1. Mahākhandhako · 1. 大篇义注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Vinayapiṭake · 律藏中
Mahāvagga-aṭṭhakathā · 《大品注释》
1. Mahākhandhakaṃ一、大篇集
Bodhikathā菩提叙述
Ubhinnaṃ pātimokkhānaṃ, saṅgītisamanantaraṃ;
两种戒律戒条，一经宣说即刻成诵，
Saṅgāyiṃsu mahātherā, khandhakaṃ khandhakovidā.
长老们齐聚一堂，皆为戒律篇章的通晓者。
Yaṃ tassa dāni sampatto, yasmā saṃvaṇṇanākkamo;
此时此刻已传承延续，因其宣说不曾间断；
Tasmā hoti ayaṃ tassa, anuttānatthavaṇṇanā.
故此诠释即为其最究竟圆满的义理流传。
Padabhājaniye atthā, yehi yesaṃ pakāsitā;
有关语句分解层面，均以已显明者为准据；
Te ce puna vadeyyāma, pariyosānaṃ kadā bhave.
今若复发问，究竟终止于何时则当询之。
Uttānā ceva ye atthā, tesaṃ saṃvaṇṇanāya kiṃ;
那些高尚的利益，为了说明它们，意义何在？
Adhippāyānusandhīhi, byañjanena ca ye pana.
是通过相应的目的和借助暗示而言的。
Anuttānā na te yasmā, sakkā ñātuṃ avaṇṇitā;
因为那些不是高尚的，不能被亲察说明；
Tesaṃyeva ayaṃ tasmā, hoti saṃvaṇṇanānayoti.
因此，唯有那些才能成就所谓的说明。
§1
1.Tena samayena buddho bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddhoti ettha kiñcāpi ‘‘tena samayena buddho bhagavā verañjāya’’ntiādīsu viya karaṇavacane visesakāraṇaṃ natthi, vinayaṃ patvā pana karaṇavacaneneva ayamabhilāpo āropitoti ādito paṭṭhāya āruḷhābhilāpavasenevetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Esa nayo aññesupi ito paresu evarūpesu.
一、当时世尊住在乌鲁维梨，在涅槃河岸菩提树下，称为初次正觉者。这里并无“当时世尊住在韦兰迦”等词句的语法特别原因，此句乃以动词照旧表示，开始即以正言称呼，这是应当理解的说法。这种用法，在其他文献中亦有类似情况。
Kiṃ panetassa vacane payojananti? Pabbajjādīnaṃ vinayakammānaṃ ādito paṭṭhāya nidānadassanaṃ. Yā hi bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṃ upasampada’’nti (mahāva. 34) evaṃ pabbajjā ceva upasampadā ca anuññātā, yāni ca rājagahādīsu upajjhāyaupajjhāyavattaācariyaācariyavattādīni anuññātāni, tāni abhisambodhiṃ patvā sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe vītināmetvā bārāṇasiyaṃ dhammacakkaṃ pavattetvā iminā anukkamena idañcidañca ṭhānaṃ patvā imasmiñca imasmiñca vatthusmiṃ paññattānīti evametesaṃ pabbajjādīnaṃ vinayakammānaṃ ādito paṭṭhāya nidānadassanaṃ etassa vacane payojananti veditabbaṃ.
这句话的用途何在？是以为出家等戒律仪轨开始，作缘起说明。世尊曾说：“比库们，我知道经三皈依出家与受具足戒。”（《大部》34经）因此，出家及受具戒之戒律，在王舍城等地某些教师、长者处未被承认，这些仪轨经过成佛，七七天完成，树立法坛，转法轮，依此次第而立此处，即此处所载，是指这些出家者戒律仪轨作为开端，由此缘起说明其用意，须当知之。
Tattha uruvelāyanti mahāvelāyaṃ; mahante vālikarāsimhīti attho. Atha vā ‘‘urū’’ti vālikā vuccati; ‘‘velā’’ti mariyādā; velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelāti evampettha attho daṭṭhabbo. Atīte kira anuppanne buddhe dasasahassakulaputtā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā tasmiṃ padese viharantā ekadivasaṃ sannipatitvā katikavattaṃ akaṃsu – ‘‘kāyakammavacīkammāni nāma paresampi pākaṭāni honti, manokammaṃ pana apākaṭaṃ; tasmā yo kāmavitakkaṃ vā byāpādavitakkaṃ vā vihiṃsāvitakkaṃ vā vitakketi, tassa añño codako nāma natthi, so attanāva attānaṃ codetvā pattapuṭena vālikaṃ āharitvā imasmiṃ ṭhāne ākiratu, idamassa daṇḍakamma’’nti. Tato paṭṭhāya yo tādisaṃ vitakkaṃ vitakketi, so tattha pattapuṭena vālikaṃ ākirati. Evaṃ tattha anukkamena mahāvālikarāsi jāto, tato naṃ pacchimā janatā parikkhipitvā cetiyaṭṭhānamakāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘uruvelāyanti mahāvelāyaṃ; mahante vālikarāsimhīti attho’’ti. Tameva sandhāya vuttaṃ – ‘‘atha vā urūti vālikā vuccati; velāti mariyādā; velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelāti evampettha attho daṭṭhabbo’’ti.
此处所谓“乌鲁维拉”即“大围林”，意指广大茂密的森林。又说：“乌鲁”是称为“围林”的某种粗壮竹子；“维拉”表示限界、界限，因越界而竖起，故称乌鲁维拉，由此可见其意。当年尚未出世的佛陀，有万名比库等修行者剃发出家，在该地居住。一日他们集中于一时，轮流彼此规劝——肉身之行、言语之行虽对他人皆显然可知，但内心意念却不可见。因此，若有人生起贪欲、瞋恨、害心等念头时，无他人能觉察，他只能自我警策，自带一根抬杖并竖立在此地，将其作为惩戒之法。由此生起一株粗大竹杖，西方百姓将其围绕置放，作为崇敬佛陀圣迹之地。据此传说解释“乌鲁维拉即大围林”的涵义。
Bodhirukkhamūleti bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ; taṃ bodhiṃ bhagavā ettha pattoti rukkhopi ‘‘bodhirukkho’’tveva nāmaṃ labhi, tassa bodhirukkhassa mūle bodhirukkhamūle. Paṭhamābhisambuddhoti paṭhamaṃ abhisambuddho; abhisambuddho hutvā sabbapaṭhamaṃyevāti attho. Ekapallaṅkenāti sakimpi anuṭṭhahitvā yathāābhujitena ekeneva pallaṅkena. Vimuttisukhapaṭisaṃvedīti vimuttisukhaṃ phalasamāpattisukhaṃ paṭisaṃvedayamāno.
所谓“菩提树根”，即称为“菩提”的智慧，在佛陀成道的四圣谛之道中得见的智慧。因菩提树被称为“菩提树”，故佛陀于此树下成道，其根部即称“菩提树根”。“初转法轮者”意指初次正觉之佛，成佛后即为“初转法轮者”，意指第一次转法轮的佛陀。“一座床席”指佛陀仅设单一的座床作为讲法之处。“解脱乐感”乃体验解脱快乐，得享解脱果位之乐，于此感受中证入觉知。
Paṭiccasamuppādanti paccayākāraṃ. Paccayākāro hi aññamaññaṃ paṭicca sahite dhamme uppādetīti ‘‘paṭiccasamuppādo’’ti vuccati. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sabbākārasampannaṃ vinicchayaṃ icchantena visuddhimaggato gahetabbo. Anulomapaṭilomanti anulomañca paṭilomañca. Tattha ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādinā nayena vutto avijjādiko paccayākāro attanā kattabbakiccakaraṇato ‘‘anulomo’’ti vuccati. ‘‘Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho’’tiādinā nayena vutto sveva anuppādanirodhena nirujjhamāno taṃ kiccaṃ na karotīti tassa akaraṇato ‘‘paṭilomo’’ti vuccati. Purimanayena vā vutto pavattiyā anulomo, itaro tassā paṭilomoti evampettha attho daṭṭhabbo. Ādito pana paṭṭhāya yāva antaṃ, antato ca paṭṭhāya yāva ādiṃ pāpetvā avuttattā ito aññenatthena anulomapaṭilomatā na yujjati.
“缘起”意为“条件之因缘”，谓诸法因彼此相依而生起，故称“缘起”。此处略说。欲详尽解释，须遵照清净正道来理会。所谓“顺行逆行”，即顺缘与逆缘。此言“无明缘行”等，乃因无明等条件必须自行主导而生起，称为“顺”。若无明因其断灭等故未行，是为“逆”。古释义称生起为顺，非行即逆义。初终不离，但由因果相反，顺逆之义不能混淆。
Manasākāsīti manasi akāsi. Tattha yathā anulomaṃ manasi akāsi, idaṃ tāva dassetuṃ ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādi vuttaṃ. Tattha avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo. Tasmā avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantīti iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sabbākārasampannaṃ vinicchayaṃ icchantena visuddhimaggatova gahetabbo.
“意作”即心里作意。若心作意顺行，即如“无明缘行”等所说，并且无明是此缘。故称“无明缘行”。由此缘生行，普遍所有方面理应观知。此处略说。欲详分析，须循净道深入了解。
Yathā pana paṭilomaṃ manasi akāsi, idaṃ dassetuṃ avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodhotiādi vuttaṃ. Tattha avijjāya tvevāti avijjāya tu eva. Asesavirāganirodhāti virāgasaṅkhātena maggena asesanirodhā . Saṅkhāranirodhoti saṅkhārānaṃ anuppādanirodho hoti. Evaṃ niruddhānaṃ pana saṅkhārānaṃ nirodhā viññāṇaṃ niruddhaṃ, viññāṇādīnañca nirodhā nāmarūpādīni niruddhāniyeva hontīti dassetuṃ saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhotiādīni vatvā evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti vuttaṃ. Tattha kevalassāti sakalassa; suddhassa vā sattavirahitassāti attho. Dukkhakkhandhassāti dukkharāsissa. Nirodho hotīti anuppādo hoti.
若心作意逆行，即如“无明因其断灭”等说。此谓无明实断灭。无明断灭，因断灭而生灭欲望等皆断灭。行亦随之断灭。因如此，碍于行断灭，识亦随灭；识灭亦导致名色等法灭。小法俱灭，即苦之蕴亦灭，名为苦蕴灭。此中“诸法尽灭”、“净无所有”意谓灭尽生灭；“苦蕴”指苦之总集；“灭”即无生、断灭。
Etamatthaṃviditvāti yvāyaṃ ‘‘avijjādivasena saṅkhārādikassa dukkhakkhandhassa samudayo ca avijjānirodhādivasena ca nirodho hotī’’ti vutto, sabbākārena etamatthaṃ viditvā. Tāyaṃ velāyanti tāyaṃ tassa atthassa viditavelāyaṃ. Imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ tasmiṃ vidite atthe hetuno ca hetusamuppannadhammassa ca pajānanāya ānubhāvadīpakaṃ ‘‘yadā have pātubhavantī’’tiādikaṃ somanassayuttañāṇasamuṭṭhānaṃ udānaṃ udānesi, attamanavācaṃ nicchāresīti vuttaṃ hoti.
由此智慧而知，“无明等因缘导致苦蕴生起，任何断灭因缘亦导致苦蕴灭尽”，此理令一切圆通明解。所谓“时”即“知彼理之时”。本文之《优陀那》经云：“如是而乐生知”，为宣扬通达因果律而制作的悦心智慧之歌，谓说法语发出此乐意。
Tassattho – yadā haveti yasmiṃ bhave kāle. Pātubhavantīti uppajjanti. Dhammāti anulomapaccayākārapaṭivedhasādhakā bodhipakkhiyadhammā. Atha vā pātubhavantīti pakāsanti; abhisamayavasena byattā pākaṭā honti. Dhammāti catuariyasaccadhammā. Ātāpo vuccati kilesasantāpanaṭṭhena vīriyaṃ; ātāpinoti sammappadhānavīriyavato. Jhāyatoti ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇena ca lakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇena ca jhānena jhāyantassa. Brāhmaṇassāti bāhitapāpassa khīṇāsavassa. Athassa kaṅkhā vapayantīti athassa evaṃ pātubhūtadhammassa kaṅkhā vapayanti. Sabbāti yā etā ‘‘ko nu kho bhante phusatīti; no kallo pañhoti bhagavā avocā’’tiādinā, tathā ‘‘katamaṃ nu kho bhante jarāmaraṇaṃ; kassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti ; no kallo pañhoti bhagavā avocā’’tiādinā ca nayena paccayākāre kaṅkhā vuttā, yā ca paccayākārasseva appaṭividdhattā ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādikā soḷasa kaṅkhā āgatā, tā sabbā vapayanti apagacchanti nirujjhanti. Kasmā? Yato pajānāti sahetudhammanti yasmā avijjādikena hetunā sahetukaṃ imaṃ saṅkhārādiṃ kevalaṃ dukkhakkhandhadhammaṃ pajānāti aññāti paṭivijjhatīti.
『时所』者，谓于现有生存之时中发生、现起者。所谓『现起』即出现、发生、显现之义。『法』者，为因缘顺序相应之表法，能破显缘起之诸法，谓觉支所摄法。又或言『现起』者，明其显现；因证之故，明白不可见之法格外显露。又『法』者，即四圣谛法。『精进』谓由克治妄染燃烧之能量，故称精进；称精进者，谓具正努力力者。『禅』谓因所缘之适当心住及其标记，自心所发之具相纯净定境。『婆罗门』者，谓外表去恶已断污垢之人。『其生疑』谓其生诸疑心，意指彼对此现起法生疑惑。『皆』者，谓如「尊者！燃烧乎、无为乎？」及「何者为老死？归于谁为老死？」等问语，世尊以因缘法理教诲解疑；疑因缘法理未明之故，生设有今昔非今等十六种疑虑，此皆生起后皆灭息止息。缘何如此？盖由彼知「苦集灭道」之理，断烦恼因缘，识此行法等唯是苦蕴法，因外知而内识，知他非我也。
§2
2. Dutiyavāre – imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ tasmiṃ vidite atthe ‘‘avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho’’ti evaṃ pakāsitassa nibbānasaṅkhātassa paccayakkhayassa avabodhānubhāvadīpakaṃ vuttappakāraṃ udānaṃ udānesīti attho. Tatrāyaṃ saṅkhepattho – yasmā paccayānaṃ khayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi, tasmā yadāssa ātāpino jhāyato brāhmaṇassa vuttappakārā dhammā pātubhavanti, athassa yā nibbānassa aviditattā uppajjeyyuṃ, tā sabbāpi kaṅkhā vapayantīti.
二、第二讲「经句」者，此语名谓此偈，此即已揭示「因无明之断尽，诸行断尽」者，乃彼称之涅槃现象因缘灭尽之觉悟与启示。此故称「经句」。《注》曰：简而言之，谓知因缘灭尽后涅槃之义，未识故众疑复生。若于精进禅定婆罗门教示中现起诸觉支法，则未悟涅槃，故一切疑虑复生。
§3
3. Tatiyavāre – imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ yena maggena so dukkhakkhandhassa samudayanirodhasaṅkhāto attho kiccavasena ca ārammaṇakiriyāya ca vidito, tassa ariyamaggassa ānubhāvadīpakaṃ vuttappakāraṃ udānaṃ udānesīti attho. Tatrāpāyaṃ saṅkhepattho – yadā have pātubhavanti dhammā ātāpino jhāyato brāhmaṇassa, tadā so brāhmaṇo tehi vā uppannehi bodhipakkhiyadhammehi, yassa vā ariyamaggassa catusaccadhammā pātubhūtā, tena ariyamaggena vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’tiādinā nayena vuttappakāraṃ mārasenaṃ vidhūpayanto vidhamento viddhaṃsento tiṭṭhati. Kathaṃ? Sūriyova obhāsayamantalikkhaṃ, yathā sūriyo abbhuggato attano pabhāya antalikkhaṃ obhāsentova andhakāraṃ vidhamento tiṭṭhati, evaṃ sopi brāhmaṇo tehi dhammehi tena vā maggena saccāni paṭivijjhantova mārasenaṃ vidhūpayanto tiṭṭhatīti.
三、第三讲「经句」者，此以证道修行之路径，知苦蕴生灭因灭义务，及明了行持法门，所以称之为经句。《释》曰：简切而言，谓当精进禅定婆罗门之时现起觉支法，彼婆罗门即于觉支法与圣道四圣谛生起通达，以此道理断除魔王「欲网为首」诸魔障，魔王以种种诡计扰乱破坏。譬如太阳出时光辉普照天空，能驱散黑暗，婆罗门以此圣法如日光洞破无明昏暗，断魔障而立定不动。
Evamettha paṭhamaṃ udānaṃ paccayākārapaccavekkhaṇavasena, dutiyaṃ nibbānapaccavekkhaṇavasena , tatiyaṃ maggapaccavekkhaṇavasena uppannanti veditabbaṃ. Udāne pana ‘‘rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomaṃ, dutiyaṃ yāmaṃ paṭilomaṃ, tatiyaṃ yāmaṃ anulomapaṭiloma’’nti vuttaṃ; taṃ sattāhassa accayena ‘‘sve āsanā vuṭṭhahissāmī’’ti rattiṃ uppāditamanasikāraṃ sandhāya vuttaṃ. Tadā hi bhagavā yassa paccayākārapajānanassa ca paccayakkhayādhigamassa ca ānubhāvadīpikā purimā dve udānagāthā, tassa vasena ekekameva koṭṭhāsaṃ paṭhamayāmañca majjhimayāmañca manasākāsi, idha pana pāṭipadarattiyā evaṃ manasākāsi. Bhagavā hi visākhapuṇṇamāya rattiyā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussari, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhesi, pacchimayāme paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasi katvā ‘‘idāni aruṇo uggamissatī’’ti sabbaññutaṃ pāpuṇi. Sabbaññutappattisamanantarameva ca aruṇo uggacchi. Tato taṃ divasaṃ teneva pallaṅkena vītināmetvā sampattāya pāṭipadarattiyā tīsu yāmesu evaṃ manasi katvā imāni udānāni udānesi. Iti pāṭipadarattiyā evaṃ manasi katvā taṃ ‘‘bodhirukkhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdī’’ti evaṃ vuttasattāhaṃ tattheva vītināmesi.
如是第一经句因缘照见，第二涅槃因缘照见，第三道因缘照见，皆应当了知。于经句中有云「夜中第一更因缘顺行，第二更因缘逆行，第三更因缘顺逆行」，八日之约言「自坐起时」，此夜禅观依序而行。时世尊于维萨卡月满夜第一更追忆前世，中更净除神通，第三更观缘起顺逆，言「此晨将升」，即大圆满智慧顿然现前。智慧显现后，晨光遂升。于是以三更禅观为据，心中专意默观作此三偈。后来于觉树下维持此约一周，昼夜依此禅观偈语而行。
Bodhikathā niṭṭhitā. · 菩提叙述完毕。
Ajapālakathā牧羊人故事
§4
4.Athakho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkamīti ettha na bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā anantarameva bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Yathā pana ‘‘bhutvā sayatī’’ti vutte na ‘‘hatthe adhovitvā mukhaṃ avikkhāletvā sayanasamīpaṃ agantvā aññaṃ kiñci ālāpasallāpaṃ akatvā sayati’’cceva vuttaṃ hoti, bhojanato pana pacchā sayati, na nasayatīti idamevattha dīpitaṃ hoti. Evamidhāpi ‘‘na tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā anantarameva pakkāmī’’ti vuttaṃ hoti, vuṭṭhānato ca pana pacchā pakkāmi, na napakkāmīti idamevettha dīpitaṃ hoti.
四、时世尊于八日禅定结束后起坐，至觉树下往见阿伽波罗树。此处注释说，世尊并非立起即至觉树，不过渐次起身，食后卧息如人之常状。此意佐证：「即卧即起」非即刻起身，起而至树间为行，乃身心转移之有序过程。
Anantaraṃ pana apakkamitvā bhagavā kiṃ akāsīti? Aparānipi tīṇi sattāhāni bodhisamīpeyeva vītināmesi. Tatrāyaṃ anupubbikathā – bhagavati kira buddhattaṃ patvā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinne ‘‘na bhagavā vuṭṭhāti; kiṃ nu kho aññepi buddhattakarā dhammā atthī’’ti ekaccānaṃ devatānaṃ kaṅkhā udapādi. Atha bhagavā aṭṭhame divase samāpattito vuṭṭhāya devatānaṃ kaṅkhaṃ ñatvā kaṅkhāvidhamanatthaṃ ākāse uppatitvā yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā tāsaṃ kaṅkhaṃ vidhamitvā pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca upacitānaṃ pāramīnaṃ balādhigamanaṭṭhānaṃ pallaṅkaṃ bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃ nāma jātaṃ. Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antarā puratthimato ca pacchimato ca āyate ratanacaṅkame caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyaṃ nāma jātaṃ. Tato pacchimadisābhāge devatā ratanagharaṃ māpayiṃsu. Tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ visesato cettha anantanayaṃ samantapaṭṭhānaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃ nāma jātaṃ.
于是世尊离坐往至觉树，彼处维持八日禅定。此间渐次说法：传闻世尊成佛后一周，端坐单榻，众神诣见彼时，疑惑云「尊者不起身？岂唯佛陀有此」，佛于第八日得知诸神疑虑，便于空中显现双生神迹，破除疑虑。彼时佛立于榻，东向而立，旁有无数百千功德圆满之禅支，端坐一周。此处故名「不动禅树」。其后于榻所在周遭四方及前后行走；名为「宝环禅树」。又于西方天宫建宝殿，世尊坐堂研习阿毗达摩，观想诸法无量遍满全身；维护一周，名为「宝殿禅树」.
Evaṃ bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Tassa kira nigrodhassa chāyāya ajapālakā gantvā nisīdanti; tenassa ajapālanigrodhotveva nāmaṃ udapādi. Sattāhaṃ vimuttisukhapaṭisaṃvedīti tatrāpi dhammaṃ vicinantoyeva vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento nisīdi. Bodhito puratthimadisābhāge esa rukkho hoti. Evaṃ nisinne ca panettha bhagavati eko brāhmaṇo gantvā pañhaṃ pucchi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho aññataro’’tiādi. Tattha huṃhuṅkajātikoti so kira diṭṭhamaṅgaliko nāma , mānavasena kodhavasena ca ‘‘huṃhu’’nti karonto vicarati, tasmā ‘‘huṃhuṅkajātiko’’ti vuccati. ‘‘Huhukkajātiko’’tipi paṭhanti.
如是，于觉者近侧，四周七星期过后，历过整七星期，觉树根所由，便有阿甲婆兰尼果树，觉者由此树下而近至。谓此果树荫下，阿甲婆兰尼者往来坐处。故称此阿甲婆兰尼果树为名。七星期中，觉者在此亦复观察法，体悟解脱之乐，坐而观察法，体悟解脱的乐趣。觉树位于东方之分，此树也。就此坐处，有一婆罗门来见世尊，问其难题。对此婆罗门言说：“于此，有一名为'Huṃhuṅka'者。”此者即是‘缀头雀’之意，因人以怒气声‘huṃhu’呼之，故称‘Huṃhuṅka生者’。亦有人读作‘Huhukka生者’。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ tena vuttassa vacanassa sikhāpattamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi. Tassattho – yo bāhitapāpadhammatāya brāhmaṇo na diṭṭhamaṅgalikatāya, huṃhuṅkārakabhāvādipāpadhammayutto hutvā kevalaṃ jātimattakena brahmaññaṃ paṭijānāti, so brāhmaṇo bāhitapāpadhammattā huṃhuṅkārappahānena nihuṃhuṅko, rāgādikasāvābhāvena nikkasāvo, bhāvanānuyogayuttacittatāya yatatto, sīlasaṃvarena vā saññatacittatāya yatatto, catumaggañāṇasaṅkhātehi vedehi antaṃ, vedānaṃ vā antaṃ gatattā vedantagū, maggabrahmacariyassa vusitattā vusitabrahmacariyo. Dhammena brahmavādaṃ vadeyya, ‘‘brāhmaṇo, aha’’nti etaṃ vādaṃ dhammena vadeyya, yassa sakale lokasannivāse kuhiñci ekārammaṇepi rāgussado dosussado mohussado mānussado diṭṭhussadoti ime ussadā natthīti.
谓此义已明，乃是由此一句言教所知之意。彼时，此语为其话语之要点，遂以此偈歌为其唱诵。谓彼婆罗门，因其恶行外显，非具一切吉祥，乃因发声如‘huṃhuṅka’者恶性，并以烦恼重缠心，故只以其出身身份称为婆罗门。此婆罗门，虽实为恶行外露者，但以断绝‘huṃhuṅka’之声行，断除贪等染污，随修禅定，持守戒律，心调柔和，精勤修行，熟知四圣谛真实智识，了知苦集灭道之终结，断尽苦，无热、无贪、不染污，身行清净，宣讲真实婆罗门之言。其言：“婆罗门者，我说以此真实实义，彼于世界万象中，无有一处生害恶欲、嗔恨、痴迷、我慢、见解迷乱，此诸烦恼悉皆寂灭。”
Ajapālakathā niṭṭhitā. · 牧羊人故事已毕。
Mucalindakathā穆者邻德故事
§5
5.Akālameghoti asampatte vassakāle uppannamegho. Ayaṃ pana gimhānaṃ pacchime māse udapādi. Sattāhavaddalikāti tasmiṃ uppanne sattāhaṃ avicchinnavuṭṭhikā ahosi. Sītavātaduddinīti sā ca pana sattāhavaddalikā udakaphusitasammissena sītavātena samantā paribbhamantena dūsitadivasattā sītavātaduddinī nāma ahosi. Atha kho mucalindo nāgarājāti tasseva mucalindarukkhassa samīpe pokkharaṇiyā nibbatto mahānubhāvo nāgarājā. Sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvāti evaṃ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvāva ṭhite; tasmiṃ tassa parikkhepabbhantaraṃ lohapāsāde bhaṇḍāgāragabbhappamāṇaṃ ahosi, tasmā bhagavā nivāte pihitadvāravātapāne kūṭāgāre nisinno viya jāto. Mā bhagavantaṃ sītantiādi tassa tathā karitvā ṭhānakāraṇaparidīpanaṃ. So hi ‘‘mā bhagavantaṃ sītaṃ bādhayittha, mā uṇhaṃ, mā ḍaṃsādisamphasso bādhayitthā’’ti tathā karitvā aṭṭhāsi. Tattha kiñcāpi sattāhavaddalikāya uṇhameva natthi, sace pana antarantarā megho vigaccheyya uṇhaṃ bhaveyya , tampi naṃ mā bādhayitthāti evaṃ tassa cintetuṃ yuttaṃ. Viddhanti ubbiddhaṃ; meghavigamena dūrībhūtanti attho. Vigatavalāhakanti apagatameghaṃ. Devanti ākāsaṃ. Sakavaṇṇanti attano rūpaṃ.
第五，无时云者，谓非时节之云，即非雨季时出现之云。此云生于夏日最后一月。所谓七星期者，云于彼时七星期连续无断续登起。此七星期亦称‘凉风多者’，因云与水汽相遇产生凉风，云中空气周遍流转，故为凉风多者。此时，在树旁龙王穆查林，因停泊莲池，具大威德，此龙王凭七十种宝物而庄严，居于高处，擎起大神蛇身立于处。如其被宝物围绕，居于铁殿库房大小之中，犹如世尊于密闭凉风通达屋中安坐。世尊曾设法遏制忧冷及热毒蚊虫，不使其侵扰。是以施行八种法度。此间无热，若期间云散去则生热，彼时亦不使干扰，故此策之。言云“分散、湮没”意指云散远离。所谓无云者，即云消逝。云者即天空。所谓色相者，为其形体颜色。
Sukho vivekoti nibbānasaṅkhāto upadhiviveko sukho. Tuṭṭhassāti catumaggañāṇasantosena santuṭṭhassa. Sutadhammassāti pakāsitadhammassa. Passatoti taṃ vivekaṃ yaṃ vā kiñci passitabbaṃ nāma, taṃ sabbaṃ attano vīriyabalādhigatena ñāṇacakkhunā passantassa. Abyāpajjanti akuppanabhāvo; etena mettāpubbabhāgo dassito. Pāṇabhūtesu saṃyamoti sattesu ca saṃyamo; avihiṃsanabhāvo sukhoti attho. Etena karuṇāpubbabhāgo dassito. Sukhā virāgatā loketi vītarāgatāpi sukhāti dīpeti. Kāmānaṃ samatikkamoti yā ‘‘kāmānaṃ samatikkamo’’ti vuccati; sā virāgatāpi sukhāti attho. Etena anāgāmimaggo kathito. Asmimānassa yo vinayoti iminā pana arahattaṃ kathitaṃ; arahattañhi asmimānassa ‘‘passaddhivinayo’’ti vuccati. Ito parañca sukhaṃ nāma natthi, tenāha ‘‘etaṃ ve paramaṃ sukha’’nti.
第六，安乐寂静指涅槃所名，是破除烦恼障碍的安住之乐。满足者，谓以四圣智之喜乐而满足。闻法者，是指被开示的真实法义。观者，谓能明了此安住者，名为应观法，归功于自得力量与智慧观察结果。无憎恨，谓心不怨恨，此显示慈爱之先导。于众生心中调伏，名为不伤害，谓不生害意，是叫慈悲之先觉。远离乐爱，谓心离欲乐，即远离于世间之染着。所谓超越欲乐者，谓称作离欲乐亦是安乐。由此说称：此为无来果道已被讲述。至于此自尊行为者，谓以此称呼阿拉汉，谓其具平静调柔之戒德。此后无其他更胜安乐，故称“此为最上快乐”。
Mucalindakathā niṭṭhitā. · 穆者邻德故事已毕。
Rājāyatanakathā王树故事
§6
6.Mucalindamūlāti mahābodhito pācīnakoṇe ṭhitamucalindarukkhamūlā. Rājāyatananti dakkhiṇadisābhāge ṭhitaṃ rājāyatanarukkhaṃ upasaṅkami . Tena kho pana samayenāti katarena samayena. Bhagavato kira rājāyatanamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinnassa samādhito vuṭṭhānadivase aruṇuggamanavelāyameva ‘‘bhojanakiccena bhavitabba’’nti ñatvā sakko devarājā osadhaharītakaṃ upanesi. Bhagavā taṃ paribhuñji, paribhuttamattasseva sarīrakiccaṃ ahosi. Sakko mukhodakaṃ adāsi. Bhagavā mukhaṃ dhovitvā tasmiṃyeva rukkhamūle nisīdi. Evaṃ uggate aruṇamhi nisinne bhagavati.
第六，穆查林根本，谓大觉于西南方，立于穆查林果树根处。所谓王座树，是位于南方处之王座树也。此时，一次，世尊坐于王座树根处七星期，日在出时，因知道该日需食，于是萨咖天帝送来药草，供养世尊。世尊受用，犹如身事服膺。萨咖天帝以净水供世尊洗面，随后世尊即坐于果树根下。于是，世尊于清晨坐树下，安然端正如座具之上。
Tena kho pana samayena tapussabhallikā vāṇijāti tapusso ca bhalliko cāti dve bhātaro vāṇijā. Ukkalāti ukkalajanapadato. Taṃ desanti yasmiṃ dese bhagavā viharati. Katarasmiñca dese bhagavā viharati? Majjhimadese. Tasmā majjhimadesaṃ gantuṃ addhānamaggappaṭipannā hontīti ayamettha attho. Ñātisālohitā devatāti tesaṃ ñātibhūtapubbā devatā. Etadavocāti sā kira nesaṃ sabbasakaṭāni appavattīni akāsi. Tato te kiṃ idanti maggadevatānaṃ baliṃ akaṃsu. Tesaṃ balikammakāle sā devatā dissamāneneva kāyena etaṃ avoca. Manthena ca madhupiṇḍikāya cāti abaddhasattunā ca sappimadhuphāṇitādīhi yojetvā baddhasattunā ca. Patimānethāti upaṭṭhahatha. Taṃ voti taṃ patimānanaṃ tumhākaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Yaṃ amhākanti yaṃ paṭiggahaṇaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Bhagavato etadahosīti yo kirassa padhānānuyogakāle patto ahosi, so sujātāya pāyāsaṃ dātuṃ āgacchantiyā eva antaradhāyi. Tenassa etadahosi – ‘‘patto me natthi, purimakāpi ca na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti, kimhi nu kho ahaṃ paṭiggaṇheyyaṃ manthañca madhupiṇḍakañcā’’ti.
此时，商人塔布萨婆利迦与达波萨两兄弟。“乌卡拉”谓乌卡拉国也，谓在世尊所住之地。世尊住于何处？中地也。故昔日他们以往中地方式，应以此由进入。所谓亲族红脸天人，是指其为先世亲族转生天人。彼女言：“我曾做过此等错恶事。”此为众生诸恶不善行为之总称。彼时于献祭时，此天人在显现时以身语示现。附带以花蜜脉膏等装饰，依附于其身，行持时呼之“附身者”。谓言“此为供养，将是诸君长期利益与快乐之源。”谓“吾等所赠之礼及诸供养，将长期利益及安乐。”世尊于接受供养时曾隐匿不现，彼时即成就此事——“我未得也，我从未于前时世尊手中接受过，何以我可接受此花蜜脉膏。”
Parivitakkamaññāyāti ito pubbeva bhagavato sujātāya dinnabhojanaṃyeva ojānuppabandhanavasena aṭṭhāsi, ettakaṃ kālaṃ neva jighacchā na pipāsā na kāyadubbalyaṃ ahosi. Idāni panassa āhāraṃ paṭiggahetukāmatāya ‘‘na kho tathāgatā’’tiādinā nayena parivitakko udapādi . Taṃ evaṃ uppannaṃ attano cetasā bhagavato cetoparivitakkamaññāya. Catuddisāti catūhi disāhi. Selamaye patteti muggavaṇṇaselamaye patte. Idaṃyeva bhagavā paṭiggahesi, teyeva sandhāya vuttaṃ. Cattāro pana mahārājāno paṭhamaṃ indanīlamaṇimaye patte upanāmesuṃ, na te bhagavā aggahesi. Tato ime cattāropi muggavaṇṇasilāmaye patte upanāmesuṃ, bhagavā cattāropi patte aggahesi tesaṃ pasādānurakkhaṇatthāya, no mahicchatāya. Gahetvā ca pana cattāropi yathā ekova patto hoti tathā adhiṭṭhahi, catunnampi ekasadiso puññavipāko ahosi. Evaṃ ekaṃ katvā adhiṭṭhite paṭiggahesi bhagavā paccagghe selamaye patte manthañca madhupiṇḍikañca. Paccaggheti paccagghasmiṃ; pāṭekkaṃ mahagghasminti attho. Atha vā paccaggheti abhinave abbhuṇhe; taṅkhaṇe nibbattasminti attho. Dve vācā etesaṃ ahesunti dvevācikā. Atha vā dvīhi vācāhi upāsakabhāvaṃ pattāti attho . Te evaṃ upāsakabhāvaṃ paṭivedetvā bhagavantaṃ āhaṃsu – ‘‘kassa dāni bhante amhehi ajja paṭṭhāya abhivādanapaccuṭṭhānaṃ kātabba’’nti? Atha bhagavā sīsaṃ parāmasi, kesā hatthe laggiṃsu. Te tesaṃ adāsi ‘‘ime tumhe pariharathā’’ti. Te kesadhātuyo labhitvā amateneva abhisittā haṭṭhatuṭṭhā bhagavantaṃ vanditvā pakkamiṃsu.
由于先前世尊刚出生时，仅以早晨所获供养食物作为裤带束缚之物，站立在那里。历经如此时间，却既无饥饿也无口渴，更无身疲力弱的感觉。如今，由于愿意接受饮食，故由“如来不应如此”等教示而起疑虑烦恼。世尊心中也因此生起烦恼，产生了周遍四方的心念。所谓四方，指四个方向；湿地时节称为“鼹鼠毛色湿地”，世尊就住在此处。此地即是世尊所常居之地，因缘如此所说。四位大王先后登基入住名为“青蓝宝石湿地”，世尊却未接纳他们。后来这些大王又先后入住“鼹鼠毛色湿地”，世尊则接纳他们，此乃为稳固他们的信心和护持，而非出于地位竞争。世尊接纳后，将四者安置于相同湿地，因同于一处，故其善果亦相同。世尊如此一一安置并稳固，后来又接纳了名为曼陀与蜜饭利迦的居士。所谓“接纳”即单独接受，指独自接纳。在此也有“接纳”指新兴活动瞬间产生的意思。这两种说法俱有，两语即是两义；也可理解为以两语接受了居士身份。居士们接受这一身份后，便问世尊：「尊者如今应当由谁为我们主持礼仪及问候？」世尊垂首，理发随手修整，给予他们头发后说：「你们要好好照顾它。」他们取了发缕，用以净水洗头，起身恭敬于世尊而去。
Rājāyatanakathā niṭṭhitā. · 王树故事已毕。
Brahmayācanakathā梵天劝请之说
§7
7. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā vuttappakārametaṃ sabbaṃ kiccaṃ niṭṭhāpetvā rājāyatanamūlā punapi yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Parivitakko udapādīti tasmiṃ nisinnamattasseva sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayaṃ cetaso parivitakko udapādi. Kasmā panāyaṃ sabbabuddhānaṃ uppajjatīti? Dhammassa mahantabhāvaṃ garubhāvaṃ bhāriyabhāvaṃ paccavekkhaṇāya brahmunā yācite desetukāmatāya ca. Jānanti hi buddhā ‘‘evaṃ parivitakkite brahmā āgantvā dhammadesanaṃ yācissati, tato sattā dhamme gāravaṃ uppādessanti, brahmagaruko hi lokasannivāso’’ti. Iti imehi dvīhi kāraṇehi ayaṃ vitakko uppajjatīti.
七天后，世尊结束当时的禅定，办妥所有任务，重新回到王舍城所在的根本处，即那一株无花果树下去见阿闼婆龙王。周遍心念因此产生，此时他端坐于座，心中升起了所有佛陀共有的清净无染的无垢心念。为何此时产生此等佛陀皆有的心念？这是由于对法体之广大宏深和庄严殊胜的深入观察以及希望教授于婆罗门，因此心念生起。佛陀们都知，婆罗门由于此种周遍心念而来到听法，从而众生生起由敬畏法生起的尊敬心。婆罗门果真为这世间的主宰，为此故此二因缘导致世尊生起周遍心念。
Tattha adhigato kho myāyanti adhigato kho me ayaṃ. Ālayarāmāti sattā pañca kāmaguṇe allīyanti, tasmā te ‘‘ālayā’’ti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā. Ālayesu ratāti ālayaratā. Ālayesu suṭṭhumuditāti ālayasammuditā. Yadidanti nipāto. Tassa ṭhānaṃ sandhāya ‘‘yaṃ ida’’nti paṭiccasamuppādaṃ sandhāya ‘‘yo aya’’nti evamattho daṭṭhabbo. Idappaccayatāpaṭiccasamuppādoti imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayāva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. So mamassa kilamathoti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa; sā mama vihesā assāti attho. Bhagavantanti bhagavato. Anacchariyāti anu acchariyā. Paṭibhaṃsūti paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbabhāvaṃ pāpuṇiṃsu.
这里“那已得”指“那未得”和“我已得”。所谓“住处”即众生沉溺于五欲的所依之地，因此称作“住处”。与这些住处一同娱乐即为住处生趣。留恋于住处即住处乐趣。满意于住处即得住处欢喜。此乃后方名词。关于其位置的关系，有谓“此即此赖故”，“此从此中生发”，如此义理，合于缘起说亦名缘因缘生起。所谓“我之烦恼”即不理解缘起法者的烦恼之义。佛陀者谓世尊。“不可思议”者谓无与伦比。“大明者”即了解圆通智慧，了知应当透彻研究。
Halanti ettha hakāro nipātamatto; alanti attho. Pakāsitunti desituṃ. Alaṃ dāni me imaṃ kicchena adhigataṃ dhammaṃ desetunti vuttaṃ hoti. Paṭisotagāminti paṭisotaṃ vuccati nibbānaṃ; nibbānagāminti attho. Rāgarattāti kāmarāgabhavarāgadiṭṭhirāgena rattā. Na dakkhantīti na passissanti. Tamokhandhena āvuṭāti avijjārāsinā ajjhotthaṭā. Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena; adesetukāmatāyāti attho.
“毁坏”此处为助词；“宣布”即讲说。现称：“我今将此难得法，现付诸说。”所谓“回闻”指涅槃，即涅槃的意思。所谓“如饥如渴”即由欲爱引起的贪欲困扰。不能看见者，谓心不善识法。由无明重叠包围。所谓“不舒适”，指不安定悲伤；欲要宣说真理，即此义。
§8
8.Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke. Bhagavato purato pāturahosīti dhammadesanāyācanatthaṃ dasasu cakkavāḷasahassesu mahābrahmāno gahetvā āgamma bhagavato purato pāturahosi . Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ evaṃsabhāvāti apparajakkhajātikā. Bhavissanti dhammassa aññātāroti paṭivijjhitāro.
八、所谓“至名”指一切以名称著称的世间。为求闻佛法故，大梵天率领万千大梵天至世尊前诚心请愿。所谓“无敌知出生”，谓智慧圆满者，不带贪嗔痴之毒，自然具有此特性。故彼们乃能成为法的善知导师。
Pāturahosīti pātubhavi. Samalehi cintitoti rāgādīhi malehi samalehi chahi satthārehi cintito. Apāpuretanti vivara etaṃ. Amatassa dvāranti amatassa nibbānassa dvārabhūtaṃ ariyamaggaṃ. Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhanti ime sattā rāgādimalānaṃ abhāvato vimalena sammāsambuddhena anubuddhaṃ catusaccadhammaṃ suṇantu.
所谓“至名”即意义明显。所谓“顾虑”即思虑。所谓“污秽”即烦恼等恶习的杂染。所谓“门户”即涅槃的门户，圣道的门户。诸众当闻法净，慧明朗照，远离贪嗔痴之染，正觉者所宣说四圣谛之法。
Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova yathā cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya, tvampi sumedha sundarapañña sabbaññutaññāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ paññāmayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ jātijarābhibhūtañca janataṃ avekkhassu upadhāraya.
犹如在岩石之巅立定，岩石境界中高耸的一座山峰，如同一人于山巅，视野开阔，能周视人众，世尊也是智慧明达、圆通十一慧眼，登上包含法味般智慧之殿，亲自观察众生，洞察其未得解脱之忧、不得解脱之愁，及生死老病所困苦者，如实审察众生状况，持在此教法中。
Uṭṭhehīti bhagavato dhammadesanatthaṃ cārikacaraṇaṃ yācanto bhaṇati. Vīrātiādīsu bhagavā vīriyavantatāya vīro. Devaputtamaccukilesābhisaṅkhāramārānaṃ vijitattā vijitasaṅgāmo. Jātikantārādinittharaṇasamatthatāya satthavāho. Kāmacchandaiṇassa abhāvato aṇaṇo.
