Khuddasikkhā-abhinavaṭīkā · 小学新复注
Khuddasikkhā-abhinavaṭīkā小学处新复注
Ganthārambhakathā
论藏开始语
Tilokatilakaṃ vande, saddhammāmatanimmitaṃ;
我礼敬三界庄严者,由正法甘露所造成者,
Saṃsuṭṭhukatasambhattiṃ, jinaṃ janamanoramaṃ.
具足极善聚集者,胜者,令人心喜悦者。
Sāriputtaṃ mahāsāmiṃ, nekasatthavisāradaṃ;
沙利子大师,于众多论精通者,
Mahāguṇaṃ mahāpaññaṃ, namo me sirasā garuṃ.
大德者,大慧者,我以头礼敬师尊。
Khuddasikkhāya ṭīkā yā, purātanā samīritā;
对于小学处之复注,古代所宣说者,
Na tāya sakkā sakkaccaṃ, attho sabbattha ñātave.
仅凭那个,不能处处勤勉地了知义理。
Tatonekaguṇānaṃ yo, mañjūsā ratanānava;
因此,由那位具有多倍功德的宝箱,
Sumaṅgalasanāmena, tena paññavatā satā.
名为苏曼嘎喇的慧者、具念者,
Ajjhesito yatindena, sadāraññanivāsinā;
由那位常住阿兰若的精勤者所寻求,
Savinicchayametissā, karissāmatthavaṇṇanaṃ.
我将作此带有决断的义理阐释。
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
论典开始语句的阐释
(Ka) etthāha – kimatthamāditovāyaṃ gāthā nikkhittā, nanu yathādhippetameva pakaraṇamārabhanīyanti? Vuccate – sappayojanattā . Sappayojanañhi taṃdassanaṃ tāya ratanattayappaṇāmābhidheyyakaraṇappakārappayojanābhidhānasandassanato. Tāni ca pana sappayojanāni anantarāyena ganthaparisamāpanādippayojanānamabhinipphādanato. Tathā hi sotūnamattano ca yathādhippetatthanipphādanaṃ ratanattayappaṇāmakaraṇappayojanaṃ. Viditābhidheyyassa ganthassa viññūnamādaraṇīyatā abhidheyyakathanappayojanaṃ. Sotujanasamussāhajananaṃ karaṇappakārappayojanakathanappayojanaṃ. Vohārasukhatā pana abhidhānakathanappayojanaṃ.
【问】此处有问:为何最初安置此偈颂?岂非应当直接开始所欲说之论题耶?【答】答曰:因有利益故。彼显示有利益者,由彼偈显示三宝礼敬、所说事、说示方式、利益之故。而彼诸利益者,由无障碍地成就论典完成等利益之故。如是,对听者及自己成就所欲之义,此为礼敬三宝之利益。对智者而言,已知所说事之论典值得尊重,此为说示所说事之利益。生起听者之热忱,此为说示说示方式之利益。言说之便利,此为说示名称之利益。
Tattha vanditvā ratanattayanti iminā ratanattayappaṇāmo dassito, khuddasikkhanti iminā khuddabhūtānaṃ sikkhānaṃ idha paṭipādetabbatādīpanena abhidheyyaṃ, abhidheyyo ca nāmesa samuditena satthena vacanīyatthoti. Abhidhānañca pana imināva dassitaṃ tena atthānugatasamaññāparidīpanato. Samātikanti iminā karaṇappakāro, khuddasikkhanti iminā ca, tena khuddabhūtānaṃ sikkhānaṃ idha dassetabbabhāvappakāsanato. Ādito upasampanna sikkhitabbanti iminā payojanapayojanaṃ pana imināva sāmatthiyato dassitameva, tāsaṃ sikkhitabbappakāsanena hi sikkhane sati tammūlikāya diṭṭhadhammikasamparāyikatthanipphattiyā saṃsijjhanato. Pakaraṇappayojanānaṃ sādhanasādhiyalakkhaṇo sambandho tannissayadassaneneva dassitoyevāti ayamettha samudāyattho.
其中,「礼敬三宝」一句显示三宝礼敬;「小学」一句通过显示此处应阐述微小诸学之义而显示所说事,而所说事者名为应由具足之师所说之义。而名称亦由此句显示,由彼显示随顺义之名称故。「将说」一句显示说示方式;「小学」一句亦显示说示方式,由彼显示此处应说示微小诸学之状态故。「从最初受具足者应学」一句显示利益,而利益由此句以能力显示,因显示彼诸学应学之故,有学习时,由彼为根本之现法与来世利益得以成就故。论典诸利益之关系,以能成就与所成就为相,由显示彼依止而显示。此为此处之总义。
Ayaṃ panetthāvayavattho – ratanattayaṃ vanditvā khuddasikkhaṃ pavakkhāmīti sambandho. Ratijananaṭṭhena ratanāni, buddhadhammasaṅghānametaṃ adhivacanaṃ. Atha vā cittīkatādinā kāraṇena ratanāni, buddhādayova ratanāni. Tathā ca vuttaṃ –
此处之分别义者:「礼敬三宝已,我将说小学」,此为连结。以生喜悦之义故为宝,此为佛法僧之同义语。或者,以被珍视等为因故为宝,佛等即是宝。如是已说:
‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;
「被珍视、极贵重、无比、难得见、非凡圣者受用,因此称为宝。」
Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.33; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.223; khu. pā. aṭṭha. 3; su. ni. aṭṭha. 1.226; udā. aṭṭha. 45; mahāni. aṭṭha. 50);
『无上受用之宝物，故称为宝』（见《长部》注疏第2.33条；《相应部》注疏第3.5.223条；《小诵》注疏第3条；《经集》注疏第1.226条；《自说》注疏第45条；《大义释》注疏第50条）。
Tayo avayavā assāti tayaṃ, samudāyāpekkhaṃ ekavacanaṃ, avayavavinimuttassa pana samudāyassa abhāvato tīṇi eva ratanāni vuccanti. Ratanānaṃ tayaṃ ratanattayaṃ. Vanditvāti tīhi dvārehi namassitvā. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vandanā kāyena vandati, vacasā vandati, manasā vandatī’’ti (a. ni. 3.155) hi vuttaṃ. Tattha viññattiṃ anuppādetvā kevalaṃ ratanattayaguṇānussaraṇavasena manodvāre bahulappavattā kusalacetanā manodvāravandanā. Taṃ taṃ viññattiṃ uppādetvā pana pavattā kāyavacīdvāravandanā. Sikkhitabbāti sikkhā, adhisīlaadhicittaadhipaññāvasena tisso sikkhā. Sikkhanañcettha yathākkamaṃ sīlādidhammānaṃ saṃvaraṇavasena, ekārammaṇe cittacetasikānaṃ samādhānavasena, ārammaṇajānanalakkhaṇappaṭivedhamaggapātubhāvapāpanavasena ca āsevanaṃ daṭṭhabbaṃ. Aññattha bahuvidhā sikkhā, idha tu saṅkhepanayattā appakādianekatthasambhavepi khudda-saddassa appakatthovettha yuttataroti khuddā appakā sikkhāti khuddasikkhā. Idha pana khuddasikkhāppakāsako gantho tabbohārūpacārato itthiliṅgavasena ‘‘khuddasikkhā’’ti vuccati yathā ‘‘varuṇānagara’’nti. Taṃ khuddasikkhaṃ. Pavakkhāmīti kathessāmi.
有三支分故为三,对总体而言为单数,然因离支分之总体不存在故,说三宝。三宝者,宝之三为三宝。「礼敬」者,以三门礼敬。「比库们,此三种礼敬:以身礼敬、以语礼敬、以意礼敬」,如是已说。其中,不生起表色,仅以忆念三宝功德之方式,于意门多起之善思为意门礼敬。生起彼彼表色而起者为身语二门礼敬。「应学」者为学,以增上戒、增上心、增上慧为三学。此处学者,应见如次对戒等诸法,以防护之方式、以令心心所于一所缘安住之方式、以显现通达所缘知相之道之方式而修习。别处有多种学,然此处以略说法故,虽「小」一词有少、多等义,然此处少义最为适当,故「小学」者为微小之学。然此处显示小学之论典,由彼言说形式随顺故,以阴性说为「小学」,如「瓦儒那城」。彼小学。「将说」者,我将说示。
Kīdisanti āha ‘‘ādito upasampannasikkhitabba’’ntiādi. Ādi-saddoyamatthi avayavavacano yathā ‘‘sabbādīni sabbanāmānī’’ti. Atthi apādānavacano yathā ‘‘pabbatādīni khettānī’’ti. Tatthāvayavavācī kammasādhano ‘‘ādiyatītyādī’’ti. Itaro apādānasādhano ‘‘ādiyati etasmātyādī’’ti . Tattha yo avayavavacano, tassedaṃ gahaṇaṃ, tasmā upasampannakkhaṇampi anto katvā ādibhūtā upasampannakkhaṇatoyeva paṭṭhāyāti evamettha attho daṭṭhabbo. Eva-saddo panettha sabbavākyānaṃ avadhāraṇaphalattā labbhati. To-paccayo avadhimhiyeva , na ādhāre. Tattha hi topaccaye ādhāre vattamāne ādimhiyeva majjhaantānaṃ avayavabhūte upasampannakkhaṇeyevāti attho bhaveyya, tathā sati avadhāraṇanicchayo niyamoti atthantarattā ādikkhaṇaniyamena majjhādayo nivattiyeyyuṃ. Apādānavacanassāpi gahaṇe avadhibhūto upasampannakkhaṇo nivattiyeyya ‘‘pabbatādīni khettānī’’ti ettha ādibhūtapabbatapariccāgena khettaggahaṇaṃ viyāti daṭṭhabbaṃ. Ṭīkāyaṃ pana ādhāratthopi vutto, so yathāvuttadosaṃ nātigacchati. Sabbattha ‘‘ṭīkāya’’nti ca vutte ettheva purāṇaṭīkāyanti gahetabbaṃ. Āditoti iminā idaṃ dīpeti – atidullabhaṃ khaṇasamavāyaṃ labhitvā ālasiyadosena appaṭipajjantehi ca aññāṇadosena aññathā paṭipajjantehi ca ahutvā ādito paṭṭhāya nirantarameva tīsu sikkhāsu sammāpaṭipajjanavasena ādaro janetabboti.
「如何」者,说「从最初达上时起应学」等。此处「最初」(ādi)一词,有作为部分之义,如「一切最初者为一切代名词」。有作为起点之义,如「从山最初者为诸田」。其中作为部分之义者,以业格成立,「被取故为最初」。另一作为起点之义者,以从格成立,「从此被取故为最初」。其中作为部分之义者,此处取此义,故应见此义为:包括达上之刹那在内,从作为最初之达上刹那开始。然而此处「如是」(eva)一词,因为是一切句之决定果故得。「从」(to)语尾唯在界限义,非在依处义。若「从」语尾用于依处义,则义为:唯在作为最初、中、后之部分的达上刹那本身,如此则因决定之意欲为限定之别义故,以最初刹那之限定,中等应被遮止。即使取起点之义,作为界限之达上刹那应被遮止,如「从山最初者为诸田」中,舍弃作为最初之山而取田,应如是见。然而在复注中亦说依处义,彼不超越如所说之过失。凡说「在复注中」者,唯在此处应取为古复注中。「从最初」者,以此显示此义:得极难得之刹那和合后,不应以懈怠之过失而不实践,亦不应以无知之过失而异实践,而应从最初开始,以不间断地在三学中正实践之方式生起恭敬。
Upasampannena upasampannāya ca sikkhitabbaṃ āsevitabbanti upasampannasikkhitabbaṃ, ekasesanayena upasampannatāsāmaññena vā upasampannāyapi etthevāvirodhoti upasampannena sikkhitabbanti samāso. Nanu adhisīlādayova sikkhitabbā, evaṃ sati kathaṃ pakaraṇaṃ sikkhitabbattena vuttanti? Nāyaṃ doso, sikkhāya sikkhitabbatte sati taddīpakaganthassāpi āsevitabbatā āpajjatīti. Sukhaggahaṇatthaṃ vattabbavinicchayaṃ sakalampi saṅgahetvā mātikāya ṭhapanato saha mātikāyāti samātikaṃ. Tagguṇasaṃviññāṇoyaṃ bahubbīhi tassa khuddasikkhāsaṅkhātassa aññapadatthassa yo guṇo mātikāsaṅkhātaṃ visesanaṃ, tassa idha viññāyamānattā. Sukheneva hi gahaṇaṃ siyā mātikānusārena taṃ taṃ vinicchayaṃ olokentānaṃ saṃsayāpagamato.
「达上者应学」者,比库应学、比库尼应学,故为「达上者应学」,以省略法或以达上性之共通性故,对达上尼女亦在此处无矛盾,故复合为「比库应学」。岂非唯应学增上戒等,如此则如何以应学性说此章节?此非过失,因为在学为应学时,显示彼之典籍亦成为应修习故。为易取故,摄取应说之抉择全部而置于摄颂中,故「连同摄颂」为超摄颂。此为「彼德相应知」之多财释,因为彼小学之所谓之另一词义之德,即摄颂之所谓限定词,在此处被了知故。因为依摄颂而观察彼彼抉择者,由于疑惑之去除故,易于取。
Mātikāvaṇṇanā论母释
(Kha-ja) idāni ‘‘samātika’’nti vuttattā mātikāpadāni tāva uddisituṃ ‘‘pārājikā ca cattāro’’tiādi āraddhaṃ. Etthāha – tīsu sikkhāsu adhisīlasikkhāva kasmā paṭhamaṃ vuttāti? Sabbasikkhānaṃ mūlabhūtattā. ‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvaya’’nti (saṃ. ni. 1.23; peṭako. 22; mi. pa. 2.1.9) hi vuttaṃ. Tatrāpi mahāsāvajjattā mūlacchejjavasena pavattanato sabbapaṭhamaṃ jānitabbāti pārājikāva paṭhamaṃ vuttāti veditabbaṃ. Mātikāpadānaṃ pana attho tassa tassa mātikāpadassa niddesavaseneva viññāyatīti na idha visuṃ dassayissāma. Aviññāyamānaṃ pana tattha tattheva pakāsayissāma.
今因说「超摄颂」故,为先举摄颂之句,开始「四巴拉基咖」等。此处问:在三学中,为何先说增上戒学?因为是一切学之根本。如说「戒立之人有慧者,应修习心与慧」。其中亦因极重罪性,以根本断绝之方式转起故,应最先知,故应知先说巴拉基咖。然而摄颂句之义,以彼彼摄颂句之解说而被了知故,不在此处别示。然而不被了知者,将在彼彼处显示。
Idāni uddiṭṭhapadānukkamena niddesaṃ ārabhanto ‘‘pārājikā ca cattāro’’ti paṭhamaṃ mātikāpadaṃ uddhari. Evamuparipi. Idāni pārājikāyo uddisitvā uddiṭṭhapadānukkamena niddesaṃ ārabhanto ‘‘garukā navā’’ti dutiyaṃ padaṃ uddharītiādinā yathāyogaṃ vattabbaṃ. Tattha sikkhāpadaṃ atikkamitvā āpattiṃ āpannā puggalā tāya parājayantīti parājiyā. Teyeva pārājikā upasaggassa vuddhiṃ katvā ya-kārassa ka-kārakaraṇena. Te pana gaṇanaparicchedavasena cattāroti attho.
今依所举句之次第开始解说,举「四巴拉基咖」为第一摄颂句。如是在上亦然。今举巴拉基咖后,依所举句之次第开始解说,举「九重」为第二句等,应如理配合。其中,超越学处而犯罪之人,被彼所败故为「被败者」(parājiyā)。彼等即「巴拉基咖」(pārājikā),以前缀之增长,以「ya」变为「ka」。然而彼等以数量之限定为四,此为义。
1. Pārājikaniddesavaṇṇanā一、巴拉基咖解说释
§1-2
1-2. Idāni te dassetuṃ ‘‘maggattaye’’tiādi āraddhaṃ. Evamuparipi yathāyogaṃ yojetabbaṃ. Tattha maggattayeti ettha maggā ca nāma tiṃsa maggā. Manussāmanussatiracchānagatavasena hi tisso itthiyo. Tattha tiracchānagatāya ayaṃ paricchedo –
今为显示彼等,开始「在三道」等。如是在上亦应如理配合。其中「三道」者,此处所谓道者为三十道。因为以人、非人、畜生之方式有三种女人。其中对畜生女之限定为:
‘‘Apadānaṃ ahī macchā, dvipadānañca kukkuṭī;
「无足者为蛇与鱼,二足者为母鸡;
Catuppadānaṃ majjārī, vatthu pārājikassimā’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.55);
「四足者之猫,此为巴拉基咖之事」。
Tāsaṃ vaccapassāvamukhamaggavasena tayo tayo katvā nava maggā, tathā ubhatobyañjanakānaṃ, purisānaṃ pana vaccamukhamaggavasena dve dve katvā cha, tathā paṇḍakānanti tiṃsa. Tesaṃ taye. Kīdiseti āha ‘‘santhatasanthate’’ti. Santhate asanthateti padacchedo. Na santhataṃ asanthataṃ. Tasmiṃ asanthate. Na-kāro ettha ‘‘abrāhmaṇo’’tiādīsu viya payirudāse, taṃ kiriyāyuttassa tādisassa aññassa vatthuno vidhānena santhatassa vatthuno payirudāsanaṃ pariccajanaṃ payirudāsoti. Na pasajjappaṭisedhe, santhataṃ pasajja patvā tassa ‘‘brāhmaṇo na bhavissatī’’tiādīsu viya na nisedhoti. Vā-saddo panettha vacanayuttibaleneva labbhati, tassa paliveṭhetvā, anto vā pavesetvā vatthādinā kenaci paṭicchanne vā appaṭicchanne vāti attho. Tathābhūte allokāse pakativātena asamphuṭṭhe tintappadese. Nimittanti aṅgajātaṃ. Santiādi tabbisesanaṃ. Santi attaniyaṃ. Saṃ-saddo hi attani attaniye ca vattati. Santhataṃ asanthatanti yathāvuttanayena paṭicchannaṃ vā appaṭicchannaṃ vā. Upādiṇṇanti anaṭṭhakāyappasādaṃ. Kittakanti āha ‘‘tilamattampī’’ti. Tilassa mattaṃ sākallaṃ yassa taṃ tilamattaṃ. ‘‘Mattaṃ sākallaṃ nicchaye’’ti hi nighaṇḍu. Etthāpi avayavena viggaho samudāyo samāsattho, tilabījappamāṇampīti vuttaṃ hoti. Kiṃ taṃ? Nimittaṃ, pavesanaṃ vā. Api-saddo sambhāvane, ‘‘tilabījamattampī’’ti sambhāvīyati, adhike kā nāma kathāti idamettha sambhāvanaṃ, evaṃbhūtaṃ saṃ aṅgajātaṃ yathāvutte maggattaye tilamattampi pavesanto bhikkhu cuto paribhaṭṭho, pārājiko nāma hoti sāsanatoti viññāyati gammamānatthassa saddassa payogaṃ pati kāmācārattā. Kīdisoti āha ‘‘anikkhittasikkho’’ti. Nikkhittasikkho pana abhikkhukattā pariccatto. Tattha nikkhittā ohitā pariccattā paccakkhātā sikkhā etenāti viggaho. Yathālakkhaṇaṃ na nikkhittasikkho anikkhittasikkho. Tattha cittakhettakālappayogapuggalavijānanavasena sikkhāpaccakkhānaṃ ñatvā tadabhāvena apaccakkhānaṃ veditabbaṃ.
彼等女人依大小便道、产道,各作三三,成九道;同样,二根者亦然;男子则依大便道、产道,各作二二,成六道;般哒咖亦然,共三十道。于彼等三道中。何种耶?说「覆与不覆」。应分词为「覆」「不覆」。非覆者为不覆。于彼不覆中。此处「非」字如「非婆罗门」等,用于排除。即以规定其他适合行为之对象,而排除、舍弃覆之对象,此为排除。非用于禁止延伸义,即延伸至覆,如「将非婆罗门」等之禁止。「或」字于此处仅以言说之理而得,其义为:包裹之,或插入内部,或以衣等任何物遮覆,或不遮覆。于如是之湿润处,未被自然风触及之隐密处。「相」者,肢体所生。「有」等为其修饰语。「有」者,属于自己。「有」字用于自己与属于自己。「覆与不覆」者,依前述方式,遮覆或不遮覆。「已取」者,非骨身净色。多少耶?说「乃至芝麻许」。芝麻之量、全体者,彼为芝麻许。「量者全体与决定」,此为词典。此处亦以部分分析,集合为复合词义,即说「乃至芝麻籽之量」。何为彼?相,或插入。「乃至」字用于可能性,「乃至芝麻籽量」被认为可能,何况更多,此为此处之可能性。如是之有,肢体所生,于前述三道中,插入乃至芝麻许之比库,堕落、被驱逐,名为巴拉基咖,从教法中。应知此为所行义之词之运用,因欲行故。何种耶?说「未舍学」。舍学者则因非比库而被舍弃。其中,以此舍弃、放下、舍离、拒绝学,此为分析。如其相不舍学者为未舍学。其中,依心、处、时、运用、人、了知而知舍学,以其无故应知为不舍。
Tattha upasampannabhāvato cavitukāmatācittaṃ cittaṃ nāma. ‘‘Buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādīni ‘‘gihīti maṃ dhārehi, upāsako, ārāmiko, sāmaṇeroti maṃ dhārehī’’ti ‘‘alaṃ me buddhenā’’tiādīni cha khettapadāni khettaṃ nāma. ‘‘Paccakkhāmī’’tiādinā vutto vattamānakāloyeva kālo nāma. Yāya kāyaci bhāsāya vasena vācasikappayogova payogo nāma. Anummattādiko paccakkhāto ca manussajātiko sova puggalo nāma. Paccakkhātakassa vacanasamanantarameva ‘‘ayaṃ ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthayatī’’ti vā sotuno jānanaṃ vijānanaṃ nāmāti veditabbaṃ.
其中,从达上身份欲退堕之心,名为心。「我拒绝佛」等,「持我为在家人、近事男、园民、沙玛内拉」,「佛对我足矣」等六处语,名为处。以「我拒绝」等所说之现在时,名为时。以任何语言之语言运用,名为运用。非疯狂等而拒绝之人类,彼即名为人。拒绝者之语言刚结束时,听者了知「此人厌倦」或「希求在家身份」,此名为了知,应知。
Tattha naṭṭhakāyappasādaṃ pana piḷakaṃ vā cammakhilaṃ vā lomaṃ vā pavesantassa dukkaṭaṃ. Akkhināsakaṇṇacchiddavatthikosesu, satthakādīhi katavaṇe vā methunarāgena nimittaṃ pavesantassa thullaccayaṃ. Avasesasarīresu upakacchakādīsu dukkaṭaṃ. Tiracchānagatānaṃ hatthiassagogadrabhaoṭṭhamahiṃsādīnaṃ nāsāya thullaccayaṃ, vatthikose thullaccayameva. Sabbesampi tiracchānagatānaṃ akkhikaṇṇavaṇesu dukkaṭaṃ. Tathā avasesasarīre kāyasaṃsaggarāgena, methunarāgena vā jīvamānakapurisassa vatthikosaṃ appavesanto nimittena nimittaṃ chupati, dukkaṭaṃ. Bahi nikkhantadantesu vāyamantassa pana thullaccayanti ayamettha savinicchayo atthavaṇṇanakkamo.
其中,于非骨身净色之疮、皮硬块、毛发中插入者,恶作。于眼、鼻、耳孔、产道中,或以刀等所作之伤口中,以淫欲心插入相者,土喇吒亚。于其余身体、腋下等处,恶作。于畜生道之象、马、牛、水牛、骆驼、野牛等之鼻中,土喇吒亚;于产道中,亦土喇吒亚。一切畜生道之眼、耳、伤口中,恶作。同样,于其余身体,以身触欲心或淫欲心,不插入活男子之产道而以相触相者,恶作。然于外露之齿中努力者,土喇吒亚。此为此处之判决、义注次第。
Idāni pavesanaṃ nāma na kevalaṃ attupakkameneva, parūpakkamenāpi hoti, tatrāpi sādiyantova cuto hotīti dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha atha vāti ayaṃ nipāto, nipātasamudāyo vā pakkhantarārambhe. Pavesanañca ṭhitañca uddhāro ca paviṭṭhañca pavesana…pe… paviṭṭhāni, itarītarayogadvando. Itarītarayogo nāma aññamaññatthopādānatāti pavesanādīni ṭhitādiatthānipi hontīti paviṭṭha-saddopi pavesanādiattho hoti, tatoyevettha tasmā bahuvacanasambhavo. Aññathā dvande avayavatthapadhānattā ekatthavācakāpi paviṭṭha-saddā kathaṃ bahuvacanappasaṅgo. Samāhāre vā dvando. Khaṇoti kālaviseso. So ca yogavantānaṃ khaṇantaravinimutto natthīti pavesana…pe…paviṭṭhāniyeva khaṇoti kammadhārayo, abhede bhedaparikappanāya vā pavesana…pe… paviṭṭhānaṃ khaṇoti chaṭṭhītappuriso. Tassa sādako, tasmiṃ vā sādako pavesana…pe… sādako. Khaṇa-saddo panettha paccekaṃ yojetabbo dvandasamāsattā, pavesanakālaṃ ṭhitakālaṃ uddhārakālaṃ paviṭṭhakālaṃ, tasmiṃ vā sādiyantoti evamettha attho daṭṭhabbo. Evaṃ sevanacittapaccupaṭṭhānena sādako bhikkhu cutoti yojetabbaṃ. Tattha yathāvuttappadesassa antokaraṇaṃ pavesanaṃ nāma. Yāva uddharaṇārambhā nivattaṃ ṭhitaṃ nāma. Aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.58) pana mātugāmassa sukkavissaṭṭhiṃ patvā sabbathā vāyamato oramitvā ṭhitakālaṃ sandhāya ‘‘sukkavissaṭṭhisamaye’’ti vuttaṃ. Yāva aggā nīharaṇaṃ uddhāro nāma. Yāva pavesanārahaṭṭhānā antokataṃ paviṭṭhaṃ nāma.
今为显示插入不仅以自己之努力,亦以他人之努力而有,于彼处亦随喜者堕落,故说「或者」等。其中,「或者」,此为不变词,或不变词集合,用于开始另一方。插入、住立、拔出、已入,插入……乃至……已入等,相互相互结合之并列复合词。相互相互结合者,名为相互义之取,即插入等亦有住立等义,故「已入」字亦有插入等义,因此此处有复数之可能。否则,于并列复合词中,因部分义为主,如何有表达单一义之「已入」字之复数可能性。或并列复合词为集合。「刹那」者,时之特殊。而彼于具瑜伽者无刹那间之分离,故插入……乃至……已入即刹那,持业释;或以无差别而假设差别,插入……乃至……已入之刹那,属格依主释。彼之随喜者,或于彼随喜者,插入……乃至……随喜者。然「刹那」字于此处应各别连接,因并列复合词故,插入时、住立时、拔出时、已入时,或于彼随喜,如是应见此处之义。如是以受用心现前而随喜之比库堕落,应连接。其中,如前述处之内作,名为插入。直至拔出开始之停留,名为住立。然于注疏中,就女人精液排出时,从一切努力退下而住立时,说「于精液排出时」。直至顶端之取出,名为拔出。直至插入应处之内作,名为已入。
Paṭhamaṃ. · 第一。
§3-4
3-4. Idāni dutiyaṃ dassetuṃ ‘‘ādiyeyyā’’tiādimāha. Tattha adinnaṃ theyyacittena ādiyeyya…pe… saṅketaṃ vītināmaye, pārājiko bhaveti sambandho. Adinnanti manussasāmikehi kāyavācāhi na dinnaṃ. Theyyacittenāti thenoti coro, tassa bhāvo theyyaṃ na-kārassa ya-kāraṃ katvā dvittena. Bhavanti etasmā abhidhānabuddhīti bhāvo, saddappavattinimittaṃ jātiguṇādi. Idha pana avaharaṇacittasaṅkhātaṃ dabbaṃ theyyaṃ. Theyyañca taṃ cittañcāti theyyacittaṃ, tena. Ādiyeyyāti ārāmādiṃ abhiyuñjitvā gaṇheyya. Hareyyāti haranto gaṇheyya. Avahareyyāti upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti vuccamāno ‘‘na mayā gahita’’ntiādīni vadanto gaṇheyya. Iriyāpathaṃ kopeyyāti bhaṇḍahārakassa gamanādiiriyāpathaṃ vicchinditvā gaṇheyya. Kopaṃ katvā gaṇhātīti hi etasmiṃ atthe ‘‘kopī’’ti nāmadhātu. Ṭhānā cāveyyāti ṭhapitaṭṭhānato cāveyya. Saṅketaṃ vītināmayeti parikappitaṭṭhānaṃ vā suṅkaghātaṃ vā atikkāmeyya.
今为显示第二,说「应取」等。其中,应以盗心取不与……乃至……越界标时,成巴拉基咖,此为连接。「不与」者,非以人主之身语所与。「以盗心」者,盗者即贼,其状态为盗,「非」字作「亚」字,重复。从此有表达与觉,此为状态,词之生起因缘为生、德等。然此处,名为夺取心之物为盗。盗与彼心,为盗心,以彼。「应取」者,努力于园等而应取。「应持」者,持而应取。「应夺取」者,被放置之物品,被说「给我物品」时,说「非我所取」等而应取。「应破坏威仪」者,截断物品持者之行等威仪而应取。作破坏而取,此为此义中「破坏者」之名词词根。「应移离处」者,应从放置处移离。「应越界标」者,应越过约定处或税关。
Ettha ca ārāmādiabhiyuñjane, sāmikassa vimatuppādanadhuranikkhepe, bhaṇḍahārakassa sīsabhārāmasanaphandāpanakhandhoropane, upanikkhitte ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti codiyamānassa ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’ti bhaṇanavimatuppādanadhuranikkhepe, thalaṭṭhassa theyyacittenāmasanaphandāpanaṭhānācāvane cāti catūsu paccekaṃ yathākkamaṃ dukkaṭathullaccayapārājikāyo veditabbā. ‘‘Sahabhaṇḍahārakaṃ nessāmī’’ti paṭhamadutiyapādasaṅkāmane, parikappitasuṅkaghātaṭṭhānato paṭhamadutiyapādātikkāme cāti dvīsu paccekaṃ kamena thullaccayapārājikāyo veditabbā. Ayamettha saviññāṇakāviññāṇakamissakattā nānābhaṇḍavasena yojanā. Ekabhaṇḍavasena pana sassāmikassa dāsassa vā tiracchānagatassa vā yathāvuttena abhiyogādinā nayena ādiyanaharaṇādivasena yojanā daṭṭhabbā.
此中,于园林等之使用,主人之不同意与卸担,搬运者之头担不触动与从肩卸下,于寄放物被问『给我物品』时说『我不取』之不同意与卸担,于陆地者以盗心不触动与从处所移动,此四者各依次序应知为恶作、土喇吒亚、巴拉基咖。于『将与搬运者一同带走』之第一足与第二足之跨越,从预定之关税破坏处所第一足与第二足之超越,此二者各依次序应知为土喇吒亚、巴拉基咖。此处因有识物与无识物之混合,依各种物品而结合。然而依单一物品,对有主人之奴仆或畜生,依如所说之使用等方式,应见依取、搬运等而结合。
Apica imāni cha padāni vaṇṇayantena nānābhaṇḍaekabhaṇḍasāhatthikapubbappayogatheyyāvahārasaṅkhāte pañcapañcake samodhānetvā pañcavīsati avahārā dassetabbā chappadantogadhattā sabbesampi avahārānaṃ. Te pana avahārā yena kenaci abhiyogādiākāranānattamattena bhinnāti taṃvasena pañcapañcakaṃ nāma jātaṃ. Evaṃ saṃvaṇṇitañhi idaṃ adinnādānapārājikaṃ suvaṇṇitaṃ nāma hotīti daṭṭhabbaṃ. Tattha purimāni dve pañcakāni ‘‘ādiyeyyā’’tiādīnaṃ pañcannaṃ padānaṃ vasena labbhanti. Yaṃ panetaṃ ‘‘saṅketaṃ vītināmaye’’ti chaṭṭhaṃ padaṃ, taṃ tatiyapañcamesu pañcakesu nissaggiyaparikappāvahāravasena yojetabbaṃ.
再者,解释此六句者,将各种物品、单一物品、亲手、预先行动、盗取搬运此五个五法组合,应示二十五种搬运,因一切搬运皆摄入六句中。然而彼诸搬运仅以任何使用等原因之差异而分别,依此而生起五个五法组之名。如是善解释之此不与取巴拉基咖应见为善说。其中,前二个五法组依『应取』等五句而得。然而此『于约定超越』之第六句,应于第三与第五五法组中依尼萨耆亚与预定搬运而结合。
Tattha sāhatthika-saddena upacārato taṃsahacaritapañcakaṃ gahetvā ‘‘sāhatthikañca taṃ pañcakañcā’’ti vā ‘‘sāhatthikādi pañcaka’’nti majjhepadalopavasena vā sāhatthikapañcakaṃ. Evamuparipi. Taṃ pana sāhatthiko āṇattiko nissaggiyo atthasādhako dhuranikkhepo cāti. Tattha sako hattho sahattho, sahatthena nibbatto sāhatthiko. Evaṃ āṇattiko. Suṅkaghātaparikappitokāsānaṃ anto ṭhatvā bahi nissajjanaṃ nissaggo, so eva nissaggiyo. Kālaṃ aniyametvā āṇattassa bhaṇḍaggahaṇato ca parassa telakumbhiyā pādagghanakaṃ telaṃ avassaṃ pivanakānaṃ upāhanādīnaṃ nikkhittānaṃ telapātanato ca puretarameva pārājikasaṅkhātaṃ atthaṃ sādhetīti atthasādhako. So pana āṇāpanappayogo, upāhanādīnaṃ nikkhepappayogo ca. Ārāmābhiyoge ca upanikkhittabhaṇḍe ca tāvakālikabhaṇḍadeyyānamadāne ca dhurassa nikkhepo dhuranikkhepo.
其中,以『亲手』一词,从近似取与其相伴之五法组,『亲手与彼五法组』或『亲手等五法组』,以中间词省略,为亲手五法组。如是于后亦然。彼亲手者为命令、尼萨耆亚、利益成就、卸担。其中,自己之手为亲手,由亲手所生为亲手。如是命令。于关税破坏预定处所之内站立而向外舍弃为尼萨耆亚,彼即尼萨耆亚。不限定时间,从命令者取物品,及从他人之油瓶足部滴落之油必定饮用,从所放置之鞋等滴油,于此之前即成就名为巴拉基咖之义,故为利益成就。然而彼为命令之行动,鞋等之放置行动。于园林使用、于寄放物品、于暂时物品应给而不给,担之放下为卸担。
Pubbappayogapañcakaṃ nāma pubbappayogo sahappayogo saṃvidhāvahāro saṅketakammaṃ nimittakammanti. Tattha āṇāpanaṃ bhaṇḍaggahaṇato pubbattā pubbappayogo nāma. Ṭhānācāvanakhilasaṅkāmanappayogena saha vattamāno sahappayogo. Saṃvidhāya sammantayitvā gatesu ekenāpi bhaṇḍe ṭhānā cāvite sabbesaṃ avahāro saṃvidhāvahāro. Saṅketakammanti pubbaṇhādikālaparicchedavasena sañjānanakaraṇaṃ. Nimittakammaṃ nāma saññuppādanatthaṃ akkhinikhaṇanādikaraṇaṃ.
预先行动五法组者,为预先行动、共同行动、共谋搬运、约定业、标记业。其中,命令于取物品之前,故名预先行动。与从处所移动、楔子跨越之行动同时进行为共同行动。共谋后,于诸人去时,即使一人从物品处所移动,一切人之搬运为共谋搬运。约定业者,依上午等时间限定而作标识。标记业者,为生起标识而作眼挖掘等。
Theyyāvahārapañcakaṃ pana sayameva dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādimāha. Nanu ca chappadantogadhattā ‘‘sabbesampi avahārāna’’nti vuttaṃ, evaṃ sati ‘‘atha vā’’ti pakkhantaravasena visuṃ viya idaṃ pañcakaṃ kasmā vuttanti? Nanu avocumhā ‘‘yena kenaci abhiyogādiākāranānattamattena bhinnā’’ti, etādisassa bhedassa sambhavato pakkhantaravasenāpi yujjatīti evaṃ vuttaṃ. Imassa pañcakassa visuṃ uddharitvā vacanaṃ pana pasiddhivasenāti daṭṭhabbaṃ, kusa-saddena kusasaṅkāmanamadhippetaṃ abhedopacārena. Theyyañca balañca kuso ca channañca parikappo ca theyyā…pe… parikappaṃ, dīgho sandhivasena. Tena avahārako pārājiko bhaveti sambandho. Yo pana paṭicchannena avahārako, so atthato paṭicchannassa avahārako hotīti dvandasamāsantogadhattepicassa virodhābhāvobhāvasādhano cāyaṃ channa-saddo daṭṭhabbo. Tattha sandhicchedanādīni katvā vā tulākūṭamānakūṭakahāpaṇakūṭādīhi vañcetvā vā gaṇhanto theyyāvahārako. Balakkārena parasantakaṃ gaṇhanto balāvahārako. Kusaṃ saṅkāmetvā gaṇhanto kusāvahārako. Tiṇapaṇṇādīhi yaṃ kiñci paṭicchādetvā pacchā kassa paṭicchannassa avahārako paṭicchannāvahārako. Sāṭakādibhaṇḍavasena, gabbhadvārādiokāsavasena vā parikappetvā gaṇhanto parikappāvahārako. Ettha pana parikappitabhaṇḍaggahaṇe parikappitaparicchedātikkame ca pārājikaṃ veditabbaṃ.
然而盗取搬运五法组,为自己显示而说『或者』等。岂非已说『因摄入六句中,一切搬运』,如是时,『或者』以别义如分离般,此五法组为何说耶?岂非我等已说『仅以任何使用等原因之差异而分别』,因如此之差别可能,以别义亦适合,如是所说。然而此五法组分离而举出之说,应见为依通晓。以『盗』一词,以盗跨越为所指,以不分别之近似。盗与力与盗与隐与预定,为盗……乃至……预定,以长音连接。由此搬运者成巴拉基咖为关系。然而以隐蔽而搬运者,从义理为隐蔽者之搬运,因摄入持业复合词中,此『隐』一词应见为无矛盾与有之成就。其中,作断开等,或以秤诈、量诈、钱币诈等欺骗而取者为盗取搬运者。以强力取他人之物者为力搬运者。跨越盗而取者为盗搬运者。以草叶等覆盖任何物后,谁之隐蔽者之搬运者为隐蔽搬运者。依衣等物品,或依胎门等处所而预定后取者为预定搬运者。此中,于预定物品之取,于预定限度之超越,应知为巴拉基咖。
Idāni panettha vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘bhaṇḍakālagghadesehī’’tiādi vuttaṃ. Ettha adinnādāne bhaṇḍañca kālo ca aggho ca deso ca tehi ca paribhogena ca vinicchayo kātabboti attho . Tattha avahaṭabhaṇḍassa sassāmikassāmikabhāvaṃ sassāmikepi sāmikānaṃ sālayanirālayabhāvañca upaparikkhitvā sālayakāle ce avahaṭaṃ, bhaṇḍaṃ agghāpetvā kātabbo vinicchayo bhaṇḍena vinicchayo. Nirālayakāle ce avahaṭaṃ, pārājikaṃ natthi, sāmikesu puna āharāpentesu dātabbaṃ. Tadeva hi bhaṇḍaṃ kadāci mahagghaṃ, kadāci appagghaṃ, tasmā yasmiṃ kāle bhaṇḍaṃ avahaṭaṃ, tasmiṃyeva kāle yo tassa aggho, tena kātabbo vinicchayo kālena vinicchayo. Navabhaṇḍassa yo aggho, so pacchā parihāyati, tasmā sabbadā pakatiagghavasena akatvā kātabbo vinicchayo agghena vinicchayo. Bhaṇḍuṭṭhānadese bhaṇḍaṃ appagghaṃ hoti, aññattha mahagghaṃ, tasmā yasmiṃ dese bhaṇḍaṃ avahaṭaṃ, tasmiṃyeva dese agghena kātabbo vinicchayo desena vinicchayo. Paribhogena sāṭakādino bhaṇḍassa aggho parihāyati, tasmā tassa paribhogavasena parihīnāparihīnabhāvaṃ upaparikkhitvā kātabbo vinicchayo paribhogena vinicchayo.
今为显示此中之判决而说『以物品时间价值处所』等。此中,于不与取,以物品与时间与价值与处所及以彼等与使用,应作判决,此为义理。其中,考察所搬运物品之有主人无主人性,于有主人时主人等之有依止无依止性后,若于有依止时搬运,物品估价后应作判决,为以物品判决。若于无依止时搬运,无巴拉基咖,于主人等再令取来时应给。彼同一物品,有时高价,有时低价,故于何时物品被搬运,于彼时即彼之价值,以此应作判决,为以时间判决。新物品之价值,后来减损,故一切时不依原价而应作判决,为以价值判决。于物品所在处所,物品低价,于他处高价,故于何处所物品被搬运,于彼处所即以价值应作判决,为以处所判决。以使用,衣等物品之价值减损,故依彼之使用,考察减损不减损性后应作判决,为以使用判决。
Dutiyaṃ. · 第二。
§5-7
5-7. Idāni tatiyaṃ dassetuṃ ‘‘manussaviggaha’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha manussaviggahaṃ kalalato paṭṭhāya jīvamānakamanussajātikānaṃ sarīraṃ. Cicca pāṇoti saññāya saddhiṃyeva ‘‘vadhāmi na’’nti vadhakacetanāya cetetvā pakappetvā. Jīvitā vā viyojayeti yo bhikkhu jātiuṇṇaṃsunā samuddhaṭatelabindumattaṃ kalalarūpakāle tāpanādīhi vā tato vā uddhamapi tadanurūpena upakkamena rūpajīvitindriyopakkame sati tadāyattavuttino arūpajīvitassāpi voropanasambhavato ubhayajīvitā voropeyya. Vā-saddo vikappe. Maraṇacetanoti maraṇe cetanā yassa so maraṇādhippāyo. Satthahārakanti jīvitaṃ haratīti hārakaṃ, satthañca taṃ hārakañcāti satthahārakaṃ, taṃ. Assa manussaviggahassa. Upanikkhipeti samīpe nikkhipeyya vā. Etena thāvarappayogaṃ dasseti. Gāheyya maraṇūpāyanti ‘‘satthaṃ vā āhara, visaṃ vā khādā’’tiādinā nayena maraṇatthāya upāyaṃ gāhāpeyya vā. Etena āṇattippayogo dassito. Vadeyya maraṇe guṇanti kāyavācādūtalekhāhi ‘‘yo evaṃ marati, so dhanaṃ vā labhatī’’tiādinā nayena maraṇe guṇaṃ pakāseyya vā. Ubhayattha adhikāravasena vā-saddo āharitabbo. So bhikkhu cutoti sambandho, sāsanatoti viññāyati.
现在为了显示第三条,开始说「人身」等。其中,人身者,从羯罗蓝开始,活着的人类之身体。『思量杀生』者,与想俱,以『我杀』之杀害心思量、策划。『或从生命断绝』者,若比库对于刚生出、如针尖上水滴量之羯罗蓝形态时,以加热等方式,或从那以上,以相应的加行,当有色命根之加行时,因依彼而住之无色命亦有断绝之可能,故应从二命断绝。『或』字表选择。『死心』者,于死之心,有此者为有死意。『刀具』者,夺取生命故为夺取者,刀与彼夺取者,为刀具,彼。『对于彼人身』。『置于近处』者,或应置于近处。以此显示固定加行。『或令取死方便』者,以『取刀来,或食毒』等方式,或应令取为死之方便。以此显示命令加行。『或说死之功德』者,以身语使者书信,以『如是死者,得财』等方式,或应显示死之功德。于二处,依主题应取来『或』字。『彼比库舍』为连接,『从教法』应知。
Idāni panassa chabbidhe payogedassetuṃ ‘‘payogā’’tiādimāha. Tattha sāhatthi…pe… iddhivijjāmayā payogāti ime cha payogāti sambandho. Ka-kāralopena panettha ‘‘sāhatthī’’ti vuttaṃ. Atha vā anekatthe anekataddhitasambhavena sahatthassāyaṃ payogo sāhatthīti padasiddhi veditabbā. Sāhatthi ca nissaggo ca āṇatti ca thāvaro cāti dvando. Iddhi ca vijjā ca, tāsamimeti iddhivijjāmayā, iddhimayo vijjāmayoti vuttaṃ hoti. Payogāti ime chappayogā nāma hontīti attho. Tattha sayaṃ mārentassa kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā paharaṇaṃ sāhatthiko payogo. Dūre ṭhitaṃ māretukāmassa kāyādīhi ususattiādīnaṃ nissajjanaṃ nissaggo. ‘‘Asukaṃ nāma mārehī’’tiādinā āṇāpentassa āṇāpanaṃ āṇatti, opātakhaṇanaṃ apassenasaṃvidhānaṃ asiādīnaṃ upanikkhipanādi thāvaro. Māraṇatthaṃ kammavipākajāya iddhiyā payojanaṃ iddhimayo. Kammavipākajiddhi ca nāmesā rājādīnaṃ rājiddhiādayo. Tattha piturañño sīhaḷindassa dāṭhākoṭanena cūḷasumanakuṭumbiyamāraṇe rājiddhi daṭṭhabbā, tadatthameva athabbaṇādivijjāya parijappanaṃ vijjāmayo payogo.
现在为了显示彼之六种加行,说『加行』等。其中,『自手……乃至……神通明所成加行』,此等六加行为连接。然而此处以 ka 字脱落,说为『自手』。或者,以多义、多接尾词之可能性,应知『自手』此语之成就为『自手之此加行为自手』。自手与舍与命令与固定,为并列复合词。神通与明,彼等所成为神通明所成,说为神通所成、明所成。『加行』者,此等名为六加行之义。其中,自己杀者,以身或以身所系之打击为自手加行。欲杀远处站立者,以身等舍弃箭矛等为舍。以『杀某某』等命令者,命令为命令加行,挖陷阱、设置暗道、置放刀等为固定。为杀害之目的,以业果生之神通之运用为神通所成。业果生神通者,此名为王等之王神通等。其中,父王狮子颊以咬牙齿杀小苏玛那居士,应见王神通,为彼目的以阿塔婆那等明之念诵为明所成加行。
Evaṃ chappayoge dassetvā tesu āṇattippayogassa niyāmake dassetuṃ ‘‘kālā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathāvuttaṃ āṇattiṃ niyamenti saṅketavisaṅketatāvasena paricchindantīti āṇattiniyāmakā. Te pana kālo ca vatthu ca āvudhañca iriyāpatho cāti cattāro, tathā kiriyāviseso okāsoti gaṇanaparicchedavasena cha hontīti attho. Tattha kālo pubbaṇhādi yobbanādi ca. Vatthu māretabbo satto. Āvudhaṃ asiādi. Iriyāpatho māretabbassa gamanādi. Kiriyāviseso vijjhanādi. Okāso gāmādi. Yo hi ‘‘ajja, sve’’ti aniyametvā ‘‘pubbaṇhe mārehī’’ti vutto yadā kadāci pubbaṇhe māreti, natthi visaṅketo. Yo pana ‘‘pubbaṇhe’’ti vutto majjhanhādīsu māreti, visaṅketo hoti, āṇāpakassa anāpatti. Evaṃ kālassa saṅketavisaṅketatāvasena niyāmakatā veditabbā. Imināva nayena vatthuādīsupi vinicchayo veditabboti.
如是显示六加行后,为了显示其中命令加行之限定者,说『时』等。其中,『限定命令』者,以约定与不约定之方式限定如所说之命令为命令限定者。然而彼等为时与事与武器与威仪,如是行为差别与处所,以计数限定之方式为六之义。其中,时为上午等、青年期等。事为应杀之有情。武器为刀等。威仪为应杀者之行走等。行为差别为射击等。处所为村等。若不限定『今日、明日』而说『于上午杀』,当于任何时之上午杀,无不约定。然而若说『于上午』而于中午等杀,有不约定,命令者无罪。如是应知时之以约定与不约定之方式之限定性。以此同样方式,于事等亦应知判定。
Tatiyaṃ. · 第三。
§8-9
8-9. Idāni catutthaṃ dassetuṃ ‘‘jhānādibheda’’ntiādimāha. Tattha attani nosantaṃ attupanāyikañca paccuppannabhavassitañca aññāpadesarahitañca jhānādibhedaṃ koṭṭhāsaṃ katvā vā ekekaṃ katvā vā kāyena vā vācāya vā viññattipathe dīpento nādhimāniko ñāte cuto bhaveti sambandho. Tattha attani sakasantāne nosantaṃ anuppannattāyeva avijjamānaṃ, ettha nosantoti atthe tappuriso. Jhānādibhedanti jhānaṃ ādi yassa ‘‘vimokkhasamādhi samāpatti ñāṇadassana maggabhāvanā phalasacchi kiriyākilesappahānavinīvaraṇatācittassa suññāgāre abhiratī’’ti (pārā. 198) vuttassa so jhānādi, sova bhedo visesoti samāso. Taṃ jhānādibhedaṃ uttarimanussadhammaṃ. Attupanāyikanti ‘‘ayaṃ mayi atthī’’ti ārocanavasena attani upanīyati, ‘‘ahaṃ vā ettha sandissāmī’’ti attā upanīyati ettha dhammeti vā attupanāyiko, jhānādibhedo, taṃ. Paccuppannabhavassitanti paccuppannabhavo nāma idāni vattamāno attabhāvo, tannissitoti samāso, so ca jhānādibhedoyeva, taṃ.
现在为了显示第四条,说『禅那等差别』等。其中,于自身不存在、引向自己、依现在有、离他指示之禅那等差别,或作为部分,或作为各个,以身或以语,于表知道中显示,非增上慢者,于知后舍,成为连接。其中,『于自身不存在』者,以未生起性而不存在,此处『不存在』为义之依主复合词。『禅那等差别』者,禅那为首,彼之『解脱、定、等至、智见、道修习、果作证、作、烦恼断、除盖、心于空闲处之喜乐』如所说者,彼为禅那等,彼即差别、殊胜为复合词。彼禅那等差别为上人法。『引向自己』者,以『此于我存在』之告知方式引向自身,或『我于此显现』,自我引向此法,为引向自己,禅那等差别,彼。『依现在有』者,现在有名为现在进行之自身,依彼为复合词,彼即禅那等差别,彼。
Aññāpadesarahitanti ‘‘yo te vihāre vasi, so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjī’’tiādinā (pārā. 220) nayena aññassa apadeso, tena rahito cattoti tappurisasamāso, so rahito tenāti vā bahubbīhi, jhānādibhedova , taṃ. Koṭṭhāsaṃ katvā vāti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ, paṭhamaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji’’ntiādinā nayena koṭṭhāsaṃ katvā vā. Ekekaṃ katvā vāti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ, dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji’’ntiādinā nayena ekekaṃ katvā vā. Ettha ca ekanti ṭhite vicchāyaṃ dvittaṃ. Ettha pana katvāti karaṇakiriyāya ekekavasena bhinnassa jhānādino atthassa sambandhanicchā vicchāti veditabbā. Ṭīkāyaṃ pana ‘‘koṭṭhāsaṃ vāti ettha ‘jhānalābhī, vimokkhalābhī, samādhilābhī, samāpattilābhīmhī’ti evamādinā nayena koṭṭhāsato vāti attho’’ti ca ‘‘ekekaṃ vāti ‘paṭhamassa jhānassa lābhī, dutiyassa jhānassa lābhīmhī’ti evamādinā nayena ekekaṃ vāti attho’’ti ca vuttaṃ. So pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca avuttakkamoti veditabbo. Kāyena vāti hatthamuddādivasena kāyena vā. Vācāti ettha ya-kāro luttaniddiṭṭho ‘‘alajjitā’’tiādīsu viya. Viññattipatheti kāyavacīviññattīnaṃ gahaṇayogye padese ṭhatvāti ajjhāharitabbaṃ. Dīpentoti ‘‘iminā ca iminā ca kāraṇena ayaṃ dhammo mayi atthī’’ti pakāsento. Nādhimānikoti appatte pattasaññitāsaṅkhāto adhiko māno, so natthi etassāti nādhimāniko, bhikkhu. Ñāteti viññunā manussajātikena sikkhāpaccakkhāne vuttanayena viññāte sati cuto bhave sāsanatoti viññāyati. Aññāpadesena dīpayato pana thullaccayaṃ. Ettha ca –
『离他指示』者,以『住于汝之住处者,彼比库证入初禅』等方式,他之指示,离彼为依主复合词,或彼离者以彼为多财释,即禅那等差别,彼。『或作为部分』者,以『我证入初禅、第二禅,我证入初禅、第三禅』等方式,或作为部分。『或作为各个』者,以『我证入初禅,我证入第二禅』等方式,或作为各个。此处于『各个』立时,于分离有重复。然而此处应知『作』者,以作之作用,以各个方式分别之禅那等之义之连接决定为分离。然而于疏钞中说『或部分者,此处「我为禅那得者、解脱得者、定得者、等至得者」以如是等方式,或为部分之义』,及『或各个者,「我为初禅之得者、第二禅之得者」以如是等方式,或为各个之义』。应知彼为于圣典与注释中未说之次第。『或以身』者,以手印等方式或以身。『语』者,此处 ya 字为脱落所说,如『无惭』等。『表知道』者,应理解为站立于身语表之取得适合之处。『显示』者,以『以此及此原因,此法于我存在』而显示。『非增上慢』者,于未得有得想,名为增上慢,彼于此不存在为非增上慢,比库。『于知后』者,于有智之人类以舍学中所说方式知后,舍成为,应知从教法。然而以他指示显示者,土喇吒亚。此处——
Dukkaṭaṃ paṭhamasseva, sāmantamiti vaṇṇitaṃ;
『恶作于初之,近边如是说』
Sesānaṃ pana tiṇṇampi, thullaccayamudīritanti.
然而,对于其余三者,则宣说为土喇吒亚。
Catutthaṃ. · 第四。
§10
10. Idāni catunnampi cetesamasaṃvāsataṃ abhabbatañca dīpetuṃ ‘‘pārājikete’’tiādi āraddhaṃ. Ete cattāro pārājikā puggalā yathā pure pubbe gihikāle, anupasampannakāle ca viya asaṃvāsāti sambandho. Saha vasanti yasmā sabbepi lajjino etesu kammādīsu na ekopi tato bahiddhā sandissatīti ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatāti ime tayo saṃvāsā nāma. Tattha apalokanādikaṃ catubbidhampi saṅghakammaṃ sīmāparicchinnehi pakatattehi bhikkhūhi ekato kattabbatā ekakammaṃ nāma. Tathā pañcavidhopi pātimokkhuddeso ekato uddisitabbattā ekuddeso nāma. Paññattaṃ pana sikkhāpadaṃ sabbehipi lajjīpuggalehi samaṃ sikkhitabbabhāvato samasikkhatā nāma. Natthi te saṃvāsā etesanti asaṃvāsā. ‘‘Abhabbā’’tiādīsu bhikkhubhāvāyāti tumatthe sampadānavacanaṃ, tasmā yathā sīsacchinno jīvituṃ abhabbo, evaṃ cattārome puggalā bhikkhubhāvāya bhikkhū bhavituṃ abhabbāti attho.
10. 现在为了显示这四者的不共住性与不能性,故说『这些是巴拉基咖』等。这四种巴拉基咖人,如同以前在家时、未达上时一样,是不共住者,此为连结。『共住』者,因为一切有惭者在这些甘马等中共住,从中无一人在外显现,故有三种共住,名为:同一甘马、同一诵戒、同一学。其中,求听等四种僧团甘马,因须由界内的已作甘马的比库们一起作,故名『同一甘马』。同样,五种巴帝摩卡诵戒,因须一起诵,故名『同一诵戒』。而所制定的学处,因一切有惭人应同等学习,故名『同一学』。『不共住』者,他们无这些共住。在『不能』等中,『为比库性』是为义的与格,因此,如同斩首者不能活命,如是这四种人不能为比库性而成为比库,此为义。
§11
11. Idāni pariyāyāṇattīhi sambhavante dassetuṃ ‘‘pariyāyo cā’’tiādimāha. Pariyāyo ca āṇatti ca tatiye manussaviggahe labbhatīti sambandho. Tattha kāyādīhi yathāvuttehi ‘‘yo evaṃ marati, so dhanaṃ vā labhatī’’ti evamādiviññāpako byañjanabhūto kāyavacīpayogo pariyāyo. Iminā idaṃ dīpeti – yathā adinnādāne ‘‘ādiyeyyā’’ti (pārā. 92) vuttattā pāriyāyakathāya muccati, na idha evaṃ. ‘‘Saṃvaṇṇeyyā’’ti (pārā. 172) pariyāyakayāyapi na muccatīti. ‘‘Dutiye panā’’tiādīsu attho pākaṭoyeva. Evamuparipi pākaṭamupekkhissāma.
11. 现在为了显示由方便与教令而生起,故说『方便与』等。方便与教令,在第三人类品中获得,此为连结。其中,以身等如所说的『若如是死,则得财』等这样的表示,作为文字基础的身语运用,是方便。以此显示:如在不与取中,因说『应取』,故由方便说而脱,此处不如是。即使由『应赞叹』的方便说,也不脱。在『然而在第二』等中,义已明显。如是在以下,我们将略过明显者。
§12
12. Idāni methunadhammādīnaṃ aṅgāni dassetuṃ ‘‘sevetū’’tiādimāha. Sevetukāmatācittanti methunaṃ sevetuṃ kāmetīti sevetukāmo, tassa bhāvo nāma taṇhā, tāya sevetukāmatāya sampayuttaṃ cittanti tappuriso. Methunadhammassāti mithunānaṃ itthipurisānaṃ idanti methunaṃ, tameva dhammoti methunadhammo. Idha pana upacāravasena pārājikāpatti methunadhammo nāma. Atha vā methunena jāto dhammo pārājikāpatti methunadhammo, tassa methunadhammassa methunadhammapārājikāpattiyā. Aṅgadvayanti aṅgānaṃ kāraṇānaṃ dvayaṃ. Budhāti vinayadharā viññuno.
12. 现在为了显示行淫法等的支分,故说『行』等。『行欲心』者,欲行淫故为行欲者,其状态名为渴爱,与彼行欲性相应的心,此为依主释。『淫法之』者,交合的女人男人,此为淫,此即法,故为淫法。然而此处,以接触方式的巴拉基咖罪,名为淫法。或者,由淫而生的法即巴拉基咖罪为淫法,彼淫法之,即淫法巴拉基咖罪之。『二支』者,支分即原因的二者。『智者』,持律的智者。
§13
13.Manussasanti manussānaṃ saṃ manussasaṃ, tadāyattavatthukā ca. Etena petatiracchānagatāyattaṃ nivatteti. Tathāsaññīti tathā tādisā saññā tathāsaññā, sā assa atthīti tathāsaññī. Parāyattasaññitā cāti attho. Bhāvappadhānā ime niddesā, bhāvapaccayalopo vā ‘‘buddhe ratana’’ntiādīsu (khu. pā. 6.3) viya. Evamuparipi īdisesu. Theyyacittanti thenabhāvasaṅkhātaṃ cittañca. Vatthuno garutāti bhaṇḍassa pādaatirekapādārahabhāvena garutā ca. Ūnapañcamāsake vā atirekamāsake vā thullaccayaṃ. Māsake vā ūnamāsake vā dukkaṭaṃ. Avahāroti pañcavīsatiyā avahārānaṃ aññatarena avaharaṇañcāti ime pañca adinnādānahetuyo adinnādānapārājikāpattiyā aṅgāni.
13. 『人的』者,人们的,为人的,且依彼为所缘。以此遮除依饿鬼畜生为所缘。『有如是想』者,如是、如彼的想为如是想,彼有此,故为有如是想者。且依他为所缘而有想,此为义。这些指示以状态为主,或如在『佛陀宝』等中,状态缘的省略。如是在以下类似处也如是。『盗心』者,盗贼状态所称的心。『物的重性』者,物品以超过四巴达或等于四巴达的价值而为重性。在不足五马萨咖或超过马萨咖时为土喇吒亚。在马萨咖或不足马萨咖时为恶作。『夺取』者,以二十五种夺取中的任一种夺取。这五者是不与取的原因,是不与取巴拉基咖罪的支分。
§14
14.Pāṇo mānussakoti manussajātisambandho pāṇo ca, pāṇoti hi vohārato satto, paramatthato pana jīvitindriyaṃ vuccati. Pāṇasaññitāti pāṇoti saññitā ca, ghātanaṃ ghāto, so eva cetanā ghātacetanā, ‘‘vadhāmi na’’nti evaṃ pavattā sā ca, taṃsamuṭṭhito sāhatthikādīnaṃ channamaññataro payogo ca, tena payogena maraṇañcāti ete yathāvuttā pañca vadhahetuyo pāṇaghātāpajjitabbaāpattiyā aṅgānīti attho.
14. 『人命』者,与人类种姓相关的命,『命』者,从俗说为有情,然而从胜义说,则称为命根。『有命想』者,有命的想。『杀』者,杀害,此即思为杀思,如『我杀、不』这样进行的彼,以及由彼所生起的自手等六者中任一种运用,以彼运用而死亡,这些如所说的五种杀害原因,是应犯杀生罪的支分,此为义。
§15
15.Attaniasantatāti uttarimanussadhammassa santāne avijjamānatā ca. Pāpamicchatāyārocanāti yā sā ‘‘idhekacco dussīlo samāno ‘sīlavāti maṃ jano jānātū’’tiādinā (vibha. 851) nayena vuttā pāpaicchatāya samannāgatā, tāya uttarimanussadhammassa ārocanā ca. Tassāti yassa āroceti, tassa. Manussajātitāti manussānaṃ jāti yassa, tassa bhāvo manussajātitā, sā ca, naññāpadesoti na aññāpadeso aññāpadesābhāvo ca, tadeva jānananti taṅkhaṇaṃyeva vijānanañcāti imāni pañca ettha asantadīpane asmiṃ santāne avijjamānauttarimanussadhammappakāsananimitte pārājike aṅgāni hetuyoti attho.
「于自相续不存在性」者,上人法于相续中不存在性也。「以恶欲之宣说」者,此处所说之恶欲,如「此处某人,实为破戒者,却欲令人知『我是持戒者』」等方式所说,具足此恶欲者,以此而宣说上人法也。「彼之」者,向彼宣说者,彼也。「人类性」者,人类之生,属于彼者,此为人类性,且「非他处」者,非他处、非他处之不存在也,「即知彼」者,即于彼刻那了知也。此等五者,于此处显示不存在,于自相续中显示不存在之上人法之标相,于巴拉基咖中为支分因缘,此为其义。
§16
16. Evaṃ tesamasaṃvāsatābhabbatādīni dassetvā idāni na te cattārova, atha kho santaññepīti te sabbepi samodhānetvā dassento ‘‘asādhāraṇā’’tiādimāha. Tattha asādhāraṇāti pārājikā dhammā adhippetā. Teneva cettha pulliṅganiddeso. Tasmā bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā pārājikā dhammā cattāro cāti evamettha attho daṭṭhabbo. Upacāravasena tu ubbhajāṇumaṇḍalikādikā pārājikāpannā pariggayhanti. Tāsu yā avassutā avassutassa manussapurisassa akkhakānaṃ adho jāṇumaṇḍalānaṃ kapparānañca upari kāyasaṃsaggaṃ sādiyati, ayaṃ ubbhajāṇumaṇḍalikā. Yā pana aññissā bhikkhuniyā pārājikaṃ paṭicchādeti, sā vajjappaṭicchādikā. Yā ukkhittakaṃ bhikkhuṃ tassā diṭṭhiyā gahaṇavasena anuvattati, sā ukkhittānuvattikā. Kāyasaṃsaggarāgena tintassa hatthaggahaṇaṃ saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ kāyasaṃsaggatthāya purisassa hatthapāse ṭhānaṃ ṭhatvā sallapanaṃ saṅketagamanaṃ purisassāgamanasādiyanaṃ paṭicchannokāsavavisanaṃ hatthapāse ṭhatvā kāyopasaṃharaṇanti imāni aṭṭha vatthūni yassā avassutāya, sā aṭṭhavatthukā nāma.
如是显示彼等之不共住性、不堪能性等后,今显示「非仅彼四者,实有其他」,将彼等一切合并而显示,故说「不共」等。其中「不共」者,意指巴拉基咖法。以此故,此处用阳性指示。是故,于此应见其义为「比库尼与比库不共之巴拉基咖法有四」。然依接触之方式,则包摄膝上圆等巴拉基咖罪。其中,若有不漏失者,对不漏失之人男子,于眼以下、膝圆以上、肘以上,容许身体接触,此为膝上圆者。若有覆藏另一比库尼之巴拉基咖者,此为覆藏罪者。若有随顺被举比库,以执取彼之见者,此为随举者。以身接触之贪欲,握取彼之手、握取桑喀帝之角、为身接触之目的而立于男子手臂所及处交谈、赴约会处、容许男子之来临、进入隐蔽处、立于手臂所及处而引身近前,此等八事,若有不漏失者具足,此名为八事者。
Abhabbakā ekādasa cāti ettha paṇḍako theyyasaṃvāsako titthiyapakkantako tiracchānagato mātughātako pitughātako arahantaghātako bhikkhunidūsako saṅghabhedako lohituppādako ubhatobyañjanakoti ime abhabbā ekādasa ca. Tesu paṇḍakoti opakkamikanapuṃsakapaṇḍakā ca paṇḍakabhāvapakkhe pakkhapaṇḍako ca idha adhippetā. Āsittausūyapaṇḍakānaṃ pana pabbajjā ca upasampadā ca na vāritā. Theyyasaṃvāsako pana liṅgatthenakādivasena tividho. Tattha sayaṃ pabbajitattā liṅgamattaṃ thenetīti liṅgatthenako. Bhikkhuvassagaṇanādikaṃ saṃvāsaṃ thenetīti saṃvāsatthenako. Sikkhaṃ paccakkhāya evaṃ paṭipajjantepi eseva nayo. Yathāvuttamubhayaṃ thenetīti ubhayatthenako. Ṭhapetvā pana imaṃ tividhaṃ –
「不堪能者十一」者,于此,般哒咖、贼住者、外道归者、畜生、杀母者、杀父者、杀阿拉汉者、污比库尼者、破僧者、出血者、二根者,此等不堪能者十一也。其中「般哒咖」者,此处意指作为般哒咖者之无能般哒咖,及般哒咖性方面之偏般哒咖。然而,被侵犯般哒咖与嫉妒般哒咖之出家与达上并未被禁止。贼住者则依相盗、住盗等而为三种。其中,自己出家故,仅盗相,此为相盗者。盗比库之瓦萨计算等之共住,此为住盗者。舍学后如是行者,亦同此理。盗如所说之二者,此为二盗者。然除此三种外——
Rājadubbhikkhakantāra-rogaveribhayena vā;
「以王难、饥馑、旷野、疾病、怨敌之怖畏,或为取衣之目的,于此处取相者。
Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgaṃ ādiyatīdha yo.
「不受共住,直至彼心清净。」
Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso;
「不受共住,直至彼心清净。」
Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccatīti. (mahāva. aṭṭha. 110; kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā);
「『偷住者』者,此时尚不称为」。
Titthiyapakkantakādayo tu taṃtaṃvacanatthānusārena veditabbā. Tiracchānagato pana ṭhapetvā manussajātikaṃ avaseso sabbo veditabbo. Ime ekādasa puggalā bhikkhubhāvāya abhabbattā pārājikāpannasadisatāya ‘‘pārājikā’’ti vuccanti. Vibbhantā bhikkhunīti gihinivāsananivatthā bhikkhunī ca. Sā hi ettāvatā pārājikā. Mudukā piṭṭhi yassa, so ca. So hi anabhiratiyā pīḷito yadā attano aṅgajātaṃ attano vaccamukhamaggesu paveseti, tadā pārājiko hoti.
外道离去者等,则应依彼彼语义而知。至于「畜生趣者」,除人类之外,其余一切应知。此等十一种人,因无能力成为比库,故因类似犯巴拉基咖而称为「巴拉基咖」。「还俗比库尼」者,穿着在家女衣服之比库尼。彼女至此即为巴拉基咖。「软背者」者,彼有软背者。彼因不乐所逼迫,当将自己之男根插入自己之粪道时,即成巴拉基咖。
§17-18
17-18. Lambamānamaṅgajātametassāti lambī. So yathāvuttesu pavesito pārājiko. Mukhena gaṇhanto aṅgajātaṃ parassa cāti yo anabhiratiyā pīḷito parassa suttassa vā matassa vā aṅgajātaṃ mukhena gaṇhāti, so parassa aṅgajātaṃ mukhena gaṇhanto ca. Tatthevābhinisīdantoti yo anabhiratiyā pīḷito tattheva parassa aṅgajāte vaccamaggena abhinisīdati, so cāti ete dvayaṃdvayasamāpattiyā abhāvepi magge maggappavesanahetu methunassa anulomikā cattāro ca. Idhāgatā cattāroti idha khuddasikkhāyaṃ yathāvuttā methunadhammā pārājikādayo cattāro cāti samodhānā piṇḍīkaraṇavasena catuvīsati pārājikā bhavantīti seso. Ettha ca gāthābandhavasena rassaṃ katvā ‘‘parājikā’’ti vuttaṃ. Etthāha – mātughātakādayo tatiyaṃ pārājikaṃ āpannā, bhikkhunidūsako, mudupiṭṭhikādayo cattāro ca paṭhamapārājikaṃ āpannā evāti kuto catuvīsatīti? Vuccate – mātughātakādayo hi cattāro idha anupasampannā eva adhippetā. Mudupiṭṭhikādayo cattāro kiñcāpi paṭhamapārājikena saṅgahitā, yasmā pana ekena pariyāyena methunadhammaṃ appaṭisevino honti, tasmā visuṃ vuttāti.
十七至十八。「彼之下垂男根」者,下垂者。彼插入如前所说之处者,即为巴拉基咖。「以口含他人之男根者」者,因不乐所逼迫而以口含他人睡眠者或死者之男根者,彼即「以口含他人之男根者」。「坐于其上者」者,因不乐所逼迫而以粪道坐于他人之男根上者。此等虽无二二相应之犯,然因道入道之故,此四者顺于淫法。「此处所来之四者」者,此处小学中所说之淫法巴拉基咖等四者,合并集合而成二十四巴拉基咖,余者如是。此处为偈颂之故,简略而说「巴拉基咖」。于此有问:杀母者等犯第三巴拉基咖,污比库尼者、软背者等四者犯第一巴拉基咖,何以有二十四?答曰:杀母者等四者,此处所指即未受具足者。软背者等四者虽为第一巴拉基咖所摄,然因以一种方式不行淫法,故别说。
Pārājikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴拉基咖解说之阐释已毕。
2. Saṅghādisesaniddesavaṇṇanā二、桑喀地谢萨解说之阐释
§19
19. Vuṭṭhānassa garukattā garukāti saṅghādisesā vuccanti. Navāti tesaṃ gaṇanaparicchedo. Nanu ‘‘navā’’ti kasmā vuttaṃ, ‘‘terasā’’ti vattabbanti? Nāyaṃ doso, cirenāpajjitabbe cattāro yāvatatiyake ṭhapetvā vītikkamakkhaṇeyeva āpajjitabbā paṭhamāpattikā vuccantīti. Idāni te dassetuṃ ‘‘mocetukāmatā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha sukkassāti āsayadhātunānattato nīlādivasena dasavidhe sukke yassa kassaci sukkassa. Mocetukāmatāti mocetukāmatāya, ya-kāro luttaniddiṭṭho. Iminā pana vacanena mocanassāda muccanassāda muttassādamethunassāda phassassāda kaṇḍuvanassāda dassanassāda nisajjanassāda vācassāda gehasitapema vanabhaṅgiya saṅkhātesu ekādasassādesu ekaṃyeva mocanassādaṃ dasseti.
十九。「因出罪之重」者,称为桑喀地谢萨。「九」者,彼等之数量限定。何以说「九」,不应说「十三」耶?此非过失,因长时方犯之四者除外,仅于越时刻即犯之初犯者称为「至第三次」。今为显示彼等,故说「欲漏精」等。其中「精」者,因界之不同而有青等十种精,任何精。「欲漏」者,欲漏之故,ya字省略如所说。以此语显示漏精乐、出精乐、已出精乐、淫法乐、触乐、搔痒乐、观看乐、坐乐、语乐、家系爱、林野物等十一种乐中之一种漏精乐。
Tattha mocanāya assādo sukhavedanā mocanassādo. Muccane attano dhammatāya muccane assādo muccanassādo. Evaṃ sabbattha sattamītappurisena attho daṭṭhabbo. Imehi pana navahi padehi sampayuttaassādasīsena rāgo vutto. Gehanissitesu mātādīsu pemaṃ gehe sitaṃ pemanti gehasitapemaṃ, iminā sarūpeneva rāgo vutto. Santhavakaraṇatthāya itthiyā pesitapupphādi vanabhaṅgiyaṃ, iminā ca vatthuvasena rāgo vutto. Methunassādopi itthiyā gahaṇappayogena veditabbo. Sabbattheva ca pana cetanānimittupakkamamocane sati visaṅketābhāvo veditabbo. Upakkamma hatthādinā nimitte upakkamitvā. Aññatra supinantenāti supinoyeva supinanto ‘‘kammameva kammanto’’tiādīsu viya anta-saddassa tabbhāvavuttittā. Taṃ supinantaṃ vinā vimocayaṃ sukkaṃ vimocento samaṇo yo koci bhikkhu garukaṃ garukāpattisaṅkhātaṃ saṅghādisesaṃ phuse phuseyya, āpajjeyyāti vuttaṃ hoti. Ettha ca ajjhattarūpabahiddhārūpaubhayarūpaākāsekaṭikampanasaṅkhātesu catūsu upāyesu sati rāgūpatthambhādīsu ca kālesu yena kenaci aṅgajāte kammaññataṃ patte ‘‘ārogyatthāyā’’tiādīsu yena kenaci adhippāyena adhippāyavatthubhūtaṃ yaṃ kiñci sukkaṃ mocanassādacetanāya eva nimitte upakkamma mocento saṅghādisesaṃ āpajjatīti sabbathā adhippāyo daṭṭhabbo.
其中,漏之乐即乐受为漏精乐。出之自性,出之乐为出精乐。如是一切处应以第七格依主释见义。以此九语,以相应乐为首而说贪。于家系之母等之爱,家之系爱为家系爱,以此即以自相说贪。为交往之故女人所送之花等为林野物,以此即依事说贪。淫法乐亦应以执取女人之加行而知。一切处若有思、相、加行而漏,应知无不确定。「加行」者,以手等于相加行。「除梦中」者,梦即梦中,如「业即业中」等,anta字变为ta之故。除彼梦中,漏精者,任何比库沙门触重,应触称为重犯之桑喀地谢萨,应犯,如是所说。此处于内色、外色、两色、空中、地震动等四种方便,于贪增盛等时,于任何男根达堪能,以「为健康」等任何意图,意图所依之任何精,唯以漏精乐之思于相加行而漏者,犯桑喀地谢萨,如是一切处应见意图。
Paṭhamo. · 第一。
§20
20.Kāyasaṃsaggarāgavāti kāye saṃsaggo, tasmiṃ rāgo, so assa atthīti vantu, kāyasaṃsaggarāgasamaṅgīti attho. Samaṇo itthisaññīti sambandho. Upakkammāti kāyena vāyamitvā. Manussitthiṃ samphusantoti antamaso lomenapi parāmasanto garukaṃ phuseti yojanā. Manussabhūtā amatā itthī manussitthī. Tattha ‘‘kāyasaṃsaggarāgavā’’ti iminā mātupemādiṃ , itthiyā gahitamokkhādhippāyañca paṭikkhipati. Itthiyā vematikassa, paṇḍakapurisatiracchānagatasaññissa ca thullaccayaṃ. Itthiyā pana kāyena kāyappaṭibaddhāmasane, kāyappaṭibaddhena kāyāmasane ca yakkhīpetīpaṇḍakānaṃ kāyena kāyāmasane ca purisatiracchānagatitthīnaṃ kāyena kāyāmasanepi dukkaṭaṃ, tathāyakkhīādīnaṃ kāyena kāyappaṭibaddhādīsu ca. Matitthiyā pana thullaccayaṃ. Itthiyā pana phusiyamāno sevanādhippāyopi sace kāyena na vāyamati, anāpatti.
二十。「身触贪者」者,身之触,于彼之贪,彼有彼故为vantu,具身触贪之义。沙门与女人想者,连结。「加行」者,以身努力。「触人女」者,乃至以毛触者,触重,应连结。人类之女、未死之女为人女。其中「身触贪者」,以此排除母爱等及执取女人、释放之意图。于女人疑者、于般哒咖男人畜生趣想者,土喇吒亚。然于女人以身触身所系之座、以身所系触身非座,亚卡女、饿鬼女、般哒咖以身触身非座,男人畜生趣女人以身触身非座,恶作,如是亚卡女等以身触身所系等。然于死女人,土喇吒亚。然于女人被触者,虽有受用意图,若不以身努力,无犯。
Dutiyo. · 第二。
§21
21.Tathāti itthisaññī. Suṇantinti viññattipathe ṭhatvā attano vacanaṃ suṇantiñca. Viññuñcāti duṭṭhullāduṭṭhullasallakkhaṇasamatthañca manussitthiṃ. Maggaṃ vāti vaccamaggapassāvamaggānaṃ vasena maggaṃ vā methunaṃ vā ārabbhāti sambandho. Duṭṭhullavācārāgenāti duṭṭhā ca sā asaddhammappaṭisaṃyuttatāya thūlā ca lāmakajanasādhāraṇatāyāti duṭṭhullā. Sāva puna vācā duṭṭhullavācā. Tassaṃ assādasampayutto rāgoti samāso, tena. Obhāsitvāti vaṇṇāvaṇṇayācanādivasena asaddhammavacanaṃ vatvā. Asuṇantiyā pana dūtena vā paṇṇena vā ārocite anāpatti. Tattha dvinnaṃ maggānaṃ vasena vaṇṇāvaṇṇehi, methunayācanādīhi vā ‘‘sikharaṇīsi, sambhinnāsi, ubhatobyañjanakāsī’’ti imesu tīsu aññatarena akkosavacanena vā obhāsantassa saṅghādiseso, adhakkhakaubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇādibhaṇane thullaccayaṃ, tathā yakkhīpetīpaṇḍakānaṃ vaccamaggapassāvamagge ādissa vaṇṇādibhaṇane methunayācanādīsupi. Tesaṃ pana adhakkhakādike dukkaṭaṃ, tathā manussitthīnaṃ ubbhakkhake adhojāṇumaṇḍale kāyappaṭibaddhe ca.
「如是」者,女人想。「听闻」者,站在告知范围内,听闻其言语。「有智」者,能辨别粗恶与非粗恶,具人女性。「道或」者,关联于排泄道、小便道之道,或交媾。「以粗恶语贪」者,粗恶者,因与非法相应故为粗,因与下劣人共通故为恶,是为粗恶。彼复为语,是粗恶语。于彼有味著相应之贪,是为复合,以此。「明说」者,以赞叹、诋毁、乞求等方式说非法语。若对不听闻者,以使者或书信告知,无犯。于此,关于二道,以赞叹诋毁,或以交媾乞求等,或以『汝是石女、汝是破坏者、汝是二根者』此三者中任一辱骂语明说者,桑喀地谢萨。指示腰下膝轮以下而说赞叹等,土喇吒亚。同样,对亚卡女、饿鬼女、般哒咖,指示排泄道小便道而说赞叹等,于交媾乞求等亦然。然对彼等于腰下等处,恶作。同样,对人女于脐上膝轮以下及身体相连处。
Tatiyo. · 第三。
§22
22.Attakāmupaṭṭhānanti methunadhammasaṅkhātena kāmena upaṭṭhānaṃ kāmupaṭṭhānaṃ. Attano atthāya kāmupaṭṭhānaṃ attakāmupaṭṭhānaṃ. Atha vā kāmīyatīti kāmaṃ, attano kāmaṃ attakāmaṃ, sayaṃ methunarāgavasena patthitanti attho. Attakāmañca taṃ upaṭṭhānañcāti attakāmupaṭṭhānaṃ. Tassa vaṇṇo guṇo, taṃ. Vatvāti ‘‘yadidaṃ kāmupaṭṭhānaṃ nāma, etadaggaṃ upaṭṭhānāna’’nti kāmupaṭṭhāne vaṇṇaṃ antamaso hatthamuddāyapi itthīti saññī pakāsetvāti attho. Vācāti vācāya yakāralopavasena. Methunayuttenāti methunayuttāya, liṅgavipallāsavasena tāya ‘‘arahasi tvaṃ mayhaṃ methunaṃ dhammaṃ dātu’’ntiādikāya methunadhammappaṭisaṃyuttāya vācāya methunayācane methunarāginoti sambandho. Methunerāgo, so assa atthīti methunarāgī, tassa. Garu hotīti garukāpatti hotīti attho. Ma-kāro padasandhikaro. Ettha pana paṇḍake paṇḍakasaññino thullaccayaṃ, tasmiṃyeva itthisaññino dukkaṭaṃ.
「为自欲侍奉」者,以称为交媾法之欲侍奉,是欲侍奉。为自己利益之欲侍奉,是为自欲侍奉。或者,被欲求故为欲,自己之欲为自欲,意为自己以交媾贪而希求。自欲与彼侍奉,是为自欲侍奉。彼之赞叹功德,彼。「说」者,『所谓欲侍奉者,此为侍奉中最上』,如是赞叹欲侍奉,乃至以手势,女人想而显示,是为意。「以语」者,以语,依语字省略。「以交媾相应」者,对交媾相应者,依性别颠倒,以彼『汝应给我交媾法』等与交媾法相应之语,于交媾乞求,有交媾贪,是为关联。交媾之贪,彼有此,是有交媾贪者,彼之。「成重」者,成重罪,是为意。『玛』字为词连接。然于此,对般哒咖有般哒咖想者,土喇吒亚。于彼有女人想者,恶作。
Catuttho. · 第四。
§23
23. Itthiyā vā purisassa vā sandesaṃ paṭiggahetvāti sambandho. Itthiyā vāti ‘‘dasa itthiyo māturakkhitā piturakkhitā’’tiādinā (pārā. 303) ca ‘‘dasa bhariyāyo dhanakkītā chandavāsinī’’tiādinā (pārā. 303) ca vuttāya vīsatividhāya itthiyā vā purisassa vā taṃsambandhavasena tesaṃ mātādīnaṃ vā. Sandesanti itthiyā vā purisena vā ubhinnaṃ mātādīhi vā ‘‘ehi, bhante, itthannāmaṃ itthiṃ vā purisaṃ vā evaṃ bhaṇāhī’’ti vuttaṃ jāyampatibhāvasannissitaṃ sandesavacanaṃ. Paṭiggahetvāti ‘‘sādhū’’ti kāyena vā vācāya vā sampaṭicchitvā. Vīmaṃsitvāti yattha pesito, tesaṃ adhippāyaṃ upaparikkhitvā vā upaparikkhāpetvā vā. Haraṃ paccāti itthī vā puriso vā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchatu vā, mā vā, yehi pesito, tesaṃ paccāharanto vā harāpento vā, jāyampatibhāvo hotu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Imāya tivaṅgasampattiyā saṅghādiseso ca, dvīhi aṅgehi paṇḍake ca aṅgattayenāpi thullaccayaṃ, ekena dukkaṭaṃ. Keci pana ‘‘haraṃ pacchā’’ti vipāṭhaṃ parikappetvā ‘‘pacchā hara’’nti yojenti, taṃ na sundaraṃ paccāti upasaggattā. Padassa upari atthe sajjento pakāsento gacchatīti hi upasaggo nāma, tasmā ‘‘pati ā’’ti upasaggānaṃ ‘‘hara’’ntimassa padassa upari bhavitabbanti.
「接受女人或男子之信息」,是为关联。「女人或」者,以『十种女人:母所护、父所护』等及『十种妻:以财买得、乐住』等所说之二十种女人,或男子,或依彼关系之彼等母等。「信息」者,女人或男子或二者之母等所说『尊者来,对某名女人或男子如是说』,依止夫妻关系之信息语。「接受」者,以『善哉』,以身或语承诺。「询问」者,对所遣送处,考察彼等意图,或令考察。「带回」者,女人或男子『善哉』承诺或不承诺,对遣送者,带回或令带回,夫妻关系成或不成,此非理由。以此三支具足,桑喀地谢萨。以二支,对般哒咖,即使三支具足,土喇吒亚。以一支,恶作。然有些人设想『带回』之异读,连接为『之后带』,此不美,因『回』为前缀。前缀者,附着于词上方之义而显示而行,是为前缀之名,因此『回』此前缀应在『带』此词之上方。
Pañcamo. · 第五。
§24
24.Saṃyācitaparikkhāranti saṃ attanā yācito vāsiādiko parikkhāro yassā, taṃ. Adesitavatthukanti uttidutiyakammena adesitaṃ vatthu kuṭikaraṇappadeso yassāti viggaho, taṃ. Pamāṇātikkantanti idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo sugatavidatthi nāma, tāya ‘‘dīghaso dvādasa vidatthiyo sugatassa vidatthiyā tiriyaṃ sattantarā’’ti (pārā. 348) evaṃ vuttappamāṇaṃ ekatobhāgenāpi atikkantā pamāṇātikkantāti taṃ tiriyaṃ catuhatthasaṅkhātaheṭṭhimappamāṇe sati dīghato vuttappamāṇato kesaggamattampi vaḍḍhetuṃ na vaṭṭati. Tato ūnake, dīghato ca vaḍḍhite ayaṃ kuṭisaṅkhaṃ na gacchatīti. ‘‘Mayhaṃ vāsāgāraṃ eta’’nti evaṃ attā uddeso etissāti attuddesā. Kuṭinti ullittādikaṃ kuṭiṃ katvāti sambandho. Tattha ullittā nāma anto uddhaṃmukhaṃ littā. Avalittā nāma bahi adhomukhaṃ littā. Ubhayathā ullittāvalittā. Katvāti antobhūtakāritatthavasena kārāpetvā vā.
「自乞资具」者,自己所乞求之住处等资具,彼之。「未指定地基」者,以白二甘马未指定之地基,造屋地点,彼之,是为分析,彼。「超量」者,今中等人之三张手,是如来张手之名。以彼『长十二张手,以如来之张手,宽七张手以内』如是所说之量,即使一边超过,是超量,彼宽四肘所计之下方量存在时,长从所说量增加发尖许亦不应。若少于彼,长增加,此不得屋名。『此是我之住处』如是自己指定,彼之,是为自指定。「屋」者,造涂抹等屋,是为关联。于此,涂抹者名为内上方涂抹。下涂者名为外下方涂抹。两者为涂抹下涂。「造」者,依内部令造之义,或令造。
Tatthāyaṃ vatthudesanakkamo – tena kuṭikārakena bhikkhunā kuṭivatthuṃ sodhetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paṇāmetvā padabhājane (pārā. 349) vuttanayena saṅghaṃ tikkhattuṃ yācitvā sabbe vā saṅghapariyāpannā, saṅghena vā sammatā dve tayo bhikkhū tattha netabbā. Tehi ca kipillikādīhi soḷasahi upaddavehi virahitattā anārambhaṃ anupaddavaṃ dvīhi catūhi vā balibaddehi yuttena sakaṭena ekacakkaṃ nibbodakapatanaṭṭhāne ekaṃ bahi katvā āviñchituṃ sakkuṇeyyatāya ‘‘saparikkamana’’nti sallakkhetvā sacepi saṅghappahonakā honti, tattheva, no ce, saṅghamajjhaṃ gantvā tena bhikkhunā yācitehi padabhājane (pārā. 50, 51) vuttāya ñattidutiyakammavācāya vatthu desetabbanti. Adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ kuṭiṃ karissāmīti sabbappayoge dukkaṭaṃ, idāni dvīhi piṇḍehi niṭṭhānaṃ gamissatīti paṭhamapiṇḍadāne thullaccayaṃ, dutiyadānena lepe saṅghaṭite sace adesitavatthukā eva vā hoti, pamāṇātikkantā eva vā, eko saṅghādiseso, sārambhaaparikkamanatāya dve ca dukkaṭānīti sace ubhayavipannā, dve ca saṅghādisesā dve ca dukkaṭānīti sabbaṃ ñeyyaṃ.
