三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注律藏义注波逸提·大品义注4. 巴吉帝亚篇(比库尼分别)义注

4. Pācittiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgo) · 4. 巴吉帝亚篇(比库尼分别)义注

171 段 · CSCD 巴利原典
4. Pācittiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)四、巴吉帝亚篇(比库尼分别注释)
1. Lasuṇavaggo
第一章 大蒜品
1. Paṭhamalasuṇasikkhāpadavaṇṇanā一、第一蒜学处注释
Tiṃsakānantaraṃ dhammā, chasaṭṭhisatasaṅgahā;
三十三种不同之法,共有六千六百条汇聚。
Saṅgītā ye ayaṃ dāni, hoti tesampi vaṇṇanā.
现今这部所论述的经文,亦包含其注释。
§793
793. Tattha lasuṇavaggassa tāva paṭhamasikkhāpade – dve tayo bhaṇḍiketi dve vā tayo vā poṭṭalike; sampuṇṇamiñjānametaṃ adhivacanaṃ. Na mattaṃ jānitvāti pamāṇaṃ ajānitvā khettapālassa vārentassa bahuṃ lasuṇaṃ harāpesi.
793. 此处谓大蒜品第一戒中所说的“两三装器”,为装容器,亦或为三种包装物,此为完整称谓。此处非仅知量,诠释意指未了知分量而妄取多量,如地头刈禾者,取大蒜甚多。
Aññataraṃ haṃsayoninti suvaṇṇahaṃsayoniṃ. So tāsaṃ ekekanti so haṃso jātissaro ahosi, atha pubbasinehena āgantvā tāsaṃ ekekaṃ pattaṃ deti, taṃ tāpanatālanacchedanakkhamaṃ suvaṇṇameva hoti.
另一说所谓『鸿雁之子』,即金色鸿雁之意。彼乃各只一只此雁为生者,复凭往昔恩爱,前来各置一羽,此羽具烧灼、折断等坚韧性,唯此羽毛为金。
§795
795.Māgadhakanti magadhesu jātaṃ. Magadharaṭṭhe jātalasuṇameva hi idha lasuṇanti adhippetaṃ, tampi bhaṇḍikalasuṇameva, na ekadvitimiñjakaṃ. Kurundiyaṃ pana jātadesaṃ avatvā ‘‘māgadhakaṃ nāma bhaṇḍikalasuṇa’’nti vuttaṃ. Ajjhohāre ajjhohāreti ettha sace dve tayo bhaṇḍike ekatoyeva saṅkhāditvā ajjhoharati, ekaṃ pācittiyaṃ. Bhinditvā ekekaṃ miñjaṃ khādantiyā pana payogagaṇanāya pācittiyānīti.
795. 所称『摩揭陀人』即指生于摩揭陀国者。摩揭陀国中所谓的大蒜,指的即装于器物之大蒜,而非单一二合之粉蒜。有言及瓠地入摩揭陀土后,有称『摩揭陀之器皿大蒜』。当切断、分装如『上焰呵』之事,若合二三器仅计算为一,则犯一戒。若分割取食一份,计为犯数戒。
§797
797.Palaṇḍukādīnaṃ vaṇṇena vā miñjāya vā nānattaṃ veditabbaṃ – vaṇṇena tāva palaṇḍuko paṇḍuvaṇṇo hoti. Bhañjanako lohitavaṇṇo. Haritako haritapaṇṇavaṇṇo. Miñjāya pana palaṇḍukassa ekā miñjā hoti, bhañjanakassa dve, haritakassa tisso. Cāpalasuṇo amiñjako, aṅkuramattameva hi tassa hoti. Mahāpaccariyādīsu pana ‘‘palaṇḍukassa tīṇi miñjāni, bhañjanakassa dve, haritakassa eka’’nti vuttaṃ . Ete palaṇḍukādayo sabhāveneva vaṭṭanti. Sūpasampākādīsu pana māgadhakampi vaṭṭati. Tañhi paccamānesu muggasūpādīsu vā macchamaṃsavikatiyā vā telādīsu vā badarasāḷavādīsu vā ambilasākādīsu vā uttaribhaṅgesu vā yattha katthaci antamaso yāgubhattepi pakkhipituṃ vaṭṭati. Sesamettha uttānameva.
797. 对于皮肤出现的湿疹等,可以从颜色或渗液方面识别差别。就颜色而言,湿疹通常呈黄色泥色,皮肤破裂处呈红色,青苔色则为青绿色。至于渗液,湿疹一般只有一种渗液,皮肤破裂处有两种,青苔则有三种。青苔有波动性且无渗液,其发芽状满足极少。至于大病等病症中,有言“湿疹有三种渗液,破裂处有两种,青苔有一种”。这些湿疹等病状通常成团聚集。在苏婆散蓄病等中,也能见到湿疹样皮损。有时在途经的疮肿、鱼肉腐烂、油渍浸泡、坏梨毒肿、缺胳膊剩余部分等处,以及最后阶段的瘀血处,有适合偏施药剂如牺牲祭祀的现象。剩余部分这里只讲述它的名称。
Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
毛发丛生——指的是毛发的生长状态,涉及无觉知的解脱(不是指意识的解脱)、无意识状态、不洁净状态、违犯戒律、身体行为、思想、以及疼痛三种状态。
Lasuṇasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ. · 蒜学处第一。
2. Dutiyasikkhāpadavaṇṇanā二、第二学处注释
§799
799. Dutiye – sambādheti paṭicchannokāse. Tassa vibhāgadassanatthaṃ pana ‘‘ubho upakacchakā muttakaraṇa’’nti vuttaṃ. Ekampilomanti kattariyā vā saṇḍāsakena vā khurena vā yena kenaci ekapayogena vā nānāpayogena vā ekaṃ vā bahūni vā saṃharāpentiyā payogagaṇanāya pācittiyāni, na lomagaṇanāya.
799. 第二条——谓在遮盖缝隙处。为清楚区分,此处说“双方使用刮破器”。所谓一束毛,是指用刀、刮刃、任何工具,用一次或多次不同动作剃净毛发以计算犯戒,依次扣罚,但不是仅以毛发数量计算。
§801
801.Ābādhapaccayāti kaṇḍukacchuādiābādhapaccayā saṃharāpentiyā anāpatti. Sesaṃ uttānameva. Catusamuṭṭhānaṃ – kāyato kāyavācato kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
801. "疾病因缘"是指因瘤或疮等疾病而引起的戒律扣罚。剃除病灶处无罪。不重复赘述名称。四种状态——由身体、身体与言语、身体与意念、身体言语意念共同所成,分别是行为、无觉知解脱、无意识状态、违戒、身体行为、言语行为、思想三种状态。
Dutiyasikkhāpadaṃ. · 第二学处。
3. Tatiyasikkhāpadavaṇṇanā三、第三学处注释
§803-4
803-4. Tatiye – talaghātaketi muttakaraṇatalaghātane. Antamaso uppalapattenāpīti ettha pattaṃ tāva mahantaṃ, kesarenāpi pahāraṃ dentiyā āpattiyeva.
803-4. 第三条——所谓轻微刺伤者,即小割伤。所谓最后阶段的脓包,是指脓包或大疮。此处即指较大脓包,用头发挑开造成类似击打般受罚之状。
§805
805.Ābādhapaccayāti gaṇḍaṃ vā vaṇaṃ vā paharituṃ vaṭṭati. Sesaṃ uttānameva. Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
805. "疾病因缘"指允许伤及肿块或疮肿。后复见名称。第一种巴拉基咖犯罪种类——指行为、觉知解脱、意识清净、世俗戒律、身体行为、恶意心、疼痛等状态。
Tatiyasikkhāpadaṃ. · 第三学处。
4. Catutthasikkhāpadavaṇṇanā四、第四学处释
§806
806. Catutthe – purāṇarājorodhāti purāṇe gihibhāve rañño orodhā. Cirāciraṃ gacchatīti cirena cirena gacchati. Dhārethāti sakkotha. Kassidaṃ kammanti vutte anārocitepi etā mayi āsaṅkaṃ karissantīti maññamānā evamāha – ‘‘mayhidaṃ kamma’’nti.
第四条——“旧王的额头”指的是旧时家庭身份的国王之额。句意为“长久地、长时间地行走”,是说持续不断地行走。 “持有”即“能够持有”。“究竟何等业不作,即使不作此业,也会使我起疑惑”,此处人们自认为如此说:“这就是我的业”。
§807
807.Jatumaṭṭhaketi jatunā kate maṭṭhadaṇḍake. Vatthuvasenevetaṃ vuttaṃ, yaṃkiñci pana daṇḍakaṃ pavesentiyā āpattiyeva. Tenāha – ‘‘antamaso uppalapattampi muttakaraṇaṃ pavesetī’’ti. Etampi ca atimahantaṃ, kesaramattampi pana pavesentiyā āpatti eva. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīni talaghātake vuttasadisānevāti.
第七条——“草茎”指用草编制的鞭子。法律文中如此记载,无论是何种鞭子,只要带入皆算违规。又说“下端带有莲花装饰物的鞭子也算违规”。此类鞭子过大,佩戴则算违规,稍微如香粉盒大小者亦同。余者为高立物。出处与拔除等法类同。
Catutthasikkhāpadaṃ. · 第四学处。
5. Pañcamasikkhāpadavaṇṇanā五、第五学处释
§810
810. Pañcame – atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyantīti atianto pavesetvā udakena dhovanaṃ kurumānā.
第五条——指水极为清澈而深厚。意为越过极限投入水中洗涤。
§812
812.Kesaggamattampi atikkāmetīti vitthārato tatiyaṃ vā catutthaṃ vā aṅgulaṃ gambhīrato dvinnaṃ pabbānaṃ upari kesaggamattampi pavesentiyā pācittiyanti attho. Vuttañhetaṃ mahāpaccariyaṃ – ‘‘ekissā aṅguliyā tīṇi pabbāni ādātuṃ na labhati, tiṇṇaṃ vā catunnaṃ vā ekekampi pabbaṃ ādātuṃ na labhatī’’ti. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīnipi talaghātake vuttasadisānevāti.
第十二条——“发滑大小”是指发滑部分长过三寸或四寸,深度超两指,若发滑部分伸入茎叶的范围内则算违规。释义详述第三、第四指的度量。又说“用一指难以持起三棵或四棵叶子,三或四棵叶子无一能单独持起”,余为高立物。出处与拔除等法类同。
Pañcamasikkhāpadaṃ. · 第五学处。
6. Chaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā六、第六学处释
§815
815. Chaṭṭhe – bhattavissagganti bhattakiccaṃ. Pānīyena ca vidhūpanena ca upatiṭṭhitvāti ekena hatthena pānīyathālakaṃ ekena bījaniṃ gahetvā bījamānā samīpe ṭhatvāti attho. Accāvadatīti pubbepi tumhe evaṃ bhuñjatha, ahaṃ evaṃ upaṭṭhānaṃ karomī’’ti pabbajitacārittaṃ atikkamitvā gehassitakathaṃ kathetīti attho.
第十五条——“饭饭释放”即进食事务。此处意指用手与水具并以手持水器,手持种子,种子附近站立,即是释义。意谓“以前你们如此吃,我如今以此种方式服侍”。此语用于戒律违反后证明在家行为。
§817
817.Yaṃkiñci pānīyanti suddhaudakaṃ vā hotu, takkadadhimatthurasakhīrādīnaṃ vā aññataraṃ. Yā kāci bījanīti antamaso cīvarakaṇṇopi. Hatthapāse tiṭṭhati āpatti pācittiyassāti idha ṭhānapaccayāva pācittiyaṃ vuttaṃ. Pahārapaccayā pana khandhake dukkaṭaṃ paññattaṃ.
