3. Nissaggiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgo) · 3. 尼萨耆亚篇(比库尼分别)义注
3. Nissaggiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)3. 尼萨耆亚篇集(比库尼分别解释)
Paṭhamanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第一尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释
Tiṃsa nissaggiyā dhammā, bhikkhunīnaṃ pakāsitā;
三种必舍法,为比库尼所明示;
Ye tesaṃ dāni bhavati, ayaṃ saṃvaṇṇanākkamo.
现在有那些者,这就是其描述原则。
§733
733.Āmattikāpaṇanti amattāni vuccanti bhājanāni; tāni ye vikkiṇanti, te vuccanti āmattikā; tesaṃ āpaṇo āmattikāpaṇo; taṃ vā pasāressantīti attho.
733.“不应受取之物”谓不应接受的供养;那些卖出此类者,即称为不应受者;其受被称作不应受的财物;此义即谓舍弃之意。
§734
734.Pattasannicayaṃ kareyyāti pattasannidhiṃ kareyya; ekāhaṃ anadhiṭṭhahitvā vā avikappetvā vā pattaṃ ṭhapeyyāti attho. Sesaṃ mahāvibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ. Ayameva hi viseso – tattha dasāhaṃ parihāro, idha ekāhampi natthi. Sesaṃ tādisameva.
734.“应积累布施”意为应积聚施物;可单日未预订或无变更地置放施物。此法义应依大律别中所述细节断定。此即特殊之处——其有十日之限制,但此处无一日限制,其他同理。
Idampi kathinasamuṭṭhānaṃ – kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, akiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
此亦名为难集者——谓身语意三业而成,或无行、无识解脱、无意或语言违犯、身体行为、语言行为、三意及三痛苦。
Paṭhamasikkhāpadaṃ. · 第一学处。
Dutiyanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第二尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释
§738
738. Dutiye – duccoḷāti virūpacoḷā; jiṇṇacoḷāti attho. Apayyāhīti api ayyāhi.
738.第二,“难恶”意谓丑恶烦恼;“老恶”义同。已皈依者亦谓之。
§740
740.Ādissadinnanti sampattā bhājentūti vatvāpi idaṃ gaṇassa idaṃ tumhākaṃ dammīti vatvā vā dātukamyatāya pādamūle ṭhapetvā vā dinnampi ādissa dinnaṃ nāma hoti. Etaṃ sabbampi akālacīvaraṃ. Ayyāya dammīti evaṃ paṭiladdhaṃ pana yathādāneyeva upanetabbaṃ. Sesaṃ uttānameva.
『给予与取用』者,谓财富本应分配共享,虽言「愿其共享」或称「这是你们所有」,但欲赠与时若将物品放于脚底,则所得之赠物并不名为真实给予。此类行为称为『非时衣服』。对尊者应以『愿体安好』之辞表示祈祷,不过,所获之物应当如其所献,完整承受。剩余亦同理。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
『三种起因』即行为、识见舍离及心念之创造,五界五行,身业、语业、不善心及剧痛之感受。
Dutiyasikkhāpadaṃ. · 第二学处。
Tatiyanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第三尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释
§743-5
743-5. Tatiye – handāti gaṇha. Sayaṃ acchindatīti ekaṃ datvā ekaṃ acchindantiyā ekaṃ nissaggiyaṃ, bahūsu bahūni. Sace saṃharitvā ṭhapitāni ekato acchindati, vatthugaṇanāya āpattiyo. Bandhitvā ṭhapitesu pana ekāva āpatti. Sesaṃ uttānameva.
『第三』意指拒绝、断绝。若一者给予,则一者断绝,一者为应舍弃者,多者乃多重。若将所持集归一处予以断绝,乃织物数量之过失。若曾结缚于物品,所犯过失仅一。其余皆同上述。
Tisamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
『三种起因』即行为、识见舍离及心念之创造,五界五行,身业、语业、不善心及苦痛之感受。
Tatiyasikkhāpadaṃ. · 第三学处。
Catutthanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第四尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释
§748
748. Catutthe – kayenāti mūlena. Na me āvuso sappinā attho; telena me atthoti idaṃ kira sā āhaṭasappiṃ datvā telampi āharissatīti maññamānā āha. Viññāpetvāti jānāpetvā; idaṃ nāma āharāti yācitvā vā.