起立而言，为了世尊宣说法义，渴求行脚乞食。世尊在勇猛等多方面，皆为勇士。譬如天子天将的烦恼、束缚及魔障皆被世尊征服，是胜利者，是战胜各种敌手的圣师。世尊具备破除生死之苦难的圆满能力，为如来的行者。因无欲乐之染，身心清净无瑕。
§9
9.Ajjhesananti yācanaṃ. Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesañhi dvinnaṃ ñāṇānaṃ buddhacakkhūti nāmaṃ. Apparajakkhāti paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ yesaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā te svākārā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā asundarā te dvākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ te suviññāpayā. Ye paralokañca vajjañca bhayato passanti te paralokavajjabhayadassāvino. Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti yāni udakassa anto nimuggāneva posayanti. Samodakaṃ ṭhitānīti udakena samaṃ ṭhitāni. Udakaṃ accuggamma ṭhitānīti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni.
“请求”的意思是恳求。佛眼之慧，乃是超越诸根，超越染着习气的智见。这两种智，合称佛眼慧。所谓护持不坏者，是慧眼中能除去贪欲等烦恼垢染极少者，称为护持不坏。极强护持者，谓大护持。三根锐利者称为锐根。三根柔和者称为柔和根。三根明朗者称为明朗根。其所具之如信等品，从其相态区分为具美相者为自相，具不美相者为异相。其具备所说原因，习于称说，有善能使人了解者谓之明朗；能见他世与凶畏者谓具有他世凶恐见识；如莲花开于莲池，他亦同之。此理亦适用于他种情况。所谓水中莲花根部浸于水底并生长者，比喻智慧根潜入如水法界的深处。湖中停留的水，即表示水的安住。返回本意，水虽流动但仍安稳存在。
Apārutāti vivaṭā. Amatassa dvārāti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ. Pamuñcantu saddhanti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu. Pacchimapadadvaye ayamattho , ahañhi attano paguṇaṃ suppavattimpi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā manujesu devamanussesu na bhāsinti.
“无碍”意味着开阔畅通。无生者之门即为圣道，通往不死之门。信敬者任其释放自信。‘后足二字’谓此义，‘我于自身利益及他利益，修行此高善妙法，身体语意均具极善’，此法于人间及天人界无不广为传诵。
Brahmayācanakathā niṭṭhitā. · 梵天劝请之说已毕。
Pañcavaggiyakathā五人众之说
§10
10.Paṇḍitoti paṇḍiccena samannāgato. Byattoti veyyattiyena samannāgato. Medhāvīti ṭhānuppattiyā paññāya samannāgato. Apparajakkhajātikoti samāpattiyā vikkhambhitattā nikkilesajātiko visuddhasatto. Ājānissatīti sallakkhessati paṭivijjhissati. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādīti sabbaññutaññāṇaṃ uppajji ‘‘ito sattamadivasamatthake kālaṃkatvā ākiñcaññāyatane nibbatto’’ti. Mahājāniyoti sattadivasabbhantare pattabbamaggaphalato parihīnattā mahatī jāni assāti mahājāniyo akkhaṇe nibbattattā. Abhidosakālaṃkatoti hiyyo kālaṃkato, sopi nevasaññānāsaññāyatane nibbattoti addasa. Bahūkārāti bahūpakārā. Padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsūti padhānatthāya pesitattabhāvaṃ mukhodakadānādinā upaṭṭhahiṃsu.
“智者”者，具智慧。 “出众”者，具显达才能。 “才慧”者，因生处而得智慧。 “护持不坏及生世间”者，因胜利成就清净圣心故。 “现知者”谓能正确辨明，明察一切。世尊亦因智慧而起超越见地：“在七天七夜内，于六境断灭贪欲，于观察境界无所挂碍”，体现深识智慧。所谓‘大智者’，于七天之内，证得必由之道果且废除大惑。‘灭除词义滞碍’者，为更深入精进，见诸未明者。‘多利益’者，为多所利益。维护正法，供养布施，为达成此犹如以水自饮而供养。
§11
11.Antarā ca gayaṃ antarā ca bodhinti upako bodhimaṇḍassa ca gayāya ca antare bhagavantaṃ addasa. Addhānamaggappaṭipannanti addhānamaggaṃ paṭipannaṃ.
‘间’指伽耶城，‘觉’指觉士所在，谓佛陀在觉士城及伽耶城间瞻仰。‘确定所行之道’意谓笃行功德所依之道。
Sabbābhibhūti sabbaṃ tebhūmakadhammaṃ abhibhavitvā ṭhito. Sabbavidūti sabbaṃ catubhūmakadhammaṃ avediṃ aññāsiṃ. Sabbesu dhammesu anūpalittoti sabbesu tebhūmakadhammesu kilesalepena alitto. Sabbañjahoti sabbaṃ tebhūmakadhammaṃ jahitvā ṭhito. Taṇhakkhaye vimuttoti taṇhakkhaye nibbāne ārammaṇato vimutto. Sayaṃ abhiññāyāti sabbaṃ catubhūmakadhammaṃ attanāva jānitvā. Kamuddiseyyanti kaṃ aññaṃ ‘‘ayaṃ me ācariyo’’ti uddiseyyaṃ.
「万物无上」者，指遍覆三界诸法，具足无碍而屹立不动。 「无所不知」者，指遍知四界诸法，通达无遗，具足智慧。 「无所染污」者，指遍于三界诸法净洁无染，不受烦恼污垢所缠绕。 「断尽一切」者，指断除一切三界诸法，远离贪爱烦恼而安住。 「于渴灭中解脱」者，即于渴爱熄灭、涅槃境界中得自在解脱。 「自证通达」者，亲自达知四界诸法之真相，彻悟无余。 「云何能指示他：‘此为吾师’？」意谓如何以自身所证亲示他人：‘此即吾师’？
Na me ācariyo atthīti lokuttaradhamme mayhaṃ ācariyo nāma natthi. Natthi me paṭipuggaloti mayhaṃ paṭibhāgapuggalo nāma natthi. Sītibhūtoti sabbakilesagginibbāpanena sītibhūto. Kilesānaṃyeva nibbutattā nibbuto.
「非我亦非师」者，谓于世俗法我无所依赖，故无所谓师法。 「非我所属者」者，谓于个人相亦无依存，故无所谓我执。 「清凉者」者，以断无明烦恼为凉，烦恼已尽而真净凉然。 「诸愆已净者」者，谓真净乃诸烦恼断灭之果，性清净显然。
Kāsīnaṃpuranti kāsiraṭṭhe nagaraṃ. Āhañchaṃ amatadundubhinti dhammacakkappaṭilābhāya amatabheriṃ paharissāmīti gacchāmi.
迦尸国首府，名迦尸。今往无生法轮涅槃之地，誓护圣法不堕，故行至此。
Arahasi anantajinoti anantajino bhavituṃ yutto. Hupeyyapāvusoti āvuso evampi nāma bhaveyya. Sīsaṃ okampetvāti sīsaṃ cāletvā.
「阿拉汉」者，谓堪作无上正觉者。 「应当成为无上者」意即应证无上正觉。 「摇动首者」谓摇头，动摇其首，示意决然不移。
§12
12.Saṇṭhapesunti katikaṃ akaṃsu. Bāhullikoti cīvarabāhullādīnaṃ atthāya paṭipanno. Padhānavibbhantoti padhānato vibbhanto bhaṭṭho parihīno. Āvatto bāhullāyāti cīvarādibahulabhāvatthāya āvatto. Odahatha bhikkhave sotanti upanetha bhikkhave sotaṃ; sotindriyaṃ dhammasavanatthaṃ abhimukhaṃ karothāti attho. Amatamadhigatanti amataṃ nibbānaṃ mayā adhigatanti dasseti. Iriyāyāti dukkarairiyāya. Paṭipadāyāti dukkarapaṭipadāya. Abhijānātha me noti abhijānātha nu me samanupassatha. Evarūpaṃ bhāsitametanti etaṃ evarūpaṃ vākyaṃ bhāsitanti attho. Asakkhi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū saññāpetunti ‘‘ahaṃ buddho’’ti jānāpetuṃ asakkhi.
十二句释义如下：
「遮盖者」意谓遮蔽、覆盖。
「重叠者」指袈裟之重叠分层。
「破裂缝隙」指袈裟破损裂开。
「聚积多者」指袈裟布料厚重聚合。
「听闻所依」指佛法教诲为耳根所依。
「无上果证」谓已亲证无上涅槃。
「困难之行」指修行于逆境艰难道上。
「修行道程」谓经由艰辛之道修正法。
「吾未知耶」为切问「汝当观吾不同之处」。
「此言所说」意谓此即所说真谛。
「五众比库」谓五类比库众。
「无法自知」指世尊不为五众之知觉所证识。
§13
13.Cakkhukaraṇīti paññācakkhuṃ sandhāyāha. Ito paraṃ sabbaṃ padatthato uttānameva. Adhippāyānusandhiyojanādibhedato pana papañcasūdaniyā majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Ito paṭṭhāya hi ativitthārabhīrukassa mahājanassa cittaṃ anurakkhantā suttantakathaṃ avaṇṇayitvā vinayakathaṃyeva vaṇṇayissāma.
「眼根」者，指五眼之首慧眼。
「由此及彼」指所引经文由浅入深。
「有害深入」指恶法导致贪瞋痴之深入。
「中部次第释义」谓对教义进行中度层次解释。
「先说甚广」表明先述广博之义理以护众生意心。
「将分述律学」意指接下来将解释律藏篇章。
§18
18.Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosīti āsāḷhīpuṇṇamāya aṭṭhārasahi devatākoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhitassa ‘‘ehi bhikkhū’’ti bhagavato vacanena abhinipphannā sāva tassa āyasmato ehibhikkhūpasampadā ahosi.
十八、此时该具寿比库的达上果发生了，在八月十五日满月时刻，与十八亿天人同在一起，已坚立于初果的比库，受世尊「来吧，比库们」的教诲，正式受具足比库戒。
§19
19.Atha kho āyasmato ca vappassāti ādimhi vappattherassa pāṭipadadivase dhammacakkhuṃ udapādi, bhaddiyattherassa dutiyadivase, mahānāmattherassa tatiyadivase, assajittherassa catutthiyanti. Imesañca pana bhikkhūnaṃ kammaṭṭhānesu uppannamalavisodhanatthaṃ bhagavā antovihāreyeva ahosi. Uppanne uppanne kammaṭṭhānamale ākāsena gantvā malaṃ vinodesi. Pakkhassa pana pañcamiyaṃ sabbe te ekato sannipātetvā anattasuttena ovadi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā pañcavaggiye’’tiādi.
十九、随后该具寿比库，初转法轮长老的修行日当天觉悟了法眼；贤者长老在第二天，名为大名长老在第三天，阿沙基长老在第四天也相继证得佛果。世尊为了清净这些比库的修行场所，住在舍内逐渐去除其中的秽垢。每当秽垢生成时，世尊都如同穿越虚空般消除之。到了第五日，众比库被大家聚集并以无我经文教诲之。经中有言“当时世尊在五比库中”等句。
§24
24.Tenakho pana samayena cha loke arahanto hontīti pañcamiyā pakkhassa lokasmiṃ cha manussā arahanto hontīti attho.
二十四、此时在世上有六位阿拉汉，意思是：在这五日当中，世上有六位阿拉汉，在人中也是如此。
Pañcavaggiyakathā niṭṭhitā. · 五人众之说已毕。
Pabbajjākathā出家之说
§31
31.Pubbānupubbakānanti paveṇivasena porāṇānuporāṇānanti attho. Tena kho pana samayena ekasaṭṭhi loke arahanto hontīti purimā cha ime ca pañcapaññāsāti antovassamhiyeva ekasaṭṭhi manussā arahanto hontīti attho.
三十一、所谓渐次渐进者，即如波浪一般，前者覆盖后者的意思。当时世界上有一百六十位阿拉汉，前者和这五十五位被称为早期阿拉汉；而在本迦耶的一百六十人也是穿插出现的阿拉汉。
Tatra yasaādīnaṃ kulaputtānaṃ ayaṃ pubbayogo – atīte kira pañcapaññāsajanā sahāyakā vaggabandhena puññāni karontā anāthasarīrāni paṭijaggantā vicaranti, te ekadivasaṃ gabbhiniṃ itthiṃ kālaṃkataṃ disvā ‘‘jhāpessāmā’’ti susānaṃ nīhariṃsu. Tesu pañca jane ‘‘tumhe jhāpethā’’ti susāne ṭhapetvā sesā gāmaṃ paviṭṭhā. Yaso dārako taṃ sarīraṃ vijjhitvā parivattetvā ca jhāpayamāno asubhasaññaṃ paṭilabhi. So itaresampi catunnaṃ janānaṃ ‘‘passatha bho imaṃ asuciṃ paṭikūla’’nti dassesi. Tepi tattha asubhasaññaṃ paṭilabhiṃsu. Te pañcapi janā gāmaṃ gantvā sesasahāyakānaṃ kathayiṃsu. Yaso pana dārako gehampi gantvā mātāpitūnnañca bhariyāya ca kathesi. Te sabbepi asubhaṃ bhāvayiṃsu. Ayametesaṃ pubbayogo. Tenāyasmato yasassa nāṭakajanesu susānasaññāyeva uppajji, tāyeva ca upanissayasampattiyā sabbesaṃ visesādhigamo nibbattīti.
当中，耶萨等家族子弟之间，有这样一个先前的联系：过去曾有五十五位同伴，作为族人的好帮手，积累功德，照顾无依孤儿，四处为他们游走。有一天他们发现一位孕妇腹中胎女受了伤害，便说“我们为她施救吧”，便将尸体恭送安葬。他们安排五人守尸，其他人则离开村庄。耶萨这一代年轻人曾发现尸体并旋转搅拌时，产生了不净观念。并向另外四个人道“看这不洁之物、令人憎恶”，三人皆领受了不净观念。他们五人到村庄告诉其他帮手。耶萨之子回家与父母及妻子说起此事，众人皆生起不净念。这即是他们过去的因缘。因此，该具寿比库耶萨在戏剧演员中出生，因受此不净观念所依，获得诸多殊胜成就。
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesīti bhagavā yāva pacchimakattikapuṇṇamā, tāva bārāṇasiyaṃ viharanto ekadivasaṃ te khīṇāsave saṭṭhi bhikkhū āmantesi.
然后世尊召集比库，宣说直到八月满月之前，他在巴拉那西住处一天之内，向六十位已断尽凡沙的比库说法。
§32
32.Dibbā nāma dibbesu visayesu lobhapāsā. Mānusā nāma mānusakesu visayesu lobhapāsā. Mā ekena dveti ekena maggena dve mā agamittha. Assavanatāti assavanatāya. Parihāyantīti anadhigataṃ nādhigacchantā visesādhigamato parihāyanti.
三十二、所谓神通，指的是神通境界中的贪欲与嗔恚。所谓人欲，是指人间世俗欲境中的贪欲嗔恚。不可以一分别两，不可以两分别一。所谓『漏盂』，指的是烦恼污染根本。所谓『断除』，是指未得之事不再追求，已得特殊境界则予以断除。
§33
33.Antakāti lāmaka hīnasatta. Antalikkhacaroti rāgapāsaṃ sandhāyāha. Tañhi so ‘‘antalikkhacaro’’ti mantvā āha.
三十三、『终结』是指衰退奋斗的降低。所谓『天欲行』，是指内心执著于欲乐，故称『天欲行者』。
§34
34.Nānādisā nānājanapadāti nānādisato ca nānājanapadato ca. Anujānāmi bhikkhave tumheva dāni tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesupabbājethātiādimhi pabbajjāpekkhaṃ kulaputtaṃ pabbājentena ye parato ‘‘na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo’’tiādiṃ katvā yāva ‘‘na andhamūgabadhiro pabbājetabbo’’ti evaṃ paṭikkhittā puggalā, te vajjetvā pabbajjādosavirahito puggalo pabbājetabbo. Sopi ca mātāpitūhi anuññātoyeva. Tassa anujānanalakkhaṇaṃ ‘‘na bhikkhave ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti etasmiṃ sutte vaṇṇayissāma.
三十四、所谓『多方多国』，指多方向、多国界。比库们，我明白你们现在在诸多方向、各地国中可出家。出家先要等父子愿允，出家者须避免五种障碍，方能出家。拒绝失明、失聪、失语等不宜出家之人。此外，若不得父母许可而出家，出家者当负恶律。此点将在经中详说。
Evaṃ pabbajjādosavirahitaṃ mātāpitūhi anuññātaṃ pabbājentenāpi ca sace acchinnakeso hoti, ekasīmāya ca aññepi bhikkhū atthi, kesacchedanatthāya bhaṇḍukammaṃ āpucchitabbaṃ. Tassa āpucchanākāraṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṅghaṃ apaloketuṃ bhaṇḍukammāyā’’ti ettha vaṇṇayissāma. Sace okāso hoti, sayaṃ pabbājetabbo. Sace uddesaparipucchādīhi byāvaṭo hoti, okāsaṃ na labhati, eko daharabhikkhu vattabbo ‘‘etaṃ pabbājehī’’ti. Avuttopi ce daharabhikkhu upajjhāyaṃ uddissa pabbājeti, vaṭṭati. Sace daharabhikkhu natthi, sāmaṇeropi vattabbo ‘‘etaṃ khaṇḍasīmaṃ netvā pabbājetvā kāsāyāni acchādetvā ehī’’ti. Saraṇāni pana sayaṃ dātabbāni. Evaṃ bhikkhunāva pabbajito hoti. Purisañhi bhikkhuto añño pabbājetuṃ na labhati, mātugāmaṃ bhikkhunito añño. Sāmaṇero pana sāmaṇerī vā āṇattiyā kāsāyāni dātuṃ labhati. Kesoropanaṃ yena kenaci kataṃ sukataṃ.
如此，无父母许可且防范出家罪者出家后，若头发未断，有他比库在界内，须询问剃发事宜。询问时应云：“我已得僧团许可，今为剃发事。”若得许可，应自行剃发。若询问遭讥诮，未得许可，则一名少比库需劝导“此者应出家”。若无少比库，则应由沙玛内拉允准，剃发服袈裟而出家。必要时供养僧团。如此由比库尼出家的男子不得另出家，妇人群出家者亦如此。而沙玛内拉或沙玛内莉间却可互相供袈裟。头发应被妥善处理。
Sace pana bhabbarūpo hoti sahetuko ñāto yasassī kulaputto, okāsaṃ katvāpi sayameva pabbājetabbo. ‘‘Mattikāmuṭṭhiṃ gahetvā nhāyitvā kese temetvā āgacchāhī’’ti ca pana na vissajjetabbo. Pabbajitukāmānañhi paṭhamaṃ balavaussāho hoti, pacchā pana kāsāyāni ca kesaharaṇasatthakañca disvā utrasanti, ettoyeva palāyanti, tasmā sayameva nahānatitthaṃ netvā sace nātidaharo hoti, ‘‘nahāhī’’ti vattabbo. Kesā panassa sayameva mattikaṃ gahetvā dhovitabbā. Daharakumārako pana sayaṃ udakaṃ otaritvā gomayamattikāhi ghaṃsitvā nahāpetabbo. Sacepissa kacchu vā piḷakā vā honti, yathā mātā puttaṃ na jigucchati , evameva ajigucchantena sādhukaṃ hatthapādasīsāni ghaṃsitvā nahāpetabbo. Kasmā? Ettakena hi upakārena kulaputtā ācariyupajjhāyesu ca sāsane ca balavasinehā tibbagāravā anivattidhammā honti, uppannaṃ anabhiratiṃ vinodetvā therabhāvaṃ pāpuṇanti, kataññū katavedino honti.
若相貌丑陋有缘故之名门子弟，得许可后仍应自行剃发。不可行“不洗头，取土揉头”的陋习。欲出家者最初努力甚深，见袈裟与剃度益处，便生欢喜，故应自行洗头，若不过于莽撞，应视为可。头发应自行以土洗净。少年男儿应先用水，然后用牛粪与细土擦洗而洁净。若有瘢痕或伤疤，如母不嫌弃子女般亦不应嫌弃，无此嫌弃意者宜擦净洗头。何故如此？因如此小善行令门中子弟及教法导师具坚强威仪，破除厌离而生喜乐，得长老地位，并成感恩知恩之人。
Evaṃ nahāpanakāle pana kesamassuṃ oropanakāle vā ‘‘tvaṃ ñāto yasassī, idāni mayaṃ taṃ nissāya paccayehi na kilamissāmā’’ti na vattabbo, aññāpi aniyyānikakathā na kathetabbā. Atha khvassa ‘‘āvuso, suṭṭhu upadhārehi satiṃ upaṭṭhāpehī’’ti vatvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ, ācikkhantena ca vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena asucijegucchapaṭikūlabhāvaṃ nijjīvanissattabhāvaṃ vā pākaṭaṃ karontena ācikkhitabbaṃ. Sace hi so pubbe madditasaṅkhāro hoti bhāvitabhāvano, kaṇṭakavedhāpekkho viya paripakkagaṇḍo, sūriyuggamanāpekkhaṃ viya ca pariṇatapadumaṃ, athassa āraddhamatte kammaṭṭhānamanasikāre indāsani viya pabbate kilesapabbate cuṇṇayamānaṃyeva ñāṇaṃ pavattati, khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇāti. Ye hi keci khuragge arahattaṃ pattā, sabbe te evarūpaṃ savanaṃ labhitvā kalyāṇamittena ācariyena dinnanayaṃ nissāya no anissāya. Tasmāssa āditova evarūpī kathā kathetabbāti.
如是洗头时若头发被揉搓，下头时不可言：“你是名门子弟，我今不依赖你事。”不可作他更换不义之说。若如此，应教导：“朋友，当勤修念护。”并应传授五种业法修处。因闻传五法能断恶味污秽性与内心生静。若先已修习过善法，犹如冬季待春似已熟透之莲花，修学时善用勤念，犹如登山驱除烦恼，断除·正知发生清净智，犹如脸骨阿拉汉所证。凡得此际者，皆因善友师所授法而依之非靠偶然。故当如初始谨言如是说。
Kesesu pana oropitesu haliddicuṇṇena vā gandhacuṇṇena vā sīsañca sarīrañca ubbaṭṭetvā gihigandhaṃ apanetvā kāsāyāni tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā paṭiggāhetabbo. Athāpissa hatthe adatvā ācariyo vā upajjhāyo vā sayameva acchādeti, vaṭṭati. Sacepi aññaṃ daharaṃ vā sāmaṇeraṃ vā upāsakaṃ vā āṇāpeti ‘‘āvuso, etāni kāsāyāni gahetvā etaṃ acchādehī’’ti taṃyeva vā āṇāpeti ‘‘etāni gahetvā acchādehī’’ti sabbaṃ vaṭṭati. Sabbaṃ tena bhikkhunāva dinnaṃ hoti.
在剃除头发时，应当用黄姜粉或者香粉等，将头皮与身体擦洗干净，去除俗气，然后接受一件黄色袈裟，可以是一件、两件或者三件皆可。之后，若是没有手帕，老师或上座比库会直接以袈裟覆盖，并整齐包裹。如果有人拿来其他的童子袈裟、沙玛内拉袈裟或近事男衣服，请说：“朋友，拿着这些袈裟来覆盖吧”或“拿着这些袈裟去覆盖吧”，都可以。这样包裹好后，全部袈裟即归那个比库所有。
Yaṃ pana nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā anāṇattiyā nivāseti vā pārupati vā, taṃ apanetvā puna dātabbaṃ. Bhikkhunā hi sahatthena vā āṇattiyā vā dinnameva kāsāvaṃ vaṭṭati, adinnaṃ na vaṭṭati, sacepi tasseva santakaṃ hoti, ko pana vādo upajjhāyamūlake! Ayaṃ ‘‘paṭhamaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā’’ti ettha vinicchayo.
若是住处或寝具因为不得随意住用或不得放置而需将其拿走时，也应该拿走然后再给予。因为供养比库时，用右手或不得随意用的手给予黄色袈裟即为适当，若是给予未经同意的袈裟则不适当。若当时正好有上座比库在场，以此作为依据，即“初次剃发后，应当用黄色袈裟覆盖身体、制作一件上袈裟”的规定成立。
Bhikkhūnaṃpāde vandāpetvāti ye tattha sannipatitā bhikkhū, tesaṃ pāde vandāpetvā; atha saraṇaggahaṇatthaṃ ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā evaṃ vadehīti vattabbo. ‘‘Yamahaṃ vadāmi, taṃ vadehī’’ti vattabbo. Athassa upajjhāyena vā ācariyena vā ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā nayena saraṇāni dātabbāni yathāvuttapaṭipāṭiyāva na uppaṭipāṭiyā. Sace hi ekapadampi ekakkharampi uppaṭipāṭiyā deti, buddhaṃ saraṇaṃyeva vā tikkhattuṃ datvā puna itaresu ekekaṃ tikkhattuṃ deti, adinnāni honti saraṇāni.
对于朝拜比库的脚，应当在众比库聚集处向他们的脚礼拜。然后为了依止，应安置台座，令其坐下，双手合十拜敬，如此说法方得成立。对人说：“我现在说，你应当说”是应当如此。师长或上座对比库说“皈依佛陀”等依止词时，依止应按照正当的程序逐一给予，不能逾越程序。如若有比库只给予一只脚或一个字，或者先给予三皈依中的佛陀皈依，再分别给予后两种皈依，均算作不当给予，此时依止不成立。
Imañca pana saraṇagamanūpasampadaṃ paṭikkhipitvā anuññātaupasampadā ekato suddhiyā vaṭṭati. Sāmaṇerapabbajjā pana ubhatosuddhiyāva vaṭṭati, no ekato suddhiyā. Tasmā upasampadāya sace ācariyo ñattidosañceva kammavācādosañca vajjetvā kammaṃ karoti, sukataṃ hoti. Pabbajjāya pana imāni tīṇi saraṇāni bukāradhakārādīnaṃ byañjanānaṃ ṭhānakaraṇasampadaṃ ahāpenteneva ācariyenapi antevāsikenapi vattabbāni. Sace ācariyo vattuṃ sakkoti, antevāsiko na sakkoti; antevāsiko vā sakkoti, ācariyo na sakkoti; ubhopi vā na sakkonti, na vaṭṭati. Sace pana ubhopi sakkonti, vaṭṭati.
舍弃入依后，违犯了对三皈依的依止，唯有重新取受清净的依止才成立。沙玛内拉的出家因与在家的双重清净不同，无法单靠一项清净成立出家。因此，若老师察觉犯了尼耶戒或戒律上的过失而施教导，仍可成就善法。出家时，三皈依作为去除根本缠累等障碍的基础，由老师和受戒者共同确立并维持。若老师能维持，受戒者不能；或受戒者能维持，老师不能；抑或双方均不能维持，则依止不成立。若双方均能维持，则依止才成立。
Imāni ca pana dadamānena ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti evaṃ ekasambandhāni anunāsikantāni vā katvā dātabbāni, ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti evaṃ vicchinditvā makārantāni vā katvā dātabbāni. Andhakaṭṭhakathāyaṃ nāmaṃ sāvetvā ‘‘ahaṃ bhante buddharakkhito yāvajīvaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti vuttaṃ, taṃ ekaaṭṭhakathāyampi natthi, pāḷiyampi na vuttaṃ, tesaṃ rucimattameva, tasmā na gahetabbaṃ. Na hi tathā avadantassa saraṇaṃ kuppatīti.
授受皈依时，应在送出“三皈依我皈依佛陀”等语句时，一定要连贯完整地发出，如有断句或含糊不清的情况，无论在礼仪分配时如何，均不可接受。有些说法中，以“我一生皈依佛陀”为名，但此语句并非原始经典及其注疏所记载，仅是其流传甚广的种类，因此不应采纳。毋须担忧不按此规范所遣皈依而致皈依无效。
Anujānāmi bhikkhaveimehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṃ upasampadanti imehi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmītiādīhi evaṃ tikkhattuṃ ubhatosuddhiyā vuttehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjañceva upasampadañca anujānāmīti attho. Tattha yasmā upasampadā parato paṭikkhittā, tasmā sā etarahi saraṇamatteneva na ruhati. Pabbajjā pana yasmā parato ‘‘anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajja’’nti anuññātā eva, tasmā sā etarahipi saraṇamatteneva ruhati. Ettāvatā hi sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhito hoti.
我允许各比库你们借由持三皈依语句实现出家及受具足戒，即依于‘我皈依佛陀’等三皈依语句的正确程序，完成出家及受具足戒的意义。由于具足戒是清净皈依的后续，因此目前仅有皈依本身尚未能完全稳定。出家者因出家仅获准断受持三皈依，故此皈依尚未完全稳定。至此，沙玛内拉地位始得确立。
Sace panesa matimā hoti paṇḍitajātiko, athassa tasmiṃyeva ṭhāne sikkhāpadāni uddisitabbāni. Kathaṃ? Yathā bhagavatā uddiṭṭhāni. Vuttañhetaṃ –
若果他有智慧性情，为博学聪明族者，则在那一处应当宣说戒律。如何说？如世尊所宣说戒律。言说如下——
‘‘Anujānāmi , bhikkhave, sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṃ. Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī, vikālabhojanā veramaṇī, naccagītavāditavisūkadassanā veramaṇī, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramaṇī, uccāsayanamahāsayanā veramaṇī, jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇī’’ti (mahāva. 106).
『我准许汝等，比库们，沙玛内拉十戒，于此十戒中，沙玛内拉应当修习：不杀生戒、不取非法财戒、不邪淫戒、不妄语戒、不饮酒戒、不吃过时腐败食戒、不观听歌舞戏乐戒、不饰用香花脂粉戒、不卧高广大床戒、不承受胎生人身戒。』（大部经第106）
Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmo yāvajīvaṃ pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ · 然而在《安达卡注疏》中说：“尊者，我某某名，尽形寿，受持远离杀生的学处
Samādiyāmī’’ti evaṃ saraṇadānaṃ viya sikkhāpadadānampi vuttaṃ, taṃ neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāsu atthi, tasmā yathāpāḷiyāva uddisitabbāni. Pabbajjā hi saraṇagamaneheva siddhā, sikkhāpadāni pana kevalaṃ sikkhāparipūraṇatthaṃ jānitabbāni. Tasmā tāni pāḷiyaṃ āgatanayena uggahetuṃ asakkontassa yāya kāyaci bhāsāya atthavasenapi ācikkhituṃ vaṭṭati. Yāva pana attanā sikkhitabbasikkhāpadāni na jānāti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṭṭhānanisajjādīsu pānabhojanādividhimhi ca na kusalo hoti, tāva bhojanasālaṃ vā salākabhājanaṭṭhānaṃ vā aññaṃ vā tathārūpaṭṭhānaṃ na pesetabbo, santikāvacaroyeva kātabbo, bāladārako viya paṭijaggitabbo, sabbamassa kappiyākappiyaṃ ācikkhitabbaṃ, nivāsanapārupanādīsu ābhisamācārikesu vinetabbo. Tenāpi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dasahaṅgehi samannāgataṃ sāmaṇeraṃ nāsetu’’nti (mahāva. 108) evaṃ parato vuttāni dasa nāsanaṅgāni ārakā parivajjetvā ābhisamācārikaṃ paripūrentena dasavidhe sīle sādhukaṃ sikkhitabbanti.
『我愿奉行』如同皈依施一样给予，因此戒律授受亦如是，此虽巴利文及注疏中未有，故应依巴利文本依次宣说。受具足出家皈依即成就戒律，戒律是仅为教诲修习完满之用。因而当戒条未熟悉，不能明了，亦不宜用难以理解之语言宣布。若不知已应修持戒律，则于着袈裟、衣服，食饮诸法自然不谙，会导致不可收拾之过失，故不应令至食堂、以分食器之处或其他类似处。应当附近接近，待如幼童待教之状，悉当教示可与不可，宿处起居诸行亦应教诫。然后乃有『我准许汝等，比库们，勿除有具十根本戒之沙玛内拉』之宣说。（大部经第108）如是从外教诲十不杀戒，谨守淳行十戒者，方能善习戒法。
Pabbajjākathā niṭṭhitā. · 出家之论已毕。
Dutiyamārakathā第二魔论
§35
35.Mayhaṃ kho bhikkhaveti mayā khoti attho. Atha vā yo mayhaṃ yoniso manasikāro, tena hetunāti attho. Puna anuppattāti ettha vibhattiṃ pariṇāmetvā mayāti vattabbaṃ.
三十五。‘为我比库’之义，即‘为我而行’之义。又或谓‘谁务求正念于我时，彼之因此是也’。再者‘不生此意’谓此处应属‘我’之变化辞，应解为‘我’。
Dutiyamārakathā niṭṭhitā. · 第二魔论已毕。
Bhaddavaggiyakathā跋德瓦其亚论
§36
36.Bhaddavaggiyāti te kira rājakumārā rūpena ca cittena ca bhaddakā vaggabandhena ca vicaranti, tasmā ‘‘bhaddavaggiyā’’ti vuccanti. Tena hi voti ettha vokāro nipātamatto. Dhammacakkhuṃ udapādīti kesañci sotāpattimaggo, kesañci sakadāgāmimaggo, kesañci anāgāmimaggo udapādi. Tayopi hi ete maggā ‘‘dhammacakkhū’’ti vuccanti. Te kira tuṇḍilajātake tiṃsadhuttā ahesuṃ, atha tuṇḍilovādaṃ sutvā pañcasīlāni rakkhiṃsu; idaṃ nesaṃ pubbakammaṃ.
三十六。所谓‘善族者’，传闻是王子们以形相心性，随属‘善族家族’者，故称之为‘善族者’。此词于此用法中，仅为轻词。所谓‘法眼显现’，指各有断尽流出道，及一来果净道，及不来果净道的显现。此三道即称为‘法眼’。传说他们是《驼峰经》中三十节子，得闻驼峰教诲后护持五戒，此为他们先行之业。
Bhaddavaggiyakathā niṭṭhitā. · 跋德瓦其亚论已毕。
Uruvelapāṭihāriyakathā伍儒韦喇神变论
§37
37.Pamukhoti pubbaṅgamo. Pāmokkhoti uttamo visuddhapañño.
三十七。‘首领’即先驱，‘解脱’则指至高清净明慧。
§38
38.Anupahaccāti avināsetvā. Tejasā tejanti attano tejena nāgassa tejaṃ. Pariyādiyeyyanti abhibhaveyyaṃ, vināseyyaṃ vāti. Makkhanti kodhaṃ. Natveva ca kho arahā yathā ahanti attānaṃ ‘‘arahā aha’’nti maññamāno vadati.
38.“Anupahaccāti”意为“不灭失”。以自己光明照耀，犹如龙以光明照耀一般。此光明能够环绕并影响所在之境，而这境界则不灭失。此处讲愤怒心如同燃烧。阿拉汉虽能如是自言自语“我是阿拉汉”，但实非自我执取之语。
§39
39.Nerañjarāyaṃ bhagavātiādikā gāthāyo pacchā pakkhittā.
39.有关世尊及其相关尊号之歌诗，后文另作详细解释。
§44-9
44-9.Vissajjeyyanti sukkhāpanatthāya pasāretvā ṭhapeyyanti attho. ‘‘Bhante āhara hattha’’nti evaṃ vadanto viya oṇatoti āharahattho. Uyyojetvāti vissajjetvā. Mandāmukhiyoti aggibhājanāni vuccanti.
『应舍去』者，为使其干燥而伸展置放之义。如说『尊者，请收手』，彼俯身低头而言，故称『收手者』。『遣走』者，即舍去之意。『曼达穆奇』者，乃火盆器具之称。
§51
51.Cirapaṭikāti cirakālato paṭṭhāya.
『久以来』者，自久远之时以来也。
§52
52.Kesamissantiādīsu kesā eva kesamissaṃ. Esa nayo sabbattha. Khārikājanti khāribhāro.
在『毛混合』等词中，『毛』即『毛混合』，此义随处皆同。『卡利咖』者，即一卡利[Pali: khāri]之重量的担负。
Uruvelapāṭihāriyakathā niṭṭhitā. · 伍儒韦喇神变事已毕。
Bimbisārasamāgamakathā宾比萨拉会见事
§55
55.Laṭṭhivaneti tāluyyāne. Suppatiṭṭhe cetiyeti aññatarasmiṃ vaṭarukkhe; tassa kiretaṃ nāmaṃ. Dvādasanahutehīti ettha ekaṃ nahutaṃ dasasahassāni. Ajjhabhāsīti tesaṃ kaṅkhācchedanatthaṃ abhāsi.
『拉提瓦纳』者，乃指棕榈园。『善建立塔庙』者，乃指某一榕树，此乃该树之名。『十二那呼达』者，此处一那呼达[Pali: nahuta]即十万。『为其说法』者，为断除彼等之疑惑而为之说法。
Kisakovadānoti tāpasacariyāya kisasarīrattā ‘‘kisako’’ti laddhanāmānaṃ tāpasānaṃ ovādako anusāsako samānoti attho. Atha vā sayaṃ kisako tāpaso samāno vadāno ca aññe ovadanto anusāsantotipi attho. Kathaṃ pahīnanti kena kāraṇena pahīnaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘tvaṃ uruvelavāsiaggiparicārakānaṃ tāpasānaṃ sayaṃ ovādācariyo samāno kiṃ disvā pahāsi, pucchāmi taṃ etamatthaṃ kena kāraṇena tava aggihuttaṃ pahīna’’nti.
“kisakovadānoti”者，谓对苦行修行者的教诫。因所立名号取自kisasarīra（苦行者之体），以“kisako”为名，意为对苦行者的训诲者、劝导者、劝服者、平息者。亦有义者谓自己作为苦行者，同时训诫、劝导他人。所谓如何放弃，因何缘故放弃？此事如是说：‘你作为乌鲁维拉依火供养苦修者的训诫行者，见何故而放弃？我将问你此义，何故你的火供养被放弃？’
Dutiyagāthāya ayamattho – ete rūpādike kāme itthiyo ca yaññā abhivadanti, svāhaṃ etaṃ sabbampi rūpādikaṃ kāmappabhedaṃ khandhupadhīsu malanti ñatvā yasmā ime yiṭṭhahutappabhedā yaññā malameva vadanti, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjiṃ; yiṭṭhe vā hute vā nābhiraminti attho.
第二偈义是：所说诸如形色等之欲女，乃称祀奉者。具足形色等诸欲之差别，因附着于蕴，故尚不净。知晓这些因由欲痴执所染之差别而称为祀祭者，故于欲境与色境中皆不执着而不喜爱，对喜爱和厌恶心离相应无执，此义是也。
Tatiyagāthāya – atha kocarahīti atha kvacarahi. Sesaṃ uttānameva.
第三偈——『于何处』者，即『于某处』也。其余文义显明。
Catutthagāthāya – padanti nibbānapadaṃ. Santasabhāvatāya santaṃ. Upadhīnaṃ abhāvena anupadhikaṃ. Rāgakiñcanādīnaṃ abhāvena akiñcanaṃ. Tīsu bhavesu alaggatāya yaṃ kāmabhavaṃ yaññā vadanti, tasmimpi kāmabhave asattaṃ. Jātijarāmaraṇānaṃ abhāvena anaññathābhāviṃ. Attanā bhāvitena maggeneva adhigantabbaṃ, na aññena kenaci adhigametabbanti anaññaneyyaṃ. Yasmā īdisaṃ padamaddasaṃ, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjiṃ. Tena kiṃ dasseti? Yo ahaṃ devamanussalokasampattisādhake na yiṭṭhe na hute arañjiṃ, so kiṃ vakkhāmi ‘‘ettha nāma me devamanussaloke rato mano’’ti.
第四偈曰：“nibbānapadaṃ”——涅槃之境。逍遥自在者为安乐。无执之依，不依附任何自相。无欲等缘起故谓“无所有”。三界舍离者即所谓无爱欲身；于诸生死亦无它异生。唯以自身修习之道而得，非他所可得。既然见此境界，无喜无恶，故无执著生死。欲以此示现：我于天地诸天人间，无喜无恶，故何以言“我于此天人世间心乐耶”？
§56
56. Evaṃ sabbaloke anabhiratibhāvaṃ pakāsetvā atha kho āyasmā uruvelakassapo ‘‘sāvakohamasmī’’ti evaṃ bhagavato sāvakabhāvaṃ pakāsesi. Tañca kho ākāse vividhāni pāṭihāriyāni dassetvā. Dhammacakkhunti sotāpattimaggañāṇaṃ.
56. 既于一切世间披露不喜爱心，时长老乌鲁维拉咖萨波即言：“我是弟子”，如是示现世尊弟子体相。且于虚空中亦显现种种神通变现。已获法轮，知见乃始果道——初果圣者之证慧。
§57
57.Assāsakāti āsīsanā; patthanāti attho. Esāhaṃ bhanteti ettha pana kiñcāpi maggappaṭivedhenevassa siddhaṃ saraṇagamanaṃ, tattha pana nicchayagamanameva gato, idāni vācāya attasanniyyātanaṃ karoti. Maggavasenevāyaṃ niyatasaraṇataṃ patto, taṃ paresaṃ vācāya pākaṭaṃ karonto paṇipātagamanañca gacchanto evaṃ vadati.
57. “assāsakāti”为‘嘘吸’之意；“patthanāti”意为‘呼出’。此语曰：“这是我兄”，于此显现如法修行道理已成就，决定归依已得，虽已入定，今以言语表达自我制约之境。此乃得法道之定中安住者，以言显明，且引导他人入圣道，同行示现，以此为言。
§58
58.Siṅgīnikkhasavaṇṇoti siṅgīsuvaṇṇanikkhena samānavaṇṇo. Dasavāsoti dasasu ariyavāsesu vutthavāso. Dasadhammavidūti dasakammapathavidū. Dasabhi cupetoti dasahi asekkhehi aṅgehi upeto. Sabbadhidantoti sabbesu danto; bhagavato hi cakkhuādīsu kiñci adantaṃ nāma natthi.
58.「Siṅgī」意为鸣响之声，而「nikkha」指流出、散布之义，合成「Siṅgīnikkhasavaṇṇa」即指如鸣叫之声扩散出来的声响。此处「siṅgīsuvaṇṇanikkhena samānavaṇṇo」则表明其色相平等于声音发出的灿烂光彩。所谓「Dasavāso」是指出现于十种圣溢年（十位圣者的寿命），即在这十种圣寿中不间断的存在。「Dasadhammavidū」指通晓十法义者，所说的十法，即十种业道义理。「Dasabhicupeto」即为身上具备十种不可污秽之肢体的拥有者，全然无染污。至于「Sabbadhidanto」则是指一切处所均被约束或控制的状态，尤指佛陀之眼、耳等诸根中无一不被调伏约束，佛陀眼根所接触之物中无任何不被约束者可言。
§59
59.Bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdīti bhagavantaṃ bhuttavantaṃ pattato ca apanītapāṇiṃ sallakkhetvā ekasmiṃ padese nisīdīti attho. Atthikānanti buddhābhivādanagamanena ca dhammasavanena ca atthikānaṃ. Abhikkamanīyanti abhigantuṃ sakkuṇeyyaṃ. Appākiṇṇanti anākiṇṇaṃ. Appasaddanti vacanasaddena appasaddaṃ. Appanigghosanti nagaranigghosasaddena appanigghosaṃ. Vijanavātanti anusañcaraṇajanassa sarīravātena virahitaṃ. ‘‘Vijanavāda’’ntipi pāṭho; anto janavādena rahitanti attho. ‘‘Vijanapāta’’ntipi pāṭho; janasañcāravirahitanti attho. Manussarāhaseyyakanti manussānaṃ rahassakiriyaṭṭhāniyaṃ. Paṭisallānasāruppanti vivekānurūpaṃ.