第十七条——无论任何饮料只要是纯净水,或由红糖、甜乳等制成的都可。所谓种子即指衣角处附着物。手边站着即为违规、必须忏悔。此处规定依据场所条件的忏悔条例,防止罪责,分别详列在戒律篇的恶行中。
§819
819.Deti dāpetīti pānīyaṃ vā sūpādiṃ vā imaṃ pivatha, iminā bhuñjathāti deti; tālavaṇṭaṃ iminā bījantā bhuñjathāti deti; aññena vā ubhayampi dāpeti, anāpatti. Anupasampannaṃ āṇāpetīti upatiṭṭhanatthaṃ sāmaṇeriṃ āṇāpeti, anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
对于“给予”和“接受”,例如称饮酒、进食为“给予”,种植莴苣、种植庄稼也称为“给予”;另外他人既给予又接受则无过失。未经过许可而擅自教导沙玛内拉为“教导”,是为了让其站立,亦无过失。其余均按字面理解。
Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
头发竖起称为“动作”,非意识解脱之境,是非意识的、非意图的、应受谴责之身体行为,由身体行为、意念、痛感三种心相所构成。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ. · 第六学处。
7. Sattamasikkhāpadavaṇṇanā7. 第七学处之解释
§822
822. Sattame – bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti āpatti dukkaṭassāti idaṃ payogadukkaṭaṃ nāma, tasmā na kevalaṃ paṭiggahaṇeyeva hoti, paṭiggaṇhitvā pana araññato āharaṇepi sukkhāpanepi vaddalidivase bhajjanatthāya uddhanasajjanepi kapallasajjanepi dabbisajjanepi dārūni ādāya aggikaraṇepi kapallamhi dhaññapakkhipanepi dabbiyā saṅghaṭṭanesupi koṭṭanatthaṃ udukkhalamusalādisajjanesupi koṭṭanapapphoṭanadhovanādīsupi yāva mukhe ṭhapetvā ajjhoharaṇatthaṃ dantehi saṅkhādati, tāva sabbapayogesu dukkaṭāni, ajjhoharaṇakāle pana ajjhoharaṇagaṇanāya pācittiyāni. Ettha ca viññatti ceva bhojanañca pamāṇaṃ. Tasmā sayaṃ viññāpetvā aññāya bhajjanakoṭṭanapacanāni kārāpetvā bhuñjantiyāpi āpatti. Aññāya viññāpetvā sayaṃ bhajjanādīni katvā bhuñjantiyāpi āpatti. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ – ‘‘idaṃ āmakadhaññaṃ nāma mātarampi viññāpetvā bhuñjantiyā pācittiyameva, aviññattiyā laddhaṃ sayaṃ bhajjanādīni katvā vā kārāpetvā vā bhuñjantiyā dukkaṭaṃ. Aññāya viññattiyā laddhaṃ sayaṃ vā bhajjanādīni katvā tāya vā kārāpetvā aññāya vā kārāpetvā bhuñjantiyāpi dukkaṭamevā’’ti. Punapi vuttaṃ ‘‘aññāya viññattiyā laddhaṃ, sayaṃ bhajjanādīni katvā bhuñjantiyā pācittiyameva. Bhajjanādīni kārāpetvā bhuñjantiyā pana dukkaṭa’’nti. Taṃ pubbāparaviruddhaṃ hoti, na hi bhajjanādīnaṃ karaṇe vā kārāpane vā viseso atthi. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘aññāya viññattaṃ bhuñjantiyā dukkaṭa’’nti avisesena vuttaṃ.
第七条——称“将享用”为接受,所谓恶业,本法称为业用恶。故不仅仅是接受时产生业障,接受后自森林中取物与制止风雨之器、用竹器、用瓢器、用钵器、用木材引火、将谷物放入竹器焚烧、用钵器集合、用筐子集合,用筐子洗涤至口含以牙研磨取食等,凡此所有行为皆属恶事。唯有口中研磨时,因研磨计数而为巴吉帝亚。此中既有计数亦有食量之分量。故本人虽已承认,若他人使作取食、集合、烧煮亦为业障;他人已承认,而本人作取食等也业障。又佛说过殊胜偈曰:“称为熟谷者,即使母亲明白而食亦为业障;无明而作取食者亦为恶;明知而作取食者及他人作而本人食亦是恶。”又复有说:“明知而作取食,自己作取食食者为业障,作取食食者亦是恶。”此语与前说相违,因为制作与使用取食并无差别。长部书中特别说明“明知由他人制作而食者亦恶”。
§823
823.Ābādhapaccayāti sedakammādīnaṃ atthāya dhaññaviññattiyā anāpatti. ‘‘Aviññattiyā labbhamānaṃ pana navakammatthāya sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Aparaṇṇaṃ viññāpetīti ṭhapetvā satta dhaññāni muggamāsādiṃ vā lābukumbhaṇḍādiṃ vā aññaṃ yaṃkiñci ñātakapavāritaṭṭhāne viññāpentiyā anāpatti. Āmakadhaññaṃ pana ñātakapavāritaṭṭhāne na vaṭṭati. Sesaṃ uttānameva.
所谓疾病因缘,即为制止业障等原因而对谷物业的识别,无过失。“不识别者试图达成新功德则恶”此系大长篇论中说。未带器皿供奉时,置放七种谷物、蚁巢、陶壶及其他于亲族所设供奉处而被识别者,则无过失。但当熟谷出现在亲族供奉处时,则不可如此。其余同上。
Catusamuṭṭhānaṃ – kāyato kāyavācato kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
四种起因——从身体、身体与言语、身体与意念、身体与言语与意念起,谓动作,非意识解脱,非意念所为,而是应受谴责的身体行为、言语行为,由身体行为与言语行为及意念共三心所感知并由痛感定性。
Sattamasikkhāpadaṃ. · 第七学处。
8. Aṭṭhamasikkhāpadavaṇṇanā8. 第八学处之解释
§824
824. Aṭṭhame – nibbiṭṭho rājabhaṭo rañño bhati keṇi etenāti nibbiṭṭharājabhaṭo, ekaṃ ṭhānantaraṃ keṇiyā gahetvā tato laddhaudayoti attho. Taññeva bhaṭapathaṃ yācissāmīti rañño keṇiṃ datvā puna taṃyeva ṭhānantaraṃ yācissāmīti cintento. Paribhāsīti tā bhikkhuniyo ‘‘mā puna evaṃ karitthā’’ti santajjesi.
第八条——意为弃置、放弃王臣的职务。所谓“弃置王臣”,是指弃置一地王臣,再复获得之意。即曾请求王赐一地王臣,获得后再次请求同一地王臣。对此,戒律规则给予了注释,规定比库尼不可为此行事。
§826
826.Sayaṃ chaḍḍetīti cattāripi vatthūni ekapayogena chaḍḍentiyā ekāva āpatti, pāṭekkaṃ chaḍḍentiyā vatthugaṇanāya āpattiyo. Āṇattiyampi eseva nayo. Dantakaṭṭhachaḍḍanepi bhikkhuniyā pācittiyameva. Bhikkhussa sabbattha dukkaṭaṃ. Sesaṃ uttānameva.
826. 「自行舍弃」者,有四种对象,若以同一行为舍弃,则只有一罪;若分开舍弃,则针对各种对象各有罪。对此亦同理。比如用牙木棒舍弃时,女性比库尼仅犯轻戒罪。男性比库处处都是恶业,其余均属轻戒罪。
Chasamuṭṭhānaṃ – kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
出家守戒的禁法包括:行为及非行为(意指行为和不行为之分)、非意愿的违反、心意不纯、语言上的违犯、身体行为、口头行为、三种心意,以及三种苦受。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ. · 第八学处。
9. Navamasikkhāpadavaṇṇanā9. 第九学处之解释
§830-2
830-2. Navame – yaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ropimanti khettaṃ vā hotu nāḷikerādiārāmo vā, yattha katthaci ropimaharitaṭṭhāne etāni vatthūni chaḍḍentiyā purimanayeneva āpattibhedo veditabbo. Khette vā ārāme vā nisīditvā bhuñjamānā ucchuādīni vā khādantī; gacchamānā ucchiṭṭhodakacalakādīni haritaṭṭhāne chaḍḍeti, antamaso udakaṃ pivitvā matthakacchinnanāḷikerampi chaḍḍeti, pācittiyameva. Bhikkhuno dukkaṭaṃ. Kasitaṭṭhāne pana nikkhittabīje yāva aṅkuraṃ na uṭṭhahati, tāva sabbesaṃ dukkaṭaṃ . Anikkhittabījesu khettakoṇādīsu vā asañjātaropimesu khettamariyādādīsu vā chaḍḍetuṃ vaṭṭati. Manussānaṃ kacavarachaḍḍanaṭṭhānepi vaṭṭati. Chaḍḍitakhetteti manussesu sassaṃ uddharitvā gatesu chaḍḍitakhettaṃ nāma hoti, tattha vaṭṭati. Yattha pana lāyitampi pubbaṇṇādi puna uṭṭhahissatīti rakkhanti, tattha yathāvatthukameva. Sesaṃ uttānameva. Chasamuṭṭhānaṃ – kiriyākiriyaṃ…pe… tivedananti.
830-2. 「第九条」——凡是人类栽培享用的田地或椰子园等处,若于某种种植或采摘处弃置农具,则依错误性质而定罪。若坐于田地或园中食用时弃置稻草等物,为轻戒罪。若行走时在绿色地面丢弃秧苗、枯叶等则属轻戒罪。喝完水弃置果皮亦属轻戒。男比库犯此为恶业。若弃置于种子发芽之前栽种地点,则一切皆是恶业。未播种之地或田边尚未耕作之处亦不可弃置。人在耕作休息处地不得弃置,若故意破坏植物生长地即为弃置地。若该处植物已枯萎,下次会再发芽,则按实际植物情况处理。其余均属轻戒罪。出家守戒禁法包括前述多项及三种苦受。
Navamasikkhāpadaṃ. · 第九学处。
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā十、第十学处解释
§835
835. Dasame – yaṃkiñci naccanti naṭādayo vā naccantu soṇḍā vā, antamaso morasuvamakkaṭādayopi, sabbampetaṃ naccameva. Yaṃkiñci gītanti yaṃkiñci naṭādīnaṃ vā gītaṃ hotu, ariyānaṃ parinibbānakāle ratanattayaguṇūpasaṃhitaṃ sādhukīḷitagītaṃ vā asaṃyatabhikkhūnaṃ dhammabhāṇakagītaṃ vā, sabbampetaṃ gītameva. Yaṃkiñci vāditanti tantibaddhādivādanīyabhaṇḍavāditaṃ vā hotu, kuṭabherivāditaṃ vā, antamaso udakabherivāditampi, sabbampetaṃ vāditameva.
835. 「第十条」——一切跳舞歌唱之行为,包含唱歌者与跳舞者,无论是赤身露体者或著装者,若表演猥亵舞蹈则属恶。凡唱歌,无论何种歌或曲调,只要为圣者圆寂、珍宝赞歌,以及不自制比库的法语诵唱,均视为歌声。凡演奏乐器,包括弦乐、吹奏、打击乐器,皆属演奏行为;即便是水管乐器亦属其中。
§836
836.Dassanāya gacchati āpatti dukkaṭassāti padavāragaṇanāya āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhitā passati vā suṇāti vāti ekapayogena olokentī passati, tesaṃyeva gītavāditaṃ suṇāti, ekameva pācittiyaṃ. Sace pana ekaṃ disaṃ oloketvā naccaṃ passati, puna aññato oloketvā gāyante passati aññato vādente, pāṭekkā āpattiyo. Bhikkhunī sayampi naccituṃ vā gāyituṃ vā vādituṃ vā na labhati, aññe ‘‘nacca, gāya, vādehī’’ti vattumpi na labhati. ‘‘Cetiyassa upahāraṃ detha, upāsakā’’ti vattumpi ‘‘tumhākaṃ cetiyassa upaṭṭhānaṃ karomā’’ti vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitumpi na labhati. Sabbattha pācittiyanti sabbaaṭṭhakathāsu vuttaṃ. Bhikkhuno dukkaṭaṃ. ‘‘Tumhākaṃ cetiyassa upaṭṭhānaṃ karomā’’ti vutte pana ‘‘upaṭṭhānakaraṇaṃ nāma sundara’’nti vattuṃ vaṭṭati.
836. 若因观看而生罪,即为恶业罪。观看歌舞、听歌唱、演奏等,若仅一次专注观看,就犯轻戒罪。如若隔一处观看舞蹈,隔另一处听歌唱或听演奏,犯分别罪。比库尼不能舞蹈、唱歌或演奏,别人也不能赞她们“可舞、可歌、可奏乐”,也不可请她们“当供养刹利”,别人请求也不能说“妙”以鼓励。所有注疏均云此为轻戒罪。男比库犯此为恶业。对于“当供养刹利”,亦有说法称“供养刹利者乃佳”,“供养是美事”。
§837
837.Ārāme ṭhitāti ārāme ṭhatvā antarārāme vā bahiārāme vā naccādīni passati vā suṇāti vā, anāpatti. Sati karaṇīyeti salākabhattādīnaṃ vā atthāya aññena vā kenaci karaṇīyena gantvā gataṭṭhāne passati vā suṇāti vā, anāpatti. Āpadāsūti tādisena upaddavena upaddutā samajjaṭṭhānaṃ pavisati, evaṃ pavisitvā passantiyā vā suṇantiyā vā anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
837. 若在园林中,或内园、外园观舞听歌,则不犯戒。若为了其他目的,持有标牌饭器等物,前往其他处观看或听歌亦无罪。若遇灾祸,进入废墟或荒废之地观看或聆听亦不犯戒。其余依前述说法。
Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
毛发竖立之起,是行为,不是分别解脱,是非心的,是世俗禁戒,是身业,是不善心,具有强烈痛苦的性质。
Dasamasikkhāpadaṃ. · 第十学处。
Lasuṇavaggo paṭhamo. · 蒜品第一。
2. Andhakāravaggo
第二章 暗黑品
1. Paṭhamasikkhāpadavaṇṇanā一、第一学处解释
§839
839. Andhakāravaggassa paṭhamasikkhāpade – appadīpeti padīpacandasūriyaaggīsu ekenāpi anobhāsite. Tenevassa padabhājane ‘‘anāloke’’ti vuttaṃ. Sallapeyya vāti gehassitakathaṃ katheyya.
