Khuddasikkhā-purāṇaṭīkā · 小学古复注

621 段 · CSCD 巴利原典

Khuddasikkhā-purāṇaṭīkā《小学》的古疏

Ganthārambhakathā

论藏开始语

Yo ciraṃ dīghamaddhānaṃ, viditvā dukkhitaṃ janaṃ;

彼于长久远劫,知晓受苦众生;

Tathāpi nāvabujjhantamanukampāya codito.

虽然如是,仍不觉悟者,以悲悯故被策励。

Bodhāya paṇidhiṃ katvā, patto sambodhimuttamaṃ;

为觉悟而立誓愿,证得无上正自觉;

Tassa pāde namassitvā, dhammaṃ saṅghañca sādhukaṃ.

礼敬彼足已,善礼法与僧团。

Pubbācariyapādesu, ṭhapetvā sīsamattano;

将自己之头,置于先前诸老师足下;

Therena dhammasirinā, thirasīlena yā katā.

由长老达摩西利、坚戒者所作。

‘‘Ādito upasampannasikkhitabba’’ntiādinā;

以「从最初受达上起应学」等语。

Khuddasikkhā samāsena, tassā atthavinicchayaṃ.

略说小学法,其义理之抉择。

Likhissāmi hitatthāya, ādikammikabhikkhunaṃ;

我将为初业比库之利益而书写。

Tattha yuttaṃ gahetabbamayuttaṃ tujjhitabbakanti;

于此,应取相应者,应舍不相应者。

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

论书开端语之解释

(Ka) etthāha – katamā khuddasikkhā, kathaṃ sikkhitabbā, kasmā sikkhitabbā, ke sikkhanti, ke sikkhitasikkhāti? Vuccate – adhisīlaadhicittaadhipaññāvasena tisso sikkhā, ganthavasenettha saṅkhipitvā vuttattā taddīpano gantho ‘‘khuddasikkhā’’ti vuccati, atha vā ‘‘khuddaṃ anelakaṃ madhupaṭala’’ntiādīni viya sikkhākāmānaṃ madhuratāya khuddā ca tā sikkhā cāti khuddasikkhā, atha vā ‘‘khuddaputtamhi samaṇa posa ma’’ntiādīsu viya bahuvidhattāpi khuddā ca tā sikkhitabbato sikkhā cāti khuddasikkhā. Adhisīlasikkhā panettha cārittavārittavasena duvidhampi sīlaṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānena tappaṭipakkhe kilese tadaṅgappahānavasena pajahantena sikkhitabbā, adhicittasikkhā pana yathāvuttesu ārammaṇesu abhiyogakaraṇavasena jhānappaṭipakkhānaṃ nīvaraṇagaṇānaṃ vikkhambhanappahānaṃ kurumānena sikkhitabbā, adhipaññāsikkhā pana yathānurūpaṃ samucchedavasena sānusaye kilese samucchindantena sikkhitabbā.

此中有问:何为小学?如何应学?为何应学?谁在学?谁已学成?答曰:依增上戒、增上心、增上慧而有三学。此处因依论典而略说之故,显示彼之论典名为「小学」。或者,如「小者,无垢,蜜层」等句中,因对欲学者有甘甜味故,小且彼学,故名小学。或者,如「我是小子,沙门,请养育我」等句中,虽有多种,因小且彼应学故为学,故名小学。此中增上戒学者,对于依行与止二种之戒,依所教而行持者,以彼分断之方式断除彼对治之烦恼而应学。增上心学者,对于如所说之所缘,以作加行之方式,作禅那对治之诸盖之镇伏断而应学。增上慧学者,如其相应,以正断之方式正断有随眠之烦恼而应学。

Kasmā sikkhitabbāti ettha –

「为何应学」者,此中:

Jātiādīhi dukkhehi, anekehi upaddutaṃ;

「为舍蕴世间,以生等诸苦,及众多所恼,

Khandhalokaṃ jahitvāna, pattuṃ khemaṃ puraṃ sivaṃ.

得达安稳城,寂静之城邑。」

Kalyāṇaputhujjanena saha satta sekkhā sikkhanti. Arahanto sikkhitasikkhā.

善凡夫与七有学者在学。诸阿拉汉为已学成者。

Ye vītamohā munipuṅgavassa;

「彼离痴者,牟尼中尊,」

Sissesu aggā muninā pasatthā;

诸弟子中最上者,为牟尼所赞叹;

Te tīsu sikkhāsu samattasikkhā;

彼等于三学中,已圆满学;

Tato pare kena samattasikkhāti.

其后诸人,以何圆满学耶?

Āditoti ettha ādimhiyevāti attho, ādito paṭṭhāyāti vā. Upasampannena ca upasampannāya ca sikkhitabbaṃ upasampannasikkhitabbaṃ. Saha mātikāya samātikaṃ. Pubbe vuttappakāraṃ khuddasikkhaṃ pavakkhāmi ādarena, pakārena vā vakkhāmi ratanattayaṃ vanditvāti attho. Apica thero āditoti vacanena saddhāpabbajitānaṃ kulaputtānaṃ ālasiyadosena appaṭipajjantānaṃ aññāṇadosena aññathā paṭipajjantānaṃ saṃvegaṃ janeti. Kathaṃ? Atidullabhaṃ khaṇasamavāyaṃ paṭilabhitvā taṅkhaṇaṃ na kusītena vā niratthakakathāpasutena vā vītināmetabbaṃ, kiṃ kātabbaṃ? Ādito paṭṭhāya nirantarameva tīsu sikkhāsu ādaro janetabboti. Etthāha – kiṃ taṃ ratanattayaṃ nāma, yaṃ vanditvā thero khuddasikkhaṃ pavakkhatīti? Vuccate – buddharatanaṃ dhammaratanaṃ saṅgharatananti imāni tīṇi ratanāni. Tāni hi ratijananaṭṭhena ‘‘ratanānī’’ti vuccanti. Apica –

『最初』者,此中义为『于最初时』,或『从最初起』。已达上者与已达上女应学者,为达上应学。与摄颂一起为『与摄颂』。我将恭敬地宣说前已说方式之小学,或以方式宣说,礼敬三宝之后,此为义。又,长老以『最初』一语,为因信出家之善男子中,因懈怠过失而不实践者,因无知过失而异行者,生起悚惧。如何?获得极难得之刹那和合,彼刹那不应以懈怠或沉溺无义语而度过,应作何事?从最初起,应无间断地于三学中生起恭敬。于此有问:何名三宝,长老礼敬之后宣说小学耶?答曰:佛宝、法宝、僧宝,此三宝也。彼等以生喜乐之义故称为『宝』。又:

‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;

『令心喜悦、极贵重、无比、难见难得、',

Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (dī. nī. aṭṭha. 2.33; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.223; khu. pā. aṭṭha. 6.3; su. ni. aṭṭha. 1.226; mahāni. aṭṭha. 50; udā. aṭṭha. 45) –

『无上有情受用,以此故称为宝。』

Imissā gāthāya vasena ratanattho veditabbo.

依此偈颂,应知宝义。

Mātikāvaṇṇanā本母解说

(Kha-ja) idāni ‘‘samātika’’nti vuttattā mātikaṃ tāva dassetuṃ ‘‘pārājikā ca cattāro’’tiādi āraddhaṃ. Sabbasikkhānaṃ pana mūlabhūtattā adhisīlasikkhāva paṭhamaṃ vuttā. ‘‘Sīle patiṭṭhāyā’’ti (suṃ. ni. 1.1.23, 192; peṭako. 22; mi. pa. 2.1.9) hi vuttaṃ. Tatrāpi mahāsāvajjattā, mūlacchejjavasena pavattanato ca sabbapaṭhamaṃ jānitabbāti pārājikāva paṭhamaṃ vuttāti. Idāni yathānikkhittāni mātikāpadāni paṭipāṭiyā vitthāretvā dassetuṃ ‘‘pārājikā ca cattāro’’ti paṭhamapadaṃ uddhaṭaṃ, tassāyamattho – pārājikāti parājitā parājayamāpannā, sikkhāpadaṃ atikkamitvā teneva āpattiṃ āpajjitvā, tāya vā parājayamāpāditānametaṃ adhivacanaṃ, te pana cattāroti vuttaṃ hoti.

现在,因为已说「摄颂」,为了首先显示摄颂,故说「四巴拉基咖」等。然而,因为是一切学的根本,故首先说增上戒学。因为已说「立足于戒」。其中,因为有大过失,且以断根方式而转起,故应首先了知,因此首先说巴拉基咖。现在,为了依次详细显示如所安立的摄颂句,故举出第一句「四巴拉基咖」,其义如下:「巴拉基咖」者,被击败者、已得击败者,这是对那些违越学处、由此而犯罪、或被那罪所击败者的称呼,而那些有四种,如是所说。

1. Pārājikaniddesavaṇṇanā一、巴拉基咖阐释解说

§1-2

1-2. Idāni te dassetuṃ ‘‘maggattaye’’tiādi āraddhaṃ. Tattha manussāmanussatiracchānagatānaṃ vasena tisso itthiyo, tayo ubhatobyañjanakā, tayo paṇḍakā, tayo purisāti pārājikavatthubhūtānaṃ nimittānaṃ nissayā dvādasamattā honti, tesaṃ vaccamaggappassāvamaggamukhamaggavasena tayo maggā. Tattha manussitthiyā tayo, amanussitthiyā tayo, tiracchānagatitthiyā tayoti nava, tathā manussaubhatobyañjanakādīnaṃ. Manussapaṇḍakādīnaṃ pana vaccamaggamukhamaggavasena dve dve katvā cha, tathā manussapurisādīnanti sabbesaṃ vasena tiṃsa maggā honti. Te sabbe pariggahetvā idha ‘‘maggattaye’’ti vuttaṃ, tasmiṃ maggattayeti attho. Anikkhittasikkhoti bhikkhubhāvato cavitukāmatācittena yathālakkhaṇaṃ apaccakkhātasikkhoti attho. Santhatasanthateti vatthādīsu yena kenaci santhate vā asanthate vā. Allokāseti maggattayassa pakativātena asamphuṭṭhappadese. Nimittanti aṅgajātaṃ. Saṃsanthataṃ vā asanthataṃ vāti attano aṅgajātaṃ vatthādīnaṃ aññatarena paṭicchannaṃ vā appaṭicchannaṃ vā. Upādiṇṇanti anaṭṭhakāyappasādaṃ. Vuttappakāre maggattaye pavesanto cuto pārājikoti sambandho. Naṭṭhakāyappasādaṃ pana pīḷakaṃ vā cammakhilaṃ vā lomaṃ vā pavesantassa dukkaṭaṃ, manussānaṃ pana jīvamānakasarīre akkhināsākaṇṇacchiddavatthikosesu satthakādīhi katavaṇe vā methunarāgena tilabījamattampi aṅgajātaṃ pavesantassa thullaccayaṃ, avasesasarīresu upakacchakādīsu ca dukkaṭaṃ. Tiracchānagatānaṃ hatthiassagoṇagadrabhaoṭṭhamahiṃsādīnaṃ nāsāya thullaccayaṃ, tathā tesaṃ vatthikosesu. Sabbesampi tiracchānagatānaṃ akkhikaṇṇavaṇesu dukkaṭaṃ, tathā tesaṃ avasesasarīresupi.

现在,为了显示那些,故说「于三道」等。其中,依人女、非人女、畜生女之故有三种女人,三种二根人,三种般哒咖,三种男子,作为巴拉基咖事的所依有十二种,它们各有大便道、小便道、口道三道。其中,人女有三道,非人女有三道,畜生女有三道,共九道,同样人二根人等亦然。而人般哒咖等,依大便道、口道各作二道,共六道,同样人男子等亦然,一切合计有三十道。把握一切这些,此处说「于三道」,意思是在那三道中。「未舍学」者,意思是以比库身份,以欲退堕之心,未如法舍弃学处。「覆盖或不覆盖」者,以衣等任何物覆盖或不覆盖。「湿润处」者,在三道的自然风未触及之处。「相」者,肢体。「自己的相覆盖或不覆盖」者,自己的肢体被衣等任何一种遮覆或不遮覆。「已取」者,未坏身净色。连结为:在如所说的三道中插入者,堕巴拉基咖。而插入已坏身净色、疮、皮肿、毛者,恶作。但在人的活着的身体上,以淫欲心,在眼、鼻、耳孔、伤口、以刀等所作的伤口中,插入芝麻子许的肢体者,土喇吒亚。在其余身体部位、腋下等处,恶作。在畜生的象、马、牛、驴、骆驼、水牛等的鼻中,土喇吒亚,同样在它们的伤口、孔穴中。在一切畜生的眼、耳、伤口中,恶作,同样在它们的其余身体部位中亦然。

Idāni pavesanaṃ nāma na kevalaṃ attupakkameneva hoti, bhikkhupaccatthikādīnaṃ pana vasena parūpakkamenāpi hoti, tatthāpi sevanacitte sati pārājiko hotīti dassanatthaṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tassattho – yo bhikkhu pavesanapaviṭṭhaṭhitauddhāraṇakkhaṇesu sādiyati, tasmiṃ khaṇe sevanacittaṃ upaṭṭhapeti, sopi pārājiko hoti. Yo pana bhikkhu sabbaso asādiyanto āsīvisamukhaṃ aṅgārakāsuñca paviṭṭhaṃ viya maññati, so nipparādho hoti. Ettha ṭhitaṃ nāma sukkavissaṭṭhisamayappavatti.

现在,插入不仅以自己的努力而发生,也以比库的敌对者等之故,以他人的努力而发生,在那种情况下,若有受用心,也成巴拉基咖,为了显示此,故说「或者」等。其义为:任何比库在插入、已插入、住立、拔出的刹那中随喜,在那刹那生起受用心,他也成巴拉基咖。但任何比库完全不随喜,如同认为是蛇口、炭坑已插入一般,他无罪。此中,「住立」者,名为精液流出时刻的转起。

Paṭhamaṃ. · 第一。

§3-4

3-4. Idāni dutiyaṃ dassetuṃ ‘‘ādiyeyyā’’tiādimāha. ‘‘Ādiyeyyā’’tiādīnaṃ padānaṃ ‘‘adinnaṃ theyyacittena bhave pārājiko’’ti iminā sambandho. Ādiyeyyāti ārāmādiṃ abhiyuñjitvā yo bhikkhu gaṇheyya, so bhave pārājikoti attho. Evaṃ sesesupi. Hareyyāti vetanena vā mittabhāvena vā aññassa bhaṇḍaṃ haranto puna theyyacitte uppanne ‘‘sīse bhāraṃ theyyacitto āmasatī’’tiādinā gaṇheyyāti attho. Avahareyyāti ‘‘upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ ‘dehi me bhaṇḍa’nti vuccamāno ‘nāhaṃ gaṇhāmī’’tiādinā avahareyya. Iriyāpathaṃ kopeyyāti ‘‘sahabhaṇḍahārakaṃ nessāmī’’ti teneva purisena taṃ netuṃ tassa gamanapathaṃ vāretvā aññena maggena taṃ santajjetvā neti, evaṃ nentassa tassa purisassa paṭhamapāde thullaccayaṃ, dutiyapāduddhāre pārājikaṃ. ‘‘Thalaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ theyyacitto āmasatī’’tiādinā ṭhānā cāveyya. Parikappitaṭṭhānaṃ vā suṅkaghātaṃ vā atikkāmento saṅketaṃ vītināmeyya. Yaṃ kiñci parapariggahitaṃ sassāmikaṃ bhaṇḍaṃ tehi sāmikehi kāyena vā vācāya vā na dinnanti adinnaṃ.

现在,为了显示第二条,故说「若取」等。「若取」等诸句,与「以盗心取不与物者,成巴拉基咖」相连结。「若取」者,任何比库致力于园林等而取,他成巴拉基咖,意思如此。在其余情况下亦然。「若运」者,以工资或友谊运送他人的物品,当盗心再生起时,「以盗心触头上的负担」等,意思是应取。「若移去」者,「被说『给我物品』时,说『我不取』」等而移去所寄放的物品。「若阻断行路」者,「我将引导携带物品者」,以那人本身引导他,阻断他的行路,以另一道路恐吓他而引导,如是引导时,在那人的第一步时土喇吒亚,在第二步举起时巴拉基咖。「以盗心触陆地上的物品」等而从处所移动。越过指定处所或税关而违越约定。任何他人所有的、有主的物品,那些主人以身或以语未给与,即是不与物。

Idāni na imināva ākārena avahārako pārājiko hoti, aññathāpi hotīti dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Theyyāvahārako ca balāvahārako ca kusāvahārako ca paṭicchannāvahārako ca parikappāvahārako ca bhave pārājikoti sambandho. Tattha theyyāvahāro nāma sandhicchedādīhi vā kaṃsakūṭamānakūṭatulākūṭādīhi vā vañcetvā gahaṇaṃ. Pasayhāvahāro balāvahāro. Kusasaṅkamanaṃ katvā parakoṭṭhāsaggahaṇaṃ kusāvahāro. Parabhaṇḍaṃ paṃsuādinā paṭicchādetvā sāmikesu apassitvā gatesu paccāgantvā gahaṇaṃ paṭicchannāvahāro. Parikappāvahāro pana duvidho bhaṇḍokāsavasena. Tattha ‘‘sāṭako ce, gaṇhissāmi, suttañce, na gaṇhissāmī’’ti bhaṇḍaṃ parikappetvā andhakāre pasibbakaṃ gaṇhāti. Tattha ce sāṭako hoti, uddhāreyeva pārājikaṃ. Sace suttaṃ hoti, rakkhati, puna ‘‘sutta’’nti ñatvāpi ‘‘yaṃ laddhaṃ, taṃ gahetabba’’nti uggaṇhanto uddhāreyeva pārājikaṃ, ayaṃ bhaṇḍaparikappo. Okāsaparikappo gabbhadvārappamukhavihārādīnaṃ vasena paricchedaṃ karoti ‘‘sace maṃ etthantare passanti, dassāmi, no ce passanti, gaṇhitvā gacchāmī’’ti, tassa taṃ parikappitaparicchedaṃ atikkamantassa padavārena pārājikaṃ veditabbaṃ, ayaṃ okāsaparikappo.

现在,不仅以此方式移去者成巴拉基咖,以其他方式也成,为了显示此,故说「或者」等。连结为:盗移去者、力移去者、堆移去者、覆藏移去者、指定移去者,成巴拉基咖。其中,「盗移去」者,名为以破门等,或以假铜器、假秤、假天平等欺骗而取。「强夺移去」即「力移去」。作堆移动而取他人的份额,即「堆移去」。以尘土等覆藏他人的物品,在主人们未见而去后,再回来取,即「覆藏移去」。「指定移去」者,依物品与处所有二种。其中,「若是衣,我将取;若是线,我不取」,如是指定物品,在黑暗中取包裹。若那是衣,举起时即巴拉基咖。若那是线,他保护,再次即使知道「是线」,也「所得之物应取」而拿取,举起时即巴拉基咖,这是物品指定。处所指定者,依内室门口、寺院等作界限「若他们在此之内见我,我将给;若不见我,我取了就走」,对他来说,越过那指定界限时,应知以步数而成巴拉基咖,这是处所指定。

Idāni imasmiṃ adinnādāne vinicchayanayaṃ dassetuṃ ‘‘bhaṇḍakālagghadesehī’’tiādi vuttaṃ. Etthāti adinnādāne. Nicchayoti vinicchayo kātabboti attho. Tattha kenaci bhikkhunā ‘‘mayā idaṃ nāma bhaṇḍaṃ theyyacittena gahita’’nti vutte vinayadharena sahasāva taṃ āpattiṃ anāropetvā tassa bhaṇḍassa sāmikaassāmikabhāvaṃ upaparikkhitvā yadi sassāmikaṃ, tassa bhaṇḍassa agghavasena āpattiyā kāretabbo. Sace nirālayakāle gahitaṃ , pārājikena na kāretabbo, ayaṃ bhaṇḍavasena vinicchayo.

今为显示此不与取中的决断方法,故说「以物、时、价、处」等。此中「此中」者,在不与取中。「决断」者,应作决断之义。于此,若有某比库说「我以盗心取了名为此之物」,持律者不应立即对其判罪,而应先审察该物之有主无主性。若有主,应以该物之价值判其罪。若于无人时取,不应判巴拉基咖,此为依物之决断。

Kāloti avahārakālo. Tadeva hi bhaṇḍaṃ kadāci mahagghaṃ hoti, kadāci appagghaṃ, tasmā yasmiṃ kāle avahaṭaṃ, tasmiṃ kāle yo tassa aggho, tena agghena āpattiyā kāretabbo, ayaṃ kālavasena vinicchayo.

「时」者,取时。同一物有时价高,有时价低,故应以取时之价判罪,此为依时之决断。

Agghoti bhaṇḍaggho. Navabhaṇḍassa hi yo aggho, so pacchā parihāyati, tasmā sabbadā bhaṇḍaṃ pakatiagghavaseneva na kāretabbaṃ, ayaṃ agghavasena vinicchayo. Desoti avahāradeso. Bhaṇḍuṭṭhānadese hi bhaṇḍaṃ appagghaṃ hoti, aññattha mahagghaṃ, tasmā yasmiṃ dese bhaṇḍaṃ avahaṭaṃ, tasmiṃyeva dese agghena kāretabbo, ayaṃ desavasena vinicchayo.

「价」者,物价。新物之价,后来会减损,故不应常以物之原价判罪,此为依价之决断。「处」者,取处。物在其所在处价低,在他处价高,故应以取物之处的价格判罪,此为依处之决断。

Paribhogenapi sāṭakādikassa bhaṇḍassa aggho parihāyati, tasmā tassa paribhogavasena parihīnāparihīnabhāvo upaparikkhitabbo, ayaṃ paribhogavasena vinicchayo.

因使用,衣等物之价亦会减损,故应审察其因使用而减损或未减损,此为依使用之决断。

Dutiyaṃ. · 第二。

§5

5. Idāni tatiyaṃ dassetuṃ ‘‘manussaviggaha’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha manussaviggahanti paṭisandhiviññāṇena saddhiṃ uppannaṃ kalalarūpaṃ ādiṃ katvā pakatiyā vīsativassasatāyukassa sattassa yāva maraṇakālā etthantare anupubbena vuddhippatto attabhāvo, eso manussaviggaho nāma, evarūpaṃ manussaviggahanti attho. Ciccāti vadhakacetanāvasena sañcetetvā pakappetvā abhivitaritvā vītikkamoti attho. Jīvitā vā viyojayeti vuttappakāraṃ manussaviggahaṃ kalalakālepi tāpanamaddanehi vā bhesajjasampadānena vā tato vā uddhampi tadanurūpena upakkamena santativikopanavasena yo jīvitā viyojeyya, so cuto bhaveti sambandho. Kiñca bhiyyo – ‘‘satthahārakaṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Ettha haratīti hārakaṃ, kiṃ harati? Jīvitaṃ, haritabbanti vā hārakaṃ, upanikkhipitabbanti attho, satthañca taṃ hārakañcāti satthahārakaṃ. Assāti manussaviggahassa. Yathā manussaviggaho icchiticchitakkhaṇe taṃ asiādisatthaṃ paṭilabhati, tathā sayaṃ maraṇacetano maraṇādhippāyo hutvā upanikkhipeyya. Sopi cuto bhaveti attho. Etena thāvarappayogaṃ dasseti.

今为显示第三,故说「人身」等。其中「人身」者,从与结生识俱生之羯罗蓝色为始,直至自然寿命二万岁之有情的死亡时,于此期间渐次增长所得之自体,此名为人身,义为如是之人身。「故意」者,以杀害心思量、筹划、决意、跨越之义。「或夺其命」者,即使在羯罗蓝时,以热压等或给予药物,或从彼以上,以相应之方便,以断绝相续之方式,若夺其命,彼即堕落,此为连结。更有甚者,说「或为其置刀」等。此中「置」者,置放。置何?置命,或应置放之义,即应放置之义。「刀与彼置」,故为刀置。「为其」者,为人身。如人身在所欲之时得彼刀等刀,如是自己成为死亡意者、死亡欲者而置放。彼亦堕落之义。以此显示固定之方便。

§6-7

6-7. Idāni ‘‘maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyā’’tiādividhiṃ dassetuṃ ‘‘gāheyya maraṇūpāyaṃ, vadeyya maraṇe guṇa’’nti vuttaṃ. Tattha ‘‘satthaṃ vā āhara, visaṃ vā khāda, rajjuyā vā ubbandhitvā kālaṃ karohī’’tiādinā nayena maraṇatthāya upāyaṃ gāheyya. Maraṇasaṃvaṇṇanā panettha bahuvidhā ‘‘kāyena saṃvaṇṇeti, vācāya kāyavācāya dūtena lekhāya vā saṃvaṇṇetī’’ti vuttattā. Tattha kāyena saṃvaṇṇeti nāma kāyena viññāpeti. ‘‘Yo papāte papatanādīni katvā marati, so dhanaṃ vā labhati, yasaṃ vā labhati, saggaṃ vā gacchatī’’tiādinā nayena saṃvaṇṇeti, āpatti dukkaṭassa. Tassa vacanaṃ sutvā koci ‘‘marissāmī’’ti dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, thullaccayaṃ. Marati ce, pārājikaṃ. Evaṃ sesesupi. Dūtena saṃvaṇṇanāyaṃ pana dūtassa sāsanaṃ ārocāpeti ‘‘evaṃ ārocehī’’ti, ‘‘yo evaṃ marati, so dhanaṃ vā labhatī’’ti sabbaṃ purimasadisameva. Lekhāya saṃvaṇṇeti nāma giripabbatapurāṇādilekhaṃ likhati, ‘‘yo evaṃ maratī’’tiādi vuttanayameva. Etthāpi yo maraṇūpāyaṃ vā gāheyya, maraṇe vā guṇaṃ vadeyya, so cuto bhaveti sambandho.

今为显示「或赞叹死之美」等规定,故说「或教死之方便,或说死之功德」。其中以「取刀,或食毒,或以绳缚而死」等方式,教死之方便。此中赞叹死有多种,因说「以身赞叹,以语、以身语、以使者、以书信赞叹」故。其中「以身赞叹」者,以身表示。以「若跳崖等而死者,得财,或得名声,或往天界」等方式赞叹,犯恶作。闻其言,若有人「我将死」而生起苦受,土喇吒亚。若死,巴拉基咖。余者亦如是。以使者赞叹者,令使者传言「如是传」,「若如是死者,得财」等,一切皆如前同。「以书信赞叹」者,书写山崖古迹等文字,「若如是死」等,如前所说之方式。此中亦,若教死之方便,或说死之功德,彼即堕落,此为连结。

Idāni pana imassa manussaviggahassa chabbidhe payoge dassetuṃ ‘‘payogā’’tiādi āraddhaṃ. Sāhatthikanissaggikaāṇattikathāvaraiddhimayavijjāmayānaṃ vasena tassa manussaviggahassa chappayogāti adhippāyo. Tattha sāhatthikoti sayaṃ mārentassa kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā paharaṇaṃ. Nissaggikoti dūre ṭhitaṃ māretukāmassa kāyādīhi ususattiyantapāsāṇādīnaṃ nissajjanaṃ. Āṇattikoti ‘‘asukaṃ nāma mārehī’’ti aññaṃ āṇāpentassa āṇāpanaṃ. Thāvaroti opātakkhaṇanaṃ, apassenasaṃvidhānaṃ, asiādīnaṃ upanikkhipanaṃ, taḷākādīsu visasampayojanaṃ, rūpūpahāroti evamādi. Kammavipākajāya iddhiyā payojanaṃ iddhipayogaṃ. Māraṇatthāya vijjānaṃ parijappanaṃ vijjāmayoti.

今为显示此人身之六种运用,故说「运用」等。意谓:依自手、投掷、命令、设置、神通力、明咒六种方式,此人身有六种运用。其中,自手者,自己杀害时,以身或以身所系之武器击打。投掷者,站在远处欲杀害时,以身等投掷箭、矛、机关、石块等。命令者,命令他人「汝杀某人」之命令。设置者,挖掘陷阱、设置暗器、放置刀剑等、在池塘等中投毒、断绝食物等如是等。神通力运用者,以业果所生之神通力运用。明咒者,为杀害而念诵明咒。

Idāni imesu chasu payogesu āṇattiyaṃ saṅketavisaṅketataṃ dassetuṃ ‘‘kālavatthāvudhiriyāpathā’’tiādimāha. Tattha kāloti pubbaṇhasāyanhādikālo ca yobbanathāvariyādikālopi ca. Imesu yaṃ kiñci kālaṃ niyametvā ‘‘imasmiṃ nāma kāle mārehī’’ti āṇatto sace tasmiṃyeva kāle māreti, āṇattikkhaṇeyeva pārājikaṃ. Sace niyamitakālato pure vā pacchā vā māreti, āṇāpako muccati. Vatthūti māretabbo puggalo. Sace āṇatto tameva māreti, āṇāpakassa āṇattikkhaṇeyeva pārājikaṃ. Atha aññaṃ māreti, āṇāpako muccati. Evaṃ sesesupi vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Āvudhanti asiādi. Iriyāpathoti māretabbassa gamanaṃ vā nisajjā vāti evamādiko. Kiriyāvisesoti vijjhanaṃ vā chedanaṃ vā bhedanaṃ vā sūlāropanaṃ vāti evamādiko. Okāsoti gāmo vā vanaṃ vā gehaṃ vāti evamādiko. Imesu yathā yathā vadhako āṇatto, tathā tathā kate āṇāpakassa āpatti, aññathā kate visaṅketo hoti. Āṇattiyaṃ pana ayaṃ viseso ‘‘adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā āṇāpeti ‘evaṃ vijjha, evaṃ pahara, evaṃ ghātehī’’ti vuttāya pāḷiyā labbhatīti ñātabbo.

今为显示此六种运用中命令之约定与非约定,故说「时、对象、武器、威仪路、行为」等。其中,时者,上午、傍晚等时,以及青年、老年等时。于此等中,限定任何时而命令「汝于此时杀害」,若于彼时杀害,命令之刹那即巴拉基咖。若于限定时之前或后杀害,命令者免罪。对象者,应被杀害之人。若受命者杀害彼人,命令者于命令之刹那即巴拉基咖。若杀害他人,命令者免罪。如是于其余诸项,亦应以所说方式了知判决。武器者,刀剑等。威仪路者,应被杀害者之行走或坐等如是等。行为特殊者,射杀或斩断或破坏或刺穿等如是等。处所者,村或林或屋等如是等。于此等中,杀害者如何如何受命,如是如是作时,命令者有罪;异作时,则为非约定。然于命令中,应知此特殊:『决意』者,决意后命令『如是射、如是打、如是杀』,此由所说之文句得知。

Tatiyaṃ. · 第三。

§8-9

8-9. Idāni catutthaṃ dassetuṃ ‘‘jhānādibheda’’ntiādimāha. Tassattho – ‘‘jhānaṃ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhiratī’’ti evaṃ vuttaṃ uttarimanussadhammaṃ attani natthitāya nosantaṃ ‘‘mayi atthī’’ti attani vā taṃ ‘‘ahaṃ ettha sandissāmī’’ti attānaṃ vā tattha upanetvā dīpento cuto bhave. Koṭṭhāsaṃ vāti ettha ‘‘jhānalābhī, vimokkhalābhī, samādhilābhī, samāpattilābhīmhī’’ti evamādinā nayena koṭṭhāsato vāti attho. Ekekaṃ vāti ‘‘paṭhamassa jhānassa lābhī, dutiyassa jhānassa lābhīmhī’’ti evamādinā nayena ekekaṃ vāti attho. ‘‘Atītabhave sotāpannomhī’’ti vadato atītabhavaṃ sandhāya kathitattā pārājikaṃ natthi, tasmā ‘‘paccuppannabhavassita’’nti vuttaṃ, tassa paccuppannabhavanissitaṃ katvāti attho. Aññāpadesarahitanti ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī’’tiādinā nayena aññāpadesaṃ vināti attho. Evaṃ dīpento hi thullaccayamāpajjati. Dīpentoti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno, paṭhamassa jhānassa lābhīmhi, vasīmhi, sacchikataṃ assā’’ti evamādinā nayena dīpentoti attho. ‘‘Adhigato’’ti māno adhimāno, so yassa natthi, so anadhimāniko. Kena evaṃ dīpentoti ce? Taṃ dassetuṃ ‘‘kāyena vācā’’tiādi vuttaṃ , kāyena vā vācāya vā tadubhayena vāti attho. Viññattipatheti yattha ṭhito manussajātiko gahaṭṭho vā pabbajito vā tassa vacanaṃ pakatisotena sutvā samanantarameva ‘‘imaṃ nāma esa vadatī’’ti jānāti, tattha ṭhatvā dīpento cuto bhave, na devabrahmādīsu aññatarena ñāteti attho.

今为显示第四,故说「禅那等之分别」等。其义:如是所说之上人法——禅那、解脱、定、等至、智见、道之修习、果之作证、烦恼之断除、心之离盖、于空闲处之喜乐——于自身无有而不真实,说「我有」于自身,或引自己于彼处「我于此显现」而显示者,堕于有。或部分者,此中意谓:以「我得禅那、得解脱、得定、得等至」等方式,或部分。或各个者,意谓:以「我得初禅、得第二禅」等方式,各个。说「我于过去有中为入流者」,因依过去有而说,故无巴拉基咖,是故说「依现在有」,意谓:作为依于彼之现在有。离他人指示者,意谓:以「住于汝寺中者,彼比库得初禅」等方式,离他人指示。如是显示者,犯土喇吒亚。显示者,意谓:以「我入初禅、我入、已入、我得初禅、我自在、我应已作证」等方式显示。『已证得』者,慢、增上慢,无彼者,为无增上慢者。以何如是显示耶?为显示彼,故说「以身、以语」等,意谓:以身或以语或以彼二者。表示之道者,站在人类之在家或出家以自然耳闻彼之言语,即刻了知「此人说此」之处,站于彼处而显示者堕于有,非以天、梵天等中任一而知,此为意趣。

Catutthaṃ. · 第四。

§10

10. Idāni catunnampi sādhāraṇavinicchayaṃ vattuṃ ‘‘pārājikete cattāro’’tiādimāha. Tatthāyaṃ saṅkhepo – cattāropi ete pārājikā ‘‘ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā’’ti evaṃ vuttasaṃvāsassa abhabbatāya asaṃvāsā, yathāpure pubbe gihikāle ca anupasampannakāle ca asaṃvāsikā, evaṃ pacchā pārājikaṃ āpannāpi asaṃvāsāti. Kiñca bhiyyo – abhabbā bhikkhubhāvāya puna tena attabhāvena upasampadāya avatthutāya upasampannā bhavitumpi abhabbāti attho. Kiṃ viyāti ce? Sīsacchinnova jīvituṃ, yathāpi sīsacchinno tena attabhāvena puna jīvituṃ abhabbo, evamime cattāroti adhippāyo.

今为说四者之共通判决,故说「此四巴拉基咖」等。此中略说:此四巴拉基咖,以「一业、一诵、同学」如是所说之共住之不可能性,为不共住者,如前在家时及未达上时为不共住者,如是后犯巴拉基咖者亦为不共住者。何况:不能为比库性,以彼身再达上之不可得性,意谓:不能成为已达上者。如何耶?如断头者之生存,犹如断头者以彼身不能再生存,如是此四者,此为意趣。

§11

11. Idāni imesu catūsu pārājikesu ye pariyāyāṇattīhi sambhavanti, te dassetuṃ ‘‘pariyāyo cā’’tiādi vuttaṃ. Tattha pariyāyoti maraṇādhippāyassa kāyapayogo vā vacīpayogo vā. Tasmā ‘‘yo īdise muhutte satthaṃ vā āharitvā visaṃ vā khāditvā sobbhādīsu vā papatitvā marati, so dhanaṃ vā labhati, yasaṃ vā labhatī’’tiādinā nayena maraṇaṃ abhinandanto ‘‘idaṃ sutvā yo koci maratū’’ti yo pariyāyena vadati, taṃ sutvā sace koci tathā marati, pārājikaṃ. Niyamitena pana yaṃ sandhāya vuttaṃ, tasseva maraṇe pārājikaṃ. Āṇatti pana vuttatthāyeva. Tatiye manussaviggahapārājike labbhatīti sambandho. Dutiye pana adinnādāne āṇatti eva labbhati, na pariyāyoti attho. Kasmā naṃ pariyāyena nāpajjatīti? Yathā manussaviggahe ‘‘maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyā’’ti vuttaṃ, tathā idha adinnādāne ‘‘vaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyā’’ti avuttattā. Sesesūti paṭhamacatutthesu pariyāyāṇattidvayaṃ na labbhatīti attho.

今为显示此四巴拉基咖中以方便与命令而生起者,故说「方便与」等。其中,方便者,有死亡意图之身运用或语运用。是故以「若于如是时刻持刀或食毒或堕于悬崖等而死,彼得财或得名声」等方式,随喜死亡而以方便说「闻此者,任何人死」,闻彼而若有人如是死,巴拉基咖。然以限定而说者,于彼之死亡,巴拉基咖。命令者,即所说义。关联为:于第三人身巴拉基咖中得。然于第二不与取中,仅得命令,非方便,此为意趣。为何不以方便而犯耶?如于人身说「或应赞叹死亡」,如是于此不与取中,因未说「或应赞叹」。于其余者,意谓:于第一、第四中,方便与命令二者不得。

§12

12. Idāni catūsupi yathāsambhavaṃ aṅgabhedaṃ dassetuṃ ‘‘sevetukāmatācitta’’ntiādi vuttaṃ. Tattha methunadhammassāti methunadhammapārājikassa. Budhāti vinayadharā.

今为显示于四者中随所应之支分别,故说「欲受用之心」等。其中,交媾法者,交媾法巴拉基咖。智者,持律者。

§13

13.Manussasanti manussasantakatā. Etena petatiracchānagatapariggahesu anāpattīti dīpitaṃ hoti. Tathāsaññīti manussasantakavasena parapariggahitasaññīti attho. Vatthuno garutāti pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā tadagghanakaṃ bhaṇḍaṃ vā hotīti attho. Avahāro cāti pañcavīsatiyā avahāresu yena kenaci avahāro hotīti attho. Adinnādānahetuyoti adinnādānapārājikassa etāni pañca aṅgānīti adhippāyo.

「人所有」者,人所有物也。以此显示:于饿鬼、畜生所有物,无罪。「如是想」者,依人所有物而有他人所有物想,此为其义。「物之重」者,五马萨咖或超过五马萨咖,或其等值之物品也,此为其义。「及盗取」者,于二十五种盗取中,以任何一种盗取也,此为其义。「不与取因」者,此等五者乃不与取巴拉基咖之支分也,此为所指。

§14

14.Pāṇo mānussakoti manussajātikapāṇo. Tasmiṃ pāṇe pāṇasaññitā. Ghātacetanāti vadhakacetanā. Payogoti taṃsamuṭṭhito sāhatthikādīnaṃ channaṃ payogānaṃ aññatarapayogo. Tena payogena maraṇaṃ. Pañcete vadhahetuyoti manussaviggahapārājikassa pañca aṅgānīti attho.

「生命为人」者,人类之生命也。于彼生命有生命想。「杀害心」者,杀戮之心也。「方便」者,由彼心生起之自手等六种方便中任一方便也。以彼方便而死亡。「此等五者为杀因」者,人身巴拉基咖有五支分也,此为其义。

§15

15.Asantatāti uttarimanussadhammassa attani asantatā cāti attho. Pāpamicchatāyārocanāti iminā yo kevalaṃ pāpamicchataṃ vinā mandattā momūhattā bhaṇati, tassa anāpattīti dīpitaṃ hoti. Tassāti yassa āroceti, tassa manussajātitā ca. ‘‘Yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’tiādinā (pari. 160, 336) nāññāpadeso ca. Tadevāti tadā eva taṅkhaṇeyeva jānanaṃ. Asantadīpaneti uttarimanussadhammārocanapārājiketi attho.

「不存在」者,上人法于自身不存在也,此为其义。「以恶欲而宣说」者,以此显示:若仅因愚钝、痴迷而说,无恶欲者,无罪也。「彼之」者,向其宣说者,彼为人类。「住汝精舍者,彼比库是阿拉汉」等,非其他对象。「即彼」者,即于彼时、即于彼刻之了知也。「宣说不存在」者,上人法宣说巴拉基咖也,此为其义。

§16

16. Idāni ‘‘pārājikā ca cattāro’’ti ettha ca-saddena saṅgahitehi saddhiṃ samodhānetvā dassetuṃ ‘‘asādhāraṇā cattāro’’tiādi vuttaṃ. Tattha ubbhajāṇumaṇḍalikā vajjappaṭicchādikā ukkhittānuvattikā aṭṭhavatthukāti ime cattāro bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā nāma. Etāsu ubbhajāṇumaṇḍalikā nāma yā kāyasaṃsaggarāgena avassutā teneva rāgena avassutassa manussapurisassa akkhakānaṃ adho, jāṇumaṇḍalānaṃ kapparānañca upari yena kenaci sarīrāvayavena āmasanādiṃ sādiyati, tassā adhivacanaṃ. Yā pana bhikkhunī aññissā bhikkhuniyā pārājikasaṅkhātaṃ vajjaṃ jānaṃ paṭicchādeti, sā vajjappaṭicchādikā nāma. Samaggena pana saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuṃ yā bhikkhunī yaṃdiṭṭhiko so hoti, tassā diṭṭhiyā gahaṇavasena anuvattati, sā ukkhittānuvattikā nāma. Yā pana kāyasaṃsaggarāgena tintā tathāvidhasseva purisassa hatthaggahaṇaṃ vā saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ vā sādiyati, kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisassa hatthapāse santiṭṭhati vā, tattha ṭhatvā sallapati vā, saṅketaṃ vā gacchati, purisassa āgamanaṃ vā sādiyati, kenaci vā paṭicchannokāsaṃ pavisati, hatthapāse ṭhatvā kāyaṃ upasaṃharati, ayaṃ aṭṭhavatthukā nāmāti veditabbā.

今为显示「四巴拉基咖」中以『及』字所摄者一并合集,故说「不共四」等。其中,膝上圆圈、覆藏罪、随举、八事,此等四者名为比库尼与比库不共者。其中,「膝上圆圈」者,名为:以身触欲染而充满,以彼欲染而充满之人男子,于眼下、膝圆圈及肘上,以任何身体部分接受触摸等,此为其称谓。若比库尼知他比库尼名为巴拉基咖之罪而覆藏,彼名为「覆藏罪」者。和合僧团所举之比库,若比库尼随彼之见,以执取彼见而随行,彼名为「随举」者。若以身触欲染而渴求,对如是之男子接受手执取或桑喀帝角执取,为受用名为身触之非法而立于男子手臂范围内,立于彼处而交谈,或往约处,或接受男子之来,或入任何隐蔽处,立于手臂范围而近身,此应知名为「八事」者。

Abhabbakāekādasāti ettha paṇḍako theyyasaṃvāsako titthiyapakkantako tiracchānagato mātughātako pitughātako arahantaghātako bhikkhunidūsako saṅghabhedako lohituppādako ubhatobyañjanakoti ime ekādasa abhabbapuggalā nāma. Vibbhantā bhikkhunīti yadā bhikkhunī vibbhamitukāmā hutvā setavatthaṃ vā kāsāyameva vā gihinivāsanākārena nivāseti, tadā pārājikamāpannā nāma hoti, puna upasampadaṃ na labhati, sā ca pārājikāti attho. Mudupiṭṭhiko nāma kataparikammāya mudukāya piṭṭhiyā samannāgato. So ettāvatā na pārājiko, atha kho yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ attano mukhamaggavaccamaggesu aññataraṃ paveseti, tadā pārājiko hoti.

「无能十一」者,此中般哒咖、贼住、外道归、畜生、杀母者、杀父者、杀阿拉汉者、污比库尼者、破僧者、出血者、二根者,此等十一名为无能人。「离去比库尼」者,当比库尼欲离去而着白衣或迦沙耶,以在家女着衣方式而着,彼时名为犯巴拉基咖,不再得达上,彼亦为巴拉基咖,此为其义。「软背」者,名为已作前行、具足柔软背者。彼至此非巴拉基咖,然当为不喜所逼,将自己之男根插入自己之口道或粪道中任一者,彼时成巴拉基咖。

§17-18

17-18.Lambīti aṅgajātassa dīghattā evaṃ vutto. Sopi yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ attano mukhe vā vaccamagge vā paveseti, tadā pārājiko hoti. Mukhena gaṇhantoti ettha yo anabhiratiyā pīḷito parassa suttassa vā pamattassa vā aṅgajātaṃ attano mukhena gaṇhāti, so cāti attho. Tatthevāti parassa aṅgajātevāti attho . Yo anabhiratiyā pīḷito parassa aṅgajātaṃ kammaniyaṃ disvā attano vaccamaggena tassa upari nisīdati, taṃ attano vaccamaggaṃ paveseti, so cāti attho. Ete cattāro anulomikā methunassāti sambandho. Kathamiti ce? Magge maggappavesanasadisatāya, na ubhinnaṃ rāgavasena sadisabhāvūpagatānaṃ dvayaṃdvayasamāpattisadisatāya. Idhāgatā cattāroti methunadhammādivasena pārājikā cattāro cāti evaṃ samodhānato catuvīsati pārājikāti attho.

「长」者,因男根之长而如是说。彼亦当为不喜所逼,将自己之男根插入自己之口或粪道,彼时成巴拉基咖。「以口执取」者,此中为不喜所逼,以自己之口执取他人睡眠或放逸者之男根,彼也,此为其义。「于彼处」者,于他人之男根也,此为其义。为不喜所逼,见他人之男根堪能,以自己之粪道坐于其上,将彼插入自己之粪道,彼也,此为其义。此等四者为顺行交媾,此为关联。如何?以道入道之相似性,非以二者皆由欲染而至相似状态之二二相应之相似性。「此处来四」者,以交媾法等而有四巴拉基咖,如是合集故为二十四巴拉基咖,此为其义。

Etthāha – mātughātakapitughātakaarahantaghātakā tatiyapārājikaṃ āpannā, bhikkhunidūsako lambīādayo cattāro paṭhamapārājikaṃ āpannāyevāti katvā kuto catuvīsatīti? Adhippāyo panettha atthi, mātughātakādayo hi cattāro idha anupasampannāyeva adhippetā, lambīādayo cattāro kiñcāpi paṭhamapārājikena saṅgahitā, yasmā ekena pariyāyena methunadhammaṃ appaṭisevinopi honti, tasmā visuṃ vuttāti. Pārājikavinicchayo.

于此有问:杀母者、杀父者、杀阿拉汉者犯第三巴拉基咖,污比库尼者兰比等四人犯第一巴拉基咖,如此作已,何以说二十四人?然此处有意趣:杀母者等四人,于此所指者乃未达上者;兰比等四人虽为第一巴拉基咖所摄,然因以一种方式未行淫法,故别说之。巴拉基咖决择竟。

Pārājikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴拉基咖释义之解释已毕。

2. Saṅghādisesaniddesavaṇṇanā2. 桑喀地谢萨释义之解释

§19

19. Idāni saṅghādisesaṃ pakāsetuṃ ‘‘garukā navā’’tiādi āraddhaṃ. Garukāti saṅghādisesā idha adhippetā, aññattha pana pārājikāpi saṅgayhanti. Kasmā ‘‘terasā’’ti avatvā ‘‘navā’’ti vuttanti ce? Vītikkamakkhaṇeyeva āpajjitabbattā paṭhamāpattikā vuttā, yāvatatiyakā pana cattāro saṅghādisesā saṅghāyattattā cirena āpajjantīti na vuttā. Tattha mocetukāmatāti mocetukāmatāyāti attho ‘‘alajjitā’’tiādīsu viya. Iminā pana nayena mocanassādo muccanassādo muttassādo methunassādo phassassādo kaṇḍūvanassādo dassanassādo nisajjanassādo vācassādo gehasitapemaṃ vanabhaṅgiyanti ekādasa assādā vuttā, tesu ekaṃyeva mocanassādaṃ gahetvā sesā paṭikkhittā honti.

