界限与界限相接。诸六部共作，如是说：『界限与界限相接。』
Sīmāya sīmaṃ ajjhottharantīti attano sīmāya paresaṃ baddhasīmaṃ ajjhottharanti; · 「于界中覆界」者，以自己之界覆他人所结之界也；
Paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā anto katvā attano sīmaṃ bandhanti. Sīmantarikaṃ ṭhapetvā sīmaṃ sammannitunti ettha sace paṭhamataraṃ katassa vihārassa sīmā asammatā hoti, sīmāya upacāro ṭhapetabbo. Sace sammatā hoti, pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā. Kurundiyaṃ vidatthimattampi, mahāpaccariyaṃ caturaṅgulamattampi vaṭṭatīti vuttaṃ. Ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti, so pana vaḍḍhanto sīmāsaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo.
他人界限的乡村界或其中一处切断，然后以自己界限相连。设置界限线称为界线。若起初所造之僧舍界不合规，则需修补界限。若合规，则由後续界主以手掌大小设立界线标记。甚至用草茎的宽度，或大横幅四指之宽设立界线。即使只有一棵树，也可构成两个界线标志。树木生长滋长便合为乡村界限线，因此不应废止。
Uposathabhedādikathā伍波萨他破坏等之论
§149
149.Cātuddasiko ca pannarasiko cāti ettha cātuddasikassa pubbakicce ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti vattabbaṃ.
第149条。十四日者，十五月者。于此，十四日的前行，谓“今天是十四日的斋日”应当言说。
Adhammena vaggantiādīsu sace ekasmiṃ vihāre catūsu bhikkhūsu vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā dve pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ hoti. Sace pana cattāropi sannipatitvā pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena samaggaṃ nāma hoti. Sace catūsu janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā tayo pātimokkhaṃ uddisanti, tīsu vā janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena vaggaṃ nāma hoti. Sace pana cattāro ekattha vasantā sabbeva sannipatitvā pātimokkhaṃ uddisanti, tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, dve aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena samaggaṃ nāma hotīti.
若在下品部分等地，若一僧院有四人比库住持，其中一人修持清净戒律，而其余三人行斋戒，或三人住持时，一人修持清净戒律，而其余两人持净斋戒，称为下品部分的斋日功德。若四人俱集，行清净斋戒，三人或二人持净斋戒，则称之为上品合治。若四人中一人持净斋戒，而其余三人持净斋戒，三人持净斋戒，则称为上品斋日功德。若四人齐聚，皆共持净斋戒，三人行斋戒，两人除彼此还行斋戒，则称为上品合和。
Pātimokkhuddesakathā巴帝摩卡诵说之论
§150
150.Nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbanti ‘‘suṇātu me bhante saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti imaṃ nidānaṃ uddisitvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmi – kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi…pe… evametaṃ dhārayāmīti. Sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā…pe… avivadamānehi sikkhitabba’’nti evaṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Etena nayena sesāpi cattāro pātimokkhuddesā veditabbā.
诸怖畏如丛林之怖、人非人之怖。若比库中行斋而坐者，有王来，称为王难。窃盗入来，谓之盗难。火焰起于屋舍，有火难。风雨大起，有水难。多人入来，谓人难。比库被亚卡摄取，谓非人难。虎狮等猛兽来侵，谓兽难。比库被蝇蝗等虫子咬，谓虫难。比库病患、殒命欲杀者，谓生死难。有人欲毁坏比库出家生活，谓欲坏难。于此类诸难者，简稍讲明应以巴拉基戒律作断事，第一则述明，始于此类二、三、四件。对于第二等事，若未说明何为难，则亦应如此诵听。
Savarabhayanti aṭavimanussabhayaṃ. Rājantarāyotiādīsu sace bhikkhūsu ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti, ayaṃ corantarāyo. Davadāho vā āgacchati, āvāse vā aggi uṭṭhahati, ayaṃ aggantarāyo. Megho vā uṭṭheti, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretukāmā gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahū vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Evarūpesu antarāyesu saṃkhittena pātimokkho uddisitabbo , paṭhamo vā uddeso uddisitabbo, ādimhi dve tayo cattāro vā. Ettha ca dutiyādīsu uddesesu yasmiṃ apariyosite antarāyo hoti, sopi suteneva sāvetabbo.
「不随意」者，无强求。今此强求者乃指与僧团合意所作之强求，或由僧团长老所管辖。未合意处则可向僧团长老请教、请求，方可言语。若长老众多，依轮班制而依序应当讲说佛法、开示教法、布施佛法。称为“不愿理会”者，即应随其所愿理会。称为“讲说”者，即应随其所闻讲说。长老虽坐于高位处，犹不得请求他人。若有护法长老与贤信长老，则由护法长老坐于高位，指导应当讲说。若有幼年比库，则对其讲说。
Anajjhiṭṭhāti anāṇattā ayācitā vā. Ajjhesanā cettha saṅghena sammatadhammajjhesakāyattā vā saṅghattherāyattā vā, tasmiṃ dhammajjhesake asati saṅghattheraṃ āpucchitvā vā tena yācito vā bhāsituṃ labhati. Saṅghattherenāpi sace vihāre bahū dhammakathikā honti, vārapaṭipāṭiyā vattabbā – ‘‘tvaṃ dhammaṃ bhaṇa, dhammaṃ kathehi, dhammadānaṃ dehī’’ti vā vuttena tīhipi vidhīhi dhammo bhāsitabbo. ‘‘Osārehī’’ti vutto pana osāretumeva labhati, ‘‘kathehī’’ti vutto kathetumeva, ‘‘sarabhaññaṃ bhaṇāhī’’ti vutto sarabhaññameva. Saṅghattheropi ca uccatare āsane nisinno yācituṃ na labhati. Sace upajjhāyo ceva saddhivihāriko ca honti, upajjhāyo ca naṃ uccāsane nisinno ‘‘bhaṇāhī’’ti vadati, sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvā bhaṇitabbaṃ. Sace panettha daharā bhikkhū honti, tesaṃ ‘‘bhaṇāmī’’ti bhaṇitabbaṃ.