于此,此地基指定次第:彼造屋比库清扫屋地基后,诣僧团,偏袒上衣,礼拜长老比库足,蹲踞,合掌,依句分段所说方式三次乞求僧团后,一切僧团所摄,或僧团所认可之二三比库应带至彼处。彼等因离蚁等十六种障碍故无妨害无障碍,以二或四头公牛所驾之车,一轮在外于无石落处,因能拉出故观察为『有周围』,即使适合僧团,就在彼处,若不然,往僧团中,由彼比库所乞求,依句分段所说之白二甘马语,应指定地基。『将造未指定地基超量之屋』,一切准备,恶作。今以二次抹灰将完成,第一次抹灰给予,土喇吒亚。第二次给予,涂抹完成时,若仅未指定地基,或仅超量,一桑喀地谢萨,因有妨害无周围,二恶作。若二者违犯,二桑喀地谢萨二恶作,一切应知。
Chaṭṭho. · 第六。
§25
25.Mahallakanti sassāmikabhāvena saṃyācitakuṭito mahantabhāvena, vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkamenāpi kātabbabhāvena ca mahantatāya mahattaṃ lāti ādadātīti mahallako. Mahattalaka iti ṭhite ttassa lopo lassa ca dvittaṃ, taṃ. Vasanaṃ attho payojanaṃ vasanattho, tāya . Ettha pana adesitavatthubhāve eko saṅghādiseso. Sesaṃ anantarasadisameva. Idha ca tattha ca leṇaguhātiṇakuṭipaṇṇacchadanagehesu aññataraṃ kārentassa ca kuṭimpi aññassa vāsatthāya vāsāgāraṃ vā ṭhapetvā uposathāgārādīsu aññataratthāya karontassa ca anāpatti.
「大」者,因有主故比自乞屋大,令指定地基,即使超量亦应造故,因大性而取大性,是大者。『大性者』成立时,『德』字脱落,『喇』字重复,彼。住之义利益,是住义,以彼。然于此,未指定地基情况,一桑喀地谢萨。其余与前相同。于此及彼,令造洞窟草屋叶覆屋等任一者,及为他人住而造屋,或除住处,为伍波萨他堂等任一目的而造者,无犯。
Sattamo. · 第七。
§26
26. Amūlakena antimena vatthunāti sambandho. Amūlakenāti dassanasaṅkhātassa, savanasaṅkhātassa, diṭṭhasutamutavasena pavattaparisaṅkāsaṅkhātassa ca mūlassa abhāvena natthi mūlametassāti amūlakaṃ, tena. Taṃ pana so āpanno vā hotu, no vā, etaṃ idha appamāṇaṃ. Tattha bhikkhuñca mātugāmañca tathārūpe ṭhāne disvā parisaṅkati, ayaṃ diṭṭhaparisaṅkā. Andhakāre vā paṭicchanne vā bhikkhussa ca mātugāmassa ca vacanaṃ sutvā aññassa atthibhāvaṃ ajānanto parisaṅkati, ayaṃ sutaparisaṅkā. Dhuttānaṃ itthīhi saddhiṃ paccantavihāresu pupphagandhasurādīhi anubhavitvā gataṭṭhānaṃ disvā ‘‘kena nu kho idaṃ kata’’nti vīmaṃsanto tattha kenaci bhikkhunā gandhādīhi pūjā katā hoti, bhesajjatthāya ariṭṭhaṃ vā pītaṃ, so tassa gandhaṃ ghāyitvā ‘‘ayaṃ so bhavissatī’’ti parisaṅkati. Ayaṃ mutaparisaṅkā nāma. Antimena cāti tato paraṃ vajjābhāvena ante bhavattā antimeneva. Vatthunāti bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā pārājikesu dhammesu aññatarena pārājikena dhammena. Ca-kāro panettha avadhāraṇe, tena saṅghādisesādiṃ nivatteti. Atha vā ca-kāro aṭṭhānappayutto.
「以无根的最终事由」,此为连结。「以无根」者,由于缺乏称为见、称为闻、以及称为依见闻思而生起的疑虑之根,故「此无根」,即无根,以此。然而,彼是否犯此,在此不确定。其中,见比库与女人在如是处所而疑虑,此为见疑。或在暗处或在遮蔽处,听闻比库与女人之语声,不知另一者之存在而疑虑,此为闻疑。见放荡者与女人在边地住处以花香酒等受用后所去之处,思量「此究竟由谁所作」,某比库在彼处以香等作供养,或为药故饮阿利德酒,彼嗅其香而疑虑「此应是彼」,此名为思疑。「以最终」者,由于其后无过失故,在终点存在故,即以最终。「事由」者,以比库相应的十九巴拉基咖法中任一巴拉基咖法。此处「与」字表示限定,由此排除桑喀地谢萨等。或者「与」字连接不可能之义。
Codento vā codāpentovācāti yojetabbo. Cāvetunti brahmacariyā cāvanatthāya. Etena ekaṃ cāvanādhippāyaṃ gahetvā avasese akkosādhippāyavuṭṭhāpanādhippāyādike sattādhippāye paṭikkhipati. Suṇamānanti idaṃ ‘‘codento’’tiādīnaṃ kammapadaṃ, iminā parammukhā codanaṃ paṭikkhipati. Parammukhā pana sattahi āpattikkhandhehi vadantassa dukkaṭaṃ. Codentoti ‘‘vatthusandassanā āpattisandassanā saṃvāsappaṭikkhepo sāmīcippaṭikkhepo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.385-386) saṅkhepato vuttānaṃ catunnaṃ codanānaṃ vasena sayaṃ codento vā. Codāpento vāti parena yena kenaci codāpento vā. Tasmā yo bhikkhussa samīpe ṭhatvā ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ sevi, assamaṇosī’’tiādinā vatthusandassanavasena vā ‘‘tvaṃ methunadhammāpattiṃ āpannosī’’tiādinā āpattisandassanavasena vā ‘‘assamaṇosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā, assamaṇosī’’tiādinā saṃvāsappaṭikkhepavasena vā abhivādanādisaṃvāse paṭikkhitte assamaṇoti kasmāti puṭṭhassa ‘‘assamaṇosī’’tiādivacanehi sāmīcippaṭikkhepavasena vā antamaso hatthamuddāya eva vāpi etamatthaṃ dīpayato ‘‘karotu me āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāse akārite vācāya saṅghādiseso ceva dukkaṭañca, okāsaṃ kāretvā codentassa pana saṅghādisesova daṭṭhabbo.
应连结为「举罪或令举罪之语」。「为驱摈」者,为从梵行驱摈之义。以此,取一驱摈意图,排除其余骂詈意图、令起意图等七意图。「听者」,此为「举罪」等之业格,以此排除背面举罪。然而背面以七罪聚说者,恶作。「举罪」者,依「指示事由、指示罪、拒绝共住、拒绝正当」等略说的四种举罪,自己举罪或。「令举罪」者,令他人任何人举罪或。因此,若有人站在比库面前,以「汝行欲法,汝非沙门」等指示事由,或以「汝犯欲法罪」等指示罪,或以「汝非沙门,与汝无伍波萨他、自恣、僧团甘马,汝非沙门」等拒绝共住,或在拒绝礼拜等共住时,被问「非沙门,为何」者,以「汝非沙门」等语拒绝正当,或乃至仅以手势显示此义者,「请具寿给我机会,我欲说彼」,如是在未作机会时以语,桑喀地谢萨与恶作,然而作机会后举罪者,应见仅桑喀地谢萨。
Aṭṭhamo. · 第八。
§27
27.Aññassāti khattiyādijātikassa parassa. Kiriyanti methunavītikkamasaṅkhātaṃ kiriyaṃ. Tenāti aññassa vītikkamasaṅkhātassa methunavītikkamasandassanena karaṇabhūtena. Lesenāti yassa jātiādayo tato aññampi vatthuṃ lissati uddiṭṭhe vitthāraṃ silissati vohāramattenevāti jātiādayova ‘‘lesā’’ti vuccanti, tena jātilesanāmalesādinā lesena. Aññanti yo vītikkamanto diṭṭho, tato aparampi bhikkhuṃ cāvetuṃ antimena vatthunā codayanti sambandho. Kathaṃ? Koci khattiyajātiyo vītikkamanto diṭṭho, tato aññaṃ attano veriṃ khattiyajātikaṃ bhikkhuṃ passitvā taṃ khattiyaṃ jātilesaṃ gahetvā ‘‘khattiyo mayā diṭṭho vītikkamanto, tvaṃ khattiyo pārājikaṃ dhammaṃ āpannosī’’ti codeti codāpeti vā. Evaṃ nāmalesādayopi veditabbā. Sesā vinicchayakathā aṭṭhame vuttasadisāyeva.
「他人」者,其他刹帝利等种姓者。「行为」者,称为欲越之行为。「以此」者,以他人称为越之欲越指示,作为工具。「以相似」者,凡从其种姓等,其他事由亦相似,在所说中详述将相似,仅以言说,故种姓等即称为「相似」,以此以种姓相似、名相似等相似。「他」者,连结为「以最终事由举罪,为驱摈比库,不同于所见越者」。如何?某刹帝利种姓者被见越,其后见他人自己之敌刹帝利种姓比库,取彼刹帝利种姓相似,「刹帝利被我见越,汝刹帝利犯巴拉基咖法」,举罪或令举罪。如是名相似等亦应知。其余决择说如第八所说相似。
Navamo. · 第九。
§28
28. Ettāvatā ‘‘garukā navā’’ti uddiṭṭhe vitthārato dassetvā idāni tesu āpannesu paṭipajjitabbākāraṃ dassetuṃ ‘‘chādeti jānamāpanna’’ntiādi vuttaṃ. Tattha yo bhikkhu attanā āpannaṃ saṅghādisesāpattiṃ āpattivasena vā vatthuvasena vā jānaṃ jānanto yāvatā yattakāni ahāni chādeti paṭicchādeti, tāvatā tattakāni ahāni tassa parivāso hotīti evaṃ padasandhivasena attho veditabbo. Tattha paṭicchannaparivāso suddhantaparivāso samodhānaparivāsoti tividho parivāso. Tesaṃ pana atisaṅkhepanayena mukhamattepi dassite vitthāravinicchayapavesopāyasambhavo siyāti mukhamattaṃ dassayissāma.
至此,在「重的九」所说中详细显示后,今为显示对彼等所犯者应行之方式,故说「覆藏知所犯」等。其中,凡比库自己所犯桑喀地谢萨罪,以罪或以事由,知而知,若干若干日覆藏、隐藏,若干若干日,彼有别住,如是以句连结应知义。其中,覆藏别住、清净边别住、合并别住,别住有三种。然而,以极略说方式,仅显示入口,亦可能进入详述决择,故我等将显示入口。
Tattha paṭicchannaparivāso nāma yathāpaṭicchannāya āpattiyā dātabbo, tasmā paṭicchannadivase ca āpattiyo ca sallakkhetvā sace ekāhappaṭicchannā hoti, ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’tiādinā khandhake (cūḷava. 98-99) āgatanayena yācāpetvā ‘‘suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo’’tiādinā khandhake āgatanayeneva kammavācaṃ vatvā parivāso dātabbo. Ekaṃ āpajjitvā ‘‘sambahulā’’ti vinayakammaṃ karontassāpi vuṭṭhātīti ‘‘sambahulā’’ti vuttaṃ. Nānāvatthukāsupi eseva nayo. Atha dvīhādippaṭicchannā honti, pakkhaatirekapakkhamāsaatirekamāsasaṃvaccharaatirekasaṃvaccharappaṭicchannā vā, ‘‘dvīhappaṭicchannāyo vā’’tiādinā vatvā yo yo āpanno hoti, tassa tassa nāmañca gahetvā yojanā kātabbā.
其中,覆藏别住者,名为应给予如所覆藏之罪,因此观察覆藏日与诸罪,若为一日覆藏,「大德,我犯众多罪,一日覆藏」等,以篇集中所来方式令乞,「大德僧团请听我,此某名比库犯众多罪,一日覆藏」等,以篇集中所来方式说甘马语,应给予别住。犯一而作律甘马者说「众多」,亦出起,故说「众多」。在不同事由中亦此方式。若为二日等覆藏,半月过半月、月过月、年过年覆藏,或以「二日覆藏」等说,凡所犯者,取彼彼之名,应作连结。
Kammavācāpariyosāne ca sace appabhikkhuko āvāso hoti, sakkā ratticchedaṃ anāpajjantena vasituṃ, tattheva ‘‘parivāsaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’ti vattaṃ samādāya tattheva saṅghassa ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’tiādinā ārocetvā puna āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ ārocentena pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne sahavāso, tena ca vināvāso, āgantukādīnaṃ upacāragatānaṃ anārocanāti etesu ekenāpi ratticchedañca vattabhedañca akatvā parivatthabbaṃ.
在甘马语终了时,若为少比库住处,可能不犯夜断而住,在彼处「我受别住,我受行」,受行后,在彼处向僧团「大德,我犯众多桑喀地谢萨罪,一日覆藏」等告白后,再向来来之诸比库告白,与本性比库在一覆处共住,与彼无别住,对来客等来近行者不告白,在此等中,即使以一,不作夜断与行破,应行别住。
Sace na sakkā hoti parivāsaṃ sodhetuṃ, nikkhittavattena vasitukāmo hoti, tattheva saṅghamajjhe vā ekassa puggalassa vā santike ‘‘parivāsaṃ nikkhipāmi, vattaṃ nikkhipāmī’’ti parivāso nikkhipitabbo. Nikkhittakālato paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati. Athānena paccūsasamaye ekena bhikkhunā saddhiṃ parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā mahāmaggato okkamma paṭicchannaṭṭhāne nisīditvā antoaruṇeyeva vattaṃ samādiyitvā ārocetabbaṃ. Sace bahi ṭhitānampi saddaṃ suṇāti, passati vā, dūraṃ gantvāpi ārocetabbaṃ, anārocente ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca. Sace ajānantasseva upacārasīmaṃ pavisitvā gacchanti, ratticchedova hoti, na vattabhedo. Aruṇe uṭṭhite tassa santike vattaṃ nikkhipitvā vihāraṃ gantabbaṃ. Evaṃ yāva rattiyo pūrenti, tāva parivatthabbaṃ. Ayaṃ tāva paṭicchannaparivāso.
若不能清净别住,欲以放下行法而住者,应于彼处僧团中或一人面前说『我放下别住,我放下行法』而放下别住。从放下时起,住于本来状态之处。然后,彼应于黎明时分,与一比库一起,从有围墙之精舍的围墙处,或从无围墙而应有围墙之处,越过两石掷之距,离开大道,坐于隐蔽处,于天明前受持行法后应告知。若虽住于外面,但听到声音或见到,即使走远也应告知,若不告知,则有夜破与行法破之恶作。若不知而进入近行界而去,则只有夜破,无行法破。天明升起时,应于彼面前放下行法而前往精舍。如是应行至诸夜圆满。此为覆藏别住。
Suddhanto duvidho cūḷasuddhanto mahāsuddhantoti. Tattha yo ‘‘upasampadato paṭṭhāya yattakaṃ nāma kālaṃ ahaṃ suddho’’ti jānāti, tattakaṃ apanetvā tato avasese rattiparicchede ekato katvā dātabbaparivāso cūḷasuddhanto. Yo pana sabbaso rattipariyantaṃ na jānāti nassarati, tattha ca vematiko, tassa dātabbo mahāsuddhanto. Āpattipariyantaṃ jānātu vā, mā vā, akāraṇametaṃ.
清净边有二种:小清净边与大清净边。其中,凡知『从达上以来,我清净如许时间』者,除去彼许,将其余夜数之限定合为一而应给予之别住,为小清净边。然而,凡完全不知、不忆念夜数之边际,且对此有疑者,应给予彼大清净边。无论知或不知罪之边际,此非理由。
Samodhānaparivāso nāma tividho odhānasamodhāno agghasamodhāno missakasamodhānoti. Tattha yo niṭṭhitaparivāsopi vā niṭṭhitamānattopi vā anikkhittavatto aññaṃ āpattiṃ āpajjitvā purimāpattiyā samā vā ūnatarā vā rattiyo paṭicchādeti, tassa mūlāya paṭikassanena te parivutthadivase ca mānattaciṇṇadivase ca odhunitvā makkhetvā purimāya āpattiyā mūladivasaparicchede pacchā āpannaṃ āpattiṃ samodahitvā puna ādito paṭṭhāya dātabbaparivāso odhānasamodhāno nāma. Sace kassaci ekāpatti ekāhappaṭicchannā, dvīhappaṭicchannā, evaṃ yāva dasāhappaṭicchannā, tāsaṃ agghena samodhāya tāsaṃ dasāhappaṭicchannavasena avasesānaṃ ekāhappaṭicchannādīnampi dātabbaparivāso agghasamodhāno nāma. Yo pana nānāvatthukā āpattiyo ekato katvā dātabbaparivāso missakasamodhāno nāma. Dānavidhi pana sabbattha khandhake (cūḷava. 134 ādayo) āgatanayeneva veditabbo.
合并别住名为三种:覆合并、价合并、混合并。其中,凡已完别住或已完僧悦而未放下行法者,犯另一罪后,覆藏与前罪相等或更少之夜数,彼以退回原本而覆盖、抹去已行之别住日与已行之僧悦日,将后犯之罪合并于前罪之原本日数限定中,应从头开始给予之别住,名为覆合并。若某人有一罪覆藏一日、覆藏二日,如是乃至覆藏十日,以彼等之价而合并,依彼等覆藏十日之方式,其余覆藏一日等之应给予别住,名为价合并。然而,凡将种种事之诸罪合为一而应给予之别住,名为混合并。给予之法则,于一切处应以篇集中所来之方式而知。
Evaṃ parivutthaparivāso bhikkhu mānattaṃ bhikkhūnaṃ mānanabhāvaṃ cha rattiyo akhaṇḍaṃ katvā careyya kareyya, sampādeyyāti vuttaṃ hoti. Tattha saṅghena gaṇena puggalena kataṃ tena bhikkhunā saṅghamajjhe vattaṃ samādāpetvā ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajji’’ntiādinā khandhake vuttanayena yācāpetvā tattheva vuttanayena mānattadānādayopi veditabbā. Imināpi vattaṃ nikkhipitukāmena ce vattaṃ nikkhipitvā catūhi pañcahi saddhiṃ parivāse vuttappakāraṃ padesaṃ gantvā purimanayeneva heṭṭhā vuttaṃ sahavāsādiṃ antamaso catūhi ūnattā ūne gaṇe caraṇadosañca vajjetvā paṭipajjitabbaṃ. Appaṭicchannāpattikassa pana parivāsaṃ adatvā mānattameva dātabbaṃ. Evaṃ ciṇṇaṃ kataṃ pariniṭṭhāpitaṃ mānattaṃ yena , taṃ bhikkhuṃ. Vīsati saṅgho gaṇo assāti vīsatīgaṇo dīghaṃ katvā, so saṅgho abbheyya sampaṭiccheyya, abbhānakammavasena osāreyyāti vuttaṃ hoti, avheyyāti vā attho. Etthāpi samādānaārocanayācanāni, kammavācā ca khandhake vuttanayena veditabbā.
如是已行别住之比库,应行、应作、应成就僧悦——诸比库之尊敬状态——六夜不间断,如是所说。其中,由僧团、由众、由个人所作,彼比库应于僧团中受持行法,以『尊者们,我犯了众多罪』等篇集中所说之方式而请求,于彼处以所说之方式,僧悦之给予等也应知。以此欲放下行法者,若放下行法,与四人或五人一起前往别住中所说种类之地方,以前述方式,除了下文所说之共住等,乃至因众少于四人而行之过失,应行持。然而,对于未覆藏罪者,不给予别住,应只给予僧悦。如是已行、已作、已完成僧悦者,彼比库。『二十僧团众』者,为二十众,作长音,彼僧团应赦免、应接受,应以赦免甘马而使下降,如是所说,或『应赦免』为义。此处受持、告知、请求,及甘马语,应以篇集中所说之方式而知。
§29
29. Evaṃ tesu paṭipajjitabbākāraṃ dassetvā idāni chādanassa aṅgāni dassetuṃ ‘‘āpattī’’tiādimāha. Tattha na ukkhitto anukkhitto, natthi antarāyo assāti anantarāyo. Sakatthe ttapaccayavasena vā, pahuno bhāvo pahuttaṃ, taṃ assatthīti saddhādivasena vā pahutto. Anukkhitto ca anantarāyo ca pahutto cāti dvando, tesaṃ bhāvo anukkhittādiguṇo anukkhitta…pe… pahuttatā. Āpatti ca anukkhitta…pe… pahuttatā ca āpatti…pe… pahuttatāyo. Ma-kāro padasandhijo. Tathā tena pakārena āpattiādīsu catūsu āpattādipakārena saññī tathasaññī rassavasena. Tassa bhāvo tathasaññitā, yathāvuttaāpattādisaññitāti vuttaṃ hoti. Ca-kāro vuttasamuccayattho. Kamanaṃ patthanaṃ kāmo, chādetuṃ kāmo chādetukāmo. Iti yathāvuttā nava, atha chādanā cāti evaṃ dasa ca tāni aṅgāni cāti, tehi. Aruṇuggamamhi aruṇasaṅkhātassa paṭhamabālasūriyaraṃsino uggamane sati channā hoti, āpattīti seso.
如是示已于彼等应行之方式后,今为示覆藏之支分而说『罪』等。其中,『未被举罪』者,未被举罪;『无障碍』者,无障碍。或以自义之 tta 接尾词,『有能力』者,有能力之状态,『有彼』者,以信等之方式或有能力。『未被举罪』与『无障碍』与『有能力』者,为并列复合词,彼等之状态为未被举罪等之德,未被举罪……乃至……有能力性。『罪』与『未被举罪……乃至……有能力性』,为『罪……乃至……有能力性』之复数。ma 音为词连接。同样,以彼方式,于罪等四者中,以罪等之方式而有想,有如是想,以短音。彼之状态为如是想性,有如前所说之罪等想,如是所说。ca 音为前述合集之义。『欲求』者,希求为欲,『欲覆藏』者,欲覆藏。如是如前所说之九者,及覆藏,如是十者与彼等支分,以彼等。『于天明升起时』者,于名为天明之初太阳光线升起时,已覆藏,『罪』为余。
Tatthāyamadhippāyo – yo bhikkhu rājacoraaggiudakamanussaamanussavāḷasarīsapajīvitabrahmacariyantarāyānaṃ dasannamekassāpi natthitāya anantarāyiko samāno anantarāyikasaññī hutvā bhikkhuno santikaṃ gantuñceva ārocetuñca sakkuṇeyyatāya pahu samāno pahusaññī hutvā tividhaukkhepanīyakammākaraṇena anukkhitto samāno anukkhittasaññī hutvā garukāpattīti saññī garukaṃyeva āpattiṃ chādetukāmo hutvā chādeti, tassāyaṃ āpatti ca channā hotīti. Sace panettha anāpattisaññī vā hoti aññāpattikkhandhasaññī vā vematiko vā, acchannā honti. Ārocentena pana ‘‘mama ekāpattiṃ āpannabhāvaṃ jānāhī’’tiādinā nayena ārocetabbaṃ. Sace pana vatthusabhāgāpattikassa āroceti, tāva tappaccayā dukkaṭaṃ āpajjati.
此处此义为:凡比库,以王、贼、火、水、人、非人、猛兽、爬虫、生命、梵行障碍等十者之任一不存在而为无障碍者,作无障碍想,以能前往比库面前及能告知而为有能力者,作有能力想,以未作三种举罪甘马而为未被举罪者,作未被举罪想,作重罪想,欲覆藏重罪,而覆藏,彼之此罪已被覆藏。然而,若此处作无罪想或作其他罪聚想或有疑,则未被覆藏。然而,告知者应以『请知我已犯一罪之状态』等方式而告知。然而,若向事相似罪者告知,则因彼缘故犯恶作。
Saṅghādisesaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 桑喀地谢萨解说注释已结束。
3. Cīvaraniddesavaṇṇanā三、衣解说注释
§30
30. ‘‘Khomañca koseyyañcā’’tiādinā napuṃsakaviggahena dvande kate khoma…pe… bhaṅgāni. Tattha khomanti gacchajāti. Upacārato pana khomena khomasuttena vāyitanti taddhitena upacārena vā khomaṃ khomapaṭacīvaraṃ, tathā avasesāni. Sāṇaṃ sāṇavākasuttehi vāyitaṃ cīvaraṃ. Bhaṅgaṃ khomasuttādīni sabbāni ekaccāni vā vomissetvā vāyitacīvaraṃ. Vākamayameva vāti keci. Kambalanti manussalomaṃ vāḷalomañca ṭhapetvā sesalomehi vāyitaṃ. Etānīti khomādīni yathāvuttāni. Saha anulomehīti sānulomāni. Jātito kappiyāni cha cīvarāni bhavanti.
「亚麻与丝绸」等,以中性复合词作并列复合词时,成为亚麻……乃至……混纺。其中,「亚麻」者,一种草类也。然而,依附近义,「以亚麻」即「以亚麻线织成」,由附近义的派生词,或由附近义,「亚麻」即亚麻布衣,其余亦同此。「麻布」者,以麻布线织成之衣也。「混纺」者,将亚麻线等一切或某些混合织成之衣也。有些人说「仅以树皮制成」。「毛毯」者,除人毛与兽毛外,以其余诸毛织成者也。「这些」者,如所说之亚麻等也。「连同随顺」者,即具随顺也。从种类而言,有六种如法衣。
§31
31. Idāni ‘‘dukūla’’ntiādinā tesaṃ anulomāni dasseti. Tattha dukūlanti dukūlasaṅkhātena kenaci vākavisesena vāyitaṃ cīvaraṃ. Cevāti samuccaye, so upari ākaḍḍhitabbo. Paṭṭuṇṇanti paṭṭuṇṇesu jātaṃ paṭṭuṇṇaṃ. Desavācino bahuvacanantāti bahuvacanena viggaho. Tathā somārā ca cīnā ca, tesu jātaṃ somāracīnajaṃ. Imāni tīṇi pāṇakehi katasuttamayāni. Ehibhikkhūnaṃ puññiddhiyā jātaṃ iddhijaṃ, taṃ pana khomādīnaṃ aññataraṃ. Devadinnanti devehi dinnaṃ kapparukkhe nibbattaṃ cīvaraṃ. Tadetaṃ dukūlādi tassa tassa yathāvuttassa khomādino anulomikaṃ hoti. Tattha lomāni anugataṃ anulomaṃ, yathā sesalomāni anugataṃ lomaṃ tadanukūlattā ‘‘anuloma’’nti vuccati, tathā taṃjātiyakaṃ yesaṃ kesañci anukūlaṃ sabbampi ruḷhīvasena ‘‘anuloma’’nti vuccati. Tameva anulomikaṃ, anukūlanti attho. Kathaṃ? Dukūlaṃ sāṇassa anulomaṃ, paṭṭuṇṇādīni tīṇi koseyyassa anulomāni, iddhijaṃ devadinnañca khomādīnamanulomanti.
现在以「细棉布」等显示它们的随顺。其中,「细棉布」者,以称为细棉布的某种树皮织成之衣也。「及」者,为集合义,应向上牵引。「毛织品」者,从毛织品中生之毛织品也。以复数词尾表示地方之复数,以复数作分析。同样,「苏摩罗」与「支那」,从它们中生者为苏摩罗支那生。这三种是以有情制成之线所成。「神变生」者,由来比库之福德神力所生,然而那是亚麻等中之某一种。「天赐」者,诸天所赐、于如意树中生之衣也。此细棉布等,对于如所说之各各亚麻等,成为随顺。其中,「随顺」者,随诸毛而行也,如其余诸毛随毛而行,因随顺彼故称为「随顺」,同样,凡对某些同类者随顺之一切,依惯用亦称为「随顺」。即此随顺义,意为随顺也。如何?细棉布是麻布之随顺,毛织品等三者是丝绸之随顺,神变生与天赐是亚麻等之随顺。
§32-3
32-3. Evaṃ sānulomāni cīvarāni dassetvā idāni adhiṭṭhānādikaṃ dassetuṃ ‘‘ticīvara’’ntiādimāha. Tattha avuttepi avassaṃ vattabbatāya sabbattha ca-saddo ajjhāharitabbo, ticīvarañca…pe… kaṇḍucchādiñca adhiṭṭheyya na vikappeyyāti sambandho. Tattha tiṇṇaṃ cīvarānaṃ samāhāro ticīvaraṃ. Parikkhārañca taṃ coḷañcāti parikkhāracoḷaṃ. Vassassa yoggā vassikā, sāva sāṭikā vassikasāṭikā. Puñchati anenāti puñchanaṃ, mukhassa puñchanaṃ mukhapuñchanaṃ. Nisīdanti etthāti nisīdanaṃ, mukhapuñchanañca nisīdanañca mukhapuñchananisīdanaṃ. Sayanasukhādiṃ paṭicca attharīyatīti paccattharaṇaṃ, tadeva paccattharaṇakaṃ. Kaṇḍuṃ chādetīti kaṇḍucchādi. Adhiṭṭhaheti ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā navannaṃ nāmaṃ gahetvā adhiṭṭheyya. Na vikappeyyāti tassa tassa nāmaṃ gahetvā na vikappeyya, tassa tassa pana nāmaṃ aggahetvā ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vikappeyyāti adhippāyo. Etthāti imesu navasu cīvaresu. Ticīvaranti ticīvaranāmena adhiṭṭhitaṃ. Tathā hi adhiṭṭhānato pubbe visuṃ ticīvaraṃ nāma natthi saṅghāṭiādippahonakassa paccattharaṇādivasenāpi adhiṭṭhātuṃ anuññātattā. Taṃ vinā ekāhaṃ ekadivasampi. Na vaseyyāti aladdhasammutiko bhikkhu avippavāsasīmato aññattha vāsaṃ na kareyyāti attho. Evaṃ sati ticīvarañca nissajjitabbaṃ hoti, pācittiyañca āpattiṃ āpajjatīti dīpeti. Nisīdanaṃ vinā cātumāsaṃ na vaseyyāti sambandho. Catunnaṃ māsānaṃ samāhāro catumāsaṃ, tameva cātumāsaṃ. Taṃ accantasaṃyogavasena.
如是显示具随顺之诸衣后,现在为显示决意等,说「三衣」等。其中,虽未说,因一切处必须说,应引入「及」字,「三衣及……乃至……疮衣等应决意,不应分配」,此为连结。其中,三种衣之集合为三衣。「资具」与「彼」与「布」,即资具布。「适合雨季」为雨季,「彼」与「裙」为雨季裙。「以此擦拭」为擦拭,「面之擦拭」为面擦拭。「于此坐」为坐具,「面擦拭」与「坐具」为面擦拭坐具。依卧乐等而被敷设,故为敷具,即此为敷具。「覆疮」为疮衣。「决意」者,取「我决意此桑喀帝」等九者之名而应决意。「不应分配」者,取彼彼之名不应分配,然而不取彼彼之名,「我分配此衣予你」,应分配,此为意趣。「于此」者,于此九种衣中。「三衣」者,以三衣之名决意。如是,在决意之前,单独没有称为三衣者,因被允许以桑喀帝等之方式,也以敷具等之方式决意。「离彼一日」,一日一昼也。「不应住」者,未得共许之比库,于离不离衣界之他处,不应住,此为义。如是时,三衣应舍弃,且犯巴吉帝亚罪,如是显示。「离坐具四月不应住」,此为连结。四个月之集合为四月,即此为四月。以绝对结合之方式。
§34
34. Idāni ‘‘ima’’ntiādinā ‘‘adhiṭṭheyyā’’ti vuttamadhiṭṭhānaṃ dasseti. Saṅghāṭiṃ ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭhaheti sambandho. Tattha adhiṭṭhaheti hatthapāse ṭhitaṃ evaṃ adhiṭṭheyya. Ahatthapāsanti hatthassa pāso samīpo hatthapāso, aḍḍhateyyahatthabbhantaro. Dvādasahatthabbhantarotipi vadanti. Natthi hatthapāso etissāti ahatthapāsā, taṃ etanti adhiṭṭhaheti sambandho. Kiṃ vuttaṃ hoti? Antogabbhe vā uparipāsāde vā tadaheva gantvā nivattanayogge padese vā ṭhitaṃ cīvaraṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭheyyāti vuttaṃ hoti. Tato dūre ṭhitampi adhiṭṭhātabbantipi vadanti. Sesesupīti uttarāsaṅgādikaṇḍuppaṭicchādipariyantesupi avasesacīvaresu. Ayaṃ nayoti ayameva nayo. Yathā saṅghāṭiyā, evaṃ ‘‘imaṃ uttarāsaṅgaṃ adhiṭṭhāmī’’tiādi vuttanayovāti vuttaṃ hoti. Adhiṭṭhahantena pana hatthena gahetvā kāyavikāraṃ karontena ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyena vā adhiṭṭhātabbaṃ, vacībhedamattaṃ katvā vācāya vā. Parikkhāracoḷaṃ nāma pāṭekkaṃ nidhānamukhanti ticīvaraṃ parikkhāracoḷampi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatīti.
现在以「此」等显示所说「应决意」之决意。「桑喀帝」,「我决意此桑喀帝」,如是决意,此为连结。其中,「决意」者,置于手边时,如是应决意。「非手边」者,手之边际、近处为手边,一肘半手之内。有人说十二手之内。「无手边」者,无手边于此,「彼」,「决意」,此为连结。何所说?置于内室或上层楼阁或当日前往可返回之处之衣,观察后「我决意此桑喀帝」,应决意,如是所说。有人说置于远处者亦应决意。「于其余」者,于上衣等乃至疮衣等其余诸衣中。「此法」者,即此法也。如桑喀帝,同样「我决意此上衣」等,如所说之法,如是所说。然而,决意者以手取持,作身变化,「我决意此桑喀帝」,以心作意而应以身决意,或仅作语之差别而以语决意。「资具布名为别异之藏处」,三衣与资具布亦可决意。
§35
35. Idāni evaṃ adhiṭṭhahato aññaṃ laddhā adhiṭṭhātukāmena paccuddharitvā adhiṭṭhātabbanti dassetuṃ ‘‘adhiṭṭhahanto’’tiādimāha. Tattha saṅghāṭi pabhuti ādi yassa taṃ saṅghāṭippabhuti. Etaṃ ‘‘adhiṭṭhahanto’’ti etthāpi ‘‘adhiṭṭheyyā’’ti etthāpi kammapadaṃ, ‘‘pubbacīvara’’nti ettha pana visesanaṃ hutvā tiṭṭhati. Paccuddharitvāti pariccajitvā. Parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi saṅghāṭiādīni karoti, niṭṭhite rajane ca kappe ca imaṃ parikkhāracoḷaṃ paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbāni. Pattādhiṭṭhahaneti pattassa adhiṭṭhāne. Tathāti ca yathā cīvare, tathā pattepi adhiṭṭhānādikaṃ sabbanti attho. Ettha pana ‘‘imaṃ pattaṃ, etaṃ patta’’nti vā viseso.
现在为显示如是决意后,得另一者,欲决意者应舍弃后决意,说「决意者」等。其中,「桑喀帝为首」,「初」为「彼」,即桑喀帝为首。此「决意者」于此,「应决意」于此,为业格,然而「旧衣」于此,作为限定词而住。「舍弃后」者,舍弃后也。以资具布之名决意后,以置放之布制作桑喀帝等,完成染色与如法时,舍弃此资具布后,应再决意。「于钵决意」者,于钵之决意。「同样」者,如衣,同样于钵,决意等一切,此为义。然而于此,「此钵」、「彼钵」,此为差别。
§36
36. Idāni paccuddhāravidhiṃ dassetuṃ ‘‘eta’’ntiādimāha. Tattha imaṃ va iti vā-saddo rassaṃ katvā niddiṭṭho, so iti-saddato paraṃ yojetabbo, tasmā ‘‘etaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmī’’ti vā ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmī’’ti vā saṃseti sambandho veditabbo. Saṃseti vadeyya. Evanti yathā nāmena saṅghāṭi paccuddharitabbā, tathā uttarāsaṅgādīnīti attho. Vidūti paccuddharetimassa kattupadaṃ, paññavāti attho. Sabbatthāpi dūrāsannatādī vuttanayena veditabbā.
现在为显示舍弃之法,说「此」等。其中,「此或」,「或」字缩短而指示,应从「此」字之后连接,因此「我舍弃此桑喀帝」或「我舍弃此桑喀帝」,应知连结为说。「说」者,应说也。「如是」者,如以名舍弃桑喀帝,同样上衣等,此为义。「智者」者,「舍弃」,此为作者格,意为有慧者也。一切处远近等应以所说之法而知。
§37-8
37-8. Idāni saṅghāṭiādīnaṃ channaṃ pamāṇaparicchedaṃ dasseti ‘‘saṅghāṭī’’tiādinā. Pacchimo anto pacchimanto, tena, pacchimakoṭiyāti attho. Dīghasoti dīghato. Muṭṭhiyā sahitaṃ pañcakaṃ yassā sā muṭṭhipañcakā, liṅgavipallāsavasena pana muṭṭhipañcako. Muṭṭhi-saddenettha upacāravasena katamuṭṭhiko hatthova vutto. Sugatassa cīvarato ūnāti samāso. Apīti vuttasamuccaye, tena yathāvuttapacchimappamāṇā ca ayañca uttamappamāṇāti attho. ‘‘Pacchimantenā’’ti idaṃ muṭṭhittikañca tiriyanti etthāpi anuvattetvā attho veditabbo. Ca-saddo ‘‘uttamantena sugatacīvarūnāpi vaṭṭatī’’ti idaṃ samuccinoti. Tattha idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo ekā sugatavidatthi, tāya vidatthiyā nava vidatthiyo dīghato sugatacīvarappamāṇaṃ, tiriyaṃ cha vidatthiyo, taṃ pana vaḍḍhakihatthena dīghato terasa hatthā ekā ca vidatthi, tiriyato nava hatthā honti. Taṃvasena ubhayattha ūnatā viññātabbā.
现在以「桑喀帝」等语,显示桑喀帝等六种的量限。「最后边」者,最后的边际,即最后端之义。「长」者,从长度而言。「与拳合为五」者,与拳合为五的那个,称为拳五,但因性的转变故称为拳五。此处以「拳」一词,依附近之义,说的是作成拳的手本身。「比善逝衣量少」者,复合词。「亦」者,在所说的集合中,意思是:这是所说的最后量,而这是最上量。「以最后边」这一句,应理解为也适用于「拳三」和「横」。「亦」字集合「以最上边,比善逝衣少也可」之义。其中,现在中等人的三张手是一善逝张手,以那张手计,长九张手是善逝衣量,横六张手,但以增长手计,长十三手又一张手,横九手。应依此方式了知两处的少。
Uttarāsaṅgopi tattakovāti dassetuṃ ‘‘tathā ekaṃsikassapī’’ti āha. Eko aṃso ekaṃso, tattha kātabbanti taddhite ekaṃsikaṃ. ‘‘Antaravāsako’’ccādinā nivāsanaṃ dasseti. Tattha antaraṃ majjhapadeso, antare majjhe kaṭippadese vāso vatthaṃ antaravāso, soyeva antaravāsako. Cāpīti samudāyo, eko vā samuccayo. Aḍḍhena tatiyo bhāgo aḍḍhateyyo. Ettha dvinnaṃ hatthakoṭṭhāsānaṃ sampuṇṇānaṃ tatiyakoṭṭhāsasaṃsijjhane karaṇabhūtā aḍḍha-saddaniddiṭṭhā yā vidatthi , sāva tatiyoti niddiṭṭhoti upaḍḍhahatthasaṅkhāto tatiyo bhāgo aḍḍhateyyo. So ca nānantarena dvihatthatatiyatā labbhatīti dve hatthā, ekā ca vidatthi aḍḍhateyyo. Taṃsanniyogena panettha antaravāsakova aḍḍhateyyoti veditabbo. Dve hatthā yassāti bāhiratthasamāso. Pārupanenāpi sakkā nābhiṃ paṭicchādetunti ‘‘dvihattho’’ti vuttaṃ. Vā-saddo aḍḍhateyyaṃ vikappeti. Tiriyassa antoti chaṭṭhītappuriso, tiriyameva antoti vā kammadhārayo ‘‘gāmanto’’tiādīsu viya.
为显示上衣也是那样,故说「单肩衣也如是」。「一肩」者,一个肩,应作于彼,在附加词中为单肩衣。以「下衣」等语显示内衣。其中,「中间」者,中间处,在中间、在腰处的衣、布为内衣,那个即是下衣。「亦」者,集合,或者是合并。「半加第三分」者,半第三。此处,两个完整手的部分,在第三部分成就时,作为工具的、以「半」一词所指示的那个张手,那个即是第三,所指示的意思是:称为半手的第三分为半第三。而那个不是紧接着从二手第三性获得,故二手又一张手为半第三。但依此结合,应知此处下衣本身为半第三。「有二手」者,外在义的复合词。「即使以围裹也能遮覆脐」,故说「二手」。「或」字选择半第三。「横的边」者,属格限定复合词,或者横即是边,持业复合词,如「村边」等。
§39
39.‘‘Nisīdanassā’’tiādinā nisīdanacīvaraṃ dasseti. Ettha nisīdanaṃ nāma same bhūmibhāge eḷakalomāni uparūpari santharitvā kañjikādīhi siñcitvā kato dvīsu ṭhānesu phālitattā tīhi dasāhi yutto parikkhāraviseso. Vidatthī dveti dve vidatthī. Visālato puthulato.
以「坐具的」等语显示坐具衣。此处,「坐具」名为:在平坦地面上,将羊毛等一层层铺设,以米汁等洒湿而制成的,因在两处裂开故具有三条十条的特殊资具。「二张手」者,二张手。「宽」者,从宽度而言。
§40
40.‘‘Kaṇḍuppaṭicchādī’’tiādinā kaṇḍuppaṭicchādiṃ dasseti. Tattha kaṇḍūti hi na atthato nānaṃ, taggahaṇena panettha piḷakassāvathullakacchābādhaṃ gayhati. Kaṇḍuṃ yathāvuttaṃ piḷakādiṃ paṭicchādetīti kaṇḍuppaṭicchādi. Paṭicchadanaṃ vā paṭicchādo, yathāvuttakaṇḍuyā paṭicchādo kaṇḍuppaṭicchādo, so assa atthīti kaṇḍuppaṭicchādī, tassa. Tiriyanti tiriyato.
以「疮遮」等语显示疮遮。其中,「疮」实际上不是不同的意义,但以取此,此处取疮疖、肿块、皮肤病。「遮覆疮」者,遮覆所说的疮疖等,故为疮遮。或者「遮覆」为遮,所说疮的遮为疮遮,有那个故为疮遮者,属于他的。「横」者,从横向而言。
§41
41.‘‘Vassikā’’tiādinā vassikasāṭikaṃ dasseti, taṃ suviññeyyaṃ.
以「雨浴衣」等语显示雨浴衣,那是极易了知的。
§42
42. Evaṃ pamāṇavantānaṃ pamāṇaṃ dassetvā vuttappamāṇātikkame dosaṃ, kesañci pamāṇābhāvagaṇanābhāvañca dassetuṃ ‘‘etthā’’tiādimāha. Tattha etthāti vuttappamāṇavantesu cīvaresu. Taduttari tato vuttappamāṇato uttari nipātena uttari-saddena tappuriso. Karontassa sampādentassa. Chedanapācittīti chedanena sahitā pācitti, atirekaṃ chinditvā pācittiyaṃ desetabbanti vuttaṃ hoti. Vuttappamāṇato pana atirekañca ūnakañca ‘‘parikkhāracoḷa’’nti adhiṭṭhātabbaṃ. Yena mukhaṃ puñchanti, taṃ mukhasambandhīti mukhassa coḷanti samāse dvando. Ākaṅkhitaṃ icchitaṃ pamāṇanti kammadhārayo. Tametesamatthīti ākaṅkhitappamāṇikā. Ettha ca ticīvarādīsu avuttepi gaṇanavibhāge paccattharaṇamukhapuñchanaparikkhāracoḷe ṭhapetvā ādito paṭṭhāya chakkamekekameva vaṭṭati. Mukhapuñchanacoḷāni paccattharaṇāni ca bahūnipīti viññātabbaṃ.
如是显示有量者的量后,为显示超越所说量的过失,以及某些无量、无计数,故说「此处」等。其中,「此处」者,在所说有量的衣中。「超过那个」者,从那个所说的量超过,以不变词「超过」一词的限定复合词。「作者」,成办者。「截断巴吉帝亚」者,与截断俱的巴吉帝亚,意思是说:截断超过部分后应说巴吉帝亚。但从所说量超过的和不足的,应确定为「资具布」。「以之拭口」者,与口相关的,口的布,在复合中为并列复合词。「所欲的量」者,所希求的量,持业复合词。「有那个为他们的」者,有所欲量的。此处,在三衣等中虽未说,在计数分别中,除了铺具、拭口布、资具布外,从开始起每一个六次是可以的。应了知拭口布和铺具是许多的。
§43
43.Gaṇanāti ettha napuṃsakassa itthivacanena yogābhāvā ‘‘na dīpitā’’ti liṅgaṃ vipariṇāmetvā sambandhitabbaṃ, aṭṭhakathāyaṃ na pakāsitāti attho. Tiṇṇaṃ panetesaṃ ukkaṭṭhaparicchedavaseneva vuttaṃ, vikappanūpagapacchimena pacchimappamāṇaṃ atthiyeva. Idāni yasmā tattha taṃ sabbaṃ na dīpitaṃ, tasmā vikappanūpagathavikādi sabbaṃ ekaṃ ‘‘parikkhāracoḷa’’nti, bahūni ekato katvā ‘‘parikkhāracoḷānī’’tipi vatvā adhiṭṭhātabbanti dassento ‘‘tathā’’tiādimāha. Iminā parikkhāracoḷaṃ nāma pāṭekkaṃ nidhānamukhanti dasseti. Thavikādiṃ thavikā ādi yassa parissāvanādinoti samāso. Vikappassa upagaṃ vikappiyaṃ, tañca upari vakkhati.
「计数」者,此处中性词以阴性词相应无故,应转换性而连结为「未阐明」,义为在注疏中未显示。然此三者仅依最高限度而说,依选择所不及之最后量,实有存在。今因于彼一切未阐明,故示应将选择所不及之袋等一切合为一「用具布」,或将多者合为一说为「诸用具布」而作意受持,故说「如是」等。以此显示用具布名为各别之储藏门。「袋等」者,袋为首之滤水囊等之复合词。「选择所及」者,可选择者,彼将于上说。
§44
44. Idāni tiṇṇaṃ cīvarānaṃ paṭibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘ahatā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha ahatena navena adhotena kappaṃ sadisaṃ ahatakappaṃ, ekavāradhotaṃ. Ahatañca ahatakappañca ahatāhatakappāni, vatthāni, tesaṃ. Dve guṇā paṭalāni yassa sāti duguṇā. ‘‘Guṇo paṭalarāsīsū’’ti hi abhidhānappadīpikā. Duguṇā dupaṭṭā, uttarasmiṃ dehabhāge āsañjīyatīti ukkarāsaṅgo. Ekaccaṃ ekapaṭṭaṃ assa atthīti ekaccī, ekapaṭṭoti attho. Nipāto vā ekaccīti. Tathāti samuccaye, antaravāsako cāti vuttaṃ hoti. Upamāyaṃ vā, yathā uttarāsaṅgo ekacciyo, evaṃ antaravāsakoti attho.
今为显示三衣之对应,开始「未打」等。其中,以未打之新者、未洗者,相似于适当者为未打适当者,一次洗过者。未打与未打适当为未打未打适当,诸布,彼等之。有二倍重叠层者为二重。「重」于重叠堆中,如是阿毗达那灯。二重即双层,悬挂于上半身故为上悬挂。某者有一层故为某一,义为单层。或不变词为某一。「如是」于集合,说为「与下衣」。或于譬喻,义为如上衣为某一,如是下衣。
§45
45. ‘‘Utū’’ti anekautu gahitāti ututo dīghakālato uddhaṭā utuddhaṭā, tesaṃ pilotikānanti attho. Sesāti uttarāsaṅgaantaravāsakā. Paṃsu viya kucchitaṃ ulati pavattatīti paṃsukūlaṃ, rathikāsusānasaṅkārakūṭādīnaṃ yattha katthaci ṭhitaṃ coḷakhaṇḍaṃ, tasmiṃ. Yā yā rucīti abyayībhāve yathāruci, yāvadatthaṃ satapaṭṭampi vaṭṭatīti adhippāyo.
「季」者,取多季故,从季节即从长时破损为季破损,彼等之破布之义。「余」者,上衣与下衣。如尘般卑劣而流转故为尘堆衣,于街道、冢间、垃圾堆等任何处所存在之布片,于彼。「随喜」于不变化复合词为随意,意趣为乃至所需,百层亦可。
§46
46. Idāni tīsu chinditvā kātuṃ appahontesu kātabbavidhiṃ dassetuṃ ‘‘tīsū’’tiādimāha. Tattha ticīvarasamudāyato ekadesabhūtānaṃ dvinnamekassa ca saṅkhāguṇena niddhāriyamānattā tīsūti niddhāraṇe bhummaṃ. Ekavacanassa bahvatthena yogābhāvato dvicīvarasaṅkhātabahvatthavasena vacanaṃ vipariṇāmetvā yāni pahonti, tāni dve vāpi chinditabbāni, yaṃ pahoti, taṃ ekaṃ vā chinditabbanti yojetabbaṃ. Pahontīti pacchimacīvarappamāṇachinnakāni pahonti. Apīti sambhāvane, tīsu kā kathāti attho. Anvādhinti āgantukapattaṃ. Anu pacchā ādhīyatīti anvādhi, yaṃ cīvarassopari saṅghāṭiākārena āropetabbaṃ. Anādiṇṇanti anāropitaṃ anvādhikaṃ. Na dhāreyyāti iminā yadi dhāreyya, dukkaṭanti dīpeti.
今为显示于三者裁剪而作不足时应作之规定,说「于三」等。其中,从三衣总体之一部分所成之二者或一者,以数之倍数被决定故,于三者为决定之处格。单数以多义相应无故,转换语词以二衣所摄之多义,应连结为:凡足够者,彼二者或应裁剪,凡足够者,彼一者或应裁剪。「足够」者,足够裁剪最后衣之量。「或」于可能,义为于三者何说。「随后」者,后来之钵。随后而受持故为随后,应置于衣之上以桑喀帝之形。「未受持」者,未置之随后物。「不应持」者,以此显示若持,恶作。
§47-8
47-8. Idāni ‘‘ticīvaraṃ na vaseyya vinekāha’’nti vuttānaṃ tiṇṇaṃ avippavāsalakkhaṇaṃ dassetuṃ ‘‘gāme’’tiādinā udositasikkhāpade (pārā. 471 ādayo) vuttaparihāramāha. Tattha gāme vā…pe… vihāre vā ticīvaraṃ nikkhipitvāti sambandho. Tattha ‘‘paṭo daḍḍho’’tiādīsu viya avayavepi samudāyavohāravasena tīsu ekampi ‘‘ticīvara’’nti vuttaṃ. Bhikkhusammutiyaññatrāti saṅghena gilānassa bhikkhuno dīyamānaṃ cīvarena vippavāsasammutiṃ vinā. Vippavatthunti ekūpacāranānūpacāragāmādito bahi, atha vā nivesanādīnaṃ, tattha ca gabbhovarakānaṃ cīvarassa vā hatthapāsaṃ atikkamma cīvarena vippayutto hutvā vasituṃ. Ettha ca gāmādīnaṃ ekūpacāranānūpacāratā ekakulanānākulasantakassa gāmādino parikkhepassa, parikkhepokāsassa ca vasena satthaabbhokāsānaṃ sattabbhantaravasena ca veditabbā. Tattha eko abbhantaro aṭṭhavīsatihattho hoti. Ettha ca nivesanādīni gāmato bahi sanniviṭṭhānīti daṭṭhabbaṃ visuṃ gāmassa gahitattā, tathā udositādīhi aññaṃ nivesanaṃ.
今为显示「不应离三衣而住一夜」所说之三者不离相,以「于村」等说于离宿学处所说之避免。其中,于村或……乃至……于精舍放置三衣为连结。其中,如「布被烧」等,于部分亦依总体之用语,于三者中一者亦说为「三衣」。「除比库许可外」者,除僧团给予病比库之衣之离宿许可。「离住」者,于一界非一界村等之外,或于住所等,且于彼等及围墙内,超越衣之手臂距离,与衣分离而住。此中,村等之一界非一界性,应依一家族非一家族所有之村等之围墙、围墙空间,及商队、露地之七围墙内而知。其中,一围墙内为二十八肘。此中,住所等应见为于村外建立,因村已别取,如是离宿等之外之住所。
Tattha udosito nāma yānādīnaṃ bhaṇḍānaṃ sālā. Pāsādo dīghapāsādo. Hammiyaṃ muṇḍacchadanapāsādo. Nāvā ca aṭṭo ca māḷo ca ārāmo ca nāvā…pe… ārāmaṃ, tasmiṃ. Aṭṭo nāma paṭirājādīnaṃ paṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. Māḷo ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādo. Ārāmo pupphārāmo vā phalārāmo vā. Sattho ca khettañca khalañcāti dvando. Sattho nāma jaṅghasattho vā sakaṭasattho vā. Khalaṃ vuccati dhaññakaraṇaṃ. Dumo nāma dumamūlaṃ chāyāya phuṭṭhokāso upacāravasena. Abbhokāso pana agāmake araññeva adhippeto.
其中,离宿名为车等物品之厅堂。楼阁为长楼阁。宫殿为平顶楼阁。船与塔与台与园,于船……乃至……园,于彼。塔名为为抵御敌王等而以砖造之厚壁四五层之特殊建筑。台为一顶所摄之四方楼阁。园为花园或果园。商队与田与场为并列复合词。商队名为步行商队或车商队。场称为谷物处理场。树名为树根、荫所触之空间依近行。然露地于非村之林野中所意指。
§49
49. Idāni ‘‘etaṃ…pe… saṅghāṭi’’ntiādinā navannameva paccuddhāro vutto, na pana tesaṃ kālaparicchedoti taṃ dassetuṃ ‘‘rogā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha devadatto dattoti nāmekadesenāpi nāmavohārato vassikasāṭikāva ‘‘sāṭikā’’ti pakaraṇavasena gammamānatthattā vuttā. Kaṇḍuppaṭicchādikā ca rogavassānapariyantā. Rogā ca vassānā ca māsā rogavassānā, te tadatikkamena paccuddharitabbatāya pariyantā yāsanti viggaho.
49. 现在,以「此……乃至……桑喀帝」等语,说示了九种衣的舍弃,但未说示它们的时限。为了显示此义,故说「诸病」等语。其中,「迭瓦达德给予」者,仅以名之一部分,依名称之惯例,因瓦萨期衣依文脉可知其义,故说为「衣」。疥疮覆盖衣等,以诸病与诸瓦萨为界限。「诸病与诸瓦萨之诸月」者,即「诸病瓦萨月」,它们因超越彼时应被舍弃,故为界限,此为分析。
Kiṃ vuttaṃ hoti? Vassikasāṭikā vassānamāsātikkame kattikapuṇṇamāya eva paccuddharitabbā. Tathā kaṇḍuppaṭicchādikā ābādhesu vūpasantesūti vuttaṃ hoti. ‘‘Paccuddharitvā vikappetabbā’’ti hi aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.469) vuttaṃ. Ettha pana keci ācariyā ‘‘paccuddharitvāti vassikasāṭikabhāvato apanetvā’’ti vadiṃsu, taṃ na yujjati. Paccuddhāravinayakammavisayeyeva paccuddhāra-saddassa diṭṭhattā, ‘‘cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358) pāḷivacanato ca. ‘‘Cātumāsaṃ adhiṭṭhātu’’nti ca catunnaṃ māsānaṃ adhiṭṭhānena saha accantasaṃyogo dassitoti na tena adhiṭṭhānabhedo viññāyati. Teneva kurundaṭṭhakathāyampi ‘‘vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358) vacanato kattikapuṇṇamāya eva paccuddharitvā hemante vikappetabbāti vuttaṃ. Tasmā ‘‘vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenāpi kaṇḍuppaṭicchādi ābādhavūpasamenāpi adhiṭṭhānaṃ vijahatī’’ti (kaṅkā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ. Mātikāṭṭhakathāyampi paccuddhāravasenāpi adhiṭṭhānaṃ vijahatīti evamattho gahetabbo. Evañhi sati sabbaṭṭhakathāyo samenti, yutti ca aviruddhā hontīti. Tato paranti paccuddhārato upari. Vikappeyyāti kaṇḍuppaṭicchādiṃ paccuddharitvā vikappeyya. Vassikasāṭikaṃ kattikapuṇṇamāyaṃ paccuddharitvā hemantassa paṭhamadivase vikappeyya, evaṃ asati dukkaṭanti adhippāyo. Sesāti apare satta cīvarāni sesā. Natthi pariyantaṃ vuttasadiso kālaparicchedo etesanti apariyantikā.
何所说耶?瓦萨期衣应于超越瓦萨诸月时,即在咖提咖满月日舍弃。同样,疥疮覆盖衣等应于诸病止息时舍弃,此为所说。因为在注疏中说:「舍弃后应作净施。」然而,某些老师说:「『舍弃』者,即从瓦萨期衣之性质中移除。」此不合理。因为「舍弃」一词仅见于舍弃调伏甘马之对境,且经文说:「可决意四月,超过彼时应作净施。」又,「可决意四月」者,显示与四月之决意有完全结合,故不由此知决意之差别。因此,在古伦达注疏中也说:「可决意瓦萨之四月,超过彼时应作净施」,故说应于咖提咖满月日舍弃后,在冷季作净施。因此说:「瓦萨期衣因超越瓦萨诸月,疥疮覆盖衣等因病止息,而舍弃决意。」在论母注疏中,也应取「依舍弃方式而舍弃决意」之义。如此,则一切注疏相合,理趣也不相违。「超过彼时」者,即舍弃之后。「应作净施」者,舍弃疥疮覆盖衣等后应作净施。舍弃瓦萨期衣于咖提咖满月日后,应于冷季首日作净施,若不如此则犯恶作,此为意趣。「其余」者,其余七种衣为余。「无界限」者,对这些衣无如前所说之时限规定,故为无界限。
§50
50. Idāni paccattharaṇādikaṃ cīvaracatukkaṃ sadasādikaṃ vaṭṭati, nāparanti dassetuṃ ‘‘paccattharaṇā’’tiādimāha. Tattha parikkhāro ca mukhapuñchanañcāti dvando. Parikkhāramukhapuñchanameva coḷakanti kammadhārayo. Dvandasamāsante suyyamānattā pana coḷaka-saddo parikkhāra-saddato ca paraṃ daṭṭhabbo ‘‘parikkhāracoḷaka’’nti. Taṃ pana sāmaññajotanāya visesepi avaṭṭhānato ṭhapetvā pañca cīvarāni parikkhāracoḷanāmenādhiṭṭhitāni avasesaṃ daṭṭhabbaṃ. Paccattharaṇañca parikkhāramukhapuñchanacoḷakañca paccattharaṇa…pe… coḷakañca nisīdanañcāti etaṃ cīvaracatukkaṃ sadasampi arattampi anādiṇṇakappampi labbhanti sambandho. Sadasanti saha yāhi kāhici dasāhīti sadasaṃ. Sadasake labbhamāne adasampi labbhatevāti sadasampi adasampi pupphadasampīti ettha attho. Pi-saddo vuttāvuttasampiṇḍanattho. Arattanti nīlapītādirajanena arañjitampi. Pi-saddena rañjitanīlapītādikampi anādiṇṇakappampīti. Ādiṇṇo kappo yassa natthīti taṃ anādiṇṇakappampi. Pi-saddena ādiṇṇakappampi.
50. 现在,为了显示敷具等四种衣,有缝边等可行,无缝边等不可行,故说「敷具」等语。其中,「用具与拭口」者,为并列复合词。「用具拭口衣」者,即用具拭口之衣,为持业复合词。然因并列复合词末尾可闻,故「衣」一词应见于「用具」一词之后,为「用具衣」。但为显示共通性,因不住于特殊性,故除五种衣外,其余应见为以「用具衣」之名决意。「敷具与用具拭口衣」者,即「敷具……乃至……衣与坐具」,此四种衣,可得有缝边、有染色、未作净施,此为关联。「有缝边」者,与任何缝边俱,即有缝边。若得有缝边,也得无缝边,故「有缝边、无缝边、花缝边」,此中为义。「亦」字为摄集已说未说之义。「有染色」者,也未以青黄等染料染色。以「亦」字,也染成青黄等色,也未作净施。「未作净施」者,彼无已作之净施,即未作净施。以「亦」字,也已作净施。
Nanu ca ‘‘na bhikkhave sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbānī’’tiādinā (mahāva. 372) sabbanīlakasabbapītakasabbalohitakacīvarāni sāmaññena paṭikkhittānīti kathamidaṃ cīvaracatukkaṃ sadasādikaṃ vaṭṭati, kathañca anādiṇṇakappampi vaṭṭatīti? Vuccate – ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kusacīraṃ nivāsetvā’’tiādinā uppannavatthūsu (mahāva. 371) ‘‘na bhikkhave kusacīraṃ…pe… titthiyaddhajo dhāretabbo. Yo dhāreyya, āpatti thullaccayassā’’tiādinā (mahāva. 371) uppannavatthuvaseneva nivāsanapārupanasaṅkhātadhāraṇassa paṭikkhittattā ca tattheva aṭṭhakathāyañca (mahāva. aṭṭha. 372) ‘‘sabbanīlakādīni rajanaṃ dhovitvā puna rajitvā dhāretabbāni, na sakkā ce honti dhovituṃ, paccattharaṇāni vā kātabbāni, dupaṭṭacīvarassa vā majjhe dātabbāni, acchinnadasadīghadasāni dasā chinditvā dhāretabbāni, kañcukaṃ labhitvā phāletvā rajitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati, veṭhanepi eseva nayo’’ti nivāsanapārupanavaseneva dhāraṇaparibhogānaṃ vuttattā ca dubbaṇṇakaraṇasikkhāpade (pāci. aṭṭha. 368) ‘‘yaṃ nivāsetuṃ vā pārupituṃ vā sakkā hoti, tadeva cīvaranti veditabba’’nti pañcannaṃyeva kappabinduno anuññātattā ca ticīvarakaṇḍuppaṭicchādivassikasāṭikasaṅkhātāni pañca cīvarāni kāyaparihāriyāneva adasāni asabbanīlakādīni kappiyarajanarajitāni ādiṇṇakappāniyeva honti, na niyamena nivattitāni parāni cattārīti cīvaracatukkameva sadasādikaṃ anādiṇṇakappampi vaṭṭatīti.
然而,以「诸比库,不应持全青色衣」等语,全青色、全黄色、全红色衣以共通性被禁止,如何此四种衣有缝边等可行?如何未作净施也可行耶?答曰:以「尔时,某比库着草衣」等所生事缘,以「诸比库,不应持草衣……乃至……外道幢。若持者,犯土喇吒亚」等语,仅依所生事缘,禁止名为下着与披覆之持用。且在彼处注疏中说:「全青色等衣,应洗去染料后再染而持用。若不能洗去,应作敷具,或应置于双层衣之中。有缝长缝边者,应截断缝边而持用。得上衣后,应撕开染色后受用,可行。在缠裹中也是此法。」因仅以下着与披覆方式说持用与受用,且在坏色学处中说:「凡能下着或披覆者,应知即为衣」,因仅允许五种净法,故三衣、疥疮覆盖衣、瓦萨期衣等五种衣,仅为护身用,无缝边,非全青色等,以如法染料染色,仅为已作净施,不必然为已缝制。其余四种衣,有缝边等、未作净施也可行,此为结合。
§51
51. Sesacīvarapañcakaṃ adasaṃyeva rajitaṃyeva ādiṇṇakappaṃva kappatīti yojanā. Rajitanti kappiyarajanena rajitaṃ. Nisīdanassa yathāvuttenatthena sabbattha adasatthaṃ nisedhetuṃ ‘‘sadasaṃva nisīdana’’nti vuttaṃ. Sati hi sambhave byabhicāre ca visesanaṃ sātthakaṃ hoti.
51. 其余五种衣,仅无缝边、仅已染色、仅已作净施,方可行,此为结合。「已染色」者,以如法染料染色。为了以如前所说之义,在一切处禁止坐具有缝边之义,故说「仅有缝边之坐具」。因若有可能性与例外,则特殊说明有意义。
§52
52. Idāni anadhiṭṭhite anissaṭṭhe ca kā pavattīti taṃ dassetuṃ ‘‘anadhiṭṭhita’’ntiādimāha. Tattha anadhiṭṭhitanti ticīvarādivasena anadhiṭṭhitaṃ. Anissaṭṭhanti yassa kassaci dānalakkhaṇena adinnaṃ. Vikappetvā paribhuñjayeti vakkhamānanayena ekabahubhāvaṃ, sannihitāsannihitabhāvañca sallakkhetvā vikappetvā paccuddharitvā paribhuñjeyya. Vakkhamānanayena pana viññāyatīti ‘‘paccuddharitvā’’ti na vuttaṃ.
52. 现在,为了显示未决意、未作净施者有何行相,故说「未决意」等语。其中,「未决意」者,未以三衣等方式决意。「未作净施」者,未以施与之相给予任何人。「作净施后应受用」者,观察将说之法则的单复数性、存在不存在性后,作净施后舍弃后应受用。然因依将说之法则可知,故未说「舍弃后」。
Idāni ‘‘vikappetvā’’ti vuttaṃ kīdisaṃ taṃ heṭṭhimantena vikappiyanti āha ‘‘hatthā’’tiādi. Tattha hattho dīghena yassa taṃ hatthadīghaṃ. Tatoti tasmā hatthato. Upaḍḍho hatthassa dutiyo bhāgo vidatthisaṅkhāto vitthārena yassa taṃ upaḍḍhavitthāraṃ.
今为显示所说「分别」者是何种,以下文分别之,故说「手」等。其中,「手长」者,长于手者,是为手长。「从彼」者,从彼手。「半广」者,手之第二分,名为一张手,以广度计,有彼者,是为半广。
§53
53. Idāni yathāvuttavidhānaṃ tecīvarikasseva vasena, aparo pana aññathā paṭipajjatīti taṃ dassetuṃ ‘‘ticīvarassā’’tiādimāha . Tattha nāmenādhiṭṭhitāni tīṇi cīvarāni etassāti ticīvaro. Tassa vinayatecīvarikassāti attho, na parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhitacīvarassa. Vinayatecīvarikassa pana udositasikkhāpade vuttaparihāro natthi. Parikkhāracoḷiyoti parikkhāracoḷamassa atthīti ṇikena ya-kāro. Sabbanti sakalaṃ navavidhampi cīvaraṃ. Tathā vatvāti ekabahubhāvaṃ, sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā vatvā. Adhiṭṭhatīti adhiṭṭhāti.
今为显示如前所说之规定,仅就持三衣者而言,然另有人以异法行之,故说「持三衣者」等。其中,「持三衣者」,以名称受持三衣者,是为持三衣者。其义为律制持三衣者,非以备用衣之名受持衣者。然律制持三衣者,于日出学处中所说之避免方法不存在。「持备用衣者」,有备用衣者,以尼咖添加亚音。「一切」者,全部九种衣。「如是说已」者,知一多性及近置不近置性后,以「我受持此备用衣」等说已。「受持」者,即受持。
§54
54. Adhiṭṭhitacīvaraṃ pana paribhuñjato kathaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti taṃ dassento ‘‘acchedā’’tiādimāha. Tattha acchedo ca vissajjanañca gāho ca vibbhamo cāti dvando. Acchedo nāma corādīhi acchinditvā gahaṇaṃ. Vissajjanaṃ paresaṃ dānaṃ. Gāho vissāsena gahaṇaṃ. Vibbhamo sikkhaṃ appaccakkhāya gihibhāvūpagamanaṃ. Tadāpi tassa aññassa dāne viya cīvarassa nirālayabhāvena pana pariccāgoti. Ṭīkāyaṃ pana bhādiso bhikkhuyevāti adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti atthaṃ vikappetvā bhikkhuniyā gihibhāvūpagamanaṃ vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ, kāraṇaṃ panettha amhākaṃ garūhiyeva sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.469) ‘‘bhikkhuniyā ‘hīnāyāvattanenā’ti visesetvā avuttattā bhikkhuniyā hi gihibhāvūpagamane adhiṭṭhānavijahanaṃ visuṃ vattabbaṃ natthi tassā vibbhamaneneva assamaṇībhāvato’’ti vuttaṃ. Nanu ca bhikkhuno appaccakkhātasikkhassa gihibhāvūpagamanena adhiṭṭhānavijahanena nirālayabhāvo kāraṇabhāvena vutto, evaṃ sati parivattaliṅgassa natthi nirālayabhāvoti kathamassa adhiṭṭhānaṃ vijahatīti? Saccametaṃ, tathāpi buddhamataññūhi aṭṭhakathācariyehi aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.69) ‘‘yaṃ panassa bhikkhubhāve adhiṭṭhitaṃ ticīvarañca patto ca, taṃ adhiṭṭhānaṃ vijahati, puna adhiṭṭhātabba’’nti vuttattā natthettha dosoti.
然受用受持衣者,如何舍弃受持?为显示此,故说「断」等。其中,「断与舍与取与离」者,并列复合词。断者,名为被盗贼等断取而夺取。舍者,施与他人。取者,以信任而取。离者,不舍戒而趣向在家生活。彼时亦如施与他人,以衣之无依止性而舍弃。然于义疏中,分别「比库亦」之义为不舍弃受持,说比库尼趣向在家生活,彼不应取,因我等师长于《义味光明》中说:「比库尼以『以下转』特别说明而未说,因比库尼趣向在家生活时,舍弃受持不必另说,以彼离去即非沙门女故。」然比库不舍戒而趣向在家生活,以舍弃受持,无依止性被说为原因,如是则转性者无无依止性,如何舍弃其受持?此诚然,然佛意知者注疏师于注疏中说:「然彼于比库身受持之三衣与钵,舍弃受持,应再受持。」故此无过失。「死相戒」者,以后词省略或以近似,转性与舍戒被说为「相戒」。如是此八者,于一切九种衣,为受持之分离、远离,彼等为原因,是文之余义。然三衣者,非仅此八者,穿破孔亦为受持分离之原因,应转性数而连结。其中,内部连一根经线亦无而穿破,穿破而去之孔,小指甲背之量,是为穿破孔。其中,桑喀帝与上衣,长边一张手量,横边八指量,下衣则长边一张手量,横边四指量,此处之内孔破坏受持,作针线工作后应再受持。作针线工作者,应切断弱处,不显示孔而作。
Māraṇaliṅgasikkhāti uttarapadalopena upacārena vā liṅgaparivattanaṃ sikkhāpaccakkhānañca ‘‘liṅgasikkhā’’ti ca vuttaṃ. Iti ete aṭṭha sabbesu navasu cīvaresu adhiṭṭhānassa viyogo vippavāso, tassa kāraṇā hontīti pāṭhaseso. Ticīvarassa pana na kevalaṃ imeyeva aṭṭha, vinividdhachiddañca adhiṭṭhānaviyogakāraṇanti liṅgavacanañca parivattetvā yojetabbaṃ. Tattha abbhantare ekassapi tantuno abhāvena vinividdhaṃ vinivijjhitvā gatachiddaṃkaniṭṭhaṅgulinakhapiṭṭhippamāṇaṃ vinividdhachiddaṃ. Tattha saṅghāṭiyā ca uttarāsaṅgassa ca dīghantato vidatthippamāṇassa, tiriyantato aṭṭhaṅgulappamāṇassa, antaravāsakassa pana dīghantato vidatthippamāṇasseva tiriyantato caturaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, sūcikammaṃ katvā puna adhiṭṭhātabbaṃ. Sūcikammaṃ karontena ca chinditvā dubbalaṭṭhānāpanayanena chiddaṃ adassetvā kātabbaṃ.
今为显示不如法者,故说「咖萨」等。其中,咖萨与瓦咖与板,彼等之衣为咖萨衣等。其中,以咖萨编结而作之咖萨衣。如是以瓦咖编结而作之瓦咖衣,苦行者之树皮衣。板形之板,缝合而作之板衣。「发毛生」者,以发与毛生成、织成之毛毯,是为连结。「鸮翅皮投」者,鸮即国西亚咖鸟之翅,以翅作之下衣,与皮投,有毛有蹄之兽皮,持用者土喇吒亚,是为连结。
§55
55. Idāni akappiyāni dassetuṃ ‘‘kusā’’tiādi vuttaṃ. Tattha kusā ca vākā ca phalakāni ca, tesaṃ cīrāni kusa…pe… cīrāni. Tattha kusena ganthetvā kataṃ kusacīraṃ. Tathā vākena ganthetvā kataṃ vākacīraṃ, tāpasānaṃ vakkalaṃ. Phalakasaṇṭhānāni phalakāni sibbitvā kataṃ phalakacīraṃ. Kesavālajanti kesehi ca vālehi ca jātaṃ vāyitaṃ kambalanti sambandho. Ulūkapakkhājinakkhipeti ulūkānaṃ kosiyasakuṇānaṃ pakkhaṃ pakkhena kataṃ nivāsanañca ajinakkhipaṃ salomaṃ sakhuraṃ ajinamigānaṃ cammañca dhārayato thullaccayanti sambandho.
「于芭蕉、草、木棉布等」者,芭蕉与草与木棉,彼等之布、衣,于彼等及以玛咖吉瓦盖作之书册亦恶作。此为目的处之地格。以芭蕉布等词,意指持用彼,故持用彼之目的为恶作,是为义。如是于一切处。以「青与」等为并列复合词。一切青等至黑,是为持业释。以青等色之结合,布为青等。青者,伍玛花色。茜者,茜草色。黄者,迦尼咖拉花色。红者,嘉亚苏玛那花色。黑者,阿达利德咖色。然「一切」词于此应各别连结。
§56
56.Kadalerakakkadussesūti kadaliyo ca erako ca akko ca, tesaṃ dussāni vatthāni, tesu ceva makacivākehi kate potthake cāpi dukkaṭaṃ. Nimittatthe cetaṃ bhummaṃ. Kadalidussādisaddena taṃdhāraṇamadhippetaṃ, tasmā taṃdhāraṇanimittaṃ dukkaṭaṃ hotīti attho. Evaṃ sabbattha. ‘‘Nīlako cā’’tiādinā dvando. Sabbā nīlaka…pe… kaṇhakāti kammadhārayo. Nīlādivaṇṇayogena vatthaṃ nīlādi. Nīlakaṃ umāpupphavaṇṇaṃ. Mañjeṭṭhaṃ mañjeṭṭhikavaṇṇaṃ. Pītaṃ kaṇikārapupphavaṇṇaṃ. Lohitaṃ jayasumanapupphavaṇṇaṃ. Kaṇhakaṃ addāriṭṭhakavaṇṇaṃ. Sabba-saddo panettha paccekaṃ yojetabbo.
「于芭蕉、草、木棉布等」者,芭蕉与草与木棉,彼等之布、衣,于彼等及以玛咖吉瓦盖作之书册亦恶作。此为目的处之地格。以芭蕉布等词,意指持用彼,故持用彼之目的为恶作,是为义。如是于一切处。以「青与」等为并列复合词。一切青等至黑,是为持业释。以青等色之结合,布为青等。青者,伍玛花色。茜者,茜草色。黄者,迦尼咖拉花色。红者,嘉亚苏玛那花色。黑者,阿达利德咖色。然「一切」词于此应各别连结。
§57
57.Mahā…pe… ratteti mahāraṅgo ca mahānāmaraṅgo ca, tehi ratte. Etthāpi puna suyyamānaṃ sabbasaddamanuvattiyaṃ, ‘‘sabbamahāraṅgaratte’’tiādinā attho veditabbo. Iminā ca asabbanīlakādi kappiyarajanarajitaṃ paribhuñjantassa natthi dosoti dīpeti. Tattha mahāraṅgo satapadipiṭṭhivaṇṇo. Mahānāmaraṅgo sambhinnavaṇṇo, so pana paṇḍupalāsavaṇṇo hoti, padumavaṇṇotipi vadanti. Tirīṭaketi taṃ nāmaka rukkhatace. Acchinnadīghadasaketi sabbaso acchinnattā acchinnā ca majjhe chinnattā dīghā ca sā dasā ca vatthakoṭi yassāti aññapadatthasamāso. Phalapupphadaseti aññamaññaṃ saṃsibbitvā katā phalasadisā dasā ‘‘phalā’’ti vuccanti, ketakādi pupphasadisāni ‘‘pupphānī’’ti ca, phalā ca pupphā ca dasā yassa, phalasadise dase, pupphasadise dase cāti attho. Veṭhaneti sīsaveṭhane. Tathāti iminā sabbanīlakādīsu dukkaṭaṃ atidisati. Sabbanti kusacīrādikaṃ sakalaṃ. Acchinnaṃ cīvaraṃ yassa so labhatīti sambandho.
「大」等。「染」者,大染与大名染,以彼等染者。此处复次,依一切声随转而闻,应以「一切大染所染」等义理了知。以此显示:受用非一切青等如法染料所染者,无罪。其中,大染者,百足虫背色。大名染者,混合色,然彼为淡黄叶色,亦有说为莲花色者。「帝利德咖」者,名为彼之树皮。「不断长十」者,因完全不断故为不断,又因中间断故为长,且彼为十,衣角为彼者,为依他词复合。「果花十」者,互相缝合而作,果相似之十称为「果」,咖德咖等花相似者称为「花」,果与花与十为彼者,义为:果相似之十,花相似之十。「缠」者,头缠。「如是」者,以此显示:于一切青等有恶作。「一切」者,咖萨吉拉等全部。「不断衣」者,彼为不断者得之,为关系。
Cīvaraniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 衣解说注释已结束。
4. Rajananiddesavaṇṇanā四、染色解说注释
§58
58. Mūlañca khandho ca taco ca pattañca phalañca pupphañca, tesaṃ pabhedoti chaṭṭhītappuriso. Atha vā pabheda-saddassa kammasādhanatte tāniyeva pabhedoti kammadhārayo, tato. Rajanti etehīti rajanāni, mūlādīni. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, cha rajanāni mūlarajana’’ntiādinā (mahāva. 344) bhagavatā anuññātattā vuttaṃ ‘‘rajanā chappakārāni, anuññātāni satthunā’’ti.
根与茎与皮与叶与果与花,彼等之分别,为属格依主复合。或者,因分别之声为业作用,彼等即分别,为持业复合,从彼。「染」者,以此等染者,为染料,根等。因世尊以「诸比库,我允许六种染料:根染料」等所允许故,说「染料有六种,为导师所允许」。
§59
59.Mūleti mūlarajane haliddiṃ vivajjiya sabbaṃ labbhanti sambandho. Evaṃ sabbattha. Mañjeṭṭhi ca tuṅgahārako cāti dvando. Alli-saddena nīli-saddena ca tesaṃ gacchajātīnaṃ pattāni gahitāni upacārena, tathā lodda-saddena kaṇḍula-saddena ca taco, kusumbha-saddena kiṃ suka-saddena ca pupphāni. Teneva ca tāni napuṃsakāni. Tuṅgahārako nāma eko kaṇṭakarukkho, tassa haritālavaṇṇaṃ khandharajanaṃ hoti. Allipattena ekavāraṃ gihiparibhuttaṃ rajituṃ vaṭṭati. Phalarajane sabbampi vaṭṭati.
「根」者,于根染料中,除姜黄外,一切得,为关系。如是于一切处。「曼揭提与通嘎哈拉咖」者,为并列复合。以阿利之声与尼利之声,以近似而取彼等之茎类之叶,如是以罗达之声与咖努喇之声取皮,以咖桑巴之声与金苏咖之声取花。以彼故,彼等为中性。通嘎哈拉咖者,名为一种刺树,彼有雄黄色之茎染料。以阿利叶一次染在家人所用者,适当。于果染料,一切亦适当。
Rajananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 染色解说注释已结束。
5. Pattaniddesavaṇṇanā五、钵解说注释
§60
60.Ayopatto nāma ayasā kāḷalohena nibbatto patto. Jātiyā ukkaṭṭhādīnaṃ sāmaññavasena. Pamāṇatoti paricchedato. Tayo pattāti pāṭhaseso.
「铁钵」者,名为以铁、以黑铁所造之钵。以种类,就上等等之共通性。「以量」者,以限定。「三钵」者,为文之余。
§61
61. ‘‘Magadhesū’’ti vattabbe magadheti vacanavipallāsena vā ‘‘paccāsā satī’’tiādīsu viya su-saddalopena vā vuttaṃ. Nāḷidvayataṇḍulasādhitanti ettha magadhāpekkhopi nāḷi-saddo dvaya-saddena samāso hoti gammakattāti nāḷiyā dvayaṃ nāḷidvayaṃ. Tattha magadhanāḷi nāma aḍḍhaterasapalā hoti. Ettha ca aḍḍhaterasapalāni māsānanti vadanti. Nāḷidvayena pamitā taṇḍulā sukoṭṭitaparisuddhā anupahatapurāṇasālitaṇḍulā nāḷidvayataṇḍulā, tehi sādhitaṃ pacitanti attho. Odananti sammā sampāditaṃ avassāvitodanaṃ. Sūpanti odanassa catutthabhāgappamāṇaṃ nātighanaṃ nātitanukaṃ hatthahāriyaṃ sabbasambhārasaṅkhataṃ muggasupaṃ. Byañjanañca tadūpiyanti tassa odanassa upiyaṃ anurūpaṃ yāva carimālopappahonakaṃ macchamaṃsādibyañjanañca ukkaṭṭho gaṇhātīti sambandho.
「于马嘎达」者,应说马嘎达,以语之颠倒,或如「二百五十」等,以苏声之省略而说。「那利二谷所成」者,此处就马嘎达而言,那利之声与二之声为复合,因可行故,那利之二为那利二。其中,马嘎达那利者,名为十二巴拉半。此处说:十二巴拉半为马萨咖。以那利二所量之谷,善舂之清净、无损之旧沙利谷为那利二谷,以彼等所成,义为:煮者。「饭」者,善成就之、已滤水之饭。「汤」者,饭之四分之一量,不太稠、不太稀,手可取,以一切材料所作之绿豆汤。「菜与彼之适当者」者,彼饭之适当者、相应者,乃至最后一口所应有之鱼肉等菜,上等者取,为关系。
§62
62.Tassāti yathāvuttaodanādino. Upaḍḍhoti upaḍḍhaṃ nāḷikodanādi assa atthīti upaḍḍho. Eva-kārena atirekaṃ nivatteti. Tatoti yathāvuttanāḷikodanādito. Ukkaṭṭhato ukkaṭṭho ca omakomako ca apattoti yojanā. Omakato omako omakomako. Iminā puna pattadvayadassanena pamāṇato tayopi pattā vibhāgato nava hontīti dīpeti. Tattha yasmiṃ magadhanāḷidvayataṇḍulodanādikaṃ sabbampi vaḍḍhanapakkhe ṭhitaṃ pakkhittaṃ sace pattassa mukhavaṭṭiyā heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, suttena vā hīrena vā chindantassa suttassa vā hīrassa vā heṭṭhimantaṃ phusati, ayaṃ ukkaṭṭho nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ ukkaṭṭhomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogatameva, ayaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭho nāma patto. ‘‘Ekaṃ nāḷikodanādi sabbampi pakkhittaṃ vuttanayeneva heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimo nāma patto’’tiādinā majjhimamajjhimomakamajjhimukkaṭṭhā ca ‘‘yattha upaḍḍhanāḷikodanādi sabbampi pakkhittaṃ heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati , ayaṃ omako nāma patto’’tiādinā omakaomakomakaomakukkaṭṭhā ca pattā ukkaṭṭhe vuttanayeneva veditabbā. Tesu dve apattā bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, nādhiṭṭhānūpagā, na vikappanūpagā.
「彼之」者,如所说之饭等。「半」者,半那利饭等为彼所有者,为半。以伊瓦之声遮止过多。「从彼」者,从如所说之那利饭等。「从上等,上等与小小与不钵」者,为结合。「从小,小为小小」。以此复次以钵二之显示,显示:以量,三钵亦以分别而为九。其中,若于彼马嘎达那利二谷饭等一切亦于增长边住而置入,若于钵之口圆周与下行相等而住,以线或以绳切断者,线或绳触下端,此名为上等钵。若彼超越彼行而堆积住,此名为上等小钵。若彼不达彼行,唯入内,此名为上等上等钵。「一那利饭等一切亦置入,以所说之方法与下行相等而住,此名为中等钵」等,中等中等小与中等上等,及「于彼处半那利饭等一切亦置入而与下行相等住,此名为小钵」等,小、小小、小上等诸钵,应以于上等所说之方法了知。其中,二不钵应以容器受用而受用,非决意所及,非分配所及。
§63
63. Kappo sako atirekapatto dasāhaparamaṃ dhāreyyāti yojanā. Tattha kappoti kappiyo. Sakoti attano santako. Kappiyattā pana attasantakattā ca sattannampi adhiṭṭhānavikappanūpagatā veditabbā. Tattha ayopatto pañcahi pākehi, mattikāpatto dvīhi pākehi pakko adhiṭṭhānūpago ca vikappanūpago ca, tathā ubhopi kākaṇikamattassāpi mūlassa anavasesetvā dinne, sabbaso attasantakatte viññāte ca adhiṭṭhānavikappanūpagāti daṭṭhabbaṃ. Atirekapattoti anadhiṭṭhitāvikappitatāya atirekapatto. Adhiṭṭhānapaccuddhārā panettha cīvare vuttāva. Vikappentena pana pattānaṃ ekabahubhāvaṃ, sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappemī’’ti vattabbaṃ. Sammukhādibhedo panettha cīvare vakkhamānanayena veditabbo. Dasāhaparamanti dasa ahāni paramo paricchedo assāti dahāhaparamo, kālo, taṃ. Accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Dhāreyyoti paribhogavasena dhāretabbo. Tasmiṃkāle atināmite patto nissaggiyo hotīti yojanā. Atināmiteti atikkāmite nissaggiyo hoti, ekādase aruṇuggamane saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā padabhājanīye (pārā. 602) vuttanayena patto nissajjitabbo hoti, tathā sati pācittiyāpatti cassa hotīti adhippāyo.
「适当的、自己的、超过钵,最多十日应持」,此为连结。其中,「适当的」者,适当也。「自己的」者,属于自己也。然而,由于适当性与属于自己性,应知七者皆不达于指定与分配。其中,铁钵以五次烧制,陶钵以二次烧制而烧成者,达于指定与达于分配;同样,对于两者,即使施与未留余之咖咖尼咖大小之根,以及完全知为属于自己时,应见为达于指定与分配。「超过钵」者,由于未指定、未分配性而为超过钵。然而,此处指定之撤回,如于衣中所说。然而,分配者,应知诸钵之一与多性、存在与不存在性后,应说「此钵」或「这些钵」或「那钵」或「那些钵」,应说「我分配给你」。然而,现前等之差别,此处应以于衣中将说之方式而知。「最多十日」者,十日为最多、为限定,故为十日最多,时,那。于绝对结合中为用格之语词。「应持」者,应以受用之方式而持。于彼时超过时,钵成为尼萨耆亚,此为连结。「超过」者,超越时成为尼萨耆亚,于第十一日明相升起时,对僧团或对众或对个人,以于足分中所说之方式,钵应被舍,如是时,彼有巴吉帝亚罪,此为意趣。
§64
64.‘‘Acchedā’’tiādi cīvare vuttanayattā uttānameva. Ayaṃ pana viseso – maraṇuddhaṭāti uddharaṇaṃ uddhaḷaṃ, paccuddhāro. Maraṇañca uddhaṭañca maraṇuddhaṭā, tasmā. Chiddenāti yena kaṅgusitthaṃ nikkhamati ceva pavisati ca, tena mukhavaṭṭito heṭṭhā dvaṅgulachiddena. Pattādhiṭṭhānamujjhatīti patto adhiṭṭhānaṃ ujjhati vissajjati.