十九、今为显示桑喀地谢萨,故说「重者九」等。「重者」,此处所指者为桑喀地谢萨,然于他处亦摄巴拉基咖。若问:何以不说「十三」而说「九」?答:因于违越刹那即应犯,故说初犯者;然至第三次之四桑喀地谢萨,因依僧团故久后方犯,故不说。其中「欲令释放之欲」者,义为「欲令释放之欲」,如「无惭」等。然依此方式,说有十一种味:释放味、被释放味、已释放味、淫味、触味、搔痒味、观看味、坐味、语味、家系爱、林折。于彼等中,唯取一释放味,余者被遮止。

Tesaṃ assādānaṃ vasena evaṃ vinicchayo veditabbo – mocetuṃ assādo mocanassādo. Mocanassādacetanāya nimitte upakkamati, muccati, saṅghādiseso. Na muccati ce, thullaccayaṃ. Muccanassāde sace attano dhammatāya muccamānaṃ assādeti, na upakkamati, anāpatti. Sace muccamānaṃ assādento upakkamitvā moceti, saṅghādisesova. Attano dhammatāya mutte assādo muttassādo. Etthāpi upakkamassa natthitāya anāpatti. Evaṃ sabbattha. Methunassādena itthiṃ gaṇhantassa muttepi anāpatti, ayaṃ methunassādo. Phassassādo duvidho ajjhattiko bāhiro cāti. Tattha ajjhattike tāva attano nimittaṃ ‘‘thaddhaṃ mudukanti jānissāmī’’ti vā lolabhāvena vā kīḷāpayato sace muccati, anāpatti. Bāhiraphassassāde kāyasaṃsaggarāgena mātugāmaṃ phusato āliṅgato ca mutte anāpatti. Kaṇḍūvanassāde daddukacchādīnaṃ vasena khajjamānaṃ nimittaṃ kaṇḍūvanassādena kaṇḍūvato muttepi anāpatti. Dassanassāde mātugāmassa anokāsaṃ upanijjhāyato muttepi anāpatti. Nisajjanassāde mātugāmena saddhiṃ raho nisinnassa muttepi anāpatti. Vācāya assādo vācassādo. Tena assādena mātugāmaṃ methunappaṭisaṃyuttāhi vācāhi obhāsantassa muttepi anāpatti. Gehasitapeme mātādīnaṃ mātādipemena āliṅganādiṃ karontassa muttepi anāpatti. Vanabhaṅge ca santhavakaraṇatthāya itthiyā pesitaṃ pupphādivanabhaṅgasaññitaṃ paṇṇākāraṃ ‘‘itthannāmāya nāma idaṃ me pesita’’nti assādena āmasantassa muttepi anāpatti. Etesu pana mocanassādavaseneva upakkamantassa āpatti, sesānaṃ vasena anāpattīti veditabbaṃ.

依彼等诸味之方式,应如是知决择:释放之味为释放味。以释放味之思于相上加行,释放,桑喀地谢萨。若不释放,土喇吒亚。于被释放味,若以自性而被释放时享味,不加行,无犯。若享被释放之味而加行后释放,唯桑喀地谢萨。以自性已释放之味为已释放味。于此亦因无加行故无犯。如是于一切处。以淫味取女人,虽已释放亦无犯,此为淫味。触味有二种:内触与外触。其中于内触,若以「我将知坚硬柔软」或以摇动性而戏弄自相,若释放,无犯。于外触味,以身接触之贪而触女人、拥抱,虽已释放无犯。于搔痒味,以疥癣等之方式被咬之相,以搔痒味而搔痒,虽已释放无犯。于观看味,对女人无机会而凝视,虽已释放无犯。于坐味,与女人共秘密而坐,虽已释放无犯。语之味为语味。以彼味而以与淫相应之语对女人说话,虽已释放无犯。于家系爱,对母等以母等之爱而作拥抱等,虽已释放无犯。于林折,为作亲善故,女人所送之花等林折所称之叶形物,以「某名者送此于我」之味而触摸,虽已释放无犯。然于此等中,应知唯以释放味之方式加行者有犯,以余者之方式无犯。

Sukkassāti ‘‘nīlaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātaṃ takkavaṇṇaṃ dakavaṇṇaṃ telavaṇṇaṃ khīravaṇṇaṃ dadhivaṇṇaṃ sappivaṇṇa’’nti (pārā. 237) evaṃ āgatesu dasasu vaṇṇesu yassa kassaci sukkassāti adhippāyo . Upakkammāti ‘‘ajjhattarūpe moceti, bahiddhārūpe moceti, ajjhattabahiddhārūpe moceti, ākāse kaṭiṃ kampento mocetī’’ti (pārā. 237) evaṃ vuttesu catūsu upāyesu aññatarena upāyena ‘‘rāgūpatthambhe moceti, vaccūpatthambhe moceti, passāvūpatthambhe moceti, vātūpatthambhe moceti, uccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambhe mocetī’’ti evaṃ vuttesu pañcasu kālesu kismiñci kāle aṅgajāte kammaniyaṃ patte ‘‘ārogyatthāya moceti, sukhatthāya moceti, bhesajjatthāya, dānatthāya, puññatthāya, yaññatthāya, saggatthāya, bījatthāya, vīmaṃsatthāya, davatthāya mocetī’’ti (pārā. 237) evaṃ vuttesu dasasu adhippāyesu yena kenaci adhippāyena hatthādīsu yena kenaci upakkamitvāti attho. Vimocayanti antamaso yaṃ ekā khuddakamakkhikā piveyya, tattakampi mocentoti attho. Aññatra supinantenāti yā supinante sukkavissaṭṭhi hoti, taṃ ṭhapetvāti attho. Samaṇoti yo koci upasampanno. Garukanti saṅghādisesaṃ. Phuseti āpajjeyyāti attho.

「精之」者,于「青、黄、赤、白、酪色、水色、油色、乳色、酪色、酥色」如是所来之十色中,任何精之,此为意趣。「加行」者,于「于内色释放,于外色释放,于内外色释放,摇动腰而于空中释放」如是所说之四种方便中,以任一方便,于「以贪之压迫而释放,以大便之压迫而释放,以小便之压迫而释放,以风之压迫而释放,以粪虫手蚊虱之压迫而释放」如是所说之五时中任一时,于肢体生已达堪能时,于「为健康而释放,为乐而释放,为药而释放,为施而释放,为福而释放,为祭而释放,为天而释放,为种子而释放,为试验而释放,为戏而释放」如是所说之十种意趣中,以任何意趣,于手等中以任何而加行之义。「令释放」者,乃至一小蝇所饮之量,亦令释放如许之义。「除梦中」者,于梦中所有之精流出,除彼之义。「沙玛那」者,任何已达上者。「重者」,桑喀地谢萨。「触」者,应犯之义。

Sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ paṭhamaṃ. · 漏精学处第一。

§20

20. Idāni kāyasaṃsaggaṃ dīpetuṃ ‘‘itthisaññī’’tiādi āraddhaṃ. Tattha itthisaññīti tadahujātāyapi manussitthiyā itthisaññīyeva hutvāti attho. Sace tattha vematiko vā paṇḍakapurisatiracchānagatasaññī vā hoti, thullaccayaṃ, tathā itthiyā kāyena kāyappaṭibaddhāmasane ca kāyappaṭibaddhena kāyāmasane ca yakkhīpetīpaṇḍakānaṃ kāyena kāyāmasane ca. Purisatiracchānagatitthīnaṃ pana kāyena kāyāmasanepi dukkaṭaṃ, tathā yakkhīādīnaṃ kāyena kāyappaṭibaddhādīsu ca. Matitthiyā pana thullaccayaṃ. Kāyasaṃsaggarāgavāti iminā mātupemādiṃ mokkhādhippāyañca paṭikkhipati. Samphusantoti kāyasaṃsaggarāgena upakkamma antamaso lomenapi manussitthiṃ samphusantoti atthasambandho. Iminā yo itthiyā āliṅgatopi kāyena na vāyamati, kevalaṃ phassaṃyeva anubhavati, tassa anāpattīti dīpitaṃ hoti.

二十、今为显示身接触,故说「女人想」等。其中「女人想」者,虽于彼日所生之人女,唯有女人想之义。若于彼处有疑,或有般哒咖男人畜生想,土喇吒亚;如是于女人之身以身所系之座,及以身所系之身座,及亚卡女鬼女般哒咖之身以身座,亦然。然于男人畜生女之身以身座亦恶作;如是于亚卡女等之身以身所系等亦然。然于死女人,土喇吒亚。「以身接触之贪」者,以此遮止母爱等及解脱意趣。「触」者,以身接触之贪而加行,乃至以毛亦触人女,此为义之连结。以此显示:虽被女人拥抱而以身不努力,唯受触者,彼无犯。

Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ dutiyaṃ. · 身触学处第二。

§21

21. Idāni duṭṭhullavācaṃ pakāsetuṃ ‘‘tathā suṇanti’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha tathāti itthisaññī. Manussitthiṃ suṇantinti sambandho. Suṇantinti iminā paṭibalāyapi itthiyā aviññattipathe ṭhitāya dūtena vā paṇṇena vā ārocentassa duṭṭhullavācāpattina hotīti dīpitaṃ hoti. Viññuñcāti iminā yā mahallikāpi bālāpi eḷamūgāpi asaddhammappaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ na jānāti, sā idha nādhippetāti dasseti. Vaccamaggapassāvamaggānaṃ vasena maggaṃ vā methunaṃ vā ārabbhāti sambandho. Duṭṭhullavācāya rāgo duṭṭhullavācārāgo, tena duṭṭhullavācārāgena. Taṃ assādento obhāsetvā duruttavacanaṃ vatvā garukaṃ phuseti attho.

二十一、今为显示粗恶语,故说「如是听」等。其中「如是」者,女人想。「听人女」为连结。「听」者,以此显示:虽对有力之女人立于不知处,以使者或以叶而告知者,无粗恶语之犯。「知」者,以此显示:虽年长或愚痴或聋哑而不知与恶法相应之语者,于此非所指。依大便道小便道之方式,关于道或淫,为连结。粗恶语之贪为粗恶语贪,以彼粗恶语贪。享彼味而说明,说难说之语,触重者之义。

Kathaṃ dve magge ārabbha pasaṃsati garahati? Tattha pasaṃsāyapi tāva ‘‘itthilakkhaṇena subhalakkhaṇena samannāgatāsī’’ti vadati, na tāvasīsaṃ eti. ‘‘Tava vaccamaggo ca passāvamaggo ca subho susaṇṭhāno dassanīyo, īdisena nāma itthilakkhaṇena subhalakkhaṇena samannāgatāsī’’ti vadati, sīsaṃ eti, saṅghādiseso hotīti attho. Garahaṇe pana ‘‘sikharaṇīsi, sambhinnāsi, ubhatobyañjanāsī’’ti imāni tīṇi suddhāniyeva sīsaṃ enti vaccamaggapassāvamaggānaṃ niyatavacanattā accoḷārikattā ca. Aññāni pana ‘‘animittāsi, nimittamattāsī’’tiādīni maggānaṃ aniyatavacanattā methunena ghaṭetvā vuttāni eva sīsaṃ enti. Methunappaṭisaṃyutte ‘‘dehi me, arahasi me dātu’’ntiādīhi pana sīsaṃ na eti, ‘‘methunadhammaṃ dehī’’tiādinā methunadhamme ghaṭiteyeva saṅghādiseso. Itthiyā vaccamaggapassāvamagge ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇādibhaṇane thullaccayaṃ, tathā yakkhīpetīpaṇḍakesu vaccamaggapassāvamagge methunepi. Imesaṃ pana yakkhīādīnaṃ adhakkhakādike vuttappakāre padese duṃkkaṭaṃ, tathā itthiyādīnaṃ ubbhakkhake adhojāṇumaṇḍale kāyappaṭibaddhe cāti.

如何就二道而赞叹与呵责?其中,在赞叹时,若说「汝具足女相、妙相」,尚未达到头部。若说「汝之大便道与小便道妙好、善成、可观,汝具足如是女相、妙相」,则达到头部,成桑喀地谢萨,此为其义。然而在呵责时,「汝是石女、汝是破坏者、汝是二根者」这三种,因为是大便道与小便道的确定言说,且极粗恶,故纯粹达到头部。其余如「汝无相、汝仅有相」等,因为不是道的确定言说,与交合结合而说时才达到头部。在与交合无关时,以「给我、汝应给我」等不达到头部,唯有以「给我交合法」等与交合法结合时才成桑喀地谢萨。对女人,除大便道与小便道外,指向膝盖以下、膝盖圆周以上而说色等,成土喇吒亚;同样,对亚卡女、女饿鬼、般哒咖,在大便道、小便道、交合处亦然。然而对这些亚卡女等,在膝盖以下等如前所说之处,成恶作;同样,对女人等,在膝盖圆周以上、膝盖圆周以下、与身体相连之处亦然。

Duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ tatiyaṃ. · 粗恶语学处第三。

§22

22. Idāni attakāmapāricariyaṃ dassetuṃ ‘‘vatvā’’tiādi vuttaṃ. Tattha vatvāti duṭṭhullobhāsane vuttappakāraṃ itthiṃ itthisaññīyeva hutvā vatvāti attho. Attakāmupaṭṭhānavaṇṇanti ettha methunadhammasaṅkhātena kāmena upaṭṭhānaṃ kāmupaṭṭhānaṃ, attano atthāya kāmupaṭṭhānaṃ attakāmupaṭṭhānaṃ, attanā vā kāmitaṃ icchitanti attakāmaṃ, sayaṃ methunarāgavasena patthitanti attho, attakāmañca taṃ upaṭṭhānañcāti attakāmupaṭṭhānaṃ, tassa vaṇṇo attakāmupaṭṭhānavaṇṇo, taṃ attakāmupaṭṭhānavaṇṇaṃ. ‘‘Etadaggaṃ, bhagini, pāricariyānaṃ yā mādisaṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ brahmacāriṃ etena dhammena paricareyyā’’ti evaṃ vatvāti sambandho. Methunarāginoti iminā gilānapaccayādīhi upaṭṭhānassa vaṇṇaṃ bhaṇato anāpattīti dīpitaṃ hoti. Vācā methunayuttenāti ettha methunayutteneva vācāya methunayācane garukaṃ hoti, na aññathāti adhippāyo.

现在为了显示自欲侍奉,说「说已」等。其中,「说已」者,对如粗恶诱惑中所说方式的女人,自己确实有女人想而说已,此为其义。「自欲侍奉之赞叹」者,此中以名为交合法之欲而侍奉为欲侍奉,为自己之利益的欲侍奉为自欲侍奉,或者自己所欲、所希求为自欲,意为自己以交合贪而希求;自欲与彼侍奉为自欲侍奉,其赞叹为自欲侍奉之赞叹,即彼自欲侍奉之赞叹。「姊妹,这是侍奉中最上者,若以此法侍奉我这样的持戒者、善法者、梵行者」,如是说已,此为连结。「有交合贪者」,以此显示:以病缘等而说侍奉之赞叹者无犯。「以与交合结合之语」者,此中意趣为:唯有以与交合结合之语,在乞求交合时成重罪,非以其他方式。

Attakāmapāricariyasikkhāpadaṃ catutthaṃ. · 第四条：为己欲而供侍学处。

§23

23. Idāni sañcarittaṃ dassetuṃ ‘‘paṭiggahetvā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha paṭiggahetvāti itthiyā vā purisena vā ubhinnaṃ mātādīhi vā ‘‘bhante, itthannāmaṃ itthiṃ vā purisaṃ vā evaṃ bhaṇāhī’’ti vutto tesaṃ vacanaṃ ‘‘sādhū’’ti vā ‘‘hotū’’ti vā ‘‘bhaṇāmī’’ti vā yena kenaci ākārena vacībhedaṃ katvā, sīsakampanādīhi vā sampaṭicchitvāti attho. Sandesanti ettha pana itthī dasavidhā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sārakkhā saparidaṇḍāti. Dasa bhariyāyo dhanakkītā chandavāsinī bhogavāsinī paṭavāsinī odapattakinī obhaṭacumbaṭakā dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā muhuttikā cāti.

现在为了显示传信,开始「受取已」等。其中,「受取已」者,被女人或男人或双方的母亲等说「尊者,请对某名女人或男人如是说」,对他们的话以「善哉」或「可以」或「我将说」或以任何方式作语言表示,或以点头等同意,此为其义。「信息」者,此中女人有十种:母所护、父所护、母父所护、兄所护、姊所护、亲族所护、氏族所护、法所护、有护、有罚。十种妻子:财买妻、意乐住妻、财物住妻、衣服住妻、水授妻、取头巾妻、既是奴隶又是妻子、既是工作者又是妻子、旗所取妻、暂时妻。

Tāsu māturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇati ‘‘gaccha, bhante, itthannāmaṃ brūhi ‘homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā…pe… muhuttikā cā’’ti, ayaṃ itthiyā sandeso nāma. Sace māturakkhitāya mātāpitābhātābhaginiādayo bhikkhuṃ pahiṇanti ‘‘gaccha, bhante, itthannāmaṃ brūhi ‘hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā…pe… muhuttikā cā’’ti, ayampi itthiyā sandesoyeva nāma. Evaṃ piturakkhitādīsupi nayo netabbo. Puriso bhikkhuṃ pahiṇati ‘‘gaccha, bhante, itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi…pe… saparidaṇḍaṃ brūhi ‘hotu kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā…pe… muhuttikā cā’’ti, ayaṃ purisassa sandeso nāma. Sace purisassa mātāpitābhātābhaginiādayo bhikkhuṃ pahiṇanti ‘‘gaccha, bhante, itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi…pe… saparidaṇḍaṃ brūhi ‘hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā…pe… muhuttikā cā’’ti, ayampi purisassa sandesoyeva nāma, āṇāpananti attho.

其中,母所护者派遣比库:「尊者,请去对某名说『我是某名之妻,财买妻……乃至……暂时妻』」,这名为女人之信息。若母所护者的母亲、父亲、兄弟、姊妹等派遣比库:「尊者,请去对某名说『愿成为某名之妻,财买妻……乃至……暂时妻』」,这也名为女人之信息。如是在父所护等中也应以此方式理解。男人派遣比库:「尊者,请去对某名母所护者说……乃至……对有罚者说『愿成为某名之妻,财买妻……乃至……暂时妻』」,这名为男人之信息。若男人的母亲、父亲、兄弟、姊妹等派遣比库:「尊者,请去对某名母所护者说……乃至……对有罚者说『愿成为某名之妻,财买妻……乃至……暂时妻』」,这也名为男人之信息,意为命令。

Vīmaṃsitvāti ettha vuttappakārena sāsanaṃ gahetvā tassā itthiyā vā purisassa vā tesaṃ avassārocanakānaṃ mātāpitābhātābhaginiādīnaṃ vā ārocetvāti attho. Haranti yattha pahito, tattha gantvā tassā itthiyā vā purisassa vā āroceti, sā itthī vā puriso vā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchatu vā, mā vā, lajjāya vā tuṇhī hotu, puna āgantvā tassā itthiyā vā purisassa vā haranto garukaṃ phuseti sambandho. Ettāvatā ‘‘paṭiggaṇhati vīmaṃsati paccāharatī’’ti vuttaṃ aṅgattayaṃ sampāditaṃ hoti. Imāya tivaṅgasampattiyā saṅghādiseso, ito yehi kehici dvīhi aṅgehi thullaccayaṃ, ekena dukkaṭaṃ. Yakkhīpetīpaṇḍakesu aṅgattayenapi thullaccayameva, ekena vā dvīhi vā dukkaṭanti.

「审察已」者,此中以如前所说方式受取信息后,对彼女人或男人或他们的不必告知者——母亲、父亲、兄弟、姊妹等——告知,此为其义。「带回」者,去到被派遣之处,对彼女人或男人告知,彼女人或男人或「善哉」而同意,或不同意,或因羞愧而沉默,再回来对彼女人或男人带回时,触犯重罪,此为连结。至此,所说「受取、审察、带回」之三支已完成。以此三支具足成桑喀地谢萨,由此中任何二支成土喇吒亚,由一支成恶作。对亚卡女、女饿鬼、般哒咖,即使以三支也仅成土喇吒亚,以一支或二支成恶作。

Sañcarittasikkhāpadaṃ pañcamaṃ. · 第五条：媒介撮合学处。

§24

24. Idāni kuṭikārasikkhāpadaṃ āvi kātuṃ ‘‘saṃyācitaparikkhāra’’ntiādi āraddhaṃ. Tatrāyaṃ saṅkhepattho – ‘‘vāsiṃ detha, pharasuṃ dethā’’tiādinā sayaṃ pavattitayācanāya gahitaparikkhāraṃ saṃyācitaparikkhāraṃ padabhājane vuttanayena saṅghaṃ tikkhattuṃ yācitvā laddhabhikkhūhi vā saṅgheneva vā tattha gantvā sārambhānārambhasaparikkamanāparikkamanabhāvaṃ ñatvā adesitavatthukaṃ ‘‘kuṭi nāma ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvalittā vā’’ti (pārā. 349) evaṃ vuttalakkhaṇaṃ kuṭiṃ. ‘‘Tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ sattantarā’’ti (pārā. 348) evaṃ vuttapamāṇātikkantaṃ, ‘‘mayhaṃ vāsāgāraṃ esā’’ti evaṃ attā uddeso etissāti attuddesā, taṃ attuddesaṃ katvā garuṃ saṅghādisesaṃ phuseti sambandho. Ayaṃ panettha vinicchayo – adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ kunthakipillikādīnaṃ āsaye katattā sārambhaṃ dvīhi balībaddehi yuttena sakaṭena gantuṃ asakkuṇeyyatāya aparikkamanaṃ ullittādibhedaṃ kuṭiṃ attano vasanatthāya karonto vā kārāpento vā ‘‘idāni niṭṭhānaṃ gamissatī’’ti paṭhamapiṇḍadāne thullaccayaṃ, dutiyapiṇḍadānena lepe ghaṭite dve ca saṅghādisese dve ca dukkaṭāni, sace desitavatthukāyeva vā pamāṇātikkantāyeva vā hoti, ekaṃ saṅghādisesaṃ dve ca dukkaṭāni āpajjatīti.

现在为了阐明小屋学处,开始「有求取资具」等。此中简要之义为:以「给我锄头、给我斧头」等自己发起乞求而取得资具为有求取资具,如分段中所说方式向僧团三次乞求后,由所得比库们或僧团本身去到那里,知晓有生命与无生命、有巡视与无巡视之状态,在未指定地基上,「小屋者,或涂抹、或未涂抹、或既涂抹又未涂抹」,如是所说特征之小屋,「此中这是量度:长度十二张手,以善逝张手,宽度七张手以内」,如是所说量度超过,「这是我的住所」,如是自己指定,即为自指定,作彼自指定而触犯重桑喀地谢萨,此为连结。此中判定为:在未指定地基上、超过量度、因在蚁穴、白蚁等住处所作故有生命、因以二头公牛所驾之车不能前往故无巡视、有涂抹等区别之小屋,为自己居住而作或令作,「现在将达到完成」,在第一次抹泥时成土喇吒亚,在第二次抹泥时,在涂抹完成时,犯二桑喀地谢萨与二恶作;若仅在指定地基上或仅超过量度,则犯一桑喀地谢萨与二恶作。

Kuṭikārasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ. · 第六条：建小屋学处。

§25

25. Idāni vihārakārasikkhāpadaṃ dassetuṃ ‘‘mahallaka’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha mahallakanti sassāmikabhāvena saṃyācitakuṭito mahantabhāvo etassa atthi, yasmā vā vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkamenāpi kātuṃ vaṭṭati, tasmā pamāṇamahantatāyapi mahallako, taṃ mahallakaṃ vihāraṃ vā katvāti attho. Ettha pana adesitavatthukabhāvena eko saṅghādiseso, sesaṃ anantarasadisameva. Idha ca tattha ca vāsāgāraṃ ṭhapetvā uposathāgāraṃ vā jantāgharaṃ vā aggisālaṃ vā bhavissatīti evamādinā nayena karontassa anāpatti.

25. 现在为了显示造大住所学处,说「大的」等。其中「大的」者,因有主性而被请求建造的小屋,此有大的性质,或者因为指定地点后即使超越尺度也允许建造,因此由于尺度的巨大性也是大的,意思是造了那大的住所。但在此,由于未指定地点的性质,一个桑喀地谢萨,其余与前面相同。在此和在那里,除了住所,若以「将是伍波萨他堂或火房或火堂」等方式建造者,无罪。

Vihārakārasikkhāpadaṃ sattamaṃ. · 第七条：建住处学处。

§26

26. Idāni amūlakasikkhāpadaṃ pakāsetuṃ ‘‘amūlakenā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha amūlakenāti yaṃ codakena cuditakamhi puggale adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitaṃ, idaṃ etesaṃ dassanasavanaparisaṅkāsaṅkhātānaṃ mūlānaṃ abhāvato amūlakaṃ, tena amūlakena vatthunāti sambandho. Tattha adiṭṭhaṃ nāma attano pasādacakkhunā vā dibbacakkhunā vā adiṭṭhaṃ. Asutaṃ nāma tatheva kenaci vuccamānaṃ na sutaṃ. Aparisaṅkitaṃ nāma cittena aparisaṅkitaṃ, taṃ pana diṭṭhasutamutavasena tividhaṃ. Tattha bhikkhuñca mātugāmañca tathārūpe ṭhāne disvā ‘‘addhā imehi kata’’nti vā ‘‘karissantī’’ti vā parisaṅkati, idaṃ diṭṭhaparisaṅkitaṃ nāma. Andhakāre paṭicchannokāse vā bhikkhussa ca mātugāmassa ca vacanaṃ sutvā dutiyassa atthibhāvaṃ ajānanto pubbe vuttanayena parisaṅkati, idaṃ sutaparisaṅkitaṃ nāma. Dhuttehi itthīhi saddhiṃ paccantavihāresu pupphagandhasurādīhi anubhavitvā gataṭṭhānaṃ disvā ‘‘kena nu kho idaṃ kata’’nti vīmaṃsanto tatra kenaci bhikkhunā gandhādīhi pūjā katā hoti, bhesajjatthāya ariṭṭhaṃ vā pītaṃ, so tassa gandhaṃ ghāyitvā ‘‘ayaṃ so bhavissatī’’ti parisaṅkati, idaṃ mutaparisaṅkitaṃ nāma. Evaṃ tividhāya parisaṅkāya abhāvena aparisaṅkitanti attho.

26. 现在为了阐明无根学处,说「以无根」等。其中「以无根」者,对于被举罪者所举罪的人,未见、未闻、未疑,此由于这些称为见、闻、疑的根的不存在而是无根的,与那无根的事相连结。其中「未见」名为以自己的净眼或天眼未见。「未闻」名为同样地被某人所说而未闻。「未疑」名为以心未疑,但那依见、闻、思而有三种。其中见比库与女人在那样的处所,疑「确实由这些人所作」或「将作」,此名为见疑。在黑暗或隐蔽处,听闻比库与女人的言语,不知第二者的存在,以前述方式疑,此名为闻疑。与恶女人一起在边地住所以花香酒等享用后,见去处,思惟「这是由谁所作」,在那里有某比库以香等作供养,或为药故饮用阿利德,他嗅那香而疑「这应是他」,此名为思疑。如是由三种疑的不存在而是未疑之意。

Codentoti ‘‘pārājikaṃ dhammaṃ āpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosī’’tiādīhi vacanehi sayaṃ codentoti attho. Evaṃ codentassa vācāya vācāya saṅghādiseso. Codāpento vāti attanā tassa samīpe ṭhatvā aññaṃ bhikkhuṃ āṇāpetvā codāpento tassa āṇattassa vācāya vācāya garuṃ phuseti attho. Atha sopi cāvanādhippāyena ‘‘mayāpi diṭṭhaṃ atthī’’tiādinā nayena codeti, dvinnampi vācāya āpatti. Vatthunā antimena cāti bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā pārājikesu aññatarenāti attho. Cāvetunti brahmacariyā cāvetuṃ, yo suddhaṃ vā asuddhaṃ vā katūpasampadaṃ puggalaṃ suddhadiṭṭhiko samāno cāvanādhippāyena codeti vā codāpeti vā, tassa saṅghādisesoti adhippāyo. Suṇamānanti iminā parammukhā dūtena vā paṇṇena vā codeti. Codentassa na ruhatīti dīpitaṃ hoti. Parammukhā pana sattahi āpattikkhandhehi vadantassa dukkaṭaṃ.

「举罪」者,意思是以「你犯了巴拉基咖法,你非沙门,你非释迦子」等言语自己举罪。如是举罪者,每一言语一桑喀地谢萨。「或使举罪」者,意思是自己站在他面前,命令另一比库使举罪,那被命令者每一言语触犯重罪。若他也以驱摈意图以「我也见到」等方式举罪,二人每一言语有罪。「以最后的事」者,意思是在比库相应的十九巴拉基咖中的任一。「为驱摈」者,为从梵行驱摈,凡是清净见者,对清净或不清净的已作达上的人,以驱摈意图举罪或使举罪,他有桑喀地谢萨,此是意趣。「听闻」者,以此显示背面以使者或书信举罪。显示了举罪者不成立。但背面以七罪聚说者,恶作。

Amūlakasikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ. · 第八条：无根诬告学处。

§27

27. Idāni aññabhāgiyasikkhāpadaṃ dassetuṃ ‘‘aññassa kiriya’’ntiādimāha. Tattha aññassa kiriyanti aññassa khattiyādijātikassa pārājikassa vītikkamasaṅkhātaṃ kiriyaṃ disvāti sambandho. Tena lesenāti ‘‘dasa lesā jātileso nāmaleso gottaleso liṅgaleso āpattileso pattaleso cīvaraleso upajjhāyaleso ācariyaleso senāsanaleso’’ti (pārā. 394) evaṃ vuttesu dasasu lesesu yo tasmiṃ puggale dissati, tena lesena tadaññaṃ puggalaṃ brahmacariyā cāvetuṃ antimavatthunā codento garukaṃ phuseti attho. Tattha aññampi vatthuṃ lissati silissati vohāramatteneva īsakaṃ allīyatīti leso, jātiyeva leso jātileso. Esa nayo sesapadesupi. Lesena codento kathaṃ codeti? Añño khattiyajātiko iminā codakena pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, so aññaṃ attano veriṃ khattiyajātikaṃ bhikkhuṃ passitvā taṃ khattiyajātilesaṃ gahetvā evaṃ codeti ‘‘khattiyo mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tvampi khattiyo pārājikaṃ dhammaṃ āpannosī’’ti vā ‘‘so tvaṃ khattiyo, nāñño, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosī’’ti vā codeti. Evaṃ nāmalesādayopi veditabbā.

27. 现在为了显示异分学处,说「另一的行为」等。其中「另一的行为」者,连结为见了另一刹帝利等种姓的巴拉基咖的违越所称的行为。「以那相」者,在「十相:种姓相、名相、姓相、相貌相、罪相、钵相、衣相、亲教师相、老师相、住所相」如是所说的十相中,以在那人身上所见的相,以那相对另一人为从梵行驱摈,以最后事举罪者触犯重罪,此是意思。其中另一事也被相、被相似,仅以言说稍微依附,故是相,种姓即相为种姓相。此方式在其余句也是。以相举罪如何举罪?另一刹帝利种姓者被此举罪者见到犯巴拉基咖法,他见另一自己的怨敌刹帝利种姓比库,取那刹帝利种姓相如是举罪「刹帝利被我见到犯巴拉基咖法,你也是刹帝利犯了巴拉基咖法」或「你是刹帝利,非他人,犯了巴拉基咖法」而举罪。如是名相等也应知。

Aññabhāgiyasikkhāpadaṃ navamaṃ. · 第九条：异分事诬告学处。

§28

28. Ettāvatā ‘‘garukā navā’’ti uddiṭṭhe vitthārato dassetvā idāni tesu āpannesu paṭipajjanākāraṃ dassetuṃ ‘‘chādeti jānamāpanna’’ntiādi vuttaṃ. Tassāyaṃ piṇḍattho – yo bhikkhu ‘‘ayaṃ itthannāmā āpattī’’ti āpattivasena vā ‘‘idaṃ bhikkhūnaṃ na vaṭṭatī’’ti evaṃ vatthuvasena vā jānamāpannaṃ āpattiṃ yāva chādeti, tāva tena bhikkhunā akāmā parivāso vasitabboti. Careyyāti mānattaṃ samādāya vaseyya. Kittakaṃ divasanti ce? Cha rattiyo. Mānattavāso pana saṅgheyeva, na gaṇe, na puggale, tena vuttaṃ ‘‘saṅghe’’ti. Parivutthoti ‘‘tayo kho upāli pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā sahavāso vippavāso anārocanā’’ti (cūḷava. 83) evaṃ vuttaṃ ratticchedaṃ akatvā parivutthoti attho. Tattha sahavāsoti pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne udakapātaṭṭhānabbhantare vāso. Vippavāso nāma aññaṃ pakatattaṃ bhikkhuṃ vinā vāso. Anārocanāti āgantukādīnaṃ anārocanā. Etesu tīsu ekenāpi ratticchedo hoti eva. Ettha pana upacārasīmagatānaṃ ārocetabbaṃ, na bahi ṭhitānaṃ, bahi ṭhitānampi sace saddaṃ suṇāti, passati, dūraṃ vā gantvā ārocetabbameva, anārocentassa ratticchedo ceva vattabhede dukkaṭañca hoti. Ajānantasseva upacārasīmaṃ pavisitvā gacchanti ce, ratticchedova hoti, na vattabhedo.

28. 至此在「重的九」所略说中详细显示后,现在为了显示对那些所犯的行持方式,说「覆藏知所犯」等。其义理是:凡比库以「此是某名罪」罪的方式,或以「此对比库们不允许」如是事的方式,知所犯的罪,只要覆藏,那比库应不情愿地住别住。「应行」者,受取僧悦应住。若问多少日?六夜。但僧悦住唯在僧团,非在众,非在人,因此说「在僧团」。「已住别住」者,意思是未作「具寿伍巴离,住别住比库有三夜断:同住、别住、不告知」如是所说的夜断而已住别住。其中「同住」者,与本来比库一起在同一屋顶水界范围内的住。「别住」名为离开另一本来比库的住。「不告知」者,对来者等的不告知。在这三者中,即使以一也有夜断。但在此,应告知到达近行界者,非在外站立者,若在外站立者也听到声音、看见,或去远处也应告知,不告知者有夜断及违反义务的恶作。若不知而进入近行界而去,仅有夜断,非违反义务。

Ciṇṇamānattanti ‘‘cattāro kho, upāli, mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā sahavāso vippavāso anārocanā ūne gaṇe caraṇa’’nti (cūḷava. 92) evaṃ vuttaṃ ratticchedaṃ akatvā ciṇṇamānattaṃ pariniṭṭhitamānattanti attho. Ettha pana sahavāsādayo parivāse vuttappakārā eva. ‘‘Ūne gaṇe caraṇa’’nti ettha gaṇo cattāro vā atirekā vā bhikkhū, tasmā sacepi tīhi bhikkhūhi saddhiṃ vasati, ratticchedo hotiyeva, ‘‘sace pana tena tesaṃ atthibhāvaṃ disvā ārocite pakkamanti, ūne gaṇe caraṇadoso na hotī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 97) aṭṭhakathāsu vuttaṃ kira. Abbheyyāti taṃ bhikkhuṃ vīsatigaṇo saṅgho abbheyya sampaṭiccheyya, abbhānakammavasena osāreyyāti attho. Sace ekenapi ūno vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya, so ca bhikkhu na abbhito, te ca bhikkhū gārayhā, dukkaṭaṃ āpajjantīti attho.

「已行僧悦」者,意思是「具寿伍巴离,行僧悦比库有四夜断:同住、别住、不告知、在少众行」如是所说的夜断未作而已行僧悦、已完成僧悦。但在此,同住等如别住中所说的方式。「在少众行」者,在此众是四或更多比库,因此即使与三比库一起住,确实有夜断,「但若由他见到他们的存在而告知后离去,不成在少众行的过失」在注疏中据说如是所说。「应出罪」者,二十众僧团应出罪那比库、应接受,意思是以出罪甘马应使下来。若即使少一的二十众比库僧团出罪那比库,那比库未被出罪,那些比库应被呵责,犯恶作,此是意思。

§29

29. Idāni yathā chāditā āpatti channā hoti, taṃ pakāraṃ dassetuṃ ‘‘āpattī’’tiādi vuttaṃ. Tatthāyaṃ padayojanā – āpattitā ca anukkhittatā ca anantarāyatā ca pahuttatā ca āpattinukkhittaanantarāyapahuttatāyo, etāsu catūsu tathāsaññitā ca chādetukāmo hutvā chādanā cāti evaṃ dasahaṅgehi aruṇuggamamhi channā hotīti. Ettha pana āpattiādīsu catūsu āpattisaññitā ca anukkhittasaññitā ca anantarāyasaññitā ca pahuttasaññitā cāti evaṃ saññāvasena yojetvā aṭṭhaṅgāni gahetabbāni, chādetukāmoti idamekaṃ, chādanāti idamekanti evaṃ dasa.

二十九、现在为了显示以何种方式被覆藏的罪成为已覆藏,故说「罪」等。此中,此句之连接为:罪性、未被举罪性、无障碍性、有能力性,此四者之认知,以及欲覆藏之心,以及覆藏之行为,以此十支,至黎明升起时成为已覆藏。然而,在罪等四者中,应以认知之方式连接而取八支,即:罪之认知、未被举罪之认知、无障碍之认知、有能力之认知,欲覆藏之心为一支,覆藏之行为为一支,如是为十。

Etesu pana ādito paṭṭhāya ayaṃ vinicchayo – ‘‘āpatti ca hoti āpattisaññī cā’’ti ettha yaṃ āpanno, sā terasannaṃ aññatarā hoti, sopi ca tattha garukāpattisaññīyeva hutvā jānanto chādeti, channā hoti. Sace tattha anāpattisaññī vā aññāpattisaññī vā vematiko vā hoti, acchannāva hoti. Tividhaṃ pana ukkhepanīyakammaṃ, tena akato anukkhitto. So ce pakatattasaññī hutvā chādeti, channā hoti. Sace apakatattasaññī chādeti, acchannā hoti. Apakatattena pana pakatattasaññināpi apakatattasaññināpi chāditaṃ acchāditameva hotīti. Anantarāyikoti yassa dasasu rājacoraaggiudakamanussāmanussavāḷasarīsapajīvitabrahmacariyantarāyesupi ekopi natthi, so ce anantarāyikasaññī hutvā chādeti, channā hoti. Sace so andhakārabhīruko anantarāye eva vāḷādiantarāyasaññī hutvā chādeti, acchannāva hoti. Pahūti yo sakkoti sabhāgabhikkhuno samīpaṃ gantuñceva ārocituñca , so ce pahusaññī hutvā chādeti, channā hoti. Yo pana apahu hutvā pahusaññī, pahu vā apahusaññī hutvā chādeti, acchannāva hotīti.

然而,从最初开始,此为判定:「有罪且有罪想」,此中,所犯者,为十三罪之任一,彼于此处确实具有重罪想而知晓而覆藏,则成为已覆藏。若于此处有无罪想、或有异罪想、或有疑,则为未覆藏。然而,举罪甘马有三种,未被作举罪甘马者为未被举罪。若彼具有本性想而覆藏,则成为已覆藏。若具有非本性想而覆藏,则为未覆藏。然而,以非本性,无论具有本性想或具有非本性想而覆藏,皆为未覆藏。无障碍者,于十种障碍——王、贼、火、水、人、非人、猛兽、爬虫、生命、梵行障碍中,连一种也没有者,若彼具有无障碍想而覆藏,则成为已覆藏。若彼畏惧黑暗,于无障碍处具有猛兽等障碍想而覆藏,则为未覆藏。有能力者,能够前往同类比库之近处且能告白者,若彼具有有能力想而覆藏,则成为已覆藏。然而,无能力者具有有能力想,或有能力者具有无能力想而覆藏,则为未覆藏。

Aruṇuggamamhīti ettha purebhattaṃ vā āpattiṃ āpanno hoti pacchābhattaṃ vā, yāva aruṇaṃ na uggacchati, tāva ārocetabbā. Sace pana aruṇabbhantare satakkhattumpi chādetukāmatā uppajjati, acchannāva hoti. Ārocento pana sabhāgasaṅghādisesaṃ āpannassa ārocetuṃ na vaṭṭati. Sace āroceti, āpatti pana āvikatā hoti, ārocanapaccayā pana aññaṃ dukkaṭaṃ āpattiṃ āpajjati. Iminā aññampi vatthusabhāgāpattiṃ ārocetuṃ na vaṭṭatīti dīpito hoti. Ārocentena pana ‘‘ahaṃ tava santike ekaṃ āpattiṃ āvi karomī’’ti vā ‘‘ācikkhāmī’’ti vā ‘‘ārocemī’’ti vā ‘‘ekaṃ āpattiṃ āpannabhāvaṃ jānāhī’’ti vā ‘‘ekaṃ garukāpattiṃ āvi karomī’’ti vā ādinā nayena vattabbaṃ, ettāvatā acchannāva hoti. Sace ‘‘lahukāpattiṃ ārocemī’’ti vadati, channāva hotīti. Saṅghādisesavinicchayo.

至黎明升起时,此中,或于食前犯罪,或于食后犯罪,乃至黎明未升起之前,应当告白。然而,若于黎明之间,即使百次生起欲覆藏之心,仍为未覆藏。然而,告白者,不应向犯同类桑喀地谢萨者告白。若告白,罪虽已显露,但因告白之缘故,另犯恶作罪。以此显示,也不应告白其他事相同类之罪。然而,告白者应以「我于汝面前显露一罪」、或「我告知」、或「我告白」、或「请知我犯一罪之状态」、或「我显露一重罪」等方式说,至此即为未覆藏。若说「我告白轻罪」,则仍为已覆藏。桑喀地谢萨之判定。

Saṅghādisesaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 桑喀地谢萨指示解释已毕。

3. Cīvaraniddesavaṇṇanā3. 衣指示解释

§30

30. Evaṃ garuke sikkhitabbākāraṃ dassetvā idāni cīvaresu dassetuṃ ‘‘cīvara’’nti uddhaṭaṃ. Tattha jātito cha cīvarāni (mahāva. 339; pārā. aṭṭha. 2.462-463; kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā), tāni kānīti ce, taṃ dassetuṃ ‘‘khomā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha khomaṃ nāma khomavākasuttehi kataṃ vatthaṃ. Sāṇaṃ nāma sāṇavākehi kataṃ vatthaṃ. Bhaṅgaṃ nāma khomasuttādīhi pañcahi missetvā kataṃ vatthaṃ. Pāṭekkaṃ vākamayameva vāti vadanti. Kambalaṃ nāma manussalomaṃ vāḷalomaṃ ṭhapetvā lomehi vāyitvā kataṃ vatthaṃ. Chaḷetānīti cha etāni. Saha anulomehīti sānulomāni. Jātito pana kappiyāni cha cīvarānīti vuttaṃ hoti.

三十、如是显示了重罪之应学方式后,现在为了显示衣之规定,故举出「衣」。此中,从种类而言有六种衣,为了显示那些是什么,故开始说「麻」等。此中,麻者,以麻布之线所作之布。粗麻者,以粗麻所作之布。混合者,以麻线等五种混合所作之布。纯丝者,有说仅以丝所作。羊毛者,除人毛、兽毛外,以毛织成所作之布。此六者,连同相应者。然而,从种类而言,所说为六种如法之衣。

§31

31. Idāni tesaṃ anulomāni dassetuṃ ‘‘dukūla’’ntiādi vuttaṃ. Tattha (mahāva. aṭṭha. 305) dukūlaṃ sāṇassa anulomaṃ vākamayattā. Paṭṭuṇṇanti paṭṭuṇṇadese pāṇakehi sañjātavatthaṃ. Somāradese, cīnadese jātaṃ somāracīnajaṃ paṭanti sambandho. Imāni tīṇipi koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā. Iddhijanti ehibhikkhūnaṃ puññiddhiyā nibbattacīvaraṃ. Taṃ pana khomādīnaṃ aññataraṃ hoti. Kapparukkhehi nibbattaṃ jāliniyā devakaññāya anuruddhattherassa dinnavatthādikaṃ devadinnaṃ. Tampi khomādīhi nibbattavatthasadisattā channampi anulomaṃ hotiyeva kappāsikassa vā, iddhijampi tatheva veditabbaṃ. Tassa tassāti khomādikassa. Anulomikanti anurūpaṃ.

三十一、现在为了显示那些之相应者,故说「细布」等。此中,细布为粗麻之相应者,因其为丝所作。绢布者,于绢布地方由蚕所生之布。索玛拉地、支那地所生者,为索玛拉支那所生之布,此为连接。此三者皆为丝绸之相应者,因其为由蚕所作之线所成。神变生者,由来比库之福德神变力所生之衣。然而,彼为麻等之任一。由如意树所生者,如织女天女所给予阿努儒达长老之布等为天所给予者。彼亦因与麻等所生之布相似,故亦为六者之相应者,或为棉之相应者,神变生者亦应如是了知。彼彼者,麻等。相应者,适合者。

§32-33

32-33. Evaṃ jātito sānulomāni cha cīvarāni dassetvā idāni tesu adhiṭṭhānādikaṃ vidhānaṃ dassetuṃ ‘‘ticīvara’’ntiādi vuttaṃ. Ettha (kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikakhāpadavaṇṇanā; mahāva. 358) dhiṭṭhānato pubbe ticīvaraṃ nāma pāṭekkaṃ natthi saṅghāṭiādippahonakassa paccattharaṇādivasenāpi adhiṭṭhātuṃ anuññātattā. Tasmā ‘‘ticīvaraṃ adhiṭṭheyya na vikappeyyā’’ti ettha ‘‘imaṃ saṅghāṭi’’nti evaṃ nāme gahite ‘‘adhiṭṭhāna’’micceva vattabbaṃ, ‘‘vikappemī’’ti pana na vattabbanti adhippāyo. Evaṃ sesesupi. Mukhapuñchanañca nisīdanañca mukhapuñchananisīdanaṃ. Kaṇḍucchādinti kaṇḍuppaṭicchādiṃ adhiṭṭheyya, na vikappeyyāti sambandho. Etthāti imesu navasu cīvaresu. Ticīvaranti ticīvarādhiṭṭhānanayena adhiṭṭhitaticīvaraṃ. Vinā aladdhasammutiko bhikkhu avippavāsasammutialaddhaṭṭhāne ekāhampi hatthapāsaṃ vijahitvā na vaseyyāti attho. ‘‘Na bhikkhave cātumāsaṃ nisīdanena vippavasitabbaṃ, yo vippavaseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti khuddakakkhandhake (cūḷava. 263) vuttattā cātumāsaṃ nisīdanaṃ vinā na vaseyyāti attho.