59.『世尊用餐已毕、手离钵后，坐于一旁』——谓观察世尊已食毕、手已离钵，乃坐于一处，此为其义。『有求者』——谓有志于礼拜佛陀前往及听闻法者。『可亲近』——谓能够前往。『不拥挤』——谓无人杂沓。『少声响』——谓少有言语之声。『少喧嚣』——谓少有城市喧嚣之声。『无人之风』——谓远离往来行人身体所带之风。亦有『无人之语』一读，其义为：远离内部人声喧哗。亦有『无人足迹』一读，其义为：远离人烟往来之处。『人所隐秘之处』——谓适合人们从事隐密行为之场所。『适宜独处』——谓与远离[世俗]相应之处。
Vimvisārasamāgamakathā niṭṭhitā. · 宾比萨拉会见事已毕。
Sāriputtamoggallānapabbajjākathā沙利子摩嘎剌那出家事
§60
60.Sāriputtamoggallānāti sāriputto ca moggallāno ca. Tehi katikā katā hoti‘‘yo paṭhamaṃ amataṃ adhigacchati, so ārocetū’’ti te kira ubhopi gihikāle upatisso kolitoti evaṃ paññāyamānanāmā aḍḍhateyyasatamāṇavakaparivārā giraggasamajjaṃ agamaṃsu. Tatra nesaṃ mahājanaṃ disvā etadahosi – ‘‘ayaṃ nāma evaṃ mahāsattanikāyo appatte vassasate maraṇamukhe patissatī’’ti. Atha ubhopi uṭṭhitāya parisāya aññamaññaṃ pucchitvā ekajjhāsayā paccupaṭṭhitamaraṇasaññā sammantayiṃsu ‘‘samma maraṇe sati amatenāpi bhavitabbaṃ, handa mayaṃ amataṃ pariyesāmā’’ti amatapariyesanatthaṃ sañcayassa channaparibbājakassa santike saparisā pabbajitvā katipāheneva tassa ñāṇavisaye pāraṃ gantvā amataṃ apassantā pucchiṃsu ‘‘kiṃ nu kho, ācariya, aññopettha sāro atthī’’ti? ‘‘Natthāvuso, ettakameva ida’’nti ca sutvā ‘‘tucchaṃ idaṃ āvuso nissāraṃ, yo dāni amhesu paṭhamaṃ amataṃ adhigacchati, so itarassa ārocetū’’ti katikaṃ akaṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘tehi katikā katā hotī’’tiādi.
60.「Sāriputtamoggallānāti」指即沙利子与摩嘎剌那二人。「Tehi katikā katā hoti 'yo paṭhamaṃ amataṃ adhigacchati, so ārocetū'」意指以二人之言为「谁先得无生涅槃者，应当告知」，于是他们两人在家时大为忧愁不安。正因如此，一百多位尊长俱围绕于佛陀门下，集结隆重众多弟子，进入深山林中而来。见此大众，心生思惟称曰：「此等众大集必定要经历数百年寿命尽头而临终灭亡」。然后二众起立，彼此问询并达统一意念，即在死时要如实了知无生涅槃，遂共发愿寻求无生涅槃，以此目的投身于一名隐秘隐境游方士门下，若干时日后得见其智慧光明，见得此无生涅槃，遂询问：“老师，还有他处真正要旨否？”作答曰：“无也，朋友，这就是真义。”二众闻此讯息，即谓其言空虚无益，欲将首先得无生者告知他人，遂产生分派，称为「katikā」之一事。此即故事由来。
Pāsādikena abhikkantenātiādīsu itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ veditabbaṃ. Atthikehi upaññātaṃ magganti etaṃ anubandhanassa kāraṇavacanaṃ; idañhi vuttaṃ hoti – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṃ, kasmā ? Yasmā idaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhanaṃ nāma atthikehi upaññātaṃ maggaṃ ñāto ceva upagato ca maggo’’ti attho. Atha vā atthikehi amhehi ‘‘maraṇe sati amatenāpi bhavitabba’’nti evaṃ kevalaṃ atthīti upaññātaṃ nibbānaṃ nāma, taṃ magganto pariyesantoti evampettha attho daṭṭhabbo.
「Pāsādikena abhikkantenāti」在诸如「依附之柱标志」等处，谓应理解为因果说明语。「Atthikehi upaññātaṃ magganti etaṃ anubandhanassa kāraṇavacanaṃ」意为此谓由因果相续之述语，故云：「倘若我在此比库背后背负披覆之时，何以为然？」答曰：「因披覆为因果连续相之道理已被解释且觉知。」此处「magganti」为「道路、方法」之义。又云：「若言死时应得无生涅槃，为纯粹意义。」此即识得无生涅槃为路径者，即以此义理觉悟而寻求涅槃方向，如是理义可见。
Piṇḍapātaṃ ādāya paṭikkamīti sudinnakaṇḍe vuttappakāraṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ upasaṅkamitvā nisīdi. Sāriputtopi kho ‘‘akālo kho tāva pañhaṃ pucchitu’’nti kālaṃ āgamayamāno ekamantaṃ ṭhatvā vattapaṭipattipūraṇatthaṃ katabhattakiccassa therassa attano kamaṇḍaluto udakaṃ datvā dhotahatthapādena therena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā pañhaṃ pucchi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho sāriputto paribbājako’’tiādi. Na tāhaṃ sakkomīti na te ahaṃ sakkomi. Ettha ca paṭisambhidāppatto thero na ettakaṃ na sakkoti. Atha kho imassa dhammagāravaṃ uppādessāmīti sabbākārena buddhavisaye avisayabhāvaṃ gahetvā evamāha.
「Piṇḍapātaṃ ādāya paṭikkamīti」即持摄施食后退却。于某次经由苏定迦区，前往一处名为「Kuṭṭamūla」之地入座。沙利子于适当时间启请：「方今正是提问之机。」于是立于一旁，为某师长（Thera）满备问答法教，供给入髻水瓶中的水，注水洗手，与尊者手足合十同礼后，问道法义。尊者答曰：「沙利子当为游方僧。」问答往复，尊者否认自己能胜任其位。此处谈及禅理分解法，后又称愿于佛法庄严中谋发展，表达提问者尊敬佛陀及法义之心。
Ye dhammā hetuppabhavāti hetuppabhavā nāma pañcakkhandhā; tenassa dukkhasaccaṃ dasseti. Tesaṃ hetuṃ tathāgato āhāti tesaṃ hetu nāma samudayasaccaṃ; tañca tathāgato āhāti dasseti. Tesañca yo nirodhoti tesaṃ ubhinnampi saccānaṃ yo appavattinirodho; tañca tathāgato āhāti attho. Tenassa nirodhasaccaṃ dasseti. Maggasaccaṃ panettha sarūpato adassitampi nayato dassitaṃ hoti, nirodhe hi vutte tassa sampāpako maggo vuttova hoti. Atha vā tesañca yo nirodhoti ettha tesaṃ yo nirodho ca nirodhupāyo cāti evaṃ dvepi saccāni dassitāni hontīti. Idāni tamevatthaṃ paṭipādento āha – ‘‘evaṃvādī mahāsamaṇo’’ti.
「Ye dhammā hetuppabhavāti」意为一切法皆因缘而生，因缘生法即五蕴显现，由此显见苦谛。佛陀指出此因缘即集谛；同时说明此集谛之因即为集灭之道理；而断灭即是苦谛中的灭谛，佛陀对此断谛亦作明确宣说。因此能令断谛显现，虽未完全显示道谛，但亦导示于道。又或解释断谛与断道谛并现，所谓「nirodho ca nirodhupāyo ca」，两谛俱现。至此，佛陀以此教诲，称为「evaṃvādī mahāsamaṇo」，即大圣出于如是解说法义。
Eseva dhammo yadi tāvadevāti sacepi ito uttari natthi, ettakameva idaṃ sotāpattiphalamattameva pattabbaṃ, tathāpi eso eva dhammoti attho. Paccabyattha padamasokanti yaṃ mayaṃ pariyesamānā vicarāma, taṃ padamasokaṃ paṭividdhāttha tumhe; pattaṃ taṃ tumhehīti attho. Adiṭṭhaṃ abbhatītaṃ bahukehi kappanahutehīti amhehi nāma idaṃ padaṃ bahukehi kappanahutehi adiṭṭhameva abbhatītaṃ; iti tassa padassa adiṭṭhabhāvena dīgharattaṃ attano mahājānibhāvaṃ dīpeti.
彼法若如前者，若今此处无他，则仅应证取此流向果报；然虽如此，其意即为此法。相对而言，谓我等寻思考究之词为相对词，尔当知此相对词。此意在于言“已得”为意。谓此词“已见”、“已过”乃因多次历劫，称“多劫已过去”；以其相对性存续，长久昭示自身为大圣众。
§62
62.Gambhīre ñāṇavisayeti gambhīre ceva gambhīrassa ca ñāṇassa visayabhūte. Anuttare upadhisaṅkhayeti nibbāne. Vimutteti tadārammaṇāya vimuttiyā vimutte. Byākāsīti ‘‘etaṃ me sāvakayugaṃ bhavissati aggaṃ bhaddayuga’’nti vadanto sāvakapāramiññāṇe byākāsi. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosīti sā ehibhikkhūpasampadāyeva tesaṃ upasampadā ahosi. Evaṃ upasampannesu ca tesu mahāmoggallānatthero sattahi divasehi arahatte patiṭṭhito, sāriputtatthero aḍḍhamāsena.
第六十二：『深妙智境』者即深妙且为深妙智所缘之境。『无上超脱』者谓涅槃之终结烦恼。『解脱』则示指当时现证之解脱状态。『明示』者言：“此乃吾弟子时代，将成最上福乐之时代”，此语昭示弟子成就彼至高智慧。此弟子乃得比库受具足戒者。如此受具足戒者中，大摩诃马哈摩嘎喇那长老三日内证阿拉汉果，沙利子长老半月内成就阿拉汉果。
Atīte kira anomadassī nāma buddho loke udapādi. Tassa sarado nāma tāpaso sake assame nānāpupphehi maṇḍapaṃ katvā pupphāsaneyeva bhagavantaṃ nisīdāpetvā bhikkhusaṅghassāpi tatheva maṇḍapaṃ katvā pupphāsanāni paññapetvā aggasāvakabhāvaṃ patthesi. Patthayitvā ca sirīvaḍḍhassa nāma seṭṭhino pesesi ‘‘mayā aggasāvakaṭṭhānaṃ patthitaṃ, tvampi āgantvā ekaṃ ṭhānaṃ patthehī’’ti. Seṭṭhi nīluppalamaṇḍapaṃ katvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ, tattha bhojetvā dutiyasāvakabhāvaṃ patthesi. Tesu saradatāpaso sāriputtatthero jāto, sirīvaḍḍho mahāmoggallānattheroti idaṃ nesaṃ pubbakammaṃ.
过去有名曰阿那目达悉佛出世于世。其下有名为萨罗陀的修苦行者，以多样鲜花制成花榻安置佛陀，亦为僧团制花榻示敬，彰显彼辈为首尊弟子身分。欣慰欢喜者，亦以施主名义托付，言‘吾已成首尊弟子基址，汝亦宜来受一处基址。’施主为尼卢婆罗制一精舍，供佛前坐，及施僧众饮食礼敬，从而得到为第二尊弟子庄严。众中修行人有沙利子长老、摩诃马哈摩嘎喇那长老，此谓其前时因缘。
§63
63.Aputtakatāyātiādīsu yesaṃ puttā pabbajanti, tesaṃ aputtakatāya. Yāsaṃ patī pabbajanti, tāsaṃ vedhabyāya vidhavābhāvāya. Ubhayenāpi kulupacchedāya. Sañcayānīti sañcayassa antevāsikāni. Magadhānaṃ giribbajanti magadhānaṃ janapadassa giribbajaṃ nagaraṃ. Mahāvīrāti mahāvīriyavanto. Nayamānānanti nayamānesu. Bhummatthe sāmivacanaṃ, upayogatthe vā. Kā usūyā vijānatanti dhammena nayantīti evaṃ vijānantānaṃ kā issā.
第六十三：所谓无子的，谓其子出家者众。谓其妻出家的，谓其妻无丈夫者。两者俱断绝家族者。『积聚』者谓积聚之末端。摩揭陀人为山居者，摩揭陀国的山居城镇。『大勇』者谓勇猛精进者。『引导者们』谓随众引领者。土处谓依止的住所，亦可作利益方便处。谓“何为忌嫉”，以法引导者之说。由此知无有忌嫉之心。
Sāriputtamoggallānapabbajjākathā niṭṭhitā. · 沙利子摩嘎剌那出家事已毕。
Upajjhāyavattakathā依止师义务事
§64-5
64-5.Anupajjhāyakāti vajjāvajjaṃ upanijjhāyakena garunā virahitā. Anākappasampannāti na ākappena sampannā; samaṇasāruppācāravirahitāti attho . Uparibhojaneti bhojanassa upari. Uttiṭṭhapattanti piṇḍāya caraṇakapattaṃ. Tasmiñhi manussā ucchiṭṭhasaññino, tasmā uttiṭṭhapattanti vuttaṃ. Atha vā uṭṭhahitvā pattaṃ upanāmentīti evampettha attho daṭṭhabbo. Anujānāmi bhikkhave upajjhāyanti upajjhāyaṃ gahetuṃ anujānāmīti attho. Puttacittaṃ upaṭṭhapessatīti putto me ayanti evaṃ gehassitapemavasena cittaṃ upaṭṭhapessati. Esa nayo dutiyapadepi. Sagāravā sappatissāti garubhāvañceva jeṭṭhakabhāvañca upaṭṭhapetvā. Sabhāgavuttinoti sabhāgajīvikā. Sāhūti vātiādīni pañca padāni upajjhāyabhāvasampaṭicchanavevacanāni. Kāyena viññāpetīti evaṃ saddhivihārikena ‘‘upajjhāyo me bhante hohī’’ti tikkhattuṃ vutte sace upajjhāyo ‘‘sāhū’’tiādīsu pañcasu padesu yassa kassaci padassa vasena kāyena vā vācāya vā kāyavācāhi vā ‘‘gahito tayā upajjhāyo’’ti upajjhāyaggahaṇaṃ viññāpeti, gahito hoti upajjhāyo. Idameva hi ettha upajjhāyaggahaṇaṃ, yadidaṃ upajjhāyassa imesu pañcasu padesu yassa kassaci padassa vācāya vā sāvanaṃ kāyena vā atthaviññāpananti. Keci pana sādhūti sampaṭicchanaṃ sandhāya vadanti. Na taṃ pamāṇaṃ, āyācanadānamattena hi gahito hoti upajjhāyo, na ettha sampaṭicchanaṃ aṅgaṃ. Saddhivihārikenāpi na kevalaṃ iminā me padena upajjhāyo gahitoti ñātuṃ vaṭṭati. ‘‘Ajjatagge dāni thero mayhaṃ bhāro, ahampi therassa bhāro’’ti idampi ñātuṃ vaṭṭati.
六十四至六十五：『不引导者』指被严厉排斥、不受欢迎者。『无伤害』者指不受伤害的，意为无害行者。即无苦行者似的行为。『上方食』谓餐饮之上方部分。『起立布施』谓为钵递送施物时起立敬礼。人中有此举意，故谓起立布施。若行起立后放下钵，又或放下后提起，此意亦可如此解。所言“我许可尔等承受导师”，意谓弟子获准接受导师。所谓尽心照料，谓子女视为己物，怀养之心。此义亦适用第二义。谓拥有威严、敬重，谓身威严且为年长之意。『行会之人』即会众生活者。『店员』等语，标示五词以描写导师身份辞令。谓以身言示意“请许可我为导师”，常三次请求。若导师称“店员”等五处某一词语名，被视为接受导师。此即导师接受说明，以身或语言表示，表示其已接受导师。此处即表导师承受，所谓导师承受者，即此处众多五处内某一处词语的口语亦或身示接受。少数人又认为称“善”即表示接纳，此非规范。仅以请求善慧之举受导师，非完全接纳导师成员。诚有弟子言“今日起我为长老之负担，我亦为其负担”，此亦可知。
§66
66.Tatrāyaṃ sammāvattanāti yaṃ vuttaṃ sammā vattitabbanti, tatra ayaṃ sammāvattanā. Kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvāti sacassa paccūsakāle caṅkamanatthāya vā dhotapādapariharaṇatthāya vā paṭimukkā upāhanā pādagatā honti, tā kālasseva uṭṭhāya apanetvā. Dantakaṭṭhaṃ dātabbanti mahantaṃ majjhimaṃ khuddakanti tīṇi dantakaṭṭhāni upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni gaṇhāti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati tādisaṃ dātabbaṃ.
第六十六：所谓“此处正当遵守”，即所说之应正守者。盖若于约定时间起立，放下钵等，时有前后缘由，如往昔或去除染污，下足等理由，脚部放置在地。于规定时间起立并携带钵，分大中小三种钵，依次三天携带。自第四日起，交还相同之钵。若任意不守规则擅自携取，则此人所得所交亦应同法相应给予。
Mukhodakaṃ dātabbanti sītañca uṇhañca udakaṃ upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni vaḷañjeti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva mukhadhovanodakaṃ dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati tādisaṃ dātabbaṃ. Sace duvidhampi vaḷañjeti, duvidhampi upanetabbaṃ. Udakaṃ mukhadhovanaṭṭhāne ṭhapetvā vaccakuṭito paṭṭhāya sammajjitabbaṃ. There vaccakuṭiṃ gate pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ; evaṃ pariveṇaṃ asuññaṃ hoti. There vaccakuṭito anikkhanteyeva āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sarīrakiccaṃ katvā āgantvā tasmiṃ nisinnassa ‘‘sace yāgu hotī’’tiādinā nayena vuttavattaṃ kātabbaṃ. Uklāpoti kenaci kacavarena saṅkiṇṇo, sace pana añño kacavaro natthi, udakaphusitāneva honti, hatthenapi pamajjitabbo.
口中须给予水，既给予冷水与温水，然后若连续三日吐痰，第四日起应准备同样的口中漱洗水。若不守规矩，随意取用某水，便当依所取水给予相应同类水。若吐痰两种以上，则应给予两种以上水。水须置于口中漱洗处，待唇槽就位后才可吐出。若已吐出唇槽中之水，应予以遮盖，使之不空。若唇槽中水已尽，在座位前应布置座位。完成身体清洁后，若座上比库咳嗽喘息等，应劝导其采取适当措施。口内分泌物因某衣服所聚集缩紧，若无其他衣物，似水流滴处，应用手加以警觉防止疏忽。
Saguṇaṃ katvāti dve cīvarāni ekato katvā, tā ekato katā dvepi saṅghāṭiyo dātabbā. Sabbañhi cīvaraṃ saṅghaṭitattā ‘‘saṅghāṭī’’ti vuccati. Tena vuttaṃ – ‘‘saṅghāṭiyo dātabbā’’ti. Nātidūre gantabbaṃ nāccāsanneti ettha sace upajjhāyaṃ nivattitvā olokentaṃ ekena vā dvīhi vā padavītihārehi sampāpuṇāti, ettāvatā nātidūre nāccāsanne gato hotīti veditabbaṃ. Pattapariyāpannaṃ paṭiggahetabbanti sace upajjhāyena bhikkhācāre yāguyā vā bhatte vā laddhe patto uṇho vā bhāriko vā hoti, attano pattaṃ tassa datvā so patto gahetabboti attho. Na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbāti antaraghare vā aññatra vā bhaṇamānassa aniṭṭhite tassa vacane aññā kathā na samuṭṭhāpetabbā. Ito paṭṭhāya ca pana yattha yattha nakārena paṭisedho kariyati, sabbattha dukkaṭāpatti veditabbā. Ayañhi khandhakadhammatā. Āpattisāmantā bhaṇamānoti padasodhammaduṭṭhullādivasena āpattiyā āsannavācaṃ bhaṇamāno. Nivāretabboti ‘‘kiṃ bhante īdisaṃ nāma vattuṃ vaṭṭati, āpatti na hotī’’ti evaṃ pucchantena viya vāretabbo. Vāressāmīti pana katvā ‘‘mahallaka, mā evaṃ bhaṇā’’ti na vattabbo.
合成一件袈裟者，指两件衣合一，合成则两件披肩亦须同时给予。整体披袈裟之衣称作「袈裟」。故云：袈裟应给予。不可远行不可接近之意，若向住持回头望，见一至二以足步丈量范围内，则当知非远行非不可接近。袈裟经摊展开后应接受，若在住持主持的比库教育或施食中得袈裟，且热或重者，应将自己袈裟递给他人，由其接受。无住持主持或发言不宜之处，不可私下引其他言语。另一方面，对于触犯戒律、言语不善恶之事，听闻后应防止传播。此是律藏政令。若他人言语犯戒，应制止，并询问是否真有犯戒，如无，劝诫勿复言。勿再多言。
Paṭhamataraṃ āgantvāti sace āsanne gāmo hoti, vihāre vā gilāno bhikkhu hoti, gāmato paṭhamataraṃ āgantabbaṃ. Sace dūre gāmo hoti, upajjhāyena saddhiṃ āgacchanto natthi, teneva saddhiṃ gāmato nikkhamitvā cīvarena pattaṃ veṭhetvā antarāmaggato paṭhamataraṃ āgantabbaṃ . Evaṃ nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanapaññāpanādi sabbaṃ kiccaṃ kātabbaṃ. Sinnaṃ hotīti tintaṃ sedaggahitaṃ. Caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvāti kaṇṇaṃ caturaṅgulappamāṇaṃ atirekaṃ katvā evaṃ cīvaraṃ saṃharitabbaṃ. Kiṃ kāraṇā? Mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Samaṃ katvā saṃharitassa hi majjhe bhaṅgo hoti, tato niccaṃ bhijjamānaṃ dubbalaṃ hoti taṃ nivāraṇatthametaṃ vuttaṃ. Tasmā yathā ajja bhaṅgaṭṭhāneyeva sve na bhijjati, tathā divase divase caturaṅgulaṃ ussāretvā saṃharitabbaṃ. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbanti kāyabandhanaṃ saṃharitvā cīvarabhoge pakkhipitvā ṭhapetabbaṃ.
先来者，若座所在处有村庄或病比库修行处，则应先从村庄来。若村庄远离，且与住持不共行，则应离村庄，携带袈裟披肩，从途中首先来到。如此回返后的先来者，应办理座位安排及相关事宜。新污秽者，指塌陷滴落三点以上。四指宽度是指比耳宽四倍的多余宽度，应将此处多余布料收拢。之所以如此，为防中间布料断裂。若中断则常生潮湿腐烂，产生障碍。故此应每日在易断点处比四指宽度略多收袈裟披肩。用绳绳缚起来，拆开取出袈裟披肩时应放稳。
Sacepiṇḍapāto hotīti ettha yo gāmeyeva vā antaraghare vā paṭikkamane vā bhuñjitvā āgacchati, piṇḍaṃ vā na labhati, tassa piṇḍapāto na hoti, gāme abhuttassa pana laddhabhikkhassa vā hoti; tasmā ‘‘sace piṇḍapāto hotī’’tiādi vuttaṃ. Sacepi tassa na hoti, bhuñjitukāmo ca hoti, udakaṃ datvā attanā laddhatopi piṇḍapāto upanetabbo. Pānīyena pucchitabboti bhuñjamāno tikkhattuṃ ‘‘pānīyaṃ bhante āhariyatū’’ti pānīyena pucchitabbo. Sace kālo atthi, upajjhāye bhutte sayaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace upakaṭṭho kālo, pānīyaṃ upajjhāyassa santike ṭhapetvā sayampi bhuñjitabbaṃ.
若有乞食，若其从村中或舍内乞食归来，且无所得，则不计为乞食。若有所得，则为乞食。由此可知「若有乞食」之义。若无乞食，然仍愿进食，需先浇水且自取食物，视作启用乞食。若食者饮水，应先用手指询问「请递水来」，以示礼敬。若时机适当，食前应请示住持。若方便时机，饮水应于住持面前，并一同进食。
Anantarahitāyāti taṭṭikadhammakhaṇḍādīsu yena kenaci anatthatāya paṃsusakkharamissāya bhūmiyā pattho na ṭhapetabboti attho. Sace pana kāḷavaṇṇakatā vā sudhābaddhā vā hoti nirajamattikā, tathārūpāya bhūmiyā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dhotavālikāyapi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Paṃsurajasakkharādīsu na vaṭṭati. Tatra pana paṇṇaṃ vā ādhārakaṃ vā ṭhapetvā tatra nikkhipitabbo. Pārato antaṃ orato bhoganti idaṃ cīvaravaṃsādīnaṃ heṭṭhā hatthaṃ pavesetvā abhimukhena hatthena saṇikaṃ nikkhipanatthaṃ vuttaṃ. Ante pana gahetvā bhogena cīvaravaṃsādīnaṃ upari nikkhipantassa bhittiyaṃ bhogo paṭihaññati, tasmā tathā na kātabbaṃ.
无连续风险者，意指在沙石尘土等地，不可置湿泥土上。若是黑土干净，或雪白细沙，无妨置于此类土地。亦可置于沐浴用小床上，但不可置于沙土等尘沙处。于该处宜放石块或支撑物，将袈裟披肩等放置其上。若从袈裟侧面取衣袍下垂物时，应将下垂物手伸入，迎著手将其取出。若放置于末端，物品倒置将损坏袈裟披肩等供养物，故不应如此。
Cuṇṇaṃ sannetabbanti nhānacuṇṇaṃ udakena temetvā piṇḍi kātabbā. Ekamantaṃ nikkhipitabbanti ekasmiṃ niddhūme ṭhāne ṭhapetabbaṃ. Jantāghare parikammaṃ nāma aṅgāramattikauṇhodakadānādikaṃ sabbaṃ kiccaṃ. Udakepi parikammanti aṅgapaccaṅgaghaṃsanādikaṃ sabbaṃ kiccaṃ. Pānīyena pucchitabboti jantāghare uṇhasantāpena pipāsā hoti, tasmā pucchitabbo.
应备浴盐，浴盐用水调制为泥团。浴盐应置一旁，置于熏香场所某处。所谓熏香场所，乃是用炭火制坩埚放水等一切清洁处所。饮水时应询问，因高温令人口渴，故须先询问是否饮水合适。
Sace ussahatīti sace pahoti; na kenaci gelaññena abhibhūto hoti; agilānena hi saddhivihārikena saṭṭhivassenāpi sabbaṃ upajjhāyavattaṃ kātabbaṃ, anādarena akarontassa vattabhede dukkaṭaṃ. Nakārapaṭisaṃyuttesu pana padesu gilānassāpi paṭikkhittakiriyaṃ karontassa dukkaṭameva. Appaṭighaṃsantenāti bhūmiyaṃ appaṭighaṃsantena. Kavāṭapiṭṭhanti kavāṭañca piṭṭhasaṅghātañca acchupantena. Santānakanti yaṃkiñci kīṭakulāvakamakkaṭakasuttādi. Ullokā paṭhamaṃ ohāretabbanti ullokato paṭhamaṃ ullokaṃ ādiṃkatvā avaharitabbanti attho. Ālokasandhikaṇṇabhāgāti ālokasandhibhāgā ca kaṇṇabhāgā ca antarabāhiravātapānakavāṭakāni ca gabbhassa ca cattāro koṇā pamajjitabbāti attho.
若谓勤奋者，即谓勤奋；他无一点怠惰所制。因不怠惰者乃为信根坚固者，即使历六十年，所有须为导师完成之事，愚慢不为者，则有罪难堪。虽患病于有连枷之处，拒绝服事者，其罪尤重。谓少增恶意者，意即对土地少加恶意。门与后墙，门与墙相接处，及其堵缝，皆当清扫。谓族群，是指各种昆虫如蚁、蝎、蜣螂等。谓眸壁，意指眼睛之联结部分。须先弃除表面，使眼目先行撤除始能移开，意谓先除外层后方可移动。谓光暗接耳部分，指光线连接处、耳部与内外空气通道，及胎儿所在之四角，均应谨慎戒失，此义也。
Yathāpaññattaṃpaññapetabbanti yathā paṭhamaṃ paññattaṃ ahosi, tatheva paññapetabbaṃ. Etadatthameva hi yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbanti purimavattaṃ paññattaṃ. Sace pana paṭhamaṃ ajānantena kenaci paññattaṃ ahosi, samantato bhittiṃ dvaṅgulamattena vā tivaṅgulamattena vā mocetvā paññapetabbaṃ. Idañhi paññāpanavattaṃ. Sace kaṭasārako hoti atimahanto ca, chinditvā koṭiṃ nivattetvā bandhitvā paññapetabbo. Sace koṭiṃ nivattetvā bandhituṃ na jānāti, na chinditabbo. Puratthimā vātapānā thaketabbāti puratthimāya vātapānā thaketabbā. Evaṃ sesāpi vātapānā thaketabbā.
如所规定者应当告知，如先前所规定者，亦当如此告知。此意即如所约定，须分别标记、撤下置于一侧，宛如先前之规定。若起初不知，由某处有规定者，应从全周以二寸至三寸之隔间将其松开，予以告知。此即告知之规。若条纹粗大且超出尺寸者，应砍断、退回折叠、绑缚后予告知。若折叠了却不知绑缚者，则不可砍断。须清扫前风通气口，即前侧通风口应清扫。其余通风口亦应清扫。
Vūpakāsetabboti aññattha netabbo. Vūpakāsāpetabboti añño bhikkhu vattabbo ‘‘theraṃ gahetvā aññattha gacchā’’ti vivecetabbanti vissajjāpetabbaṃ. Vivecāpetabbanti añño vattabbo ‘‘theraṃ diṭṭhigataṃ vissajjāpehī’’ti. Ussukkaṃ kātabbanti parivāsadānatthaṃ so so bhikkhu upasaṅkamitvā yācitabbo. Sace attanā paṭibalo hoti, attanāva dātabbo. No ce paṭibalo hoti, aññena dāpetabbo. Kinti nu khoti kena nu kho upāyena. Esa nayo sabbattha. Lahukāya vāpariṇāmeyyāti ukkhepanīyaṃ akatvā tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā kareyyāti attho. Tena hi ‘‘upajjhāyassa ukkhepanīyakammaṃ kattukāmo saṅgho’’ti ñatvā ekamekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘mā bhante amhākaṃ upajjhāyassa kammaṃ karitthā’’ti yācitabbā. Sace karontiyeva, ‘‘tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā karothā’’ti yācitabbā. Sace karontiyeva, atha upajjhāyo ‘‘sammā vattatha bhante’’ti yācitabbo. Iti taṃ sammā vattāpetvā ‘‘paṭippassambhetha bhante kamma’’nti bhikkhū yācitabbā.
谓应清除污垢者，非此意也。谓应令他人清除者，即其他比库当说「请持尊长长老前往他处」而分别清除。谓应抛弃者，其他人应说「这是尊长所舍弃，予以废弃。」应当分离利用。谓应送修供养者，诸比库应分别近前乞求，若自己有能力者，则自行布施。若无能力，则由他人资助。如何资助？以何方法资助？此法适用于所有处所。甚微损坏时，则无需破坏扔弃，或不可任意弃舍。在此义指知晓打扫作业者，称为洁净作业师。若欲清理导师污秽者，应知此理，亲身近前劝告「大师，请勿作污秽行为」。若他确有为，告之「应当改正」。若有疑难，则请求「应当妥为处理」。如此正告，诸比库乃以此说法请求导师「请勿做此业。」然后道理昭然，当安静守护遵行。
Samparivattakaṃ samparivattakanti samparivattetvā samparivattetvā. Na ca acchinne theve pakkamitabbanti yadi appamattakampi rajanaṃ gaḷati, na tāva pakkamitabbaṃ. Na upajjhāyaṃ anāpucchā ekaccassa patto dātabbotiādi sabbaṃ upajjhāyassa visabhāgapuggalavasena kathitaṃ. Na upajjhāyaṃ anāpucchā gāmo pavisitabboti piṇḍāya vā aññena vā karaṇīyena pavisitukāmena āpucchitvāva pavisitabbo. Sace upajjhāyo kālasseva vuṭṭhāya dūraṃ bhikkhācāraṃ gantukāmo hoti, ‘‘daharā piṇḍāya pavisantū’’ti vatvā gantabbaṃ. Avatvā gate pariveṇaṃ gantvā upajjhāyaṃ apassantena gāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati. Sace gāmaṃ pavisantopi passati, diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya āpucchituṃyeva vaṭṭati.
谓反复绕行即反复绕行。若局部不干净，仅一丝污泥尚存时，则无需转移。谓无需询问导师，即可将衣钵传递给特定者等，所有情形皆以导师为主。谓无经询问导师，即可入村庄，乞食或由他人施食者，皆属可行，前提在于行前已问过准入。若导师负责巡视而想远行乞食时，应告知「让年轻比库入村乞食」。下马行进、巡视一周、未见导师时方可入村，若入村则应亲见导师所在，方能恭敬禀问。
Na susānaṃ gantabbanti vāsatthāya vā dassanatthāya vā na gantabbaṃ. Na disā pakkamitabbāti ettha pakkamitukāmena kammaṃ ācikkhitvā yāvatatiyaṃ yācitabbo. Sace anujānāti, sādhu; no ce anujānāti, taṃ nissāya vasato cassa uddeso vā paripucchā vā kammaṭṭhānaṃ vā na sampajjati, upajjhāyo bālo hoti abyatto, kevalaṃ attano santike vasāpetukāmatāya eva gantuṃ na deti, evarūpe nivārentepi gantuṃ vaṭṭati. Vuṭṭhānamassa āgametabbanti gelaññato vuṭṭhānaṃ assa āgametabbaṃ; na katthaci gantabbaṃ. Sace añño bhikkhu upaṭṭhāko atthi, bhesajjaṃ pariyesitvā tassa hatthe datvā ‘‘bhante ayaṃ upaṭṭhahissatī’’ti vatvā gantabbaṃ.
不可入干净之处，无论作栖居或观礼。谓不可违背导师之旨意，指要求执行扫除作业等。获导师许可则可，未许可则不得行动。须依此旨意行事，否则导师称愚，不能了达，不以本人近前生活或所居为念，固执己见，不允许入内。导师若吩咐须来，须前往，不得推辞。若有他比库辅佐，应寻医药并交予其持，且言「尊者，此人将由您照料」方可前往。
Upajjhāyavattakathā niṭṭhitā. · 戒师义务论结束。
Saddhivihārikavattakathā共住弟子义务论
§67
67. Upajjhāyena saddhivihārikamhi sammāvattanāyaṃ – saṅgahetabbo anuggahetabboti uddesādīhissa saṅgaho ca anuggaho ca kattabbo. Tattha uddesoti pāḷivācanaṃ. Paripucchāti pāḷiyā atthavaṇṇanā. Ovādoti anotiṇṇe vatthusmiṃ ‘‘idaṃ karohi, idaṃ mā karitthā’’ti vacanaṃ. Anusāsanīti otiṇṇe vatthusmiṃ. Api ca otiṇṇe vā anotiṇṇe vā paṭhamaṃ vacanaṃ ovādo; punappunaṃ vacanaṃ anusāsanīti. Sace upajjhāyassa patto hotīti sace atirekapatto hoti. Esa nayo sabbattha. Parikkhāroti aññopi samaṇaparikkhāro. Idha ussukkaṃ nāma dhammikena nayena uppajjamānaupāyapariyesanaṃ. Ito paraṃ dantakaṭṭhadānaṃ ādiṃ katvā ācamanakumbhiyā udakāsiñcanapariyosānaṃ vattaṃ gilānasseva saddhivihārikassa kātabbaṃ. Anabhirativūpakāsanādi pana agilānassāpi kattabbameva. Cīvaraṃ rajantenāti ‘‘evaṃ rajeyyāsī’’ti upajjhāyato upāyaṃ sutvā rajantena. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
67、论导师对信根坚固比库之正当监督一节——所谓集合和引领，意即应当集合、引领之事。此处「uddesa」为巴利语，指指示。谓请教者，处于问答义。嘱言指在受戒事项中，如「此事当做，此事勿做」之语言。劝令指在戒条中，如首条命令，反复教令。若导师蒙受供养，额外供养者皆适用此规。此法普遍适用。谓检查者，乃指其他比库检查行为。此间所谓「ussukka」为戒行精勤、善巧之意。此处如穿牙木牙、饮水瓢、葫芦中盛水与洒水皆属于秉戒待行之事，如病中比库亦应如此。谓不得厌恶之供养，意指导师听闻由有供养之比库未加厌弃。门衰败者，在导师闻法后若破损当修葺。其余此类事宜一应以此原则知之。
Saddhivihārikavattakathā niṭṭhitā. · 共住弟子义务论结束。
Nasammāvattanādikathā不如法履行等事论
§68
68.Na sammā vattantīti yathāpaññattaṃ upajjhāyavattaṃ na pūrenti. Yo na sammā vatteyyāti yo yathāpaññattaṃ vattaṃ na pūreyya; so dukkaṭaṃ āpajjatīti attho. Paṇāmetabboti apasādetabbo. Na adhimattaṃ pemaṃ hotīti upajjhāyamhi adhimattaṃ gehassitapemaṃ na hoti. Nādhimattābhāvanā hotīti adhimattā mettābhāvanā na hoti; vuttapaṭipakkhanayena sukkapakkho veditabbo. Alaṃ paṇāmetunti yutto paṇāmetuṃ.
68.所谓不善行为，是指未按规矩履行导师的职责。若有人不当行事，即未依规范履行，便生恶业，应当逐出并弃绝。导师身上无多余偏爱之情，即使对家人之爱亦不过度。所谓无多余感情，乃指无过分的慈爱之心。应根据教义与相应禁止法条察别善恶。本不应排斥者，因所涉之缘由，确实当予以排斥。
Appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hotīti sadoso hoti, āpattiṃ āpajjati; tasmā na sammā vattanto paṇāmetabbova. Na sammāvattanāya ca yāva cīvararajanaṃ tāva vatte akariyamāne upajjhāyassa parihāni hoti. Tasmā taṃ akarontassa nissayamuttakassāpi amuttakassāpi āpattiyeva. Ekaccassa pattadānato paṭṭhāya amuttakanissayasseva āpatti.
若导师毫无慈悲意，则他即为恶辈，招致罪过。因此不应尊重无善行之导师。即使若不完全守护袈裟污秽，但只要持续出现，如能为僧团带来烦恼者，亦当视为违犯。即使是未被判定为违犯之人，在对他人施与袈裟等时，若造成违犯者，亦属不善。对部分违犯者如同判定为完全违犯一般处理。
Saddhivihārikā sammā vattanti, upajjhāyo sammā na vattati, upajjhāyassa āpatti. Upajjhāyo sammā vattati, saddhivihārikā sammā na vattanti, tesaṃ āpatti. Upajjhāye vattaṃ sādiyante saddhivihārikā bahukāpi honti, sabbesaṃ āpatti. Sace upajjhāyo ‘‘mayhaṃ upaṭṭhāko atthi, tumhe attano sajjhāyamanasikārādīsu yogaṃ karothā’’ti vadati, saddhivihārikānaṃ anāpatti. Sace upajjhāyo sādiyanaṃ vā asādiyanaṃ vā na jānāti, bālo hoti, saddhivihārikā bahukā. Tesu eko vattasampanno bhikkhu ‘‘upajjhāyassa kiccaṃ ahaṃ karissāmi, tumhe appossukkā viharathā’’ti evañce attano bhāraṃ katvā itare vissajjeti, tassa bhārakaraṇato paṭṭhāya tesaṃ anāpatti.
持正信者行善，若导师行为不善，则导师遭受罚。导师若善行，持正信者若不善，则其受罚。导师与持正信者相互责难，众多持正信者若与导师纷争，众皆受罚。若导师告知“我是你的教师，你们应当专心听我教诲”，对此持正信者无罪。导师若不判断争议正确与否，而为愚者，持正信者众数中有一善者，彼则具修行者尚且告诫“我将辅佐导师，你们应安稳行持”，如是承担责任并救护他人，则不受罚。
Nasammāvattanādikathā niṭṭhitā. · 不如法履行等事论结束。
Rādhabrāhmaṇavatthukathā拉达婆罗门事论
§69
69.Rādhabrāhmaṇavatthusmiṃ – kiñcāpi āyasmā sāriputto bhagavatā bārāṇasiyaṃ tīhi saraṇagamanehi anuññātaṃ pabbajjañceva upasampadañca jānāti, bhagavā pana taṃ lahukaṃ upasampadaṃ paṭikkhipitvā ñatticatutthakammena garukaṃ katvā upasampadaṃ anuññātukāmo. Athassa thero ajjhāsayaṃ viditvā ‘‘kathāhaṃ bhante taṃ brāhmaṇaṃ pabbājemi upasampādemī’’ti āha. Buddhānañhi parisā ajjhāsayakusalā honti, ayañca buddhaparisāya aggo.
69.说起拉罕婆罗门之事：某具寿沙利子，知晓世尊在巴拉那西三宝圣处不允许僧团在未得许可下出家与受具足戒。世尊却以轻薄的四恶业言论，重罪地反对许可出家。具寿长老心中明白，便问世尊“我当如何为此婆罗门出家并受具足戒？”为众比库首领，具大善巧分辨。
Byattena bhikkhunā paṭibalenāti ettha byatto nāma yassa sāṭṭhakathaṃ vinayapiṭakaṃ vācuggataṃ pavattati, tasmiṃ asati yassa antamaso idaṃ ñatticatutthakammavācāmattampi suggahitaṃ hoti, vācuggataṃ pavattati, ayampi imasmiṃ atthe byatto. Yo pana kāsasosasemhādinā vā gelaññena oṭṭhadantajivhādīnaṃ vā asampattiyā pariyattiyaṃ vā akataparicayattā na sakkoti parimaṇḍalehi padabyañjanehi kammavācaṃ sāvetuṃ, byañjanaṃ vā padaṃ vā hāpeti, aññathā vā vattabbaṃ aññathā vadati, ayaṃ appaṭibalo. Tabbiparīto imasmiṃ atthe ‘‘paṭibalo’’ti veditabbo. Saṅgho ñāpetabboti saṅgho jānāpetabbo. Tato paraṃ yaṃ saṅgho jānāpetabbo, taṃ dassetuṃ ‘‘suṇātu me bhante’’tiādimāha.