839. 暗黑品第一戒律中,『调弱』意谓在灯火、月亮、太阳等光明中,仅以一者微弱地照明。以此词根构成‘无光中’一词。此处应解释为宅舍之事如何讲说。
§841
841.Arahopekkhā aññavihitāti na rahoassādāpekkhā rahoassādato aññavihitāva hutvā ñātiṃ vā pucchati, dāne vā pūjāya vā manteti. Sesaṃ uttānameva. Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ – kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.
841. 对他所作所为的等待,并非秘密之期盼;秘密的期盼之后另有所期,且向亲族询问,或以施舍与供养之由劝说。剩余亦同,上扬者也是如此。『尊敬知者起』:由身心、语言及心三者起而成,谓行为、分别解脱、成有分别心、世俗禁戒、身业、语言业、不善心,具有双重苦痛。
Paṭhamasikkhāpadaṃ. · 第一学处。
2. Dutiyasikkhāpadavaṇṇanā2. 第二学处之解释
§842
842. Dutiye – paṭicchanne okāseti idameva nānaṃ. Sesaṃ sabbaṃ purimasadisamevāti.
842. 第二点——『隐遁』即是遮蔽,谓此不知。剩余悉如前段同样。
Dutiyasikkhāpadaṃ. · 第二学处。
3. Tatiyasikkhāpadavaṇṇanā3. 第三学处之解释
§846
846. Tatiye – ajjhokāseti nānaṃ, sesaṃ sabbaṃ tādisamevāti.
846. 第三点——『现今遮蔽』即是不知,剩余全部亦同样。
Tatiyasikkhāpadaṃ. · 第三学处。
4. Catutthasikkhāpadavaṇṇanā4. 第四学处之解释
§850-3
850-3. Catutthe – nikaṇṇikanti kaṇṇamūlaṃ vuccati; kaṇṇamūle jappeyyāti vuttaṃ hoti. Sati karaṇīyeti salākabhattādīnaṃ āharaṇatthāya vihāre vā dunnikkhittaṃ paṭisāmanatthāya. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīni purimasadisānevāti.
第四条——『nikaṇṇika』意为『耳根』;据说『应在耳根处持诵』。『应念』是指为了取得头针饭等物、或在住处中为难以离开而使自己平静下来而为念。剩余部分亦同上文。『samuṭṭhāna』等指之前所说的诸方向。
Catutthasikkhāpadaṃ. · 第四学处。
5. Pañcamasikkhāpadavaṇṇanā5. 第五学处释
§854
854. Pañcame – gharaṃ sodhentāti tesaṃ kira etadahosi – ‘‘theriyā koci kāyikavācasiko vītikkamo na dissati, gharampi tāva sodhemā’’ti, tato gharaṃ sodhentā naṃ addasaṃsu.
第五条——『清扫房屋』,这就是说,『没有比库尼有身体或言语上的过失,房屋才应被清扫』,于是清扫房屋的人看见了她。
§856
856.Anovassakaṃ atikkāmentiyāti paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmentiyā dukkaṭaṃ, dutiyaṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ, upacārātikkame eseva nayo.
第七条——『越过不得越过之处』,指第一次越界为恶行,第二次为应悔过,近行超越亦同理。
§858
858.Gilānāyāti yā tādisena gelaññena āpucchituṃ na sakkoti. Āpadāsūti ghare aggi vā uṭṭhito hoti, corā vā; evarūpe upaddave anāpucchā pakkamati, anāpatti. Sesamettha uttānameva.
第九条——『病者』指因发炎肿痛无法触摸。『灾害』指家中起火或盗贼作乱等,遇此类困扰而不被责问即为无过错。余下亦同前文。
Kathinasamuṭṭhānaṃ – kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
关于凯提那聚会——『samuṭṭhāna』一词指身语意之聚会,即行为或非行为、具意或无意、非心所染污、受习俗责罚的身体行为、口头行为及三心及其强烈痛感。
Pañcamasikkhāpadaṃ. · 第五学处。
6. Chaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā6. 第六学处释
§860
860. Chaṭṭhe – abhinisīdeyyāti nisīdeyya. Nisīditvā gacchantiyā ekā āpatti, anisīditvā nipajjitvā gacchantiyā ekā, nisīditvā nipajjitvā gacchantiyā dve.
第六条——『应坐下』意为『当坐下』。『坐了后离开』有一犯,『未坐直接趴下后离开』有一犯,『坐了又趴下后离开』有二犯。
§863
863.Dhuvapaññatteti bhikkhunīnaṃ atthāya niccapaññatte. Sesaṃ uttānameva. Kathinasamuṭṭhānaṃ…pe… tivedananti.
863. "Dhuvapaññatte"者,谓比库尼之义务中恒常持守者。其余者皆同上所述。关于咖提那集会……等,谓三重苦痛。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ. · 第六学处。
7. Sattamasikkhāpadavaṇṇanā7. 第七学处释
§864
864. Sattamepi – sabbaṃ chaṭṭhe vuttanayeneva veditabbaṃ.
864. 对于第七点,也应理解如第六点所述全部内容。
Sattamasikkhāpadaṃ. · 第七学处。
8. Aṭṭhamasikkhāpadavaṇṇanā八、第八学处注释
§869
869. Aṭṭhame – sabbaṃ uttānameva. Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
869. 关于第八点,一切义项皆同上述。三重集会者,即行为、识别解脱、意念活动、世俗羞耻、身业、口业、不善意念与苦痛感受。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ. · 第八学处。
9. Navamasikkhāpadavaṇṇanā九、第九学处注释
§875
875. Navame – abhisapeyyāti sapathaṃ kareyya. Nirayena abhisapati nāma ‘‘niraye nibbattāmi, avīcimhi nibbattāmi, niraye nibbattatu, avīcimhi nibbattatū’’ti evamādinā nayena akkosati. Brahmacariyena abhisapati nāma ‘‘gihinī homi, odātavatthā homi, paribbājikā homi, itarā vā edisā hotū’’ti evamādinā nayena akkosati; vācāya vācāya pācittiyaṃ. Ṭhapetvā pana nirayañca brahmacariyañca ‘‘sunakhī sūkarī kāṇā kuṇī’’tiādinā nayena akkosantiyā vācāya vācāya dukkaṭaṃ.
875. 关于第九点,谓发誓行事。所谓受苦狱,谓以言语发誓道:“我必堕地狱,我必堕无间狱,愿堕地狱,愿堕无间狱。”以此言语责备他人。梵行受持者发誓谓:“我为居士,我为婆罗门,我为游方者,或为他类。”以此言语责备彼此。此等言语即口业上的过失,应悔过。如置于一方口中,用地狱与梵行者诸恶名辞如“犬母、野猪、瞎子、跛子”等以责备彼此,此等言语即为恶行。
§878
878.Atthapurekkhārāyāti aṭṭhakathaṃ kathentiyā. Dhammapurekkhārāyāti pāḷiṃ vācentiyā. Anusāsanipurekkhārāyāti ‘‘idānipi tvaṃ edisā, sādhu viramassu, no ce viramasi, addhā puna evarūpāni kammāni katvā niraye uppajjissasi, tiracchānayoniyā uppajjissasī’’ti evaṃ anusāsaniyaṃ ṭhatvā vadantiyā anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
878.『以义为先』者,谓讲说注释之时。『以法为先』者,谓诵读巴利文本之时。『以教诫为先』者,谓立于教诫而如此言说:『汝今仍是如此,最好停止吧;若不停止,必将再度造作如此之业,而生于地狱,生于畜生道。』如此言说者,无犯。其余诸事,义已明显。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
三重集会者,谓行为、识别解脱、意念活动、世俗羞耻、身业、口业、不善意念及苦痛感受。
Navamasikkhāpadaṃ. · 第九学处。
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā十、第十学处注释
§879
879. Dasame – sabbaṃ uttānameva. Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – kāyavācācittato samuṭṭhāti, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalakammaṃ, dukkhavedananti.
879.『第十』者,指诸事皆高昂者也。『肘部下垂之起』者,身、语、心诸事起之义,行、识、解脱、意所作、世间习俗、身业、语业、不善业、苦受等也。
Dasamasikkhāpadaṃ. · 第十学处。
Andhakāravaggo dutiyo. · 黑暗品第二。
3. Naggavaggo
第三 裸形品
1. Paṭhamasikkhāpadavaṇṇanā一、第一学处注释
§883-6
883-6. Naggavaggassa paṭhamasikkhāpade – brahmacariyaṃ ciṇṇenāti brahmacariyena ciṇṇena; atha vā brahmacariyassa caraṇenāti; evaṃ karaṇatthe vā sāmiatthe vā upayogavacanaṃ veditabbaṃ. Acchinnacīvarikāyāti idaṃ udakasāṭikaṃ sandhāya vuttaṃ, na aññaṃ cīvaraṃ. Tasmā udakasāṭikāya acchinnāya vā naṭṭhāya vā naggāya nhāyantiyā anāpatti. Sacepi udakasāṭikacīvaraṃ mahagghaṃ hoti, na sakkā nivāsetvā bahi gantuṃ, evampi naggāya nhāyituṃ vaṭṭati. Sesamettha uttānameva.
883-886.关于裸体品第一戒律——「持戒清净」者,当译为「以持戒为纯净」,或「以持戒行为纯净」;又或作「遵行持戒」,此乃描述行为或约束之语,需明了其用法。所谓衣不离断者,指此水缕布,用以遮体,非其他衣物。故用此水缕布,且不断、不毁者,裸体洗浴无罪。即使该水缕布为粗布,也不可放置外边,不可露身,裸体洗浴亦应如此。其余条目意同如前。
Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
『发根起』者,指行为,非解脱,非心所作,准入戒律,身业,三心,三苦也。
Paṭhamasikkhāpadaṃ. · 第一学处。
2. Dutiyasikkhāpadavaṇṇanā二、第二学处注释
§887
887. Dutiye – sabbaṃ uttānameva. Chasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
887.第二条亦同诸事皆高昂。『六起』者,指行为,不解脱,非心所作,准入戒律,身业,语业,三心,三苦也。
Dutiyasikkhāpadaṃ. · 第二学处。
3. Tatiyasikkhāpadavaṇṇanā三、第三学处注释
§893-4
893-4. Tatiye – anantarāyikinīti dasasu antarāyesu ekenapi antarāyena anantarāyā. Dhuraṃ nikkhittamatteti dhuraṃ nikkhipitvā sacepi pacchā sibbati, āpattiyevāti attho. Sesaṃ uttānameva.
893-894.第三条中『无障者』者,指十种障碍中任一障碍皆无障碍者。『肘部置下程度』者,若置肘于下,后又回撤,则为过失。其余用法同前所释。
Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
拘留遗弃的聚集现象——无作为、觉知解脱、有意念、不淹没于世间的、身体行为、语言行为、不善意念、苦感受。
Tatiyasikkhāpadaṃ. · 第三学处。
4. Catutthasikkhāpadavaṇṇanā四、第四学处注释
§898-9
898-9. Catutthe – pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāhameva pañcāhikaṃ. Saṅghāṭīnaṃ cāro saṅghāṭicāro; paribhogavasena vā otāpanavasena vā saṅghaṭitaṭṭhena saṅghāṭīti laddhanāmānaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ parivattananti attho. Tasmāyeva padabhājane ‘‘pañcamaṃ divasaṃ pañca cīvarānī’’tiādimāha. Āpatti pācittiyassāti ettha ca ekasmiṃ cīvare ekā āpatti; pañcasu pañca.
第八百九十八至九百条。第四者论述——五天是五天,五天确实是一个五天。桑叉提衣的盗用即为窃盗,作为占有或使用、覆盖使用的,都是对称为桑叉提的五件衣物之侵占。因此于吃饭时说「第五天须着五衣」等。犯戒即于某一衣犯一戒,五衣则是五次犯戒。
§900
900.Āpadāsūti mahagghaṃ cīvaraṃ, na sakkā hoti corabhayādīsu paribhuñjituṃ; evarūpe upaddave anāpatti. Sesaṃ uttānameva. Kathinasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第九百条。盗用即指不能于盗贼害怕之处使用法衣;该类违失无须悔过。余文同上。拘提衣的聚集现象——无作为、不觉解脱、无意、计数罪、身体行为、语言行为、三意念、三苦。
Catutthasikkhāpadaṃ. · 第四学处。
5. Pañcamasikkhāpadavaṇṇanā五、第五学处注释
§903
903. Pañcame – cīvarasaṅkamanīyanti saṅkametabbaṃ cīvaraṃ; aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna paṭidātabbacīvaranti attho.