「从断」等,由于如于衣中所说之方式,故极为明显。然而,此为差别——「死亡之拔起」者,拔起为拔除,为撤回。死亡与拔起为死亡拔起,从那。「以孔」者,以彼咖古丝线出与入,以彼从口缘下方二指孔。「钵之指定消失」者,钵舍弃指定、放弃。
§65
65. Idāni ‘‘patta’’ntiādinā aññathā pariharaṇe dukkaṭaṃ dasseti. Tattha sodakaṃ pattaṃ na paṭisāmeyyāti yojanā. Na paṭisāmeyyāti guttaṭṭhāne na nikkhipeyya, ‘‘sodakaṃ pattaṃ uṇhe na ca otape’’tiādinā ca yojanīyaṃ. Na ca otapeti neva īsakaṃ tāpeyya. Na nidaheti nirudakaṃ katvāpi bhusaṃ na nidaheyya, vodakaṃ katvā īsakaṃ tāpeyyātipi byatirekattho. Bhūmyā na ṭhapeti kharāya bhūmiyā na ṭhapeyya. Yattha pana vaṇṇo na dussati, evarūpāya mattikāya paribhaṇḍakatāya bhūmiyā vā tathārūpāya eva vālikāya vā nikkujjitvā ukkujjitvā ṭhapetuṃ vaṭṭati. No ca laggayeti bhittikhilādīsu na olambeyya.
今以「钵」等显示于异样护持中之恶作。其中,「不应修理有水之钵」,此为连结。「不应修理」者,不应置于守护处。「有水之钵不应于热中,不应于日光中」等,应连结。「不应于日光中」者,不应稍微晒。「不应放置」者,即使作成无水,亦不应急速放置;应作成少水而稍微晒,此为差别义。「不应置于地上」者,不应置于粗糙之地上。然而,于彼处色不坏,于如是之泥土、围绕物之地上,或于如是之沙上,倒置、正置而放置,是允许的。「不应悬挂」者,不应悬挂于墙桩等。
§66
66. ‘‘Miḍḍhante vā’’tiādinā vatvā pattaṃ ṭhapetuṃ na ca kappatīti yojetabbaṃ. Miḍḍhanteti āḷindakamiḍḍhikādīnaṃ miḍḍhīnaṃ ante. Sace pana parivattetvā tattheva patiṭṭhāti, evarūpāya vitthiṇṇāya miḍḍhiyā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Paribhaṇḍante vāti bāhirapasse katāya tanukāya miḍḍhikāya ante vā. Ettha vā-saddo samuccaye, so ca paccekaṃ yojetabbo. Aṅke pana aṃsabaddhakena aṃsakūṭe laggetvā ṭhapetuñca vaṭṭati. Chattepi bhaṇḍakena saddhiṃ bandhitvā vā aṭṭaṃ katvā vā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Mañcepi aññena saddhiṃ bandhitvā ṭhapetuṃ, aṭaniyaṃ bandhitvā olambetuṃ vaṭṭati.
说「于栏杆端」等后,应连结「不允许放置钵」。「于栏杆端」者,于阳台栏杆等诸栏杆之端。然而,若转动而于彼处安立,于如是展开之栏杆上放置,是允许的。「或于围绕端」者,或于外侧所作之薄栏杆之端。此处「或」字为集合,而彼应各别连结。然而,于膝上,以肩带于肩峰上系挂而放置,是允许的。于伞上,亦以布带系缚或作成柄而放置,是允许的。于床上,亦与他物系缚而放置,系缚绳而悬挂,是允许的。
§67
67. Pattena ucchiṭṭhodakañca calakaṭṭhikañca na nīhareyyāti sambandho. Ucchiṭṭhodakanti mukhavikkhālanodakaṃ. Calakāni ca cabbetvā apaviddhāmisāni aṭṭhikāni macchamaṃsaaṭṭhikāni ca calakaṭṭhikaṃ. Pattaṃ paṭiggahaṃ katvā hatthaṃ dhovitumpi hatthadhotādi udakampi patte ākiritvā nīharitumpi anucchiṭṭhaṃ suddhapattaṃ ucchiṭṭhahatthena gaṇhitumpi na vaṭṭati. Macchamaṃsaphalāphalādīni khādanto yaṃ tattha aṭṭhiṃ vā calakaṃ vā chaḍḍetukāmo hoti, taṃ patte ṭhapetuṃ na labhati. Mukhato nīhaṭaṃ pana yaṃ kiñci puna akhāditukāmo patte ṭhapetuṃ na labhati. Siṅgiverādīni ḍaṃsitvā puna ṭhapetuṃ labhati. Pattahatthoti patto hatthe yassāti viggaho. ‘‘Pattahattho, kavāṭa’’nti ca upalakkhaṇametaṃ. Yattha katthaci sarīrāvayave pana pattasmiṃ sati yena kenaci sarīrāvayavena kavāṭaṃ paṇāmetuṃ, ghaṭikaṃ vā ukkhipituṃ, sūciṃ vā kuñcikāya avāpurituṃ na labhati. Aṃsakūṭe pana pattaṃ laggetvā yathāsukhaṃ avāpurituṃ labhati.
「不应以钵取出残余水与杂碎骨」,此为连结。「残余水」者,洗口之水。「杂碎骨」者,咀嚼而弃之肉、骨、鱼肉骨为杂碎骨。受取钵后,为洗手,亦将洗手等之水倒入钵中而取出,以残余手取无残余之净钵,皆不允许。食鱼肉果实等时,于彼处欲弃之骨或杂碎,不得置于钵中。然而,从口中取出之任何物,欲再食而不得置于钵中。咬姜等后,再放置,是允许的。「钵在手」者,钵在手者之,此为分解。「钵在手,门」,此为标示。然而,于任何身体部分,于钵存在时,以任何身体部分推门,或举起门闩,或以钥匙开锁,皆不允许。然而,将钵系于肩峰上,随意开锁,是允许的。
§68
68. Bhūmiyā bhūmisambandhī ādhārako, tasmiṃ dantavallivettādīhi kate valayādhārake ca ekadārunā kate dāruādhārake ca bahūhi daṇḍehi kate daṇḍādhārake ca yattha ṭhapito patto yathā parivattitvā na paripatati, tathā suṭṭhu sajjite tasmiṃ pattassupari pattoti evarūpe duve patte ṭhapeyyāti padatthayojanā. Bhamakoṭisadiso pana dāruādhārako tīhi daṇḍakehi baddho daṇḍādhārako ca ekassapi pattassa anokāso, tattha ṭhapetvāpi hatthena gahetvā nisīditabbaṃ. Bhūmiyanti kaṭasārakādinā atthatāya bhūmiyā pana nikkujjitvā vā paṭikujjitvā vā ekaṃ pattaṃ ṭhapeyyāti yojanā.
「于地上」者,与地相连之支持物,于彼以牙藤等所作之环支持物,与以一木所作之木支持物,与以众多杖所作之杖支持物,于彼处所置之钵,如转动而不倒落,如是善系于彼,「钵之上钵」,应置如是之二钵,此为句义连结。然而,如旋转顶之木支持物,以三小杖所系之杖支持物,即使一钵亦无空间,于彼处放置后,亦应以手持而坐。「于地上」者,然而,于以咖德萨拉咖等所铺之地上,倒置或覆置而应置一钵,此为连结。
§69
69. Idāni akappiyapatte dasseti ‘‘dārū’’tiādinā. Tattha suvaṇṇameva sovaṇṇaṃ. Dāru ca rūpiyañca sovaṇṇañca maṇi ca veḷuriyañca dāru…pe… veḷuriyāni, tehi nibbattā dāru…pe… mayā. Dīgho pana ‘‘veḷuriyāmayā’’ti gāthābandhasukhatthaṃ kato. Evamuparipi tādisaṃ viññeyyaṃ. Tattha indanīlādi maṇi nāma. Kaṃso ca kāco ca tipu ca sīsañca phalikā ca tambaloho cāti dvando, tehi jātā kaṃsa…pe… jā. Tattha kaṃsa-saddena vaṭṭalohopi saṅgahito. Setaṃ tipu, kaṇhaṃ sīsaṃ.
69. 现在以「木」等语示不允许钵。其中,金即是金。木与银与金与摩尼与琉璃,即木……乃至……琉璃,由彼等所造者为木……乃至……制。然而长音「琉璃制」者,为偈颂结合之便而作。如是于上亦应知此类。其中,因德拉尼拉等名为摩尼。青铜与玻璃与锡与铅与水晶与赤铜,此为并列复合词,由彼等所生者为青铜……乃至……制。其中,以青铜之语亦摄圆铜。白者为锡,黑者为铅。
§70
70.Chavasīsamayoti chavassa matamanussassa sīsaṃ sīsakapālaṃ, tena nibbatto chavasīsamayo. Ghaṭi ca tumbañca, tesaṃ kaṭāho, tehi jātāti ghaṭitumbakaṭāhajā. Tattha ghaṭīti ghaṭoyeva. Tumbaṃ alābu. Iti ime sabbe pattā akappiyā vuttā, dukkaṭavatthukā ca vuttāti yojanā. Tattha rūpiyādīsu catūsu sace gihī bhattaggesu suvaṇṇataṭṭakādīsu byañjanaṃ katvā upanāmenti, āmasituṃ na vaṭṭati. Kaṃsakācaphalikajāni pana taṭṭakādīni bhājanāni puggalikaparibhogeneva na vaṭṭanti, saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭāni vā vaṭṭanti. Ghaṭitumbakaṭāhajā pana labhitvā pariharituṃ na vaṭṭanti, tāvakālikaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭanti.
70. 「死人头骨制」者,死者、死人之头即头骨,由彼所造者为死人头骨制。瓶与葫芦,彼等之锅,由彼等所生者为瓶葫芦锅制。其中,「瓶」即是瓶。葫芦即葫芦瓜。如是此等一切钵皆说为不允许,且说为恶作之事,此为连结。其中,于银等四者,若在家人于食堂中以金盘等盛副食而奉上,不允许触碰。然而青铜玻璃水晶制之盘等器皿,仅以个人使用不允许,以僧团使用或在家人损坏者则允许。然而瓶葫芦锅制者,得已不允许携带,允许暂时使用。
Pattaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 钵品释义已毕。
6. Thālakaniddesavaṇṇanā6. 盘品释义
§71-2
71-2. Dāru …pe… veḷuriyāmayā akappiyā, phalikākācakaṃsajā thālakā gihisantakā saṅghikā ca kappiyā, tumbaghaṭijā tāvakālikā kappiyāti sambandho. Kappanti parikappanti avirodhibhāvenevāti kappā, tathā kappiyā. Na kappā akappā. Saṅghassa ime saṅghikā. Tāva-saddo avadhimhi. Tāva bhojanāvadhibhūto kālo etāsanti tāvakālikā, bhuñjitvā chaḍḍetabbā, na pariharitabbāti adhippāyo.
71-2. 木……乃至……琉璃制者不允许,水晶玻璃青铜制之盘,在家人所有者、僧团所有者允许,瓶瓶制者暂时允许,此为连结。「允许」者,适合、不相违之状态故为允许,如是为允许。不允许即不允许。僧团之此等为僧团所有。「暂时」之语在限度义。「暂时」者,以食事为限度之时间为此等故为暂时,食已应舍弃,不应携带,此为意趣。
Thālakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 盘品释义已毕。
7. Pavāraṇāniddesavaṇṇanā7. 自恣品释义
§73
73. Yena iriyāpathena upalakkhito pañcannaṃ bhojanānaṃ yaṃ kiñci bhojanaṃ bhuñjamāno ayaṃ bhikkhu kappiyānaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ hatthapāsopanītānaṃ pavārito, tato iriyāpathato aññena iriyāpathena anatirittakaṃ yāvakālikaṃ bhuñjeyya ce, imassa pācitti hotīti padatthayojanā. Bhuñjanatthāya paṭiggahaṇe pana dukkaṭaṃ. Tattha iriyāya kāyikakiriyāya patho pavattanūpāyo iriyāpatho, ṭhānagamananisajjanasayanāni. Pavāreti paṭikkhipatīti pavārito, atha vā pavāraṇaṃ paṭikkhipanaṃ pavāritaṃ, tamassa atthīti pavārito, katappavāraṇo katappaṭikkhepoti attho, atha vā parivesakena vārīyatīti pavārito paṭikkhepito. Anatirittakanti yaṃ pavāretvā āsanā vuṭṭhahantassa ‘‘alametaṃ sabba’’nti evaṃ atirittakaraṇādīhi sattahi vinayakammākārehi kappiyaṃ kataṃ, tañca ‘‘ajja vā yadā vā icchati, tadā khādissatī’’ti āhaṭaṃ, gilānātirittañca atirittaṃ adhikanti vuccati, tato aññaṃ anatirittakaṃ anadhikanti attho. Kusalaṃ cittaṃ pātetīti pācitti, tasmā itthiyaṃ timhi ta-kārassa ca-kāre, dvitte ca pācitti. Yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭiggaṇhato āpatti dukkaṭassa, ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa.
73. 以何种威仪所标示,此比库食用五种食物中任何食物,对于允许之五种食物、手臂范围内奉上者已被拒食,若从彼威仪以另一威仪食用非额外之时限食,此为巴吉帝亚,此为词义连结。然而于为食用而接受时为恶作。其中,以威仪、身体活动之道、进行之方便为威仪,即站立行走坐卧。「拒食」者,拒绝故为已被拒食,或者拒食即拒绝,彼有此故为已被拒食,已作拒食、已作拒绝之义,或者被施食者阻止故为已被拒食、被拒绝。「非额外」者,凡拒食后从座起立者以「够了,全部」如是以额外化等七种调伏甘马作法而作为允许,且彼以「今日或何时欲,彼时将食」而取来,病人额外与额外说为多余,从彼之外为非额外、非多余之义。「破坏善心」故为巴吉帝亚,因此于女性第三格,以 ta 音变为 ca 音,重复后为巴吉帝亚。时限食、七日限食、终生限食,为食物而接受者有恶作之罪,于每次吞咽有恶作之罪。
§74
74. Idāni yāya pavāritā, sā pañcaṅgasampannāyeva pavāraṇā nāma hotīti dassetuṃ ‘‘asana’’ntiādimāha. Tattha asananti bhuñjamānassa bhuñjanaṃ. Iminā yaṃ vippakataṃ bhojanaṃ, taṃ dasseti. Bhojanañcevāti pavāraṇappahonakaṃ bhojanañceva hotīti. Abhihāroti dāyakassa kāyena pavāraṇappahonakassa abhiharaṇaṃ, na vācāya. Samīpatāti aḍḍhateyyahatthappamāṇasaṅkhātā samīpatā ca. Ettha pana sace bhikkhu nisinno hoti, āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya dāyakassa ṭhitassa vā nisinnassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahatthapāso veditabbo. Kāyavācāpaṭikkhepoti tassa abhihaṭabhojanassa aṅgulicalanādikāyavikārena vā ‘‘ala’’ntiādinā vacīvikārena vā paṭikkhipanaṃ. Iti imehi pañcahaṅgehi pavāraṇā pakārayuttavāraṇā pañcaaṅgāti sambandho. Pañca aṅgāni yassā sā pañcaaṅgā.
74. 现在为示「以何被拒食,彼具五支之拒食方名为拒食」,故说「食事」等。其中,「食事」者,正食者之食用。以此示已完成之食物。「且为食物」者,且为能生拒食之食物也。「奉上」者,施者以身体对能生拒食者之奉上,非以语言。「近处」者,以一肘半手臂量所说之近处。然而于此,若比库坐,从座位之后端开始,若站立,从足端开始,若卧,以何侧卧,从彼之边端开始,施者站立或坐或卧,除去伸展之手,凡较近之肢体,以彼之此端界定,应知一肘半手臂范围。「身语拒绝」者,对彼所奉上食物以手指动等身体变化或以「够了」等语言变化而拒绝。如是以此等五支,拒食即具方式之阻止、具五支,此为连结。五支为彼者,彼为具五支。
§75
75. Idāni etesu odanādipañcavidhaṃ bhojanaṃ dassetvā tāni ca puna vibhajitvā dassetuṃ ‘‘odano’’tiādi āraddhaṃ. Tattha sālīti rattasāliādikā sabbāpi sālijāti. Vīhīti sabbāpi vīhināmikā vīhijāti. Kaṅgūti setarattakāḷabhedā sabbāpi kaṅgujāti. Kudrūso nāma kāḷakodravo. Varako nāma setavaṇṇo kodravo. Yavagodhumesu pana bhedo natthi. Evaṃ yathāvuttānaṃ sānulomānaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ bhojjayāgu cāti sambandho. Bhojjayāgu cāti uṇhaṃ vā sītalaṃ vā bhuñjantānaṃ bhojanakāle gahitaṭṭhāne odhi paññāyati, sā bhojjayāgu. Ca-saddena odano cāti sambandho , odano nāmāti attho. Sace pana bhatte udakakañjikakhīrādīni ākiritvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti denti, kiñcāpi tanukā hoti, pavāraṇaṃ janeti. Sace pana udakādīsu pakkhipitvā pacitvā denti, yāgusaṅgahameva gacchati. Sace pana tanukāyapi yāguyā sāsapamattampi macchamaṃsakhaṇḍaṃ vā nhāru vā pakkhittaṃ hoti, pavāraṇaṃ janeti.
75. 现在示此等中饭等五种食物,且再分别而示,故开始「饭」等。其中,「稻」者,红稻等一切稻类。「粳」者,一切名为粳之粳类。「粟」者,白红黑之别,一切粟类。「苦荞」者,名为黑苦荞。「稗」者,名为白色苦荞。然而于大麦小麦无差别。如是如所说之随顺七种谷物之食粥,此为连结。「且食粥」者,热或冷,食用者于食时所取处显现界限,彼为食粥。以「且」之语连结「且饭」,意为名为饭。然而若于饭中洒入水粥汁乳等而施与「取粥」,虽然稀薄,生起拒食。然而若于水等中投入而煮后施与,仅入粥之摄。然而若于稀薄粥中亦投入芥子许之鱼肉块或筋,生起拒食。
§76
76. Sāmākāditiṇaṃ kudrūsake saṅgahaṃ gataṃ, varakacorako varake saṅgahaṃ gato, nīvāro ceva sāliyaṃ saṅgahaṃ gatoti yojanā. Sāmākāditiṇanti sāmāko ādi yassa, tameva tiṇaṃ tiṇadhaññanti samāso.
「沙玛咖等草」者,沙玛咖草被摄入稗子中,瓦拉咖草被摄入瓦拉咖中,野稻被摄入稻中,应如是连结。「沙玛咖等草」者,以沙玛咖为首者,即此草,「草谷」是复合词。
§77
77.Bhaṭṭhadhaññamayoti kharapākabhajjitehi sattavidhehi dhaññehi koṭṭetvā kato, antamaso cuṇṇampi kuṇḍakampi sattu nāmāti attho. Samapākabhajjitānaṃ pana ātapasukkhānaṃ vā taṇḍulānaṃ sattu vā kuṇḍakāni eva vā na pavārenti. Yavena sambhavo uppatti assāti yavasambhavo, kummāso kummāso nāma. Muggādīhi kato pana pavāraṇaṃ na janeti. Kappiyo cāti kappiyoyeva maṃso ‘‘maṃso’’ti vuttoti yojanā. Cāti avadhāraṇe. Akappiyo pana paṭikkhipitabbova. Paṭikkhittopi na pavāreti. Udake sambhavo yassa so maccho nāma. Dvīsu panetesu sace yāguṃ pivantassa yāgusitthamattesupi macchakhaṇḍesu vā maṃsakhaṇḍesu vā ekaṃ khāditaṃ ekaṃ hatthe vā patte vā hoti, so ce aññaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Dvepi khāditāni honti, mukhe sāsapamattampi avasiṭṭhaṃ natthi, sacepi aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti.
「炒谷所成」者,以粗火炒制的七种谷物捣碎而成,乃至粉末或团块,名为炒粉之义。但以均火炒制或日晒干燥的米粒所成的炒粉或团块则不生起遮止。「由大麦生」者,由大麦生起者为大麦所生,豆类名为豆类。但由绿豆等所成者不生起遮止。「及如法」者,唯如法之肉名为「肉」,应如是连结。「及」字表限定。不如法者应被拒绝。被拒绝者不生遮止。「于水中生」者,于水中生者名为鱼。于此二者中,若饮粥者,即使在粥渣中的鱼块或肉块中,一块已食、一块在手中或钵中,若彼拒绝其他,则生遮止。若二块皆已食,口中连芥子许也无剩余,即使拒绝其他,也不生遮止。
§78
78. Idāni ‘‘kīdisaṃ bhuñjanto kinti vatvā upanītaṃ kiṃ nāma nisedhento pavāreti nāmā’’ti codanaṃ manasi nidhāyāha ‘‘bhuñjanto’’tiādi . Tattha kappaṃ vā akappaṃ vā pañcasu bhojanesu yaṃ kiñci bhojanaṃ bhuñjanto bhikkhu tannāmena tesaṃ pavāraṇājanakabhojanānaṃ nāmena vā ‘‘ima’’nti sāmaññena vā vatvā abhihaṭaṃ hatthapāsopanītaṃ kappaṃ kappiyaṃ yathāvuttabhojanaṃ nisedhayaṃ nisedhayanto pavāreyyāti padatthasambandho. Ayamettha adhippāyo – yena ce akappiyamaṃsañca kuladūsanavejjakammauttarimanussadhammārocanasāditarūpiyādīhi nibbattaṃ akappiyabhojanañca tathā aññañca kappiyaṃ vā akappiyaṃ vā ekasitthamattampi ajjhohaṭaṃ hoti, so sace pattamukhahatthesu yattha katthaci bhojane sati sāpekkhova aññaṃ hatthapāse ṭhitena ‘‘odanaṃ gaṇhathā’’tiādinā pavāraṇappahonakasseva nāmena vā ‘‘ima’’nti sāmaññavaseneva vā kāyeneva abhihaṭaṃ vuttalakkhaṇaṃ kappiyameva bhojanaṃ kevalaṃ vā missaṃ vā kāyena vā vācāya vā paṭikkhipati pavāretīti. ‘‘Ākira ākira, koṭṭetvā koṭṭetvā pūrehī’’ti pana vattuṃ vaṭṭati.
今为了将「食用何种食物时,说何语,拒绝何种被送来之物,名为遮止」这一质问置于心中,故说「食用」等。其中,比库食用五种食物中任何如法或不如法的食物时,以该食物之名,或以那些能生遮止的食物之名,或以「此」这一通称说出,对于被送来、到达手臂范围内的如法、如法的、如前所说的食物,拒绝、正在拒绝,应遮止,此为词义连结。此中之意趣为:若以不如法之肉、及以破坏家族、医疗行为、宣说上人法等所得的银钱等所生的不如法食物,以及其他如法或不如法的,连一口许也已吞咽,若彼在钵口、手中等任何处有食物时,仍有所期待地,对于在手臂范围内站立者以「取饭」等能生遮止之名,或仅以「此」这一通称,或仅以身体送来的、具前述特征的、唯如法的食物,或纯净的或混合的,以身或以语拒绝,则生遮止。但说「倒入、倒入,捣碎、捣碎后装满」是允许的。
§79-80
79-80. Idāni ye pavāraṇaṃ na janenti, te dassetuṃ ‘‘lājā’’tiādimāha. Tattha lājā…pe… phalādīni pavāraṇaṃ na janentīti sambandho. Lājāti sāliādīhi katā lājā. Taṃsattubhattānīti tehi lājehi katā sattu ceva bhattāni ca. Gorasoti gunnaṃ raso khīrādi. Suddhakhajjakoti macchamaṃsehi asammissatāya suddhakhajjako. Sattuyo piṇḍetvā kato apakko sattuguḷo pana sattumodakasaṅkhāto pavāreti. Taṇḍulāti samapākabhajjitānaṃ sāliādīnaṃ taṇḍulā, bhajjitataṇḍulā eva vā. Bhaṭṭhapiṭṭhanti suddhaṃ yaṃ kiñci bhajjitaṃ piṭṭhaṃ. Puthukāti sāliādīnaṃ puthukā. Puthukā hi tantiāgamayuttiyā visumpi gayhati, ekatopi, tasmā vuttāvasesānaṃ puthukāveḷuādīnaṃ bhattanti ca sambandho. Veḷūti tesaṃ taṇḍulā vuccanti. Puthukā ca veḷu ca, te ādayo yesanti samāso. Ca-saddo panettha sabbatthāpi yojetabbo. Ādi-saddena kandamūlaphalānipi gayhanti. Vuttāvasesānanti vuttehi sattavidhehi dhaññehi avasesānaṃ. Rasayāgūti rasehi pakkamaṃsādīhi sammissā yāgu. Rasopi tādisova. Suddhayāgūti maṃsādīhi amissā suddhayāgu. Phalādīnīti ādi-saddena kandādīnampi gahaṇaṃ. Api cāti nipāto, nipātasamudāyo vā samuccaye, so paccekaṃ yojetabbo.
今为显示那些不生遮止者,故说「炒米」等。其中,炒米……乃至果实等不生遮止,应如是连结。「炒米」者,由稻等所成的炒米。「彼炒粉与饭」者,由那些炒米所成的炒粉及饭。「牛乳」者,牛之乳汁,即牛奶等。「纯嚼食」者,因未与鱼肉混合故为纯嚼食。但炒粉捏成团的未煮炒粉团,名为炒粉团,则生遮止。「米粒」者,均火炒制的稻等之米粒,或即炒制米粒。「炒粉」者,任何纯净的炒制粉末。「膨米」者,稻等之膨米。膨米依经典传承之理,即使分散也可取,即使一粒也可,故与前述剩余的膨米、韦卢等之饭应连结。「韦卢」者,称为其米粒。「膨米及韦卢」者,以彼等为首者,是复合词。「及」字在此处应处处连结。以「首」字也摄取根茎果实。「前述剩余」者,除前述七种谷物外的剩余。「味粥」者,与味汁、煮肉等混合的粥。味汁也是如此。「纯粥」者,未与肉等混合的纯粥。「果实等」者,以「等」字也摄取根茎等。「亦」者,是不变词,或不变词集合,表集合,应各别连结。
§81
81. Idāni yasmā sattahi vinayakammākārehi yaṃ atirittaṃ akataṃ, tattha pācittiyaṃ vuttaṃ, byatirekato atirittakate natthi, tasmā atirittaṃ karontena evaṃ kātabbanti dassento ‘‘pavāritenā’’tiādimāha. Tattha pavāritena vuṭṭhāya atirittaṃ na kātabbaṃ, bhojanaṃ abhuttena ca atirittaṃ na kātabbanti sambandho. Bhojananti pavāraṇappahonakabhojanaṃ. Abhuttenāti ekasitthamattampi abhuttāvinā. Yena yaṃvā pure katanti ettha ca eva-saddo dīghaṃ katvā niddiṭṭho, so ca ajjhāhaṭena taṃ-saddena sambandhīyati, tasmā yena bhikkhunā yaṃ bhojanaṃ pure pubbe atirittaṃ kataṃ, teneva tameva atirittaṃ na kātabbanti yojetvā attho veditabbo. Tasmā kappiyaṃ kāretvā bhuñjantassa aññaṃ āmisaṃ ākiranti, taṃ so puna kātuṃ na labhati, tasmiṃ bhojane kariyamāne paṭhamakatena saddhiṃ kataṃ hotīti. Aññasmiṃ pana tena vā aññena vā kātuṃ vaṭṭati.
今因以七种律行所作之外的额外未作,于彼处说巴吉帝亚,超过额外所作则无,故为显示作额外者应如是作,故说「被遮止」等。其中,被遮止后起座不应作额外,食物未食者也不应作额外,应如是连结。「食物」者,能生遮止的食物。「未食者」者,连一口许也未食者。「由谁或何先前所作」者,此中「即」字被指示为长音,彼与「彼」字所吞咽者相连结,故应连结为「由哪位比库先前所作的哪种食物为额外,由彼即不应作彼为额外」而知其义。故为如法者食用时,倒入其他食物,彼不得再作,于彼食物被作时,与最初所作者一起被作。但于其他食物,由彼或由他人作是允许的。
§82
82.‘‘Kappiya’’ntiādīni ‘‘karonto’’ti etassa kammapadāni. Kappiyañceva gahitañceva uccāritañceva hatthapāsagañceva yāvakālikaṃ atirittaṃ karonto ‘‘alametaṃ sabba’’nti evaṃ bhāsatūti yojanā. Tatthayaṃ phalaṃ vā kandamūlādi vā pañcahi samaṇakappehi kappiyaṃ kataṃ, yañca kappiyamaṃsaṃ vā kappiyabhojanaṃ vā, etaṃ kappiyaṃ nāma. Gahitanti bhikkhunā paṭiggahitaṃ. Uccāritanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatena bhikkhunā īsakampi ukkhittaṃ vā apanāmitaṃ vā, taṃ pana atirittakārakena ‘‘alametaṃ sabba’’nti vuttena kātabbaṃ. Hatthapāsaganti kappiyaṃ kāretuṃ āgatena hatthapāsaṃ gataṃ. Atirittaṃ karontoti īdisaṃ catubbidhākārasampannaṃ bhojanaṃ atirittaṃ karonto pavāretvā āsanā avuṭṭhito vā appavāretvāpi sabbathā bhutto vāti evaṃ duvidhavinayakammākārasampanno bhikkhu. Alametaṃ sabbanti evaṃ bhāsatūti alametaṃ sabbaṃ iti evaṃ bhāsatu. Evaṃ sattavidhaṃ vinayakammākāraṃ sampādento vacībhedaṃ katvā sakimpi evaṃ vadeyyāti attho.
「如法」等是「作」的业格词。作如法的、已取的、已说出的、到达手臂范围的、时限内的额外时,应如是说「此已足、一切」,应如是连结。其中,此果实或根茎等以五种沙玛纳法作为如法,及如法之肉或如法之食物,此名为如法。「已取」者,由比库所接受。「已说出」者,由来作如法的比库稍微举起或移开,但彼应由作额外者说「此已足、一切」而作。「到达手臂范围」者,由来作如法者到达手臂范围。「作额外」者,作如是具足四种方式的食物为额外,遮止后未从座起,或未遮止而完全已食,如是具足二种律行方式的比库。「此已足、一切」者,应如是说,即应说「此已足、一切」如是。如是成就七种律行,作语言分别,即使一次如是说之义。
§83
83. Kappiyaṃ karontena pana anupasampannassa hatthe ṭhitaṃ na kātabbaṃ. Tenāha ‘‘na kare…pe… hatthaga’’nti. Upasampannato añño anupasampanno, tassa hatthe gataṃ anupasampannahatthagaṃ. Pesayitvāpīti sace tattha añño byatto bhikkhu natthi, yattha atthi, tattha pesayitvāpi. Taṃ atirittakataṃ akārako atirittakārakato añño sabbo pavāritopi appavāritopi bhuñjituṃ labbhateti sambandhanīyaṃ. Pavāritena pana mukhañca hatthañca sodhetvā bhuñjitabbaṃ.
83. 然而,行净法者不应在未达上者手中行之。故说「不应作……乃至……手中」。除达上者外之其他人为未达上者,到达其手中者为未达上者手中物。「遣送后亦」者,若彼处无其他善巧比库,则遣送至有善巧比库之处后亦可。应连接为:彼超过所作者,非作者,由超过作者故,其他一切,无论已受邀请或未受邀请者,皆得食用。然而,已受邀请者应洗净口与手后方可食用。
Pavāraṇāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 自恣品释义已毕。
8. Kālikaniddesavaṇṇanā8. 时限品释义
§84
84.Kālikāti majjhanhikapacchimayāmasattāhayāvajīvappavattisaṅkhāto kālo etesamatthīti kālikā, sabbepi khajjabhojjaleyyapeyyasaṅkhātā atthā. Te pana gaṇanaparicchedato cattāro honti. Kiṃ te appaṭiggahitāpi sabhāveneva kālikavohāraṃ labhanti, udāhu aññathāpīti āha ‘‘paṭiggahitā’’ti, paṭiggahitāyeva te yāvakālikādi kālikavohāralābhino, no aññathāti adhippāyo. Idāni te dasseti ‘‘yāvakālika’’ntiādinā. Tattha aruṇuggamanato yāva ṭhitamajjhanhiko, tāva paribhuñjitabbattā yāva majjhanhikasaṅkhāto kālo assāti yāvakālikaṃ, piṭṭhakhādanīyādikaṃ vatthu, ṭhitamajjhanhikato paṭṭhāya taṃ paribhuñjituṃ na sakkā, kālaparicchedajānanatthaṃ kālatthambho vā yojetabbo, kālantare vā bhattakiccaṃ kātabbaṃ. Yāva rattiyā pacchimasaṅkhāto yāmo, tāva paribhuñjitabbato yāmo kālo assāti yāmakālikaṃ. Paṭiggahetvā sattāhaṃ nidhetabbato sattāho kālo assāti sattāhakālikaṃ. Ṭhapetvā udakaṃ avasesaṃ sabbampi paṭiggahitaṃ yāvajīvaṃ pariharitvā sati paccaye paribhuñjitabbato jīvassa yattako paricchedo yāvajīvaṃ, taṃ assa atthīti yāvajīvikaṃ.
84. 「时限物」者,称为时限者,即存在于日中、后夜分、七日、尽形寿等时限中,故为时限物,即一切称为嚼食、噉食、啖食、饮食之物。然而,从计数区分而言,彼等有四种。为说明彼等是否未受取亦以自性即得时限物之称呼,抑或另有他法,故说「已受取」,意趣为:唯已受取者,彼等日限物等方得时限物之称呼,非另有他法。今以「日限物」等显示彼等。其中,从黎明至日中立时,于此期间应受用,故称为至日中之时限者为日限物,即糗等物,从日中立时起,不能受用彼,为知时限区分故应加时限柱,或应于他时行食事。至夜之后分所称之夜分,于此期间应受用,故夜分为时限者为夜分限物。受取后应储藏七日,故七日为时限者为七日限物。除水外,其余一切已受取物,尽形寿保持,有因缘时应受用,故命之限度为尽形寿,彼有此者为尽形寿物。
Nanu ca aññattha viya ‘‘yāvajīvika’’nti ettha kālasutiyā abhāve kathaṃ ‘‘cattāro kālikā’’ti yujjatīti? Yujjati, sogatānaṃ khandhavinimuttasseva kālassābhāvato jīvasaṅkhātassa jīvitindriyassa khandhasaṅgahitattā sopi kāloyevāti. Nanu cettha ‘‘yāvakālika’’ntiādinā niddiṭṭhāneva ‘‘kālikā’’ti vuttāni, ‘‘kālikānī’’ti vattabbaṃ siyāti? Nedamevaṃ viññeyyaṃ, ‘‘kālika’’ntiādīni vatthusambandhena vuttāni, ‘‘kālikā’’ti pana sāmaññantaravasena atthasaddasambandhena vuttanti natthi virodhoti.
「然而,如同他处,此处『尽形寿物』中,时限之听闻不存在时,如何『四种时限物』得成立耶?」成立,因为对已达涅槃者,离蕴之时限不存在,称为命之命根摄于蕴中,故彼亦唯是时限。「然而,此处以『日限物』等所说示者,即以『时限物』所说,应说『诸时限物』,岂非应然耶?」不应如是理解,『时限物』等是关联物而说,然而『时限物』则是以共通性,关联义词而说,故无矛盾。
§85
85. Idāni tesu ‘‘piṭṭha’’ntiādinā yāvakālikaṃ dasseti. Tattha piṭṭhaṃ mūlaṃ phalanti piṭṭhakhādanīyaṃ mūlakhādanīyaṃ phalakhādanīyañca . Tattha sattannaṃ tāva dhaññānaṃ dhaññānulomānaṃ aparaṇṇānañca piṭṭhaṃ panasalabujaambāṭakadhotatālapiṭṭhādikañceti tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena 03 manussānaṃ khādanīyabhojanīyakiccasādhakaṃ piṭṭhaṃ piṭṭhakhādanīyaṃ. ‘‘Adhotaṃ tālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭha’’ntiādinā gaṇiyamānānaṃ gaṇanāya anto natthi, khādanīyabhojanīyakiccasādhakabhāvoyeva panetesaṃ lakkhaṇaṃ, subahuṃ vatvāpi imasmiṃyeva lakkhaṇe ṭhātabbanti na vitthārayāma. Evaṃ sabbattha. Tambakataṇḍuleyyādimūlaṃ mūlakhādanīyaṃ. Panasalabujanāḷikerādiphalaṃ phalakhādanīyaṃ. Khajjanti sakkhalimodakādipubbaṇṇāparaṇṇamayaṃ khādanīyañca. Gorasoti khīradadhitakkasaṅkhāto gunnaṃ raso ca. Dhaññabhojananti sānulomānaṃ dhaññānaṃ odanasattukummāsasaṅkhātabhojanañca. Ṭīkāyaṃ pana ‘‘sānulomāni sattadhaññāni ca pañcavidhabhojanañcā’’ti vuttaṃ, taṃ na yuttaṃ, dhaññānaṃ visuṃ gahaṇe payojanābhāvā, payojanasambhave ca phalaggahaṇeneva tesaṃ gahaṇasambhavato.
85. 今以「糗」等显示日限物。其中,糗、根、果者,即糗嚼食、根嚼食、果嚼食。其中,首先七种谷物、随顺谷物及其他谷物之糗,波罗蜜、沙罗树、菩提树、芒果、枣椰、多罗糗等,于彼彼国土中,依常食之方式,能成就人之嚼食噉食作用之糗为糗嚼食。「未洗之多罗糗、乳蔓糗」等所计数者,计数无有边际,然而,能成就嚼食噉食作用之性质即是彼等之特相,虽说甚多,亦应住于此特相中,故不广说。如是于一切处。甘蔗、米等根为根嚼食。波罗蜜、沙罗树、椰子等果为果嚼食。「嚼食」者,即糖球、糕饼等前谷后谷所成之嚼食。「牛味」者,即称为乳、酪、酪浆之牛之味。「谷食」者,即随顺谷物之饭、炒粉、粥等所称之食。然而,在复注中说「随顺者与七谷及五种食」,彼不合理,因为单独取谷物无有必要,若有必要,则以取果即能取彼等。
Yāgusūpappabhutayoti yāgu ca sūpañca, taṃ pabhuti yesaṃ teti ete yāvakālikā hontīti sambandho. Ettha ca pabhuti-saddena macchamaṃsasaṅkhātaṃ dhaññabhojanato avasiṭṭhaṃ bhojanañca piṭṭhamūlaphalakhādanīyato avasiṭṭhaṃ kandakhādanīyaṃ, muḷālakhādanīyādiñca saṅgaṇhāti. Tesu dīgho ca bhisakandādi vaṭṭo ca uppalakaṇḍādi kandakhādanīyaṃ, padumamūlādi ca taṃsadisaṃ erakamūlādi ca muḷālakhādanīyaṃ, tālādīnaṃ kaḷīrasaṅkhātā matthakā matthakakhādanīyaṃ, ucchukkhandhādayo nīluppalādīnaṃ daṇḍakkhandhakādi khandhakhādanīyaṃ, tambakataṇḍuleyyādīnaṃ paṇṇaṃ pattakhādanīyaṃ, ucchutacova eko saraso tacakhādanīyaṃ, tambakasiggupupphādi pupphakhādanīyaṃ, labujaṭṭhipanasaṭṭhiādikaṃ aṭṭhikhādanīyaṃ.
「粥汤等」者,粥与汤,以彼为首者,应连接为:彼等为日限物。此中,以「等」字摄取称为鱼肉之从谷食所余之食,及从糗根果嚼食所余之块茎嚼食、芦根嚼食等。其中,长者如医师块茎等,圆者如莲藕等为块茎嚼食,莲根等及与彼相似之伊罗迦根等为芦根嚼食,多罗等之称为树液之顶为顶嚼食,甘蔗茎等、青莲等之茎干等为茎嚼食,甘蔗、米等之叶为叶嚼食,唯甘蔗皮一种味为皮嚼食,甘蔗、无花果之花等为花嚼食,菩提树核、波罗蜜核等为核嚼食。
§86
86.‘‘Madhū’’tiādinā yāmakālikaṃ dasseti. Madhu ca muddikā ca sālūkañca cocañca mocañca ambañca jambu cāti dvando. Muddikā phalepi itthiyaṃ, phale sesā napuṃsake, ‘‘jambu’’ iti phalavācī napuṃsakasaddantaraṃ, tato jātaṃ madhupānādi madhu…pe… jambujaṃ, tañca phārusañca pānakanti yojanā. Tattha madhujaṃ pānaṃ nāma muddikānaṃ jātirasaṃ udakasambhinnaṃ katvā katapānaṃ. Taṃ attanā kataṃ purebhattameva sāmisaṃ nirāmisampi vaṭṭati. Anupasampannehi kataṃ labhitvā pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattaṃ pana nirāmisameva vaṭṭati. Esa nayo sabbapānesu. Muddikajaṃ pānaṃ nāma muddikānaṃ udake madditvā katapānaṃ. Tathā sesapānāni yathānurūpaṃ veditabbāni, sālūkaṃ rattuppalādīnaṃ sālūkaṃ. Cocaṃ aṭṭhikakadaliphalaṃ. Mocaṃ anaṭṭhikaṃ. Imāni aṭṭha pānāni sītānipi ādiccapākānipi vaṭṭanti, aggipākāni pana na vaṭṭanti. Tenāha ‘‘nāggisantatta’’nti.
86. 以「蜜」等显示夜分限物。蜜与葡萄与睡莲根与椰子与椰浆与芒果与阎浮者,为并列复合词。「葡萄」于果亦为阴性,于果余者为中性,「阎浮」是表果之另一中性词,从彼所生之蜜饮等为蜜……乃至……阎浮所生,彼与粗者为饮,如是连接。其中,蜜所生饮者,名为将葡萄之种类汁与水混合后所作之饮。彼由自己所作,食前即使有肉无肉皆可。然而,由未达上者所作而得,食前所受取之食前有肉者亦可,食后则唯无肉者可。此规则于一切饮中皆然。葡萄所生饮者,名为将葡萄于水中压碎后所作之饮。如是,其余诸饮应如其相应而知。睡莲根者,红莲等之睡莲根。椰子者,有核之芭蕉果。椰浆者,无核者。此八种饮,冷者与日晒者皆可,然而火煮者则不可。故说「非火所热」。
§87-8
87-8. Avasesāni pana vettatintiṇikamātuluṅgakapitthakaramandādikhuddakaphalapānāni aṭṭhapānagatikāneva. Tenāha ‘‘sānulomāni dhaññāni, ṭhapetvā phalajo raso’’ti. Ekassa pana vakkhamānānañca ‘‘puppharaso’’tiādīnaṃ ‘‘sītodamadditādiccapāko vā yāmakāliko’’ti iminā sambandho veditabbo. Tālanāḷikerapanasalabujaalābukumbhaṇḍapussaphalatipusaeḷālukaphalānīti nava mahāphalāni, sabbañca aparaṇṇaṃ sattadhaññāni anulomentīti saha anulomehīti sānulomāni. Sānulomadhaññānaṃ pana raso yāvakāliko. ‘‘Sānulomāni dhaññānī’’ti phalāni viññāyanti. Phalasutiyā ‘‘sesaphalajo’’ti vattabbe gamyamānattā na vuttaṃ. Madhukapupphamaññatrāti madhukapupphaṃ ṭhapetvā. Pakkaḍākajanti pakkehi yāvakālikehi ḍākehi jātaṃ rasaṃ. Sītamudakaṃ sītodaṃ, khīrode viya sītode madditoti tappuriso. Ādicca-saddo ātape vattati upacāratoti ādicce pāko yassāti samāso.
87-8. 其余的藤、草、酸橙、木苹果、罗望子等小果汁饮料,仅属八时饮料类。因此说「与顺应的谷物,除了果生汁」。对于正在说的某人,「花汁」等应以「冷水浸泡或日晒煮熟或夜分时」这一句来理解其关联。棕榈、椰子、波罗蜜、面包果、葫芦、南瓜、花果、提普萨、茄子果,这九种大果,以及一切其他谷物,七种谷物与之顺应,故称「与顺应的」。与顺应的谷物之汁是夜分时饮料。「与顺应的谷物」是指果实。因果实一词可理解为「其余果生」,故未说出。「除蜜花外」者,除了蜜花。「熟达咖」者,由熟的、夜分时的达咖所生之汁。冷水为冷水,如在乳水中浸泡,故为依主释。「阿迪吒」一词用于热力,故「在阿迪吒中煮熟」为持业释。
§89
89. Sattāhakālikaṃ dasseti ‘‘sappī’’tiādinā. Tattha sattāhakālikāti yathāvuttāni sappiādīni sattāhakālikāni. Idāni sappiādīni vibhajati ‘‘sappī’’tiādinā. Tattha yesaṃ gomahiṃ sādīnaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappi sappi nāmāti ‘‘sappī’’tiādinā sappilakkhaṇamāha. Akappiyamaṃsasappinopi kappiyasambhave tattha sattāhātikkame dukkaṭassa vakkhamānattā nissaggiyavatthumeva cettha dassetuṃ ‘‘yesaṃ maṃsamavārita’’nti vuttaṃ. Khīrādīsu hi tesamakappiyaṃ nāma natthi. Navanītassa sappisadisatāya navanītalakkhaṇaṃ visuṃ na vuttaṃ. Upari sappipiṇḍaṃ ṭhapetvā sītalapāyāsaṃ denti, yaṃ pāyāsena asaṃsaṭṭhaṃ, taṃ sattāhakālikaṃ, missitaṃ pana ādiccapākaṃ katvā parissāvitaṃ, tathā khīraṃ pakkhipitvā pakkatelampi, tesu navanītaṃ nāma navuddhaṭaṃ. Tena kataṃ pana sappi.
89. 以「酥」等显示七日药。其中「七日时」者,如所说的酥等是七日时药。现在以「酥」等分别酥等。其中,那些牛、水牛等的肉是允许的,它们的酥名为酥,以「酥」等说明酥的特相。不允许肉的酥在允许的情况下,因说到超过七日有恶作,此处仅为显示舍堕的对象,故说「那些肉未被禁止」。因为在乳等中,它们没有所谓不允许的。因生酥与酥相似,故未单独说生酥的特相。在上面放置酥团后给予冷粥,凡未与粥混合的,是七日时药;但混合后经日晒煮熟而滤过的,以及放入乳后煮的油,在这些中,生酥名为新提取的。但由它制成的是酥。
§90
90. Tilā ca vasā ca eraṇḍāni ca madhukāni ca sāsapā cāti dvando. Tehi sambhavo yassāti bāhirattho, taṃ telaṃ nāmāti attho. Khuddā khuddamadhumakkhikā ca bhamarā ca khuddabhamaraṃ, khuddajantukattā napuṃsakekavacanaṃ. Madhuṃ karontīti madhukariyo, tā eva makkhikā madhukarimakkhikā, khuddabhamarameva madhukarimakkhikāti kammadhārayo. Tāhi kataṃ madhu madhu nāmāti attho. Ṭīkāyaṃ pana visuṃ madhukarī-saddaṃ vikappetvā ‘‘daṇḍakesu madhukarā madhukarimakkhikā nāmā’’ti vuttaṃ. Madhupaṭalaṃ vā madhusitthakaṃ vā sace madhunā makkhitaṃ, madhugatikameva. Tumbalakānaṃ cīrikānañca niyyāsasadisaṃ madhu pana yāvajīvikaṃ. Raso nikkasaṭo ādi yassā sā rasādi. Ādi-saddena phāṇitādīnaṃ gahaṇaṃ, sā ucchuvikati. Pakkāti avatthukapakkā vā, phāṇitaṃ phāṇitaṃ nāmāti attho. Sītūdakena katamadhukapupphaphāṇitaṃ pana phāṇitagatikameva. Ambaphāṇitādīni yāvakālikāni. Etāni yathāvuttāni sappiādīni purebhattaṃ sāmisaparibhogenāpi, pacchābhattato paṭṭhāya pana tāni ca pacchābhattaṃ paṭiggahitāni ca sattāhaṃ nidahitvā nirāmisaparibhogena paribhuñjitabbāni.
90. 「胡麻、脂肪、蓖麻、蜜树、芥子」为并列复合词。由它们产生者为外在义,那油名为油,此为义。小的小蜜蜂和大黄蜂为小黄蜂,因是小生物故用中性单数。「制蜜者」为蜜制者,它们即是蜂为蜜制蜂,小黄蜂即是蜜制蜂为持业释。由它们制成的蜜名为蜜,此为义。但在疏中,单独分别「蜜制者」一词后说「在丛林中的蜜制者名为蜜制蜂」。蜜膜或蜜渣若涂以蜜,仅属蜜类。但葫芦和蜂巢的类似蜜的流液是尽形寿药。汁液无渣为初者,那为汁初。以「初」字摄取糖浆等,那是甘蔗制品。「熟」者,或无基础而熟,糖浆名为糖浆,此为义。但以冷水制成的蜜花糖浆仅属糖浆类。芒果糖浆等是夜分时药。这些如所说的酥等,在午前可以有食物一起受用,但从午后开始,它们和午后接受的,应储存七日后以无食物方式受用。
§91
91. Idāni odissa anuññātavasāya pākato vibhāgaṃ dassetvā tato sappiādīnaṃ dassetuṃ ‘‘savatthū’’tiādimāha. Tattha purebhattaṃ sāmaṃ vā attanā eva. Vā-saddena parehi vā. Amānusā manussavasārahitā. Vasā acchādīnaṃ akappiyānaṃ, sūkarādīnaṃ kappiyānañca sattānaṃ vasā. Savatthupakkā sattāhakālikā hotīti seso. Savatthupakkāti savatthukaṃ katvā pakkā. Ayamettha adhippāyo – sace pana vasaṃ purebhattaṃ paṭiggahetvā pacitvā telaṃ parissāvitaṃ sattāhāni nirāmisaparibhogena paribhuñjitabbaṃ. Atha parehi kataṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva, no ce, dukkaṭaṃ hotīti. Kāriye kāraṇopacārena panettha ‘‘vasā’’ti telameva vuttaṃ, vasā pana yāvakālikāva.
91. 现在为了显示特别允许的脂肪从煮熟开始的区分,然后显示酥等,故说「有基础」等。其中,午前自己即由自己。以「或」字表示或由他人。非人类无人类脂肪。脂肪是熊等不允许的,以及猪等允许的众生的脂肪。有基础煮熟的是七日时药,此为余义。「有基础煮熟」者,作为有基础而煮熟。此处的意趣是:若在午前接受脂肪后煮熟滤出油,应七日以无食物方式受用。若由他人制成在午前接受,午前有食物也允许,从午后开始仅无食物,否则有恶作。在作用中以原因的转喻,此处以「脂肪」仅说油,但脂肪仅是夜分时药。
Ṭīkāyaṃ pana vasāya ‘‘sattāhakālike āgataṭṭhānaṃ natthīti vadantī’’ti vatvā ‘‘taṃ upaparikkhitabba’’nti vasāya sattāhakālikattamāsaṃkiyaṃ vuttaṃ. Kimettha upaparikkhitabbaṃ? Bhesajjaṃ anujānatā bhagavatā ‘‘yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbānī’’ti (pārā. 622) sappiādīnameva sattāhakālikattaṃ vuttaṃ. Bhesajjakkhandhakepi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tāni pañca bhesajjāni paṭiggahetvā kālepi vikālepi paribhuñjitu’’nti (mahāva. 260) tāni pañceva ‘‘bhesajjānī’’ti vatvā telaṃ niyamato ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasaṃ kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti (mahāva. 262) vuttaṃ. Bhesajjasikkhāpadaṭṭhakathāyañca (kaṅkhā. aṭṭha. bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘ṭhapetvā manussavasaṃ aññaṃ yaṃ kiñci vasa’’ntiādinā vasātelassa vidhānaṃ dassetvā ‘‘aññesaṃ yāvakālikavatthūnaṃ vatthuṃ pacituṃ na vaṭṭatiyevā’’ti vadatā aṭṭhakathācariyena yāvakālikesu vasaṃ ṭhapetvā aññesaṃ yāvakālikavatthūnaṃ vatthuṃ pacituṃ na vaṭṭatīti ayamettha attho dīpitoti vasā ‘‘yāvakālikāyevā’’ti viññāyatīti ko ettha sukhumo nayoti.
但在疏中说「对脂肪,有人说没有来到七日时药的地方」后,说「那应当审察」,对脂肪的七日时性表示怀疑。此处应审察什么?世尊在允许药时说「那些对病比库适宜的药,即:酥、生酥、油、蜜、糖浆,接受这些后,最多七日储存受用」,仅说了酥等的七日时性。在药篇集中也说「诸比库,我允许接受那五种药后,在时与非时受用」,说那五种为「药」后,对油明确说「诸比库,我允许脂肪药:熊脂、鱼脂、鳄鱼脂、猪脂、驴脂,在时接受、在时煮熟、在时混合,以油的受用方式受用」。在药学处注疏中,以「除了人脂,任何其他脂肪」等显示脂肪油的规定后,注疏师说「其他夜分时对象的基础不允许煮」,此处的意思是:除了夜分时药中的脂肪,其他夜分时对象的基础不允许煮,故脂肪「仅是夜分时药」应如此理解,此处有何微细之理?
Aññesaṃ vasātelato paresaṃ yāvakālikavatthūnaṃ yesaṃ tesaṃ yāvakālikavatthūnaṃ sappiādīnaṃ vatthuṃ yāvakālikasaṅkhātaṃ khīrādikaṃ na paceti sambandho. Ayamettha adhippāyo – yathā sattāhaparibhogatthāya vasaṃ kāle paṭiggahetvā kāle pacituṃ vaṭṭati, na evaṃ sappiādīnaṃ vatthubhūtaṃ khīrādiyāvakālikaṃ, taṃ pana sattāhaparibhogatthāya kālepi na vaṭṭati. Tāni hi yadi taṃ paṭiggahetvā sayaṃ katāni, pacchābhattato paṭṭhāya na vaṭṭanti savatthukappaṭiggahitattā, sāmisaṃ na vaṭṭanti sāmaṃpakkattā, purebhattampi na vaṭṭanti yāvakālikavatthuto vivecitattā. Parehi katāni pana purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭanti attanā apakkattā. Yāvajīvikāni tu sāsapamadhukaeraṇḍaaṭṭhīni telakaraṇatthaṃ paṭiggahetvā tadaheva kataṃ telaṃ sattāhakālikaṃ, dutiyadivase kataṃ chāhaṃ vaṭṭati, evaṃ yāva sattamadivase kataṃ tadaheva vaṭṭati, uggate aruṇe nissaggiyaṃ , aṭṭhame divase anajjhoharaṇīyaṃ, uggahitena yena kenaci vatthunā katasadisaṃ hoti. Telatthāya paṭiggahitasāsapādīnaṃ sattāhātikkamena dukkaṭaṃ. Nibbattitaṃ sappi vā navanītaṃ vā kālepi vikālepi paṭiggahetvā pacituṃ vaṭṭati. Taṃ pana tadahu purebhattampi sāmisaṃ na vaṭṭati, saṃsaggato yāvakālikampi sāmaṃpakkaṃ siyāti nirāmisaṃ pana sattāhampi vaṭṭati.
「其他」从脂肪油,「其余夜分时对象」,那些夜分时对象的基础,酥等的基础,夜分时所摄的乳等不煮,此为关联。此处的意趣是:如同为了七日受用,在时接受脂肪后在时煮允许,不是这样对酥等作为基础的乳等夜分时药,那为了七日受用,即使在时也不允许。因为若接受那后自己制成,从午后开始不允许,因有基础接受故;有食物不允许,因自己煮故;午前也不允许,因从夜分时基础分离故。但由他人制成的,午前有食物也允许,因非自己煮故。但尽形寿的芥子、蜜树、蓖麻、骨头,为了制油而接受后,当日制成的油是七日时药,第二日制成的六日允许,如是直到第七日制成的当日允许,黎明升起时为舍堕,第八日不可吞咽,与由任何已取的基础制成的相似。为了油而接受的芥子等,超过七日有恶作。已生成的酥或生酥,在时或非时接受后煮允许。但那当日午前有食物不允许,因混合故夜分时药也可能是自己煮的,但无食物七日也允许。
§92
92. Idāni ‘‘haliddi’’ntiādinā yāvajīvikaṃ dasseti. Tattha ‘‘haliddi nāma nisā’’tiādinā vuccamānepi pariyāyavacane sammoho siyāti na taṃvacanena bhusaṃ sammohayissāma, tasmā tāni upadesatova veditabbāni. Tattha ‘‘haliddi’’nti binduāgamena vuttaṃ. Upacārena tu mūlādīni haliddādisaddena vuttāni. Tā haliddādayo keci itthiliṅgāyeva. Mūlaphale vacattañca…pe… bhaddamuttañca ativisāti padacchedo. Pañcamūla-saddena cūḷapañcamūlamahāpañcamūlāni gahitāni. Ādi-saddena vajakalimūle jaraṭṭhanti evamādīnaṃ saṅgaho.
92. 现在以「哈利地」等显示终生药。其中,虽然以「哈利地者,名为根茎」等所说的同义语词可能产生混淆,我们不会以那些词语过度混淆,因此应当仅以指示来了知它们。其中,「哈利地」是以增音而说的。但以转用而言,根等以哈利地等词说。那些哈利地等,有些仅为阴性。根与果的词性……乃至……跋达木德与阿提维萨,此为词的分解。以五根之词摄取小五根与大五根。以「等」字摄取瓦迦利根、迦拉提等。
§93-5
93-5.Goṭṭhaphalanti madanaphalanti vadantīti. Tīṇi phalāni yassaṃ saṅgahitaṃ sā tiphalā. Eraṇḍakādīnanti ādi-saddena jātirukkhādīnaṃ gahaṇaṃ. Sulasādīnaṃ paṇṇanti sambandho. Ādi-saddena asokādīnaṃ gahaṇaṃ. Sūpeyyapaṇṇanti tambakataṇḍuleyyādisūpayoggapaṇṇaṃ. Ucchuniyyāsaṃ ṭhapetvā sabbo niyyāso ca sarasaṃ ucchujaṃ tacañca ṭhapetvā sabbo taco cāti sambandho. Tattha hiṅgukaṇikāraniyyāsādi sabbo niyyāso nāma. Nirasaucchutacādi sabbo taco nāma. Loṇaṃ sāmuddādi. Lohaṃ ayatambādi. Silā kāḷasilādi.
93-5. 果提帕拉者,说为马达那果。三种果摄于其中者为提帕拉。伊兰达咖等之「等」字摄取迦提树等。与苏拉萨等之叶相连。以「等」字摄取阿索咖等。苏贝亚叶者,适合汤用的叶,如坦巴咖、坦杜勒亚等。除去甘蔗汁外一切汁,以及除去甘蔗所生之皮外一切皮,此为相连。其中,兴古、咖尼咖拉汁等一切汁名为汁。尼拉萨、甘蔗皮等一切皮名为皮。盐为海盐等。金属为铁、铜等。石为黑石等。
§96
96.Suddhasitthanti madhunā amakkhitaṃ. Madhumakkhitaṃ pana sattāhakālikaṃ. Yañca kiñci sujhāpitanti dujjhāpitaṃ akatvā sujjhāpitaṃ yaṃ kiñci ca. Vikaṭādippabhedanti vikaṭaṃ gūthamattikāmuttachārikāsaṅkhātaṃ ādi yassa, so pabhedo yassāti bāhirattho, taṃ. Yaṃ kiñci cāti sambandho. Ettha pana ādi-saddena kandakhādanīye khīrakākolādayo, muḷālakhādanīye haliddisiṅgiveramūlādayo, matthakakhādanīye haliddisiṅgiverakaḷīrādayo, khandhakhādanīye uppalapaṇṇadaṇḍādayo, pupphakhādanīye campakapupphādayo, aṭṭhikhādanīye madhukaṭṭhieraṇḍasāsapādayo, piṭṭhakhādanīye adhotatālapiṭṭhādayo ca saṅgahitāti daṭṭhabbā.
96. 纯净糖者,未以蜜涂抹的。但以蜜涂抹的为七日药。以及任何已澄清之物者,未作浊而已澄清的任何物。维咖德等之分别者,维咖德为粪、土、尿、灰所称,「等」为其所有,其分别为其所有,此为外义,即那个。与「任何」相连。但此处以「等」字摄取:在块茎可食中如乳树胶等,在根可食中如哈利地、生姜根等,在顶可食中如哈利地、生姜、咖离拉等,在茎可食中如莲叶茎等,在花可食中如占巴咖花等,在核可食中如蜜核、伊兰达、芥子等,在粉可食中如未熟椰子粉等,应当如是见。
§97
97. Idāni sabbaso yāvajīvikaṃ dassetuṃ asakkuṇeyyattā vuttāni ca avuttāni ca ekato sampiṇḍetvā tattha lakkhaṇaṃ ṭhapento ‘‘mūla’’ntiādimāha. Tattha ‘‘sāro’’ti vattabbe ‘‘sāra’’nti liṅgavipallāsenāha. ‘‘Sāro bale thiraṃse cā’’ti hi nighaṇḍu. Āhāraṭṭhanti āhārena jāto attho payojanaṃ āhārattho, sova āhāraṭṭho, taṃ āhārakiccanti vuttaṃ hoti.
97. 现在因无法完全显示终生药,将已说与未说者一并集合,在其中建立特相而说「根」等。其中,应说「萨罗」,却以词性颠倒说「萨拉」。因为词典说「萨罗在力量、坚固、精华中」。食义者,由食所生之义、利益为食义,即那食义,即那个,说为食作用之义。
§98
98. Idāni catūsu kappiyākappiyādivibhāgaṃ dasseti ‘‘sabbā’’tiādinā. Tattha sabbe kālikā, tesaṃ sambhogo anubhavoti samāso. Kāleti pubbaṇhakāle. Sabbassāti gilānāgilānassa. Sati paccayeti tīsu yāmakālikaṃ pipāsādikāraṇe sati, sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca gelaññakāraṇe satīti attho, kālato vigato vikālo, tasmiṃ, yāmakālikaṃ vikāle āhāratthāya ajjhoharaṇe, sattāhakālikaṃ pana yāvajīvikañca tadatthāya paṭiggahaṇamattepi dukkaṭaṃ.
98. 现在以「一切」等显示在四种中净与不净等的区分。其中,一切时限药,它们的享用为受用,此为复合词。时限者,在午前时。一切者,病者与非病者。有因缘时者,三时药在渴等原因存在时,七日药与终生药在疾病原因存在时,此为义。时限已过为非时,在其中,三时药在非时为食义而吞咽,七日药与终生药即使仅为其义而接受亦为恶作。
§99
99.Ubhoti yāvakālikaṃ yāmakālikañca. Tattha yāvakālikaṃ attano kālātikkantaṃ vikālabhojanabhikkhāpadena pācittiyaṃ janayati, yāmakālikaṃ yāmātikkantaṃ sannidhisikkhāpadena. Ete ubhopi antovutthañca sannidhiñca janayantīti sambandho. ‘‘Antovutthaṃ sannidhi’’nti bhāvappadhānoyaṃ niddeso, antovutthattaṃ sannidhittañcāti attho.
99. 二者,时限药与三时药。其中,时限药自己的时限已过,以非时食比库巴德生巴吉帝亚;三时药三时已过,以蓄藏学处。这二者皆生内宿与蓄藏,此为相连。「内宿蓄藏」,此为以法为主的指示,内宿性与蓄藏性之义。
§100
100.Atināmiteti atikkāmite. Pācittīti sattāhātikkantaṃ bhesajjasikkhāpadena nissaggiyapācittiyāpatti ca hotīti attho. Sace dvinnaṃ santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ avibhattaṃ hoti, sattāhātikkame dvinnampi anāpatti, paribhuñjituṃ pana na vaṭṭati. Pāḷināruḷheti pāḷiyaṃ anāruḷhe sappiādimhi satta ahāni atināmiteti sambandho. Sappīti manussādīnaṃ sappi. Ādi-saddena tesaṃyeva navanītaṃ, nāḷikerāditelaṃ, sītodakena kataṃ madhukapupphaphāṇitañca saṅgahitaṃ.
「过时」者,已超越也。「巴吉帝亚」者,意为:超越七日者,由药学处而有尼萨耆亚巴吉帝亚罪。若二人之物由一人受取而未分配,超越七日时二人皆无罪,但不许受用。「未载于圣典」者,与「于圣典中未载之酥等,超越七日」相连。「酥」者,人等之酥。以「等」字摄取彼等之生酥、椰子等油、以冷水制成之蜂蜜花糖浆。
§101
101.Nissaṭṭhaladdhanti nissaṭṭhaṃ vinayakammavasena nissajjitañca taṃ laddhañca puna tathevāti nissaṭṭhaladdhaṃ. Taṃ gahetvāti seso. Nissajjanavidhānaṃ pana vakkhamānanayena veditabbaṃ. ‘‘Naṅga’’ntiādi upalakkhaṇamattaṃ. Tena makkhitāni kāsāvādīni ca pana aparibhogāniyeva . Aññassa pana kāyikaparibhogo vaṭṭati. Vikappentassa sattāhe sāmaṇerassāti ettha ṭīkāyaṃ ‘‘idaṃ sappiṃ tuyhaṃ vikappemī’’tiādinā tesaṃ tesaṃ nāmaṃ gahetvā sammukhāparammukhāvikappanavasena atthaṃ dassetvā taṃ sādhayantehi avikappite vikappitasaññī nissaggiyaṃ pācittiya’’nti āpattivāre pāḷi āhaṭā. ‘‘Sace upasampannassa vikappeti, attano eva santakaṃ hoti, paṭiggahaṇampi na vijahatī’’ti dosaṃ vatvā anupasampannassa vikappane attasantakattābhāvo, paṭiggahaṇavijahanañca payojanaṃ vuttaṃ. Tattha vadāma – āpattivāre ‘‘avikappite’’tiādipāḷiyeva natthi, ‘‘anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, avissajjite vissajjitasaññī nissaggiyaṃ pācittiya’’ntiādinā (pārā. 624) pāḷiyā āgatattā tadanurūpameva anāpattivāre ‘‘adhiṭṭheti, vissajjetī’’tiādināva pāḷi āgatā. Yadi bhaveyya, vaṇṇanīyaṭṭhānatāya aṭṭhakathāya bhavitabbaṃ, na cettha aṭṭhakathāyaṃ vijjati. Anupasampannassa vikappane ca kathaṃ paṭiggahaṇaṃ vijahati sikkhāpaccakkhānādīsu chasu paṭiggahaṇavijahanakāraṇesu vikappanassa anantogadhattā, tasmā nāyamettha atthoti.
「舍已得」者,已舍、依律甘马而舍弃,且得彼,复如是也,为舍已得。应取「取彼」为余。舍弃之规定应依将说之方式而知。「涂」等仅为标示。以彼涂抹之袈裟等则完全不许受用。但他人之身体受用则许可。「于七日内对沙玛内拉等作净施者」,于此处注疏中引来罪分之圣典:「以『我将此酥净施于汝』等取彼等之名,以面前净施与非面前净施之方式示义,以成立彼者,于未净施作净施想者,尼萨耆亚巴吉帝亚。」说过失曰:「若对已达上者作净施,仅为自己之物,亦不舍受取。」说对未达上者作净施之目的为:无自己所有性、舍受取。于此我等说:罪分中根本无「未净施」等圣典,因以「于未决意作决意想者,尼萨耆亚巴吉帝亚;于未舍弃作舍弃想者,尼萨耆亚巴吉帝亚」等圣典而来,故与彼相应,于无罪分中仅以「决意、舍弃」等圣典而来。若有,因应赞叹之处故,应有注疏,然此处注疏中不存在。且对未达上者作净施,如何舍受取?因于舍学处等六种舍受取之因中,净施不含摄于内,故此处无此义。
Mayamettha evamatthaṃ bhaṇāma – vikappentassāti ettha vikappanaṃ saṃvidahanaṃ ‘‘cittasaṅkappo’’tiādīsu viya, ubhayattha pana upasaggehi nānattamattaṃ, tasmā antosattāhe sāmaṇerassa yassa kassaci vikappentassa saṃvidahantassa pariccāgasaññaṃ pariccāgacetanaṃ pariccāgādhippāyaṃ uppādentassa anāpattīti attho. Idañca mahāsumattheravādamolubbha vuttaṃ. Vuttañhi ‘‘tena cittenā’’tiādīsu pāḷivacanesu adhippāyaṃ dassentena, ‘‘idaṃ kasmā vuttaṃ. Evañhi antosattāhe datvā pacchā paṭilabhitvā paribhuñjantassa anāpattidassanattha’’nti (pārā. aṭṭha. 2.625). Mahāpadumatthero panāha ‘‘sattāhātikkantassa pana paribhoge anāpattidassanatthamidaṃ vutta’’nti (pārā. aṭṭha. 2.625). Ayameva vādo tesu sundarataro. Sattāhe makkhanādiṃ adhiṭṭhato ca aññassa dadatopi ca anāpattīti sambandho. Ādi-saddena abbhañjanādiṃ saṅgaṇhāti. Ayametthādhippāyo – sappiādiṃ abbhañjanādiṃ madhuṃ arumakkhanaṃ, phāṇitaṃ gharadhūpanaṃ adhiṭṭhato anāpattīti. Aññassāti upasampannassa vā anupasampannassa vā.
我等于此如是说义:「作净施者」,于此处净施为安排,如「心思惟」等,于二处仅以接头词之差异,故于七日内对沙玛内拉或任何人作净施、安排、生起舍弃想、舍弃思、舍弃意向者,无罪,此为义。此依大苏玛长老说而说。于「以彼心」等圣典语中示意向者说:「此何故说?如是于七日内施与,后取回受用者,为示无罪。」大巴杜玛长老则说:「然此说为示超越七日者受用时无罪。」此说于彼等中更为美妙。「于七日内决意涂油等,或施与他人者,无罪」,此为连结。以「等」字摄取涂药等。此处之意向为:酥等、涂药等、蜜为涂身,糖浆为熏屋,决意者无罪。「他人」者,已达上者或未达上者。
§102
102. Yāvakālikaādīni attanā saha saṃsaṭṭhāni sabbhāvaṃ gāhāpayantīti sambandho. Sabbhāvanti sassa attano bhāvo dvitte sabbhāvo, taṃ. Tasmāti yasmā evaṃ, tasmā. Evamudīritanti evaṃ ‘‘vikappentassa sattāhe’’tiādinā vuttaṃ. Ayamettha adhippāyo – yasmā attanā saṃsaṭṭhāni attano bhāvaṃ gāhāpayanti yāvakālikādīni, tasmā sattāhātikkāmitāni sattāhakālikāni pācittiyajanakāni saṃsaṭṭhāni attasaṃsaṭṭhānipi pācittiyajanakāni karontīti avikappanādimhi sati byatirekato pācittiyāpattiparidīpakaṃ ‘‘vikappentassā’’tiādikaṃ vākyattayaṃ vuttanti. Ṭīkāyaṃ pana ‘‘idāni vakkhamānaṃ sandhāya evanti vutta’’nti vuttaṃ. Taṃ vakkhamānassa atītaudīritattāyogato kathaṃ yujjatīti. Evamudīritanti vā pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca evameva vuttanti attho. Eva-saddo avadhāraṇe.
「时限药等与自己相混者,皆取自性」,此为连结。「自性」者,彼之自己之性为二性,为自性,彼也。「故」者,因如是,故。「如是所说」者,如是以「作净施者于七日内」等所说。此处之意向为:因与自己相混者取自己之性,时限药等,故超越七日之七日药生巴吉帝亚者,相混之与自己相混者亦作生巴吉帝亚,故于有不净施等时,从差别显示巴吉帝亚罪,说「作净施者」等三句。然于注疏中说:「今依将说而说『如是』。」彼如何与将说之过去所说性相应?或「如是所说」者,于圣典与注疏中如是说,此为义。『如是』字为限定。
§103-5
103-5. Idāni attasaṃsaṭṭhānaṃ yāvakālikādīnaṃ sabbhāvagāhāpanaṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘pure’’tiādimāha. Tattha sattāhanti satta ahāni yassa taṃ sattāhaṃ, sattāhakālikaṃ. Ca-saddo aṭṭhānappayutto, so sattāhañca yāvajīvikañcāti yojetabbo. Sesakālikasammissanti sesehi tadahu paṭiggahitehi kālikehi yāvakālikayāmakālikasaṅkhātehi sammissaṃ. Pācittīti sannidhisikkhāpadena pācitti. Tadahu paṭiggahitanti tasmiṃyeva dine purebhattaṃ paṭiggahitaṃ. Tadahevāti tasmiṃyeva dine purebhattameva. Sesanti sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca. Evanti yāme eva paribhuñjayeti vijānīyanti sambandho. Itaranti sattāhakālikato aññaṃ yāvajīvikaṃ.
今为如实示与自己相混之时限药等之自性取得,说「先前」等。于此「七日」者,彼有七日为七日,为七日药。『与』字用于不适当处,应连结为「七日与尽形寿」。「与其余时限混」者,与其余于当日受取之时限,称为时限药、日限药者混。「巴吉帝亚」者,由蓄藏学处而有巴吉帝亚。「当日受取」者,于彼日午前受取。「当日」者,于彼日午前。「其余」者,七日药与尽形寿。「如是」者,应知为「仅于时分受用」之连结。「其他」者,从七日药之外之尽形寿。
Kālikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 时限说之释义已毕。
9. Paṭiggāhaniddesavaṇṇanā九、受取说之释义
§106
106. Dātuṃ kāmetīti dātukāmo, tassa abhihāro īsakampi oṇamanādinābhiharaṇanti tappuriso, hatthassa pāso hatthapāso. Ruḷhīvasena tu aḍḍhateyyahattho hatthapāso nāma. So ca sace bhikkhu nisinno hoti, āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya dāyakassa nisinnassa ṭhitassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā veditabbo. Eraṇakkhamanti thāmamajjhimena purisena eraṇassa ukkhipanassa khamaṃ yoggaṃ. Vatthusaddāpekkhaṃ napuṃsakattaṃ. Tidhā denteti kāyakāyappaṭibaddhanissaggiyānaṃ vasena tīhi pakārehi dāyake dadamāne. Tattha yena kenaci sarīrāvayavena antamaso pādaṅguliyāpi dīyamānaṃ kāyena dinnaṃ nāma hoti, kaṭacchuādīsu yena kenaci dīyamānaṃ kāyappaṭibaddhena, kāyato pana kāyappaṭibaddhato vā mocetvā hatthapāse ṭhitassa kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā pātiyamānaṃ nissaggiyena payogena dinnaṃ nāma. Dvidhā gāhoti kāyakāyappaṭibaddhānaṃ vasena dvīhi pakārehi yehi kehici dīyamānassa gahaṇaṃ. Evaṃ paṭiggaho pañcaṅgoti yojanā. Pañcaṅgoti pañca aṅgāni yassāti bahubbīhi.
「欲施」者,欲施者,彼之接近为稍微亦以减少等之接近,为依主释。「手掌」者,手之掌为手掌。然依通用,一肘半手为手掌之名。且若比库坐,从座之后端开始;若立,从脚跟开始;若卧,以何侧卧,从彼之边端开始,除施者之坐立之伸手外,何为最近之肢体,以彼之此端界定而应知。「举铁犁」者,以中等力量之人举铁犁之堪能、适合。依事物词故为中性。「三种施」者,依身、身系、舍之尼萨耆亚,以三方式对施者施与时。于此以任何身体部分,乃至以脚趾施与者,名为以身施;以腰带等任何施与者,为以身系;然从身或从身系解开,对立于手掌中者以身或以身系使落者,名为以舍之方法施。「二种取」者,依身与身系,以二方式对任何施与者之取得。如是受取为五支,此为连结。「五支」者,彼有五支,为多财释。
§107
107. Idāni aneraṇakkhame ca kismiñci kāyappaṭibaddhe ca paṭiggahaṇārohanaṃ dassetuṃ ‘‘asaṃhāriye’’tiādimāha. Tattha asaṃhāriyeti ānetumasakkuṇeyye phalakapāsāṇādimhi. Tatthajāteti tesuyeva rukkhādīsu jāte kiṃsukapaduminipaṇṇādike. Ciñcaādīnaṃ sukhume paṇṇeti sambandho. Tāni hi sandhāretuṃ na sakkonti. Tesaṃ pana sākhāsu vaṭṭati. Ādi-saddena ‘‘aṅga’’ntiādikaṃ saṅgaṇhāti. Vā-saddo samuccaye. Asayhabhāreti thāmamajjhimapurisena sahituṃ sandhāretuṃ asakkuṇeyye bhāre. Sabbesaṃ paṭiggaho ‘‘na rūhatī’’ti iminā sambandho.
107. 现在为了显示对于不可移动之物及任何与身体相连之物的受取与攀登,故说「不可移动」等。其中,「不可移动」者,于不能带来之板石等。「生于其处」者,于彼等树木等上所生之紫矿花、莲花叶等。应连接「紫矿等之细叶」。因为那些(叶)不能支持。但在它们的枝上则允许。以「等」字摄取「肢体」等。「或」字表示合集。「不可承受之重担」者,于中等力量之人不能承受、支持之重担。一切之受取应以「不得攀登」连接。
§108
108. Idāni paṭiggahaṇavijahanaṃ dasseti ‘‘sikkhā’’tiādinā. Tattha sikkhāmaraṇaliṅgehīti sikkhāpaccakkhānena ca maraṇena ca liṅgaparivattanena ca. Anapekkhavisaggatoti natthi apekkho etassāti anapekkho, sova visaggo, tato ca. Acchedāti corādīhi acchinditvā gahaṇena. Anupasampannadānāti anupasampannassa dānena. Ca-saddo sabbattha ānetabbo. Gāhoti paṭiggahaṇaṃ. Upasammatīti vijahati.
108. 现在以「学」等显示受取之舍弃。其中,「以学、死、转相」者,以舍学、以死、以转变相。「无所期待之舍离」者,对此无所期待,即是舍离,从彼。「以断」者,以盗贼等断截而取。「以未达上者之施」者,以未达上者之施与。「及」字应处处带来。「取」者,受取。「舍弃」者,舍离。
§109-10
109-10. Idāni appaṭiggahitaṃ paribhoge dosaṃ dassetuṃ ‘‘appaṭiggahita’’ntiādimāha. Tattha sabbanti catukālikapariyāpannaṃ sakalampi. Idāni appaṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ dassetuṃ ‘‘suddha’’ntiādimāha. Tattha suddhaṃ nātibahalaṃ udakañca tathā aṅgalaggaṃ avicchinnaṃ danta…pe… gūthakañca loṇa…pe… karīsakañca kappateti sambandho. Tattha suddhanti rajareṇūhi aññarasena ca asammissatāya parisuddhaṃ. Nātibahalanti yaṃ kasitaṭṭhāne bahalamudakaṃ viya mukhe vā hatthe vā na laggaṃ, taṃ. Avicchinnanti aṅgato vicchinditvā na gataṃ. Dantāni ca akkhīni ca kaṇṇañca dantakkhikaṇṇaṃ pāṇyaṅgattā, tassa gūthakanti tappuriso. Loṇaṃ sarīruṭṭhitaṃ. Siṅghāṇīti siṅghāṇikā. Vicchinnaṃ na paṭiggahetabbaṃ.
109-10. 现在为了显示未受取之物于受用中之过失,故说「未受取」等。其中,「一切」者,包摄于四时中之全部。现在为了显示不受取而应受用之物,故说「清净」等。其中,应连接「清净、不太浓之水、如是炭末、不断之齿……粪、盐……粪、允许」。其中,「清净」者,因不混杂尘土及其他味而清净。「不太浓」者,如耕地处之浓水,不附着于口或手者。「不断」者,未从肢体断截而去者。「齿、眼、耳」者,齿眼耳之粪,因是有情之肢体,其粪,依主释。「盐」者,身体所生。「鼻涕」者,鼻涕物。断截者不应受取。
§111
111. Idāni ‘‘gūthā’’tiādinā kālodissaṃ dasseti. Tathāvidheti sappadaṭṭhakkhaṇādike tathāvidhe kāle. Tathā tādiso vidho kālo etassāti bahubbīhi. Seveyyāti sevanaṃ kareyya, paribhuñjeyyāti vuttaṃ hoti. Asante kappakāraketi ettha dubbacopi asamatthopi kappiyakārako asantapakkheyeva tiṭṭhatīti veditabbo. Kālodissattā pana chārikāya asati alladāruṃ rukkhato chinditvā kātuṃ, mattikāya asati bhūmiṃ khaṇitvāpi mattikaṃ gahetuṃ vaṭṭati.
111. 现在以「粪」等显示时限。「如是种类」者,于蛇咬之刹那等如是种类之时。如是、如是种类之时属于此,持业释。「应服用」者,应作服用,即是说应受用。「净人不在时」者,于此应知,难语者及无能力者之净人亦住于不在之类。但因时限故,灰烬不在时,允许从树上砍下湿木而作;泥土不在时,允许掘地而取泥土。
§112
112.Durūpaciṇṇeti duṭṭhuṃ upaciṇṇaṃ āmaṭṭhaṃ durūpaciṇṇaṃ. Sace bhikkhu appaṭiggahitaṃ sāmisaṃ bhājanaṃ ṭhitaṭṭhānato apanetvā āmasati, pidhānaṃ āmasati, upari ṭhitakacavarādiṃ chaḍḍeti, tatthajātakaphaliniyā sākhāya vā valliyā vā gahetvā vā cāleti, durūpaciṇṇaṃ nāma hoti. Tasmiṃ dukkaṭanti sambandho. Phalarukkhaṃ pana apassayituṃ vā tattha kaṇṭakaṃ vā bandhituṃ vaṭṭati. Araññe patitaambaphalādiṃ ‘‘sāmaṇerassa dassāmī’’ti āharitvā dātuṃ vaṭṭati. Rajokiṇṇeti rajasā okiṇṇe, tasmiṃ pattādike yaṃ kiñci paṭiggaṇhato vinayadukkaṭaṃ hotīti attho. Sace piṇḍāya carantassa patte rajaṃ patati, paṭiggahetvā bhikkhā gaṇhitabbā . ‘‘Paṭiggahetvā dethā’’ti vuttepi ākiranti, hatthato amocenteneva paṭiggāhāpakassa santikaṃ netvā paṭiggahetabbaṃ. Sace mahāvāto tato tato rajaṃ pāteti, na sakkā hoti bhikkhaṃ gahetuṃ, ‘‘anupasampannassa dassāmī’’ti suddhacittena ābhogaṃ katvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Taṃ pana tena dinnaṃ vā vissāsena vā paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.
112. 「恶触」者,恶劣地触、触摸,即恶触。若比库将未受取之有味之容器从放置处移开而触摸,触摸盖子,抛弃置于上面之尘布等,或握持生于其处之果树之枝或蔓而摇动,名为恶触。应连接「于彼为恶作」。但允许为了遮荫或为了在其处绑刺。允许在林中拾取落下之芒果等,以「将给沙玛内拉」而带来施与。「尘所覆」者,为尘所覆,于彼钵等,凡受取任何物皆有律恶作之义。若行乞食时尘落入钵中,应受取后取食。即使说「受取后给」,他们仍倾倒,不从手中放开,应带至施者近处而受取。若大风从各处吹落尘土,不能取食,允许以「将给未达上者」之清净心作意向而取。但允许受取彼由彼所施或以信任而受用。
Athāti vakkhamānārambhe. Uggahappaṭiggaheti uggahitthāti uggaho, uggahitaṃ, tassa paṭiggaho, tasmiṃ. Appaṭiggahitabhāvaṃ jānato attanā eva uggahetvā gahaṇeti adhippāyo. Mātāpitūnaṃ atthāya pana appaṭiggahetvā telādīni, chāyatthāya sākhādīni vā gahetvā pacchato bhuñjitukāmatāya paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Ucchuādīsu phālitesu malaṃ na paññāyati, mūlabhesajjādīni pisantānaṃ vā koṭṭentānaṃ vā nisadanisadapotakaudukkhalamusalāni khīyanti, dantantare laggaṃ sukhumaāmisaṃ hoti, raso na paññāyati, abbohārikaṃ. Antovuttheti akappiyakuṭiyā chadanabbhantare vuttheti attho. Sayaṃpakketi attanā yattha katthaci pakke. Sace vāsiādiṃ tāpetvā takkādīsu pakkhipati, ettāvatāpi sāmapākato na muccati. Purimakālikadvaye punapākañhi ṭhapetvā yaṃ kiñci āmisaṃ bhikkhuno pacituṃ na vaṭṭati. Sacepissa uṇhayāguyā sulasipaṇṇādīni vā siṅgiveraṃ vā pakkhipanti, cāletuṃ na vaṭṭati. Uttaṇḍulaṃ bhattaṃ labhitvā pidahituṃ na vaṭṭati. Antopakketi akappiyakuṭiyā anto pakke. Sabbattha dukkaṭanti sambandho.
「然后」者,于将说之开始。「取受」者,因取而为取,所取,其受取,于彼。意趣为知未受取之状态而自己取而取。但为了父母之利益,不受取而取油等,为了荫凉而取枝等,或以后欲受用而受取后受用,则允许。甘蔗等破裂时污垢不显现,研磨或捣碎根药等者之坐具、坐具布、杵臼损坏,附着于齿间之细食物,味不显现,应带出。「落入内」者,落入非净屋之屋顶内部之义。「自煮」者,自己于任何处所煮。若加热斧等而投入汤等中,以此亦不脱离自煮。除了前二时中之再煮外,比库不允许煮任何食物。若于热粥中投入罗勒叶等或生姜,不允许搅动。得到热饭后不允许盖上。「内煮」者,于非净屋内煮。应连接「一切处为恶作」。
Paṭiggāhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 受取说之释义已毕。
10. Akappiyamaṃsaniddesavaṇṇanā十、不净肉说之释义
§113-4
113-4. Manussahatthiassānañca …pe… uragassa ca yaṃ maṃsañca, yaṃ uddissakatamaṃsañca, appaṭivekkhitaṃ yañca maṃsaṃ, tesu maṃsesūti evaṃ yojetvā attho veditabbo. Tattha sīsagīvātaraṅgena carantā acchavisesāva taracchā. Uragassāti iminā sabbāpi dīghajāti saṅgahitā. Uddissakatamaṃsanti bhikkhuṃ uddisitvā kataṃ uddissakataṃ, tañca taṃ maṃsañca. Ettha ca maṃsa-ggahaṇena macchānampi gahaṇaṃ veditabbaṃ upalakkhaṇavasena, ca-saddena vā. Pañcasupi sahadhammikesu yaṃ kiñci uddissakataṃ sabbesampi na kappati, tampi adiṭṭhaasutaaparisaṅkitatāya tikoṭiparisuddhaṃ vaṭṭati. Appaṭivekkhitanti anupaparikkhitaṃ, anāpucchitanti attho. Āpattibhīrukena hi rūpaṃ sallakkhentenāpi pucchitvā paṭiggahetabbaṃ paribhuñjitabbañca. Manussānaṃ maṃsesu thullaccayanti yojanā. Thūlo accayo etthāti rasse, dvitte ca thullaccayaṃ. Pārājikasaṅghādisesehi ṭhapetvā ito adhikaṃ vajjaṃ natthi. Sesesūti avasesesu ekādasasu.