所谓熟悉经典的比库因记忆精准而闻名，此处熟悉即指其善巧诠释戒律及规章。然若有人因不了解字音、辞义导致在教理诠释中犯错，或误用词句，便是无知。无知之人若不能掌握对教义的正确表达，或错误传述，他被视为无学。应当识别此类无学者，并告知僧团。僧团亦应知晓此事，然后才传达相关内容，并以“听我说吧，尊者”等引言开头。
§71
71.Upasampannasamanantarāti upasampanno hutvā samanantarā. Anācāraṃ ācaratīti paṇṇattivītikkamaṃ karoti. Ullumpatu manti uddharatu maṃ, akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhapetu; sāmaṇerabhāvā vā uddharitvā bhikkhubhāve patiṭṭhāpetūti. Anukampaṃ upādāyāti anuddayaṃ paṭicca; mayi anukappaṃ katvāti attho.
71. "受具足戒后立即"，意即受戒并即刻开始。若行违犯习俗，便构成法违。在种种恶行中，须破除恶习，确立善行；若是沙玛内拉，除旧确立比库身份。所谓发怜悯心，即因怜悯而有所行动，包含慈悲为怀并援助他人，从而表示对本人怀有怜悯之意。
§73
73.Aṭṭhitā hotīti niccappavattinī hoti. Cattāro nissayeti cattāro paccaye. Yasmā cattāro paccaye nissāya attabhāvo pavattati, tasmā te nissayāti vuccanti.
73.「存在」者指恒常流转。四种依存，即四因缘。因为自性依于这四种因缘而起，故称为依缘。
Rādhabrāhmaṇavatthukathā niṭṭhitā. · 拉达婆罗门事缘之说已毕。
Ācariyavattakathā老师义务之说
§75
75.Kintāyaṃ bhikkhu hotīti kiṃ te ayaṃ bhikkhu hoti. Aññehi ovadiyo anusāsiyoti aññehi ovaditabbo ceva anusāsitabbo ca. Bāhullāya āvatto yadidaṃ gaṇabandhikanti gaṇabandho etassa bāhullassa atthīti gaṇabandhikaṃ, bāhullaṃ. Yaṃ idaṃ gaṇabandhikaṃ nāma bāhullaṃ, tadatthāya atilahuṃ tvaṃ āpannoti vuttaṃ hoti.
75.『何以此比库为比库？』意为何故此人为比库。因他受他人劝导和教诲，有多数环绕，所以称为群结。如有人称群结者为多数，此多数之故有重罪过，因而谓之多数。
§76
76.Abyattāti paññāveyyattiyena virahitā. Aññattaropi aññatitthiyapubboti pasūro paribbājako. So kira ‘‘dhammaṃ thenessāmī’’ti udāyittherassa santike pabbajitvā tena sahadhammikaṃ vuccamāno tassa vādaṃ āropesi. Anujānāmi bhikkhave byattena bhikkhunātiādimhi byatto pubbe bhikkhunovādakavaṇṇanāyaṃ vuttalakkhaṇoyeva. Yo pana antevāsino vā saddhivihārikassa vā gilānassa sakkoti upaṭṭhānādīni kātuṃ, ayaṃ idha paṭibaloti adhippeto. Vuttampi cetaṃ –
76.「远离」者，谓远离无明。又如异派或外道、徒众婆罗门或游方者。其人曾在乌达依长老处出家，因而被称为同法者，并据此提出异议。比库，吾承认「远离」是指曾远离比库劝诫等。如一居士或僧人病困不能供养照护，即称此处为「缺失」。文中又说，
‘‘Pañcahupāli , aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetū’’nti (pari. 418).
『配具五戒的比库当受比库戒具戒净灌顶，须亲自守护沙玛内拉。当守护哪五戒？便是能够照顾供养居士或僧人或病人，身心清净，不生嗔恨怨恨，善于消除怨恨，善于戒律调御。』（经文418）
§77
77.Pakkhasaṅkantesūti titthiyapakkhasaṅkantesu. Anujānāmi bhikkhave ācariyanti ācārasamācārasikkhāpanakaṃ ācariyaṃ anujānāmi. Ācariyo bhikkhave antevāsikamhītiādi sabbaṃ ‘‘upajjhāyo bhikkhave saddhivihārikamhī’’tiādinā nayena vuttavaseneva veditabbaṃ. Nāmamattameva hi ettha nānaṃ.
77.「偏见执著者」谓持有异端偏见者。比库，我承认教师即教法戒戒师。教师即为常住僧团照顾者，以上现行戒律言可知，其意义仅止于此。
Ācariyavattakathā niṭṭhitā. · 老师义务之说已毕。
Paṇāmanākhamanākathā逐出与不逐出之说
§80
80.Antevāsikā ācariyesu na sammā vattantīti ettha pana yaṃ pubbe ‘‘nasammāvattanāya ca yāva cīvararajanaṃ, tāva vatte akariyamāne upajjhāyassa parihāni hoti, tasmā taṃ akarontassa nissayamuttakassāpi amuttakassāpi āpattiyevā’’ti ca, ‘‘ekaccassa pattadānato paṭṭhāya amuttakanissayasseva āpattī’’ti ca lakkhaṇaṃ vuttaṃ, na teneva lakkhaṇena nissayantevāsikassa āpatti veditabbā. Nissayantevāsikena hi yāva ācariyaṃ nissāya vasati, tāva sabbaṃ ācariyavattaṃ kātabbaṃ. Pabbajjāupasampadādhammantevāsikehi pana nissayamuttakehipi ādito paṭṭhāya yāva cīvararajanaṃ, tāva vattaṃ kātabbaṃ; anāpucchitvā pattadānādimhi pana etesaṃ anāpatti. Etesu ca pabbajjantevāsiko ca upasampadantevāsiko ca ācariyassa yāvajīvaṃ bhāro. Nissayantevāsiko ca dhammantevāsiko ca yāva samīpe vasanti, tāvadeva. Tasmā ācariyenāpi tesu sammā vattitabbaṃ. Ācariyantevāsikesu hi yo yo na sammā vattati, tassa tassa āpatti.
80.对随僧教师不当之处以往所说「不当之处从衣服污损时长达至被毁，教师受损失，故做之者及无做者皆受过责」及「部分依命授衣时有如无依者之罚」等戒律记载，却不能据此判断为依止随僧教师犯戒。依止随僧教师者，乃依止诸教师为师之人，凡事应遵从教师行为。初次出家及受具足戒之随僧者，亦监护其衣服之污秽至被毁之时，且不可随意责问授具之事，亦无过失。初次出家者、具足戒者及教师负终生责任，依止随僧者与法随僧者亦当近依教师。故亦应被教师视为正行。若教师对其所率领随僧行为不正，各有过失。
Paṇāmanākhamanākathā niṭṭhitā. · 逐出与不逐出之说已毕。
Nissayapaṭippassaddhikathā依止与舍弃之说
§83
83. Upajjhāyamhā nissayapaṭippassaddhīsu – upajjhāyo pakkanto vātiādīsu ayaṃ vinicchayo – pakkantoti tamhā āvāsā vippavasitukāmo pakkanto disaṃ gato. Evaṃ gate ca pana tasmiṃ sace vihāre nissayadāyako atthi, yassa santike aññadāpi nissayo vā gahitapubbo hoti, yo vā ekasambhogaparibhogo, tassa santike nissayo gahetabbo, ekadivasampi parihāro natthi. Sace tādiso natthi, añño lajjī pesalo atthi, tassa lajjīpesalabhāvaṃ jānantena tadaheva nissayo yācitabbo. Sace deti, iccetaṃ kusalaṃ. Atha pana ‘‘tumhākaṃ upajjhāyo lahuṃ āgamissatī’’ti pucchati, upajjhāyena ca tathā vuttaṃ, ‘‘āma, bhante’’ti vattabbaṃ. Sace vadati ‘‘tena hi upajjhāyassa āgamanaṃ āgamethā’’ti vaṭṭati. Atha panassa pakatiyā pesalabhāvaṃ na jānāti, cattāri pañca divasāni tassa bhikkhuno sabhāgataṃ oloketvā okāsaṃ kāretvā nissayo gahetabbo.
上师在传授信赖时的判断——当上师要离开之时，或如是等，这为判断依据。所谓离开，是指那时离去者欲从住处迁往别处。如此一去，若该住所中有信赖者，且其近旁有另一信赖，或者他独自与之相处者，则应由其近旁信赖承担照料，即便只有一天的照料亦不可缺。若无此类信赖，唯有害羞且谨慎者存在，则根据其害羞谨慎之态，立刻应当请求信赖接手照料。若其同意，此为善事。若有人问道：“尔等的上师稍后将至否？”上师亦应如实回答：“是，尊者。”若答曰：“那么该上师的到来应当迎接。”便继续依此行事。若对方不通人情理，不晓得谦恭谨慎之义，须连续四五天观察受戒比库并作出合适照料。
Sace pana vihāre nissayadāyako natthi, upajjhāyo ca ‘‘ahaṃ katipāhena āgamissāmi, mā ukkaṇṭhitthā’’ti vatvā gato, yāva āgamanā parihāro labbhati. Athāpi naṃ tattha manussā paricchinnakālato uttaripi pañca vā dasa vā divasāni vāsentiyeva, tena vihāraṃ pavatti pesetabbā ‘‘daharā mā ukkaṇṭhantu, ahaṃ asukadivasaṃ nāma āgamissāmī’’ti. Evampi parihāro labbhati. Atha āgacchato antarāmagge nadīpūrena vā corādīhi vā upaddavo hoti, thero udakosakkanaṃ vā āgameti, sahāye vā pariyesati, tañce pavattiṃ daharā suṇanti, yāva āgamanā parihāro labbhati. Sace pana so ‘‘idhevāhaṃ vasissāmī’’ti pahiṇati, parihāro natthi. Yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ.
若住所中无适当信赖者，上师言曰：“我数日后将至，勿生猜疑。”言毕离去，直到到来之前获得照料。即便此时，人间由于限时分别仍会停留于此地五至十天不等，应如是于住所内劝解说：“徒儿们勿起猜疑，我必于未爽之日抵达。”如此方得照料。若上师将至之时，途中因河流泛滥或小偷骚扰等，长老便可涉水过河，或请人引领，徒儿们悉皆听闻，并继续适当照料直到上师到来。若上师言：“今日我将住此。”而无人照料，则应前往有信赖者处。
Vibbhante pana kālaṅkate pakkhasaṅkante vā ekadivasampi parihāro natthi. Yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ. Āṇattīti pana nissayapaṇāmanā vuccati. Tasmā ‘‘paṇāmemi ta’’nti vā ‘‘mā idha paṭikkamī’’ti vā ‘‘nīhara te pattacīvara’’nti vā ‘‘nāhaṃ tayā upaṭṭhātabbo’’ti vāti iminā pāḷinayena ‘‘mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchī’’tiādinā pāḷimuttakanayena vā yo nissayapaṇāmanāya paṇāmito hoti, tena upajjhāyo khamāpetabbo.
若在授戒期间或渡僧进食时即便一天亦未获照料，应前往能接纳者处。所谓信赖请求，谓主动请求信赖照料。因此，有劝辞语如“我请求”、“勿进此处”、“取下你的袈裟”、“我不该服侍你”等，以此等礼貌辞令向信赖提出申请者，上师应予以宽恕。
Sace āditova na khamati, daṇḍakammaṃ āharitvā tikkhattuṃ tāva sayameva khamāpetabbo. No ce khamati, tasmiṃ vihāre mahāthere gahetvā khamāpetabbo. No ce khamati, sāmantavihāre bhikkhū gahetvā khamāpetabbo. Sace evampi na khamati, aññattha gantvā upajjhāyassa sabhāgānaṃ santike vasitabbaṃ ‘‘appeva nāma sabhāgānaṃ me santike vasatīti ñatvāpi khameyyā’’ti. Sace evampi na khamati, tatreva vasitabbaṃ. Tatra ce dubbhikkhādidosena na sakkā hoti vasituṃ, taṃyeva vihāraṃ āgantvā aññassa santike nissayaṃ gahetvā vasituṃ vaṭṭati. Ayamāṇattiyaṃ vinicchayo.
若初时不上师不予宽恕，必须承担惩处之责，经过三日后及时宽恕；若仍不宽恕，应由大长老撮合，若仍不宽恕，则由僧众撮合，若还不宽恕，则另觅去处，于他处与有众比库之信赖共住，说“我如今确有众比库在身边，即便知晓亦当宽恕。”若仍不同意，则应同住于彼处。若彼处因饥饿辱骂而不堪栖身，于别处另觅信赖共住，此具不当之判断。
Ācariyamhā nissayapaṭippassaddhīsu ācariyo pakkanto vāhotīti ettha koci ācariyo āpucchitvā pakkamati, koci anāpucchitvā. Antevāsikopi evameva. Tatra sace antevāsiko ācariyaṃ āpucchati ‘‘asukaṃ nāma bhante ṭhānaṃ gantuṃ icchāmi kenacideva karaṇīyenā’’ti, ācariyena ca ‘‘kadā gamissasī’’ti vutto ‘‘sāyanhe vā rattiṃ vā uṭṭhahitvā gamissāmī’’ti vadati, ācariyopi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, taṅkhaṇaññeva nissayo paṭippassambhati.
教师传授信赖时的判断——教师要离去的情况，或有人问告教师后离去，或无问告而离去的情况，包括室内僧众亦然。若室内僧众请教师曰：“尊者，我因病欲往某处，有适当因缘么？”教师答曰：“何时去？或日暮或夜间起行。”教师允许即刻信赖安稳下来。
Sace pana ‘‘bhante asukaṃ nāma ṭhānaṃ gantukāmomhī’’ti vutte ācariyo ‘‘asukasmiṃ nāma gāme piṇḍāya caritvā pacchā jānissasī’’ti vadati, so ca ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, tato ce gato, sugato. Sace pana na gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Athāpi ‘‘gacchāmī’’ti vutte ācariyena ‘‘mā tāva gaccha, rattiṃ mantetvā jānissāmā’’ti vutto mantetvā gacchati, sugato. No ce gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Ācariyaṃ anāpucchā pakkamantassa pana upacārasīmātikkame nissayo paṭippassambhati. Antoupacārasīmato paṭinivattantassa na paṭippassambhati.
若僧人为往病地乞食，教师告曰：“在病乡乞食后，之后方知消息。”僧人表示赞同。若其往，则善。若不往，则信赖无法安稳。再者，若僧人说：“我将去”，教师则言：“暂勿去，待夜间再知消息后再行”，僧人依言而去，则善。若不去，则信赖无法安心。若未询问而自行离去，信赖的照料则超越了礼法限度，故不安稳。若因经过禁止照料的限制而返还，则不安稳。
Sace pana ācariyo antevāsikaṃ āpucchati ‘‘āvuso asukaṃ nāma ṭhānaṃ gamissāmī’’ti, antevāsikena ca ‘‘kadā’’ti vutte ‘‘sāyanhe vā rattibhāge vā’’ti vadati, antevāsikopi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, taṅkhaṇaññeva nissayo paṭippassambhati.
若老师问这位住持问曰：「朋友，将去的是病苦之处吗？」住持问时回答：「黄昏或夜半时分。」住持亦应和道：「好。」马上便平息其缓慢安稳。
Sace pana ācariyo ‘‘sve piṇḍāya caritvā gamissāmī’’ti vadati, itaro ca ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, ekadivasaṃ tāva nissayo na paṭippassambhati, punadivase paṭippassaddho hoti. ‘‘Asukasmiṃ nāma gāme piṇḍāya caritvā jānissāmi mama gamanaṃ vā agamanaṃ vā’’ti vatvā sace na gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Athāpi ‘‘gacchāmī’’ti vutte antevāsikena ‘‘mā tāva gacchatha, rattiṃ mantetvā jānissathā’’ti vutto mantetvāpi na gacchati, nissayo na paṭippassambhati.
若老师说：「我自己托乞完毕后将去。」他人应和道：「好。」一日之中当时则不安静，翌日则安静。若言：「我将在病苦村中托乞，方知我的去来。」说毕若不去，则无安心。若说：「我去。」住持劝止曰：「莫赶去，夜晚想清楚再去。」即使劝止亦不去，则无安心。
Sace ubhopi ācariyantevāsikā kenaci karaṇīyena bahisīmaṃ gacchanti, tato ce ācariyo gamiyacitte uppanne anāpucchāva gantvā dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ antoyeva nivattati, nissayo na paṭippassambhati. Sace dve leḍḍupāte atikkamitvā nivattati, paṭippassaddho hoti. Ācariyupajjhāyā dve leḍḍupāte atikkamma aññasmiṃ vihāre vasanti, nissayo paṭippassambhati.
若老师和住持二人共同外出从事某事，老师心生欲去，却未问，往返于两处分离之处，回返即息，则无安心。若越过两处分离之处回返，则安心。老师与住持越过两处分离之处住在他处，则住持安心。
Ācariye vibbhante kālaṅkate pakkhasaṅkante ca taṅkhaṇaññeva paṭippassambhati. Āṇattiyaṃ pana sacepi ācariyo muñcitukāmova hutvā nissayapaṇāmanāya paṇāmeti, antevāsiko ca ‘‘kiñcāpi maṃ ācariyo paṇāmeti, atha kho hadayena muduko’’ti sālayova hoti, nissayo na paṭippassambhatiyeva. Sacepi ācariyo sālayo, antevāsiko nirālayo, ‘‘na dāni imaṃ nissāya vasissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati, evampi na paṭippassambhati. Ubhinnaṃ sālayabhāve pana na paṭippassambhatiyeva. Ubhinnaṃ dhuranikkhepena paṭippassambhati. Paṇāmitena daṇḍakammaṃ āharitvā tikkhattuṃ khamāpetabbo. No ce khamati, upajjhāye vuttanayena paṭipajjitabbaṃ.
当老师蒙蔽或处哀伤忧愁时，则马上平息。若老师虽欲放弃而为住持所劝止，住持言：「老师虽劝而我如小儿呆愚。」如家师教训般，不安心。若老师是家师而住持非家师，言：「不必再住此处。」如此亦不安心。若二人皆为家师则不安心。若二人皆被责罚则安心。应以敬礼致带刑罚请求宽恕，否则不得宽恕。当不得宽恕时，应遵守师命。
Upajjhāyena vā samodhānagatoti ettha dassanasavanavasena samodhānaṃ veditabbaṃ. Sace hi ācariyaṃ nissāya vasanto saddhivihāriko ekavihāre cetiyaṃ vā vandantaṃ ekagāme piṇḍāya vā carantaṃ upajjhāyaṃ passati, nissayo paṭippassambhati. Upajjhāyo passati, saddhivihāriko pana na passati, na paṭippassambhati. Maggappaṭipannaṃ vā ākāsena vā gacchantaṃ upajjhāyaṃ disvā dūrattā bhikkhūti jānāti, upajjhāyoti na jānāti, na paṭippassambhati. Sace jānāti, paṭippassambhati. Uparipāsāde upajjhāyo vasati, heṭṭhā saddhivihāriko, taṃ adisvāva yāguṃ pivitvā pakkamati, āsanasālāya vā nisinnaṃ adisvāva ekamante bhuñjitvā pakkamati, dhammassavanamaṇḍape vā nisinnampi taṃ adisvāva dhammaṃ sutvā pakkamati, nissayo na paṭippassambhati. Evaṃ tāva dassanavasena samodhānaṃ veditabbaṃ.
关于师命是否被认可，应从见闻之中知晓。若住持看见老师为一诚行修行者，在堂中或圣地在一村托乞，则住持安心。若住持见到，诚行修行者不见，则不安心。若见到正行者远远走向上道，贫僧知道是住持，却非老师，则不安心。若知道是老师，则安心。住持居高处，诚行修行者居下，师命在上，看见后饮酒即离去，坐于座室单独食用后离去，在法闻堂听法后即去，则无安心。此类由见闻而知师命被认可。
Savanavasena pana sace upajjhāyassa vihāre vā antaraghare vā dhammaṃ kathentassa anumodanaṃ vā karontassa saddaṃ sutvā ‘‘upajjhāyassa me saddo’’ti sañjānāti, nissayo paṭippassambhati. Asañjānantassa na paṭippassambhatīti ayaṃ samodhāne vinicchayo.
由听闻而知若听到住持在堂中或内室讲法且欢迎声，知其贊同住持，则安心。不贊同者则不安心，即为听闻中认定。
Nissayapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 关于依止终止的论述结束。
Upasampādetabbapañcakakathā关于应予达上者五项的论述。
§84
84. Idāni yaṃ pubbe ‘‘anujānāmi bhikkhave byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetuṃ, nissayaṃ dātu’’nti saṅkhepato upajjhāyācariyānaṃ lakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatenā’’tiādimāha. Tattha pañcahi aṅgehīti pañcahi aguṇaṅgehi. So hi sīlakkhandhādīhi asamannāgatattāva aguṇaṅgehi samannāgato hoti. Na upasampādetabbanti upajjhāyena hutvā na upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabboti ācariyena hutvā nissayo na dātabbo. Ettha ca na asekkhena sīlakkhandhenāti ca attanā na asekkhenāti ca assaddhoti ca ādīsu tīsu pañcakesu ayuttavasena paṭikkhepo kato, na āpattiaṅgavasena. Yo hi asekkhehi sīlakkhandhādīhi asamannāgato pare ca tattha samādapetuṃ asakkonto assaddhiyādidosayuttova hutvā parisaṃ pariharati, tassa parisā sīlādīhi parihāyatiyeva, na vaḍḍhati. Tasmā tena na upasampādetabbantiādi ayuttavasena vuttaṃ, na āpattiaṅgavasena. Na hi khīṇāsavasseva upajjhāyācariyabhāvo bhagavatā anuññāto. Yadi tasseva anuññāto abhavissa, ‘‘sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hotī’’tiādiṃ na vadeyya. Yasmā pana khīṇāsavassa parisā sīlādīhi na parihāyati, tasmā ‘‘pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabba’’ntiādi vuttaṃ.
如今，过去有言：『我许可比库，以离散的比库尼授戒之法，于十年或超过十年后得以授戒，且应予以依托』，这是对比库导师们（upajjhāyācariyā）特征的简要表述。对此应作详细说明：『具足五种部分者，比库啊』等。如是说时，这“五种部分”即五种无德部分。无德部分是指缺乏戒蕴等者。因为不具足戒蕴等，故是无德部分，而一旦具足戒蕴等者，则转为具足部分。不是成为导师不可授戒，也非导师即不可授戒。不是成为老师不可给予依托，也非老师必给予依托。此处所说无玷污的戒蕴等，是指非自行玷污，也非轻慢，相反，是因三毒（不信等）所致的轻慢，并非戒律违规。若是具足无玷污戒蕴等者却又在他处轻慢无法调伏，并因不信等烦恼所累而被僧团排斥，则僧团因戒律而弃绝，不是增长。是故此说不可授戒等，是指轻慢性质，不是戒律违规性质。因为世尊依法并未允许连清净漏尽地位的导师存在若无之法。若彼尚无许可，则不会有言『若导师心嫌厌即发生』等。既然清净漏尽地的僧团不因戒律弃绝，则说应当“比库应具足五种部分而授戒”是合宜的。
Adhisīle sīlavipannotiādīsu pārājikañca saṅghādisesañca āpanno adhisīle sīlavipanno nāma. Itare pañcāpattikkhandhe āpanno ajjhācāre ācāravipanno nāma. Sammādiṭṭhiṃ pahāya antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno nāma. Yattakaṃ sutaṃ parisaṃ pariharantassa icchitabbaṃ, tena virahitattā appassuto. Yaṃ tena jānitabbaṃ āpattādi, tassa ajānanato duppañño. Imasmiṃ pañcake purimāni tīṇi padāni ayuttavasena vuttāni, pacchimāni dve āpattiaṅgavasena.
所谓违法戒律者，是指犯巴拉基及桑喀地谢萨等坏戒；犯其余五戒罪者，则称为行为戒辱者。放弃正见，是指内行异见者，实为恶见；离弃所闻而为敌视者称为见违者。对于应离弃的行为应坚决摈弃，故应视其为恶行。有此过失而不知，乃是愚痴。以上这五部分中前三部分是轻慢性质，后两部分属戒律罪过。
Āpattiṃna jānātīti ‘‘idaṃ nāma mayā kata’’nti vutte ‘‘imaṃ nāma āpattiṃ ayaṃ āpanno’’ti na jānāti. Vuṭṭhānaṃ na jānātīti vuṭṭhānagāminito vā desanāgāminito vā āpattito evaṃ nāma vuṭṭhānaṃ hotīti na jānāti. Imasmiṃ pañcake purimāni dve padāni ayuttavasena vuttāni, pacchimāni tīṇi āpattiaṅgavasena.
知道罪过，指能自觉『这是我所犯之罪』，而不知者则不。离教、离众，不论是离教行者还是离俗修行者，都是罪过，但不自知。此五部分中前两项属轻慢性质，后三项属戒律罪过。
Ābhisamācārikāya sikkhāyāti khandhakavatte vinetuṃ na paṭibalo hotīti attho. Ādibrahmacariyakāyāti sekkhapaṇṇattiyaṃ vinetuṃ na paṭibaloti attho. Abhidhammeti nāmarūpaparicchede vinetuṃ na paṭibaloti attho. Abhivinayeti sakale vinayapiṭake vinetuṃ na paṭibaloti attho. Vinetuṃ na paṭibaloti ca sabbattha sikkhāpetuṃ na sakkotīti attho. Dhammato vivecetunti dhammena kāraṇena vissajjāpetuṃ. Imasmi pañcake sabbapadesu āpatti. Āpattiṃ na jānātītiādipañcakasmimpi sabbapadesu āpatti. Ūnadasavassapariyosānapañcakepi eseva nayo. Iti ādito tayo pañcakā, catutthe tīṇi padāni, pañcame dve padānīti sabbepi cattāro pañcakā ayuttavasena vuttā. Catutthapañcake dve padāni, pañcame tīṇi, chaṭṭhasattamaaṭṭhamā tayo pañcakāti sabbepi cattāro pañcakā āpattiaṅgavasena vuttā; sukkapakkhe aṭṭhasu anāpattiyevāti.
“依教修净”在本文献中意指无法遵守戒律。初学修行者意指无法遵守课程戒律。阿毗达摩释义指无法区分色法与名法。广义律意指无法遵守整个律藏。总而言之，均指修学无法遵守戒律。依法断定即为犯戒。此五部分均为犯戒。非自知犯戒者，也是全部犯戒者。少于十年期间结束的犯戒，适用同样原则。初三五部分属轻慢，第四三项，五部分两项均属犯戒；第六、七、八三者合称五部分，共四个五部分，均属犯戒罪过；善法会期规定八年无罪。
Upasampādetabbapañcakakathā niṭṭhitā. · 关于应予达上者五项的论述结束。
Upasampādetabbachakkakathā关于应予达上者六项的论述。
§85
85. Chakkesu ūnadasavassapadaṃ viseso, taṃ sabbattha āpattikaraṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni hontīti ubhatovibhaṅgavasena na svāgatāni. Na suvibhattānīti mātikāvibhaṅgavasena. Na suppavattīnīti vācuggatavasena. Na suvinicchitāni suttaso anubyañjanasoti mātikāto ca vibhaṅgato ca na suṭṭhu vinicchitāni.
第八十五条中，八年以下期限的违规特别明显，是所有违规中最严重者。其他违规情形宜参照第五十八条法则区别。这里提到两部巴帝摩卡戒律都不是自愿遵守的，也非善分开（规范分类）；亦非良好流传的戒法。也非义理明晰分类法。不是正确的规范或教义的详尽说明，因此违反戒律的情况不能被视为良好规范。
Upasampādetabbachakkakathā niṭṭhitā. · 关于应予达上者六项的论述结束。
Aññatitthiyapubbavatthukathā关于曾为外道者之事的论述。
§86
86. Aññatitthiyapubbavatthusmiṃ – yo tāva ayaṃ pasūro, so titthiyapakkantakattā na upasampādetabbo. Yo pana aññopi nayidha pabbajitapubbo āgacchati, tasmiṃ yaṃ kattabbaṃ taṃ dassetuṃ ‘‘yo so bhikkhave aññopī’’tiādimāha. Tattha tassa cattāro māse parivāso dātabboti ayaṃ titthiyaparivāso nāma; appaṭicchannaparivāsotipi vuccati. Ayaṃ pana naggaparibbājakasseva ājīvakassa vā acelakassa vā dātabbo . Sace sopi sāṭakaṃ vā vāḷakambalādīnaṃ aññataraṃ titthiyaddhajaṃ vā nivāsetvā āgacchati, nāssa parivāso dātabbo. Aññassa pana tāpasapaṇḍaraṅgādikassa na dātabbova.
关于异端前例说：称某人是异教徒者，不应授其戒。若他又来此地出家，应指出『此人也是他方异教徒』。他的四个月供养即称为异教供养，或称不隐瞒供养。此类供养适用于裸行苦行比库或居士，若携带藏物如粗布伽蓝等，则一概不授供养。若是其他如苦行者及放逸者之类，则不应供养。
Paṭhamaṃ kesamassuntiādinā tassa āditova sāmaṇerapabbajjaṃ dasseti. Evaṃ pabbājentehi pana tasmiṃ saṅghamajjhe nisinneyeva ‘‘tvaṃ pabbājehi, tvaṃ ācariyo hohi, tvaṃ upajjhāyo hohī’’ti therā bhikkhū na vattabbā. Evaṃ vuttā hi sace tassa ācariyupajjhāyabhāvena jigucchantā na sampaṭicchanti, atha so ‘‘nayime mayhaṃ saddahantī’’ti kujjhitvāpi gaccheyya. Tasmā taṃ ekamantaṃ netvā tassa ācariyupajjhāyā pariyesitabbā.
初者，于比库剪发剃度等事项以其开始为标志，示现沙玛内拉出家。然出家者于僧团中坐集时，不当称呼该者为“你出家了，你是老师，你是导师”，长老比库不得如此。若如是言，因感厌恶老师与导师身分而不欢喜接纳，则此人即使强行出家也应离去。故应将其单独带出，并寻其良师益友。
§87
87.Evaṃ kho bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti, evaṃ anārādhakoti ayamassa parivāsavattadassanatthaṃ mātikā. Kathañca bhikkhavetiādi tasseva vibhaṅgo. Tattha atikālena gāmaṃ pavisatīti bhikkhūnaṃ vattakaraṇavelāyameva gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atidivā paṭikkamatīti kulagharesu itthipurisadārakadārikādīhi saddhiṃ gehassitakathaṃ kathento tattheva bhuñjitvā bhikkhūsu pattacīvaraṃ paṭisāmetvā uddesaparipucchādīni vā karontesu paṭisallīnesu vā āgacchati; na upajjhāyavattaṃ nācariyavattaṃ karoti, aññadatthu vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā niddāyati. Evampi bhikkhave aññatitthiyapubbo anārādhako hotīti evampi karonto parivāsavattassa sampādako pūrako na hoti.
如是，比库们，某些异乡游行者以此为敬礼出家人，不敬视彼乃轻慢之迹象，此即根本纲要。至于何谓“比库弟子”等，则于比库入村乞食时，扣紧时间进入，还俗之时，妇女与男子讲论已婚家事，在家人家共处时，食用比库遗弃布施衣，询问目的等或隐伏做事时，来往却不尊敬导师与老师，反而去他处睡觉。如是行者，即为异乡游行者不敬之徒，非法会成员，也无益于僧法。
Vesiyāgocaro vātiādīsu vesiyāti āmisakiñcikkhasampadānādinā sulabhajjhācārā rūpūpajīvikā itthiyo. Vidhavāti matapatikā vā pavutthapatikā vā itthiyo; tā yena kenaci saddhiṃ mittabhāvaṃ patthenti. Thullakumārikāti yobbannappattā yobbannātītā vā kumāriyo; tā purisādhippāyāva vicaranti, yena kenaci saddhiṃ mittabhāvaṃ patthenti. Paṇḍakāti ussannakilesā avūpasantapariḷāhā napuṃsakā; te pariḷāhavegābhibhūtā yena kenaci saddhiṃ mittabhāvaṃ patthenti . Bhikkhuniyoti samānapabbajjā itthiyo; tāhi saddhiṃ khippameva vissāso hoti, tato sīlaṃ bhijjati.
居于市井酒楼、访客住所等地方者，以及以衣食财物获得易于交往之生活方式的女子。寡妇、破瓦落屋中的妇女，依随某缘得亲近友情。年幼少女，初长成至过度青春期者，亦随男子出入求友谊。阉人者，情欲激烈，弥漫忿怒，不受约束者，亦从中寻求朋友。比库尼者，亦同出家女子，因彼等彼此信赖，故戒律速成。
Tattha vesiyānaṃ kulesu kulupako hutvā piṇḍapātacariyādīhi vā apadisitvā sinehasanthavajātena hadayena abhiṇhadassanasallāpakāmatāya tāsaṃ santikaṃ upasaṅkamanto ‘‘vesiyāgocaro’’ti vuccati, so nacirasseva ‘‘asukavesiyā saddhiṃ gato’’ti vattabbataṃ pāpuṇāti. Esa nayo sabbattha. Sace pana vesiyādayo salākabhattādīni denti, bhikkhūhi saddhiṃ gantvā saddhiṃyeva bhuñjitvā vā gahetvā vā āgantuṃ vaṭṭati. Gilānā bhikkhuniyo ovadituṃ vā dhammaṃ vā desetuṃ uddesaparipucchādīni vā dātuṃ gacchantehi bhikkhūhi saddhiṃ gantuṃ vaṭṭati. Yo pana tathā āgantvā mittasanthavavasena gacchati, ayaṃ anārādhako hoti.
其居于妓女家族中居属家长，窥视乞食行为之类，以其产生善缘及心念愿达所求者，彼近侍即称其为“置业妓客”，不久便可得如是称呼“与无业妓女结伴同行”，此有关交友随处皆可。倘若妓客们为祭祀出献酒肉，但求与比库共同前行，共同进食、取用财物，则为合适。比库尼如有病痛欲劝解或开示法义或询问事由，如由比库护持共同行动者，其亦合适。若同行者适逢与朋友无善缘，则为不敬之徒。
Uccāvacāni karaṇīyānīti mahantakhuddakāni kammāni. Tattha ghaṇṭiṃ paharitvā samaggena saṅghena sannipatitvā kattabbāni cetiyamahāpāsādapaṭisaṅkharaṇādīni kammāni uccāni nāma. Cīvaradhovanarajanādīni khandhakapariyāpannāni ca aggisālavattādīni ābhisamācārikāni avacāni nāma. Tattha na dakkho hotīti tesu kammesu cheko susikkhito na hoti. Na analasoti uṭṭhānavīriyasampanno na hoti; ‘‘bhikkhusaṅghassa kammaṃ atthī’’ti sutvā pageva bhattakiccaṃ katvā gabbhantaraṃ pavisitvā yāvadatthaṃ supitvā sāyaṃ nikkhamati. Tatrupāyāyāti tesu kammesu upāyabhūtāya. Vīmaṃsāyāti ṭhānuppattikavīmaṃsāya. ‘‘Idamevaṃ kattabbaṃ, idamevaṃ na kattabba’’nti tasmiṃyeva khaṇe uppannapaññāya samannāgato na hoti. Na alaṃ kātuṃ na alaṃ saṃvidhātunti sahatthāpi kātuṃ samattho na hoti; ‘‘gaṇhatha bhante, gaṇha dahara, gaṇha sāmaṇera, sace tumhe vā na karissatha, amhe vā na karissāma, ko dāni imaṃ karissatī’’ti evaṃ ussāhaṃ janetvā saṃvidhātuṃ aññamaññaṃ kāretumpi samattho na hoti. Bhikkhūhi ‘‘kammaṃ karissāmā’’ti vutte kiñci rogaṃ apadisati, bhikkhūnaṃ kammaṃ karontānaṃ samīpeneva vicarati, sīsameva dasseti, ayampi anārādhako hoti.
当实行高低大小事项者，乃大大小小诸工作。此中如敲响钟声，众僧集会，办理重修寺庙等大事为高声活动。洗衣、染布等日常众行，戒律所规定并依规实施者为低声活动。若于此等事中，监督者无学问，勤奋力行不足，心生懈怠；闻“比库团之义务”，仅为饮食而入室，饮足晚归。所谓“临时权宜”者，即此意。所谓“审察”，为对立场执行之审视。处置诸事时，无即时智慧，无能力明辨“此应为此，不应为彼”。不得不为，亦不能主导事物；见他人以劝说互助“拿吧长老，拿吧沙玛内拉，若汝不行，我也不行，谁当行此？”虽生热忱，但无法协调会务。比库若说“我们将尽力”，则有疾病作怪，常在会中查访比库行状，居里如实显露，亦为不敬之徒。
Na tibbacchando hotīti balavacchando na hoti. Uddeseti pāḷipariyāpuṇane. Paripucchāyāti atthasavane. Adhisīleti pātimokkhasīle. Adhicitteti lokiyasamādhibhāvanāya. Adhipaññāyāti lokuttaramaggabhāvanāya.
非有三强之力，意指无大能力。所谓“大能力”，乃自反论释。所谓“询问”，是指对义理之追求。所谓“坚持”，为依律守持规范。所谓“高心”，则系世俗禅定修习。所谓“高慧”，系超越世俗之道理行持。
Saṅkantohotīti idhāgato hoti. Tassa satthunoti tassa titthāyatanasāmikassa. Tassa diṭṭhiyāti tassa santakāya laddhiyā. Idāni sāyeva laddhi yasmā tassa titthakarassa khamati ceva ruccati ca ‘‘idameva sacca’’nti ca daḷhaggāhena gahitā; tasmā tassa khanti ruci ādāyoti vuccati. Tena vuttaṃ – ‘‘tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassā’’ti. Avaṇṇe bhaññamāneti garahāya bhaññamānāya. Anabhiraddhoti aparipuṇṇasaṅkappo; no paggahitacitto. Udaggoti abbhunnatakāyacitto. Idaṃ bhikkhave saṅghātanikaṃ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasminti bhikkhave yamidaṃ tassa satthuno tasseva ca laddhiyā avaṇṇe bhaññamāne ‘‘kiṃ ime paraṃ garahantī’’ti kāyavacīvikāranibbattakaṃ anattamanattaṃ, buddhādīnañca avaṇṇe bhaññamāne attamanattaṃ, yañca tasseva satthuno tasseva ca laddhiyā vaṇṇe bhaññamāne attamanattaṃ, buddhādīnañca vaṇṇabhaṇane anattamanattaṃ, idaṃ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasmiṃ saṅghātanikaṃ, anārādhake parivāsavattaṃ apūrake kamme idaṃ liṅgaṃ, idaṃ lakkhaṇaṃ, idamacalappamāṇanti vuttaṃ hoti. Evaṃ anārādhako kho bhikkhave aññatitthiyapubbo āgato na upasampādetabboti ito ekenapi aṅgena samannāgato na upasampādetabbo. Sukkapakkhe sabbaṃ vuttavipallāsena veditabbaṃ.
『Saṅkanto hotīti』者，这里意为「心怀恐惧或不安而生起畏惧」，故译为「心生顾忌」。其中『tassa satthunoti』指的是「那位导师」，即先前所称的『titthāyatanasāmikassa』，意指「持异教见者之主人」。『tassa diṭṭhiyāti』是指「他的见解、观点是，依据他所获得的整体身心经验」。至此，已经直接获得的事实，即为他的『titthakarassa khamati』（异教徒所宽容）和『ruccati』（使其欢喜），他坚信此即真理，并牢牢把握不放，因此称为「忍受、喜悦与执取」。由此可见，此「忍受与喜悦」乃基于对「异教信见」的坚执而成。
接着说，『avaṇṇe bhaññamāneti』指「论断他人之不美好」，即以抵触、批判之意。「anabhiraddhoti」表示「心无圆满之正思维，意念未得调伏」，非用心于抓住他人优点，而是抱有成见拒斥。『udaggoti abbhunnatakāyacitto』为「心态上乃持有高傲、骄慢的心意」。
这里说明，这种对异教徒以前身品的挑剔，是因心生斥责，不予尊重，属不应敬待之行为。从这「异教徒以前身品上之不敬」（如同挑剔与批判而言），就显现出他这个导师（即「那世尊」）和世间人们所共同获得的果效中，因对其「忍受、喜悦、执取」的执着，产生了不敬之心。此乃诸佛（佛陀诸尊者）所不赞同的态度，显示出这种不敬即为不善业之表现，名之为「身心远离善法之标志」，是不定的恶因所生起的行为。这即是对异教徒以前身品上的不敬，是对不敬者的非正法批判报应，其标志不定不稳，以此确定为恶业的特征。
因此，佛说此种不敬异教徒的前身之人，不应得比库具足具足戒学位。即使具备单一身体因素，也不应受戒。此事应由僧团谨慎观察，全面察觉言行违背正法的覆逆表现。
Evaṃ ārādhako kho bhikkhaveti evaṃ nātikālena gāmappavesanā nātidivā paṭikkamanaṃ, na vesiyādigocaratā, sabrahmacārīnaṃ kiccesu dakkhatādi, uddesādīsu tibbacchandatā, titthiyānaṃ avaṇṇabhaṇane attamanatā, buddhādīnaṃ avaṇṇabhaṇane anattamanatā, titthiyānaṃ vaṇṇabhaṇane anattamanatā, buddhādīnaṃ vaṇṇabhaṇane attamanatāti imesaṃ aṭṭhannaṃ titthiyavattānaṃ paripūraṇena ārādhako paritosako bhikkhūnaṃ aññatitthiyapubbo āgato upasampādetabbo.
由此可知，所谓不敬异教徒之前身者，乃指那些不久之后便离开村落，不时离开屋舍，不善守护外行戒，不认真执行教务、导引与指示，心怀强烈的恶欲与贪嗔，语出错乱，无度谤毁佛及其法之人。如此者，称为「不敬异教徒之前身」，此等人应为比库间之不敬之人，应慎重定为不得受具足戒者。
Sace pana upasampadamāḷakepi ekaṃ vattaṃ bhindati, puna cattāro māse parivasitabbaṃ. Yathā pana bhinnasikkhāya sikkhamānāya puna sikkhāpadāni ca sikkhāsammuti ca diyyati, evaṃ nayimassa kiñci puna dātabbamatthi. Pubbe dinnaparivāsoyeva hi tassa parivāso. Tasmā puna cattāro māse parivasitabbaṃ. Sace parivasanto antarā aṭṭha samāpattiyo nibbatteti, lokiyadhammo nāma kuppanasabhāvo, na upasampādetabbo. Cattāro māse pūritavattova upasampādetabbo. Sace pana parivasanto cattāri mahābhūtāni pariggaṇhati, upādārūpāni paricchindati, nāmarūpaṃ vavatthapeti, tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ ārabhati, lokiyadhammo nāma kuppanasabhāvo, neva upasampādetabbo. Sace pana vipassanaṃ vaḍḍhetvā sotāpattimaggaṃ paṭilabhati, paripuṇṇaṃyeva hoti vattaṃ. Samūhatāni sabbadiṭṭhigatāni abbuḷhaṃ vicikicchāsallaṃ taṃdivasameva upasampādetabbo. Sacepi titthiyaliṅge ṭhito sotāpanno hoti, parivāsakiccaṃ natthi, tadaheva pabbājetvā upasampādetabbo.