若僧团长老仅为自身所属弟子讲说，而不对他人指示，则他人应当说：“尊者，此说令我不悦。”若长老发命令要他人讲说，处于寂静时，则应讲说。若抗拒则不可讲说。如若僧团长老已开始法听闻，复来则不需询问。先前已说服、询问、证实，方可讲说；复来亦应循此法行。
Sace vihāre saṅghatthero attanoyeva nissitake bhaṇāpeti, aññe madhurabhāṇakepi nājjhesati, so aññehi vattabbo – ‘‘bhante asukaṃ nāma bhaṇāpemā’’ti. Sace ‘‘bhaṇāpethā’’ti vā vadati, tuṇhī vā hoti, bhaṇāpetuṃ vaṭṭati. Sace pana paṭibāhati, na bhaṇāpetabbaṃ. Yadi anāgateyeva saṅghatthere dhammasavanaṃ āraddhaṃ, puna āgate ṭhapetvā āpucchanakiccaṃ natthi. Osāretvā pana kathentena āpucchitvā vā aṭṭhapetvāyeva vā kathetabbaṃ, kathentassa puna āgatepi eseva nayo.
若住处中僧团长老只命令自己的弟子诵读，而不邀请其他善于妙音诵读者，则其他人应对他说：『大德，请允许我们命某人诵读。』若他说『请诵读吧』，或保持沉默，则可命人诵读。若他拒绝，则不应命人诵读。若在僧团长老尚未到来之前便已开始听法，则长老到来后，除告知一事外，无需再行请白。然而，说法者应在请其入席后再行说法，或请白后安座再说，或径自安座后再说；说法者若长老再度到来，亦依此例。
Upanisinnakathāyapi saṅghattherova sāmī, tasmā tena sayaṃ vā kathetabbaṃ, añño vā bhikkhu ‘‘kathehī’’ti vattabbo, no ca kho uccatare āsane nisinnena. Manussānaṃ pana ‘‘bhaṇāhī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Manussā attano jānanakabhikkhuṃ āpucchanti, tena theraṃ āpucchitvā kathetabbaṃ. Sace saṅghatthero ‘‘bhante ime pañhaṃ pucchantī’’ti puṭṭho ‘‘kathehī’’ti vā bhaṇati, tuṇhī vā hoti, kathetuṃ vaṭṭati. Antaraghare anumodanādīsupi eseva nayo. Sace saṅghatthero vihāre vā antaraghare vā ‘‘maṃ anāpucchitvāpi katheyyāsī’’ti anujānāti, laddhakappiyaṃ hoti, sabbattha vattuṃ vaṭṭati.
即使是在上座长老多方议论的情况下，仍应尊重该长老，因而这件事应由他亲自说明，或者由他将责任转授给其他比库说“请说明”。绝不可由高座上或坐姿尊贵之位者代说。由人类而言，则习惯用「说话」一词。众生询问自己的具足比库，应当向该长老问话，由此向长老提出问题并要求回答。若这位上座长老问曰“尊者他们问此问题”，讲话称“请说明”，则须默然无声，但可讲述。对此类事宜，即使在居室内恭敬许可，也是同样处理方法。若上座长老在寺院或居室中允许说“即使未向我询问，也应予说明”，则为可接受的方式，任何场合均可讲述。
Sajjhāyaṃ karontenāpi thero āpucchitabboyeva. Ekaṃ āpucchitvā sajjhāyantassa aparo āgacchati, puna āpucchanakiccaṃ natthi. Sace vissamissāmīti ṭhapitassa āgacchati, puna ārabhantenāpi āpucchitabbaṃ. Saṅghatthere anāgateyeva āraddhaṃ sajjhāyantassāpi eseva nayo. Ekena saṅghattherena ‘‘maṃ anāpucchāpi yathāsukhaṃ sajjhāyāhī’’ti anuññāte yathāsukhaṃ sajjhāyituṃ vaṭṭati. Aññasmiṃ pana āgate taṃ āpucchitvāva sajjhāyitabbaṃ.
即使是代替指教的长老，亦应当被提问。若一位已被问讯的长老正在回答，另一位前来，则无需重复提问。若怀疑其是否正确，据此来访者便应重新开始提问过程。上述方式同样适用于尚未来临的上座长老正在回答者。若由一名长老许可“即使没有向我提问，也可以随意作答”，则称为默许，可自由答复另一方面，若是其他上座长老到来，也应向其提问并回答。
§151
151.Attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃti attanā vā attā sammannitabbo; pucchantena pana parisaṃ oloketvā sace attano upaddavo natthi, vinayo pucchitabbo.