「人、象、马……乃至……蛇之肉,以及为比库而作之肉,以及未经审察之肉,于此等肉中」——应如是连结而知其义。其中,以头颈摇摆而行之有蹄兽即是「畜生」。「蛇」者,以此摄一切长身类。「为比库而作之肉」者,指定比库而作,即为比库而作,此即彼肉。于此,以「肉」之语词,应知亦摄取鱼类,依标示之理,或依「及」字。于五种如法者中,凡为比库而作之任何物,对一切人皆不许可;然若以未见、未闻、未疑之三种清净,则许可。「未经审察」者,未经检查,意即未经询问。畏惧罪过者,即使观察色相,亦应询问后受取、食用。「于人肉中,土喇吒亚」——应如是连结。「土喇」者,粗重之罪过于此,于短音、重复音节时为「土喇吒亚」。除巴拉基咖与桑喀地谢萨外,无有更重之罪。「余者」者,于其余十一种中。
§115
115. Idāni manussādīnaṃ aṭṭhiādīnipi akappiyānīti dassetuṃ ‘‘aṭṭhipī’’tiādimāha. Pi-saddo ‘‘lohita’’ntiādīsupi anuvattetabbo. Esanti manussādīnaṃ dasannaṃ. Vasāsu pana ekā manussavasā na vaṭṭati. Khīrādīsu akappiyaṃ nāma natthi. Uddissakataṃyeva sacittakanti yojanā. Sacittakanti uddissakatabhāvajānanacittena saha vattatīti sacittakaṃ. Vatthuvītikkamavijānanacittena hi sacittakattaṃ. Ettha ca sacittakattaṃ āpattiyā eva, na ca maṃsassa, tathāpi maṃsasīsena āpatti eva vuttāti viññātabbanti.
今为显示人等之骨等亦不许可,故说「骨亦」等。「亦」字应贯通于「血」等。「此等」者,人等十种之。然于脂中,唯人脂一种不许可。于乳等中,无有不许可者。「唯为比库而作者即有心」——应如是连结。「有心」者,与知为比库而作之心俱转,故为有心。以知违越事物之心,即为有心性。于此,有心性唯属于罪过,非属于肉;虽然如此,应知以肉为首而说罪过。
Akappiyamaṃsaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不净肉说之释义已毕。
11. Nissaggiyaniddesavaṇṇanā十一、尼萨耆亚说之释义
§116-7
116-7. Rūpiyena arūpiyaṃ rūpiyañca itarena rūpiyañca parivatteyyāti sambandho. Tattha rūpiyenāti rūpiyasaṅkhātena nissaggiyavatthunā. Arūpiyanti arūpiyasaṅkhātaṃ dukkaṭavatthuṃ kappiyavatthuñca. Itarenāti arūpiyena. Nissaggīti nissajjanaṃ nissaggo, pubbabhāge kattabbassa vinayakammassetaṃ nāmaṃ. Nissaggo assa atthīti nissaggi, kiṃ taṃ? Pācittiyaṃ. Rūpiyassa mūlaggahaṇe pana rūpiyappaṭiggahaṇasikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
「以金钱换取非金钱与金钱,以其他换取金钱」——应如是连结。其中,「以金钱」者,以名为金钱之尼萨耆亚事物。「非金钱」者,名为非金钱之恶作事物与许可事物。「以其他」者,以非金钱。「尼萨耆」者,舍弃为尼萨耆,此是应于前分作之律甘马之名。「有尼萨耆者」为尼萨耆,何者?巴吉帝亚。然于取金钱之根本,以不受取金钱学处,为尼萨耆亚巴吉帝亚。
Idāni rūpiyādiṃ dassetuṃ ‘‘idhā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha kahā…pe… māsakaṃ idha rūpiyanti sambandho. Tattha kahāpaṇo nāma suvaṇṇamayo vā rajatamayo vā etarahi pakatikahāpaṇo vā. Sajjhūti rajataṃ. Siṅgīti suvaṇṇabhedo, tathāpi cettha sāmaññena suvaṇṇamadhippetaṃ. Vohārūpagamāsakanti vohāraṃ kayavikkayaṃ upagacchatīti vohārūpagaṃ, tañca taṃ māsakañca. Taṃ pana samuṭṭhāpitarūpañca asamuṭṭhāpitarūpañca lohadāruādimayaṃ vuccati. Idha rūpiyanti imasmiṃ sikkhāpade rūpiyaṃ nāmāti attho. Vatthamuttādi kappaṃ dukkaṭavatthuñca itaranti yojanā. Tattha vatthañca muttā ca ādi yassāti samāso. Ādi-saddo paccekaṃ yojetabbo ‘‘vatthādi muttādī’’ti. Tattha paṭhamena ādi-saddena kappāsasuttāparaṇṇādikaṃ yaṃ kiñci kappiyavatthuṃ, dutiyena maṇi saṅkho silā pavāḷaṃ lohitaṅko masāragallaṃ sattadhaññāni dāsidāsakhettavatthupupphārāmaphalārāmādayoti idaṃ dukkaṭavatthuṃ saṅgaṇhāti. Vatthādikappiyavatthuṃ, muttādidukkaṭavatthuñca itaraṃ aññaṃ arūpiyaṃ nāmāti attho.
今为显示金钱等,开始说「在此」等。其中,「咖哈巴那……乃至……马萨咖,在此为金钱」——应如是连结。其中,「咖哈巴那」者,名为金制或银制,或现今之普通咖哈巴那。「萨基」者,银。「辛基」者,金之一种,虽然如此,于此以通称意指金。「通行交易之马萨咖」者,通行交易、买卖,故为通行交易,此即彼马萨咖。然彼被制造之金钱与未被制造之金钱,称为铁、木等所制。「在此为金钱」者,于此学处中名为金钱之义。「衣、珠等许可之恶作事物,为其他」——应如是连结。其中,「衣与珠为首」者,为复合词。「首」字应各别连结为「衣等、珠等」。其中,以第一「首」字,摄取棉线、绢等任何许可事物;以第二,摄取宝石、螺、石、珊瑚、红宝石、玛瑙、七种谷物、奴婢、田地、花园、果园等,此为恶作事物。衣等许可事物、珠等恶作事物,为其他、另外之非金钱之义。
§118
118. Ettāvatā rūpiyasaṃvohāraṃ dassetvā idāni kappiyabhaṇḍe kayavikkayaṃ dassetumāha ‘‘ima’’ntiādi. Tattha ‘‘imaṃ gahetvā imaṃ dehi, imaṃ kara, imaṃ ānayā’’ti vā ‘‘imaṃ bhutvā imaṃ dehi, imaṃ kara, imaṃ ānayā’’ti vā ‘‘imaṃ demi, imaṃ dehi, imaṃ kara, imaṃ ānayā’’ti vā kayavikkaye samāpanne nissaggīti yojanā. Tattha imanti taṇḍulādiṃ. Bhutvāti odanādiṃ bhuñjitvā. Imaṃ dehīti etaṃ vatthādikaṃ dehi. Imaṃ karāti etaṃ rajanapacanādiṃ karohi. Imaṃ ānayāti etaṃ rajanakaṭṭhādiṃ ānehi. Imaṃ demīti etaṃ vatthādikaṃ tava demi. Samāpanneti kate. Tasmā kappiyaṃ bhaṇḍaṃ parivattentena aññātakehi saddhiṃ ‘‘imaṃ dehī’’ti vadato viññatti, ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti vadato saddhādeyyavinipātanaṃ, ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti vadato kayavikkayanti vuttā tisso āpattiyo. Mātāpitūhi pana saddhiṃ kayavikkayamattaṃ mocentena parivattetabbaṃ. Ayañhi kayavikkayo ṭhapetvā pañcasahadhammike avasesehi gihipabbajitehi na vaṭṭati. Sace pana navakammāni kāreti, aṭṭhakathāpamāṇena pācittiyamattaṃ desetabbaṃ.
至此显示金钱交易后,今为显示许可物品之买卖,说「此」等。其中,「『取此给此,作此,取来此』,或『食此给此,作此,取来此』,或『我给此,汝给此,作此,取来此』,于买卖成就时,尼萨耆」——应如是连结。其中,「此」者,米等。「食」者,食用饭等。「给此」者,给此衣等。「作此」者,作此染煮等。「取来此」者,取来此染木等。「我给此」者,我给汝此衣等。「成就」者,于作时。因此,交换许可物品者,与不相识者说「给此」时为告白,说「取此」时为信施物之失坏,说「以此给此」时为买卖——说此三种罪过。然与父母交换时,应仅免除买卖。此买卖,除五种如法者外,与其余在家出家者皆不许可。然若令作新工作,应依注疏之量,仅说巴吉帝亚。
§119-120
119-120. Idāni pariṇāmanavasena āpattibhedaṃ dassetuṃ ‘‘attano’’tiādi āraddhaṃ. Tatthāyaṃ piṇḍattho – saṅghassa nataṃ lābhaṃ attano pariṇāmeyya, nissaggi. Aññato puggalassa pariṇāmeyya, pācitti. Aññassa saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmeyya, dukkaṭaṃ. Aññassa puggalassa vā cetiyassa vā nataṃ lābhaṃ attano vā saṅghassa vā aññapuggalassa vā aññacetiyassa vā pariṇāmeyya, dukkaṭanti yojanā. Tattha natanti kāyena vā vacasā vā ninnaṃ kataṃ. Lābhanti labhitabbaṃ cīvarādi. Aññato aññasmiṃ puggale vā cetiye vā, cetiye pana dukkaṭaṃ. Aññassāti cetiyādino antamaso sunakhassa. Aññato vāti cetiyādimhi vā. Saṅghassāti pana idaṃ kākakkhigoḷakañāyena ‘‘nataṃ pariṇāmeyyā’’ti ubhayattha parivattati. Nissaṭṭhaṃ sakasaññāya na dadeyya vā, dukkaṭanti sambandho. Aññathā aññena pakārena, theyyasaññāya na dadeyya ceti vuttaṃ hoti. Itaranti vatthuvasena aññaṃ pārājikaṃ thullaccayaṃ dukkaṭañca hotīti attho.
今为显示依转让而有罪过之差别,开始说「自己」等。其中此为总义——将僧团之指定利养转让于自己,尼萨耆。转让于另一补特伽罗,巴吉帝亚。转让于另一僧团或塔庙,恶作。将另一补特伽罗或塔庙之指定利养转让于自己、或僧团、或另一补特伽罗、或另一塔庙,恶作——应如是连结。其中,「指定」者,以身或语作倾向。「利养」者,应得之衣等。「另一」者,于另一补特伽罗或塔庙;然于塔庙为恶作。「另一之」者,塔庙等乃至狗。「或另一」者,或于塔庙等。「僧团之」者,此以鸦鹅喉之法,「指定……应转让」于两处转换。「已舍弃者,以自己想不应给,或恶作」——应如是连结。「否则」者,以另一方式,以盗想不应给——如是所说。「其他」者,依事物而有另外之巴拉基咖、土喇吒亚与恶作之义。
Nissaggiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 尼萨耆亚巴吉帝亚指示解释已毕。
12. Pācittiyaniddesavaṇṇanā十二、巴吉帝亚指示解释
§121
121.Musā…pe… haraṇeti nimittatthe bhummavacanaṃ, tassa ‘‘pācitti vuttā’’ti iminā sambandho. Evaṃ sabbattha. Musāvādeti nipātena saddhiṃ tappuriso. Pubbepi jānitvā vacanakkhaṇepi jānantassa musābhaṇananimittanti attho. Bhaṇanañca nāma idha abhūtassa vā bhūtataṃ, bhūtassa vā abhūtataṃ katvā kāyena vā vācāya vā viññāpanappayogo. Pārājikasaṅghādisesācāravipattiyo amūlikāya codentassa yathākkamaṃ saṅghādisesapācittiyadukkaṭāni. Anupadhāretvā sahasā bhaṇantassa, ‘‘aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññaṃ bhaṇantassa yassa bhaṇati, so na suṇāti, tassa ca anāpatti.
「妄语……乃至……」「haraṇa」是为相之义的地格语,其与「已说巴吉帝亚」相连结。一切处皆如是。「妄语」者,与不变词结合的同格限定复合词。于先前已知,于言说之刹那亦知,而说妄语之相,此为其义。所谓「言说」者,于此是指将非实作为实,或将实作为非实,以身或以语作表知之努力。以无根据诽谤巴拉基咖、桑喀地谢萨、行违犯者,依次为桑喀地谢萨、巴吉帝亚、恶作。未审察而仓促言说者,「我将说别的」而说别的者,对其所说者,彼不听闻者,对彼无犯。
Omasati amanāpatāya kaṇṇesu vijjhati viya etena, omasati vāti omaso, so cāyaṃ vādoca, tasmiṃ. Dīgho pana gāthābandhavasena. Evaṃ sabbattha. Hīnukkaṭṭhesu ca jātināmagottavayakammasippaābādhaliṅgakilesaāpattiakkosasaṅkhātesu dasasu bhūtena vā abhūtena vā ‘‘khattiyosi, caṇḍālosī’’tiādinā kāyena vā vācāya vā anaññāpadesena bhikkhuno khuṃsetukāmatāya akkosavacaneti attho. ‘‘Santi idhekacce caṇḍālā’’tiādinā aññāpadesena vā ‘‘corosi, vikārīsi, mātughātakosī’’tiādīhi pāḷimuttapadehi vā bhikkhussa, yathā vā tathā vā anupasampannaṃ, parammukhā pana sabbampi akkosantassa dukkaṭaṃ. Kevalaṃ davakamyatāya vadato pana sabbattha dubbhāsitaṃ.
「omasati」者,以不可意刺入耳中如是,或「omasati」者为「omasa」,此亦是语,于其中。然而长音是依偈颂结合。一切处皆如是。于低劣与高贵中,于种姓、名、姓氏、年龄、业、技艺、病、相、烦恼、罪、辱骂等十种中,以实或以非实,以「汝是刹帝利」「汝是旃陀罗」等,以身或以语,非以指示他者,以欲轻蔑比库之心而辱骂之语,此为其义。或以「此处有某些旃陀罗」等指示他者,或以「汝是贼」「汝是破戒者」「汝是杀母者」等超出圣典之语对比库,或如何或如是对未达上者,然而背面辱骂一切者为恶作。然而仅以戏笑之心而说者,一切处为恶说。
Pesuññaharaṇeti pisuṇassa bhāvo pesuññaṃ. Attano piyakamyatāya vā parassa paresu bhedādhippāyena vā jātiādīhi omasantassa bhikkhuno vacanaṃ sutvā bhikkhussa tassa pesuññassa haraṇe. Anupasampannassa haraṇe dukkaṭaṃ. Padaṃ padaṃ padaso, vicchāyaṃ so, koṭṭhāsena koṭṭhāsenāti attho. Saṅgītittayāruḷho tipiṭakadhammo, anāruḷho ca rājovādādiko dhammo nāma, tena saha padasoti nipātassa tatiyātappuriso. Padasodhammeti ekakkharādinā koṭṭhāsena koṭṭhāsena anupasampannena saddhiṃ yathāvuttadhammabhaṇaneti attho. Padasodhammabhaṇanañhi padasodhamma-saddena upacārena vuttaṃ. Anupasampannena saddhiṃ ekato uddesaggahaṇe sajjhāyakaraṇe, taṃsantike uddesaggahaṇādike ca tena saddhiṃ ekato yebhuyyena paguṇaṃ ganthaṃ bhaṇantassa osārentassa khalitaṭṭhāne ‘‘evaṃ bhaṇāhī’’ti ekato bhaṇantassapi anāpatti.
「两舌之haraṇa」者,「pisuṇa」之状态为「pesuñña」。以欲自己可爱之心,或以欲他人于他人中分裂之意趣,以种姓等轻蔑者,比库听闻其语后,于对比库传彼两舌时。于对未达上者传时为恶作。「逐句」者,句句地,「vicchāya」者彼,以段以段,此为其义。三次结集所登之三藏法,及未登之王教诫等名为法,与彼共「逐句」者,不变词之具格同格限定复合词。「逐句法」者,以一字等之段段与未达上者共同如所说之法言说,此为其义。逐句法言说者,以「逐句法」一词以近似而说。与未达上者共同一起背诵受持,于彼面前背诵受持等,与彼共同一起大多熟练地说经典,于下降时于错误处「如是说」而一起说者,无犯。
Antamaso vatthādinā yena kenaci sabbacchannaṃ chadanaṃ anāhacca diyaḍḍhahatthubbedhenāpi sabbaparicchinnaṃ yebhuyyenachannaṃ yebhuyyenaparicchinnañca senāsanaṃ agāranti adhippetaṃ. Tatraṭṭho pana bhikkhuṃ ṭhapetvā antamaso pārājikavatthubhūto tiracchānagatopi antamaso tadahujātā itthīpi upacārato agāra-saddena vuccati. Saha agārenāti sāgāro, bhikkhu. Upacāreneva ca pana anupasampannena, mātugāmena ca saha seyyakappanaṃ sāgārabhāvo nāmāti gahetabbaṃ. Saṅghasammataṃ senāsanapaññāpakādibhedaṃ upasampannaṃ ayasakāmā hutvā bhikkhūhi yena ca ujjhāpenti avajānāpenti avaññāya olokāpenti, lāmakato vā cintāpenti, taṃ vacanaṃ ujjhāpanakaṃ. Yena khīyanti sabbattha tassa avaṇṇaṃ pakāsenti, taṃ khīyanaṃ.
乃至以衣等任何完全覆盖之遮蔽物,不触及而以一肘半之高度亦完全围绕,大多覆盖、大多围绕之住所为「屋」,此为所指。然而于其中之男子者,除比库外,乃至成为巴拉基咖事之畜生,乃至当日所生之女人,亦以近似以「屋」一词而说。「与屋共」者为「有屋者」,比库。然而应取:仅以近似与未达上者、与女人共同卧坐之安排名为「有屋者状态」。僧团认可之住所指定者等种类之达上者,成为欲不名誉者,比库们以其诽谤、轻蔑、以轻视而观、或以卑劣而思虑,彼语为诽谤性的。以其被诽谤,一切处显示彼之恶名,彼为诽谤。
§122
122.Talanti hatthatalamadhippetaṃ. Taggahaṇena pana kāyova talaṃ. Sattīti kāyappaṭibaddhā satti āvudhaviseso, upalakkhaṇattā pana sabbampi kāyappaṭibaddhaṃ satti. Talañca satti ca talasatti. Idha pana kopena bhikkhussa talasattiuggiraṇaṃ talasatti. Sace pana viraddho pahāraṃ deti, na paharitukāmatāya dinnattā dukkaṭaṃ, paharitukāmatāya pācittiyaṃ, anupasampanne dukkaṭaṃ, mokkhādhippāyassa anāpatti.
「掌」者,手掌为所指。然而以「tala」之取,身即为掌。「武器」者,身所系之武器为兵器之特殊,然而以标示之义,一切身所系者为武器。掌与武器为「掌武器」。然而于此,以忿怒对比库举起掌武器为「掌武器」。若然而未中而给予打击,非以欲打击之心而给予故为恶作,以欲打击之心为巴吉帝亚,于未达上者为恶作,以解脱为意趣者无犯。
Paññattena vadato upasampannassa vā tena vuccamānadhammassa vā anādarakaraṇaṃ anādaro. Anupasampannassa tena vuccamānassa vā upasampannena, parena vā apaññattena vā vuccamānassa anādare dukkaṭaṃ.
对所制定而说之达上者,或对彼所说之法不作尊重为「不尊重」。对未达上者,或对彼所说者,以达上者,或以他人,或以未制定而说者之不尊重为恶作。
‘‘Ūnavasso tvaṃ maññe’’tiādinā bhikkhuno kukkuccassa uppādanaṃ anupasampannassa dukkaṭaṃ.
「『你未满瓦萨』等」,以此等语令比库生起追悔,对未达上者为恶作。
Anāpucchā gāmappavesaneti pakativacanena pucchitumanurūpaṃ antoupacārasīmāya dassanūpacāre bhikkhuṃ disvā ‘‘vikāle gāmappavesanaṃ āpucchāmī’’ti anāpucchitvā vikāle gāmappavesane. Dīgho pana sandhivasena. Āpadāsu anāpatti.
「不请问而入村」者,依常规语应请问,在内界与近行界之见处近行,见比库后,不说「我请问非时入村」而不请问,于非时入村。然而长者,以连音之故。于难缘时无犯。
Paramparabhojaneti paro ca paro ca paramparā ma-kāro sandhivasena, tasmā paramparā uppattavisayaapādānavacanaṃ, parato parato laddhā bhuñjaneti attho. Ayamettha adhippāyo – pañcahi bhojanehi nāmaṃ gahetvā nimantitassa yena yena paṭhamaṃ nimantito, tassa tassa bhojanato uppaṭipāṭiyā, ‘‘mayhaṃ bhattapaccāsaṃ tuyhaṃ dammī’’ti vā ‘‘vikappemī’’ti vā ādinā sammukhā vā parammukhā vā avikappetvā vā aññato aññato pañcabhojanādīni laddhā bhuñjamāneti. Gilānacīvaradānacīvarakārasamaye anāpatti.
「辗转食」者,另一个又另一个为辗转,马字以连音之故,因此辗转为从生起之境为从格语,从另一处又另一处得而食之义。此中之意趣为:以五种食之名受邀请者,对于最初所受邀请之彼彼食,依次第,不以「我将我之食施与你」或「我回向」等语,当面或背面,或不回向,从另一处又另一处得五种食等而食。于病时、衣施与时、作衣时无犯。
§123
123. Seyyaṃ senāsanāni vā anuddharitvā gamaneti sambandho. Vā-saddo samuccaye. Tattha ‘‘bhisi cimilikā uttarattharaṇaṃ bhūmattharaṇaṃ taṭṭikā cammakkhaṇḍo nisīdanaṃ paccattharaṇaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāro’’ti (pāci. 116) vuttāsu dasasu seyyāsu ekampi attano vassaggane gahetvā saṅghike sabbappaṭicchanne gutte senāsane santharitvā vā santharāpetvā vā yathā ṭhapitaṃ upacikādīhi na khajjati, tathā ṭhapanavasena anuddharitvā parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamitvā gamane ca, tathā mañcapīṭhatisikocchasaṅkhātāni senāsanāni vassakāle ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā anupasampannena anuddharitvā thāmamajjhimassa purisassa leḍḍupātaṃ atikkamitvā gamane cāti attho. Yathāvuttato pana aññattha dukkaṭaṃ.
「不收举卧具或住处而去」为连结。瓦字为集合义。其中,于「褥、枕、上敷、地敷、席、皮片、坐具、衬敷、草敷、叶敷」所说之十种卧具中,即使一种,取自己之放弃,于僧团之一切覆盖之守护住处,敷设或令敷设后,如所安置不被白蚁等啃食,以如是安置之方式不收举,越过有围墙之园林之围墙,无围墙者之近行而去,以及如是,床椅枕褥所摄之住处,于瓦萨期在露地敷设或令敷设后,由未达上者不收举,越过强壮中等人之投石距离而去之义。然而于如所说之外为恶作。
Itthiyā addhānagamaneti ‘‘gacchāma bhagini, gacchāma ayyā’’ti aññamaññaṃ saṃvidahitvā ‘‘ajja vā sve vā’’tiādinā niyamitakālavisaṅketaṃ akatvāpi dvāravisaṅketaṃ maggavisaṅketaṃ katvāpi itthiyā saddhiṃ addhānamaggagamaneti attho.
「与女人同行道路」者,「我们去,姊妹;我们去,圣尼」,彼此约定,即使不作「今日或明日」等限定时间之约定,作门之约定、道路之约定,与女人一同行道路之义。
Ekekāya nisīdaneti ekena ekāti ekekā, tassā nisajjāyāti attho. Ekena saha ekissā nisajjaṃ vinā ekāya saha ekassa nisajjaṃ nāma natthīti ekāya saha ekassa nisajjāyaṃ sati nisinnassa bhikkhuno pācittiyanti adhippāyo. ‘‘Ekāyekanisīdane’’ti vā pāṭho.
「与各各一人坐」者,一个与一个为各各一,于彼女之坐之义。与一人一同一女之坐,离此,与一女一同一人之坐名为不存在,故与一女一同一人之坐存在时,已坐之比库为巴吉帝亚之意趣。或有「与一女一人坐」之读法。
§124
124. Rūpādīnaṃ upasaṃhārena, bhayānakakathākathanena vā upasampannassa bhiṃsāpane. Anupasampannassa dukkaṭaṃ.
一二四、以色等之提示,或以说恐怖事而恐吓已达上者。对未达上者为恶作。
Ākoṭane upasampannassa antamaso uppalapattenāpi pahāradāne. Anupasampannassa antamaso tiracchānagatassapi dukkaṭaṃ. Mokkhādhippāyassa anāpatti.
击打中,对已达上者,乃至以莲花瓣击打亦然。对未达上者,乃至对畜生亦为恶作。以解脱为意趣者无犯。
Saṅghamajjhe vinayadharena anuyuñjiyamānassa pucchitato aññassa vādo aññena aññaṃ paṭicaraṇaṃ aññavādo. Tatheva pucchiyamānassa akathetukāmatāya vihesanaṃ tuṇhībhāvo vihesā. Aññavādakassa vihesakassa ca ñattidutiyakammena aññavādakavihesakakamme kate puna aññavāde vihesāya pācittiyaṃ. Anāropite pana kamme dukkaṭaṃ. Kiñci vītikkamaṃ disvā ‘‘āvuso, idaṃ nāma tayā kata’’nti vutte taṃ na kathetukāmo tuṇhībhūto saṅghaṃ vihesetīti vihesako. Anācāraṃ ācaritvā saṅghamajjhe āpattiyā, vatthunā vā anuyuñjiyamāne taṃ akathetukāmo ‘‘ko āpanno, kismiṃ āpanno’’tiādinā nayena aññehi vacanehi taṃ vacanaṃ paṭicchādento yo aññaṃ vadati, ayaṃ aññavādako nāma.
在僧团中被持律者诘问时,所问为一事而说为他事,以他事回答他事为异语。如是被问时,因不欲说而恼乱为默然恼乱。对异语者、恼乱者,以白二甘马作异语恼乱甘马后,若再异语、恼乱则为巴吉帝亚。若未施设甘马则为恶作。见某违犯而被说『具寿,此为汝所作』时,不欲说彼而默然,恼乱僧团者为恼乱者。行非行后在僧团中被以罪或事诘问时,不欲说彼而以『谁犯?于何犯?』等方式,以他语遮覆彼语而说他事者,此名为异语者。
Duṭṭhullaṃ nāma pārājikasaṅghādisesā, idha pana saṅghādisesova. Pakāso ca chādo ca pakāsachādo, duṭṭhullassa pakāsachādoti tappuriso. Abhiṇhāpattikassa bhikkhuno āyatiṃ saṃvaratthāya āpattipariyantaṃ kulapariyantañca katvā vā akatvā vā tikkhattuṃ apaloketvā kātabbaṃ. Bhikkhusammutiṃ ṭhapetvā anupasampannassa ‘‘ayaṃ asuciṃ mocetvā saṅghādisesaṃ āpanno’’tiādinā nayena vatthunā saddhiṃ āpattiṃ ghaṭetvā tassa duṭṭhullassa pakāsane ārocane ca, tasseva yena kenaci upāyena ñatvā chādane ca, aduṭṭhullārocane chādane ca, anupasampannassa pana purimapañcamasikkhāpade itarā duṭṭhullepi dukkaṭaṃ.
粗重者,即巴拉基咖与桑喀地谢萨,但此处唯桑喀地谢萨。显露与覆藏为显露覆藏,粗重之显露覆藏为复合词。对屡犯之比库,为未来防护故,作罪之边际与家之边际或不作,三次求听后应作。除比库之同意外,对未达上者以『此人放不净而犯桑喀地谢萨』等方式,将事与罪结合而显露、告知彼粗重,以任何方便知彼而覆藏,及非粗重之告知、覆藏,对未达上者于前五学处中其余粗重亦为恶作。
Hāsodaketi ettha hāse udaketi padavibhāgo veditabbo. Yena kenaci sarīrāvayavena hasādhippāyassa upakacchakādīsu hāse phusane. Hāsanimittañhi phusanaṃ hāso. Anupasampanne dukkaṭaṃ. Udake hāseti uparigopphake udake hasādhippāyassa ummujjananimujjanena kīḷāya. Kīḷā hi idha hāsoti vutto. Nāvāya kīḷato, hatthādinā kaṭṭhādinā vā udakaṃ hanato antamaso bhājanagatakañjikādīnipi khipanakīḷāya kīḷato dukkaṭaṃ. Ahasādhippāyassa anāpatti.
戏水者,此处应知为戏与水之词分。以任何身支,以戏笑意趣触腋下等为戏。触为戏笑之相故为戏。对未达上者为恶作。于水中戏者,以戏笑意趣于过踝之水中以浮沉而嬉戏。嬉戏于此说为戏。以船嬉戏者,以手等或以木等击水者,乃至以投掷嬉戏而嬉戏于钵中之酸粥等亦为恶作。无戏笑意趣者无犯。
Nicchubhane vihārāti saṅghikavihārato bhikkhuno nikkaḍḍhananikkaḍḍhāpane. Ettha ca ekappayoge ekā, nānāpayoge dvāragaṇanāya āpattiyo. Puggalikanikkaḍḍhane, tassa parikkhāranikkaḍḍhane, anupasampannassa pana tassa parikkhārassa vā nikkaḍḍhane dukkaṭaṃ. Na sammāvattantānaṃ antevāsikasaddhivihārikānaṃ vā nikkaḍḍhane, attano vissāsikassa vihārā nikkaḍḍhane, bhaṇḍanakārakassa pana sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhane anāpatti.
从住处驱出者,从僧团住处驱出比库或令驱出。此中一次努力为一罪,多次努力则以门之计数而有诸罪。驱出个人、驱出其资具、驱出未达上者或其资具为恶作。驱出不正行之弟子或同住者,从自己信赖者之住处驱出,但从全僧园驱出诤论制造者无犯。
Anupakhajja sayaneti ‘‘vuḍḍho, gilāno, saṅghena dinno’’ti jānitvā mañcapīṭhānaṃ vā tassa bhikkhuno pavisantassa vā nikkhamantassa vā upacāraṃ anupakhajja anupavisitvā saṅghike vihāre ‘‘yassa sambādho bhavissati, so pakkamissatī’’ti adhippāyena nisīdananisajjanavasena sayane. Puggalike dukkaṭaṃ.
「侵入而卧」者,知「长老、病者、僧团所给」而于床椅,或于彼比库进入时或出去时,侵入其近处而坐下,于僧团住处以「若有人感到拥挤,他将离去」之意图,以坐下、坐卧之方式而卧于卧具。于私人住处则恶作。
Ettha ca pācittīti uddisitvā kānici pasiddhāni dassitāni. Avuttāni pana tādisāni imināva sāmaññavacanena saṅgahetvā veditabbāni. Kathaṃ? Acelakādiaññatitthiyānaṃ yassa kassaci āmisassa sahatthā dāne ca, sappinavanītatelamadhuphāṇitamacchamaṃsakhīradadhisaṅkhātānaṃ paṇītabhojanānaṃ attano atthāya viññāpetvā bhuñjane, rāgapariyuṭṭhitaitthipurisassa yogge kule anupavisitvā nisajjanakappane, pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena nimantito tasmiṃ bhutte vā abhutte vā santaṃ bhikkhuṃ anāpucchitvā purebhattaṃ pacchābhattaṃ vā yasmiṃ kule nimantito, tato gilānacīvaradānakārasamayaṃ ṭhapetvā aññasmiṃ aññakulappavesane, ṭhapetvā ekadivasaṃ aññasmiṃ dine āvasathapiṇḍassa agilānena hutvā bhuñjane, rattiparicchedaṃ vā bhesajjaparicchedaṃ vā katvā pavāritato uttari aññatra puna pavāraṇāya aññatra niccappavāraṇāya viññāpane, aññatra tathārūpapaccayā gāmato nikkhantasenādassanāya gamane, paccayenapi gantvā tirattato uttari senāya vāse, tassa ca vasantassa yuddhaṭṭhānabalagaṇaṭṭhānasenānivesaanīkadassanatthaṃ gamane, piṭṭhādīhi katamajjasaṅkhātasurāya, pupphādīhi kataāsavasaṅkhātamerayassa ca pāne, padīpujjalapattapacanādikāraṇaṃ vinā visibbitukāmatāya agilānassa aggino jālanajālāpane, kappabinduṃ anādāya navacīvaraparibhoge, sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā apaccuddhāya paribhoge, bhikkhusantakapattādino antamaso hasādhippāyenapi apanidhāne apanidhāpane, sañcicca tiracchānagatassa jīvitavoropane, sañcicca yathādhammaṃ nihatādhikaraṇassa punakammāya ukkoṭane, sañcicca theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānagamane, bhikkhūhi sikkhāpadehi vuccamānassa aññaṃ avicāretvā ‘‘na tattha sikkhissāmī’’ti bhaṇane, sikkhāpadavivaṇṇane, imesaṃ ‘‘sutvā oramissāmī’’ti adhippāyaṃ vinā vivādāpannānaṃ upassutiṭṭhāne, dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammāpajjane, saṅghe vinicchaye vattamāne chandaṃ adatvā pakkamane, samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammāpajjane, aññatra ajjhārāmā ajjhāvasathā vā ratanassa vā ratanasammatassa vā uggaṇhanauggahāpane pācittiyanti.
于此,举出「巴吉帝亚」而显示某些著名者。然而未说之同类者,应以此共通语而摄取了知。如何?以手施与裸行者等其他外道任何资具,为自己乞求后食用酥、生酥、油、蜜、糖、鱼、肉、乳、酪等精美食物,于为贪所缠之女人男人适合之家侵入而坐下、坐卧,受五种食物之一邀请,于彼已食或未食,未问现前比库而于受邀之家食前食后,除病者衣施与时外,于其他家进入其他家,除一日外于其他日,非病者而食住处食,作夜分限或药分限后,受劝请后超过而乞求,除再劝请外,除常劝请外,除如是因缘外,从村出去观看军队而前往,即使以因缘前往而于军队住超过三夜,彼住者为见战场、军力集结处、军营、军阵而前往,饮用以面粉等制成之谷酒,饮用以花等制成之酿酒及果酒,非为灯火、烧叶、煮食等原因,以欲戏笑之心,非病者而燃火、令燃火,未取应量点而受用新衣,自己净施衣后,未归还而受用,属比库之钵等,乃至以戏笑之意图而藏匿、令藏匿,故意夺畜生之命,故意如法灭诤后为再作甘马而挑起,故意与盗贼队约定而同道而行,诸比库以学处告语时,不审察其他而说『我不于此学』,诽谤学处,于此等诤论者,无『听闻后将离去』之意图而旁听,施与如法甘马之同意后,事后诽谤而陷入非法,于僧团裁决进行时,未给同意而离去,和合僧团施与衣后,事后诽谤而陷入非法,除住园、住处外,或宝或视为宝者,拾取、令拾取,皆巴吉帝亚。
Pācittiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴吉帝亚指示解释已毕。
13. Samaṇakappaniddesavaṇṇanā十三、沙门行仪指示解释
§125
125.Samaṇakappāti samaṇavohārā. Bhavanti, ahesunti vā bhūtā, vattamāne, bhūte vā tappaccayo. Viruḷhamūlādibhāvaṃ āpajjitvā vaḍḍhamānakānaṃ, vaḍḍhitvā mahantabhāvaṃ pattānañca rukkhalatādisaṅkhātānaṃ bhūtānaṃ gāmo, bhūtā eva vā gāmo samūho bhūtagāmo. Tassa samārambho chedanaphālanādi, tasmiṃ. Nimittatthe cetaṃ bhummaṃ, taṃhetu pācittiyaṃ hotīti attho. Katakappiyaṃ samaṇakappiyaṃ bhaveti sambandho. Tattha kataṃ kappiyaṃ yassāti bahubbīhi. Kenāti āha ‘‘nakhenā’’tiādi.
第一百二十五。「沙门净」者,沙门之称呼。「诸有」,「曾有」,或「诸生物」,于现在、过去之第五转声。达到根茎等状态而增长中者,及增长后达到大状态之树藤等所称之生物之聚,或生物即聚,生物聚。对彼之着手,砍伐、劈开等,于彼。此为处格之目的义,以此为因而有巴吉帝亚之义。「作净」「沙门净」为连结。于此,「作净」为持业释。以何?故说「以爪」等。
§126
126. Idāni yassa samārambho, taṃ bhūtagāmaṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘sa mūlā’’tiādi āraddhaṃ. Soti bhūtagāmo. Bhavituṃ uppajjituṃ payojetīti kāritantā tappaccayo, pabhāvito uppāditoti attho. Atha vā pabhavanaṃ pabhavo, uppatti, sova pabhavo, pabhāvaṃ karotīti nāmadhātuto kattari tappaccayo, pabhāvito uppannoti attho. Mūlañca khandho ca bījañca aggañca phaḷu ca mūla…pe… phaḷūni. Phaḷu nāma pabbaṃ. Tāniyeva bījāni, tehi pabhāvito uppādito, atha vā tehi avadhibhūtehi, kāraṇabhūtehi vā pabhāvito uppannoti kamena vikappadvaye samāsadvayaṃ veditabbaṃ. Tattha mūlabījaṃ nāma haliddisiṅgiverādi.
第一百二十六。今为分别显示对何之着手,彼生物聚,而开始「彼根」等。「彼」者,生物聚。「令生」,令生起,令生长,使役态之第五转声,被生长、被生起之义。或者,「生长」为「生」,生起,彼即生,「令生」从名词词根于作者之第五转声,被生长、已生起之义。「根、茎、种、芽、节」为「根……乃至……节」。「节」者,名为节。彼等即种子,以彼等被生长、被生起,或者以彼等为界限,或为因而被生长、已生起,依次序于二种分别应知二种复合词。于此,根种者,名为姜黄、生姜等。
Khandhabījaṃ nāma assatthanigrodhādi. Bījabījaṃ nāma pubbaṇṇāparaṇṇādi. Aggabījaṃ nāma hiriverādi. Phaḷubījaṃ nāma ucchunaḷādi. Tattha mūlabījādīni pañca bījagāmo. Tannibbatto rukkhalatādi bhūtagāmo.
茎种者,名为菩提树、榕树等。种种者,名为前年、后年等。芽种者,名为甘蔗、竹等。节种者,名为甘蔗、芦苇等。于此,根种等五者为种子聚。由彼生出之树藤等为生物聚。
Idāni tesu bījagāmasamārambhe dukkaṭaṃ dasseti aparaddhena. Bhūtagāmaviyojitaṃ bījaṃ ārambhe dukkaṭanti sambandho. Bhūtagāmato viyojitanti tappuriso. Bījanti bhūmiyaṃ ropitamaropitampi niggatavidatthimattapattavaṭṭipi mūlabījāni. ‘‘Ārambhe’’ti kitakapaccayassa yoge avutte kammani chaṭṭhuppattiyaṃ vikappena ubhayattha dutiyā. Ārambheti samārambhe. Tasmā ‘‘imaṃ pupphaṃ phalaṃ vā jāna, imaṃ kappiyaṃ karohī’’tiādinā kappiyavacanena bhūtagāmato viyojitaṃ bījajātaṃ bījagāmaparimocanatthaṃ puna kappiyaṃ kārāpetvā paribhuñjibhabbaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjituṃ aggiparijitaṃ satthaparijitaṃ nakhaparijitaṃ abījaṃ nibbattabījaññeva pañcama’’nti (cūḷava. 250) vuttesu pañcasu nakhaparijitādīni tīṇi dassitāni.
今于彼等种子聚之着手显示恶作,以「于离」。「离生物聚之种子着手恶作」为连结。「离生物聚」为依主释。「种子」者,于地种植或未种植,已出长一指量之叶轮之根种等。「于着手」,于不定过去分词之连接,于未说业格时,以选择而于两处第二转声。「着手」者,于着手。因此,以「知此花、果,作此净」等净语,离生物聚之种子类,为解脱种子聚之故,再令作净后可受用。「诸比库,我允许以五种沙门净受用果实:火所净、刀所净、爪所净、无种、已出种为第五」所说五种中,显示爪所净等三种。
§127
127. Idāni avasiṭṭhāni dve dassetuṃ ‘‘nibbattabīja’’ntiādikaṃ paṭhamaddhaṃ āha. Tattha nibbattabījanti nibbattaniyanti nibbattaṃ, nipubba vatu vattanetimasmā tappaccayo, nibbattaṃ bījaṃ yassa taṃ nibbattabījaṃ, bījaṃ nibbattetvā visuṃ katvā paribhuñjitabbaṃ ambapanasādi. Nobījaṃ nāma taruṇambaphalādi. Idāni bījagāmabhūtagāmesu kappiyakaraṇappakārādivisesaṃ dassento ‘‘kaṭāhā’’tiādimāha. Tattha kaṭāhena baddhaṃ bījaṃ yesanti bāhirattho.
127. 现在为了显示剩余的两种,说「已生种子」等前半段。其中「已生种子」者,「已生」即已生起,从「ni」前缀与「vatu」(生起)之义而来,由此形成复合词。「已生种子」者,其种子已生起者,即已生种子,是指芒果、波罗蜜等,须将种子生出、分离后方可受用。「非种子」者,名为嫩芒果果实等。现在为了显示种子类与植物类中净化方法等的差别,说「锅」等。其中「以锅束缚的种子者」,此为外在义理。
§128
128. Bhājane bhūmiyampi vā ekābaddhesu bījesu ekasmiñca kappiye kateti yojanā. Bījesūti bījagāmabhūtagāmesu . Bhūtagāmopi hi idha ‘‘bīja’’nti ruḷhīvasena vuccati.
128. 应连接为「在容器中或在地上,对于一次束缚的种子们,以及在一个净化中作」。「在种子们中」者,在种子类与植物类中。植物类在此处也依惯用而称为「种子」。
§129
129.Nikkhitteti ṭhapite. Kappiyaṃ puna kareyyāti jātamūlapaṇṇabhāvato bhūtagāmattā bhūtagāmato parimocitaṃ bījagāmaparimocanatthaṃ puna kappiyaṃ kāreyyāti attho. Tenāha ‘‘bhūtagāmo hi so tadā’’ti. Hi-saddo hetumhi. Tadāti mūle ca paṇṇe ca jātakāle sace mūlamattaṃ sañjāyati, uparibhāge sace aṅkuro jāyati, heṭṭhābhāge chindituṃ vaṭṭati. Mūlamattesu vā pana paṇṇamattesu vā niggatesu sacepi ratanappamāṇāpi sākhā nikkhamanti, bījagāmasaṅgahitā honti.
129. 「已放置」者,在已安置处。「应再作净化」者,义为:因已生根叶之状态,从植物性而成为植物类,为了从植物类解脱种子类,应再作净化。因此说「彼时即是植物类」。「hi」(因)字表示原因。「彼时」者,在根与叶生起之时,若仅生根部,在上部若生芽,在下部切断是允许的。或者在仅根或仅叶长出时,即使长出宝石大小的枝条,也属于种子类所摄。
§130
130. Udakasambhavo sevālo ca cetiyādīsu sevālo ca bhūtagāmovāti sambandho. Ādi-saddena pākārādiggahaṇaṃ. Yadi dve tīṇi paṇṇāni na jāyanti, aggabījasaṅgahaṃ gacchati. Sukkho pana sammajjitabbo. Mūlapaṇṇe viniggate bījopi bhūtagāmovāti sambandho. Paṇṇeti iminā aṅkuramattaṃ paṭikkhipati.
130. 应连接为「水生的藻类,以及在塔等处的藻类,也是植物类」。以「等」字摄取墙藻等。若不生二三片叶,则归入顶种子所摄。但干燥者应扫除。应连接为「根叶已长出,种子也是植物类」。以「叶」字排除仅芽者。
§131
131. Ghaṭādipiṭṭhe sevālo ca ahichattakamakuḷañca dukkaṭasseva vatthūnīti sambandho. Piṭṭheti iminā anto abbohārikoti dasseti. Phullanti phullitaṃ ahichattakaṃ. Abyavahārikanti āpattivohārayoggaṃ na hotīti attho.
131. 应连接为「在瓶等背面的藻类,以及蛇伞菌与霉菌,是恶作的事项」。以「背面」字显示内部不可用。「已开」者,已开展的蛇伞菌。「不可用」者,义为不适合作为罪的对象。
§132
132. Allarukkhe lākhāniyyāsachattāni vikopiya gaṇhato tattha akkharaṃ chindato vāpi pācittīti sambandho. Tatthāti allarukkhe. ‘‘Vikopaya’’nti potthakesu pāṭho dissati, so apāṭho paṭhamantatāya kāraṇābhāvato. ‘‘Vikopiyā’’ti pana pāṭho gahetabbo. Vikopiyāti iminā avikopetvā gahaṇe anāpattīti dīpeti.
132. 应连接为「在湿树上,破坏树胶、树脂、树皮而取者,或在彼处切断文字者,亦巴吉帝亚」。「在彼处」者,在湿树上。在诸写本中见到「vikopaya」的读法,此为非正读,因为是第一人称终结且无理由。但应取「vikopiyā」的读法。以「破坏后」字显示不破坏而取则无罪。
§133
133.Dārumakkaṭakādināti āṇiṃ koṭṭetvā dāruyantaṃ katvā tattha kaṇṭakaṃ olambenti, etaṃ dārumakkaṭakaṃ nāma. Ādi-saddena kaṇṭakabandhanādīnaṃ gahaṇaṃ. Tiṇādiṃ chindituṃ, gaṇṭhikaṃ kātuñca na kappatīti yojanā. Chinditunti chindanaṃ.
「木猴等」者:敲打钉子,制作木制机关,于其上悬挂荆棘,此名为「木猴」。以「等」字摄取荆棘束缚等。连结为:「不允许切割草等,亦不允许打结」。「切割」者,即切断之行为。
§134
134.Bhūtagāmaṃ vāti bhūtagāmaṃ vā. Bījaṃ vāti bījagāmaṃ vā. ‘‘Chinda vā’’tiādinā sabbattha vā-saddo yojetabbo. Paca vāti pacanaṃ karohīti vā. ‘‘Paṭa’’ iti vā pāṭho, tassa uppādehīti attho. ‘‘Imaṃ rukkhaṃ chindāhī’’tiādinā pana avatvā ‘‘rukkhaṃ chindā’’tiādinā aniyametvā vattuṃ vaṭṭati.
「或植物」者,即或植物。「或种子」者,即或种子类。以「切或」等处,应于一切处连结「或」字。「或煮」者,即或作煮之行为。或有「使生长」之读法,其义为:使其生起。然而,不以「请切此树」等方式说,而以「切树」等不特定方式说亦可。
§135
135.Imanti etaṃ rukkhādiṃ. Imaṃ sodhehīti ettha iti-saddaṃ katvā attho vattabboti.
「此」者,即此树等。于「清理此」处,应作「如此」之字而说义。
Samaṇakappaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 沙门行仪指示解释已毕。
14. Bhūminiddesavaṇṇanā十四、地指示解释
§136
136. Yāsu vutthaṃ pakkañca kappati, tā kappiyā bhūmiyo sammuti ca sammutikuṭi ca…pe… gahapati ca gahapatikuṭi cāti imā catasso hontīti yojetvā attho veditabbo. Tattha bhesajjakkhandhake (mahāva. 295) vuttāya uttidutiyakammavācāya, apalokanakammavasena vā sāvetvā sammā uttisampannaṃ karīyatīti sammuti, thambhānaṃ bhittipādānaṃ vā uggamanaṃ uddhaṃ katvā ṭhapanaṃ, ‘‘kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vācāya sāvanañca antaṃ yassā sā ussāvanantā. Tathā ca vuttaṃ ‘‘thambhappatiṭṭhānañca vacanapariyosānañca samakālaṃ vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 295). Nisādanaṃ pavisanaṃ sannivesanaṃ nisādo, gunnaṃ viya nisādo etissāti gonisādi. Bhikkhuṃ ṭhapetvā sesasahadhammikā sabbe ca devamanussā idha gahapatīti sāmaññena adhippetā. Ettha pana gahapatisambandhinī kuṭi dīghena gahapatī.
「于其中所住与所煮皆允许者,彼等为允许之地:僧悦与僧悦屋……乃至……居士与居士屋」,应连结为「此等四者存在」而知其义。其中,于药篇集中所说,以白二甘马语或以求听甘马方式告知后,正确完成告知,故为「僧悦」;柱子或墙基之竖立,向上设置后安立;以「我等作储食净屋」之语告知,其告知之终结者,即为「告知终结」。如是已说:「柱之安立与语之终了同时为可」。坐下、进入、安住为「坐」,如绳之坐者为此之故,即「居士」。除比库外,其余一切与法相应者及一切天人,于此以「居士」之通称而意指。然于此处,与居士相关之屋,以长音为「居士」。
‘‘Yaṃ pana akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe vuttha’’nti (mahāva. aṭṭha. 295) aṭṭhakathāvacanato yaṃ saṅgho ākaṅkhati vihāraṃ vā aḍḍhayogaṃ vā pāsādaṃ vā hammiyaṃ vā guhaṃ vā leṇādiṃ vā, tesampi sāmaññavacanaṃ viññāyatīti taṃtaṃlakkhaṇappattā sahaseyyappahonakā leṇādayo catūsveva kuṭīsu antogadhāti veditabbaṃ. Imāsu catūsu sahaseyyappahonake padese yaṃ saṅghikaṃ puggalikaṃ vā bhikkhusantakaṃ ekarattampi antovutthaṃ anupasampannena pakkañca yāvakālikaṃ yāmakālikañca antovutthaantopakkasaṅkhaṃ na gacchati, ko pana vādo itaradvaye. Taṃ pana akappiyabhūmiyampi vutthaṃ pakkañca vaṭṭati. Tena vuttaṃ ‘‘yāsu vutthaṃ pakkañca kappatī’’ti.
从注疏之语「然而,于不允许之地,于可共宿之家中所住」可知,僧团所欲求之精舍、半屋、楼阁、宫殿、洞窟、岩窟等,亦应了知其通称;具足彼彼相之可共宿之岩窟等,应知摄入此四种屋中。于此四者中,于可共宿之处所,凡属僧团或属个人之比库所有物,即使未达上者住一夜,其中所住与所煮之时分食与夜分食,不入于「中住中煮」之数,何况其余二者。然而,即使于不允许之地所住与所煮亦可。故说:「于其中所住与所煮皆允许」。
§137
137. Vāsatthāya kate saṅghike vā ekasantake vā sahaseyyappahonake gehe kappiyākuṭi laddhabbāti sambandho. Tattha vāsatthāyāti iminā avāsatthāya kataṃ nivatteti. Ekasantaketi ekassa bhikkhuno santake. Kappiyākuṭīti bhāvappadhānoyaṃ niddeso, na hi gehe gehaṃ laddhuṃ yujjatīti kappiyakuṭitāti attho. Dīgho pana gāthāvasena, kappiyā kuṭitāti vā visesanavasena daṭṭhabbaṃ. Sahaseyyappahonaketi ettha sahaseyyappahonakaṃ vāsāgāralakkhaṇe vuttalakkhaṇaṃ senāsanaṃ.
「为住而作之僧团或一人所有之可共宿之家中,应得储食净屋」,此为连结。其中,「为住」者,以此排除非为住而作者。「一人所有」者,一位比库之所有物。「储食净屋」者,此为以状态为主之指示,因于家中得家不合理,故义为「储食净屋性」。然而,长音应依偈颂方式,或依「允许之屋性」之限定方式而见。「可共宿」者,于此处,可共宿者,即于住处相中所说相之卧坐处。
§138
138. Idāni tā kuṭiyo kamena dassetvā tattha paṭipajjitabbavidhiṃ, tāsaṃ sabbathāpagamañca dassetuṃ ‘‘gehe’’tiādimāha. Tattha ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti evamīrayanti sambandho. Iṭṭhakā ca thambhā ca ‘‘iṭṭhakāthambhā’’ti vattabbe rasso. Iṭṭhakathambhā ādi yassa bhittipāsādassāti bahubbīhi. Pacchā paṭhamasaddena kammadhārayo. ‘‘Ṭhapeyya ce, sā ussāvanantikā’’ti evaṃ ce-sā-sadde yojetvā attho veditabbo.
138. 现在,为了依次显示那些储食净屋,并显示在那里应遵行的规定,以及那些〔储食净屋〕的完全废除,故说「在家中」等。其中,「我们作储食净屋,我们作储食净屋」,如是应连接〔理解〕。砖与柱,应说为「砖柱」,〔此处〕短音。「砖柱为始者」,即以砖柱为始的墙壁宫殿,此为相违释。后面与第一格词〔结合〕为持业释。「若置放,彼为举起之极限」,如是应连接「若」「彼」二词而知其义。
§139
139. Sakalo aparikkhitto ārāmopi vāti sambandho. Senāsanaṃ parikkhittaṃ vā hotu, aparikkhittaṃ vā, na taṃ pamāṇaṃ.
139. 应连接〔理解〕:或者完整的未围绕的园林。住所无论是围绕的或未围绕的,那不是量度。
§140
140. Aññehi kappiyakuṭiyā atthāya dinno vā tesaṃ santako vāti yojanā.
140. 应连接〔理解〕:或者为了储食净屋的目的由他人所给予,或者是他们的所有物。
§141
141. Avirodhabhāvena kappanīyā kappā, kappa sāmatthiyamiccetasmā itthiyaṃ āpaccaye rūpaṃ, na kappā akappā, akappā ca sā kuṭi ceti akappakuṭi, tāya. Sappiādīti iminā sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca gahitaṃ.
141. 以无违背性而应作净者为净,净即能力,由此〔词根〕在阴性〔名词〕中以阿巴吒亚后缀〔构成〕形式,非净即不净,不净且彼为屋,故为不净屋,在彼〔不净屋〕中。「酥等」,以此〔词〕摄取七日药与尽形寿药。
§142
142.Tehevāti akappakuṭiyaṃ vutthasappiādīhi eva saddhiṃ sattāhakālikasaṃsaṭṭhatāya ‘‘sattāhaṃ kappate’’ti vuttaṃ. Sāmiseti āmisasaṅkhātena purimadvayena sahite. Sāmapākatāti sāmaṃ attanā pāko etassāti sāmapākaṃ, sattāhakālikena saha pakkaṃ sāmisaṃ yāvajīvikaṃ, tassa bhāvo sāmapākatā. Sayaṃ pakkaṃ taṃ attanā saṃsaṭṭhatāya tampi āmisaṃ sāmapākagatikaṃ karotīti tassa sāmapākatā hotīti adhippāyo.
142. 「以那些」者,即以在不净屋中存放的酥等,由于与七日药相混合性,故说「七日为净」。「有资具」者,与称为资具的前二〔种药〕相伴。「自煮性」者,自己亲自煮为此者即自煮,与七日药一起煮的有资具的尽形寿药,彼之状态为自煮性。自己所煮的彼,由于与自身相混合性,彼亦使资具成为自煮类,故彼有自煮性,此为意趣。
§143
143.Adhiṭṭhitāti patiṭṭhitā. Eva-saddo tiṭṭhatisaddassa ante daṭṭhabbo.
143. 「决意」者,即确立。「埃瓦」音应见于「提他提」词之末尾。
§144
144.Sabbesūti thambhādīsu sakalesu. Jahitaṃ vatthu kuṭibhūmi yassā jahitavatthukā. Parikkhitte jahitavatthukāti sambandho. Sesāti itarā dve kuṭiyo. Chadanavibbhamāti chadanassa vināsā. Etthāpi ‘‘jahitavatthukā’’ti ānetabbanti.
「一切」者,于柱等一切。「舍弃地之屋」者,其屋之地已被舍弃,即「舍弃地之屋」。应连接「于围绕之舍弃地之屋」。「其余」者,其他二屋。「屋顶破坏」者,屋顶之毁坏。此处亦应引入「舍弃地之屋」。
Bhūminiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 地之解说的注释完毕。
15. Upajjhācariyavattaniddesavaṇṇanā十五、戒师与老师行仪解说的注释
§145
145. ‘‘Idaṃ tayā dukkataṃ, dubbhāsita’’ntiādīni vatvā codanato, attano vajjaṃ assarantassa satuppādavasena sāraṇato, sammā paṭipattiyaṃ sāraṇato pavattāpanato vā vajjāvajjaṃ upanijjhāyati bhusaṃ cintetīti upajjhā. Upajjhā eva upajjhāyo. ‘‘Evaṃ tayā buddhavacanaṃ sajjhāyitabbaṃ, evaṃ atikkamitabbaṃ, evaṃ paṭikkamitabba’’ntiādinā ācārasikkhāpane ācarati pavattatīti ācariyo. So ca nissayapabbajjāupasampadādhammācariyavasena catubbidho. Upajjhā ca ācariyo ca upajjhācariyā, te. Nissāya vasamānoti iminā nissayapabbajjāupasampadādhammantevāsikesu yo nissāya vasati, taṃ dasseti. Catūsu hi tesu nissayantevāsikena yāva ācariyaṃ nissāya vasati, tāvasabbaṃ ācariyavattaṃ kātabbaṃ, netarehi. Itarehi, nissayamuttakehipi yāva cīvararajanaṃ, tāva ca arativinodanādikañca vattaṃ kātabbaṃ. Anāpucchitvā pattacīvaradānādimhi pana etesaṃ anāpatti. Saddhivihārikassa pana upajjhāyānaṃ yāva cīvararajanaṃ, tāva ca arativinodanādikañca akarontassa nissayamuttakassāpi amuttakassāpi āpattiyeva. Ekaccassa pattadānādito paṭṭhāya amuttanissayasseva āpatti. Tesu majjhe dve ācariyassa yāvajīvaṃ bhārā. Itare pana yāva samīpe vasanti, tāvadeva, tasmā ācariyenāpi tesu sammā vattitabbaṃ, upajjhāyena saddhivihārikesu vattabbameva natthi. Supesaloti piyaṃ sīlamassāti pesalo, vuddhi, ya-lopena ī-kārassa attakaraṇena, suṭṭhu pesalo supesalo, sikkhākāmoti attho. ‘‘Dantakaṭṭha’’ntiādi ‘‘dade’’timassa kammaṃ. Dadeti sammā ādarena yathādhippāyaṃ dadeyyāti attho. Kāleti tadanurūpe kāle.
说「此为汝之恶作、恶说」等后,从呵责,从令不忆念自己过失者生起忆念而令忆念,从令忆念正确行道而令行,或令深思过失与非过失,即「令深思」之义,故为「伍巴迦」。伍巴迦即「伍巴迦约」。以「汝应如是诵习佛语,应如是越过,应如是退回」等教导行仪之学,即「行」、「令行」,故为「阿吒利约」。彼依止、出家、达上、法之阿吒利约而为四种。伍巴迦与阿吒利约为「伍巴迦吒利约」,即彼等。「依止而住者」,以此显示于依止、出家、达上、法之弟子中,依止而住者。于彼等四者中,依止弟子只要依止阿吒利约而住,就应作一切阿吒利约之事,其他人则不然。其他人,即使已离依止者,直至衣之染色,以及应作不乐之遣除等事。然而对于彼等,于钵、衣之布施等,未请问则无犯。但对于同住弟子,对于伍巴迦约,直至衣之染色,以及不乐之遣除等,不作者,无论已离依止或未离依止,皆有犯。某些人从钵之布施等开始,仅未离依止者有犯。彼等之中,二种阿吒利约终生为负担。然而其他人只要住于近处,就仅此而已,因此阿吒利约亦应对彼等正确行事,伍巴迦约对同住弟子则完全不必行事。「善巧」者,其戒为可爱故为「巧」,增音,省略 ya,以 ī 音代替,极善巧为「善巧」,即「欲学」之义。「齿木」等,「应施与」之业。「施与」者,应正确地、恭敬地、如所意欲地施与之义。「时」者,于适合彼之时。
§146
146. Patte ca…pe… cīvare ca vattaṃ careti sambandho. Careti kareyya. Tattha nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena dhovanaṃ, muhuttaṃ uṇhe otāpanaṃ, ṭhapanaṭṭhānaṃ upaparikkhitvā cammādinā kenaci antarahitāya nikkhipanaṃ patte vattaṃ. Gāmaṃ pavisantānaṃ nivāsanakāyabandhanasaṅghāṭidānaṃ, dhovitvā sodakapattassa dānaṃ gāmappavese vattaṃ. Yadi ākaṅkhanti, parimaṇḍalaṃ nivāsetvā ca pārupitvā ca nātidūranaccāsanne gamanaṃ, pattapariyāpannaggahaṇañca gamane vattaṃ. Nivattente pana paṭhamataraṃ āgantvā āsanapaññāpanaṃ, pādodakādiupanikkhipanaṃ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṃ āgame āgamane vattaṃ. Bhaṇantānaṃ antarā kathāanopātanaṃ sabbattha vattaṃ. Āsanapaññāpanaṃ, uṭṭhitesu āsanauddharaṇaṃ, pādapīṭhakathalānaṃ upanikkhipanaṃ, paṭisāmanañca āsane pādapīṭhe pādakathale ca vattaṃ. Dhotapādaṭṭhapanakaṃ pādapīṭhaṃ. Aññaṃ kathalaṃ. Upāhanā ca cīvarañcāti dvando, tasmiṃ. Sukkhaallacoḷehi puñchanaṃ upāhanāya vattaṃ. Sinnacīvarassa muhuttaṃ otāpanaṃ, caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvarasaṃharaṇañca cīvare vattaṃ.
「于钵……乃至……于衣应行事」,应连接。「行」者,应作。其中,低下而善巧地不摩擦而洗涤,于热处短时晒干,检查放置处后以皮革等某物覆盖而收藏,为钵之事。入村者之下衣、腰带、桑喀帝之施与,洗涤后有水之钵之施与,为入村时之事。若欲,圆满地着下衣与披衣,不太远不太近地行走,以及持握包裹之钵,为行走时之事。然而返回者,先到达而设座,放置足水等,接受钵与衣,为归来时之事。说话者中途不插话,为一切处之事。设座,起立时收座,放置足凳与足布,以及整理,为座、足凳、足布之事。「洗足放置处」为足凳。其他为足布。「鞋与衣」为并列复合词,于彼。以干湿布擦拭为鞋之事。湿衣短时晒干,提起四指之边而收衣,为衣之事。
§147
147. Paribhojanīya…pe… passāvaṭṭhānisu ca vihārasodhane ca puna paññāpane ca vattaṃ tathāti sambandho. Vaccañca passāvo ca vaccapassāvā. Tiṭṭhati etthāti ṭhānī, kuṭi. Vaccapassāvānaṃ ṭhānīti tappuriso. Atha vā tiṭṭhati etthāti ṭhānaṃ, soyeva samāso, vaccapassāvassa ca patanaṭṭhānaṃ, taṃ assa atthīti iṭṭhagehādi. Paribhojanīyañca pānīyañca vaccapassāvaṭṭhānī ca pari…pe… ṭṭhānī. Tāsu tesu vā. Pādodakauṇhasītanahānodakappaṭiyādāpanaṃ paribhojanīye vattaṃ. Pātabbapānīyena pucchanaṃ upaṭṭhāpanañca pānīye vattaṃ. Sammajjanapānīyaupaṭṭhāpanaṃ vaccapassāvaṭṭhānīsu vattaṃ. Paṭhamaṃ pattacīvarādīni harāpetvā ekamante nikkhipanādi, ullokato paṭṭhāya makkaṭasantānaṃ ohāretvā sammajjanañca vihārasodhane vattaṃ. Otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāṭhāne bhūmattharaṇādipaññāpanaṃ puna paññāpane vattaṃ. Tathāti iminā ‘‘care’’ti idaṃ atidisati.
「于饮用水……乃至……于大小便处以及于精舍清扫以及于再设置应行事如是」,应连接。「大便与小便」为「大小便」。「住于此」故为「处」,即房。「大小便之处」为依主释。或者「住于此」故为「处」,同样复合,「大便小便之落下处」,「彼有此」故为所欲之家等。「饮用水与饮水与大小便处……乃至……处」。于彼等诸处。足水、温水、冷水、浴水之准备为饮用水之事。以可饮之饮水询问与侍奉为饮水之事。扫帚、水之侍奉为大小便处之事。首先令取钵、衣等而置于一边等,从仰视开始,放下蚊帐而扫除,为精舍清扫之事。晒干、清洁、拍打、搬运后,如其处设置地敷等,为再设置之事。「如是」,以此指示「应行」。
§148
148. Vihāraṃ sodhento bhikkhu paṭivāte vā saṅgaṇe vā pānīyasāmantā vā sayanāsanaṃ na papphoṭeyyāti sambandho. Pānīya-saddena paribhojanīyañca saṅgahitaṃ. Paṭivāteti uparivāte. Saṅgaṇeti bahūnaṃ samosaraṇe vivaṭappadese. Sayanāsanaṃ nāma bhūmattharaṇamañcādi.
「比库清扫精舍时,不应于逆风或于集会处或于饮用水附近拍打卧具」,应连接。以「饮用水」一词,饮用水亦被摄取。「逆风」者,上风处。「集会处」者,众人聚集之开放处。「卧具」者,名为地敷、床等。
§149
149. Nhāne vattaṃ care, nhātassa kātabbe careti sambandhassa purisādhīnatāya sambandho veditabbo . Cīvarappaṭiggahaṇagattaparikammakaraṇaṃ nahāne vattaṃ. Kātabbe careti gattato udakasammajjananivāsanadānādikicce pavatteyyāti attho. ‘‘Vanappagumbe’’tiādīsu viya sissa e-kārādesaṃ rūpaṃ, tasmā kātabbaṃ vattaṃ careyyāti yojetvā veditabbaṃ. Budhā pana ‘‘nhāne nhātassa kātabbe vattaṃ care’’ti yojetvā atthaṃ vadanti. Evaṃ sati kātabba-saddassa kammasādhanattā vattameva kātabbaṃ nāmāti ‘‘vatte vattaṃ care’’ti vuttaṃ viya hotīti virujjhati. ‘‘Nahātena nahātassā’’ti vā pāṭho, udake gattaparikammena theraṃ paṭhamaṃ nahāpetvā sayampi nahātenāti attho. Pāḷiyampi ‘‘nahātena paṭhamataraṃ uttaritvā’’ti (mahāva. 67) atthi. Atha raṅgapāke dhovane sibbane ca vattaṃ careti sambandho, rajanapāke cīvaradhovane cīvarasibbane cāti attho. Rajanto cīvare theve ṭhite na vajeti sambandho. Rajantoti cīvaraṃ rajanto. Theveti rajanabindumhi.
「于沐浴应行事,对已沐浴者之应作」,因连接依于人,应知连接。接受衣、作身体服务为沐浴之事。「于应作应行」者,从身体擦水、施与下衣等事应行之义。如「于林丛」等,弟子之 e 音代替之形,因此应连接「应作之事应行」而知。然而智者连接「于沐浴、对已沐浴者之应作应行事」而说义。如是时,因「应作」一词为业之工具,事本身即为应作,如说「于事应行事」则矛盾。或有读本「已沐浴者对已沐浴者」,于水中以身体服务先令长老沐浴后,自己亦已沐浴者之义。于圣典中亦有「已沐浴者先上岸」。「于染料煮、于洗涤、于缝纫应行事」,应连接,于染料煮、于衣洗涤、于衣缝纫之义。「染色时不应滴于衣上」,应连接。「染色时」者,染衣时。「滴」者,于染料滴。
§150
150.Ekaccassāti ācariyupajjhāyānaṃ verino puggalassa pattaṃ vā cīvarāni vā kiñcanaṃ parikkhāraṃ vā na dadeyya na gaṇheyya vāti sambandho. Tattha na dadeyya na gaṇheyyāti paṭisāmanatthāyapi na dadeyya, na gaṇheyya vāti attho. ‘‘Ākiñcana’’ntiādīsu viya kiñcana-saddo daṭṭhabbo, tassa kiñcīti attho. Kiñcinanti vā pāṭho, kiñci naṃ parikkhāranti yojanā. Padasiddhivasenettha nanti ta-saddappayogo kato.
「某人」者,与老师或依止师为敌之人,不应给予钵或衣或任何资具,不应接受,此为连接。其中「不应给予,不应接受」者,即使为了和解也不应给予,不应接受,此为义。「任何」等词中,应见「任何」一词,其义为「某物」。或作「某物」之读法,连接为「某物资具」。依词成就之力,此处用「不」字与「那」声之结合。
§151-2
151-2.Pacchato kātunti pacchāsamaṇaṃ kātuṃ. Tassāti ekaccassa. Pacchatoti pacchāsamaṇo hutvā. Ninnetunti ekaccassa nīharituṃ. Sabbattha anāpucchā na vaṭṭatīti yojetabbaṃ. Kiccayaṃ vāti veyyāvaccādi yaṃ kiñci kiccaṃ vā. Kiccameva kiccayaṃ, kassa yo ‘‘seniyo’’tiādīsu viya. Parikammaṃ vāti piṭṭhiparikammādiparikammaṃ. Attano kārāpetuṃ vāti ekaccena attano kārāpetuṃ vā. Kātuṃ vāti tassa attanā kātuṃ vā.
「作为后者」者,作为后沙玛内拉。「彼之」者,某人之。「作为后者」者,成为后沙玛内拉。「带出」者,带出某人。一切处应连接「未请问不应」。「或任何事务」者,或任何侍奉等事务。事务即事务,如「谁之」等中。「或服务」者,背部按摩等服务。「或令自己作」者,或令某人为自己作。「或作」者,或彼自己作。
§153
153. Sīmato niggatā bahibhūtā nissīmā, taṃ. Ācariyupajjhāyesu avatvā dūraṃ bhikkhācāraṃ gatesupi apassantena gāmo pavisitabbo. Diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya pana āpucchituṃyeva vaṭṭati. Attano kiccayaṃ vāpīti attano sīmāyapi pattapacanacīvararajanādikaṃ sakaṃ karaṇīyaṃ vāpi kātuṃ.
「从界出去」者,在界外,无界,彼。即使老师与依止师未告知而远行乞食时,未见者应入村。但从见处开始,应请问。「或自己之事务」者,或在自己界内煮钵、染衣等自己应作之事。
§154
154.Aratinti sāsane anabhiratiṃ. Saṅghāyattesu kammesūti parivāsāditajjanīyādīsu saṅghappaṭibaddhesu kammesu. Ussukkaṃ vāpīti ācariyupajjhāyesu garudhammaṃ ajjhāpannesu, kammārahesu ca ‘‘kinti nu kho saṅgho parivāsaṃ dadeyyā’’tiādinā ussāhaṃ vāpi.
「不乐」者,对教法无喜。「僧团所属之甘马」者,别住等呵责等僧团所系属之甘马。「或热忱」者,当老师与依止师犯重法、应受甘马时,以「僧团将如何给予别住」等之热忱。
§155
155.Gilānesu upaṭṭheyyāti ‘‘pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ, paṭibalo hoti bhesajjaṃ saṃvidhātuṃ, sappāyāsappāyaṃ jānāti, asappāyaṃ apanāmeti, sappāyaṃ upanāmeti, mettacitto gilānaṃ upaṭṭhāti no āmisantaro, ajegucchī hoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā vantaṃ vā nīhātuṃ, paṭibalo hoti gilānaṃ kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetu’’nti (mahāva. 366) evaṃ vuttapañcaṅgasamannāgatena hutvā gilānesu upaṭṭhaheyyāti attho. Iminā sabbehipi ācaritabbaṃ gilānavattaṃ upadisati. Vuṭṭhānanti gelaññā vuṭṭhitaṃ. Āgameti āgameyya, olokeyyāti attho. Upajjhācariyehi ca saddhivihārikaantevāsikesu yadi te gilānā honti, ādito paṭṭhāya cīvare rajanapariyosānañca arativinodanādikañca vattaṃ, agilānesu pana uddesaparipucchā ovādānusāsaniyā anuggahopattacīvarādidānañcāti sabbaṃ kātabbaṃ. Teneva heṭṭhā vuttaṃ ‘‘tasmā ācariyenāpi tesu sammā vattitabbaṃ, upajjhāyena saddhivihārikesu vattabbameva natthī’’ti.
「应侍奉病者」者,「诸比库,具足五支之病人侍者,堪能侍奉病人,有能力配制药物,知适当与不适当,除去不适当,奉上适当,以慈心侍奉病人而非为利养,不厌恶搬出大便、小便、痰或呕吐物,有能力时时以法语示导、劝导、鼓励、使病人欢喜」,如是所说具足五支者,应侍奉病者,此为义。以此教示一切人应行之病人义务。「痊愈」者,从病痊愈。「应探视」者,应探视,应看顾,此为义。依止师与老师对共住弟子与依止弟子,若彼等病时,从开始直至衣之染色完毕,及遣除不乐等义务,对不病者则诵习、问答、教诫、教授、随顺、给予所得衣等,一切应作。因此下文说「因此老师也应对彼等正确行事,依止师对共住弟子应行之事确实不存在」。
Upajjhācariyavattaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 戒师与老师行仪解说的注释完毕。
16. Vaccapassāvaṭṭhānikaniddesavaṇṇanā十六、大小便处解说的注释
§156
156.Vaccapassāvaṭṭhānikanti ṭhānamhi ṭhāne vā bhavaṃ vaccapassāvaṭṭhānikaṃ. Yathāvuḍḍhaṃ vaccaṃ na kareyyāti sambandho. Ye ye vuḍḍhā yathāvuḍḍhaṃ, āgatappaṭipāṭiṃ hitvā vuḍḍhappaṭipāṭiyāti attho. Vaccanti upalakkhaṇamattaṃ, passāvañca nahānañca na kareyyāti adhippāyo. Tadeva samattheti ‘‘yātānupubbiyā’’tiādinā. Yātānupubbiyāti yātānaṃ gatānaṃ anupubbi anukkamo yātānupubbi, tāya. Vacca…pe… titthañcāti etaṃ tayaṃ labbhatīti attho, bhikkhunāti viññāyati.
「大小便处」者,在处或在处所之大小便处。应连接「不应依长幼大小便」。凡诸长老依长幼,舍来到次第而依长老次第,此为义。「大便」者,仅为标示,意趣为不应小便及不应沐浴。以「依去之次第」等成就此义。「依去之次第」者,已去者之次第、顺序为去之次第,依彼。「大便……乃至……站立」者,此三者可得,此为义,应知为比库。
§157
157. Ubbhajitvā ca sahasā ca no paviseyyāti sambandho. Ubbhajitvāti cīvaraṃ dūratova ukkhipitvā. Sahasāti sīghaṃ. Ukkāsitvā paviseyyāti yojanā.
「举起而且匆忙地不应进入」,此为连结。「举起」者,从远处即举起衣。「匆忙」者,快速。应连结为「举起而进入」。
§158
158. Vaccapassāvadoṇīnaṃ bahīti sambandho. Ubhayanti vaccampi passāvampi.
「大小便器之外」,此为连结。「两者」者,大便与小便。
§159
159.Kūpeti vaccāvāṭe. Kaṭṭhanti avalekhanakaṭṭhaṃ. Pharusenāti kharena avalekhanakaṭṭhena. Uhatañcāpīti attanā vā parena vā uhatañcāpi vaccamakkhitañcāpīti attho. Dhovayeti sati udake, udake asati kaṭṭhenapi sodheyya.
「坑」者,大便处。「木」者,刮除木。「以粗」者,以粗糙的刮除木。「已被搬运的」者,由自己或由他人已被搬运的、已被大便污染的,此为义。「应洗」者,若有水,若无水,即使以木也应清洁。
§160
160.Na nikkhameti na nikkhameyya. Capu capūti anukaraṇaṃ, vicchāyaṃ dvitte capu capu katvāti kiriyāvisesanaṃ. Nācameyyāti na dhoveyya. Sati pana udake ācamitabbaṃ, asati yena kenaci puñchitvā gantabbaṃ, sabbasādhāraṇaṭṭhāne ca ācamanakumbhiyā udakaṃ na sesetabbaṃ. Uklāpanti kacavaraṃ. Visodhayeti vihārasodhane viya vaccapassāvakuṭiyo, pariveṇakoṭṭhake ca sammajjeyya. Sabbattheva ca pana vattabhede dukkaṭaṃ.
「不出去」者,不应出去。「嗤嗤」者,模仿声,在阴影中发出嗤嗤声,此为行为的特殊说明。「不应洗」者,不应清洗。然而若有水,应洗净;若无,以任何物拭净后应去。在公共场所,不应用洗净水罐的水剩余。「污秽」者,粪便。「应清洁」者,如清洁住处一般,应扫除大小便处及周围房间。然而在一切处,若违犯规定,为恶作。
Vaccapassāvaṭṭhānikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大小便处解说的注释完毕。
17. Āpucchakaraṇaniddesavaṇṇanā十七、请问而作解说的注释
§161
161.Āpucchakaraṇanti āpucchāya karaṇaṃ. Anajjhiṭṭhovāti anāṇattova, ayācito eva vā. Na ca vissajeti pucchitapañhaṃ na vissajjeyya ca, āpucchitvā vā yācito vā yathāvuttametaṃ kātuṃ labhatīti adhippāyo.
「请问而作」者,请问之后而作。「未被告知」者,未被告知,或未被请求。「不回答」者,不应回答被问的问题,或请问之后或被请求之后,能作如所说之事,此为意趣。
§162
162.Āpucchitvākathentassāti attano vuḍḍhaṃ āpucchitvā dhammādikaṃ bhāsantassa. Puna vuḍḍhatarāgameti puna aññassa vuḍḍhatarassa āgamane satīti attho. Punaāpucchanaṃ natthīti bhāsitabbaṃ ṭhapetvā puna āpucchanakiccaṃ natthīti attho. Saṅghatthere asati āraddhampi aṭṭhapetvā kathentassāpi eseva nayo. Bhattagge anumodato ca āpucchanaṃ natthīti sambandho. Anumodatoti dāyakehi yācitassa taṃtaṃpuññānumodanavasena dhammakathaṃ karoto ca. Anumodanañca therādheyyaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave therena bhikkhunā bhattagge anumoditu’’nti (cūḷava. 362) hi vuttaṃ. ‘‘Sace manussā attano abhirucikena ekena anumodanaṃ kārenti, neva tassa anumodato āpatti, na mahātherassa bhāro hoti. Upanisinnakathāyameva hi manussesu kathāpentesu mahāthero āpucchitabbo’’ti aṭṭhakathāyaṃ (cuḷava. aṭṭha. 362) vuttaṃ.
「请问自己的长老而说法者」,请问自己的长老而说法等之时。「更长老来」者,当另一更长老来时,此为义。「无再请问」者,应说除了再请问之事外无,此为义。若无僧团长老,即使已开始,对说法者也是此规则。在食堂随喜者,无请问,此为连结。「随喜者」者,被施主请求,以随喜彼彼功德之方式而作法语者。随喜是长老应作之事。因为已说『诸比库,我允许由长老比库在食堂随喜』。在注疏中说:『若人们以自己喜欢的某人作随喜,对彼随喜者无罪,对大长老无负担。因为在坐下的谈话中,当人们令说法时,大长老应被请问』。
§163
163. Vuḍḍhena ekavihārake vasanto cāti sambandho. Vuḍḍhenāti vuḍḍhena saddhiṃ. Ekavihāraketi savanūpacāre khuddakavihāre, na mahāvihāre. Kucchitatthe hi kappaccayo. Na sajjhāyeyyāti sajjhāyanaṃ na kareyya.
「与长老同住一处」,应连接为「与长老在一处住」。「与长老」者,与长老一起也。「一处住」者,在听闻与侍奉之小住处,非大住处。因为「咖」字尾表示轻蔑义。「不应诵习」者,不应作诵习。
§164
164.‘‘Dhammaṃ na bhāsaye’’tiādīsu anāpucchāti sambandhitabbaṃ. Na ca vijjhapeti na ca nibbāyeyya. Vātapānañca ālokasandhiphalakaṃ kavāṭañca dvāraphalakaṃ vātapānakavāṭaṃ vā na vivareyya na thakeyya cāti na-kāro sabbattha yojetabbo.
在「不应说法」等句中,应连接「未请」。「不应点燃」,「不应熄灭」。「窗与门」者,窗是采光板,门是门板,或窗门不应开启,不应关闭,「不」字应处处连接。
§165
165. Ekacaṅkame vuḍḍhena caṅkamantopi yena vuḍḍho, tena parivattayeti yojanā. Yena tenāti bhummatthe karaṇavacanaṃ, yattha vuḍḍho, tatthāti attho, vuḍḍhaṃ ohāya aññato na gantabbanti adhippāyo. Soti navako. Enanti vuḍḍhaṃ. Sabbattha dukkaṭaṃ. Ayañhi khandhakadhammatā yattha na-kārena paṭisedho, tattha dukkaṭanti.
「在一经行处,与长老经行时,亦应转向长老所在之方」,应如是连接。「由何处至何处」者,在地处义用作具格,意为「在长老所在之处」,意趣是不应舍弃长老而往他处。「彼」者,新学也。「由此」者,长老也。一切处皆恶作。此乃篇集之法性:凡以「不」字禁止之处,即恶作。
Āpucchakaraṇaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 关于请示而作的说明之注释已结束。
18. Nagganiddesavaṇṇanā十八、裸形说明之注释
§166
166.‘‘Vaje’’tiādīsu na-saddo sambandhitabbo. Tattha pana yathānurūpabhojanādikaṃ kammavacanaṃ ajjhāharitvā ‘‘bhojanaṃ na bhuñje’’tiādinā attho veditabbo.
在「应避免」等句中,「不」字应连接。然而在彼处,应引入如理如法之食物等甘马语,以「不应食食物」等义理应知。
§167
167.Nakareti hatthakammādikaṃ parikammaṃ sayampi na kareyyāti attho. Paṭicchādīsūti niddhāraṇe bhummaṃ, jantāgharudakavatthappaṭicchādīnaṃ majjheti attho. Parikamme duve kappiyāti sambandho. Parikammeti jantāghare udakepi upajjhāyādīnaṃ kattabbaparikammavisaye, na abhivādanādīsu. Duveti jantāgharaudakappaṭicchādayo. Chādenti etāyāti chādi, vatthassa chādi vatthacchādi. Sabbatthāti sabbakammesūti.
「不应作」者,意为手工等预备工作,自己亦不应作。「在覆盖等中」者,在排除义用地格,意为在滤水器、水瓶、水、衣之覆盖等之中。「在预备工作中,二者是净」,应连接。「预备工作」者,在滤水器、水中,亦在对和尚等应作之预备工作事项中,非在礼敬等中。「二者」者,滤水器、水之覆盖等。「覆盖」者,以此覆盖,故为覆盖物,衣之覆盖物即衣覆盖物。「一切处」者,在一切工作中。
Nagganiddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
裸行品之解释已竟。
19. Nhānakappaniddesavaṇṇanā十九、沐浴规定说明之注释
§168
168. Kappanaṃ kappiyatā kappo, nhāne kappo nhānakappo. Navako therānaṃ purato upari vā na ca nhāyeyyāti sambandho. Na cāti nayeva. Puratoti abhimukhe. Uparīti nadiyā upari.
168. 「咖巴那」者,许可性也;「咖波」者,许可也;「那哈内咖波」者,沐浴之许可也。「新比库不应在长老们面前或上方沐浴」,此为连结。「不应」者,即不得也。「面前」者,对面也。「上方」者,河流之上游也。
§169-171
169-171. Kuṭṭatthambhataruṭṭāne kāyaṃ na ghaṃsayeti sambandho. Tattha kuṭṭaṃ nāma iṭṭhakadārusilābhitti. Thambho nāma nahānatitthe nikhanitvā ṭhapito. Tarūti rukkho. Aṭṭānaṃ nāma tacchetvā aṭṭhapadākārena rājiyo chinditvā nahānatitthe nikhātaphalakaṃ. Gandhabbahatthena vā…pe… mallakena vā kāyaṃ sarīrena vā aññamaññaṃ na ghaṃsayeti sambandho. Gandhabbahatthenāti dārumayahatthena. Kuruvindakasuttiyāti kuruvindakapāsāṇacuṇṇāni lākhāya bandhitvā kataguḷikāvaliyā suttena āvuṇitasuttiyā. Mallakenāti makaradantake chinditvā padumakaṇṇikasaṇṭhānena katamallakena. Sarīrenāti attano kāyena. Aññamaññassa aññamaññaṃ kiriyākaraṇasaṅkhāte kiriyābyabhihāre dvittaṃ. Kapāla…pe… puthupāṇi ca sabbesaṃ vaṭṭatīti sambandho. Kapālañca iṭṭhakā ca, tāsaṃ khaṇḍāni. Puthupāṇīti puthu nānā pāṇi puthupāṇi, hatthaparikammaṃ ruḷhīvasena. Sabbesanti gilānāgilānānaṃ. Gilānassa akatamallakaṃ vaṭṭatīti sambandho. Akatamallakaṃ nāma katamallakaviparītaṃ. Pheṇaṃ nāma samuddapheṇanti.
169-171. 「不应在墙、柱、树、台上摩擦身体」,此为连结。其中,「墙」者,谓砖、木、石之墙壁也。「柱」者,谓掘地而立于沐浴处者也。「树」者,树木也。「台」者,谓切割后以八足形切成条状,埋于沐浴处之木板也。「不应以甘达巴手……乃至以玛喇咖摩擦身体或互相摩擦」,此为连结。「以甘达巴手」者,以木制之手也。「以咖鲁文德咖线」者,以咖鲁文德咖石粉用虫胶结合制成丸串,以线缠绕之线也。「以玛喇咖」者,以切割玛咖拉牙制成莲花蕊形状之玛喇咖也。「以身体」者,以自己之身体也。「互相」者,于互相之作业行为中重复也。「瓦砵罗……乃至普图巴尼对一切人皆许可」,此为连结。「瓦砵罗与砖」者,彼等之碎片也。「普图巴尼」者,「普图」即种种,「巴尼」即手,「普图巴尼」者,依惯用义为手之操作也。「一切人」者,病者与非病者也。「病者许可未制之玛喇咖」,此为连结。「未制之玛喇咖」者,谓与已制玛喇咖相反者也。「泡沫」者,海之泡沫也。
Nhānakappaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 沐浴规定说明之注释已结束。
20. Avandiyaniddesavaṇṇanā二十、不应礼敬者说明之注释
§172
172.Ukkhittoti āpattiyā adassane appaṭikamme ca ukkhittako pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakoti tividho ukkhittako. Nānāsaṃvāsako nāma laddhinānāsaṃvāsakopi kammanānāsaṃvāsakopi. Garukaṭṭho cāti pārivāsiko mūlāyapaṭikassanāraho mānattāraho mānattacārī abbhānāraho ca idha garukaṭṭhoti adhippeto. Imehi pana aññamaññaṃ vandituṃ vaṭṭatīti.
172. 「被举」者,因不见罪而被举者、因不忏罪而被举者、因不舍恶见而被举者,此三种被举者也。「别住者」者,谓得别住者与甘马别住者也。「负重担者」者,此处所指为:行别住者、应退回原本者、应行僧悦者、行僧悦者、应行出罪者也。然而,此等人互相礼敬是许可的。
Avandiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不应礼敬者说明之注释已结束。
21. Cammaniddesavaṇṇanā二十一、皮革品释义
§173
173. Migā ca ajā ca eḷakā ca, tesaṃ cammānīti samāso. Ajo chagalako. Eḷako meṇḍako. Mige dasseti ‘‘rohite’’tiādinā. Rohitā-diggahaṇaṃ upalakkhaṇamattaṃ, vātamigamigamātukādīpi ettheva saṅgayhanti.
173. 「鹿、山羊、绵羊之皮」,此为复合词。「山羊」者,恰嘎喇咖也。「绵羊」者,美恩达咖也。以「罗希德」等显示鹿类。「罗希德」等之举示仅为例示,瓦德米嘎、米嘎马都咖等亦摄于此中。
§174
174.Anuññātattayāti anuññātā yathāvuttacammattayato. Amānusaṃva sabbaṃ cammaṃ thavikopāhane kappatīti sambandho. Thavikā satthakakosakādīti.