若某人在受戒期间中断一次戒律的遵守，应当在四个月内重新修满。这就如初学者因戒破而重新受戒，所给予的戒和戒律允诺也是如此，必须重新给予。原有的交往与服侍即为其交往内涵，因此必须在四个月之内完成修复。若修复期间达到八次出家法会完成，则可再次正式受戒。若此人虽能彻底修习四大元素的相续，断除执著，观察名色、对三相（无常、苦、无我）生观照，虽有此等世间法之修为，但若无慧能到达初果，即不得受具足戒。若已在不敬异教徒身上根植戒标识，立刻出家应得受戒。
Upajjhāyamūlakaṃ cīvaraṃ pariyesitabbanti upajjhāyaṃ issaraṃ katvā tassa cīvaraṃ pariyesitabbaṃ. Pattampi tatheva. Tasmā yadi upajjhāyassa pattacīvaraṃ atthi, ‘‘imassa dehī’’ti vattabbo. Atha natthi, aññe dātukāmā honti, tehipi upajjhāyasseva dātabbaṃ ‘‘idaṃ tumhākaṃ katvā imassa dethā’’ti. Kasmā? Titthiyā nāma vilomā honti ‘‘saṅghena me pattacīvaraṃ dinnaṃ, kiṃ mayhaṃ tumhesu āyatta’’nti vatvā ovādānusāsaniṃ na kareyyuṃ, upajjhāyena pana āyattajīvikattā tassa vacanakaro bhavissati. Tenassa ‘‘upajjhāyamūlakaṃ cīvaraṃ pariyesitabba’’nti vuttaṃ. Bhaṇḍukammāyāti kesoropanatthaṃ. Bhaṇḍukammakathā parato āgamissati.
应当由教导师为其寻找、配备比库衣。若导师已有待用的衣服，即可直接赐予。若无，则须从他处求衣，导师应将该衣服所有权归于比库所有。为什么呢？因异教徒背理而行，称言：『我已向僧团赠予比库衣服，此衣物与我无关』故导师应指示教内正法执行，不容他人自行处置。诸如裁缝制衣之事，将另作论述。
Aggikāti aggiparicaraṇakā. Jaṭilakāti tāpasā. Ete bhikkhave kiriyavādinoti ete kiriyaṃ na paṭibāhanti, ‘‘atthi kammaṃ, atthi kammavipāko’’ti evaṃdiṭṭhikā. Sabbabuddhā hi nekkhammapāramiṃ pūrayamānā etadeva pabbajjaṃ pabbajitvā pūresuṃ, mayāpi tatheva pūritā, na etesaṃ sāsane pabbajjā vilomā, tasmā upasampādetabbā, na tesaṃ parivāso dātabboti. Imāhaṃ bhikkhave ñātīnaṃ āveṇikaṃ parihāraṃ dammīti imaṃ ahaṃ tesaṃ pāṭekkaṃ odissakaṃ parihāraṃ dadāmi. Kasmā evamāha? Te hi titthāyatane pabbajitāpi sāsanassa avaṇṇakāmā na honti, amhākaṃ ñātiseṭṭhassa sāsananti vaṇṇavādinova honti, tasmā evamāhāti.
『Aggika』意为服务火者；『Jaṭilaka』是指与苦修有关之人。这些论断者实则是行为支持者，虽懂业果，但执迷于此错误见解。所有佛陀皆已圆满出离波罗蜜，彼等出家行为虽已纯熟完备，但此类异教徒仍不应接受具足戒，也不得参与衣物分施。故我在此传递一项亲属之间恰当避让之法——授此特殊避令，因这些异教徒虽出家，然不愿赞叹正法，视我们为亲族所尊之正法，故我说此言。
Aññatitthiyapubbavatthukathā niṭṭhitā. · 外道前事因缘谈已毕。
Pañcābādhavatthukathā五障碍因缘谈
§88
88.Magadhesupañca ābādhā ussannā hontīti magadhanāmake janapade manussānañca amanussānañca pañca rogā ussannā vuḍḍhippattā phātippattā honti. Jīvakakomārabhaccakathā cīvarakkhandhake āvibhavissati. Na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabboti ye te kuṭṭhādayo pañca ābādhā ussannā, tehi phuṭṭho abhibhūto na pabbājetabbo.
『Magadhesupañca ābādhā ussannā hontīti』者，意指在名为「摩揭陀」之邦，人与非人之间有五种病患相继肆虐，病灾繁盛，导致溃疡破裂等现象。此语出将在《基瓦卡经》中『衣法品』相关论述。若遭遇此五病扰乱的比库，不得出家。所说病患即是「麻风病」等五种，此五病若已发作或成为统御之症状者，不宜出家。
Tattha kuṭṭhanti rattakuṭṭhaṃ vā hotu kāḷakuṭṭhaṃ vā, yaṃkiñci kiṭibhadaddukacchuādippabhedampi sabbaṃ kuṭṭhamevāti vuttaṃ. Tañce nakhapiṭṭhippamāṇampi vaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, na pabbājetabbo. Sace pana nivāsanapārupanehi pakatipaṭicchanne ṭhāne nakhapiṭṭhippamāṇaṃ avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, vaṭṭati. Mukhe pana hatthapādapiṭṭhesu vā sacepi avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ nakhapiṭṭhito ca khuddakatarampi, na vaṭṭatiyevāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Tikicchāpetvā pabbājentenāpi pakativaṇṇe jāteyeva pabbājetabbo. Godhāpiṭṭhisadisacuṇṇaokiraṇakasarīrampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.
此处所称之痈疮，无论是夜间生起的痈疮，还是黑色痈疮，或任何由昆虫叮咬、皮肤损伤等原因所产生者，皆称为痈疮。据此，即使指甲龈状之病变，若处于生长期且尚未见收敛者，不得受具足比库戒出家。但若栖居之处因屋顶损坏而暴露，致指甲龈状病变处仍处生长期，则此病可增长繁殖。若在口唇、手脚关节部位等，即使处于生长期且病灶较小者，亦不为可受戒之病状。此称 kurundiya 的教外者亦如是。经医治后，虽带此病仍可出家。家猪身上有如羽毛丝状、肌体白色细丝者，不可受戒出家。
Gaṇḍoti medagaṇḍo vā hotu añño vā yo koci kolaṭṭhimattakopi ce vaḍḍhanakapakkhe ṭhito gaṇḍo hoti, na pabbājetabbo. Paṭicchannaṭṭhāne pana kolaṭṭhimatte avaḍḍhanakapakkhe ṭhito vaṭṭati. Mukhādike appaṭicchannaṭṭhāne avaḍḍhanakapakkhe ṭhitopi na vaṭṭati. Tikicchāpetvā pabbājentenāpi sarīraṃ sañchaviṃ kāretvāva pabbājetabbo. Uṇṇigaṇḍā nāma honti gothanā viya aṅgulikā viya ca tattha tattha lambanti, etepi gaṇḍāyeva. Tesu sati pabbājetuṃ na vaṭṭati. Daharakāle khīrapiḷakā yobbannakāle ca mukhe kharapiḷakā nāma honti, mahallakakāle nassanti, na tā gaṇḍasaṅkhyaṃ gacchanti, tāsu sati pabbājetuṃ vaṭṭati. Aññe pana sarīre kharapiḷakā nāma aparā padumakaṇṇikā nāma honti, aññā sāsapabījakā nāma sāsapamattā eva sakalasarīraṃ pharanti, tā sabbā kuṭṭhajātikā eva. Tāsu sati na pabbājetabbo.
所谓肿胀，是指脑部肿胀，若有其他者或即使稍带肿胀，且处于生长期，则不可受戒。若在遮盖部位之肿胀，且处于生长期，则可增长者可受戒。但若位于口部等外露处，虽生长期亦不可受戒。经医治后，虽带此症状仍应受戒。如肉芽肿，名为硬块，似蕈状，手指间各处生长者，此亦属肿胀病。对此症不可受戒。幼时有乳头状硬块，到了少年期则为嘴部硬乳状物，成年后消散，不计入肿胀数量，在这种情况下可受戒。其他身体部位若有硬乳状物，或名莲花耳形状，或名种子状硬块，这些均属痈痘类。此类病不可受戒。
Kilāsoti na bhijjanakaṃ na paggharaṇakaṃ padumapuṇḍarīkapattavaṇṇaṃ kuṭṭhaṃ, yena gunnaṃ viya sabalaṃ sarīraṃ hoti, tasmiṃ kuṭṭhe vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Sosoti sosabyādhi; tasmiṃ sati na pabbājetabbo. Apamāroti pittummāro vā yakkhummāro vā; tattha pubbaverikena amanussena gahito duttikiccho hoti. Appamattakepi pana apamāre sati na pabbājetabbo.
所谓瘙痒，是指非溃烂、非渗出性，呈莲花白色状的皮肤病，其性质似良好身体。应由此处痈疹与此性质加以鉴别。所谓疥疮，是指皮肤上有疥虫感染之病；若有此病不可受戒。所谓疥疮炎，是指由鬼魅附体导致的各种类型皮肤病及化脓性疾病。即使微小病灶，若为疥疮炎，也不可受戒。
Pañcābādhavatthukathā niṭṭhitā. · 五障碍因缘谈已毕。
Rājabhaṭavatthukathā王臣因缘谈
§90
90. Rājabhaṭavatthusmiṃ – paccantaṃ uccinathāti paccantaṃ vaḍḍhetha. Core palāpetvā corabhayena vuṭṭhite gāme āvāsāpetvā ārakkhaṃ datvā kasikammādīni pavattāpethāti vuttaṃ hoti. Rājā pana sotāpannattā ‘‘core ghātetha, hanathā’’ti na āṇāpeti. Upajjhāyassa deva sīsaṃchinditabbantiādi sabbaṃ ‘‘pabbajjāya upajjhāyo seṭṭho, tato ācariyo, tato gaṇo’’ti cintetvā idaṃ vohāre aḍḍavinicchaye āgatanti āhaṃsu. Na bhikkhave rājabhaṭo pabbājetabboti ettha amacco vā hotu mahāmatto vā sevako vā kiñci ṭhānantaraṃ patto vā appatto vā, yo koci rañño bhattavetanabhaṭo, sabbo rājabhaṭoti saṅkhyaṃ gacchati, so na pabbājetabbo. Tassa pana puttanattabhātukā ye rājato bhattavetanaṃ na gaṇhanti, te pabbājetuṃ vaṭṭati. Yo pana rājato laddhaṃ nibaddhabhogaṃ vā māsasaṃvaccharaparibbayaṃ vā raññoyeva niyyāteti, puttabhātuke vā taṃ ṭhānaṃ sampaṭicchāpetvā rājānaṃ ‘‘na dānāhaṃ devassa bhaṭo’’ti āpucchati, yena vā yaṃ kammakāraṇā vetanaṃ gahitaṃ, taṃ kammaṃ kataṃ hoti, yo vā pabbajassūti raññā anuññāto hoti, tampi pabbājetuṃ vaṭṭati.
第九十讲论王府仆役——所谓‘背后上升’，意指背部肿胀。盗贼偷盗后，因盗贼恐惧而被揭发，受害村落即被掠夺，众人为防护，展开耕作等活动。据此说法。国王有圣者果位时，并不召唤“杀贼”或“斩杀”，意指恕杀。监护者若头颅被砍断等等一切行为，皆因“出家者中，导师位尊最高，然后是老师，最后是团体”之理而思虑此事，此类行为在五戒中有所规约。故此处说：诸位比库，王府仆役不得受具足比库戒。不论是贵士、宫官、侍者，无论职位高低，只要是王宫收入佣役，皆计为王府仆役，皆不得出家。唯独其子、侄，若不接受王府俸禄，则可以出家。若有人取得王府俸禄，或享用为期一月的粮饷，或以出家人身份奉献之地，但若被质问“我不曾赐予你天神的俸禄”，或有过此业者，则有恶业；若经王许可出家者，亦可受戒出家。
Rājabhaṭavatthukathā niṭṭhitā. · 王臣因缘谈已毕。
Coravatthukathā盗贼因缘谈
§91
91. Coravatthūsu – manussā passitvāti yehi gihikāle diṭṭhapubbo ye ca ‘‘ayaṃ so’’ti aññesaṃ suṇanti, te passitvā ubbijjantipi…pe… dvārampi thakenti. Ye pana na jānanti, tesaṃ gharesu bhikkhaṃ labhati. Na bhikkhaveti bhagavā sayaṃ dhammassāmī, tasmā āyatiṃ akaraṇatthāya bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapento evamāha. Tattha dhajaṃ bandhitvā viya vicaratīti dhajabandho. Mūladevādayo viya loke pākaṭoti vuttaṃ hoti. Tasmā yo gāmaghātaṃ vā panthaduhanaṃ vā nagare sandhicchedādikammaṃ vā karonto vicarati, paññāyati ca ‘‘asuko nāma idaṃ idaṃ karotī’’ti, so na pabbājetabbo. Yo pana rājaputto rajjaṃ patthento gāmaghātādīni karoti, so pabbājetabbo. Rājāno hi tasmiṃ pabbajite tussanti, sace pana na tussanti, na pabbājetabbo. Pubbe mahājane pākaṭo coro pacchā corakammaṃ pahāya pañcasīlādīni samādiyati, tañce manussā evaṃ jānanti, pabbājetabbo. Ye pana ambalabujādicorakā sandhicchedādicorā eva vā adissamānā theyyaṃ karonti, pacchāpi iminā nāma idaṃ katanti na paññāyanti, tepi pabbājetuṃ vaṭṭati.
第九十一讲论盗贼情形——所谓‘人见之’，即俗家女子见到犯盗者，或众人喊曰‘此人即是’时，知盗贼行踪者，即所谓‘人见’，便设栅门阻挡。若未被识破，盗贼仍可进入民家乞讨。世尊说：‘非比库者’，因此，为避免未来恶行，比库戒学法如此教导。『执手牌旗般走动』称为‘执旗者’。如根本诸神等于世间明露，故所谓盗贼进行抢劫乡村或路途劫盗，或城市分割之事时，若有人智慧觉知‘此为盗贼行为’，则该人不可为比库受戒。若王子治理国家，进行抢劫乡村等事，是可受戒的。但国王若对出家者满意则无碍；若不满意则不得出家。往昔大多数大众中揭露盗贼，盗贼又弃恶行，奉行五戒者，人皆知晓，他应当受戒。若强盗三味等只做路途强盗，或见出现盗贼进行城镇割据，则不得出家，后来被发现继续作恶者，亦应受戒。
§92
92.Kāraṃ bhinditvāti aṭṭabandhanādiṃ bhinditvā. Abhayūvarāti ettha bhayena uparamantīti bhayūvarā, ete pana laddhābhayattā na bhayūvarāti abhayūvarā; pakārassa cettha vakāro katoti veditabbo. Na bhikkhave kārabhedako pabbājetabboti kāro vuccati bandhanāgāraṃ. Idha pana andubandhanaṃ vā hotu saṅkhalikabandhanaṃ vā rajjubandhanaṃ vā gāmabandhanaṃ vā nigamabandhanaṃ vā nagarabandhanaṃ vā purisagutti vā janapadabandhanaṃ vā dīpabandhanaṃ vā, yo etesu yaṃkiñci bandhanaṃ bhinditvā vā chinditvā vā muñcitvā vā vivaritvā vā passamānānaṃ vā apassamānānaṃ vā palāyati, so kārabhedakoti saṅkhyaṃ gacchati. Tasmā īdiso kārabhedako coro dīpabandhanaṃ bhinditvā dīpantaraṃ gatopi na pabbājetabbo. Yo pana na coro, kevalaṃ hatthakammaṃ akaronto ‘‘evaṃ no apalāyanto karissatī’’ti rājayuttādīhi baddho, so kāraṃ bhinditvā palātopi pabbājetabbo. Yo pana gāmanigamapaṭṭanādīni keṇiyā gahetvā taṃ asampādento bandhanāgāraṃ pavesito hoti, so palāyitvā āgato na pabbājetabbo. Yopi kasikammādīhi dhanaṃ sampādetvā jīvanto ‘‘nidhānaṃ iminā laddha’’nti pesuññaṃ upasaṃharitvā kenaci bandhāpito hoti, taṃ tattheva pabbājetuṃ na vaṭṭati, palāyitvā gataṃ pana gataṭṭhāne pabbājetuṃ vaṭṭati.
第九十二讲论破坏障碍——所谓‘破开锁链’指打破缚锁等约束。所谓害怕脊柱者，是指已有恐怖因而生畏者，此类虽得恐吓而非真正畏惧，因结构有所变化故名。诸位比库，称‘破坏锁链者’，意指盗贼，指打破监狱、铁锁、绳索、村社禁锁、聚落铁门、城市围栏、男子监察、乡域禁锁、岛屿禁锁等各类拘束者。不论何种锁链，一旦破坏、割断、松开、打开、逃离，看守者或非看守者均逃亡者，俱谓破锁盗贼。故此类盗贼打破岛屿禁锁，逃往岛外者不得出家。若非盗贼，纯以徒手行窃，身体被王权等束缚，即便逃亡，仍应受戒。若进住所夺财，进入锁锁之处，虽逃离又归来，仍不可受戒。若以盗窃等方式得到财富，却以伪证造成财产被扣押者，理应当时不受戒，逃亡离开后，到别处则可以受戒。
§93
93.Nabhikkhave likhitakoti ettha likhitako nāma na kevalaṃ ‘‘yattha passati tattha hantabbo’’ti, atha kho yo koci corikaṃ vā aññaṃ vā garuṃ rājāparādhaṃ katvā palāto, rājā ca naṃ paṇṇe vā potthake vā ‘‘itthannāmo yattha dissati, tattha gahetvā māretabbo’’ti vā ‘‘hatthapādānissa chinditabbānī’’ti vā ‘‘ettakaṃ nāma daṇḍaṃ āharāpetabbo’’ti vā likhāpeti, ayaṃ likhitako nāma, so na pabbājetabbo.
93.沙利子，上书者（即书写者）称谓，非唯仅指『应于见处处置手刃』者。譬如若有人因作偷盗或其他重大王罪而逃亡，王又不在诏书或书札中书写『此人名号，凡在见处当执杀』，又或『彼手足应被砍断』，或『该刑罚当施于此人』等语，则此写者才称为上书者。此人不可为沙门。
§94
94.Kasāhato katadaṇḍakammoti ettha yo vacanapesanādīni akaronto haññati, na so katadaṇḍakammo. Yo pana keṇiyā vā aññathā vā kiñci gahetvā khāditvā puna dātuṃ asakkonto ‘‘ayameva te daṇḍo hotū’’ti kasāhi haññati, ayaṃ kasāhato katadaṇḍakammo. So ca kasāhi vā hato hotu addhadaṇḍakādīnaṃ vā aññatarena, yāva allavaṇo hoti, tāva na pabbājetabbo. Vaṇe pana pākatike katvā pabbājetabbo. Sace pana jāṇūhi vā kapparehi vā nāḷikerapāsāṇādīhi vā ghātetvā mutto hoti, sarīre cassa gaṇṭhiyo paññāyanti, na pabbājetabbo. Phāsukaṃ katvā eva gaṇṭhīsu sannisinnāsu pabbājetabbo.
94.手臂受伤之刑者，谓因他人劝说而未履行命令，虽忧恨，仍非受罚之实质。然若因某事，无法交还物品反而持有，遂自恨此为刑罚，则为手臂受伤的刑罚。即便手臂受伤，若未为重伤，尚在痊愈期间，则不得为沙门。然倘若在野外开辟旷地而作沙门，则可为沙门。若因膝盖、胫骨、竹杖、石块等受杀，致身上结有伤痕，亦不得为沙门。割下皮肤，且仅存结痕者，则可受沙门戒。
§95
95.Lakkhaṇāhato katadaṇḍakammoti ettha katadaṇḍakammabhāvo purimanayeneva veditabbo. Yassa pana nalāṭe vā ūruādīsu vā tattena lohena lakkhaṇaṃ āhataṃ hoti, so sace bhujisso yāva allavaṇo hoti, tāva na pabbājetabbo. Sacepissa vaṇā ruḷhā honti, chaviyā samaparicchedā, lakkhaṇaṃ na paññāyati, timaṇḍalavatthassa uttarāsaṅge kate paṭicchannokāse ce hoti, pabbājetuṃ vaṭṭati, appaṭicchannokāse ce na vaṭṭati.
95.被标记为受刑者，谓受刑状态应如往昔所辨别。若额头或大腿等身部受金属标记伤痕，若此人手臂尚未痊愈，仍不可为沙门。若其肢体皮肤粗糙且边缘分明，标记不明，若于头顶所在之上衣部遮盖处布有暗纹，则允许剃发为沙门；若无此类遮盖处，则不得。
Coravatthukathā niṭṭhitā. · 盗贼事讲解完毕。
Iṇāyikavatthukathā负债者事讲解
§96
96.Na bhikkhave iṇāyikoti ettha iṇāyiko nāma yassa pitipitāmahehi vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, sayaṃ vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, yaṃ vā āthapetvā mātāpitūhi kiñci gahitaṃ hoti, so taṃ iṇaṃ paresaṃ dhāretīti iṇāyiko. Yaṃ pana aññe ñātakā āthapetvā kiñci gaṇhanti, so na iṇāyiko. Na hi te taṃ āthapetuṃ issarā, tasmā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati, itaraṃ na vaṭṭati. Sace panassa ñātisālohitā ‘‘mayaṃ dassāma, pabbājetha na’’nti iṇaṃ attano bhāraṃ karonti, añño vā koci tassa ācārasampattiṃ disvā ‘‘pabbājetha naṃ, ahaṃ iṇaṃ dassāmī’’ti vadati, pabbājetuṃ vaṭṭati. Tesu asati bhikkhunā tathārūpassa upaṭṭhākassāpi ārocetabbaṃ ‘‘sahetuko satto iṇapalibodhena na pabbajatī’’ti. Sace so paṭipajjati, pabbājetabbo. Sacepi attano kappiyabhaṇḍaṃ atthi, ‘‘etaṃ dassāmī’’ti pabbājetabbo. Sace pana neva ñātakādayo paṭipajjanti, na attano dhanaṃ atthi, ‘‘pabbājetvā bhikkhāya caritvā mocessāmī’’ti pabbājetuṃ na vaṭṭati. Sace pabbājeti dukkaṭaṃ. Palātopi ānetvā dātabbo. No ce deti, sabbaṃ iṇaṃ gīvā hoti. Ajānitvā pabbājayato anāpatti. Passantena pana ānetvā iṇasāmikānaṃ dassetabbo. Apassantassa gīvā na hoti.
96.督主者谓家中长辈持有、自己持有或父母等委托持有某物者，称为此督主。若是他族亲执持某物，则不为督主。因其无权委托，故可为沙门，不能为沙门之人另有他辈。若其亲属不和，言『我们拒绝，不能为沙门』，则其自负责任；若他人看见其有德行，说『应为沙门，我为督主』，则可为沙门。若无此等亲属，亦无财产，心存『剃度乞食，望解脱』之意，而为沙门者，不许可。若予以苦难，须遣返。若不遣返，则称此督主为「叛者」。无知而剃度者，不犯戒；若明知而剃度，应告睹者。若督主外出乡间，谎称『我不持任何，他人持有』而为沙门，督主者会追寻。若孩童见其逃跑，告长老『此人和尚为何逃，携我财物而去』；长老应言『此人自称不持有人，当何为？请看我仅持衣钵而已』，此时称为逃逸督主。但脱逃无此财产。若有人见其为督主者，宜劝授贫，免有逃逸。此逃逸督主无罪。
Sace iṇāyiko aññaṃ desaṃ gantvā pucchiyamānopi ‘‘nāhaṃ kassaci kiñci dhāremī’’ti vatvā pabbajati, iṇasāmiko ca taṃ pariyesanto tattha gacchati, daharo taṃ disvā palāyati, so ca theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘ayaṃ bhante kena pabbājito, mama ettakaṃ nāma dhanaṃ gahetvā palāto’’ti vadati, therena vattabbaṃ ‘‘mayā upāsaka ‘aṇaṇo aha’nti vadanto pabbājito, kiṃ dāni karomi, passa me pattacīvaramatta’’nti ayaṃ tattha sāmīci. Palāte pana gīvā na hoti.
若督主往他方被问时，自言『我无持物』而剃度，督主追寻而至，童子见此逃跑，告长老说『尊者，此人在脱逃，携我财物而去』，长老则应答『此人自称未持物，请观我仅持受戒法衣』。此乃脱逃督主，但其逃逸者无财产。
Sace pana naṃ therassa sammukhāva disvā ‘‘ayaṃ mama iṇāyiko’’ti vadati, ‘‘tava iṇāyikaṃ tvameva jānāhī’’ti vattabbo. Evampi gīvā na hoti. Sacepi so ‘‘pabbajito ayaṃ idāni kuhiṃ gamissatī’’ti vadati, therena ‘‘tvaṃyeva jānāhī’’ti vattabbo. Evampissa palāte gīvā na hoti. Sace pana thero ‘‘kuhiṃ dāni ayaṃ gamissati, idheva acchatū’’ti vadati, so ce palāyati, gīvā hoti. Sace so sahetukasatto hoti vattasampanno, therena ‘‘īdiso aya’’nti vattabbaṃ. Iṇasāmiko ce ‘‘sādhū’’ti vissajjeti, iccetaṃ kusalaṃ. Sace pana ‘‘upaḍḍhupaḍḍhaṃ dethā’’ti vadati, dātabbaṃ. Aparena samayena atiārādhako hoti, ‘‘sabbaṃ dethā’’ti vuttepi dātabbameva. Sace pana uddesaparipucchādīsu kusalo hoti bahūpakāro bhikkhūnaṃ, bhikkhācāravattena pariyesitvāpi iṇaṃ dātabbamevāti.
若有人见他不在前时，自称『此人是我的督主』，应答曰『其督主唯你自己知也』，此亦无遗失。若问『此剃度者今将往何处？』长老答曰『你自己最清楚』，此无遗失。若长老问曰『此处今当往何方？』若其逃匿，遂失遗失。若剃度者为友善者、有名望者，长老应说『他是如此人』。督主若称赞此有功德者，则为善事。若督主言『请赐谢恩』，则须施与。若之后敬事甚多，称『悉皆赐与』，亦须施与。若为请教计划相关事宜，行多惠施布施行者，即便自持戒规，也应施与。
Iṇāyikavatthukathā niṭṭhitā. · 负债者事讲解完毕。
Dāsavatthukathā奴隶事讲解
§97
97.Na bhikkhave dāsoti ettha cattāro dāsā – antojāto, dhanakkīto, karamarānīto, sāmaṃ dāsabyaṃ upagatoti. Tattha antojāto nāma jātidāso gharadāsiyā putto. Dhanakkīto nāma mātāpitūnaṃ santikā putto vā sāmikānaṃ santikā dāso vā dhanaṃ datvā dāsacārittaṃ āropetvā kīto. Ete dvepi na pabbājetabbā. Pabbājentena tattha tattha cārittavasena adāsaṃ katvā pabbājetabbā.
97.比库们，所谓四种奴仆，是指内生奴、财主奴、作业奴及普遍奴。所谓内生奴，是指种姓奴，乃属宅院奴婢的子弟。财主奴，是指父母或主人身边的子弟，或凭财物供养而被加以奴役的仆人。这两种奴仆不允许受具足戒出家。若以受具足戒出家为标准，则应先解除奴役关系，才可以受具足戒出家。
Karamarānīto nāma tiroraṭṭhaṃ vilopaṃ vā katvā upalāpetvā vā tiroraṭṭhato bhujissamānusakāni āharanti, antoraṭṭheyeva vā katāparādhaṃ kiñci gāmaṃ rājā ‘‘vilumpathā’’ti āṇāpeti, tato mānusakānipi āharanti. Tattha sabbe purisā dāsā, itthiyo dāsiyo. Evarūpo karamarānīto dāso yehi ānīto, tesaṃ santike vasanto vā bandhanāgāre baddho vā purisehi rakkhiyamāno vā na pabbājetabbo. Palāyitvā pana gato, gataṭṭhāne pabbājetabbo. Raññā tuṭṭhena ‘‘karamarānītake muñcathā’’ti vatvā vā sabbasādhāraṇena vā nayena bandhanā mokkhe kate pabbājetabbova.
所谓作业奴，是指那些砍伐林木或毁坏作物、捣毁庄稼、从林间盗取食物，或因在林中犯罪而被某村庄酋长称为“盗贼”，并由村人捉拿押送的奴仆。所有男性奴仆及女性奴婢被带来时，若在场居住着，或被关押在监牢中、由人看守，则不允许受具足戒出家。惟若逃亡成功并抵达安全处所，则可以受具足戒出家。如果国王满意，且言“释放作业奴”，或凭通常程序将奴仆释放并解除捆绑，则应允许受具足戒出家。
Sāmaṃ dāsabyaṃ upagato nāma jīvitahetu vā ārakkhahetu vā ‘‘ahaṃ te dāso’’ti sayameva dāsabhāvaṃ upagato. Rājūnaṃ hatthiassagomahiṃsagopakādayo viya, tādiso dāso na pabbājetabbo. Rañño vaṇṇadāsīnaṃ puttā honti amaccaputtasadisā, tepi na pabbājetabbā. Bhujissitthiyo asaṃyatā vaṇṇadāsīhi saddhiṃ vicaranti, tāsaṃ putte pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace sayameva paṇṇaṃ āropenti, na vaṭṭati. Bhaṭiputtakagaṇādīnaṃ dāsāpi tehi adinnā na pabbājetabbā. Vihāresu rājūhi ārāmikadāsā nāma dinnā honti, tepi pabbājetuṃ na vaṭṭati. Bhujisse pana katvā pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ ‘‘antojātadhanakkītake ānetvā bhikkhusaṅghassa ārāmike demāti denti, takkaṃ sīse āsittakasadisāva honti, te pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘ārāmikaṃ demāti kappiyavohārena denti, yena kenaci vohārena dinno hotu, neva pabbājetabbo’’ti vuttaṃ. Duggatamanussā saṅghaṃ nissāya jīvissāmāti vihāre kappiyakārakā honti, etepi pabbājetuṃ vaṭṭati. Yassa mātāpitaro dāsā, mātā eva vā dāsī, pitā adāso, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yassa pana mātā adāsī, pitā dāso, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Bhikkhussa ñātakā vā upaṭṭhākā vā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ pabbājetha, tumhākaṃ veyyāvaccaṃ karissatī’’ti attanovāssa dāso atthi, bhujisso katova pabbājetabbo. Sāmikā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ pabbājetha, sace abhiramissati, adāso vibbhamissati ce, amhākaṃ dāsova bhavissatīti ayaṃ tāvakāliko nāma, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Nissāmikadāso hoti, sopi bhujisso katova pabbājetabbo. Ajānanto pabbājetvā vā upasampādetvā vā pacchā jānāti, bhujissaṃ kātumeva vaṭṭati.
所谓普遍奴，是指因活命或安全缘故亲自言“我是你奴”的奴仆。像国王的象、马、牛、猪等受到保护的动物，这样的奴仆不得受具足戒出家。国王的奴婢之子，若为他所知属于奴婢之家，则也不得受具足戒出家。奴仆与奴婢杂居，若他们的子女欲出家则应允许，若亲自加以奴役则不允许。工人、佣人等的奴仆不被允许受具足戒出家。在宫廷中受国王俸养的奴仆也不得出家，但若他们成为自由人(获得解放)则可以受具足戒。人们称“内生奴或财主奴，可带来送寺院”，但因为他们与奴隶同类，常被认为似黑头人，他们应被允许出家。这是根据大长老们的教训。库伦迪耶国的教训称“即便以合适仪式献予寺院，也不应受具足戒”，此因他们是道德败坏的人，凭靠僧团生活。这些人若依赖僧团获生存，也可出家。若其父母为奴隶，则不得出家；若其母为奴婢，父亲为奴仆，则可以出家。若佛弟子亲属或护理者赠与奴仆，并说“让他出家，他当勤于你们”，且此奴仆同意，则应允许出家。主人赠予奴仆，若说“让他出家，如他欢喜、如我减少奴仆，是我家仆人”，这称为暂时奴隶，不应允许出家。也有无主之奴，即使如此，也应允许出家。若事后认知实质奴隶身分，仍应允许受具足戒出家。
Imassa ca atthassa pakāsanatthaṃ idaṃ vatthuṃ vadanti – ekā kira kuladāsī ekena saddhiṃ anurādhapurā palāyitvā rohaṇe vasamānā puttaṃ paṭilabhi, so pabbajitvā upasampannakāle lajjī kukkuccako ahosi. Athekadivasaṃ mātaraṃ pucchi – ‘‘kiṃ upāsike tumhākaṃ bhātā vā bhaginī vā natthi, na kañci ñātakaṃ passāmī’’ti. ‘‘Tāta, ahaṃ anurādhapure kuladāsī, tava pitarā saddhiṃ palāyitvā idha vasāmī’’ti. Sīlavā bhikkhu ‘‘asuddhā kira me pabbajjā’’ti saṃvegaṃ labhitvā mātaraṃ tassa kulassa nāmagottaṃ pucchitvā anurādhapuraṃ āgamma tassa kulassa gharadvāre aṭṭhāsi. ‘‘Aticchatha bhante’’ti vuttepi nātikkami, te āgantvā ‘‘kiṃ bhante’’ti pucchiṃsu. ‘‘Tumhākaṃ itthannāmā dāsī palātā atthī’’ti? Atthi bhante. Ahaṃ tassā putto, sace maṃ tumhe anujānātha, pabbajjaṃ labhāmi, tumhe mayhaṃ sāmikāti . Te haṭṭhatuṭṭhā hutvā ‘‘suddhā bhante tumhākaṃ pabbajjā’’ti taṃ bhujissaṃ katvā mahāvihāre vasāpesuṃ catūhi paccayehi paṭijaggantā. Thero taṃ kulaṃ nissāya vasamānoyeva arahattaṃ pāpuṇīti.
为明示此义，有此事例：有一奴婢出身者，与同伴逃出安努拉德哈普拉，居住在罗汉那。她得子，婴儿出家后，起了羞耻与痛悔之情。一天，她母亲询问她“你无兄弟姐妹或亲属么，我未见也无亲人”？她答曰“我于安努拉德哈普拉为奴婢，我父母与我同逃，住于此处”。一有德比库闻此出家不洁，便去问该奴婢家族名门，抵家时站于宅门。并说“尊者，沙门你们的女众雇佣奴逃亡”，对此家族人回应“不许入内”，比库等进屋后询问“尊者”，家属回答“这是你们的女奴”，比库曰“我是她之子，若你们许可我，可受具足戒”，众人即起立说“尊者，你们的出家清净”，随即予受具足戒，并住于大寺，修习四念处而达阿拉汉果。
Dāsavatthukathā niṭṭhitā. · 奴隶事讲解完毕。
Kammārabhaṇḍuvatthādikathā铁匠般度事等讲解
§98-9
98-9.Kammārabhaṇḍūti tulādhāramuṇḍako suvaṇṇakāraputto, pañcasikho taruṇadārakoti vuttaṃ hoti. Saṅghaṃ apaloketuṃ bhaṇḍukammāyāti saṅghaṃ bhaṇḍukammatthāya āpucchituṃ anujānāmīti attho. Tatrāyaṃ āpucchanavidhi – sīmāpariyāpanne bhikkhū sannipātetvā pabbajjāpekkhaṃ tattha netvā ‘‘saṅghaṃ bhante imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’ti tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā vattabbaṃ. Ettha ca ‘‘imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘imassa samaṇakaraṇaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘imassa pabbājanaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘ayaṃ samaṇo hotukāmo’’tipi ‘‘ayaṃ pabbajitukāmo’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva.
98-9.所谓具备农具的少年，即身负重量工具之少年，也称五铢僧或年轻侍者。其意为“来问僧团”，即通过询问来审查僧团的适格性，以及对求戒者的应允。此处特指询问的方式——在划定法界范围内，诸比库集合，望受戒者前来，先说明“尊者，我欲询问此少年的农具事”，可三次或两次重复。此时可问“此少年的农具事”、“他的沙门身份”、“他欲出家否”等问题。
Sace sabhāgaṭṭhānaṃ hoti, dasa vā vīsaṃ vā tiṃsaṃ vā bhikkhū vasantīti paricchedo paññāyati, tesaṃ ṭhitokāsaṃ vā nisinnokāsaṃ vā gantvāpi purimanayeneva āpucchitabbaṃ. Pabbajjāpekkhaṃ vināva daharabhikkhū vā sāmaṇere vā pesetvāpi ‘‘eko bhante pabbajjāpekkho atthi tassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmā’’tiādinā nayena āpucchāpetuṃ vaṭṭati.
若有集会场所，十、二十或三十比库集聚，或站或坐，皆应以尊敬之礼迎接前来者，按传统程序依次询问待戒者。即使无出家等待者，也可派遣年少比库或沙玛内拉，以此方式代问“这里有一位比库待戒，欲询问其农具事”，照此方式进行审查。
Sace keci bhikkhū senāsanaṃ vā gumbādīni vā pavisitvā niddāyanti vā samaṇadhammaṃ vā karonti, āpucchakā ca pariyesantāpi adisvā ‘‘sabbe āpucchitā amhehī’’ti saññino honti, pabbajjā nāma lahukaṃ kammaṃ, tasmā pabbajito supabbajitova pabbājentassāpi anāpatti.
若有比库进入僧舍或禅房等所，则睡眠或修习沙门法；即使侍者们来寻找，也不会说“我们所有侍者都在此”，即不肯明确回答。此行为为出家的小善业。因此，已出家者应视其为已善出家，无过失。
Sace pana mahāvihāro hoti anekabhikkhusahassāvāso, sabbe bhikkhū sannipātetumpi dukkaraṃ, pageva paṭipāṭiyā āpucchituṃ, khaṇḍasīmāyaṃ vā ṭhatvā nadīsamuddādīni vā gantvā pabbājetabbo. Yo pana navamuṇḍo vā hoti vibbhantako vā nigaṇṭhādīsu aññataro vā dvaṅgulakeso vā ūnadvaṅgulakeso vā, tassa kesacchedanakiccaṃ natthi, tasmā bhaṇḍukammaṃ anāpucchitvāpi tādisaṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Dvaṅgulātirittakeso pana yo hoti antamaso ekasikhāmattadharopi, so bhaṇḍukammaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo. Upālivatthu mahāvibhaṅge vuttanayameva.
若为大寺庙，有众多比库千余同住者，即使大家聚集一起，也难以按秩序去询问；故应分处住处界限内或渡河海等地而出家。若新剃度者毛发散乱，归于尼拘陀等人中，或头发长至两指或一指以上，则无须剃除头发工作，无需询问剃度戒，即可这样出家。若头发超出两指长度，末梢仅一撮之长者，需询问剃度戒后方可受戒。此为《伍波尼瓦书》中大分律所述。
§100
100.Ahivātakarogenāti māribyādhinā; yatra hi so rogo uppajjati, taṃ kulaṃ dvipadacatuppadaṃ sabbaṃ nassati, yo bhittiṃ vā chadanaṃ vā bhinditvā palāyati, tirogāmādigato vā hoti, so muccati. Tathā cettha pitāputtā mucciṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘pitāputtakā sesā hontī’’ti.
患蛇咬病者，即由魔所致疾病；此病发生处，其家庭、畜生尽皆灭亡。若破坏房屋遮盖逃离，或成为下毒之人，则得解脱。此处父子亦得解脱。因此有言『父子得余存』。
Kākuḍḍepakanti yo vāmahatthena leḍḍuṃ gahetvā nisinno sakkoti āgatāgate kāke uḍḍāpetvā purato nikkhittaṃ bhattaṃ bhuñjituṃ, ayaṃ kākuḍḍepako nāma, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati.
所谓颈肿者，指用左手持肿块而坐者。譬如喜鹊飞来飞去，将饭果拨开后方食用者，称为颈肿者。此人可受出家戒。
§102
102.Ittaroti appamattako; katipāhameva vāso bhavissatīti attho.
所谓“不疏忽”，意指将多久居住定得清楚。
§103
103.Ogaṇenāti parihīnagaṇena; appamattakena bhikkhusaṅghenāti attho. Abyattena yāvajīvanti ettha sacāyaṃ vuḍḍhataraṃ ācariyaṃ na labhati, upasampadāya saṭṭhivasso vā sattativasso vā hotu, navakatarassāpi byattassa santike ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ācariyo me āvuso hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’’ti evaṃ tikkhattuṃ vatvā nissayo gahetabbova. Gāmappavesanaṃ āpucchantenāpi ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā gāmappavesanaṃ āpucchāmi ācariyā’’ti vattabbaṃ. Esa nayo sabbaāpucchanesu. Pañcakachakkesu cettha yattakaṃ sutaṃ nissayamuttakassa icchitabbaṃ, taṃ bhikkhunovādakavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ. Tassa natthitāya ca appassuto; atthitāya ca bahussutoti veditabbo. Sesaṃ vuttanayeneva.
“群众”意指散漫群众；“不疏忽”意指谨慎之僧团。未逝者长久性师不得于此，须得受沙弥戒六十至七十年，即使新人退定，在不专注者前盘膝而坐，合掌奉请曰『师长师友，请允许我依止大德』，如此三次，正应受依止。即使村入乡问法者，亦如是奉请村入。此乃所有提问之原则。五结轮处，所闻课诵之依止者，正应以此诠释比库劝戒。无此则不可睹，识之者谓为广闻以上。余义同此所述。
Kammārabhaṇḍuvatthādikathā niṭṭhitā. · 铁匠班杜事缘之论述已毕。
Rāhulavatthukathā拉胡喇事缘之论述
§105
105.Yenakapilavatthu tena cārikaṃ pakkāmīti ettha ayaṃ anupubbikathā. Suddhodanamahārājā kira bodhisattassa abhinikkhamanadivasato paṭṭhāya ‘‘mama putto buddho bhavissāmīti nikkhanto, jāto nu kho buddho’’ti pavattisavanatthaṃ ohitasotova viharati. So bhagavato padhānacariyañca sambodhiñca dhammacakkappavattanādīni ca suṇanto ‘‘idāni kira me putto rājagahaṃ upanissāya viharatī’’ti sutvā ekaṃ amaccaṃ āṇāpesi – ‘‘ahaṃ tāta vuḍḍho mahallako, sādhu me jīvantasseva puttaṃ dassehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā purisasahassaparivāro rājagahaṃ gantvā bhagavato pāde vanditvā nisīdi. Athassa bhagavā dhammakathaṃ kathesi, so pasīditvā pabbajjañceva upasampadañca yāci. Tato naṃ bhagavā ehibhikkhūpasampadāya upasampādesi , so sapariso arahattaṃ patvā tattheva phalasamāpattisukhaṃ anubhavamāno vihāsi. Rājā teneva upāyena aparepi aṭṭha dūte pahiṇi, tepi sabbe saparisā tatheva arahattaṃ patvā tattheva vihariṃsu. ‘‘Iminā nāma kāraṇena te nāgacchantī’’ti rañño koci pavattimattampi ārocento natthi.