自己应当尊重自己，即所谓由自己尊重自己；自己应受尊敬。通过提问察看僧团，如果对自己的行为没有过失，律仪便应被询问。
§153
153.Katepi okāse puggalaṃ tulayitvāti ‘‘atthi nu kho me ito upaddavo, natthī’’ti evaṃ upaparikkhitvā. Puramhākanti paṭhamaṃ amhākaṃ. Paṭikaccevāti paṭhamatarameva. Puggalaṃ tulayitvā okāsaṃ kātunti ‘‘bhūtameva nu kho āpattiṃ vadati, abhūta’’nti evaṃ upaparikkhitvā okāsaṃ kātuṃ anujānāmīti attho.
何时也能比较某人，以确认我是否有过失或没有？即所谓通过这种考察。开始时说“最初是我们”；重复时意味着“仅最先一次”。当衡量某人，提出机会和原因时，即“是否有过失发生或无过失”，通过这种检查才允许提出机会和原因。
Adhammakammapaṭikkosanādikathā非法甘马反对等之论
§154
154.Adhammakammaṃ vuttanayameva. Paṭikkositunti vāretuṃ. Diṭṭhimpi āvikātunti ‘‘adhammakammaṃ idaṃ na me khamatī’’ti evaṃ aññassa santike attano diṭṭhiṃ pakāsetuṃ. Catūhi pañcahītiādi tesaṃ anupaddavatthāya vuttaṃ. Sañcicca na sāventīti yathā na suṇanti evaṃ bhaṇissāmāti sañcicca saṇikaṃ uddisanti.
仅针对不法行为而论。所谓批评即是制止。信见也是如此，意指“这行为我无法接受不法”，借此向他人表明自己之见解。所论及的乃四五种等不适当事由。由此聚集后因无法相闻，故暂时停止讲话，表示诸事未说出口者即使推搡，也能唤来同伴。
§155
155.Therādhikanti therādhīnaṃ; therāyattaṃ bhavitunti attho. ‘‘Therādheyya’’ntipi pāṭho, tasmā therena sayaṃ vā uddisitabbaṃ, añño vā ajjhesitabbo. Ajjhesanavidhānañcettha dhammajjhesane vuttanayameva. So najānāti uposathaṃ vātiādīsu cātuddasikapannarasikabhedena duvidhaṃ, saṅghauposathādibhedena navavidhañca uposathaṃ na jānāti, catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti, duvidhaṃ pātimokkhaṃ na jānāti, navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti. Yo tattha bhikkhu byatto paṭibaloti ettha kiñcāpi daharassāpi byattassa pātimokkho anuññāto. Atha kho ettha ayamadhippāyo. Sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti; dve pana akhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattova pātimokkhā. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyatto hoti.
上座众长即长老之主管；言其为上座属下。甚至有上座管辖之意。「Therādheyya」亦称此意，因此应由上座亲自发号施令或由他人下令。此处所述的指挥方式，乃说明规则。该人不知四十五日之分等戒期仪式以及僧团戒期仪节的九种不同事项，不知四类戒期行为，不知双重戒律，不知九种戒律教诫。如果比库熟知其中一些，但不知道某些戒律教诫，则戒律须被认为未被许可。以上即为此管辖权的原则。若长老未出席五、四或三种戒律讲授，僧团中会有两种完整清晰一致的口头传诵版本，如同长老管理的戒律版本。如果无法做到如此清楚完整，则属于未出席的比库的管辖范畴。
Sāmantā āvāsāti sāmantaṃ āvāsaṃ. Sajjukanti tadaheva āgamanatthāya. Navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti ettha yo sakkoti uggahetuṃ, evarūpo āṇāpetabbo, na bālo.
「四方住」者，即「四方的住所」。此处「四方的住所」当即是刚刚到来的缘故。新人比库被带到此处，是为了由此可以接受接纳，这时应当有能够摄受他的贤者，非愚者也。
Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathā半月计算等之取与允许之论
§156
156.Katimī bhanteti ettha katīnaṃ pūraṇīti katimī. Kālavatoti kālasseva; pagevāti attho.
第156条「何时」者，「何多时」之义。「时间」者，谓与时刻相称；「卡拉瓦托」则指时辰；「帕耶瓦」义为端点、末端。
§158
158.Yaṃ kālaṃ saratīti ettha sāyampi ‘‘ajjuposatho samannāharathā’’ti ārocetuṃ vaṭṭati.
第158条「自何时」者，此中含意为「今日即是新月戒日备具之时」等意，含示时机的恰当。
§159
159.Therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti etthāpi kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Sace āṇatto sammuñjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ, tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
第159条说：「长老与比库们带来新人比库，此处即使在施行某些功课时，于适时之际，无论是单一担当担负者，还是在辩论说法等诸多事宜间，某些人并未为了拂尘院的整肃而带新人比库，唯有特殊时间方可带来，其他时刻不可。若已被带来者未使之严格自制，暂时也不得获准；若违背梢枝断除者之正行，亦应令其正自整治，此等违反者须受罚则。」
§160
160. Āsanapaññāpanāṇattiyampi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇattena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsatopi āharitvā paññapetvā puna āharitabbāni. Āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññapetuṃ vaṭṭati, taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññapetabbāni, kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
第160条又说：「关于座位通告者亦应如上述般带来。若带来之时禅伽宿舍缺乏座席，则当从共住处搬运座位，陈列后再搬回。须在座位之处注明其性质，若具凹陷处，则同样需要指出。若无凹陷处，应断除枝梢，整洁座位。令不善造作者遭受相应罚戒。」
§161
161. Padīpakaraṇepi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇāpentena ca ‘‘amukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni, pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo.