174. 「三种许可」者,从前述三种皮中许可者也。「一切非人皮皆许可作塔维咖鞋」,此为连结。「塔维咖」者,刀鞘等也。
Cammaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 皮革品释义已毕。
22. Upāhananiddesavaṇṇanā二十二、鞋履品释义
§175
175. Navā guṇaṅguṇūpāhanā majjhadese na kappantīti sambandho. Navāti ekavārampi appaṭimukkā. Tattha guṇaṅguṇūpāhanā catupaṭalato paṭṭhāya vuccanti. Sambhave byabhicāre ca visesanaṃ sātthakaṃ bhavatīti ‘‘majjhadese’’ti visesanaṃ amajjhadesaṃ byabhicaratīti amajjhadese guṇaṅguṇūpāhanā kappantīti veditabbaṃ. Tathā navāti iminā anavā majjhadesepi. Iminā pana vākyena majjhadesepi ekavārampi paṭimukkā, aññattha tu sabbāpi guṇaṅguṇūpāhanā vaṭṭanti, na sesāti āpannaṃ, tathāpi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ekapalāsikaṃ upāhana’’nti (mahāva. 245) vuttattā ekapaṭalikāpi vaṭṭatīti veditabbaṃ. Sabbassāti majjhadese paccantimepi gilānāgilānassa sabbassa. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ajjhārāme upāhanaṃ dhāretu’’nti (mahāva. 249) hi sāmaññena anuññātaṃ. Sabbatthāti gāme vā araññe vā ārāmato aññatra. Akallakassa cāti gilānasseva.
175. 「新的古纳古纳鞋在中地不许可」,此为连结。「新」者,连一次也未穿过者也。其中,「古纳古纳鞋」者,从四层起称之也。「当有可能与例外时,限定词方有意义」,故「在中地」此限定词,应知其例外为:在非中地,古纳古纳鞋是许可的。同样,以「新」一词,非新者在中地亦许可。然而,依此句义,在中地连一次穿过者,在其他地方则一切古纳古纳鞋皆许可,非其余者,如是理解。虽然如此,因说「诸比库,我许可单层鞋」,应知单层鞋亦许可。「对一切人」者,对中地与边地之病者与非病者一切人也。因以一般性许可说「诸比库,我许可在寺院内穿鞋」。「一切处」者,在村或林中,寺院以外之处也。「对病者」者,唯对病者也。
§176-9
176-9. Sabba…pe… rattā ca upāhanā sabba…pe… vicchikāḷikā ca…pe… dīpīnaṃ cammehi ca majjāra…pe… cammehi ca parikkhaṭā ca upāhanā saṅkamanīyā pādukā ca koci dhāreyya, dukkaṭanti yojanā. Odātāya pāḷiyā aṭṭhakathāya ca abhāvepi anulomavasenettha vuttaṃ viya dissati. Nīlako ca odāto cātiādinā dvando. Sabbeva nīlaka…pe… kaṇhakā yāsanti samāso. ‘‘Mahāraṅgā’’tiādīsu appayuttepi sabba-sadde pakaraṇavasena yojetvā attho veditabbo.
【176-9】一切……乃至……红色鞋履,一切……乃至……蝎尾形……乃至……以狮子、虎、豹、豺、水獭之皮,以及以猫……乃至……以皮制作之装饰鞋履、行路用鞋履及木屐,若有人穿着,应结恶作。此处应结合之义为:即使在白色巴利圣典及注疏中未明说,依顺理推论,亦应如此处所说而显现。「蓝色与白色」等,此为并列复合词。「一切蓝色……乃至……黑色者」,此为同格限定复合词。在「大红色」等词中,虽未直接连用「一切」一词,但应依文脉结合而理解其义。
‘‘Atthā pakaraṇā liṅgā, ocityā kāladesato;
「依义理、依文脉、依性、依适宜性、依时与处,
Saddatthā vibhajīyanti, na saddāyeva kevalā’’ti. –
词义应被分别,非仅依词本身。」
Hi vuttaṃ. Citrāti vicitrā. Nīlapītādī vaddhāyeva yāsanti samāso. Ādi-saddena odātādīnaṃ gahaṇaṃ. Tittirapattasadiso vicitto vaṇṇo tittirapatta-saddena gahito. Tametesamatthīti tittirapattikā. Meṇḍassa ca ajassa ca visāṇasadisā vaddhā yāsanti bāhirattho. Tā pana kaṇṇikaṭṭhāne meṇḍakaajavisāṇasaṇṭhāne vaddhe yojetvā katā. Esa nayo vicchikāḷikādīsu. Paṇhipidhānatthaṃ tale khallaṃ baddhaṃ yāsanti viggaho. Jaṅghato sabbapādappaṭicchādanakaṃ puṭaṃ baddhaṃ yāsanti bahubbīhi. Tūlaṃ picu puṇṇaṃ yāsanti aññapadattho. Paliguṇṭhetīti paliguṇṭho, uparipādatalamattappaṭicchādakabandho, tena yojetvā katā pāliguṇṭhimā, vicitrā hi taddhitavutti. Vicchikānaṃ aḷasadisaṃ naṅguṭṭhasadisaṃ baddhametāsanti vicchikāḷikā. Sīhabyagghuddājinadīpīnaṃ cammehi cāti pakaraṇato ajinā nāma migā. Ulūkā pakkhibiḷārā. Saṅkamanti gacchanti etāhīti saṅkamanīyā. Tā pana tālapaṇṇādīhi katā saṃhāriyā.
如是已说。「杂色」者,即种种色。「蓝色、黄色等之带子者」,此为同格限定复合词。以「等」字摄取白色等。鹧鸪羽毛般之杂色花纹,以「鹧鸪羽毛」一词所摄。「彼等具有此」,故为「鹧鸪羽毛形」。「绵羊与山羊之角形带子者」,此为外在义。然而彼等是在耳孔处结上绵羊角、山羊角形状之带子而制成。此理亦同于蝎尾形等。「为遮覆脚底,在底部缚上垫板者」,此为分析。「从小腿处缚上遮覆全足之袋者」,此为多财释复合词。「棉花、木棉充满者」,此为异语义。「缠绕」者,即缠绕物,仅遮覆上足底之缠缚,以此结合而成之缠绕鞋,种种附加词之用法确实如此。「蝎之刺形、拇趾形缚结者」,即蝎尾形鞋。「以狮子、虎、豹、豺、水獭之皮」,依文脉,「兽皮」即指野兽。猫头鹰、鸟、猫。「以此等行走」,故为「行路用」。然而彼等是以棕榈叶等制成之可收藏物。
§180
180. Sakalaṃ ekadesaṃ vā puñchitvāvāti yojanā. Khallakādikanti ādi-saddena meṇḍavisāṇavaddhikādikaṃ sabbaṃ saṅgaṇhātīti.
【180】应结合为「擦拭全部或一部分后」。「垫板等」,以「等」字摄取绵羊角带等一切。
Upāhananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 鞋履品释义已毕。
23. Anolokiyaniddesavaṇṇanā二十三、不应观品释义
§181
181.Sārattoti saṃratto, sañjātarāgacittoti attho. Itthiyāti tadahujātāyapi paṭasatanivatthāya anokāsupanijjhāyane antamaso tiracchānagatānampi dukkaṭameva. Bhikkhādāyiyāti upalakkhaṇamattaṃ, itthī vā hotu puriso vā, bhikkhādānasamaye asārattenāpi mukhaṃ na ulloketabbaṃ. Ujjhānaṃ lāmakato saṃcintanaṃ, kopo, tattha saññā assāti ujjhānasaññī. Idha pana gilānopi na muccati. Ādāse udakapatteti iminā sesesu kaṃsapattādīsu kañjiyādīsu ca mukhanimittaṃ paññāyati, tesaṃ saṅgaho. ‘‘Sañchavi nu kho me vaṇṇo, no, jiṇṇo nu khomhi, no’’ti pana oloketuṃ vaṭṭati. Assāti bhikkhuno.
【181】「染着」者,即已染着,意为已生起染心。「对女人」,即使对当日所生、裹布、未开眼观察之女婴,乃至对畜生道之雌性,亦仅结恶作。「施食比库者」,此仅为标示,无论是女人或男人,在施食比库之时,即使无染着心,亦不应仰视其面。「恼怒」者,即从卑劣处之思虑、忿怒,「于此有想」,故为「恼怒想者」。然而此处即使病者亦不得免。「于镜中、于水钵中」,以此摄取其余铜钵等及粥等中显现面相者。「然而『我之肤色是否完好?是否衰老?』如是观察则允许。」「应」者,指比库应。
Anolokiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不应观品释义已毕。
24. Añjanīniddesavaṇṇanā二十四、眼药盒说明的注释
§182
182. Vaṭṭā vā aṭṭhasoḷasaṃsā vā maṭṭhā añjanī vaṭṭatīti yojanā. Aṭṭha ca soḷasa ca aṃsā koṇā yassā sāti viggaho. Soḷasaṃsapadesavibhattāya aṭṭhaṃsāsutiyā aṭṭhaṃsapadesavibhattā caturaṃsāpi sāmatthiyā gayhatīti ñātabbaṃ. ‘‘Ujukameva pana caturaṃsāvā’’ti hi aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.85) vuttaṃ. Añjanīti añjananāḷi. Mūle tissopi lekhā vaṭṭantīti yojanā. Mūleti bunde, heṭṭhatoti vuttaṃ hoti. Lekhāti vaṭṭalekhā. Bandhituṃ gīvāyaṃ ekā eva lekhā vaṭṭatīti sambandho. Bandhitunti pidhānabandhanatthaṃ.
【182】「瓦塔」者,或「阿塔索喇萨萨」者,或「玛塔」,「安佳尼」,「瓦塔提」,此为连结。「阿塔」与「索喇萨」为「阿萨」(角),「彼女有诸角」,此为分析。应知:以十六角之格分别,八角之属格,以八角之格分别,四角亦以能力被摄取。因为在注疏中说:「然而仅仅正直的四角者」。「安佳尼」者,眼药管。「在根本处,此三线亦转」,此为连结。「根本处」者,在底部,如是所说。「线」者,圆线。「为了系缚,在颈部,仅一线即足」,此为关联。「为了系缚」者,为了盖之系缚之义。
§183
183.Yaṃ kiñci rūpanti itthirūpādi yaṃ kiñci rūpaṃ. Mālādikammanti mālākammaṃ latākammaṃ. Aḍḍhacandādīti ettha ādi-saddena agghiyādikaṃ gahitaṃ. Etthāti añjaniyaṃ.
【183】「任何色」者,女人色等,任何色。「花鬘等作」者,花鬘作、藤蔓作。「半月等」者,此处以「等」字摄取价值等。「此处」者,在眼药管中。
§184
184.Thavikāti añjanithavikā. Sipāṭīti khurasipāṭikā. Salākāpi acittakā labbhāti sambandho. Salākāti añjanisalākā. Natthi cittametissāti acittakā. Tādisaṃ pana labhitvā upāhanāyo viya nāsetvā paribhuñjitabbaṃ.
【184】「塔维咖」者,眼药管之皮。「西巴提」者,剃刀之西巴提咖。「萨喇咖亦无画者得」,此为关联。「萨喇咖」者,眼药管之棒。「此无画」者,无画者。然而得到如是者后,如同鞋履般,应灭除后受用。
§185
185.Aṭṭhi-saddena manussaṭṭhiṃ ṭhapetvā yaṃ kiñci aṭṭhi gahitaṃ.
【185】以「骨」字,除人骨外,摄取任何骨。
§186
186.Dhūmanettāti dhūmanāḷikā, nissa ā-kārādesavasena vuttaṃ. Satthakadaṇḍānīti satthadaṇḍā . Natthuṃ denti etāyāti natthudānā. Aniyamena hi nadādito vā ī. Tehi saṅkhanābhiādīhi nibbattā tammayā.
【186】「杜玛内塔」者,烟管,以「尼萨」之「阿」音替换而说。「萨塔咖丹达尼」者,刀杖。「给予鼻者」者,给鼻者。因为无规则地,从「纳达」等或「伊」。以彼等螺贝等所成,由彼等所造。
Añjanīniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 眼药盒说明的注释完毕。
25. Akappiyasayananiddesavaṇṇanā二十五、不许可卧具说明的注释
§187-9
187-9.Akappiyāni sayanānīti uccāsayanamahāsayanāni. Padhānavasena pana ‘‘sayanānī’’ti vuttaṃ, pīṭhādayopi ettheva saṅgayhanti añjanī-saddena avasesāni viya. Āsandi ca…pe… ubhatorattūpadhānakañceti etāni akappiyānīti sambandho. Tattha āsandīti sugataṅgulena atirekaṭṭhaṅgulapādakāni mañcapīṭhāni. Tattha pīṭhaṃ nāma mañco viya nātidīghaṃ vuccati. Tividhaṃ tūlametissā atthīti tūlī, pakatitūlikā. ‘‘Pallaṅkoti pādesu vāḷarūpāni ṭhapetvā kato’’ti ṭhapanassa aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 254) vuttattā ṭhapanañca yathākathañci hoti, yutti ca hotīti, ‘‘tattheva sīharūpādiṃ dassetvā kato pana vaṭṭatīti vadantī’’ti yaṃ ṭīkāyaṃ vuttaṃ, taṃ ‘‘kimiti evaṃ vadantī’’ti vatvā paṭikkhipitabbaṃ. ‘‘Akappiyarūpakato akappiyamañco pallaṅko nāmā’’ti hi sārasamāsepi. Āsandī pallaṅko uccāsayanaṃ, sesā mahāsayanaṃ. Paṭikā uṇṇāmayo setattharaṇo. Gono caturaṅgulādhikalomo mahākojavo. Cittakaṃ vānavicitro uṇṇāmayattharaṇo. Uṇṇā eḷakalomaṃ. Paṭalikā ghanapupphikā. Vikatīti sīhabyagghādirūpavicitto. Uddalomīti ekato uggatalomo. Ekantalomikāti ubhato uggatalomo.
【187-9】「不允许的卧具」者,高卧具、大卧具。然而以主要而说「卧具」,椅子等亦在此处以「安佳尼」字摄取,如同其余者。「阿桑地与……乃至……两边有长毛之枕」者,此等为不允许者,此为关联。其中「阿桑地」者,以善逝指超过八指之足的床椅。其中所谓椅者,如床般不太长者被称。「此有三种毛」者,毛者,本性之毛者。因为在注疏中说「巴喇咖者,除足上之兽形外所作」,置放在注疏中所说,且置放以任何方式而有,且有道理,故在疏钞中所说「然而在彼处显示狮子形等后所作者允许,如是说者」,此应说「为何如是说者」后驳斥。因为在《萨拉萨玛萨》中亦「以不允许之形所作之不允许床,名为巴喇咖」。阿桑地、巴喇咖为高卧具,其余为大卧具。「巴提咖」者,羊毛制之白色敷具。「果诺」者,四指以上长毛之大黑羊毛。「吉塔咖」者,杂色之羊毛制敷具。「伍纳」者,羊毛。「巴塔利咖」者,密花者。「维咖提」者,狮子虎等形之杂色者。「伍达罗米」者,一边竖起之毛。「艾咖德罗米咖」者,两边竖起之毛。
Kuttaṃ soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccanayoggo. Koseyyaṃ ratanaparisibbitaṃ koseyyasuttamayaṃ paccattharaṇaṃ, kaṭṭissaṃ ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭissamayaṃ. Hatthino ca assā ca rathā cāti senaṅgānaṃ bahutte samāhāradvando, hatthiassarathe tesaṃ piṭṭhīsu attharāti tappuriso. Ajinappaveṇīti ajinānaṃ ajinamigacammānaṃ mañcappamāṇena dupaṭṭatipaṭṭāni katvā sibbitā paveṇī. Kadalimigānaṃ idaṃ kadalimigaṃ, kiṃ taṃ? Cammaṃ, pavaro ca so paccattharo cāti pavarapaccattharo, so ca taṃ setavatthassa upari atthatañca, kadalimigañca taṃ pavarapaccattharañcāti samāso, pavarapaccattharaṇasaṅkhātaṃ setavatthassa upari pattharitaṃ kadalimigappavarapaccattharaṇanti attho. Taṃ kira evaṃ karonti. Ṭīkāyaṃ pana yathāvuttadvayena atthataṃ aññameva kiñci vuttaṃ, taṃ na yuttaṃ ‘‘ajinappaveṇī dhāretabbā’’tiādinā (mahāva. 254) visuṃ attharaṇānameva vuttattā. Tesu hi vuttesu tadatthataṃ vuttameva siyā, tathā ca vuttaṃ heṭṭhā visuṃ paṭikādikanti.
「库德」者,十六名舞女站立而堪能舞蹈。「国谢亚」者,以宝石缝缀之国谢亚丝线所制之敷具;「咖提萨」者,以宝石缝缀之国谢亚咖提萨所制者。「象、马、车」者,军支众多之相违持业复合词;「象马车之背上敷设」者,于彼等之背上敷设,为依主复合词。「兽皮编织物」者,兽皮,即兽类之皮革,作床榻之量,缝制二重或三重之编织物。「咖达离兽」者,此为咖达离兽,何者?皮革也。「殊胜」且「敷具」,故为「殊胜敷具」;彼敷设于白布之上,「咖达离兽」与「殊胜敷具」为复合词,义为:名为殊胜敷具之物,铺展于白布之上,即咖达离兽殊胜敷具。彼等如是制作。然于义疏中,以所说二者敷设之外,另说某物,彼不合理,因于『应持兽皮编织物』等处,已别说诸敷具故。于彼等所说中,若说彼之敷设,则已说矣;如是于下文别说『禁止等』。
Salohitavitānanti etaṃ ‘‘ubhatorattūpadhānaka’’ntimassa visesanaṃ. Lohitavitānena saha vattamānanti samāso. Setavitānampi heṭṭhā akappiyapaccattharaṇe sati na vaṭṭati. Rattaṃ upadhānaṃ sīsūpadhānaṃ pādūpadhānañca rattūpadhānakaṃ, ubhato mañcassa sīsapādanikkhepanaṭṭhāne rattūpadhānakanti alopasamāso. Yaṃ pana ekameva upadhānaṃ ubhayapassesu rattādivaṇṇaṃ vicitraṃ, taṃ pamāṇayuttameva vaṭṭati. Tatridaṃ pamāṇaṃ – vitthārato tīsu kaṇṇesu dvinnaṃ kaṇṇānaṃ antaraṃ vidatthicaturaṅgulaṃ, majjhe muṭṭhiratanaṃ, dīghato pana diyaḍḍharatanaṃ vā dviratanaṃ vā. Paribhuñjatoti iminā karontassa kārāpentassa katthaci chedanakaṃ pācittiyanti dīpeti.
「带红色天盖」者,此为『两端红色枕』之修饰语。与红色天盖俱存在,为复合词。白色天盖于下文,若有不许敷具时,亦不许可。红色枕头,头枕与足枕为红色枕;床榻两端头足安置处之红色枕,为省略复合词。然若单一枕头,两侧为红色等色之杂色者,唯合量者许可。此处此量为:宽度方面,三角中二角之间为一张手四指宽,中央为一拳一宝石量;长度方面,则二宝石半或二宝石。「受用」者,以此显示:制作者或令作者,于任何处截断,为巴吉帝亚。
§190
190. Dhammāsane ca bhattagge ca ghare cāpi āsandādittayā sese gihisantake gihivikaṭe sati nisīdituṃ labbhatīti ajjhāhāro padasambandho veditabbo. Gihisantaketi iminā saṅghikampi upalakkheti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā tīṇi āsandiṃ pallaṅkaṃ tūlikaṃ gihivikaṭa’’nti (cūḷava. 314) sāmaññena vuttaṃ. Sāmaññajotanāya pana visesepi avaṭṭhānato āsandādittayāti ettha dhammāsane āsandādittayā seseti yojetvā attho gahetabbo. Aṭṭhakathāyañhi ‘‘āsandī pallaṅko gonako’’tiādipāḷikkame āsandādidvayamādito hitvā ‘‘gonakādīni saṅghikavihāre vā puggalikavihāre vā mañcapīṭhakesu attharitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭanti, dhammāsane pana gihivikaṭanīhārena labbhanti, tatrāpi nipajjituṃ na vaṭṭatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 320) vuttaṃ. Bhattaggaṃ nāma vihāre dānaṭṭhānaṃ. Dhammāsanaṃ pana yattha katthaci. Ghareti antaraghare. Nisīdituṃ labbhateti iminā nipajjituṃ na vaṭṭatīti dīpeti. Saṃkhipanaṃ antokaraṇaṃ saṅkhepo, bhūmattharaṇe saṅkhepo assa sayanassāti samāso. Tasmiṃ bhūmattharaṇe antokaraṇabhūmattharato bhūmattharaṇamevāti daṭṭhabbaṃ. Sayituñcāti attano kappiyapaccattharaṇaṃ attharitvā sayituñca nisīdituñca. ‘‘Paribhaṇḍakataṃ bhūmiṃ vā bhūmattharaṇasenāsanaṃ vā saṅghikamañcapīṭhaṃ vā attano santakena paccattharaṇena paccattharitvāva nipajjitabba’’nti hi aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 324) vuttaṃ. Idañca āsandādīnampi aññathattakaraṇe paribhoge lakkhaṇavacanaṃ. Vuttañhi bhagavatā ‘‘anujānāmi bhikkhave, āsandiyā pāde chinditvā paribhuñjituṃ, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjituṃ, tūlikaṃ vijaṭetvā bibbohanaṃ kātuṃ, avasesaṃ bhūmattharaṇaṃ kātu’’nti (cūḷava. 320).
一九〇、「于法座、食堂、家中」者,应知以阿沙帝等三者之余,在家者所有、在家者所作时,得以坐,此为句义连结。「在家者所有」者,以此亦标示僧团所有。『诸比库,我允许,除三者——阿沙帝、巴朗咖、图离咖——在家者所作』,以总说而说。然为显总说,于别相中亦不住故,「阿沙帝等三者之余」,此处应连结「于法座以阿沙帝等三者之余」而取义。于注疏中,『阿沙帝、巴朗咖、果那咖』等经文次第,舍前之阿沙帝等二者,说『果那咖等,于僧团住处或个人住处,铺于床榻座椅上受用,不许可;然于法座,以在家者所作之除去,得之;于彼处亦不许躺卧』。「食堂」者,名为住处中之布施处。「法座」者,于任何何处。「家」者,于家中。「得以坐」者,以此显示:不许躺卧。「折叠」者,内作为折叠;「地敷具之折叠,彼卧具之」为复合词。于彼地敷具,从内作地敷具,应见为地敷具本身。「卧」者,铺设自己许可之敷具而卧与坐。于注疏中说『应以围绕之地,或地敷具卧具,或僧团之床榻座椅,以自己所有之敷具覆盖而后躺卧』。此亦为阿沙帝等受用时作异之相说。世尊说『诸比库,我允许,截断阿沙帝之足而受用,破坏巴朗咖之横木而受用,拆解图离咖作枕头,余者作地敷具』。
§191
191. Caturaṃsapīṭhā ca…pe… pañcaṅgā ca uccapādakā kappantīti atthato vacanaṃ vipallāsetvā sambandhitabbaṃ, ‘‘kappiyā’’ti iminā vā sambandho veditabbo. Tattha cattāro aṃsā koṇā yesaṃ, te ca te pīṭhā cāti samāso. Tiṇṇaṃ apassayānaṃ, catunnañca pādānaṃ vasena satta aṅgāni yesanti samāso. Ekāpassayassa vasena pañcaṅgā. Caturaṃsapīṭhānaṃ visuṃ kappiyabhāvassa vuttattā sattaṅgādayo pana dīghāti viññāyanti. Pāḷiyaṃ bhattaggassa ekayoganiddiṭṭhattā ekayoganiddiṭṭhānaṃ saha vā pavatti, saha vā nivattīti ghareti iminā bhattaggassapi gahaṇaṃ. Eva-saddo aṭṭhānappayutto, tasmā tūlonaddhā mañcapīṭhā ghare vā bhattagge vā nisīditumeva kappantīti sambandho. Tatrāyaṃ pāḷi ‘‘tena kho pana samayena manussā bhattagge antaraghare tūlonaddhaṃ mañcampi pīṭhampi paññapenti. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gihivikaṭaṃ abhinisīdituṃ, na tveva abhinipajjitu’’nti (cūḷava. 314). Te pana karontassa vā kārāpentassa vā uddālanakaṃ pācittiyaṃ.
一九一、「四角座椅……乃至……五支高足者许可」者,义上应颠倒语句而连结,或以『许可』连结应知。其中,四角为角,彼等且彼等座椅,为复合词。三靠背与四足之故,七支者,为复合词。一靠背之故,为五支。因四角座椅别说许可性故,七支等则知为长者。于经文中,食堂以一连结说故,一连结所说者,或俱行,或俱灭,故「家」者,以此亦取食堂。「如是」词用于非处,故棉絮填充之床榻座椅,于家或食堂,唯许坐,为连结。此处此经文:『尔时,人们于食堂、家中,设置棉絮填充之床与座椅。诸比库疑虑而不坐。向世尊报告此事。「诸比库,我允许,坐于在家者所作,然不得躺卧。」』然彼等,制作者或令作者,拆开为巴吉帝亚。
§192
192. Sānulomānaṃ channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ chavi etāsanti viggaho. Pañca bhisīti coḷāditūlagaṇanāya pañcakā vuttā. Sabbatthāti vihāramañcapīṭhādīsu sabbattha.
一九二、「六种顺毛衣之任一衣,皮革为彼等」,为分析。「五种毕西」者,以布等棉絮计数,说为五种。「一切处」者,于住处床榻座椅等一切处。
§193
193.Tūlattayanti simbalirukkhādīnaṃ khīravalliādīnaṃ erakādīnaṃ tiṇānaṃ tūlattayaṃ. Bhisigabbho coḷādiko pañcavidho bhisigabbho. Migapakkhinaṃ lomānīti etaṃ sabbanti seso. Miga-saddeneva sabbepi sīhādayo catuppadā, pakkhi-saddena sabbepi haṃsamorādayo gahitā. Nanu ca bhisigabbhasaddantogadhāya uṇṇāya migapakkhilomānampi gahaṇasabbhāvepi tesaṃ visuṃ gahaṇe sati punaruttidoso āpajjatīti? Nāpajjati manussalomapariccāgavibhāvanappayojanasabbhāvato. Nanu ca evampi dosoyeva, ‘‘manussalomamuṇṇāya’’ntiādinā bhisigabbhānaṃ upari nīyamānattā gamyate bibbohanepi ayameva bhisigabbhoti? Saccaṃ, tathāpi na doso, gamyamānatthassa saddassa payogaṃ pati kāmacāroti. Masūrake tūlavajjā anuññātāti vipariṇāmetvā sambandhitabbaṃ. Masūrakaṃ nāma cammachavikā bhisīti vadanti.
一九三、「三种棉絮」者,新巴离树等、乳藤等、埃拉咖等草之三种棉絮。「毕西内容物」者,布等五种毕西内容物。「兽与鸟之毛」者,此『一切』为余。以「兽」词,一切狮子等四足者;以「鸟」词,一切鹅孔雀等皆摄取。岂非以毕西内容物词所摄之羊毛,兽鸟毛亦有摄取之可能性,若别取彼等,则犯重复过失耶?不犯,因有舍弃人毛、显示差别之目的故。岂非如是亦有过失,以『人毛羊毛』等,于毕西内容物之上引导故,知于枕头中,此即毕西内容物耶?真实,然如是亦无过失,所知义之词,随用而自在故。「玛苏拉咖,除棉絮外,允许」者,应颠倒而连结。「玛苏拉咖」者,名为皮革之毕西,彼等说。
§194
194. Uṇṇāyaṃ manussalomañca paṇṇe suddhaṃ tamālakañca pupphañca appaṭivekkhitaṃ āsanañceva na labbhanti sambandho. Manussalomanti iminā na kevalaṃ idha eḷakalomameva uṇṇā, atha kho kappiyākappiyamaṃsajātīnaṃ pakkhicatuppadānaṃ lomampīti dasseti. Pupphanti piyaṅgubakulapupphādi. Tamālakasaddeneva upacārato pattaṃ gahetvā ‘‘tamālaka’’nti vuttaṃ. Appaṭivekkhitanti anupaparikkhitaṃ. Kīdisaṃ pana paṭivekkhitabbaṃ, kīdisaṃ na paṭivekkhitabbanti? Yaṃ vinicchayato viññātaṃ, taṃ na paṭivekkhitabbaṃ, itaraṃ hatthena parāmasantena paṭivekkhitabbaṃ.
194. 羊毛、人毛、叶、净的多摩罗叶、花、未经检查的坐具,这些不得(与他人共用)。此为关联。『人毛』者,以此显示,不仅此处的羊毛是羊毛,而且凡是净与不净肉类所属的有翼与四足动物的毛也是。『花』者,谓私央咖花、巴咖喇花等。以『多摩罗』一词,依习惯取其叶而说为『多摩罗叶』。『未经检查』者,谓未经审察。然而何者应检查,何者不应检查?凡以决断已知者,不应检查;其余者应以手触摸而检查。
Akappiyasayananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不许可卧具说明的注释完毕。
26. Samānāsanikaniddesavaṇṇanā二十六、同座者说明的注释
§195
195. Tivassantaramekamāsanaṃ bhikkhūnaṃ anuññātanti sambandho. Tattha ekasmiṃ āsane mañcādike dvinnaṃ āsanaṃ nisīdanaṃ ekamāsanaṃ. Ma-kāro sandhijo. Kīdisanti āha ‘‘tivassantara’’nti. Tiṇṇaṃ vassānamantarametassāti tivassantaro, dvīhi vassehi mahantataro vā daharataro vā bhikkhu, so assa atthīti tivassantaraṃ, tivassantaravantanti attho. Yo pana ekena vassena mahantataro vā daharataro vā ekavassoyeva vā, tabbantatāya vattabbameva natthi. Atha vā tivassantaranti karaṇatthe upayogavacanaṃ, tivassantarena saddhinti attho. Tameva samattheti ‘‘sattavasse’’ccādinā.
195. 三瓦萨间隔者,一坐具为诸比库所允许。此为关联。其中,在一坐具上,床等,二人的坐处、坐具为一坐具。『玛』字是连接词。何种?说『三瓦萨间隔』。三个瓦萨之间隔为此者,是三瓦萨间隔,以二瓦萨年长或年少的比库,彼有此,故为三瓦萨间隔,有三瓦萨间隔者之义。然而以一瓦萨年长或年少者,或仅一瓦萨者,因其边际性,实无应说之事。或者『三瓦萨间隔』是作具格义的用法,与三瓦萨间隔者一起之义。以『七瓦萨』等支持此义。
§196
196. Muni anuññāsīti sambandho. Sabbehevāti samānāsanikaasamānāsanikehi sabbeheva saddhiṃ.
196. 牟尼允许。此为关联。『与一切』者,与同坐具者、非同坐具者一切一起。
§197
197. Dīghāsanaṃ dasseti ‘‘anta’’ntiādinā. Yaṃ tiṇṇaṃ nisīdituṃ pahoti, taṃ antaṃ dīghāsananti sambandho. Antanti pacchimaṃ. Adīghāsane pana samānāsanikā nisīdituṃ labbhantīti dassento ‘‘mañcake’’tiādimāha. Sabbattha ayathākaraṇato dukkaṭanti.
197. 显示长坐具以『边』等。凡三人能坐者,彼为边、长坐具。此为关联。『边』者,最后。然而在非长坐具上,同坐具者得坐,为显示此而说『小床』等。一切处因不如法而恶作。
Samānāsanikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 同座者说明的注释完毕。
27. Asaṃvāsaniddesavaṇṇanā二十七、不共住品释义
§198
198.Ukkhittoti kammanānāsaṃvāsakasaṅkhāto āpattiyā adassane, appaṭikamme, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako. Anupasampannoti sikkhamānasāmaṇerasāmaṇerisikkhāpaccakkhātasaṅkhāto anupasampanno. Chinnamūlakoti antimavatthuajjhāpanno. Ukkhittakesu ‘‘dhammavādino ete’’ti uppannāya laddhiyā nānābhūto saṃvāso etassāti nānāsaṃvāso, ukkhittānuvattakasaṅkhāto laddhinānāsaṃvāsako. Sīmato niggatā nissīmā, sīmantarikā bahisīmā ca, tattha hatthapāse cepi ṭhito, sīmānānāsaṃvāsako nissīmaṭṭhito. Vehāyase ākāse ṭhito vehāyasaṇṭhito bindāgamena. Tattha ‘‘nānāsaṃvāso cā’’tiādinā samāhāradvandepi kvaci napuṃsakaliṅgaṃ byabhicaratīti napuṃsakattābhāvo yathā ‘‘maggāmaggo’’ti. Ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatāti ayaṃ tividhopi saṃvāso nāma. So yesaṃ natthi, te asaṃvāsā. Ete hatthapāsato bahikaraṇavasena vajjetabbā. Etesu hi tividhe ukkhittake sati uposathādikaṃ kammaṃ karontassa pācittiyaṃ, itaresu dukkaṭanti.
198. 『被举』者,谓以甘马不共住所摄,因不见罪、不忏悔、不舍恶见而被举者。『未达上』者,谓在学尼、沙玛内拉、沙玛内莉、舍学所摄的未达上者。『断根』者,谓犯最终事项者。在被举者中,『此等是说法者』,因生起的得而成为别异的共住,彼有此,故为别异共住,谓被举随从所摄的得别异共住者。从界出去者为无界者,界中间者与界外者,其中即使站在手臂范围内,界别异共住者站在无界处。站在虚空中者为站在虚空处,以水滴到达。其中以『别异共住与』等,持业复合词在某处变为中性,故无中性性,如『道非道』。一甘马、一诵、同学为此三种共住。彼等无此者,为非共住者。此等应以从手臂范围外排除而避免。对此等三种被举者存在时,作伍波萨他等甘马者为巴吉帝亚,对其余者为恶作。
Asaṃvāsaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不共住品释义已毕。
28. Kammaniddesavaṇṇanā二十八、甘马品释义
§199
199. Vaggena adhammakammañca samaggena adhammakammañca vaggena dhammakammañca samaggena dhammakammañcāti cattāri kammāni hontīti seso. Tattha vaggena adhammakammanti vaggena saṅghena karaṇīyaṃ adhammakammaṃ. Esa nayo sabbattha. Vaggoti ca samūho vuccati, so ca catuvaggādikaraṇīyādīsu yāvatikānaṃ kammappattānaṃ asammukhībhāvena, chandārahānaṃ chandānāharaṇena, sammukhībhūtānañca paṭikkosanena, tesu ekenāpi vā idha adhippeto. Adhammakammanti ettha pana dhammo nāma ‘‘uttidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya uttiyā kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti, adhammakamma’’ntiādinā (mahāva. 387) ekāyeva ñattiyā , tathā dvīhi ñattīhi ekāyeva vā kammavācāya, tathā dvīhi kammavācāhīti āgatāya ca tathā hāpanaaññathākaraṇabhāvena ñattikammaṃ ṭhapetvā ñatticatutthe ca kamme āgatāya ca akammārahassa tajjanīyapabbājanīyapaṭisāraṇīyaniyassatividhaukkhepanīyānaṃ sattannaṃ kammānaṃ karaṇavasena, kammārahassa ca virādhetvā karaṇavasena āgatāya ca pāḷiyā viparītā ca pāḷi, upasampadādikammavasena āgatā ca pāḷi, sammukhāvinayasativinayaamūḷhavinayapaṭiññākaraṇayebhuyyasikātassapāpi- yasikātiṇavatthārakasaṅkhātānaṃ sattannaṃ kammānaṃ yathālābhakaraṇavasena āgatā ca pāḷi, tena karaṇīyaṃ apalokanañattiñattidutiyañatticatutthasaṅkhātaṃ catubbidhaṃ kammaṃ dhammakammaṃ, tappaṭipakkhaṃ adhammakammaṃ. Tabbipariyāyena samaggo dhammakammañca veditabbaṃ. Dhammo yathāvuttā pāḷi assa atthi, dhammena kataṃ vāti dhammikaṃ. Tabbiparītaṃ adhammikaṃ. Catutthaṃyevāti tesu catūsu kammesu catunnaṃ pūraṇaṃ samaggena dhammikaṃ. Sesakammānaṃ bhāvena bhikkhunā dukkaṭassa bhavanaṃ lakkhīyatīti sesakammesūti bhāvalakkhaṇe sattamī. Dukkaṭanti kuppānaṃ adhammakammavaggakammānaṃ katattā dukkaṭaṃ.
199. 以分裂的非法甘马、以和合的非法甘马、以分裂的如法甘马、以和合的如法甘马,有四种甘马。此为余义。其中『以分裂的非法甘马』者,谓以分裂的僧团应作的非法甘马。此理在一切处。『分裂』者,谓群体,而彼在四人众等应作等中,凡若干应得甘马者,以不现前性,以不带来应给欲者的欲,以现前者的反对,或以彼等中任一者,此处所指。然而『非法甘马』者,此处法名为『诸比库,若在白二甘马中,以一白作甘马,而不诵甘马语,为非法甘马』等,仅以一白,同样以二白,或仅以一甘马语,同样以二甘马语,以及以所来的减损、变异性,除求听甘马外,在白四甘马中,以所来的对不应受甘马者作诃责、驱摈、悔过、依止、灭摈七种甘马,以及对应受甘马者违犯而作,以所来的与圣典相反的圣典,以达上等甘马所来的圣典,以现前调伏、忆念调伏、不痴调伏、自认、多数人意见、惩彼过、草覆地所摄七种甘马的随得而作所来的圣典,以此应作的求听、单白、白二、白四所摄四种甘马为如法甘马,其相反为非法甘马。以彼相反应知和合的如法甘马。法为如所说的圣典存在于彼,或以法所作,故为如法。其相反为非如法。『仅第四』者,在彼等四种甘马中,四者的圆满,以和合的为如法。『在余甘马中』者,以余甘马的有性,比库的恶作的有性被标示,在余甘马中,为有性格的第七格。『恶作』者,因作了应破坏的非法甘马、分裂甘马,故为恶作。
§200
200. Idāni yadidaṃ samaggena dhammikaṃ nāma, taṃ yehi saṅghehi kātabbaṃ, tesaṃ pabhedaṃ dassetuṃ ‘‘catuvaggo’’tiādimāha. Catvādīnaṃ saṅkhyeyavuttittā catunnaṃ vaggotiādinā viggaho. Dasavīsativaggikoti dasannaṃ vīsatiyā ca vaggabhedavasena dasavīsatīnaṃ vaggoti viggaho, ṇiko sakatthe. Vīsatiyā vaggo, atirekena sahito vīsativaggoti viggaho.
200. 现在,为了显示应由哪些僧团来作所谓「和合如法」之事,说「四众」等。因为说到四等的数量,故分析为「四人之众」等。「十众二十众」者,分析为「依众的差别,十人与二十人之十与二十之众」,ṇika 用于自义。「二十之众」,与超过者一起为「二十众」,如是分析。
§201-2
201-2. Pañcannaṃ kammānaṃ niyameti ‘‘catū’’tiādinā. Abbhānaṃ upasampadaṃ pavāraṇaṃ ṭhapetvā catuvaggo cātiādinā yojetvā sabbakammesu kammappattoti dīpitoti yojetabbaṃ. Tattha tattha ca-saddo catuvaggādayo kammapattikiriyāyaṃ samuccinoti. Idha pana sabba-saddo abbhānādīnaṃ kesañci ṭhapitattā padesasabbe gayhati. Kammapattoti kammassa patto yutto anurūpo. Itaroti vīsativaggo atirekavīsativaggo. Sabbakammesūti ettha pana sabba-saddo sabbasabbe. Nanu ca vīsativaggassa kammappattabhāvesati atirekavīsativaggassa pagevāti viññāyati. Tathā sati so kasmā vuttoti? Saccaṃ, tathāpi so catuvaggādinā saṅghena kattabbakammaṃ ūnakatarena na vaṭṭati, atirekena pana vaṭṭatīti ñāpanatthaṃ vutto.
201-2. 以「四」等来限定五种甘马。应连接为「除了呵责、达上、自恣,四众等」,显示「在一切甘马中为甘马适格者」。其中,处处的 ca 词汇集四众等在作甘马适格性中。但此处「一切」一词,因某些呵责等被排除,故取部分的一切。「甘马适格」者,为甘马之适格者、相应者、合适者。「其余」者,二十众、超过二十众。「在一切甘马中」,此处「一切」一词为全部的一切。难道不是理解为「二十众有甘马适格性,故超过二十众更为优胜」吗?既然如此,为何说它?确实,虽然如此,但它被说是为了令知:应由四众等僧团作的甘马,以少于此者不可,以超过者则可。
§203
203. Idāni catuvaggādikena chandāharaṇena pūretabboti dasseti ‘‘catū’’tiādinā. Pārājikādibhāvamanāpannattā pakatiyā sabhāveneva ṭhito attā yesaṃ, pakato vā tatoyeva kammesu avigato attā yesaṃ teti pakatattakā, pārājikaukkhittakaladdhinānāsaṃvāsakehi aññe. Pareti ekasīmaṭṭhā tādisāyeva aññe. Sesepīti avasese pañcavaggādikaraṇīyepi.
203. 现在显示应以四众等通过取欲而补足,说「四」等。「本性者」,因未犯巴拉基咖等,以本性、以自性而住者,或从彼甘马中未离去者为本性者,即除了巴拉基咖被摈者、得别住者、行不共住者之外的其他人。「其余」者,住于同一界内的同样的其他人。「在其余中」者,在其余应作五众等中。
§204
204. Idāni vatthuñattianussāvanasīmādivipattito, kammavipattīsu parisato ca paṭikkosato ca kammassa kuppākuppabhāvaṃ tattha ca āpattiādiṃ dassetuṃ ‘‘catū’’tiādi māha. Catuvaggādikattabbaṃ asaṃvāsagaṇapūraṃ vā kammārahagaṇapūraṃ vā kammañca garukaṭṭhagaṇapūraṃ vā parivāsādikammañcāti yojanā. Ettha ca kammāraho garukaṭṭhato añño, nikkhittavatto pana garukaṭṭho gaṇapūrako hotiyeva. Katanti catuvaggādinā kataṃ.
204. 现在为了显示从事物、白、宣告、界等的失坏,从会众与反对者,甘马的坏与不坏,以及其中的罪等,说「四」等。连接为「应由四众等作的、以不共住者补足数的甘马,或以甘马适格者补足数的甘马,或以重罪者补足数的别住等甘马」。此中,甘马适格者异于重罪者,但舍弃誓言者虽为重罪者,却可作补足数者。「作」者,由四众等所作。
§205
205.Vāreyyāti antarāye asati antamaso ekopi vāreyyāti attho. Antarāyeti pāpehi kariyamāne jīvitabrahmacariyantarāye sati. Anantarāyikā ce na vārenti, dukkaṭaṃ. Diṭṭhāvinti attano attano diṭṭhiṃ laddhiṃ ‘‘adhammakammaṃ idaṃ, na metaṃ khamatī’’ti aññamaññaṃ āvi kareyyunti seso. Ekodhiṭṭhānanti eko bhikkhu ‘‘na metaṃ khamatī’’ti adhiṭṭhānaṃ kareyyāti seso. Tatodhikāti tīhi adhikā. Te pana saṅghattā pahonti attano kammaṃ nittharituṃ.
205. 「应阻止」者,意为在无障碍时,乃至一人也应阻止。「障碍」者,在被恶人作时,有生命梵行的障碍。若无障碍者不阻止,为恶作。「显示见解」者,余为「应各自显示自己的见解、所得,『此为非法甘马,我不认可』,彼此相互表明」。「一人决意」者,余为「一位比库应作『我不认可』之决意」。「超过彼」者,超过三人。但他们从僧团中有能力完成自己的甘马。
§206
206.Khittacitto nāma ummattako. Dukhaṭṭitoti vedanaṭṭo. Na rūhatīti gayhattaṃ na rohatīti attho.
206. 「心散乱」者,名为疯狂者。「苦恼」者,受苦恼。「不增长」者,意为不被接受、不被认可。
§207
207. Antamaso anantarassāpi ārocentassa pakata…pe… bhikkhunoti sambandho. Ekasīmāyaṃ tiṭṭhatīti ekasīmaṭṭho. Samo saṃvāso assāti samasaṃvāso. Ekasīmaṭṭho ca so samasaṃvāso ca, pakatatto ca so ekasīmaṭṭhasamasaṃvāso ca, so cāyaṃ bhikkhu cāti sabbattha kammadhārayo, tassa. Ettha pana avipannasīlo pakatattoti adhippeto. Ārocentassāti attano laddhiṃ pakāsentassa. Rūhatīti paṭikkhepo ruhati.
【第207条】「乃至对不间断者告知的已恢复……比库」,此为连接。「住于一界」者,住一界者。「有同等共住」者,具有相同共住。住一界者,且彼为同等共住者,且彼已恢复者,彼为住一界同等共住已恢复者,且彼为比库,一切处皆为持业释,对彼。然而此处所指为戒无缺失的已恢复者。「告知者」,宣说自己所得者。「拒绝」者,拒绝即阻止。
§208
208.Dhammikaṃ kammanti dhammena kattabbaṃ apalokanādikammaṃ. Paṭikkoseyyāti nivāreyya. Tirokkhā kāyasāmaggiṃ vā chandaṃ vāti vā-saddaṃ netvā attho netabbo. Tirokkhāti parammukhā. So sammukhā-saddo viya nipāto, atha vā akkhā indriyavisayato tiro bahīti atthoti.
【第208条】「如法甘马」者,依法应作的求听等甘马。「应拒绝」者,应阻止。「身和合或欲」者,应取『或』字而解义。「背后」者,背向。彼如『现前』字为不变词,或者『眼』从根境之外即为背后之义。
Kammaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 甘马品释义已毕。
29. Micchājīvavivajjanāniddesavaṇṇanā二十九、离邪命品释义
§209
209. Āgamma jīvanti etenāti ājīvo, ko so? Paccayapariyesanavāyāmo. Micchāya ājīvo, tassa vivajjanā micchājīvavivajjanā. Sā panāyaṃ atthato ‘‘idha bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno’’ti (vibha. 508) evaṃ pātimokkhasaṃvarasampattiyā paṭipattidassanavasena āgato ācāro ceva yathākkamena pārājikasaṅghādisesathullaccayapācittiyapāṭidesanīyadubbhāsitadukkaṭānaṃ kāraṇabhūtassa ājīvahetupaññattānaṃ abhūtārocanasañcarittaaññāpadesabhūtārocanapaṇītabhojanaviññatti bhikkhunibhojanaviññattisūpodanaviññattisikkhāpadānaṃ vītikkamassa ca kuhanalapananemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigīsanatāti evamādīnañca pāpadhammānaṃ vasena pavattaṃ micchājīvaviratisaṅkhātaṃ ājīvapārisuddhisīlañca. Tassā pana kassaci idha dassanaṃ yathā dassetumāraddhaṃ pātimokkhasaṃvarasaṅkhātāya adhisīlasikkhāya, caturārakkhavipassanāvasena āgatānaṃ adhicittaadhipaññāsaṅkhātānaṃ dvinnaṃ sikkhānañca upakārakadhammaparidīpanatthanti daṭṭhabbaṃ, evamīdisaṃ viññeyyaṃ, taṃ dasseti ‘‘dāru’’ntiādinā. Tattha ‘‘dāru’’ntiādīni ‘‘dade’’ti etassa pattikammaṃ. Cuṇṇaṃ sirīsacuṇṇādinahāniyacuṇṇaṃ. Nhānamukhodakanti nhānañca mukhañca, tassa udakanti samāso. Ādi-saddena paṇṇādiṃ saṅgaṇhāti. Kulasaṅgahāti kulasaṅgahakaraṇena.
【第209条】「依此而生活」者为活命,何者?寻求资具的努力。邪的活命,舍离彼为舍离邪命。然而此处就义理而言,如「此处比库以巴帝摩卡律仪防护而住,具足行处与行境」所说,依显示巴帝摩卡律仪圆满之行道而来的行,以及依次为巴拉基咖、桑喀地谢萨、土喇吒亚、巴吉帝亚、应悔过、恶说、恶作之因,以活命为因而制定的虚诳语、行遍处、示相、实语、上妙食物告知、比库尼食物告知、羹饭告知等学处的违犯,以及诈现威仪、谄媚、现相、激磨、以利求利等诸恶法,依此而行的离邪命,名为活命遍净戒。然而对某人在此处显示彼,如所开始显示的名为巴帝摩卡律仪的增上戒学,以及依四护观而来的名为增上心、增上慧的二学,为显示助益法之故,应如是见,应如是了知,彼以「木材」等显示。其中「木材」等为「给予」之受词业。「粉」者,合欢粉等沐浴粉。「沐浴洗面水」者,沐浴与洗面,彼之水为复合词。以『等』字摄取树叶等。「摄受家族」者,以摄受家族之作。
§210
210. Paribhaṭati paresaṃ dārake pariharatīti paribhaṭo, paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭako, sakatthe tameva pāribhaṭakatā. Alaṅkaraṇādinā kuladārakapariharaṇassetaṃ nāmaṃ. Muggassa sūpo muggasūpo, soyeva muggasuppo. Yathā muggasūpe paccamāne kocideva muggo na paccati, avasesā paccanti, evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti, sesaṃ alikaṃ, ayaṃ puggalo muggasūpasadisatāya upacārena ‘‘muggasuppo’’ti vuccati, tassa bhāvo muggasuppatā . Saccālikena jīvitakappanassetaṃ adhivacanaṃ. Gharavatthuādisambandhinī vijjā vatthuvijjā. Pāribhaṭakatā cātiādinā dvando napuṃsakattābhāve pāri…pe… vijjā, tāya. Rasso pana gāthābandhavasena, tathā dīgho. Pahiṇānaṃ tasmiṃ tasmiṃ kamme tesaṃ tesaṃ niyuñjanaṃ paheṇaṃ. Ādarena dūtena kāretabbaṃ yaṃ kiñci kammaṃ dūtakammaṃ. Pisanaṃ pesanaṃ, jaṅghāya pādena pesanaṃ jaṅghapesanaṃ, tamassa atthīti jaṅghapesaniyaṃ. Tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ gāmantaradesantarādīsu sāsanapaṭisāsanaharaṇassetamadhivacanaṃ.
【第210条】「照顾他人子女」者为照顾者,照顾者之业为照顾作,自义即为照顾性。以装饰等照顾家族子女,此为其名。「绿豆之羹」为绿豆羹,即为绿豆羹者。如绿豆羹煮时,某些绿豆不熟,其余者熟,如是某人之语中少分为真,其余为虚,此人以类似绿豆羹故,譬喻称为「绿豆羹者」,彼之性为绿豆羹性。以真假维生之假托,此为其名。与宅地等相关之明为宅地明。「照顾性」等以双数复合词,无中性时为照顾……明,以彼。短音依偈颂结构,长音亦然。「派遣」者,在彼彼业中使役彼等为派遣。「应恭敬以使者作之业」为使者业。「磨」为派遣,以足步行派遣为足步派遣,彼有此为足步派遣性。为彼等在家人在村间、地方间等传递教令与回复,此为其名。
§211
211. Lābhāsāya lañjadānaṃ anuppadānaṃ. Sambuddhappaṭikuṭṭhena buddhagarahitena aṅgavijjānakkhattavijjāsupinavijjābhūtavijjādinā aññena vā.
【第211条】「为利养而赠送礼物」为不给予。「以佛所呵责者」,以佛所呵责的肢体明、星宿明、梦明、鬼神明等或其他。
§212
212. Aññātakānaṃ appavāritānaṃ viññāpanaṃ viññatti, yācanavasena pavatto kāyavacīpayogo. Buddhappaṭikuṭṭhena micchājīvena paccayapariyesanā anesanā. Abhūtassa attani avijjamānassa uttarimanussadhammassa ullapanaṃ kathanaṃ abhūtullapanā. Kuhanādīhīti kuhanālapanādīhi. Tattha lābhasakkārasilokasannissitassa paccayappaṭisevanasāmantajappanairiyāpathasaṇṭhāpanavasena janavimhāpanā kuhanā. Vihāraṃ āgate manusse disvā ‘‘kimatthāya bhonto āgatā, kiṃ bhikkhū nimantetu’’nti vā ‘‘mayi rājā pasanno, asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasanno’’ti vā ādinā nayena ālapanā lapanā. Khādanīyaṃ gahetvā gacchante disvā ‘‘kiṃ khādanīyaṃ labhitthā’’tiādinā nayena nimittakaraṇādi nemittakatā. ‘‘Assaddho appasanno’’tiādinā nayena garahaṇāni ca ‘‘etaṃ ettha kathethā’’tiādinā nayena vācāya ukkhipanādi ca nippesikatā. Appena lābhena bahukaṃ vañcetvā gahetuṃ icchanaṃ lābhena lābhaṃ nijigīsanatā. Kuladūsādīti ettha ādi-saddena rūpiyappaṭiggahaṇarūpiyasaṃvohārā saṅgayhantīti.
【第212条】「对未知者、未邀请者之告知」为告知,依乞求而行的身语努力。「以佛所呵责的邪命寻求资具」为非寻求。「虚诳的」,自身不存在的上人法之宣说、言说为虚诳宣说。「以诈现威仪等」者,以诈现威仪、谄媚等。其中依赖利养、恭敬、名闻的资具受用、周边念诵、威仪安立,以此令人惊异为诈现威仪。见来到住处的人们后,「尊者们为何而来?是否邀请比库们?」或「国王对我欢喜,某某大臣欢喜」等方式的交谈为谄媚。见持副食而去者后,「是否得到副食?」等方式的现相等为现相。以「无信、不欢喜」等方式的呵责,以及以「在此处说此」等方式的语言激励等为激磨。以少利养欺骗而欲取多为以利求利。「败坏家族等」者,此处以『等』字摄取接受金钱、金钱交易。
Micchājīvavivajjanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 离邪命品释义已毕。
30. Vattaniddesavaṇṇanā三十、行仪说明注释
§213
213. Saupāhano…pe… cīvaraṃ sīse karitvā vā āgantuko ārāmaṃ na paviseti sambandho. Sachattoti sīse katachattena sachatto. Oguṇṭhitoti sasīsaṃ pārupito. ‘‘Parikkhittassa vihārassa parikkhepo, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhāna’’nti vuttaṃ upacārasīmāsamīpaṃ patvā upāhanāomuñcanādisabbaṃ katvā ārāmo pavisitabboti ayamettha byatirekaladdho attho.
「着鞋……乃至……或将衣置于头上,客比库不应进入园林」,此为连接。「持伞者」,谓持置于头上之伞而为持伞者。「覆头者」,谓连同头部被覆盖者。所说「有围墙之住处,围墙为界;无围墙之住处,以应有围墙之处为界」,到达近行界限附近后,应作脱鞋等一切事已,方可进入园林,此为此处所得之差别义。
§214
214. Pānīyena pāde na dhoveyyāti sambandho. Paṭikkamanaṃ patvā ekamante pattacīvaraṃ nikkhipitvā patirūpe nisajja pucchitvā pānīyaṃ pātabbaṃ, paribhojanīyena yathāvuttaṃ pādā dhovitabbāti adhippāyo. Vuḍḍhatare āvāsikepi ca abhivādeyyāti iminā vassaṃ pucchitvā navakena āvāsikena abhivādāpetabbanti dīpeti. Puccheyya sayanāsananti ‘‘katamaṃ senāsanaṃ pāpuṇāti, ajjhāvutthaṃ anajjhāvutthaṃ vā’’ti senāsanaṃ puccheyya. Idañca pucchāya lakkhaṇavacanaṃ. Tasmā āvāsikavatte vuttamajjhāvutthādikañca pucchitabbaṃ. Sace ‘‘anajjhāvuttha’’nti vadanti, kavāṭaṃ ākoṭetvā muhuttaṃ āgametvā ghaṭikaṃ ugghāṭetvā kavāṭaṃ paṇāmetvā bahi ṭhitena ulloketvā pavisitvā sabbaṃ senāsanavattaṃ kātabbaṃ. Āgantukavattaṃ.
「不应以饮用水洗足」,此为连接。到达退行处后,应于一旁放下钵与衣,坐于适当处,询问后应饮饮用水,以可食用水如前所说洗足,此为意趣。「亦应礼敬年长之住处比库」,以此显示:询问瓦萨后,新来者应令住处比库礼敬。「应询问卧坐具」,谓应询问卧坐具:「得何住处?已占用或未占用?」此询问为特相之语。因此,应询问住处比库义务中所说之已占用等。若彼等说「未占用」,应敲门,等待片刻,打开门闩,推开门,站在外面观察,进入后应作一切住处义务。此为客比库义务。
§215-6
215-6. Gamiko pakkameyyāti sambandho. ‘‘Paṭisāmetvā’’tiādīnimassa pubbakiriyāpadāni. Dārumattikabhaṇḍakanti ettha mañcapīṭhādidārubhaṇḍaṃ rajanabhājanādimattikābhaṇḍaṃ. Paṭisāmetvāti atthi ce anovassake saṇṭhapetvā. Thaketvānāti dvāravātapānehi pidhāya . Sādhukaṃ saṅgopetvānāti catūsu pāsāṇesu mañcaṃ paññapetvā mañce mañcassa, pīṭhe pīṭhassa āropanena senāsanassa uparūpari puñjakaraṇena sādhukaṃ saṅgopanaṃ katvā. Na cāti neva. Gamikavattaṃ.
「行者应离去」,此为连接。「整理后」等为此之前行词。「木器与陶器」,此中木器为床椅等木制品,陶器为染料容器等陶制品。「整理后」,谓若有不漏雨处则安置。「覆盖后」,谓以门窗遮蔽。「善加保护后」,谓于四块石上设床,以床置于床上、椅置于椅上之方式,以住处一个叠一个堆积之方式善加保护后。「不」,谓非也。此为行者义务。
§217-8
217-8.Āvāsikoti idaṃ ‘‘paññapeyyā’’tiādīnaṃ kattupadaṃ. Navakammakaraṇādibhāranittharaṇatāya āvāso vihāro assa atthīti āvāsiko. Yassa pana kevalaṃ vihāre nivāsanamattaṃ atthi, so nevāsiko. Ubhopi te idha āvāsika-saddena saṅgahitā. Pādodappabhutinti ettha pabhuti-saddena pādapīṭhapādakathalikānaṃ gahaṇaṃ. Paccuggantvāna pattacīvaraṃ gaṇheyyāti yojanā. Paññape sayanāsananti ‘‘etaṃ tumhākaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti evaṃ sayanāsanaṃ paññapeyya, pakāseyyāti vuttaṃ hoti.
「住处比库」,此为「应指示」等之作者词。因负担新建造等之重担,住处、住所为其所有,故为住处比库。然而,若仅有住于住处而已者,则非住处比库。此二者于此处皆以住处比库一词所摄。「足水等」,此中以「等」字摄取足凳、足擦布。应连接「迎接后应接取钵与衣」。「应指示卧坐具」,谓应指示卧坐具:「此住处为汝等所得」,如是应指示、应告知,此为所说。
§219
219.Ajjhāvutthanti pubbe bhikkhūhi nivutthaṃ. Gocarāgocaraṃ vadeti ‘‘bhikkhācāragāmo dūro, āsanno’’ti vā, ‘‘kālasseva piṇḍāya caritabbaṃ, divā vā’’ti evaṃ gocarañca, ‘‘micchādiṭṭhikānaṃ vā gāmo, paricchinnabhikkho vā’’tiādinā agocarañca vadeyyāti attho. Vaccapassāvaṭṭhānānītiādīnipi ‘‘vade’’ti imasseva kammavacanāni. Sekhasammutinti yassa saddhassa kulassa saṅgho sekhasammutiṃ deti, taṃ kulañca.
「已占用」,谓先前已为诸比库所住。「告知行处与非行处」,谓应告知行处:「乞食村远或近」,或「应于早时行乞食,或于日中」,如是行处;及以「邪见者之村,或禁止比库」等方式告知非行处,此为意趣。「大小便处」等亦为「应告知」此之业格词。「学处认可」,谓僧团对某信仰家族给予学处认可,及彼家族。
§220
220.Pavesanikkhame kālanti ‘‘kesuci ṭhānesu vāḷamigā vā amanussā vā honti, imaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ nikkhamitabbañcā’’ti evaṃ pavesanikkhame ca kālaṃ. Etaṃ pana āsanapaññapanādikaṃ sabbaṃ vattaṃ vuḍḍhatare āgate cīvarakammādiṃ vā nātigilānassa bhesajjaṃ vā ṭhapetvāpi kātabbaṃ. Mahāgilānassa pana bhesajjameva kātabbaṃ. Cetiyaṅgaṇavattaṃ karontenāpi tassa vattaṃ kātuṃ ārabhitabbaṃ. Paṇḍito hi āgantuko ‘‘karohi tāva bhesajjaṃ, cetiyaṅgaṇaṃ sammajjāhī’’ti ca vadeyya. Apica bījanena bījitabbo, pādāpissa dhovitabbā, telena makkhitabbā. Piṭṭhi ce āgilāyati, sambādhetabbā. Navakassa pana āgantukassa ‘‘idamāsanaṃ, ettha nisīdā’’tiādinā ācikkhitabbanti dassento ‘‘nisinnoyevā’’tiādimāha. Nisinnoyevāti iminā ‘‘ṭhitoyevā’’tiādiṃ upalakkheti. Samuddiseti ādarena vadeyya. Āvāsikavattaṃ.
「进入与出去之时」,谓「于某些处所有野兽或非人,此时应进入、应出去」,如是进入与出去之时。然而,此指示坐具等一切义务,于年长者到来时,除衣业等或非太病者之药外,亦应作。然而对大病者,则仅应作药。即使正作塔庭义务者,亦应开始作彼之义务。因为智慧之客比库会说:「先作药,扫塔庭」。再者,应以种子播种,应洗其足,应以油涂抹。若背部疼痛,应按摩。然而对新来之客比库,应以「此为坐具,于此坐」等方式告知,为显示此而说「仅坐者」等。「仅坐者」,以此暗示「仅立者」等。「应恭敬地告知」,谓应以恭敬心说。此为住处比库义务。
‘‘Vatta’’nti pana sāmaññena niddiṭṭhattā na there bhikkhū atiallīyitvā nisīditabbaṃ, mahātherassa nisinnāsanato ekaṃ dve āsanāni ṭhapetvā ‘‘nisīdā’’ti vutte nisīditabbaṃ, na navāpi bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā, na saṅghāṭiṃ ottharitvā nisīditabbaṃ, saddaṃ akatvā udakakiccaṃ kātabbaṃ, yathā sūpassa okāso hoti, evamattāya odano gaṇhitabbo, therena bhikkhunā ‘‘ṭhapetvā appakaṃ odanādikaṃ sabbaṃ sabbesaṃ samakaṃ sampādehī’’ti vattabbaṃ, na tāva therena bhuñjitabbaṃ, bhuttāvinā na tāva udakaṃ paṭiggahetabbaṃ, bhattaggato nivattantehi yathānurūpaṃ nikkhamitvā viraḷāya pāḷiyā gantabbanti evamādikañca tadanurūpaṃ sekhiyavattañca sampādetabbanti idaṃ bhattaggavattañca sādhukaṃ ataramānena gāmo pavisitabbo, ‘‘iminā pavisissāmi, iminā nikkhamissāmī’’ti nivesanaṃ pavisantena sallakkhetabbaṃ, nātisahasā pavisitabbaṃ, nātisahasā nikkhamitabbaṃ, nātidūre naccāsanne ṭhātabbaṃ, nāticiraṃ ṭhātabbaṃ, nātilahukaṃ nivattitabbaṃ, dātukāmatākāraṃ ñatvā ṭhātabbaṃ, yo paṭhamaṃ gāmato paṭikkamati, tena āsanapaññapanādi sabbaṃ kātabbaṃ, yo pacchā, tena āsanuddharaṇādi sabbaṃ kātabbanti evamādikañca tadanurūpaṃ sekhiyavattañca sampādetabbanti idaṃ piṇḍacārikavattañca kātabbaṃ.
「应行」者,因以总说方式宣说之故,不应过分依附长老比库而坐,应在大长老所坐座位之外留出一二座位,被告知「请坐」时方可坐下,新比库亦不应被座位所拒,不应铺展桑喀帝而坐,应不出声地行水事,应取与汤汁相当分量之饭,长老比库应说「除少量饭等外,一切应为一切人平等分配」,长老不应先食,食毕者不应先受水,从食堂返回时应适当地出去,以疏松之行列而行,如是等与此相应之应学法应行持,此为食堂应行。应善加不急躁地入村,入住处时应观察「我将从此处进入,将从此处出去」,不应过急地进入,不应过急地出去,不应站得过远或过近,不应站得过久,不应过快地返回,应知欲施之相而站立,最先从村返回者应行设座等一切事,最后者应行收座等一切事,如是等与此相应之应学法应行持,此为行乞应行,应行持。
Senāsanaṭṭhāne sabbaṃ vattañca sampādetvā tato nikkhamitvā sādhukaṃ nivāsetvā pārupitvā ca ataramānena gāmo pavisitabbotiādi sabbaṃ piṇḍacārikavattaṃ kātabbaṃ. Pānīyaparibhojanīyaaggiaraṇisahitakattaradaṇḍā upaṭṭhapetabbā, nakkhattapadāni sakalāni vā ekadesāni vā uggahetabbāni, disākusalena bhavitabbanti idaṃ āraññikavattañca uddiṭṭhaṃyeva hotīti avagantabbanti.
在住处处所行持一切应行后,从彼处出去,善加着下衣、披衣后,不急躁地入村等,一切行乞应行应行持。应备办饮水、漱口水、火、燃料及手杖,应学习星宿足迹之全部或部分,应成为方向善巧者,此为阿兰若住者应行,应知此已被宣说。
Vattaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 行仪说明注释完毕。
31. Vikappanāniddesavaṇṇanā三十一、净施说明注释
§221
221.Sammukhā parammukhāti sassa mukhaṃ, parassa mukhanti viggaho, sammukhena parammukhenāti attho. Sammukhāvikappanā parammukhāvikappanāti bhedā duve vikappanā vuttāti yojanā . Bhedāti visesato. Atha vā sassa mukhaṃ mukhasambandhivacanaṃ assā vikappanāyāti samāso. Tathā parammukhā. Sammukhā ca parammukhā ca, tassā bhedo, tato. Sammukhāya sammukhavikappanāya. Byattassāti vikappanavidhānaṃ paccuddhāravidhānañca jānantassa.
「当面与背面」者,『自己之面,他人之面』为分析,意为「以当面,以背面」。当面舍与背面舍,此二种舍被说为差别,此为连接。「差别」者,特别地。或者,『自己之面』为与面相关之言说,『其舍』为复合词。同样「背面」。当面与背面,其差别,从彼。为当面,为当面舍。「善巧者」,知舍之规定与取回之规定者。
§222
222.Tenāti yassa santike vikappeti, tena bhikkhunā. Paribhogādikanti paribhogaṃ vissajjanaṃ adhiṭṭhānañca.
「由彼」者,由向其处舍之比库。「受用等」者,受用、放弃及决意。
§224-5
224-5.Aparāsammukhāvekāti ettha vā-saddo pakkhantare, atha vāti attho, api-saddattho vā vā-saddo, so aparā-saddato paraṃ daṭṭhabbo, aparāpi ekā sammukhāvikappanā atthīti attho. Kathanti āha ‘‘bhikkhussā’’tiādi. ‘‘Pañcannaṃ sahadhammīna’’nti vuttattā ‘‘tissassa bhikkhuno’’tiādīsu tissāya bhikkhuniyā tissāya sikkhamānāya tissāya sāmaṇeriyā tissassa sāmaṇerassātipi viññātabbaṃ.
「另一当面舍」者,此处「或」字为选择,意为「或者」,「或」字之义为「亦」字,彼应从「另」字之后看,意为「另外亦有一种当面舍」。如何?说「比库之」等。因说「五种同法者」之故,在「彼比库」等处,亦应知为「彼比库尼、彼在学尼、彼沙玛内莉、彼沙玛内拉」。
§226
226.Parammukhāvikappanāti parammukhena vikappanena, parammukhāvikappanāti vā gahetabbaṃ, parammukhāvikappanā kathanti attho.
「背面舍」者,以背面之舍,或应取为「背面舍」,意为「背面舍如何」。
§227
227.Mittoti daḷhamitto. Sandiṭṭhoti diṭṭhamattamitto. Ettha pana dvinnaṃ vikappanānaṃ kiṃ nānākaraṇanti? Sammukhāvikappanāya tāva sayaṃ vikappetvā parena paccuddharāpeti, teneva sā sammukhāvikappanā nāma jātā. Parammukhāvikappanāya pareneva vikappāpetvā pareneva paccuddharāpeti, teneva sā parammukhāvikappanā nāma jātāti idamettha nānākaraṇanti.
「友」者,坚固之友。「见面」者,仅见面之友。然于此,二种分配有何差别?就当面分配而言,自己分配后令他人取回,由此故名为当面分配。就背面分配而言,由他人分配后由他人取回,由此故名为背面分配。此即此处之差别。
§228
228.Dūrasantikattekattanti ettha āsannadūrabhāvo adhiṭṭhāne vuttanayeneva veditabbo.
「远近一体」者,此中远近之状态应依决意中所说之方式而知。
§229
229. Dasāhaṃ…pe… paccāsāya sati māsakaṃ nādhiṭṭhitavikappitaṃ nissaggiṃ nuppādayatīti sambandho. Dasa ahāni samāhaṭāni dasāhaṃ. Sabbattha accantasaṃyoge dutiyā. Tattha yaṃ divasaṃ cīvaraṃ uppannaṃ, tassa yo aruṇo, so uppannadivasanissito, tasmā cīvaruppādadivasena saddhiṃ ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṃ hotīti āha ‘‘dasāha’’nti. Māsamekaṃ vāti ‘‘anatthate kathine ekaṃ pacchimakattikamāsa’’nti (pārā. 649 atthato samānaṃ) vuttattā kathinatthate pañca māseti labbhati. Kathinaṃ atthataṃ yasmiṃ vihāreti samāso. Pāripūratthanti pāripūri attho yassāti viggaho. Kiriyāvisesanaṃ, pāripūrippayojanaṃ katvāti attho. Ūnassāti yattakena kayiramānaṃ adhiṭṭhānaṃ cīvaraṃ pahoti, tattakatābhāvato ūnassa ekādasamāsasattamāsasaṅkhāte piṭṭhisamaye uppannassa mūlacīvarassa. Paccāsā satīti ‘‘saṅghādito yato kutoci lacchāmī’’ti evaṃ satiyā paccāsāyāti attho. Ubhayampi ya-kāralopena niddiṭṭhaṃ. Satīti vā nipāto, liṅgavipallāsena vāha. Ettha pana byatirekavasena dasāhātikkamanādīsu nissaggiyaṃ pācittiyaṃ veditabbanti.
「十日……乃至……有期待时,一马萨咖未决意分配之不舍弃,不生起」,此为连结。十日聚集为十日。一切处为绝对复合之第二格。其中,衣生起之日,其黎明依于生起日,故与衣生起日一起,于第十一黎明升起时成为尼萨耆亚,故说「十日」。「一月或」者,因说「咖提那衣未展开时,一后咖提咖月」,故得咖提那衣展开时五月。「咖提那衣展开之住处」为复合词。「为圆满之义」者,分解为「圆满为其义」。为动作之修饰语,意为「为圆满之目的而作」。「不足之」者,以所作之决意能成就衣之量,因缺少如是量故,不足之根本衣于十一月七月所计之后时生起。「有期待时」者,意为「我将从僧团或任何处获得」,如是有期待时。二者皆以省略亚咖拉而说示。「时」或为语助词,以性之颠倒而说。然于此,应以超越之方式,于超过十日等时,知为尼萨耆亚巴吉帝亚。
Vikappanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 净施说明注释完毕。
32. Nissayaniddesavaṇṇanā三十二、依止说明注释
§230
230.Byattassāti ‘‘kāriya’’nti kitakayoge kattari chaṭṭhī. Byatto ca nāma ‘‘pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ, āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabba’’nti (mahāva. 103) evaṃ vuttabyatto ca bahussutabyatto ca veditabbo.
「有能力者之」者,「应作」,于吉德咖用法中,对作者为第六格。有能力者,名为「诸比库,具足五支之比库应住不依止:知罪,知非罪,知轻罪,知重罪,且二巴帝摩卡于彼详细地善学习、善分别、善通达、善决择,依经与依字句。诸比库,具足此五支之比库应住不依止」,如是所说之有能力者与多闻有能力者应知。
Tattha suvibhattānīti suṭṭhu vibhattāni padapaccābhaṭṭhasaṅkaradosavirahitāni. Suppavattīnīti paguṇāni vācuggatāni. Suvinicchitānisuttasoti khandhakaparivārato āharitabbasuttavasena suṭṭhu vinicchitāni. Anubyañjanasoti akkharapadapāripūriyā suvinicchitāni akkhaṇḍāni aviparītakkharāni. Etena aṭṭhakathā dīpitā. Aṭṭhakathāto hi esa vinicchayo hotīti. Bahussutabyatto pana yena sabbantimena paricchedena dve mātikā paguṇā vācuggatā, pakkhadivasesu dhammasavanatthāya suttantato cattāro bhāṇavārā, sampattānaṃ parisānaṃ parikathanatthāya andhakavindamahārāhulovādaambaṭṭhasadiso eko kathāmaggo, saṅghabhattamaṅgalāmaṅgalesu anumodanatthāya tisso anumodanā, uposathappavāraṇādijānanatthaṃ kammākammavinicchayo, samaṇadhammakaraṇatthaṃ samādhivasena vipassanāvasena vā arahattamaggapariyosānamekaṃ kammaṭṭhānaṃ ettakaṃ uggahitaṃ, svāyaṃ vuccati. Natthi nissāya kāriyanti ācariyādiṃ nissāya vāsena kattabbaṃ natthi. ‘‘Nissayakāriya’’nti vā pāṭho, nissayena kāriyanti samāso. Jīvassa yattako paricchedo yāvajīvaṃ.
其中「善分别」者,善分别,离词句义混杂之过失。「善通达」者,善巧,语言流畅。「善决择依经」者,从篇集周围引来之经,依应引之经而善决择。「依字句」者,依字母词句之圆满而善决择,不断不倒字母。以此阐明注疏。此决择从注疏而来。多闻有能力者,以最少之限度,二摩帝咖善巧语言流畅,于半月日为闻法之故,从经中四诵品,为来集会者说法之故,如盲人宾德、大拉胡喇教诫、阿摩德等一说法道,于僧食吉祥不吉祥中为随喜之故,三随喜,为知伍波萨他自恣等之故,甘马非甘马之决择,为作沙门法之故,依定或依观而以阿拉汉道为终极之一业处,如是多学习,此被称为。「无依止应作」者,无依止老师等而住应作。或为「依止应作」之读法,「依依止应作」为复合词。「命之量」者,尽命。
§231
231. Tena nissāya vasantena evaṃ nissayo gahetabboti dassetuṃ ‘‘ekaṃsa’’ntiādi vuttaṃ. Ekaṃsanti eko aṃso assa cīvarassāti viggaho. Kiriyāvisesanaṃ vā bhummatthe vā upayogavacanaṃ, ekasmiṃ aṃseti attho. Añjali karapuṭo. Yāvatatiyakaṃ vadeti upasampadāya saṭṭhivassena sattativassena vāpi byattassa navakassa santike yāvatatiyakaṃ vacanaṃ kareyya. Yāvatatiyo vāro assāti kiriyāvisesanasamāso. Āyasmatoti āyasmantaṃ. Vacchāmīti vasāmi. Upajjhaṃ gaṇhantenāpi ‘‘upajjhāyo me, bhante, hohī’’ti gahetabbaṃ. Taṃ pana ‘‘ācariyo’’ti ettha ‘‘upajjhāyo’’ti vacanaṃ visesoti ettha vācābhedato na visuṃ vuttaṃ. Na kevalamettha nissayupajjhāyagahaṇe, gāmappavesanādīsupi evameva katvā ‘‘ahaṃ āvuso’’ti vā ‘‘bhante’’ti vā vatvā ‘‘gāmappavesanaṃ āpucchāmī’’tiādinā vattabbaṃ.
「依彼依止而住者应如是取依止」,为显示此而说「一肩」等。「一肩」者,分解为「一肩为其衣之」。或为动作之修饰语,或为地点义之用法,意为「于一肩」。安泽离为手掌之合掌。「乃至三次说」者,为达上,以六十岁或七十岁,于有能力者新人之前,应作乃至三次之言说。「乃至第三次为其」为动作修饰复合词。「具寿」者,对具寿。「我将住」者,我住。取戒师者亦应取「尊者,请为我戒师」。然彼「老师」,于此「戒师」之言说为特殊,于此从言说之差别故未别说。不仅于此依止戒师之取,于入村等亦应如是作,说「我,友」或「尊者」后,应以「我请问入村」等而说。
§232
232. Nissayapaṭippassaddhiṃ dasseti ‘‘pakkante’’tiādinā. Pakkanteti upajjhāye ācariye saddhivihārike antevāsike ca gāmādīsu yattha katthaci āpucchitvā vā anāpucchitvā vā gate. Tesu yena kenaci ‘‘asukaṃ nāma gāmaṃ gacchāmī’’ti vutte tesuyeva yena kenaci ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitepi taṃ taṃ niyamaṃ atikkamitvā pakkantepi anāpucchā pana upacārasīmātikkamena pakkantepi nissayo sammati paṭippassambhati. Pakkhasaṅkanteti titthiyapakkhasaṅkante cāpi vibbhante cāpi maraṇena ca taṅkhaṇaññeva paṭippassambhati. Āṇatti nāma ‘‘paṇāmemi ta’’nti vā ‘‘mā idha pavisā’’tiādikā nissayappaṇāmanā. Tāya paṇāmitena ācariyupajjhāyā khamāpetabbā. Akhamantesu daṇḍakammaṃ katvā tasmiṃ vihāre mahāthere gahetvāpi sāmantavihāre bhikkhū gahetvāpi khamāpetabbā. Na khamanti ce, ācariyupajjhāyānaṃ sabhāgānaṃ santike vasitabbaṃ. Yena kenaci kāraṇena na sakkā hoti tatra ācariyupajjhāyānaṃ sabhāgānaṃ santike vasituṃ, taṃyeva vihāraṃ āgantvā aññassa santike nissayaṃ gahetvā vasitabbaṃ. Tattha ‘‘pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ saddhivihārikaṃ appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Upajjhāyamhi nādhimattaṃ pemaṃ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi…pe… hoti (mahāva. 68). Pañcahi, bhikkhave , aṅgehi samannāgataṃ antevāsikaṃ appaṇāmento ācariyo…pe… hotī’’ti (mahāva. 81) vuttattā pana asammāvattante antevāsikasaddhivihārike appaṇāmentā ācariyupajjhāyā dukkaṭaṃ āpajjantīti veditabbaṃ. Bhāvanāti mettābhāvanā. Upajjhāyasamodhānaṃ pana tassa dassanasavanavasena veditabbaṃ.
232. 以「离去时」等语句显示依止的止息。「离去时」者,谓戒师、老师、共住弟子、受教弟子等,无论前往村落等任何处所,无论是请示后或未请示而前往。于彼等中,若有任何一人说「我将前往某某村」,即使彼等中有任何一人以「善哉」表示同意,若违越该约定而离去,或未请示而越过近行界而离去,依止即告止息、平息。「转向外道派时」者,谓转向外道派时、还俗时、以及死亡时,当下即告止息。「命令」者,谓「我驱摈你」或「勿入此处」等驱摈依止之语。被如此驱摈者,应向老师、戒师请求宽恕。若彼等不宽恕,应行杖罚甘马后,在该寺院中请求大长老们宽恕,或在邻近寺院中请求比库们宽恕。若不宽恕,应住于与老师、戒师同类者之处。若因任何原因无法住于与老师、戒师同类者之处,应返回该寺院,依止于他人而住。于此,因说「诸比库!具足五支的共住弟子,戒师不驱摈则有过失,驱摈则无过失。对戒师无过度的爱,无过度的净信,无过度的惭,无过度的敬重,无过度的修习。诸比库!具足此五支……」(大品六八)。「诸比库!具足五支的受教弟子,老师……」(大品八一),故应知不如法行持的受教弟子、共住弟子,老师、戒师驱摈之,犯恶作。「修习」者,谓慈修习。「戒师的平等」者,应以见彼、闻彼而知。
§233
233.Alajjinti –
233.『无惭愧者』者——
‘‘Sañcicca āpattiṃ āpajjati;
「故意犯罪;
Āpattiṃ parigūhati;
隐藏罪过;
Agatigamanañca gacchati;
行非道而行;
Ediso vuccati alajjipuggalo’’ti. (pari. 359) –
如是者称为无惭之人。」(巴利三五九)
Evaṃ vuttalakkhaṇaṃ alajjiṃ. Nissayaṃ dentenāpi lajjinoyeva dātabbaṃ. ‘‘Na bhikkhave alajjīnaṃ nissayo dātabbo. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 120) hi vuttaṃ. Adiṭṭhapubbassa katipāhaṃ ācāraṃ upaparikkhitvā dātabbaṃ. Apubbanti ettha sambandhisaddattā pubba-saddena pubbavāso gahito, natthi pubbo assāti apubbaṃ, navanti vuttaṃ hoti. Cattāri pañca vā parimāṇametesanti viggaho. Ettha pana parimāṇa-saddasannidhānena saṅkhyeyyavācinopite saṅkhyāmattavācino hontīti catupañcasaṅkhyāparimāṇameva saṅkhyeyyamāha, tasmā viggahapadatthehi bhinno aññapadattho sambhavatīti samāso. Vā-saddassa yo vikappattho, tattha cāyaṃ samāso, cattāri vā pañca vā, catupañca ahāni, tesaṃ ahānaṃ samāhāro catupañcāhaṃ. Bhikkhusabhāgatanti samāno bhāgo lajjitāsaṅkhāto koṭṭhāso yesaṃ, bhikkhūhi sabhāgā, tesaṃ bhāvo bhikkhusabhāgatā, taṃ, pesalabhāvanti attho. ‘‘Thero lajjī’’ti jānantena pana pakatiyā nissayadānaṭṭhānaṃ gatena ca tadaheva gahetabbo, ekadivasampi parihāro natthi. Sace ‘‘okāse alabhante paccūsasamaye gahessāmī’’ti sayati, aruṇaṃ uggatampi na jānāti, anāpatti. Laddhaparihārenāpi vasituṃ vaṭṭatīti.
如是所说之相者,即无惭者。即使给予依止者,亦应只给予有惭者。因为已说:『诸比库!不应给予无惭者依止。若给予者,犯恶作。』对于未曾见过者,应观察四五日之行仪后给予。『无前』者,此处因关系词之故,以『前』字摄取前瓦萨,『无前于彼』即无前,说为新也。『四五』者,其分析为『四或五之限量』。然而此处,因『限量』词之存在,当数词被用作可数义时,仅成为数量之义,故说可数者即四五数之限量,因此,与分析词之义不同而生起另一词义,故为复合词。『或』字之选择义中,亦有此复合:『四或五』,『四五日』,彼等诸日之集合为『四五日』。『与比库相似』者,相同之分,即称为惭之部分,于彼等,与诸比库相似,彼等之状态为与比库相似性,即此,意为适当之状态。然而,知『长老有惭』者,若本性上已到达给予依止之处,应于当日即摄受,连一日之宽限亦无。若『在适当时机得不到,将于黎明时摄受』而睡眠,即使曙光已升起亦不知,无罪。即使已得宽限,住亦允许。
§234
234. ‘‘Labbhatī’’ti kammani nipphannattā avuttakattāti ‘‘addhikassā’’tiādīsu kattari sāmivacanaṃ, ‘‘addhikenā’’ tiādi vuttaṃ hoti. ‘‘Sallakkhentenā’’ti pana sarūpeneva niddiṭṭhaṃ. Vasitunti vuttakammaṃ. Bhāve hi tuṃ-paccayo, vāsoti attho. Yācitassāti ‘‘gilānupaṭṭhākassa cā’’ti ettha visesanaṃ. Sace pana ‘‘yācāhi ma’’nti vuccamānopi gilāno mānena na yācati, gantabbaṃ. Araññe vā sallakkhentena phāsukanti yattha vasantassa paṭiladdhataruṇasamathavipassanāvisesabhāgitāvasena phāsu hoti, tasmiṃ araññe tādisaṃ phāsuvihāraṃ sallakkhentena āraññakena. Dāyake asanteti padacchedo. Tāvāti avadhimhi, addhikādīhi yāva nissayadāyako labbhati, tāva, āraññakena pana ‘‘paṭirūpe nissayadāyake sati nissāya vasissāmī’’ti ābhogaṃ katvā yāva āsāḷhipuṇṇamā, tāvāti attho. ‘‘Sace pana āsāḷhimāse ācariyo nāgacchati, yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ (mahāva. aṭṭha. 121). Antovasse pana nibaddhavāsaṃ vasitabbaṃ, nissayo ca gahetabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 121) hi aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
『得』者,因于业格完成,未说作者,故于『由路行者』等处,于作者格用属格,说为『由路行者』等。然而『由观察者』则以同格指示。『住』者,所说之业。因为于状态格有『住』之后缀,意为住也。『被请求者』,于『及病者之看护者』处为限定词。然而,若病者虽被说『以请求我』,因慢而不请求,应去。『或于林野,由观察者,安乐』者,于何处住者,依所得之新止观殊胜之分而安乐,于彼林野,由观察如是安乐住之林野住者。『施主不在』为词之分离。『直至』者,于限定中,由路行者等,直至得依止施者,直至彼时;然而林野住者,作意『当有适当之依止施者时,将依止而住』,直至阿萨荼月满月,直至彼时之意。『然而,若于阿萨荼月,老师不来,于得依止处,应往彼处。然而于瓦萨内,应住固定之住处,且应摄受依止。』如是于注疏中已说。
Amhākaṃ pana keci antevāsikattherā ‘‘na bhikkhave vassaṃ na upagantabbaṃ. Yo na upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā’ti (mahāva. 186) ca ‘na bhikkhave tadahu vassūpanāyikāya vassaṃ anupagantukāmena sañcicca āvāso atikkamitabbo. Yo atikkameyya, āpatti dukkaṭassā’ti (mahāva. 186) pāḷivacanato kenaci kāraṇena nissayaṃ alabhamānenapi na sakkā antovasse vassaṃ anupagantuṃ. ‘Antovasse panā’tiādīsu pana ca-saddo anvācayattho, tasmā tenāpi vassaṃ upagantabbamevā’’ti vadiṃsu.
然而我等之某些弟子长老们说:『诸比库!不应不入瓦萨。若不入者,犯恶作。』及『诸比库!于瓦萨入日当日,欲不入瓦萨者,不应故意越过住处。若越过者,犯恶作。』从圣典之语,即使以任何理由未得依止者,于瓦萨内亦不能不入瓦萨。『然而于瓦萨内』等处,『且』字为连接之义,因此,由此亦应入瓦萨。
Mayaṃ panettha evamavocumha ‘‘bhagavatā anupagamane dukkaṭaṃ anantarāyikasseva vuttaṃ, teneva ‘kenaci antarāyena purimikaṃ anupagatena pacchimikā upagantabbā’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 185) vuttaṃ. Antarāyo ca nāma antarā vemajjhe etīti antarāyo, yo koci bādhakappaccayatāya adhippeto vuccati ‘na labhanti patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, eseva antarāyoti pakkamitabba’ntiādīsu (mahāva. 201) viya, tasmā bādhakappaccayatā adhippetā . Nissayālābhopi antarāyotveva viññāyati. Sakkā hi vattuṃ ‘antarāyo vassūpagamo sannissayattā taruṇasamathavipassanālābhīnaṃ katokāso viyā’ti. Taruṇasamathavipassanālābhīnampi hi katokāsepi ‘sace pana āsāḷhimāse ācariyo nāgacchati, yattha nissayo labbhati, tattha gantabba’nti daḷhaṃ katvā aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 121) vuttaṃ. Amhākaṃ garūhi ca sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.121) ‘ācariyaṃ āgamentasseva ce vassūpanāyikadivaso hoti, hotu, gantabbaṃ tattha, yattha nissayadāyakaṃ labhatī’ti vassūpanāyikadivasepi nissayatthāya gamanameva vuttaṃ. Atha ca pana mahākāruṇikopi bhagavā ‘anujānāmi, bhikkhave, gilānupaṭṭhākena bhikkhunā nissayaṃ alabhamānena yāciyamānena anissitakena vatthu’nti (mahāva. 121) gilānavisayepi nissayaṃ garukaṃ katvā paṭṭhapesi. Yaṃ pana anissayaṃ, taṃ anantarāyaṃ nissayamuttakassa vassūpagamanaṃ viya. Apica nāvāya gacchantassa pana vassāne āgatepi nissayaṃ alabhantassa anāpattīti nāvāya gacchatoyeva āveṇikā anāpattikatā vuttā. Tasmā nissayālābho bādhakappaccayo vassūpagamanassa, na vassūpagamanaṃ nissayassāti antarāyoyeva nissayālābho. Tatoyeva ṭīkāyaṃ ‘antovasse pana anissitena vatthuṃ na vaṭṭatī’ti vuttaṃ. Tasmāyeva ca ‘antovasse panā’tiādīsu nissayadāyake sati nibaddhavāsaṃ vasitabbañca nissayo gahetabbo ca hotīti gamanakiriyāya khīyamānatāvasena ca-saddo samuccayo gahetabbo’’ti.