第九百零三条。第五条说——衣物应当收敛妥当;取他人藏匿处所所藏之衣当还还是应还的意义。
§906
906.Āpadāsūti sace apārutaṃ vā anivatthaṃ vā corā haranti, evarūpāsu āpadāsu dhārentiyā anāpatti. Sesaṃ uttānameva. Kathinasamuṭṭhānaṃ – kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第九百零六条。盗用即若未经允许或未用好的方式盗用他物,这样的盗用不须悔过。余文同前。拘提衣的聚集现象——善业恶业皆有、无觉知解脱、无意、计数罪、身体行为、语言行为、三意念、三苦。
Pañcamasikkhāpadaṃ. · 第五学处。
6. Chaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā六、第六学处注释
§909-10
909-10. Chaṭṭhe – aññaṃ parikkhāranti yaṃkiñci thālakādīnaṃ vā sappitelādīnaṃ vā aññataraṃ. Ānisaṃsanti ‘‘kittakaṃ agghanakaṃ dātukāmatthā’’ti pucchati, ‘‘ettakaṃ nāmā’’ti vadanti, ‘‘āgametha tāva, idāni vatthaṃ mahagghaṃ, katipāhena kappāse āgate samagghaṃ bhavissatī’’ti evaṃ vatvā nivārentiyā anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
第九百零九至九百一十条。第六条说——他物包括像发簪、鳞片等他物中的一类。作为原因咎责,问「是否为伪造赝品?」答「名为赝品。」说「来这里吧,这里是法衣,从何时纺织的棉布就成正衣。」如此说而且制止者不须悔过。余文同上。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
三起因者,谓行为、识断、意念行为、世间遮盖、身业、口业、不善心、三苦感受。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ. · 第六学处。
7. Sattamasikkhāpadavaṇṇanā7. 第七学处之解释
§911
911. Sattame – pakkamiṃsūti aññāsampi āgamanaṃ āgamentī ‘‘addhā amhākampi āgamessatī’’ti tattha tattha agamaṃsu. Paṭibāheyyāti paṭisedheyya.
第九百一十一条。第七条,说“从递进处”(pakkamiṃsu)及其他是“来、往”的意思,即“他处也将来此”,因此各处称为“来”。“禁止”意为应当禁止。
§915
915.Ānisaṃsanti ‘‘ekissā ekaṃ sāṭakaṃ nappahoti, āgametha tāva, katipāhena uppajjissati, tato bhājessāmī’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyā anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
第九百一十五条。因缘者,谓“一个人未伤害另一人时,即可来此,多次数将生起,然后我们共同处分。”如是显现因缘,作出违犯时即不净。余同上开释。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
三起因者,谓行为、识断、意念行为、言语遮盖、身业、口业、三心、三苦感受。
Sattamasikkhāpadaṃ. · 第七学处。
8. Aṭṭhamasikkhāpadavaṇṇanā8. 第八学处之解释
§916-8
916-8. Aṭṭhame – naṭā nāma ye nāṭakaṃ nāṭenti. Naṭakā nāma ye naccanti. Laṅghakā nāma ye vaṃsavarattādīsu laṅghanakammaṃ karonti. Sokajjhāyikā nāma māyākārā. Kumbhathūṇikā nāma ghaṭakena kīḷanakā; bimbisakavādakātipi vadanti. Deti āpatti pācittiyassāti ettha cīvaragaṇanāya āpattiyo veditabbā. Sesaṃ uttānameva.
第九百一十六至一百一十八条。第八条。所谓“演员”指表演戏剧的人。“舞者”指跳舞的人。“跳跃者”指在笛箫鼓等乐器表演时做跳跃动作者。“哀哭者”指装哭的人。“壶鼓者”即用罐打击的表演者,也称打击铜盆者。由此产生戒律违规罚责,此处应知为戒衣检查中的违规。余同上开释。
Chasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
六起因者,谓行为、非识断、无意行为、言语遮盖、身业、口业、三心、三苦感受。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ. · 第八学处。
9. Navamasikkhāpadavaṇṇanā9. 第九学处之解释
§921-4
921-4. Navame – dubbalacīvarapaccāsāyāti dubbalāya cīvarapaccāsāya. Ānisaṃsanti kiñcāpi ‘‘na mayaṃ ayye sakkomā’’ti vadanti, ‘‘idāni pana tesaṃ kappāso āgamissati , saddho pasanno puriso āgamissati, addhā dassatī’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
第921-4条。第九条——有所依赖的破布衣。所谓有所依赖的破布衣者,谓对破布衣有所期待。观察之下,有人说:「我们不是尊者的随从。」又说:「现今他们的破布将会送来,虔信的人将会前来,他们的行为确实可见。」如此显露其依赖性后,虽作制止亦不应受罚。其余内容与前文相同。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
三种生起——即行为、分别分别解脱、心念以及普遍的世俗过失、身体行为、言语行为、不善的心念、强烈的痛苦。
Navamasikkhāpadaṃ. · 第九学处。
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā十、第十学处解释
§927
927. Dasame – kathinuddhāraṃ na dassantīti kīdiso kathinuddhāro dātabbo, kīdiso na dātabboti? Yassa atthāramūlako ānisaṃso mahā, ubbhāramūlako appo, evarūpo na dātabbo. Yassa pana atthāramūlako ānisaṃso appo, ubbhāramūlako mahā, evarūpo dātabbo. Samānisaṃsopi saddhāparipālanatthaṃ dātabbova.
第927条。第十条——说难以承受者不显现。所谓难以承受者,应当如何给予?何者不得给予?若以利益为根基的依赖很强,则其负担轻微;反之则重。此类不宜给予。若以利益为根基的依赖轻微,而负担较重,则这类应当给予。即便同样依赖,亦应为护持信仰而作此给予。
§931
931.Ānisaṃsanti bhikkhunisaṅgho jiṇṇacīvaro, kathinānisaṃsamūlako mahālābhoti evarūpaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyā anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
第931条。有人观察比库僧团穿旧袈裟者,其依赖基础坚固有大利益,若揭示如此依赖而拒绝则应受罚。其余内容与前文相同。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
三种生起——即行为、分别分别解脱、心念以及普遍的世俗过失、身体行为、言语行为、不善的心念、强烈的痛苦。
Dasamasikkhāpadaṃ. · 第十学处。
Naggavaggo tatiyo. · 第三、裸体品。
4. Tuvaṭṭavaggo
第四章 破布衣重聚节
1. Paṭhamasikkhāpadavaṇṇanā一、第一学处解释
§933
933. Tuvaṭṭavaggassa paṭhamasikkhāpade – tuvaṭṭeyyunti nipajjeyyuṃ. Sesaṃ uttānameva. Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
933. 关于扶持章第一戒:扶持者应当退避隐退。其余部分同上文所述。扶毛起立者,是指行为,不违背觉知解脱,非心所为,属逝者戒,是身体行为,有三种心(三心)与三种感受。
Paṭhamasikkhāpadaṃ. · 第一学处。
2. Dutiyasikkhāpadavaṇṇanā二、第二学处注释
§937
937. Dutiye – ekaṃ attharaṇañceva pāvuraṇañca etāsanti ekattharaṇapāvuraṇā; saṃhārimānaṃ pāvārattharaṇakaṭasārakādīnaṃ ekaṃ antaṃ attharitvā ekaṃ pārupitvā tuvaṭṭentīnametaṃ adhivacanaṃ.
937. 第二种:所谓一切遮挡与污秽,称为一遮污秽;遮挡指拘束体与衣物等末端,遮挡之物包括系带、衣扣等终结物。将这些末端遮挡合成一体,称为扶持,是此处的术语。
§940
940.Vavatthānaṃ dassetvāti majjhe kāsāvaṃ vā kattarayaṭṭhiṃ vā antamaso kāyabandhanampi ṭhapetvā nipajjantīnaṃ anāpattīti attho. Sesaṃ uttānameva. Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
940. 显示背带者,指中间放置黄色衣物布条或腰带末端部位以束缚身体,故称退避违规,不犯戒。其余部分同上,扶毛起立也是行为,非觉知解脱,非心所为,属逝者戒,为身体行为,含三心及三种感受。
Dutiyasikkhāpadaṃ. · 第二学处。
3. Tatiyasikkhāpadavaṇṇanā三、第三学处注释
§941
941. Tatiye – uḷārasambhāvitāti uḷārakulā pabbajitattā guṇehi ca uḷārattā uḷārāti sambhāvitā. Issāpakatāti issāya apakatā; abhibhūtāti attho. Saññatti bahulā etāsanti saññattibahulā; divasaṃ mahājanaṃ saññāpayamānāti attho. Viññatti bahulā etāsanti viññattibahulā. Viññattīti hetūdāharaṇādīhi vividhehi nayehi ñāpanā veditabbā, na yācanā.
941. 第三:所谓由熏染所生,是指熏染姓族出家,因品行而被视为熏染;敌意被称为憎恶排斥;被征服含义。所谓多种约定,是指对大群众生活的约定管理;所谓多种认知,是须通过因缘示例及多种归纳方式明了其义,不是请求。
§943
943. Caṅkamane nivattanagaṇanāya āpattiyo veditabbā. Tiṭṭhati vātiādīsu payogagaṇanāya. Uddisati vātiādīsu padādigaṇanāya. Sesaṃ uttānameva.
943. 行走时回转计数,应知有违反。立止等处,须用识别计数方法。举止等处,应以步数计数。其余均同上文所述。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyākiriyaṃ , saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
所谓三种起立,是指正确与不正确的行为,觉知解脱,具心所,成就世俗戒,是身体行为及言语行为,含恶心,苦受。
Tatiyasikkhāpadaṃ. · 第三学处。
4. Catutthasikkhāpadavaṇṇanā四、第四学处注释
§949
949. Catutthe – sati antarāyeti dasavidhe antarāye sati. Pariyesitvā na labhatīti aññaṃ upaṭṭhāyikaṃ na labhati. Gilānāyāti sayaṃ gilānāya. Āpadāsūti tathārūpe upaddave sati anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
第949条。第四种——念障,称为十种障碍的念。此障碍者,若详察则不生;若生则无法获得他种非障碍之护持;“病态之念”者,谓念自身即如病。所谓“灾难”即在此类障碍中为念的过失。其余的障碍同前述所详。
Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
粘着生起者,有无所为、不觉所断、念心成就、恶名恶行、身业、口业、不善心、苦感受等八种。
Catutthasikkhāpadaṃ. · 第四学处。
5. Pañcamasikkhāpadavaṇṇanā五、第五学处注释
§952
952. Pañcame – aññaṃ āṇāpetīti ettha sace nikkaḍḍhāti āṇattā ekapayogena bahūnipi dvārāni atikkāmeti, ekā āpatti. Atha imañcimañca dvāraṃ atikkāmehīti evaṃ āṇattā atikkāmeti, dvāragaṇanāya āpattiyo. Sesaṃ uttānameva.
第952条。第五种——无法越过,谓此若为不宜摄取,则仅凭一用途极可越诸多门障,是一过失。或谓若越此门彼门,则属于越门之过失。此乃门数障碍之过失。其余依前所述。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
三种生起者,分别为无所为、不觉所断、念心成就、恶名恶行、身业、口业、不善心、苦感受等八种。
Pañcamasikkhāpadaṃ. · 第五学处。
6. Chaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā六、第六学处注释
§955
955. Chaṭṭhe – sabbaṃ uttānameva. Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
第955条。第六种——悉依前所述。共现理生起者,涵盖无所为、不觉所断、念心成就、恶名恶行、身业、口业、不善心、苦感受等八种。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ. · 第六学处。
7-8-9. Sattamaaṭṭhamanavamasikkhāpadavaṇṇanā七至九、第七、第八、第九学处注释
§961
961. Sattamaaṭṭhamanavamesu sabbaṃ uttānameva. Sabbāni eḷakalomasamuṭṭhānāni, kiriyāni, nosaññāvimokkhāni, acittakāni, paṇṇattivajjāni, kāyakammāni, ticittāni tivedanānīti.
第961条。第七、第八及第九种障碍皆依前所述。诸如所有毛发根生起,皆为行为,非不觉所断,非念心成就,则为不具名障碍之身业、念心及苦感受的三重感受。
Sattamaaṭṭhamanavamasikkhāpadāni. · 第七、第八、第九学处。
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā十、第十学处注释
§973
973. Dasame – āhundarikāti sambādhā.
第九百七十三条。关于“第十:十人同伴”的依缘。
§975
975.Dhuraṃ nikkhittamatteti sacepi dhuraṃ nikkhipitvā pacchā pakkamati, āpattiyevāti attho. Pavāretvā pañca yojanāni gacchantiyāpi anāpatti. Chasu vattabbameva natthi. Sace pana tīṇi gantvā teneva maggena paccāgacchati, na vaṭṭati. Aññena maggena āgantuṃ vaṭṭati.