第161条称：「灯火用具亦应依此带来。带来时应宣说‘某处有油、蜡烛、灯芯等，取来使用’。若油灯等缺乏，则需寻找，找到者方得罚戒赦免。并且应将灯芯置于灯盏中点亮。」
Disaṃgamikādivatthukathā远行等事之论
§163
163.Saṅgahetabboti ‘‘sādhu bhante āgatāttha, idha bhikkhā sulabhā sūpabyañjanaṃ atthi, vasatha anukkaṇṭhamānā’’ti evaṃ piyavacanena saṅgahetabbo. Punappunaṃ tathākaraṇavasena anuggahetabbo. ‘‘Āma vasissāmī’’ti paṭivacanadāpanena upalāpetabbo. Atha vā catūhi paccayehi saṅgahetabbo ceva anuggahetabbo ca. Piyavacanena upalāpetabbo, kaṇṇasukhaṃ ālapitabboti attho. Cuṇṇādīhi upaṭṭhāpetabbo. Āpatti dukkaṭassāti sace sakalopi saṅgho na karoti, sabbesaṃ dukkaṭaṃ. Idha neva therā na daharā muccanti, sabbehi vārena upaṭṭhāpetabbo. Attano vāre anupaṭṭhahantassa āpatti. Tena pana mahātherānaṃ pariveṇasammajjanadantakaṭṭhadānādīni na sāditabbāni. Evampi sati mahātherehi sāyaṃpātaṃ upaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ. Tena pana tesaṃ āgamanaṃ ñatvā paṭhamataraṃ mahātherānaṃ upaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Sacassa saddhiṃcarā bhikkhuupaṭṭhākā atthi, ‘‘mayhaṃ upaṭṭhākā atthi, tumhe appossukkā viharathā’’ti vattabbaṃ. Athāpissa saddhiṃcarā natthi, tasmiṃyeva pana vihāre eko vā dve vā vattasampannā vadanti ‘‘mayaṃ therassa kattabbaṃ karissāma, avasesā phāsu viharantū’’ti sabbesaṃ anāpatti.
第163经：应召集者的教诲云：“善哉尊者，应召集，因此处布施易得、布施充满，居住无怨。”须以此爱语召集。再三以此体例召集。若回应“我愿留下”，则应慰勉之。又或应根据四因缘召集及随从集会。以慈言慰勉，意在解除烦恼。以细沙等赀具供养。所谓犯戒，就是若整个僧团都不行此事，则是全面的过失。于此处，无论长老或幼年学僧均不得放逸，应以种种方式守护。自己本戒如未曾守护，即为过失。因此不应容许大长老的住处被压境、块木供养等不当行为。像这样，应由长老们守护傍晚时分的集会。知晓其来自长老，先应侍奉年长长老。若有同伴同行之沙弥侍者，应说“我有侍者，你们可安隐修行”。若无同行侍者，则在同一住处有一两人做此任务，应说“我们替长老尽责，其余众人安隐修行”，此举全面无失。
So āvāso gantabboti uposathakaraṇatthāya anvaddhamāsaṃ gantabbo. So ca kho utuvasseyeva, vassāne pana yaṃ kattabbaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘vassaṃ vasanti bālā abyattā’’tiādimāha. Tattha na bhikkhave tehi bhikkhūhi tasmiṃ āvāse vassaṃ vasitabbanti purimikāya pātimokkhuddesakena vinā na vassaṃ upagantabbaṃ. Sace so vassūpagatānaṃ pakkamati vā, vibbhamati vā, kālaṃ vā karoti, aññasmiṃ satiyeva pacchimikāya vasituṃ vaṭṭati, asati aññattha gantabbaṃ, agacchantānaṃ dukkaṭaṃ. Sace pana pacchimikāya pakkamati vā vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, māsadvayaṃ vasitabbaṃ.
此处居所应当前往，是为了守伍波萨他而应持续去访。至雨季乃至雨季，应示现应做之事，譬如说“雨季居住者幼稚未化”等。至于诸比库，不必于此处住所过雨季，无年长比库为训导之时，不应前往。有若前往雨季者离队、散乱、懈怠，于别处则必须按时留宿，否则即为他过失。若于后来离队、散乱、懈怠时间，须尺留两个月雨季。
Pārisuddhidānakathā清净施与之论
§164
164.Kāyena viññāpetīti pārisuddhidānaṃ yena kenaci aṅgapaccaṅgena viññāpeti jānāpeti; vācaṃ pana nicchāretuṃ sakkonto vācāya viññāpeti; ubhayathā sakkonto kāyavācāhi. Saṅghena tattha gantvā uposatho kātabboti sace bahū tādisā gilānā honti, saṅghena paṭipāṭiyā ṭhatvā sabbe hatthapāse kātabbā. Sace dūre dūre honti, saṅgho nappahoti, taṃ divasaṃ uposatho na kātabbo, natveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo.
第164经：以身体示知者，是指以某肢体以表明清净，使人知晓；以言语能发出声音者，则以言语表明，两者都能以体语宣示。若至僧团，务必守伍波萨他。若多人皆带病，应依僧团之规全体举行。若彼处相隔遥远，僧团不全齐，则当日不应举行伍波萨他，亦不得以分教团举行。
Tattheva pakkamatīti saṅghamajjhaṃ anāgantvā tatova katthaci gacchati. Sāmaṇero paṭijānātīti ‘‘sāmaṇero aha’’nti evaṃ paṭijānāti; bhūtaṃyeva vā sāmaṇerabhāvaṃ āroceti, pacchā vā sāmaṇerabhūmiyaṃ tiṭṭhatīti attho. Esa nayo sabbattha.