然而我等于此如是说:『世尊对于不入者,只对无障碍者说恶作,正因此,于注疏中说:「以任何障碍未入前瓦萨者,应入后瓦萨。」障碍者,名为于中间来,即障碍,任何以妨碍因之状态为所指而说,如「不得适当之看护者,此即障碍,故应离去」等处,因此,妨碍因之状态为所指。未得依止亦被理解为障碍。因为可说:「入瓦萨之障碍,因有依止故,如已作处所之新止观得者。」因为,即使新止观得者,即使已作处所,于注疏中坚固地说:「然而,若于阿萨荼月,老师不来,于得依止处,应往彼处。」且由我等之师尊们,于义明灯中说:「若正当呼唤老师时,即是瓦萨入日,随它,应往彼处,于得依止施者处。」即使于瓦萨入日,为依止之故,说唯有前往。再者,大悲者世尊亦说:「诸比库!我允许,病者之看护比库,未得依止者,被请求者,无依止者之事。」即使于病者之境,以依止为重而建立。然而,无依止者,如无障碍之离依止者之入瓦萨。再者,然而,以船前往者,即使瓦萨来临,未得依止者,无罪,故说唯以船前往者有特别之无罪性。因此,未得依止为入瓦萨之妨碍因,非入瓦萨为依止之妨碍,故未得依止即是障碍。正因此,于复注中说:「然而于瓦萨内,无依止者不允许住。」正因此,于「然而于瓦萨内」等处,当有依止施者时,应住固定之住处,且应摄受依止,故依前往行为之消耗,『且』字应取为集合。
Nissayaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 依止说明注释完毕。
33. Kāyabandhananiddesavaṇṇanā三十三、腰带说明之注释
§235
235. Bandhīyati anenāti bandhanaṃ, kāyassa bandhanaṃ kāyabandhanaṃ, natthi kāyabandhanametassāti akāyabandhano. Dukkaṭanti sañcicca vā asañcicca vā paviseyya ce, dukkaṭaṃ. Asatiyā gato yattha sarati, tattheva bandheyyāti sambandho. Gatoti antogāmaṃ gato. Saritvā yāva na bandhati, na tāva piṇḍāya caritabbaṃ.
以此被缚者即缚,身之缚为身缚,无身缚于彼者即无身缚者。『恶作』者,若故意或非故意而入,恶作。无念而去,于何处忆念,应于彼处即缚,此为关联。『去』者,去至村内。忆念后,直至未缚,不应为乞食而行。
§236
236.‘‘Paṭṭikā’’tiādinā sabbasaṅgāhakaṃ kāyabandhanaṃ niddisati. Paṭṭikāti pakativītā vā macchakaṇṭakakhajjūripattavāyimā vā. Sūkarānaṃ antaṃ sūkarantaṃ. Idha pana taṃsadisaṃ vuccati. Caturassaṃ akatvā sajjitaṃ muddikakāyabandhanampi saṅgahetvā ‘‘ekā rajjū’’ti vuttaṃ. Taṃ pana rajjukaṃ bandhantena ekaguṇameva katvā bandhituṃ vaṭṭati, majjhe bhinditvā diguṇaṃ katvā bandhituṃ na vaṭṭati. Diguṇaṃ pana akatvā satavārampi punappunaṃ āvijjhitvā bandhituṃ vaṭṭati, pāmaṅgasaṇṭhānaṃ pana ekampi na vaṭṭati . Bahurajjuke ekato katvā ekena nirantaraṃ veṭhetvā kataṃ ‘‘bahurajjuka’’nti na vattabbaṃ, taṃ vaṭṭati. Tadanulomikāti tesaṃ paṭṭikāsūkarantānaṃ dvinnaṃ dve ime yathākkamamanulomikā.
以『腰带』等,指示一切摄之身缚。『腰带』者,本性之编织,或鱼刺、枣椰叶之编织。『猪肠』者,猪之肠。然而此处,说与彼相似者。不作四方形而系之印章身缚亦摄取而说『一绳』。然而,系彼绳者,只作单股而系允许,于中间分开作双股而系不允许。然而,不作双股,即使百次反复缠绕而系允许,然而,蛇形状者,即使一亦不允许。多绳合为一,以一连续缠绕而作者,不应说为『多绳』,彼允许。『随顺彼等』者,彼等腰带与猪肠之二,此二依次第而随顺。
§237-8
237-8. Paṭṭikā kīdisī vaṭṭatīti āha ‘‘macchā’’tiādi. Paṭṭikā macchakaṇṭakakhajjūripattā vā maṭṭhā vā labbhāti sambandho. Kaṇṭaka-saddena patta-saddena ca tadākāro vuccati, upacārato hi macchānaṃ kaṇṭakākāro ca khajjūrīnaṃ pattākāro ca etissāti samāso. Maṭṭhāti pakativītā. Ṭīkāyaṃ pana ‘‘ete macchakaṇṭakādayo maṭṭhā vikārarahitā paṭṭikā ca tadantogadhāti adhippāyo’’ti vuttaṃ. Kathaṃ tesamantogadhatā? Yato tāniyeva paṭṭikā nāmāti. Tathā ca vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘pakativītā vā macchakaṇṭakavāyimā vā paṭṭikā vaṭṭatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 278). Ettha pana macchakaṇṭakeyeva khajjūripattaṃ paviṭṭhaṃ. Catassopi dasā labbhāti sambandho. Catassoti ukkaṭṭhaparicchedena vuttaṃ, tasmā tato ūnāpi vaṭṭanti. Anteti kāyabandhanassa ubhayante diguṇasuttakaṃ labbhanti sambandho. Guṇo bandhanabhūtaṃ suttakaṃ guṇasuttakaṃ. ‘‘Guṇo paṭalarāsīsu, ānisaṃse ca bandhane’’ti hi abhidhānappadīpikā. Dvinnaṃ guṇasuttakānaṃ samāhāro diguṇasuttakaṃ. Taṃ dasāmukhassa thirabhāvāya koṭṭetuṃ vaṭṭati, na sobhanatthaṃ. Tenāha ‘‘mālādi’’ntiādi.
「巴提咖」是何种?为答此问,故说「鱼」等。「巴提咖」者,可得鱼刺、枣椰叶或原质者,此为关联。以「刺」一词与「叶」一词说彼形状,因从相似性而言,鱼之刺形与枣椰之叶形属于此,此为复合词。「玛塔」者,原质未变者。然于复注中说:「此等鱼刺等为玛塔,无变异,且巴提咖亦摄入其中,此为意趣。」如何摄入其中?因彼等即名为巴提咖。如是于注疏中说:「原质未变者,或鱼刺编织者,巴提咖允许。」于此处,枣椰叶已摄入鱼刺中。「四条亦可得」,此为关联。「四」者,以最高限度而说,故少于此者亦允许。「于两端」者,于身带之两端可得双股线,此为关联。「古那」者,作为系缚之线为古那线。「古那」于层、堆、利益及系缚中,如是《称名灯》说。二股古那线之集合为双股线。为使十条坚固,允许捶打彼,非为美观。故说「花鬘等」等。
Mālādiṃ kakkaṭacchādiṃ kuñjaracchādiñca dassetvā guṇasuttakakoṭṭitā paṭṭikā na kappatīti sambandho. ‘‘Mālādi’’ntiādīsu ādi-saddena tādisaṃ yaṃ kiñci vikārarūpaṃ gayhati. Kakkaṭānaṃ viya acchīni, tāni ādīni yassāti samāso. Tathā kuñjaracchādinti.
示花鬘等、蟹眼覆、象眼覆后,以古那线捶打之巴提咖不允许,此为关联。于「花鬘等」等中,以「等」字摄取任何如是变异形。「如蟹之眼」,彼等为初,具彼者,此为复合词。如是「象眼覆」。
§239
239.Ghaṭakanti ghaṭakākāravaṭṭalekhārūpaṃ. Makaramukhādinti ettha makaramukhaṃ nāma makaramukhasaṇṭhānaṃ . Bindu pana āgamavasena vutto. Ādi-saddena deḍḍubhasīsādivikārarūpaṃ yaṃ kiñci saṅgayhati. Dasāmukheti dasānaṃ mukhabhūte ante etāni na kappantīti sambandho. Vidhe ubhante ghaṭakā lekhā aññaṃ cittakañca na kappantīti sambandho. Ghaṭakāti ghaṭakato. Lekhāti lekhāya. Pañcamiyā lopo. Vidheti kāyabandhanassa pāsante dasāmūle tassa thirabhāvatthaṃ kattabbe dantavisāṇādimaye vidhe.
「伽德咖」者,伽德咖形之圆画线形。「于玛咖拉口等」中,「玛咖拉口」者,名为玛咖拉口形状。然「宾度」依传承而说。以「等」字摄取任何如青蛙头等变异形。「于十条口」者,于十条之口即两端,此等不允许,此为关联。「于维德」者,于两端之伽德咖、画线及其他图画不允许,此为关联。「伽德咖」者,从伽德咖。「画线」者,为画线。从格之省略。「维德」者,于身带之边端、十条根部,为使其坚固而应作之牙、角等制之维德。
§240
240.Deḍḍubhakanti udakasappasīsasadisaṃ. Murajanti nānāvaṇṇehi suttehi murajavaṭṭisaṇṭhānaṃ veṭhetvā kataṃ. Ṭīkāyaṃ pana ‘‘murajanti bahurajjuke ekato saṅkaḍḍhitvā ekāya rajjuyā paliveṭhetvā katarajjū’’ti vuttaṃ, taṃ ‘‘bahurajjuke ekato katvā’’tiādinā heṭṭhā vuttaaṭṭhakathāvacanena virujjhati. Maddavīṇanti pāmaṅgasaṇṭhānaṃ. Kalābukanti bahurajjukaṃ. Tesaṃ ‘‘na kappatī’’ti iminā sambandho. Dve majjhimāti majjhe bhavā murajamaddavīṇasaṅkhātā dve.
「迭杜巴咖」者,如水蛇头相似。「穆拉迦」者,以种种色线缠绕成穆拉迦圆形状而作。然于复注中说:「穆拉迦者,将多绳聚于一处,以一绳缠绕而作之绳。」彼与下文所说注疏之语「将多绳聚于一处」等相违。「玛达维那」者,足形状。「咖拉布咖」者,多绳。彼等以「不允许」与此关联。「二中间」者,于中间有之穆拉迦、玛达维那所摄之二者。
§241
241.Gaṇṭhiyo cāpīti cīvarassa gaṇṭhiyo cāpi. Tammayāti tehi veḷuādīhi nibbattā. Pasaṅgena panetaṃ vuttanti.
「结与弓」者,衣之结与弓。「彼制」者,由彼等竹等所生。然此依附带而说。
Kāyabandhananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 腰带说明之注释终了。
Sumaṅgalappasādaniyā nāma ṭīkāya · 在名为《善吉祥净信》的复注中
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一诵分之注释终了。
34. Pathavīniddesavaṇṇanā三十四、土地说明之注释
§242
242.Jātājātātiduvidhāti jātā pathavī ajātā pathavīti pathavī duvidhāti attho. Iminā jātapathaviñca ajātapathaviñca dasseti. Tāsaṃ vibhāgaṃ dasseti ‘‘suddhā’’tiādinā. Suddhamattikapaṃsukā ca adaḍḍhā ca bahumattikapaṃsukā ca cātumāsādhikovaṭṭhapaṃsumattikarāsi ca jātā pathavīti sambandho. Mattikā ca paṃsu cāti dvando. Suddhā appasakkharāditāya mattikā paṃsavo yassāti bāhirattho. Adaḍḍhāti uddhanapacanādivasena tathā tathā adaḍḍhā. Sā pana visuṃ natthi, suddhamattikādīsu aññatarāva veditabbā. Cattāro māsā, tehi sahito atireko kālo, tasmiṃ ovaṭṭhoti samāso. Ovaṭṭhoti yena kenaci udakena ovaṭṭho. Budhā pana ‘‘ākāsato vuṭṭhaudakeneva, na aññattha paharitvā patitabindunā’’ti vadanti, ‘‘ovaṭṭho’’ti sāmaññena vuttattā ca ‘‘pokkharaṇiyā ṭhitatanukaddamo vaṭṭati, bahalo tu na vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 86) vuttattā ca ‘‘vinayavinicchaye sampatte garuke ṭhātabba’’nti vinayalakkhaṇato ca na taṃ yujjatīti amhākaṃ khanti. Paṃsumattikānaṃ rāsi paṃsumattikarāsi. Catu…pe… vaṭṭho paṃsumattikarāsi yassāti aññapadattho, kammadhārayo vā.
「生生等二种」者,生地、非生地,地为二种,此为义。以此示生地与非生地。示彼等之分别,以「纯净」等。纯净之土粉尘、未烧者、多土粉尘、及超过四月被雨淋之粉尘土堆为生地,此为关联。「玛提咖」与「粉尘」为并列复合词。「纯净」者,因少砂砾等,具纯净之土、粉尘者,此为外义。「未烧」者,依挖掘、烧煮等而如是如是未烧。然彼非单独存在,应知为纯净土等中之某一。「四月」者,与彼等俱之超过时间,于彼被雨淋,此为复合词。「被雨淋」者,被任何水所淋。然智者说:「唯以从空降下之雨水,非以击打他处而落之水滴。」因以「被雨淋」一般性而说,且因说「池中停留之薄泥允许,厚者则不允许」,及因「于律决断到达时应立于重者」之律相,彼不合理,此为我等之意见。「粉尘土之堆」者,粉尘土之堆。「四……乃至……被雨淋之粉尘土堆」者,具彼者,此为异语,或为同格复合词。
§243
243. Vālukā ca daḍḍhā ca yebhuyyasakkharādimahīpi ca cātumāsomavaṭṭhako vuttarāsi ca dutiyā bhūmīti sambandho sakkharā ca pāsāṇā ca marumbā ca kathalā ca vālukā cāti dvando. Suddhā sakkhara…pe… vālukā yassāti viggaho. Hatthamuṭṭhinā gahetabbappamāṇā sakkharā, tato upari pāsāṇā, kaṭasakkharā marumbā, kapālakhaṇḍāni kathalāti veditabbā. Dutiyāti ajātā. Vuttarāsīti vutto mattikapaṃsusirā.
243. 「沙与烧土及多数石块等土,以及四月雨季所积之堆,与第二种土」,此为连结。「石块、石头、碎石、瓦片、沙」,此为并列复合词。「纯净的石块……乃至……沙,凡有此者」,此为分解。应知:手掌一握可取之量者为石块,大于此者为石头,硬石块为碎石,瓦片碎块为瓦片。「第二种」者,未生之土。「所积之堆」者,所说的黏土尘土堆。
§244
244. Kīdisī yebhuyumattikādīti āha ‘‘dve bhāgā’’tiādi. Yassa bhūmiyāti yassā bhūmiyā. Sesesupīti yebhuyyapaṃsuyebhuyyasakkharayebhuyyapāsāṇādīsu.
244. 「何种为多数黏土等」,以「二分」等语说明。「凡于土」者,凡于何土。「于其余」者,于多数尘土、多数石块、多数石头等。
§245
245.‘‘Pācittī’’tiādinā tattha vinicchayaṃ dasseti. Jāte jātasaññissa khaṇane pācittīti sambandho. Jāteti jāte bhūmibhāge, liṅgavipallāso vā, jātāyāti vuttaṃ hoti. Jāte dveḷhassa vimatissa dukkaṭanti sambandho. Jāte ajātasaññissa anāpatti. Tathā āṇāpane anāpattīti yojanā. Ajātasaññissāti ajātāti saññā ajātasaññā, sā assa atthīti ajātasaññī, tassa.
245. 以「巴吉帝亚」等语显示其中之判定。「于已生者有已生想者,掘时为巴吉帝亚」,此为连结。「已生」者,于已生之土分,或为性之颠倒,即说为「于已生者」。「于已生者有疑者为恶作」,此为连结。「于已生者有未生想者无犯」。同样,「于命令时无犯」,此为结合。「有未生想者」者,「未生」之想为未生想,彼有此者为有未生想者,属于彼。
§246
246.Ekāyāṇattiyā ekāti sace sakiṃ āṇatto divasampi khaṇati, āṇāpakassa ekā eva āpattīti attho. Vācaso āpattīti sambandho. Vācasoti vicchāyaṃ so, vācāya vācāyāti attho.
246. 「一次性之一」者,若一次被命令,即使掘一日,对命令者仅一犯而已,此为义。「语之罪」,此为连结。「语」者,于分别中彼,「以语、以语」,此为义。
§247
247. ‘‘Imaṃ ṭhānaṃ khaṇa vā’’tiādinā yojetabbaṃ. ‘‘Ettha aggiṃ jālehi vā’’ti yojanā . ‘‘Vattu’’nti idaṃ ‘‘na vaṭṭatī’’ti imassa kattupadavacananti attho. Atha vā ‘‘imaṃ ṭhānaṃ khaṇā’’tiādippakāro vacanāya na vaṭṭatīti attho. Niyametvāti iminā ‘‘āvāṭaṃ khaṇa, kandaṃ khaṇā’’tiādinā aniyametvā vattuṃ vaṭṭatīti dīpeti.
247. 应以「掘此处」或等语结合。「于此燃火」或,此为结合。「说」者,此为「不适当」此之作者语词,此为义。或者,「掘此处」等之方式对语不适当,此为义。「限定」者,以此显示:不限定而说「掘坑、掘洞」等是适当的。
§248
248. ‘‘Imassa thambhassa āvāṭaṃ jāna vā, kappiyaṃ karohi vā’’ti ca ‘‘mattikaṃ jāna vā, mattikaṃ āhara vā, mattikaṃ kappiyaṃ karohi vā’’ti ca edisaṃ vacanaṃ vaṭṭatīti sambandho. Etaṃ viya dissatīti edisaṃ, kiṃ taṃ? ‘‘Mattikaṃ dehī’’tiādikaṃ upameyyaṃ. ‘‘Mattikaṃ jānā’’tiādikaṃ pana upamānaṃ, tesaṃ upamānopameyyānaṃ yā kappiyasaṅkhātā samānadhammatā, sā upamā. Tathā ca vuttaṃ amhehi subodhālaṅkāre ‘‘upamānopameyyānaṃ, sadhammattaṃ siyopamā’’ti. Aññathā upamānabhūtaakkharāvaḷisadisīyeva, akkharāvaḷi upameyyaṃ siyā. Vākye viya-saddoyeva pana upamānaṃ jotetīti veditabbaṃ.
248. 「知此柱之坑,或作净」,以及「知黏土,或取黏土,或作黏土净」,如此之语是适当的,此为连结。「如此显现」者,如此,何者?「给黏土」等为所喻。「知黏土」等则为能喻,彼等能喻与所喻之名为净之共同法性,即为譬喻。如是我等于《善觉庄严》中说:「能喻与所喻,共同法性即譬喻」。否则,如能喻之字母列,仅字母列相似,字母列可为所喻。应知:于句中如字之声即显示能喻。
§249
249. Pathaviyā asambaddhaṃ sukkhakaddamaādikañca tanukaṃ ussiñcanīyakaddamañca kopetuṃ labbhanti sambandho. Kaddamaādikanti ettha ādi-saddena udakena gataṭṭhāne udakapappaṭako nāma hoti, yaṃ vātappahārena calati, taṃ saṅgaṇhāti. Ussiñcanīyakaddamanti ghaṭehi ussiñcituṃ sakkuṇeyyakaddamaṃ.
249. 与地不相连的干泥团等,以及细薄的可洒之泥,允许搅动,此为关联。「泥团等」中,「等」字摄取以下内容:在水去之处有名为水膜者,为风所吹而动,此亦摄取之。「可洒之泥」者,谓以瓶可洒之泥。
§250
250. ‘‘Cātumāsādhikovaṭṭhaṃ gaṇḍuppāda’’ntiādinā sambandhitabbaṃ. Gaṇḍaṃ pathaviyā gaṇḍasadisaṃ mattikarāsiṃ uppādentīti gaṇḍuppādā. Idha pana tehi uṭṭhāpito gūtho ‘‘gaṇḍuppāda’’nti niddiṭṭho. Potthakesu pana ‘‘gaṇḍuppādo’’ti pāṭho dissati. Taṃ ‘‘na kopaye’’ti ettha kammena bhavitabbanti na yujjati. Mūsikukkiranti mūsikānaṃ ukkiro khaṇitvā bahi kataṃ paṃsurāsi mūsikukkiroti. Leḍḍādinti ettha leḍḍunti kasitaṭṭhāne naṅgalacchinnamattikāpiṇḍaṃ. Ādi-saddena gāvīnaṃ khuracchinnaṃ kaddamaṃ saṅgaṇhāti.
250. 应与「超过四月之衣」「蚁丘」等相关联。「蚁丘」者,谓于地上生起如丘之土堆,故名蚁丘。然此处,由彼等所举起之粪,被指定为「蚁丘」。然诸写本中见有「蚁丘」之读法。彼与「不应搅动」此处应以业格,故不相应。「鼠穴」者,谓鼠之挖掘,掘而出外之土堆,名为鼠穴。「土块等」中,「土块」者,谓在耕作处被犁所切之土块。以「等」字摄取牛蹄所切之泥。
§251-2
251-2. Udakasantike patite vāpiādīnaṃ kūle ca pāsāṇe lagge raje ca navasoṇḍiyā patite raje ca abbhokāsuṭṭhite vammike ca mattikākuṭṭe ca tathāti sambandho. Tathāti iminā kūlādike cātumāsādhikovaṭṭhaṃ vā sabbaṃ na kopayeti idaṃ atidisati. Iṭṭhakakuṭṭako vaṭṭatīti āha ‘‘yebhuyyā’’tiādi. Yebhuyyena kathalā etthāti yebhuyyakathalā, bhūmi , tiṭṭhati etthāti ṭhānaṃ, yebhuyyakathalāya ṭhānaṃ, tasmiṃ. Iṭṭhakakuṭṭako yebhuyyakathalā viya hotīti adhippāyo. Kuṭṭakaṃ kopentassa anāpattīti adhippāyo. Iṭṭhakāya kato kuṭṭakoti samāso.
251-252. 应关联为:落于水边者、池等之岸上、附着于石上之尘、以新管落下之尘、露天放置之尘、蚁丘、土堆,亦如是。「如是」者,以此显示:对于岸等,超过四月之衣,或一切皆不应搅动。砖堆是允许的,故说「多数」等。「多数」者,谓多数之处,「地」者,谓立于此处,「多数之处」者,在多数之处。砖堆如多数一般,此为意趣。搅动堆者无罪,此为意趣。「以砖所作之堆」,此为复合词。
§253-5
253-5. Sañcāletvā bhūmiṃ vikopayaṃ thambhādiṃ gaṇhituṃ vāti sambandho. Tattha vikopayanti karaṇatthe paccattavacanaṃ, vikopayatāti attho. Aññathā kathamettha paṭhamāpasaṅgo. Paṭhamā hi ‘‘bhava’’nti vutte siyā, na ca ‘‘gaṇhitu’’ntiādīsu tuṃ-paccayehi vutto koci atthi, yadā bhāve tuṃ-paccayo, tadā na kiñci vuttaṃ hotīti, ‘‘na kappatī’’ti padhānakiriyāyapi heṭṭhā vuttanayena kattā aññoyevāti evaṃ sabbattha. Tatiyatthe tu sati ito cito sañcāletvā bhūmiṃ vikopayatā thambhādiṃ gaṇhituṃ na kappatīti atīva yujjati. Dhārāyāti passāvadhārāya. Visamaṃ samaṃ kātuṃ sammuñjanīhi ghaṃsituṃ vāti yojanā. Visamanti visamaṭṭhānaṃ. ‘‘Padaṃ dassessāmī’’ti bhūmiṃ bhindanto caṅkamituṃ vāti sambandho. Bhindantoti bhindatā. Kaṇḍurogī vā taṭādīsu aṅgapaccaṅgaṃ ghaṃsitunti yojanā. Kaṇḍurogīti kaṇḍuroginā. Ca-saddo avadhāraṇe.
253-255. 应关联为:摇动而搅动地以取柱等。其中「搅动」者,为使役态之自言,义为「被搅动」。否则,此处如何有第一格之连接?第一格在说「成为」时可有,然在「取」等处,以「取」之不定式所说者无任何,当不定式为抽象义时,则无所说,故「不允许」,在主要行为中,如下所说,行为者为他人,如是一切处。然若为第三格义,则「从此处彼处摇动而搅动地以取柱等不允许」,极为相应。「以流」者,谓以小便之流。应连接为「以扫帚摩擦以使不平处平」。「不平」者,谓不平之处。应关联为「『我将示足迹』而破坏地以行走」。「破坏」者,谓破坏者。「或患疥疮者在池岸等摩擦肢体」,应如是连接。「患疥疮者」者,谓以患疥疮者。「或」字为限定。
§256-7
256-7.Suddhacittassāti pathavibhedādhippāyavirahena parisuddhacittassa.
256-257. 「心清净者」,谓离破坏地之意图而心完全清净者。
§258
258. Aggissa anupādāne kapāle vā anupādānāya iṭṭhakāya vā aggiṃ pātetuṃ vā avase sati bhūmiyaṃ pātetuṃ vā labbhateti sambandho. Upādānaṃ indhanaṃ, na upādānaṃ anupādānaṃ, tasmiṃ. Vaso pabhuttaṃ. ‘‘Vaso pabhutte āyatte’’ti hi nighaṇḍu. Na vaso avaso, tasmiṃ apabhutteti attho. Patitaṭṭhāneyeva upādānaṃ datvā aggiṃ kātuṃ vaṭṭati. Sukkhakhāṇukasukkharukkhādīsu ca aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati. Sace pana ‘‘pathaviṃ appattameva nibbāpetvā gamissāmī’’ti deti, vaṭṭati, pacchā nibbāpetuṃ na sakkoti, avisayattā anāpatti. ‘‘Bhūmiyaṃ pātehī’’ti evampi vattuṃ na vaṭṭatīti.
258. 应关联为:在火之燃料不足时,或为使火落于瓦片或砖上,或在不得已时,允许使火落于地上。「燃料」者,谓薪柴,「无燃料」者,谓在无燃料时。「自在」者,谓权力。「『自在』谓权力、所依」,此为词典。「无自在」者,谓无权力,义为无权力。仅在落下处给予燃料而作火是允许的。在干木片、干树等上作火不允许。然若「未至地即灭之而去」而给予,则允许;后若不能灭之,因非所缘故无罪。「使落于地上」,如是说亦不允许。
Pathavīniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 土地说明之注释终了。
35. Parikkhāraniddesavaṇṇanā三十五、资具义释注释
§259-60
259-60. Chatte anto bahi ca pañcavaṇṇehi suttehi sibbituñca paṇṇe girikūṭaaḍḍhacandādiṃ chindituñca na vaṭṭatīti sambandho. Chatteti tālapaṇṇe chatte. Girikūṭaṃ nāma makaradantakaṃ, ādi-saddena tādisaṃ aññaṃ vikārarūpaṃ saṅgahitaṃ. Ghaṭakanti gehatthambhesu viya kayiramānaṃ ghaṭakaṃ. Daṇḍeti chattadaṇḍe. Lekhāti tahiṃ tahiṃ dinnā lekhā. Sādisanti dīghena niddiṭṭhaṃ. Bundamhi mūle.
259-60. 于伞盖,内外以五色线缝制,及于叶片剪裁山峰形、半月形等,皆不允许,此为关联。『伞盖』者,谓多罗叶伞盖。『山峰形』者,名为摩咖罗牙形,以『等』字摄取其他类似变形样式。『架构』者,如于屋柱所作之架构。『柄』者,伞盖之柄。『刻纹』者,于彼彼处所施之刻纹。『相似』者,以长音所指示。『圆点』在根本中。
§261
261. Thiratthaṃ chatte ekavaṇṇena sibbituṃ vā pañjaraṃ vinandhituṃ vā vaṭṭatīti sambandho. Sibbitunti anto bahi ca sibbituṃ. Ekavaṇṇenāti nīlādinā ekavaṇṇena. Pañjaranti chattadaṇḍagāhakasalākapañjaraṃ. Thiratthanti iminā na vaṇṇamaṭṭhatthāyāti dasseti. Bandhituṃ daṇḍe lekhā vaṭṭatīti sambandho. Bandhitunti vātappahārena acalanatthaṃ chattamaṇḍalikaṃ rajjukehi gahetvā bandhanatthāya. Lekhāvāti valayamiva ukkiritvā katā lekhā eva. Vaṭṭatīti yadipi na bandhati, rajjukehi bandhituṃ yuttaṭṭhānattā vaṭṭati.
261. 为坚固故,于伞盖以单色线缝制,或编结框架,皆允许,此为关联。『缝制』者,内外皆缝制。『以单色』者,以青色等单一颜色。『框架』者,伞盖柄之握持竹条框架。『为坚固故』者,以此显示非为色彩装饰之目的。『为系缚』,于柄上刻纹允许,此为关联。『为系缚』者,为防风吹而不动摇故,以绳索握持伞盖圆盘而系缚之目的。『刻纹或』者,如环状刻划而作之刻纹。『允许』者,虽不系缚,然因以绳索系缚之适当处所故允许。
§262
262. Cīvare ante vāpi paṭṭamukhe vāpi veṇipi vā saṅkhalikāpi vā aññaṃ sūcivikāraṃ vā pāḷikaṇṇikaādikaṃ kappabinduvikārampi vā na ca kappatīti sambandho. Anteti cīvarapariyante, anuvāteti vuttaṃ hoti. Paṭṭamukheti paṭṭakoṭiyaṃ, dvinnaṃ paṭṭānaṃ saṅghaṭitaṭṭhānaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Veṇīti varakasīsākārena sibbanaṃ. Saṅkhalikāti biḷālabandhanākārena sibbanaṃ. Aññaṃ sūcivikāraṃ vāti cīvaramaṇḍanatthāya kayiramānaṃ aññaṃ yaṃ kiñci sūcikammavikāraṃ vā. Ṭīkāyaṃ pana ‘‘satapadisadisaṃ aññaṃ vā sūcivikāraṃ na kappatī’’ti sāmaññena vuttaṃ. ‘‘Cīvaramaṇḍanatthāya nānāsuttakehi satapadisadisaṃ sibbantā āgantukapaṭṭaṃ ṭhapenti, aññampi yaṃ kiñci sūcikammavikāraṃ karonti, sabbaṃ na vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttattā pana nānāvaṇṇehi vā hotu, ekavaṇṇena vā hotu, cīvaramaṇḍanatthāya saṃsibbantānaṃ sūcikammavikāraṃ sandhāya vuttanti cīvaresu phālitaṭṭhānassa thirabhāvatthaṃ satapadisadisampi sibbituṃ vaṭṭatīti amhākaṃ khanti. Pāḷi-saddena, kaṇṇika-saddena ca kappa-saddalopena vā upacārena vā pāḷikappādayova gahitā. Pāḷi ca kaṇṇikā ca pāḷikaṇṇikāyo, tā ādi yassa aññassa tādisassāti viggaho. Tattha nīlāvaḷiādisaṇṭhānāya bindupantiyā yathā sobhati, tathā kayiramāno pāḷikappo. Tatheva bindusamūhe katthaci dassetvā kayiramāno kaṇṇikakappo.
262. 于衣,于边缘或于布端,或编织或链式或其他针线变形,或边角等咖巴圆点变形,皆不允许,此为关联。『边缘』者,衣之周边,即所谓顺缝。『布端』者,于布角,指二布之接合处而说此。『编织』者,以稻穗头形式之缝制。『链式』者,以猫系缚形式之缝制。『其他针线变形或』者,为衣装饰目的所作之其他任何针线工作变形。然于复注中说『百足相似或其他针线变形不允许』,以总说而言。然因于注疏中说『为衣装饰目的以种种线缝制百足相似,置来客布,及作其他任何针线工作变形,一切皆不允许』故,无论以种种颜色或以单色,指为衣装饰目的而缝制者之针线工作变形而说,然为衣破裂处之坚固故,缝制百足相似亦允许,此为我等之意见。以『边』字、以『角』字,或以『咖巴』字之省略,或以借用,仅取边咖巴等。边与角为边角,彼等为始之其他类似者,此为分析。其中,以青线等形状之圆点行列,如何美观,如是所作为边咖巴。同样于圆点群中于某处显示而作为角咖巴。
§263
263.Gaṇṭhipāsakapaṭṭāti gaṇṭhino ca pāsakassa ca patiṭṭhānaṭṭhāne ṭhapetabbā paṭṭā. Vaṭṭatīti ettha ‘‘gaṇṭhipāsakā’’ti katvā ‘‘catukoṇāva vaṭṭantī’’ti atthato vacanaṃ vipallāsetvā yojetabbaṃ. Agghiyanti cetiyasaṇṭhānena sibbanaṃ. Mūle ca agge ca ekasadisaṃ katvā muggarākārena sibbanaṃ muggaro. Vikāranti vikāro, liṅgavipallāsena vuttaṃ. Etthāti gaṇṭhipāsakapaṭṭesu.
263. 『结带布』者,于结与带之安立处所应置之布。『允许』者,于此应作『结带』后,『仅四角允许』,以义理颠倒语句而连结。『阿基亚』者,以塔形式之缝制。『木槌』者,于根与顶作成相同而以木槌形式之缝制。『变形』者,变形,以性颠倒而说。『于此』者,于结带布。
§264
264.Koṇasuttāti napuṃsakaniddeso, gaṇṭhipāsakapaṭṭānaṃ koṇehi nīhaṭasuttakoṭiyo. Pīḷakāti tāniyeva nivattetvā pīḷakākārena katāni. Duviññeyyāvāti tesaṃ antesu ekavāraṃ gaṇṭhikaraṇena vā puna nivattetvā sibbanena vā duviññeyyā eva. Gandhaṃ telaṃ vāti gandhaṃ vā telaṃ vā. Kañcikapiṭṭhakhalikaādīnipi vaṭṭanti.
264. 『角线』者,中性指示,结带布之角所抽出之线端。『球状』者,彼等同样折回而作成球状形式。『双结或』者,于彼等之端以一次打结,或再折回而缝制,仅双结。『香或油』者,香或油。粉饼、面粉、碱等亦允许。
§265
265.Maṇināti masāragallādipāsāṇena. Na ca ghaṭṭeyyāti neva ghaṭṭeyya. Aññena vāti muggaramusalādinā. Aṃsabaddhakakāyabandhanāni pana tathā kātuṃ vaṭṭati. Doṇiyaṃ katvā na ca ghaṃseyyāti pakkarajanākiraṇadoṇiyaṃ ṭhapetvā bhūmiyaṃ jaṇṇukāni nihantvā ito cito ca āvijjhitvā neva ghaṃseyyāti attho.
265. 『以宝石』者,以猫眼石、水晶等石。『不应摩擦』者,不应摩擦。『或以其他』者,以木槌、杵等。然肩带、身带,如是作允许。『置于槽中不应磨擦』者,置于洗衣粉撒布槽中,于地上以膝盖压住,从此至彼拉扯,不应磨擦,此为义理。
§266-7
266-7.Kaṇṇakoṇakasuttānīti cīvararajanakāle lagganatthāya anuvāte catūsu koṇesu ca pāsakaṃ katvā bandhitāni suttāni, yāni ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇasuttaka’’nti (mahāva. 344) evaṃ anuññātāni. Kaṇṇasaṅkhātā koṇā kaṇṇakoṇakā, tesu suttāni. Gaṇṭhikapāsakapaṭṭesu pana kaṇṇakoṇakasuttānaṃ duviññeyyānameva kappiyatā heṭṭhā vuttāti cīvare ratteyeva tesaṃ chinditabbatā natthi, kaṇṇakoṇakasuttānaṃ chinditabbatāya vuttattā anuvātehi nikkhamitasuttānipi chinditabbānīti veditabbaṃ. Dhammakaraṇe chattavaṭṭiyaṃ lekhaṃ ṭhapetvā lekhā na vaṭṭatīti yojanā. Chattavaṭṭiyanti chattassa mukhavaṭṭiyaṃ. Lekhāti upari vā heṭṭhā vā kucchiyaṃ vā aññā lekhā. Kuñcikāya ca pipphale ca maṇikā ca pīḷakā ca na vaṭṭantīti sambandho. Maṇikāti ekā vaṭṭamaṇi. Pīḷakāti sāsapamattikā muttarājisadisā bahuvaṭṭalekhā. Daṇḍamhīti pipphaladaṇḍake.
「角隅线」者,染衣时为了悬挂,在无风处的四角上做桩而系缚的线,即如「诸比库,我允许角线」这样被允许的。称为角的隅角为角隅,在那些上的线。但在结桩布条上,角隅线的允许性难以理解,下文已说,故在衣上染色后不必剪断它们,因为说了角隅线应剪断,应知从无风处取出的线也应剪断。在法制中,除了伞边缘的线外,其他线不允许,这是连接。「伞边缘」者,伞的口边缘。「线」者,在上或在下或在腹部的其他线。与钥匙、扇柄、宝珠、串珠不允许相连接。「宝珠」者,一个圆珠。「串珠」者,如芥子大小、如珍珠串般的多圆线。「在柄上」者,在扇柄上。
§268-9
268-9. Araṇiyaṃ mālādi ca pattamaṇḍale bhittikammañca na vaṭṭatīti sambandhitabbaṃ. Araṇiyanti uttarāraṇi adharāraṇi araṇidhanukañca sāmaññena gahitaṃ. Pattamaṇḍaleti tipusīsādimaye pattamaṇḍale. Ettha pana makaradaṇḍakaṃ vaṭṭati. Heṭṭhāti kattarayaṭṭhiyā heṭṭhā. Uddhanti tassāyeva upari.
应连接为:在火钻上的花环等,以及在钵圈上的壁画不允许。「火钻」者,以总称摄取上火钻、下火钻和火钻弓。「钵圈」者,在铜锡等制的钵圈上。但在此摩伽罗柄是允许的。「下」者,在剃刀柄的下方。「上」者,在那同一个的上方。
§270-3
270-3.Sammuñjanimhīti sammuñjaniyā liṅgavipallāso. Avāritanti itthirūpaṃ pana vāritaṃ. Sovaṇṇamayampīti suvaṇṇamayampi. Visāṇanāḷi nāma visāṇamayā nāḷi. Ettha pana avuttānipi yāni kānici ārakaṇḍakadantakaṭṭhachedanapānīyaghaṭapānīyauḷuṅkacuṇṇabhājanādīni vuttānaṃ anulomānīti veditabbāni. Yo panettha vinayaññū tādisaṃ parikkhāraṃ disvā chindeyya vā chindāpeyya vā, anupavajjo soti veditabbanti.
「在扫帚上」者,扫帚的性转换。「被禁止」者,但女人形被禁止。「金制的也」者,黄金制的也。牙管名为象牙制的管。但在此,虽未说的任何牙签、齿木、切割器、饮水壶、饮水勺、粉末容器等,应知是随顺于所说的。但在此,若通晓律的人见到这样的用具,剪断或令剪断,应知是无过失的。
Parikkhāraniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 资具义释注释终了。
36. Bhesajjaniddesavaṇṇanā三十六、药品义释注释
§274-5
274-5. Janassa bhesajjaṃ kātuṃ dātuṃ vattuñca na labbhatīti sambandhiyaṃ. Labbhatīti ettha ‘‘bhikkhunā’’ti kattā ‘‘bhesajja’’nti vuttakammaṃ. Nanu ca kātunti bhāvasādhanattā tassa avuttakammenāpi bhavitabbaṃ bhāve vihitakitakappaccayānaṃ payoge kammakārakassāpi icchitabbattāti? Saccaṃ, tathāpi padhānabhūtakammasattiyā abhidhāne sati appadhānakitakakiriyābhisambandhena guṇībhūtā kammasatti abhihitā viya viññāyati. Tathā ca vuttaṃ amhehi yogavinicchaye ‘‘padhānānuyāyitāya janavohārāya padhānasatyābhidhāne guṇasatti abhihitā viya pakāsatī’’ti. Janassāti āgatāgatajanassa. Sahadhammīnañca pitūnañca tadupaṭṭhākabhikkhunissitabhaṇḍūnañca veyyāvaccakarassa ca bhikkhācariyaviññattisakehi bhesajjakaraṇaṃ labbhanti sambandho . Tattha sahadhamminanti saha caritabbo dhammo sīlasaddhāpaññāsaṅkhāto sahadhammo, so etesamatthīti sahadhammino, bhikkhu bhikkhunī sikkhamānā sāmaṇero sāmaṇerīti pañca, tesaṃ. Pitā ca mātā ca pitaro ekasesanayena, ubhinnaṃ sāmaññaniddeso vā, tesaṃ. Bhikkhunissito nāma yo vihāre sabbakammāni karonto bhikkhuṃ nissāya vasati. Bhaṇḍu nāma yo pabbajjāpekkho yāva pattacīvaraṃ paṭiyādiyati, tāva vihāre vasati, so paṇḍupalāso. Veyyāvaccakarassāti attano upaṭṭhākassa. Etesu pana mātāpitaro sace rajjepi ṭhitā paccāsīsanti, akātuṃ na vaṭṭati. Mātaraṃ anāmasantena sabbaṃ parikammaṃ kātabbaṃ. Pitā pana sahatthena nahāpanasambāhanādīni katvā upaṭṭhātabbo.
应连接为:不得为人制药、给药、说药。「得」者,在此「比库」是作者,「药」是所说的业。难道不是因为「制作」以存在义故,它也应以未说的业存在,因为在存在中规定的使役接尾词的使用中,也应期待业作者吗?真实,虽然如此,当主要的业力被表述时,通过次要的使役行为的关联,成为属性的业力被表述般地被理解。如此我们在《瑜伽抉择》中说:「依主要的随顺性,在世俗语言中,当主要真实被表述时,属性力如被表述般显现。」「为人」者,为来去的人。应连接为:得为同法者、父母、他们的侍者比库、依止者、随从以及服务者,以乞食、行仪、告知的方式制药。其中「同法者」者,应共同行持的法,称为戒、信、慧的同法,这些人有它故为同法者,比库、比库尼、在学尼、沙玛内拉、沙玛内莉五种,为他们的。父与母为父母,以一余法,或是两者的总称,为他们的。「比库的依止者」名为在精舍做一切工作而依止比库而住者。「随从」名为期望出家者,直到准备钵衣为止,住在精舍者,他是黄叶者。「为服务者」者,为自己的侍者。但在这些中,父母若即使住于王位而期待,不做不允许。对母亲不问候而应做一切服务。但父亲应以自手做沐浴、按摩等而侍奉。
§276
276. Pitā ca mātā ca bhātā ca bhaginī cāti dvando pitā…pe… bhaginiyo. Mahanto ca cūḷo ca, mahācūḷā ca te pitā…pe… bhaginiyo cāti kammadhārayo. Tā ādi yesanteti aññapadattho. Mahācūḷa-saddā pitādi-saddehi paccekaṃ yojetabbā ‘‘mahāpituno cūḷapituno’’tiādinā. Ādi-saddena panettha pitucchā mātulo, tesaṃ dasannampi yāva sattamā kulaparivaṭṭā puttaparamparañca saṅgaṇhāti. Tesaṃ sake bhesajjakaraṇaṃ labbhanti yojanā. Tesaṃ mahāpitādīnaṃ santake sati tena bhesajjakaraṇaṃ labbhatīti attho. Nāti natthi ce. Attaniyeti bhikkhuno attano santake satīti attho. Dātabbaṃ tāvakālikanti tāvakālikaṃ katvā dātabbanti attho. Te pana sace paṭidenti, gahetabbaṃ, no ce denti, na codetabbā. Yāva tassa dānaṃ, tāva kālo assāti tāvakālikaṃ. Ṇiko samāsante.
「父与母与兄与姊」者,并列复合词:父……乃至……姊妹。「大与小」,「大小的他们父……乃至……姊妹」者,持业复合词。「以那些为首的他们的」者,其他词义。大小词应与父等词各别连接为「大父的、小父的」等。但以「首」词在此摄取父舅、母舅,他们十人的直到第七代家族转变以及子孙相续。应连接为:得为他们自己的制药。意思是:当有他们大父等的亲属时,得为那个制药。「若无」者,若没有。「自己的」者,意思是:当有比库自己的亲属时。「应给予暂时的」者,意思是:做成暂时的而应给予。但他们若接受,应取;若不给,不应催促。「暂时的」者,直到那个布施,直到那时是时机。接尾词在复合词末。
§277
277.Bhesajjakaraṇādīti ādi-saddena anāmaṭṭhapiṇḍadānādīnaṃ gahaṇaṃ, hi-saddo hetumhi, hi yasmā etesu kuladūsanādayo na ruhanti, tasmā tesaṃ bhesajjakaraṇaṃ labbhaṃ, attaniye ca sati dātabbanti evamettha attho daṭṭhabbo. Na rūhatīti na rohati nappavattati na hoti, āpattiṃ na janetīti adhippāyo. Tesaṃ atthāya ñātisāmaṇerehi vā bhesajjaṃ āharāpetabbaṃ, attano atthāya vā āharāpetvā dātabbaṃ. Tehipi ‘‘upajjhāyādīnaṃ āharissāmā’’ti vattasīsena āharitabbaṃ. Sace aññepi ye gilānā hutvā vihāraṃ pavisanti, tesaṃ sabbesampi apaccāsīsantena bhesajjaṃ kātabbaṃ. Saddhaṃ kulaṃ hoti bhikkhusaṅghassa mātāpituṭṭhānīyaṃ, tatra ce koci gilāno hoti, tassatthāya ‘‘bhante, itthannāmassa rogassa kiṃ bhesajjaṃ karontī’’ti kappiyaṃ katvā pucchanti, idañcidañca gahetvā karontīti vaṭṭati, bhikkhūhi aññamaññaṃ vā kathā kātabbā.
「制药等」者,以「等」词摄取不问候、团食、布施等。「因」词在理由中,因为在这些中不生家族败坏等,因此得为他们制药,当有自己的时应给予,在此应如此见义理。「不生」者,不长、不发生、不有,意趣是:不生罪。应令亲属沙玛内拉为他们的利益取来药,或为自己的利益取来后应给予。他们也应以「我们将为老师等取来」的方式取来。若其他任何病人进入精舍,也应不期待地为他们一切人制药。有信的家族是比库僧团的如母如父处,若在那里有任何病人,为他的利益以「尊者,对某某名的病,做什么药」这样做成允许后询问,取这个那个而做是允许的,比库们应互相交谈。
§278
278. Channaṃ mātādīnañca dāmarikacorassa issariyassa anāmaṭṭho piṇḍapāto dātuṃ avāritoti yojetabbaṃ. Channanti mātādīnaṃ channaṃ majjhe. Mātādīnanti bhikkhunissitaṃ ṭhapetvā avasesānaṃ pañcannaṃ mātādīnaṃ. ‘‘Channa’’nti pana yojanāya aṭṭhakathāya virujjhati. Tattha hi ‘‘mātāpitūna’’ntiādinā bhikkhunissitaṃ ohāya satteva vuttā. Ācariyabuddhadattattherena ca tatheva vuttaṃ –
「六者,母等,以及达玛利咖盗贼,主人,未受请之钵食可施」,应如是连结。「六者」,即母等六者之中。「母等」者,除去依止比库者,余五者,即母等。然而「六者」之连结,与注疏相违。于彼注疏中,以「母父」等语,舍去依止比库者,唯说七者。老师佛音长老亦如是说——
‘‘Anāmaṭṭhopi dātabbo, piṇḍapāto vijānatā;
「未受请者亦应施,钵食,由知者;」
Dvinnaṃ mātāpitūnampi, tadupaṭṭhāyakassa ca.
「二者母父,以及彼之侍奉者。」
‘‘Issarassāpi dātabbo, coradāmarikassa ca;
「主人亦应施,盗贼达玛利咖,」
Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapī’’ti. (vinaya vi. 493-495);
「以及班杜咖之自身,乃至作务者。」
Dāmarikacorassāti rajjaṃ patthayamānassa pākaṭacorassa. Anāmaṭṭhoti apabbajitassa hatthato laddhā attanā aññena vā pabbajitena aggahitaaggo, ayaṃ anāmaṭṭhapiṇḍapāto. Paṭisanthāro ‘‘vihārappattaṃ āgantukaṃ vā daliddādiṃ vā disvā ‘pānīyaṃ pivā’ti dātabbaṃ, pādamakkhanatelaṃ dātabbaṃ, kāle āgatassa yāgubhattaṃ, vikāle āgatassa sace taṇḍulā atthi, taṇḍulā dātabbā, sayanaṭṭhānaṃ dātabbaṃ, corānaṃ pana saṅghikampidātabba’’nti vutto. Avasesapaṭisanthāro pana apaccāsīsantena kātabbo. Tathā dhammapaṭisanthāropi yassa kassaci dātabbova.
「达玛利咖盗贼」者,求王位之公开盗贼。「未受请」者,从未出家者手中得,自己或其他出家者未受请而得,此为未受请钵食。「款待」者,「见来到住处之客人,或贫穷者等,应施『饮水』,应施足油,于时来者应施粥饭,于非时来者,若有米,应施米,应施卧坐处,然而对盗贼,僧团物亦应施」,如是所说。然而其余款待,应由不期望回报者作。如是,法之款待,亦应施与任何人。
§279
279.Tesanti aññātakādīnaṃ gihīnaṃ. Kayirāti ‘‘bhaṇathā’’ti vutte kareyya. ‘‘Na karomā’’ti vutte sace vippaṭisārino bhavissanti, kātabbaṃ. Nattanoti attano suttodakehi na kayirāti yojanīyaṃ. Evaṃ sāmaññena paritte paṭipajjanavidhiṃ dassetvā idāni āṭānāṭiyaparitte paṭipajjitabbavidhiṃ dassetuṃ ‘‘bhaṇitabba’’ntiādimāha. Bhaṇāpenteti ‘‘bhaṇathā’’ti ajjhesanapubbakaṃ payojente. Parittaṃ sāsanogadhanti paṭhamameva āṭānāṭiyasuttaṃ abhaṇitvā sāsanapariyāpannaṃ mettasuttaṃ dhajaggasuttaṃ ratanasuttanti imāni suttāni sattāhaṃ bhaṇitvā yathāparikammaṃ parittaṃ āṭānāṭiyaparittaṃ bhaṇitabbanti yojanā.
「对彼等」者,对未知识等在家人。「应作」者,当被说「请诵」时应作。当被说「我等不作」时,若彼等将生追悔,则应作。「不应」者,应连结为「不应以自己的线水作」。如是以共通方式显示了对小护卫的实行方法后,今为显示对阿吒那提亚护卫应实行的方法,故说「应诵」等。「令诵」者,令以「请诵」之请求为先而使用。「护卫教法所摄」者,连结为:不先诵阿吒那提亚经,而诵教法所摄的慈经、幢顶经、宝经这些经七日后,依准备而应诵护卫即阿吒那提亚护卫。
§280
280. ‘‘Āgantvā sīlaṃ detu, dhammaṃ parittañca bhāsatū’’ti kenaci pesito gantvā sīlaṃ vā dātuṃ dhammaṃ parittaṃ vā vattuṃ labbhatīti sambandho.
「前往后给戒、说法与护卫」者,连结为:被某人派遣前往后,得以给戒或说法、护卫。
Bhesajjaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 药品义释注释终了。
37. Uggahaniddesavaṇṇanā三十七、受取义释注释
§281
281. Puggala-saddamatte payutte attanopi gahaṇasambhavo siyāti byabhicāratthaṃ añña-saddappayogo. Sati sambhave byabhicāre visesanaṃ sātthakaṃ hotīti. Dasabhedampi ratananti ‘‘muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragalla’’nti (pāci. 506) evaṃ vuttaṃ dasabhedampi ratanaṃ. Uggaṇhantassāti gaṇhantassa sampaṭicchantassa.
「人」仅用于人词时,也可能有自己的摄取,为显示差别义故用「他」词。当有可能差别时,限定词有意义。「十种宝」者,如「珍珠、摩尼、琉璃、螺、石、珊瑚、银、金、红宝石、玛瑙」所说的十种宝。「对摄取者」者,对取者、对领受者。
§282-3
282-3. Tesu attatthaṃ uggaṇhantassa dvīsu nissaggīti sambandho. Tesūti tesu dasasu majjhe. Dvīsūti rajatajātarūpasaṅkhātesu dvīsu nissaggiyavatthūsu. Attatthanti iminā navakammādīnaṃ pañcannaṃ atthāya dukkaṭanti dīpeti. Sesesu dukkaṭanti avasesesu aṭṭhasu sabbesampi atthāya uggaṇhantassa dukkaṭanti attho. Gaṇañca saṅghañca puggalañca anāmasitvā ‘‘cetyassa navakammassa dammī’’ti vutte ca na paṭikkhipeti sambandhanīyaṃ. Na paṭikkhipeti iminā saṅghādiṃ āmasitvā vutte paṭikkhipanaṃ dīpeti. Paṭikkhitte ‘‘kappiyakārakānaṃ vā hatthe bhavissati, mama purisānaṃ mayhameva vā hatthe bhavissati, kevalaṃ tumhe paccaye paribhuñjathā’’ti vadati, vaṭṭati. Catupaccayatthāya ca dinnaṃ yena yena attho hoti, tadatthaṃ upanetabbaṃ. Tesaṃ cīvaratthāya dinnaṃ cīvareyeva upanetabbaṃ. Sace cīvarena tādiso attho natthi, piṇḍapātādīhi saṅgho kilamati, saṅghasuṭṭhutāya apaloketvā tadatthāyapi upanetabbaṃ. Esa nayo piṇḍapātagilānapaccayatthāya dinnepi. Senāsanatthāya dinnaṃ pana garubhaṇḍattā tattheva upanetabbaṃ, senāsanesu nassantesu jagganatthaṃ mūlacchejjaṃ akatvā avissajjetvā yāpanamattaṃ paribhuñjitabbaṃ.
「对彼等为自己利益而摄取者,于二者为尼萨耆亚」,应连结。「对彼等」者,对彼等十者之中。「于二者」者,于名为银与金的二尼萨耆亚事。「自己利益」者,以此显示:为新作等五种利益而恶作。「于其余者恶作」者,意为:对其余八者,为一切利益而摄取者恶作。应连结「不指明僧团、僧伽与人而说『我给塔的新作』时,不拒绝」。「不拒绝」者,以此显示:指明僧伽等而说时的拒绝。拒绝后说「将在净人手中,或在我的人手中,或在我自己手中,你们只受用资具」,允许。为四资具利益而给予的,以任何有需要,应用于彼利益。为彼等衣利益而给予的,只应用于衣。若以衣无如是需要,僧团以钵食等疲劳,为僧团安乐故求听后,也应用于彼利益。此规则对为钵食、病人资具利益而给予的也同。但为住所利益而给予的,因是重物故,只应用于彼处。住所坏时,为守护故,不作根本断除、不舍弃,只应受用维持程度。
§284
284. Khettādīnaṃ kesañci dukkaṭavatthūnaṃ sampaṭicchanūpāyaṃ dassetuṃ ‘‘khetta’’ntiādi vuttaṃ. Tattha khettanti pubbaṇṇaviruhanaṭṭhānaṃ. Vatthunti aparaṇṇaucchuphalādīnaṃ viruhanaṭṭhānaṃ. Dāsapasvādikanti dāsapasupupphārāmaphalārāmādikaṃ. Paṭikkhipitvā kappiyena kamena ca gaṇheyyāti sambandho. Kappiyena kamena cāti ettha kama-saddo vohārappaṭipāṭivacano, tasmā paresaṃ attano ca kappiyavohārakkamenevāti attho.
为显示对田等某些恶作事的领受方法,故说「田」等。其中「田」者,前季作物生长处。「地」者,后季甘蔗果实等生长处。「奴仆畜生等」者,奴仆、畜生、花园、果园等。应连结「拒绝后以净法而取」。「以净法」者,此处「法」词是表达用语次第的,故意为:只以对他人与自己的净用语次第。
So ca khettavatthūsu tāva ‘‘cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti vā ‘‘kappiyakārakānaṃ hatthe bhavissatī’’ti vā ‘‘saṅgho kappiyabhaṇḍaṃ bhuñjatū’’ti vā ‘‘sīmaṃ demā’’ti vā parehi vutto, ‘‘sādhu, upāsaka migapakkhino ettha nibbhayā sukhena jīvissantī’’ti attanā vā taḷāke yathāvutteneva ‘‘udakaṃ paribhuñjissanti, bhaṇḍakaṃ dhovissanti, migapakkhino pivissantī’’ti parehi vā ‘‘sādhu, upāsaka, saṅgho pānīyaṃ pivissatī’’tiādinā attanā vā dāse ‘‘ārāmikaṃ dammi, veyyāvaccakaraṃ dammi, kappiyakārakaṃ dammī’’ti vā pasūsu ‘‘pañcagorasaparibhogatthāya dammī’’ti ārāme ‘‘vanaṃ dammī’’ti evamādinā vutto veditabbo. Sace pana koci abyatto akappiyavohārena khettādiṃ paṭiggaṇhāti vā kāreti vā, taṃ bhikkhūhi na paribhuñjitabbaṃ, taṃ nissāya laddhaṃ kappiyabhaṇḍampi akappiyameva. Abyattena pana lajjībhikkhunā kārāpitesu kiñcāpi paṭiggahaṇaṃ kappiyaṃ, bhikkhussa payogapaccayā uppannena missattā visagatapiṇḍapāto viya, akappiyamaṃsabhojanaṃ viya ca dubbinibbhogaṃ hoti, sabbesaṃ akappiyameva.
对田地,首先彼是:被他人说「受用四资具」或「将在净人手中」或「僧团受用净物」或「我等给界」,或自己说「善哉,近事男,鹿鸟将在此无畏安乐地生活」;对池塘,以如所说「将受用水、将洗物品、鹿鸟将饮」被他人或「善哉,近事男,僧团将饮饮水」等被自己;对奴仆「我给园丁、我给作务者、我给净人」或对畜生「我给为受用五牛味」;对园「我给林」,应知以如是等方式所说。但若某不善巧者以非净用语领受或使作田等,彼不应被比库们受用,依彼而得的净物也是非净。但由羞耻比库使作的,虽然领受是净,因与由比库的作用缘生起的混合,如离处钵食,如非净肉食,难以分别,对一切都是非净。
§285-6
285-6. Nava…pe… kiriyā ca anave mattikuddhāraṇañca bandho ca āḷiyā thirakāro ca anave kedāre atirekabhāgaggahaṇañca nave ca aparicchinnabhāge sasse ‘‘ettake dethā’’ti kahāpaṇuṭṭhāpanañcāti sabbesampi akappiyanti sambandho. Mātikā ca kedāro ca taḷāko cāti dvando mātika…pe… taḷākā. Tesaṃ kiriyāti samāso. Anaveti catupaccayavasena paṭiggahite purāṇataḷāke. Udakavasena paṭiggahite pana suddhacittānaṃ vaṭṭati. Bandhoti pāḷiyā bandho. Porāṇakedāre niyamitapakatibhāgattā āha ‘‘anave’’ti. Aparicchinnabhāgeti ‘‘ettake bhūmibhāge ettako bhāgo dātabbo’’ti evaṃ aparicchinnabhāge.
【285-6】新的……乃至……作业、从新的取泥土、建造、在楼阁上加固、从新的田地取超额部分、在新的未划定部分的作物上说『给这么多』而提升咖哈巴纳——这一切都是不允许的,这是关联。『母地、田地、池塘』者,并列复合词,母地……乃至……池塘。『它们的作业』者,合成词。『新的』者,以四资具方式接受的旧池塘。但若以水的方式接受,对于清净心者是允许的。『建造』者,在律文中是建造。因为在旧田地中有固定的本来部分,所以说『新的』。『未划定部分』者,在『应给这么多土地部分这么多份额』这样未划定的部分。
§287-9
287-9. ‘‘Kasa vappa’’ iccādiṃ avatvā ca ‘‘ettakāya bhūmiyā ettako bhāgo deyyo’’ti bhūmiṃ vā patiṭṭhāpeti, tassevetamakappiyanti sambandho. Ca-saddo avadhāraṇe. Patiṭṭhāpetīti yo bhikkhu patiṭṭhāpeti. Tassevāti tassa patiṭṭhāpakabhikkhusseva. Etanti patiṭṭhāpitabhūmito laddhadhaññaṃ ‘‘ettake bhūmibhāge sassaṃ kataṃ, ettakaṃ gaṇhathā’’ti evaṃ vadante pamāṇagaṇhanatthaṃ daṇḍarajjubhi minane vā khale ṭhatvā rakkhaṇe vā taṃ nīharāpane vā koṭṭhāgārādipaṭisāmane vā etaṃ tasseva akappiyanti sambandhanīyaṃ. Patiṭṭhāpeti cāti so bhikkhu patiṭṭhāpeti ca. Katanti amhehi kataṃ. Vadantevanti evaṃ kassake vadante. Pamāṇanti bhūmippamāṇaṃ. Nīharāpaneti khalato gehassa nīharāpane. Etanti mitaladdharakkhitādikaṃ. Tassevāti mānakarakkhakādino eva. Apubbassa anuppāditattā aññesaṃ kappatīti āha ‘‘tassevetamakappiya’’nti.
【287-8】不说『耕作播种』等,而说『应给这么多土地这么多份额』,或者确立土地,对他来说这是不允许的,这是关联。『且』字是限定义。『确立』者,哪位比库确立。『对他』者,对那位确立者比库本身。『这』者,从确立的土地所得的谷物,在说『在这么多土地部分作了作物,取这么多』时,为了取量度,在用杖绳测量时,或站在打谷场守护时,或使其搬出时,或在仓库等收藏时,这对他本身是不允许的,应当关联。『且确立』者,那位比库且确立。『作』者,由我们所作。『说时』者,在农夫这样说时。『量度』者,土地的量度。『使搬出』者,从打谷场到家的搬出。『这』者,测量、所得、守护等。『对他本身』者,只对测量者、守护者等。因为先前未生起的未被产生,对其他人是允许的,所以说『对他本身这是不允许的』。
§290
290. Paṭisāmanappasaṅgenāha ‘‘paṭisāmeyyā’’tiādi. Pitusantakampi gihisantakaṃ yaṃ kiñcīti sambandho. Pitusantakanti pitā ca mātā ca pitaro, tesaṃ santakaṃ. Gihisantakanti iminā pañcannaṃ sahadhammikānaṃ santakaṃ yaṃ kiñci parikkhāraṃ paṭisāmetuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Yaṃ kiñcīti kappiyaṃ akappiyaṃ vā antamaso mātukaṇṇapiḷandhanatālapaṇṇampi. Bhaṇḍāgārikasīsenāti sīsaṅgamiva padhānaṃ yaṃ kiñci ‘‘sīsa’’nti idha upacāravasena vuccati, tathā bhaṇḍāgārikasaddopi bhāvappadhāno, bhaṇḍāgāriko bhaṇḍāgārikattaṃ sīsaṃ padhānanti visesanaparapade kammadhārayo, tena, bhaṇḍāgārikattassa padhānakaraṇenāti attho.
【290】因为收藏的关联而说『应收藏』等。父亲的财产也是在家人的财产,任何东西,这是关联。『父亲的财产』者,父亲和母亲是父母,他们的财产。『在家人的财产』者,以此显示五种如法亲属的财产,任何用具都允许收藏。『任何东西』者,允许的或不允许的,乃至母亲的耳环、贝壳、棕榈叶。『仓库管理的首要』者,如头部肢体是主要的,任何东西在此以『首要』的方式说,同样『仓库管理』一词也是以状态为主,仓库管理、仓库管理性、首要、主要,是限定后位的持业释,由此,意思是以仓库管理性的主要作用。
§291-2
291-2.Avassaṃ paṭisāmiyanti avassaṃ saṅgopetabbaṃ. Vuttepīti mātāpitūhi vuttepi.
【291-2】『必须收藏』者,必须保护。『即使说了』者,即使父母说了。
§293-4
293-4. Vaḍḍhakiādayo vā rājavallabhā vā ‘‘sakaṃ parikkhāraṃ vā sayanabhaṇḍaṃ vā paṭisāmetvā dehī’’ti yadi vadanti, chandatopi bhayāpi na kareyyāti yojanā. Parikkhāranti vāsipharasuādiupakaraṇabhaṇḍaṃ. Chandatopi bhayāpīti vaḍḍhakiādīsu chandena, rājavallabhesu bhayena.
【293-4】木匠等或国王的宠臣若说『收藏自己的用具或卧具物品后给』,即使出于欲或出于怖畏也不应作,这是连接。『用具』者,斧头、斧子等工具物品。『出于欲或出于怖畏』者,对木匠等出于欲,对国王宠臣出于怖畏。
§295-6
295-6. Paṭisāmituṃ vaṭṭatīti yojetabbaṃ. Saṅkantīti yādise padese ‘‘bhikkhūhi vā sāmaṇerehi vā gahitaṃ bhavissatī’’ti saṅkaṃ uppādenti, tādise vihārāvasathassantoti yojanīyaṃ. Vihārāvasathassāti vihārassa ca āvasathassa ca. Ratananti dasavidhaṃ ratanaṃ. Ratnasammatanti vatthādikaṃ. Nikkhipeyyāti sāmike diṭṭhe niyametvā dātuṃ ‘‘ettakā kahāpaṇā’’tiādinānurūpena mattikalañchanādinimittena vā saññāṇaṃ katvā nikkhipeyya. Gahetvānāti tādise asati attanāva gahetvā. Tādiseti ratane vā ratanasammate vā sati. Sāmikānāgamaṃ ñatvāti yadi attani āsaṅkanti, maggā okkamma nisīdiya pacchā sāmikānaṃ anāgamanaṃ viññāya. Patirūpanti ratanasammate paṃsukūlaggahaṇaṃ ratane nirussukkagamananti evarūpaṃ bhikkhūnaṃ anurūpanti.
【295-6】应连接『允许收藏』。『疑虑』者,在什么样的地方生起『将被比库们或沙玛内拉们拿取』的疑虑,在那样的寺院、住所的财产,应当连接。『寺院住所的』者,寺院的和住所的。『宝』者,十种宝。『被认为是宝的』者,衣服等。『应放置』者,见到主人后确定给予,以『这么多咖哈巴纳』等相应的,或以泥土标记等标志作记号后应放置。『取后』者,在那样的不存在时,自己取后。『那样的』者,在宝或被认为是宝的存在时。『知道主人不来』者,如果对自己有疑虑,离开道路坐下后,知道主人们不来。『适当的』者,对被认为是宝的是尘堆衣的拿取,对宝是无欲求的前往,这样的对比库们是相应的。
Uggahaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 受取义释注释终了。
38. Dūsananiddesavaṇṇanā三十八、关于毁损之阐释的注解
§297
297.Dadatoti sasantakaṃ parasantakañca dentassa. Kuladūsanadukkaṭanti attano duppaṭipattiyā kulānaṃ dūsanaṃ pasādavināsanaṃ kuladūsanaṃ, tena dukkaṭaṃ kuladūsanadukkaṭaṃ.
「施与」者,施与自己所有物与他人所有物者。「族坏恶作」者,以自己的恶行为令诸族坏,令信心破坏,此为族坏;由此而有恶作,名为族坏恶作。
§298
298. Ettha saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ issarena dentassa thullaccayanti sambandho. Etthāti etesaṃ pupphādīnaṃ majjhe. Issarenāti taddhitalopena vuttaṃ, issariyena issaravatāyāti attho. Dentassāti kulasaṅgahatthāya issaravatāya dadato. Thullaccayanti kulasaṅgahatthāya dadato ‘‘kuladūsanadukkaṭa’’nti sāmaññavihitadukkaṭena saddhiṃ ‘‘pañcimāni, bhikkhave, avissajjiyāni, na vissajjetabbāni saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā, vissajjitānipi avissajjitāni honti. Yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassā’’ti (cūḷava. 321) evaṃ vuttathullaccayanti attho. Aññattha thullaccayameva. Senāsanatthāya niyamitepi eseva nayo. Saṅghassa santakaṃ theyyā dentassa dukkaṭādīnīti sambandhitabbaṃ. Dentassāti vuttanayameva. Dukkaṭādīnīti kulasaṅgahatthāya dadato kuladūsanadukkaṭena saddhiṃ māsake vā ūnamāsake vā dukkaṭaṃ , atirekamāsake vā ūnapañcamāsake vā thullaccayaṃ, pañcamāsake vā atirekapañcamāsake vā pārājikanti evaṃ dukkaṭādīni hontīti attho. Aññattha dukkaṭādīneva.
「此中,以主权施与僧团重物者,土喇吒亚」,此为连结。「此中」者,在这些花等之中。「以主权」者,以词尾省略而说,意为:以主权性、以主权状态。「施与者」者,为摄受族而以主权状态施与者。「土喇吒亚」者,为摄受族而施与者,与「族坏恶作」此通称所制恶作一起,如是所说之土喇吒亚,意为:「诸比库,此五种不可分配物,不应由僧团、众、个人分配,即使已分配亦为未分配。若分配者,犯土喇吒亚。」其他情况仅为土喇吒亚。即使为住处而限定,亦是此法则。「以盗心施与僧团所有物者,恶作等」,应如是连结。「施与者」者,即如前所说之法则。「恶作等」者,为摄受族而施与者,与族坏恶作一起:在马萨咖或不足马萨咖时为恶作,在超过马萨咖或不足五马萨咖时为土喇吒亚,在五马萨咖或超过五马萨咖时为巴拉基咖,如是有恶作等,此为其义。其他情况仅为恶作等。
§299-300
299-300. Kulasaṅgahatthaṃ phalapupphūpagaṃ rukkhaṃ sabbathā ropetuñca ropāpetuñca jaggituñca na vaṭṭatīti sambandhanīyaṃ. Ca-saddo ocinituṃ ocināpetuṃ, ganthituṃ ganthāpetunti ca avuttāni ca samuccinoti. Phalapupphāni sampādanavasena upagacchatīti phalapupphūpagaṃ. Sabbathāti kappiyavohāraakappiyavohārapariyāyaobhāsanimittakammavasena sabbappakāreneva. Tattha kappiyavohāro nāma ‘‘imaṃ rukkhaṃ jāna, imaṃ āvāṭaṃ jāna, imaṃ mālāvacchaṃ jāna, ettha udakaṃ jānā’’ti vacanaṃ, sukkhamātikāya ujukaraṇañca. Tabbipariyāyena akappiyavohāro nāma. Pariyāyo nāma ‘‘paṇḍitena mālāvacchādayo ropāpetabbā, na cirasseva upakārāya saṃvattantī’’tiādivacanaṃ. Obhāso nāma kuddālakhaṇittādīni ca mālāvacche ca gahetvā ṭhānaṃ. Nimittakammaṃ nāma kuddālaudakabhājanādīnaṃ āharitvā samīpe ṭhapanaṃ. Jaggitunti vadanti udakasecanādīni katvā. Ganthanaganthāpanesu pana sabbāpi cha pupphavikatiyo veditabbā ganthimaṃ gopphimaṃ vedhimaṃ veṭhimaṃ pūrimaṃ vāyimanti. Nāmavaseneva panetesaṃ viseso veditabbo. Taṃ pana kulasaṅgahato aññatrāpi bhikkhussa kātumpi akappiyavacanena kārāpetumpi na vaṭṭati. ‘‘Evaṃ jāna, evaṃ kate sobheyya, yathā etāni pupphāni na vikiriyanti, tathā karohī’’tiādinā pana kappiyavacanena kārāpetuṃ vinā kulasaṅgahaṃ vaṭṭati. Ropanādīnīti akappiyapathaviyaṃ ropāpanasiñcāpanādīni, aññattha ropanādīni.
「为摄受族而种植、令种植、护持一切产花果之树皆不允许」,应如是连结。「与」字摄集未说之采摘、令采摘、结缚、令结缚等。「产花果」者,以获得之方式接近花果,故为产花果。「一切」者,以允许说法、不允许说法、方便、显示、相业之方式,以一切方式。其中,允许说法者,名为「知此树,知此围篱,知此花架,知此处之水」等语,及干燥母句之整理。与此相反者,名为不允许说法。方便者,名为「智者应令种植花架等,不久即能利益」等语。显示者,名为拿取锄头、铲子等及花架而站立之处。相业者,名为取来锄头、水器等而置于近处。「护持」者,谓说:作洒水等。在结缚、令结缚中,应知一切六种花之变作:结缚花、串花、穿花、缠花、填花、编花。仅以名称即应知其差别。然而,除摄受族外,比库亦不允许以不允许说法自作或令作。但除摄受族外,以允许说法如「如是知,如是作则美,使这些花不散乱,如是作」等令作,则允许。「种植等」者,在不允许地令种植、令洒水等,其他情况为种植等。
§301-2
301-2. Idāni pupphadānādīsu aṭṭhasu kulasaṅgahavatthūsu avasesāni dve dassetuṃ ‘‘vuttāvā’’tiādimāha. Vuttāva micchājīvavivajjanāyaṃ vuttā eva. Jaṅghapesane vinicchayo vuccatīti pāṭhaseso. Pitaro bhaṇḍuṃ sakaṃ veyyāvaccakaraṃ ṭhapetvā gihikammesu dūtasāsanaṃ haraṇe padavārena dukkaṭanti sambandho. Sahadhammikesu vattabbameva natthīti pitādayova vuttā. Gihikammasūti visayasattamī. Padavārenāti padakkamena, pade padeti adhippāyo. Paṭhamaṃ sāsanaṃ aggahetvāpi puna vadato dukkaṭanti yojetabbaṃ. Punāti pacchā. ‘‘Ayaṃ dāni so gāmo, handa naṃ sāsanaṃ ārocemī’’ti maggā okkamantassa ca pade pade vadato ca dukkaṭanti adhippāyo. Tassa pana sāsanaṃ paṭikkhipitvā sayameva kāruññe ṭhitena gantvā attano patirūpaṃ sāsanaṃ ārocetuṃ, ‘‘mama vacanena bhagavato pāde vandathā’’tiādikaṃ gihīnaṃ kappiyasāsanaṃ harituñca vaṭṭati.
今为显示在施花等八种摄受族事中余二者,故说「如前所说」等。「如前所说」者,在邪命离中已说。「在行脚乞食中说决择」,此为文句余义。「父等除自己之侍者外,在俗家事务中传递使命、携带,每步为恶作」,此为连结。在如法者中应作之事实无,故仅说父等。「在俗家事务中」者,为境域第七格。「每步」者,以步行,步步之意趣。应连结为:即使未取第一使命,再说者亦为恶作。「再」者,其后。意趣为:「此即是彼村,来,我宣告使命」,从路上下来者及每步说者,皆为恶作。然而,拒绝彼使命后,自己以悲悯而住,前往宣告自己适当之使命,及携带「以我之言礼敬世尊足」等在家人允许之使命,则允许。
§303
303.Abhūtārocanarūpiyasaṃvohāruggahādisāti abhūtārocanāya rūpiyasaṃvohāre ca uggahe uppannapaccaye ādisanti kathenti pakāsentīti abhūtā…pe… hādisā, taṃsadisāti vuttaṃ hoti.
「虚诳语、金银交易、受取等相似」者,在虚诳语中、在金银交易中、在受取已生之因缘中,「等相似」者,谓说、阐明,故说为虚诳……乃至……等相似,与彼相似。
§304
304. Pitūnaṃ harāpetvā haritvāpi pupphāni vatthupūjatthaṃ dātuṃ, sesañātīnaṃ pattānaṃ vatthupūjatthaṃ dātunti yojanīyaṃ. ‘‘Harāpetvā haritvā’’ti vutte ‘‘pakkositvā pakkosāpetvā vā’’ti vuttameva siyāti na vuttaṃ. Pattānanti pakkosakena pattāpi gahitā. Vatthupūjatthanti ratanattayapūjanatthaṃ. Upāsakānampi pana sampattānaṃ vatthupūjatthaṃ dātuṃ vaṭṭatiyeva. Liṅgādipūjatthanti sivaliṅgagiṇḍubimbādipūjanatthaṃ.
「令父等携带、携带后,施花为供养事物,施与余亲属已得者为供养事物」,应如是连结。说「令携带、携带」时,「召唤、令召唤」已说,故未说。「已得者」者,由召唤者,已召唤者亦已取。「供养事物」者,为供养三宝。然而,对已到来之近事男,为供养事物而施与,亦允许。「供养标帜等」者,为供养湿婆标帜、球、像等。
§305
305.Tathā phalanti iminā pupphe vuttaṃ sabbaṃ apadisati. Paribbayavihīnānanti paribbayaṃ pātheyyaṃ vihīnaṃ naṭṭhaṃ yesaṃ āgantukānanti samāso. Saparanti attano vissāsikā. Aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.436-437) pana ‘‘attano santakaṃyevā’’ti vacanaṃ thullaccayādivibhāgato mocetvā vuttaṃ.
305.「如是果」者,以此将前述花之一切规定类推适用。「缺乏旅资者」者,复合词为:旅资即路粮已失坏、已失去,彼等客比库之。「自己的」者,自己所信赖的。然而在注疏中(波罗夷注疏 2.436-437)则说「仅自己所有的」,此语是从土喇吒亚等区分中解脱而说的。
§306
306. Sammatena deyyanti yojanā. Deyyanti catutthabhāgaṃ dātabbaṃ. Itarena tu apaloketvā dātabbanti sambandhitabbaṃ. Itarena tu asammatena pana.
306. 应连接为「以被认可者应施」。「应施」者,应施与四分之一。「然而以其他者则应求听后施与」应如是关联。「然而以其他者」即以未被认可者。
§307
307.Paricchijjāti ‘‘ettakāni phalāni dātabbānī’’ti evaṃ phalaparicchedena vā ‘‘imehi rukkhehi dātabbānī’’ti evaṃ rukkhaparicchedena vā paricchinditvā. Tatoti paricchinnaphalato rukkhato vā. Yācamānassa gilānassetarassa vāti sambandhanīyaṃ. Rukkhāva dassiyāti ‘‘idha phalāni sundarāni, ito gaṇhathā’’ti avatvā ‘‘ito gahetuṃ labbhatī’’ti rukkhā vā dassetabbā.
307.「限定」者,或以「应施与如此多之果」如是以果之限定,或以「应从这些树施与」如是以树之限定而限定。「从彼」者,从已限定之果或从树。应关联「对乞求之病者或其他者」。「应仅指示树」者,不说「此处果实美好,从此取」,而应指示「可从此取」之树。
§308
308. Idāni aṭṭhasu pupphādīnaṃ catunnaṃ vinicchayaṃ dassetvā yathāvuttaphalapupphavinicchayaṃ avasesesu catūsu apadisanto ‘‘sirīsā’’tiādimāha. Sirīsacuṇṇakasavādicuṇṇeti kasāvaṃ yaṃ kiñci ādi yassa, tameva cuṇṇaṃ, sirīsacuṇṇañca kasāvādicuṇṇañcāti samāso. ‘‘Sirīsacuṇṇaṃ vā aññaṃ vā kasāva’’nti hi aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.436-437) vuttaṃ. ‘‘Kasāvādī’’ti vattabbe rassena vuttaṃ. Sesesūti veḷuādīsu tīsu. Pāḷiyā avuttassāpi aṭṭhakathāyaṃ vuttattā āha ‘‘paṇṇampettha pavesaye’’ti. Etthāti pupphādīsūti.
308. 现在,在八种花等中显示四种之判定后,将如前所述之果花判定类推适用于其余四种,故说「西利萨」等。「西利萨粉及赤色等粉」者,复合词为:赤色等任何者为前导,彼即为粉,西利萨粉与赤色等粉。因为在注疏中(波罗夷注疏 2.436-437)说「西利萨粉或其他赤色」。应说「赤色等」,却以短音说。「于其余」者,于竹等三种。虽在巴利中未说,但因在注疏中已说,故说「此处亦应包含叶」。「此处」者,于花等中。
Dūsananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 关于毁损之阐释的注解结束。
39. Vassūpanāyikaniddesavaṇṇanā三十九、关于入瓦萨之阐释的注解
§309-310
309-310. Purimikā pacchimikā iti vassūpanāyikā duveti sambandho. Āsāḷhipuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbā pacchimikāya pure bhavāti purimā, sā eva purimikā. Tato pacchā bhavā aparāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbā pacchimikā. Upanayanaṃ pāpuṇanaṃ upagamanaṃ upanāyikā, vassanti vuṭṭhi, idha pana vassakālaṃ ‘‘vassa’’nti upacārena gahetvā tattha vāso upacāreneva ‘‘vassa’’nti vuccati, vassassa vassāvāsassa upanāyikā vacībhedavasena vā ālayakaraṇavasena vā upagamanaṃ vassūpanāyikā. Tattha ālayapariggāho ca vacībhedo cāti purimikā vassūpanāyikā duve, ālayapariggāho ca vacībhedo cāti pacchimikā vassūpanāyikā duvebhi sambandhitabbaṃ. Tatthāti tāsu dvīsu. Tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘ediso’’tiādi vuttaṃ. So ālayapariggāho ca vacībhedo ca ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemi, idha vassaṃ upemī’’ti ediso, etādisoti attho. Ettha ca kamuppattianādarā vacībhedo paṭhamaṃ vutto. Ubhayathā vassaṃ upagantuṃ vaṭṭati. Teneva aṭṭhakathāyaṃ (vi. saṅga. aṭṭha. 179; mahāva. aṭṭha. 207) ‘‘sacepi ‘idha vassaṃ vasissāmī’ti ālayo atthi, asatiyā pana vassaṃ na upeti, gahitasenāsanaṃ suggahitaṃ, chinnavasso na hoti, pavāretuṃ labhatiyeva, vināpi hi vacībhedaṃ ālayakaraṇamattenapi vassaṃ upagatameva hotī’’ti vuttaṃ. Nāvāsatthavajesu pana pariyesitvā senāsanaṃ alabhantena ālayakaraṇamatteneva upagantabbaṃ. Upagacchantena ca vihāraṃ paṭijaggitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā sabbaṃ cetiyavandanādisāmīcikammaṃ niṭṭhāpetvā upagantabbaṃ. Ālayapariggahe ālayaṃ dassetuṃ ‘‘cittuppādettha ālayo’’ti āha. Etthāti dvīsu.
309-310. 「前行」「后行」,应关联为「雨季入住之二」。在阿萨荼月圆日之次日巴帝巴达日应入住,后行之前者为前,彼即前行。其后,在其后之月圆日之次日巴帝巴达日应入住者为后行。入住即到达、前往为入住,雨即降雨,然而此处以借喻取雨季为「雨」,于彼处之住以借喻亦称为「雨」,雨季之雨安居之入住,或以语言表达方式,或以确立住所方式之前往为雨季入住。其中,确立住所与语言表达为前行雨季入住之二,确立住所与语言表达为后行雨季入住之二,应如是关联。「其中」者,于彼二中。为显示彼二者,故说「如是」等。彼确立住所与语言表达「我于此精舍入住此三月雨安居,我于此入住雨安居」如是,如此之义。此中,因业之成就不重要,语言表达首先被说。以两种方式入住雨安居皆可。因此在注疏中(律藏僧伽注疏 179;大品注疏 207)说「即使有『我将于此住雨安居』之确立住所,然而若无念而未入住雨安居,所取之卧坐处为善取,非断雨安居者,确实可以自恣,因为即使无语言表达,仅以确立住所亦已入住雨安居」。然而在船、商队、车队中,寻求而未得卧坐处者,应仅以确立住所而入住。入住者应守护精舍,备办饮水、漱口水,完成一切塔礼拜等应作之事后入住。为显示确立住所中之确立住所,故说「此处心之生起为确立住所」。「此处」者,于二中。
§311
311.Tadahūti tasmiṃ vassūpanāyikadivase. Jānanti ‘‘ajja vassūpanāyikā’’ti jānanto, anupagacchatotimassa visesanaṃ.
311.「当日」者,于彼雨季入住日。「知」者,知「今日为雨季入住」,此为「不入住者」之限定词。
§312
312.Dutiyanti pacchimikaṃ. Anupagatoti kenaci antarāyena purimikaṃ anupagato. Temāsanti purimaṃ vā temāsaṃ pacchimaṃ vā temāsaṃ. Vassaṃ upagantvā pana aruṇaṃ anuṭṭhāpetvāpi tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkamantassāpi antosattāhe nivattentassāpi anāpatti.
「第二」者,后期也。「未到」者,未被任何障碍所到达前期。「三月」者,前三月或后三月。然而,入瓦萨后,即使未使黎明升起,于当日以七日事缘离去者,以及在七日内返回者,无罪。
§313-5
313-5. Mātāpitūnaṃ pañcannaṃ sahadhammikānañca atthāya gilānatadupaṭṭhākabhattaṃ osadhañca esissaṃ vā pucchissāmi vā upaṭṭhissaṃ vā gantvā ahaṃ nābhirataṃ vūpakāsessaṃ vā kukkuccaṃ vinodanañca diṭṭhiṃ vivecanañca garukādikaṃ vuṭṭhānaṃ vāpi ussukkaṃ vāpi karissaṃ vāpi kāressaṃ vāpīti evamādinā sattāhakiccena pahitepi vā apahitepi vā gantuṃ labbhanti yojanā.
为父母五人及如法同伴之利益,我将寻求病者及其看护者之食物与药物,或我将询问,或我将看护,或我前往后将使不喜者远离,或将除去追悔,或将辨别见,或将作重罪等之出罪,或将作努力,或将使作——以如是等七日事缘,无论已遣送或未遣送,皆得前往,此为结合。
Ettha pana labbhamānakavasena yojetvā vakkhamānanayena attho veditabbo. Mātādisutiyā teyeva gilāna-saddena gayhanti, tesaṃ upaṭṭhākā tadupaṭṭhākā, gilānā ca tadupaṭṭhākā ca, tesaṃ bhattanti samāso. Osadhanti tesaṃyeva gilānānaṃ bhesajjaṃ. Esissanti pariyesissāmi. Pucchissāmīti teyeva sattajane gilāne pucchissaṃ. Upaṭṭhissanti teyeva gilāne upaṭṭhahissāmi. Abhiramatīti abhirato, visabhāgarūpādidassanena sāsane na abhirato nābhirato. Abhiramaṇaṃ vā abhirataṃ, natthi abhiratamassāti nābhirato, taṃ. Sahadhammikesu yo nābhirato, taṃ vūpakāsessaṃ vikkhepaharaṇatthaṃ aññattha nayissāmi. Kukkuccanti pañcannaṃyeva uppannaṃ vinayakukkuccaṃ. Kitakayoge vikappena dutiyā. Diṭṭhinti tesaṃyeva micchādiṭṭhiyā. Garukamādikanti garukaṃ ādi yassāti viggaho. Ādi-saddena sāmaṇerānaṃ vassapucchanaṃ, sikkhāsamādayitukāmatā, tajjanīyādikammakaraṇaṃ saṅgahitaṃ. Vuṭṭhānanti bhikkhuno garukāpattiyā parivāsamānattadānādīhi vuṭṭhānaṃ. Ussukkanti vassapucchanādiussukkaṃ. Evamādināti ettha ādi-saddena diṭṭhigatādīnaṃ dhammakathākaraṇādiṃ saṅgaṇhāti. Gantuṃ labbhanti ettha gacchantena antoupacārasīmāyaṃ ṭhiteneva ‘‘antosattāhe āgacchissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantabbaṃ. Sace ābhogaṃ akatvā upacārasīmaṃ atikkamati, chinnavasso hotīti vadanti. Sattāhakiccenāti sattāhassa labbhamānakaṃ vuttaṃ vakkhamānañca saṅghakammādi kiccaṃ sattāhakiccaṃ. Sattamaaruṇamattasseva vihāre uṭṭhāpanīyattā sattāhassa sākallena gahaṇaṃ.