三十二至三十三、如是显示了从种类而言连同相应者之六种衣后,现在为了显示于彼等中之决意等规定,故说「三衣」等。此中,决意之前,三衣之名称并不各别存在,因为被允许以铺垫等方式决意为桑喀帝等之适用者。因此,「应决意三衣,不应分配」,此中,取「此为桑喀帝」等名称时,应仅说「决意」,而不应说「我分配」,此为意趣。其余亦如是。拭口布与坐具为拭口布坐具。疮覆布者,应决意疮之遮覆布,不应分配,此为连接。此中者,于此九种衣中。三衣者,以三衣决意之方式所决意之三衣。除了得许可离衣之比库,于未得许可、未离衣之处,连一日也不应离手掌之距离而住,此为意义。因于小篇集中说「诸比库,不应离坐具四个月,若离者,犯恶作罪」,故意为不应离坐具四个月而住。

§34

34. Idāni adhiṭṭhānavidhiṃ dassetuṃ ‘‘imaṃ saṅghāṭi’’ntiādi vuttaṃ. Tattha miccadhiṭṭhayeti iti adhiṭṭhaye, ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti evaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhayeti attho. Ahatthapāsametanti dūre ṭhitaṃ pana ṭhapitokāsaṃ sallakkhetvā sace ekaṃ, ‘‘eta’’nti, bahūni ce, ‘‘etānī’’ti vatvā adhiṭṭhayeti atthasambandho. Sesesupi ayaṃ nayoti yathā ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vuttaṃ, evaṃ ‘‘imaṃ uttarāsaṅgaṃ, imaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ adhiṭṭhāmī’’ti evaṃ attano nāmeneva vatvā sammukhāpi parammukhāpi vuttanayena adhiṭṭhātabbanti vuttaṃ hoti.

34. 现在为了显示决意方法,故说「此桑喀帝」等。其中,「决意」者,即应决意,意思是「我决意此桑喀帝」,如是决意桑喀帝。「非手所及处」者,义理连结是:若远处放置,观察所放之处,若是一件,说「此」,若是多件,说「这些」,然后决意。「于其余亦此法」者,意思是:如说「我决意此桑喀帝」,如是说「我决意此上衣,我决意此疮衣」,如是仅以自己的名称而说,无论面前或背后,都应以所说之法决意。

§35

35. Idāni sace pubbe adhiṭṭhitaṃ ticīvaraṃ nisīdanaṃ vassikasāṭikaṃ kaṇḍuppaṭicchādīti imesu chasu cīvaresu aññataraṃ cīvaraṃ atthi, puna tathāvidhaṃ cīvaraṃ adhiṭṭhahitvā pariharituṃ icchantena ‘‘dve pana na vaṭṭantī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.469; kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā) vuttattā pubbe adhiṭṭhitaṃ paccuddharitvā adhiṭṭhātabbanti dassetuṃ ‘‘adhiṭṭhahanto’’tiādi vuttaṃ, taṃ uttānameva. Pattādhiṭṭhahane tathāti ‘‘imaṃ pattaṃ, etaṃ patta’’nti evaṃ nāmamattameva viseso. Sesaṃ tādisamevāti attho.

35. 现在,若先前已决意的三衣、坐具、雨季衣、疮衣等这六种衣中有某一衣,又想决意持用同类的衣,因为说「二者不允许」,故为了显示应舍弃先前决意的而后决意,故说「决意时」等,此极明显。「于钵之决意亦如是」者,仅「此钵」「这钵」等名称是差别,其余相同,此为意思。

§36

36.Etaṃ imaṃ va saṅghāṭiṃ saṃseti ettha sace antogabbhe vā sāmantavihāre vā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā, sace hatthapāse hoti, ‘‘imaṃ saṅghāṭi’’nti tesaṃ tesaṃ nāmavasena vācā bhinditabbāti attho. Paccuddhārepi eseva nayo. Ettha pana ‘‘dve cīvarassa adhiṭṭhānā kāyena vā adhiṭṭheti, vācāya vā adhiṭṭhetī’’ti (pari. 322) vuttattā saṅghāṭiādikaṃ hatthena gahetvā ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā nayena cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena adhiṭṭhātabbaṃ, yena kenaci sarīrāvayavena aphusantassa na vaṭṭati. Vācāya adhiṭṭhahantena vacībhedaṃ katvāva adhiṭṭhātabbaṃ. Tathā pattepi. Vidūti paṇḍito.

36. 「此或此桑喀帝」涉及:此中若在内室或邻近精舍,应观察放置之处,以「我决意此桑喀帝」之语破开;若在手所及处,应以「此桑喀帝」等各自的名称破开语,此为意思。舍弃时亦此法。但此中因为说「衣有二种决意:或以身决意,或以语决意」,故应以手握持桑喀帝等,以「我决意此桑喀帝」等之法,以心作意向,作身变化而以身决意,不以任何身体部分触及则不允许。以语决意者,应破开语而决意。于钵亦如是。「智者」即贤者。

§37-8

37-8. Idāni tesaṃ pamāṇaparicchedaṃ dassetuṃ ‘‘saṅghāṭi pacchimantenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dīghato muṭṭhipañcakato (pārā. aṭṭha. 2.469; kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā) paṭṭhāya ‘‘tatridaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ, dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo’’ti (pāci. 548) evaṃ vuttasugatacīvarūnāpi vaṭṭati. Tiriyaṃ pana muṭṭhittikaṃ. Ca-saddena atirekampi vaṭṭatīti attho. Uttarāsaṅgassapi etadeva pamāṇanti taṃ dassetuṃ ‘‘tathā ekaṃsikassāpī’’ti vuttaṃ. Antaravāsakassa pana ‘‘pārupanenapi hi sakkā nābhiṃ paṭicchādetu’’nti (pārā. aṭṭha. 2.469) aṭṭhakathāvacanato ‘‘dvihattho vā’’ti vuttaṃ.

37-38. 现在为了显示它们的量限,故说「桑喀帝以后边」等。其中,长度从五拳开始,乃至所说的如来衣量「此中这是如来的如来衣量:长九张手,以如来张手,宽六张手」,如是所说的如来衣以下也允许。但宽度是三拳。以「及」字,意思是超过也允许。上衣也是此量,为了显示此,故说「单肩衣亦如是」。但下衣,因为注疏之语「因为即使围绕也能遮覆脐」,故说「或二肘」。

§39

39.Nisīdanassadīghenāti ettha (pāci. 531 ādayo; pāci. aṭṭha. 531; kaṅkhā. aṭṭha. nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā) nisīdananti santhatasadisaṃ santharitvā ekasmiṃ ante vuttappamāṇena dvīsu ṭhānesu phāletvā katāhi tīhi dasāhi yuttassa parikkhārassetaṃ nāmaṃ.

39. 「坐具以长」者:此中「坐具」者,此名称是具有如敷具般铺展,在一端以所说之量在二处裂开而作的三条十条相连的资具。

§40

40.Kaṇḍuppaṭicchādi (pāci. 538; mahāva. 354; pāci. aṭṭha. 537; kaṅkhā. aṭṭha. kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadavaṇṇanā) nāma yassa adhonābhiubbhajāṇumaṇḍalaṃ kaṇḍu vā piḷakā vā assāvo vā thullakacchu vā ābādho, tassa paṭicchādanatthāya anuññātaṃ cīvaraṃ. Gāthāyo suviññeyyāva.

40. 「疮衣」者,名为:凡其脐下膝盖圆周有疮或疖或流脓或粗疥疮病者,为了遮覆而允许的衣。偈颂极易了知。

§41

41.Aḍḍhateyyāvāti (pāci. 544) ettha tato uddhaṃ na vaṭṭatīti attho.

「二倍半」者,此处意为:从此以上不允许。

§42

42.Etthāti saṅghāṭito paṭṭhāya yāva vassikasāṭikā, tāva dassitacīvaresūti attho. Taduttarinti tato tesaṃ cīvarānaṃ vuttappamāṇato uttariṃ karontassa chedanapācitti hotīti pāṭhaseso, taṃ atirekaṃ chinditvā puna pācittiyaṃ desetabbanti attho. Paccattharaṇamukhacoḷāti ettha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yāva mahantaṃ paccattharaṇaṃ ākaṅkhati, tāva mahantaṃ paccattharaṇaṃ kātu’’nti (mahāva. 353) vuttattā paccattharaṇassa pamāṇaparicchedo natthi,. Mukhapuñchanacoḷassa pana ukkaṭṭhavasena vā antimavasena vā pamāṇaparicchedo na vutto, tasmā tampi appamāṇikaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘ākaṅkhitappamāṇikā’’ti, icchitappamāṇikāti attho. Yāva ekaṃ dhovīyati, tāva aññaṃ paribhogatthāya icchitabbanti dvepi vaṭṭanti.

「此处」者,意为:从桑喀帝开始,直至雨季衣为止,在所示之衣中。「从彼以上」者,句义余部为:若作超过彼等诸衣所说之量,则有截断巴吉帝亚罪。意为:截断彼过量部分后,应再制定巴吉帝亚。「敷具与拭口布」者,此处因说「诸比库,我允许:欲作多大之敷具,即可作多大之敷具」,故敷具无量之限定。而拭口布,无论以最大或最小,皆未说量之限定,故彼亦无量。因此说「随欲之量」,意为随所欲之量。当一件洗涤时,另一件应欲用于受用,故二件皆允许。

§43

43.Nadīpitanti kattha na dīpitaṃ? Aṭṭhakathāsu. Kasmāti ce? ‘‘Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ paripuṇṇaṃ hoti ticīvaraṃ, attho ca hoti parissāvanehipi thavikāhipi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, parikkhāracoḷaka’’nti (mahāva. 357) bahūnaṃ pattathavikaparissāvanādīnaṃ saṅgahavasena vuttattā pāṭekkaṃ nidhānamukhanti. Yasmā pana bhagavatā ‘‘yaṃ yaṃ labbhati, taṃ taṃ iminā vidhānena adhiṭṭhahitvā puna yena yena parissāvanādinā attho hoti, taṃ taṃ katvā gaṇhantū’’ti anukampāya anuññātaṃ, tasmā vikappanupagapacchimacīvarappamāṇaṃ thavikampi paṭaparissāvanampi bahūnipi ekato katvā ‘‘imāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhāmī’’ti vatvā adhiṭṭhātumpi vaṭṭatiyeva. Tasmā vuttaṃ ‘‘tathā vatvā’’ti, ‘‘parikkhāracoḷa’’nti vatvāti attho. Vikappiyanti vikappanupagaṃ.

「未明示」者,于何处未明示?于诸注疏中。若问为何?因说「尔时诸比库之三衣已圆满,然需要滤水布与钵袋等。彼等向世尊报告此事。诸比库,我允许资具布」,以摄多种钵袋、滤水布等之故,各别未明示。然而,世尊以悲愍故允许「凡所得者,以此方式决意后,再以所需之滤水布等作之而取」,故将可共享最后衣量之钵袋、布滤水器等,乃至多件合为一处,说「我决意此等衣为资具布」而决意,亦确实允许。故说「如是说」,意为说「资具布」。「可共享」者,可共享。

§44

44.Ahatakappānanti (mahāva. 348) ekavāraṃ dhovitakānaṃ.

「未作净」者,一次洗涤过者。

§45

45.Utuddhaṭānanti ututo dīghakālato uddhaṭānaṃ, katavatthakiccānaṃ pilotikānanti vuttaṃ hoti. Sesāti uttarāsaṅgaantaravāsakā. Paṃsu viya kucchitabhāvaṃ paṭikkūlabhāvaṃ ulati gacchatīti paṃsukūlaṃ, coḷakhaṇḍānametaṃ nāmaṃ, tasmiṃ paṃsukūle yathārucīti attho. Kasmāti ce? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ahatānaṃ dussānaṃ ahatakappānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭiṃ ekacciyaṃ uttarāsaṅgaṃ ekacciyaṃ antaravāsakaṃ, utuddhaṭānaṃ dussānaṃ catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ diguṇaṃ uttarāsaṅgaṃ diguṇaṃ antaravāsakaṃ, paṃsukūle yāvadatthaṃ, pāpaṇike ussāho karaṇīyo’’ti vuttattā, tasmā susānādīsu patitapaṃsukūle ca antarāpaṇe patitapilotikacīvare ca paṭaparicchedo natthi, paṭasatampi vaṭṭatīti siddhaṃ.

「时久者」者,意为:从时久、长时间以来已提起者,已作应作事之破布。「余者」,上衣与下衣。「尘堆衣」者,如尘般卑贱之状态、厌恶之状态而去,此为布片之名,意为在彼尘堆衣中随意。若问为何?因说「诸比库,我允许:未作净之布,未作净者作二重桑喀帝、一重上衣、一重下衣;时久之布,作四重桑喀帝、二重上衣、二重下衣;尘堆衣随所需;于市场应努力」,故于墓地等处落下之尘堆衣,及于市场间落下之破布衣中,无布之限定,百片布亦允许,此已成立。

§46

46. Idāni ‘‘anujānāmi, bhikkhave, chinnakaṃ saṅghāṭiṃ chinnakaṃ uttarāsaṅgaṃ chinnakaṃ antaravāsaka’’nti (mahāva. 345) vatvā puna ‘‘tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno ticīvare kayiramāne sabbaṃ chinnakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dve chinnakāni ekaṃ acchinnakanti. Dve chinnakāni ekaṃ acchinnakaṃ nappahoti. Anujānāmi, bhikkhave, dve acchinnakāni ekaṃ chinnakanti. Ekaṃ chinnakaṃ nappahoti. Anujānāmi, bhikkhave, anvādhikampi āropetuṃ. Na ca, bhikkhave, sabbaṃ acchinnakaṃ dhāretabbaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 360) evaṃ vuttavidhānaṃ dassetuṃ ‘‘tīsū’’tiādi āraddhaṃ. Tassa attho – tīsu cīvaresu yaṃ chinditvā sibbituṃ sabbapacchimappamāṇaṃ pahoti, taṃ chinditabbaṃ. Sabbesu pana appahontesu anvādhikaṃ ādiyeyyāti. Tattha anvādhi nāma anuvātaṃ viya saṃharitvā cīvarassa upari saṅghāṭiākārena āropetabbaṃ. Āgantukapattantipi vadanti. Idaṃ pana appahonake anuññātaṃ. Sace pahoti, na vaṭṭanti, chinditabbameva. Anādiṇṇanti anāropitaṃ anvādhikaṃ. Na dhāreyyāti ticīvarādhiṭṭhānavasena adhiṭṭhahitvā na dhāretabbanti adhippāyo.

今说「诸比库,我允许截断之桑喀帝、截断之上衣、截断之下衣」后,再「尔时某比库作三衣时,全部截断不能成就。彼等向世尊报告此事。诸比库,我允许二件截断、一件未截断。二件截断、一件未截断不能成就。诸比库,我允许二件未截断、一件截断。一件截断不能成就。诸比库,我允许加缀附加布。诸比库,不应持全部未截断者,若持,犯恶作罪」,如是为示所说之规定,始说「于三」等。其义为:于三衣中,凡截断缝合能成就全部最后之量者,应截断。然于全部不能成就时,应取附加布。其中,附加布者,名为如顺风般收摄后,应以桑喀帝之形状缀于衣上。亦说为客来布。然此允许于不能成就时。若能成就,则不允许,必须截断。「未取」者,未缀之附加布。「不应持」者,意趣为:不应以三衣决意之方式决意而持。

§47-8

47-8. Idāni udositasikkhāpadanayaṃ dassetuṃ ‘‘gāme’’tiādi vuttaṃ. Ettha pana sace gāmo (pārā. 478; pārā. aṭṭha. 2.477-478; kaṅkhā. aṭṭha. udositasikkhāpadavaṇṇanā) ekassa rañño vā bhojakassa vā vasena ekakulassa hoti, pākārādinā parikkhittattā ekūpacāro ca, evarūpe gāme cīvaraṃ nikkhipitvā tasmiṃ gāme yathārucitaṭṭhāne vasituṃ labbhati. Sace so gāmo aparikkhitto, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ghare vasitabbaṃ, tassa vā gharassa samantato hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

今为显示离衣学处之法,说「于村」等。然于此中,若村属一王或一施主,为一家族所有,以围墙等围绕故为一界,于如是村中,置衣后,得于该村中随意处而住。若彼村无围绕,则应住于置衣之屋中,或不应离彼屋周围一寻手之内。

Sace so gāmo vesālikusinārādayo viya nānārājūnaṃ vā bhojakānaṃ vā hoti, vuttappakārena parikkhitto ca, evarūpe gāme yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ ghare vā vatthabbaṃ. Yassā vīthiyā taṃ gharaṃ hoti, tassā vīthiyā tassa gharassa sammukhāṭṭhāne sabhāye vā nagaradvāre vā vatthabbaṃ, tesaṃ sabhāyadvārānaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Sace aparikkhitto, yasmiṃ ghare nikkhittaṃ, tattha vā tassa hatthapāse vā vatthabbaṃ.

若彼村如韦萨离、库西那拉等,属诸王或诸施主,以前述方式围绕者,于如是村中,应住于置衣之屋中。或应住于该屋所在街道之该屋对面之集会处或城门处,或不应离彼等集会处与城门之一寻手之内。若无围绕,则应住于置衣之屋中,或其一寻手之内。

Nivesanādayo hammiyapariyosānā gāmaparikkhepato bahi sanniviṭṭhāti veditabbā. Itarathā tesaṃ gāmaggahaṇeneva gahitattā gāmassa ekakulanānākulaekūpacāranānūpacāratāvaseneva vinicchayo vattabbo siyā. Nivesanādīnaṃ vaseneva pāḷiyaṃ (pārā. 478 ādayo) attho vibhatto, na gāmavasena. Udositavinicchaye ayaṃ nayo vuttoyeva.

应知住宅等至宫殿为止,建立于村围之外。否则,彼等以村之摄取已被摄取故,应仅以村之一家族、多家族、一界、多界而作决断。于诸经中,义理以住宅等而分别,非以村而分别。于离衣决断中,此法已说。

Nivesaneti ettha sace ekakulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca, antonivesane cīvaraṃ nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṃ. Aparikkhittañce hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ, tassa gabbhassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Sace nānākulassa hoti parikkhittañca, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ, sabbesaṃ sādhāraṇadvāramūle vā tesaṃ gabbhadvāramūle vā tesaṃ gabbhadvāramūlānaṃ vā hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Aparikkhittañce hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

『住宅』者,于此中,若住宅属一家族且有围绕,置衣于住宅内后,应住于住宅内。若无围绕,则应住于置衣之房中,或不应离彼房之一寻手之内。若属多家族且有围绕,应住于置衣之房中,或于一切共同门口处,或不应离彼等房门口之一寻手之内。若无围绕,应住于置衣之房中,或不应离一寻手之内。

Udositoti yānādīnaṃ bhaṇḍānaṃ sālā. Pāsādoti dīghapāsādo. Hammiyanti muṇḍacchadanapāsādo. Nāvā pana thalaṃ āropetvā nikkhittāpi hoti, samudde ṭhitāpi. Sace ekakulassa nāvā hoti, antonāvāya cīvaraṃ nikkhipitvā antonāvāya vatthabbaṃ. Nānākulassa nāvā hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ ovarake cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ, cīvarassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

『离衣处』者,车乘等物品之库房。『楼阁』者,长楼阁。『宫殿』者,平顶覆盖之楼阁。船则有置于陆地者,亦有停于海中者。若船属一家族,置衣于船内后,应住于船内。若船属多家族,有多房、多舱,应住于置衣之舱中,或不应离衣之一寻手之内。

Aṭṭoti paṭirājādīnaṃ paṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. Māḷoti ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādo. Imesu pana udositādīsu māḷapariyosānesu nivesane vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Nivesananti pana udositādīnaṃ vasena akatāya patissayavikatiyā adhivacanaṃ.

『堡垒』者,为防御敌王等,以砖造成,墙壁厚实,四五层楼之特殊建筑。『楼台』者,一顶所摄之四方楼阁。然于此等离衣处等至楼台为止,决断应如住宅所说之法而知。『住宅』者,乃对离衣处等而未作特殊区别之通称。

Ārāmo nāma pupphārāmaphalārāmādiko. Sace ekakulassa ārāmo hoti parikkhitto ca, antoārāme cīvaraṃ nikkhipitvā antoārāme vatthabbaṃ. Sace aparikkhitto, cīvarassa hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Sace nānākulassa ārāmo hoti parikkhitto ca, dvāramūle vā vatthabbaṃ, dvāramūlassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhitto ce, cīvarassa hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

「园」者,花园、果园等也。若是一家之园且有围墙者,将衣置于园内,应住于园内。若无围墙者,不应离衣之手臂所及范围。若是多家之园且有围墙者,应住于门口处,或不应离门口处之手臂所及范围。若无围墙者,不应离衣之手臂所及范围。

Sattho nāma jaṅghasatthasakaṭasatthānamaññataro. Sace ekakulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā, passato abbhantaraṃ na vijahitabbaṃ. Abbhantaraṃ nāma aṭṭhavīsatihatthaṃ hoti. Sace gacchanto sattho sakaṭe vā bhagge, goṇe vā naṭṭhe antarā chijjati, yasmiṃ koṭṭhāse cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ, tattha vasitabbaṃ. Sace nānākulassa hoti , satthe cīvaraṃ nikkhipitvā cīvarassa hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

「商队」者,步行商队、车辆商队等之任一也。若是一家之商队,将衣置于商队中,不应离开前方或后方、商队之内部,不应离开所见之内部。「内部」者,为二十八肘也。若行进中之商队因车辆破损或牛只失散而中断,应住于置衣之部分。若是多家之商队,将衣置于商队中,不应离衣之手臂所及范围。

Khettakhalesu ārāme vuttasadisova vinicchayo. Dumeti rukkhamūle. Sace ekakulassa rukkhamūlaṃ hoti, yaṃ majjhanhikakāle samantā chāyā pharati, tasmiṃ ṭhāne aviraḷe padese tassa chāyāya phuṭṭhokāsassa anto eva nikkhipitabbaṃ. Sace viraḷasākhassa pana rukkhassa ātapena phuṭṭhokāse ṭhapeti, aruṇuggamane sace so bhikkhu tassa hatthapāse na hoti, aññasmiṃ vā ṭhāne tassa chāyāyapi hoti, nissaggiyaṃ hotiyeva. Nānākulassa ce hoti, cīvarassa hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

于田地、打谷场、园中,判定如前所述。「树」者,于树下也。若是一家之树下,于正午时分周围树荫所及之处,应置于该处无间隙之地、该树荫所触及之范围内。然若置于枝叶稀疏之树、被日光照射之处,若日出时该比库不在其手臂所及范围内,或虽在其他处但在该树荫下者,即成应舍也。若是多家者,不应离衣之手臂所及范围。

Ajjhokāse pana viñjhāṭavīādīsu araññesupi samuddamajjhe macchabandhānaṃ agamanapathesu dīpakesupi cīvaraṃ ṭhapetvā tato samantā sattabbhantare padese yattha katthaci vasitabbaṃ. Sace sattabbhantarato kesaggamattampi atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhapeti, nissaggiyaṃ hoti.

然于露地,于荒野森林等阿兰若处,于海中渔夫不往之路径上的岛屿等,置衣后,从该处周围七肘范围内之任何处皆可居住。若超越七肘范围乃至一发尖之量而日出者,即成应舍。

Ettha pana pāḷiyaṃ ‘‘gāmo ekūpacāro nānūpacāro’’tiādinā (pārā. 477) avisesena mātikaṃ nikkhipitvāpi gāmanivesanaudositakhettadhaññakaraṇaārāmavihārānaṃ ekūpacāranānūpacāratā ‘‘gāmo ekūpacāro nāma ekakulassa gāmo hoti parikkhitto ca aparikkhitto cā’’tiādinā (pārā. 478) parikkhittāparikkhittavasena vibhattā. Aṭṭamāḷapāsādahammiyanāvāsattharukkhamūlaajjhokāsānampi evaṃ avatvā ‘‘ekakulassa aṭṭo hoti, nānākulassa aṭṭo hotī’’tiādinā (pārā. 484) nayena ekakulanānākulavasena ca ante ‘‘ajjhokāso ekūpacāro nāma agāmake araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro, tato paraṃ nānūpacāro’’ti (pārā. 494) ca evaṃ ekūpacāranānūpacāratā vibhattā. Tasmā gāmādīsu parikkhittaṃ ekūpacāraṃ, aparikkhittaṃ nānūpacāranti ca aṭṭādīsu yaṃ ekakulassa, taṃ ekūpacāraṃ nānākulassa nānūpacāranti ca gahetabbaṃ. Ajjhokāsapade vuttanayena gahetabbaṃ.

于此,虽于巴利文中以「村一近行、非一近行」等不加区别地列出母题,但村、住处、城市、田地、谷仓、园、精舍之一近行与非一近行,以「村一近行者,名为一家之村且有围墙及无围墙」等,依有围墙与无围墙而分别。楼阁、宫殿、长屋、船、商队、树下、露地等,未如是说,而以「一家之楼阁、多家之楼阁」等方式,依一家与多家而分别,最后以「露地一近行者,名为非村之阿兰若处周围七肘范围内为一近行,超过该处为非一近行」,如是分别一近行与非一近行。因此,于村等处,有围墙者为一近行,无围墙者为非一近行;于楼阁等处,一家者为一近行,多家者为非一近行,应如是理解。于露地一词,应依所说方式理解。

Bhikkhusammutiyāññatrāti yaṃ gilānassa bhikkhuno cīvaraṃ ādāya pakkamituṃ asakkontassa ñattidutiyena kammena avippavāsasammuti dīyati, taṃ ṭhapetvāti attho. Laddhasammutikassa pana yāva rogo na vūpasammati, tasmiṃ vūpasante añño vā kuppati, anāpattiyeva.

「除比库许可外」者,对于病比库无力携衣离去者,以白二甘马所给予之离衣许可,除此之外也,此为其义。然对于已得许可者,只要病未痊愈,于该病痊愈时或另一病生起时,皆无犯也。

§49

49. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kaṇḍuppaṭicchādiṃ yāva ābādhā adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetuṃ. Vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358) vuttattā rogapariyantā kaṇḍuppaṭicchādi, vassānapariyantā vassikasāṭikāti attho. Sesāti ticīvarādayo kālavasena apariyantikāti attho.

「诸比库,我允许:疥疮布等,可决意至病愈为止,超过此限则应分配。雨浴衣,可决意雨季四个月,超过此限则应分配」如是所说,故疥疮布等以病为限,雨浴衣以雨季为限,此为其义。『其余』者,三衣等无时限之限制,此为其义。

§50

50. Paccattharaṇādittayaṃ sadasampi adasampi rattampi arattampi ādiṇṇakappampi anādiṇṇakappampi labbhatīti attho. Nisīdananti nisīdanañca rattaṃ anādiṇṇakappañca labbhatīti adhippāyo. Paccattharaṇaparikkhāramukhapuñchanacoḷāni pana nīlampi pītakampi lohitakampi pupphadasādikampi vaṭṭanti, tasmā ‘‘sadasampī’’tiādi vuttaṃ. Evarūpaṃ pana nivāsetuṃ vā pārupituṃ vā na vaṭṭati, kevalaṃ paccattharaṇādivasena adhiṭṭhānamattaṃ kātuṃ vaṭṭati.

敷具等三者,有缘或无缘、染色或未染色、已取净或未取净,皆可得,此为其义。『坐具』者,坐具应是染色且未取净者方可得,此为意趣。然而敷具、用具、拭口布等,青色、黄色、红色、花纹等皆可,故说「有缘或」等。然而如是之物不可用以作下衣或披覆,仅可作为敷具等而决意而已。

§51

51. Ticīvaraṃ kaṇḍuppaṭicchādi vassikasāṭikāti idaṃ pana sesacīvarapañcakaṃ adasaṃ rajitaṃyeva kappati, tañca ādiṇṇakappamevāti attho. Sadasaṃva nisīdananti idaṃ pana pubbe ‘‘sadasampī’’ti ettha vuttattā adasampi nisīdanaṃ vaṭṭatīti sammohanivāraṇatthaṃ vuttanti vadanti.

三衣、疥疮布等、雨浴衣,此其余五种衣,应是无缘且已染色者方为如法,且应是已取净者,此为其义。『有缘之坐具』者,此因前文已说「有缘或」,故为遮止疑惑而说无缘之坐具亦可,如是说者如是言。

§52

52.Anadhiṭṭhitanti ticīvarādivasena anadhiṭṭhitaṃ. Anissaṭṭhaṃ nāma aññesaṃ avissajjitaṃ, taṃ pana vikappetvā paribhuñjitabbanti attho.

『未决意』者,未以三衣等而决意。『未舍』者,名为未施与他人,然应分配后方可受用,此为其义。

Idāni vikappanupagassa pamāṇaṃ heṭṭhimaparicchedena dassetuṃ ‘‘hatthadīgha’’ntiādimāha. Tattha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āyāmena aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimaṃ cīvaraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358) vuttattā dīghato ekahatthaṃ puthulato upaḍḍhahatthaṃ vikappetabbanti adhippāyo.

今为以下限显示可分配物之量度,故说「一手长」等。其中,「诸比库,我允许:长八指,以善逝指,宽四指,可分配最小衣」如是所说,故长一手、宽半手者可分配,此为意趣。

§53

53.Ticīvarassāti vinayaticīvarassa, na dhutaṅgaticīvarassa. Tassa pana imesu navasu cīvarattayameva labbhati, na aññaṃ labbhati. Sabbametanti sabbaṃ adhiṭṭhānavidhānañca pariharaṇavidhānañcāti attho. Parikkhāracoḷiyo sabbanti ticīvarādikaṃ navavidhampi cīvaraṃ. Tathā vatvāti ‘‘parikkhāracoḷa’’nti vatvā. Adhiṭṭhatīti adhiṭṭhāti. Kiṃ pana ticīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatīti? Āma vaṭṭati, ‘‘parikkhāracoḷaṃ nāma pāṭekkaṃ nidhānamukhametanti ticīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhahitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Udositasikkhāpade pana ticīvaraṃ adhiṭṭhahitvā pariharantassa parihāro vutto’’ti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.469) vuttaṃ, tasmā ticīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhahantena paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbaṃ.

『三衣之』者,律制三衣之,非头陀行三衣之。然于彼,此九种中仅三衣可得,其余不可得。『一切此』者,一切决意之法与持守之法,此为其义。『一切用具衣』者,三衣等九种衣。『如是说后』者,说「用具衣」后。『决意』者,作决意。然三衣可决意为用具衣耶?然,可。「用具衣者,名为各别储藏之处,故决意三衣为用具衣而受用,可。然于离衣学处中,说持守已决意三衣者之持守法」如是于注疏中所说,故决意三衣为用具衣者,应舍弃后再作决意。

§54

54. Idāni etesaṃ adhiṭṭhānavijahanākāraṃ dassetuṃ ‘‘acchedavissajjanagāhavibbhamā’’tiādi vuttaṃ. Tattha acchedoti corādīhi acchindanaṃ. Vissajjananti aññesaṃ dānaṃ. Kathaṃ pana dinnaṃ, kathaṃ gahitaṃ sudinnaṃ suggahitañca hotīti? Sace ‘‘idaṃ tuyhaṃ demi dadāmi dajjāmi oṇojemi pariccajāmi nissajjāmi vissajjāmī’’ti vā ‘‘itthannāmassa demi…pe… vissajjāmī’’ti vā vadati, sammukhāpi parammukhāpi dinnaṃyeva hoti. ‘‘Tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte ‘‘mayhaṃ gaṇhāmī’’ti vadati, sudinnaṃ suggahitañca. ‘‘Tava santakaṃ karohi, tava santakaṃ hotu, tava santakaṃ karissatī’’ti vutte ‘‘mamasantakaṃ karomi, mama santakaṃ hotu, mama santakaṃ karissāmī’’ti vadati, duddinnaṃ duggahitañca. Sace pana ‘‘tava santakaṃ karohī’’ti vutte ‘‘sādhu, bhante, mayhaṃ gaṇhāmī’’ti gaṇhāti, suggahitaṃ.

54. 现在为了显示这些(衣)的决意舍弃之相,故说「不断、舍施、取、舍弃」等。其中,「不断」者,不被盗贼等所断取也。「舍施」者,施与他人也。然而,如何施与、如何领受,才是善施、善受耶?若说「此我施与汝、我给汝、我予汝、我让与汝、我弃与汝、我舍与汝、我放与汝」,或说「我施与某名者……乃至……我放与」,无论当面或背面,皆为已施。若被告知「汝当取」而答「我取」者,是善施、善受。若被告知「汝当作汝之所有、当为汝之所有、将为汝之所有」而答「我作我之所有、当为我之所有、将为我之所有」者,是恶施、恶受。然而,若被告知「汝当作汝之所有」而答「善哉,尊者,我取」而取者,是善受。

Gāhoti vissāsaggāho (pārā. aṭṭha. 1.131). So pana evaṃ veditabbo – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetuṃ. Sandiṭṭho ca hoti, sambhatto ca, ālapito ca, jīvati ca, jānāti ca ‘gahite me attamano bhavissatī’’’ti (mahāva. 356). Tattha sandiṭṭhoti diṭṭhamattakamitto. Sambhattoti daḷhamitto. Ālapitoti ‘‘mama santakaṃ yaṃ icchasi, taṃ gaṇheyyāsi, āpucchitvā gahaṇe kāraṇaṃ natthī’’ti vutto. Jīvatīti anuṭṭhānaseyyāya sayitopi yāva jīvitindriyupacchedaṃ na pāpuṇāti. Gahite ca attamanoti gahite ca tuṭṭhacitto. Evarūpassa santakaṃ ‘‘gahite me attamano bhavissatī’’ti jānantena gahetuṃ vaṭṭati. Anavasesapariyādānavasena cetāni pañca aṅgāni vuttāni, vissāsaggāho pana tīhi aṅgehi ruhati. Kathaṃ? Sandiṭṭho jīvati gahite attamano, sambhatto jīvati gahite attamano, ālapito jīvati gahite attamanoti evaṃ.

「取」者,信赖取也。其应如是知:「诸比库,我允许具足五支者取信赖。已见、已交往、已告知、活着、且知『取我之物者将欢喜』」。其中,「已见」者,仅见面之友。「已交往」者,坚固之友。「已告知」者,被告知「我之所有,汝欲何物,当取之,取时无需问我」。「活着」者,即使卧于不起之床,乃至未至命根断绝。「取而欢喜」者,取时心生欢喜。如是之人的所有物,知「取我之物者将欢喜」而取,是许可的。这五支是以无余周遍之方式所说,然而信赖取以三支即成。如何?已见者、活着、取而欢喜;已交往者、活着、取而欢喜;已告知者、活着、取而欢喜,如是。

Yo pana jīvati, na ca gahite attamano hoti, tassa santakaṃ vissāsabhāvena gahitampi puna dātabbaṃ. Dadantena matakadhanaṃ tāva ye tassa dhane issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabbaṃ. Yo pana paṭhamaṃyeva ‘‘suṭṭhu kataṃ tayā mama santakaṃ gaṇhantenā’’ti vacībhedena vā cittuppādamattena vā anumoditvā pacchā kenaci kāraṇena kupito, so paccāharāpetuṃ na labhati. Yopi adātukāmo, cittena pana adhivāseti, na kiñci vadati, sopi puna paccāharāpetuṃ na labhati. Yo pana ‘‘mayā tumhākaṃ santakaṃ gahita’’nti vā ‘‘paribhutta’’nti vā vutte nādhivāseti, ‘‘paṭidehī’’ti bhaṇati, so paccāharāpetuṃ labhati.

然而,若活着而取时不欢喜者,其所有物即使以信赖之方式取了,亦应还与。施与时,死者之财,首先应施与对其财有权者,无论在家或出家。然而,若最初即以「汝取我之所有,甚善」之语言表示或仅以心生起而随喜,后因某因缘而愤怒者,不得令还。若不欲施与,然以心默许,不说任何话者,亦不得令还。然而,若被告知「我取汝之所有」或「我用尽」而不默许,说「还我」者,得令还。

Vibbhamāti iminā bhikkhuniyāyeva adhiṭṭhānavijahanaṃ gahitaṃ hoti. Sā pana yadā vibbhamati, tadā assamaṇī hoti. Bhikkhu pana vibbhamantopi yāva sikkhaṃ na paccakkhāti, tāva bhikkhuyevāti adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti. Liṅgasikkhāti liṅgaparivattanañca sikkhāpaccakkhānañcāti attho. Sabbesūti navasu cīvaresu. Adhiṭṭhānaviyogakāraṇāti adhiṭṭhānavijahanakāraṇā, imesu aññatarena adhiṭṭhānaṃ vijahatīti attho.

「舍弃」者,以此唯取比库尼之决意舍弃。然而,当她舍弃时,即非沙门女。然而,比库即使舍弃,乃至未舍学,仍是比库,故不舍决意。「相与学」者,相转变与舍学之义。「于一切」者,于九种衣。「决意离失之因」者,决意舍弃之因,以这些中任一而舍决意之义。

Kiñca bhiyyo (pārā. aṭṭha. 2.469) – ticīvarassa pana vinibbiddhachiddañca adhiṭṭhānavijahanaṃ karotīti attho. Tattha saṅghāṭiuttarāsaṅgānaṃ dīghantato vidatthippamāṇassa tiriyantato aṭṭhaṅgulappamāṇassa padesassa orato kaniṭṭhaṅgulinakhapiṭṭhippamāṇakaṃ chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati. Antaravāsakassa dīghantato vidatthippamāṇasseva tiriyantato caturaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, parato pana na bhindati. Tasmā chidde jāte ticīvaraṃ atirekacīvaraṃ hoti, sūcikammaṃ katvā puna adhiṭṭhātabbaṃ. Itaresaṃ pana chiddena vijahanaṃ nāma natthi. Yo pana ticīvarepi dubbalaṭṭhāne paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā pacchā dubbalaṭṭhānaṃ chinditvā apaneti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Maṇḍalaparivattanepi eseva nayo. Yo pana ubho koṭiyo majjhe karonto sace paṭhamaṃ chinditvā pacchā ghaṭeti, adhiṭṭhānaṃ vijahati, atha ghaṭetvā chindati, na vijahati. Rajakehi dhovāpetvā setakaṃ karontassāpi na vijahati eva.

又何以更多?三衣之破裂孔洞亦作决意舍弃之义。其中,桑喀帝与上衣,纵长一张手、横宽八指之处,内侧小指甲背大小之孔洞,破坏决意。下衣,纵长一张手、横宽四指之处,内侧之孔洞破坏决意,外侧则不破坏。因此,孔洞生起时,三衣成为长衣,应作针线工作后再决意。然而,其余诸衣,无以孔洞舍弃之名。然而,若于三衣中亦于薄弱处先打结后断薄弱处而去除者,决意不破。于圆形转换亦此法。然而,若作两端于中间,若先断后缝合,舍决意;若缝合后断,不舍。令染工洗涤而作白色者,亦不舍。

§55

55. Idāni akappiyacīvarāni dassetuṃ ‘‘kusavākaphalakānī’’tiādi āraddhaṃ. Tattha kusacīraṃ (mahāva. 371; mahāva. aṭṭha. ) nāma kuse ganthetvā katacīvaraṃ. Vākacīraṃ nāma tāpasānaṃ vakkalaṃ. Phalakacīraṃ nāma phalakāni sibbitvā katacīvaraṃ. Kesakambalanti kesehi tantaṃ vāyitvā katakambalaṃ. Vālakambalanti camaravālehi vāyitvā katakambalaṃ. Ulūkapakkhanti ulūkasakuṇassa pakkhehi katanivāsanaṃ. Ajinakkhipanti salomaṃ sakhuraṃ ajinamigacammaṃ. Imesu sattasu vatthesu yaṃ kiñci dhārayato thullaccayanti attho. Yathā imesu thullaccayaṃ, tathā akkanāḷaṃ nivāsentassa. Akkanāḷaṃ nāma akkadaṇḍe vākādīhi ganthetvā katacīvaraṃ. ‘‘Na bhikkhave akkanāḷaṃ nivāsetabbaṃ, yo nivāseyya, āpatti thullaccayassā’’ti (mahāva. 371) hi vuttaṃ.

55. 现在为了显示不许可衣,故开始「草、树皮、木板」等。其中,「草衣」者,名为以草结成之衣。「树皮衣」者,名为苦行者之树皮。「木板衣」者,名为缝木板而成之衣。「发毯」者,以发织经而成之毯。「毛毯」者,以牦牛尾织成之毯。「鸮翅」者,以鸮鸟之翅作成之下衣。「兽皮」者,有毛、有蹄之羊鹿兽皮。于此七种衣中,着任何一种者,土喇吒亚之义。如于此等为土喇吒亚,如是着轴杖者亦然。「轴杖」者,名为于车轴杖以树皮等结成之衣。因为说「诸比库,不应着轴杖,若着者,犯土喇吒亚」。

§56

56.Kadalerakakkadusse potthake cāpīti ettha kadalierakaakkamakacivākehi katāni vatthāni evaṃ vuttānīti veditabbāni. Etesu potthakoyeva pāḷiyaṃ āgato, itarāni taggatikattā aṭṭhakathāsu paṭikkhittāni. Imesu catūsupi dukkaṭameva. ‘‘Na bhikkhave naggiyaṃ titthiyasamādānaṃ samādiyitabbaṃ, yo samādiyeyya, āpatti thullaccayassā’’ti (mahāva. 370) vuttattā naggiyampi na kappati eva. Sabbameva nīlakaṃ sabbanīlakaṃ. Evaṃ sesesupi. Ettha nīlaṃ umāpupphavaṇṇaṃ hoti . Mañjeṭṭhakaṃ mañjeṭṭhakavaṇṇameva. Pītakaṃ kaṇikārapupphavaṇṇaṃ. Lohitakaṃ jayasumanapupphavaṇṇaṃ. Kaṇhakaṃ addāriṭṭhakavaṇṇaṃ.

「咖达离叶衣、阿咖杜衣、树皮衣及披肩」者,此中应知,由咖达离叶、阿咖杜、树皮所制之衣,即如是所说者。此等之中,唯披肩于巴利圣典中出现,其余诸衣因属外道之物,于注疏中被禁止。此四者皆为恶作。因说「诸比库,不应受持裸形外道之受持,若受持者,犯土喇吒亚」,故裸形亦确实不许。「全青色」者,全部青色。其余诸色亦如是。此中,青色者,伍玛花之色。「曼揭提咖色」者,即曼揭提咖之色。黄色者,咖尼咖拉花之色。红色者,嘉亚苏玛那花之色。黑色者,阿达利提咖之色。

§57

57.Mahāraṅgaṃ nāma satapadipiṭṭhivaṇṇaṃ. Mahānāmaṃ nāma rattasambhinnavaṇṇaṃ hoti. Padumapupphavaṇṇantipi vuttaṃ, mandarattanti attho. Tirīṭaketi rukkhatace. Acchinnadīghadasaketi sabbaso acchinnadasake ca majjhe chinnadasake cāti attho. Aññamaññaṃ saṃsibbitvā katadasaṃ phaladasaṃ nāma. Ketakapupphādipupphasadisāhi dasāhi yuttaṃ pupphadasaṃ nāma. Etesupi ‘‘potthake cāpī’’ti ettha vuttaapi-saddena dukkaṭanti veditabbaṃ. Tathāti yathā etesu kadalidussādīsu pupphadasāvasānesu dukkaṭaṃ, tathā kañcukaveṭhanesupi yaṃ kiñci dhārentassa dukkaṭanti attho.

「大染色」者,名为百足虫背之色。「大名色」者,名为红色混杂之色。亦说为「莲花色」,意为柔和之红色。「树皮衣」者,于树皮上。「全缘长穗及中断长穗」者,意为全部连缀之长穗,及中间断开之长穗。「果穗」者,名为互相缝合而成之穗。「花穗」者,名为以类似盖德咖花等花之穗所成者。此等之中,亦应知以「树皮衣及披肩」中所说之「及」字,为恶作。「如是」者,意为如于此等咖达离衣等至花穗之末为恶作,如是于紧身衣及缠裹衣中,凡持任何者,皆为恶作。

Etesu pana ayaṃ vinicchayo (mahāva. aṭṭha. 372) – sabbanīlakādīni rajanāni vametvā puna rajitvā dhāretabbāni, na sakkā ce vametuṃ, paccattharaṇādīni vā kāretabbāni, tipaṭṭacīvarassa majjhe vā dātabbāni. Acchinnadasakādīni dasā chinditvā dhāretabbāni. Kañcukaṃ vijaṭetvā rajitvā paribhuñjitabbaṃ. Veṭhanepi eseva nayo. Tirīṭakaṃ pādapuñchanaṃ kātabbaṃ. Sabbanti imaṃ vuttappakāraṃ kusacīrādikaṃ akappiyacīvaraṃ acchinnacīvaro labhatīti attho. Vuttampi cetaṃ parivāre.

然于此等之中,此为决断:全青色等染色者,应吐出染料后再染而持用,若不能吐出,应作为敷具等,或应置于三衣之中。全缘长穗等之穗,应剪断后持用。紧身衣应拆解后染色而受用。缠裹衣亦同此法。树皮衣应作为拭足之用。「一切」者,意为未断衣者得此所说种类之咖萨衣等不许衣。此于《附随》中亦已说。

‘‘Akappakataṃ nāpi rajanāya rattaṃ,

「未作如法,亦未以染料染色,

Tena nivattho yena kāmaṃ vajeyya;

以彼所披者,随欲而行;

Na cassa hoti āpatti,

『无犯』者，彼无罪过也。

So ca dhammo sugatena desito;

此法由善逝所说;

Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481);

此问由诸善者所思量。

Ayañhi pañho acchinnacīvarabhikkhuṃ sandhāya vutto, tasmā hi yaṃ kiñci akappiyacīvaraṃ nivāsetvā vā pārupitvā vā acchinnacīvarakena aññaṃ pariyesitabbaṃ. Ettha pana ‘‘idha pana, bhikkhave, manussā nissīmagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti ‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā’ti, anujānāmi, bhikkhave, sādituṃ, na tāva taṃ gaṇanūpagaṃ, yāva na hatthaṃ gacchatī’’ti (mahāva. 259) vuttattā yāva āharitvā taṃ na dinnaṃ, ‘‘tumhākaṃ, bhante, cīvaraṃ uppanna’’nti pahiṇitvā vā nārocitaṃ, tāva gaṇanaṃ na upeti, anadhiṭṭhitaṃ vaṭṭati. Pattepi eseva nayo. Ānetvā dinne vā ārocite vā parihāro natthi, dasāhaṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Cīvaravinicchayo.

此问是关于失衣比库而说,因此,失衣者穿着或披着任何不如法衣后,应当寻求其他。然而,此处因为已说「诸比库!在此,人们对前往无界处的诸比库布施衣,说『我们将此衣布施给某某名者』,诸比库!我允许接受,只要未到手,尚不入于计算」,故只要未取来而未布施,或未遣送『尊者!衣已生起给你们』而未告知,则不入于计算,未受持是允许的。对于钵也是同样的方法。取来后已布施或已告知,则无可避免,应于十日内受持。衣的决断。

Cīvaraniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 衣指示解释已毕。

4. Rajananiddesavaṇṇanā4. 染色指示解释

§58

58. Idāni tesaṃ cīvarānaṃ rajanavidhānaṃ dassetuṃ ‘‘rajanāni cā’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cha rajanāni mūlarajanaṃ khandharajanaṃ tacarajanaṃ pattarajanaṃ puppharajanaṃ phalarajana’’nti (mahāva. 344) evaṃ bhagavatā anuññātattā ‘‘chappakārāni anuññātāni satthunā’’ti vuttaṃ.