第九百七十五条。“重重扣押”指如果抓住了重物之后又将重物放下然后返回,即为违犯。若是放开后,纵然同行五由旬之遥,也不为违犯。唯有六条规制,别无其他。若是经过三处后再由原路返回,则不报复。但若由他路返回,则应报复。
§976
976.Antarāyeti dasavidhe antarāye – paraṃ gacchissāmīti nikkhantā, nadīpūro pana āgato, corā vā magge honti, megho vā uṭṭhāti, nivattituṃ vaṭṭati. Sesaṃ uttānameva. Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
第九百七十六条。所谓障碍,即有十种障碍:如行将往彼处而已离开时,若遇河流阻隔而不能越过;强盗阻路;云雨作伴,无法回返等,皆属障碍。以及第一巴拉基条款的发生状况:如不作为、识别失误、善意心行、世间耻辱、身业行为、不善心念、苦受感受。
Dasamasikkhāpadaṃ. · 第十学处。
Tuvaṭṭavaggo catuttho. · 第四,躺卧品。
5. Cittāgāravaggo
第五章 心所住处分。
1. Paṭhamasikkhāpadavaṇṇanā一、第一学处注释
§978
978. Cittāgāravaggassa paṭhamasikkhāpade – rājāgāranti rañño kīḷanagharaṃ. Cittāgāranti kīḷanacittasālaṃ. Ārāmanti kīḷanaupavanaṃ. Uyyānanti kīḷanuyyānaṃ. Pokkharaṇīnti kīḷanapokkharaṇiṃ. Tasmāyeva padabhājane ‘‘yattha katthaci rañño kīḷitu’’ntiādi vuttaṃ. Dassanāya gacchati āpatti dukkaṭassāti ettha padavāragaṇanāya dukkaṭaṃ. Yattha ṭhitā passatīti ettha pana sace ekasmiṃyeva ṭhāne ṭhitā padaṃ anuddharamānā pañcapi passati, ekameva pācittiyaṃ. Taṃ taṃ disābhāgaṃ oloketvā passantiyā pana pāṭekkā āpattiyo. Bhikkhussa pana sabbattha dukkaṭaṃ.
第九百七十八条。心所住处分第一修证戒语中,所谓皇家住所是指国王的游乐之所。心所住处即指游乐心所的大厅。园林是指游乐的花园,宫苑是园林中点缀的园圃。池塘是游乐的池水。因此有关“何处为国王玩乐之地”等语句,即是指出相应场所所在。若因观看而生违犯,称为不善行为。此处说“观看”,是指若在某一处逗留时,抬脚望见五处,此即犯一巴吉帝亚罪。对不同方位分别察看,视为特别的违犯。比库在任何处所观看,皆为不善行为。
§981
981.Ārāme ṭhitāti ajjhārāme rājāgārādīni karonti, tāni passantiyā anāpatti. Gacchantī vā āgacchantī vāti piṇḍapātādīnaṃ atthāya gacchantiyā maggo hoti, tāni passati, anāpatti. Sati karaṇīye gantvāti rañño santikaṃ kenaci karaṇīyena gantvā passati, anāpatti. Āpadāsūti kenaci upaddutā pavisitvā passati, anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
第九百八十一条。所谓“处于园林”,是指位于王宫园林等中心地带,若观看则不碍违规。至于去往或归来之路,乃是为化缘等所行的路,此处观看也无违犯。若持念前往王宫所在或用某种正当目的前行观看,也不属违犯。若遇紧急障碍进入而观看,亦不算违犯。以上均属前述种类。
Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
毛发竖立者——此为行为,不是指妄执解脱,非心所作,违背世俗道理,为身业,非善意的心,且为剧烈痛苦。
Paṭhamasikkhāpadaṃ. · 第一学处。
2. Dutiyasikkhāpadavaṇṇanā二、第二学处注释
§982
982. Dutiye – abhinisīdanābhinipajjanesu payogagaṇanāya āpattiyo veditabbā. Sesaṃ uttānameva.
第九百八十二条。第二款——于再三坐误和再三站误时须觉知戒律违犯。其余同上品所述。
Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
毛发竖立者——此为行为,不是指妄执解脱,非心所作,属于言辞违犯,为身业,三心所作,且为剧烈痛苦。
Dutiyasikkhāpadaṃ. · 第二学处。
3. Tatiyasikkhāpadavaṇṇanā3. 第三学处注释
§988
988. Tatiye – ujjavujjaveti yattakaṃ hatthena añchitaṃ hoti, tasmiṃ takkamhi veṭhite ekā āpatti. Kantanato pana pubbe kappāsavicinanaṃ ādiṃ katvā sabbapayogesu hatthavāragaṇanāya dukkaṭaṃ.
第九百八十八条。第三款——所谓粗暴,指以手抓挠之事,此即一条戒犯。在此类情况下,事前曾断除根本贪染等及一切用手计数,乃为困难事。
§989
989.Kantitasuttanti dasikasuttādiṃ saṅghāṭetvā kantati, dukkantitaṃ vā paṭikantati. Sesaṃ uttānameva. Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第九百八十九条。所谓抓挠等戒条,乃至十戒等一切具有宗教规则者,所制戒条皆含抓挠意义,或称难抓挠戒。其余同上品所述。毛发竖立者——此为行为,不是指妄执解脱,非心所作,属于言辞违犯,为身业,三心所作,且为剧烈痛苦。
Tatiyasikkhāpadaṃ. · 第三学处。
4. Catutthasikkhāpadavaṇṇanā4. 第四学处注释
§992
992. Catutthe – yāguṃ vātiādīsu taṇḍulakoṭṭanaṃ ādiṃ katvā sabbesu pubbapayogesu payogagaṇanāya dukkaṭaṃ. Yāgubhattesu bhājanagaṇanāya, khādanīyādīsu rūpagaṇanāya pācittiyāni.
第九百九十二条。第四款——以乱口饭食等,断除稻米等及一切前制行为时为难事。于祭祀饮食计数、食物等形相计数时,皆属于应悔戒范畴。
§993
993.Yāgupāneti manussehi saṅghassatthāya kariyamāne yāgupāne vā saṅghabhatte vā tesaṃ sahāyikabhāvena yaṃkiñci pacantiyā anāpatti. Cetiyapūjāya sahāyikā hutvā gandhādīni pūjeti, vaṭṭati. Attano veyyāvaccakarassāti sacepi mātāpitaro āgacchanti, yaṃkiñci bījaniṃ vā sammuñjanidaṇḍakaṃ vā kārāpetvā veyyāvaccakaraṭṭhāne ṭhapetvāva yaṃkiñci pacituṃ vaṭṭati. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīni tatiyasadisānevāti.
993. Yāgupā 指在众生聚集之际所作之供养。于此,作供养或供养僧团时,若从属助手身份烹饪供食,则无任何不善之过。若为祭祀供养助手,焚香等礼仪依正行之,便得善报。若自有解说师父者,即便父母来访,或使播种农作物者,或施行鞭打农具者,在解说师父处设立且允许烹饪之,则亦无过失。余义皆如上所述。起因等视为第三义。
Catutthasikkhāpadaṃ. · 第四学处。
5. Pañcamasikkhāpadavaṇṇanā5. 第五学处注释
§996
996. Pañcame – asati antarāyeti dasavidhe antarāye asati. Dhuraṃ nikkhipitvā pacchā vinicchinantī āpattiṃ āpajjitvāva vinicchināti.
996. 第五义谓为无碍,亦名十种障碍之无碍。凡将木枝插置后,于背后察视虽犯过失,注重修正且检查,仍被视为无碍之行为。
§998
998.Pariyesitvāna labhatīti sahāyikā bhikkhuniyo na labhati. Sesaṃ uttānameva. Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ dukkhavedananti.
998. 寻得后则得,谓作为助手之比库尼未得其所寻。余义皆如前述。种树插木之聚集,包含无行为、除染、意念净化、世袭禁戒、身、语业、恶意念及苦受等义。
Pañcamasikkhāpadaṃ. · 第五学处。
6. Chaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā6. 第六学处之解释
§999
999. Chaṭṭhe – sabbaṃ naggavagge āgārikasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso, taṃ chasamuṭṭhānaṃ. Idaṃ ‘‘sahatthā’’ti vuttattā eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
999. 第六义,全裸组中依徒众戒规应知情况即此。此是特殊义,谓第六聚集。命名为“sahatthā”时,即表衣毛聚集,包含行为、非除染、无心、规戒违犯、身业、三心及深苦受等。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ. · 第六学处。
7. Sattamasikkhāpadavaṇṇanā7. 第七学处之解释
§1007
1007. Sattame – puna pariyāyenāti punavāre. Āpadāsūti mahagghacīvaraṃ sarīrato mocetvā supaṭisāmitampi corā haranti, evarūpāsu āpadāsu anissajjitvā nivāsentiyā anāpatti. Sesaṃ uttānamevāti.
1007. 第七义,即再者之意。亚帕达是指将大比库袈裟自体解脱后,又被他盗取。此类亚帕达中若无附着而居住,则不犯戒别。余义皆如上所述。
Kathinasamuṭṭhānaṃ – kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
Kathinasamuṭṭhāna 是指身语意诸行为聚集,包含行为与非行为、非除染、无心、规戒违犯、身业、语业、三心及深苦受等义。
Sattamasikkhāpadaṃ. · 第七学处。
8. Aṭṭhamasikkhāpadavaṇṇanā8. 第八学处之解释
§1008
1008. Aṭṭhame – anissajjitvāti rakkhaṇatthāya adatvā; ‘‘imaṃ jaggeyyāsī’’ti evaṃ anāpucchitvāti attho.
第1008条 第八条——所谓无依赖,是为守护之意;“此可守护”此义说为无须追问。
§1012
1012.Pariyesitvā na labhatīti paṭijaggikaṃ na labhati. Gilānāyāti vacībhedaṃ kātuṃ asamatthāya. Āpadāsūti raṭṭhe bhijjante āvāse chaḍḍetvā gacchanti, evarūpāsu āpadāsu anāpatti. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīni anantarasikkhāpadasadisānevāti.
第1012条 经过查寻未得者——为“未得出家人”“未得口头表达”之意。因不能处理语言差别,故称患病之人。所谓灾害者,是指在国家中被破坏、放弃住处而逃离的情形,如此类型的灾害不受罚。其余事项依前所述。所谓“起事”复如先前受持戒律处所何。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ. · 第八学处。
9. Navamasikkhāpadavaṇṇanā9. 第九学处之解释
§1015-6
1015-6. Navame – bāhirakaṃ anatthasaṃhitanti hatthiassarathadhanutharusippaāthabbaṇakhīlanavasīkaraṇasosāpanamantāgadappayogādibhedaṃ parūpaghātakaraṃ. Parittanti yakkhaparittanāgamaṇḍalādibhedaṃ sabbampi vaṭṭati. Sesaṃ uttānameva.
第1015-1016条 第九条——即外在无义事,诸如象、车、弓、箭、刀、棍、斧、绳、新造物、鞭子、鞭打用鞭等多种异类伤害均应防护。防护包括防止鬼怪、防蛇、鬼神、恶兽等各种,凡此种种防护,皆属守护之义。其余依前面所述。
Padasodhammasamuṭṭhānaṃ – vācato vācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
字义相关汇聚——此处表示言语及心念等诸多聚合,含意指行为,非想解脱,非心所,同时排除错误,含语言动作与三心与三受之义。
Navamasikkhāpadaṃ. · 第九学处。
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā10. 第十学处之解释
§1018
1018. Dasame vāceyyāti padaṃ viseso, sesaṃ navame vuttanayeneva veditabbaṃ saddhiṃ samuṭṭhānādīhīti.
第1018条 第十条——谓词汇具特殊含义,其余事项依第九条所述,合于聚合等所示义解。
Dasamasikkhāpadaṃ. · 第十学处。
Cittāgāravaggo pañcamo. · 心房品第五。
6. Ārāmavaggo
第6章 寺院品
1. Paṭhamasikkhāpadavaṇṇanā一、第一学处解释
§1025
1025. Ārāmavaggassa paṭhamasikkhāpade – parikkhepaṃ atikkāmentiyā, upacāraṃ okkamantiyāti ettha paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyaṃ.
第一篇戒律中断宿篇的第一条戒律——因越过弃置而犯戒,则为近行罪;因越过近行而犯戒,则为应悔过罪。
§1027
1027.Sīsānulokikāti paṭhamaṃ pavisantīnaṃ bhikkhunīnaṃ sīsaṃ anulokentī pavisati, anāpatti. Yattha bhikkhuniyoti yattha bhikkhuniyo paṭhamataraṃ pavisitvā sajjhāyacetiyavandanādīni karonti, tattha tāsaṃ santikaṃ gacchāmīti gantuṃ vaṭṭati. Āpadāsūti kenaci upaddutā hoti, evarūpāsu āpadāsu pavisituṃ vaṭṭati. Sesaṃ uttānameva.