然而于此,应以所得之方式结合后,以应说之方式理解其义。于父母等之句中,彼等即以「病者」一词所摄取,彼等之看护者为「其看护者」,病者与其看护者,彼等之食物,此为复合词。「药物」者,即彼等病者之药。「将寻求」者,将遍求。「将询问」者,我将询问彼等七人病者。「将看护」者,我将看护彼等病者。「喜」者,喜者,由于见不相应之色等而于教法中不喜者为「不喜者」。或「喜」为喜乐,无喜乐者为「不喜者」,彼。于如法同伴中,凡不喜者,我将使彼远离,为除去散乱而将导向他处。「追悔」者,即五人所生起之律追悔。于作业结合中,以分别为第二格。「见」者,即彼等之邪见。「重罪等」者,重罪为首者,此为分析。以「等」字摄取沙玛内拉之瓦萨询问、欲受持学处、作呵责等甘马。「出罪」者,比库从重罪以别住、僧悦等之出罪。「努力」者,瓦萨询问等之努力。「如是等」者,于此以「等」字摄取为邪见者等说法等。「得前往」者,于此,前往者应站立于近行界内,作「我将于七日内返回」之意向后前往。若未作意向而越过近行界,则成断瓦萨,如是说。「以七日事缘」者,所说七日之所得及应说之僧团甘马等事务为「七日事缘」。因第七黎明时即应于寺院中升起,故以完整七日摄取。
§316
316.Saṅghakamme vajeti saṅghassa kicce uposathāgārādīsu senāsanesu vā cetiyachattavedikādīsu vā antamaso puggalikasenāsanesu vāpi kattabbanimitte vajeyyāti attho. Dhammasavanatthaṃ nimantito vāpi vaje, garūhi pesito vāpi vaje, garūnaṃ passituṃ vāpi vajeti yojetabbaṃ. Nimantitoti ettha sace paṭhamaṃyeva katikā katā hoti, ‘‘asukadivasaṃ nāma sannipatitabba’’nti nimantitoyeva nāma hoti. Garūhīti ācariyupajjhāyehi. Pahitoti bhaṇḍadhovanādiatthāya pesito. Passitunti agilānepi.
「于僧团甘马中得离去」者,于僧团之事务中,于伍波萨他堂等住所中,或于塔伞坛等中,乃至于个人住所中,为应作之因缘,得离去,此为义。为闻法而受邀请亦得离去,被尊者遣送亦得离去,为见尊者亦得离去,应如是结合。「受邀请」者,于此,若最初即已作约定「应于某日集会」,则名为受邀请。「尊者」者,老师与戒师。「遣送」者,为洗涤衣物等之利益而被遣送。「为见」者,即使非病者。
§317
317. Bhaṇḍa…pe… dassane na vajeti yojanīyaṃ. Etthāpi nimittatthe sattamī. Bhaṇḍaṃ nāma cīvaraṃ. Ñātī mātāpitūhi aññe. Upaṭṭhākā upāsakā. ‘‘Ajjeva āgamissa’’nti adūrago na pāpuṇeyya, labbhanti sambandho. Labbhanti imassa apāpuṇanaṃ vuttakammaṃ. Ajjevāgamissanti sāmantavihāraṃ gantvā puna āgacchantassa antarāmagge sace aruṇuggamanaṃ hoti, vassacchedopi na hoti, ratticchedadukkaṭañca natthīti vadanti.
「于衣物……乃至……见中不得离去」,应结合。于此亦为因缘之第七格。「衣物」者,名为袈裟。「亲属」者,父母以外之他人。「看护者」者,近事男。「今日即将来」,近去者不到达,得,此为连结。「得」者,此之不到达为所说之业。「今日即将来」者,前往邻近寺院后再返回者,若于中途有黎明升起,则无瓦萨断,亦无夜断之恶作,如是说。
§318
318.Sesañātīhīti mātāpitūhi avasesañātīhi. Niddisitvāvāti dānadhammasavanādīni. ‘‘Pahite pesite’’ti cettha ‘‘labbha’’nti anuvattanīyaṃ.
「其余亲属」者,父母以外之其余亲属。「指定后」者,布施、闻法等。「于『遣送、派遣』」此句中,应连接「得」。
§319
319.Attano antarāye satīti corasarīsapavāḷajīvitabrahmacariyantarāye, antamaso bhesajjālābhapatirūpaupaṭṭhākālābhepi. ‘‘Vassacchedakāraṇampi sattāhakaraṇīyaṃ siyā’’ti keci porāṇā vadanti, taṃ yuttaṃ viya dissati, sabbathā vassacchedena bahi vāsāya anuññātakāraṇaṃ sattāhamattaṃ bahi vītināmetvā antovihāreyeva vāsena vassacchedākāraṇaṃ kathaṃ nāma na siyāti. Chinnavasso no pavārayeti sambandho.
「于自己的障碍有念」者,指对盗贼、蛇、猛兽、生命、梵行等障碍有念,乃至对药物获得、适当侍者获得等障碍亦有念。某些古师说:「即使是导致瓦萨中断的原因,也可能成为七日事」,此说似乎合理,因为若以任何方式因瓦萨中断而被允许在外住,仅在外度过七日后,以在界内住而不成为瓦萨中断之因,如何可能呢?「瓦萨已断者不得自恣」,此为连结。
§320
320. ‘‘Asenāsanikenā’’ti imināva viññāyamānatthattepi ‘‘ajjhokāse cā’’ti vacanaṃ ‘‘ahaṃ abbhokāsiko, kiṃ me senāsanenā’’ti vāsānivattanatthaṃ vuttaṃ. Rukkhassa susireti suddhe rukkhasusire. Mahantassa pana susirassa anto padaracchadanakuṭikaṃ katvā pavisanadvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati. ‘‘Viṭapepi aṭṭakaṃ bandhitvā’’tiādi vuttanayameva. Tathā chattacāṭīsupi tadanurūpena veditabbaṃ. Chavakuṭi nāma ṭaṅkitamañcādibhedā kuṭi. Tattha ṭaṅkitamañco nāma dīghe mañcapāde majjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā kato, catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā katampi ṭaṅkitamañco.
「无住所者」,虽然仅以此即可理解其义,但说「及露地」一语,是为了表示「我是露地住者,住所对我有何用」而舍弃住处之义。「树洞」者,指纯粹的树洞。但对于大树洞,在其内部建造遮足小屋,安装入门后进入是允许的。「在树枝上绑架台」等,应以已说之方式理解。同样,对于伞、帐篷等,也应以相应方式理解。「遮体小屋」者,指钉床等种类的小屋。其中,「钉床」者,指在长床脚中间穿孔,插入横木而制成者,或在四块石头上铺石而制成者,亦为钉床。
§321
321.Asenāsanikenāti yassa tiṇapaṇṇaiṭṭhakasilāsudhāsaṅkhātānaṃ pañcannaṃ chadanānaṃ aññatarena channaṃ yojitadvārabandhanaṃ senāsanaṃ natthi, tena. Idaṃ pana vacībhedaṃ katvā adhiṭṭhānaṃ sandhāya vuttanti vadanti, tadayuttaṃ, tathā ca sati nāvādīsu viya visuṃ vidhānena bhavitabbanti. Nāvāsatthavajūpagoti iminā asenāsanikena nāvādīsu vassaṃ upagantuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Tattha ca kuṭikaṃ pariyesitvā labhantena tattha pavisitvā vihārābhāvato ‘‘vihāre’’ti avatvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ, alabhantena ālayo kātabbo. Pavāretuñcāti ca-saddena vassacchedanimittāya āpattiyā abhāvaṃ sampiṇḍeti. ‘‘Vaje satthe nāvāyanti tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpatti, pavāretuñca labbhatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 203) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Vassacchedeti ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yena vajo tena gantu’’nti (mahāva. 203) vuttattā, satthassa nāvāya ca gamanasabhāveneva ṭhitattā ca vassūpagataṭṭhāne avasitvā aññattha gamanamattaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ.
「无住所者」,指没有以草、叶、砖、石、灰泥这五种覆盖物中任何一种覆盖、安装门窗的住所者。但有人说,此语是分别言词后,就决意而说,此说不合理,若如此,则应如船等处一样,以分别规定来处理。「船、商队、车」,以此显示无住所者可在船等处进入瓦萨。在那里,寻找小屋而得者,应进入其中,因无精舍,故不说「在精舍」,而应三次说「我在此进入瓦萨」;未得者应建造住处。「及得自恣」,以「及」字总摄无瓦萨中断之罪的情况。注疏中说:「在商队、船中,在这三处无瓦萨中断之罪,且得自恣」。「瓦萨中断」者,因说「诸比库,我允许前往商队所在之处」,且因商队、船以行进为本性而住,故应知此是就已进入瓦萨之处而不住、仅前往他处而说。
Vassūpanāyikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 关于入瓦萨之阐释的注解结束。
40. Avebhaṅgiyaniddesavaṇṇanā四十、关于不可分配物之阐释的注解
§322-5
322-5. Ārāmā…pe… mattikabhaṇḍānīti ete pañca avibhājiyāti sambandhitabbaṃ . Pañcāti ‘‘ārāmārāmavatthūni eka’’ntiādinā rāsivasena pañca, sarūpavasena panetāni paṇṇaṃ tiṇe pakkhipitvā pañcavīsatividhāni honti. Tathā cāha –
「园林……乃至……陶器」,这五种应连结为「不可分」。「五」者,以「园林与园林地为一」等方式,依聚合为五种;但依形相,将叶纳入草中,则有二十五种。如是说:
‘‘Dvisaṅgahāni dve honti, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;
「第一、第二各含二,第三含四种;
Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhabhedanaṃ.
第四有九部分,第五有八种分别。」
‘‘Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;
「如是以五聚,五无垢眼者;二十五种类,大师显重物。」
Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayī’’ti. (cūḷava. aṭṭha. 321);
其中,「园」者,花园或果园也。「园地」者,彼等之基地处所,或彼等已毁坏时之旧有地分。「精舍」者,楼阁等任何住处也。「铜瓮」者,以黑铜或赤铜所作之瓮也。于铜锅等亦同此理。此中,「诵者」者,谓阿兰若也。「瓶」者,谓水瓶也。期待聚而作阳性指示。「不可分」者,以根本断截之方式不可分割也。然以转用之方式,受用者与施与者无罪。「及不可施与」者,以「及」字,未说之「及不可分割」亦摄入。
Tattha ārāmo nāma pupphārāmo vā phalārāmo vā. Ārāmavatthu nāma tesaṃyeva patiṭṭhānokāso, vinaṭṭhesu vā tesu porāṇakabhūmibhāgo. Vihāro nāma pāsādādi yaṃ kiñci senāsanaṃ. Lohakumbhī nāma kāḷalohena vā tambalohena vā katakumbhī. Kaṭāhādīsupi eseva nayo. Ettha bhāṇakanti arañjaro vuccati. Vārakoti ghaṭo. Rāsiṃ apekkhitvā eteti pulliṅganiddeso. Avibhājiyāti mūlacchejjavasena avebhaṅgiyā. Parivattanavasena pana paribhuñjantassa vissajjentassa ca anāpatti. Avissajjiyāni cāti ca-saddena avebhaṅgiyāni cāti avuttaṃ sampiṇḍeti.
自始三聚因完全是重物故,除去之,从第四聚开始,为分别重物与非重物,说「藤」等。半肘量之藤,及八指长之竹,及一握量之草等,及一片叶,及普通或五色之如多罗叶量之土,及如多罗叶量之石灰,及如多罗叶量之雌黄等,若施与或于彼处生者,属僧团守护者,不可分;绳索等,若施与者,属僧团者,不可分,应如是连接。竹以周围五十指杖量应取。草者,除摄于「等」字中之文阇草、芦苇等外,其余任何草也。叶者,八指量之空白书册即是重物。「普通」者,自然生者。「五色」者,红白等五色也。石灰、雌黄等以土之摄取而摄取。「雌黄等」者,以「等」字摄取树胶、树脂、雄黄等。「施与」者,施与僧团也。「于彼处生」者,于僧团地生者。「绳索等」者,以线、麻、皮革、椰壳纤维、皮革所作之绳及索等。以「等」字,摄取以麻、皮革等捻成之单捻者。然以超过之方式,此第四聚中其余者可分,应知。于僧团之工作,或于塔之工作完成时可分,应连接。
§326-8
326-8. Ekantagarubhaṇḍattā ādito tayo rāsī ṭhapetvā catuttharāsito paṭṭhāya garubhaṇḍāgarubhaṇḍe vibhajituṃ ‘‘vallī’’tiādi āraddhaṃ. Aḍḍhabāhumattāpi valli ca aṭṭhaṅgulāyato veḷu ca muṭṭhimattampi tiṇādi ca ekampi paṇṇañca pākatā vā pañcavaṇṇā vā tālapakkappamāṇāpi mattikā ca tālapakkappamāṇāpi sudhā ca tālapakkappamāṇāpi kaṅguṭṭhaādikā ca dinnā vā tatthajātakā vā saṅghikā rakkhitā abhājiyā, rajjuyottādi ca dinnā saṅghikā abhājiyāti yojanā. Veḷu pariṇāhato paṇṇasūcidaṇḍamatto gahetabbo. Tiṇaṃ muñjaṃ pabbajañca ādisaddasaṅgahitaṃ ṭhapetvā avasesaṃ yaṃ kiñci tiṇaṃ. Paṇṇo aṭṭhaṅgulappamāṇo rittapotthako garubhaṇḍameva. Pākatāti pakatiyā jātā. Pañcavaṇṇāti rattasetādipañcavaṇṇā. Sudhākaṅguṭṭhādayo mattikaggahaṇena gahitā. Kaṅguṭṭhaādikāti ādi-saddena sajjurasajātihiṅgulakādīnaṃ gahaṇaṃ. Dinnāti saṅghassa dinnā. Tatthajātāti saṅghikabhūmiyaṃ jātā. Rajjuyottādīti suttamakacivākanāḷikerahīracammamayā rajju ca yottādi ca. Ādi-saddena makacivākādike vaṭṭetvā katā ekavaṭṭā gahitā. Byatirekavasena panettha catuttharāsimhi itare bhājiyāti veditabbā. Saṅghike kamme, cetiyassa vā kamme niṭṭhite bhājiyāti yojanīyaṃ.
于铜物中,适合比库之钵等,或如是未完成、未作之铜物,如是足取器、瓶,可分,应连接。「钵等」者,铁钵、铁匙、赤铜匙、眼药棒、耳垢取器、针、叶针、小铃、小钩、钥匙、锣等。「未完成」者,未完竣也。「未作」者,完全未作也。「足取器」者,于锡兰岛之足取器也。「足」者,谓四分之一,马嘎达那离之五那离量。此马嘎达那离应知为不足五百也。如是小瓶及油器。除以彼斧不能作齿木切断或甘蔗切断或其他大工作者,此可分。然扫帚柄、挖掘器,无柄者仅果实量,能以小袋盛持者,此应分。于三角锥击打器具中之三角切断刀,于金匠器具中之金切断刀,于皮革匠器具中之皮革切小刀,于理发师、剃刀匠器具中,除大剪刀、大钳及大铃外,一切应分之物。如是钥匙。然以所说相反,铜物不可分,应知。
§329
329. Lohabhaṇḍesu bhikkhusāruppaṃ pattādi vā tathā vippakatākataṃ lohabhaṇḍaṃ tathā pādagaṇhakaṃ vārakaṃ bhājiyanti yojanā. Pattādīti ayopatto ayathālakaṃ tambalohathālakaṃ añjanisalākā kaṇṇamalaharaṇī sūci paṇṇasūci khuddako pipphalako khuddakaṃ ārakaṇḍakaṃ kuñcikā tāḷādi. Vippakatanti apariniṭṭhitaṃ. Akatanti sabbaso akataṃ. Pādagaṇhakanti sīhaḷadīpe pādagaṇhanakaṃ. Pādo nāma catutthaṃso, magadhanāḷiyā pañcanāḷimattā. Magadhanāḷi ca nāmesā ūnapañcapasatā veditabbā. Tathā ghaṭako telabhājanañca. Yāya vāsiyā ṭhapetvā dantakaṭṭhacchedanaṃ vā ucchutacchanaṃ vā aññaṃ mahākammaṃ kātuṃ na sakkā, ayaṃ bhājiyā. Sammuñjanidaṇḍakhaṇanakaṃ pana adaṇḍakaṃ phalamattameva, yaṃ sakkā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharituṃ, ayaṃ bhājanīyā. Tipukoṭṭakaupakaraṇesu tipucchedanakasatthakaṃ suvaṇṇakārūpakaraṇesu suvaṇṇacchedanakasatthakaṃ cammakāraupakaraṇesu cammachindanakaṃ khuddakasatthaṃ nahāpitatuṇṇakāraupakaraṇesu ṭhapetvā mahākattariṃ mahāsaṇḍāsañca mahāpipphalakañca sabbāni bhājanīyabhaṇḍāni. Tathā kuñcikā. Vuttavipallāsena pana lohabhaṇḍe abhājiyāti veditabbā.
以「于竹」等显示木物。然以木物摄取,一切木、竹、皮革、鞋等之交易应知。「伞柄及棒」者,复合词也。「鞋之柄」者,鞋柄也。
§330
330.‘‘Veḷumhī’’tiādinā dārubhaṇḍāni dasseti. Dārubhaṇḍena pana saṅgahetvā sabbāpi dāruveḷucammupāhanādivikati veditabbā. Chattadaṇḍo ca salākā cāti dvando. Upāhanāya daṇḍako upāhanadaṇḍako.
第330条。以『竹制之中』等语，显示木制器具类。然以木制器具为总摄，一切木制品、竹制品、皮革品、鞋履等制品，皆应知晓。『伞柄与签』，此为并列复合词。用于鞋履之杆，即为鞋杆。
§331
331.Anuññātavāsidaṇḍoti anuññātavāsiyā daṇḍo. Araṇañjanisiṅgādīti ādi-saddena añjanisalākā chattaṃ muṭṭhipaṇṇaṃ upāhanā dhammakaraṇo pādagaṇhanakato anatirittaṃ āmalakatumbaṃ āmalakaghaṭo lābukatumbaṃ lābukaghaṭo visāṇatumbanti idaṃ saṅgaṇhāti.
「许住杖」者,许住者之杖。「阿兰若座等」者,以「等」字摄取眼药棒、伞、拳叶、鞋、法器、足擦器、不过量之余甘子瓢、余甘子罐、葫芦瓢、葫芦罐、角瓢。
§332
332. Yathāvuttato aññaṃ dārubhaṇḍesu garubhaṇḍaṃ. Mattikāmayo pādaghaṭako bhājiyoti yojanā. Pādaghaṭakoti pādassa pahonako ghaṭako. Iminā mattikābhaṇḍaṃ upalakkheti, tasmā patto thālakaṃ kuṇḍikāti imāni bhājanīyāni, vuttāvasesā abhājiyā.
「除前所说外,木制品中之重物」。「陶制足罐为可用」者,此为连接。「足罐」者,足之洗涤罐。以此标示陶制品,故钵、盘、水瓶等为可用之器皿,除所说外者为不可用。
§333-4
333-4. Garunā garubhaṇḍañca thāvarañca parivatteyya, thāvarena ca thāvarampi parivatteyyāti yojetabbaṃ. Garunā mañcapīṭhādinā. Thāvaranti ārāmādi paṭhamarāsidvayaṃ. Tathā katvā ca bhuñjitunti evañca parivattetvā tato ābhataṃ kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjeyyāti attho, vidhimhi ayaṃ tuṃpaccayo. Phātikammena vallādiṃ gaṇheti sambandhanīyaṃ. Phātikammaṃ nāma samakaṃ vā atirekaṃ vā tadagghanakaṃ vā vaḍḍhikammaṃ. Sesanti paṭhamarāsittikanti.
「以重物转换重物及不动物,以不动物亦转换不动物」,应如是连接。「以重物」者,以床座等。「不动物」者,园林等前二堆。「如是作而受用」者,如是转换后,受用由彼带来之净物,此为义。于规定中,此为 tuṃ 后缀。「以破坏业取藤等」,应连接。「破坏业」者,名为平等、过量或其价值之增益业。「余」者,前堆三也。
Avebhaṅgiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 关于不可分配物之阐释的注解结束。
41. Pakiṇṇakaniddesavaṇṇanā四十一、杂项解说的注释
§335
335. Sadvārabandhane sodukkhalakapāsake ṭhāne divā sayantena parivattakaṃ dvāraṃ bandheyyāti sambandho. Dvārañca dvārabandhanañca dvārabandhanāni majjhepadalopavasena, bandhana-saddeneva vā dvārabāhā vuccanti, saha dvārabandhanehīti sadvārabandhanaṃ, ṭhānaṃ. Heṭṭhā udukkhalakañca upari pāsako ca, saha udukkhalapāsakehīti samāso. Tādise ṭhāne pākārādiparikkhepena bhavitabbanti parikkhitteti viññāyati. So ca uccato sahaseyyappahonake vuttanayoti vadanti . Sayantenāti pāde bhūmito mocetvā nipajjantena. Parivattakanti saṃvaraṇavivaraṇavasena ito cito ca parivattanayoggaṃ. Dvāranti antamaso dussasāṇidvārampi. Bandheyyāti sabbantimena vidhinā yāvatā sīsaṃ na pavisati, tāvatāpi bandheyya, saṃvareyyāti vuttaṃ hoti.
「于有门扇及门臼门栓之处,昼日卧者应关可转之门」,此为连接。「门及门扇」为门扇,以中间词省略,或以「扇」字即说门柱,「连同门扇」者,有门扇,为处。下有门臼,上有门栓,「连同门臼门栓」者,为复合词。于如是之处,应以围墙等围绕,故知「围绕」。彼从高度至能容卧处,以所说方式,彼等如是说。「卧者」者,足离地而卧者。「可转」者,以关闭开启而能从此至彼转动。「门」者,乃至布帘门亦可。「应关」者,以一切方式之规定,乃至头不能入,亦应关至如是程度,即说应关闭。
§336
336.Ābhogo cāpīti ‘‘esa jaggissatī’’ti ābhogo cāpi. Ca-saddena ‘‘dvāraṃ jaggāhī’’ti vacanampi samuccinoti. Savase taṃ ākāraṃ vināti sassa attano vase āyatte ṭhāne, yattha pana bahūnaṃ sañcaraṇattā dvāraṃ saṃvutampi saṃvutaṭṭhāne na tiṭṭhati, dvāraṃ alabhantā pākāraṃ abhiruhitvāpi vicaranti, tādise pariveṇe saṃvaraṇakiccaṃ natthi. Atha vā sassa vaso āyatto, na yakkhādīnaṃ tehi gahitakattassa, bandhitvā nipajjāpitattassa ca abhāvenāti savaso. Tasmiṃ sati pubbe vuttadvāraṃ saṃvaraṇaābhogakaraṇavacanasaṅkhātaṃ ākāranti attho.
「意图亦」者,「彼将守护」之意图亦。以「亦」字亦摄取「守护门」之言语。「在自力范围内,除彼方式」者,在自己力量所及之处,然而在众人往来故门虽关闭亦不住于关闭处,不得门而越墙而行之如是住处,无关闭之义务。或者,在自己力量所及,非亚卡等,因被彼等所取,及被关闭而卧之不存在故,为在自力范围内。于彼存在时,前所说之门、关闭、意图、作、言语所摄之方式,此为义。
§337
337.Ratanānīti muttādīni dasavidhāni. Tattha pana jātiphalikaṃ upādāya sabbopi maṇi veḷuriyopi lohitaṅko masāragallo ca dhotāpi adhotaviddhāpi anāmāsā, kācamaṇi ca pānīyasaṅkho dhoto adhotopi āmāsā, silā dhotaviddhā suvaṇṇena saddhiṃ pacitā muggavaṇṇā ca anāmāsā. Cetiyagharagopakānaṃ suvaṇṇacetiye kacavarameva harituṃ vaṭṭati. Ārakūṭalohampi jātarūpagatikameva. Itthirūpānīti antamaso piṭṭhamayaitthirūpānipi. Dhaññanti antamaso tatthajātakampi magge pasāritampi sattavidhaṃ dhaññaṃ. Kīḷāvasena aparaṇṇāni tālaphalādīnipi anāmāsāni, pasāritampi na maddantena gantabbaṃ, asati magge maggaṃ adhiṭṭhāya gantabbaṃ. Itthipasādhananti antamaso piḷandhanatthāya ṭhapitaṃ nivāsanatālapaṇṇamuddikampi.
「宝物」者,珍珠等十种。然而其中,除肉豆蔻果外,一切宝石、琉璃、红宝石、玛瑙,洗净或未洗净、穿孔或未穿孔者,为不可触;玻璃宝石及饮水螺,洗净或未洗净者,为可触;石,洗净穿孔、与金一起煮、绿豆色者,为不可触。塔堂守护者,于金塔中,仅取瓦片为许可。铜亦如金之类。「女人像」者,乃至面粉制女人像亦可。「谷物」者,乃至生于彼处者亦可,于路上铺展者亦可,七种谷物。以游戏而非供养之棕榈果等亦为不可触,铺展者亦不应踩踏而行,无路时应确定为路而行。「女人庄严具」者,乃至为缠腰带而置之下衣、棕榈叶、戒指亦可。
§338
338.Sitthatelodatelehīti madhusitthakaniyyāsādīsu yena kenaci telamissakasilesena ca udakamissakatelena ca. Phaṇahatthaphaṇehīti phaṇamiva phaṇaṃ, aṅgulīhi phaṇakiccakaraṇena hatthoyeva phaṇaṃ hatthaphaṇaṃ, dantamayādi yaṃ kiñci phaṇañceva hatthaphaṇañcāti dvando. Osaṇṭheyyāti olikhitvā sannisīdāpeyya.
「以糖油或水油」者,于蜜糖、树脂等中,以任何混合油的磨石,及混合水的油。「以扇或手扇」者,扇即如扇,以手指作扇之事,手即是扇,名为手扇;象牙制等任何扇及手扇,此为并列复合词。「应使坐下」者,应涂抹后使其坐下。
§339
339. Ekapāvuraṇā vā ekattharaṇā vā na tuvaṭṭayuṃ, ekamañce na tuvaṭṭayunti yojanā. Ekaṃ pāvuraṇaṃ ekaṃ attharaṇaṃ etesanti viggaho. Na tuvaṭṭayunti na nipajjeyyuṃ. Ekasmiṃ bhājane vāpi na bhuñjeyyunti yojetabbaṃ.
「不应以一覆具或一敷具同睡,不应于一床同睡」,此为连接。「一覆具、一敷具,于此等」,此为分析。「不应同睡」者,不应卧。「亦不应于一钵中食」,应如是连接。
§340
340. Manussānaṃ pamāṇaṅgulena aṭṭha aṅgulāni yassa, adhikena sahitaṃ aṭṭhaṅgulanti samāso. Lasuṇaṃ magadhesu jātaṃ āmalakabhaṇḍikaṃ lasuṇaṃ na khādeyyāti sambandho. Na akallakoti agilāno.
「以人的标准指八指」者,以指量八指,与超过者一起,名为八指,此为复合词。「不应食马嘎达所生之蒜」者,马嘎达地所生之余甘子蒜,不应食蒜,此为连接。「非不适时」者,非病者。
§341
341. Hīnukkaṭṭhehi jātiādīhi ukkaṭṭhaṃ vā hīnaṃ vā ujuṃ vā aññāpadesena vā davā vade, dubbhāsitanti sambandho. Jātiādīhīti jātināmagottakammasippaābādhaliṅgakilesaāpattiakkosehi . Ukkaṭṭhanti jātyādīhiyeva ukkaṭṭhaṃ upasampannaṃ anupasampannaṃ vā. Davāti keḷihasādhippāyatāya. Ujuṃ vāti ‘‘caṇḍālosī’’tiādinā nayena. Aññāpadesena vāti ‘‘santi idhekacce caṇḍālā’’tiādinā nayena.
「以低劣或殊胜」者,以种姓等之殊胜或低劣或正直或以他名而戏说,恶说,此为连接。「以种姓等」者,以种姓、名、姓氏、业、工巧、病、相、烦恼、罪、骂詈。「殊胜」者,以种姓等之殊胜,已达上或未达上。「戏说」者,以嬉戏、笑之意趣。「或正直」者,以『汝是旃陀罗』等方式。「或以他名」者,以『此处有某些旃陀罗』等方式。
§342
342.Dīghe nakheti maṃsappamāṇato. Dīghe keseti dvaṅgulato. Sacepi na dīghā, dumāsato ekadivasampi atikkāmetuṃ na labhati. Dīghe nāsalometi nāsato bahi nikkhante. Vīsatimaṭṭhanti vīsatiyā nakhānaṃ maṭṭhañca. Sambādheti ubhosu upakacchakesu, muttakaraṇe ca lomahāraṇañca na labbhāti sambandhanīyaṃ. Na labbhāti ete maṭṭhādayo na labbhantīti attho, nipāto vā labbhāti. Ābādhappaccayā pana sambādhe lomaṃ saṃharituṃ vaṭṭati.
「长指甲」者,从肉之量度。「长发」者,从二指。即使不长,从二月起,乃至一日亦不得超过。「长鼻毛」者,从鼻孔外出。「二十之顶」者,二十指甲之顶。「狭窄处」者,于两腋下及大小便处,不得除毛,应如是连接。「不得」者,此等顶等不得之义,或为语词『得』。然因病缘,于狭窄处除毛是允许的。
§343
343. Saṅghuddiṭṭhaṃ vā saṅghikaṃ vā sayanāsanaṃ yathāvuḍḍhaṃ na bādheyyāti yojanā. Saṅghassa uddiṭṭhaṃ saṅghuddiṭṭhaṃ, saṅghaṃ uddissa katanti adhippāyo. Yo yo vuḍḍho yathāvuḍḍhaṃ, vuḍḍhappaṭipāṭiyāti attho. Na bādheyyāti na paṭibāheyya. Allapādā nāma yehi akkantaṭṭhāne udakaṃ paññāyati. Sayanāsananti mañcapīṭhādi, iminā paribhaṇḍakatā bhūmītipi upalakkhitā. Sudhotapādakaṃ vāpi saupāhano tathevāti sambandho. Sudhotapādakanti dhotapādeheva akkamitabbaṭṭhānaṃ. Dhotā pādā yassa akkamanassāti kiriyāvisesanasamāso. Yadi pana tattha nevāsikā adhotapādehipi vaḷañjenti, tatheva vaḷañjetuṃ vaṭṭati. Tathevāti paribhaṇḍakataṃ bhūmiṃ senāsanaṃ vā nakkameti attho.
「不应妨碍僧团指定或僧团所有之卧坐具如其长幼」,此为连接。「僧团所指定」者,为僧团而指定,为僧团而作之意趣。「如其长幼」者,何者为长老,依长老之次第之义。「不应妨碍」者,不应阻止。「湿足」者,名为以彼等所踏之处水显现。「卧坐具」者,床椅等,以此亦标示已作围护之地。「或以洗足或着鞋同样」,此为连接。「洗足」者,唯以洗足应踏之处。「洗足者之踏」,此为作用限定复合词。然若彼处之住者以未洗足亦围护,如是围护是允许的。「同样」者,不踏已作围护之地或住所之义。
§344
344.Saṅghāṭiyāti adhiṭṭhitasaṅghāṭiyā. Pāde pariggahetvā āsanaṃ pallattho, pallatthaṃ karotīti pallatthātidhātussa pallattheti rūpaṃ. Vihārepi antaragharepi pallatthikāya na nisīdeyyāti adhippāyo, parikammakataṃ bhittādinti yojanā. Parikammakatanti setavaṇṇena vā cittakammena vā kataparikammaṃ. Ādi-saddo dvāravātapānādiṃ saṅgaṇhāti. Na apassayeti cīvarādinā appaṭicchādetvā apassayanaṃ na kareyya. No na ācameti neva na ācame, ācameyyāti attho. Dve paṭisedhā pakatiyatthaṃ gamentīti. Santeti iminā udake asante anāpattīti dīpeti.
「桑喀帝」者,已决意之桑喀帝也。「盘腿坐」者,握持足,坐为座,造盘腿坐,此为「盘腿坐」词根之形态。「不应盘腿坐于寺院中及俗家中」,此为意趣。「已作装饰之墙壁等」,此为连结。「已作装饰」者,以白色或以彩绘所作之装饰也。「等」字摄取门、窗等。「不靠背」者,不以衣等遮覆而不应作靠背。「不不漱口」者,非不漱口,应漱口,此为义。两个否定词达到肯定义也。「有」者,以此显示:于水不存在时无罪。
§345
345.Akappiyasamādāneti bhikkhūnaṃ sāmaṇerānaṃ akappiye samādāne. Davāti nipāto , kīḷādhippāyenāti attho. Silāpavijjhaneti antamaso hatthayantenapi sakkharikāyapi khipane. Sabhāgāya desanāya āvikamme ca dukkaṭanti yojetabbaṃ. Sabhāgāyāti vatthuvasena samāno bhāgo etissā āpattiyāti viggaho. Ca-saddo tādisiyā paṭiggahaṇamattaṃ samuccinoti.
「不如法之承受」者,于比库们、沙玛内拉们承受不如法物时。「达瓦」者,不变词,以游戏之意趣,此为义。「投掷石块」者,乃至以手或以小石投掷时。「于相似之教诫及于纺织工作中,恶作」,应如是连结。「相似」者,以事为缘,相同之部分属于此罪,此为分析。「及」字总摄如是之仅仅接受。
§346
346.Paṭissavo nāma ‘‘ubhopi mayaṃ idha vassaṃ vasissāma, ekato uddisāpemā’’tiādipaṭijānanaṃ, tassa visaṃvādo pacchā akaraṇaṃ paṭissavavisaṃvādo, tasmiṃ, nimittatthe bhummaṃ. Suddhacittassāti kathanasamaye ‘‘karissāmī’’ti evaṃ pavattacittassa. Itarassāti aññassa asuddhacittassa.
「约定」者,名为「我们两者将于此处度瓦萨,一起诵习」等之承诺,其违背为后来之不作,约定之违背,于彼,处格表目的。「心清净者」者,于说话时「我将作」如是进行之心者。「其他者」者,其他心不清净者。
§347
347.Kicceti sukkhakaṭṭhādiggahaṇakicce sati eva porisaṃ purisappamāṇaṃ abhiruheyyāti sambandho. Āpadāsūti vāḷamigadassanādīsu.
「事务」者,于有干柴等取得之事务时,才应攀登人高,人之量度,此为连结。「于危难时」者,于见虎等野兽时等。
§348
348. Parissāvanaṃ vināti sambandho. Addhānanti heṭṭhimantena addhayojanasaṅkhātaṃ addhānaṃ. Sace na hoti parissāvanaṃ vā dhammakaraṇo vā, saṅghāṭikaṇṇopi adhiṭṭhātabbo. Yācamānassāti parissāvanaṃ yācantassa.
「无滤水器」者,此为连结。「路程」者,以最少半由旬所计算之路程。若无滤水器或作法者,桑喀帝之角亦应决意。「向乞求者」者,向乞求滤水器者。
§349
349. Ābādhappaccayā aññatra sesaṅge ca attaghātane ca dukkaṭanti yojanā. Sesaṅgeti aṅgajātato kaṇṇanāsādiavasese avayavacchedane. Attaghātaneti āhārupacchedādinā attano māraṇe.
「因病缘,除余肢及自杀外,恶作」,此为连结。「余肢」者,于肢体类中,耳、鼻等其余部分之切断。「自杀」者,以断食等杀害自己。
§350
350. Tūlikāya kayiramānaṃ itthipurisādikaṃ cittañca potthakañca kaṭṭhādīsu kayiramānaṃ cittapotthakāni, tāniyeva rūpānīti samāso. Jātakādīni pana parehi kārāpetuṃ labbhanti. Mālākammādīni sayampi kātuṃ labbhanti. Ārāmāraññagehesu bhuñjantaṃ na uṭṭhāpeyyāti yojetabbaṃ. Vihārasaṅkhāto ārāmo ca araññañca antaragharasaṅkhātaṃ gehañcāti dvando. ‘‘Ārāma…pe… gehesū’’ti vattabbe e-kārassa a-kārakaraṇena gāthābandhavasena vuttaṃ. Okāse kate pana ‘‘pavisathā’’ti vutte ca pavisitabbaṃ upanisīditabbañca.
【350】用画笔所绘制的女人男人等图像,以及在布帛上、木板等上所绘制的图画布帛,这些色相本身——此为复合词。至于本生故事等,可令他人绘制。花环制作等,自己也可制作。应连接为「在园林、阿兰若、房舍中进食者,不应令起立」。园林者,指称为寺院的园林;阿兰若;以及称为村落间的房舍——此为并列复合词。本应说「在园林……乃至……房舍中」,但为配合偈颂韵律,将 e 音改为 a 音而说。然而,在准备好处所后,若说「请进入」,则应进入并应坐下。
§351
351. Pumayuttāni yānāni ca sivikañca hatthavaṭṭakañca pāṭaṅkiñca abhiruhituṃ gilānassa kappateti sambandho. Pumayuttānīti assagavādipurisayuttāni, na dhenuyuttāni, sārathi pana itthī vā hotu puriso vā, vaṭṭati. Hatthavaṭṭakepi eseva nayo, yānānīti rathasakaṭādīni, sivikanti pīṭhakasivikaṃ, pīṭhakayānanti attho. Pāṭaṅkīti andolikā. Gilānassāti ettha gilāno nāma na appakenapi sīsābādhādimattena veditabbo, yo pana na sakkoti vinā yānena gantuṃ, evarūpo veditabbo. Tathā hi yānaṃ anujānantena bhagavatā kosalesu janapadesu bhagavantaṃ dassanāya sāvatthiṃ gacchantaṃ aññataraṃ gilānaṃ bhikkhuṃ gantumasakkuṇeyyatāya aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvā manussehi taṃ pavattiṃ ñatvā ‘‘ehi, bhante, gamissāmā’’ti vutte ‘‘nāhaṃ, āvuso, gamissāmi, gilānomhī’’ti vuttavatthusmiṃ (mahāva. 253) anuññātaṃ, tathā vadanto ca so bhikkhu gamanupacchedasādhakameva gelaññaṃ sandhāyāhāti viññāyati adhippetatthanipphattiyā upacchinnattā, apica yānena ekaparicchedāya upāhanāya paricchedaṃ ṭhapentena aṭṭhakathācariyena ‘‘gilānena bhikkhunā saupāhanenāti ettha gilāno nāma yo na sakkoti anupāhanena gāmaṃ pavisitu’’nti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 256) vuttaṃ, tasmā yathāvuttagilānova gilānoti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
【351】雄性所驾驭的车乘、轿舆、手转车、吊床,病比库允许乘坐——此为连接。「雄性所驾驭」者,指由马、牛等雄性动物或男子所驾驭,非由母畜所驾驭;然而驾车者,无论是女人或男子,皆可。手转车亦同此理。「车乘」者,指战车、货车等。「轿舆」者,指座椅轿舆,即座椅车乘之义。「吊床」者,指摇篮。「病者」者,此处所谓病者,不应理解为仅有些许头痛等轻微不适,而应理解为不能不借车乘而行走的那种情况。确实如此,世尊在允许车乘时,在国萨拉诸城邦中,见到某位病比库前往沙瓦提礼见世尊,因不能行走而坐在某棵树下,世尊从人们那里得知其情况后,对他说「来吧,尊者,我们走吧」,他回答「我不去,朋友们,我病了」——在此事缘中允许了车乘。而那位比库如此说话,可知他所指的病是能够成就行走中断的病,因为所欲达成之义已经实现而中断了。再者,注疏师在为鞋履设定一个界限时说「病比库可着鞋履」,在此注疏中说「此处所谓病者,指不能不着鞋履而进入村落者」。因此,此处应确定:唯有如前所说的病者才是病者。
§352
352.Davaṃkaraṇeti keḷiyā karaṇe. Aññassāti antamaso dussīlassāpi. Upalāḷaneti ‘‘pattaṃ dassāmi, cīvaraṃ dassāmī’’tiādinā.
【352】「嬉戏而作」者,指为了游戏而作。「为他人」者,乃至为恶戒者。「奉承」者,以「我将给钵、我将给衣」等方式。
§353
353. Vivaritvā na dassayeti sambandhanīyaṃ. Tā bhikkhuniyo.
【353】应连接为「展开后不应展示」。那些比库尼。
§354
354.Ovādanti bhikkhunīhi terasiyaṃ vā cātuddasiyaṃ vā āgantvā uposathaṃ pucchitvā ‘‘cātuddaso’’tiādinā bhikkhunā ācikkhite puna tāhi uposathadivase samāgantvā ovādūpasaṅkamanayācanaṃ, taṃ pātimokkhuddesakassa ārocetvā tena katasanniṭṭhānaṃ gahetvā pāṭipade paccāharitabbanti ajānanakaṃ bālañca tathā kātuṃ asamatthaṃ gilānañca pāṭipade gantukāmaṃ gamiyañca vajjetvā aññassa gahaṇapaccāharaṇāni akātuṃ na vaṭṭati. Tena vuttaṃ ‘‘na gaṇhato’’tiādi.
【354】「教诫」者,比库尼们在第十三日或第十四日前来询问伍波萨他日,比库以「第十四日」等告知后,她们再于伍波萨他日聚集前来请求教诫,将此事禀告巴帝摩卡诵者,由他作出决定后,在翌日应带回——不知此事的愚者、如此不能胜任者、病者,以及欲于翌日前往者、可前往者,除此之外,其他人不接受与带回是不可的。因此说「不接受者」等。
§355
355.Lokāyatanti niratthakakāraṇappaṭisaṃyuttaṃ titthiyasatthaṃ. Tiracchānavijjā ca imināva upalakkhitā. Na vāceyyāti paresaṃ na vāceyya. Imināva attano pariyāpuṇanampi paṭikkhittaṃ lokāyatatiracchānavijjāti ca rāgadosamohavaḍḍhāni buddhādigarahitā saggamokkhānaṃ tiro tiriyato añcitā gatā pavattā kabbanāṭakādikā sabbāpi vijjā anulomavasena vā vinayapariyāyaṃ patvā garuke ṭhātabbanti vinayayuttitopi saṅgahitāti veditabbā. Evañca no garūnamupadeso. Peḷāyapīti yattha pātiṃ ṭhapetvā sukhino bhuñjanti, tambalohena rajatena vā katāya tāya āsittakūpadhānasaṅkhātāya peḷāya ṭhapetvā.
【355】「顺世论」者,指与无义之因相应的外道教典。畜生明亦以此所标示。「不应教授」者,不应教授他人。以此也禁止了自己学习。顺世论与畜生明,增长贪嗔痴,为佛陀等所呵责,超越天界与解脱,横向歪曲而行,如戏剧舞蹈等一切明处,依顺次或已达律藏教法,应安立于重罪中,从律理上也应摄入——应如此了知。如是为我等上座之教诫。「除去铜盘」者,在那里放置食物而安乐进食之处,除去以黄铜或白银所制、称为涂油铜盘的那个铜盘。
§356
356. Pārutañca nivāsanañca, gihīnaṃ hatthisoṇḍādivasena pārutanivāsanaṃ yassa pārupanassa nivāsanassāti kiriyāvisesanasamāso . Gihipārutanivāsanaṃ na pārupe na nivāseyyāti sambandho. Saṃvelliyaṃ na nivāseyyāti mallakammakarādayo viya kacchaṃ katvā na nivāseyya. Evaṃ nivāsetuṃ gilānassāpi maggappaṭipannassāpi na vaṭṭati. Yampi maggaṃ gacchantā ekaṃ vā dve vā koṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari lagganti, na vaṭṭati. Evaṃ apārupitvā anivāsetvā ca nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetabbañca, tathā apārupitvā anivāsetvā ca ārāme vā antaraghare vā anādarena yaṃ kiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ. Dāyanti vanaṃ. Nālimpayeyyāti ‘‘sabbūpakārāni vinassantū’’ti vā khiḍḍādhippāyena vā nālimpayeyya.
356. 「披着与穿着」者,在家人以象鼻等方式披着与穿着,「其披着之穿着」者,是业之特殊复合词。「不应披在家人之披着穿着」,此为连结。「不应缠裹而穿」者,不应如摔跤者、工匠等那样束腰而穿。如此穿着,对病者及行道者亦不允许。又,行路时将一角或两角提起挂在下衣之上,亦不允许。如此不披着、不穿着而应披着无变形、圆满之衣,覆盖三圆满而应圆满穿着。如此不披着、不穿着而在寺院或村落间无恭敬地作任何变形者,恶作。「林」者,森林。「不应使毁坏」者,不应以「愿一切设施毁坏」之心或以嬉戏之意图而使毁坏。
§357
357. Vaḍḍhiṃ no payojaye aññātakappavārite no yāceti yojanā. Aññassāti sahadhammikassāpi. Katipāhaṃ bhutvā vāti yojanīyaṃ. Punoti nipāto.
357. 「不应使增长,不应向非亲戚咖毕亚所禁者乞求」,此为连结。「他人之」者,即使是同法者。「食用几日后」者,应连结。「再」者,不变词。
§358
358. Daṇḍinaṃ ñatvā vā añatvā vā uddissa rakkhaṃ yācane daṇḍite daṇḍo assa gīvāti yojanā. Daṇḍaṃ gaṇhatīti paccayantassa daṇḍinaṃ daṇḍaggahaṇanti attho. Uddissāti ‘‘amhākaṃ vihāre asukena ca asukena ca idaṃ nāma kata’’nti, ‘‘karissa’’nti vā evaṃ atītaṃ vā anāgataṃ vā ārabbha. Yācaneti vohārikesu yācane sati. Daṇḍiteti tehi daṇḍe gahite so daṇḍo assa yācakassa bhikkhuno gīvā, iṇaṃ hotīti attho. Vohārikehi pana ‘‘kenā’’ti vutte ‘‘asukenāti vattuṃ amhākaṃ na vaṭṭati, tumheyeva jānissatha, kevalañhi mayaṃ rakkhaṃ yācāma, taṃ no detha, avahaṭabhaṇḍañca maṃ āharāpethā’’ti vattabbaṃ . Evaṃ anodissa ācikkhaṇā hoti, sā vaṭṭati. Pārājikādikāti pārājikathullaccayadukkaṭāni.
358. 「知或不知持杖者而为其乞求守护,于被罚者,杖是其颈」,此为连结。「持杖」者,「杖在其手中」之连结,持杖者即执杖之意。「为其」者,「在我们寺院中由某某与某某作此事」,或「将作」,如此关于过去或未来。「乞求」者,于官吏处乞求时。「被罚」者,当彼等执杖时,该杖是乞求者比库之颈,成为债务之意。然而对官吏说「由谁」时,应说「我们不应说由某某,你们自己应知,我们仅乞求守护,请给我们那个,并使我取来应取之物」。如此不指定而告知,此为允许。「巴拉基咖等」者,巴拉基咖、土喇吒亚、恶作。
§359
359.
‘‘Harantesu parikkhāraṃ,
「当取资具时,
Coro coroti bhāsite;
盗者被称为盗;」
Anatthāyesaṃ gaṇhante’’ti. –
「为彼等之不利而执取」者——
Pāṭhehi bhavitabbaṃ. Evañhi sati ‘‘harantesū’’ti bahuvacanena saha ghaṭate. Parikkhāraṃ harantesu esaṃ anatthāya ‘‘coro coro’’ti bhāsite daṇḍaṃ gaṇhante tattakaṃ assa gīvāti yojetabbaṃ. Harantesūti coresu gahetvā gacchantesu. Esanti corānaṃ. Gaṇhanteti vohārikajane gaṇhante. Yattakaṃ gahitaṃ, tattakaṃ assa bhikkhuno gīvā, bhaṇḍadeyyaṃ hotīti attho.
应读为「执取」。如此则与「搬运者们」之复数相应。当搬运资具者们呼喊「贼!贼!」时,为彼等之不利而执取杖者,其所执取之量即为彼比库之颈,应如是连结。「搬运者们」者,盗贼们取而去时。「彼等」者,盗贼们。「执取」者,世俗人执取。所执取之量,即为彼比库之颈,应偿还物品,此为义。
§360
360. Pākārakuṭṭānaṃ bahi vaḷañje vāpi vīhādināḷikerādiropime harite vāpi vighāsuccārasaṅkāramuttaṃ nāvalokiya chaḍḍeyya, dukkaṭanti sambandho. Vaḷañje nāvalokiyāti ca iminā oloketvā vā avaḷañje vā vighāsādīni chaḍḍentassa anāpattīti dīpeti. Vīhi ādi yesaṃ sāliādīnaṃ te vīhādayo, nāḷikero ādi yesaṃ ambapanasādīnaṃ te nāḷikerādayo, vīhādayo ca nāḷikerādayo cāti dvando, tesaṃ ropo, tena nibbattaṃ vīhādi…pe… ropimaṃ. Hariteti haritaṭṭhāne. Vighāso nāma ucchiṭṭhodakacalakādi.
360. 于围墙外之沟渠中,或于稻等、椰子等种植之绿色处,不观察而抛弃残食、粪、垃圾、尿,恶作,此为连结。「于沟渠中不观察」者,以此显示:观察后,或于无沟渠处抛弃残食等者,无犯。「稻等」者,以稻为首之稻米等为稻等;「椰子等」者,以椰子为首之芒果、波罗蜜等为椰子等;稻等与椰子等为并列复合词,彼等之种植,由彼所生之稻等乃至种植物。「绿色处」者,于绿色之处。「残食」者,名为剩余水、菜渣等。
§361
361. Dhammayuttampi naccañca gītañca vāditañca yojāpetuñca payojetuñca payuttāni passituñca ‘‘upahāraṃ karomā’’ti vutte sampaṭicchituṃ vā na labbhanti sambandho. Dhammayuttampīti ratanattayaguṇūpasaṃhitatāya antamaso dhammena puññena saṃyuttampi. Naccanti antamaso morasukamakkaṭādīnaṃ naccampi. Gītanti antamaso gītassa pubbabhāge kayiramānaṃ dantagītampi. Vāditanti antamaso udakabherivāditampi. Yojāpetunti aññehi kārāpetuṃ. Payojetunti attanā kātuṃ. Āyatakena gītassarena dhammampi bhāsituṃ na vaṭṭati. Payuttānīti parehi yehi kehici katāni. Passitunti iminā anolocanadassanampi gahitanti sotuntipi attho viññāyati. Antarārāme ṭhitassa passato anāpatti. Vīthiyaṃ ṭhatvā gīvaṃ parivattetvā passatopi āpattiyeva. Yena kenaci karaṇīyena gataṭṭhāne passati, suṇāti vā, anāpatti. Sampaṭicchitunti ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchituṃ. ‘‘Upahārakaraṇaṃ nāma sundara’’nti vattuṃ vaṭṭati. Vā-saddo samuccaye.
361. 即使与法相应之舞蹈、歌唱、音乐,令作、教作、已作之观看,及于说「我们作供养」时接受,皆不许,此为连结。「即使与法相应」者,乃至因与三宝功德相应故,以法、以福相应者。「舞蹈」者,乃至孔雀、鹦鹉、猴等之舞蹈。「歌唱」者,乃至于歌唱前分所作之齿间歌。「音乐」者,乃至水鼓之音乐。「令作」者,令他人作。「教作」者,自己作。以延长之歌声说法亦不许。「已作」者,由他人、由任何人所作。「观看」者,以此亦摄取不注视之见,故亦应知「听闻」之义。站立于内园中观看者,无犯。站立于街道转动颈项观看者,亦有犯。以任何事务前往之处观看、或听闻者,无犯。「接受」者,以「善哉」接受。说「供养之作为名为美好」,许可。「或」字为集合义。
§362
362. ‘‘Kīḷatthaṃ kataṃ rājāgāra’’ntiādinā sambandhitabbaṃ. Cittena vicittakaṃ āgāraṃ cittāgārakaṃ.
362. 应以「为游戏而作之王宫」等连结。以心装饰之屋为彩绘屋。
§363
363. Āsanena nave na paṭibāheyyāti yojanā. Āsanenāti āsanato. Na paṭibāheyyāti na uṭṭhāpeyya. Uṇhe cīvaraṃ na nidaheyyāti yojanīyaṃ. Na nidaheyyāti adhikaṃ na nidaheyya. Garunāti ācariyupajjhāyena. Paṇāmitoti ‘‘mā idha pavisā’’tiādinā nikkaḍḍhito.
363. 应连结为:不应以座位阻碍新者。「以座位」者,从座位。「不应阻碍」者,不应令起立。应连结为:不应于热时收藏衣。「不应收藏」者,不应过度收藏。「以重者」者,以老师、亲教师。「被驱逐」者,以「勿入此处」等被拖出。
§364
364. Sattahi āpattīhi ca bhikkhuṃ vāpi aññeneva ca upāsakaṃ vāpi parammukhā akkosane dukkaṭanti yojetabbaṃ. Āpattīhi cāti ca-saddo avadhāraṇe. Aññeneva cāti ettha eva cāti nipātasamudāyo, eko eva vā avadhāraṇe, vuttato aññeneva ‘‘asaddho’’tiādināti attho. Parammukhāti nipāto, tassa asammukheti attho. Sammukhā vadantassa pācittiyaṃ. Pāpagarahaṇavasena pana vadato anāpatti.
364. 应当连结为:以七种罪或以其他方式,对比库或近事男背面辱骂,为恶作。「以罪」中的「与」字,用于限定。「以其他方式」中,「确实与」是不变词组合,或单独的「确实」用于限定,意思是:以所说之外的其他方式,如「无信」等。「背面」是不变词,其义为不当面。当面说者,为巴吉帝亚。但以恶语责备而说者,无罪。
§365
365.Saddhādeyyaṃ saddhāya dātabbaṃ cīvarañca ca-saddena avasesampi vinipātetuṃ nāsetuṃ na labbhaṃ, pitūnaṃ labbhanti sambandho. Ñātīnampīti pi-saddo sambhāvane.
365. 「信施」者,应以信施予之物。「衣」以「与」字包摄其余一切,不得使之毁坏、灭失,此与父母相连。「亲属的」中,「亦」字表示可能性。
§366
366. Aññatra vassaṃvuttho aññato bhāgaṃ gaṇheyya, dukkaṭanti sambandho. Aññatrāti aññasmiṃ vihāre. Aññatoti aññavihārato. Paṭideyyāti gahitaṭṭhāne dadeyya. Gahite tasmiṃ vatthusmiṃ naṭṭhe vā jiṇṇe vā tassa gīvāho tīti sambandho. Codito no dadeyya, tesaṃ dhuranikkhepato bhaṇḍagghakāriyo hotīti yojanā. Coditoti vatthusāmikehi ‘‘dehī’’ti vutto. Tesanti tasmiṃ vihāre lābhīnaṃ bhikkhūnaṃ.
366. 应连结为:除非在别处度瓦萨,若从别处取份,为恶作。「除非」者,在别的精舍。「别处」者,从别的精舍。「应归还」者,应在取得之处给予。在所取物品灭失或破损时,其责任在他,此为连结。被催促而不给予,因其卸责,成为物品的破坏者,此为结合。「被催促」者,被物主说「给予」。「他们」者,在那精舍获得利养的比库们。
§367
367. Santaruttaro vā kallo saupāhano vā gāmaṃ na paviseyya, cāmarīmakasabījaniṃ na dhāreyyāti yojanīyaṃ. Antarañca uttarañca, saha antaruttarena santaruttaro. Aggaḷagutte vihāre saṅghāṭiṃ nikkhipitvā gantuṃ vaṭṭati. Āraññakena pana bhaṇḍukkhalikāya pakkhipitvā pāsāṇarukkhasusirādīsu paṭicchannesu ṭhapetvā gantabbaṃ. Antaruttarānaṃ nikkhepe ayameva nayo. Kalloti agilāno. Makasānaṃ bījanī makasabījanī, camarīnaṃ vāḷehi katā makasabījanīti samāso.
367. 应结合为:不应穿着内衣与上衣或穿鞋入村,不应持牦牛尾蝇拂。「内与上」,连同内衣与上衣,为内外衣。在有门闩守护的精舍,可放下桑喀帝而去。但阿兰若比库应放入包袱中,或置于石洞、树洞等隐蔽处而去。放置内外衣时,此即是方法。「健康」者,无病者。「蚊子的拂」为蚊拂,以牦牛尾毛制成的蚊拂,此为复合词。
§368
368. Ārāmato bahīti sambandhanīyaṃ. Ārāmatoti ārāmūpacārato. Na dhāreyyāti agilāno na dhāreyya. Yassa pana kāyadāho vā pittakopo vā hoti, cakkhu vā dubbalaṃ, añño vā koci ābādho vinā chattena uppajjati, tassa gāme vā araññe vā chattaṃ vaṭṭati. Guttiyā labbhatīti vasse cīvaraguttatthaṃ, vāḷamigacorabhayesu attaguttatthampi labbhatīti attho. Ekapaṇṇachattaṃ pana sabbattheva vaṭṭati.
368. 应连结为:从园外。「从园」者,从园的附近。「不应持」者,无病者不应持。但若有人身体发热、胆汁激动、眼睛虚弱,或有其他任何疾病,不用伞即会生起,则在村中或阿兰若中用伞是允许的。「为了守护而允许」者,意思是:在雨季为守护衣,在野兽、盗贼、危险中为守护自身,也是允许的。但单叶伞在一切处都允许。
§369
369. Ubhatokājaṃ na gāheyyāti sambandho. Ubhato daṇḍassa ubhayakoṭiyaṃ bhārabandhakājaṃ ubhatokājaṃ, alopatappuriso. Ekantarikakājakanti antarameva antarikaṃ, ekañca antarikañcāti dvando, ekantarike bhārabandhakājanti tappuriso ekatokājakaṃ, antarikakājakanti vuttaṃ hoti. Hatthe olambo assa bhārassāti samāso.
369. 应连结为:不应取两端担。「两端担」者,在杖的两端系缚负担之物为两端担,是持业复合词。「一端担」者,「中间」即为「间隙」,「一与间隙」为并列复合词,在一端与中间系缚负担之物为持业复合词,即一端担,说为间隙担。「手中有下垂之负担」,此为复合词。
§370
370.Anokāsakatanti ‘‘karotu me āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ codakena okāse kārāpite natthi okāso kato anena cuditakenāti bahubbīhi. Codeyyāti cāvanaakkosakammavuṭṭhānādhippāyena codeyya. Uposathappavāraṇaṭṭhapanaanuvijjadhammakathādhippāyesu okāsakammaṃ natthi. Suddhassāti anāpattikatāya suddhassa. Avatthusminti akāraṇe. Tathāti dukkaṭaṃ atidisati. Karontenāpi ‘‘bhūtameva nu kho āpattiṃ vadati, abhūta’’nti evaṃ upaparikkhitvā kātabbā. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, puggalaṃ tulayitvā okāsaṃ kātu’’nti (mahāva. 153) hi vuttaṃ.
「未作求听」者,此为多财释复合词:当举罪者令作求听,说「请具寿给我求听,我欲对彼说此事」,如是令作求听后,被举罪者未作求听。「应举罪」者,以驱摈、呵责甘马、出罪之意趣而应举罪。在伍波萨他、自恣、停止、随寻问、说法等意趣中,不需求听甘马。「清净者」者,以无犯戒之义而清净者。「无根据」者,无理由。「如是」者,犯恶作。即使作求听者,也应如是审察后才作:「他所说之罪,究竟是真实还是虚妄?」因为已说「诸比库,我允许审察人后作求听」。
§371
371. Sattānaṃ pakataṅgulena aṭṭhaṅgulādhikaṃ mañcappaṭipādaṃ vā uccapādakaṃ mañcaṃ vā na dhārayeti yojanā. Pakatiyā aṅgulaṃ pakataṅgulaṃ. Tañca vaḍḍhakiaṅgulaṃ veditabbaṃ. Aṭṭha ca tāni aṅgulāni ca, tehi tamadhikaṃ yassāti samāso. Mañcānaṃ paṭipādo, yattha mañcapāde nikkhipanti. Aṭṭhaṅgulato uccā pādā yassāti bahubbīhi.
「以七种常规指」者,应连接为:不应持有超过八指的床脚或高脚床。「常规指」者,常规之指。应知此为木匠指。「八且彼等诸指,以彼等超过者」,此为复合词。「床之脚」者,床之支撑,即安置床脚之处。「八指以上高之脚者」,此为多财释复合词。
§372
372.Mūgabbatādinti mūgānamiva tuṇhībhāvasaṅkhātaṃ vataṃ ādi yassa govatādino titthiyavatassāti samāso. Khurameva bhaṇḍaṃ khurabhaṇḍaṃ. Pubbe nhāpito nhāpitapubbako, visesanassa paranipāto.
「哑者之戒等」者,此为复合词:如哑者之沉默所称之戒为其首者,即牛戒等外道之戒。「剃刀即物品」,剃刀物品。「先前理发师」,先前为理发师者,特殊词在后之复合。
§373
373.Hatthakammanti hatthena kātabbaṃ vaḍḍhakiādīnaṃ kammaṃ. Anussaraṇaṃ ‘‘kappiyattaṃ me yena yācitaṃ, amhehi imassa dātabba’’nti evaṃ cittappavattianusāro, tassā yācanāya anusāro tadanusāro, tato laddhaṃ yaṃ kiñci gahetunti yojanā. Kammato niggato nikkammo, vighāsādādi. Taṃ ayācitvāpi kāretunti sambandho. Āharāpetunti araññato ānetuṃ. Aparasantakanti dārutiṇapalālādikaṃ aparapariggahitaṃ.
「手工」者,以手应作之工作,即木匠等之工作。「随念」者,心之进行之随顺,即「以如法性向我乞求,我等应给予此」,如是之心进行随顺;彼乞求之随顺为随彼,从彼所得之任何物可取,此为连接。「从工作出来」者,从工作出来者,即剩饭等。应连接为:即使不乞求彼,也可令作。「令取来」者,从阿兰若取来。「他人之物」者,木材、草、稻草等他人所有之物。
§374
374. Gihīnaṃ yattakaṃ deti, gopake dente gahetuṃ labbhaṃ, saṅghacetiyasantake yathāparicchedaṃ gahetuṃ labbhanti yojanā. Detīti gopako bhikkhūnaṃ deti. Gahetunti tattakaṃ gahetuṃ. Saṅghacetiyasantaketi vetanagopakehi dīyamāne saṅghassa cetiyassa ca santake. Yathāparicchedanti yaṃ tesaṃ saṅghena anuññātaṃ hoti ‘‘divase divase ettakaṃ nāma khādathā’’ti, taṃ paricchedaṃ anatikkamma. Saṅghike ca cetiyasantake ca keṇiyā gahetvā ārakkhantasseva hi dāne paricchedo natthi.
「给予在家众多少」者,应连接为:牧者给予时可取,僧团塔寺之物按限度可取。「给予」者,牧者给予诸比库。「可取」者,可取那么多。「僧团塔寺之物」者,受雇牧者给予时,僧团与塔寺之物。「按限度」者,不超越僧团所允许彼等之限度,即「日日食用如此多」,不超越此限度。因为对于僧团之物与塔寺之物,以净人取后守护者,在给予时确实无限度。
§375
375.‘‘Kāyavācāhi dvīhi āpattiṃ āpajjeyyā’’ti yebhuyyavasena vuttaṃ, methunadhamme parūpakkame sati sādiyantassa akiriyasamuṭṭhānabhāvasambhavato. Chahi vāti āpattuppattikāraṇasaṅkhātehi chahi samuṭṭhānehi vā āpattiṃ āpajjeyyāti sambandho. Sabbāpattīnañhi kāyo vācā kāyavācā kāyacittaṃ vācācittaṃ kāyavācācittanti cha samuṭṭhānāni. Tattha purimāni tīṇi acittakāni, pacchimāni sacittakāni.
「以身语二者应犯罪」者,此依多数而说,因在行淫法、巴拉基咖时,对于接受者有无作生起之可能性。「以六者」者,应连接为:以称为罪生起之因的六种生起而犯罪。因为一切罪有六种生起:身、语、身语、身心、语心、身语心。其中前三者为无心,后三者为有心。
Tidhā ekasamuṭṭhānā, pañcadhā dvisamuṭṭhitā;
三种由单一生起,五种由二生起;
Dvidhā ticaturo ṭhānā, ekadhā chasamuṭṭhitā.
二种由三、四处生起,一种由六生起。
Tattha catutthena pañcamena chaṭṭhena ca samuṭṭhānato ekasamuṭṭhānā tidhā. Paṭhamacatutthehi ca dutiyapañcamehi ca tatiyachaṭṭhehi ca catutthachaṭṭhehi ca pañcamachaṭṭhehi ca samuṭṭhānato dvisamuṭṭhitā pañcadhā. Paṭhamehi ca tīhi pacchimehi ca tīhi samuṭṭhānato tisamuṭṭhānā dvidhā. Paṭhamatatiyacatutthachaṭṭhehi ca dutiyatatiyapañcamachaṭṭhehi ca samuṭṭhānato catusamuṭṭhānā dvidhā. Chahipi samuṭṭhito chasamuṭṭhānā ekadhā. Alajji…pe… saññitāya cāti imehi chahi vā āpattiṃ āpajjeyyāti sambandho. Yo sañcicca āpattiṃ āpajjati, āpattiṃ parigūhati, agatigamanañca gacchati, ediso vuccati alajjī puggalo. Alajjī ca aññāṇo ca kukkuccapakato ca kukkuccena abhibhūtoti dvando. Bhāve ttappaccayo.
其中,由第四、第五、第六生起故,单一生起者有三种。由第一与第四、第二与第五、第三与第六、第四与第六、第五与第六生起故,二生起者有五种。由前三与后三生起故,三生起者有二种。由第一、第三、第四、第六,以及第二、第三、第五、第六生起故,四生起者有二种。由六者全部生起故,六生起者有一种。『无惭者』乃至『有想者』,以此六者或犯罪,此为连结。凡故意犯罪、覆藏罪、行非道者,此等称为无惭之人。『无惭』与『无知』与『疑虑性』与『为疑虑所制伏』为并列复合词。存在义之塔接尾词。
Tattha yo akappiyabhāvaṃ jānantoyeva madditvā vītikkamaṃ karoti, ayaṃ alajjitā āpajjati. Mando momūho kattabbākattabbaṃ ajānanto akattabbaṃ karoti, kattabbaṃ virādheti, ayaṃ aññāṇattā āpajjati. Kappiyākappiyaṃ nissāya kukkucce uppanne vinayadharaṃ apucchitvā madditvā vītikkamati, ayaṃ kukkuccapakatattā āpajjati. Satiyā plavo sammoho satiplavo, sahaseyyaticīvaravippavāsādīni satiplavā āpajjati. Kappañca akappiyañca kappākappiyaṃ, kappākappiye saññā, sā assa atthīti kappā…pe… saññī, tassa bhāvoti tā-paccayo. Ya-lopena pana ‘‘saññitā’’ti vuttaṃ, karaṇatthe vā paccattavacanaṃ. Te ca ‘‘akappiye’’tiādīnaṃ yathākkamena yujjanti. Tattha yo acchamaṃsaṃ ‘‘sūkaramaṃsa’’nti khādati, vikāle kālasaññitāya bhuñjati, ayaṃ akappiye kappiyasaññitāya āpajjati. Yo pana sūkaramaṃsaṃ ‘‘acchamaṃsa’’nti khādati, kāle vikālasaññāya bhuñjati, ayaṃ kappiye akappiyasaññitāya āpajjati.
其中,凡知非法性而故意践踏违越者,此人由无惭而犯。愚钝痴迷、不知应作不应作、作不应作、违失应作者,此人由无知而犯。依于法与非法而生疑虑时,未问持律者而践踏违越者,此人由疑虑性而犯。念之破坏即念之混乱,由念破坏而犯共宿、离三衣等。『法与非法』即法非法,对法非法之想,彼有此故为『有法想』乃至『有想者』,彼之存在故为塔接尾词。或以亚音脱落而说『有想者』,或为作具义之抽象名词。彼等依次与『于非法』等相应。其中,凡食熊肉以为『猪肉』而食,于非时有时想而食者,此人于非法有法想而犯。凡食猪肉以为『熊肉』而食,于时有非时想而食者,此人于法有非法想而犯。
§376
376. Alajjiaññāṇatāya kāyavācāhi āpattiṃ chādayeti yojanā. Liṅgeti liṅgaparivattananimittaṃ. Liṅge saṅghe ca gaṇe ca ekasmiṃ cāti āpattivuṭṭhiti catudhā hotīti seso.
三七六、由无惭与无知,以身语覆藏罪,此为连结。『相』者,变换相之因。于相、于僧团、于众、于一者,出罪有四种,此为余义。
§377
377.Paccayadvayeti cīvare piṇḍapāte ca. Parikathobhāsaviññattīti abhilāpamattametaṃ. Sahacaritassa pana nimittakammassāpi ettheva saṅgaho veditabbo. Tattha pariyāyena kathanaṃ parikathā. Ujukameva avatvā yathā adhippāyo vibhūto hoti, evaṃ obhāsanaṃ obhāso. Paccaye uddissa yathā adhippāyo ñāyati, evaṃ viññāpanaṃ viññatti. Nimittakaraṇaṃ nimittakammaṃ. Tatiyeti senāsane. Seseti gilānapaccaye.
三七七、『二资具』者,于衣与钵食。『迂说、明示、表白』者,此仅为言说。然应知伴随之暗示行为亦摄于此中。其中,以迂回方式言说为迂说。不直接言说,而以所欲明了之方式显示为明示。针对资具,以所欲了知之方式表达为表白。作暗示为暗示行为。『第三』者,于住所。『余』者,于病人资具。
§378
378. Pañcannaṃ sahadhammikānaṃ accaye dānaṃ na rūhatīti sambandho. Accaye dānanti ‘‘mamaccayena mayhaṃ santakaṃ upajjhāyassa hotū’’tiādinā evaṃ attano apagame dānaṃ. Tanti accayena dinnaṃ cīvarādikaṃ saṅghasseva ca hoti, na bhikkhunoti adhippāyo. Gihīnaṃ panāti gihīnaṃ accaye dānaṃ pana. Idamettha dānaggahaṇalakkhaṇaṃ – ‘‘idaṃ tuyhaṃ dammī’’tiādinā sammukhā vā ‘‘itthannāmassa demī’’tiādinā parammukhāpi dinnaṃyeva hoti. ‘‘Tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte ‘‘mayhaṃ gaṇhāmī’’ti vadati, sudinnaṃ suggahitañca. ‘‘Tava santakaṃ karohi, tava santakaṃ hotu, tava santakaṃ kārāpehī’’ti vutte ‘‘mama santakaṃ karomi, mama santakaṃ hotu, mama santakaṃ karissāmī’’ti vadati. Duddinnaṃ duggahitañca. Sace pana ‘‘tava santakaṃ karohī’’ti vutte ‘‘sādhu, bhante, mayhaṃ gaṇhāmī’’ti gaṇhāti, suggahitanti.
【378】「对于五种同法者,死后的布施不成立」,此为连接。「死后的布施」者,即以「我死后,我的财物归属于老师」等方式,如此在自己离去后的布施。「不成立」者,意趣是:死后所施的衣等,唯属于僧团,而非属于比库。「但对于在家人」者,对于在家人死后的布施。此处布施受取的特征如下:当面以「我给你此物」等方式,或不当面以「我施与某某名者」等方式所施,即为已施。若说「你取此物」,答「我取之」,则为善施、善取。若说「作为你的财物」「成为你的财物」「令作为你的财物」,答「作为我的财物」「成为我的财物」「我将作为我的财物」,则为恶施、恶取。但若说「作为你的财物」时,答「善哉,尊者,我取之」而取,则为善取。
§379
379. Bhikkhu vā sāmaṇero vā upassaye bhikkhunīnaṃ vihāre kālaṃ kayirātha yadi kālaṅkareyya, tattha tasmiṃ ubhinnaṃ santake bhikkhusaṅgho eva dāyajjo sāmī hotīti seso. Sesepīti avasese bhikkhunisikkhamānasāmaṇerisantakepi. Ayaṃ nayoti yadi te bhikkhūnaṃ vihāre kālaṃ kareyyuṃ, tesaṃ santake bhikkhunisaṅgho eva dāyajjoti ayameva nayoti attho.
【379】「若比库或沙玛内拉在比库尼的住处或精舍中命终,若命终,则在那里,对于两者的财物,比库僧团即为继承者、主人」,此为余义。「其余亦」者,对于其余比库尼、在学尼、沙玛内莉的财物亦然。「此规则」者,若彼等在比库们的精舍中命终,彼等的财物唯比库尼僧团为继承者,此即规则,此为义理。
§380
380. ‘‘Imaṃ netvā asukassa dehī’’ti dinnaṃ yāva parassa hatthaṃ na pāpuṇāti, tāva purimasseva, yo pahiṇati, tassevāti attho. Dammīti ‘‘itthannāmassa demī’’ti dinnaṃ pana pacchimasseva, yassa pahiṇati, tasseva santakanti attho. Imaṃ vidhiṃ ‘‘vuttanayena ime sāmino hontī’’ti etaṃ pakāraṃ ñatvā vissāsaggāhaṃ vā gaṇhe, matakacīvaraṃ vā adhiṭṭheti yojanā. Vissāsagāhanti sāmīsu jīvantesu vissāsena gāhaṃ gahetvā. Matakacīvaraṃ adhiṭṭheti tesu matesu aññe ce bhikkhū na santi, ‘‘mayhaṃ taṃ pāpuṇātī’’ti matakacīvaraṃ adhiṭṭheyya. Aññesaṃ adatvā dūre ṭhapitamatakaparikkhārā pana tattha tattha saṅghasseva honti. Bhikkhumhi kālakate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātabbaṃ. Yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetabbaṃ. Yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjiyaṃ avebhaṅgiyaṃ. Gilānupaṭṭhāko nāma gihī vā hotu pabbajito vā, antamaso mātugāmopi, sabbe bhāgaṃ labhanti. Bahū ce sabbe samaggā hutvā upaṭṭhahanti, sabbesaṃ samabhāgo dātabbo. Yo panettha visesena upaṭṭhahati, tassa viseso kātabbo.
【380】「携此物施与某某」而施之物,乃至未到达对方手中,仍属于前者,即属于派遣者,此为义理。「我施」者,「我施与某某名者」而施之物,则唯属于后者,即属于被派遣者,其财物,此为义理。「知此规定」者,知「依所说规则,此等为主人」此方式,而取信任物或决意死者衣,此为连接。「信任物」者,在主人们活着时,以信任而取物。「决意死者衣」者,在彼等死后,若无其他比库,应决意「彼物归我」而决意死者衣。未施与他人而置于远处的死者资具,则在各处唯属于僧团。比库命终时,僧团为钵与衣的主人,然而看护病者多有助益,僧团应将三衣与钵施与看护病者。在那里的轻物、轻资具,应由现前僧团分配。在那里的重物、重资具,对于已来未来的四方僧团,不可分配、不可破坏。所谓看护病者,无论在家或出家,乃至女人,皆得份额。若众多者一切和合而看护,应给一切者平等份额。但在此中特别看护者,应给予特别份额。
§381
381. ‘‘Lohabhaṇḍe paharaṇiṃ ṭhapetvā sabbaṃ kappatī’’tiādinā yojetabbaṃ. Paharaṇinti āvudhaṃ. Pādukā ca saṅkamanīyo pallaṅko cāti dvando. Mattikāmaye katakaṃ kumbhakārikañca ṭhapetvā sabbaṃ kappatīti yojanīyaṃ, dhaniyasseva sabbamattikāmayakuṭi kumbhakārikāti.
【381】应以「铜器中,除武器外,一切允许」等连接。「武器」者,兵器。「鞋与可行走的卧榻」者,并列复合词。应连接为「陶制品中,除制作物与陶工作坊外,一切允许」,一切陶制小屋与陶工作坊唯属于施主。
Pakiṇṇakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 杂项解说的注释已结束。
42. Desanāniddesavaṇṇanā四十二、说示解说的注释
§382
382. Idāni desanānidassanabyāsena heṭṭhā avuttāni kānici sikkhāpadāni upadisituṃ ‘‘cāgo’’tiādimāha. Bhikkhubhāvassa yo cāgo, sā pārājikadesanāti sambandho. Bhavati anenāti bhāvo, saddappavattinimittaṃ, bhikkhuno bhāvo bhikkhu-saddassa pavattinimittaṃ bhikkhukiccaṃ bhikkhubhāvo, tassa. Disī uccāraṇe, uccāraṇā pakāsanā desanā. ‘‘Channamativassati, vivaṭṭaṃ nātivassatī’’ti (udā. 45) hi vuttaṃ. Idha pana bhikkhubhāvapariccāgoyeva pārājikāya pakāsanā nāma pārājikāya desanā. ‘‘Yo’’ti vuttattā ‘‘so’’ti vattuṃ yuttaṃ, tathāpi sabbādīhi vuttassa vā liṅgamādiyyate vakkhamānassa vāti vakkhamānadesanāpekkhāya ‘‘so’’ti vuttaṃ. Yathā yena pakārena ‘‘chādeti jānamāpanna’’ntiādinā vuttaṃ yathāvuttaṃ, tena. Vuttamanatikkammāti abyayībhāvavasena vā attho veditabbo. Idhāpi garukāpattiyā vuṭṭhānānatikkameneva pakāsanā desanā siyāti ‘‘vuṭṭhānaṃ garukāpattidesanā’’ti vuccati.
【382】现在为了以说示范例的方式教导下文未说的某些学处,故说「舍弃」等。比库身份的舍弃,即巴拉基咖的说示,此为连接。「以此而有」者为「身份」,言语生起之因,比库的身份即比库一词生起之因,即比库的职责、比库身份,其。「说示」者,发声、宣说,从发声而显示即说示。如说「覆盖者被雨淋,敞开者不被雨淋」。但此处,舍弃比库身份本身即名为巴拉基咖的显示,名为巴拉基咖的说示。因说「若」,故说「彼」为适当,然而或取一切等所说者的性,或期待将说者,故期待将说的说示而说「彼」。「如」者,以何方式,如「覆盖知而犯」等所说,如所说,以彼。「不超越所说」者,应以不变化词的方式理解义理。此处亦,唯以不超越重罪的出罪而有显示说示,故说「出罪即重罪说示」。
§383
383. Idāni vattabbaṃ sandhāya ‘‘eva’’nti vuttaṃ. Ekassāti ekassa bhikkhuno.
【383】现在关联应说之事而说「如是」。「对于一人」者,对于一位比库。
§384
384.Tumhamūleti tumhākaṃ mūle samīpe. Paṭidesemīti pakāsemi. Saṃvareyyāsīti saṃyameyyāsi, saṃvare patiṭṭheyyāsīti attho.
「在汝等根本」者,在汝等之根本、近处。「我将告示」者,我将显示。「汝应防护」者,汝应制御,意为应安立于防护。
§385
385.Nissajjitvānāti ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvaṃ ñatvā ‘‘idaṃ me, bhante, cīvara’’ntiādinā nissajjitvā. Tenāti yassa cīvaraṃ nissaṭṭhaṃ, tena. ‘‘Imaṃ…pe… dammī’’ti nissaṭṭhacīvaraṃ deyyanti sambandhitabbaṃ. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ dasāhātikkanta’’ntiādinā yojetabbaṃ.
「舍弃之后」者,知晓单数复数之状态、已置放未置放之状态后,以「尊者,此是我的衣」等语舍弃之后。「由彼」者,由彼衣被舍弃之人。应连结为「应给与被舍弃之衣」。应以「此衣已过十日」等语连接。
§386
386. (Ka) cīvaranti ticīvarādhiṭṭhānanayena adhiṭṭhitesu saṅghāṭiādīsu yaṃ kiñci cīvaraṃ. Vippavutthanti vippayuttena vutthaṃ.
「衣」者,于依三衣决意之法而决意之桑喀帝等中,任何衣。「已离别」者,以离别而住。
(Kha) akālacīvaranti anatthate kathine vassānassa pacchimamāsaṃ ṭhapetvā sese ekādasamāse, atthate kathine tañca māsaṃ hemantike cattāro māse ca ṭhapetvā sese sattamāse uppannaṃ, kālepi saṅghassa vā ‘‘idaṃ akālacīvara’’nti ekapuggalassa vā ‘‘idaṃ tuyhaṃ dammī’’ti uddisitvā dinnaṃ. Itaraṃ pana kālacīvaraṃ. Māsātikkantanti akālacīvare uppanne ūnassa pāripūriyā saṅghagaṇādito satiyā paccāsāya māsamekaṃ parihāro labbhati, taṃ māsaṃ atikkantaṃ.
「非时衣」者,于咖提那衣未展开时,除去瓦萨最后月之其余十一月中;于咖提那衣已展开时,除去该月及冬季四月之其余七月中所生起者;即使在时节中,僧团说「此是非时衣」,或对一人指定说「此给与汝」而给与者。其余则为时衣。「过月」者,非时衣生起时,为不足者之圆满,若有僧团众或期待,得一月之保留期,已过该月。
(Ga) purāṇacīvaranti yaṃ antamaso ussīsakaṃ katvā nipanno. Cīvaraṃ nāma channaṃ aññataraṃ vikappanūpagaṃ. Eseva nayo sabbesu vakkhamānacīvarappaṭisaṃyuttasikkhāpadesu.
「旧衣」者,即使仅作头巾而卧者。衣者,名为六种之任何一种,可作分配者。此即一切将说之与衣相应学处中之规则。
(Gha) aññatra pārivattakāti antamaso harītakīkhaṇḍenapi pārivattakaṃ vinā.
「除交换物外」者,除交换物外,即使仅以诃梨勒果片。
(Ṅa) gahapatikanti bhikkhūsu apabbajitakaṃ. Aññatra samayāti acchinnacīvaranaṭṭhacīvarasamayaṃ vinā, acchinnacīvarehi pana sākhāpalāsaṃ attanā bhañjitvāpi vākādīni gaṇhitvāpi nivāsetuṃ vaṭṭati, pageva viññatti. Cīvaraṃ viññāpitanti sambandho. Kanti āha ‘‘aññātaka’’ntiādi.
「居家者」,于诸比库中,指未出家者。「除时」者,除去失衣时、衣被夺时之外。然而,对于失衣者,即使自己折取树枝树叶,或取树皮等而穿着,亦是允许的,何况乞求。「衣被乞得」是连接词。「何」者,说「非亲里」等。
(Ca) taduttarīti tato vuttappamāṇato uttari, acchinnacīvarena bhikkhunā kāyena vā vācāya vā abhiharitvā pavāritacīvarato tīsu naṭṭhesu dve sāditabbāni, dvīsu naṭṭhesu ekaṃ sāditabbaṃ. Pakatiyā santaruttarena carantena dvīsu naṭṭhesu dveyeva sāditabbāni, ekasmiṃ naṭṭhe ekaṃyeva sāditabbaṃ. Yassa ekaṃyeva hoti, tasmiṃ naṭṭhe dve sāditabbāni.
「过此」者,超过所说之量。失衣比库以身或以语请求而被施与衣后,若三者失坏,应取二;若二者失坏,应取一。本性以桑喀帝与上衣行者,若二者失坏,应取二;若一者失坏,应取一。若仅有一者,于彼失坏时,应取二。
(Cha) appavāritoti gahapatinā vā gahapatāniyā vā. Vikappanti paṭhamaadhippetato mūlaṃ vaḍḍhāpento sundarakāmatāya ‘‘āyataṃ vā’’tiādinā visiṭṭhakappaṃ adhikavidhānaṃ.
「未施与」者,居家男或居家女未施与。「分配」者,从初所意欲之根本增广,为美好之欲而以「长或」等显示特别之分配,是额外之规定。
(Ja) aññātake gahapatiketi bahūnaṃ vasena vuttamattameva purimato viseso.
「非亲里居家者」,以众数所说,仅此与前者之差别。
(Jha) codanāyāti ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti codanāya. Ṭhānenāti kāyacodanamāha. Rājādīhi pesitena hi dūtena veyyāvaccakarassa hatthe cīvaracetāpanne nikkhitte tisso codanā anuññātā, codanāya diguṇaṃ ṭhānaṃ, tasmā sace codetiyeva, na tiṭṭhati, cha codanā labbhanti. Sace tiṭṭhatiyeva, na codeti, dvādasa ṭhānāni labbhanti. Sace ubhayaṃ karoti, ekāya codanāya dve ṭhānāni hāpetabbāni.
「促请」者,以「具寿,我需要衣」之促请。「站立」者,说身促请。由王等所遣之使者,于执事者手中置下衣之价值物时,允许三次促请,站立是促请之二倍,故若仅促请而不站立,得六次促请。若仅站立而不促请,得十二次站立。若二者皆作,一次促请应减去二次站立。
(Ṭa) suddhāni ca tāni kāḷakāni ca jātiyā rajanena vā.
「纯净者与黑色者」,或由生性,或由染料。
(Ṭha) tulanti catūhi tulāhi kāretukāmataṃ sandhāya vuttaṃ. Atthato pana yattakehi eḷakalomehi kātukāmo hoti, tesu dve koṭṭhāsā kāḷakānaṃ, eko odātānaṃ, eko gocariyānaṃ gahetabbo. Tulā nāma palasataṃ. Gocariyā nāma kapilavaṇṇā. Idaṃ me santhataṃ kārāpitanti yojanā.
「称」者,依欲令以四种称来制作之意而说。然就义理而言,凡欲以若干羊毛制作者,于彼等中,应取二份黑色者、一份白色者、一份杂色者。称者,名为百巴拉。杂色者,名为褐色。应连结为「令我制作此敷具」。
(Ṇa) tiyojanaparamanti gahitaṭṭhānato tīṇi yojanāni paramo assa atikkamanassāti bhāvanapuṃsakavasena attho veditabbo. Atikkāmitānīti antamaso suttakenapi bhaṇḍakatabhaṇḍaharaṇaṃ vinā antamaso vātābādhappaṭikāratthaṃ kaṇṇacchidde pakkhittāni atikkāmitāni.
「三由旬为限」者,应以业性中性之义理理解为「从取得处三由旬为其所越之限」之义。「已越」者,乃至以线等,除携带物品外,乃至为对治风病而置于耳孔中者,亦为已越。
§387-9
387-9.Nissajjitvānāti vuttanayena vatthūni nissajjitvā. Athāti desitānantaraṃ. ‘‘Imaṃ jānāhī’’ti gihiṃ vadeti yojanā. Soti ārāmikādiko gihī. ‘‘Iminā kiṃ āharāmī’’ti vadeyyāti sambandho. Vadeyyāti yadi vadati. Imanti avatvāti ‘‘imaṃ āharā’’ti avatvā bhikkhūnaṃ kappiyaṃ telādinti vadeti sambandho. Ādinti sandhivasena niggahitaṃ. Tena parivattetvāna so yaṃ kappiyaṃ āharatīti yojanā. Tenāti nissaggiyavatthunā . Dvepete ṭhapetvāti ete rūpiyappaṭiggāhakarūpiyasaṃvohārake dve ṭhapetvā sesehi paribhuñjituṃ labbhanti sambandho. Paribhuñjitunti taṃ bhuñjituṃ. Tatoti parivattitakappiyato. Aññenāti antamaso ārāmikenāpi. Tesanti vuttānaṃ dvinnaṃ.
「舍弃后」者,依所说之方式舍弃诸物。「然后」者,说示之后。应连结为「告知在家人『你应知此』」。「彼」者,园民等在家人。应连结为「若说『我应以此带来何物』」。「若说」者,若彼说。「不说此」者,不说「带来此」,应连结为「对诸比库说适当之油等」。「等」者,依连音而为鼻音。应连结为「以彼交换后,彼带来适当之物」。「以彼」者,以应舍物。应连结为「除此二者,即除去此受取金银、金银交易二者,以其余者得受用」。「受用」者,受用彼。「从彼」者,从所交换之适当物。「以他」者,乃至以园民。「彼等」者,所说之二者。
§390
390. Antamaso tannibbattā rukkhacchāyāpīti sambandho. Tannibbattāti nissaṭṭhavatthunā kiṇitvā gahitaārāme rukkhacchāyā tannibbattā hotīti tato nibbattāti samāso. Ādito santhatattayanti ādimhi kosiyasuddhakāḷakadvebhāgasanthatattayaṃ.