现在为了显示那些衣的染色方法,故说「以及诸染料」。其中,因为世尊已允许「诸比库!我允许六种染料:根染料、茎干染料、皮染料、叶染料、花染料、果染料」,故说「六种已被导师所允许」。

§59

59. Tattha mūleti mūlarajaneti attho. Haliddiṃ vivajjiya sabbaṃ labbhanti sambandho. Evaṃ sesesupi. Tuṅgahārako nāma eko sakaṇṭakarukkho, tassa haritālavaṇṇaṃ khandharajanaṃ hoti. Gihiparibhuttaṃ pana allipattena ekavāraṃ rajituṃ vaṭṭati. Phalarajane akappiyaṃ nāma natthi, sabbaṃ vaṭṭatīti. Rajanavinicchayo.

其中,『根』者,根染料之义。除姜黄外,一切可得者皆有关联。对其余者也是如此。名为通嘎哈拉咖者,是一种有刺之树,其茎干染料呈雄黄色。然而,在家人所用过的,用油脂叶染一次是允许的。在果染料中,没有不如法者,一切皆允许。染料的决断。

Rajananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 染色指示解释已毕。

5. Pattaniddesavaṇṇanā5. 钵指示解释

§60

60. Idāni bhājanavikatiṃ dassetuṃ ‘‘patto cā’’ti uddhaṭaṃ. Ettha pana paṭhamagāthā suviññeyyā.

现在为了显示钵的变异,故举出「以及钵」。然而,此处第一偈颂极易了知。

§61

61. Dutiye ‘‘magadhanāḷidvayataṇḍulasādhita’’nti vattabbe vibhattilopaṃ akatvā gāthābandhasukhatthaṃ ‘‘magadhe nāḷidvayataṇḍulasādhita’’nti vuttaṃ, pacitanti attho. Ettha (pārā. 602; pārā. aṭṭha. 2.602; kaṅkhā. aṭṭha. pattasikkhāpadavaṇṇanā) magadhanāḷi nāma aḍḍhaterasapalaṃ gaṇhāti. Odananti ettha sabbappakārasampannaṃ avassāvitodanaṃ gahetabbaṃ. Odanassa catutthabhāgappamāṇaṃ nātighanaṃ nātitanukaṃ hatthahāriyamuggasūpañca ālopassa ālopassa anurūpaṃ yāva carimakālopappahonakaṃ macchamaṃsādibyañjanañca yo patto gaṇhāti, so ukkaṭṭho nāmāti attho. Sappitelatakkarasakañjikādīni pana gaṇanūpagāni na honti, tāni hi odanagatikāneva honti, neva hāpetuṃ, na vaḍḍhetuṃ sakkonti. Evametaṃ sabbaṃ pakkhittaṃ sace pattassa heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, suttena vā hīrena vā chindantassa suttassa vā hīrassa vā heṭṭhimantaṃ phusati, ayaṃ ukkaṭṭho nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamitvā thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ ukkaṭṭhomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti, antogatameva hoti, ayaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭho nāma patto.

61. 第二颂中,应说「马嘎达纳离二量谷所煮」,但为不作格位省略,为偈颂结合之便,故说「在马嘎达以纳离二量谷所煮」,意为已煮。此中,马嘎达纳离者,取十二巴喇半。关于饭,此处应取一切种类具足的未浇水饭。饭的四分之一量,不太稠不太稀,可手持的绿豆汤,及与每一团相应的、直至最后一口所能吃的鱼肉等副食,能取此者,名为上等钵,此为其义。但酥油、油、酸粥等不入计算,因它们只是饭的去处,既不能减少,也不能增加。若将这一切放入,若与钵的下缘齐平,以线或绳切断时,线或绳触及下端,此名为上等钵。若超过该缘而堆成塔状,此名为上等满钵。若未达该缘,只在内部,此名为上等上等钵。

§62

62. ‘‘Majjhimo nāma patto nāḷikodanaṃ gaṇhātī’’ti vuttattā ‘‘majjhimo tassupaḍḍho vā’’ti vuttaṃ. Etthāpi vuttappakārena majjhimo majjhimomako majjhimukkaṭṭhoti pattattikaṃ veditabbaṃ. ‘‘Omako nāma patto patthodanaṃ gaṇhātī’’ti (pārā. 602) vacanato ‘‘tatopaḍḍho’’ti vuttaṃ. Magadhanāḷiyā upaḍḍhanāḷikodanañca tadūpiyaṃ sūpaṃ byañjanañca gaṇhāti, so omako nāma. Idhāpi omako omakomako omakukkaṭṭhoti pattattikaṃ veditabbaṃ. Imesu pana navasu pattesu ukkaṭṭhukkaṭṭho ca omakomako ca apatto. Etesu adhiṭṭhātabbakiccaṃ natthi, sesā satta pattā adhiṭṭhātabbā, vikappetabbā cāti attho.

62. 因说「中等钵者,取一纳离饭」,故说「中等者,或为其半」。此处也应以所说方式知中等、中等满、中等上等三种钵。因有「下等钵者,取钵饭」之语,故说「其半」。取马嘎达纳离的半纳离饭及与之相应的汤和副食,此名为下等。此处也应知下等、下等满、下等上等三种钵。但在这九种钵中,上等上等与下等满非钵。对这些无须决意之事,其余七种钵应决意,应选择,此为其义。

§63

63.Atirekapattoti (pārā. 601) anadhiṭṭhito avikappito. Sakoti sasantako. Kappoti kappiyo. Ayamevettha saṅkhepo – yo patto kākaṇikamattassāpi mūlassa dātabbassa natthitāya sako. Ayopatto pañcahi pākehi mattikāpatto dvīhi pākehi pakkattā kappo. So dasāhaparamaṃ kālaṃ anadhiṭṭhito avikappito dhāreyyoti.

63. 「多余钵」者,未决意、未选择。「自己的」者,有主人的。「净」者,如法的。此处略说如下:因无可施与哪怕咖咖尼咖量的根本,故为自己的钵。铁钵以五次烧制,陶钵以二次烧制而成为净。此钵未决意、未选择,最多可持十日。

§64

64.Acchedādayo cīvare vuttappabhedāyeva. Chiddenāti (pārā. aṭṭha. 2.608; kaṅkhā. aṭṭha. pattasikkhāpadavaṇṇanā) ettha yassa pattassa mukhavaṭṭito heṭṭhā dvaṅgulappadese yena chiddena kaṅgusitthaṃ nikkhamati, tattakena chiddena bhijjati. Tasmiṃ pana ayacuṇṇādīhi paṭipākatike kate dasāhabbhantare puna adhiṭṭhātabbaṃ. Pattādhiṭṭhānamujjhatīti patto adhiṭṭhānaṃ ujjhati.

64. 破损等如衣中所说分类。「以孔」者,此处,若钵从口缘向下二指处,以某孔使咖古针穿出,以如此之孔而破。但若以铁粉等修补,应于十日内再次决意。「钵决意失效」者,钵的决意失效。

§65

65. Idāni pariharaṇavidhiṃ dassetuṃ ‘‘pattaṃ na paṭisāmeyya sodaka’’ntiādi āraddhaṃ. Sodakaṃ (cūḷava. 254) pattaṃ na paṭisāmeyya, ātape ca sodakaṃ pattaṃ na otapeti adhippāyo. Na nidaheti nirudakaṃ katvāpi atikālaṃ na nidaheti adhippāyo. Bhumyāti bhūmiyaṃ. Na ṭhapeti taṭṭikācammakhaṇḍādīsu yena kenaci anatthatāya paṃsusakkharamissāya bhūmiyā na ṭhapeyyāti attho. No ca laggayeti etthapi nāgadantādīsu (cūḷava. 254) yattha katthaci laggantassa dukkaṭameva.

65. 现在为示持用法,开始「不应收藏湿钵」等。不应收藏湿钵,意为也不应在日光下晒湿钵。「不应放置」,意为即使使之无水,也不应过久放置。「在地上」者,在地面上。「不应放置」,意为不应以任何方式为无益而放置在混有尘土砂石的地面上的席子、皮革片等。「也不应悬挂」,此处对于象牙等,无论悬挂于何处,都只是恶作。

§66

66.Miḍḍhanteti (cūḷava. 254; cūḷava. aṭṭha. 254) miḍḍhapariyante. Sace pana parivattetvā tattheva patiṭṭhāti, evarūpāya vitthiṇṇāya miḍḍhiyā abbhantaraparicchede ṭhapetuṃ vaṭṭati, na pariyante. Paribhaṇḍanteti bāhirapasse katāya tanukamiḍḍhiyā anteti attho. Aṅke vāti (cūḷava. 254) dvinnaṃ ūrūnaṃ majjhe. Ettha pana aṃsabaddhake aṃsakūṭe laggetvā aṅke ṭhapetuṃ vaṭṭati, na itarathā. Ātapattaketi chatte. Ettha bhattapūropi aṃsakūṭe laggitapattopi ṭhapetuṃ na vaṭṭati.

66. 「在床边」者,在床的边缘。但若翻转后仍停在那里,在这样铺展的床的内部范围可以放置,不在边缘。「在凳边」者,意为在外侧做的薄床边。「或在膝上」者,在两大腿之间。此处,若系于肩带、挂在肩头,可放在膝上,否则不可。「在伞下」者,在伞中。此处,即使装满食物或挂在肩头的钵,也不可放置。

§67

67.Ucchiṭṭhodakaṃ (cūḷava. 255; cūḷava. aṭṭha. 255) nāma mukhavikkhālanodakaṃ, taṃ patte niṭṭhubhitvā pattena na nīhareyyāti attho. Calakañca aṭṭhikañca calakaṭṭhikaṃ. Etesu yaṃ kiñci pattena nīharantassa dukkaṭaṃ. Pattaṃ paṭiggahaṃ katvā hatthaṃ dhovitumpi na labhati. Hatthadhovitavatthadhovitaudakampi patte ākiritvā nīharituṃ na vaṭṭati. Anucchiṭṭhapattaṃ ucchiṭṭhahatthena gahetumpi na vaṭṭati. Hatthaṃ pana bahi dhovitvā gahetuṃ vaṭṭati. Macchamaṃsaphalāphalādīni khādanto yaṃ mukhena luñcitvā luñcitvā khādati, taṃ vā tesaṃ aṭṭhiādikaṃ vā mukhato nīhaṭaṃ puna akhāditukāmo chaḍḍetukāmo patte ṭhapetuṃ na labhati. Siṅgiveranāḷikerakhaṇḍādīni khādantehi ḍaṃsitvā ḍaṃsitvā puna ṭhapetuṃ labhati. ‘‘Na bhikkhave pattahatthena kavāṭaṃ paṇāmetabbaṃ, yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 255) vuttattā yena kenaci sarīrāvayavena pattaṃ gahetvā ṭhito yena kenaci sarīrāvayavena kavāṭaṃ paṇāmetuṃ na labhati, tasmā ‘‘pattahatthovā’’ti vuttaṃ. Aṃsakūṭe laggitvā ṭhitassa vaṭṭati.

67. 「残食水」者,谓漱口水,不应将其吐入钵中后以钵倒出,此为其义。「动摇者与骨者」即「动摇骨」。凡以钵倒出此等任何一者,恶作。受取钵后,亦不得洗手。亦不应将洗手水、洗衣水倒入钵中后倒出。亦不应以残食手执取无残食钵。然而,于外洗手后执取,则允许。食鱼肉果实等时,凡以口撕扯而食者,或彼等之骨等从口中取出后,若欲再食、欲舍弃,不得置于钵中。食生姜、椰子块等时,咬断后再置放,则允许。因说「诸比库,不应以持钵手推门,若推者,犯恶作」,故以任何身体部分持钵而立者,不得以任何身体部分推门,是故说「持钵手」。挂于肩头而立者,则允许。

§68

68.Bhūmiādhāraketi ettha dantavallivettavākādīhi kate valayādhārake. Dārudaṇḍādhāreti ekadārunā kataādhārake ca bahūhi daṇḍehi kataādhārake cāti attho. Tidaṇḍe na vaṭṭati. Etesu pana susajjitesu ekaṃ pattaṃ ṭhapetvāva tassupari ekaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati, tayo pana na vaṭṭanti. Ekaṃ nikkujjitvāva bhūmiyanti ettha bhūmiyaṃ kaṭasārakādīsu aññataraṃ pattharitvā tassupari nikkujjitvā vā ukkujjitvā vā ekaṃ ṭhapeyya, dve ṭhapetuṃ na vaṭṭatīti adhippāyo. Dve pana ṭhapentena upari ṭhapitapattaṃ ekena passena bhūmiyaṃ phusāpetvā ṭhapetuṃ vaṭṭatīti vadanti.

68. 「地上支架」者,此中指以齿木藤条竹等所作之环形支架。「木杖支架」者,谓以单木所作之支架,及以多杖所作之支架,此为其义。三杖架不允许。然于此等善安置者,置一钵后,于其上再置一钵,则允许,但三钵则不允许。「仅覆一钵于地上」者,此中应于地上铺设席子、树皮等任一物,于其上覆置或仰置一钵,置二钵不允许,此为意趣。然而,有说置二钵者,应使上置之钵以一边触地而置,则允许。

§69-70

69-70. Idāni akappiyapatte dassetuṃ ‘‘dārurūpiyasovaṇṇā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha maṇiveḷuriyāmayāti (cūḷava. 252; cūḷava. aṭṭha. 252) maṇīti indanīlakabarakatādi. Sace gahaṭṭhā bhattagge suvaṇṇarūpiyataṭṭakādīsu sūpabyañjanaṃ katvā upanāmenti, āmasitumpi na vaṭṭati. Ghaṭikaṭāhajā (cūḷava. 255; cūḷava. aṭṭha. 255) ca tumbakaṭāhajā ca ghaṭitumbakaṭāhajā. Ettha tumbakaṭāhajānāma alābu. Pattavinicchayo.

69-70. 今为示不允许钵,说「木制银制金制」等。其中「宝琉璃制」者,「宝」谓因陀罗青宝、猫眼石等。若居士于食堂中以金银盘等盛羹菜而奉上,触亦不允许。「瓦钵与葫芦钵」者,即「瓦葫芦钵」。此中「葫芦钵」者,谓葫芦。钵之抉择竟。

Pattaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 钵品释义已毕。

6. Thālakaniddesavaṇṇanā6. 盘品释义

§71-2

71-2. Idāni thālakesu kappiyākappiyavidhiṃ dassetuṃ ‘‘thālakā cā’’ti padaṃ uddhaṭaṃ. Tattha akappāti dārumayādayo thālakā akappiyāti attho. Phalikathālakādayo (cūḷava. aṭṭha. 252) gihisantakā vā saṅghasantakā vā kappiyā. Ghaṭitumbakaṭāhajā (cūḷava. 255) tāvakālikā, tāsu bhuñjitvā chaḍḍetabbā, na pariharitabbāti adhippāyo. Thālakavinicchayo.

71-72. 今为示盘中允许与不允许之规定,举「诸盘」一词。其中「不允许」者,谓木制等盘不允许,此为其义。「板盘等」,无论是居士所有或僧团所有,皆允许。「瓦葫芦钵」,仅限当时,于彼等中食后应舍弃,不应携带,此为意趣。盘之抉择竟。

Thālakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 盘品释义已毕。

7. Pavāraṇāniddesavaṇṇanā7. 自恣品释义

§73

73. Idāni pavāraṇāvidhiṃ dassetuṃ ‘‘pavāraṇā’’ti (pāci. 238-239; pāci. aṭṭha. 238-239; kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā) padaṃ uddhaṭaṃ. Tattha iriyāpathenāti ṭhānagamanasayananisajjānaṃ aññatarena iriyāpathenāti attho. Tato iriyāpathato aññena iriyāpathena anatirittakaṃ paribhuñjeyya ce, pācittiyanti attho. Pācittinatirittakanti pācitti anatirittakaṃ.

73. 今为示邀请之规定,举「邀请」一词。其中「以威仪」者,谓以立、行、卧、坐任一威仪,此为其义。若从彼威仪以另一威仪受用非剩余者,巴吉帝亚,此为其义。「巴吉帝亚非剩余」者,巴吉帝亚为非剩余。

§74

74. Idāni yehi aṅgehi pavāraṇā hoti, tāni aṅgāni dassetuṃ ‘‘asana’’ntiādimāha. Tattha asananti etena avippakatabhojanatā vuttā, bhuñjamāno ca so puggalo hotīti attho. Bhojanañcevāti yaṃ bhuñjanto pavāreti, taṃ odano kummāso sattu maccho maṃsanti imesu aññataraṃ hotīti attho. Abhihāroti dāyako tassa taṃ bhattaṃ kāyena abhiharatīti attho, vācābhihāro pana na gahetabbo. Samīpatāti dāyako pavāraṇappahonakabhojanaṃ gahetvā aḍḍhateyyahatthappamāṇe okāse hotīti attho. Kāyavācāpaṭikkhepoti hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ bhikkhaṃ kāyena vā vācāya vā paṭikkhipeyyāti attho. Ettha pana sace bhikkhu nisinno hoti, ānisadassa pārimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya dāyakassāpi tathāvidhassa ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ tassa āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa vasena paricchedo kātabbo. Pañca aṅgā pavāraṇāti ‘‘asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyatī’’ti (pāci. 239; pari. 428) pāḷiyaṃ vuttehi imehi pañcahi aṅgehi pavāraṇā hotīti attho.

74. 今为示邀请成立之诸支分,说「坐」等。其中「坐」者,以此说明未作净食性,且彼人正在受用,此为其义。「食物」者,谓彼受用时所邀请者,是饭、粥、炒粉、鱼、肉此等任一,此为其义。「奉上」者,谓施者以身奉上彼食,此为其义,然语言奉上不应取。「近处」者,谓施者持可邀请之食物,处于一肘半量之处所,此为其义。「身语拒绝」者,谓立于手臂范围内所奉上之食,以身或以语拒绝,此为其义。然此中,若比库坐,从坐具边缘起;若立,从脚跟起;若卧,从所卧之边起;施者亦如是,除伸出之手外,凡彼较近之肢体,应依其而作界定。「五支分之邀请」者,以圣典所说「坐可知,食物可知,立于手臂范围内奉上,拒绝可知」此五支分,邀请成立,此为其义。

§75

75. Idāni etesu pañcasu bhojanaṃ dassetuṃ ‘‘odano’’tiādi vuttaṃ. Idāni odanādayo imehi nibbattāti dassetuṃ ‘‘sālī’’tiādimāha. Tattha setarattakāḷabhedā sabbāpi kaṅgujātiyo kaṅgūti gahetabbā. Kāḷasetā kudrūsavarakā. Imesaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ odano ca bhojjayāgu ca odano nāmāti attho.

七十五、现在为了显示这五种食物中的饭食,故说「饭」等。现在为了显示饭等由这些生成,故说「稻」等。其中,白、红、黑之别的一切糠稷类都应取为糠稷。黑白二种为库德鲁萨瓦拉咖。这七种谷物的饭与粥饭,名为饭,此为其义。

§76

76. Sāmākāditiṇaṃ (pāci. aṭṭha. 238-239) kudrūsake saṅgahaṃ gatanti attho. Varakacorako varake saṅgahaṃ gato, sāliyañceva nīvāro saṅgahaṃ gato setattāti vadanti. Imesaṃ vuttappakārānaṃ sānulomānaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍule gahetvā ‘‘yāguṃ pacissāmā’’ti vā ‘‘bhattaṃ pacissāmā’’ti vā yaṃ kiñci sandhāya pacanti, sace uṇhaṃ vā sītalaṃ vā bhuñjantānaṃ bhojanakāle gahitagahitaṭṭhāne odhi paññāyati, ayaṃ odano nāma, pavāraṇaṃ janeti. Yopi pāyāso vā ambilayāgu vā uddhanato otāritamattā abbhuṇhā āvijjhitvā pivituṃ sakkā, gahitokāsepi odhiṃ na dasseti, ayaṃ pavāraṇaṃ na janeti. Usumāya pana vigatāya ghanabhāvaṃ gacchati, odhi paññāyati, puna pavāraṇaṃ janeti, pubbe tanukabhāvo na rakkhati. Bhatte pana udakakañjikakhīrādīni ākiritvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vadanti, kiñcāpi tanukā hoti, pavāraṇaṃ janetiyeva tasmiṃ yāguyā natthibhāvato. Sace pana pakkuthitesu udakādīsu pakkhipitvā pacitvā denti, yāgusaṅgahameva gacchati.

七十六、萨玛咖等草类被摄入库德鲁萨咖中,此为其义。瓦拉咖乔拉咖被摄入瓦拉咖中,稻与尼瓦罗被摄入稻中,因其白色故如是说。取这些所说种类的、随顺的七种谷物的米粒,无论是想着「我们将煮粥」或「我们将煮饭」而煮任何东西,若在食用时,无论热的或冷的,在所取之处显现界限,这名为饭,生起饱满。即使是牛奶粥或酸粥,从锅中刚取出时因极热而可以吹凉后饮用,在所取之处不显示界限,这不生起饱满。但当热度消失后变成浓稠状态,显现界限,再次生起饱满,先前的稀薄状态不保持。但在饭中洒入水、米汤、牛奶等而说「取粥」,虽然是稀薄的,仍生起饱满,因为在那里粥的性质不存在。但若投入已煮好的水等中煮后给予,则只归入粥类。

§77

77.Bhaṭṭhadhaññamayoti sattavidhānipi dhaññāni gahetvā kharapākabhajjitānaṃ tesaṃ taṇḍule koṭṭetvā katacuṇṇakuṇḍakāni sattu nāma. Samapākabhajjitānaṃ pana ātapasukkhānaṃ vā taṇḍulānaṃ cuṇṇakuṇḍakāni sattusaṅkhyaṃ na gacchanti. Yavasambhavoti aññehi pana muggādīhi katakummāso na pavāretīti adhippāyo. Udakasambhavoti iminā kakkaṭakasippikasambukādayopi saṅgahaṃ gacchanti. Sace yāgupānakāle ekasmiṃ bhājane ṭhapetvā macchamaṃsaṃ vā khādanti, te ce akhādanto aññaṃ pavāraṇappahonakaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Khāditepi sace mukhe avasiṭṭhaṃ natthi, tadā paṭikkhipantopi na pavāretiyeva. Sace patte avasiṭṭhaṃ atthi, mukhe natthi, tañce akhāditukāmo hoti, aññattha vā gantvā khāditukāmo, tasmiṃ khaṇe paṭikkhipantopi na pavāretiyeva.

七十七、『炒谷所成』者,取七种谷物,将那些粗火炒制的米粒捣碎制成的粉末团块名为炒粉。但同等火候炒制的或日晒干燥的米粒的粉末团块不算作炒粉。『麦所生』者,但由其他绿豆等制成的库玛萨不使饱满,此为意趣。『水所生』者,由此螃蟹、贝壳、螺等也被摄入。若在饮粥时放在一个容器中吃鱼肉,若不吃那些而拒绝其他能使饱满之物,则不饱满。即使吃了,若口中无残留,那时即使拒绝也不饱满。若钵中有残留,口中没有,若他不想吃那个,或想去别处吃,在那时刻即使拒绝也不饱满。

§78

78.Bhojananti (pāci. aṭṭha. 238-239) pañcasu bhojanesu yaṃ kiñci bhojanaṃ. Kappiyaṃ vā akappiyaṃ vā bhuñjantoti sambandho. Nisedhayanti kāyenābhihaṭaṃ aṅgulicalanādinā vā bhamukavikārena vā kuddhabhāvena olokena vā paṭikkhipanto kāyena vā ‘‘ala’’nti vā ‘‘na gaṇhāmī’’ti vā ‘‘mā ākirā’’ti vā ‘‘apagacchā’’ti vā ādinā nayena paṭikkhipanto vācāya vā nisedhayantoti attho. Kappanti kappiyabhojanameva paṭikkhipanto so pavāreti, akappiyamaṃsaṃ vā bhojanaṃ vā paṭikkhipanto na pavāreti. Kasmā? Tassa paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitattā. Sace kappiyabhojanaṃ bhuñjamāno akappiyaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Tassa paṭikkhipitabbato. Idāni missakanayaṃ dassetuṃ ‘‘tannāmenā’’tiādi vuttaṃ. Tatrāyaṃ piṇḍattho – tannāmena vā imanti vā abhihaṭaṃ kappiyaṃ nisedhayaṃ pavāreyyāti. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yo pana macchamaṃsamissaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā; pāci. aṭṭha. 238-239) yāguṃ byañjanaṃ vā āharitvā ‘‘macchaṃ gaṇhatha, maṃsaṃ gaṇhathā’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Sace ‘‘yāguṃ gaṇhatha, rasabyañjanaṃ gaṇhathā’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā na hoti. Kasmā? Tassāpi atthitāya. Sace ‘‘imaṃ gaṇhathā’’ti savatthukaṃ katvā deti, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Bhattamissakepi eseva nayo. Sace aññassa abhihaṭaṃ paṭikkhipati, pavāraṇā natthiyeva.

七十八、『食物』者,五种食物中的任何食物。应连接为「无论是如法的或不如法的,正在食用」。『拒绝』者,以身体触碰、以手指摆动等、以面部表情、以愤怒、以眼神而拒绝,或以身体,或说「够了」、「我不取」、「不要倒」、「走开」等方式以语言拒绝,此为其义。『如法』者,只拒绝如法食物的人饱满,拒绝不如法肉或食物的人不饱满。为何?因为那处于应拒绝之处。若正在食用如法食物而拒绝不如法的,不饱满。为何?因为那应被拒绝。现在为了显示混合的方式,故说「以那名或这」等。此中这是要义:以那名或这而拒绝所呈献的如法物,应饱满。说了什么?但若带来混有鱼肉的粥或菜,说「取鱼,取肉」,拒绝那个则有饱满。若说「取粥,取汤菜」,拒绝那个则无饱满。为何?因为那也存在。若说「取这个」而连同容器给予,拒绝那个则有饱满。在混有饭的情况下也是同样方式。若拒绝呈献给他人的,则完全无饱满。

§79-80

79-80. Idāni pavāraṇaṃ ajanente dassetuṃ ‘‘lājā’’tiādi vuttaṃ. Ettha lājā taṃsattubhattānīti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā) lājā ca lājehi katasattubhattāni cāti attho. Macchamaṃsapūvesu pana pavāraṇā hoti, tasmā ‘‘suddhakhajjako’’ti vuttaṃ. Bhaṭṭhapiṭṭhanti pubbe āmakaṃ pacchā bhajjitabbanti vuttaṃ hoti. Veḷuādīnaṃ vuttāvasesānaṃ bhattanti sambandho. Rasayāgu raso pakkayāgu. Maṃsādīhi amissitā suddhayāgu. Puthukāmayaṃ pana yaṃ kiñci pavāraṇaṃ na janeti.

七十九至八十、现在为了显示不生起饱满,故说「炒米」等。此中『炒米、那炒粉、饭』者,炒米与由炒米制成的炒粉饭,此为其义。但在鱼肉饼中有饱满,因此说「纯粹的嚼食」。『炒粉』者,说先前是生的后来应炒制。『竹等所说剩余的饭』,应连接。『汤粥』者,汤、煮粥。不混有肉等的纯粹粥。但普图咖玛亚不生起任何饱满。

§81

81.Vuṭṭhāyāti (pāci. aṭṭha. 238-239) āsanā uṭṭhāya atirittaṃ na kātabbanti sambandho. Sace pavāretvā āsanā na vuṭṭhāti bhikkhu, tassāpi atirittaṃ kātuṃ labhati. Abhuttena ca bhojananti yena pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ antamaso kusaggenāpi na bhuttaṃ, tenāpi atirittaṃ na kātabbanti attho. Yena pana aruṇuggamepi bhuttaṃ hoti, so ce apavārito āsanā vuṭṭhitopi majjhanhikasamayepi puna kiñci abhutvāpi kātuṃ labhati. Yena yaṃ vāpure katanti yena yaṃ vā pubbe kataṃ, tena tampi pacchā na kātabbaṃ. Aññena pana taṃ kātuṃ vaṭṭatīti vadanti.

八十一、『起座后』者,从座位起立后不应作额外的,应连接。若比库饱满后不从座位起立,他也可以作额外的。『未食者与食物』者,五种食物中的某一食物连一草尖端也未食用的人,也不应作额外的,此为其义。但若在黎明前已食用,他即使未饱满而从座位起立,在正午时即使再次未食用任何东西也可以作。『由谁在先前所作的任何』者,由谁在先前所作的任何,以那个后来也不应作那个。但以其他的可以作那个,如是说。

§82

82. Yaṃ phalaṃ vā kandamūlaṃ vā pañcahi samaṇakappehi katakappiyaṃ aññampi kappiyabhojanaṃ vā kappiyamaṃsaṃ vā, idaṃ kappiyaṃ nāma, vuttappakāraviparītaṃ akappiyaṃ nāma, tasmiṃ atirittakaraṇaṃ na ruhati, yañca paṭiggahetvā na gahitaṃ, tasmimpi na ruhati, tena vuttaṃ ‘‘kappiyaṃ gahitañcevā’’ti. Uccāritanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatena bhikkhunā īsakampi ukkhittaṃ vā apanamitaṃ vāti attho. Hatthapāsato bahi ṭhitaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tena vuttaṃ ‘‘hatthapāsaga’’nti. Atirittaṃ karontevanti atirittaṃ karonto ‘‘alametaṃ sabba’’nti vacībhedaṃ katvā evaṃ bhāsatūti attho. ‘‘Alametaṃ sabba’’nti tikkhattuṃ vattabbaṃ, ayaṃ kira āciṇṇo. Vinayadharā kira pana ‘‘sakiṃ eva vattabba’’nti vadanti. Alametaṃ sabbanti idampi vo adhikaṃ, ito aññaṃ na lacchasīti attho.

82. 凡是果实、块根,以五种沙玛纳净法作成净,或其他净食,或净肉,此名为『净』;与所说方式相反者名为『不净』,对彼作额外不得成立;凡已领受而未取者,对彼亦不得成立,故说『净且已取』。『已举起』者,义为:由前来作净的比库稍微举起或移开。不得令其置于手臂所及范围之外,故说『在手臂所及范围内』。『作额外者』者,义为:作额外时应作语言分别说『此一切已足』而如是说。『此一切已足』应说三次,此为惯例。然持律者说『仅说一次即可』。『此一切已足』者,义为:此亦为汝等之额外,从此不得再取。

§83

83.Anupasampannahatthaganti kappiyaṃ karontena pana anupasampannassa hatthe ṭhitaṃyeva na kātabbaṃ, taṃ pana aññena bhikkhunā paṭiggahāpetvā tassa hatthe ṭhitaṃ atirittaṃ katvā anupasampannassa dātuṃ vaṭṭati. Attanā āgantvā aññassa hatthe ca pesayitvāpi kāretuṃ labbhateti attho. Taṃ pana atirittakārakaṃ ṭhapetvā añño sabbo pavāritopi appavāritopi bhuñjituṃ labhatīti attho. Sace pavārito paribhuñjati, yathā akatena missaṃ na hoti, tathā mukhañca hatthañca suddhaṃ katvā bhuñjitabbaṃ. Gilānassa bhuttāvasesampi tassa ‘‘ajja vā sve vā khādissatī’’ti āhaṭampi anatirittakataṃ bhuñjituṃ vaṭṭatīti. Pavāraṇāvinicchayo.

83. 『在未达上者手中』者,作净者不得令其置于未达上者手中,但由另一比库令其领受后,置于彼手中作为额外,得给予未达上者。义为:自己前来或遣送至他人手中亦得令作。除作额外者外,其余一切已谢食者或未谢食者皆得食用,此为义。若已谢食者食用,为使不与未作净者混合,应清净口与手后食用。病者之食余,若为『今日或明日将食』而持来者,虽未作额外亦得食用。此为谢食之决断。

Pavāraṇāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 自恣品释义已毕。

8. Kālikaniddesavaṇṇanā8. 时限品释义

§84

84. Idāni ye te cattāro kālikā muninā vuttā ‘‘yāvakālikaṃ yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvika’’nti, te dassetuṃ ‘‘kālikā cā’’ti padaṃ uddhaṭaṃ. Tattha (pāci. 254-256; pāci. aṭṭha. 253-256) katame te kālikāti ce, te dassetuṃ ‘‘yāvakālika’’ntiādimāha. Tesu aruṇuggamanato yāva ṭhitamajjhanhikā bhuñjitabbato yāvakālikaṃ. Aruṇuggamanato yāva yāmāvasānā pipāsāya sati pipāsacchedanatthaṃ pātabbato yāmo kālo assāti yāmakālikaṃ. Tena upasametabbe ābādhe sati yāva sattāhā paribhuñjitabbato sattāhakālikaṃ. Ābādhe sati yāvajīvaṃ pariharitvā bhuñjitabbato yāvajīvikaṃ.

84. 今为显示彼四种时限,牟尼所说『时限、夜分限、七日限、尽形寿限』,故举『时限及』之句。其中,何者为彼时限?为显示彼,故说『时限』等。其中,从黎明至日中立时应食用,故为『时限』。从黎明至夜分终了,有渴时为断渴而应饮用,夜分为其时限,故为『夜分限』。有应以彼平息之病时,至七日应食用,故为『七日限』。有病时,至尽形寿守护而应食用,故为『尽形寿限』。

§85

85. Tesu yāvakālikaṃ dassetuṃ ‘‘piṭṭhaṃ mūlaṃ phalaṃ khajja’’ntiādimāha. Ettha (pāci. 248-250; pāci. aṭṭha. 248-249) piṭṭhakhādanīyaṃ nāma sattannaṃ tāva dhaññānaṃ dhaññānulomānaṃ aparaṇṇānañca piṭṭhaṃ panasapiṭṭhaṃ labujapiṭṭhaṃ ambāṭakapiṭṭhaṃ sālapiṭṭhaṃ dhotakatālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭhañcāti evamādīni tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañca bhojanīyatthañca pharaṇakāni piṭṭhāni yāvakālikāni. Imināva lakkhaṇena mūlakhādanīyādīsupi yāvakālikalakkhaṇaṃ veditabbaṃ, ativitthārabhayena saṃkhittaṃ. Goraso nāma khīradadhitakkaraso. Dhaññabhojananti sānulomāni sattadhaññāni ca pañcavidhabhojanañcāti attho. Yāgusūpappabhutayoti ettha pabhuti-saddena kandakhādanīyaṃ muḷālakhādanīyaṃ matthakakhādanīyaṃ khandhakhādanīyaṃ tacakhādanīyaṃ pattakhādanīyaṃ pupphakhādanīyaṃ aṭṭhikhādanīyaṃ niyyāsakhādanīyanti imāni saṅgahitānīti veditabbāni.

85. 为显示时限,故说『粉、根、果、嚼食』等。此中,名为粉嚼食者,七种谷物、随顺谷物及其他谷物之粉、波罗蜜粉、面包果粉、芒果粉、娑罗粉、洗净椰枣粉、乳藤粉等,如是等在各地方,依常食方式,为人类作嚼食及作主食而充饥之粉为时限。以此相,在根嚼食等中亦应知时限之相,因恐过于广说故简略。『牛味』者,乳、酪、酥之味。『谷主食』者,义为:随顺之七种谷物及五种主食。『粥、汤等』者,此中以『等』字,应知摄取块嚼食、莲藕嚼食、芯嚼食、茎嚼食、皮嚼食、叶嚼食、花嚼食、核嚼食、树脂嚼食。

Tatridaṃ mukhamattanidassanaṃ – bhisasaṅkhāto padumapuṇḍarīkakando piṇḍālumasālukaādayo vallikando āluvakando tālakandoti evamādi kandakhādanīyaṃ. Padumamuḷālādayo muḷālakhādanīyaṃ. Tālahintālakuntālaketakanāḷikerapūgarukkhakhajjūrīādīnaṃ kaḷīrasaṅkhātā matthakā matthakakhādanīyaṃ. Ucchukhandho nīluppalarattuppalakumudasogandhikānaṃ pupphadaṇḍakānīti evamādi khandhakhādanīyaṃ. Tacakhādanīyaṃ ucchutaco eva eko yāvakāliko, sopi saraso. Mūlakaṃ khārako caccu tambuko taṇḍuleyyakoti evamādi pattakhādanīyaṃ. Mūlakapupphaṃ khārakapupphaṃ caccupupphaṃ tambukapupphanti evamādi pupphakhādanīyaṃ, asokapupphaṃ pana yāvajīvikaṃ. Labujapanasaṭṭhiādi aṭṭhikhādanīyaṃ. Niyyāsakhādanīye yāvakālikaṃ natthi. Ete vuttappakārā yāvakālikā hontīti attho.

此中略举例示:名为莲藕之莲花白莲块根、南瓜丝瓜等藤块根、薯块根、棕榈块根等,如是等为块嚼食。莲藕等为莲藕嚼食。棕榈、扇椰、贝叶棕、槟榔、椰子、槟榔树、枣椰等名为嫩芽之芯为芯嚼食。甘蔗茎、青莲茎、红莲茎、睡莲茎、素馨花之花茎等,如是等为茎嚼食。皮嚼食中,唯甘蔗皮一种为时限,彼亦有汁者。萝卜、芥菜、酸模、罗勒、芫荽等,如是等为叶嚼食。萝卜花、芥菜花、酸模花、罗勒花等,如是等为花嚼食,然无忧花为尽形寿限。面包果、波罗蜜、稻等核为核嚼食。树脂嚼食中无时限者。此等所说方式者为时限,此为义。

§86

86. Idāni ‘‘anujānāmi, bhikkhave, aṭṭha pānāni ambapānaṃ jambupānaṃ cocapānaṃ mocapānaṃ madhukapānaṃ muddikapānaṃ sālūkapānaṃ phārusakapāna’’nti (mahāva. 300) evaṃ vuttaṃ aṭṭhavidhaṃ pānakaṃ yāmakālikaṃ nāmāti dassetuṃ ‘‘madhū’’tiādimāha. Tattha (mahāva. aṭṭha. 300) madhujaṃ muddikajaṃ sālūkajaṃ cocajaṃ mocajaṃ ambujaṃ jambujañcāti evamattho gahetabbo. Ettha madhujaṃ nāma madhukānaṃ jātirasena kataṃ, taṃ pana udakasambhinnameva vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Muddikapānaṃ nāma muddikā udake madditvā parissāvetvā gahitaṃ. Sālūkapānaṃ nāma rattuppalanīluppalādīnaṃ kiñjakkharehi kataṃ. Sesāni pākaṭāneva. Ettha pana sace sayaṃ etāni yāvakālikavatthūni paṭiggahetvā udake madditvā ātape ādiccapākena pacitvā parissāvetvā pānakaṃ karoti, taṃ purebhattameva kappati. Sace anupasampannena kataṃ labhati, tadahupurebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattaṃ nirāmisaparibhogena yāva aruṇuggamanā vaṭṭati. Imāni aṭṭha pānāni sītānipi ādiccapākānipi vaṭṭanti, aggipākāni pana na vaṭṭanti, tasmā ‘‘naggisantatta’’nti vuttaṃ.

86. 今为显示『诸比库,我允许八种饮料:芒果饮、阎浮饮、椰子饮、香蕉饮、蜜树饮、葡萄饮、莲藕饮、酸枣饮』如是所说之八种饮料名为夜分限,故说『蜜』等。其中,应取如是义:蜜树所生、葡萄所生、莲藕所生、椰子所生、香蕉所生、芒果所生、阎浮所生。此中,『蜜树所生』者,以蜜树之种类汁液所作,彼唯混水者得,纯者不得。『葡萄饮』者,葡萄在水中揉碎过滤而取。『莲藕饮』者,以红莲、青莲等之花蕊所作。其余诸饮显然易知。此中,若自己领受此等时限物,在水中揉碎,在日光下以日晒煮熟过滤而作饮料,彼唯午前得。若得未达上者所作,当日午前有肉亦得,午后以无肉食用至黎明得。此八种饮料,冷者及日晒者皆得,然火煮者不得,故说『非火加热』。

§87

87. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ ṭhapetvā dhaññaphalarasa’’nti (mahāva. 300) vuttattā dhaññaphalaraso pana na vaṭṭati, tena vuttaṃ ‘‘sānulomāni dhaññāni ṭhapetvā’’ti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ puppharasaṃ ṭhapetvā madhukapuppharasa’’nti vuttattā madhukapuppharaso ādiccapāko vā hotu aggipāko vā, pacchābhattaṃ na vaṭṭati, tena vuttaṃ ‘‘madhukapupphamaññatrā’’ti.

八十七、因说「诸比库,我允许一切果汁,除谷果汁」,故谷果汁不许可,因此说「除顺应谷类」。因说「诸比库,我允许一切花汁,除摩度咖花汁」,故摩度咖花汁,无论是日晒制成或火煮制成,午后皆不许可,因此说「除摩度咖花」。

§88

88. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ pattarasaṃ ṭhapetvā ḍākarasa’’nti vuttattā udakena pakkānampi yāvakālikapattānaṃ raso purebhattameva vaṭṭati, sītodakena madditānaṃ raso yāmakālikaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘ṭhapetvā pakkaḍākaja’’nti. Yāvajīvikapaṇṇassa udakena pakkassa raso yāvajīviko hoti.

八十八、因说「诸比库,我允许一切叶汁,除哒咖汁」,故即使以水煮制的时限叶汁,仅于午前许可;以冷水揉制者之汁,为夜分限。因此说「除煮制哒咖汁」。以水煮制的尽形寿叶之汁,为尽形寿。

§89

89. Idāni sattāhakālike dassetuṃ ‘‘sappī’’tiādimāha. Ettha (mahāva. 260) pana –

八十九、今为显示七日限,故说「熟酥」等。然于此处,

‘‘Sappinonītatelāni, madhuphāṇitameva ca;

「熟酥、生酥、油,蜂蜜及糖浆,

Sattāhakālikā sappi, yesaṃ maṃsamavārita’’nti. –

七日限熟酥,彼等肉未遮。」

Pāṭho gahetabbo. Evaṃ pana gahite vasā telaggahaṇena gahitāva hoti ‘‘telaṃ nāma tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍatelaṃ vasātela’’nti (pārā. 623; pāci. 260) evaṃ pāḷiyaṃ vitthāritattā. Evaṃ pana aggahetvā vasā ca ‘‘madhuphāṇita’’nti pāṭhe gahite yāvakālikabhūtā vasā sattāhakālikāti āpajjeyya, ‘‘yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇita’’nti (pārā. 622) evaṃ pañceva bhagavatā sattāhakālikabhesajjāni anuññātāni, tato uttari chaṭṭhassa sattāhakālikabhesajjassa atthitāpi āpajjati, bhesajjakkhandhakepi bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasaṃ kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti (mahāva. 262) evaṃ sattāhakālikavasena vasaṃ ananujānitvā tato nibbattatelameva anuññātaṃ, tasmā ‘‘madhuphāṇitameva cā’’ti pāṭhe aggahite pāḷiyā aṭṭhakathāya ca virujjhati. Therena pana uttaravihāravāsīnaṃ khuddasikkhāya āgatanayena vuttaṃ. Tesaṃ pana –

应取此读法。如是取时,脂由油之摄取已被摄取,因律文中详说「油者,谓胡麻油、芥子油、摩度咖油、蓖麻油、脂油」。若不如是摄取,而取「蜂蜜及糖浆」之读法时,则成为时限之脂成为七日限,然世尊仅允许五种七日限药,即「凡彼等病比库之适宜药,即:熟酥、生酥、油、蜂蜜、糖浆」,由此超过而有第六种七日限药之存在亦成立。且于药篇集中,世尊说「诸比库,我允许脂药——熊脂、鱼脂、鳄脂、猪脂、驴脂,于时受取、于时煮制、于时混合,以油之受用而受用」,如是未以七日限方式允许脂,仅允许由彼生成之油,故若不取「蜂蜜及糖浆」之读法,则与律文及注疏相违。然长老依北寺住者之小学处所来之理而说。然彼等——

‘‘Sappi navanītaṃ telaṃ, madhu phāṇitapañcamaṃ;

「酥、生酥、油、蜜、糖为第五,

Acchamacchavasādi ca, honti sattāhakālikā’’ti. –

鱼、肉、脂等,为七日药。」

Evamāgataṃ. Amhākaṃ pana visuṃ sattāhakālike āgataṭṭhānaṃ natthīti vadanti, upaparikkhitabbaṃ.

如是所来。然而我们说:「对于七日药,没有单独到来的出处。」应当审察。

Idāni tesu sappiṃ dassetuṃ ‘‘yesaṃ maṃsapavārita’’nti vuttaṃ. ‘‘Sappināma gosappi vā ajikāsappi vā mahiṃ sasappi vā. Yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappi, navanītaṃ nāma tesaṃyeva navanīta’’nti (pārā. 623; pāci. 260) pāḷiyaṃ vuttattā navanītaṃ pana gahitanti na vitthāritaṃ , sappi pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ tadahu purebhattaṃ sāmisampinirāmisampi vaṭṭati. Pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisaṃ paribhuñjitabbaṃ. Sattāhātikkame sace ekabhājane ṭhapitaṃ, ekaṃ nissaggiyaṃ. Sace bahūsu, vatthugaṇanāya nissaggiyapācittiyāni. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati. Sappi tāpentassa sāmaṃpāko na hoti, ‘‘navanītaṃ pana tāpentassa hi sāmaṃpāko na hoti, sāmaṃpakkena pana tena saddhiṃ āmisaṃ na vaṭṭatī’’ti ca ‘‘sace anupasampanno purebhattaṃ paṭiggahitanavanītena sappiṃ katvā deti, purebhattaṃ sāmisaṃ vaṭṭati. Sace sayaṃ karoti, sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭatī’’ti ca samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.622) navanītamhiyeva sāmaṃpākatā vuttā, na sappimhi. Yaṃ pana kaṅkhāvitaraṇiyaṃ vuttaṃ ‘‘nibbattitasappi vā navanītaṃ vā pacituṃ vaṭṭatī’’ti, ‘‘taṃ pana tadahu purebhattampi sāmisaṃ paribhuñjituṃ na vaṭṭatī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā) ca, tattha yāvakālikavatthunā asammissaṃ sudhotaṃ navanītaṃ sandhāya ‘‘pacituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Sayaṃpacitasattāhakālikena saddhiṃ yadi āmisaṃ bhuñjati, taṃ āmisaṃ sayaṃpakkasattāhakālikena missitaṃ attano yāvakālikabhāvaṃ sattāhakālikena gaṇhāpeti, tathā ca sati yāvakālikaṃ apakkampi sayaṃpakkabhāvaṃ upagacchatīti ‘‘sāmisaṃ paribhuñjituṃ na vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Yathā sayaṃpakkasattāhakālikavasātelaṃ sayaṃbhajjitasāsapādiyāvajīvikavatthūnaṃ telañca sāmisaṃ tadahu purebhattampi na vaṭṭati, tathā navanītasappīti veditabbaṃ. Vakkhati ca ācariyo –

现在为了显示其中的酥,说「诸肉所许者」。因为律文中说「酥者,牛酥、山羊酥、水牛酥。诸肉许可者,其酥、生酥者,即彼等之生酥」,故生酥已被摄取,不再详述。酥若于午前受取,当日午前有食物与无食物皆可。从午后开始,七日内应无食物而受用。若过七日,若置于一钵中,一尼萨耆亚。若置于多处,依物数计,多尼萨耆亚巴吉帝亚。午后受取者,七日内唯无食物可。煮酥者,无自煮。「然而煮生酥者,无自煮,但与自煮者一起,有食物不可。」又「若未达上者以午前受取之生酥作成酥而给与,午前有食物可。若自己制作,七日内唯无食物可。」在《善见律毗婆沙》中,自煮性唯说于生酥,非于酥。然而《疑惑度脱》中所说「生成之酥或生酥,煮可」,「然而彼当日午前亦有食物不可受用」,其中指向与时限药物不混、善洗之生酥而说「煮可」。若与自煮七日药一起食有食物,彼有食物与自煮七日药混合,以自己的时限药性被七日药所取,如是时限药虽未煮亦得自煮性,故说「有食物不可受用」。如同自煮七日药之脂油、自捣芝麻等尽形寿药物之油,有食物当日午前亦不可,如是应知生酥与酥。老师将说——

‘‘Yāvakālikaādīni, saṃsaṭṭhāni sahattanā. Gāhāpayanti sabbhāva’’nti ca,

「时限药等,与彼等混合,令取自性。」又

‘‘Teheva bhikkhunā pakkaṃ, kappate yāvajīvikaṃ;

「由彼比库所煮者,尽形寿药可。

Nirāmisañca sattāhaṃ, sāmise sāmapākatā’’ti ca.