所谓头礼仪礼者,是指初次进入比库尼僧团的比库尼作头礼仪礼者,无罪。所谓比库尼者,是指比库尼初次进入寺院后,进行礼敬舍利塔等仪式之所,这种场合即应当允许她们前往亲近。所谓障碍,指某种过失,是阻止进入此类仪式的障碍。余义如上所述。
Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
坚固弃置之起因者,谓有业力增减、执着分别、心念解脱、违反律制、身行、语行、三心以及三受苦等。
Paṭhamasikkhāpadaṃ. · 第一学处。
2. Dutiyasikkhāpadavaṇṇanā二、第二学处解释
§1028
1028. Dutiye – āyasmā kappitakoti ayaṃ jaṭilasahassabbhantaro thero. Saṃharīti saṅkāmesi. Saṃhaṭoti saṅkāmito. Kāsāvaṭoti nhāpitā kāsāvaṃ nivāsetvā kammaṃ karonti, taṃ sandhāyāhaṃsu. Sesaṃ uttānameva.
第二个——尊者兼比库塞曰,此人千疮百孔、心思乱麻。所谓收摄者,谓收束。所谓调伏者,谓被调伏。所谓袈裟者,谓洗涤袈裟后便作修行,乃为守护。其余义如上所述。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
三种起因——业力、心念解脱、心念相承、世俗犯戒、身行、语行、不善心及苦受。
Dutiyasikkhāpadaṃ. · 第二学处。
3. Tatiyasikkhāpadavaṇṇanā三、第三学处解释
§1036
1036. Tatiye – anusāsanipurekkhārāyāti idānipi tvaṃ bālā abyattātiādinā nayena anusāsanipakkhe ṭhatvā vadantiyā anāpatti. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīni anantarasikkhāpadasadisānevāti.
第三个——针对训诫观察者,今此汝为愚者,不知自戒,应顺训诫而不违背,是故无罪。其余义如上所述。所谓起因等不违戒跡者,由此无违舍利课戒初步。
Tatiyasikkhāpadaṃ. · 第三学处。
4. Catutthasikkhāpadavaṇṇanā4. 第四学处之解释
§1037
1037. Catutthe – sabbaṃ uttānameva. Catusamuṭṭhānaṃ – kāyato kāyavācato kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Nimantitāya anāpucchā bhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyākiriyaṃ, pavāritāya kappiyaṃ kāretvāpi akāretvāpi bhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第1037条。第四品——「全部皆为高举」。四种集起指:身由身起,身语起,身意起,身语意起而集起。受邀而不问,因饮食缘生过失而起行为,受禁止后虽行亦不行而饮者,因过失而起行为,非意识解脱,非意造,因名义违戒,身行为,语行为,三意。三种痛苦感受。
Catutthasikkhāpadaṃ. · 第四学处。
5. Pañcamasikkhāpadavaṇṇanā5. 第五学处之解释
§1043
1043. Pañcame – kule maccharo kulamaccharo, kulamaccharo etissā atthīti kulamaccharinī kulaṃ vā maccharāyatīti kulamaccharinī. Kulassa avaṇṇanti taṃ kulaṃ assaddhaṃ appasannanti. Bhikkhunīnaṃ avaṇṇanti bhikkhuniyo dussīlā pāpadhammāti.
第1043条。第五品——族中蚊虫,即族中蚊虫之意。族中蚊虫指女性即是族或蚊虫。族中所不美者,族即不可信、不安稳。云:比库尼群体中之不美者谓比库尼坏戒为恶法。
§1045
1045.Santaṃyeva ādīnavanti kulassa vā bhikkhunīnaṃ vā santaṃ aguṇaṃ. Sesaṃ uttānameva. Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ dukkhavedananti.
第1045条。第七品——专指族或比库尼不美,谓族中无功德者,比库尼中无德者。剩余部分皆为高举。三种集起指:行为,意识解脱,有意造,俗世违戒,身行为,语行为,恶意,痛苦感。
Pañcamasikkhāpadaṃ. · 第五学处。
6. Chaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā6. 第六学处之解释
§1048
1048. Chaṭṭhe – ovādāyāti garudhammatthāya. Saṃvāsāyāti uposathapavāraṇāpucchanatthāya. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana bhikkhunovādakasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttoyeva.
第1048条。第六品——「教诲」意为严厉教训。合居指为伍波萨他日内探问戒禁事由。此处简略说明。其详见比库尼教诲戒律解说中所述。
Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
毛发身集起指:行为,非意识解脱,非意造,因名义违戒,身行为,三意感痛苦。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ. · 第六学处。
7. Sattamasikkhāpadavaṇṇanā7. 第七学处之解释
§1053
1053. Sattame – pariyesitvā na labhatīti bhikkhuniṃ na labhati. Sesaṃ uttānameva. Imassāpi vitthāro bhikkhunovādake vuttoyeva.
第1053条。第七品——寻求而不得谓找不到比库尼。剩余皆为高举。此经文详解同样出自比库尼教诲中。
Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
贯注于持弃的现象,谓无所为、识断除、统摄心念、合于世俗规范、身业、语业、不善心及苦受。
Sattamasikkhāpadaṃ. · 第七学处。
8. Aṭṭhamasikkhāpadavaṇṇanā8. 第八学处之解释
§1056
1056. Aṭṭhame – ekakammantiādīhi uposathapavāraṇāyeva vuttā. Sesaṃ uttānameva. Imassāpi vitthāro bhikkhunovādake vuttoyeva.
第1056条。第八,谓单一行为等,仅说在五戒清净日的禁戒中适用,其余条款皆属详细名称。此中详解亦同比库尼戒律训诂所说。
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
初级犯巴拉基咖(根本大戒)的现象,谓无所为、识断除、统摄心念、合于世俗规范、身业、语业、不善心及苦受。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ. · 第八学处。
9. Navamasikkhāpadavaṇṇanā9. 第九学处之解释
§1058
1058. Navame – sabbaṃ uttānameva. Imassāpi vitthāro bhikkhunovādake vuttoyeva.
第1058条。第九,皆为名称详述。此中详解亦如比库尼戒律训诂中所述。
Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
贯注于持弃的现象,谓无所为、识断除、统摄心念、合于世俗规范、身业、语业、不善心及苦受。
Navamasikkhāpadaṃ. · 第九学处。
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā十、第十学处解释
§1062
1062. Dasame – pasākheti adhokāye. Adhokāyo hi yasmā tato rukkhassa sākhā viya ubho ūrū pabhijjitvā gatā, tasmā pasākhoti vuccati.
第1062条。第十,谓树枝。树枝之所以说是下枝,是因为从那里分裂开来,如同树木的二支脉伸展,被称作枝干。
§1065
1065.Bhindātiādīsu sace ‘‘bhinda, phālehī’’ti sabbāni āṇāpeti, so ca tatheva karoti, cha āṇattidukkaṭāni cha ca pācittiyāni āpajjati. Athāpi evaṃ āṇāpeti – ‘‘upāsaka, yaṃkiñci ettha kātabbaṃ, taṃ sabbaṃ karohī’’ti, so ca sabbānipi bhedanādīni karoti; ekavācāya cha dukkaṭāni cha pācittiyānīti dvādasa āpattiyo. Sace pana bhedanādīsupi ekaṃyeva vatvā ‘‘idaṃ karohī’’ti āṇāpeti, so ca sabbāni karoti, yaṃ āṇattaṃ, tasseva karaṇe pācittiyaṃ. Sesesu anāpatti. Sesaṃ uttānameva.
若在分割及分断等犯戒行为中称为『破戒、毁灭』者,都是断罪的行为,且确实行之,便由此而生四惭愧罪及八忏悔罪。即使如是宣说:『近事男,凡在此应当行者,应一切皆行』,其亦行诸分割等行为;以一句说便是恶行及忏悔罪,共有十二种过失。如果在分割等行为上,仅对一件单独宣说『当作此事』,他却行诸全部应作的事项,即所宣作之事虽为忏悔罪,其余诸法则无过失,余罪只生于所宣说之事。诸余事项仅称其名而已。
Kathinasamuṭṭhānaṃ – kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ , acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
关于坚固戒聚——即行为与非行为、非觉知解脱、有害之意、关系违犯、身业、语业、三心及三受。
Dasamasikkhāpadaṃ. · 第十学处。
Ārāmavaggo chaṭṭho. · 园品第六。
7. Gabbhinivaggo
七、怀孕部类
1. Paṭhamasikkhāpadavaṇṇanā一、第一学处解释
§1069
1069. Gabbhinivaggassa paṭhamasikkhāpade – āpannasattāti kucchipaviṭṭhasattā.
怀孕部类第一戒条中『怀孕者』指挤压膝盖或肚腹的现象。
Paṭhamasikkhāpadaṃ. · 第一学处。
2. Dutiyasikkhāpadavaṇṇanā二、第二学处解释
§1073-4
1073-4. Dutiye – pāyantinti thaññaṃ pāyamānaṃ. Mātā vā hotīti yaṃ dārakaṃ pāyeti, tassa mātā vā hoti dhāti vā. Sesaṃ uttānameva. Ubhayampi tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第二戒中『哺乳』指继续哺乳他人之意。若哺乳者为母,对被哺乳子女即为母亲或长辈。其余部分亦同上文释义。两者所生三种违犯是行为、觉知解脱、有害之意、关系违犯、身业、语业、三心及三受。
Dutiyasikkhāpadaṃ. · 第二学处。
3. Tatiyasikkhāpadavaṇṇanā三、第三学处注释
§1077
1077. Tatiye – sikkhāsammutiṃ dātunti kasmā dāpesi? ‘‘Mātugāmo nāma lolo hoti dve vassāni chasu dhammesu asikkhitvā sīlāni pūrayamāno kilamati, sikkhitvā pana pacchā na kilamissati, nittharissatī’’ti dāpesi.
第三戒中为何给予学戒同意?其因是『母家村因两年或六年未学法,行误事,但学后便不再误事,将平息』,所以给予学戒同意。
§1079
1079.Pāṇātipātāveramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmīti yaṃ taṃ pāṇātipātā veramaṇīti paññattaṃ sikkhāpadaṃ, taṃ pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ dve vassāni avītikkamitabbasamādānaṃ katvā samādiyāmīti attho. Esa nayo sabbattha. Imā cha sikkhāyo saṭṭhivassāyapi pabbajitāya dātabbāyeva, na etāsu asikkhitā upasampādetabbā.
1079. 禁止杀生戒法的修持者,须连续两年未有违犯,方能受持此戒。所谓杀生禁止戒,是指这个特殊的受戒规定,即应行持此杀生禁止戒法,且两年内不违犯,方可成立。此理适用于所有情况。这六种戒律,乃对出家长达六十年者所应布施之法,非于未具此修学资历者授予出家僧尼。
Tatiyasikkhāpadaṃ. · 第三学处。
4. Catutthasikkhāpadavaṇṇanā四、第四学处注释
§1084
1084. Catutthe – sabbaṃ uttānameva. Sace pana paṭhamaṃ vuṭṭhānasammuti na dinnā hoti, upasampadamāḷakepi dātabbāyeva. Imā dvepi mahāsikkhamānā nāma.
1084. 第四者——凡总称为出家之本。若第一出家之约定未获许可,即使是授记上座之仪式亦须施予。以上两者称为大修学者。
Catutthasikkhāpadaṃ. · 第四学处。
5. Pañcamasikkhāpadavaṇṇanā五、第五学处注释
§1090
1090. Pañcame – kiñcāpi ūnadvādasavassaṃ paripuṇṇasaññāya vuṭṭhāpentiyā anāpatti, sā pana anupasampannāva hoti. Sesaṃ uttānameva.
1090. 第五者——即便减少期仅为十一年者,若具满识念,亦可视为受戒合格;但若未获正式授戒,则不成立。其余依前述规定施行。
Pañcamasikkhāpadaṃ. · 第五学处。
6. Chaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā6. 第六学处之解释
§1095
1095. Chaṭṭhe – dasavassāya gihigatāya sikkhāsammutiṃ datvā paripuṇṇadvādasavassaṃ upasampādetuṃ vaṭṭati.
1095. 第六者——须达人家居十年,并获出家意向之许可,方可于满十二年时授予正式出家戒。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ. · 第六学处。
7. Sattamasikkhāpadavaṇṇanā7. 第七学处之解释
§1101
1101. Sattame – sabbaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīnipi sabbesu dutiye vuttasadisāneva. Ayaṃ pana viseso – yattha sammuti atthi, tattha kiriyākiriyaṃ hotīti.