『第四』指以身体根本而言。‘兄弟,我无良木油之意;’谓此物是给予锤制良木之油时所产生,彼因此物会运载油料。所谓『称启』者,为知晓之意;此为称启,谓请求所得之意。
§752
752.Taññeva viññāpetīti yaṃ paṭhamaṃ viññattaṃ taṃ thokaṃ nappahoti, tasmā puna taññeva viññāpetīti attho. Aññañca viññāpetīti sace paṭhamaṃ sappiviññattaṃ, yamakaṃ pacitabbanti ca vejjena vuttattā telena attho hoti, tato telenāpi me atthoti evaṃ aññañca viññāpeti. Ānisaṃsaṃ dassetvāti sace kahāpaṇassa sappi ābhataṃ hoti, iminā mūlena diguṇaṃ telaṃ labbhati, tenāpi ca idaṃ kiccaṃ nipphajjati, tasmā telaṃ āharāti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā viññāpetīti. Sesaṃ uttānameva.
谓初步启示者,为揭示者,其所示非破损之布块,故谓复启示。若另有启示,则为若树胶般涂油所必需之物,因医生言及,此意为油之用处。随后以油为意义,再有启示。若以因缘显示,若有金钱可得油,此物可获双倍油,因而须以此事完成。故称『取油』,示以因缘,谓为启示。其余同上述。
Chasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
六种产生者者,即行动行为,非分别解脱,不发心,语言过失,身体行为,言语行为,三心以及三种苦感受。
Catutthasikkhāpadaṃ. · 第四学处。
Pañcamanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第五尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释
§753
753. Pañcame – na me sikkhamāneti idaṃ kira sā kuladhītā ‘‘ayaṃ addhā evaṃ vuttā idaṃ telaṃ ṭhapetvā sappimpi me attano kulagharā āharissatī’’ti maññamānā āha. Cetāpetvāti jānāpetvā icceva attho. Sesaṃ sabbattha catutthasadisamevāti.
第七百五十三条,所谓第五者,是指我不是修学者,此语出于那贵族女子,她自思「如是所言,我此处放置此油,必能使我持国之家完全保护」,如此自思而言。‘唤起心意’意为了解和知晓,其义正是此。其余诸义,无论何处,皆如第四义。
Pañcamasikkhāpadaṃ. · 第五学处。
Chaṭṭhanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第六尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释
§758
758. Chaṭṭhe – chandakanti ‘‘idaṃ nāma dhammakiccaṃ karissāma, yaṃ sakkotha; taṃ dethā’’ti evaṃ paresaṃ chandañca ruciñca uppādetvā gahitaparikkhārassetaṃ adhivacanaṃ. Aññadatthikenāti aññassatthāya dinnena. Aññuddisikenāti aññaṃ uddisitvā dinnena. Saṅghikenāti saṅghassa pariccattena.
第七百五十八条,第六者称为“志愿”,意谓“此为应行法,汝能则为,我必受之”。如此生起他人之志与好,广义所指为持有的护法。‘他义者’谓给予他义。‘他所指者’谓指定他物。‘僧义者’谓属于僧团维护之事。
§762
762.Sesakaṃ upanetīti yadatthāya dinno, taṃ cetāpetvā avasesaṃ aññassatthāya upaneti. Sāmike apaloketvāti ‘‘tumhehi cīvaratthāya dinno, amhākañca cīvaraṃ atthi, telādīhi pana attho’’ti evaṃ āpucchitvā upaneti. Āpadāsūti tathārūpesu upaddavesu; bhikkhuniyo vihāraṃ chaḍḍetvā pakkamanti, evarūpāsu āpadāsu yaṃ vā taṃ vā cetāpetuṃ vaṭṭati. Sesaṃ uttānameva.
第七百六十二条,所谓‘予余者’,谓为他义有所授予,进而发起心意徐逐他者之余意。‘因内部未观察’者,即‘汝等授袈裟者,我等亦有袈裟,但对油等有别’如此问询而递进。‘灾难’谓种种扰乱,如比库尼舍弃寺院离去,或在此类灾难中,任可以心意唤起。‘余’意为其上所说之义。
Chasamuṭṭhānaṃ – kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
六种产生者者,即行动不行动,非分别解脱,不发心,语言过失,身体行为,言语行为,三心以及三种苦感受。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ. · 第六学处。
Sattamanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第七尼萨耆亚巴吉帝亚学处注释
§764
764. Sattame – saññācikenāti sayaṃ yācitakena. Etadevettha nānākaraṇaṃ. Sesaṃ chaṭṭhasadisamevāti.
第七百六十四条,第七者为‘分别意所起’,谓自行请求者。此在此处为多种原因。其余义义,如第六义所述。
Sattamasikkhāpadaṃ. · 第七学处。
Aṭṭhamanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第八尼萨耆亚巴吉帝亚学处注释
§769
769. Aṭṭhame – mahājanikenāti gaṇassa pariccattena. Etadevettha nānākaraṇaṃ.
第七百六十九条。第八戒——此谓大众戒律,是对团体的约束条件。此处为多种原因所成之戒。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ. · 第八学处。
Navamanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第九尼萨耆亚巴吉帝亚学处注释
§774
774. Navamasikkhāpade – saññācikenāti idaṃ padaṃ ito adhikataraṃ.
第七百七十四条。第九戒——此处称为守慧戒,此词较前文更深一层含义。
Navamasikkhāpadaṃ. · 第九学处。
Dasamanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第十尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释
§778
778. Dasame – pariveṇaṃ undriyatīti pariveṇaṃ vinassati; paripatatīti attho. Idañca padaṃ puggalikena saññācikenāti idañca ettakameva nānākaraṇaṃ. Sesaṃ pubbasadisamevāti.
第七百七十八条。第十戒——“pariveṇa”意为守护、戒护,“undriyatī”即消灭戒护;“paripata”意为跌落、堕落。此处该词用于表现个人守慧戒之功德,同时此亦为多种戒因之一。其余细节同前文第十条。
Dasamasikkhāpadaṃ. · 第十学处。
Ekādasamanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第十一尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释
§784
784. Ekādasame – garupāvuraṇanti sītakāle pāvuraṇaṃ. Catukkaṃsaparamanti ettha kaṃso nāma catukkahāpaṇiko hoti; tasmā padabhājane ‘‘soḷasakahāpaṇagghanaka’’nti vuttaṃ.
第七百八十四条。第十一戒——“garupāvuraṇa”指寒冷时之保护;“catukkaṃsa”指四铜钱,指此处所谓“猫铜钱”为四般廉价铜钱,故在分戒时称为“十六铜钱之重”。
Ekādasamasikkhāpadaṃ. · 第十一学处。
Dvādasamanissaggiyapācittiyasikkhāpadavaṇṇanā第十二尼萨耆亚巴吉帝亚学处解释
§789
789. Dvādasame – lahupāvuraṇanti uṇhakāle pāvuraṇaṃ. Sesaṃ sikkhāpadadvayepi uttānameva.
第七百八十九条。第十二戒——“lahupāvuraṇa”即热时之保护。其余戒对则同戒律第二条,为称扬之词。
Chasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
出自第六章。此意为行为,即非觉知解脱、非无心,亦非违犯戒条的肢体动作、言语行为、三心态及三种苦恼。
Dvādasamasikkhāpadaṃ. · 第十二学处。
Uddiṭṭhā kho ayyāyo tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammāti ettha mahāvibhaṅge cīvaravaggato dhovanañca paṭiggahaṇañcāti dve sikkhāpadāni apanetvā akālacīvaraṃ kālacīvaranti adhiṭṭhahitvā bhājitasikkhāpadena ca parivattetvā acchinnacīvarena ca paṭhamavaggo pūretabbo. Puna eḷakalomavaggassa ādito satta sikkhāpadāni apanetvā satta aññadatthikāni pakkhipitvā dutiyavaggo pūretabbo. Tatiyavaggato paṭhamapattaṃ vassikasāṭikaṃ āraññakasikkhāpadanti imāni tīṇi apanetvā pattasannicayagarupāvuraṇalahupāvuraṇasikkhāpadehi tatiyavaggo pūretabbo. Iti bhikkhunīnaṃ dvādasa sikkhāpadāni ekatopaññattāni, aṭṭhārasa ubhatopaññattānīti evaṃ sabbepi pātimokkhuddesamaggena ‘‘uddiṭṭhā kho ayyāyo tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā’’ti evamettha attho daṭṭhabbo. Sesaṃ vuttanayamevāti.
师母阿姨传授三十条不可舍弃的责过律法,在此大别篇中属于衣钵分支,涵盖洗涤和接受衣钵之法。由此得知有二种修学戒法:一是先取未时衣钵,谓之『过时衣钵』,持之以布施戒法转变之,继而以整洁衣钵完成第一分支。又针枷毛衣分支起始,先得七条修学戒,弃绝七条他法,成第二分支。第三分支乃初次领取出家僧寮雨季衣,名为『森林修学戒条』,取这三种,配合众多随修戒条如裁制衣、袋衣等细节完成第三分支。是故比库尼有十二条修学戒条,为一切同体。十八条是两种同体戒律,因此此处以戒律集总名义称『师母阿姨传授三十条不可舍弃的责过律法』,此义当如是理解。余下内容今暂不表述了。
Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya bhikkhunīvibhaṅge · 在《一切善见律注》的比库尼分别中。
Tiṃsakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 三十法注释结束。
Nissaggiyakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 应舍篇结束。