「无肉者七日,有肉者自煮性」。

Yā pana samantapāsādikāyaṃ navanītamhi sāmaṃpākatā vuttā, sā takkādisammissaṃ adhotanavanītaṃ sandhāya vuttā. Tasmā viññūnaṃ samantapāsādikāpi kaṅkhāvitaraṇīpi samenti, taṃ navanītaṃ sandhāya vuttanti ācariyā vadanti. Idameva yuttaṃ. Yadi sappimhi sāmaṃpākatā hoti, avassaṃyeva samantapāsādikāyaṃ vucceyya, tattha pana ‘‘sappi tāva purebhattaṃ paṭiggahitaṃ, tadahu purebhattaṃ sāmisampi nirāmisampi paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.622) hi vuttaṃ, na pacanavidhānaṃ. Manussasappinavanītānaṃ, aññesampi hatthiassādīnaṃ akappiyamaṃsasappinavanītānaṃ sattāhātikkame dukkaṭaṃ. Kiṃ pana taṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatīti? Āma vaṭṭati. Kasmā? Paṭikkhepābhāvā ca sabbaaṭṭhakathāsu anuññātattā ca. ‘‘Yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappi, navanīta’’nti (pārā. 623) idaṃ pana nissaggiyavatthuṃ dassetuṃ vuttaṃ, na aññesaṃ vāraṇatthāya.

然而,在《善见律》中所说的酥油有自煮性,是指混合推理等的未洗净酥油而说。因此,诸师说:「智者们认为《善见律》与《疑惑度脱》一致,是指那种酥油而说。」这才是正确的。如果生酥有自煮性,必定会在《善见律》中说明,但在那里只说「生酥若在午前受取,当日午前可食有肉的或无肉的」,并未说明煮制的规定。人类的生酥与酥油,以及其他象、马等不净肉的生酥与酥油,超过七日犯恶作。那么,可以食用吗?是的,可以。为什么?因为没有禁止,且在所有注疏中都允许。「凡肉可食者,其生酥、酥油」这句话是为了显示舍堕的对象而说,不是为了禁止其他。

§90

90. Idāni telaṃ dassetuṃ ‘‘telaṃ tilavaseraṇḍamadhusāsapasambhava’’ntiādimāha. Ettha tilādīhi sambhavaṃ nibbattaṃ telanti sambandho. Ettha (pārā. aṭṭha. 1.100) pana purebhattaṃ tile paṭiggahetvā katatelaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya savatthukappaṭiggahitattā anajjhoharaṇīyaṃ. Pacchābhattaṃ paṭiggahetvā katatelaṃ anajjhoharaṇīyaṃ, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ. Eraṇḍamadhukasāsapaṭṭhīni paṭiggahetvā sace tāni bhajjitvā telaṃ karoti, tadahu purebhattampi sāmisaṃ na vaṭṭati, sāmaṃpākatā hoti. Sace abhajjitvā karoti, tadahu purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva vaṭṭati, paribhuñjitabbavatthūnaṃ yāvajīvikattā savatthukappaṭiggahaṇe doso natthīti. Telaggahaṇatthāya eraṇḍakaṭṭhiādīni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmayato dukkaṭaṃ. Tathā pāḷiyaṃ anāgatāni adassitāni kosambakakusumbhādīnaṃ telāni.

现在为了显示油,说「油者,胡麻、芥子、蓖麻、蜂蜜、芥末所生」等。此中,从胡麻等所生、所产生的油,这是关联。但在此处,午前受取胡麻后制成的油,午前有肉的也可以,从午后开始因为是连同原料一起受取,不可吞咽。午后受取后制成的油不可吞咽,应用于涂头等。受取蓖麻、蜂蜜花、芥末等后,如果破碎它们制油,当日午前即使有肉的也不可以,有自煮性。如果不破碎而制作,当日午前有肉的也可以,从午后开始只有无肉的可以,因为可食用物有尽形寿性,连同原料受取没有过失。为了取油而受取蓖麻子等后超过七日者犯恶作。同样,在律文中未显示将来的国桑巴咖、红花等的油。

Idāni madhuvikatiṃ dassetuṃ ‘‘khuddābhamaramadhukari-makkhikāhi kata’’nti vuttaṃ. Tattha (pārā. aṭṭha. 2.623) khuddāti khuddamakkhikā. Bhamarāti mahābhamaramakkhikā . Daṇḍakesu madhukarā madhukarimakkhikā nāma. Etāhi tīhi makkhikāhi kataṃ madhu nāmāti attho. ‘‘Madhu nāma makkhikāmadhū’’ti pāḷiyaṃ (pārā. 623; pāci. 260) vuttattā aññehi tumbaṭakādīhi kataṃ sattāhakālikaṃ na hotīti veditabbaṃ.

现在为了显示蜂蜜的种类,说「由小蜂、熊蜂、蜜蜂、苍蝇所制」。其中,「小」者,小苍蝇。「熊蜂」者,大熊蜂苍蝇。在树枝上的蜜蜂名为蜜蜂苍蝇。由这三种苍蝇所制的蜂蜜,这是意思。因为律文中说「蜂蜜者,苍蝇蜂蜜」,应知由其他如葫芦等所制的不是七日药。

Idāni phāṇitaṃ dassetuṃ ‘‘rasādiucchuvikati, pakkāpakkā ca phāṇita’’nti āha. Pakkā ca apakkā ca rasādiucchuvikati phāṇitanti attho. Madhukapupphaphāṇitaṃ purebhattaṃ sāmisaṃ vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati. Tassa sattāhātikkame dukkaṭaṃ. Ciñcaphāṇitañca ambaphāṇitañca yāvakālikameva.

现在为了显示糖浆,说「汁等甘蔗制品,熟与未熟皆糖浆」。熟的与未熟的汁等甘蔗制品是糖浆,这是意思。蜂蜜花糖浆午前有肉的可以,从午后开始七日内只有无肉的可以。超过七日犯恶作。罗望子糖浆与芒果糖浆只是时限药。

§91

91. Idāni etesu vasātelassa odissa anuññātattā taṃ visuṃ uddharitvā dassetuṃ ‘‘savatthupakkā sāmaṃ vā’’tiādimāha. Sattavidhañhi (pārā. aṭṭha. 2.623) odissaṃ nāma byādhodissaṃ puggalodissaṃ kālodissaṃ samayodissaṃ desodissaṃ vasodissaṃ bhesajjodissanti.

现在,因为在这些脂肪油中特别允许,为了单独提出显示它,说「连同原料煮或自」等。七种特别者:为病特别、为人特别、为时特别、为场合特别、为地方特别、为季节特别、为药特别。

Tattha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, amanussikābādhe āmakamaṃsaṃ āmakalohita’’nti (mahāva. 264) vuttaṃ, idaṃ byādhodissaṃ nāma. Ettha pana kālepi vikālepi kappiyākappiyamaṃsalohitaṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, romanthakassa romanthana’’nti (cūḷava. 273) evaṃ anuññātaṃ puggalodissaṃ nāma. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, cattāri mahāvikaṭāni dātuṃ gūthaṃ muttaṃ chārikaṃ mattika’’nti (mahāva. 268) evaṃ sappadaṭṭhakāle appaṭiggahitakaṃ anuññātaṃ kālodissaṃ nāma. Gaṇabhojanādi samayodissaṃ nāma. Gaṇaṅgaṇūpāhanāni desodissaṃ nāma. Vasodissaṃ nāma ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjānī’’ti (mahāva. 262) evaṃ vasānāmena anuññātaṃ. Taṃ ṭhapetvā manussavasaṃ sabbesaṃ kappiyākappiyavasānaṃ telaṃ taṃtadatthikānaṃ telaparibhogena paribhuñjituṃ vaṭṭati. Bhesajjodissaṃ nāma ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tāni pañca bhesajjānī’’ti (mahāva. 261) evaṃ bhesajjanāmena vuttāni sappiādīni pañca.

其中,「诸比库,我允许非人侵害时生肉、生血」如是所说者,名为病缘。于此,无论时分或非时分,允许或不允许的肉血皆可。「诸比库,我允许反刍者反刍」如是所允许者,名为人缘。「诸比库,我允许给予四大秽物:粪、尿、灰、土」如是于蛇咬时未受持而允许者,名为时缘。团体食等,名为场合缘。团体、鞋履等,名为地方缘。脂缘者,名为「诸比库,我允许脂药」如是以脂之名所允许者。除人脂外,一切允许或不允许之脂的油,为了各自所需之目的,以油的受用而受用是可以的。药缘者,名为「诸比库,我允许那五种药」如是以药之名所说的酥等五种。

Yathā pana khīradadhiādīhi pakkatelaṃ pacchābhattaṃ na vaṭṭati, na evamidaṃ. Idaṃ pana telaṃ savatthukapakkampi vaṭṭati, taṃ dassetuṃ ‘‘savatthupakkā sāmaṃ vā’’ti vuttaṃ. Vasaṃ oloketvā ‘‘savatthupakkā’’ti vuttaṃ. Sāmaṃ pakkā vāti attho. Yathā savatthukappaṭiggahitattā sāmaṃpakkattā dadhiādīhi pakkatelaṃ attanā kataṃ purebhattampi na vaṭṭati, na evamidaṃ. Idaṃ pana attanā savatthukapakkampi purebhattampi pacchābhattampi vaṭṭatīti attho. Ettha pana kāraṇūpacārena vasātelaṃ ‘‘vasā’’ti vuttaṃ.

然而,如同由乳、酪等煮成的油,午后不可,此非如是。此油即使连同原料煮制亦可,为显示此故说「连同原料煮制,或自己」。观察脂故说「连同原料煮制」。意为自己煮制。如同由于连同原料受持故、由于自己煮制故,由酪等煮成的油自己所作,午前亦不可,此非如是。此油即使自己连同原料煮制,午前或午后皆可,此为其义。于此,以原因之近似,脂油被称为「脂」。

Kāleti purebhattakāle parehi vā attanā vā pakkāti attho. Pacchābhattaṃ pana pacituṃ na vaṭṭati ‘‘kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭha’’nti (mahāva. 262) vuttattā. Tasmā ‘‘kāle’’ti vuttaṃ. Yo pana vikāle paṭiggahetvā vikāle pacitvā vikāle parissāvetvā paribhuñjati, so tīṇi dukkaṭāni āpajjati.

时者,意为午前时由他人或自己煮制。然而午后不可煮制,因说「时分受持、时分煮成、时分混合」故。因此说「时分」。若于非时受持、于非时煮制、于非时滤过而受用者,彼犯三恶作。

Amānusāti ettha (mahāva. 262) pana acchavasādīnaṃ anuññātattā ṭhapetvā manussavasaṃ sabbesaṃ akappiyamaṃsānaṃ vasā anuññātāti veditabbā. Maṃsesu hi manussahatthimaṃsādīni dasa maṃsāni paṭikkhittāni, vasā pana ekā manussavasā eva.

非人者,于此因允许熊脂等故,应知除人脂外,一切不允许之肉的脂皆被允许。于诸肉中,人肉、象肉等十种肉被禁止,然而脂唯有人脂一种。

Anupasampannena (pārā. aṭṭha. 2.623) katanibbaṭṭitavasātelaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati. Yaṃ panettha sukhumarajasadisaṃ maṃsaṃ vā nhāru vā aṭṭhi vā lohitaṃ vā, taṃ abbohārikaṃ. Sace sayaṃ karoti, purebhattaṃ paṭiggahetvā pacitvā parissāvetvā sattāhaṃ nirāmisameva paribhuñjitabbaṃ. Nirāmisaparibhogañhi sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti (mahāva. 262). Aññesanti sappiādīnaṃ. Vatthunti yāvakālikabhūtaṃ vatthuṃ. Yāvakālikavatthūnaṃ vatthuṃ na paceti sambandho.

由未达上者所作所制成的脂油,午前受持,午前连同副食亦可,从午后开始七日唯无副食可。然而于此如微细尘相似的肉、筋、骨、血,应除去。若自己制作,午前受持、煮制、滤过后,七日唯无副食应受用。实以无副食受用为所指,故说此「时分受持、时分煮成、时分混合,以油的受用而受用」。其他者,酥等。原料者,作为时限药的原料。意为不煮时限药原料的原料。

§92

92. Idāni yāvajīvikavikatiṃ dassetuṃ ‘‘haliddī’’tiādi vuttaṃ. Tatthāyamanuttānapadattho (mahāva. 263; pāci. aṭṭha. 248-249) – pañcamūlādikañcāpīti ettha dvipañcamūlena saddhiṃ aññānipi taggatikāni mūlabhesajjāni gahitānīti ñātabbaṃ.

现在为显示尽形寿药,故说「姜黄」等。其中此为不明显词义:于「五根等以及」此处,应知与二五根一起,其他同类的根药亦被摄取。

§93-5

93-5. Biḷaṅgādīni phalabhesajjāni. Tattha (mahāva. 263) goṭṭhaphalanti madanaphalanti vadanti. Kappāsādīnaṃ paṇṇanti sambandho. Ime pana vuttappakārā mūlabhesajjaphalabhesajjapaṇṇabhesajjavasena vuttā sabbe kappiyā. Imesaṃ pupphaphalapaṇṇamūlā sabbepi kappiyā yāvajīvikāyeva. Ṭhapetvā ucchuniyyāsaṃ sabbo ca niyyāso sarasañca ucchujaṃ tacaṃ ṭhapetvā sabbo ca tacoti sambandho.

93-5. 毕朗嘎等为果药。其中,「果提帕喇」者,有说为「马德那帕喇」。与「咖巴萨等之叶」相连。然而,以上述方式所说的根药、果药、叶药,一切皆为允许的。这些的花、果、叶、根,一切皆为允许的,唯作为尽形寿药。除去甘蔗汁,一切汁液与甘蔗所生之液,除去皮,一切皮,此为相连。

§96

96. Madhunā (pārā. aṭṭha. 2.623) amakkhitaṃ suddhasitthañca. Madhumakkhitaṃ pana sattāhakālikameva. Yañca kiñcīti odanaṃ maṃsaṃ aṭṭhiādīnīti attho.

96. 以蜜涂抹的,及纯净的糖。然而,以蜜涂抹的,唯为七日药。「任何」者,饭、肉、骨等之义。

§97

97. ‘‘Yāni vā panaññānipi atthi neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti, tāni paṭiggahetvā yāvajīvaṃ pariharituṃ, sati paccaye paribhuñjituṃ , asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 263) vuttattā ‘‘āhāratthamasādhentaṃ, sabbaṃ taṃ yāvajīvika’’nti vuttaṃ.

97. 「或者,其他任何不触及副食作为副食之义,不触及主食作为主食之义者,接受后尽形寿持有,有因缘时受用,无因缘时受用者,犯恶作」,如是所说故,说「不成就食之义者,一切彼为尽形寿药」。

§98

98.Sabbassāti gilānassāpi agilānassapīti attho. Kālikattayanti yāvakālikaṃ vajjetvā avasesaṃ sati paccaye vikāle kappatīti attho.

98. 「一切」者,病者与非病者之义。「三时」者,除去时限药,其余有因缘时于非时允许之义。

§99

99.Janayantubhoti janayanti ubho. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yāvakālikayāmakālikasaṅkhātā ubho kālikā attano kālamatikkamitvā paribhuttā pācittiṃ janayantīti attho. Kiñca bhiyyo (mahāva. 274; mahāva. aṭṭha. 274; kaṅkhā. aṭṭha. sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā) – ubhopi panete akappiyakuṭiyaṃ vuttā antovutthaṃ dukkaṭañca, punadivase paribhuñjato sannidhiṃ pācittiyañca janayantīti attho.

99. 「生二者」者,生二者。何所说耶?时限药与夜分药所称之二时限药,超越自己的时限而受用,生巴吉帝亚之义。何况,此二者于不允许储藏屋中所说,生内宿之恶作,及翌日受用者生储藏之巴吉帝亚之义。

§100

100.Anāruḷheti pāḷiyaṃ anāgate manussasappiādimhīti attho.

100. 「未生」者,于经文中,于未来的人酥等之义。

§101

101.Nissaṭṭhaladdhanti (pārā. 624) vinayakammaṃ katvā puna laddhanti attho. Vikappentassa sattāheti sattāhabbhantare sāmaṇerassa ‘‘idaṃ sappiṃ tela’’ntiādinā nayena nāmaṃ gahetvā ‘‘tuyhaṃ vikappemī’’ti vā ‘‘itthannāmassa vikappemī’’ti vā sammukhāpi vā parammukhāpi vā vikappentassa anāpattīti sambandho. Pāḷiyaṃ pana ‘‘anāpatti antosattāhe adhiṭṭheti, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhantī’’ti (pārā. 625) ettakameva vuttaṃ, ‘‘vikappemī’’ti idaṃ pana natthi. Kiñcāpi natthi, atha kho ‘‘anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, avikappite vikappitasaññī nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. 624) āpattivāre āgatattā therena dassitaṃ. Taṃ dassentenāpi sace upasampannassa vikappeti, attano eva santakaṃ hoti, paṭiggahaṇampi na vijahati, tasmā upasampannavasena adassetvā anupasampannavasena dassitaṃ. Tassa hi vikappite paṭiggahaṇampi vijahati, āpattipi na hotīti. Adhiṭṭhatoti abbhañjanādīni adhiṭṭhahantassa anāpattīti attho. Sace pana sattāhabbhantare nirapekkho hutvā anupasampannassa pariccajati, pariccattattā anāpatti, itarassa ca appaṭiggahitattā ubhinnampi kāyikaparibhogo vaṭṭati. Anissaggiyattā pana bāhiraparibhogena vaṭṭati. ‘‘Tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbānī’’ti (pārā. 623) evaṃ niyametvā anuññātattā vuttaṃ ‘‘aññassa dadatopi ca anāpattī’’ti.

「尼萨吒喇拉达」(《巴拉基咖》624)者,意为:作律甘马后再得也。「维咖本德萨萨德哈」者,在七日内,对沙玛内拉以「此酥油、此油」等方式取名后,无论当面或不当面,说「我为你舍与」或「我为某名者舍与」而舍与者,无罪也,此为关联。然而在圣典中仅说「七日内决意、舍与、失坏、毁坏、烧毁、被截取、取信任,无罪」(《巴拉基咖》625),并无「我舍与」此语。虽然没有,但因在罪相处说「于未决意作决意想,尼萨耆亚巴吉帝亚;于未舍与作舍与想,尼萨耆亚巴吉帝亚」(《巴拉基咖》624),故长老显示之。为显示此义,若向已达上者舍与,则仍为自己所有,亦不舍弃受持,故不以已达上者方式显示,而以未达上者方式显示。因为向彼舍与时,舍弃受持,亦无罪也。「阿迪提哈多」者,意为:决意涂油等者,无罪也。然而若在七日内无所期待而舍与未达上者,因已舍与故无罪,因他者未受持故,二者身体受用皆许可。然因非尼萨耆亚,故以外部受用而许可。因如是限定而开许「受持彼等后,应以七日为限储藏受用」(《巴拉基咖》623),故说「给与他者亦无罪」。

§102

102.Sabbhāvanti attano sabhāvaṃ. Yasmā gāhāpayanti, tasmā evamudīritanti vuttanti attho. Idāni vakkhamānaṃ sandhāya ‘‘eva’’nti vuttaṃ.

「萨巴瓦」者,自己的自性。因为使人取,故如是说出,此为意义。现在关联将要说的,故说「如是」。

§103-5

103-5.Sattāhaṃ yāvajīvikanti (mahāva. 305; mahāva. aṭṭha. kaṅkhā. aṭṭha. sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā) sattāhakālikañca yāvajīvikañcāti attho. Kiṃ vuttaṃ hoti? Sattāhakālikayāvajīvikadvayaṃ sesakālikasammissaṃ sambhinnarasaṃ katvā paribhuñjato sannidhipācitti hotīti udīritanti. Tadahu paṭiggahitaṃ tadahevāti attho. Sesanti sattāhakālikayāvajīvikadvayaṃ. Itaranti yāvajīvikaṃ. Pure paṭiggahitaṃ vā hotu, tadahu vā paṭiggahitaṃ, yāvajīvikaṃ sattāhakālikena sattāhaṃ kappatīti veditabbaṃ. ‘‘Yāvakālikena, bhikkhave, yāmakālikaṃ, sattāhakālikaṃ, yāvajīvikaṃ tadahu paṭiggahitaṃ kāle kappati, no vikāle. Yāmakālikena, bhikkhave, sattāhakālikaṃ, yāvajīvikaṃ tadahu paṭiggahitaṃ yāme kappati, yāmātikkante na kappati. Sattāhakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ paṭiggahitaṃ sattāhaṃ kappati, sattāhātikkante na kappatī’’ti hi bhesajjakkhandhake (mahāva. 305) vuttaṃ. Ettha pana ‘‘tadahu paṭiggahita’’nti visesavacanassa natthitāya pure paṭiggahitampi vaṭṭatīti siddhanti. Kālikavinicchayo.

「萨德哈亚瓦基维咖」(《大品》305;《大品注疏》《疑惑注疏》储藏学处解释)者,意为:七日药与尽形寿药二者也。何所说耶?受用七日药尽形寿药二者与其余时药混合、混杂味者,有储藏巴吉帝亚,如是说出也。「德达胡巴提嘎希德德达何瓦」者,意为:当日受持即当日也。「谢萨」者,七日药尽形寿药二者。「伊德拉」者,尽形寿药。无论先前受持或当日受持,应知尽形寿药以七日药七日许可。因为在药篇集中说「诸比库,以时限药,夜分药、七日药、尽形寿药当日受持者,时中许可,非时不许可。诸比库,以夜分药,七日药、尽形寿药当日受持者,夜分中许可,夜分过后不许可。诸比库,以七日药,尽形寿药受持者,七日许可,七日过后不许可」(《大品》305)。然而此处因无「当日受持」此特别语,故先前受持亦许可,此为成立也。时药决择。

Kālikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 时限物义释注释终了。

9. Paṭiggāhaniddesavaṇṇanā九、受取义释注释

§106

106. Idāni ‘‘paṭiggāho’’ti padaṃ vitthāretuṃ ‘‘dātukāmābhihāro cā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha dātukāmassa abhihāro dātukāmābhihāro. Etena aññassa patte pakkhipituṃ ālulentassa phusitāni uṭṭhahitvā aññassa patte sace patanti, paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti dīpitaṃ hoti. Eraṇakkhamanti thāmamajjhimena purisena ukkhipanakkhamaṃ, tato mahante paṭiggahaṇaṃ na ruhati. Tidhā denteti kāyakāyappaṭibaddhanissaggiyānaṃ vasena tidhā dente. Tassa bhikkhuno kāyakāyappaṭibaddhehi dvidhā gāhoti attho. Pañcaṅgo evaṃ pañcaṅgevaṃ. Dātukāmābhihāro ekaṃ, hatthapāso ekaṃ, eraṇakkhamatā ekaṃ, devamanussatiracchānagatesu ekena tidhā dānamekaṃ, dvidhā gāho ekanti evaṃ pañcaṅgāni honti.

现在为详说「巴提嘎哈」此词,故开始「德都咖玛比哈罗加」等。其中,欲施者之持来为欲施者持来。以此显示:他者欲投入钵中而触碰之物,若起身后落入他者钵中,受持不成立也。「埃拉纳卡玛」者,中等力量之人能举起者,超过此之大物,受持不成立。「提达登德」者,依身、身系属、尼萨耆亚三种而施与。意为:彼比库以身、身系属二种取也。「般加嘎埃瓦般加嘎埃瓦」者,五支如是五支如是。欲施者持来为一,手臂范围为一,能举起为一,于天、人、畜生中以一而三种施与为一,二种取为一,如是有五支。

§107

107. Idāni yena kāyappaṭibaddhena paṭiggahaṇaṃ na ruhati, taṃ dassetuṃ ‘‘asaṃhāriye’’tiādimāha. Khāṇuke (pāci. aṭṭha. 265) bandhitvā ṭhapitamañcādimhi vā phalake vā pāsāṇe vā asaṃhāriye na ruhatīti attho. Tatthajāte paduminipaṇṇe vā kiṃsukapaṇṇādimhi vā na vaṭṭati, sukhume ciñcaādīnaṃ paṇṇe vā na ruhati, yañca majjhimapuriso sandhāretuṃ na sakkoti, tasmiṃ asayhabhāre ca paṭiggaho na ruhatīti attho.

现在为显示以何身系属受持不成立,故说「阿桑哈里耶」等。意为:在桩柱(《巴吉帝亚注疏》265)上绑缚安置之床座等,或板、或石等不可移动者,不成立也。在彼处生之莲叶或金莲花叶等不许可,在细薄之藤等叶上不成立,中等人不能持之重担,在彼不可承受之重物上,受持不成立,此为意义。

§108

108. Idāni paṭiggahaṇavijahanaṃ dassetuṃ ‘‘sikkhāmaraṇaliṅgehī’’tiādi āraddhaṃ. Tatthāyaṃ piṇḍattho – sikkhāpaccakkhānena ca maraṇena ca liṅgaparivattanena ca ‘‘na taṃ dāni paribhuñjissāmī’’ti vā ‘‘na puna paṭiggahetvā paribhuñjissāmī’’ti vā evaṃ anapekkhavissajjanena ca corādīhi vā acchedā ca anupasampannassa dānā ca gāho paṭiggāho upasammati vijahatīti. Bhikkhuniyā pana sikkhāpaccakkhānassa abhāvā vibbhamanena ca vijahatīti gahetabbaṃ.

现在为显示受持之舍弃,故开始「西卡玛拉纳林给希」等。其中此为义理:以舍学、以死亡、以相转变、以「我今不再受用彼」或「不再受持而受用」如是无所期待之舍与、以盗贼等之截断、以给与未达上者,取、受持止息、舍弃也。然而对比库尼,因无舍学,应取以还俗而舍弃也。

§109-110

109-110

109-110. 现在为了显示领受后应当受用之事,说「未领受一切」等。其义(疑惑度·注释·牙木学处)——四时药所摄者,乃至微尘,未领受而一切受用者,巴吉帝亚。现在为了显示未领受而应当受用之事,说「清净且不太浓」等。其中「清净」者,不与其他味混合。雪水、海水等无需领受之作用。「盐与泪乃盐泪」。此中所谓盐,名为身中生起者。然而这一切唯不断者适宜,非其他。

. Idāni paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ dassetuṃ ‘‘appaṭiggahitaṃ sabba’’ntiādi vuttaṃ. Tassattho (kaṅkhā. aṭṭha. dantaponasikkhāpada) – catukālikapariyāpannaṃ antamaso rajareṇumpi appaṭiggahetvā sabbaṃ paribhuñjato pācitti. Idāni appaṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ dassetuṃ ‘‘suddhañca nātibahala’’ntiādi vuttaṃ. Tattha suddhañcāti aññesaṃ rasena asammissaṃ. Himodakasamuddodakādīsu paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Loṇañca assu ca loṇassu. Ettha loṇaṃ nāma sarīre uṭṭhitaṃ. Etāni pana sabbāni avicchinnāneva kappanti, netarāni.

111. 现在为了显示非肢体所触者,说「粪土尿」等。「如是种类」者,在如是种类之时,意为被蛇咬之时。然而对于其他人,未领受、非肢体所触者不适宜。为何?因为说「诸比库,我允许,正作时领受,即为已作领受,不应再领受」。

§111

111. Idāni anaṅgalaggānipi dassetuṃ ‘‘gūthamattikamuttānī’’tiādimāha. Tathāvidheti tathāvidhe kāle, sappadaṭṭhakāleti attho. Aññesaṃ pana appaṭiggahitaṃ anaṅgalaggaṃ na vaṭṭati. Kasmā ? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ karonto paṭiggaṇhāti, sveva paṭiggaho kato, na puna paṭiggahetabbo’’ti (mahāva. 268) vuttattā.

112. 「难以触及」者,意为摇动难以到达处之果树藤蔓等,或触摸未领受之盛满食物之器皿者,有难以触及之恶作。「尘所覆」者,意为行乞食时,落入钵中之尘,未领受而再取乞食者,有律之恶作。「或自取领受」者,即于自取领受,意为由自己取而持。于不净屋内煮者,及于任何处由比库自己煮者,或由自己或他人于不净屋内煮者,一切处皆恶作,此为意趣。领受之决择。

§112

112.Durūpaciṇṇeti dupparāmaṭṭhe phalikarukkhavalliādiṃ cālentassa vā āmisabharitabhājanaṃ appaṭiggahitaṃ parāmasantassa vā durūpaciṇṇadukkaṭaṃ hotīti attho. Rajokiṇṇeti bhikkhāya carantassa patte patitarajaṃ appaṭiggahetvā puna bhikkhaṃ gaṇhato vinayadukkaṭaṃ hotīti attho. Athuggahappaṭiggaheti atha uggahappaṭiggahe, attanā eva uggahetvā gahiteti attho. Akappiyakuṭiyaṃ antovutthe ca yattha katthaci bhikkhunā sayaṃpakke ca attanā vā parena vā akappiyakuṭiyaṃ antopakke cāti sabbattha dukkaṭanti adhippāyo. Paṭiggāhavinicchayo.

113. 现在为了显示于肉类中应当行持之方式,提出「于肉类中不适宜」。于不适宜肉显示时,以余留法即已显示适宜肉。「蛇之」者,此中一切蛇皆不适宜。

Paṭiggāhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 受取义释注释终了。

10. Akappiyamaṃsaniddesavaṇṇanā十、不适宜肉义释注释

§113

113. Idāni maṃsesu paṭipajjitabbākāraṃ dassetuṃ ‘‘maṃsesu ca akappiya’’nti uddhaṭaṃ. Akappiyamaṃsamhi dassite kappiyamaṃsaṃ dassitameva hoti pārisesanayena. Uragassa cāti ettha sabbopi urago na kappati.

114. 至此以种类显示十种不适宜肉后,现在为了显示于适宜肉中亦有不适宜之规定,说「为彼所作之肉,及未观察者」。其中于五种同法者中,为任何一人特意所作者,名为为彼所作,然而知而受用,一切人皆不适宜,不知者无犯。于鱼类中亦此法则。「未观察」者,未审察,意为未询问。说「诸比库,不应未观察而受用肉,若受用者,犯恶作」。然而于鱼类中无询问之作用,因无不适宜鱼之存在,如是说。现在为了显示于此等中罪之差别,说「土喇吒亚」等。彼一切(疑惑度·注释·蓄藏学处之解释)极为明显。

§114

114. Ettāvatā jātivasena dasavidhampi akappiyamaṃsaṃ dassetvā idāni kappiyamaṃsesupi akappiyavidhiṃ dassetuṃ ‘‘uddissakatamaṃsañca, yañca appaṭivekkhita’’nti vuttaṃ. Tattha pañcasu sahadhammikesu yassa kassaci yaṃ kiñci uddissa kataṃ uddissakataṃ nāma, taṃ pana jānitvā paribhuñjituṃ sabbesampi na vaṭṭati, ajānantānaṃ anāpatti. Macchesupi eseva nayo. Appaṭivekkhitanti anupaparikkhitaṃ, anāpucchitanti attho. ‘‘Na bhikkhave appaṭivekkhitvā maṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ, yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 281) vuttaṃ. Macchesu pana āpucchanakiccaṃ natthi akappiyamacchānaṃ natthitāyāti vadanti. Idāni etesu āpattibhedaṃ dassetuṃ ‘‘thullaccaya’’ntiādimāha. Taṃ sabbaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā) uttānameva.

114. 至此，已依种类之别，宣示十种不净肉；今为进一步宣示净肉中之不净之规，故说「专为而作之肉，以及未经审察之肉」。其中，在五类同法者之中，无论为何人、以任何方式专门为其而作者，名为「专为而作」；知此情形而受食者，一切人皆不得，不知者则无犯。鱼类亦同此理。「未经审察」者，即未加审察、未曾询问之义。如律中所说：「比库们，不得未经审察而受食肉；若受食者，犯恶作。」然而，就鱼类而言，有论师谓无需询问，因不净之鱼本即不存在故。今为宣示此等诸罪之差别，故说「土喇吒亚」等。以上一切，见《解疑》注疏〈蓄积食物学处释〉，义已明显。

§115

115. Idāni na kevalaṃ imesaṃ manussādīnaṃ maṃsameva akappiyaṃ, aṭṭhiādīnipi akappiyānīti dassetuṃ ‘‘aṭṭhīpī’’tiādi vuttaṃ. Tattha (mahāva. aṭṭha 281) lomampesanti lomampi esaṃ akappiyamaṃsavatthūnanti attho. Sacittakaṃ vāti etesu pana uddissakatameva sacittakaṃ, sesā acittakāti. Akappiyamaṃsavinicchayo.

115. 现在为了显示不仅这些人等的肉不许可,骨等也不许可,故说「骨也」等。其中「毛也求」者,意为:毛也是那些不许可肉之物的。「或有心者」,在这些当中,唯有为彼特杀者是有心,其余是无心。不许可肉的判定。

Akappiyamaṃsaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不适宜肉义释注释终了。

11. Nissaggiyaniddesavaṇṇanā十一、应舍义释注释

§116-7

116-7. Idāni accoḷārikānaṃ vasena dassetuṃ ‘‘arūpiya’’ntiādi āraddhaṃ. Aññathāpi yutti pariyesitabbā. Tatthāyaṃ saṅkhepattho (pārā. 591; pārā. aṭṭha. 2.589; kaṅkhā. aṭṭha. jātarupasikkhāpadavaṇṇanā) – yo rūpiyena arūpiyañca parivatteyya, yo ca itarena ca arūpiyena rūpiyaṃ parivatteyya, tassa nissaggiyaṃ hotīti.

116-7. 现在为了依非金银的方式显示,故开始说「非金银」等。也应以其他方式寻求理趣。其中此略义为:凡以金银换取非金银者,或以其他非金银换取金银者,对彼有尼萨耆亚。

Idāni rūpiyañca arūpiyañca dassetuṃ ‘‘idha rūpiya’’ntiādi āraddhaṃ. Ettha (pārā. 589; kaṅkhā. aṭṭha. jātarupasikkhāpadavaṇṇanā) sajjhu siṅgīti sajjhūti rajataṃ. Siṅgīti suvaṇṇaṃ. Tambalohādīhi vā dārūhi vā paṇṇehi vā lākhāya vā rūpaṃ samuṭṭhāpetvā vā asamuṭṭhāpetvā vā kataṃ cammabījamayampiyaṃ yaṃ dese vohāraṃ gacchati, idaṃ vohārūpagamāsakaṃ nāma. Idamidha rūpiyanti adhippetaṃ. Vatthādi ca muttādi ca vatthamuttādi. Itaranti arūpiyaṃ kappiyavatthuñca dukkaṭavatthuñca. Kiṃ vuttaṃ hoti? Vatthaṃ suttaṃ phālo paṭako kappāso anekappakāraṃ aparaṇṇaṃ sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitādibhesajjañcāti idaṃ kappiyavatthu nāma. Muttā maṇi veḷuriyo saṅkhosilā pavāḷaṃ lohitaṅgo masāragallaṃ satta dhaññāni dāsī dāso khettaṃ vatthu pupphārāmaphalārāmādayoti idaṃ dukkaṭavatthu nāma, tadubhayaṃ arūpiyaṃ nāmāti vuttaṃ hoti.

现在为了显示金银与非金银,故开始说「此中金银」等。其中「萨朱辛基」者,萨朱是白银,辛基是黄金。以铜等或木或叶或虫胶,或造作形状或不造作形状而制成的皮革种子制品,凡在某地通行流通者,此名为流通通行物。此处所指即是金银。「衣等与珠等」者,即衣珠等。「其他」者,即非金银、许可物与恶作物。何所说耶?衣、线、布片、布块、棉花、种种未染物、酥、生酥、油、蜜、糖浆等药,此名为许可物。珠、宝石、琉璃、螺、石、珊瑚、红玉、玛瑙、七种谷物、婢、仆、田、地、花园、果园等,此名为恶作物,此二者名为非金银,如是所说。

§118

118. Ettāvatā rūpiyasaṃvohāraṃ dassetvā idāni kayavikkayaṃ dassetuṃ ‘‘imaṃ gahetvā’’tiādimāha . Tattha imanti taṇḍulādikaṃ kappiyabhaṇḍaṃ gahetvā vā odanādiṃ bhutvā vā ‘‘imaṃ vatthādikaṃ kappiyabhaṇḍaṃ dehi, imaṃ rajanapacanādikaṃ kara, rajanakaṭṭhādimā naya, imaṃ vā tava demi, tvaṃ pana imañca imañca āhara, kara, dehī’’ti evaṃ kayavikkaye samāpanne nissaggīti sambandho.

118. 至此显示了金银交易,现在为了显示买卖,故说「取此」等。其中「此」者,取米等许可物品,或食用饭等后,「给此衣等许可物品,作此染煮等,带来此染木等,或我给你此,你则带来此与此,作,给」,如是买卖成就时,有尼萨耆亚,此为关联。

§119

119. Idāni pariṇāmavasena āpattibhedaṃ dassetuṃ ‘‘attano’’tiādi āraddhaṃ. Tatrāyaṃ piṇḍattho (pārā. 659; pārā. aṭṭha. 2.658; kaṅkhā. aṭṭha. pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā) – saṅghassa vā aññassa vā nataṃ pariṇataṃ lābhaṃ labhitabbaṃ cīvarādipaccayaṃ attano vā aññassa vā pariṇāmeyya, nissaggiyaādīni hontīti. Kathaṃ? Yo pana mātusantakampi saṅghassa pariṇataṃ attano pariṇāmeti, nissaggiyaṃ. Aññassa puggalassa pariṇāmeti, suddhikapācittiyaṃ. Aññassa saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti, dukkaṭaṃ. Yo pana aññapuggalassa vā cetiyassa vā pariṇataṃ attano vā aññapuggalassa vā saṅghassa vā aññacetiyassa vā pariṇāmeti, tassāpi dukkaṭamevāti.

119. 现在为了依转换方式显示罪的差别,故开始说「自己的」等。其中此要义为:凡僧团的或他人的已知的、已转换的利养、应得的衣等资具,转换为自己的或他人的,有尼萨耆亚等。如何?凡将母亲方面的已转换给僧团的转换为自己的,有尼萨耆亚。转换给他人个人,有纯巴吉帝亚。转换给其他僧团或塔庙,有恶作。凡将其他个人的或塔庙的已转换物转换为自己的或其他个人的或僧团的或其他塔庙的,对彼也唯有恶作。

§120

120. Yo pana nissaggiṃ nissajjitabbaṃ anissajjitvā vinayakammaṃ akatvā paribhuñjeyya, tassa dukkaṭaṃ. Yo vā parena vinayakammatthāya nissaṭṭhaṃ sakasaññāya na dadeyya, tassāpi dukkaṭaṃ. Aññathetaranti ettha aññathāti theyyasaññāya sace na dadeyya, itaraṃ tassa agghavasena pārājikañca thullaccayañca dukkaṭañca hotīti attho. Nissaggiyavinicchayo.

120. 凡应舍尼萨耆亚而未舍、未作律甘马而受用者,对彼有恶作。或他人为律甘马之故已舍而以自己想不给者,对彼也有恶作。「其他与其他」者,其中「其他」者,若以盗想不给,其他对彼依价值有巴拉基咖、土喇吒亚与恶作,此为义。尼萨耆亚的判定。

Nissaggiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 尼萨耆亚说明注释终了。

12. Pācittiyaniddesavaṇṇanā十二、巴吉帝亚说明注释

§121

121. Idāni pācittiyāni dassetuṃ ‘‘pācittī’’ti mātikāpadaṃ uddharitvā ‘‘musāvādomasāvāde, pesuññaharaṇe’’tiādi vuttaṃ. Tattha musāvāde ca omasavāde ca pesuññaharaṇe ca pācitti vuttāti sambandho. Evaṃ sesesupi. Ettha pana ‘‘adiṭṭhaṃ, asutaṃ, amutaṃ , aviññātaṃ, diṭṭhaṃ, sutaṃ, mutaṃ, viññāta’’nti (pāci. 3; pāci. aṭṭha. 3) pubbepi ‘‘musā bhaṇissāmī’’ti cetetvā vacanakkhaṇeva ‘‘musā bhaṇāmī’’ti jānitvā jānantasseva musābhaṇane pācitti nāma āpatti hotīti attho. Yassa bhaṇati, so taṃ na suṇāti, āpatti na hoti (kaṅkhā. aṭṭha. musāvādasikkhāpadavaṇṇanā).

121. 现在为了显示巴吉帝亚,举出「巴吉帝亚」这一母题句,说「妄语、轻蔑语、搬弄是非」等。其中,于妄语、于轻蔑语、于搬弄是非,说有巴吉帝亚,这是关联。如是于其余诸条亦然。然而此中,「未见、未闻、未觉、未识,见、闻、觉、识」,即使在先前已思量「我将说妄语」,在说话之刹那知道「我正在说妄语」,正知而说妄语者,有名为巴吉帝亚的罪,这是意思。对其说话者,彼人不听闻,则不成罪。

‘‘Omasavādo nāma dasahi ākārehi omasati jātiyāpi nāmenapi gottenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi akkosenapī’’ti (pāci. 15) evaṃ vuttehi dasahi ākārehi upasampannaṃ yo khuṃseti vambheti, ayaṃ omasati nāma, tassa pācittīti attho. Parammukhā bhaṇantassa dukkaṭaṃ, tathā pāḷiyaṃ anāgatehi ‘‘coro’’ti vā ‘‘gaṇṭhibhedako’’ti vā ādīhi bhaṇantassa. ‘‘Santi idhekacce khattiyā brāhmaṇā caṇḍālā’’tiādinā pariyāyena bhaṇantassa ca anupasampannaṃ bhaṇantassa ca sabbatthapi dukkaṭameva.

「轻蔑语者,以十种方式轻蔑:以种姓、以名、以姓氏、以业、以技艺、以疾病、以相、以烦恼、以罪、以辱骂」,如是所说的以十种方式,凡轻视、贬低已达上者,此名为轻蔑,对此有巴吉帝亚,这是意思。背着面说者,恶作。同样,在律典中,对未来者说「贼」或「破结者」等,以「此中有某些刹帝利、婆罗门、旃陀罗」等方式说者,以及对未达上者说者,一切处皆仅是恶作。

Piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā upasampannaṃ jātiādīhi omasantassa upasampannassa vacanaṃ sutvā tassa upasaṃharaṇaṃ pesuññaharaṇaṃ nāma. Etthāpi pariyāyavacanena ca anupasampannassa upasaṃharaṇena ca dukkaṭameva.

出于喜爱之欲或以破坏之意图,以种姓等轻蔑已达上者,已达上者听闻其言语后,将其传达,名为搬弄是非。此中亦以迂回言辞,以及传达未达上者之语,仅是恶作。

Padasodhammoti ettha ‘‘dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devatābhāsito atthūpasaṃhito dhammūpasaṃhito’’ti (pāci. 46) evaṃ vuttaṃ saṅgītittayamāruḷhaṃ tipiṭakadhammaṃ padaanupadaanvakkharaanubyañjanavasena bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā anupasampannaṃ ekato vācentassa pācitti hotīti attho.

「逐句法」,此中「法者,佛所说、声闻所说、仙人所说、天人所说、与义相应、与法相应」,如是所说的,已登上三次结集的三藏之法,除比库与比库尼外,与未达上者一起以句逐句、以字逐字之方式诵读者,有巴吉帝亚,这是意思。

Sāgāreti yaṃ pana sabbantimena pariyāyena diyaḍḍhahatthubbedhena pākārādinā parikkhittattā sabbaparicchinnañca yena kenaci vitānādinā antamaso vatthenapi channattā sabbacchannañca senāsanaṃ, tathārūpe senāsane ekūpacāraṭṭhāne anupasampannena saha vasantassa catutthadivasato paṭṭhāya nipajjanagaṇanāya ca anupasampannagaṇanāya ca devasikaṃ pācitti hotīti attho.

「萨咖勒」,凡以一切边际方式,因以二肘半高度的围墙等围绕故一切被围绕,以及因以任何帐篷等乃至以布遮盖故一切被遮盖的住所,在如是住所的同一近行处,与未达上者共住者,从第四日起,以卧数计算及以未达上者数计算,每日有巴吉帝亚,这是意思。

Ujjhāpanakakhiyyaneti ettha yo upasampannaṃ saṅghena sammataṃ senāsanapaññāpakaṃ vā bhattuddesakaṃ vā yāgubhājakaṃ vā phalabhājakaṃ vā khajjabhājakaṃ vā appamattakavissajjakaṃ vā maṅkukattukāmo chandena ‘‘itthannāmo senāsanaṃ paññāpeti, bhattāni ca uddisatī’’ti vā vadanto aññaṃ upasampannaṃ ujjhāpeti tena avajānāpeti, yo pana tatheva vadanto upasampannassa santike tassa ayasaṃ pakāsento khīyati, tasmiṃ ujjhāpanake ca khīyanake ca pācittidvayanti veditabbaṃ.

「使不满、诽谤」,此中,凡欲使僧团认可的住所分配者、或食物指定者、或粥分配者、或果实分配者、或副食分配者、或少量物品分发者不满,以意欲说「某名者分配住所,以及指定食物」等,使另一已达上者不满,由此使轻视;凡如是说,在已达上者面前显露其恶名而诽谤,应知在此使不满与诽谤中有二巴吉帝亚。

§122

122.Talasattianādara-kukkuccuppādanesu cāti ettha yo bhikkhu upasampannassa paharaṇākāraṃ dassento kāyaṃ vā kāyappaṭibaddhaṃ vā uccāreti, tassa pācittiyaṃ. Sace viraddho pahāraṃ deti, appaharitukāmatāya dukkaṭaṃ, tathā anupasampannesupi dukkaṭameva.