在此，即使未到集会之间，有时亦可前往。沙玛内拉知悉召集之事，即以“我即是沙玛内拉”自行告知，或陈述过去是沙玛内拉的身份，后来处于沙玛内拉阶段义。此做法处处适用。
Saṅghappatto pakkamatīti sabbantimena paricchedena uposathatthāya sannipatitānaṃ catunnaṃ bhikkhūnaṃ hatthapāsaṃ patvā pakkamati. Esa nayo sabbattha. Ettha ca ekena bahūnampi āhaṭā pārisuddhi āhaṭāva hoti. Sace pana so antarāmagge aññaṃ bhikkhuṃ disvā yesaṃ anena pārisuddhi gahitā, tesañca attano ca pārisuddhiṃ deti, tasseva pārisuddhi āgacchati, itarā pana bilāḷasaṅkhalikapārisuddhi nāma hoti. Sā na āgacchati.
召集僧众是指互相合计，四名僧众全体握手而起身，此举代表召集。此规则普遍适用。此处分明以一对多人，称为“清净”，若某比库在前路遇见另比库，将清净交接彼此，则清净与自身皆得传达，称作清净已到；若未传递，则称为锁链清净，不为真正到达，此为不完整清净。
Sutto na ārocetīti āgantvā supati, ‘‘asukena pārisuddhi dinnā’’ti na āroceti. Pārisuddhihārakassa anāpattīti ettha sace sañcicca nāroceti, dukkaṭaṃ āpajjati, pārisuddhi pana āhaṭāva hoti. Asañcicca anārocitattā panassa anāpatti, ubhinnampi ca uposatho katoyeva hoti.
诵经者不得宣说，“前来而睡，因病未宣说清净。”如果无意隐瞒，则生过失，清净归于形同虚设。若故意隐瞒，则有过失，与会伍波萨他亦无效。
Chandadānakathā欲施与之论
§165
165. Chandadānepi pārisuddhidāne vuttasadisoyeva vinicchayo. Pārisuddhiṃ dentena chandampidātunti ettha sace pārisuddhimeva deti na chandaṃ, uposatho kato hoti. Yaṃ pana saṅgho aññaṃ kammaṃ karoti, taṃ akataṃ hoti. Chandameva deti na pārisuddhiṃ, bhikkhusaṅghassa uposathopi kammampi katameva hoti, chandadāyakassa pana uposatho akato hoti. Sacepi koci bhikkhu nadiyā vā sīmāya vā uposathaṃ adhiṭṭhahitvā āgacchati, ‘‘kato mayā uposatho’’ti acchituṃ na labhati, sāmaggī vā chando vā dātabbo.
165. 关于愿意布施与净施的说法，意思亦同于此处讲的善法了断。如果施主心怀愿意给予净施，在此若仅以净施给予而无愿意，则斋戒不成。若僧团作他种善业，则此善业视为未作。只凭愿意施而无净施，僧团的斋戒及善业均不能成就，只有愿施者的斋戒不成。若有比库从河流或界线处恪守斋戒而来，自问‘我的斋戒已成就否’，则不得明确回答，应由与僧团和合或依愿意施给予。
§167
167.Saratipi uposathaṃ napi saratīti ekadā sarati, ekadā na sarati. Atthi neva saratīti yo ekantaṃ neva sarati, tassa sammutidānakiccaṃ natthi. Anāgacchantopi kammaṃ na kopeti.
167. 关于遵行斋戒，有时遵行，有时不遵行，称为断续斋戒。若断续斋戒完全不遵行，则无接受共识布施的资格。即使未至斋戒，如无作恶也不被责难。
Saṅghuposathādikathā僧团伍波萨他等之论
§168
168.So deso sammajjitvāti taṃ desaṃ sammajjitvā, upayogatthe paccattaṃ. Pānīyaṃ paribhojanīyantiādi pana uttānatthameva . Kasmā panetaṃ vuttaṃ? Uposathassa pubbakaraṇādidassanatthaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –
168. 说「恰当敬重该地」意指对该处的恭敬、应用，分别视情况而定。饮水、食具等均应端正使用。为何如此说？为示现斋戒之准备工作。因此，注疏师云——
‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;
『扫帚与灯火，饮水连座席；』
Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccati’’.
此皆称为斋戒之准备。』
Iti imāni cattāri ‘‘pubbakaraṇa’’nti akkhātāni.
以上即为所谓“四种准备”的称谓。
‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;
「欲望净除与睡眠醒后」及「比库众数」为戒律教诫内容；
Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccati.
此等皆为伍波萨他所应行之先行功课称之。
Iti imāni pañca pubbakaraṇato pacchā kattabbāni ‘‘pubbakicca’’nti akkhātāni.
如是，此五项即称作「先行功课」，是因先行而后应行所标示者。
‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,
「伍波萨他及迦叶比库有作意行为者，
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
及不知得受同伴资格者；
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,
彼中非应受斥责之人不包括在内，」
Pattakallanti vuccati’’.
说为“帕塔卡拉”。
Iti imāni cattāri ‘‘pattakalla’’nti akkhātānīti.
此即这四句被称为“帕塔卡拉”。
Tehisaddhinti tehi āgatehi saddhiṃ etāni pubbakaraṇādīni katvā uposatho kātabbo. Ajja me uposathoti ettha sace pannaraso hoti, ‘‘ajja me uposatho pannaraso’’tipi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati. Cātuddasikepi eseva nayo.