应连结为「乃至从彼所生之树荫」。「从彼所生」者,以所舍之物购买而取得之园中,树荫从彼所生,即从彼生起之复合词。「从初之三敷具」者,在初时,纯黑色、黑色二份之三种敷具。
§391
391.Evaṃ ce no labhethāti evaṃ parivattetvā kappiyakārako no ce labheyya, so gihī ‘‘imaṃ chaḍḍehī’’ti saṃsiyo vattabbo, evaṃ rūpiyachaḍḍako gihī no ce labheyya, sammato bhikkhu chaḍḍeyyāti sambandho. Sammatoti ‘‘yo chandāgatiṃ na gaccheyyā’’tiādinā (pārā. 584) vuttapañcaṅgasamannāgato rūpiyachaḍḍakasammutiyā sammato bhikkhu.
「若如是不得」者,如是交换后,若不得适当物之制作者,应告知彼在家人『舍弃此』,如是若不得舍弃金银之在家人,应连结为「被认可之比库应舍弃」。「被认可」者,以『不行欲行等』所说具足五支,以舍弃金银之认可而被认可之比库。
§392
392.Etānīti paṭiggahitarūpiyāni. Dutiyaṃ pattanti ūnapañcabandhane sati viññāpitapattaṃ saṅghe vattuṃ labbhareti padasambandho. Vattunti ‘‘ahaṃ bhante rūpiyaṃ paṭiggahesi’’ntiādinā vattuṃ. Sesāni avasesanissaggiyavatthūni saṅghe ekasmiṃ gaṇe ca vattuṃ labbhareti yojanā. Bhāsantarenapi vattuṃ labbhanti na kevalaṃ pāḷibhāsāyameva, sīhaḷādibhāsāyapi nissajjituṃ labbhatīti attho.
「此等」者,所受取之金银。「第二次得」者,应连结为「在少于五次结集时,得于僧团中说已告知之得」。「说」者,以『尊者,我受取了金银』等而说。应连结为「其余之残余应舍物,得于僧团中及一众中说」。「以他语亦得说」者,不仅以圣典语,以僧伽罗语等亦得舍弃之义。
§393
393. (Ka) nānappakāranti cīvarādīnaṃ kappiyabhaṇḍānaṃ vasena anekavidhaṃ. Kayo gahaṇaṃ, vikkayo dānaṃ. Kayo ca vikkayo ca kayavikkayaṃ.
393. (甲)「种种」者,依衣等如法物品而有多种。买取,卖出,施与。买与卖即买卖。
(Ga) ūnapañcabandhanenāti ūnāni pañca bandhanāni yassa, tena, itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Yathākathañci pana pañcabandhano patto, pañcabandhanokāso vā, so apatto, aññaṃ viññāpetuṃ vaṭṭati.
(丙)「以未满五缀」者,其五缀未满者,以此,在如此状态之义的工具格。然而无论如何,五缀之钵,或五缀之空间,彼未满者,告知他人为允许。
§394
394.Sammannitvānāti padabhājanīye vuttañattidutiyakammena sammannitvā. Saṅghassa pattantanti anta-saddena pattānaṃ ante bhavo lāmako pattoyeva gahito, nissaṭṭhapattassa vijjamānaguṇaṃ vatvā theraṃ, therassa pattaṃ dutiyattheraṃ gāhāpetvā eteneva upāyena yāvasaṅghanavakaṃ gāhāpetvā yo tattha sannipatitasaṅghassa pattesu pariyanto patto, taṃ pattanti. Tassāti katanissajjanassa bhikkhuno. Dāpayeti sammatena pattagāhāpakena dāpeyya.
394.「令同意后」者,以词句分别中所说之白二甘马令同意后。「僧团之钵端」者,以端字,钵之端即下劣钵本身被取,说舍弃钵之现存功德后,令长老取,令长老之钵第二长老取,以此方法令取直至僧团新者,于彼集会僧团之诸钵中最后之钵,彼钵也。「其」者,已作舍弃之比库。「令给与」者,应由被同意之钵取者令给与。
§395
395. (Ka) bhesajjanti bhesajjakiccaṃ karotu vā, mā vā, evaṃ laddhavohāraṃ sappiādikaṃ sattāhakālikaṃ.
395. (甲)「药」者,无论作药之作用或不作,如是得名称之酥等七日药。
(Kha) gimhānassa pacchimamāse purimo addhamāso pariyesanakaraṇānaṃ khettaṃ, pacchimaddhamāso pariyesanakaraṇanivāsanānaṃ khettaṃ, vassikamāsā cattāropi adhiṭṭhānena saha catunnampi khettaṃ, imeyeva pañcamāsā kucchisamayo, itarasattamāsā piṭṭhisamayo. Piṭṭhisamaye pariyesantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, kucchisamaye ca atirekaddhamāse katvā paridahato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘atirekamāse sese’’ti.
(乙)热季最后月之前半月为求取作衣之田,后半月为求取作衣住之田,雨季四月亦与决意一起为四者之田,此等五月即腹时,其余七月为背时。于背时求取者,尼萨耆亚巴吉帝亚;于腹时亦作过半月而持用者,尼萨耆亚巴吉帝亚。由此说『过月于其余』。
(Ga) sāmaṃ datvāti veyyāvaccādīni paccāsīsamāno sayameva datvā. Acchinnanti taṃ akarontaṃ disvā sakasaññāya acchinnaṃ. Bhikkhunopi cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ, anupasampannassa ca yaṃ kiñci parikkhāraṃ acchindato dukkaṭaṃ. Pariccajitvā dinnaṃ sakasaññaṃ vinā acchindanto bhaṇḍagghena kāretabbo.
(丙)「自己给与后」者,期待服侍等,自己给与后。「未断」者,见彼不作,以自己想未断。比库亦除衣外,其他资具,及未达上者之任何资具,断取者恶作。舍弃后给与,无自己想而断取者,应以物价令作。
(Ṅa) vikappanti ‘‘āyatañca karohi vitthatañcā’’tiādikaṃ adhikavidhānaṃ.
(五)「分别」者,「应作长的、应作宽的」等额外规定。
(Ca) accekacīvaranti gamikagilānagabbhiniabhinavuppannasaddhānaṃ aññatarena pavāraṇamāsassa juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāya ‘‘vassāvāsikaṃ dassāmī’’ti dinnaṃ accāyikacīvaraṃ. Accekacīvarassa anatthate kathine ekādasadivasādhiko māso, atthate kathine ekādasadivasādhikā pañca māsā cīvarakālasamayo, taṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘cīvarakālasamayaṃ atikkāmita’’nti. Kālo ca so samayo ca cīvarassa kālasamayo, taṃ.
(六)「额外衣」者,对于行者、病者、怀孕者、新产者、信者中的任何一者,从自恣月白分第五日起,以「将给予雨安居者」而给予的急需衣。额外衣不存在时,在咖提那衣中,超过十一日的一个月;咖提那衣存在时,超过十一日的五个月,是衣时期。超越此者,尼萨耆亚巴吉帝亚。因此说「超越衣时期」。「时」与「期」,是衣的时期,即此。
(Cha) sappaṭibhaye āraññakasenāsane vassaṃ upagantvā viharantena bhikkhunā tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ purimikāya upagantvā mahāpavāraṇāya pavāritatā, kattikamāsatā, pañcadhanusatikapacchi mappamāṇayuttasenāsanatā, sāsaṅkasappaṭibhayatāti evaṃ vuttacaturaṅgasampattiyāantaraghare nikkhipitvā sati paccaye chārattaparamaṃ tena cīvarena vippavasitabbaṃ. Tato ce uttari vippavaseyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘atirekachāratta’’ntiādi.
(七)前往有恐怖的阿兰若住处度雨安居而住的比库,对于三衣中的任何一衣,前往初期,在大自恣时已自恣,咖提咖月,五百弓箭射程之外的无量住处,有恐怖有危险,如是所说四支具足,将衣置于村落中,有因缘时,最多六夜应离彼衣而住。若从此更久离住,尼萨耆亚巴吉帝亚。因此说「超过六夜」等。
(Ja) jānanti jānanto.
(八)「知」者,正在知。
§396
396.Ādimhi viyāti paṭhamanissaggiye viya.
396.「在初等中」者,如在第一尼萨耆亚中。
§397
397. (Kha) antaragharaṃ paviṭṭhāya bhikkhuniyā hatthato khādanīyādippaṭiggahaṇe ca bhikkhūsu kulesu bhuñjantesu ‘‘idha pūvaṃ, sūpaṃ dethā’’tiādinā nayena vosāsamānāya bhikkhuniyā anapasādanena ca sekhasammatesu kulesu pubbe animantitassa khādanīyādīnaṃ paṭiggahaṇe ca sappaṭibhaye āraññakasenāsane viharantassa pubbe appaṭisaṃviditakhādanīyādippaṭiggahaṇe ca pāṭidesanīyaṃ nāma āpattinikāyo vutto. Tena vuttaṃ ‘‘gārayha’’ntiādi.
397.(二)对于已进入村落的比库尼,从手中接受副食等;对于比库们在俗家受食时,以「此处给予糕饼、汤」等方式劝请的比库尼,不谢绝;对于在应学者认可的俗家中,先前未受邀请者接受副食等;对于住在有恐怖的阿兰若住处者,先前未通知而接受副食等,名为应悔过的罪类。因此说「应呵责」等。
§398
398.‘‘Adesanāgāminiya’’ntiādi ‘‘na desaye’’ti ettha kammaṃ. Pārājikā saṅghādisesā ca adesanāgāminiyo nāma. Na āpatti anāpatti, taṃ. Katadesanaṃ desitaṃ. Nānāsaṃvāsanissīmaṭṭhitānaṃ na desayeti sambandho. Evaṃ catupañcahi na desaye, manasā na desaye, apakatattānaṃ na desaye, nānā ‘‘ekā’’ti na desayeti. Manasāti kevalaṃ citteneva. Nānāti sambahulā āpattiyo ‘‘ekā’’ti vatvā. Ekaṃ pana āpattiṃ ‘‘sambahulā’’ti desetuṃ vaṭṭatīti.
「不应告知者」等:「不应告知」此处为业(受词)。巴拉基咖与桑喀地谢萨名为不应告知者。非罪非非罪,彼。已作告知者为已告知。与别住界外住者不应告知,此为连结。如是以四五不应告知,以心不应告知,对未作者不应告知,以「异」「一」不应告知。「以心」者,仅以心而已。「异」者,说众多罪为「一」。然而说一罪为「众多」则允许。
Desanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 说示解说的注释已结束。
43. Chandadānaniddesavaṇṇanā
四十三、授与欲之解释
§399
399.Kammappatteti uposathādino kammassa patte yutte anurūpe. Saṅghe samāgateti catuvaggādike saṅghe ekattha sannipatite. Ettha ca chandahārakenāpi saddhiṃ catuvaggādiko veditabbo.
「甘马达到时」者,伍波萨他等甘马达到时、适合时、相应时。「僧团集合时」者,四人等僧团一处集会时。此中,与持欲者一起亦应知为四人等。
§400
400. Chandadānādividhiṃ dassetuṃ ‘‘eka’’ntiādimāha. Upāgammāti santiṃ āpattiṃ pakāsetvā tato pacchā upagantvā. Chandaṃ dadeti vakkhamānesu tīsu ekenapi bahi uposathaṃ katvā āgato chandaṃ dadeyya, kenaci karaṇīyena sannipātaṭṭhānaṃ gantvā kāyasāmaggiṃ adento pana pārisuddhiṃ dento chandaṃ dadeyya.
为示授与欲等之法,说「一」等。「前往」者,显示现存之罪后,其后前往。在将告知欲之三人中,即使以一人在外作伍波萨他后来者应授与欲,因某事前往集会处而不给予身和合者,应给予清净而授与欲。
§402
402. Ubhinnaṃ dāne kiṃpayojananti āha ‘‘pārisuddhī’’tiādi. Pārisuddhippadānena saṅghassa attano cāpi uposathaṃ sampādetīti sambandho. Parisuddhi eva pārisuddhi, tassa padānaṃ, tena. Nanu ca pārisuddhitāpadānamattameva uposathakammaṃ nāmāti pārisuddhippadānaṃ attano uposathaṃ sampādetu, kathaṃ saṅghassāti? Vuccate – pārisuddhidānassa dhammakammatāsampādanena saṅghassāpi uposathaṃ sampādetīti.
「二者授与有何用」,说「清净」等。以清净之给予,僧团与自己亦成就伍波萨他,此为连结。清净即清净,彼之给予,以彼。然而,仅清净之给予本身即名为伍波萨他甘马,清净之给予如何成就自己之伍波萨他与僧团之?答曰:以清净授与之如法甘马性之成就,亦成就僧团之伍波萨他。
Ettha pana catūsu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā dve pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ. Cattāro pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena samaggaṃ. Catūsu ekassa āharitvā tayo pātimokkhaṃ uddisanti, tīsu vā ekassa āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena vaggaṃ. Sace pana cattāro sannipatitvā pātimokkhaṃ uddisanti, tayo pārisuddhiuposathaṃ, dve aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena samaggaṃ. Pavāraṇakammesupi pañcasu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā ekassa āharitvā tayo dve vā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, adhammena vaggaṃ pavāraṇakammantiādi vuttanayameva. Sesakammaṃ vibādhatīti avasesasaṅghakiccaṃ vibādheti aladdhādhippāyattāti adhippāyo.
此中,四人中取来一人之欲清净后三人作清净伍波萨他,或三人中取来一人之欲清净后二人诵巴帝摩卡,非法别众伍波萨他甘马。四人作清净伍波萨他,或三人或二人诵巴帝摩卡,非法和合。四人中取来一人后三人诵巴帝摩卡,或三人中取来一人后二人作清净伍波萨他,如法别众。若四人集会后诵巴帝摩卡,三人清净伍波萨他,二人互相作清净伍波萨他,如法和合。自恣甘马中亦,五人中取来一人之自恣后四人除众白而自恣,四人或三人中取来一人后三人或二人除僧白而自恣,非法别众自恣甘马等,如前所说之法。「妨碍其余甘马」者,妨碍其余僧团事务,因未得意趣故,此为意趣。
§403
403.Dvayanti uposathakaraṇañceva avasesakiccañca. Attano na sādhetīti sambandhanīyaṃ.
「二者」,即举行伍波萨他与其余事务。「自己不应行」,应与此相连。
§404
404.Hareyyāti pubbe vuttaṃ suddhikachandaṃ vā imaṃ vā chandapārisuddhiṃ hareyya. Paramparā na hārayeti paramparā na āhareyya. Kasmāti āha ‘‘paramparāhaṭā’’tiādi. Tenāti paṭhamato gahitachandapārisuddhikena. Paramparāhaṭāti yathā biḷālasaṅkhalikāya paṭhamaṃ valayaṃ dutiyaṃ pāpuṇāti, tatiyaṃ na pāpuṇāti, evaṃ dutiyassa āgacchati, tatiyassa na āgacchati. ‘‘Parimparāhaṭā chanda-pārisuddhi na gacchatī’’ti vā pāṭho.
「应携带」,如前所说,应携带清净欲或此欲清净。「不应辗转携带」,不应辗转携带。为何?说「辗转携带」等。「由彼」,即由最初受取欲清净者。「辗转携带」,譬如猫链,第一环达到第二环,不达到第三环,如是到达第二者,不到达第三者。或有读本作「辗转携带之欲清净不去」。
§405
405.Sabbūpacāranti ‘‘ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā’’ tiādi sabbaṃ upacāraṃ.
「一切威仪」,即「偏袒一肩衣」等一切威仪。
§406
406. So āgato ārocetvā saṅghaṃ pavāreyyāti yojanā. Athāti anantaratthe. Āgatoti pavāraṇaṃ gahetvā āgato bhikkhu. Ārocetvāti bhikkhusaṅghassa ārocetvā. Evanti vakkhamānakkamena.
「彼来者告知后应自恣于僧团」,应如是连接。「然后」,即紧接之义。「来者」,即受取自恣而来之比库。「告知后」,即告知比库僧团后。「如是」,即以将说之次第。
§407-8
407-8. Gahetvā hārakoti sambandho. Nāhaṭāti āhaṭāva na hotīti attho. Hārako saṅghaṃ patvā tathā heyya, āhaṭā hotīti yojanā. Tathā heyyāti vibbhantādiko bhaveyya.
「受取后携带者」,应相连。「未携带」,即未被携带之义。「携带者到达僧团后应如是」,即成为已携带,应如是连接。「应如是」,即应成为离去等。
§409
409. Saṅghaṃ patto pamatto vā sutto vā nārocayeyya anāpatti cāti sambandho. Ca-saddo chandapārisuddhiharaṇaṃ sampiṇḍetīti.
「到达僧团后,若放逸或睡眠而不告知,无罪」,应相连。「与」字,总摄携带欲清净。
Chandadānaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 与欲解说的注释已结束。
44. Uposathaniddesavaṇṇanā四十四、伍波萨他解说的注释
§410
410.Duve uposathāti sulabhappavattivasena vuttaṃ. Tayo pana divasavaseneva uposathā cātuddasiko pannarasiko sāmaggikoti. Tattha hemantagimhavassānānaṃ tiṇṇaṃ utūnaṃ tatiyasattamapakkhesu dve dve katvā cha cātuddasikā, sesā pannarasikāti evaṃ ekasaṃvacchare catuvīsatiuposathā. Idaṃ tāva lokassa pakaticārittaṃ. ‘‘Āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabba’’ntiādivacanato (mahāva. 178) pana tathārūpapaccaye sati aññasmimpi cātuddase uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati.
「二伍波萨他」者,依易得施行而说。然依日数而言,伍波萨他有三种:十四日、十五日、和合。其中,于冬、夏、雨三季之第三、第七半月,各作二次,共六次十四日;其余为十五日。如是一年有二十四次伍波萨他。此为世间之常规行仪。然依「来客应随顺住者」等语,若有如是因缘,于其他十四日行伍波萨他亦可。
§411
411. Suttuddeso saṅghassevāti yojanā. Adhiṭṭhānañca taṃ uposatho cāti kammadhārayo. Sesānanti dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā. ‘‘Duve’’tiādinā ca cātuddaso pannaraso sāmaggīti divasavasena, suttuddeso adhiṭṭhānaṃ pārisuddhīti karaṇappakārena, saṅghuposatho gaṇuposatho puggaluposathoti puggalavasena cāti nava uposathā dīpitā honti.
「经诵为僧团」者,此为连接。「决意与彼伍波萨他」者,持业释。「其余」者,二或三。以「二」等语,依日数而言有十四日、十五日、和合;依作法方式而言有经诵、决意、清净;依人数而言有僧团伍波萨他、众伍波萨他、个人伍波萨他。如是显示九种伍波萨他。
§412
412.Pubbakicceti –
「前行事」者——
‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;
「欲与清净、季节之告知、比库之计数及教诫;此等称为伍波萨他之前行事。」
Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168) –
『此乃伍波萨他之预备事务，故称前行』（见《大篇》注疏第168条）——
Evaṃ aṭṭhakathācariyehi vutte pubbakaraṇānantaraṃ kattabbe pubbakicce.
如是注疏师所说,于前作法之后应作之前行事。
Pubbakaraṇeti –
『前行事务』者——
‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;
「扫帚、灯、水与座位,此等为伍波萨他之前行,如是称之。」(大品注疏 168)
Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168) –
如是由注疏诸师所说,应于一切最初作前行。
Evaṃ aṭṭhakathācariyeheva vutte sabbapaṭhamaṃ kattabbe pubbakaraṇe. Pattakalleti uposathādīnaṃ catunnaṃ aṅgānaṃ sambhavena patto kālo imassāti pattakālaṃ, pattakālameva pattakallaṃ. Kiṃ taṃ? Uposathādikammaṃ. Taṃ pana catūhi aṅgehi saṅgahitaṃ. Yathāhu aṭṭhakathācariyā –
「适时」者,由于伍波萨他等四支具足而到达时节,故为适时;适时即是适宜。何为彼?即伍波萨他等甘马。然彼由四支所摄。如注疏诸师所说——
‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,
「伍波萨他、所有应作甘马之比库、
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
同分罪不存在;」
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,
应被呵责之人不在其中,
Pattakallanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168);
称为『适宜』。
Samāniteti sammā ānīte pavattiteti attho. Soti suttuddeso. Pañcadhāti nidānuddeso pārājikuddeso saṅghādisesuddeso aniyatuddeso vitthāruddesoti evaṃ pañcadhā.
「已召集」者,正确地召集、使进行之义。「彼」者,经之诵文。「五种」者,因缘诵、巴拉基咖诵、桑喀地谢萨诵、不定诵、广诵,如是为五种。
§413
413.Vināntarāyanti rājantarāyo corantarāyo agyantarāyo udakantarāyo manussantarāyo amanussantarāyo vāḷantarāyo sarīsapantarāyo jīvitantarāyo brahmacariyantarāyoti (mahāva. 150) vuttesu dasasu yaṃ kiñci antarāyaṃ vinā. Saṅkhepenāti vinā vitthāraṃ. ‘‘Ettha dvīsu tīsu vā uddesesu visadesu therova issaro’’ti vuttattā avattantepi vaṭṭatīti yojanā. Etthāti pañcasu uddesesu. Avattanteti therassa vitthārena avattamāne appaguṇe. Vaṭṭatīti saṃkhittena uddisitumpi vaṭṭati. Imināva yassa kassaci uddesakassa avattantepi vaṭṭatīti viññāyati. Dvīsu vattamānesu issaratte adhike vattabbameva natthīti dassanatthaṃ ‘‘tīsū’’ti vuttaṃ. ‘‘Therova issaro’’tiādinā idaṃ paridīpeti – dve akhaṇḍā suvisadā vācuggatā, therādheyyaṃ pātimokkhaṃ, sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyattaṃ hoti, tasmā sayaṃ uddisitabbaṃ, aññā vā ajjhesitabboti.
「无障碍」者,于所说十种障碍——王障碍、贼障碍、火障碍、水障碍、人障碍、非人障碍、猛兽障碍、爬虫障碍、生命障碍、梵行障碍——中,无任何障碍。「简略地」者,无广说。因说「于此二或三诵清晰时,长老即为主」,故即使不诵亦可,此为连接。「于此」者,于五诵中。「不诵」者,长老未广说时、不熟练时。「可」者,简略地诵亦可。由此即知,任何诵者不诵亦可。为显示二诵进行时,于主事性之外更多应诵者实无,故说「三」。以「长老即为主」等阐明此义:二诵完整清晰地口诵,巴帝摩卡依长老,然若连此许清晰亦不能作,则依有能比库,故应自诵,或应请他人。
§414
414. Uddisante samā vā atha thokikā vā yadi āgaccheyyunti sambandhanīyaṃ. Uddisante āvāsikehi pātimokkhe uddissamāne. Samā vā thokikā vāti āvāsikehi samā vā thokikā vā āgantukā bhikkhū. Avasesakaṃ sotabbanti iminā ettāvatāpi uposatho katoyeva nāmāti dīpeti.
「诵时若来」,应连接「相等或少数」。「诵时」者,住处比库诵巴帝摩卡时。「相等或少数」者,与住处比库相等或少数之客比库。「应听余」者,以此显示,即使至此程度,伍波萨他已作成。
§415
415.Uddiṭṭhamatteti uddiṭṭhaṃyeva uddiṭṭhamattaṃ. Matta-saddo avadhāraṇe. Sakalāya ekaccāya vā uṭṭhitāya samā vā thokikā vā yadi āgaccheyyunti yojanā. Sakalāyāti sabbāya parisāya. Esaṃ santike pārisuddhiṃ kareyyunti esaṃ āvāsikānaṃ samīpe te āgantukā bhikkhū pārisuddhiuposathaṃ kareyyunti attho. Atha bahukā ce, sabbavikappesu pubbakiccaṃ katvāti yojanīyaṃ. Vikappīyanti parikappīyantīti vikappā, avasesasavanapārisuddhiuposathavidhānā sabbe ca te vikappā ceti sabbavikappā. Tesu. Punuddiseti puna pātimokkhaṃ uddiseyya.
「已诵而已」者,已诵即已诵而已。「而已」之词,为限定。「全体或一部起立时,若相等或少数来」,应连接。「全体」者,全部众。「应于彼等面前作清净」者,于彼等住处比库面前,彼等客比库应作清净伍波萨他之义。「若众多」,应连接「于一切方便作前行事」。「方便」者,被准许者为方便,余听、清净、伍波萨他之规定,及一切彼等方便,为一切方便。于彼等中。「再诵」者,应再诵巴帝摩卡。
§416
416.Itarānanti āgantukānaṃ. Itaroti cātuddaso. Ettha pana yesaṃ pannaraso, te atītaṃ uposathaṃ cātuddasikaṃ akaṃsūti veditabbā. Ayametthādhippāyo – tādise paccaye sati cātuddasikassa katattā tesaṃ yathāvuttatatiyasattamapakkhasaṅkhātacātuddasike sampatte terasīcātuddasīkattabbattā anuposathattā pana tattha uposatho na katoti cātuddasoyeva pannaraso jāto. Samānetareti samā ūnā itareti padacchedo. Itareti āgantukā. Purimānaṃ anuvattantūti āvāsikehi ‘‘ajjuposatho pannaraso’’ti pubbakicce kayiramāne purimānaṃ āvāsikānaṃ anuvattantūti attho. Sacedhikāti yadi āgantukā bahukā honti. Purimāti āvāsikā. Tesaṃ anuvattantūti tesaṃ āgantukānaṃ ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti pubbakicce kayiramāne anuvattantu. Sesepīti āgantukānaṃ pannarasavārepi. Ayaṃ nayoti ‘‘āgantukānaṃ pannaraso itarānaṃ sacetaro’’tiādiko ayameva nayo. Ettha pana yesaṃ pannaraso, te tiroraṭṭhato vā āgatā atītaṃ vā uposathaṃ cātuddasikaṃ akaṃsūti veditabbo.
「其他者」,指客来者。「其他」即十四日。此处应知,对于那些(行)十五日者,他们过去的伍波萨他作为十四日而未作。此处的意趣是:在有如是因缘时,由于十四日已作之故,对于他们,当如前所说的第三、第七半月所计的十四日到来时,由于十三日与十四日应作之故,然而由于非伍波萨他之故,在那里伍波萨他未作,故十四日即成为十五日。「相等其他」,词句分解为「相等、不足、其他」。「其他」指客来者。「随从前者」,意思是:当住处者作前行事时说「今日伍波萨他是十五日」,随从前者住处者之意。「若此处多」,如果客来者众多。「前者」,指住处者。「随从他们」,当那些客来者作前行事时说「今日伍波萨他是十四日」,应随从。「其余亦」,在客来者的十五日时亦然。「此法」,即「客来者十五日,其他者若其他」等,正是此法。但此处应知,对于那些(行)十五日者,他们或从外国来,或过去的伍波萨他作为十四日而未作。
§417
417. Atītuposathassa cātuddasiyaṃ katattā cātuddasiyaṃ pannarasuposatho katoti pannarasī āvāsikānaṃ pāṭipado jātoti āha ‘‘āvāsikānaṃ pāṭipado’’ti. Itarānanti āgantukānaṃ. Uposathoti pannaraso uposatho. Samathokānanti attanā samānaṃ vā thokānaṃ vā āgantukānaṃ. Mūlaṭṭhāti āvāsikā. Kāmato dentūti attano icchāya dentu.
由于过去伍波萨他在十四日作之故,十五日伍波萨他在十四日作,故十五日成为住处者的初一日,故说「住处者的初一日」。「其他者」,指客来者。「伍波萨他」,指十五日伍波萨他。「相等少者」,指与自己相等或少数的客来者。「根本处」,指住处者。「随意给与」,随自己的意愿给与。
§418
418.No ce dentīti yadi āvāsikā kāyasāmaggiṃ na denti, tesaṃ pana āvāsikānaṃ hiyyo uposathassa katattā ajja uposathakaraṇaṃ natthi. Bahūsu anicchāya kāyasāmaggiṃ dadeyyāti yojanā. Bahūsūti āgantukesu bahukesu. Bahi vā vajeti āvāsikabhikkhuparisā nissīmaṃ vā vajeyyāti attho.
「若不给与」,如果住处者不给与身和合。然而对于那些住处者,由于昨日伍波萨他已作之故,今日无伍波萨他作事。应连接为「在众多者不愿意时应给与身和合」。「众多」,在客来者众多时。「或出外」,意思是:住处比库众或应出外至界外。
§419
419.Sāveyya suttanti pātimokkhasaṅkhātaṃ suttaṃ vāyamitvā sāveyya.
「应诵经」,努力诵出称为巴帝摩卡的经。
§420
420. Sammajjituṃ …pe… udakāsanaṃ paññapetuñca mahātherena pesito kallo na kareyya tathāti sambandho. Kalloti agilāno. Tathāti dukkaṭaṃ atidisati. Āsanesu asati antamaso sākhābhaṅgampi kappiyaṃ kārāpetvā paññapetabbaṃ. Tele asati kapalle aggipi jāletabbo.
「扫除……乃至……设置水座」,与「被大长老派遣者,若有能力不作如是」相连接。「有能力」,指无病者。「如是」,犯恶作。当座位不存在时,至少应令作适当的树枝折断物而设置。当油不存在时,在瓦片上亦应燃火。
§421-3
421-3.Paṭṭhapetvā dakāsananti paribhojanīyapānīyodakañca āsanañca sannihitaṃ katvā. Gaṇañattinti idāni vakkhamānaṃ gaṇena ṭhapetabbaṃ ñattiṃ. Teti aññe duve bhikkhū. Samattapubbārambhenāti samatto niṭṭhito pubbesu uttarāsaṅgaekaṃsakaraṇādīsu ārambho yassāti tipadabahubbīhi. Navena te evamīriyāti sambandho. Teti itare dve.
「设置后水座」,备妥可饮用水、饮用水及座位后。「僧团白」,现在将说的应由僧团设立的白。「他」,指其他二比库。「以完成前行」,复合词为「前行已完成者」,意思是:对于那位前面的上衣一肩披等行为已完成、已结束者。「新者他如是行」,相连接。「他」,指其余二者。
§424
424.Kattabbaṃ katvā pubbakiccādikaṃ sampādetvā navo evaṃ īriyoti yojanā.
「应作」者,谓完成应作之事,成办前行等事后,新比库如是行持,此为连结。
§427
427.Yatthāti yasmiṃ vihāre ekekassa pārisuddhiṃ haritvānāti sambandho. Ekekassāti ettha vicchāyaṃ dvittaṃ. Kiriyāya guṇena dabbena vā bhinne atthe byāpituṃ icchā vicchā. Ettha pana chandapārisuddhiharaṇasaṅkhātāya kiriyāya catūsu ca tīsu ca dvīsu ca bhinnamekekaṃ byāpituṃ sambandhituṃ icchāti vicchā. Itarītareti etthāpi karaṇakiriyāvasena veditabbaṃ. Tayo dve eko vā taṃ taṃ saṅghuposathaṃ gaṇuposathaṃ puggaluposathaṃ vāti vuttaṃ hoti. Ayametthādhippāyo – catūsu ekassa āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā ekassa āharitvā dve saṅghuposathaṃ karonti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ. Atha pana ekassa āharitvā tayo saṅghuposathaṃ karonti, ekassa āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, adhammena vaggaṃ nāma hoti. Yadi pana cattāropi sannipatitvā pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā saṅghuposathaṃ karonti, adhammena samaggaṃ nāma hotīti. Tabbipariyāyena dhammena samaggaṃ veditabbaṃ.
「于彼处」者,谓于彼寺中,取各各之清净后,此为连结。「各各」者,此处「维差」为重复。「维差」者,欲以行为、德、物等分别之义而遍及之意愿。然此处,以名为取欲清净之行为,欲遍及、连结于四人中、三人中、二人中之各各分别者,此为「维差」。「彼彼」者,此处亦应以作具、作业之方式而知。三人、二人、一人,彼彼僧伍波萨他、众伍波萨他、人伍波萨他,如是所说。此处之意趣为:于四人中取一人之欲后,三人行清净伍波萨他,或于三人中取一人之欲后,二人行僧伍波萨他,此为非法别众之伍波萨他甘马。然若取一人之欲后,三人行僧伍波萨他,或取一人之欲后,二人行清净伍波萨他,此名为非法别众。若四人亦集会后行清净伍波萨他,或三人或二人行僧伍波萨他,此名为非法和合。以彼之相反方式,应知如法和合。
§428
428. Vagge samagge vā ‘‘vaggo’’ti saññino vimatissa vā karoto dukkaṭanti sambandho. Vaggeti vaggasaṅghe. Vimatissāti ‘‘vaggo nu kho, samaggo’’ti evaṃ vematikassa. Imināva kukkuccapakatavāropi upalakkhito. Karototi uposathaṃ karontassa. Bhedādhippāyena karototi yojanā. Ettha pana pāpassa balavatāya thullaccayaṃ vuttaṃ. Saññinoti saññāsīsena cittaṃ vuttaṃ, cittavatoti attho.
「于别众或和合」者,「别众」之想者,或疑者,作之,恶作,此为连结。「别众」者,于别众僧团中。「疑者」者,谓如是疑惑「是别众耶?是和合耶?」之人。以此亦标示恶作性之句。「作」者,谓作伍波萨他者。以破坏之意图而作,此为连结。然此处,因恶之强力,故说土喇吒亚。「想者」者,以想为首而说心,谓有心之义。
§429-30
429-30.‘‘Ukkhittassā’’tiādinā vajjanīyapuggale dasseti. Ukkhittassāti kattuatthe sāmivacanaṃ. Nisinnasaddassa kammasādhanattā ukkhittādīhi kattūhi bhavitabbanti. ‘‘Sesāna’’nti visesanassa bhikkhūnaṃ byabhicārena sātthakatā. Abhabbassa paṇḍakādiekādasavidhassa abhabbassa. Nisinnaparisāyañca pātimokkhaṃ na uddiseti sambandho. Sabhāgāpattiko tathā na uddiseti yojetabbaṃ. Vikālabhojanādivatthuto samāno bhāgo koṭṭhāso etissāti sabhāgā, sā āpatti assāti bahubbīhi.
「被举者」等,以此显示应避之人。「被举者」者,为作者义之主格。因「坐」之语词为业之所作,故应以被举等为作者。「其余」者,作为限定词,以比库们之普遍性而有意义。「无能者」者,般哒咖等十一种无能者。「于坐之众中不诵巴帝摩卡」,此为连结。「同分罪者」亦如是不诵,应连结。「萨巴嘎」者,从非时食等之事由,相同之分、部分属于彼者为「萨巴嘎」,彼罪属于彼者,此为多财释。
Chandena parivutthenāti ettha catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ rattipārivāsiyaṃ chandapārivāsiyaṃ ajjhāsayapārivāsiyanti. Tattha bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha meghuṭṭhānādinā kenacideva karaṇīyena anokāso, atha ‘‘aññattha gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjitvāva uṭṭhahanti, idaṃ parisapārivāsiyaṃ nāma kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
「以欲所围绕者」者,此处有四种围绕者:众围绕者、夜围绕者、欲围绕者、意向围绕者。其中,比库们以某种应作之事而集会,然以云集等某种应作之事而无机会,然「我等往他处」而未舍欲即起立,此名为众围绕者。虽为众围绕者,然因欲之未舍,故作甘马为许可。
‘‘Yāva pana sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati, sace cātuddasikaṃ kātuṃ nisinnā, pannarasoti kātuṃ vaṭṭati, sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati, aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati, idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma.
「乃至一切集会,我等将听法」而请求一人,于彼说法时,黎明升起,若坐为作十四日者,作十五日为许可,若坐为作十五日者,于初日非伍波萨他日作伍波萨他不许可,然作其他僧事为许可,此名为夜围绕者。
Evaṃ pana nisinne koci nakkhattapāṭhako bhikkhu ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, imaṃ kammaṃ mā karothā’’ti vadati, te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti, athañño āgantvā ‘‘nakkhattaṃ paṭimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā’’ti (jā. 1.1.49) vatvā ‘‘kiṃ nakkhattena, karothā’’ti vadati, idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Ekasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ ānetvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
如是坐定之时,若有某位通晓星宿的比库说:『今日星宿凶恶,此甘马不应作。』彼等因其言而舍弃意欲,仍坐于彼处。尔时另一人来说:『观察星宿者,愚者失利益。』而后说:『星宿何用?当作之。』此即意欲别住与意向别住。于一次别住中,再次带来意欲清净而作甘马,是允许的。
§431
431. Āpannañca vematikañca adesayitvā vā nāvikatvā vā uposathaṃ kātuṃ na ca kappatīti sambandho. Nāvikatvāti garukāpattiṃ anāvikatvā. Na cāti neva.
四三一、『犯罪者与疑惑者,不告白或不告知而作伍波萨他,不允许』,此为连结。『不告知』者,不告知重罪。『不』者,即非也。
§432
432.Aṭṭhitoposathāti aṭṭhito avissaṭṭho uposatho yasminti bahubbīhi. Tadahūti tasmiṃ uposathadivase. Antarāyaṃ vā saṅghaṃ vā vinā adhiṭṭhātuṃ sīmameva vā na vajeti yojanā. Adhiṭṭhātunti iminā gaṇuposathampi upalakkheti. Sīmanti iminā nadimpi.
四三二、『已立伍波萨他』者,已立、未舍弃的伍波萨他,因此而为持业释。『当日』者,于彼伍波萨他日。『不得越过障碍或僧团或界而确立』,此为连结。『确立』者,以此亦标示团体伍波萨他。『界』者,以此亦标示河流。
Uposathaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍波萨他指示解释已毕。
45. Pavāraṇāniddesavaṇṇanā45. 自恣指示解释
§433
433.‘‘Aññamaññappavāraṇā’’tyādīnaṃ aññamaññehi kātabbā pavāraṇā. Tattha tiṇṇaṃ catunnañca gaṇañattiṃ ṭhapetvā aññamaññappavāraṇā, dvinnaṃ pana aṭṭhapetvāva. Adhiṭṭhānanti adhiṭṭhānappavāraṇā, yupaccayantānaṃ bhāve niyatanapuṃsakattā ‘‘adhiṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Sesā pañcādīhi kātabbā avasesā saṅghappavāraṇā saṅghavasena ñattiṃ ṭhapetvā kātabbā. Etena navasu saṅghappavāraṇādayo tisso dassitā. Nava hi pavāraṇā cātuddasī pannarasī sāmaggīti divasavasena, tevācī dvevācī ekavācīti kattabbākāravasena, saṅghe pavāraṇā, gaṇe pavāraṇā, puggale pavāraṇāti kārakavasena ca. Tattha purimavassaṃvutthānaṃ pubbakattikapuṇṇamā vā tesaṃyeva sace bhaṇḍanakārakehi upaddutā pavāraṇaṃ paccukkaḍḍhanti, atha kattikamāsassa kāḷapakkhacātuddaso vā pacchimakattikapuṇṇamā vā pacchimavassaṃvutthānañca pacchimakattikapuṇṇamā eva vā pavāraṇādivasā honti. Idaṃ pana pakaticārittaṃ. Tathārūpappaccaye sati dvinnaṃ kattikapuṇṇamānaṃ purimesu cātuddasesupi pavāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Bhinnassa pana saṅghassa sāmaggiyaṃ yo koci divaso pavāraṇādivaso hoti. Imā divasavasena tisso pavāraṇā. Kattabbākāravasena pana vakkhamānanayena viññātabbā.
四三三、『相互自恣』等之义:应由相互之间作的自恣。其中,除三人、四人团体的求听外,为相互自恣;但二人则除确立外。『确立』者,确立自恣,因『yu』接尾词之抽象名词性质而有固定中性,故说『确立』。『其余』者,应由五人等作的其余僧团自恣,应依僧团方式除求听而作。以此显示九种自恣中僧团自恣等三种。九种自恣者:依日期而有十四日、十五日、和合;依应作方式而有三说、二说、一说;依作者而有于僧团自恣、于团体自恣、于个人自恣。其中,前安居住者,为前咖提咖月满月日,或若彼等因争论制造者所扰而延后自恣,则为咖提咖月黑分十四日,或后咖提咖月满月日;后安居住者,则唯后咖提咖月满月日为自恣日。此为常规行持。若有如是因缘,于二咖提咖满月之前诸十四日作自恣,亦允许。然破裂僧团于和合时,任何日皆为自恣日。此等为依日期的三种自恣。依应作方式者,则应以将说之方法了知。
§434
434.‘‘Pubbakicce’’tiādīsu –
四三四、于『前行事』等中——
‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;
『扫帚与灯明,水与座具,』
Pavāraṇāya etāni, pubbakaraṇanti vuccati.
「这些是巴瓦拉那的前行事」,如是说。
‘‘Chandappavāraṇā utukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;
「欲与巴瓦拉那、时节的告知、比库的计数,以及教诫;
Pavāraṇāya etāni, pubbakiccanti vuccati.
这些是巴瓦拉那的前务」,如是说。
‘‘Pavāraṇā yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,
「巴瓦拉那:凡是应作甘马的比库们,
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
同分罪不存在;
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,
应呵责的人在那里不存在,」
Pattakallanti vuccatī’’ti. –
「已适时」,如是说。
Evaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttā pubbakiccādayo veditabbā. Ñattinti idāni vakkhamānaṃ sāmaññaṃ saṅghañattiṃ. Evaṃ pana ñattiyā ṭhapitāya kāraṇe sati tevācikadvevācikaekavācikasamānavassikavasenapi pavāretuṃ vaṭṭati. Ayameva pana ñatti ‘‘saṅgho pavāreyyā’’ti ettha ‘‘saṅgho tevācikaṃ pavāreyya, saṅgho dvevācikaṃ pavāreyya, saṅgho ekavācikaṃ pavāreyya, saṅgho samānavassikaṃ pavāreyyā’’tipi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Cātuddasiyaṃ pana sāmaggiyañca ‘‘cātuddasī sāmaggī’’ti vattabbaṃ.
如是,应知注疏中所说的前行事等。「白」者,今将说的是一般的僧团白。如是,当白已确立,若有因缘,依三说、二说、一说、同瓦萨等方式行自恣亦可。然而,此白在「僧团应自恣」处,亦可确立为「僧团应三说自恣」、「僧团应二说自恣」、「僧团应一说自恣」、「僧团应同瓦萨自恣」。但在十四日和合时,应说「十四日和合」。
§437
437. Theresu ukkuṭikaṃ nisajja pavārentesu navo yāva sayaṃ pavāreti, tāva ukkuṭiko eva acchatūti yojanā. Acchatūti nisīdeyya.
当长老们蹲踞而坐行自恣时,新比库在自己自恣之前,应一直蹲踞,此为连接。「应蹲踞」者,应坐。
§440-2
440-2. Dhammasākacchā ca kalaho cāti dvando. Rattiyā khepitabhāvato tevācikāya okāse asati dasavidhe vā antarāye sati ‘‘suṇātu me…pe… samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti anurūpato ñattiṃ vatvā yathāṭhapitañattiyā anurūpena pavāreyyāti sambandho veditabbo. Anurūpatoti ‘‘suṇātu me…pe… dānaṃ dentehi ratti khepitā, sace…pe… ratti vibhāyissati, yadi saṅghassa pattakalla’’ntiādinā tena khepitarattiyā anurūpena. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ rājantarāyo, sace saṅgho tevācikaṃ…pe… saṅgho bhavissati, athāyaṃ rājantarāyo bhavissati, yadi saṅghassa pattakalla’’ntiādinā rājantarāyādīnaṃ anurūpena vāti attho. ‘‘Athāyaṃ brahmacariyantarāyo bhavissatī’’ti pana peyyālavasena ante vuttaṃ brahmacariyantarāyaṃ gahetvā vuttaṃ. ‘‘Dvevācika’’ntiādikaṃ pana visuṃ visuṃ vattabbampi laṅghanakkamena sampiṇḍetvā vuttaṃ. Vacanasamaye pana ‘‘dvevācikaṃ pavāreyya’’iccādinā vattabbaṃ. Āgaccheyyuṃ yadi samāādikā cāti ‘‘āgaccheyyuṃ yadi samā’’iccādayo uposathe vuttā gāthāyo ca. Etthāti etissaṃ pavāraṇāyaṃ. Ayameva ca āharaṇakkamo –
「法论与诤论」,此为并列复合词。因夜已过去,当无三说之机会,或有十种障碍时,应说「尊者们请听我说……乃至……应同瓦萨自恣」等相应之白,然后依所确立之白相应而自恣,应知此为连接。「相应」者,以「尊者们请听我说……乃至……因施与布施夜已过去,若……乃至……夜将破晓,若僧团已适时」等,与彼已过去之夜相应。以「尊者们请听我说,此为王难,若僧团三说……乃至……僧团将成就,然此王难将存在,若僧团已适时」等,与王难等相应,此为义。然而「然此梵行难将存在」,是以省略方式在末尾说,取梵行难而说。「二说」等,虽应分别各说,但以跳跃次第合并而说。然而在说时,应以「应二说自恣」等而说。「若来同等者等」者,即在伍波萨他中所说「若来同等者」等偈颂。「在此」者,在此自恣中。此即引用次第——
Āgaccheyyuṃ yadi samā, pavārenteva thokikā;
「若来同等者,正自恣时人数少;
Pavāritā te suppavāritā, aññehi ca pavāriyaṃ;
「彼等已自恣,已善自恣,亦由他人自恣;」
Pavāritesu sakalā-yekaccāyuṭṭhitāya vā.
在已自恣者中,若全部或部分起立时。
Pavāreyyuñca te tesaṃ, santike bahukā sace;
若彼等众多,应在彼等面前自恣;
Katvā sabbavikappesu, pubbakiccaṃ punuddiseti.
在一切种类中作前行事已,再次宣说。
‘‘Āvāsikānaṃ pannaraso’’tiādikā gāthāyo pana etthāpi samānā.
「住处比库十五日」等偈颂,在此处也是相同的。
§443
443.Ñattiṃ vatvāti vakkhamānagaṇañattiṃ vatvā.
「说白已」者,说将要说的群体白已。
§444
444.Samudīriyāti aññe dve tayo vā vakkhamānakkamena vattabbā.
「应宣说」者,其余二人或三人,应依将要说的次第而说。
§446-8
446-8. Kattabbaṃ katvāti yojetabbaṃ. Kattabbanti pubbakiccādikaṃ. Navenapi ‘‘ahaṃ bhante…pe… paṭikarissāmī’’ti thero īriyoti yojetabbaṃ. Evanti idāni vakkhamānaṃ parāmasati.
「应作已作」者,应连结为「应作」。「应作」者,指前行事等。以新者亦应连结为「『尊者,我……乃至……将作补偿』,长老说」。「如是」者,指示现在将说之事。
§449
449.‘‘Yasmi’’ntiādi vuttanayattā uttānameva.
「于彼」等,因已说之方式故,极为明了。
§450
450.Gāthāyoti ‘‘vagge samagge vaggoti, saññino’’tiādikā heṭṭhā vuttagāthāyo vā. Ayaṃ panettha viseso – karototi ettha pavāraṇaṃ karototi attho gahetabbo. Tatiya gāthāya ‘‘pātimokkhaṃ na uddise’’ti apanetvā ‘‘no kareyya pavāraṇa’’nti padaṃ pakkhipitabbaṃ. Catutthagāthāya ‘‘anuposathe’’tiādigāthābandhaṃ apanetvā ‘‘neva pavāraṇe kātuṃ, sā kappati pavāraṇā’’ti pakkhipitabbaṃ. Pañcamagāthāya ‘‘aṭṭhitoposathāvāsā’’ti apanetvā ‘‘pavāraṇāṭhitāvāsā’’ti pakkhipitabbaṃ.
「以偈」者,指「于众中和合众」等,或下文所说之偈。然此处有差别——「作」者,此处应取「作自恣」之义。于第三偈中,应除去「不诵巴帝摩卡」,而插入「不应作自恣」之句。于第四偈中,应除去「非于伍波萨他」等偈之连结,而插入「不应于自恣作,彼自恣为如法」。于第五偈中,应除去「住于伍波萨他」,而插入「住于自恣」。
§451
451.Saṅghamhi pavāritevāti purimavassūpagate saṅghamhi pavārite eva. Pārisuddhiuposathaṃ kareyyāti na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbāti adhippāyo. Pacchimikāya upagantvā apariniṭṭhitavasso avuttho. Anupāgatoti vassaṃ anupāgato. Ayametthādhippāyo – purimikāya vassaṃ upagatā pañca vā atirekā vā pacchimikāya upagatā tehi samā vā ūnatarā vā purimikāya vā upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti, saṅghappavāraṇāya gaṇaṃ pūrenti saṅghappavāraṇāvasena ñattiṃ ṭhapetvā, atha ca ubhopi ekato hutvā saṅghaṃ na pūrenti, gaṇaṃ pana pūrenti, gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ, pacchā tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo. Yadi pana purimikāya eko, pacchimikāya eko, ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimehi vassūpagatehi pacchā vassūpagatā ekenapi adhikā saṅghaṃ pūrenti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā tesaṃ santike pavāretabbanti. Gaṇepi eseva nayo. Evamuparipi yathāyogaṃ cintanīyaṃ.
「于僧团已自恣」者,于前瓦萨入住之僧团已自恣。「应作清净伍波萨他」者,意趣为不应于一伍波萨他堂立二白。后入住者,瓦萨未圆满而未出。「未入住」者,未入住瓦萨。此处之意趣如下——前入住瓦萨者五人或更多,后入住者与彼等同数或更少,或前入住者较后入住者为少,且满足僧团自恣之众数,立僧团自恣之白后,然而二者合一不满僧团,但满足众数,应立众白而自恣,其后应于彼等面前作清净伍波萨他。若前者一人,后者一人,应一人于一人面前自恣,一人应作清净伍波萨他。若后入住瓦萨者较前入住瓦萨者多一人亦满僧团,应先诵巴帝摩卡,其后应于彼等面前自恣。于众亦此法相同。如是于上亦应如理思惟。
§452
452.Cātumāsiniyāti aparakattikapuṇṇamāyaṃ. Saṅghenāti paṭhamaṃ vassūpagatena saṅghena. Vutthā vassā yehi te vutthavassā, pacchimavassūpagatā. Sace appatarā siyunti iminā yadi adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pacchimavassūpagatehi paṭhamaṃ pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabboti dīpetīti.
「于四月」者,指后作之满月日。「以僧团」者,以最初入住瓦萨之僧团。「瓦萨已出者」,彼等为已出瓦萨者,后瓦萨入住者。「若较少」者,以此显示若较多或相等,应立自恣白,后瓦萨入住者先自恣后,其余者应作清净伍波萨他。
Pavāraṇāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 自恣指示解释已毕。
46. Saṃvaraniddesavaṇṇanā46. 防护指示解释
§453
453. Saṃvaraṇaṃ cakkhudvārādīnaṃ satikavāṭena pidahanaṃ saṃvaro. Tattha kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro natthi, na hi cakkhupasādaṃ nissāya sati uppajjati, neva bhavaṅgasamaye āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye, javanakkhaṇe pana uppajjatīti tadā saṃvaro hoti, evaṃ honte pana so cakkhudvārādīnaṃ saṃvaroti vuccati. Cakkhusotādibhedehīti cakkhu ca sotañca, tāni ādi yesaṃ, teva bhedā cāti samāso, tehi dvārehi. Abhijjhādippavattiyā accantopakārakattā karaṇatthe cettha tatiyā. Etena cakkhusotaghānajivhākāyamanasaṅkhātāni dvārāni vuttāni. Rūpasaddādigocareti rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammasaṅkhāte visaye. Abhijjhādomanassādippavattinti ettha parasampattiṃ abhimukhaṃ jhāyatīti abhijjhā, balavataṇhā. Ādi-saddena micchādiṭṭhiādayo aneke akusalā dhammā saṅgahitā.
「律仪」者,以念之门扉关闭眼门等为律仪。于此,虽于眼根无律仪——因依眼净色念不生起,非于有分时,非于转向等任一时,然于速行刹那生起,故尔时有律仪——如是虽然,彼被称为眼门等之律仪。「以眼耳等之别」者,眼与耳,彼等为首者,彼等即别,复合为「以彼等之别」,以彼等门。因极有助于贪等之现起故,此处第三格为作具格。以此说示称为眼、耳、鼻、舌、身、意之诸门。「色声等境」者,于称为色、声、香、味、触、法之境。「贪忧等之现起」者,此处「贪」者,向他人之财产思惟为强渴爱。以「等」字摄取邪见等众多不善法。
§454
454. Sakaṃ cittaṃ kiṭṭhādiṃ duppasuṃ viya niggaṇheyyāti sambandho. Kiṭṭhanti kiṭṭhaṭṭhāne uppannaṃ sassaṃ gahitaṃ. Kiṭṭhaṃ adatīti kiṭṭhādi, taṃ. Sampajānoti sātthakasappāyagocaraasammohasaṅkhātena catusampajaññena sammā pajāno. Iminā indriyasaṃvarasīlaṃ kathitaṃ.
「应当调伏自己的心,如同调伏田地等的难以驯服者」,此为连结。『田地』者,取生于田地处的作物。『田地等』者,给予田地者,即彼。『正知』者,以有义、适宜、行处、不痴四种正知而正确地知。以此说示了根律仪戒。
Saṃvaraniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 防护指示解释已毕。
47. Suddhiniddesavaṇṇanā47. 清净指示解释
§455
455. Desanā saṃvaro eṭṭhi paccavekkhaṇanti bhedato suddhi catubbidhāti sambandho. ‘‘Paccavekkhaṇaṃ bhedato’’ti vattabbe niggahitalopo daṭṭhabbo, desanāsuddhi saṃvarasuddhi pariyeṭṭhisuddhi paccavekkhaṇasuddhīti catubbidhāti vuttaṃ hoti. Tattha sujjhatīti suddhi, yathādhammaṃ desanāya suddhi desanāsuddhi. Vuṭṭhānassāpi cettha desanāya eva saṅgaho daṭṭhabbo. Mūlāpattīnaṃ pana abhikkhutāpaṭiññāva desanāti heṭṭhā vuttā, sāvassa pārājikāpannassa visuddhi nāma hoti. Ayañhi yasmā pārājikaṃ āpanno, tasmā bhikkhubhāve ṭhatvā abhabbo jhānādīni adhigantuṃ. Bhikkhubhāvo hissa saggantarāyo ceva hoti, maggantarāyo ca. Vuttañhetaṃ –
「教示、律仪、寻求、省察,依分别而清净有四种」,此为连结。应见「依分别而省察」之说中,省略了「尼嘎希德喇」一词。所说即:教示清净、律仪清净、遍寻清净、省察清净,有四种。其中,『清净』者,得清净也。依如法的教示而清净,为教示清净。此处还俗的教示也应见为包含于教示之中。然而根本罪的频繁承认与告白即是教示,如下文所说,对于犯巴拉基咖者,此即名为清净。因为此人既已犯巴拉基咖,故住于比库身份而无能力证得禅那等。其比库身份既是天界之障碍,亦是道之障碍。如所说:
‘‘Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyūpakaḍḍhatī’’ti. (dha. pa. 311);
「沙门身难以舍离,牵引至地狱寿命。」
Aparampi vuttaṃ –
又有所说:
‘‘Sithilo hi paribbajo, bhiyyo ākirate raja’’nti. (dha. pa. 313);
「懈怠的游方者,更多地积聚尘垢。」
Iccassa bhikkhubhāvo visuddhi nāma na hoti. Yasmā pana gihiādiko hutvā dānasaraṇasīlasaṃvarādīhi saggamaggaṃ vā jhānavimokkhamaggaṃ vā ārādhetuṃ bhabbo hoti, tasmāssa gihiādibhāvo visuddhi nāma hoti. Adhiṭṭhānavisiṭṭhena saṃvarena visuddhi saṃvaravisuddhi. Dhammena samena paccayānaṃ eṭṭhiyā suddhi eṭṭhisuddhi. Catūsu paccayesu paccavekkhaṇena suddhi paccavekkhaṇasuddhi. ‘‘Catubbidhā pātī’’tiādīsu pātimokkhasaṃvarasammatanti ‘‘pātimokkhasaṃvaro’’ti sammataṃ sīlaṃ.
如是,其比库身份不名为清净。然而,因为成为在家人等而能以布施、皈依、持戒、律仪等成就天界道或禅那解脱道,故其在家人等身份名为清净。以决意所特胜的律仪而清净,为律仪清净。以如法平等地寻求资具而清净,为寻求清净。以对四资具的省察而清净,为省察清净。「四种巴帝」等句中,「巴帝摩卡律仪所认可」者,即被认可为「巴帝摩卡律仪」的戒。
§456
456. Cittādhiṭṭhānasaṃvarā sujjhatīti indriyasaṃvaro saṃvarasuddhīti vuttoti yojanā.
「由心所依止的律仪而清净」者,即所说的「根律仪是律仪清净」,此为连结。
§457
457. Anesanaṃ pahāya dhammena uppādentassa eṭṭhiyā suddhattā ājīvanissitaṃ eṭṭhisuddhīti vuttanti sambandho. Uppādentassāti paccaye uppādentassa.
「舍弃邪求,以法生起者,由意欲的清净故,说为『依止于活命的意欲清净』」,此为关联。「生起者」,即生起资具者。
§458
458.Paccavekkhaṇasujjhanāti hetumhi pañcamīti.
「由省察而清净」,此为原因处的第五格。
Suddhiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 净说之释义已毕。
48. Santosaniddesavaṇṇanā · 四十八、知足说之释义
§459
459. Paṃsukūlaṃ piṇḍiyālopo rukkhamūlaṃ pūtimuttabhesajjanti ime cattāro paccayā appagghanakatāya appā ceva kassacipi ālayābhāvena anavajjā ca gatagataṭṭhāne labbhamānatāya sulabhā cāti vuccanti, tenāha ‘‘appenā’’tiādi. Mattaññūti pariyesanappaṭiggahaṇaparibhogavissajjanesu catūsu mattaññutāvasena pamāṇaññū.
粪扫衣、乞食、树下坐、腐尿药,这四种资具,由于价值低微故称为「少」,对任何人都无执着故称为「无过」,在所到之处皆可获得故称为「易得」,因此说「以少」等。「知量」者,即在寻求、接受、受用、施舍这四处,依知量而知限度。
§460
460. Kathaṃ santuṭṭhoti āha ‘‘atīta’’ntiādi. Paccuppannena yāpentoti yathālābhayathābalayathāsāruppavasena paccuppannena yathāvuttacatubbidhapaccayena yāpentoti.
「如何知足」?说「过去」等。「以现前维生」者,即依所得、依力量、依适宜,以现前所说的四种资具维生。
Santosaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 知足说之释义已毕。
49. Caturārakkhaniddesavaṇṇanā四十九、四护说之释义
§461-2
461-2. Buddhānussati …pe… maraṇassatīti imā caturārakkhā nāmāti seso. Ārakattādināti ārakabhāvo ārakattaṃ, taṃ ādi yassa ‘‘arīnaṃ hatattā’’tiādikassa taṃ ārakattādi. Tena tena maggena savāsanānaṃ arānaṃ hatattā ārakā sabbakilesehi suvidūravidūre ṭhitoti ā-kārassa rassattaṃ, ka-kārassa ha-kāraṃ sānunāsikaṃ katvā ‘‘araha’’nti padasiddhi veditabbā. ‘‘Ārakā’’ti ca vutte sāmaññajotanāya visese avaṭṭhānato, visesatthinā ca visesassa anuppayojitabbattā ‘‘kilesehī’’ti labbhati.
佛随念……乃至……死随念,这些称为四护卫,余者省略。「由远离性等」者,远离状态为远离性,以此为首者,即「由于敌人被杀」等之首,即此远离性等。由于以此道或彼道,具烦恼的敌人被杀故,远离一切烦恼,住于极远之处,长音阿变为短音,咖音变为哈音加鼻音,成为『阿拉汉』一词,应知此词成就。说「远离」时,为显示共相,不住于特殊,而为求特殊者,特殊不应被应用,故得「诸烦恼」。
Sammāti aviparītaṃ. Sāmanti sayameva, aparaneyyo hutvāti attho. ‘‘Sambuddho’’ti hi ettha saṃ-saddo ‘‘saya’’nti etassa atthassa bodhako daṭṭhabbo. Buddhatoti bhāvappadhānoyaṃ niddeso, buddhattāti attho. ‘‘Arahaṃ’’ iti vā ‘‘sammāsambuddho’’ iti vā bhagavato navabhede guṇe yā punappunaṃ anussati, sā buddhānussatīti yojanā. ‘‘Sammāsambuddho itī’’ti vattabbe a-kāro sandhivasena āgato. Iti-saddo panettha ādiattho, iccādīti attho. Navabhedeti ‘‘anuttaro purisadammasārathī’’ti ekato gahetvā. Ettha pana upacāro uppajjati, na appanā, tathā maraṇassatiyaṃ. Itaresu pana ubhayampi uppajjatīti veditabbaṃ. Buddhānussati.
「正」者,不颠倒也。「自」者,自己,意为不依他而得。此处「正」字应视为表示「自」义之标识。「觉者」者,此为以状态为主之说明,意为觉者性。凡对世尊之九种功德——「阿拉汉」或「正自觉者」——反复随念者,此即佛随念,如是连结。「正自觉者」一语中,「伊」字因连音而来。此处「伊帝」字有开始之义,意为「如是等」。九种者,合「无上调御丈夫」为一而计。此处生起近行,不生安止,死随念亦然。然于其余诸随念,应知二者皆生起。佛随念竟。
§463-4
463-4.‘‘Sīmaṭṭhā’’tiādinā mettābhāvanaṃ dasseti. Sīmaṭṭhasaṅgheti sīmāyaṃ tiṭṭhatīti sīmaṭṭho , sova saṅgho. Gocaragāmamhi issare janeti sambandho. Tattha mānuse upādāya sabbasattesūti yojetabbaṃ. Tatthāti tasmiṃ gāme. Sukhitā hontu averāti padacchedo. Ādināti ‘‘abyāpajjā hontu, anīghā hontu, sukhī attānaṃ pariharantū’’ti iminā. Paricchijja paricchijjāti ‘‘imasmiṃ vihāre sabbe bhikkhū’’tiādinā evampi paricchinditvā paricchinditvā. Mettābhāvanā.
以「界住」等语显示慈修习。「界住僧」者,住于界中故为界住,彼即僧团。与村落中之主人等众生相连结。于彼处应连结「对人类乃至一切有情」。「于彼处」者,于彼村中。句读为「愿安乐、无怨」。「等」者,以「愿无恼害、愿无苦恼、愿安乐护持自己」此等。「限定又限定」者,以「此住处中一切比库」等如是限定又限定。慈修习竟。
§465-6
465-6. Idāni asubhaṃ niddisanto sabbapaṭhamaṃ sādhetabbaṃ sattavidhamuggahakosallaṃ ‘‘vaṇṇe’’ccādinā dasseti. Sattavidhañhi taṃ nayato āgataṃ vācāsajjhāyamanasāsajjhāyehi saddhiṃ. Tattha paṭhamaṃ vācāya sajjhāyantena cattāri tacapañcakādīni paricchinditvā anulomappaṭilomavasena kātabbaṃ. Yathā pana vacasā, tatheva manasāpi sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyo hi manasā sajjhāyassa paccayo. So pana lakkhaṇappaṭivedhassa paccayo. Tattha vaṇṇo nāma kesādīnaṃ vaṇṇo. Saṇṭhānaṃ tesaṃyeva saṇṭhānaṃ. Okāso tesaṃyeva patiṭṭhokāso. Disā nābhito uddhaṃ uparimadisā, adho heṭṭhimā. Paricchedo nāma ‘‘ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā ca upari ca tiriyañca iminā nāma paricchinno’’ti evaṃ sabhāgaparicchedo ceva ‘‘kesā na lomā, lomā na kesā’’ti evaṃ amissakatāvasena visabhāgaparicchedo ca. Kesādikoṭṭhāse vavatthapetvāti sambandho. Vavatthapetvāti vuttanayena vavatthapetvā.
今欲说示不净,首先应成就之七种把持善巧,以「于色」等语显示。彼七种从方法而来,与语诵习、意诵习相应。其中,首先以语诵习者,应限定四种皮五法等,依顺逆次第而作。如以语,如是亦应以意作诵习。语诵习乃意诵习之缘。彼则为特相通达之缘。其中,「色」者,名为发等之色。「形状」者,彼等之形状。「处所」者,彼等之安立处所。「方」者,脐以上为上方,以下为下方。「界限」者,名为「此部分下、上、横以此名限定」,如是同类界限,及「发非毛、毛非发」,如是以不混杂性之异类界限。连结为「确定发等部分」。「确定」者,以所说方法确定。
Evaṃ vavatthapentena yathāvuttaṃ sattavidhaṃ uggahakosallaṃ sampādetvā aṭṭhārasavidhaṃ manasikārakosallaṃ sampādetabbanti dassetuṃ ‘‘anupubbato’’tiādimāha. Tattha appanāto tayo ca suttantāti ime cattāropi nayatovāgate nātisīghādīsu pakkhipitvā dasavidhatā veditabbā. Anupubbatoti sajjhāyakaraṇato paṭṭhāya anupaṭipāṭiyā. Nātisīghaṃ nātisaṇikaṃ katvāti kiriyāvisesanaṃ. Vikkhepaṃpaṭibāhayanti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepaṃ paṭibāhanto. Paṇṇattiṃ samatikkammāti yāyaṃ ‘‘kesā lomā’’ti paṇṇatti, taṃ atikkamitvā, ‘‘paṭikkūla’’nti cittaṃ ṭhapetvāti adhippāyo. Anupubbato muñcantassāti yo yo koṭṭhāso na upaṭṭhāti, taṃ taṃ anukkamena muñcato, tassa ‘‘bhāvanā’’ti iminā sambandho veditabbo.
如是确定者成就如所说之七种把持善巧后,应成就十八种作意善巧,为显示此,说「依次第」等。其中,「从安止」三种及「经」,此四种亦从方法而来,纳入不太急等中,应知为十种性。「依次第」者,从作诵习开始依不间断次第。「不太急不太缓地作」者,为动作之限定。「遮止散乱」者,舍弃业处而遮止心于外部杂多所缘之散乱。「超越概念」者,超越此「发、毛」之概念,意为安立心于「厌恶」。「依次第舍者」,凡不现起之部分,依次第舍彼者,应知与「修习」相连结。
§467
467. Evaṃ ubhayakosallaṃ sampādetvā sabbakoṭṭhāse vaṇṇādivasena vavatthapetvā vaṇṇādivaseneva pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbāti dassetuṃ ‘‘vaṇṇā’’tiādimāha. Vaṇṇa…pe… okāsehi koṭṭhāse paṭikkūlāti bhāvanā asubhanti yojanā. Tatra kesā tāva pakativaṇṇena kāḷakā addāriṭṭhakavaṇṇā, saṇṭhānato dīghavaṭṭatulādaṇḍasaṇṭhānā, disato uparimadisāya jātā, okāsato ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi, purato naḷāṭantena, pacchato gaḷavāṭakena paricchinnā, sīsakaṭāhaveṭhanaallacammaṃ kesānaṃ okāso. Paricchedato kesā sīsaveṭhanacamme vīhaggamattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve kesā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo. ‘‘Kesā na lomā, lomā na kesā’’ti evaṃ avasesaekatiṃ sakoṭṭhāsehi amissīkatā kesā nāma pāṭiyekko eko koṭṭhāsoti ayaṃ visabhāgaparicchedo. Idaṃ kesānaṃ vaṇṇādito nicchayanaṃ. Idaṃ pana nesaṃ vaṇṇādivasena pañcadhā paṭikkūlato nicchayanaṃ – kesā nāmete vaṇṇatopi paṭikkūlā āsayatopi saṇṭhānatopi gandhatopi okāsatopi paṭikkūlāti evaṃ sesakoṭṭhāsānampi yathāyogaṃ veditabbaṃ.
如是成就二种善巧后,以色等确定一切部分,应以色等五种确定厌恶性,为显示此,说「以色」等。连结为「以色乃至处所,诸部分为厌恶,此为不净修习」。其中,首先发,以自然色为黑色、见者厌恶之色;以形状为长圆绳杖之形状;以方为生于上方;以处所为两侧以耳尖、前以额际、后以颈窝所限定;头盖骨包裹之湿皮为发之处所。以界限,发入于头包裹皮如钻孔之量而安立,下以自己之根底、上以虚空、横以互相而限定。二发不在一处,此为同类界限。「发非毛、毛非发」,如是余之二十九种自部分不混杂,名为发者唯一独立部分,此为异类界限。此为发从色等之决定。此则为彼等以色等五种厌恶性之决定——名为发者,从色亦厌恶、从依处亦、从形状亦、从气味亦、从处所亦厌恶。如是余部分亦应如理而知。
Uddhumātādivatthūsūti uddhumātakavinīlakavipubbakavicchiddakavikkhāyitakavikkhittakahatavi- kkhittakalohitakapuḷavakaaṭṭhikasaṅkhātesu dasesu aviññāṇakaasubhavatthūsu asubhākāraṃ gahetvā pavattā bhāvanā vā asubhanti sambandho. Asubhabhāvanā.
「于膨胀等对象」者,于膨胀、青瘀、脓烂、断坏、食残、散乱、斩斫散乱、血涂、虫聚、骨锁,此十种无识不净对象中,取不净行相而转起之修习,或为不净,如是连结。不净修习竟。
§468
468. ‘‘Maraṇaṃ me bhavissatī’’ti vā ‘‘jīvitaṃ me uparujjhatī’’ti vā ‘‘maraṇaṃ maraṇa’’nti vā yoniso bhāvayitvānāti yojanā. Jīvitanti rūpajīvitindriyañca arūpajīvitindriyañca. Yonisoti upāyena. Evaṃ pavattayatoyeva hi ekaccassa nīvaraṇāni vikkhambhanti, maraṇārammaṇā sati saṇṭhāti, upacārappattameva kammaṭṭhānaṃ hoti.
「『死将临于我』,或『我的生命正在被损坏』,或『死就是死』,如理地修习」,应如是连接。生命者,色命根与无色命根二者。如理者,以方便也。如是修习者,对某些人而言,诸盖被镇伏,以死为所缘的念得以确立,业处达到近行而已。
§469-470
469-470. Yassa pana ettāvatā na hoti, tena vadhakapaccūpaṭṭhānādīhi aṭṭhahākārehi maraṇaṃ anussaritabbanti dassetuṃ ‘‘vadhakassevā’’tiādimāha. Vadhakassa iva upaṭṭhānāti ‘‘imassa sīsaṃ chindissāmī’’ti asiṃ gahetvā gīvāya sañcārayamānassa vadhakassa viya maraṇassa upaṭṭhānato. Sampattīnaṃ vipattitoti bhogasampattiyā jīvitasampattiyā ca vināsamaraṇasaṅkhātavipattito. Upasaṃharatoti yasamahattato puññamahattato thāmamahattato iddhimahattato paññāmahattato paccekabuddhato sammāsambuddhatoti imehi sattahākārehi attano upasaṃharaṇato . Kāyabahusādhāraṇāti asītiyā kimikulānaṃ, anekasatānaṃ rogānaṃ, bāhirānañca ahivicchikādīnaṃ maraṇassa paccayānaṃ sādhāraṇato. Āyudubbalatoti assāsapassāsūpanibaddhattairiyāpathūpanibaddhattādinā āyuno dubbalato. Kālavavatthānassa abhāvatoti ‘‘imasmiṃyeva kāle maritabbaṃ, na aññasmi’’nti evaṃ kālavavatthānassa abhāvato. Addhānassa paricchedāti ‘‘manussānaṃ jīvitassa paricchedo nāma etarahi paritto, addhā yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ jīvatī’’ti evaṃ addhānassa kālassa paricchedato.
然而,对于仅以此尚未成就者,为了显示应当以刽子手现前等八种行相随念死,故说「如刽子手」等。如刽子手现前者,从死的现前如同刽子手,即手持刀剑,于颈部挥动,心想『我将斩此人之首』。诸圆满之衰败者,从财富圆满与生命圆满的毁灭,即称为死的衰败。比较者,以七种行相比较自己:从名声之大、福德之大、力量之大、神通之大、智慧之大、辟支佛、正自觉者。身体多共有者,从八十种虫族、数百种疾病、以及外在的蛇蝎等死亡之因的共有性。寿命之弱者,从寿命之弱,即依止于入息出息、依止于威仪等。时限之无有者,从无有时限,即『必须在此时死,非在他时』,如是时限之无有。路程之限定者,从路程即时间之限定,即『人类生命之限定,如今实在短少,确实长寿者,活一百岁』,如是。
Ettha pana kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā vipassanāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pattukāmena buddhaputtena yaṃ kātabbaṃ, taṃ ādikammikassa kulaputtassa vasena ādito paṭṭhāya saṅkhepenopadissāma. Catubbidhaṃ tāva sīlaṃ sodhetabbaṃ. Tattha tividhā visujjhanā anāpajjanaṃ, āpannavuṭṭhānaṃ, kilesehi ca appaṭipīḷanaṃ. Evaṃ visuddhasīlassa hi bhāvanā sampajjati. Yampidaṃ cetiyaṅgaṇavattādīnaṃ vasena ābhisamācārikasīlaṃ vuccati, tampi sādhukaṃ paripūretabbaṃ. Tato –
然而在此,对于修习业处后,欲以观与诸无碍解共同证得阿拉汉果的佛子,应当做的事,我们从初学善男子的角度,从开始简要地教示。首先,四种戒应当清净。其中,三种清净:不犯、犯已还净、不被诸烦恼所逼恼。如是戒清净者,修习才能成就。凡是以塔庭职责等为缘而称为习惯戒者,也应当善加圆满。然后——
‘‘Āvāso ca kulaṃ lābho, gaṇo kammañca pañcamaṃ;
「住处与家族、利养、众与业为第五,」
Addhānaṃ ñāti ābādho, gantho iddhīti te dasā’’ti. (visuddhi. 1.41) –
「旅途、亲族、疾病、典籍、神通,此等为十。」
Evaṃ vuttesu dasasu palibodhesu yo palibodho, yo upacchinditabbo. Evaṃ upacchinnapalibodhena –
如是所说的十种障碍中,凡是障碍,应当断除。如是已断除障碍者——
‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
「可爱、可敬、应修习,善说且堪受言语;
Gambhīrañca kathaṃ kattā, no cāṭṭhāne niyojako’’ti. (a. ni. 7.37) –
能说甚深之语,不使役于非处。」(增支部 7.37)
Evaṃ vuttalakkhaṇaṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā kammaṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Taṃ duvidhaṃ hoti sabbatthakakammaṭṭhānañca pārihāriyakammaṭṭhānañca. Tattha sabbatthakakammaṭṭhānaṃ nāma bhikkhusaṅghādīsu mettā, maraṇassati ca, ‘‘asubhasaññā’’tipi eke. Etaṃ pana tayaṃ sabbattha atthayitabbaṃ icchitabbanti katvā, adhippetassa ca yogānuyogakammassa padaṭṭhānattā ‘‘sabbatthakakammaṭṭhāna’’nti vuccati. Aṭṭhatiṃsārammaṇesu pana yaṃ yassa caritānukūlaṃ, taṃ tassa niccaṃ pariharitabbattā yathāvutteneva nayena ‘‘pārihāriyakammaṭṭhāna’’nti vuccati, tato –
应亲近具有如是所说特征之老师,学取业处。彼业处有二种:一切处业处与守护业处。其中,一切处业处者,谓于比库僧团等处之慈、死随念,及有些人说「不净想」。然此三者,以「应于一切处置放、应欲求」之义,且因是所意欲之瑜伽修习业之足处,故称为「一切处业处」。而于三十八所缘中,凡适合彼人行相者,因彼人应常守护之,依如前所说之理,称为「守护业处」。由此——
‘‘Mahāvāsaṃ navāvāsaṃ, jarāvāsañca panthaniṃ;
「大住处、新住处、老住处及道路;
Soṇḍiṃ paṇṇañca pupphañca, phalaṃ patthitameva ca.
树干、叶、花,及所希求之果。
‘‘Nagaraṃ dārunā khettaṃ, visabhāgena paṭṭanaṃ;
「城、木、田,以及不同类之市镇;
Paccantasīmāsappāyaṃ, yattha mitto na labbhati.
「边地界限适宜之处,于彼处不得善友。」
‘‘Aṭṭhārasetāni ṭhānāni, iti viññāya paṇḍito;
「此等十八种处所,智者如是了知后;」
Ārakā parivajjeyya, maggaṃ sappaṭibhayaṃ yathā’’ti. (visuddhi. 1.52) –
「应从远处回避之,如同有蛇怖畏道。」(《清净道论》1.52)
Vuttaaṭṭhārasasenāsanadosavajjitaṃ ‘‘idha, bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ hoti naccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassaṃ. Tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasireneva uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā. Tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammavinayadharā mātikādharā. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati ‘idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko attho’ti. Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttāniṃ karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hotī’’ti (a. ni. 10.11) vuttapañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ upagamma tattha vasantena ‘‘dīghāni kesalomanakhāni chinditabbāni, jiṇṇacīvaresu aggaḷaanuvātaparibhaṇḍadānādinā daḷhīkammaṃ vā tantacchedādīsu tunnakammaṃ vā kātabbaṃ, kiliṭṭhāni rajitabbāni, sace patte malaṃ hoti, patto pacitabbo, mañcapīṭhādīni sodhetabbānī’’ti evaṃ vuttaupacchinnakhuddakapalibodhena katabhattakiccena bhattasammadaṃ vinodetvā ratanattayaguṇānussaraṇena cittaṃ sampahaṃsetvā ācariyuggahato ekapadampi asammuyhantena manasi kātabbanti.
所说十八种住所过失已避除,「诸比库,此处住所不太远亦不太近,具足往来之便,日间少人群,夜间少声音、少喧闹,少蚊虻风热爬虫之触。住于彼住所者,以少功用即得生起衣、钵食、住所、病者所需药品资具。于彼住所有诸长老比库住,多闻、通达传承、持法持律、持本母者。时时前往彼等处请问、询问:『尊者,此如何?此之义理为何?』彼等具寿为其开显未开显者,阐明未阐明者,于种种疑惑之法中除去疑惑。诸比库,如是住所具足五支。」(《增支部》10.11)所说具足五支之住所,前往彼处,住于其处者,「应剪除长发、体毛、指甲,于旧衣应以缝补、加边、缝缀等作坚固业,或于断线等处作缝补业,污秽者应染之,若钵有垢,应洗钵,床椅等应清洁之」,如是所说,以断除微细障碍,作已食事,除去食后昏沉,以忆念三宝功德令心欢喜,从老师所受者乃至一句亦不忘失而应作意。
Caturārakkhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 四护说之释义已毕。
50. Vipassanāniddesavaṇṇanā五十、观说之释义
§471-2
471-2.Nāmarūpanti cittacetasikasaṅkhātaṃ nāmañca aṭṭhavīsatividhaṃ rūpañca. ‘‘Namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, nāmarūpato na añño attādiko koci atthī’’ti evaṃ jhānalābhī ce, jhānato vuṭṭhāya jhānagataṃ vā vipassanāyāniko ce, pakiṇṇakabhūtaṃ nāmarūpaṃ pariggahetvā. Pātimokkhasaṃvarādi sīlavisuddhi, caturārakkhavasena dīpitā sopacārasamādhisaṅkhātā cittavisuddhi ca vuttāva nāmāti iminā diṭṭhivisuddhi kathitā. Tato tassa paccayañca pariggahetvāti sambandho. Tassa paccayanti ‘‘paṭisandhikkhaṇe nāmarūpadvayameva avijjātaṇhāupādānakammehi uppajjati, na issarādikāraṇenā’’tiādinā tassa kāraṇaṃ, iminā kaṅkhāvitaraṇavisuddhi dassitā.
「名色」者,名为识与心所之总称,及二十八种色。「倾向之特相为名,破坏之特相为色,从名色之外无有任何我等之法」,如是,若得禅那者,从禅那出已,把握禅那所摄之名色;若为纯观行者,则把握散布之名色。戒清净为巴帝摩卡律仪等,以四种守护所显示之近行定所摄之心清净已如前所说,以「名」一词,说示了见清净。「其后把握彼之缘」,此为连结。「彼之缘」者,「于结生刹那,名色二法唯从无明、渴爱、取、业而生起,非从自在天等因」等,以此为彼之因,以此显示了度疑清净。
Hutvā abhāvato aniccāti sabbepi nāmarūpasaṅkhārā uppajjitvā abhāvāpajjanato aniccā. Udayabbayapīḷanā dukkhāti uppādanirodhavasena pīḷanato dukkhā. Avasavattittā anattāti attano vase avattanato anattāti evaṃ saṅkhārehi saddhiṃ tilakkhaṇaṃ āropetvā. Punappunaṃ sammasantoti yathāvuttanayena sammasanto samathayāniko vipassanāyāniko ca yogāvacaro. Iminā maggāmaggañāṇadassanavisuddhi, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ca dassitā. Saṅkhārānameva hi udayabbayādinānupassanato udayabbayabhaṅgabhayaādīnavanibbidāmuñcitukamyatāpaṭisaṅkhānupassanāsa- ṅkhārupekkhāñāṇasaṅkhātassa aṭṭhavidhassa ñāṇassa vasena sikhāppattaṃ vipassanāñāṇaṃ paṭipadāñāṇadassanavisuddhi nāma. Anupubbena sabbasaṃyojanakkhayaṃ pāpuṇeyyāti iminā ñāṇadassanavisuddhi dassitā. Sabbasaṃyojanakkhayanti orambhāgiyānaṃ pañcannaṃ saṃyojanānaṃ heṭṭhā maggattayena khepitattā, itaresaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ khepitattā ca sabbesaṃ saṃyojanānaṃ khayante jātaṃ arahattamaggaṃ.
「生已从有至无故为无常」者,一切名色诸行,生起后趣向无有故为无常。「以生灭逼恼故为苦」者,以生起与灭坏而逼恼故为苦。「以无自在转故为无我」者,以不依自己之力而转故为无我,如是于诸行上安立三相后,「再三思惟」者,以如所说之方式思惟之止行者与观行者之瑜伽行者。以此显示了道非道智见清净与行道智见清净。唯从诸行之生灭等随观,依生随观、灭随观、坏随观、怖畏随观、过患随观、厌离随观、欲解脱随观、审察随观、行舍随观智所摄之八种智,达顶点之观智名为行道智见清净。「次第应达一切结之尽」,以此显示了智见清净。「一切结之尽」者,下分五结于下方以三道断除故,其余上分诸结断除故,一切结尽时所生之阿拉汉道。
Nigamanakathāvaṇṇanā结语论的解释
§473
473. Yasmā kāraṇā yā sikkhanā, ayaṃ bhikkhukiccaṃ, ato tasmā kāraṇāti attho.
473. 「由于何因缘而有此学」者,此是比库之事,故「由于彼因缘」,此为其义。
§474
474.Niccaso lokavicārinoti niccaṃ loke vicarato. Mālutasseva parissamo na sambhotīti yojanā. Mālutassevāti vātassa iva. Na sambhotīti na hoti.
474. 「常行世间者」者,常在世间行走者。应连接为「如风之劳苦不生」。「如风」者,如风一般。「不生」者,不存在。
§475-6
475-6. Tambapaṇṇi eva tambapaṇṇiyo, ketu viya ketu, tambapaṇṇiye ketūti tappuriso. Tena racitā dhammavinayaññupasaṃsitā ayaṃ khuddasikkhā parimāṇato gāthānaṃ pañcamattehi satehi ettāvatā niṭṭhānamupāgatāti sambandho.
475-6. 「铜叶洲」即「铜叶洲人」,如「幢」即「幢」,「铜叶洲之幢」为持业复合词。由彼所造、为法与律智者所赞叹之此《小学》,以偈颂之量计约五百偈,至此达到完结,此为连接。
Nigamanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 结语论的解释已结束。
Nigamanakathā结语论
Kārāpitetirucire pavare vihāre;
令造于殊妙、殊胜之精舍;
Mānādhikāripurinā garunā guṇena;
由具德量、尊重、具功德之人;
Vassaṃ vasaṃ damiḷaso vidhahaṃ akāsiṃ;
住瓦萨时,我以达米喇语作此。
Ākaṅkhaṭīka jinasāsanasampavuddhiṃ.
愿胜者教法增长。
Puññena sattharacanājanitena tena;
以此造论所生之福德,
Sambuddhasāsanavarodayakāraṇena;
为正自觉者教法最上兴起之因,
Lokāmisesu pana me samayaṃ alaggo;
于世间利养中,愿我时时不染著,
Sambuddhasāsanavarodayamācareyyaṃ.
愿我行正自觉者教法最上之兴起。
Atthesu akkharapadesu vinicchayesu;
于义理、文字、句义、抉择中,
Pubbāparesu likhitaṃ khalitaṃ yadatthi;
前后所书写之错误,若有存在;
Ohāya khantumarahanti vadantu santā;
舍弃之后,诸寂静者应当说出,值得删除;
Diṭṭhāparādhamatha vā kimulālanena.
已见过失,或者何用闲谈。
Yenantatantaratanākaramanthanena;
以彼无边藏海之搅拌;
Manthācalollasitañāṇavarena laddhā;
以搅拌山涌现之智慧优胜而获得;
Sārāmatātisukhitā sukhayanti caññe;
得精髓者极喜悦,令他人喜悦;
Te me jayanti garavo garavo guṇehi.
彼等以功德胜我之尊敬。
Paratthasampādanato, puññenādhigatenahaṃ;
由于成就他人利益,由于所获得之福德,我
Paratthasampādanako, bhaveyyaṃ jātijātiyaṃ.
愿于生生世世,成为成就他人利益者。
Sisso āha –
弟子曰——
Paramappicchatānekasantosopasamesinaṃ;
对于具最上少欲、多知足、寂静、
Sucisallekhavuttīnaṃ, sadāraññanivāsinaṃ.
清净、头陀行、常住阿兰若者,
Sāsanujjotakārīnaṃ, ācerattamupāgataṃ;
诸教法光明者中,已达老师之位者;
Udumbaragirikhyātayatīnaṃ yatipuṅgavaṃ.
住于伍敦巴拉山之诸行者中,行者之牛王。
Medhaṅkara iti khyātanāmadheyyaṃ tapodhanaṃ;
名为梅丹咖拉之名号者,富于苦行者;
Theraṃ thiradayāmedhānidhānaṃ sādhupūjitaṃ.
长老,坚固心慧之宝藏,为善人所礼敬者。
Sissaṃ sahāyamāgamma, kalyāṇamittamattano;
得弟子与同伴,自己之善友已来,
Sodhetuṃ sāsanaṃ satthu, parakkamamakāsi yo.
为净化导师之教法,彼作精勤。
Susaddasiddhiṃ yo yoganicchayaṃ sabbhi vaṇṇitaṃ;
善声成就、瑜伽决定、为善士所赞叹者
Akā subodhālaṅkāraṃ, vuttodayamanākulaṃ.
名为『苏波达庄严』,所说明了而不杂乱。
Saṅgharakkhitanāmena, mahātherena dhīmatā;
由名为僧护之大长老、智者所作,
Nivāsabhūtenānekaguṇānappicchatādinaṃ.
彼住于多德、少欲等。
Teneva racitā sādhu, sāsanodayakārinā;
由彼教法兴起者善作,
Khuddasikkhāya ṭīkāpi, sumaṅgalappasādanī.
对于小学之义疏,名为『善吉祥喜悦』。
Nigamanakathā niṭṭhitā. · 结语论已结束。
Iti sumaṅgalappasādanī nāma · 如此，名为《善吉祥净信》。
Khuddasikkhā-abhinavaṭīkā samattā. · 《小学习新疏》已圆满完成。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者