【关于掌击、不恭敬、生起追悔等】此中,若比库对已达上者作出击打之相,举起身体或与身体相连之物,彼得巴吉帝亚。若未击中而给予击打,因欲击打之意,得恶作;对未达上者亦同样仅得恶作。

Upasampannena paññattena vuccamāno taṃ asikkhitukāmatāya vā tassa vacanaṃ asotukāmatāya vā yo anādariyaṃ karoti, tassa anādarakaraṇe pācittiyanti attho. Apaññattena vuccamānassa ca anupasampannena paññattena vā apaññattena vā vuccamānassa dukkaṭaṃ.

被已达上者所指定者教诫时,因不欲学习或不欲听闻其言而作不恭敬者,于作不恭敬时得巴吉帝亚,此为其义。若被未指定者教诫,或被未达上之指定者或未指定者教诫,得恶作。

Upasampannassa ‘‘ūnavīsativasso maññe tvaṃ upasampanno, vikāle maññe tayā bhutta’’ntiādinā nayena sañcicca kukkuccaṃ uppādentassa pācittiyaṃ. Anupasampannassa uppādane dukkaṭaṃ.

对已达上者以『我认为你未满二十岁而达上』、『我认为你非时而食』等方式故意生起追悔者,得巴吉帝亚。对未达上者生起追悔,得恶作。

Gāmappavesanāpucchāti ettha pana majjhanhikātikkamanato paṭṭhāya yāva aruṇuggamanā vikālo nāma, etthantare sace sambahulā kenaci kammena gāmaṃ pavisanti, ‘‘vikāle gāmappavesanaṃ āpucchāmā’’ti sabbehipi aññamaññaṃ āpucchitabbaṃ. Sace anāpucchā parikkhittassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamanti, paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāduddhāre pācittiyaṃ. Āpadāsu anāpatti.

【关于入村之求听】此中,从正午过后直至黎明升起为非时。于此期间,若众多比库因某事入村,应以『我们求听非时入村』之语互相求听。若未求听而越过有围墙者之围墙、无围墙者之近界,于第一足得恶作,举起第二足时得巴吉帝亚。于难缘时无犯。

Bhojane ca paramparāti paramparabhojane ca pācittiyanti attho. Ettha pana pañcasu bhojanesu aññataraṃ nāmaṃ gahetvā ‘‘odanena vā sattunā vā kummāsena vā maṃsena vā macchena vā nimantemī’’tiādinā nayena, yena kenaci vevacanena vā akappiyanimantanāya nimantitassa yena yena paṭhamaṃ nimantito, tassa tassa bhojanaṃ ṭhapetvā uppaṭipāṭiyā, avikappetvā vā paṭhamanimantanaṃ parassa parassa kulassa pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ paribhuñjantassa paramparabhojane pācitti hoti. Gilānacīvaradānacīvarakālasamayesu anāpatti, tathā pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha.

【关于食物与辗转】于辗转食得巴吉帝亚,此为其义。此中,于五种主食中取任一名称,以『我以饭或麦粥或豆粥或肉或鱼邀请』等方式,或以任何言辞,以不如法之邀请而被邀请者,除去最初所邀请之各该食物,依次序而不作舍弃,或不舍弃第一次邀请而于其他诸家受用五种主食中之任一者,于辗转食得巴吉帝亚。于病时、施衣时、作衣时无犯,同样除五种主食外于一切处无犯。

§123

123.Anuddharitvā gamane seyyanti ettha dasavidhā seyyā bhisi cimilikā uttarattharaṇaṃ bhūmattharaṇaṃ taṭṭikā cammakhaṇḍo nisīdanaṃ paccattharaṇaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti. Etesu yaṃ kiñci saṅghike vihāre guttasenāsane attano vassaggena gahitaṃ attanā vā santharitvā, anupasampannena vā santharāpetvā taṃ divasaṃ gamikavasena pakkamanto neva sayaṃ uddhareyya na aññaṃ uddharāpeyya, yathā upacikādīhi na khajjeyya, evaṃ na ṭhapeyya, aññena vā na uddharāpeyya, patirūpaṃ bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā ārāmikameva vā anāpucchā vā gaccheyya, tassa parikkhittassa vihārassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa dve leḍḍupāte atikkamantassa pācittiyaṃ. Maṇḍaparukkhamūlādiaguttasenāsane santharitvā gacchantassa dukkaṭaṃ, tathā mañcapīṭhabhisikocchakesu, guttasenāsanepi dukkaṭameva.

【关于不收举而行】此中,十种卧具为:垫子、毡子、上敷具、地敷具、草席、皮片、坐具、衬敷具、草铺、叶铺。于此等中,于僧团之精舍有守护之住处,以自己之权利取得,自己铺设或令未达上者铺设,当日以行者之身离去时,既不自己收举,也不令他人收举,不如是安置使不被白蚁等啃食,也不令他人收举,或未求听适当之比库、沙玛内拉或园民而行,彼越过有围墙之精舍之围墙、无围墙者之两掷石距离,得巴吉帝亚。于亭、树下等无守护之住处铺设而行者,得恶作;同样于床、椅、垫子、枕头等,即使在有守护之住处亦仅得恶作。

Senāsanāni vāti ettha anuddharitvā gamaneti sambandho. Ettha pana mañco pīṭhaṃ bhisi kocchakanti catubbidhampi senāsanaṃ vassānahemantānaṃ aṭṭhasu māsesu ajjhokāse vā ovassakamaṇḍape vā rukkhamūle vā sayaṃ santharitvā vā anupasampannena santharāpetvā vā taṃ anuddharitvā vā anuddharāpetvā vā tassa senāsanassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ atikkamane pācittiyaṃ. Sammuñjanīyādi sesaparikkhāresu dukkaṭaṃ.

「诸坐卧处」者,此处与「不收举而离去」相连。此中,床、椅、褥、枕,此四种坐卧处,于雨季与冬季之八个月中,在露地、或有顶棚之处、或树下,自己铺设、或令未达上者铺设,不收举、或不令收举,越过该坐卧处两块石掷之距离者,巴吉帝亚。于扫帚等其余资具,恶作。

Itthiyāddhānagamaneti ettha mātugāmena ‘‘gacchāma bhagini, gacchāma ayyā’’ti evaṃ saṃvidahitvā ‘‘ajja vā sve vā parasuve vā’’ti niyamitakālaṃ visaṅketaṃ akatvā dvāravisaṅketaṃ maggavisaṅketaṃ katvāpi gacchato gāmantare gāmantare pācittiyaṃ. Agāmake araññe addhayojane addhayojane āpatti.

「与女人同行」者,此处与女人约定「我们走吧,姊妹」「我们走吧,圣尼」如是约定后,未作「今日、或明日、或后日」之定时约定,仅作门之约定、道路之约定而行者,每村与村之间,巴吉帝亚。于无村之旷野,每半由旬,有罪。

Ekekāya nisīdaneti ettha eko ekāya itthiyā nisīdaneti attho.

「各与一坐具」者,此处义为:一人与一女人各一坐具。

§124

124.Bhiṃsāpaneti ettha upasampanno upasampannaṃ bhiṃsāpetukāmo corakantāravāḷakantārādīni ācikkhati, bhayānakaṃ vā rūpasaddādiṃ dasseti, so bhāyatu vā mā vā, tassa payoge payoge pācittiyaṃ. Anupasampanne dukkaṭaṃ.

「恐吓」者,此处已达上者欲恐吓已达上者,告知盗贼险地、野兽险地等,或示以可怖之色、声等,彼恐惧与否,于其每一加行,巴吉帝亚。于未达上者,恶作。

Ākoṭaneti pahāradāne. Upasampanno upasampannassa anattamano hutvā sace uppalapattenapi pahāraṃ deti, pācittiyaṃ. Anupasampannassa gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā itthiyā vā purisassa vā antamaso tiracchānagatassāpi pahāraṃ deti, dukkaṭameva.

「击打」者,于给予打击。已达上者不悦于已达上者,若以莲花瓣亦给予打击,巴吉帝亚。给予未达上者、在家者、或出家者、或女人、或男子、乃至畜生打击,仅恶作。

Anācāraṃ ācaritvā saṅghamajjhe āpattiyā vā vatthunā vā anuyuñjiyamāno taṃ akathetukāmo ‘‘ko āpanno, kiṃ āpanno, kismiṃ āpanno’’tiādinā nayena aññehi vacanehi taṃ vacanaṃ paṭicchādento so aññaṃ vadati, ayaṃ aññavādako, tasmiṃ aññavādake ca kañci vītikkamaṃ disvā ‘‘āvuso, idaṃ nāma tayā kata’’nti vutte taṃ na kathetukāmo tuṇhībhūtova saṅghaṃ vihesatīti saṅghavihesako, tasmiṃ vihesake ca pācitti hotīti attho. Idha pana ñattidutiyena kammena aññavādake ca vihesake ca āropite puna aññaṃ bhaṇantassa, vihesantassa pācitti. Anāropite dukkaṭanti veditabbaṃ.

「行非行后,于僧团中被以罪、或以事诘问,欲不说彼,以『谁犯?犯何?于何犯?』等方式,以其他言语覆藏彼言语者,此为说异语者。于彼说异语者,见某违犯,被言『具寿,此名为汝所作』,欲不说彼,默然而扰乱僧团者,为扰乱僧团者。于彼扰乱者,有巴吉帝亚」,此为义。此中,以白二甘马举罪于说异语者与扰乱者后,再说异语者、扰乱者,巴吉帝亚。未举罪,应知为恶作。

Duṭṭhullapakāsachādeti ettha kiñcāpi ‘‘duṭṭhullā nāma āpatti cattāri ca pārājikāni terasa ca saṅghādisesā’’ti (pāci. 399) vuttā, tathāpi idha saṅghādisesāva adhippetā. Tasmā saṅghasammutiṃ vinā bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ ‘‘ayaṃ asuciṃ mocetvā saṅghādisesaṃ āpanno’’tiādinā nayena vatthunā saddhiṃ āpattiṃ ghaṭetvā bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā yassa kassaci anupasampannassa ārocentassa pācittiyaṃ. Thullaccayādiaduṭṭhullārocane dukkaṭaṃ. Duṭṭhullacchādanepi saṅghādisesova adhippeto. Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ sayaṃ vā jānitvā aññesaṃ vā sutvā ‘‘imaṃ jānitvā codessanti sāressanti maṅkuṃ karissanti, nārocissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati, tassa pācittiyaṃ. Dhuraṃ nikkhipitvā pacchā ārocitepi na rakkhati eva.

「覆粗重罪」者,此中虽说「粗重者,名为四巴拉基咖与十三桑喀地谢萨之罪」,然此处唯意指桑喀地谢萨。是故,未经僧团同意,向任何未达上者——除比库与比库尼外——以「此人放不净犯桑喀地谢萨」等方式,将事实与罪相结合而告知比库之粗重罪者,巴吉帝亚。告知土喇吒亚等非粗重罪者,恶作。覆粗重罪中,亦唯意指桑喀地谢萨。若比库自知或从他人听闻比库之粗重罪后,念「知此者将举罪、令忆念、令羞愧,我不告知」而舍弃责任者,巴吉帝亚。舍弃责任后,即使后来告知,亦不得免。

Hāsodaketi aṅgulipatodakena hāso ca udake hāso cāti evamattho veditabbo. Upasampanno upasampannaṃ hasādhippāyo kāyena kāyaṃ āmasati, āpatti pācittiyassa, ko pana vādo upakacchakādīsu ghaṭṭane. Anupasampanne dukkaṭaṃ, tathā bhikkhussa kāyappaṭibaddhāmasane ca nissaggiyena kāyappaṭibaddhāmasane ca. Ettha bhikkhunīpi anupasampannaṭṭhāne ṭhitā. Udake hasanadhammo nāma uparigopphake udake kīḷādhippāyassa nimmujjanaummujjanaplavanādikaṃ. Idha hāso nāma kīḷā vuccati.

「水中戏笑」者,应知其义为:以指触等戏笑,及在水中戏笑。达上者以戏笑之意,以身触达上者之身,犯巴吉帝亚,何况触腋下等处。对未达上者,恶作;同样,触比库身所系物,及触尼萨耆亚所系物者亦然。此中,比库尼亦立于未达上者之位。水中戏笑法者,名为在膝上之水中,以嬉戏之意,行沉没、浮起、游泳等。此中,戏笑者,名为嬉戏。

Nicchubhane vihārāti saṅghikā vihārā nikkaḍḍhaneti attho. Ettha pana yo kuddho hutvā upasampannaṃ hatthādīsu gahetvā vā ‘‘nikkhamā’’ti vatvā vā yattakāni dvārāni ekena payogena atikkāmeti, tattha dvāragaṇanāya āpattiṃ aggahetvā payogassa ekattā ekā eva gahetabbā. Sace nānāpayogehi atikkāmeti, tattha dvāragaṇanāya gahetabbaṃ. Tassa parikkhāranikkaḍḍhane dukkaṭaṃ, tathā anupasampanne, tassa parikkhāranikkaḍḍhane ca. Alajjiādīsu pana anāpatti.

「驱出住处」者,义为驱出僧团之住处。此中,若因忿怒而捉达上者之手等,或说「出去」,以一次行为越过若干门者,彼处不以门之数计罪,因行为之单一性,应取一罪。若以不同行为越过,彼处应以门之数计。驱出其资具者,恶作;同样,对未达上者,及驱出其资具者亦然。然于无惭等情况,无罪。

Anupakhajja sayaneti saṅghike vihāre ‘‘vuḍḍho’’ti vā ‘‘gilāno’’ti vā ‘‘saṅghena dinno’’ti vā jānitvā mañcassa vā pīṭhassa vā pavisantassa vā nikkhamantassa vā upacāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā ‘‘yassa sambādho bhavissati, so pakkamissatī’’ti adhippāyena abhinisīdantassa ca abhinipajjantassa ca payogagaṇanāya pācittiyaṃ veditabbaṃ. Pācittiyavinicchayo.

「侵占卧具」者,在僧团住处中,知「长老」或「病者」或「僧团所给予」,于床或椅之入者或出者之近处,铺设或令铺设卧具,或以「谁感拥挤,彼将离去」之意而坐或卧者,应知以行为之数计巴吉帝亚。巴吉帝亚之判决。

Pācittiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴吉帝亚说明注释终了。

13. Samaṇakappaniddesavaṇṇanā十三、沙门作净法说明注释

§125

125. Bhūtānaṃ jātānaṃ nibbattānaṃ gāmo bhūtagāmo (pāci. 91; pāci. aṭṭha. 91; kaṅkhā. aṭṭha. bhūtagāmasikkhāpadavaṇṇanā). Samārambhoti chedanaphālanapacanādi, tasmiṃ bhūtagāmasamārambhe bhūtagāmasamārambhahetu pācitti hotīti attho. Katakappiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. bhūtagāmasikkhāpadavaṇṇanā) pana samaṇakappiyaṃ bhaveti sambandho. Samaṇānaṃ kappiyaṃ samaṇakappiyaṃ. Idāni yena kataṃ kappiyaṃ samaṇakappiyaṃ hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘nakhena vā’’tiādimāha. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjituṃ, aggiparijitaṃ satthaparijitaṃ nakhaparijitaṃ abījaṃ nibbaṭṭabījaññeva pañcama’’nti (cūḷava. 250) hi vuttaṃ.

一二五、已生、已生起、已出生者之村,名为有情村。「破坏」者,切断、劈开、烧煮等,义为:于彼有情村之破坏中,因有情村破坏之缘故而有巴吉帝亚。然「作净」者,应连接为「成为沙门净」。沙门之净,名为沙门净。今为显示以何作净而成沙门净,故说「以爪或」等。因说「诸比库,我允许以五种沙门净受用果实:火所净、刀所净、爪所净、无种子、已脱种子为第五」。

§126

126. Idāni taṃ bhūtagāmaṃ dassetuṃ ‘‘samūlā’’tiādimāha. Tattha (pāci. 91; pāci. aṭṭha. 91) sa-iti so bhūtagāmo nāmāti attho, mūlabījādīhi pañcahi bījehi pabhāvito hotīti vuttaṃ hoti. Tattha mūlabījaṃ nāma haliddisiṅgiverādi. Khandhabījaṃ nāma assattho nigrodhoti evamādi. Aggabījaṃ nāma ajjukaphaṇijjakādi. Phaḷubījaṃ nāma ucchuveḷunaḷādi. ‘‘Bījabījaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇaṃ, yāni vā panaññānipi atthi bīje jāyanti bīje sañjāyanti, etaṃ bījabījaṃ nāmā’’ti vuttaṃ. Idāni ‘‘bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 195; ma. ni. 1.293, 411; 2.11; a. ni. 10.99; pu. pa. 179) vuttattā dhammānulomena āgataṃ bījagāmasamārambhaṃ dassetuṃ ‘‘ārambhe dukkaṭa’’ntiādimāha. Tasmā etaṃ paṭhamaṃ ‘‘kappiyaṃ karohī’’ti bhūtagāmaparimocanaṃ kāretvā bījagāmaparimocanatthaṃ puna kappiyaṃ kāretabbaṃ.

一二六、今为显示彼有情村,故说「有根」等。其中,「有」者,义为:彼名为有情村,说为由根种子等五种种子所生。其中,根种子者,名为姜黄、生姜等。茎种子者,名为菩提树、榕树等如是等。顶种子者,名为阿育咖、帕尼迦等。节种子者,名为甘蔗、竹、芦苇等。「种子种子者,名为前叶、后叶,或其他任何从种子生、从种子生起者,此名为种子种子」,如是所说。今因说「离破坏种子村、有情村」,为显示依法而来之种子村破坏,故说「破坏时恶作」等。是故,此处首先应令作「请作净」之有情村解除,为种子村解除之故,应再令作净。

§127

127.Nibbaṭṭabījaṃ (pāci. aṭṭha. 92; kaṅkhā. aṭṭha. bhutagāmasikkhāpadavaṇṇanā) nāma ambapanasādi. Nobījaṃ nāma taruṇambaphalādi, etaṃ pana sabbaṃ akappiyampi vaṭṭatīti attho. Kaṭāhabaddhabījāni kapitthaphalādīni. Bahiddhā vāpi kārayeti kapālepi kātuṃ vaṭṭati, sace ekābaddhānīti attho. Kaṭāhamuttaṃ pana bhinditvā kāretabbaṃ.

「已脱种子」者,芒果、波罗蜜等是也。「非种子」者,幼嫩芒果果实等是也,然而此一切即使是不净亦可,此为其义。「壳中束缚之种子」者,木苹果果实等是也。「或令于外作」者,即使在陶钵中作亦可,若是一束缚者,此为其义。然而「壳中束缚」者,应破壳而令作。

§128

128. Bhājane vā bhūmiyaṃ vā ekābaddhesu bījesu ekasmiṃ bīje kappiye kate sabbesveva kataṃ bhaveti attho. Yathā ca bīje, evaṃ rukkhasahassaṃ vā ucchusahassaṃ vā chinditvā ekābaddhe katepi vinicchayo veditabbo.

于容器中或于地上,于一束缚之诸种子中,于一种子作净时,于一切皆成已作,此为其义。如于种子,如是即使砍伐千株树木或千株甘蔗而作一束缚时,亦应知此决断。

§129

129. Kappiyaṃ katvā nikkhitte bījagāme puna mūlapaṇṇāni sace jāyaruṃ, puna kappiyaṃ kāreyyāti attho. Tadāti mūle ca aṅkure ca jāteti attho.

「作净后置放之种子类」,若根叶再生,应再令作净,此为其义。「彼时」者,于根与芽已生,此为其义。

§130

130.Udakasambhavoti udakajāto. Cetiyādīsūti ettha ādi-saddena gehappamukhapākāravedikādīsu nibbattā gahitā. Nibbattadvattipattako bhūtagāmova, anibbattako aggabīje saṅgahaṃ gacchati. Bījampi yāva mūlaṃ vā paṇṇaṃ vā na nikkhamati, tāva bījagāmova, mūle ca nikkhante paṇṇe ca harite jāte bhūtagāmova hotīti attho.

「水中生者」,水中所生者。「于塔等」者,此处以「等」字摄取于房屋前方、围墙、平台等处所生者。已生之二三叶者即是植物类,未生者则归入火种子之摄。种子亦只要根或叶未出,即是种子类;于根已出、叶已绿生时,即成植物类,此为其义。

§131

131.Makuḷanti aphullaṃ. Ahichattakaṃ nāma rukkhe jātaṃ ahichattakaṃ.

「花蕾」者,未开之花。「蛇伞菇」者,名为生于树上之蛇伞菇。

§132

132. Allarukkhe gaṇhatoti sambandho. Tatthāti allarukkhe chindato vāpīti sambandho.

「于湿树取」者,此为连结。「于彼处」者,于湿树砍伐或,此为连结。

§134

134. ‘‘Imaṃ rukkhaṃ, imaṃ lataṃ, imaṃ kandaṃ chinda, bhindā’’tiādinā nayena niyametvā bhāsituṃ na vaṭṭati. ‘‘Idaṃ, eta’’nti avatvā kevalaṃ ‘‘rukkhaṃ chindā’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 92; kaṅkhā. aṭṭha. bhūtagāmahikkhāpadavaṇṇanā) nayena vattuṃ vaṭṭatīti. Samaṇakappavinicchayo.

「砍这棵树、砍这根藤、砍这根茎」等方式,以指定方式说不允许。不说「这个、那个」,仅以「砍树」等方式说则允许。此为沙门适宜之决断。

Samaṇakappaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 沙门作净法说明注释终了。

14. Bhūminiddesavaṇṇanā十四、净地说明注释

§136

136. Idāni ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catasso kappiyabhūmiyo ussāvanantikaṃ gonisādikaṃ gahapatiṃ sammuti’’nti (mahāva. 295) evaṃ vuttā catasso kappiyabhūmiyo dassetuṃ ‘‘sammutussāvanantā cā’’tiādimāha. Yāsūti kappiyabhūmīsu (kaṅkhā. aṭṭha. sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā).

今为显示「诸比库,我允许四种净地:宣告边界、牛所出没处、居士、共许」如是所说之四种净地,故说「共许、宣告边界等」。「于彼等」者,于诸净地中。

§137

137. Idāni yattha kappiyakuṭi icchitabbā, taṃ dassetuṃ ‘‘vāsatthāyā’’tiādimāha. Vāsatthāyāti iminā koṭṭhāgārabhattasālācetiyagharasammuñjanīmāḷakādi yaṃ yaṃ aññampi vāsatthāya karīyati, tattha tattha kappiyakuṭikaraṇakiccaṃ natthīti dīpitaṃ hoti. Bhojanasālā pana senāsanameva, tasmā tattha kātabbā evāti vadanti. Saṅghikevekasantaketi ettha ekasantako upasampannasantakova veditabbo.

今为显示何处应设储食净屋,故说「为住处」等。「为住处」者,以此显示:凡为住处而作之仓库、食堂、塔堂、扫帚堂等,于彼等处无须作储食净屋之事。然而食堂即是住所,故有说应于彼处作。「僧团或个人所有」者,此中「个人所有」应知为已达上者所有。

§138

138. Idāni kattabbākāraṃ dassetuṃ ‘‘gehe’’tiādimāha. Tattha saṅghassa vā ekassa vā gehe vihāre kariyamāne evaṃ īrayaṃ ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vā ‘‘kappiyakuṭi kappiyakuṭī’’ti vā vadanto paṭhamiṭṭhakatthambhādiṃ ṭhapeyya, evaṃ katā ussāvanantikā nāma, evaṃ udāharitavacanantikāti attho.

今为显示应作之方式,故说「于房舍」等。其中,为僧团或为一人作房舍或精舍时,如是说「我们作储食净屋、我们作储食净屋」,或说「储食净屋、储食净屋」,置第一砖石柱等,如是作者名为宣告边界,即以如是所举之言说为边界之义。

§139

139. Yebhuyyena vā aparikkhitto, sakalopi vā aparikkhitto ārāmo ‘‘gonisādī’’ti vuccatīti sambandho. Ettha pana senāsanesu parikkhittesupi ārāme aparikkhitte kappiyakuṭikaraṇakiccaṃ natthi. Sammutiṃ karontehi kataṃ pariyositaṃ ‘‘imaṃ vihāraṃ aḍḍhayogaṃ pāsādaṃ hammiyaṃ guhaṃ tiṇakuṭikaṃ maṇḍapa’’nti tesaṃ nāmaṃ gahetvā tassā kuṭiyā hatthapāse vā ṭhatvā, tassā anto vā pavisitvā vuttanayeneva ñattidutiyakammavācāya sammannitabbaṃ.

「大部分未围绕,或全部未围绕之园林称为『牛所出没处』」,此为关联。然而此中,即使诸住所已围绕,若园林未围绕,则无须作储食净屋之事。作共许者,已作已完成,取「此精舍、半层楼、楼阁、重阁、洞窟、草屋、亭」等彼等之名,站立于彼屋之手臂范围内,或进入彼内,应以如前所说方式以白二甘马语共许。

§140

140. ‘‘Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññehī’’ti vacanato sesasahadhammikehipi devamanussehipi aññehi kappiyakuṭiyā atthāya dinno vā tesaṃ santako vā geho ‘‘gahapatī’’ti mato ñātoti attho, saṅghasantakañca bhikkhusantakañca ṭhapetvā sabbesaṃ geho gahapatīti adhippāyo.

「除比库外,由其他」之语故,由其余如法之天人等其他为储食净屋之利益而给予,或彼等所有之房舍,应知为「居士」之义。意趣为:除僧团所有及比库所有,一切之房舍皆为居士。

§141

141.Sappiādīhimissitanti sappiādīhi pañcahi ca haliddisiṅgiverādiyāvajīvikena cāti attho. Vajeyya antovutthattanti ettha yāvakālikayāmakālikasaṅkhātaṃ purimakālikadvayaṃ saṅghikaṃ vā bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā santakaṃ sayaṃ kappiyakuṭiyā vutthampi itarehi akappiyakuṭiyā vutthehi missitaṃ antovutthabhāvaṃ āgaccheyyāti attho.

「与熊油等混合」者,义为:与熊油等五种,以及姜黄、生姜等乃至终生药混合。「应成为内煮」者,此中,称为时限药与日限药的前二时限,属于僧团的或属于比库的或属于比库尼的现存之物,即使自身在储食净屋中煮,若与其他在非储食净屋中煮之物混合,则应成为内煮状态,此为其义。

§142

142.Tehevāti akappiyakuṭiyaṃ vutthasappitelādīhi. Sāmapākatanti sāmaṃpakkabhāvaṃ gacchatīti attho.

「以那些」者,以在非储食净屋中煮的熊油等。「成为自煮」者,义为:成为自己煮的状态。

§143-4

143-4. Imā pana kappiyakuṭiyo yadā jahitavatthukā honti, taṃ dassetuṃ ‘‘ussāvanantikā’’tiādimāha. Sace thambhe vā bhittipāde vā parivattenti, yo yo ṭhito, tattha tattha patiṭṭhāti, etenupāyena sabbesu parivattesupi na vijahitavatthukāva hotīti attho. Parikkhitte gonisādi vijahitavatthukā. Sesā chadanavibbhamāti chadanavināsā jahitavatthukā hontīti adhippāyo. Bhūmivinicchayo.

「然而,这些储食净屋何时成为舍弃地基」,为示此,说「直至拔起」等。若转动柱或墙脚,无论哪个立着,就在那里那里安立,以此方便,即使在一切转动中也不成为舍弃地基,此为其义。围绕的牛栏等成为舍弃地基。其余「屋顶破坏」者,义为:屋顶毁坏时成为舍弃地基。地基的判定。

Bhūminiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 地说明之解释已毕。

15. Upajjhācariyavattaniddesavaṇṇanā十五、依止师与教授师之义务说明之解释

§145

145.Upajjhācariyeti ettha (mahāva. 64, 67, 74, 78-79; cūḷava. 375, 377; 379-382; mahāva. aṭṭha. 64, 67, 75, 76, 77) ācariyo nāma nissayācariyo pabbajjācariyo upasampadācariyo dhammācariyoti catubbidho. Etesu hi nissayantevāsikena yāva ācariyaṃ nissāya vasati, tāva sabbamācariyavattaṃ kātabbaṃ. Pabbajjāupasampadādhammantevāsikehi pana nissayamuttakehipi ādito paṭṭhāya yāva cīvararajanaṃ, tāva vattaṃ kātabbaṃ. Anāpucchitvā pattadānādimhi pana etesaṃ anāpatti. Etesu ca pabbajjantevāsiko ca upasampadantevāsiko ca ācariyassa yāvajīvaṃ bhāro, nissayantevāsiko ca dhammantevāsiko ca yāva samīpe vasati, tāvadeva. Suṭṭhu piyasīlo supesalo, sikkhākāmoti attho. Dantakaṭṭhaṃ dentena ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā mahantaṃ majjhimaṃ khuddakanti tīṇi dantakaṭṭhāni upanetabbāni. Tesu yaṃ tīṇi divasāni gaṇhāti, taṃ sallakkhetvā catutthadivasato paṭṭhāya tādisaṃyeva sammā ubhohi hatthehi dātabbaṃ. Sace yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, yathāladdhaṃ upanetabbaṃ. Toyanti sītañca uṇhañca udakaṃ upanetvā yaṃ tīṇi divasāni vaḷañjeti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisaṃ upanetabbaṃ. Sace dvepi vaḷañjeti, duvidhampi upanetabbaṃ. Sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā upanetabbaṃ.

「依止师与老师」者,此中,老师有四种:依止老师、出家老师、达上老师、法老师。于此等中,依止弟子只要依止老师而住,就应行一切老师之事。然而,出家弟子、达上弟子、法弟子,即使已离依止,从最初开始直至染衣,应行此事。然而,这些人在未请问而施钵等中无犯。于此等中,出家弟子与达上弟子是老师的终生负担,依止弟子与法弟子只要住在近处,就只是那时。「极可爱戒、极易共事」者,义为:欲求学。施与齿木者,应偏袒上衣,应呈上大、中、小三种齿木。于此等中,观察他三日取何者,从第四日开始,应以双手正确地给与如是之物。若取这个或那个,应呈上如所得者。「水」者,呈上冷与热水,观察他三日选择何者,从第四日开始应呈上如是之物。若也选择二者,应呈上二种。若有粥,应洗净器皿后呈上。

§146

146.Patte vattaṃ careti ‘‘yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabba’’nti (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) vuttaṃ patte vattaṃ careti attho. Gāmappavese vattaṃ careti evaṃ sabbattha. ‘‘Sace upajjhāyo vā ācariyo vā gāmaṃ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṃ dātabbaṃ, paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ, kāyabandhanaṃ dātabbaṃ, saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo’’ti (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) idaṃ gāmappavesane vattaṃ nāma. ‘‘Sace upajjhāyo vā ācariyo vā pacchāsamaṇaṃ ākaṅkhati, timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā upajjhāyassa vā ācariyassa vā pacchāsamaṇena hotabba’’ntiādinā (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) nayena vuttaṃ gamane vattaṃ nāma. ‘‘Nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññāpetabba’’ntiādinā (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) nayena vuttaṃ āgame vattaṃ nāma. ‘‘Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmetabba’’nti (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) evaṃ vuttaṃ āsanādīsu vattaṃ nāma. Upāhanāya vattaṃ nāma ‘‘upāhanā puñchitabbā, upāhanā puñchantena paṭhamaṃ sukkhena coḷakena puñchitabbā, pacchā allenā’’tiādinā (cūḷava. 357, 359) vuttaṃ. Cīvare vattaṃ nāma ‘‘sace cīvaraṃ sinnaṃ hoti, muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ, na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabba’’ntiādinā (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) vuttaṃ.

「行钵之事」者,义为:行「饮粥者,给与水,接受器皿,放低,善加不摩擦地洗净后应收拾」如是所说的钵之事。「行入村之事」者,如是一切处。「若依止师或老师欲入村,应给与下衣,应接受脱下之衣,应给与腰带,应作有角后给与桑喀帝,应给与洗净的有水之钵」,此为名为入村时之事。「若依止师或老师希望后行沙玛内拉,应遍覆三轮,圆满地着下衣,系腰带,作有角后披桑喀帝,解开结,洗净后取钵,应作依止师或老师的后行沙玛内拉」等方式所说,名为行走时之事。「返回时,应先到达,应设座」等方式所说,名为来到时之事。「依止师起立时,应收起座,应收拾足水、足台、足擦布」如是所说,名为座等之事。「鞋之事」者,名为「应拭鞋,拭鞋时,应先以干布拭,后以湿布」等所说。「衣之事」者,名为「若衣湿,应暂时在热处晒,不应在热处放置衣」等所说。

§147

147.Paribhojanīyapānīya-vaccappassāvaṭhānisūti ettha sace pānīyaṃ na hoti, pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti, paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Tathā passāvaṭṭhāne evaṃ vattaṃ caritabbanti attho. ‘‘Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabba’’ntiādinā nayena vuttaṃ vihārasodhane vattaṃ nāma. ‘‘Bhūmattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpetabba’’ntiādinā (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) vuttaṃ puna paññāpane vattaṃ nāma.

「于可食用水、大小便处」者,此中,若无饮用水,应供给饮用水。若无可食用物,应供给可食用物。若大便处污秽,应扫大便处。同样在小便处,应如是行事,此为其义。「扫住处时,应先取出钵与衣,放置一边」等方式所说,名为扫住处之事。「晒地敷具,清洁,拍打,搬入,如所设而设」等所说,名为再设置之事。

§148

148. Idāni vihāraṃ sodhentena evaṃ sodhetabbanti taṃ dassetuṃ ‘‘na papphoṭeyyā’’tiādimāha . Tassattho – vihāraṃ sodhento bhikkhu bhūmattharaṇādisayanāsanaṃ paṭivāte vā paṅgaṇe vā pānīyasāmantā vā na papphoṭeyyāti. Paṅgaṇeti bahūnaṃ sannipāte ṭhāne.

148. 现在为了显示「清扫住处者应如此清扫」,故说「不应抖动」等。其义为:清扫住处的比库,不应在逆风处、或庭院、或水源附近抖动地敷具等卧具坐具。「庭院」者,众人集会之处也。

§149

149.Nhāneti ‘‘sace upajjhāyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace sītena attho hoti, sītaṃ paṭiyādetabba’’ntiādinā (mahāva. 66; cūḷava. 376) vuttaṃ nahāne vattaṃ nāma, ‘‘upajjhāyassa gattato udakaṃ sammajjitabbaṃ, nivāsanaṃ dātabba’’ntiādinā (mahāva. 66; cūḷava. 376) vuttaṃ nahātassa kātabbaṃ nāma. Raṅgapāketi ‘‘sace upajjhāyassa ācariyassa rajanaṃ pacitabbaṃ hoti, saddhivihārikena antevāsikena pacitabba’’nti (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) vuttaṃ. Dhovaneti ‘‘sace upajjhāyassa ācariyassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti, saddhivihārikena antevāsikena dhovitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabba’’nti (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) vuttaṃ. Sibbaneti ‘‘sace upajjhāyena ācariyena cīvaraṃ kātabbaṃ hoti, saddhivihārikena antevāsikena kātabba’’nti (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) vuttaṃ. Cīvare theve ṭhite rajanto na vaje na pakkameyyāti attho. ‘‘Cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajitabbaṃ, na ca acchinne theve pakkamitabba’’nti (mahāva. 66, 78; cūḷava. 376, 380) hi vuttaṃ.

149. 「沐浴」者,即「若依止师欲沐浴,应准备沐浴。若需冷水,应准备冷水」等所说的沐浴之事。「从依止师身上擦去水,应给予下衣」等所说的为已沐浴者应作之事。「染料煮制」者,即「若依止师、老师有染料应煮,共住弟子、学生应煮之」所说。「洗涤」者,即「若依止师、老师有衣应洗,共住弟子、学生应洗之,或应尽力」所说。「缝补」者,即「若依止师、老师有衣应作,共住弟子、学生应作之」所说。「衣在绳上时,染者不应离去、不应走开」,此为其义。因为说「染衣者应善加反复翻转而染,不应在绳未干时离去」。

§150

150.Ekaccassāti ācariyupajjhāyānaṃ visabhāgassa anatthakāmassa veripuggalassa. Anāpucchāti ācariyupajjhāyānaṃ anārocetvā. Kiñcananti yaṃ kiñci.

150. 「某人」者,老师、依止师之外的、不欲利益的、怨敌之人。「未请问」者,未告知老师、依止师。「任何物」者,任何东西。

§151-2

151-2.Tassāti ekaccassa. Ninnetunti nīharituṃ. Kiccayaṃ parikammaṃ vāti veyyāvaccaṃ vā piṭṭhiparikammādiparikammaṃ vā attanā tassa kātuṃ vā tena attano kārāpetuṃ vāti evamattho veditabbo.

151-2. 「彼」者,某人。「取出」者,搬出。「事务或作务」者,应如此理解其义:服侍或背部按摩等作务,自己为彼作,或令彼为自己作。

§153

153. Sace ācariyupajjhāyā aññattha gatā honti, pariveṇaṃ gantvā apassantehi gāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati. Gāmaṃ pavisanto sace passati, āpucchitabbamevāti vadanti. ‘‘Upajjhāyaṃ anāpucchā na disā pakkamitabbā’’ti (mahāva. 66, cūḷava. 376) hi vuttaṃ. Attano kiccayaṃ nāma antovihārepi attano pattapacanacīvarakammakesacchedanādi.

153. 若老师、依止师去往他处,前往住处而未见者,可入村。入村时若见到,应请问。因为说「未请问依止师,不应往诸方」。「自己的事务」者,即住处内自己的钵食烹煮、衣作务、剃发等。

§154

154.Saṅghāyattakammāni nāma parivāsamānattaabbhānatajjanīyaniyassapabbājanīyapaṭisāraṇīyaukkhepanādayo.

154. 「僧团所属之甘马」者,别住、僧悦、出罪、呵责、依止、驱摈、下意、举罪等。

§155

155.Vuṭṭhānaṃ nesamāgameti ‘‘sace upajjhāyo vā ācariyo vā gilāno hoti, yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabba’’nti (mahāva. 66; cūḷava. 376) hi vuttaṃ. Upajjhācariyavattavinicchayo.

155.「应等待其康复」者,因为说「若依止师或教授师病了,应终生看护,应等待其康复」。依止师与教授师义务的决断。

Upajjhācariyavattaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 依止师与教授师之义务说明之解释已毕。

16. Vaccappassāvaṭṭhānikaniddesavaṇṇanā十六、大小便处说明之解释

§156

156. Yathāvuḍḍhaṃ na kareyya vaccanti sambandho. Yathānupubbiyā labbhatīti sambandho. Imesu pana tīsu ṭhānesu yo yo paṭhamaṃ āgacchati vuḍḍho vā navo vā, so so āgatapaṭipāṭiyā kātuñca nahāyituñca labbhatīti adhippāyo.

156.「不应依长幼」者,是连接。「依先后次序得」者,是连接。然而在这三处,无论谁先到——无论是长老或新学——依到达的次序,可以做与可以洗浴,这是意趣。

§157

157.Ubbhajitvāti (cūḷava. 373, 374) nivāsanaṃ dūratova ukkhipitvā no paviseyya. Sahasā ca no paviseyyāti sambandho. ‘‘Bahi ṭhitena ukkāsitabba’’nti ca ‘‘sādhukaṃ ataramānena vaccakuṭi pavisitabbā’’ti ca vuttattā ukkāsitvāva ataramāno paviseyyāti attho. ‘‘Na ubbhajitvā pavisitabbā, vaccapādukāya ṭhitena ubbhajitabba’’nti (cūḷava. 374) vacanato ‘‘ubbhajeyya pādukāsveva saṇṭhito’’ti vuttaṃ.

157.「撩起」者,不应从远处撩起下衣而入。「不应急速入」者,是连接。因为说「应站在外面咳嗽」与「应不急速地善巧地进入厕所」,故意思是:咳嗽后不急速地应入。从「不应撩起而入,应站在厕所鞋上撩起」之语,故说「应站立在鞋上撩起」。

§158

158. Na kareyya ubhayaṃ na kareyyubhayaṃ.

158.「不应做两者」即「不应做两者」。

§159

159.Kūpeti (cūḷava. 374) vaccakūpe. Kaṭṭhanti avalekhanakaṭṭhaṃ. Passāvadoṇiyā kheḷaṃ na kātabbanti attho. Nāvalekheyya pharusenāti phālitakaṭṭhena vā kharena vā gaṇṭhikena vā kaṇṭakena vā susirena vā pūtinā vā nāvalekhitabbanti attho. Uhatañcāpīti gūthamakkhitampi dhovaye attanā vā parena vā katanti adhippāyo.

159.「井」者,在厕井。「木」者,刮除木。意思是:不应在小便槽吐痰。「不应以粗物刮除」者,意思是:不应以破裂的木、粗糙的、有节的、有刺的、有孔的、腐烂的刮除。「所污染的也」者,意趣是:即使被粪污染的,也应由自己或他人洗净。

§160

160.Ubbhajitvā na nikkhameti ettha ‘‘vaccapādukāya ṭhitena paṭicchādetabba’’nti (cūḷava. 374) hi vuttaṃ, puna ‘‘ācamanapādukāyaṃ ṭhitena ubbhajitabba’’nti (cūḷava. 374) ca vuttaṃ. ‘‘Capu capū’’ti saddaṃ katvā nācameyyāti attho. Vaccappassāvaṭṭhānikavinicchayo.

160.「撩起不出」,在此因为说「应站在厕所鞋上遮盖」,又说「应站在洗净鞋上撩起」。意思是:不应作『咖噗咖噗』声而洗净。大小便处的决断。

Vaccappassāvaṭṭhānikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大小便处说明之解释已毕。

17. Āpucchakaraṇaniddesavaṇṇanā十七、请假说明之解释

§161

161.Therenāti saṅghattherena.

「由长老」者,由僧团长老。

§162

162. Tattha tattha sannipatitānaṃ sabbesaṃ vuḍḍho vuḍḍhataro, tasmiṃ vuḍḍhatarāgame puna āpucchanaṃ natthi. Bhattagge cānumodatoti ettha dānapatinā yācitena daharena vuḍḍhena anāpucchitvā kathetuṃ vaṭṭatīti vadanti.

于彼彼处集会的一切人中,年长者、更年长者,于彼更年长者到来时,不再有询问。「于食堂随喜」,于此,有人说:被施主邀请的年少者,不询问年长者而说法是允许的。

§163

163.Ekavihāraketi ekovarake vuḍḍhena vasanto anāpucchā na sajjhāyeyyāti attho. Uddesaṃ paripucchañca no dadeti uddesaṃ vā paripucchaṃ vā no dadeyya.

「一住处」者,意为:住于一寺院的年少者,不询问年长者,不应诵习。「不给予诵习与询问」者,不应给予诵习或询问。

§164

164. Na vivareyya na thakeyya cāti sambandho. Dvāraṃ nāma mahāvaḷañjaṃ, tattha āpucchanakiccaṃ natthi.

「不应开启,不应关闭」,此为连接。「门」者,名为大门,于此无询问之事。

§165

165. Vuḍḍhena caṅkame caṅkamantopi yena vuḍḍho, tena parivattayeti sambandho. Āpucchakaraṇavinicchayo.

「由年长者在经行处经行时」,连接为:朝向年长者所在之处转身。询问之作法的决断。

Āpucchakaraṇaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 求听甘马阐释之解释已毕。

18. Nagganiddesavaṇṇanā十八、裸体阐释之解释

§166

166. ‘‘Na tveva naggena āgantabbaṃ, yo āgaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 517) vuttattā (cūḷava. 261;) ‘‘naggo maggaṃ na vaje’’ti vuttaṃ.

因说「不应裸体而来,若来者,犯恶作」,故说「裸体者不应行于道路」。

§167

167.Paṭicchādisūti ‘‘tena kho pana samayena bhikkhū jantāgharepi udakepi parikammaṃ kātuṃ kukkuccāyanti. Anujānāmi, bhikkhave, tisso paṭicchādiyo jantāgharappaṭicchādiṃ udakappaṭicchādiṃ vatthappaṭicchādi’’nti evaṃ vuttāsu tīsu paṭicchādīsūti attho. Duveti etāsu tīsu paṭicchādīsu udakajantāgharappaṭicchādiyo parikamme kappantīti adhippāyo. Vatthacchādīti vatthappaṭicchādi. Sabbatthāti khādanīyasāyanīyādīsu sabbakammesu kappiyāti attho. Naggavinicchayo.

167.【覆布经】:「彼时,诸比库对于在浴室中及水中作按摩感到疑虑。诸比库,我允许三种覆布:浴室覆布、水覆布、衣覆布。」如是所说三种覆布之义也。【二种】者,于此三种覆布中,水覆布与浴室覆布在按摩时为允许,此为所指。【衣覆】者,衣覆布也。【一切处】者,于副食、主食等一切作业中皆为允许之义也。裸体之决断。

Nagganiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 裸体阐释之解释已毕。

19. Nhānakappaniddesavaṇṇanā十九、沐浴规定阐释之解释

§168

168.Puratoti (cūḷava. 372) therānaṃ purato upari vā na ca nhāyeyyāti attho.

168.【于前】:于诸长老之前或上方不应沐浴,此为其义。

§169-171

169-171.Kuṭṭatthambhataruṭṭāneti ettha (cūḷava. 243; cūḷava. aṭṭha. 243) kuṭṭe vā thambhe vā tarumhi vā aṭṭānaphalake vā kāyaṃ na ghaṃsayeti attho. Gandhabbahattho nāma makkaṭahatthasadiso dāruādimayo. Kuruvindakasuttiyāti kuruvindasuttiyā. Mallakena vā aññamaññaṃ vā. ‘‘Na bhikkhave viggayha parikammaṃ kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 243) evaṃ vuttaṃ viggahaparikammaṃ sandhāya ‘‘aññamaññaṃ vā’’ti vuttaṃ.

169-171.【墙柱树台】:于此,于墙、于柱、于树、于台板不应摩擦身体,此为其义。【甘达巴手】者,名为类似猕猴手之木制等物。【以古儒文达咖线】者,以古儒文达线也。【以摔跤者或互相】:「诸比库,不应令作竞技按摩。若令作者,犯恶作。」如是所说竞技按摩,关联此而说「或互相」也。

Idāni kappiyāni dassetuṃ ‘‘kapāliṭṭhakakhaṇḍānī’’tiādimāha. Sabbesaṃ vaṭṭatīti sambandho . Gilānassapi (cūḷava. aṭṭha. 243) agilānassapi imāni kapāliṭṭhakakhaṇḍādīni kāyaghaṃsane vaṭṭanti. Puthupāṇīti (cūḷava. 244) hatthaparikammaṃ vuccati. Tasmā sabbesaṃ hatthena piṭṭhiparikammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Akatamallakaṃ nāma ekadāṭhimaṃ paricchinditvā kataṃ. Pāsāṇādayo pādaghaṃsane eva kappiyā. Nhānakappavinicchayo.

今为显示允许者,说「瓦片砖块碎片」等。【对一切人允许】为连结。对病者及对非病者,此等瓦片砖块碎片等于摩擦身体时允许。【以宽掌】者,称为手按摩。因此,对一切人以手作背部按摩允许。【未作摔跤者】者,名为切断一根木条而作成。石等仅于摩擦足时允许。沐浴资具之决断。

Nhānakappaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 沐浴规定阐释之解释已毕。

20. Avandiyaniddesavaṇṇanā二十、不礼敬阐释之解释

§172

172. ‘‘Nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro adhammavādī avandiyo’’ti (cūḷava. 312; pari. 467) evaṃ vuttattā laddhinānāsaṃvāsako idha nānāsaṃvāsako. Pārivāsiyamūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattacāriabbhānārahā garukaṭṭhāti idha gahitā. Ime pana aññamaññaṃ yathāvuḍḍhaṃ vandanādīni labhanti, pakatattena avandanīyāti adhippāyo. Avandanīyavinicchayo.