就这三个字而言，这三个到来的字连接起来，便是前行仪轨等，借此举行在家斋戒。今日斋戒之时，如果满十五日，便以“今日是我斋戒十五日”为持戒依据。持戒依据亦同于十四日。
Āpattipaṭikammavidhikathā罪过对治法之论
§169
169.Bhagavatā paññattaṃ ‘‘na sāpattikena uposatho kātabbo’’ti idaṃ ‘‘yassa siyā āpattī’’tiādivacaneneva pārisuddhidānapaññāpanena ca pārisuddhiuposathapaññāpanena ca paññattaṃ hotīti veditabbaṃ. Itthannāmaṃ āpattinti thullaccayādīsu ekissā nāmaṃ gahetvā ‘‘thullaccayaṃ āpattiṃ pācittiyaṃ āpatti’’nti evaṃ vattabbaṃ. Taṃ paṭidesemīti idaṃ ‘‘taṃ tumhamūle, taṃ tuyhamūle paṭidesemī’’ti vuttepi suvuttameva hoti. Passasīti idañca ‘‘passasi āvuso taṃ āpattiṃ, passatha bhante taṃ āpatti’’nti evaṃ vattabbaṃ. Āma passāmīti idaṃ pana ‘‘āma bhante passāmi, āma āvuso passāmī’’ti evaṃ vuttampi suvuttameva hoti. Āyatiṃ saṃvareyyāsīti ettha pana sace vuḍḍhataro ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāthā’’ti vattabbo. Evaṃ vuttena pana ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti vattabbameva.
169. 世尊所说的“不该以犯戒者举行斋戒”，这是指那些犯戒行为存在者，以言辞和净戒宣告明白斋戒应当暂停。因而所谓犯戒，是指如地坏戒等违犯戒律的行为，只取其名，称之为“地坏戒为犯戒所拘”，如此解说。所谓“惩戒”，即指“惩戒应由你们自身承担”，此语极为善说。所谓“察看”，即应以“阿阇世，观察此犯戒；请看，善知识，察视此犯戒”为语进行指示，此亦极为善巧。若对此承诺“是，善知识，承认”，亦要如此说，亦是善巧。若年长者则应告诫“应多加谨慎”，如此说来，“善哉，善哉，我等必将谨慎守护”，即是当说。
Yadā nibbematikoti ettha sace panesa nibbematiko na hoti, vatthuṃ kittetvāva desetuṃ vaṭṭatīti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ desanāvidhi – sace meghacchanne sūriye ‘‘kālo nu kho no’’ti vematiko bhuñjati, tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ bhante vematiko bhuñjiṃ’’, sace kālo atthi, ‘‘sambahulā dukkaṭā āpattiyo āpannomhi, no ce atthi, ‘‘sambahulā pācittiyā āpannomhī’’ti evaṃ vatthuṃ kittetvā ‘‘ahaṃ bhante yā tasmiṃ vatthusmiṃ sambahulā dukkaṭā vā pācittiyā vā āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ. Esa nayo sabbāpattīsu.
所谓不得熄灭，是指若现今无灭尽则义，应当以事例说明，方可讲说，如盲人喻中所说。其教说方法为：若云若无云盖日，时间是否失去？若有时间，谓有诸多恶行罪过；若无时间，则谓诸多犯戒罪过。如此说明后，戒意当向根本提出惩戒。此是全部犯戒皆适用的原则。
Na bhikkhave sabhāgā āpattīti ettha yaṃ dvepi janā vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā āpattiṃ āpajjanti, evarūpā vatthusabhāgā ‘‘sabhāgā’’ti vuccati. Vikālabhojanappaccayā āpannaṃ pana anatirittabhojanapaccayā āpannassa santike desetuṃ vaṭṭati. Yāpi cāyaṃ vatthusabhāgā, sāpi desitā sudesitāva. Aññaṃ pana desanapaccayā desako, paṭiggahaṇappaccayā paṭiggahako cāti ubhopi dukkaṭaṃ āpajjanti, taṃ nānāvatthukaṃ hoti, tasmā aññamaññaṃ desetuṃ vaṭṭati.
比库阿，所谓部分犯戒，是指二人因大过食物等部分缘起而犯戒，如此缘起的部分犯戒称为“部分犯戒”。对于因损坏食物条件而起的犯戒，必须针对非过多食物条件而起的犯戒，分别加以说明。若属同类部分犯戒，此亦应与其它同类部分犯戒相应教示。另有别的讲说缘起者、接受缘起者，则两者都犯错，缘起不同，因此必须互相说明。
§170
170.Sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyoti ettha sabhāgoyeva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti, tasmā tassa avatvā ‘‘ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabboti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
170. 此处称“比库整体即须如此说”，必须于此整体中断然执行。因分裂必生，如对持异己有破坏、纷争诸事，故须断除此等，立誓“今后立誓废除之”。由此而行持戒律，称为“安多迦论”中所说的“如是精进守戒”。
Anāpattipannarasakādikathā无罪十五等之论
§172
172. Anāpattipannarasake – te na jāniṃsūti sīmaṃ okkantāti vā okkamantīti vāti na jāniṃsu. Athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchantīti gāmaṃ vā araññaṃ vā kenaci karaṇīyena gantvā tesaṃ nisinnaṭṭhānaṃ āgacchanti. Vaggā samaggasaññinoti tesaṃ sīmaṃ okkantattā vaggā; sīmaṃ okkantabhāvassa ajānanato samaggasaññino.