1101. 第七者——与前述规定相同。起因及缘由亦应依第二条所言处理。此处特别说明:凡有约定(协议)之处,便有相应的行为规范。
Sattamasikkhāpadaṃ. · 第七学处。
8. Aṭṭhamasikkhāpadavaṇṇanā8. 第八学处之解释
§1108
1108. Aṭṭhame – na anuggaṇhāpeyyāti ‘‘imissā ayye uddesādīni dehī’’ti evaṃ uddesādīhi na anuggaṇhāpeyya.
1108. 第八者——不可随意接受,谓“尊者,贫穷人等己意所称”,诸此意者不应轻易承受。
§1110
1110.Pariyesitvāti aññaṃ pariyesitvā na labhati, sayaṃ gilānā hoti, na sakkoti uddesādīni dātuṃ, tassā anāpatti. Sesaṃ uttānameva. Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
第1110条:“探索”者,指除去他人去探索却不得,自己则身体抱病,不能给予教义等事项,称此违法行为。当中所说皆如其名称。阴茎排放所生起者,谓无行为,具有分别断除,主动思惟,违犯世俗,身体行为,言语行为,恶意念心及苦受感受。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ. · 第八学处。
9. Navamasikkhāpadavaṇṇanā9. 第九学处之解释
§1113
1113. Navame – na upaṭṭhaheyyāti cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakenāti evaṃ tena tena karaṇīyena na upaṭṭhaheyya. Sesaṃ uttānameva. Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
第1113条:第九条——不应照顾者,谓不应以灰、泥、咬木或口土等方式照顾。此规定依其名称而明。先行犯巴拉基咖出家戒条者,谓无行为、具有分别断除、主动思惟、违犯世俗、身体行为、恶意心念及苦受感受。
Navamasikkhāpadaṃ. · 第九学处。
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā10. 第十学处之解释
§1116
1116. Dasame – neva vūpakāseyyāti na gahetvā gaccheyya. Na vūpakāsāpeyyāti ‘‘imaṃ ayye gahetvā gacchā’’ti aññaṃ na āṇāpeyya. Sesamettha uttānameva. Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ , sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
第1116条:第十条——不可从旁挟持,谓不得抓持随行。也不可吩咐他人“持此而行”。此处同前释义。阴茎排放相关发生者,谓无行为、具有分别断除、主动思惟、违犯世俗、身体行为、言语行为、恶意心念及苦受感受。
Dasamasikkhāpadaṃ. · 第十学处。
Gabbhinivaggo sattamo. · 孕妇品第七。
8. Kumāribhūtavaggo
第8章 少年戒篇
1-2-3. Paṭhamadutiyatatiyasikkhāpadavaṇṇanā第一、第二、第三学处之解释
§1119
1119. Kumāribhūtavaggassa paṭhamadutiyatatiyasikkhāpadāni tīṇi tīhi gihigatasikkhāpadehi sadisāni. Yā pana tā sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānā, tā atikkantavīsativassāti veditabbā. Tā gihigatā vā hontu agihigatā vā, sikkhamānā icceva vattabbā, gihigatāti vā kumāribhūtāti vā na vattabbā. Gihigatāya dasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā dvādasavassakāle upasampadā kātabbā. Ekādasavassakāle datvā terasavassakāle kātabbā, dvādasaterasacuddasapannarasasoḷasasattarasaaṭṭhārasavassakāle sammutiṃ datvā vīsativassakāle upasampadā kātabbā. Aṭṭhārasavassakālato paṭṭhāya ca panāyaṃ gihigatātipi kumāribhūtātipi vattuṃ vaṭṭati, kumāribhūtā pana gihigatāti na vattabbā, kumāribhūtā icceva vattabbā. Mahāsikkhamānā pana gihigatātipi vattuṃ na vaṭṭati, kumāribhūtātipi vattuṃ na vaṭṭati, sikkhāsammutidānavasena pana tissopi sikkhamānāti vattuṃ vaṭṭati.
第1119条:少年戒篇中第一、第二、第三出家戒者共三条,分别与三种嫁入家庭戒律相似。所有前三条中,有两条为大在学戒者,表示已超过二十岁。无论是入嫁入家庭者或非入嫁者,戒律适宜由在学尼遵守,但入嫁或少年不应称之为入嫁或少年。对嫁入者来说,第十年必须获戒承认,第十二年应受具足戒;第十一年给予戒承认,第十三年应受具足戒;第十二、十三、第十四、第十五、第十七至十八岁给予戒承认,第廿岁应受具足戒。从十八岁起直至现在,也可说其为入嫁者或少年,但少年不可称为入嫁者,少年戒者仅称少年。大在学尼不可称为入嫁者或少年戒者,仅称之为在学己被授戒者。
Paṭhamadutiyatatiyāni. · 第一、第二、第三(学处)。
4-5-6. Catutthapañcamachaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā第四、第五、第六学处之解释
§1136
1136.Catutthapañcamachaṭṭhesu sabbaṃ uttānameva. Sabbāni tisamuṭṭhānāni catutthaṃ kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti. Pañcamaṃ kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ , kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti. Yañcettha saṅghena paricchinditabbāti vuttaṃ, tassa upaparikkhitabbāti attho. Chaṭṭhaṃ kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ dukkhavedananti. Yaṃ panettha ‘‘paricchinditvā’’ti vuttaṃ, tassa upaparikkhitvāti attho.
第1136条:第四、第五、第六条皆依照前文解释。三法均以第四法为行为,分别具有分别断除,主动思惟,称谓过失,身体行为,言语行为,三心念及三受苦。第五为有行为无行为,分别断除,主动思惟,称谓过失,身体行为,言语行为,三心念及三受苦。此处说与僧团有分裂者,应为应受淘汰者。第六为行为,分别断除,主动思惟,违犯世俗,身体行为,言语行为,恶意心念及苦受感受。此处所说“分裂”指淘汰含义。
Catutthapañcamachaṭṭhasikkhāpadāni · 第四、第五、第六学处
7. Sattamasikkhāpadavaṇṇanā第七学处之解释
§1150
1150. Sattame – sabbaṃ uttānameva. Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
第1150条:“第七者”——意指一切皆高举陈列。举例“用力投掷的出现”意指行为,感知的解脱,心所作用的,令世间堕落的,身体行为,言语行为,不善的心,痛苦的感受等。
Sattamasikkhāpadaṃ. · 第七学处。
8. Aṭṭhamasikkhāpadavaṇṇanā第八学处解释
§1154
1154. Aṭṭhamepi – sabbaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīnipi anantarasadisānevāti.
第1154条:“第八者亦如前述高举陈列。乃至‘出现’等词言外之意亦同”。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ. · 第八学处。
9. Navamasikkhāpadavaṇṇanā第九学处解释
§1158
1158. Navame – sokāvāsanti saṅketaṃ katvā agacchamānā purisānaṃ anto sokaṃ pavesetīti sokāvāsā, taṃ sokāvāsaṃ. Tenevāha – ‘‘sokāvāsā nāma paresaṃ dukkhaṃ uppādetī’’ti. Atha vā gharaṃ viya gharasāmikā, ayampi purisasamāgamaṃ alabhamānā sokaṃ āvisati. Iti yaṃ āvisati, svāssā āvāso hotīti sokāvāsā. Tenāha – ‘‘sokaṃ āvisatī’’ti. Ajānantīti edisā ayanti ajānamānā. Sesaṃ uttānameva. Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第1158条:“第九者”——通过标示极度悲伤的现象,行人内心被悲伤占据,如入它处者如同进入忧愁之处,谓之“忧愁的居所”,亦称“忧愁居”。佛言:“忧愁居,名为他人之苦而生起者。”又如屋主感受家居,中获聚众男子之忧愁,依此谓之“忧愁居所”,意谓“忧愁入侵”。“不知晓者”意谓此处诸忧处境,谓之无知晓者。其余内容仍为高度陈述:行为、感知的解脱、心所作用、语义依存,应为身体行为、言语行为、三种心及其强烈痛苦。
Navamasikkhāpadaṃ. · 第九学处。
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā第十学处解释
§1164
1164. Dasame – anāpucchāti anāpucchitvā. Bhikkhunīhi dvikkhattuṃ āpucchitabbaṃ – pabbajjākāle ca upasampadākāle ca, bhikkhūnaṃ pana sakiṃ āpucchitepi vaṭṭati.
第1164条:“第十者”——不经质询之意,不加盘问。比库尼应当受两次质询:初出家时及正式受戒时,而比库则仅需一人质询依然有效。
§1165
1165.Ajānantīti mātādīnaṃ atthibhāvaṃ ajānantī. Sesaṃ uttānameva. Idaṃ apubbasamuṭṭhānasīsaṃ. Catusamuṭṭhānaṃ – vācato kāyavācato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Kathaṃ? Abbhānakammādīsu kenacideva karaṇīyena khaṇḍasīmāyaṃ nisinnā ‘‘pakkosatha sikkhamānaṃ, idheva naṃ upasampādessāmā’’ti upasampādeti; evaṃ vācato samuṭṭhāti. Upassayato paṭṭhāya upasampādessāmīti vatvā khaṇḍasīmaṃ gacchantiyā kāyavācato samuṭṭhāti. Dvīsupi ṭhānesu paṇṇattibhāvaṃ jānitvāva vītikkamaṃ karontiyā vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Ananujānāpetvā upasampādanato kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第1165条:“不知晓”意谓母亲等意义之不明了。其余依前述高举陈列。此乃非初次出现之事物。所谓“四种出现”——由言语、身体与言语、言语和心、身体、言语与心合成。“如何”呢?出于布施等根本行为,在某具界限坐禅者会说:‘正在学习居士戒,今于此终受具足戒’,于是言语之‘出现’。又于受戒时于聚处说‘将施具足戒’,正是由心意产生言语与身体之合体言语之‘出现’。两处具备分别之义,往返而断,言语与心合体言语之‘出现’。非法许可或不许可下之受戒,既非行为亦非认识解脱,非心所作用、非分辨力、不善行、身体行为、言语行为、三心及剧烈受苦。
Dasamasikkhāpadaṃ. · 第十学处。
11. Ekādasamasikkhāpadavaṇṇanā十一、第十一学处注释
§1167-8
1167-8. Ekādasame – pārivāsikachandadānenāti pārivāsiyena chandadānena. Tattha catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ – parisapārivāsiyaṃ , rattipārivāsiyaṃ, chandapārivāsiyaṃ, ajjhāsayapārivāsiyanti. Tattha parisapārivāsiyaṃ nāma bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha megho vā uṭṭhāti, ussāraṇā vā kariyati, manussā vā ajjhottharantā āgacchanti, bhikkhū ‘‘anokāsā mayaṃ aññatra gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjetvāva uṭṭhahanti. Idaṃ parisapārivāsiyaṃ. Kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
第1167-1168条:“第十一者”——意指‘授予衣钵愿愿’。其中‘衣钵授予’分为四种:聚会授衣、夜间授衣、愿授衣及面授衣。所谓‘聚会授衣’即比库们某些行为使众合聚之时,无论云雾升起,或喧嚣传扬,人世间众探索靠近,比库们却说‘时机不合,我们待他处’,故让授愿延缓。此即‘聚会授衣’。且任何‘聚会授衣’若不坚守愿,便可能作不法之事。
Puna bhikkhū ‘‘uposathādīni karissāmā’’ti rattiṃ sannipatitvā ‘‘yāva sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati. Sace ‘‘cātuddasikaṃ uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnā ‘‘pannaraso’’ti kātuṃ vaṭṭati. Sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati, aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma.
复次,比库们集会于夜合掌共念曰:「我们要举行伍波萨他等诸活动。」彼时夜间相聚者共语:「既然诸众皆集,则当听法。」彼时讲法者即开始论说佛法,晨曦初起。若说:「我们将于十五日举行伍波萨他。」则坐者愿作十五人之行事。若坐者虽坐做十五人行事,然日日无伍波萨他而行事不便,则彼不愿行伍波萨他,而欲行他众事。此即名为夜集。
Puna bhikkhū ‘‘kiñcideva abbhānādisaṅghakammaṃ karissāmā’’ti nisinnā honti, tatreko nakkhattapāṭhako bhikkhu evaṃ vadati – ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, mā imaṃ kammaṃ karothā’’ti. Te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti. Athañño āgantvā ‘‘nakkhattaṃ paṭimānentaṃ attho bālaṃ upaccagā’’ti (jā. 1.1.49) vatvā ‘‘kiṃ nakkhattena karothā’’ti vadati. Idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anānetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
复次,比库们坐集议事曰:「我们将作某种夜间之僧团事。」有一专精星象者比库告曰:「今夜星相凶恶,勿作此事。」闻此言众心愿放,遂及夜静坐。又有外来者来言曰:「观看星宿明暗主事愚痴堕落,汝等勿以星理作所行。」此即意志会聚,亦即意向聚集。在此聚会最需清净意志,不应失净意志,以致行事不得。
Vuṭṭhitāya parisāyāti chandaṃ vissajjetvā kāyena vā vācāya vā chandavissajjanamatteneva vā uṭṭhitāya parisāya.
所谓已起会聚者,是指已放弃意志,在身体或语言,或仅在意志上,已然起会集。
§1169
1169.Anāpatti avuṭṭhitāya parisāyāti chandaṃ avissajjetvā avuṭṭhitāya anāpatti. Sesaṃ uttānameva. Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ , kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
1169.如若未起会聚者,谓尚不放弃意志,则为未起会聚无过失。余者依前所说。三种起立:职责,识别释怀,内心意识,违犯言语,身体业,语言业,三心意合一,三苦受。
Ekādasamasikkhāpadaṃ. · 第十一学处。
12. Dvādasamasikkhāpadavaṇṇanā十二、第十二学处注释
§1170
1170. Dvādasame – upassayo na sammatīti vasanokāso nappahoti. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīni anantarasadisānevāti.