172. 「别住者、较长者、说非法者为不应礼敬者」,如是所说故,得别住者于此为别住者。别住者、本日治者、退回原本者、应僧悦者、应僧悦行者、应摈者、重罪者于此被摄取。然而此等人互相依长幼获得礼敬等,以本性为不应礼敬者,此为所指。不应礼敬者之决断。

Avandiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《不应礼敬品》之解释已毕。

21. Cammaniddesavaṇṇanā二十一、《皮革品》之解释

§173

173. Idāni ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu cammāni attharaṇāni eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacamma’’nti (mahāva. 259) evaṃ vuttacammāni dassetuṃ ‘‘migājeḷakacammānī’’tiādimāha. Paribhuñjitunti (mahāva. aṭṭha. 262) mañcādīsu yattha katthaci attharitvā nipajjituṃ vā nisīdituṃ vā vaṭṭantīti attho. Rohiteṇīpasadā ca kuruṅgā ca ca-saddena aññepi vāḷamigā migamātukādayopi migajātikā evāti adhippāyo.

173. 今为显示「诸比库,我允许在一切边地国土中皮革敷具:鹿皮、山羊皮、羚羊皮」如是所说之皮革,说「羚羊山羊鹿皮」等。【受用】者,于床等任何处铺展而卧或坐皆允许,此为其义。罗希德尼巴萨达与古儒嘎,以及字词所摄其他野兽、母鹿等亦为鹿类,此为所指。

§174

174.Anuññātattayā aññanti –

「由三种许可而知」者——

‘‘Makkaṭo kāḷasīho ca, sarabho kadalīmigo;

「猕猴、黑狮、鹿、香蕉兽,

Ye ca vāḷamigā keci, tesaṃ cammaṃ na vaṭṭatī’’ti. –

以及任何野兽,它们的皮革不允许。」

Ettha vāḷamigaggahaṇena vuttāvasesā antamaso gomahiṃsādayo gahitāti veditabbā. Thavikāti upāhanakosakasatthakosakakuñcikakosakāti veditabbā, na pattatthavikādayo. Cammavinicchayo.

此中,以「野兽」一词摄取,应知乃至牛、水牛等其余未说者亦被摄入。「皮革」者,应知为鞋袋、刀袋、钥匙袋,而非钵皮革等。皮革之判定。

Cammaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《皮革品》之解释已毕。

22. Upāhananiddesavaṇṇanā二十二、《鞋履品》之解释

§175

175.Guṇaṅguṇūpāhanāti (mahāva. aṭṭha. 245) catupaṭalato paṭṭhāya vuccati, na ekadvitipaṭalato paṭṭhāya ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ekapalāsikaṃ upāhanaṃ, na bhikkhave diguṇā upāhanā dhāretabbā, na tiguṇā upāhanā dhāretabbā, na guṇaṅguṇūpāhanā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 245) vuttattā. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, omukkaṃ guṇaṅguṇūpāhanaṃ, na bhikkhave navā guṇaṅguṇūpāhanā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 247) vuttattā ‘‘navā’’ti vuttaṃ. Sabbatthāpi majjhimadese gilānopi navaṃ guṇaṅguṇūpāhanaṃ na labhati, ekavārampi aññehi paribhuttaṃ omukkaupāhanasaṅkhātaṃ labhati, paccantimesu janapadesu gilāno navampi labhatīti veditabbaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu guṇaṅguṇūpāhana’’nti (mahāva. 259) avisesena vuttattā.

「多层鞋」者,从四层开始称为多层鞋,而非从一层或二层开始,因为已说「诸比库,我允许单层鞋。诸比库,不应持双层鞋,不应持三层鞋,不应持多层鞋。若持者,犯恶作。」因为已说「诸比库,我允许用过的多层鞋。诸比库,不应持新的多层鞋。若持者,犯恶作。」故说「新的」。在中部地区的一切处,即使病者也不得新的多层鞋,仅得他人已用过一次的、称为用过的鞋。应知在边地诸国,病者也得新的,因为无差别地说「诸比库,我允许在一切边地诸国的多层鞋。」

Sabbassāti gilānassāpi agilānassāpīti attho. Majjhimadesepi paccantimadesepi ārāme ārāmūpacāre gilānassāpi agilānassāpi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ajjhārāme upāhanaṃ dhāretu’’nti (mahāva. 249) vuttattā kappiyanti attho. Sabbatthāti ārāmepi gāmepi. Akallakassāti gilānassa. Ettha pana majjhimadese gilānassa guṇaṅguṇūpāhanā paribhuttāva ārāmepi gāmepi vaṭṭati, paccantimadese aparibhuttāpi. Majjhimadesepi paccantimadesepi bhagavatā gilānasseva upāhanā anuññātā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yassa pādā vā dukkhā, pādā vā phalitā, pādakhilo vā ābādho, upāhanaṃ dhāretu’’nti (mahāva. 249) ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā saupāhanena gāmaṃ pavisitu’’nti (mahāva. 256) vuttattā ca. Majjhimadese ca gilāno navaṃ guṇaṅguṇūpāhanaṃ dhāretuṃ yadi labhati, kathaṃ padesapaññatti hotīti? Sabbattha pana bhagavatā gilānasseva upāhanā anuññātā, tasmā majjhimadese gilāno navaṃ guṇaṅguṇūpāhanaṃ labhatīti gahetabbanti vadanti.

「一切」者,义为病者与非病者。在中部地区或边地,在寺院或寺院附近,对病者与非病者,因为已说「诸比库,我允许在寺院内持鞋」,故义为允许。「一切处」者,在寺院或村落。「对病者」者,对病者。然而此中,在中部地区,对病者,用过的多层鞋在寺院或村落皆允许;在边地,未用过的也允许。在中部地区或边地,世尊仅对病者允许鞋,因为已说「诸比库,我允许足痛者、足裂者、足茧病者持鞋」以及「诸比库,我允许病比库着鞋入村。」在中部地区,若病者得新的多层鞋,如何成为地域规定?然而在一切处,世尊仅对病者允许鞋,因此应取:在中部地区病者得新的多层鞋。如是说。

§176-9

176-9. Sabbāva nīlakā (mahāva. 246; mahāva. aṭṭha. 246) sabbanīlakā. Esa nayo sabbattha odātakādīsupi. Odātaṃ pana neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ paṭikkhittaṃ, anulomavasena pana idha paṭikkhittanti veditabbaṃ. Mahāraṅgarattā satapadipiṭṭhivaṇṇā. Mahānāmaraṅgarattā mandarattā. Mañjeṭṭhikā kaṇaverapupphavaṇṇā. Pupphalatādīhi vicittā citrā. Nīlapītādivaddhikāti ettha ādi-saddena odātalohitamañjeṭṭhikamahāraṅgamahānāmaraṅgarattādivasena vaddhikā gahitā. Sīhabyagghuddājinadīpīnaṃ cammehi cāti sambandho. Kocīti gilānopi agilānopi.

【176-9】「一切皆蓝」(大品 246;大品注疏 246)即「全部蓝色」。此理在一切白色等处亦同。然而白色,既非在经文中被禁止,亦非在注疏中被禁止,应知是依顺应之理而在此被禁止。「大红色」者,百足虫背之色。「大名红色」者,曼德红色。「茜草色」者,迦纳韦拉花之色。「以花蔓等杂色」者,杂色。「蓝黄等增益」者,此中以「等」字,摄取依白、红、茜草、大红、大名红色等之增益。「以狮子、虎、豹、豺之皮」,应连接「与」。「某人」者,病者或非病者。

§180

180. Sakalaṃ vā ekadesakaṃ vā rajanaṃ coḷena (mahāva. aṭṭha. 246) puñchitvā vaḷañjeyyāti attho. Khallakādikaṃ pana sabbaṃ hāritvā vaḷañjetabbaṃ. Upāhanavinicchayo.

【180】「全部或一部分之染色,以布(大品注疏 246)拭去后应使用」,此为义。然而床脚等一切,应取去后使用。鞋之决断。

Upāhananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《鞋履品》之解释已毕。

23. Anolokiyaniddesavaṇṇanā二十三、《不应回顾品》之解释

§181

181.Itthiyāti tadahujātāyapi dārikāya. Ādāse (cūḷava. 247) vā udakapatte vā attano mukhaṃ avalokeyya, assa dukkaṭanti sambandho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṃ oloketu’’nti (cūḷava. 247) vuttattāvaṇādīni vā ‘‘jiṇṇo nu khomhi, no vā’’ti evaṃ āyusaṅkhāraṃ vā oloketuṃ vaṭṭati. Anolokiyavinicchayo.

【181】「女人」者,即使是当日所生之女婴。「在镜(小品 247)中或水盆中观看自己之面容,有恶作」,应连接。因说「诸比库,我允许,以病缘故,在镜中或水盆中观看面相」(小品 247),故为了观察牙齿等,或为了「我是否已老」如是观察寿行,是允许的。不观看之决断。

Anolokiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不回顾品释义已毕。

24. Añjanīniddesavaṇṇanā二四、眼药品释义

§182

182. Vaṭṭā vā aṭṭhasoḷasaṃsā vā maṭṭhā pupphalatādīhi acittakā añjanī vaṭṭatīti attho. Tissopi vaṭṭanti, ekāya vā dvīsu vā kathā eva natthīti adhippāyo. Lekhāti vaṭṭalekhā. Bandhitunti pidhānakabandhanatthaṃ.

【182】「圆形或八角或十六角之圆形,以花蔓等无杂色之眼药筒是允许的」,此为义。「三者亦允许」者,意趣为「对一个或二个,根本无话可说」。「线」者,圆形之线。「为了系」者,为了系盖之义。

§183

183.Rūpanti sakuṇarūpādi. Yadi ca edisaṃ aññehi kataṃ labhati, ghaṃsitvā vā chinditvā vā yathā vā na paññāyati, tathā suttena veṭhetvā vaḷañjetabbaṃ.

【183】「形」者,鸟形等。若得到由他人所作之如是物,应磨去或切去,或以线缠绕使不显现,如是后使用。

§184

184.Thavikāti añjanithavikā. Añjanisalākāpi labbhatīti sambandho.

【184】「皮袋」者,眼药皮袋。应连接「眼药棒亦允许」。

§185-6

185-6.Aṭṭhīti (mahāva. 266; mahāva. aṭṭha. 264) manussaṭṭhiṃ ṭhapetvā avasesaṭṭhi. Visāṇadantesu akappiyaṃ nāma natthi. Āmalakakakkādīhi katā phalamayā. Tammayāti idha vutteheva nibbattā. Añjanīvinicchayo.

「骨」者(《大品》266;《大品注疏》264),除人骨外的其余骨。在角牙中,没有所谓不允许的。「以余甘子、诃梨勒等制成的」,是果实制成的。「由彼制成」者,在此是指由前述所说之物制成的。这是关于眼药筒的判定。

Añjanīniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 眼药品释义已毕。

25. Akappiyasayananiddesavaṇṇanā二五、不允许卧具品释义

§187-9

187-9. ‘‘Uccako āsandiko uppanno hoti, anujānāmi bhikkhave uccakampi āsandika’’nti (cūḷava. 297) vacanato mañcassa upaḍḍhabhāgappamāṇena ekatobhāgena dīghampi sugataṅgulena atirekaṭṭhaṅgulapādakaṃ idha āsandīti adhippetaṃ, caturaṃsāsandiko pana pamāṇātikkantakopi vaṭṭati. Tūlīti pakatitūlikā. Pallaṅkonāma āharimehi vāḷehi katoti vutto. Tattheva ‘‘sīharūpādiṃ dassetvā kato pana vaṭṭatī’’ti vadanti. Paṭikanti setattharaṇaṃ. Gonacittakanti ettha caturaṅgulādhikalomo kojavo ‘‘gonako’’ti vuccati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kojava’’nti (mahāva. 337) cīvarakkhandhake vuttattā caturaṅgulalomakaṃ pakatikojavaṃ vaṭṭati. Ratanacittaṃ cittakaṃ na vaṭṭati. Paṭalīti ghanapuppharattaattharaṇaṃ . Vikatīti sīhabyagghādirūpavicitto uṇṇāmayattharaṇako. Uddalomīti ekatouggatapupphaṃ. Ekantalomikāti ubhatouggatapupphaṃ.

187-9.「高座与长椅生起,我允许比库们高座与长椅」(《小品》297)这一说法,在此所指的长椅,是以床的一半尺寸为一边,即使长度超过,只要脚高不超过善逝指八指,就是允许的。但四角长椅即使超过尺寸也是允许的。「棉褥」者,是普通的棉褥。「长椅」,据说是用进口的毛制成的。在那里有人说「显示狮子形等而制成的是允许的」。「敷具」是白色的铺盖。「牛毛毯」,在此,毛长超过四指的毛毯称为「牛毛毯」。因为在《衣篇集》中说「我允许比库们牛毛毯」(《大品》337),所以毛长四指的普通牛毛毯是允许的。宝石图案的彩毯是不允许的。「花毯」是密集花朵的红色铺盖。「杂色毯」是有狮子、虎等形状图案的羊毛制铺盖。「单面长毛」是一面突起花纹的。「双面长毛」是两面突起花纹的。

Kuttanti soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccanayoggaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Koseyyanti ratanaparisibbitaṃ koseyyasuttamayaṃ paccattharaṇaṃ. Kaṭṭissanti ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭissamayaṃ paccattharaṇaṃ. Koseyyañca kaṭṭissañca ratanaparisibbitāneva na vaṭṭanti, suddhāni vaṭṭanti. Hatthiassarathattharā tesaṃ upari attharaṇakaattharaṇāva. Ajinappaveṇīti ajinacammehi mañcappamāṇena sibbitvā katā paveṇī, tena ca kadalīmigacammaṃ setavatthassa upari pattharitvā sibbitvā kataṃ pavarappaccattharaṇaṃ kadalīmigappavarappaccattharaṇaṃ, tena ca atthataṃ ajinappaveṇīkadalīmigappavarappaccattharaṇatthataṃ.

「舞毯」是除了十六种舞女站立跳舞所用的羊毛制铺盖。「憍奢耶」是镶嵌宝石的憍奢耶丝线制成的床单。「迦尸」是镶嵌宝石的憍奢耶迦尸制成的床单。憍奢耶与迦尸,镶嵌宝石的不允许,纯净的允许。「象马车铺盖」是铺在它们上面的铺盖之铺盖。「兽皮编织」是用兽皮按床的尺寸缝制而成的编织物,用它将羚羊皮铺在白布上缝制而成的上等床单,称为羚羊皮上等床单,用它铺设的称为兽皮编织羚羊皮上等床单铺设。

Setavitānampi heṭṭhā akappiyappaccattharaṇe sati na vaṭṭati, kappiyappaccattharaṇe sati vaṭṭati, rattavitānassa heṭṭhā kappiyappaccattharaṇe satipi na vaṭṭati eva. Sīsūpadhānaṃ pādūpadhānanti mañcassa ubhatolohitakaṃ upadhānaṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana ekameva upadhānaṃ hoti, ubhosu antesu rattaṃ vā padumavaṇṇaṃ vā cittaṃ vā, sace pamāṇayuttaṃ, vaṭṭati, mahāupadhānaṃ pana paṭikkhittaṃ.

白色天盖,在下面有不允许的床单时不允许,有允许的床单时允许。红色天盖,即使下面有允许的床单也不允许。「头枕与脚枕」,床的两端都是红色的枕头不允许。但如果只有一个枕头,两端是红色的、莲花色的或彩色的,如果符合尺寸,是允许的。但大枕头是被禁止的。

§190

190.Āsandādittayāti āsandī tūlī pallaṅkoti idaṃ tayaṃ nāmaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā tīṇi āsandiṃ pallaṅkaṃ tūlikaṃ sesakaṃ gihivikaṭaṃ abhinisīdituṃ, na tveva abhinipajjitu’’nti (cūḷava. 314) hi vuttaṃ. Sese gihisantake nisīdituṃ labbhatīti attho. Yadi dhammāsane saṅghikampi gonakādiṃ bhikkhūhi anāṇattā ārāmikādayo sayameva paññapenti ceva nīharanti ca, etaṃ gihivikaṭanīhāraṃ nāma, iminā gihivikaṭanīhārena vaṭṭati. Bhattaggaṃ nāma vihāre eva dānaṭṭhānaṃ.

190.「长椅等三种」,长椅、棉褥、长椅,这是三种的名称。因为说「我允许比库们,除了三种——长椅、长椅、棉褥——其余在家杂色座具上坐,但不可躺卧」(《小品》314)。意思是可以坐在其余的在家座具上。如果在法座上,僧团的牛毛毯等,比库们未告知而由园民等自己铺设和收取,这称为在家杂色座具的收取,通过这种在家杂色座具的收取是允许的。「食堂」是指寺院中的布施场所。

§191

191. Catunnaṃ pādānaṃ, tīsu passesu apassayānañca vasena sattaṅgo. Ekapassena yutto pañcaṅgo. Ime pana sattaṅgapañcaṅgā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uccakampi sattaṅga’’nti (cūḷava. 294) vuttattā pamāṇātikkantāpi vaṭṭanti. Tena vuttaṃ ‘‘uccapādakā’’ti. Tūlonaddhā mañcapīṭhā ghareyeva nisīdituṃ kappantīti sambandho.

191.「七支」是指四脚、三边靠背和床板。「五支」是指具有一边靠背的。这些七支和五支,因为说「我允许比库们高座也七支」(《小品》294),即使超过尺寸也是允许的。因此说「高脚的」。「填充棉花的床椅在家中坐是允许的」,这是关联。

§192

192.Cīvaracchaviyoti channaṃ cīvarānaṃ, channaṃ anulomacīvarānañca aññataracīvaracchaviyoti attho. Sabbatthāti mañcepi pīṭhepi bhattaggepi antaragharepīti attho. Imāsaṃ pana bhisīnaṃ pamāṇaparicchedopi natthi, mañcapīṭhādīnaṃ vasena anurūpaṃ sallakkhetvā pamāṇaṃ kātabbaṃ.

「衣覆」者,六种衣或六种随顺衣中任一衣之覆也,此为其义。「一切处」者,于床上、于椅上、于食堂、于室内等处,此为其义。然此等敷具并无尺寸限定,应依床椅等相应观察而定其尺寸。

§193

193. ‘‘Tūlikā uppannā hoti. Anujānāmi, bhikkhave, vijaṭetvā bimbohanaṃ kātuṃ, tīṇi tūlāni rukkhatūlaṃ latātūlaṃ poṭakitūla’’nti (cūḷava. 297) vuttattā tūlattayañca (cūḷava. aṭṭha. 297; kaṅkhā. aṭṭha. tūlonandasikkhāpadavaṇṇanā) bimbohane vaṭṭati. Imehi tīhi tūlehi sabbesaṃ rukkhalatātiṇānaṃ tūlaṃ anuññātanti veditabbaṃ. Bhisiyaṃ pana kiñci tūlaṃ na vaṭṭatiyeva. Bhisigabbhoti bhisiyā vuttaṃ coḷādipañcakaṃ bimbohane anuññātanti sambandho. Migapakkhinanti sīhādīnaṃ sabbacatuppadānaṃ haṃsamorādīnaṃ sabbapakkhīnaṃ lomāni kappanti. Masūrake anuññātanti sambandho.

「生起了木棉。诸比库,我允许拆散后作褥垫,三种棉:树棉、藤棉、绵棉」如是所说故,此三种棉于褥垫中允许。应知以此三种棉,一切树、藤、草之棉皆为允许。然于敷具中,任何棉皆不允许。「敷具内容物」者,于敷具中所说之布等五种,于褥垫中允许,此为关联。「兽鸟」者,狮子等一切四足兽、鹅孔雀等一切鸟类之毛皆允许。于豆袋中允许,此为关联。

§194

194. Idāni bhisiyaṃ kappiyākappiyaṃ dassetuṃ ‘‘manussaloma’’ntiādimāha. Uṇṇāyanti (cūḷava. 297; cūḷava. aṭṭha. 297) uṇṇābhisiyaṃ manussalomaṃ na labbhatīti attho. Uṇṇābhisiyampi manussalomaṃ ṭhapetvā yesaṃ kesañci pakkhicatuppadānaṃ lomaṃ vaṭṭatīti attho. Paṇṇeti paṇṇabhisiyañca pupphañca suddhaṃ tamālapattañca na labbhaṃ, avasesaṃ yaṃ kiñci paṇṇaṃ labbhatīti attho. Tamālapattakampi aññehi missaṃ vaṭṭatīti. Coḷavākatiṇesu akappiyaṃ nāma natthi. Āsanañceva appaṭivekkhitaṃ na labbhanti āsanasāmaññato pasaṅgena vuttaṃ. Akappiyasayanavinicchayo.

今为显示敷具中之允许与不允许,故说「人毛」等。「于羊毛」者,于羊毛敷具中不得人毛,此为其义。于羊毛敷具中亦除人毛外,任何鸟类四足兽之毛皆允许,此为其义。「叶」者,叶敷具、花、纯多罗叶不得,其余任何叶皆得,此为其义。多罗叶亦与他物混合则允许。于布、树皮、草中无不允许者。「座及未观察者不得」,此从座之共性随顺而说。不允许卧具之判定。

Akappiyasayananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不允许卧具品释义已毕。

26. Samānāsanikaniddesavaṇṇanā二六、同座品释义

§195

195. Tiṇṇaṃ vassānaṃ antaraṃ tivassantaraṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tivassantarena saha nisīditu’’nti (cūḷava. 320) hi vuttaṃ. Yo dvīhi vassehi (cūḷava. aṭṭha. 320) vuḍḍho vā navo vā, so tivassantaro nāma.

「三年之间」者,三瓦萨之间。「诸比库,我允许与三瓦萨间者共坐」如是所说故。以二瓦萨为长老者或新者,名为三瓦萨间者。

§196

196.Munīti buddhamuni. Sabbehevāti anupasampannehipi.

「牟尼」者,佛牟尼。「一切」者,未达上者亦然。

§197

197.Antanti pacchimaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tiṇṇaṃ pahoti, ettakaṃ pacchimaṃ dīghāsana’’nti (cūḷava. 320) vuttattā yaṃ tiṇṇaṃ pahoti, etaṃ saṃhārimaṃ vā hotu asaṃhārimaṃ vā, tathārūpesu phalakakhaṇḍesupi nisīdituṃ vaṭṭati. Dvinnanti dvinnaṃ samānāsanikānaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, duvaggassa mañcaṃ duvaggassa pīṭha’’nti (cuḷava. 320) vuttattā dve samānāsanikā saha nisīdituṃ labhanti. Aññehi asamānāsanikehi, anupasampannādīhi vā dve hutvāpi nisīdituṃ na labhanti. Samānāsanikavinicchayo.

「最后」者,最末。「诸比库,我允许三人所能坐者,如是多为最后长座」如是所说故,三人所能坐者,此无论可收藏或不可收藏,于如是之板片等上亦允许坐。「二人」者,二同座者。「诸比库,我允许二人组之床、二人组之椅」如是所说故,二同座者得共坐。与他非同座者,或与未达上者等,虽为二人亦不得坐。同座者之判定。

Samānāsanikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 同座章释义已毕。

27. Asaṃvāsikaniddesavaṇṇanā二十七、不共住章释义

§198

198.Ukkhittoti āpattiyā adassane, appaṭikamme, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge vā ukkhittakoti tividhopi idha ukkhitto gahito. Anupasampannoti iminā sikkhamānasāmaṇerasāmaṇerīsikkhāpaccakkhātakā gahitāti veditabbā. Chinnamūlako nāma antimavatthuṃ ajjhāpannako. Nānāsaṃvāsoti laddhinānāsaṃvāsako. ‘‘Nānāsīmāya ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya, iddhiyā vehāse ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīya’’nti hi vuttattā imepi ‘‘asaṃvāsikā’’ti vuttā. Etesu pana ukkhittakehi saddhiṃ uposathādīni karonto pācittiyaṃ āpajjati. Nissīmaṭṭhavehāsaṭṭhehi karontassa kammaṃ kuppati, dukkaṭañca hoti, itarehi dukkaṭaṃ. Asaṃvāsikavinicchayo.

「被举」者,因不见罪、不忏悔罪、不舍恶见而被举者,此三种被举者在此皆被摄取。「未达上者」,由此应知摄取在学尼、沙玛内拉、沙玛内莉、舍戒者。「断根者」,名为犯最终事者。「别住」者,得别住者。因说「站在别界的第四人作甘马,以神通站在虚空的第四人作甘马,非甘马且不应作」,故这些也被称为「非共住者」。然而,与这些被举者一起作伍波萨他等,犯巴吉帝亚。与站在界外者、站在虚空者一起作,甘马破坏,且有恶作;与其余者一起作,有恶作。非共住者的判定。

Asaṃvāsikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不共住章释义已毕。

28. Kammaniddesavaṇṇanā二十八、甘马章释义

§199

199.Adhammakammanti ettha kathaṃ adhammakammaṃ hotīti ce? Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘katamañca, bhikkhave, adhammakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya ñattiyā kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti, adhammakammaṃ. Dvīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti, adhammakammaṃ. Ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti, adhammakammaṃ. Dvīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti, adhammakamma’’nti (mahāva. 387). Iminā nayena sesakammesupi vuttappakārena akatvā aññathā karaṇaṃ adhammakammanti veditabbaṃ.

「非法甘马」者,于此,如何是非法甘马?世尊说:「诸比库,何为非法甘马?诸比库,若在白二甘马中,以一白作甘马,而不宣说甘马语,是非法甘马。以二白作甘马,而不宣说甘马语,是非法甘马。以一甘马语作甘马,而不立白,是非法甘马。以二甘马语作甘马,而不立白,是非法甘马。」依此方式,在其余甘马中,应知不依所说方式而作,以其他方式作,是非法甘马。

Vaggenāti vaggena saṅghena. Kathañca vaggaṃ hotīti ce? Yāvatikā ca bhikkhū kammappattā, te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vaggakammanti imesu yena kenaci ekenapi aṅgena vaggaṃ hoti.

「以破僧」者,以破僧团。如何是破?凡应到甘马的比库,他们未到,有资格者的欲未带来,在场者反对,破甘马,以这些中任何一支,即成为破。

Samaggenāti samaggena saṅghena. Kathaṃ samaggaṃ hotīti ce? Yāvatikā ca bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā nappaṭikkosanti, samaggakammanti evaṃ.

「以和合」者,以和合僧团。如何是和合?凡应到甘马的比库,他们已到,有资格者的欲已带来,在场者不反对,和合甘马,如是。

Catutthanti samaggena dhammikaṃ. Ettāvatā ‘‘cattārimāni, bhikkhave, kammāni, adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammena samaggakamma’’nti (mahāva. 384) evaṃ vuttāni cattāri kammāni pariggahitāni hontīti veditabbāni.

「第四」者,以和合如法。至此,应知「诸比库,此四甘马:非法破僧甘马、非法和合甘马、如法破僧甘马、如法和合甘马」,如是所说的四甘马被摄取。

§200-202

200-202. Dasavaggiko (mahāva. 388; kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vīsativaggiko ca dasavīsativaggiko. Abbhānopasampadāppavāraṇā ṭhapetvā sabbakammesu kammappattoti sambandho. Evaṃ sesesupi. Itaroti vīsativaggo ca atirekavīsativaggo ca.

「十众」、「二十众」者,十或二十众。除了出家、达上、解罪之外,在一切甘马中,应到甘马,是连接。在其余中也如是。「其余」者,二十众及超过二十众。

§203

203. Idāni kammappatte ca chandārahe ca dassetuṃ ‘‘catuvaggenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha (pari. 488, 497; pari. 487-488) pakatattā nāma ye pārājikaukkhittaladdhinānāsaṃvāsakā na honti. Pareti ekasīmaṭṭhā pakatattā bhikkhū. Yadi pakatattā bhikkhūpi aññataraṃ gāmasīmaṃ vā nadīsamuddajātassarakhaṇḍasīmāsu vā aññataraṃ pavisitvā ṭhitā honti, neva kammappattā, na chandārahā. Na hi tesaṃ chando vā pārisuddhi vā āgacchati aññasīmāyaṃ ṭhitattā. Sesepīti pañcavaggādikaraṇīyepīti attho.

203. 现在为了显示业适格者与应受欲者,故说「以四众」等。其中,所谓「本性者」,即那些不是巴拉基咖、被驱摈、得别住、灭摈、不共住者。「他方」者,住于一界之本性比库。若本性比库进入某村界,或河、海、湖、坑界中之任一而住,则既非业适格者,亦非应受欲者。因为他们的欲或清净不到来,由于住于异界之故。「其余」者,意为亦包括五众等应作者。

§204

204. Asaṃvāsagaṇapūraṃ vā katvā kataṃ kammaṃ kuppañca hoti, kārakānañca dukkaṭanti attho. ‘‘Yassa saṅgho kammaṃ karoti, taṃcatuttho kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīya’’nti (mahāva. 389) vuttattā ‘‘kammārahagaṇapūraṃ vā’’ti vuttaṃ. Idāni parivāsādikammānaṃyeva parisato vipattiṃ dassetuṃ ‘‘garukaṭṭhagaṇapūraṃ vā’’ti vuttaṃ. Tampi anikkhittavattaṃ sandhāya vuttaṃ. Nikkhittavatto pana sabbattha gaṇapūrako hoti eva.

204. 「以不共住众满数而作之业,既破坏,且作者有恶作」,此为其义。因说「僧团对其作业者,彼四人应作业,不应作非业」之故,故说「或以业应受众满数」。现在为了显示别住等业之众的过失,故说「或以重罪众满数」。此亦就未舍弃衣钵而说。然而已舍弃衣钵者,于一切处皆为众满数者。

§205

205.Vāreyyāti paṭikkhipeyya. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, adhammakamme kayiramāne paṭikkositu’’nti (mahāva. 154) hi vuttaṃ. Antarāye satīti attho. ‘‘Adhammakammaṃ idaṃ, na metaṃ khamatī’’ti evaṃ dve tayo aññamaññaṃ diṭṭhiṃ āvi kareyyunti attho. Yadi eko hoti, ‘‘na metaṃ khamatī’’ti evaṃ adhiṭṭhānaṃ kareyyāti attho. Ettāvatā ete nirāpattikā honti, antarāyā ca muccanti, kammaṃ pana adhammattā kuppameva. Vārenteva tatodhikāti ettha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catūhi pañcahi paṭikkosituṃ, dvīhi tīhi diṭṭhiṃ āvi kātuṃ, ekena adhiṭṭhātuṃ, ‘‘na metaṃ khamatī’’ti (mahāva. 154) vuttattā cattāro vā pañca vā vārenti evāti attho.

205. 「应遮止」者,应拒绝。因为说「诸比库,我允许在作非法业时拒绝」之故。意为有障碍时。意为二三人应互相表明见解,如「此为非法业,我不认可此」。若只有一人,意为应作决意「我不认可此」。至此,彼等无罪,且脱离障碍,然而业因非法而破坏。「遮止者更多」者,此中因说「诸比库,我允许四人五人拒绝,二人三人表明见解,一人决意『我不认可此』」之故,意为四人或五人遮止。

§206

206. Idāni yehi paṭikkhittaṃ hoti, te dassetuṃ ‘‘kammārahā’’tiādi vuttaṃ. Tattha khittacitta-ggahaṇena ummattakopi gahitova. Etesanti ye vuttappakārā, tesaṃ paṭikkhepo na ruhatīti attho.

206. 现在为了显示被谁拒绝,故说「业应受者」等。其中,以摄取舍弃心者,疯狂者亦被摄取。意为这些所说种类者的拒绝不成立。

§207

207. Idāni yassa paṭikkhepo ruhati, taṃ dassetuṃ ‘‘pakatattekasīmaṭṭha-samasaṃvāsabhikkhuno’’ti vuttaṃ. Tassattho (mahāva. 394) – evarūpassa bhikkhuno paṭikkosanā antamaso ānantarassāpi ārocentassa ruhatīti. ‘‘Bhikkhussa, bhikkhave , pakatattassa samānasaṃvāsikassa samānasīmāyaṃ ṭhitassa antamaso ānantarikassapi bhikkhuno viññāpentassa saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhatī’’ti (mahāva. 394) vuttaṃ.

207. 现在为了显示其拒绝成立者,故说「本性一界住同共住比库」。其义为:如是比库的拒绝,乃至对隔壁者告知亦成立。说「诸比库,本性同共住住于同界之比库,乃至对隔壁比库在僧团中告知而拒绝,成立」。

§208

208. Sammukhā yadi paṭikkoseyyāti attho. Tirokkhāti parammukhā. Kāyasāmaggiṃ vā chandaṃ vā no dadeyya, dukkaṭanti attho. Kammavinicchayo.

208. 意为若当面拒绝。「背后」者,背面。意为不给身和合或欲,有恶作。业决择。

Kammaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 甘马章释义已毕。

29. Micchājīvavivajjanāniddesavaṇṇanā二十九、离邪命章释义

§209

209.Cuṇṇanti sirīsacuṇṇādikanti attho. Mattikāti pakatimattikā vā pañcavaṇṇā vā suddhā kuṅkuṭṭhaādikā vā. Kulasaṅgahāti etehi saṅgahitānaṃ santike lābhāsāya kulasaṅgahatthanti attho. Ettha pana imehi saṅgahitānaṃ santike ‘‘kiñci labhissāmī’’ti saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā dātuṃ na vaṭṭati eva. Iminā pana nayena laddhaṃ pañcannampi sahadhammikānaṃ na vaṭṭati, micchājīvañca hoti.

「粉」者,谓西利萨粉等之义。「土」者,或为本性土,或为五色,或为净土、红土等。「为摄受家族」者,谓为摄受被这些所摄受者之近处,以求利养之义。然于此,以这些所摄受者之近处,思「我将得某物」而施与僧团物或个人物,皆不允许。以此方式所得之物,对五种如法者亦不允许,且成为邪命。

§210-211

210-211. Lābhāsāya dāyakānaṃ dārake ukkhipitvā paribhaṭabhāvo pāribhaṭakatā, tāya pāribhaṭakatāya na jīvayeti sambandho. Sesesupi eseva nayo. Khettādīsu pesitassa gamanaṃ paheṇakammaṃ. Sāsanappaṭisāsanaharaṇaṃ dūtakammaṃ. Pesitassa gehato gehagamanaṃ jaṅghapesaniyaṃ. Lābhāsāya lañjadānamanuppadānaṃ. Aññena vāpīti aṅgavijjādinā.

「为求利养而抱举施者之子女往来之状态」为抱举往来性,以彼抱举往来性而不活命,此为连结。于其余诸项亦同此方式。「被遣往田地等处之行走」为使者业。「持信息与回信」为信使业。「被遣者从家至家之行走」为步行使者。「为求利养而施与汤药」为给药。「或以其他」者,谓以肢体明等。

§212

212.Viññattīti (pārā. 515 ādayo; pārā. aṭṭha. 2.515 ādayo) aññātakaviññatti. Anesanāti pubbe vuttena pupphadānādinā paccayesanā. Kuhanādīhīti (vibha. 861; vibha. aṭṭha. 861; mahāni. 87) kuhanā lapanā nemittakatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigīsanatāti imehi pañcahi vatthūhīti attho. Micchājīvavinicchayo.

「告白」者,谓向非亲里告白。「求索」者,谓以前所说之施花等而求索资具。「以诡诈等」者,谓以诡诈、谄媚、现相、激磨、以利求利此五事之义。此为邪命之判定。

Micchājīvavivajjanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 远离邪命说明的注释已结束。

30. Vattaniddesavaṇṇanā三十、行法说明的注释

§213

213. Idāni āgantukavattādīni dassetuṃ ‘‘vatta’’nti mātikāpadaṃ uddhaṭaṃ. Parikkhittassa (cūḷava. 356 ādayo; cūḷava. aṭṭha. 357 ādayo) vihārassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa dvīhi leḍḍupātehi paricchinnaṭṭhānaṃ patvā upāhanaṃ omuñcitvā nīcaṃ katvā papphoṭetvā upāhanaṃ daṇḍakena gahetvā chattaṃ apanāmetvā sīsaṃ vivaritvā sīse cīvaraṃ khandhe karitvā sādhukaṃ ataramānena ārāmo pavisitabboti attho.

今为显示客比库之行仪等,故举出「行仪」此标目语。「有围墙之」寺院之围墙,无围墙者,至以二石掷所限定之处,脱去鞋履,放低,拍打,以杖持鞋履,移开伞盖,露出头部,将衣置于肩上,善巧地不急促地应入园林,此为其义。

§214

214.Puccheyyasayanāsananti ‘‘katamaṃ me senāsanaṃ pāpuṇāti, kiṃ ajjhāvutthaṃ vā anajjhāvutthaṃ vā’’ti evaṃ pucchitabbanti attho.

「应问卧坐具」者,谓应如是问:「何者为我所得之住处?已被占用耶?或未被占用耶?」此为其义。

§215-6

215-6. Mañcapīṭhādidārubhaṇḍañca (cūḷava. 360; cūḷava. aṭṭha. 360) rajanabhājanādimattikābhaṇḍañca. Āpucchāti bhikkhussa vā sāmaṇerassa vā ārāmikassa vā ‘‘āvuso imaṃ jaggāhī’’ti ārocetvāti attho. Aññathāti evaṃ akatvāti attho.

「床椅等木制器具」及「染料容器等陶制器具」。「告知」者,谓告知比库或沙玛内拉或园林守护者:「具寿,请看守此物」,此为其义。「否则」者,谓不如是作,此为其义。

§217-8

217-8.Vuḍḍhāgantukassāti ettha (cūḷava. 358 ādayo; cūḷava. aṭṭha. 359 ādayo) dūratova disvā yadi ‘‘vuḍḍho’’ti jānāti, tasmiṃ anāgate eva āsanapaññāpanādivattaṃ kātabbanti attho. Pādodappabhutinti pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbanti attho. Pānīyena āpucchantena sace sakiṃ ānītaṃ pānīyaṃ sabbaṃ pivati, punapi āpucchitabbo eva. Paññapeti ‘‘etaṃ tumhākaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti evaṃ ācikkhitabbanti attho.

「对长老来客」者,此处(《小品》358 以下;《小品注疏》359 以下),从远处见到时,若知「是长老」,在彼未到来之前,即应行敷设座位等义务,此为其义。「脚水等」者,应放置脚水、脚凳、脚擦布,此为其义。以饮水询问者,若一次拿来的饮水全部喝完,应再次询问。「指示」者,应如此告知「这是你们的住所,请到达」,此为其义。

§219-20

219-20. ‘‘Bhikkhācāragāmo ito dūre’’ti vā ‘‘santike’’ti vā ‘‘kālasseva piṇḍāya caritabba’’nti vā ‘‘upaṭṭhāke caritabba’’nti vā gocaro ācikkhitabbo. Agocaroti micchādiṭṭhikānaṃ vā gāmo, paricchinnabhikkhako vā gāmo, yattha ekassa vā dvinnaṃ vā bhikkhā dīyati, so ācikkhitabboti attho. Katikanti saṅghassa katikaṭṭhānaṃ. ‘‘Imaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ, imaṃ kālaṃ nikkhamitabba’’nti evaṃ pavesananikkhamanakālaṃ ācikkhitabbaṃ. Kesuci ṭhānesu amanussā vā vāḷā vā honti, tasmā evaṃ ācikkhitabbameva. Nisinnovāti idaṃ āpattiabhāvamattadīpakaṃ, uṭṭhahitvāpi sabbaṃ kātuṃ vaṭṭateva. Vattavinicchayo.

「乞食村从此远」或「近」或「应早时行乞食」或「应向施主行」,应告知行处。「非行处」者,邪见者之村,或已分配乞食者之村,或于彼处仅给一人或二人乞食之处,应告知此,此为其义。「何时」者,僧团之时处。应告知进入与出离之时,如「应于此时进入,应于此时出离」。于某些处所有非人或猛兽,因此应如此告知。「坐着」者,此仅显示无罪之义,起立后亦可行一切。义务之决择。

Vattaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 行法说明的注释已结束。

31. Vikappanāniddesavaṇṇanā三十一、说净说明的注释

§221

221.Sammukhāyāti (pāci. 374; pārā. aṭṭha. 2.469; kaṅkhā. aṭṭha. vikappanasikkhāpadavaṇṇanā) sammukhe ṭhitassāti attho. Byattassāti vikappanavidhānaṃ paccuddharaṇādividhānañca jānantassa. Abyatto pana ‘‘iminā mayhaṃ dinna’’nti gahetvāpi gaccheyyāti attho. Ekassāti ekassa bhikkhussa.

「当面」者(《巴吉帝亚》374;《巴拉基咖注疏》2.469;《疑惑度注疏·分配学处解释》),站立于面前者,此为其义。「有能力者」者,知晓分配之规定、取回等规定者。无能力者则「由此给我」如此取后亦可去,此为其义。「一人」者,一位比库。

§222

222.Nidhetuṃvāti nidhetuṃ eva, nissaggiyaṃ na hotīti attho. Paribhuñjituṃ vā vissajjetuṃ vā adhiṭṭhātuṃ vā na vaṭṭatīti attho.

「或存放」者,仅存放,不成尼萨耆亚,此为其义。不可受用、或舍弃、或确定,此为其义。

§224-5

224-5.Aparā sammukhā vāti sammukhā vikappanā evāti attho. Imā dve vikappanā attanā eva vikappetvā parena paccuddharāpitattā sammukhā vikappanā evāti vuttā.

「另一当面」者,仅当面分配,此为其义。此二种分配,由自己分配后令他人取回,故说为当面分配。

§227

227.Mittoti daḷhamitto. Sandiṭṭhoti diṭṭhamatto nātidaḷhamitto. ‘‘Itarena ca pubbe vuttanayena ‘tisso bhikkhū’ti vā ‘tissā bhikkhunī’ti vā vattabbaṃ. Puna tena ‘ahaṃ tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā vā dammī’ti vikappetvā teneva ‘tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’ti paccuddharitabba’’nti evaṃ pāṭho gahetabbo.

「友」者,坚固之友。「相识」者,仅见过之人,非极坚固之友。「以其他,依前述方式,应说『三位比库』或『三位比库尼』。再由彼『我给帝萨比库、帝萨比库尼』如此分配后,即由彼『帝萨比库、帝萨比库尼之所有物,请受用、或舍弃、或随意处理』如此应取回」,如此应取此文句。

§228

228.Dūrasantikattekatta-bahubhāvaṃ vijāniyāti ettha dūrattañca santikattañca ekattañca bahubhāvañca vijānitvāti attho.

「了知远近、一多」者,此中义为:了知远性、近性、一性、多性。

§229

229. ‘‘Dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’’nti (pārā. 462) vuttattā ‘‘dasāhaṃ vā’’ti vuttaṃ. ‘‘Cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañca māsā’’ti (pārā. 649) vuttattā ‘‘māsamekaṃ vā pañca vā’’ti vuttaṃ, māsaṃ vā ekaṃ pañca vā māseti attho. ‘‘Bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ. Paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṃ. No cassa pāripūri, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāyā’’ti (pārā. 499) vuttattā ‘‘paccāsā sati māsaka’’nti vuttaṃ. Nuppādayatīti anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ nissaggiṃ na janayatīti attho. Vikappanāvinicchayo.

因说「应持过量衣最多十日」,故说「十日或」。因说「衣时期者,未展咖提那衣时为瓦萨最后一月,已展咖提那衣时为五月」,故说「一月或五月」,义为:一月或五月。因说「若比库得非时衣,欲求之比库应受。受已应速作。若不足,为满足不足之期待,彼比库应藏置该衣最多一月」,故说「有期待时一月」。「不生起」者,义为:不决意、不分配,不生尼萨耆亚。分配之决断。

Vikappanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 说净说明的注释已结束。

32. Nissayaniddesavaṇṇanā三十二、依止说明的注释

§230

230.Byattassāti ettha kittāvatā byatto hotīti ce? Nissayamuccanakena pana sabbantimena dhammaparicchedena atthato ca byañjanato ca dve mātikā paguṇā vācuggatā kātabbā, pakkhadivasesu dhammassāvanatthāya suttantato cattāro bhāṇavārā, sampattānaṃ parisānaṃ parikathanatthāya andhakavindamahārāhulovādadhammakkhandhasadiso eko kathāmaggo, saṅghabhattamaṅgalāmaṅgalesu anumodanatthāya tisso anumodanā, uposathappavāraṇādivijānanatthaṃ kammākammavinicchayo , samaṇadhammakaraṇatthaṃ samādhivasena vā vipassanāvasena vā arahattapariyosānaṃ ekaṃ kammaṭṭhānaṃ ettakaṃ uggahetabbaṃ. Ettāvatā byatto nāma hoti cātudiso, itarathā abyatto.

「善巧者」,此中若问:以何为善巧?应以离依止、一切边际、法之分别、义与文,两种摄颂应善学、能诵,为半月日听法故,从经藏四诵品,为已集会众说法故,一说法道如安达咖宾德大拉胡喇教诫法蕴,为僧食吉祥不吉祥随喜故,三随喜,为知伍波萨他自恣等故,甘马非甘马之决断,为作沙门法故,以定或以观,至阿拉汉为终,一业处,应学此量。至此量者名为善巧、四方者,否则为不善巧。

§231

231. Idāni nissayaggahaṇākāraṃ dassetuṃ ‘‘ekaṃsa’’ntiādi vuttaṃ. Ettha (mahāva. 103) āyasmatoti āyasmantaṃ.

今为示取依止之方式,说「单肩」等。此中「具寿」者,呼具寿。

§232

232. Idāni paṭippassaddhividhānaṃ dassetuṃ ‘‘pakkante’’tiādi vuttaṃ, ‘‘pañcimā, bhikkhave, nissayappaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā. Upajjhāyo pakkanto vā hoti vibbhanto vā kālakato vā pakkhasaṅkanto vā āṇattiyeva pañcamī’’ti (mahāva. 83), ‘‘chayimā, bhikkhave, nissayappaṭippassaddhiyo ācariyamhā. Ācariyo pakkanto vā hoti vibbhanto vā kālakato vā pakkhasaṅkanto vā āṇattiyeva pañcamī, upajjhāyena vā samodhānagato hotī’’ti idaṃ pana ubhayaṃ idha dassitaṃ. Sace ācariyupajjhāyā sāmantavihāresupi aparikkhittesu leḍḍupātadvayabbhantare vasanti, nissayo na paṭippassambhati. Parikkhittesupi na paṭippassambhatīti eke. Ācariyā pana na icchanti. Kasmāti ce? Nissayaggahaṇappaṭippassaddhīnaṃ upacārasīmāya paricchinnattā. Leḍḍupātena upacārasīmāparicchedo pana aparikkhittesu eva labbhati, na parikkhittesu. Tasmā ācariyānaṃ vinicchayeva ṭhātabbaṃ.