172. “未识违犯者”──即无知地进入僧团边界者。所谓“进入”即进入该范围。又闻他比库往村落或林中，或以某种正当劳役前去，亦进入其坐止处。称此为“团结共识”，意指对他们进入边界的事实不知晓，却因彼此间有团结共识，所以视为进入边界。
§173
173. Vaggāvaggasaññipannarasake – te jānantīti pabbate vā thale vā ṭhitā sīmaṃ okkante vā okkamante vā passanti. Vematikapannarasakaṃ uttānameva.
173. “知晓团结共识者”──意指他们站立于山地或平地，看见他人进入或出入此边界者。此等对边界进入十分了知，此谓“知晓违犯者”，即与前者相对。
§175
175. Kukkuccapakatapannarasake – yathā icchāya abhibhūto ‘‘icchāpakato’’ti vuccati, evaṃ pubbabhāge sanniṭṭhānaṃ katvāpi karaṇakkhaṇe akappiye akappiyasaññitāsaṅkhātena kukkuccena abhibhūtā ‘‘kukkuccapakatā’’ti veditabbā.
175. “忧虑生起者”──如意念被所欲所摄，谓之“被欲所摄”，同理，虽过去造作现前作业时已存在，却因其念不正而称为忧虑生起。“忧虑生起”即以忧虑心理覆盖，乃是心中起不净的作用。
§176
176. Bhedapurekkhārapannarasake – akusalabalavatāya thullaccayaṃ vuttaṃ.
176. “观察分裂者”──因不善力造成诸恶，受称为“恶作之重”，此为“不善重罪”之意。
Sīmokkantikapeyyālakathā界外省略说
§177
177. Āvāsikenaāgantukapeyyāle – yathā purime āvāsikenaāvāsikapeyyāle ‘‘te na jānanti athaññe āvāsikā’’tiādi vuttaṃ, evaṃ ‘‘te na jānanti athaññe āgantukā’’tiādinā nayena sabbaṃ veditabbaṃ. Āgantukenaāvāsikapeyyāle pana – yathā purimapeyyāle ‘‘āvāsikā bhikkhū sannipatantī’’ti āgataṃ, evaṃ ‘‘āgantukā bhikkhū sannipatantī’’ti ānetabbaṃ . Āgantukenaāgantukapeyyāle pana – ubhayapadesu āgantukavasena yojetabboti.
177. “由本寺住持对入寺外客的接纳”──如先说入寺比库之间彼此不知对方，如今同理“彼此不识外客”。故对此必须以对治之法全然明辨。至于外客接纳比库时，如先例称“寺中比库聚会”，同样应称作“外客比库聚会”。若外客对外客接纳，乃应在双方场所皆适合作为外客接纳。
§178
178.Āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannarasoti ettha yesaṃ pannaraso, te tiroraṭṭhato vā āgatā, atītaṃ vā uposathaṃ cātuddasikaṃ akaṃsūti veditabbā. Āvāsikānaṃ anuvattitabbanti āvāsikehi ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti pubbakicce kariyamāne anuvattitabbaṃ, na paṭikkositabbaṃ. Na akāmā dātabbāti na anicchāya dātabbā.
178. 常住比库有十四人，外来比库有十五人。此中十五人者，彼十五人乃是从三国而来，或来自过往的十四日戒日。关于常住比库众，须观察他们是否依常住比库而行，“今日戒日即为十四日戒日”，这是前时行为应当遵循，不可违背。施舍不当强迫，亦不可勉强施与。
Liṅgādidassanakathā显示性等说
§179
179.Āvāsikākāranti āvāsikānaṃ ākāraṃ. Esa nayo sabbattha. Ākāro nāma yena tesaṃ vattasampannā vā na vāti ācārasaṇṭhānaṃ gayhati. Liṅgaṃ nāma yaṃ te tattha tattha līne gamayati; adissamānepi jānāpetīti attho. Nimittaṃ nāma yaṃ disvā te atthīti ñāyanti. Uddeso nāma yena te evarūpaparikkhārāti uddisanti; apadesaṃ labhantīti attho. Sabbametaṃ supaññattamañcapīṭhādīnañceva padasaddādīnañca adhivacanaṃ, yathāyogaṃ pana yojetabbaṃ. Āgantukākārādīsupi eseva nayo. Tattha aññātakanti aññesaṃ santakaṃ. Pādānaṃ dhotaṃ udakanissekanti pādānaṃ dhotānaṃ udakanissekaṃ. Bahuvacanassa ekavacanaṃ veditabbaṃ. ‘‘Pādānaṃ dhotaudakanisseka’’nti vā pāṭho; pādānaṃ dhovanaudakanissekanti attho.
179.“常住者相”谓常住比库的形象，此理普遍适用。所谓“相”者，即使该众是否合规，从行为准则中体现其形态。所谓“记号”是指其在处处留有形迹，即使显现也可知晓之意。所谓“标志”，是指以此表明其所作之具体状况，有如指出。以上诸语皆属明智者所用的分类名称，依据语境应妥善连接使用。对“外来者相”等亦同理。其间“他者”者，谓异类之人。“足洗净、洒水”者指足部洁净时洒水以示尊敬。复数词对应单数意应理解为整体称谓。“足所洒净水”或诵为“足所涤净之水”皆可。
§180
180. Nānāsaṃvāsakādivatthūsu – samānasaṃvāsakadiṭṭhinti ‘‘samānasaṃvāsakā ete’’ti diṭṭhiṃ. Na pucchantīti tesaṃ laddhiṃ na pucchanti; apucchitvāva vattapaṭivattiṃ katvā ekato uposathaṃ karonti. Nābhivitarantīti nānāsaṃvāsakabhāvaṃ maddituṃ abhibhavituṃ na sakkonti; taṃ diṭṭhiṃ na nissajjāpentīti attho.