由于某一迁居地为咖毕拉瓦图时，故由此起此行脚事起，此处为渐次说法。传言称净信大王是在菩萨剃出家当天，看到“我儿将成佛”的预兆，于是念：“我的儿子果真成佛了吗？”他如执守一种善闻不舍弃的倾听者，聆听世尊所行的主要行为、觉悟成就及转法轮之事，闻得“现在我的儿子正依止王舍城居住”，听后召见一个青年，说：“孩子，我年迈身体衰弱，愿善哉你能视若亲子。”青年答“善”，听闻后率众人往王舍城，顶礼世尊双足而坐。世尊为其讲法，青年欢喜，遂乞求出家及受比库戒。于是世尊于即地依彼比库戒授其戒法，青年与其众乃证阿拉汉果，立时得证果乐而安住。大王亦以同法方便遣出其他八臣使者，诸使者与其随从悉证阿拉汉果，即地安住。有臣子向王报告：“因此因缘，彼等并未再返回。”王对此一切事无出于疑虑。
Atha rājā bodhisattena saddhiṃ ekadivasaṃjātaṃ kāḷudāyiṃ nāma amaccaṃ pahiṇitukāmo purimanayeneva yāci, so ‘‘sace ahaṃ pabbajituṃ labhāmi, dassessāmī’’ti āha. Taṃ rājā ‘‘pabbajitvāpi me puttaṃ dassehī’’ti pahiṇi; sopi purisasahassaparivāro gantvā tatheva saparivāro arahattaṃ pāpuṇi. So ekadivasaṃ sambhatesu sabbasassesu vissaṭṭhakammantesu janapadamanussesu pupphitesu thalajajalajapupphesu paṭipajjanakkhame magge bhagavantaṃ vanditvā saṭṭhimattāhi gāthāhi gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi. Bhagavā ‘‘kimeta’’nti pucchi. ‘‘Bhante tumhākaṃ pitā suddhodanamahārājā mahallakomhi, jīvantasseva me puttaṃ dassehī’’ti maṃ pesesi, sādhu bhante bhagavā ñātakānaṃ saṅgahaṃ karotu, kālo cārikaṃ pakkamitunti. Tena hi saṅghassa ārocehi, ‘‘bhikkhū gamiyavattaṃ pūressantī’’ti. ‘‘Sādhu bhante’’ti thero tathā akāsi. Bhagavā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi kapilavatthuvāsīnaṃ dasahīti sabbeheva vīsatisahassehi khīṇāsavehi parivuto rājagahā nikkhamitvā rājagahato saṭṭhiyojanikaṃ kapilavatthuṃ divase divase yojanaṃ gacchanto dvīhi māsehi pāpuṇissāmīti aturitacārikaṃ pakkāmi. Tena vuttaṃ – ‘‘yena kapilavatthu tena cārikaṃ pakkāmī’’ti.
后来大王欲遣一名与菩萨同处一日的青年，名曰迦卢多爱，作为先遣使，于前便请，青年言：“若我能得出家，我当显其事。”大王答曰：“即便出家，也要让我见你。”青年随即带着众人前去，其众亦同样全部获阿拉汉果位。一天中，在所有典礼仪式和唯识传统精严的地方，以及地面、水域和花中完成修行之净道，向世尊顶礼。历时六十颂歌左右，详述行程情形。世尊问：“这是何物？”回答：“尊者，您父亲净信大王是贵族之子，愿让我见他犹如我亲子。”又言：“愿尊者为自己亲族建立僧团，时间已近迁徙之期。”于是向僧团宣布：“比库应返乡途居。”比库长老皆应允。世尊言：居住于央伽摩迦叶族十千人，及咖毕拉瓦图十千人，合计约二万净断烦恼者，离开王舍城，每日往返六十由旬，二月可至，展开不懈行脚。昔时即有言：“由咖毕拉瓦图缘故，我出发行脚。”
Evaṃ pakkante ca bhagavati udāyitthero nikkhantadivasato paṭṭhāya suddhodanamahārājassa gehe bhattakiccaṃ karoti. Rājā theraṃ parivisitvā pattaṃ gandhacuṇṇena ubbaṭṭetvā uttamabhojanassa pūretvā ‘‘bhagavato dehī’’ti therassa hatthe ṭhapeti. Theropi tatheva karoti. Iti bhagavā antarāmagge raññoyeva piṇḍapātaṃ paribhuñji. Theropi ca bhattakiccāvasāne divase divase rañño āroceti ‘‘ajja bhagavā ettakaṃ āgato’’ti, buddhaguṇapaṭisaṃyuttāya ca kathāya sākiyānaṃ bhagavati saddhaṃ uppādesi. Teneva naṃ bhagavā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ kulappasādakānaṃ yadidaṃ kāḷudāyī’’ti etadagge ṭhapesi.
行脚途上，世尊御众长老乌达依于菩萨剃出家日，赴净信大王所，为其饮食勤事。大王拜访长老，以帛巾香灰和香粉抹膏，奉上上品膳食，发现其如佛所具德者，便言“这是世尊化身”。长老亦依此而行。由此，世尊往返宫廷接受供养。诸长老饮食毕，日复一日，大王向他们报告世尊已至之事。因彼此熟悉佛德，信心渐生，遂依佛法为教诲种子立下坚固根基，世尊称其是“此迦卢多，乃我比库中家门所悦者”。
Sākiyāpi kho anuppatte bhagavati ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā’’ti sannipatitvā bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vīmaṃsamānā nigrodhasakkassa ārāmo ramaṇīyoti sallakkhetvā tattha sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ kāretvā gandhapupphādihatthā paccuggamanaṃ karontā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite daharadahare nāgarikadārake ca dārikāyo ca paṭhamaṃ pahiṇiṃsu, tato rājakumāre ca rājakumārikāyo ca tesaṃ anantarā sāmaṃ gantvā gandhapupphacuṇṇādīhi pūjayamānā bhagavantaṃ gahetvā nigrodhārāmameva agamaṃsu. Tatra bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā mānajātikā mānathaddhā, te ‘‘siddhatthakumāro amhehi daharatarova amhākaṃ kaniṭṭho, bhāgineyyo, putto, nattā’’ti cintetvā daharadahare rājakumāre āhaṃsu – ‘‘tumhe vandatha, mayaṃ tumhākaṃ piṭṭhito nisīdissāmā’’ti.
在沙凯族内，亦有信眷会集，言称“我们将得见我们最善亲族”。聚集时，在菩萨衣所附近，临尼槃树、鬱金香林园中清净之地，以标记称呼，作尽现供养仪轨，于象手上洒洒花粉。众人盛饰着各种饰物，男女老幼首次出发。继而王子及王女，与他们即刻相会，同往尼槃树林，以花粉等供养拥持世尊，向尼槃窟礼拜而入。世尊端坐于闻者二万余众，有断烦恼清净者，坐于珍贵尊席。沙凯族甚为骄傲，彼此竞相衡量，谓：“悉达多王子最幼，是我们的弟弟，是亲族之末。”年幼王子们相互问候：“你们俯首吗？我等愿为尔等后盾而坐。”
Tesu evaṃ nisinnesu bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā ‘‘na maṃ ñātī vandanti, handa ne vandāpayissāmī’’ti abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya iddhiyā ākāsaṃ abbhuggantvā tesaṃ sīse pādapaṃsuṃ okiramāno viya kaṇḍambamūle yamakapāṭihāriyasadisaṃ pāṭihāriyamakāsi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā āha – ‘‘bhagavā tumhākaṃ maṅgaladivase brāhmaṇassa vandanatthaṃ upanītānaṃ pāde vo parivattitvā brāhmaṇassa matthake patiṭṭhite disvāpi ahaṃ tumhe vandiṃ, ayaṃ me paṭhamavandanā. Vappamaṅgaladivase jambucchāyāya sirisayane nipannānaṃ vo jambucchāyāya aparivattanaṃ disvāpi pāde vandiṃ, ayaṃ me dutiyavandanā. Idāni imaṃ adiṭṭhapubbaṃ pāṭihāriyaṃ disvāpi tumhākaṃ pāde vandāmi, ayaṃ me tatiyavandanā’’ti.
正当他们坐集时，世尊扫视众人内心念头，念道：“亲族未起敬礼，我当使其敬拜。”于是入第四禅定，通达通神，腾空而起，在众人头顶点散花叶，恰如树根结双瓣花状，表现不可思议之神迹。大王见此奇异，言：“世尊于吉祥之日，敬拜婆罗门以左右转动其脚跗，立于其首处。此为我第一次礼敬。于春季吉祥之日，伏于香树荫下，脚未转动，即为第二礼敬。如今观见未知先前之神迹，致敬世尊足下，为第三礼敬。”
Suddhodanamahārājena pana vandite bhagavati avanditvā ṭhito nāma ekasākiyopi nāhosi, sabbeyeva vandiṃsu. Iti bhagavā ñātayo vandāpetvā ākāsato oruyha paññatte āsane nisīdi. Nisinne bhagavati sikhāppatto ñātisamāgamo ahosi, sabbe ekaggā sannipatiṃsu. Tato mahāmegho pokkharavassaṃ vassi, tambavaṇṇamudakaṃ heṭṭhā viravantaṃ gacchati. Kassaci sarīre ekabindumattampi na patati, taṃ disvā sabbe acchariyabbhutajātā ahesuṃ. Bhagavā ‘‘na idāneva mayhaṃ ñātisamāgame pokkharavassaṃ vassati, atītepi vassī’’ti imissā aṭṭhuppattiyā vessantarajātakaṃ kathesi. Dhammadesanaṃ sutvā sabbe uṭṭhāya vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Ekopi rājā vā rājamahāmatto vā ‘‘sve amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vatvā gato nāma natthi.
净信大王礼敬世尊时，反之未曾有人在场，只有一沙凯族人亦未违逆，凡众悉皆礼敬。于是世尊敬礼亲属，空中升起，于尊席坐下。世尊着膺亲属聚会，众人专注欢喜。忽然大雨大风降临，云雾弥漫，雨水泼洒。有人察觉身上一滴水珠未落，见此众皆起敬异。世尊告曰：“今我亲族会聚之时，非仅今朝，往昔亦然。”随即讲述第八生缘本生故事。听法众皆起立敬礼，绕佛三转后离去。未有一王或大臣言“接我辈比库！”而去也。
Bhagavā dutiyadivase vīsatibhikkhusahassaparivāro kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisi, na koci paccuggantvā nimantesi vā pattaṃ vā aggahesi. Bhagavā indakhīle ṭhito āvajjesi – ‘‘kathaṃ nu kho pubbe buddhā kulanagare piṇḍāya cariṃsu, kiṃ uppaṭipāṭiyā issarajanānaṃ gharāni agamaṃsu, udāhu sapadānacārikaṃ cariṃsū’’ti. Tato ekabuddhassapi uppaṭipāṭiyā gamanaṃ adisvā ‘‘mayāpi idāni ayameva vaṃso ayaṃ paveṇī paggahetabbā, āyatiñca me sāvakāpi mameva anusikkhantā piṇḍacāriyavattaṃ pūressantī’’ti koṭiyaṃ niviṭṭhagehato paṭṭhāya sapadānaṃ piṇḍāya carati. ‘‘Ayyo kira siddhatthakumāro piṇḍāya caratī’’ti catubhūmakādīsu pāsādesu sīhapañjaraṃ vivaritvā mahājano dassanabyāvaṭo ahosi. Rāhulamātāpi devī ‘‘ayyaputto kira imasmiṃyeva nagare mahatā rājānubhāvena suvaṇṇasivikādīhi vicaritvā idāni kesamassuṃ ohāretvā kāsāyavatthavasano kapālahattho piṇḍāya carati, ‘‘sobhati nu kho no vā’’ti sīhapañjaraṃ vivaritvā olokayamānā bhagavantaṃ nānāvirāgasamujjalāya sarīrappabhāya nagaravīthiyo obhāsetvā buddhasiriyā virocamānaṃ disvā uṇhīsato paṭṭhāya yāva pādatalā narasīhagāthāhi nāma aṭṭhahi gāthāhi abhitthavitvā rañño santikaṃ gantvā ‘‘tumhākaṃ putto piṇḍāya caratī’’ti rañño ārocesi. Rājā saṃviggahadayo hatthena sāṭakaṃ saṇṭhāpayamāno turitaturitaṃ nikkhamitvā vegena gantvā bhagavato purato ṭhatvā āha – ‘‘kiṃ bhante amhe lajjāpetha, kimatthaṃ piṇḍāya caratha, kiṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ na sakkā bhattaṃ laddhunti evaṃsaññino ahuvatthā’’ti. Vaṃsacārittametaṃ mahārāja amhākanti. Nanu bhante amhākaṃ mahāsammatakhattiyavaṃso nāma vaṃso, tattha ca ekakhattiyopi bhikkhācāro nāma natthīti. Ayaṃ mahārāja vaṃso nāma tava vaṃso, amhākaṃ pana buddhavaṃso vaṃso nāma, sabbabuddhā ca piṇḍacārikā ahesunti antaravīthiyaṃ ṭhitova –
世尊于第二日率领二十千比库众，前往咖毕拉瓦图托乞食，众僧无一独自行进，亦无邀请或先递取钵。世尊在因达基勒处止步，提醒道：『先前佛陀们曾在族城乞食，岂非因主人未曾善意奉请，不入其舍？譬如同伴乞食时皆共行。』遂有一佛弟子受教，独自行乞；其自家小屋后院出口，伴随同伴们一道乞食。『贤者悉达多太子亦于乞食中。』在四方殿宇内，张开狮子笼，高人观赏之所。拉胡拉母后亦赞叹：『今王子以大城之显贵身份，携金银饰物游行，现今剃发，着袈裟，持缽乞食，服侍如来，殊胜庄严。』她张开狮子笼，注视佛陀，佛光普照街巷，远射日光，如行刑者立于台阶上，诵唱八首狮子歌颂，赴王前。王闻之，手握杖击鼓，迅速起身疾行，站于世尊前，言道：『尊者，请勿害羞，何故这般乞食？如是众多比库不能得饭食，不以衰微自居？』这王者，洞悉世系传承。我等非世尊家族，亦无世尊家众比库。此王即是您家族，吾等称为世尊传承者。历代诸佛悉皆托乞食行世，立于大街上。
‘‘Uttiṭṭhe nappamajjeyya, dhammaṃ sucaritaṃ care;
『当起身行走时，不可懈怠，持守善法如行道，
Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi cā’’ti.
行法者自在安乐，于此世及彼世均受安乐。』
Imaṃ gāthamāha. Gāthāpariyosāne rājā sotāpattiphalaṃ sacchākāsi.
此偈已毕，国王见得初果圣证。
‘‘Dhammaṃ care sucaritaṃ, na naṃ duccaritaṃ care;
『行法须持善行，不行恶行勿为，
Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi cā’’ti.
行法者得安乐，在此世与彼世亦然。』
Imaṃ pana gāthaṃ sutvā sakadāgāmiphale patiṭṭhāsi, dhammapālajātakaṃ sutvā anāgāmiphale patiṭṭhāsi, maraṇasamaye setacchattassa heṭṭhā sirisayane nipannoyeva arahattaṃ pāpuṇi. Araññavāsena padhānānuyogakiccaṃ rañño nāhosi.
闻此偈后，国王确立了须陀洹果。听闻护法本生时，国王确立了不还果。临终时，他俯伏于佛舍利宝盖之下，将头枕于佛头床上，得到了阿拉汉果。作为森林中的修行者，担当专一果位之事，不再是国王了。
Sotāpattiphalañca sacchikatvā eva pana bhagavato pattaṃ gahetvā saparisaṃ bhagavantaṃ mahāpāsādaṃ āropetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisi. Bhattakiccāvasāne sabbaṃ itthāgāraṃ āgantvā bhagavantaṃ vandi ṭhapetvā rāhulamātaraṃ. Sā pana ‘‘gaccha ayyaputtaṃ vandāhī’’ti parijanena vuccamānāpi ‘‘sace mayhaṃ guṇo atthi, sayameva ayyaputto āgamissati , āgataṃ naṃ vandissāmī’’ti vatvā na agamāsi. Atha bhagavā rājānaṃ pattaṃ gāhāpetvā dvīhi aggasāvakehi saddhiṃ rājadhītāya sirigabbhaṃ gantvā ‘‘rājadhītā yathāruciyā vandamānā na kiñci vattabbā’’ti vatvā paññatte āsane nisīdi. Sā vegena āgantvā gopphakesu gahetvā pādapiṭṭhiyaṃ sīsaṃ parivattetvā parivattetvā yathājjhāsayaṃ vandi.
证得须陀洹果之后，世尊接受了国王的袈裟，举荐至众僧所在的大殿，用精致副食正饭供养。供养结束后，他入女众宿舍，恭敬礼拜世尊，拜见之后对婆罗门母亲说：“去敬礼尊敬的善男子吧。”虽有人劝说：“如果我有德行，善男子便会来，他来时我必定顶礼。”婆罗门母亲即未前往。随后世尊接过国王袈裟，与两位主要弟子一道，前往国王之女处。见她合掌敬礼，世尊说：“女子敬礼时不应有任何缺失”，便端坐于指定之座。婆罗门母亲匆匆而至，护持头巾，反复转动头部，彼此心意相通，行礼敬拜。
Rājā rājadhītāya bhagavati sinehabahumānādiguṇasampattiṃ kathesi. Bhagavā ‘‘anacchariyaṃ mahārāja yaṃ idāni paripakke ñāṇe tayā rakkhiyamānā rājadhītā attānaṃ rakkhi, sā pubbe anārakkhā pabbatapāde vicaramānā aparipakke ñāṇe attānaṃ rakkhī’’ti vatvā candakinnarījātakaṃ kathesi.
国王向国王之女讲述对世尊的热爱恭敬及多种美德。世尊称赞说：“这并不奇怪，大王。如今她因成熟的智慧被保护着，国王之女护持着自己。过去她在山脚行走时，尚未成熟时的智慧却未能护持自己。”之后世尊讲述了月亮天女本生故事。
Taṃdivasameva ca nandarājakumārassa kesavissajjanaṃ paṭṭabandho gharamaṅgalaṃ āvāhamaṅgalaṃ chattamaṅgalanti pañca mahāmaṅgalāni honti. Bhagavā nandaṃ pattaṃ gāhāpetvā maṅgalaṃ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Janapadakalyāṇī kumāraṃ gacchantaṃ disvā ‘‘tuvaṭaṃ kho ayyaputta āgaccheyyāsī’’ti vatvā gīvaṃ pasāretvā olokesi. Sopi bhagavantaṃ ‘‘pattaṃ gaṇhathā’’ti vattuṃ avisahamāno vihāraṃyeva agamāsi. Taṃ anicchamānaṃyeva bhagavā pabbājesi. Iti bhagavā kapilapuraṃ āgantvā dutiyadivase nandaṃ pabbājesi.
当天，也是南达太子修剪头发加缨冠的吉祥日，家庭带来了五大吉祥物。世尊接过国王袈裟说吉祥话，起身离座。看见国王之女迈向他，言：“善男子啊，您应当来到这里。”伸出舌头环视了一番。她不悦于世尊说“拿着袈裟”之言，便回到住处。世尊因不悦而入僧伽。于是世尊来到咖毕拉城，次日剃度了南达。
Sattame divase rāhulamātā kumāraṃ alaṅkaritvā bhagavato santikaṃ pesesi – ‘‘passa tāta etaṃ vīsatisahassasamaṇaparivutaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ brahmarūpavaṇṇaṃ samaṇaṃ, ayaṃ te pitā, etassa mahantā nidhayo ahesuṃ, tyassa nikkhamanato paṭṭhāya na passāma, gaccha naṃ dāyajjaṃ yāca, ahaṃ tāta kumāro chattaṃ ussāpetvā cakkavattī bhavissāmi, dhanena me attho, dhanaṃ me dehi, sāmiko hi putto pitusantakassā’’ti. Rāhulakumāro bhagavato santikaṃ gantvāva pitusinehaṃ paṭilabhitvā haṭṭhacitto ‘‘sukhā te samaṇa chāyā’’ti vatvā aññampi bahuṃ attano anurūpaṃ vadanto aṭṭhāsi. Bhagavā katabhattakicco anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Kumāropi ‘‘dāyajjaṃ me samaṇa dehi, dāyajjaṃ me samaṇa dehī’’ti bhagavantaṃ anubandhi. Tena vuttaṃ – ‘‘anupubbena cārikaṃ caramāno yena kapilavatthu…pe… dāyajjaṃ me samaṇa dehī’’ti.
第七日，罗睺罗母亲装扮太子，派遣其至世尊处：“看啊，父亲，这里有一位二万多沙门随侍、金色光明、具梵天形象的沙门，他便是你的父亲。这是他巨大的财富，若他外出，我们便难得见到。快去乞求供养，我若为王，将用财物助你，他是父亲的守护者。”罗睺罗太子到世尊处，得父亲的爱护，喜悦道：“愿你安乐，沙门的荫庇。”又对众人说许多合适的话。世尊嘱咐并批准了食饭事宜，起身离座。太子亦追随请托：“请给我供养，请给我供养。”于是有了记载：“一路步行至咖毕拉瓦图……乞求供养”等。
Athakho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesīti bhagavā kumāraṃ na nivattāpesi, parijanopi bhagavatā saddhiṃ gacchantaṃ nivattetuṃ na visahati. Atha ārāmaṃ gantvā ‘‘yaṃ ayaṃ pitusantakaṃ dhanaṃ icchati, taṃ vaṭṭānugataṃ savighātakaṃ, handassa bodhimaṇḍe paṭiladdhaṃ sattavidhaṃ ariyadhanaṃ demi, lokuttaradāyajjassa naṃ sāmikaṃ karomī’’ti āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi. Āmantetvā ca panāha – ‘‘tena hi tvaṃ sāriputta rāhulakumāraṃ pabbājehī’’ti. Yasmā ayaṃ dāyajjaṃ yācati, tasmā naṃ lokuttaradāyajjapaṭilābhāya pabbājehīti attho.
之后，世尊召请具寿长老沙利子，对他宣说，太子不愿退转，随从也不愿离去。到达精舍后，世尊对沙利子说：“这财物是父亲的守护财，属于世间无常损坏之物。吾今以七种圣财赐予你，在菩提树下获得，作为超越世间的供养，不将之为自身所有。”言毕嘱咐：“沙利子，你应为罗睺罗太子作剃度。”因为这是乞求供养的缘故，故要令其受持超世供养而出家。
Idāni yā sā bhagavatā bārāṇasiyaṃ tīhi saraṇagamanehi pabbajjā ca upasampadā ca anuññātā, tato yasmā upasampadaṃ paṭikkhipitvā garubhāve ṭhapetvā ñatticatutthena kammena upasampadā anuññātā, pabbajjā pana neva paṭikkhittā, na puna anuññātā, tasmā anāgate bhikkhūnaṃ vimati uppajjissati – ‘‘ayaṃ pabbajjā nāma pubbe upasampadāsadisā, kiṃ nu kho idānipi upasampadā viya kammavācāya eva kattabbā, udāhu saraṇagamanehī’’ti. Imañca panatthaṃ viditvā bhagavā puna tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajjaṃ anujānitukāmo, tasmā dhammasenāpati taṃ bhagavato ajjhāsayaṃ viditvā bhagavantaṃ puna pabbajjaṃ anujānāpetukāmo āha – ‘‘kathāhaṃ bhante rāhulakumāraṃ pabbājemī’’ti.
现在，有一位比库因世尊于巴拉那西三皈依中受具足出家戒及受具足戒而不获准许，此后因他舍弃了具足戒，于难行戒律中立足，凭借不为具足戒所禁止的第四种业而获准受具足戒，但出家戒并未被舍弃，也未被准许受具足戒。由此将来比库中必然兴起异端思想，说：“这出家戒名为以前的具足戒，难道现在仍应以受具足戒那样，以语业为依止吗？譬如三皈依时。”世尊了知此意，因欲重令此人受三皈依时之沙玛内拉出家戒，法军长领悟尊意，欲为世尊再度准许出家戒，便说：“尊者，我当如何为拉胡喇比库施行出家戒呢？”
Atha kho āyasmā sāriputto rāhulakumāraṃ pabbājesīti kumārassa mahāmoggallānatthero kese chinditvā kāsāyāni datvā saraṇāni adāsi. Mahākassapatthero ovādācariyo ahosi. Yasmā pana upajjhāyamūlakā pabbajjā ca upasampadā ca, upajjhāyova tattha issaro, na ācariyo, tasmā vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā sāriputto rāhulakumāraṃ pabbājesī’’ti.
当时长老沙利子为拉胡喇出家，将其头发剃除，施与袈裟，授三皈依。长老大咖萨巴为劝诫导师。因出家与受具足戒均以导师为尊，导师居于其上位，非导师，故言：“当时长老沙利子使拉胡喇出家。”
Evaṃ ‘‘kumāro pabbajito’’ti sutvā uppannasaṃvegena hadayena athakho suddhodano sakkoti sabbaṃ vattabbaṃ. Tattha yasmā uñchācariyāya jīvato pabbajitassa avisesena ‘‘varaṃ yācāmī’’ti vutte ‘‘yācassū’’ti vacanaṃ appatirūpaṃ, na ca buddhānaṃ āciṇṇaṃ, tasmā ‘‘atikkantavarā kho gotama tathāgatā’’ti vuttaṃ. Yañca bhante kappati yañca anavajjanti yaṃ tumhākañceva dātuṃ kappati, anavajjañca hoti, mama ca sampaṭicchanapaccayā viññūhi na garahitabbaṃ , taṃ yācāmīti attho. Tathā nande adhimattaṃ rāhuleti yatheva kira bodhisattaṃ evaṃ nandampi rāhulampi maṅgaladivase nemittakā ‘‘cakkavattī bhavissatī’’ti byākariṃsu. Atha rājā ‘‘puttassa cakkavattisiriṃ passissāmī’’ti ussāhajāto bhagavato pabbajjāya mahantaṃ icchāvighātaṃ pāpuṇi. Tato ‘‘nandassa cakkavattisiriṃ passissāmī’’ti ussāhaṃ janesi, tampi bhagavā pabbājesi. Iti tampi dukkhaṃ adhivāsetvā ‘‘idāni rāhulassa cakkavattisiriṃ passissāmī’’ti ussāhaṃ janesi, tampi bhagavā pabbājesi. Tenassa ‘‘idāni kulavaṃsopi pacchinno, kuto cakkavattisirī’’ti adhikataraṃ dukkhaṃ uppajji. Tena vuttaṃ – ‘‘tathā nande adhimattaṃ rāhule’’ti. Rañño pana ito pacchā anāgāmiphalappatti veditabbā.
由听“此少年已出家”之说，犹如巨鳄汪洋，尊者须达多天帝感慨万端。非应以简低之言，如“乞求吧”随意对生存中剃度之人说，亦非佛陀所容许，故语称：『须达多天帝远胜如来如是』。谨此义言：所应予而纯净无缺者、汝亦可予，无过失之物非应拒绝，吾智慧者不可轻慢，此即乞求之义。因而难德于此重要日，如发菩萨意欲，谓菩萨如是，难德及拉胡喇于吉祥日以“当成转轮圣王之相”加以表示。国王生大愿，谓：“吾必见吾子成转轮圣王之威德。”遂极大痛苦产生于世尊出家之事，谓：“吾当见难德为转轮圣王之威德。”乃进而生此豪愿，世尊令难德出家。于是形成更大痛苦，谓：“如今世家已衰落，焉得转轮圣王之威德？”故言“难德尤甚于拉胡喇”。国后得知往后得无来果，于是应当晓之。
Sādhu bhante ayyāti idaṃ kasmā āha? So kira cintesi – ‘‘yatra hi nāma ahampi buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako samāno attano piyataraputte pabbājiyamāne ñātiviyogadukkhaṃ adhivāsetuṃ na sakkomi, aññe janā puttanattakesu pabbājitesu kathaṃ adhivāsessanti, tasmā aññesampi tāva evarūpaṃ dukkhaṃ mā ahosī’’ti āha. Bhagavā ‘‘sāsane niyyānikakāraṇaṃ rājā vadatī’’ti dhammakathaṃ katvā ‘‘na bhikkhave ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo’’ti sikkhāpadaṃ paññapesi.
世尊啊，为何说这话？他说：“因我亦是佛族、法族、僧族亲属，见本人之心爱之子出家，受亲族离别之苦，不能忍受。他家之子若出家，彼等若何度此苦？愿他人无此苦。”世尊讲法赞叹称：“此乃教法中常敕之因，王言之。”又教制：“比库，当不违母父而出家。”
Tattha mātāpitūhīti jananijanake sandhāya vuttaṃ. Sace dve atthi, dvepi āpucchitabbā. Sace pitā mato mātā vā, yo jīvati so āpucchitabbo. Pabbajitāpi āpucchitabbāva. Āpucchantena sayaṃ vā gantvā āpucchitabbaṃ, añño vā pesetabbo, so eva vā pesetabbo ‘‘gaccha mātāpitaro āpucchitvā ehī’’ti. Sace ‘‘anuññātomhī’’ti vadati, saddahantena pabbājetabbo. Pitā sayaṃ pabbajito puttampi pabbājetukāmo hoti, mātaraṃ āpucchitvāva pabbājetu. Mātā vā dhītaraṃ pabbājetukāmā, pitaraṃ āpucchitvāva pabbājetu. Pitā puttadārena anatthiko palāyi, mātā ‘‘imaṃ pabbājethā’’ti puttaṃ bhikkhūnaṃ deti, ‘‘pitāssa kuhi’’nti vutte ‘‘cittakeḷiyaṃ kīḷituṃ palāto’’ti vadati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mātā kenaci purisena saddhiṃ palātā hoti, pitā pana ‘‘pabbājethā’’ti deti, etthāpi eseva nayo. Pitā vippavuttho hoti, mātā puttaṃ ‘‘pabbājethā’’ti anujānāti, ‘‘pitā tassa kuhi’’nti vutte ‘‘kiṃ tumhākaṃ pitarā, ahaṃ jānissāmī’’ti vadati, pabbājetuṃ vaṭṭatīti kurundiyaṃ vuttaṃ.
此所谓“母父”，意指生养父母。若二者俱在，当询问二者。否则应问存者。出家者亦当被询问。其被询者自身可往询问，或他人派遣，或由被询者去：“去问父母来。”若答曰“不准”，应以信心而出家。若父亲主动出家，欲使子出家，应先询母亲方得出家。若母亲欲使女儿出家，应先询父亲方得出家。父亲若以子出家无益，反而逃避，母亲将女儿付诸比库，谓“去出家吧”，而曰“父亲何在”，答曰“小儿戏耍而逃”，应使其出家，母亲与某男子一同逃跑，父亲仍谓“去出家吧”，此法亦然。父亲愤怒，母亲允许子女出家，父亲之所往不明，母亲曰“我知父之所在”，应让子女出家，此即库伦迪亚所说。
Mātāpitaro matā, dārako cūḷamātādīnaṃ santike saṃvaddho, tasmiṃ pabbājiyamāne ñātakā kalahaṃ vā karonti, khiyyanti vā, tasmā vivādupacchedanatthaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo. Anāpucchā pabbājentassa pana āpatti natthi. Daharakāle gahetvā posanakā mātāpitaro nāma honti, tesupi eseva nayo. Putto attānaṃ nissāya jīvati, na mātāpitaro. Sacepi rājā hoti, āpucchitvāva pabbājetabbo. Mātāpitūhi anuññāto pabbajitvā puna vibbhamati, sacepi satakkhattuṃ pabbajitvā vibbhamati, āgatāgatakāle punappunaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo. Sace evaṃ vadanti – ‘‘ayaṃ vibbhamitvā gehaṃ āgato amhākaṃ kammaṃ na karoti, pabbajitvā tumhākaṃ vattaṃ na pūreti, natthi imassāpucchanakiccaṃ, āgatāgataṃ pabbājeyyāthā’’ti evaṃ nissaṭṭhaṃ puna anāpucchāpi pabbājetuṃ vaṭṭati.
父母与子女及小母亲等其附近亲属因出家而发生争执，产生恶感。故为免家庭争端，应先询问后出家。无询义之私自出家则无过失。幼儿期父母虽被称为抚养者，子女自身却依附于己身，非依父母。若为国王者，即应先询后出家。父母若不准异口同声出家则生发激怒。若已出家达七年仍造恶，未来亦应屡次询问允许而后出家。若言：“彼出家后离家，不尽我家之责，不受吾之询问，可常出家往返。”如是放弃之，仍可无询出家。
Yopi daharakāleyeva ‘‘ayaṃ tumhākaṃ dinno, yadā icchatha, tadā pabbājeyyāthā’’ti evaṃ dinno hoti, sopi āgatāgato puna anāpucchāva pabbājetabbo. Yaṃ pana daharakāleyeva ‘‘imaṃ bhante pabbājeyyāthā’’ti anujānitvā pacchā vuḍḍhippattakāle nānujānanti, ayaṃ na anāpucchā pabbājetabbo. Eko mātāpitūhi saddhiṃ bhaṇḍitvā ‘‘pabbājetha ma’’nti āgacchati, ‘‘āpucchitvā ehī’’ti ca vutto ‘‘nāhaṃ gacchāmi, sace maṃ na pabbājetha, vihāraṃ vā jhāpemi, satthena vā tumhe paharāmi, tumhākaṃ ñātakaupaṭṭhākānaṃ vā ārāmacchedanādīhi anatthaṃ uppādemi, rukkhā vā patitvā marāmi, coramajjhaṃ vā pavisāmi, desantaraṃ vā gacchāmī’’ti vadati, taṃ jīvasseva rakkhaṇatthāya pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace panassa mātāpitaro āgantvā ‘‘kasmā amhākaṃ puttaṃ pabbājayitthā’’ti vadanti, tesaṃ tamatthaṃ ārocetvā ‘‘rakkhaṇatthāya naṃ pabbājayimha, paññāyatha tumhe puttenā’’ti vattabbā. ‘‘Rukkhā patissāmī’’ti āruhitvā pana hatthapāde muñcantaṃ pabbājetuṃ vaṭṭatiyeva.
若年幼时即被许可“这是你们所给，当你们愿意时，即应出家”，便可如此出家，如此被许可者，即使来来回回，也应无疑问地让其出家。但若年幼时曾获准“应当出家”，而在长大时又不准许，其不得无疑问而出家。若有一人，连同父母一起争执说“不要出家”，又说“请先询问，我若不得出家则不去，若不得出家则住家，或住深林，或由师长看护，你们不要因你们的亲戚来拆散我们家的财产，或因树倒而死，或入盗贼中，或入外地”，此人因保命起见，应允其出家。若其父母来问“为何要让我们的儿子出家”，可答以此意“不为保护他而让其出家，而是让你们用慧眼察看你们的儿子”。若此人爬树时，放开手脚，也应允许其出家。
Ekopi videsaṃ gantvā pabbajjaṃ yācati, āpucchitvā ce gato, pabbājetabbo. No ce daharabhikkhuṃ pesetvā āpucchāpetvā pabbājetabbo, atidūrañce hoti; pabbājetvāpi bhikkhūhi saddhiṃ pesetvā dassetuṃ vaṭṭati. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ – ‘‘sace dūraṃ hoti maggo ca mahākantāro, ‘gantvā āpucchissāmā’ti pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace pana mātāpitūnaṃ bahū puttā honti, evañca vadanti – ‘‘bhante etesaṃ dārakānaṃ yaṃ icchatha, taṃ pabbājeyyāthā’’ti. Dārake vīmaṃsitvā yaṃ icchati, so pabbājetabbo. Sacepi sakalena kulena vā gāmena vā anuññātaṃ hoti ‘‘bhante imasmiṃ kule vā gāme vā yaṃ icchatha, taṃ pabbājeyyāthā’’ti. Yaṃ icchati, so pabbājetabboti.
有一人到异地请求出家，若经询问后往该地，则应准其出家。不应派遣或派他人送年幼比库去异地出家，若距离甚远；但若其出家后，能与比库们同行在一起，且能作示现，则当准许。库伦蒂雅（Kurundiya）说：“若路途遥远且艰险，‘去后必定询问归来’时，也应允许出家”。若父母有许多子女，也同样可说“比库，当以此等年幼子女想法，准其随意出家”。年幼者经思虑后愿意者，应准其出家。若整族或乡村均同意“于此族或乡愿随意出家”，其愿意者，应准其出家。
Yāvatakevā pana ussahatīti yattake sakkoti.
然而『尽其所能』者，谓在其力所能及之范围也。
Rāhulavatthukathā niṭṭhitā. · 拉胡喇事缘之论述已毕。
Sikkhāpadadaṇḍakammavatthukathā学处杖罚甘马事缘之论述
§106
106. Dasasu sikkhāpadesu purimānaṃ pañcannaṃ atikkamo nāsanavatthu , pacchimānaṃ atikkamo daṇḍakammavatthu.
第106条 十戒中，先前的五戒为不应超越的法则，后五戒则为体罚法则。
§107
107.Appatissāti bhikkhū jeṭṭhakaṭṭhāne issariyaṭṭhāne na ṭhapenti. Asabhāgavuttikāti samānajīvikā na bhavanti, visabhāgajīvikāti attho. Alābhāya parisakkatīti yathā lābhaṃ na labhanti; evaṃ parakkamati. Anatthāyāti upaddavāya. Avāsāyāti ‘‘kinti imasmiṃ āvāse na vaseyyu’’nti parakkamati. Akkosati paribhāsatīti akkosati ceva bhayadassanena ca tajjeti. Bhedetīti pesuññaṃ upasaṃharitvā bhedeti. Āvaraṇaṃ kātunti ‘‘mā idha pavisā’’ti nivāraṇaṃ kātuṃ. Yattha vā vasati yattha vā paṭikkamatīti yattha vasati vā pavisati vā; ubhayenāpi attano pariveṇañca vassaggena pattasenāsanañca vuttaṃ.
107.『不服从』者，谓不将诸比库安置于上座之位、主事之位也。『行事不同道』者，谓不与之共行同一生活方式，意即生活方式相异也。『为令不得利养而奔走』者，谓奔走努力，使彼等无法如常获得供养也。『为令受损』者，谓为令遭受祸害也。『为令不能住』者，谓奔走努力，意图令彼等不住于此处也。『以恶语骂詈』者，谓以恶语骂詈，并以令生恐惧之语恐吓之也。『离间』者，谓带来两舌之言而使之分裂也。『设置障碍』者，谓设置阻拦，令其不得入内也。『凡其所住处或所往之处』者，谓其所居住或所进入之处；此二者分别指自己的僧房，以及瓦萨结束后所分得的钵与床座也。
Mukhadvārikaṃ āhāraṃ āvaraṇaṃ karontīti ‘‘ajja mā khāda, mā bhuñjā’’ti evaṃ nivārenti. Na bhikkhave mukhadvāriko āhāro āvaraṇaṃ kātabboti ettha ‘‘mā khāda, mā bhuñjā’’ti vadatopi ‘‘āhāraṃ nivāressāmī’’ti pattacīvaraṃ anto nikkhipatopi sabbapayogesu dukkaṭaṃ. Anācārassa pana dubbacasāmaṇerassa daṇḍakammaṃ katvā yāguṃ vā bhattaṃ vā pattacīvaraṃ vā dassetvā ‘‘ettake nāma daṇḍakamme āhaṭe idaṃ lacchasī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Bhagavatā hi āvaraṇameva daṇḍakammaṃ vuttaṃ. Dhammasaṅgāhakattherehi pana aparādhānurūpaṃ udakadāruvālikādīnaṃ āharāpanampi kātabbanti vuttaṃ, tasmā tampi kātabbaṃ. Tañca kho ‘‘oramissati viramissatī’’ti anukampāya, na ‘‘nassissati vibbhamissatī’’tiādinayappavattena pāpajjhāsayena ‘‘daṇḍakammaṃ karomī’’ti ca uṇhapāsāṇe vā nipajjāpetuṃ pāsāṇiṭṭhakādīni vā sīse nikkhipāpetuṃ udakaṃ vā pavesetuṃ na vaṭṭati.
“Mukhadvārikaṃ āhāraṃ āvaraṇaṃ karontīti”意谓“嘴门成为食物的阻碍”，即以“今日不要吃，不要享用”这样的禁止词句来阻止进食。但比库们不应令嘴门成为食物阻碍。即使口中有“不要吃、不要享用”的话，又把布施的袈裟内部丢弃，所有用途中亦属不善行为。对行为不端的粗野沙玛内拉行体罚，若显示灯火、食物、袈裟，且称“此为惩罚用具”，则可允许施罚。世尊之前亦说限制即为体罚。由法聚长老制定的规定，针对过失情节强制执行如取水、砍木等劳动，因此也应允许。鉴于“他会离去、断绝”，基于慈悲，而非“会消失、灭亡”的执著，故不能自行选择“我要执行体罚”，亦不应让其躺在热石上，或用石块砸头，抑或将水泼洒入头部，此等皆不允许。
Sikkhāpadadaṇḍakammavatthukathā niṭṭhitā. · 学处杖罚甘马事缘之论述已毕。
Anāpucchāvaraṇavatthuādikathā不请而遮事缘等之论述
§108
108.Nabhikkhave upajjhāyaṃ anāpucchāti ettha ‘‘tumhākaṃ sāmaṇerassa ayaṃ nāma aparādho, daṇḍakammamassa karothā’’ti tikkhattuṃ vutte, sace upajjhāyo daṇḍakammaṃ na karoti, sayaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sacepi āditova upajjhāyo vadati ‘‘mayhaṃ sāmaṇerānaṃ dose sati tumhe daṇḍakammaṃ karothā’’ti kātuṃ vaṭṭatiyeva. Yathā ca sāmaṇerānaṃ evaṃ saddhivihārikantevāsikānampi daṇḍakammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
108.比库们，上师在此并不询问细节，他直言道：「你们的沙玛内拉犯了这个过失，应当受惩戒。」这种话说得严厉。如果上师不实行戒律，就由他自己来执行。如果上师如法说明自己有沙玛内拉的过失，你们也应当执行戒律。正如对坚定信心、住持戒律的沙玛内拉们，即使他们居住在同一个僧团中，也必须执行戒律。
Apalāḷentīti ‘‘tumhākaṃ pattaṃ dassāma, cīvaraṃ dassāmā’’ti attano upaṭṭhānakaraṇatthaṃ saṅgaṇhanti. Na bhikkhave aññassa parisā apalāḷetabbāti ettha sāmaṇerā vā hontu upasampannā vā, antamaso dussīlabhikkhussāpi parassa parisabhūte bhinditvā gaṇhituṃ na vaṭṭati, ādīnavaṃ pana vattuṃ vaṭṭati ‘‘tayā nhāyituṃ āgatena gūthamakkhanaṃ viya kataṃ dussīlaṃ nissāya viharantenā’’ti. Sace so sayameva jānitvā upajjhaṃ vā nissayaṃ vā yācati, dātuṃ vaṭṭati.