1170.第十二者,谓不受许可之住处则无其间居之权。余者复依前所述。起会之法无违不久存,彼等即同前所述。
Dvādasamasikkhāpadaṃ. · 第十二学处。
13. Terasamasikkhāpadavaṇṇanā十三、第十三学处注释
§1175
1175. Terasame – ekaṃ vassaṃ dveti ekantarike ekasmiṃ saṃvacchare dve vuṭṭhāpeti. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīnipi vuttasadisānevāti.
1175.第十三者,谓一夏之中,如居于一处者,在某一年度中起两次会聚。余者依前所述。起会之法亦同前述无异。
Terasamasikkhāpadaṃ. · 第十三学处。
Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo. · 童女品第八。
9. Chattupāhanavaggo
第九品 持伞品
1. Paṭhamasikkhāpadavaṇṇanā一、第一学处解释
§1181
1181. Chattavaggassa paṭhamasikkhāpade – sakimpi dhāreti āpatti pācittiyassāti maggagamane ekapayogeneva divasampi dhāreti, ekāva āpatti. Sace kaddamādīni patvā upāhanā omuñcitvā chattameva dhārentī gacchati, dukkaṭaṃ. Athāpi gacchādīni disvā chattaṃ apanāmetvā upāhanāruḷhāva gacchati, dukkaṭameva. Sace chattampi apanāmetvā upāhanāpi omuñcitvā puna dhāreti, puna pācittiyaṃ. Evaṃ payogagaṇanāya āpattiyo veditabbā. Sesaṃ uttānameva. Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
1181. 第一持伞品的戒律法则——若仅稍微用伞而犯戒,则于修行道中,于某日仅一次故意犯戒当受悔戒。若他日或起事时,虽已松开被覆之物,而仍持伞漫步行走,为恶行。又或见他人行走,弃伞而执持披肩上衣像外衣般披行,也是恶行。若弃伞而用披肩遮盖,重犯悔戒。由此依持用状况应知戒犯次数。余如前说。毛发竖立称为行为作用,不是心识解脱,不染污,非心所,非记忆错误,非身体行为,非三心,非三感受。
Paṭhamasikkhāpadaṃ. · 第一学处。
2. Dutiyasikkhāpadavaṇṇanā二、第二学处解释
§1184
1184. Dutiye – yānena yāyantīti etthāpi orohitvā punappunaṃ abhiruhantiyā payogagaṇanāya āpattiyo veditabbā. Sesaṃ paṭhame vuttanayamevāti.
1184. 第二品——于来回行走之中,若上下反复攀登,依持用情况应知犯戒次数。余如第一品所说。
Dutiyasikkhāpadaṃ. · 第二学处。
3. Tatiyasikkhāpadavaṇṇanā三、第三学处解释
§1190
1190. Tatiye – vippakiriyiṃsūti maṇayo vippakiṇṇā. Idhāpi omuñcitvā dhārentiyā payogagaṇanāya āpattiyo. Samuṭṭhānādīni vuttanayāneva. Kevalaṃ idha akusalacittaṃ hotīti.
1190. 第三品——所谓厌弃,即碎片散落。此亦以松开持用计戒犯。所述众多行为皆依前述方法计算。唯此处是仅恶心而已。
Tatiyasikkhāpadaṃ. · 第三学处。
4. Catutthasikkhāpadavaṇṇanā4. 第四学处解释
§1194
1194. Catutthe – sīsūpagādīsu yaṃ yaṃ dhāreti, tassa tassa vasena vatthugaṇanāya āpattiyo veditabbā. Sesaṃ tatiye vuttanayamevāti.
1194. 第四品——于头部附件等处持用任意器物,依各处情形计犯戒。余如第三品所述。
Catutthasikkhāpadaṃ. · 第四学处。
5. Pañcamasikkhāpadavaṇṇanā5. 第五学处解释
§1199
1199. Pañcame – gandhavaṇṇakenāti gandhena ca vaṇṇakena ca. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīni tatiyasadisānevāti.
1199. 第五品——气味与颜色,指香味及其色泽。余如前面所说。所述众多行为皆依第三品同样计算。
Pañcamasikkhāpadaṃ. · 第五学处。
6. Chaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā6. 第六学处解释
§1202
1202. Chaṭṭhe – sabbaṃ pañcame vuttasadisamevāti.
第六条——谓一切与第五条所说相同。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ. · 第六学处。
7. Sattamasikkhāpadavaṇṇanā七、第七学处解释
§1208-9
1208-9. Sattame – ummaddāpeti āpatti pācittiyassāti ettha hatthaṃ amocetvā ummaddane ekāva āpatti, mocetvā mocetvā ummaddane payogagaṇanāya āpattiyo. Sambāhanepi eseva nayo. Gilānāyāti antamaso maggagamanaparissamenāpi sābādhāya. Āpadāsūti corabhayādīhi sarīrakampanādīsu. Sesaṃ uttānameva. Samuṭṭhānādīni tatiyasadisānevāti.
第七条——所谓使发狂者是巴吉帝亚戒律过失。此处指弃手之举动,令其发狂者为一过失;若弃手又弃手,则发狂之数目加增。驱逐亦同法。所谓疾病者,乃指最终之道行不顺,身受困扰。所谓祸害,有指盗怖等及身震等苦。其余条文亦同上所言。所谓起缠等,则指第三条所说之类。
Sattamasikkhāpadaṃ. · 第七学处。
8-9-10. Aṭṭhamanavamadasamasikkhāpadavaṇṇanā八至十、第八、第九、第十学处解释
§1210
1210. Aṭṭhamādīsu tīsu sikkhamānāya sāmaṇeriyā, gihiniyāti idameva nānākaraṇaṃ, sesaṃ sattame vuttasadisamevāti.
第八条及以后三条,为在学比库尼及沙玛内莉之规。所谓家妇者,意同此处多种原因,余者与第七条所说相同。
Aṭṭhamanavamadasamasikkhāpadāni. · 第八、第九、第十学处。
11. Ekādasamasikkhāpadavaṇṇanā十一、第十一学处解释
§1214
1214. Ekādasame – bhikkhussa puratoti abhimukhamevāti attho. Idaṃ pana upacāraṃ sandhāya kathitanti veditabbaṃ. Sesaṃ uttānameva. Kathinasamuṭṭhānaṃ – kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第十一条——谓于比库之前方,对面之义。此处应知,此乃论述近行之事。其余仍如上所申。所谓柯提那起缠者,乃指身语心之种种缠缚,即行为与非行为,非分别解脱,非心境,文字过失,身业,语业,三心,三受诸义。
Ekādasamasikkhāpadaṃ. · 第十一学处。
12. Dvādasamasikkhāpadavaṇṇanā十二、第十二学处注释
§1219-23
1219-23. Dvādasame – anokāsakatanti asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmīti evaṃ akataokāsaṃ. Tenevāha – ‘‘anokāsakatanti anāpucchā’’ti . Anodissāti asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmīti evaṃ aniyametvā kevalaṃ ‘‘pucchitabbaṃ atthi, pucchāmi ayyā’’ti evaṃ vatvā. Sesaṃ uttānameva. Padasodhammasamuṭṭhānaṃ – vācato vācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第十二条——所谓不时问者,即在不当时之处提问,如此不为恰当。于是说“不时问即无问之意”。所谓安多得者,即在不当时之处提问,断而不制,只说“有应当问之事,问吧,尊尼”,其余仍同上所言。所谓语义起缠者,谓身语心连缠依存,行为与非行为,非分别解脱,非心境,文字过失,语业,三心,三受义。
Dvādasamasikkhāpadaṃ. · 第十二学处。
13. Terasamasikkhāpadavaṇṇanā十三、第十三学处注释
§1226
1226. Terasame – parikkhepaṃ atikkāmentiyāti ekena pādena atikkante dukkaṭaṃ, dutiyena pācittiyaṃ. Upacārepi eseva nayo.
第十三条——谓超越弃舍之意,一足超越为恶业,二足超越为巴吉帝亚戒律过失。依近行亦同此理。
§1227
1227.Acchinnacīvarikāyātiādīsu saṅkaccikacīvarameva cīvaranti veditabbaṃ. Āpadāsūti mahagghaṃ hoti saṅkaccikaṃ, pārupitvā gacchantiyāva upaddavo uppajjati, evarūpāsu āpadāsu anāpatti. Sesaṃ uttānameva. Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
所谓“不剪裁衣服等”中,单指“修剪的衣服”为衣服。因“破损”意为大裂缝,是短促的裂口,像被撕裂一样,行走时造成危险,因此此种破损称为犯戒。此类破损的残余部分仅限于衣领。至于毛发纠结,这种现象为疾病,不净之体,污秽不净,衣衬服饰,身体的劳动,三心合一,强烈痛苦等。
Terasamasikkhāpadaṃ. · 第十三学处。
Chattupāhanavaggo navamo. · 伞与鞋品第九。
Uddiṭṭhā kho ayyāyo chasaṭṭhisataṃ pācittiyā dhammāti ettha sabbāneva bhikkhunīnaṃ khuddakesu channavuti, bhikkhūnaṃ dvenavutīti aṭṭhāsītisataṃ sikkhāpadāni, tato sakalaṃ bhikkhunīvaggaṃ, paramparabhojanaṃ, anatirittabhojanaṃ, anatirittena abhihaṭṭhuṃ pavāraṇaṃ, paṇītabhojanaviññatti, acelakasikkhāpadaṃ, duṭṭhullapaṭicchādanaṃ, ūnavīsativassupasampādanaṃ, mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya addhānagamanaṃ, rājantepurappavesanaṃ, santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā vikāle gāmappavesanaṃ, nisīdanaṃ vassikasāṭikanti imāni dvāvīsati sikkhāpadāni apanetvā sesāni satañca chasaṭṭhi ca sikkhāpadāni pātimokkhuddesamaggena uddiṭṭhāni hontīti veditabbāni. Tenāha – ‘‘uddiṭṭhā kho ayyāyo chasaṭṭhisataṃ pācittiyā dhammā…pe… evametaṃ dhārayāmī’’ti.
此处所说的六百六十二条悔过律,是指:比库尼小部中的四十条,比库的二百八十八条共八十八百八十八条训练戒律。然后是整部比库尼法,是连续餐食、不超量饮食、不随意取食、不打断正命、洁净饮食成习、无懈怠的训练戒律、隐恶行为、十九年达上学戒、与母亲徒步同行、晚上进入城市、未经许可进入安静比库居所、坐具、雨季十五夜持戒等二十二条戒律作总结。由此表明这些共六百六十二条悔过戒律,都按巴帝摩卡戒律的目的而被宣说。曾如是教导:“宣说的阿耆尼,具六百六十二条悔过律……如是我承受。”
Tatrāyaṃ saṅkhepato samuṭṭhānavinicchayo – giraggasamajjaṃ, cittāgārasikkhāpadaṃ, saṅghāṇi, itthālaṅkāro, gandhavaṇṇako, vāsitakapiññāko, bhikkhunīādīhi ummaddanaparimaddanānīti imāni dasa sikkhāpadāni acittakāni lokavajjāni. Ayaṃ panettha adhippāyo – vināpi cittena āpajjitabbattā acittakāni, citte pana sati akusaleneva āpajjitabbattā lokavajjāni. Avasesāni acittakāni, paṇṇattivajjāneva. Corīvuṭṭhāpanaṃ, gāmantaraṃ, ārāmasikkhāpadaṃ gabbhinivagge ādito paṭṭhāya satta, kumāribhūtavagge ādito paṭṭhāya pañca, purisasaṃsaṭṭhaṃ pārivāsiyachandadānaṃ, anuvassavuṭṭhāpanaṃ, ekantarikavuṭṭhāpananti imāni ekūnavīsati sikkhāpadāni sacittakāni paṇṇattivajjāni, avasesāni sacittakāni lokavajjānevāti.
此处简要概括违戒的判别标准:包括山林修习、心屋修习戒律、僧团的组织、女性装饰、香气涂抹、穿着布料的规定、对比库尼等的戒杀戒禁。这十条戒律属于不净律,是世间所禁止的。这里主旨是:即使不以心有意为出发点,行为仍属于污秽不净;若有心念但无善法,则这些行为属于世间所不许的。余下的污秽不净是服饰上不当修饰。盗窃、迁村、寺庙修习戒律、怀孕比库尼的禁戒七条、婴儿学戒五条、男性聚会发生不善心念、连续住持的戒律、独住的戒律共有二十九条,这些既有心又有不善行为,是服饰上不当修饰的违规,亦属世间禁止的。
Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya bhikkhunīvibhaṅge · 《善见律》律藏注释中比库尼分别之
Khuddakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 小事注释已完。
Pācittiyakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 巴吉帝亚篇已完。