180.在各种住宿处等，谓“同住宿者”意，即“他们是同住宿者”的看法。谓其不询问的意思，不去追问，对彼众经一次询问后便统一行持戒律，不违背戒律。谓不能违犯迷惑之意，故不可放弃此观点。
Nagantabbagantabbavārakathā应去不应去门说
§181
181.Sabhikkhukā āvāsāti yasmiṃ āvāse uposathakārakā bhikkhū atthi, tamhā āvāsā yaṃ na sakkoti tadaheva āgantuṃ , so āvāso uposathaṃ akatvā na gantabbo. Aññatra saṅghenāti saṅghappahonakehi bhikkhūhi vinā. Aññatra antarāyāti pubbe vuttaṃ dasavidhaṃ antarāyaṃ vinā. Sabbantimena pana paricchedena attacatutthena antarāye vā sati gantuṃ vaṭṭati. Anāvāsoti navakammasālādiko yo koci padeso. Yathā ca āvāsādayo na gantabbā; evaṃ sace vihāre uposathaṃ karonti, uposathādhiṭṭhānatthaṃ sīmāpi nadīpi na gantabbā. Sace panettha koci bhikkhu hoti, tassa santikaṃ gantuṃ vaṭṭati. Vissaṭṭhauposathāpi āvāsā gantuṃ vaṭṭati; evaṃ gato adhiṭṭhātumpi labhati. Āraññakenāpi bhikkhunā uposathadivase gāme piṇḍāya caritvā attano vihārameva āgantabbaṃ. Sace aññaṃ vihāraṃ okkamati, tattha uposathaṃ katvāva āgantabbaṃ, akatvā na vaṭṭati.
181.所言“有常住之比库住宿”的处所，若该住宿不能容纳戒会者，则外来者不得进入，此处称为“无住宿处”，唯有没有比库的僧众及其他比库不在时方可入。以往已说的十种妨碍不存在。若实有妨碍，则不可往此处。以最终原则说，只要存在妨碍，即不可往。所谓无住宿处，泛指新设立的行僧舍等场所。诸如住宿等无可前去之故，若其处所举行戒会，守戒限定之界限及河流皆不可往。若此地有比库，须前往其处。即使超越第八戒会，亦须前往，且由此得以守戒。即使是森林住持，也须当日向村中乞食完毕后返回自身住宿之处。如若擅离此处，须在完成戒会后方能前往他处，若未受持戒会，不得前往。
§182
182.Yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti yaṃ jāneyya ajjeva tattha gantuṃ sakkomīti; evarūpo āvāso gantabbo. Tattha bhikkhūhi saddhiṃ uposathaṃ karontenāpi hi iminā neva uposathantarāyo kato bhavissatīti.
182.若知今日可去，就当今日前往。此处住宿，应是那样来往合宜之地。即使众比库共修戒会，依此亦不可妨碍戒会之事。
Vajjanīyapuggalasandassanakathā应避人显示说
§183
183.Bhikkhuniyā nisinnaparisāyātiādīsu hatthapāsupagamanameva pamāṇaṃ. Aññatra avuṭṭhitāya parisāyāti idañhi pārivāsiyapārisuddhidānaṃ nāma parisāya vuṭṭhitakālato paṭṭhāya na vaṭṭati, avuṭṭhitāya pana vaṭṭati. Tenāha – ‘‘aññatra avuṭṭhitāya parisāyā’’ti. Tassa lakkhaṇaṃ bhikkhunivibhaṅge parivāsiyachandadānavaṇṇanato gahetabbaṃ. Anuposatheti cātuddasiko ca pannarasiko cāti ime dve uposathe ṭhapetvā aññasmiṃ divase. Aññatra saṅghasāmaggiyāti yā kosambakabhikkhūnaṃ viya bhinne saṅghe puna saṅghasāmaggī kariyati, tathārūpiṃ saṅghasāmaggiṃ ṭhapetvā . Tadā ca ‘‘suṇātu me bhante saṅgho ajjuposatho sāmaggī’’ti vatvā kātabbo. Ye pana kismiñcideva appamattake uposathaṃ ṭhapetvā puna samaggā honti, tehi uposatheyeva kātabboti.
183.比库尼聚会中，坐席排列是以持杖者与不持杖者作区分。所谓“非方便起立之聚会”，指不利保持清净与规矩的聚会，不合此义时不得离席，若聚会开始后才离席则可，但若已离开则不可续行。由此得到“非方便起立之聚会”定义。其特征当以比库尼律藏中有关持杖与意乐的解释来把握。谓十四日戒和十五日戒是二种不同戒日，固定二者后，在不同日子完成。所谓“非和合僧”者，指如国桑比比库曾分散比库团体后又复合的情况，同样地也有设置和合僧。此时应当宣说“愿闻世尊，戒会和合今日成立”，如此宣说后则可依戒会行事。若有些不谨慎者设戒会并复合，亦应在该戒会中行持。
Uposathakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍波萨他篇集注释已毕。