所谓「我给你们拿来了布袍，给你们拿来了衣物」，是为了表示自己照料事务而这样说。比库们，除了自己所属的僧团以外，不应当去干涉他人，这里说即使是沙玛内拉或已具足受具足戒的人，也不可擅自从他人僧团中取走事物。虽不可取用，但可以说出他们有什么缺点，比如说他们如同脏秽的暗室一样，依此来诠释他们的不净。如果那些人自知此事而请求众僧给予依止，便可以给他。
Anujānāmi bhikkhave dasahaṅgehi samannāgataṃ sāmaṇeraṃ nāsetunti ettha kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttāsu tīsu nāsanāsu liṅganāsanāva adhippetā, tasmā yo pāṇātipātādīsu ekampi kammaṃ karoti, so liṅganāsanāya nāsetabbo. Yathā ca bhikkhūnaṃ pāṇātipātādīsu nānāāpattiyo honti, na tathā sāmaṇerānaṃ. Sāmaṇero hi kunthakipillikampi māretvā maṅguraṇḍakampi bhinditvā nāsetabbataṃyeva pāpuṇāti, tāvadevassa saraṇagamanāni ca upajjhāyaggahaṇañca senāsanaggāho ca paṭippassambhati, saṅghalābhaṃ na labhati, liṅgamattameva ekaṃ avasiṭṭhaṃ hoti. So sace ākiṇṇadosova hoti, āyatiṃ saṃvare na tiṭṭhati, nikkaḍḍhitabbo. Atha sahasā virajjhitvā ‘‘duṭṭhu mayā kata’’nti puna saṃvare ṭhātukāmo hoti, liṅganāsanakiccaṃ natthi. Yathānivatthapārutasseva saraṇāni dātabbāni, upajjhāyo dātabbo, sikkhāpadāni pana saraṇagamaneneva ijjhanti. Sāmaṇerānañhi saraṇagamanaṃ bhikkhūnaṃ upasampadakammavācāsadisaṃ, tasmā bhikkhūnaṃ viya catupārisuddhisīlaṃ, imināpi dasasīlāni samādinnāneva honti, evaṃ santepi daḷhīkaraṇatthaṃ āyatiṃ saṃvare patiṭṭhāpanatthaṃ puna dātabbāni. Sace purimikāya puna saraṇāni gahitāni, pacchimikāya vassāvāsikaṃ lacchati. Sace pacchimikāya gahitāni, saṅghena apaloketvā lābho dātabbo.
比库们，我允准那些具备十戒的沙玛内拉不被逐出僧团。在关于戒条负荆请罪的记述中，三种逐出的方式均属标记性的逐出，因此触犯诸如杀生等戒律者，即便一法亦犯者，应被划为标记性逐出者。比库们，沙玛内拉尚无多种杀生戒律之过失，不同于比库。沙玛内拉若杀死如去势蟒蛇、折断螳螂之椎节等微小生物，便震惊于标记性的逐出，失去庇护其归依天道及上师、长老教化的依止，也无法获得僧团利益，仅余孤立无援一身。如果他因过错而被连累，不能怀持戒律，则应被逐出。若忽然悔悟说：「我作恶了」而愿意修持戒律，则不应被逐出。应该像报告丧事那样，必须付出依止与保护戒律的供养。沙玛内拉的依止，如同比库的受戒行为，因而虽然拥有如四念清净的品德，也因遵持这十戒而坚固其对未来修戒生活的立基。若是男众再受依止，则后者可得一年住夏。若是后者受依止，应由僧团监督并给予资助。
Adinnādāne tiṇasalākamattenāpi vatthunā, abrahmacariye tīsu maggesu yattha katthaci vippaṭipattiyā, musāvāde hassādhippāyatāyapi musā bhaṇite assamaṇo hoti, nāsetabbataṃ āpajjati. Majjapāne pana bhikkhuno ajānitvāpi bījato paṭṭhāya majjaṃ pivantassa pācittiyaṃ. Sāmaṇero jānitvā pivanto sīlabhedaṃ āpajjati, na ajānitvā. Yāni panassa itarāni pañca sikkhāpadāni, tesu bhinnesu na nāsetabbo, daṇḍakammaṃ kātabbaṃ. Sikkhāpade pana puna dinnepi adinnepi vaṭṭati. Daṇḍakammena pana pīḷetvā āyatiṃ saṃvare ṭhapanatthāya dātabbameva. Sāmaṇerānaṃ majjapānaṃ sacittakaṃ pārājikavatthu, ayaṃ viseso.
非法占有财物即使罪恶有三种程度，或于不净行法三种道路上有所差错，或在妄语嬉笑懈怠上有违反，对沙玛内拉应求逐出。比库于不知情饮酒者只因本处种子触犯过失，沙玛内拉若知饮酒则违犯戒律，不知则不犯戒律。其他五戒中有违犯者，不应逐出，但应施行处罚。戒律中的饮酒戒令每天持守与不持守皆可发生。因惩治饮酒罪，并施以处罚以巩固未来戒律。沙玛内拉饮酒之罪就像受巴拉基咖重罚一般，是特别之处。
Avaṇṇabhāsane pana arahaṃ sammāsambuddhotiādīnaṃ paṭipakkhavasena buddhassa vā, svākkhātotiādīnaṃ paṭipakkhavasena dhammassa vā, suppaṭipannotiādīnaṃ paṭipakkhavasena saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhāsanto ratanattayaṃ nindanto garahanto ācariyupajjhāyādīhi ‘‘mā evaṃ avacā’’ti avaṇṇabhāsane ādīnavaṃ dassetvā nivāretabbo. Sace yāvatatiyaṃ vuccamāno na oramati, kaṇṭakanāsanāya nāsetabboti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sace evaṃ vuccamāno taṃ laddhiṃ nissajjati, daṇḍakammaṃ kāretvā accayaṃ desāpetabbo. Sace na nissajjati, tatheva ādāya paggayha tiṭṭhati, liṅganāsanāya nāsetabbo’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Ayameva hi nāsanā idha adhippetāti.
恶口如斥谓阿拉汉、如来、正觉者等，或斥谓佛法、僧伽等之不净，说三宝为宝石组而加以贬损、辱骂，遭到上师长老等责止时，必须示以过失以禁止此种恶口。如果斥恶口持续未止，虽以荆刺般标记戒律，不得逐出。如果他舍弃过失，则应赦免并布施处罚以令其止恶口。因恶口是附加罚中的标记逐出戒，应以此法对治。
Micchādiṭṭhikepi eseva nayo. Sassatucchedānañhi aññataradiṭṭhiko sace ācariyādīhi ovadiyamāno nissajjati, daṇḍakammaṃ kāretvā accayaṃ desāpetabbo. Appaṭinissajjantova nāsetabboti. Bhikkhunidūsako cettha kāmaṃ abrahmacāriggahaṇena gahitova abrahmacāriṃ pana āyatiṃ saṃvare ṭhātukāmaṃ saraṇāni datvā upasampādetuṃ vaṭṭati. Bhikkhunidūsako āyatiṃ saṃvare ṭhātukāmopi pabbajjampi na labhati, pageva upasampadanti etamatthaṃ dassetuṃ ‘‘bhikkhunidūsako’’ti idaṃ visuṃ dasamaṃ aṅgaṃ vuttanti veditabbaṃ.
错误见亦复如是。若某些错误见者，听从上师等劝诫而终止，则应予以惩戒并重于传授。倘若不服从，则不可宽恕。诽谤比库尼者，因对欲界的执着和不守梵行收受依止，以使其具备证果的资格，这种比库尼的退失不一定是受具戒时失去戒律，仅因诽谤比库尼，欲求再受依止而赐予依止是可行的。诽谤比库尼者不能久守戒律，也得不到出家资格，仅得受具戒，这一点应当明了，此为对『诽谤比库尼者』的完整说明。
Anāpucchāvaraṇavatthuādikathā niṭṭhitā. · 关于未请求许可、遮止等事项的解说结束。
Paṇḍakavatthukathā关于般哒咖事的解说。
§109
109.Dahare dahareti taruṇe taruṇe. Moḷigalleti thūlasarīre. Hatthibhaṇḍe assabhaṇḍeti hatthigopake ca assagopake ca.
109.『年轻又年轻』者，谓极为年轻也。『体型粗壮』者，谓身躯高大壮硕也。『象众与马众』者，谓看管象只者与看管马匹者也。
Paṇḍakobhikkhaveti ettha āsittapaṇḍako usūyapaṇḍako opakkamikapaṇḍako pakkhapaṇḍako napuṃsakapaṇḍakoti pañca paṇḍakā. Tattha yassa paresaṃ aṅgajātaṃ mukhena gahetvā asucinā āsittassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ āsittapaṇḍako. Yassa paresaṃ ajjhācāraṃ passato usūyāya uppannāya pariḷāho vūpasammati, ayaṃ usūyapaṇḍako. Yassa upakkamena bījāni apanītāni, ayaṃ opakkamikapaṇḍako. Ekacco pana akusalavipākānubhāvena kāḷapakkhe paṇḍako hoti, juṇhapakkhe panassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ pakkhapaṇḍako. Yo pana paṭisandhiyaṃyeva abhāvako uppanno, ayaṃ napuṃsakapaṇḍakoti. Tesu āsittapaṇḍakassa ca usūyapaṇḍakassa ca pabbajjā na vāritā, itaresaṃ tiṇṇaṃ vāritā. Tesupi pakkhapaṇḍakassa yasmiṃ pakkhe paṇḍako hoti, tasmiṃyevassa pakkhe pabbajjā vāritāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Yassa cettha pabbajjā vāritā, taṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘anupasampanno na upasampādetabbo upasampanno nāsetabbo’’ti. Sopi liṅganāsaneneva nāsetabbo. Ito paraṃ ‘‘nāsetabbo’’ti vuttesupi eseva nayo.
『比库中的阴茎缺陷者』者，此中有五类：如刺痛者、有嫉妒者、外生者、季节性者、无性者。所谓刺痛者，是以他人阴茎之头部接触肮脏刺痛时，刺痛之苦息止故。所谓嫉妒者，是见他人不正行为起嫉妒之苦息止故。所谓外生者，是指未入体之种子。季节性者，有时因不善果报之感受，在黑暗季节为阴茎缺陷者，夏季其痛苦息止。无性者，乃从生起不足返之无阴茎者。其刺痛者与嫉妒者并无出家之禁，唯余三者有三种禁戒。季节性者因其所属季节即为缺陷故，该季节出家被禁，此称库伦底亚所说。若有出家被禁者，则以此教法曰“不应受戒者不应受戒，已受戒者不应废除”并以性器无者亦不可废除。此后复有“不应废除”之理。
Paṇḍavatthukathā niṭṭhitā. · 关于般哒咖事的解说结束。
Theyyasaṃvāsakavatthukathā关于贼住者事的解说。
§110
110.Purāṇakulaputtoti purāṇassa anukkamena pārijuññaṃ pattassa kulassa putto. Mātipakkhapitipakkhato kolaññā khīṇā vinaṭṭhā matā assāti khīṇakolañño. Anadhigatanti appattaṃ. Phātiṃkātunti vaḍḍhetuṃ. Iṅghāti uyyojanatthe nipāto. Anuyuñjiyamānoti ekamantaṃ netvā kesamassuoropanakāsāyapaṭiggahaṇasaraṇagamanaupajjhāyaggahaṇakammavācānissayadhamme pucchiyamāno. Etamatthaṃ ārocesīti etaṃ sayaṃ pabbajitabhāvaṃ ādito paṭṭhāya ācikkhi.
110. 『古家子』者，谓依古代世系生于显贵之家之子。『母之左侧右侧』者，谓母亲之左腹及右腹実其意为多次生育，使母体精华耗尽称为已耗尽之者。『未得者』者，谓未到所得之期。『长大者』者，谓增益成长。『伸展者』者，谓伸展肢节。『专心于此』者，谓侧身引导线头发涂以袈裟色及受持随行师之召唤赞助言语等事所问，是自出家之倡导也。
Theyyasaṃvāsako bhikkhaveti ettha tayo theyyasaṃvāsakā – liṅgatthenako, saṃvāsatthenako, ubhayatthenakoti. Tattha yo sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā na bhikkhuvassāni gaṇeti, na yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, na āsanena paṭibāhati, na uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ liṅgamattasseva thenitattā liṅgatthenako nāma.
『猛士同居比库』者，此中有三种猛士同居者：仅仅性器符合者、仅共居者、以及两者皆有者。所谓仅性器符合者，指自出家后托宿于某处不计算比库服岁，不行合宜之礼，不行礼拜，不受坐具，也不参加法务仪式者，是仅具性器符合之猛士同居者。
Yo pana bhikkhūhi pabbājito sāmaṇero samānopi videsaṃ gantvā ‘‘ahaṃ dasavasso vā vīsativasso vā’’ti musā vatvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ saṃvāsamattasseva thenitattā saṃvāsatthenako nāma. Bhikkhuvassagaṇanādiko hi sabbopi kiriyabhedo imasmiṃ atthe ‘‘saṃvāso’’ti veditabbo. Sikkhaṃ paccakkhāya ‘‘na maṃ koci jānātī’’ti evaṃ paṭipajjantepi eseva nayo.
至于受比库出家之沙门小比库，虽远行他国而妄称『我十年或二十年』，计比库服岁，行合宜礼拜，受坐具，参与守斋仪式，此者乃仅共居之猛士同居者。比库服岁计数等为行为差异，故于此义中谓『共居』。即使在修学阶段称『无人知我』，亦属此理。
Yo pana sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ liṅgassa ceva saṃvāsassa ca thenitattā ubhayatthenako nāma. Ayaṃ tividhopi theyyasaṃvāsako anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo, puna pabbajjaṃ yācantopi na pabbājetabbo.
再者，自出家托宿某处，计服岁，行合宜礼拜，受坐具，参与守斋仪式者，兼有性器符合与共居之猛士同居者也。此三种猛士同居者均不应受戒，且不可受戒，且虽请求出家亦不可受持。
Ettha ca asammohatthaṃ idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ –
这里为了免除迷惑，应当了解以下特殊情况——
‘‘Rājadubbhikkhakantāra-rogaveribhayehi vā;
‘为抵御国王饥荒、森林、疾病等恐惧，
Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgaṃ ādiyatīdha yo.
或为了掠夺衣服而拿此符号。
Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso;
只要他心心念念纯净，就不会住于僧宅；
Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccatī’’ti.
此人名曰出家人，正因如此不称作出家’。”
Tatrāyaṃ vitthāranayo – idhekaccassa rājā kuddho hoti, so ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Taṃ disvā rañño ārocenti. Rājā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti, so ‘‘vūpasantaṃ me rājabhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgato pabbājetabbo. Athāpi ‘‘sāsanaṃ nissāya mayā jīvitaṃ laddhaṃ, handa dāni ahaṃ pabbajāmī’’ti uppannasaṃvego teneva liṅgena āgantvā āgantukavattaṃ na sādiyati, bhikkhūhi puṭṭho vā apuṭṭho vā yathābhūtamattānaṃ āvikatvā pabbajjaṃ yācati, liṅgaṃ apanetvā pabbājetabbo. Sace pana vattaṃ sādiyati, pabbajitālayaṃ dasseti, sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo.
此处展开解释——有一人国王生气，他自己拿着符号说：“这样我才得安全”，便逃走。国王看到后责问他说：“若已出家，便无事可为吧？”惩怒于他，他说：“我害怕国王。”于是他跟随僧团，拿着家中符号，返回该出家。即便如此，这人以教法为依归，已获得生活，心生激动，手持符号来到，却不遵守出家规矩；不论比库是否询问，都要如实表明自己身份请求出家，应当拿符号完成出家。如果遵守规矩，显示出家住所，依照往昔教示的年度次第等规定修行，则此人不可出家。
Idha panekacco dubbhikkhe jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto dubbhikkhe vītivatte saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva .
在此，有些人因饥饿无法生存，便自行携带象征品，食用众多恶人食物，在饥饿中得以度过，于是顺从僧团，携带家人象征，回到原住所。
Aparo mahākantāraṃ nittharitukāmo hoti, satthavāho ca pabbajite gahetvā gacchati. So ‘‘evaṃ maṃ satthavāho gahetvā gamissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā satthavāhena saddhiṃ kantāraṃ nittharitvā khemantaṃ patvā saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
另有一人欲离开大森林，作为传法者外出托钵行走。他携带象征品，心念「传法者定将携我同行」，遂与传法者同行，穿过森林，安顿之后，顺从僧团，携带家人象征，回到原住所。
Aparo rogabhaye uppanne jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto rogabhaye vūpasante saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
还有一人因生病而无力生存，携带象征品，食用众多恶人食物，于病中得以安几，顺从僧团，携带家人象征，返回原住所。
Aparassa eko veriko kuddho hoti, ghātetukāmo naṃ vicarati, so ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Veriko ‘‘kuhiṃ so’’ti pariyesanto ‘‘pabbajitvā palāto’’ti sutvā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me veribhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
另有一人与敌人结怨，不想被敌害，便携带象征品逃走。敌人追问「他往何处？」得知逃走便是出家者，便生怒气说「若真是出家者，就不得进行任何行为」，这怒气得平息后，他顺从僧团，携带家人象征，回归原住所。
Aparo ñātikulaṃ gantvā sikkhaṃ paccakkhāya gihi hutvā ‘‘imāni cīvarāni idha vinassissanti, sacepi imāni gahetvā vihāraṃ gamissāmi, antarāmagge maṃ ‘coro’ti gahessanti, yaṃnūnāhaṃ kāyaparihāriyāni katvā gaccheyya’’nti cīvarāharaṇatthaṃ nivāsetvā ca pārupitvā ca vihāraṃ gacchati. Taṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sāmaṇerā ca daharā ca abbhuggacchanti, vattaṃ dassenti. So na sādiyati, yathābhūtamattānaṃ āvikaroti. Sace bhikkhū ‘‘na dāni mayaṃ taṃ muñcissāmā’’ti balakkārena pabbājetukāmā honti, kāsāyāni apanetvā puna pabbājetabbo. Sace pana ‘‘nayime mama hīnāyāvattabhāvaṃ jānantī’’ti taṃyeva bhikkhubhāvaṃ paṭijānitvā sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo.
另有一人到亲属家求教，暂时居于俗家，心念「这些僧衣终将毁坏，若带衣服前往僧院，途中必被指为盗贼，不如先剃发，着袈裟后前往」。遂为盗衣之事先安置屋舍，披衣出行。邻近的沙玛内拉与孩童见状，纷纷前去告知事端，被发现后，他没有生气，照实承认自己身份。如果比库们愿意阻止他出家，就让他脱去袈裟，再次出家；若知他落入恶道现象，还保留他比库身分，遵守历代规定，则不可让他出家。
Aparo mahāsāmaṇero ñātikulaṃ gantvā uppabbajitvā kammantānuṭṭhānena ubbāḷho hutvā puna ‘‘dāni ahaṃ samaṇova bhavissāmi, theropi me uppabbajitabhāvaṃ na jānātī’’ti tadeva pattacīvaraṃ ādāya vihāraṃ āgacchati, nāpi tamatthaṃ bhikkhūnaṃ āroceti, sāmaṇerabhāvaṃ paṭijānāti, ayaṃ theyyasaṃvāsakoyeva pabbajjaṃ na labhati. Sacepissa liṅgaggahaṇakāle evaṃ hoti, ‘‘nāhaṃ kassaci ārocessāmī’’ti vihārañca gato āroceti, gahaṇeneva theyyasaṃvāsako. Athāpissa ‘‘gahaṇakāle ācikkhissāmī’’ti cittaṃ uppannaṃ hoti, vihārañca gantvā ‘‘kuhiṃ tvaṃ āvuso gato’’ti vutto ‘‘na dāni maṃ ime jānantī’’ti vañcetvā nācikkhati, ‘‘nācikkhissāmī’’ti saha dhuranikkhepena ayampi theyyasaṃvāsakova. Sace panassa gahaṇakālepi ‘‘ācikkhissāmī’’ti cittaṃ uppannaṃ hoti, vihāraṃ gantvāpi ācikkhati, ayaṃ puna pabbajjaṃ labhati.
另有大型沙玛内拉到亲属家，重新出家，修持精进，愈发强盛，心念「现在我当成为沙门，长老尚不知我曾重新出家」。遂带着所受袈裟进入僧院，无向比库告知，承认沙玛内拉身分，此即无正式受戒之出家。若此时携象征品如是心念「我不向任何人说明」，入寺并报告，象征品即为正式出家。若心生念「待携象征品时再说明」，入寺时被问「汝往何处？」时谎称“不知”，未说明，连带象征品也未说明，因而此非正式受戒。如携象征品时，即起念「我当说明」，入寺并说明，便得正式出家。
Aparo daharasāmaṇero mahanto vā pana abyatto, so purimanayeneva uppabbajitvā ghare vacchakarakkhaṇādīni kammāni kātuṃ na icchati, tamenaṃ ñātakā tāniyeva kāsāyāni acchādetvā thālakaṃ vā pattaṃ vā hatthe datvā ‘‘gaccha samaṇova hohī’’ti gharā nīharanti. So vihāraṃ gacchati, neva naṃ bhikkhū jānanti ‘‘ayaṃ uppabbajitvā puna sayameva pabbajito’’ti, nāpi sayaṃ jānāti, ‘‘yo evaṃ pabbajati, so theyyasaṃvāsako nāma hotī’’ti. Sace taṃ paripuṇṇavassaṃ upasampādenti, sūpasampanno. Sace pana anupasampannakāleyeva vinayavinicchaye vattamāne suṇāti, ‘‘yo evaṃ pabbajati, so theyyasaṃvāsako nāma hotī’’ti. Tena ‘‘mayā evaṃ kata’’nti bhikkhūnaṃ ācikkhitabbaṃ, evaṃ puna pabbajjaṃ labhati. Sace ‘‘na dāni maṃ koci jānātī’’ti nāroceti, dhuraṃ nikkhittamatte theyyasaṃvāsako.
有一位年轻的沙玛内拉，或者年纪稍长但未皈依比库戒者，虽然已经从父母那里出家，却不愿意在家中继续做像看护小牛这样的小事。他的亲属便用袈裟遮盖他，为他奉上缍帽或叶片，叮嘱说『你应像沙玛那一样离开』，于是将他送出家门。这时，他前往僧院，僧团里没有人知道他已经出家再次以此身份出家，也他自己不自知。他若在满足戒年娑婆会时受具足戒，则成为正式的具足比库。若在不具足戒的时刻，于律法检验时被听见说『如此出家者，名为沙玛那伴侣』，则此时他得到比库的戒体，以此教诲僧众，他再度获得出家的身份。若他默不作声，表示『现在无人认识我』，则只是名义上的出家者而已。
Bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya liṅgaṃ anapanetvā dussīlakammaṃ katvā vā akatvā vā puna sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, theyyasaṃvāsako hoti. Sikkhaṃ appaccakkhāya saliṅge ṭhito methunaṃ paṭisevitvā vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ āpajjanto theyyasaṃvāsako na hoti, pabbajjāmattaṃ labhati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana eso theyyasaṃvāsakoti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ.
若比库在受戒前未先检查身体标记，作出破戒之事，无论有无行为，只要以后他遵守先前所习戒律及支分年数的规定，他便是沙玛那伴侣。若他未加检查身体标记，却任意与女人结合，未做到年数的要求，即使修持所谓的规则，也不成沙玛那伴侣，只是受了出家仪式而已。关于安陀迦论议此为沙玛那伴侣的断说，不应采纳。
Eko bhikkhu kāsāye saussāhova odātaṃ nivāsetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ sabbaṃ vidhiṃ āpajjati, ayampi theyyasaṃvāsako na hoti, pabbajjāmattaṃ labhati. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā odātaṃ nivāsetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ sabbaṃ vidhiṃ āpajjati, theyyasaṃvāsako hoti.
有一位比库，脱去袈裟似的服装，开展亲密关系，后复穿袈裟，仍不符合年数及戒律，故不称为沙玛那伴侣，只是受了出家仪式。若他脱去袈裟，但留下断俗衣服，开展亲密关系后复穿袈裟，满足年数规矩，则称为沙玛那伴侣。
Sāmaṇero saliṅge ṭhito methunādiassamaṇakaraṇadhammaṃ āpajjitvāpi theyyasaṃvāsako na hoti. Sacepi kāsāye saussāhova kāsāyāni apanetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāseti, neva theyyasaṃvāsako hoti. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā naggo vā odātanivattho vā methunasevanādīhi assamaṇo hutvā kāsāyaṃ nivāseti, theyyasaṃvāsako hoti. Sacepi gihibhāvaṃ patthayamāno kāsāvaṃ ovaṭṭikaṃ vā katvā aññena vā ākārena gihinivāsanena nivāseti ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhati tāva. ‘‘Sobhatī’’ti sampaṭicchitvā pana puna liṅgaṃ sādiyanto theyyasaṃvāsako hoti. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo.
沙玛内拉虽有与女人同住邻近的罪过，仍不成为沙玛那伴侣。若他像袈裟一样随意脱去袈裟，亲近女人后复穿袈裟，则不成沙玛那伴侣。若他遗弃袈裟，裸体或穿断俗衣，从事亲密行为后再穿袈裟，则称为沙玛那伴侣。若以在家身份，折叠袈裟做护罩，以在家人形式住持，并心存「我的男子气息是否尚存或消失」的疑虑而护持袈裟，且确认「气息尚存」，反复对男子气息存在持怀疑态度，则成为沙玛那伴侣。脱去袈裟的气息，怀疑确认的状态亦同理。
Sace pana nivatthakāsāyassa upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsati vā sampaṭicchati vā, rakkhatiyeva. Bhikkhuniyāpi eseva nayo. Sāpi hi gihibhāvaṃ patthayamānā sace kāsāyaṃ gihinivāsanaṃ nivāseti, ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhati tāva. Sace ‘‘sobhatī’’ti sampaṭicchati, na rakkhati. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo. Nivatthakāsāyassa pana upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsatu vā sampaṭicchatu vā, rakkhatiyeva.
若在断俗袈裟外，脱去袈裟气息，进行怀疑确认并护持亦同此理。比库尼亦如是。若她以在家身份护持袈裟，以在家人形式住所，亦存男子气息是否尚存的疑虑，且护持袈裟，则未护持。若确认尚存，则不护持。脱袈裟气息后，怀疑确认亦同理。断俗袈裟外脱袈裟气息时，护持则有效。
Sace koci vuḍḍhapabbajito vassāni agaṇetvā pāḷiyampi aṭṭhatvā ekapassenāgantvā mahāpeḷādīsu kaṭacchunā ukkhitte bhattapiṇḍe pattaṃ upanāmetvā seno viya maṃsapesiṃ gahetvā gacchati, theyyasaṃvāsako na hoti. Bhikkhuvassāni pana gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako hoti.
若有比库年老出家，因不数年头，离开巴利语，独自深入森林，在露天或树叶上，披着破布，拿些树叶，像哨兵般持肉食，行走时，他不算是沙玛那伴侣。若按年数计算、持守戒律，则称为沙玛那伴侣。
Sayaṃ sāmaṇerova sāmaṇerapaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako na hoti. Bhikkhu bhikkhupaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabboti.
沙玛内拉以沙玛内拉的修行方法计算结夏，不得计算结夏期间的行住；比库以比库的修行方法计算结夏，计算结夏期间的行住，应当由僧具管理。
Theyyasaṃvāsakavatthukathā niṭṭhitā. · 关于贼住者事的解说结束。
Titthiyapakkantakakathā关于转投外道者的解说。
Titthiyapakkantakobhikkhaveti ettha pana titthiyesu pakkanto paviṭṭhoti titthiyapakkantako. So na kevalaṃ na upasampādetabbo, atha kho na pabbājetabbopi. Tatrāyaṃ vinicchayo – upasampanno bhikkhu titthiyo bhavissāmīti saliṅgeneva tesaṃ upassayaṃ gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Tesaṃ liṅge ādinnamatte titthiyapakkantako hoti. Yopi sayameva ‘‘titthiyo bhavissāmī’’ti kusacīrādīni nivāseti, titthiyapakkantako hotiyeva. Yo pana naggo nhāyanto attānaṃ oloketvā ‘‘sobhati me ājīvakabhāvo, ājīvako bhavissāmī’’ti kāsāyāni anādāya naggova ājīvakānaṃ upassayaṃ gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Sace panassa antarāmagge hirottappaṃ uppajjati, dukkaṭāni desetvā muccati. Tesaṃ upassayaṃ gantvāpi tehi vā ovadito attanā vā ‘‘imesaṃ pabbajjā atidukkhā’’ti nivattantopi muccatiyeva.
所谓偏向外道的恶比库者，指的是那些偏向外道而加入其中成为其弟子的比库。此人不仅不可受具足戒，也不可受沙弥戒。在这里有此判别：受具足戒的比库会成为外道，而同僧伽众一同往彼外道道场，时常发生恶行；这些行为就构成了外道偏向的标志。即使有人自己心念‘‘我必成为外道弟子’’,而细微恶行如穿着粗布等排除，都成为偏向外道的标志。又有赤身裸体而沐浴后，自视‘‘我的生活方式光明磊落，我将成为生活者’’,像外道者裸体般进入外道道场，常起恶行；但若其心中生起羞耻恐怖，虽犯恶事能弃恶，虽往外道道场或听其教诲，自己亦能认识此出家极苦而回心转意，则得解脱。
Sace pana ‘‘kiṃ tumhākaṃ pabbajjāya ukkaṭṭha’’nti pucchitvā ‘‘kesamassuluñcanādīnī’’ti vutto ekakesampi luñcāpeti, ukkuṭikappadhānādīni vā vattāni ādiyati, morapiñchādīni vā nivāseti, tesaṃ liṅgaṃ gaṇhāti, ‘‘ayaṃ pabbajjā seṭṭhā’’ti seṭṭhabhāvaṃ vā upagacchati, na muccati, titthiyapakkantako hoti. Sace pana ‘‘sobhati nu kho me titthiyapabbajjā, nanu kho sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ kusacīrādīni vā nivāseti, jaṭaṃ vā bandhati, khārikājaṃ vā ādiyati, yāva na sampaṭicchati, tāva naṃ laddhi rakkhati, sampaṭicchitamatte titthiyapakkantako hoti. Acchinnacīvaro pana kusacīrādīni nivāsento rājabhayādīhi vā titthiyaliṅgaṃ gaṇhanto laddhiyā abhāvena neva titthiyapakkantako hoti.
若问‘‘你们为何起出家’’时有人回答‘‘以剃发、刮眉等为缘’’，且记挂剃发的仪式等，尽行外道标志，乃至自谓‘‘此出家为优’’,却不得解脱，是偏向外道者。若有人反问‘‘我这出家难道光明殊胜吗？’’用于反思，则仍以剃发等外道标志穿着得持，留长须发，雕饰发结等，未达解脱，是偏向外道者。倘若衣服虽破但常穿着粗布等外道标志，因恐惧国王及其他外道之威胁而收敛外道迹象，没有持有外道偏向标志，则非外道偏向者。
Ayañca titthiyapakkantako nāma upasampannabhikkhunā kathito, tasmā sāmaṇero saliṅgena titthāyatanaṃ gatopi puna pabbajjañca upasampadañca labhatīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Purimo pana theyyasaṃvāsako anupasampannena kathito; tasmā upasampanno kūṭavassaṃ gaṇentopi assamaṇo na hoti. Liṅge saussāho pārājikaṃ āpajjitvā bhikkhuvassādīni gaṇentopi theyyasaṃvāsako na hotīti.
所谓偏向外道者是指已经受具足戒的比库，因此即使沙玛内拉持杖而去外道道场，也应接受戒律与具足戒，故经文中有此说法。早期那位僧住者则称未受具足戒之比库为非沙玛内拉，因此即使清算结夏，亦不称为沙玛内拉。若僧伽聚集时犯重戒，清算结夏期间，亦不称此人为正经之沙玛内拉。
Titthiyapakkantakakathā niṭṭhitā. · 外道离去事论已毕。
Tiracchānagatavatthukathā畜生事之论述
§111
111.Nāgayoniyāaṭṭīyatīti ettha kiñcāpi so pavattiyaṃ kusalavipākena devasampattisadisaṃ issariyasampattiṃ anubhoti, akusalavipākapaṭisandhikassa pana tassa sajātiyā methunapaṭisevane ca vissaṭṭhaniddokkamane ca nāgasarīraṃ pātubhavati udakasañcārikaṃ maṇḍūkabhakkhaṃ, tasmā so tāya nāgayoniyā aṭṭīyati. Harāyatīti lajjati. Jigucchatīti attabhāvaṃ jigucchati. Tassa bhikkhuno nikkhanteti tasmiṃ bhikkhusmiṃ nikkhante. Atha vā tassa bhikkhuno nikkhamaneti attho. Vissaṭṭho niddaṃ okkamīti tasmiṃ anikkhante vissarabhayena satiṃ avissajjitvā kapimiddhavaseneva niddāyanto nikkhante satiṃ vissajjitvā vissaṭṭho nirāsaṅko mahāniddaṃ paṭipajji. Vissaramakāsīti bhayavasena samaṇasaññaṃ pahāya virūpaṃ mahāsaddamakāsi.
所谓龙种之三十八，指的是某人，虽以善业得诸天之尊荣，享受诸天之王位，然因恶业之报复，如交媾非亲属、淫乱滥欲、堕落饮酒，故遭受龙种具形之苦，如水中游动之蟾蜍受苦。故称其为龙种之三十八。害羞叫作害羞，厌恶谓自心厌恶。比库的入世有二义：出家入僧及出世解脱。若未出世则因恐惧生眠而未入世；而若解脱则因正念而觉醒，不生眠，如献身于猴类般生活。恐惧造恶念，弃去戒律，则生大恶声噪。
Tumhe khotthāti tumhe kho attha; akārassa lopaṃ katvā vuttaṃ. Tumhe kho nāgā jhānavipassanāmaggaphalānaṃ abhabbattā imasmiṃ dhammavinaye aviruḷhidhammā attha, viruḷhidhammā na bhavathāti ayamettha saṅkhepattho. Sajātiyāti nāgiyā eva. Yadā pana manussitthiādibhedāya aññajātiyā paṭisevati, tadā devaputto viya hoti. Ettha ca pavattiyaṃ abhiṇhaṃ sabhāvapātukammadassanavasena ‘‘dve paccayā’’ti vuttaṃ. Nāgassa pana pañcasu kālesu sabhāvapātukammaṃ hoti – paṭisandhikāle, tacajahanakāle, sajātiyā methunakāle, vissaṭṭhaniddokkamanakāle, cutikāleti.
“Tumhe khotthāti”谓“tumhe”即“你们”，“akho”是去除前缀，“tumhe kho”表示此处意为“你们”。龙族因修行禅定慧所得果位不纯净，故此戒律未予扩展，此即其概要。所谓同种，即龙种。若依世间及人界差别而抱异种观时，如同天子一般。此处所言法则为“两个缘起”知识所明示。龙在五时期间有天性之恶行：结夏时期、浊乱时期、交配共行时期、堕落饮酒时期、末期五时也。
Tiracchānagato bhikkhaveti ettha nāgo vā hotu supaṇṇamāṇavakādīnaṃ vā aññataro, antamaso sakkaṃ devarājānaṃ upādāya yo koci amanussajātiyo, sabbova imasmiṃ atthe tiracchānagatoti veditabbo. So neva upasampādetabbo, na pabbājetabbo, upasampannopi nāsetabboti.
「畜生行者」者，须知此处指如蛇、龙、金翅鸟、人形等无色界众生中某一类非人类存在。尤其指的是在诸天王萨咖天帝宫中所依止的非人类。从整体上理解，皆属畜生行。此等存在既不得受具足比库戒的具足戒，不可出家受戒，且即便受了具足戒也须废止。
Tiracchānagatavatthukathā niṭṭhitā. · 畜生事论已毕。
Mātughātakādivatthukathā杀母等事论
§112
112. Mātughātakādivatthūsu – nikkhantiṃ kareyyanti nikkhamanaṃ niggamanaṃ apavāhanaṃ kareyyanti attho. Mātughātako bhikkhaveti ettha yena manussitthibhūtā janikā mātā sayampi manussajātikeneva satā sañcicca jīvitā voropitā, ayaṃ ānantariyena mātughātakakammena mātughātako, etassa pabbajjā ca upasampadā ca paṭikkhittā. Yena pana manussitthibhūtāpi ajanikā posāvanikā mātā vā mahāmātā vā cūḷamātā vā janikāpi vā na manussitthibhūtā mātā ghātitā, tassa pabbajjā na vāritā, na ca ānantariko hoti. Yena sayaṃ tiracchānabhūtena manussitthibhūtā mātā ghātitā, sopi ānantariko na hoti, tiracchānagatattā panassa pabbajjā paṭikkhittā. Sesaṃ uttānameva. Pitughātakepi eseva nayo. Sacepi hi vesiyā putto hoti, ‘‘ayaṃ me pitā’’ti na jānāti, yassa sambhavena nibbatto, so ce anena ghātito, pitughātakotveva saṅkhyaṃ gacchati, ānantariyañca phusati.
「如杀母者等」意谓在杀生等根本罪业者中，须毁弃出家之念，断除出家、受具足戒之志向。所谓杀母者，即由人类所成之母，甚至是与自己同人类血统之生养母亲，其生命被断灭者，是极重罪恶，而出家及受具足戒皆被拒绝。反之，若被杀的母亲非人类，或是滋养者如乳母、养母、大母、次母等，且非属人类，则可无阻碍。一旦杀害自身生于人间的母亲，即属畜生行，出家受戒随即被拒绝。以上原则同样适用于杀父者。如若是从未知自己为之子者，被杀后称为杀父者，其罪同样严重，且属于极重罪业。
§114
114. Arahantaghātakopi manussaarahantavaseneva veditabbo. Manussajātiyañhi antamaso apabbajitampi khīṇāsavaṃ dārakaṃ dārikaṃ vā sañcicca jīvitā voropento arahantaghātakova hoti, ānantariyañca phusati, pabbajjā cassa vāritā. Amanussajātikaṃ pana arahantaṃ manussajātikaṃ vā avasesaṃ ariyapuggalaṃ ghātetvā ānantariyo na hoti, pabbajjāpissa na vāritā, kammaṃ pana balavaṃ hoti. Tiracchāno manussaarahantampi ghātetvā ānantariyo na hoti, kammaṃ pana bhāriyanti ayamettha vinicchayo. Te vadhāya onīyantīti vadhatthāya onīyanti, māretuṃ nīyantīti attho. Yaṃ pana pāḷiyaṃ ‘‘sacā ca maya’’nti vuttaṃ, tassa sace mayanti ayamevattho. ‘‘Sace’’ti hi vattabbe ettha ‘‘sacā ca’’ iti ayaṃ nipāto vutto. ‘‘Sace ca’’ icceva vā pāṭho. Tattha saceti sambhāvanatthe nipāto; ca iti padapūraṇamatte. ‘‘Sacajja maya’’ntipi pāṭho. Tassa sace ajja mayanti attho.
「杀阿拉汉者」亦应被视为杀人类圣者。以人类出生之人，即使已受出家戒，若是断尽烦恼之阿拉汉幼童、童女，其生命被断灭时，虽为极重罪业，出家受戒仍被严格拒绝。反之，若杀戮非人类之阿拉汉或既证果者，且杀害对象为余余法中之圣人，则不属极重罪，出家受戒亦无阻碍，但其业力甚大。然而，若杀害的是属于畜生行之人类阿拉汉，则虽无极重罪业，也有恶报，故此需加以判别。所谓「愿祸害于杀者」为斥责其恶行之意。巴利中所谓「sacā ca maya」之语，意指此处若有人悖逆杀者，亦含此意。该句中「sace ca」为副词连词，用作强化语气，注释中亦有「sacajja maya」之读法，意即同理的表达。此乃言表此事件之严重及其影响。
§115
115.Bhikkhunidūsako bhikkhaveti ettha yo pakatattaṃ bhikkhuniṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ dūseti, ayaṃ bhikkhunidūsako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana kāyasaṃsaggena sīlavināsaṃ pāpeti, tassa pabbajjā ca upasampadā ca na vāritā. Balakkārena odātavatthavasanaṃ katvā anicchamānaṃyeva dūsentopi bhikkhunidūsakoyeva. Balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā icchamānaṃ dūsento bhikkhunidūsako na hoti. Kasmā? Yasmā gihibhāve sampaṭicchitamatteyeva sā abhikkhunī hoti. Sakiṃ sīlavipannaṃ pana pacchā dūsento sikkhamānāsāmaṇerīsu ca vippaṭipajjanto neva bhikkhunidūsako hoti, pabbajjampi upasampadampi labhati.
「污秽比库尼者」称为比库尼污秽者，即恶意违反三条戒律中某一者，污秽比库尼者之名由此而生。其出家受戒皆被拒绝。然而，若仅因身触犯破戒而无意破坏戒律，则其出家受戒不受阻碍。若因强暴迫使对方披剃剃除头发，且无意污秽他者，虽有行为，仍非污秽比库尼。反之，若是强暴污秽者则为污秽比库尼。其因缘在家女形同比库尼，故后续触犯破戒者于学尼及沙玛内拉阶段不被视为污秽比库尼，仍获出家受戒资格。
Saṅghabhedakobhikkhaveti ettha yo devadatto viya sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ katvā catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindati, ayaṃ saṅghabhedako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā.
「破坏僧团者」者，谓如魔王所为，秘密搅乱教法，制造四种恶业中之一而分裂僧团者。此类破坏僧团者，其出家与受戒皆被拒绝。
Lohituppādako bhikkhaveti etthāpi yo devadatto viya duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanakamattampi lohitaṃ uppādeti, ayaṃ lohituppādako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana rogavūpasamanatthaṃ jīvako viya satthena phāletvā pūtimaṃsañca lohitañca nīharitvā phāsuṃ karoti, bahuṃ so puññaṃ pasavatīti.
「出血者」亦称如魔王因恶意与杀意，于佛陀在世身体微细处如蚊虻般轻咬时，令血液流出者。此称出血者，其出家与受戒皆被拒绝。反之，若是为治病而如医生般随佛嘱托，抽出脓肉及血液，净除患处者，功德极大。
Mātughātakādivatthukathā niṭṭhitā. · 杀母等事论已毕。
Ubhatobyañjanakavatthukathā二根人事论
§116
116.Ubhatobyañjanako bhikkhaveti itthinimittuppādanakammato ca purisanimittuppādanakammato ca ubhato byañjanamassa atthīti ubhatobyañjanako. Karotīti purisanimittena itthīsu methunavītikkamaṃ karoti. Kārāpetīti paraṃ samādapetvā attano itthinimitte kārāpeti, so duvidho hoti – itthiubhatobyañjanako, purisaubhatobyañjanakoti.
116.「俱有双缘」者，即因女性缘起而作，也因男性缘起而作。此谓俱有双缘者。所谓业造，谓以男性缘缘起女性中行性交之事；所谓使役，谓以己身男性缘造诸事而使役于女性缘。有二种：一为女性俱有双缘者，一为男性俱有双缘者。
Tattha itthiubhatobyañjanakassa itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti, purisanimittaṃ paṭicchannaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisanimittaṃ pākaṭaṃ, itthinimittaṃ paṭicchannaṃ. Itthiubhatobyañjanakassa itthīsu purisattaṃ karontassa itthinimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, purisanimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Purisaubhatobyañjanakassa purisānaṃ itthibhāvaṃ upagacchantassa purisanimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Itthiubhatobyañjanako sayañca gabbhaṃ gaṇhāti, parañca gaṇhāpeti. Purisaubhatobyañjanako pana sayaṃ na gaṇhāti, paraṃ gaṇhāpetīti, idametesaṃ nānākaraṇaṃ. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ – ‘‘yadi paṭisandhiyaṃ purisaliṅgaṃ pavatte itthiliṅgaṃ nibbattati, yadi paṭisandhiyaṃ itthiliṅgaṃ pavatte purisaliṅgaṃ nibbattatī’’ti . Tattha vicāraṇakkamo vitthārato aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaṭṭhakathāya veditabbo. Imassa pana duvidhassāpi ubhatobyañjanakassa neva pabbajjā atthi, na upasampadāti idamidha veditabbaṃ.
此中女性俱有双缘者之女性缘为显著，男性缘则隐蔽；男性俱有双缘者，则男性缘显著，女性缘隐蔽。女性俱有双缘者之意谓于女人中作男人事时，女性缘隐蔽而男性缘显著；男性俱有双缘者则相反。女性俱有双缘者自能受孕，并使他人受孕；男性俱有双缘者则不自受孕，只使他人受孕，诸缘由此不同。古曰：「若连续之男性标志现，女性标志则灭；若连续之女性标志现，男性标志则灭。」其理当详见八卷论、法集注疏中详解。然此二俱有双缘者，既非受具足沙弥戒之出家，也非得具足比库戒之上座，此处应明知之。
Ubhatobyajjanakavatthukathā niṭṭhitā. · 两性事讲解已毕。
Anupajjhāyakādivatthukathā无戒师等事讲解
§117
117.Tenakho pana samayenāti yena samayena bhagavatā sikkhāpadaṃ apaññattaṃ hoti, tena samayena. Anupajjhāyakanti upajjhaṃ agāhāpetvā sabbena sabbaṃ upajjhāyavirahitaṃ. Evaṃ upasampannā neva dhammato na āmisato saṅgahaṃ labhanti, te parihāyantiyeva, na vaḍḍhanti. Na bhikkhave anupajjhāyakoti upajjhaṃ agāhāpetvā nirupajjhāyako na upasampādetabbo. Yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassāti sikkhāpadapaññattito paṭṭhāya evaṃ upasampādentassa āpatti hoti; kammaṃ pana na kuppati. Keci kuppatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Saṅghena upajjhāyenātiādīsupi ubhatobyañjanakupajjhāyapariyosānesu eseva nayo.
117.所谓「当时」者，即世尊因时所授不全戒，于其当时。「无教律长」者，未亲受正教长，完全无教长之意。如此上座比库既不得教法，也不得律法，终不获受教律之俱物，唯受丢弃，不得增长。比库啊，有教律长出家者，当知，不得生无教律长出家之意。若有受具戒生恶业者，戒律不遂所制，虽受具戒者亦会陷罪，然业不生恶果。有些谓为恶业，不可取，此不可从受戒量取。依僧法有教律长者说，二种俱有双缘出家及上座受戒，皆应依此而行。
Anupajjhāyakādivatthukathā niṭṭhitā. · 无戒师等事讲解已毕。
Apattakādivatthukathā未受具等事讲解
§118
118.Hatthesu piṇḍāya carantīti yo hatthesu piṇḍo labbhati, tadatthāya caranti. Seyyathāpi titthiyāti yathā ājīvakanāmakā titthiyā; sūpabyañjanehi missetvā hatthesu ṭhapitapiṇḍameva hi te bhuñjanti. Āpatti dukkaṭassāti evaṃ upasampādentasseva āpatti hoti, kammaṃ pana na kuppati. Acīvarakādivatthūsupi eseva nayo.
118.「手中持钵行乞」者，见者如手中得持钵，即以此行乞。如商人之祭祀者以食器盛食后手持于手，实乃触手持乞食物食之义。业为恶业者，亦如前说，上座受戒者恶业相同，业不生恶报。衣物器皿之法亦依此理。
Yācitakenāti ‘‘yāva upasampadaṃ karoma, tāva dethā’’ti yācitvā gahitena; tāvakālikenāti attho. Īdisena hi pattena vā cīvarena vā pattacīvarena vā upasampādentasseva āpatti hoti, kammaṃ pana na kuppati, tasmā paripuṇṇapattacīvarova upasampādetabbo. Sace tassa natthi, ācariyupajjhāyā cassa dātukāmā honti, aññe vā bhikkhū nirapekkhehi nissajjitvā adhiṭṭhānupagaṃ pattacīvaraṃ dātabbaṃ. Pabbajjāpekkhaṃ pana paṇḍupalāsaṃ yācitakenāpi pattacīvarena pabbājetuṃ vaṭṭati, sabhāgaṭṭhāne vissāsena gahetvāpi pabbājetuṃ vaṭṭati.
所谓乞处服饰者，即「直到得戒，乞此衣」之意，谓以此衣服作乞，戒果未具足即以此衣服受戒即生罪业，但业不生恶业果。故应受完全衣服而得戒。若无此衣，若老师与戒律长愿赠，或众比库无拘无碍赠之，以作乞处戒衣。若欲出家乞戒，但随乞半干纱衣亦可，或依法得戒。
Sace pana apakkaṃ pattaṃ cīvarūpagāni ca vatthāni gahetvā āgato hoti, yāva patto paccati, cīvarāni ca kariyanti, tāva vihāre vasantassa anāmaṭṭhapiṇḍapātaṃ dātuṃ vaṭṭati, thālake bhuñjituṃ vaṭṭati, purebhattaṃ sāmaṇerabhāgasamako āmisabhāgo dātuṃ vaṭṭati. Senāsanaggāho pana salākabhattauddesabhattanimantanādīni ca na vaṭṭanti. Pacchābhattampi sāmaṇerabhāgasamo telamadhuphāṇitādibhesajjabhāgo vaṭṭati. Sace gilāno hoti, bhesajjamassa kātuṃ vaṭṭati, sāmaṇerassa viya ca sabbaṃ paṭijagganakammanti.
又若乞得粗布、衣服及法器，至衣得回时，衣物即能用者，当可于寺院内用以盛饭及盛饮，不及色香物，但若外衣物如乞半饮食、记号招呼等则不可。后食，即使是沙弥所使用之油蜜药膏亦可承用。若病了，当可为其施药，为沙弥之类行悉供养事。
Apattakādivatthukathā niṭṭhitā. · 未受具等事讲解已毕。
Hatthacchinnādivatthukathā手断等事讲解
§119
119. Hatthacchinnādivatthūsu – hatthacchinnoti yassa hatthatale vā maṇibandhe vā kappare vā yattha katthaci eko vā dve vā hatthā chinnā honti. Pādacchinnoti yassa aggapāde vā gopphakesu vā jaṅghāya vā yattha katthaci eko vā dve vā pādā chinnā honti. Hatthapādacchinnoti yassa vuttappakāreneva catūsu hatthapādesu dve vā tayo vā sabbe vā hatthapādā chinnā honti. Kaṇṇacchinnoti yassa kaṇṇamūle vā kaṇṇasakkhalikāya vā eko vā dve vā kaṇṇā chinnā honti. Yassa pana kaṇṇāviddhe chijjanti, sakkā ca hoti saṅghāṭetuṃ, so kaṇṇaṃ saṅghāṭetvā pabbājetabbo. Nāsacchinnoti yassa ajapadake vā agge vā ekapuṭe vā yattha katthaci nāsā chinnā hoti. Yassa pana nāsikā sakkā hoti sandhetuṃ, so taṃ phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Kaṇṇanāsacchinno ubhayavasena veditabbo. Aṅgulicchinnoti yassa nakhasesaṃ adassetvā ekā vā bahū vā aṅguliyo chinnā honti. Yassa pana suttatantumattampi nakhasesaṃ paññāyati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Aḷacchinnoti yassa catūsu aṅguṭṭhakesu aṅguliyaṃ vuttanayeneva eko vā bahū vā aṅguṭṭhakā chinnā honti. Kaṇḍaracchinnoti yassa kaṇḍaranāmakā mahānhārū purato vā pacchato vā chinnā honti; yesu ekassapi chinnattā aggapādena vā caṅkamati, mūlena vā caṅkamati, na vā pādaṃ patiṭṭhāpetuṃ sakkoti.
119. 关于手足残损等情形——手残者，是指在手掌、腕带或足跟处，有一只或两只手被割断。足残者，是指在脚底、髌骨或小腿处，有一只或两只脚被割断。手足残者，是指如前所述，在四只手脚中，有二只、三只或全部手脚被割断。耳残者，是指耳根或耳轮处，有一只或两只耳朵被割断。但若仅耳朵被割伤，仍能缝合，是可以用绷带包扎而出家者，则需包扎后出家。鼻残者，指鼻翼或鼻梁、鼻尖有一部分鼻子被割断；若鼻孔尚能闭合，应剪去那部分纱布出家。耳鼻皆残者，应以双方面进行辨别。指残者，是指不见指甲根，或有一只或多只手指被割断。若指甲尚完整，即使指间皮肤部分受损，也应允许出家。拇指残者，是指四个拇指关节中的一只或多只被断开。胳膊残者，是指臂膀名为肱骨处，前侧或后侧被割断；如果只有一处割断，而走路时仍以大脚着地或以足跟着地，不能正常立足者，不应允许出家。
Phaṇahatthakoti yassa vaggulipakkhakā viya aṅguliyo sambaddhā honti; etaṃ pabbājetukāmena aṅgulantarikāyo phāletvā sabbaṃ antaracammaṃ apanetvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Yassapi cha aṅguliyo honti, taṃ pabbājetukāmena adhikaaṅguliṃ chinditvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo.
所谓断指，是指手指相连如似环状的现象。凡欲出家者，须用指间刀割断所有连着的肌肤，斩断后使用纱布包扎而准许出家。若是多余指头过多，则应截断多余指头后，用纱布包扎后允许出家。
Khujjoti yo urassa vā piṭṭhiyā vā passassa vā nikkhantattā khujjasarīro. Yassa pana kiñci kiñci aṅgapaccaṅgaṃ īsakaṃ vaṅkaṃ, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpuriso eva hi brahmujjugatto, avaseso satto akhujjo nāma natthi.
跛者，是指肩膀、背部或腰部有病变导致身体下垂不正的跛体。若身体某些部位如手足骨头或肌肉弯曲畸形，则仍可允许其出家。伟大之人曾发愿出家者，世间无绝对跛者（不可出家的）存在。
Vāmanoti jaṅghavāmano vā kaṭivāmano vā ubhayavāmano vā. Jaṅghavāmanassa kaṭito paṭṭhāya heṭṭhimakāyo rasso hoti, uparimakāyo paripuṇṇo. Kaṭivāmanassa kaṭito paṭṭhāya uparimakāyo rasso hoti, heṭṭhimakāyo paripuṇṇo. Ubhayavāmanassa ubhopi kāyā rassā honti, yesaṃ rassattā bhūtānaṃ viya parivaṭumo mahākucchighaṭasadiso attabhāvo hoti, taṃ tividhampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.
弯腿者，分为小腿弯、膝盖弯和双腿弯。小腿弯者，是指小腿前侧被折叠，后侧却丰满坚实。膝盖弯者，是指膝盖前侧被折叠，后侧丰满坚实。双腿弯者，是指双腿前后两侧皆弯曲，但其硬度如包裹着坚固骨陶罐状，因这种硬度，不能允许其出家。
Galagaṇḍīti yassa kumbhaṇḍaṃ viya gale gaṇḍo hoti. Desanāmattameva cetaṃ, yasmiṃ kismiñci pana padese gaṇḍe sati na pabbājetabbo. Tattha vinicchayo – ‘‘na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo’’ti ettha vuttanayeneva veditabbo. Lakkhaṇāhatakasāhatalikhitakesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ ‘‘na bhikkhave lakkhaṇāhato’’tiādīsu vuttameva.
颈部肿块，是指颈部如藏妖怪之类的肿块。此处所说乃指教化教义，蕴含寓意。若在任何部位出现肿块，则不应允许出家。即可明观察——“比库们，凡五种病痛出现者，不得出家”，此为教中明文规定。其特征、表现记载于律藏中，明确“不允许、有此病痛的比库出家”等内容。
Sīpadīti bhārapādo vuccati. Yassa pādo thūlo hoti sañjātapiḷako kharo, so na pabbājetabbo. Yassa pana na tāva kharabhāvaṃ gaṇhāti, sakkā hoti upanāhaṃ bandhitvā udakaāvāṭe pavesetvā udakavālikāya pūretvā yathā sirā paññāyanti, jaṅghā ca telanāḷikā viya hoti, evaṃ milāpetuṃ sakkā, tassa pādaṃ īdisaṃ katvā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace puna vaḍḍhati, upasampādentenāpi tathā katvāva upasampādetabbo.
脚称为承重之足。若脚掌过大、起茧坚硬者，不得出家。若脚未有极硬状，能通过绑缚测试，浸水泡入水槽，能如头部皮肤伸缩灵活，膝盖部似油管般软滑，且能正常逗摩擦搓揉，则剪去此脚部皮肤后，应准许出家。若仍继续增长坚硬，即使由上师加持赐予出家，也要如此处理。
Pāparogīti arisabhagandarapittasemhakāsasosādīsu yena kenaci rogena niccāturo atekiccharogo jeguccho amanāpo; ayaṃ na pabbājetabbo.
所谓恶疾者，是指因某种疾病而常年不愈，只有一点点痛苦的疾病；又或腹泻、流鼻涕、疥癣等，此等疾病若使人不适，便不可出家。
Parisadūsakoti yo attano virūpatāya parisaṃ dūseti; atidīgho vā hoti aññesaṃ sīsappamāṇanābhippadeso, atirasso vā ubhayavāmanabhūtarūpaṃ viya, atikāḷo vā jhāpitakhette khāṇuko viya, accodāto vā dadhitakkādīhi pamajjitamaṭṭhatambalohavaṇṇo, atikiso vā mandamaṃsalohito aṭṭhisirācammasarīro viya, atithūlo vā bhāriyamaṃso, mahodaro vā mahābhūtasadiso, atimahantasīso vā pacchiṃ sīse katvā ṭhito viya, atikhuddakasīso vā sarīrassa ananurūpena atikhuddakena sīsena samannāgato, kūṭakūṭasīso vā tālaphalapiṇḍisadisena sīsena samannāgato, sikharasīso vā uddhaṃ anupubbatanukena sīsena samannāgato, nāḷisīso vā mahāveḷupabbasadisena sīsena samannāgato, kappasīso vā pabbhārasīso vā catūsu passesu yena kenaci passena oṇatena sīsena samannāgato, vaṇasīso vā pūtisīso vā kaṇṇikakeso vā pāṇakehi khāyitakedāre sassasadisehi tahiṃ tahiṃ uṭṭhitehi kesehi samannāgato, nillomasīso vā thūlathaddhakeso vā tālahīrasadisehi kesehi samannāgato, jātipalitehi paṇḍarasīso vā pakatitambakeso vā ādittehi viya kesehi samannāgato, āvaṭṭasīso vā gunnaṃ sarīre āvaṭṭasadisehi uddhaggehi kesāvaṭṭehi samannāgato, sīsalomehi saddhiṃ ekābaddhabhamukalomo vā jālabaddhena viya nalāṭena samannāgato.
所谓有损仪容者，是指因自身体貌有缺陷而败坏仪容；如头部长得过长，好似别人的头骨那么大，或头部左右不对称，如漏斗形，或头发稀疏而颜色浑浊，像尚未熬炼好的铁，或头骨瘦削，像器官的骨架，或腰腹膨大，如同大块肉，或腹肚过于臃肿，像包含巨物，或后脑极大，好似有脑突出，或头骨过小与身体不协调，且头骨较小，或头骨曲折成叠加状，形似棕果聚堆，或头顶高耸如中峰，或大头骨如叉状裂缝，或颅骨为四角状，好像被某种形状遮盖，或头发稀疏如荆棘丛生，或头发杂乱生长如油棕果，或头发蓬松如白烟雾遮盖，或头发卷曲缠绕，小孩之发束缠绕，或头发一撮聚合成束如蜂巢，或被头发束发缠扎，与头顶缠绕成网状。
Sambaddhabhamuko vā nillomabhamuko vā makkaṭabhamuko vā atimahantakkhi vā atikhuddakakkhi vā mahiṃsacamme vāsikoṇena paharitvā katachiddasadisehi akkhīhi samannāgato, visamakkhi vā ekena mahantena ekena khuddakena akkhinā samannāgato, visamacakkalo vā ekena uddhaṃ ekena adhoti evaṃ visamajātehi akkhicakkalehi samannāgato, kekaro vā gambhīrakkhi vā yassa gambhīre udapāne udakatārakā viya akkhitārakā paññāyanti; nikkhantakkhi vā yassa kakkaṭakasseva akkhitārakā nikkhantā honti; hatthikaṇṇo vā mahatīhi kaṇṇasakkhalikāhi samannāgato, mūsikakaṇṇo vā jaṭukakaṇṇo vā khuddikāhi kaṇṇasakkhalikāhi samannāgato, chiddamattakaṇṇo vā yassa vinā kaṇṇasakkhalikāhi kaṇṇachiddamattameva hoti; aviddhakaṇṇo vā yonakajātiko pana parisadūsako na hoti; sabhāvoyeva hi so tassa kaṇṇabhagandariko vā niccapūtinā kaṇṇena samannāgato, gaṇḍakaṇṇo vā sadāpaggharitapubbena kaṇṇena samannāgato, ṭaṅkitakaṇṇo vā gobhattanāḷikāya aggasadisehi kaṇṇehi samannāgato, atipiṅgalakkhi vā madhupiṅgalaṃ pana pabbājetuṃ vaṭṭati. Nippakhumakkhi vā assupaggharaṇakkhi vā pupphitakkhi vā akkhipākena samannāgatakkhi vā.
又如眼睛异常，睁闭不正，或斜视、斑视，有人称为猴眼，或眼睛极大与头不相称，好似大象眼，或眼睛轮廓异常，闭合时不同，或眼珠上下交错，或赤红目露或形似水草漂浮，亦或眼神昏暗，现病患之态，或眼睑下垂，皮肤松弛，或动物之耳形状之畸形，如大耳环戴，或耳朵大小不等，有者耳薄如鼠耳，或耳大如猴耳，或耳尖缺损，或耳朵卷曲，或两耳形态自然不一，或耳垂半脱，皆视为有损仪容，凡此种种不利修行者，皆不可出家。若眼睛颜色暗沉、肿胀、戴环般装饰，或耳边自然有异样之物，均阻止出家。
Atimahantanāsiko vā atikhuddakanāsiko vā cipiṭanāsiko vā majjhe appatiṭṭhahitvā ekapasse ṭhitavaṅkanāsiko vā, dīghanāsiko vā sukatuṇḍasadisāya jivhāya lehituṃ sakkuṇeyyāya nāsikāya samannāgato, niccapaggharitasiṅghāṇikanāso vā.
鼻子过大，或过小，或歪斜，一边鼻孔比另一边低或歪斜，或鼻孔狭窄，不能正常呼吸，或鼻梁宽厚，或鼻毛繁盛，或鼻孔深陷，皆为仪容上的缺点，不适合出家。
Mahāmukho vā yassa paṭaṅgamaṇḍūkasseva mukhanimittaṃyeva mahantaṃ hoti, mukhaṃ pana lābusadisaṃ atikhuddakaṃ, bhinnamukho vā vaṅkamukho vā mahāoṭṭho vā ukkhalimukhavaṭṭisadisehi oṭṭhehi samannāgato, tanukaoṭṭho vā bhericammasadisehi dante pidahituṃ asamatthehi oṭṭhehi samannāgato, mahādharoṭṭho vā tanukauttaroṭṭho vā tanukaadharoṭṭho vā mahāuttaroṭṭho vā oṭṭhachinnako vā eḷamukho vā uppakkamukho vā saṅkhatuṇḍako vā bahisetehi anto atirattehi oṭṭhehi samannāgato, duggandhakuṇapamukho vā.
嘴巴过大，如青蛙口状，嘴唇又极小，或嘴角歪斜，或上唇和下唇形状不正，或牙齿咬合不良，牙齿散乱，或嘴唇肌肉松弛下垂，嘴型不整，或嘴巴短小，形如某种植物果实，或嘴部两侧内凹外凸不匀，凡此种种异形，或口臭难闻，皆为不可出家的缺陷。
Mahādanto vā aṭṭhakadantasadisehi dantehi samannāgato asuradanto vā heṭṭhā vā upari vā bahinikkhantadanto, yassa pana sakkā hoti oṭṭhehi pidahituṃ kathentasseva paññāyati no akathentassa, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Pūtidanto vā niddanto vā yassa pana dantantare kalandakadanto viya sukhumadanto hoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati.
牙齿异常者，如牙齿过多，俗称十八颗牙，与正常数量不合，或上下牙齿通常咬合不正，有几颗异牙突出，若牙齿尚能用口咬断东西，判断其有用，则可以出家。若牙齿腐烂、缺缺或细小，状如虫牙，病牙松动，则不可出家。
Mahāhanuko vā gohanusadisena hanunā samannāgato, dīghahanuko vā cipiṭahanuko vā antopaviṭṭhena viya atirassena hanukena samannāgato, bhinnahanuko vā vaṅkahanuko vā nimmassudāṭhiko vā bhikkhunisadisamukho dīghagalo vā bakagalasadisena galena samannāgato, rassagalo vā antopaviṭṭhena viya galena samannāgato, bhinnagalo vā bhaṭṭhaaṃsakūṭo vā ahattho vā ekahattho vā atirassahattho vā atidīghahattho vā bhinnauro vā bhinnapiṭṭhi vā kacchugatto vā kaṇḍugatto vā daddugatto vā godhāgatto vā, yassa godhāya viya gattato cuṇṇāni patanti, sabbañcetaṃ virūpakaraṇaṃ sandhāya vitthārikavasena vuttaṃ. Vinicchayo panettha ‘‘na bhikkhave pañcahi ābādhehī’’ti ettha vuttanayeneva veditabbo.
所谓大下颌骨者，是指由下颌骨支撑的牙床；长下颌骨者，是指形似内翻的下颌骨；断裂下颌骨者，弯曲下颌骨者，或下颌骨形态异常者，皆在比库比库尼面前长牙床，且由牙床骨支撑。牙颌者，如同内翻的牙床，由骨支撑；断裂牙床者、骸骨聚集者、一手断者、单手断者、长短不一断者、骨断者、骨裂牙床者、骨质疏松者，犹如下骨之处落尘沙者，以上诸状皆为畸形，有违常理。这里明确说“比库们，此中不属于五种缺陷者”，应当依此明了判断。
Bhaṭṭhakaṭiko vā mahāānisado vā uddhanakūṭasadisehi ānisadamaṃsehi accuggatehi samannāgato, mahāūruko vā vātaṇḍiko vā mahājāṇuko vā saṅghaṭṭanajāṇuko vā dīghajaṅgho vā yaṭṭhisadisajaṅgho vikaṭo vā paṇho vā ubbaddhapiṇḍiko vā, so duvidho heṭṭhā oruḷhāhi vā upari āruḷhāhi vā mahatīhi jaṅghapiṇḍikāhi samannāgato, mahājaṅgho vā thūlajaṅghapiṇḍiko vā mahāpādo vā mahāpaṇhi vā piṭṭhikapādo vā pādavemajjhato uṭṭhitajaṅgho vaṅkapādo vā so duvidho – anto vā bahi vā parivattapādo gaṇṭhikaṅguli vā siṅgiveraphaṇasadisāhi aṅgulīhi samannāgato, andhanakho vā kāḷavaṇṇehi pūtinakhehi samannāgato, sabbopi esa parisadūsako. Evarūpo parisadūsako na pabbājetabbo.
烧蚀骨者，或由严重烧痛形成的骨质炎症，骨端肿胀，伴随肉瘤者；大骨者，俗称气球骨或骨质增生者，如大腿骨、膝盖骨、严重畸形者；又有上下肿胀严重，体积巨大之类，与脚踝骨连接处相接，膝盖骨巨大、粗大、劲骨、关节处畸形者，或有骨质纤维隆起者，或骨节肿胀者，均为严重骨质破坏。足骨弯曲者，骨节变形者，指骨之处旋转异常，若被黑色脓液污染，均属极为恶劣之变种病骨。此类恶劣病骨，不应予以出家。
Kāṇoti pasannandho vā hotu pupphādīhi vā upahatapasādo. Yo dvīhi vā ekena vā akkhinā na passati, so na pabbājetabbo. Mahāpaccariyaṃ pana ekakkhikāṇo kāṇoti vutto, dviakkhikāṇo andhena saṅgahito. Mahāaṭṭhakathāyaṃ jaccandho andhoti vutto, tasmā ubhayampi pariyāyena yujjati. Kuṇīti hatthakuṇī vā pādakuṇī vā aṅgulikuṇī vā; yassa etesu hatthādīsu yaṃkiñci vaṅkaṃ paññāyati, so kuṇī nāma. Khañjoti natajāṇuko vā bhinnajaṅgho vā majjhe saṅkuṭitapādattā kuṇḍapādako vā piṭṭhipādamajjhena caṅkamanto agge saṅkuṭitapādattā kuṇḍapādako vā piṭṭhipādaggena caṅkamanto aggapādeneva caṅkamanakhañjo vā paṇhikāya caṅkamanakhañjo vā pādassa bāhirantena caṅkamanakhañjo vā pādassa abbhantarantena caṅkamanakhañjo vā gopphakānaṃ upari bhaggattā sakalena piṭṭhipādena caṅkamanakhañjo vā; sabbopesa khañjoyeva, so na pabbājetabbo.
所谓眼睛眯起者，或称眼略睁、半闭状，或眼中含有花粉样分泌物，若用两眼或单眼无法正常视物者，不可出家。被称为大异常单眼者，盲者同理。大注疏云：瞎与盲相同，因此二者并论。所谓手畸者，指手、脚或指头形态不正，若在手足之中出现弯曲畸形者，即名为畸形。所谓跛者，指膝关节弯曲、断裂、踝关节弯曲、半月板受损者，或走路时侧身、跛行者，乃至全体脚部不正行走，如趾甲缺失，脚趾变形等，都是跛者。凡此种种跛骨，均不值得出家。
Pakkhahatoti yassa eko hattho vā pādo vā aḍḍhasarīraṃ vā sukhaṃ na vahati. Chinniriyāpathoti pīṭhasappi vuccati. Jarādubbaloti jiṇṇabhāvena dubbalo attano cīvararajanādikammaṃ kātumpi asamattho. Yo pana mahallakopi balavā hoti, attānaṃ paṭijaggituṃ sakkoti, so pabbājetabbo. Andhoti jaccandho vuccati. Mūgoti yassa vacībhedo nappavattati; yassāpi pavattati, saraṇagamanaṃ pana paripuṇṇaṃ bhāsituṃ na sakkoti, tādisaṃ mammanampi pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yo pana saraṇagamanamattaṃ paripuṇṇaṃ bhāsituṃ sakkoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati.
所谓截肢者，指一手或一足不能承受身体重量。常说截肢之人坐具即断脚皮。老弱病残者，由于年老体衰，无法独自洗衣及处理生活杂务，若虽弱不全失能，仍具强壮之体，可自护自身者，允许出家。盲者又称瞎者。愚者，指不能辨别语言者；即使能言，也不能流利表达皈依等教义者，不可出家。但只要能完整朗诵皈依者，得以允许。
Badhiroti yo sabbena sabbaṃ na suṇāti. Yo pana mahāsaddaṃ suṇāti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Andhamūgādayo ubhayadosavasena vuttā. Yesañca pabbajjā paṭikkhittā, upasampadāpi tesaṃ paṭikkhittāva. Sace pana te saṅgho upasampādeti, sabbepi hatthacchinnādayo sūpasampannā, kārakasaṅgho pana ācariyupajjhāyā ca āpattito na muccanti. Vakkhati ca – ‘‘atthi bhikkhave puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti, ekacco suosārito, ekacco duosārito’’ti tassattho āgataṭṭhāneyeva āvi bhavissatīti.
聋者，指完全听不到者。若能听大声者，则可允许出家。盲聋愚者视为两种严重缺陷。若此类人已受具足戒，于法上遭拒绝，若僧团仍受具足戒者接纳，则行者虽有断肢等缺陷，亦不被解除戒律。经中记载：“有不善人士必遭遣退，有善者获留。”依照此义，应当理解并应验于来世。
Hatthacchinnādivatthukathā niṭṭhitā. · 关于断手者等事的论述已结束。
Alajjīnissayavatthukathā关于依止无惭者之事的论述
§120
120.Alajjīnaṃ nissāya vasantīti upayogatthe sāmivacanaṃ; alajjipuggale nissāya vasantīti attho. Yāva bhikkhusabhāgataṃ jānāmīti nissayadāyakassa bhikkhuno bhikkhūhi sabhāgataṃ lajjibhāvaṃ yāva jānāmīti attho. Tasmā navaṃ ṭhānaṃ gatena ‘‘ehi bhikkhu, nissayaṃ gaṇhāhī’’ti vuccamānenāpi catūhapañcāhaṃ nissayadāyakassa lajjibhāvaṃ upaparikkhitvā nissayo gahetabbo.
所谓倚赖他者安身立命，即是依赖之义。依赖无助之人，即为倚赖而立。至比库出席僧会时，若不存在羞愧感，则称为倚赖性羞愧。由此，纵使新到一处，也以言辞表达“比库，请依赖此处”，实为邀请他人监护，防范羞愧生成。
Sace ‘‘thero lajjī’’ti bhikkhūnaṃ santike sutvā āgatadivaseyeva gahetukāmo hoti, thero pana ‘‘āgamehi tāva, vasanto jānissasī’’ti katipāhaṃ ācāraṃ upaparikkhitvā nissayaṃ deti, vaṭṭati. Pakatiyā nissayaggahaṇaṭṭhānaṃ gatena tadaheva gahetabbo, ekadivasampi parihāro natthi. Sace paṭhamayāme ācariyassa okāso natthi, okāsaṃ alabhanto ‘‘paccūsasamaye gahessāmī’’ti sayati, aruṇaṃ uggatampi na jānāti, anāpatti. Sace pana ‘‘gaṇhissāmī’’ti ābhogaṃ akatvā sayati, aruṇuggamane dukkaṭaṃ. Agatapubbaṃ ṭhānaṃ gatena dve tīṇi divasāni vasitvā gantukāmena anissitena vasitabbaṃ. ‘‘Sattāhaṃ vasissāmī’’ti ālayaṃ karontena pana nissayo gahetabbo. Sace thero ‘‘kiṃ sattāhaṃ vasantassa nissayenā’’ti vadati, paṭikkhittakālato paṭṭhāya laddhaparihāro hoti.
如果比库们听闻长老因羞耻而称“长老羞怯”，便在来访当天即想接待他，长老却说“待那几日，等他停留后你们才知道”，反复思量多日后便给予依止，此谓缘起依止。他因此处有所依止，若已去处，必须当日即接待，一日也不能推迟。如果初次申请长老未有空位，得到机会后便说“下次再接待”，即使天明起身也不知情，不算过失。但若已承诺“我将接待你”，却违背此诺而卧床不起，清晨起身乃成难事。未至者曾于寓所逗留三四天，无依无求应安住。若立意“我将住七日”，则须给予依止。若长老曰“何须为七日之住而要求依止”，则由推迟的时间计较，事成之后便无耽搁。
Alajjīnissayavatthukathā niṭṭhitā. · 关于依止无惭者之事的论述已结束。
Gamikādinissayavatthukathā关于行路者等依止事的论述
§121
121.Nissayakaraṇīyoti karaṇīyanissayo, karaṇīyo mayā nissayo; gahetabboti attho. Nissayaṃ alabhamānenāti attanā saddhiṃ addhānamaggappaṭipannesu nissayadāyake asati nissayaṃ na labhati nāma. Evaṃ alabhantena anissitena bahūnipi divasāni gantabbaṃ. Sace pubbepi nissayaṃ gahetvā vutthapubbaṃ kañci āvāsaṃ pavisati, ekarattaṃ vasantenāpi nissayo gahetabbo. Antarāmagge vissamanto vā satthaṃ pariyesanto vā katipāhaṃ vasati, anāpatti. Antovasse pana nibaddhavāsaṃ vasitabbaṃ, nissayo ca gahetabbo. Nāvāya gacchantassa pana vassāne āgatepi nissayaṃ alabhantassa anāpatti.
121.所谓依止者，是指可依止者、我可以依止的东西，也即可接受接纳的义。若未得到依止，即尚未被依止者所接纳，在依止的法门及修行方法中，没有依止便无法取得依止。如此未获依止，不得已需多日往返。如果曾经取得依止，复又进入某住处，即使住一日，仍应取得依止。途中懈怠或寻师访问者，虽住数日，亦无过失。中间时段应依法受依，且必须取得依止。即使在雨季航海途中抵达，未获得依止者亦不算过失。
Yāciyamānenāti tena gilānena yāciyamānena anissitena vasitabbaṃ. Sace ‘‘yācāhi ma’’nti vuccamānopi gilāno mānena na yācati, gantabbaṃ.
所谓请求者，是指由病患所请求且未得依止者，应当投宿。若称“请接纳我”，因病而未请求者，则必须前往。
Phāsuhotīti samathavipassanānaṃ paṭilābhavasena phāsu hoti. Imañhi parihāraṃ neva sotāpanno na sakadāgāmī anāgāmī arahanto labhanti; na thāmagatassa samādhino vā vipassanāya vā lābhī, vissaṭṭhakammaṭṭhāne pana bālaputhujjane kathāva natthi. Yassa kho pana samatho vā vipassanā vā taruṇo hoti, ayaṃ imaṃ parihāraṃ labhati, pavāraṇasaṅgahopi etasseva anuññāto. Tasmā iminā puggalena ācariye pavāretvā gatepi ‘‘yadā patirūpo nissayadāyako āgacchissati, tassa nissāya vasissāmī’’ti ābhogaṃ katvā puna yāva āsāḷhīpuṇṇamā, tāva anissitena vatthuṃ vaṭṭati. Sace pana āsāḷhīmāse ācariyo nāgacchati, yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ.
所谓禅定顺利，指止观得以成就，因而安心。此种避退方式，流果乃至阿拉汉均不曾获此；染污未净者禅定或观法亦不具足，在邪见业位徒轻言皆为无用。若止观纯熟者，必获得此退避，而且连诫戒亦从中知晓。因此此人向上师请求依止，得依止后说“待那等貌与依止者来时，将于彼处停留”，遂承诺至七月圆满之时，方才离去。如若七月时上师未至，则往可得依止处投宿。
§122
122.Gottenapi anussāvetunti mahākassapassa upasampadāpekkhoti evaṃ gottaṃ vatvā anussāvetuṃ anujānāmīti attho.
122.所谓出生世系得以回忆，即指大咖萨巴接受比库戒时，告知其出生世系以便回忆，意即此义。
§123
123.Dve ekānussāvaneti dve ekato anussāvane; ekena ekassa aññena itarassāti evaṃ dvīhi vā ācariyehi ekena vā ekakkhaṇe kammavācaṃ anussāventehi upasampādetuṃ anujānāmīti attho.
123.所谓“两次诫举”，谓由两位上师分别口头劝诫，用一位劝诫另一位，或两位同时劝诫同一人，意使彼得以通过授戒。
Dve tayo ekānussāvane kātuṃ tañca kho ekena upajjhāyenāti dve vā tayo vā jane purimanayeneva ekato anussāvane kātuṃ anujānāmi; tañca kho anussāvanakiriyaṃ ekena upajjhāyena anujānāmīti attho. Tasmā ekena ācariyena dve vā tayo vā anussāvetabbā. Dvīhi vā tīhi vā ācariyehi visuṃ visuṃ ekena ekassāti evaṃ ekappahāreneva dve tisso vā kammavācā kātabbā. Sace pana nānācariyā nānupajjhāyā honti, tissatthero sumanattherassa saddhivihārikaṃ, sumanatthero tissattherassa saddhivihārikaṃ anussāveti, aññamaññañca gaṇapūrakā honti, vaṭṭati. Sace pana nānāupajjhāyā honti, eko ācariyo hoti, ‘‘natveva nānupajjhāyenā’’ti paṭikkhittattā na vaṭṭati. Idaṃ sandhāya hi esa paṭikkhepo.
两人或三人在一次谈话中共同修持，若是只一位导师许可他们进行一次谈话，我便允许两人或三人在同一个弟子导师处共同进行一次谈话；这就是说，这种谈话行为须经一位导师许可。由此缘故，二人或三人应当由同一位老师加以指导。二位或三位老师彼此清楚明白，视为由一位老师指导，因而在一个时间段内，二人或三人只应说一组法语。如果有不同的导师，那种情况众导师之间有互相信任的共识，且彼此之间维持和合不生争端，方可允许；若没有众多导师而只有一位老师，则义理上认为不能由多位导师指导，故此生起回避。这里说的“不能”为此义。
Gamikādinissayavatthukathā niṭṭhitā. · 关于行路者等依止事的论述已结束。
Upasampadāvidhikathā关于达上仪法的论述
§126
126.Paṭhamaṃupajjhaṃ gāhāpetabboti ettha vajjāvajjaṃ upanijjhāyatīti upajjhā, taṃ upajjhaṃ; ‘‘upajjhāyo me bhante hohī’’ti evaṃ vadāpetvā gāhāpetabbo. Vitthāyantīti vitthaddhagattā honti. Yaṃ jātanti yaṃ tava sarīre jātaṃ nibbattaṃ vijjamānaṃ, taṃ saṅghamajjhe pucchante santaṃ atthīti vattabbantiādi. Ullumpatu manti uddharatu maṃ.
一二六、首先应当邀请导师前来（说明练习时应避免犯戒）。“邀请导师前来”，此“邀请”即是赞请导师：“尊敬的比库，请您来吧”，如此口头恳请，方可邀来导师。所谓“详尽”指在方式方法上详尽。凡是已经出生、存在于你身上的事物，应当在僧团中提问师长并获释疑，以求明了此事。此处鼓励弟子们勇于开口询问、如实陈述。
Upasampadāvidhikathā niṭṭhitā. · 达上仪法论已结束。
Cattāronissayādikathā四依止等论
§128
128.Tāvadevāti upasampannasamanantarameva. Chāyā metabbāti ekaporisā vā dviporisā vāti chāyā metabbā. Utuppamāṇaṃ ācikkhitabbanti ‘‘vassāno hemanto gimho’’ti evaṃ utuppamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ. Ettha ca utuyeva utuppamāṇaṃ. Sace vassānādayo aparipuṇṇā honti, yattakehi divasehi yassa yo utu aparipuṇṇo, te divase sallakkhetvā so divasabhāgo ācikkhitabbo. Atha vā ‘‘ayaṃ nāma utu, so ca kho paripuṇṇo vā aparipuṇṇo vā’’ti evaṃ utuppamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ. ‘‘Pubbaṇho vā sāyanho vā’’ti evaṃ divasabhāgo ācikkhitabbo. Saṅgītīti idameva sabbaṃ ekato katvā ‘‘tvaṃ kiṃ labhasi, kā te chāyā, kiṃ utuppamāṇaṃ, ko divasabhāgo’’ti puṭṭho ‘‘idaṃ nāma labhāmi – vassaṃ vā hemantaṃ vā gimhaṃ vā, ayaṃ me chāyā, idaṃ utuppamāṇaṃ, ayaṃ divasabhāgoti vadeyyāsī’’ti evaṃ ācikkhitabbaṃ.
一二八、此处“tāvadeva”意指“在上座授戒之后立即”。“应当量取影子”即量取单人或两人的影子长度。所谓“气候状况”，即应指出“雨季、冬季、热季”，将当前季节说明清楚。此处亦指当时季节在上座文学中亦有明确规定。如果雨季等未满，应详细记当天数及未满的比重，而将比例告知。又说“这即是季节，无论其是否完全，均应注明”。还应指出“早晨或傍晚”以标示日分。这样将所有事项统一整理，询问“你获得什么？影子长短多少？属于哪一日分？”弟子答曰：“我获得的是雨季或冬季或热季，这即是我的影子长度，现时的日分也如此说明”。
§129
129.Ohāyāti chaḍḍetvā. Dutiyaṃ dātunti upasampadamāḷakato pariveṇaṃ gacchantassa dutiyakaṃ dātuṃ anujānāmi, cattāri ca akaraṇīyāni ācikkhitunti attho. Paṇḍupalāsoti paṇḍuvaṇṇo patto. Bandhanā pavuttoti vaṇṭato patito. Abhabbo haritatthāyāti puna harito bhavituṃ abhabbo. Puthusilāti mahāsilā.
一二九、“Ohāya”一词释为“舍弃，抛弃”。第二次布施时，若新人携带缠颈挂饰去接受上座，熟知相关戒律者允许给予第二次布施。此外，须分别指示四种行为不可作。谓“帕奴布拉”指嫩绿色。“束缚已经解除”意味脱去枷锁。“不能作绿衣者”即不能再作绿衣。“Puthusila”意谓大戒律。
§130
130.Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṃvāseti yāva tassa ukkhepanīyakammakaraṇatthāya sāmaggī na labbhati, tāva tena saddhiṃ sambhoge ca uposathapavāraṇādikaraṇabhede saṃvāse ca anāpattīti. Sesaṃ sabbattha mahāvibhaṅge vuttānusārena suviññeyyattā pākaṭamevāti.
一三零、在共同修习中，如果尚未获得和合，则不能产生共违戒的过失；直到和合得到，才能共同过犯违反。即便因起伏变化之故暂时无法取得和合，在与人共同生活，包括参与伍波萨他节日与相关戒律的活动时，也视为无过失。总体而言，依大毗婆沙的论述，此点应当明确并广泛适用。
Cattāronissayādikathā niṭṭhitā. · 四依止等论已结束。
Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 《普令欢喜》律注释中
Dvāsattatiadhikavatthusatapaṭimaṇḍitassa mahākhandhakassa · 以一百七十二事为庄严的大篇集的
Atthavaṇṇanā niṭṭhitā. · 义释已结束。
Mahākhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大篇集注释完毕。