今为示止息之规定,说「离去」等。「诸比库,此五种从亲教师之依止止息:亲教师离去、或还俗、或命终、或转部、或命令为第五」,「诸比库,此六种从老师之依止止息:老师离去、或还俗、或命终、或转部、或命令为第五、或与亲教师合一」,此二者于此已示。若老师与亲教师住在邻近住处,即使未围绕,在二掷石范围内,依止不止息。有些说即使在已围绕者亦不止息。然诸老师不许。为何?因取依止与止息以近行界为限定。以掷石限定近行界仅在未围绕者得,不在已围绕者。故应住立于诸老师之决断。

Pakkanteti ettha (mahāva. aṭṭha. 83) sace ācariyo antevāsikaṃ anāmantetvāva upacārasīmaṃ atikkamati, nissayo paṭippassambhati. Sace upacārasīmaṃ anatikkamitvāva nivattati, na paṭippassambhati. Ācariyaṃ anāmantetvā antevāsikassa gamanepi eseva nayo. Sace ācariyo katthaci gantukāmo antevāsikaṃ āpucchati, antevāsikopi ‘‘sādhu sādhū’’ti sampaṭicchati, taṅkhaṇe eva paṭippassambhati. Evaṃ ācariyaṃ āpucchitvā antevāsikassa gamanepi. Dvīsupi antovihāreyeva ṭhitesu ācariyo vā antevāsikaṃ, antevāsiko vā ācariyaṃ anāpucchitvāva sace dve leḍḍupāte atikkamati, paṭippassambhati. Pakkhasaṅkante vā vibbhante vā kālakate vā taṅkhaṇeyeva paṭippassambhati . Āṇatti nāma nissayappaṇāmanā. Dassanasavanavasena duvidhaṃ samodhānaṃ.

「离去」者,此中若老师未告知弟子而越近行界,依止止息。若未越近行界而返回,不止息。弟子未告知老师而去,亦此法。若老师欲往某处问弟子,弟子亦「善哉善哉」同意,彼刹那即止息。如是弟子问老师而去亦然。二者皆住界内,老师或弟子,未问而若越二掷石,止息。转部、或还俗、或命终时,彼刹那即止息。命令者,名为依止之舍弃。以见与闻二种合一。

§233

233.Alajjinti ettha –

「无惭者」,于此——

‘‘Sañcicca āpattiṃ āpajjati;

「故意犯罪;

Āpattiṃ parigūhati;

隐藏罪过;

Agatigamanañca gacchati;

行非道而行;

Ediso vuccati alajjipuggalo’’ti. (pari. 359) –

如是者,称为无惭之人」。如是所说。

Evaṃ vuttaṃ. ‘‘Na bhikkhave alajjinaṃ nissāya vatthabbaṃ. Yo vaseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 120) hi vuttaṃ.

「诸比库,不应依止无惭者而住。若依止者,犯恶作」,如是已说。

§234

234. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, addhānamaggappaṭipannena bhikkhunā nissayaṃ alabhamānena anissitena vatthu’’nti (mahāva. 121) vuttattā ‘‘addhikassā’’ti vuttaṃ. Gilānupaṭṭhākassa ca yācitassāti sambandho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānupaṭṭhākena bhikkhunā nissayaṃ alabhamānena yāciyamānena anissitena vatthu’’nti (mahāva. 121) hi vuttaṃ. Sallakkhentena phāsukanti phāsuvihāraṃ sallakkhentena. Idaṃ pana parihāraṃ (mahāva. aṭṭha. 121) sotāpannādiariyasāvako vā thāmagatasamathavipassanālābhī vā bālaputhujjano vā na labhati. Yassa kho pana samathavipassanā taruṇā hoti, na thāmagatā, ayaṃ labhati. Asante nissayadāyake ‘‘yadā paṭirūpo nissayadāyako āgacchissati, tadā tassa nissāya vasissāmī’’ti ābhogaṃ katvā yāva āsāḷhīpuṇṇamā, tāva vasituṃ labhati. Sace pana āsāḷhīmāse nissayadāyakaṃ na labhati, yattha atthi, tattha gantabbaṃ. Antovasse pana anissitena vatthuṃ na vaṭṭati. Sabhāge dāyake asante vasituṃ labbhatīti sabbapadesu yojanā kātabbā. Nissayavinicchayo.

「世尊允许:诸比库!正在行路途中的比库,若得不到依止,可以无依止而住。」(大品 121)如是所说,故说「对于行路者」。与「被病人看护者请求」相连结。因为已说:「世尊允许:诸比库!作为病人看护者的比库,若得不到依止,被请求时,可以无依止而住。」(大品 121)「观察安乐」者,观察安乐住。然而,此豁免(大品注 121),入流者等圣弟子,或已得坚固止观者,或愚痴凡夫,皆不得。但若其止观尚幼嫩,未坚固者,此人得之。当无依止施与者时,作意「当适当的依止施与者来时,我将依止彼而住」,直至阿萨荼月满月,得以如是住。但若于阿萨荼月得不到依止施与者,应前往有依止施与者之处。然于瓦萨期内,无依止而住不适当。当无同类施与者时,得以住——应于一切句中作此连结。依止决择。

Nissayaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 依止说之解释已毕。

33. Kāyabandhananiddesavaṇṇanā三十三、身缚说之解释

§235

235.Akāyabandhanoti kāyabandhanaṃ abandhitvāti attho. Tato paṭṭhāya cīvaraṃ pārupitabbaṃ, tato paṭṭhāya eva kāyabandhanaṃ bandhitabbaṃ. ‘‘Na bhikkhave akāyabandhanena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 278) hi vuttaṃ. Tatthevāsatiyā gatoti asatiyā gato yattha sarati, tattheva bandhitabbaṃ. Saritvā pana yāva na bandhati, tāva piṇḍāya carituṃ na vaṭṭati. Yadi antogāme sarati, kāyabandhane sati ekamante ṭhatvā bandhitabbaṃ, asati ce nikkhamitvā bandhitvā puna piṇḍāya pavisitabbanti vadanti.

「不系腰带」者,义为未系腰带。从那时起应披着衣,从那时起才应系腰带。因为已说:「诸比库!不得不系腰带而入村。若入者,犯恶作。」(小品 278)「于正在那里时因失念而去」者,因失念而去,于忆起之处,应就在那里系上。然而忆起后,只要未系上,就不适当行乞食。若于村内忆起,当有腰带时,应站在一旁系上;若无,则应出去,系好后再入村行乞食——如是说。

§236

236. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dve kāyabandhanāni paṭṭikaṃ sūkarantaka’’nti (cūḷava. 278) vuttattā ‘‘duvidha’’nti vuttaṃ. Tattha sūkarantaṃ nāma kuñcikākosakā viya ante susiraṃ katvā koṭṭitaṃ. Rajju ca ekāti ekavaṭṭā rajju ca. Tadanulomikāti tesaṃ dvinnaṃ anulomikā.

因已说「世尊允许:诸比库!两种腰带:带子、猪鼻」(小品 278),故说「二种」。其中,所谓猪鼻,如钥匙袋般,于末端作孔而击打成。「及一根绳」者,一圈的绳。「随顺于彼」者,随顺于此二者。

§237

237.Macchakaṇḍakakhajjurī-pattā maṭṭhā ca paṭṭikāti ettha (cūḷava. aṭṭha. 278) ete macchakaṇṭakādayo maṭṭhā vikārarahitā paṭṭikā ca tadantogadhāti adhippāyo. Labbhā dasā catassoti ekāya vā dvīsu vā tīsu vā kathā eva natthīti adhippāyo, tato paraṃ na vaṭṭati. Antesūti ubhosu antesu. Guṇasuttakanti diguṇasuttakaṃ.

「鱼骨、枣椰叶、编织物及带子」——于此(小品注 278),此等鱼骨等,作为编织物,无变异,及带子,含摄于其中——此为意趣。「十种中四种可得」者,意趣为:于一种、或二种、或三种,根本无话可说,超过那个则不适当。「于两端」者,于两端。「双股线」者,二股线。

§239

239.Makaramukhādinti ādi-saddena deḍḍubhasīsaṃ gahitaṃ. Ubhanteti ubhosu antesu. Kassāti? Vidhassa. Ghaṭakāti ghaṭakato. Lekhāti lekhāya. Ghaṭakato ca lekhāya ca aññaṃ cittakaṃ na kappatīti attho.

「摩咖拉口等」——以「等」字摄取蛙头。「两端」者,于两端。「何者的?」编织物的。「结」者,以结。「线」者,以线。义为:以结及以线,其他装饰不适当。

§240

240.Deḍḍubhakanti (cūḷava. 278; cūḷava. aṭṭha. 278) udakasappasirasadisaṃ. Murajanti bahurajjuke ekato saṅkaḍḍhitvā ekāya rajjuyā paliveṭhetvā katarajju. Maddavīṇanti pāmaṅgasadisaṃ. Kalābukanti anekavaṭṭaṃ. Etāni pana sabbāni na kappanti. Dasāsu dve majjhimāti murajaṃ maddavīṇanti dve majjhimā eva. Kappareti kappantīti attho.

「蛙鼓」(小品 278;小品注 278)者,似水蛇头。「穆拉迦」者,将多根绳聚于一处,以一根绳缠绕而成之绳。「玛达维那」者,似手臂。「咖拉布咖」者,多圈。然而此等一切皆不适当。「十种中两种为中等」者,穆拉迦、玛达维那——此二者为中等。「适当」者,义为适当。

§241

241.Gaṇṭhiyocāpīti (cūḷava. 279) cīvaragaṇṭhiyopi. Veḷuādimayā kappantīti pasaṅgena vuttaṃ. Kāyabandhanavinicchayo.

「甘提约咖比」者(《小品》279),即衣结也。以韦卢等所制者亦允许,此为顺便而说。此为身缚之决断。

Kāyabandhananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 身缚说之解释已毕。

Paṭhamabhāṇavāraṃ. · 第一诵品。

34. Pathavīniddesavaṇṇanā三十四、地说之解释

§242

242. Jātā (pāci. 86; pāci. aṭṭha. 86-88; kaṅkhā. aṭṭha. pathavīkhaṇanasikkhāpadavaṇṇanā) ajātāti duvidhā pathavīti attho. Idāni tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘suddhamattikapaṃsukā’’tiādimāha. Tattha suddhamattikapaṃsukā ca adaḍḍhā ca bahumattikapaṃsukā ca cātumāsādhikovaṭṭhapaṃsumattikarāsi ca jātapathavīti sambandho. Ettha pana adaḍḍhāti uddhanapacanakumbhakārāvāpabhājanapacanādivasena tathā tathā adaḍḍhā. Ayaṃ pana visuṃ natthi, suddhapaṃsuādīsu aññatarāva veditabbā. Suddhapaṃsu suddhamattikā yebhuyyenapaṃsu yebhuyyenamattikā atirekacātumāsādhikovaṭṭhamattikāpaṃsupuñjā ca adaḍḍhā cāti ayaṃ sabbāpi jātapathavīti veditabbā.

「生」(《巴吉帝亚》86;《巴吉帝亚注》86-88;《疑惑度注·掘地学处解释》)与「未生」,地有二种,此为义也。今为显示彼二者,故说「纯粘土尘」等。其中,纯粘土尘、未烧者、多粘土尘、及四月以上经雨之尘粘土堆,此等为生地,此为关联。然于此中,「未烧」者,谓依掘、煮、陶师之窑、烧钵等,如是如是而未烧者。然此非别异,应知为纯尘等中之某一。纯尘、纯粘土、多分为尘、多分为粘土、超过四月以上经雨之粘土尘堆、及未烧者,应知此一切皆为生地。

§243

243.Dutiyāti ajātapathavīti attho. Vuttarāsīti mattikarāsi ca paṃsurāsi ca cātumāsomavaṭṭhako ajātapathavīti attho.

「第二」者,谓未生地也。「所说之堆」者,谓粘土堆及尘堆,未满四月经雨者,为未生地,此为义也。

§244

244. Idāni yebhuyyenamattikā yebhuyyenapaṃsukā yebhuyyenasakkharāti evaṃ vuttāsu kittāvatā yebhuyyatā hotīti taṃ dassetuṃ ‘‘dve bhāgā’’tiādimāha. Tattha tīsu bhāgesu dve bhāgā mattikā yassā bhūmiyā, esā yebhuyyamattikāti sambandho. Upaḍḍhapaṃsuādayopi kappiyā eva akappiyabhāgassa anatirekato. ‘‘Yebhuyyenamattikā yebhuyyenapaṃsukā’’ti (pāci. 86) hi vuttaṃ, na ‘‘upaḍḍhamattikā, upaḍḍhapaṃsukā’’ti. Sesesupīti yebhuyyapaṃsukādīsupi.

今于所说「多分为粘土」「多分为尘」「多分为砾」中,以何量为多分耶?为显示彼,故说「二分」等。其中,于三分中,凡地有二分为粘土者,此为多分粘土地,此为关联。半尘等亦允许,因不允许部分未超过故。盖说「多分为粘土,多分为尘」(《巴吉帝亚》86),非说「半粘土,半尘」也。「于其余中亦」者,谓于多分尘等中亦然。

§245

245. Jātasaññissa pācittīti sambandho. Dveḷhassa vimatissa dukkaṭaṃ. Jāte ajātasaññissa anāpatti.

「于生想者,巴吉帝亚」,此为关联。于二者疑者,恶作。于生而未生想者,无犯。

§246

246.Ekāyāṇattiyā ekāti sace sakiṃ āṇatto divasampi khaṇati, āṇāpakassa ekā evāti attho. Vācasoti vācāya vācāyāti attho.

「以一命令之一」者,若一次被命令,即使掘一日,对命令者仅一次,此为义也。「以语」者,谓以语、以语,此为义也。

§247

247. Ettha ‘‘jālehi aggi’’nti vā vattuṃ na vaṭṭati. Aniyametvā pana ‘‘pokkharaṇiṃ khaṇa, pathaviṃ khaṇa, vāpiṃ khaṇa, āvāṭaṃ khaṇa, kandaṃ khaṇā’’ti vattuṃ vaṭṭati.

247. 此中,不允许说「以网取火」。但不确定地说「掘池塘、掘地、掘水池、掘坑、掘根」则是允许的。

§248

248.Edisanti ettha aññampi evarūpaṃ kappiyavohāravacanaṃ vaṭṭatīti adhippāyo.

248. 「如此等」者,此中意趣为:其他如此类的净语说法也是允许的。

§249

249. Kopetuṃ labbhanti sambandho, ghaṭādīhi gahetuṃ sakkuṇeyyakaṃ ussiñcanīyakaddamaṃ.

249. 「能够被挖取」者,连结为:能够用瓶等器具取得的、可浇灌的泥土。

§251-2

251-2. Udakasantike patiteti sambandho. Udake patitaṃ pana sabbakālaṃ kappiyameva, tasmā akappiyaṃ dassetuṃ ‘‘udakasantike’’ti vuttaṃ. Pāsāṇe lagge raje ca navasoṇḍiyā patite raje cāti sambandho. Abbhokāsuṭṭhite vammike ca mattikākuṭṭe cāti attho, tathā etepi sabbe cātumāsādhikovaṭṭhā na kopetabbāti attho.

251-2. 连结为「落于水边」。但落于水中者,一切时皆为净,因此为了显示不净,故说「水边」。连结为「附着于石上的尘土、以新管落下的尘土」。意为「露天堆积的蚁丘、土堆」,如是这一切也都是超过四个月的停留处,不应挖取,此为其义。

§253-5

253-5. Bhūmiṃ vikopayaṃ thambhādiṃ gaṇhituṃ na ca kappatīti sambandho. Dhārāyāti passāvadhārāya. Padaṃ dassessāmīti sambandho.

253-5. 连结为「掘地时,不允许抓取柱等」。「以流」者,以尿流。连结为「我将显示足迹」。

§257

257.Sekoti siñcanaṃ. Bhūmiyā allahatthaṃ ṭhapetvāti sambandho.

257. 「洒」者,浇灌。连结为「除了以湿手置于地上」。

§258

258.Avase satīti hatthadāhādīsu āpadāsūti attho. Pathavīvinicchayo.

「在余时具念」者,意为在手烧等灾难时。此为地之分别。

Pathavīniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 地说之解释已毕。

35. Parikkhāraniddesavaṇṇanā三十五、资具解说的注释

§259-260

259-260.Girikūṭanti makaradantakaṃ. Sibbituñca chindituñca na vaṭṭatīti sabbattha yojanā. Daṇḍeti chattadaṇḍe.

「山峰」者,指鳄鱼牙状。「不应缝且不应切」,此为一切处之连接。「杆」者,指伞杆。

§261

261. Sibbituṃ vā pañjaraṃ vinandhituṃ vā thiratthaṃ chatte bandhituṃ daṇḍe lekhā vaṭṭatīti sambandho. Sace vuttappakāraṃ akappiyachattaṃ labhati, ghaṭakampi vāḷarūpampi chinditvā dhāretabbaṃ, lekhāpi ghaṃsetvā apanetabbā, suttakena vā daṇḍo veṭhetabbo.

「为缝或为编织笼或为坚固而在伞上绑或在杆上刻线是允许的」,此为连接。若得到如前所说之不如法伞,应切除壶形及兽形后持用,刻线亦应磨去除掉,或应以线缠绕伞杆。

§262

262. Anuvātaṃ sandhāya ‘‘ante vā’’ti vuttaṃ. Dvinnaṃ paṭṭānaṃ saṅghaṭitaṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘paṭṭamukhe vāpī’’ti vuttaṃ. Varakasīsākārena sibbanaṃ sandhāya ‘‘veṇikā’’ti ca satapadākārena sibbanaṃ sandhāya ‘‘saṅkhalikāpi vā’’ti ca vuttaṃ. Satapadisadisaṃ aññaṃ vā sūcivikāraṃ na kappati, pakatisūcikammameva vaṭṭatīti attho. Pāḷikaṇṇikaādikaṃ cīvare na ca kappatīti sambandho.

「在边缘或」,此依顺风而说。「在布片口亦可」,此依两片布之接合处而说。「编织」,此依以瓦拉咖西萨形状之缝制而说。「百足形亦可」,此依以百足形状之缝制而说。不允许百足形以外之其他针法变化,意为唯允许原本之针法。「巴利咖尼咖等在衣上不允许」,此为连接。

§263-4

263-4. Catukoṇāva (pārā. aṭṭha. 1.85) kappareti sambandho. Agghikanti agghiyaṃ cetiyasadisaṃ. Etthāti gaṇṭhipāsakapaṭṭe. Koṇasuttā ca pīḷakāti na kevalaṃ catukoṇā gaṇṭhikapāsakapaṭṭāva kappanti, atha kho duviññeyyā koṇasuttapīḷakā ca kappareti attho. Gandhaṃ telaṃ vāti gandhaṃ vā telaṃ vā.

「唯四角」,此为连接允许。「火焰」者,指火焰状如塔庙相似。「在此」者,指在结带布片上。「角线及压线」者,意为不仅四角之结带布片允许,而且难以识别之角线及压线亦允许。「香或油」者,香或油。

§265

265.Rattanti (pārā. aṭṭha. 1.85) rajitaṃ. Aññena vāti muggarādinā vā. Katvāti ṭhapetvā. Pahāre na ca muṭṭhināti muṭṭhinā na pahāreyyāti attho.

「染」者,已染色。「或以其他」者,或以锤等。「作」者,除外。「不应以拳击打」者,意为不应以拳击打。

§266-7

266-7. Chattavaṭṭiyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.85) lekhaṃ ṭhapetvā dhammakaraṇe lekhā na vaṭṭatīti sambandho. Kuñcikāya ca pipphale ca maṇikā ca pīḷakā ca na vaṭṭatīti sambandho. Tattha maṇikāti ekā eva vaṭṭamaṇikā. Pīḷakā muttarājisadisā bahū.

在四种允许中(《巴拉基咖注疏》1.85),除了书写用的笔之外,在制作法器时,书写用的笔不允许——此为连接。在钥匙、胡椒果、宝珠、珠串上也不允许——此为连接。其中,「宝珠」者,仅一个圆形宝珠。「珠串」者,如珍珠串般,众多。

§268-9

268-9.Mālādyaraṇiyanti (pārā. aṭṭha. 1.85) araṇiyaṃ mālādi vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭatīti sambandho. Evaṃ sabbattha. Tipusīsamaye pattamaṇḍale bhittikammañca na vaṭṭatīti attho. Hitvāti ṭhapetvā. Sūcisaṇḍāsako (pārā. aṭṭha. 1.85) nāma sūciṃ ḍaṃsāpetvā ghaṃsituṃ kato dārumayo. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, makaradantakaṃ chinditu’’nti (cūḷava. 253) vuttattā pattamaṇḍale makaradantakaṃ vaṭṭati, aññaṃ bhittikammādivikārameva na vaṭṭati, tasmā girikūṭaṃ pattamaṇḍale ṭhapetvā avasese na vaṭṭatīti veditabbaṃ.

「花鬘等火钻」(《巴拉基咖注疏》1.85),火钻上的花鬘等装饰不允许——此为连接。如是一切处皆然。在提布西时节,在钵圆盘上的壁画工艺也不允许——此为义。「除了」者,即除去之义。「针砂磨器」(《巴拉基咖注疏》1.85)者,名为将针夹住以磨擦而制作的木制器具。因说「诸比库,我允许摩咖拉牙齿以切断」(《小品》253),故在钵圆盘上摩咖拉牙齿允许,其他壁画工艺等变化则不允许,因此应知,除了在钵圆盘上的山峰之外,其余不允许。

§272

272.Senāsaneti (pārā. aṭṭha. 1.85) pāsādādisenāsaneti attho.

「住所」(《巴拉基咖注疏》1.85)者,楼阁等住所之义。

§273

273.Pumitthirūparahitanti purisarūpaitthirūparahitanti attho. Parikkhāravinicchayo.

「离男女形」者,离男子形与女子形之义。资具抉择。

Parikkhāraniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 资具解说的注释终了。

36. Bhesajjaniddesavaṇṇanā三十六、药品解说的注释

§274-5

274-5. Sahadhamminaṃ labbhaṃ bhesajjakaraṇanti sambandho. Na kevalaṃ pañcannaṃ sahadhammikānaṃyeva bhikkhācariyaviññattisakehi bhesajjakaraṇaṃ labbhati, atha kho aparesampi pañcannaṃ labbhati, te dassento ‘‘pitūna’’ntiādimāha. Pitūnanti mātāpitūnanti attho. Ye mātāpitaro jagganti upaṭṭhahanti, te tadupaṭṭhākā nāma. Bhikkhuṃ eva nissāya jīvanto bhikkhunissitako nāma. Pabbajjāpekkho ‘‘bhaṇḍū’’ti vuccati.

「从如法者得,药物制作」——此为连接。不仅从五种如法者以比库行、老师、告白、自己之药物制作而得,而且从其他五种也得,为显示彼等,故说「从父等」等。「从父等」者,从母父等之义。凡母父照顾、侍奉者,名为彼等侍奉者。仅依止比库而生活者,名为比库依止者。期望出家者,称为「亲族」。

§276

276. Aparesampi dasannaṃ kātuṃ vaṭṭati, te dassetuṃ ‘‘mahācūḷapitā’’tiādimāha. Ettha (pārā. aṭṭha. 2.185-187) pana mahāpitā cūḷapitā mahāmātā cūḷamātā mahābhātā cūḷabhātā mahābhaginī cūḷabhaginīti imehi aṭṭhahi ādi-saddena pitubhaginiñca mātubhātikañca gahetvā dasa. Etesaṃ pana sakena bhesajjena kātabbaṃ. Attaniye ca asatīti pāṭhaseso.

从其他十种也允许制作,为显示彼等,故说「大父、小父」等。然而在此(《巴拉基咖注疏》2.185-187),以大父、小父、大母、小母、大兄、小兄、大姊、小姊此八种,以「等」字摄取父之姊妹与母之兄弟,成为十种。然而对于这些,应以自己的药物制作。「在自己的不存在时」——此为文句补充。

§277

277. Na kevalañca etesaṃ dasannaṃ, imehi sambandhānaṃ puttanattādīnaṃ yāvasattamā kulaparivaṭṭā kātuṃ vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘‘kuladūsanā’’tiādimāha. Aññopi (pārā. aṭṭha. 2.285-287) yo āgantuko vā coro vā yuddhaparājito vā issaro ñātakehi pariccatto vā gamiyamanusso vā gilāno hutvā vihāraṃ pavisati, sabbesampi apaccāsīsantena bhesajjaṃ kātabbaṃ.

277. 不仅对这十种人,为了显示对与这些人有关联的子孙等乃至第七代家族周围之人也应当做,故说「败坏家族」等。另外,任何来访者、盗贼、战败者、被亲族舍弃的主人、正在旅行的人、或者生病后进入寺院者,对所有这些人,即使他们不请求,也应当给予药物。

§278

278. Mātā (pārā. aṭṭha. 2.185-187) pitā tadupaṭṭhāko bhikkhunissitako paṇḍupalāso veyyāvaccakaroti imesaṃ channaṃ anāmaṭṭhapiṇḍapāto avāritoti attho. Kiñca bhiyyo – dāmarikacorassa ca issariyassa ca dātumavāritoti attho.

278. 母亲、父亲、照顾他们的人、依止比库的人、黄叶色者、服务者——对这六种人,未经指定的钵食不被禁止,这是其义。更进一步——也不禁止给予小偷和主人,这是其义。

§279

279.Tesanti (pārā. aṭṭha. 2.185-187) gahaṭṭhānaṃ. Sāsanogadhanti ratanaparittaāṭānāṭiyaparittādiparittaṃ bhaṇitabbanti attho.

279. 「对他们」者,对在家人。「教法所摄」者,应当诵念宝护经、阿吒那提亚护经等护经,这是其义。

§280

280. ‘‘Āgantvā (pārā. aṭṭha. 2.185-187) sīlaṃ detu, dhammañca parittañca bhāsatū’’ti kenaci pesitoti sambandho. Dātuṃ vattunti sīlaṃ dātuṃ, dhammañca parittañca vattuṃ labbhatīti attho. Bhesajjavinicchayo.

280. 「来了之后,请给予戒,请说法和护经」——被某人派遣,这是关联。「可以给予、可以说」者,可以给予戒,可以说法和护经,这是其义。药物的决断。

Bhesajjaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 药品解说的注释终了。

37. Uggahaniddesavaṇṇanā三十七、受持解说的注释

§281

281.Dasabhedampīti sace kenaci heṭṭhā dassitaṃ dasavidhaṃ ratanaṃ ānetvā ‘‘idaṃ saṅghassa vā cetiyassa vā navakammassa vā aññapuggalassa vā suttantikagaṇassa vā dammī’’ti vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchantassa dukkaṭaṃ hotīti attho.

281. 「十种分类也」者,如果有人拿来下面所示的十种宝物,说「我将此给予僧团、或塔庙、或新建工程、或其他个人、或经师团体」,对说「善哉」而接受者,有恶作罪,这是其义。

§282-3

282-3. Tesu dasavidhesu ratanesūti attho. Dvīsūti rajatajātarūpesu. Gaṇasaṅghapuggale (pārā. aṭṭha. 2.538-539) anāmasitvā ‘‘idaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ cetiyassa dammi, navakammassa dammī’’ti vutte na paṭikkhipeti attho. Kiṃ kātabbanti ce? Taṃ dassetuṃ ‘‘vade’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Ime evaṃ vadantī’’ti kappiyakārānaṃ ācikkhitabbanti attho.

282-3. 「在那些十种宝物中」,这是其义。「在两种中」者,在银和金中。「未指定团体、僧团、个人」而说「我将此银金给予塔庙,给予新建工程」,不拒绝,这是其义。「应当做什么」若如是问?为了显示那个,说「应说」等。「这些人如是说」者,应当告知净施人,这是其义。

§284

284. Na kevalaṃ hiraññasuvaṇṇādikameva, aññampi khettavatthādikaṃ akappiyaṃ na sampaṭicchitabbanti taṃ dassetuṃ ‘‘khettaṃ vatthu’’ntiādimāha. Dāsapasuādikaṃ dāsapasvādikaṃ. Sace hi koci ‘‘mayhaṃ sassasampādakaṃ mahātaḷākaṃ atthi, taṃ saṅghassa dammī’’ti vadati, tañce saṅgho sampaṭicchati. Paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattiyeva. Evaṃ sesesupi.

284. 不仅是金银等不许可,为了显示其他田地等不许可物也不应接受,故说「田、地」等。「奴仆、畜生等」者,即奴仆、畜生等。若有人说「我有能产谷物的大池塘,我将施予僧团」,若僧团接受之,在接受时及受用时皆有罪。其余诸物亦如是。

Kappiyena kamena gaṇheyyāti sambandho. ‘‘Khettaṃ dammī’’ti vutte ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitvā ‘‘ito cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti vā ‘‘catupaccayaparibhogatthāya dammī’’ti vā vadati ce, gahetabbaṃ. Vatthumhipi eseva nayo. ‘‘Taḷākaṃ dammī’’ti vutte paṭikkhipitvā ‘‘cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti vā ‘‘saṅgho udakaṃ paribhuñjissati, bhaṇḍakaṃ dhovissatī’’ti vā ādinā nayena vutte sampaṭicchitabbaṃ. ‘‘Dāsaṃ dammī’’ti vutte paṭikkhipitvā ‘‘ārāmikaṃ, veyyāvaccakaraṃ, kappiyakārakaṃ dammī’’ti vutte sampaṭicchitabbaṃ. ‘‘Gomahiṃsaajeḷakādayo dammī’’ti vutte paṭikkhipitvā ‘‘pañcagorasaparibhogatthāyā’’ti vutte sampaṭicchitabbaṃ. Edisaṃ gahaṇaṃ sandhāya ‘‘paṭikkhipitvā gaṇheyyā’’ti vuttaṃ.

「应以许可的方法取」是连接。当说「我施田」时,拒绝说「不许可」后,若说「从此受用四资具」或「为受用四资具之故而施」,则应取。在地上也是同样的方法。当说「我施池塘」时,拒绝后,若以「受用四资具」或「僧团将受用水,将洗涤衣物」等方式说,则应接受。当说「我施奴仆」时,拒绝后,若说「我施园民、作务者、净人」,则应接受。当说「我施牛、水牛、山羊等」时,拒绝后,若说「为受用五种牛味之故」,则应接受。依此类取法,故说「拒绝后应取」。

§285-6

285-6.Navamātikakedārataḷākakiriyā (pārā. aṭṭha. 2.238-239) ca anave pubbe kappiyavohārena paṭikkhipitvā gahitataḷāke mattikuddharaṇañca bhinnaṭṭhāne pāḷibandho ca dubbalaṭṭhāne āḷiyā thirakāro ca anave kedāre purāṇabhāgato atirekabhāgaggahaṇañca nave kedāre aparicchinnabhāge ‘‘sasse detha ettake’’ti kahāpaṇuṭṭhāpanañcāpīti idaṃ sabbaṃ bhikkhussa kātuṃ na vaṭṭati. Sace karoti, evamādikaṃ sabbesampi akappiyanti attho.

285-6. 新田、池塘的作业,以及在未曾有的、先前以许可的说法拒绝后所取的池塘中挖掘泥土,在破损处修筑堤岸,在脆弱处以竹篱加固,在未曾有的田中从旧有部分取超过部分,在新田中未划定部分说「给予如此多的谷物」而设定咖哈巴纳,这一切比库都不许可作。若作,如此等一切皆不许可,此为义。

§287-9

287-9. Idāni taṃyeva akappiyaṃ dassetuṃ ‘‘avatvā’’tiādi vuttaṃ. Tassattho (pārā. aṭṭha. 2.238-239) – yo pana ‘‘kasa, vappa’’ iccādikaṃ avatvā ‘‘ettikāya bhūmiyā ettako bhāgo deyyo’’ti bhūmiṃ vā patiṭṭhāpeti, ‘‘ettake bhūmibhāge sassaṃ kataṃ, ettakaṃ gaṇhathā’’ti kassake vadante pamāṇagaṇhanatthaṃ daṇḍarajjubhi minati, khale ṭhatvā rakkhaṇādīni karoti, tasseva akappiyanti.

287-9. 现在为了显示那不许可,故说「不说」等。其义为:若不说「耕作、播种」等,而设立土地说「应给予如此多土地的如此多部分」,或当农夫说「在如此多土地部分作了谷物,取如此多」时,为取量而以杖绳测量,站在打谷场作守护等,这也是不许可。

§290

290. Bhaṇḍāgārikasīsena pitusantakampi sace paṭisāmeyya, pācittiyanti attho.

290. 若以库藏主之名义修复父亲的遗产,也是巴吉帝亚,此为义。

§291-2

291-2.Pitūnanti mātāpitūnaṃ. Sāṭakādikappiyaṃ vatthuṃ. ‘‘Paṭisāmetvā dehī’’ti vutteti sambandho. Pātetvāna gate yasmā ajjhārāmasikkhāpadavasena (pāci. 505-506) palibodho, tasmā gopituṃ labbhanti attho.

291-2. 「父母的」者,母亲与父亲的。「许可的衣物等物品」。「修复后给予」是连接。因为在使之去后,依园林学处有障碍,故许可守护,此为义。

§293-4

293-4.Sakaṃ vāsiādiparikkhāranti attho. Idaṃ ṭhānaṃ guttanti dassetabbaṃ. ‘‘Ettha ṭhapethā’’ti pana na vattabbaṃ.

「自己的斧头等资具」,此为其义。应当显示「此处有守护」。但不应说「请置于此处」。

§295

295. Ettha ‘‘añño koci na pavisati, bhikkhūhi vā sāmaṇerehi vā gahitaṃ bhavissatī’’ti saṅkantīti attho. Vatthumhīti alaṅkārādivatthumhīti attho. Tādiseti yādise vatthumhi naṭṭhe āsaṅkā hoti, tādise vatthumhi naṭṭheti sambandho.

于此,「其他任何人不会进入,将被比库们或沙玛内拉们拿取」,如是疑虑,此为其义。「于物品中」者,于装饰品等物品中,此为其义。「如是」者,于何种物品中有失落之虑,于如是物品中失落,此为连结。

§296

296. Idāni asaṅkitabbaṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘vihārāvasathassanto’’tiādimāha. Vihārassa ca gharassa cāti attho. Ratananti dasavidhaṃ ratanaṃ. Ratnasammatanti sāṭakaveṭhanādikaṃ. Gahetvānāti kappiyakārake asati attanāpi gahetvāna nikkhipeyyāti attho. Maggeraññepīti maggepi araññepi. Tādiseti ‘‘bhikkhūhi gahitaṃ bhavissatī’’ti āsaṅkitabbaṭṭhāne. Patirūpaṃ karīyatīti magge vā araññe vā tādisaṃ bhaṇḍaṃ passitvā maggā okkamma nisīditabbaṃ, sāmikesu āgatesu taṃ ṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace sāmike na passati, ratanasammataṃ paṃsukūlaṃ gahetabbaṃ. Ratanañce hoti, tuṇhībhūtena gantabbanti attho. Ayaṃ maggāraññakesu paṭipatti. Vihārāvasathānaṃ pana anto tādisaṃ disvā bhaṇḍakaṃ muñcitvā ‘‘ettha ettakā kahāpaṇā’’tiādinā nayena rūpena vā lañchanāya vā pilotikāya vā saññāṇaṃ katvā nikkhipitabbaṃ, tato pakkamantena patirūpānaṃ bhikkhūnaṃ ācikkhitabbaṃ. Uggahavinicchayo.

今为显示不应疑虑之处,故说「寺院与住所之内」等。「寺院与房屋」,此为其义。「宝」者,十种宝。「视同宝物」者,衣布包裹物等。「拿取后」者,若无净人,自己亦拿取后应置放,此为其义。「于道路与林野中亦」者,于道路中亦于林野中亦。「如是」者,于「将被比库们拿取」之应疑虑处。「应作适当」者,于道路或林野中见如是物品后,应从道路下来而坐,当主人们来时,应告知彼处。若不见主人,应拿取视同宝物之尘堆衣。若是宝物,应保持沉默而去,此为其义。此为于道路林野中之行仪。然而于寺院住所之内见如是物品后,应放下物品,以「此处有若干咖哈巴纳」等方式,或以形状或以标记或以绳结作记号后置放,从彼处离去时应告知适当之比库们。取物品之决断。

Uggahaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 受持解说的注释终了。

38. Kuladūsananiddesavaṇṇanā第三十八，污家解说之注释。

§297

297. ‘‘Kulāni dūseti pupphena vā phalena vā cuṇṇena vā mattikāya vā dantakaṭṭhena vā veḷuyā vā vejjikāya vā jaṅghapesaniyena vā’’ti (pārā. 437) vuttattā tāni aṭṭha vatthūni dassetuṃ ‘‘puppha’’ntiādimāha. Imāya micchāpaṭipattiyā kulānaṃ aññesu sīlavantesu pasādaṃ dūseti vināsetīti kuladūsanaṃ dukkaṭaṃ āpajjati. Taṃ pana attano santake ca parasantake ca veditabbaṃ.

因说「以花或果或粉或土或齿木或竹或药草或腿部按摩物而败坏诸家族」,故为显示彼八种物品,说「花」等。以此邪行,败坏诸家族对其他持戒者之信心,即破坏,故「败坏家族」犯恶作。然而彼应于自己之亲属与他人之亲属中了知。

§298

298. Idāni imesu vatthūsu na kevalaṃ kuladūsanadukkaṭameva āpajjati, thullaccayādīnipi āpajjatīti dassetuṃ ‘‘thullaccaya’’ntiādimāha. Saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ issarena dentassa thullaccayanti sambandho. Senāsanatthāya niyamitaṃ pana pupphādi garubhaṇḍaṃ hoti. Saṅghassa vā aññassa vā santakaṃ theyyacittena dentassa dukkaṭādīni hontīti pāṭhaseso, tassa bhaṇḍassa agghavasena dukkaṭathullaccayapārājikāni hontīti attho.

今为显示于此诸物品中,不仅犯败坏家族之恶作,亦犯土喇吒亚等,故说「土喇吒亚」等。「对施与僧团重物者以主人身份」,土喇吒亚,此为连结。然而为住所而指定之花等为重物。「对僧团或其他人之亲属物以盗心施与者」,有恶作等,此为文句之余,依彼物品之价值而有恶作、土喇吒亚、巴拉基咖,此为其义。

§299-300

299-300.Sabbathāti (pārā. aṭṭha. 2.431) kappiyavohāraakappiyavohārapariyāyaobhāsanimittakammādīhi na vaṭṭatīti attho. Vatiādīni katvā jaggituñca. Attano paribhogatthanti phalaparibhogatthaṃ. Ropanādīnīti ropāpanādīni. Ādi-saddena siñcāpanaocināpanādīni gahitāni. Kuddālakhaṇittivāsipharasuudakabhājanādīni āharitvā samīpe ṭhapanavasena nimittato ca kuddālakhaṇittādīni ca mālāvacche ca gahetvā ṭhite ‘‘sāmaṇerādayo disvā ‘thero kārāpetukāmo’ti āgantvā karontī’’ti saññāya obhāsato ca ‘‘imaṃ rukkhaṃ jāna, imaṃ āvāṭaṃ jānā’’tiādikappiyavohārato ca ‘‘paṇḍitena mālāvacchādayo ropāpetabbā, na cirasseva upakārāya saṃvattantī’’tiādipariyāyato ca ropanādīni labbhareti sambandho.

「一切方式」者,以净语、非净语、譬喻、暗示、甘马等不允许,此为其义。「作守护等及守夜」。「为自己受用」者,为果实受用。「种植等」者,使种植等。以「等」字摄取使浇灌、使采摘等。「以带来锄头、斧头、镰刀、斧子、水器等置于近处之方式从相而」,以及「从拿着锄头、斧头等及园丁而立之方式,沙玛内拉等见后以『长老欲使作』之想而来作」从暗示而,以及从「应知此树,应知此坑」等净语而,以及从「智者应使园丁等种植,不久将有利益」等譬喻而,得种植等,此为连结。

§301-2

301-2. Idāni aṭṭhasu vatthūsu avasesāni dve vatthūni dassetuṃ ‘‘vuttāva vejjikā jaṅghapesane’’ti vuttaṃ. Tattha vejjikā pubbe vuttāva, idāni jaṅghapesanādivinicchayaṃ vakkhāmīti attho. Pitaroti (pārā. aṭṭha. 2.436-437) mātāpitaro. Bhaṇḍunti pabbajjāpekkhaṃ. Bhikkhussa sakaṃ veyyāvaccakarañcāti ete ṭhapetvā kasivāṇijjādigihikammesu dūtasāsanaṃ haraṇe dukkaṭanti attho. Paṭhamaṃ sāsanaṃ aggahetvā puna taṃ disvā vā tassa santikaṃ gantvā vā vadatopi dukkaṭamevāti attho. Sāsanaṃ aggahetvā āgatānaṃ pana ‘‘bhante, tasmiṃ gāme itthannāmassa kā pavattī’’ti pucchiyamāne kathetuṃ vaṭṭati. Pucchitapañhe doso natthi.

301-2. 现在为了显示八事中剩余的二事,故说「已说的医疗在按摩小腿」。其中,医疗如前已说,现在我将说按摩小腿等的决断,此为其义。「父母」者,母与父。「亲族」者,希求出家者。「比库自己的服侍者及」者,除了这些之外,在耕作、商业等在家事务中传递使者信息时为恶作,此为其义。不接受第一次信息,再次见到那个或去到他面前而说,也只是恶作,此为其义。但对于不接受信息而来的人,当被问「尊者,在那个村子里某名者有何消息」时,可以说。在被问的问题中无过失。

§303

303.Evaṃ kuladūsanena uppannapaccayā. ‘‘Pañcannampī’’ti vuttattā anupasampannena katampi edisaṃ na vaṭṭati eva micchājīvattā. Ātumāvatthu (mahāva. 303) cettha nidassanaṃ. Kiṃ viyāti ce, taṃ dassetuṃ ‘‘abhūtārocanārūpa-sabyohāruggahādisā’’ti vuttaṃ. Tattha uggahādisāti etehi uppannapaccayasadisāti attho.

303. 如是由败坏家族而生起的资具。因为说了「五者亦」,故未达上者所作的这样的任何事都确实不允许,因为是邪命。阿图玛事例在此为例证。若问何故?为了显示那个,故说「虚妄告白、相貌、媒合、传信等相似」。其中,「传信等相似」者,与由这些生起的资具相似,此为其义。

§304

304. Idāni pupphādīni kesaṃ dātuṃ vaṭṭanti, kesaṃ dātuṃ na vaṭṭantīti taṃ dassetuṃ ‘‘harāpetvā’’tiādimāha. Pitūnaṃ (pārā. aṭṭha. 2.436-437) dātuṃ labbhatīti sambandho. Sesañātīnaṃ pattānaṃ eva. Liṅganti sivaliṅgaṃ.

304. 现在为了显示花等允许给谁、不允许给谁,故说「使人拿去」等。「父母」者,允许给,此为连结。「其余亲族」者,只限已达上者。「标记」者,吉祥标记。

§305

305.Tathāphalanti phalampi mātāpitūnaṃ haritvāpi harāpetvāpi dātuṃ labbhatīti attho. Na kevalaṃ mātāpitūnaṃyeva, aññesampi dātuṃ labbhatīti dassetuṃ ‘‘gilānāna’’ntiādimāha. Saparasantakanti ettha paroti attano vissāsaññātako eva adhippeto.

305. 「同样果实」者,果实也允许拿去或使人拿去而给母与父,此为其义。为了显示不仅允许给母与父,也允许给其他人,故说「病人」等。「有亲近者」中,此处「亲」者,只意指自己的信赖亲族。

§306

306.Bhājenteti saṅghassa phalapupphamhi bhājiyamāne sammatena deyyanti sambandho. Itarena asammatena apaloketvā dātabbanti attho.

306. 「分配时」者,当僧团在果实花朵中被分配时,应由被认可者给,此为连结。其他未被认可者应求听后给,此为其义。

§307

307.Paricchijjāti āgatānaṃ dātabbanti phalavasena vā rukkhavasena vā paricchinditvāti attho. Itarassāti issarādikassa. Katikaṃ vatvāti ‘‘imasmiṃ rukkhe ettakāni phalāni labbhantī’’ti evaṃ vatvā.

307. 「限定」者,应给来者,依果实或依树而限定,此为其义。「其他的」者,主人等的。「说了限量」者,说了「在此树上得到这么多果实」。

§308

308.Seseti mattikādantakaṭṭhaveḷumhi (pārā. aṭṭha. 2.436-437). Yathāvuttanayo evāti ettha attano ca parassa ca santakaṃ kulasaṅgahatthāya dadato dukkaṭantiādinā heṭṭhā vuttanayeneva vinicchayo veditabboti attho. Paṇṇampīti kiñcāpi pāḷiyaṃ paṇṇadānaṃ na vuttaṃ, tathāpi kuladūsane pavesayeti attho. Kuladūsanavinicchayo.

【第308条】「余者」者,于土块、齿木、竹(《巴拉基咖注疏》2.436-437)。「如所说之理」者,此处之义为:应以下文所说之理知其判决,即「为自己及他人之现存亲族之和合而施与者,恶作」等。「叶亦」者,虽于圣典中未说施叶,然亦摄入坏族中,此为其义。坏族之判决。

Kuladūsananiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 污家解说之注释完毕。

39. Vassūpanāyikaniddesavaṇṇanā第三十九，入雨安居解说之注释。

§309-310

309-310. Idāni vassūpagamanaṃ dassetuṃ ‘‘purimikā’’tiādimāha. Tattha purimikā pacchimikā (mahāva. 184; mahāva. aṭṭha. 185) ceti dve vassūpanāyikāti attho. Ālayapariggāho vā vacībhedo vā vassūpanāyikāti pāṭhaseso. Idāni vattabbaṃ sandhāya ‘‘ediso’’ti vuttaṃ. ‘‘Idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādettha ālayo (mahāva. aṭṭha. 203). Ālayapariggāho pana vaje vā satthe vā nāvāya vā vassaṃ upagantukāmassa tattha senāsanaṃ alabhantassa labbhati, satthādīsu pana vassaṃ upagantuṃ na vaṭṭatīti katvā. Yadi satthādīsu kavāṭabandhaṃ senāsanaṃ labbhati, tattha upagantabbaṃ. Upagacchantena ca ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. Vihāre pana vacībhedo vā kātabbo. Sace ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti ālayo atthi, asatiyā pana vassaṃ na upeti, chinnavasso na hoti, pavāretuñca labhati eva.

【第309-310条】今为示瓦萨之进入,故说「前」等。其中,前与后(《大品》184;《大品注疏》185)二者为瓦萨之进入,此为其义。「或取住处,或语之分别,为瓦萨之进入」,此为圣典之余。今就应说者而说「如是」。「我将于此住瓦萨」,于此心生起时为住处(《大品注疏》203)。然取住处者,于村、商队、船中欲进入瓦萨者,于彼处不得住所时得之,然于商队等中不许进入瓦萨,以此而作。若于商队等中得有门闩之住所,应于彼处进入。进入者应三次说「我于此进入瓦萨」。然于精舍中应作语之分别。若有「我将于此住瓦萨」之住处,然因失念而不进入瓦萨,非破瓦萨者,且得自恣。

§311

311.Nopetukāmo āvāsaṃ, tadahūtikkameyya vāti pāṭhe (mahāva. 186) atikkamantassa āvāsaṃ tadahu vassūpanāyikātipi attho. Āvāsaṃ atikkameyya vāti sambandho. Jānaṃ vānupagacchatoti ettha vihāre nisīditvāpi anupagacchato dukkaṭāpatti hotīti adhippāyo.

【第311条】「不欲进入住处,或于当日越之」,于圣典(《大品》186)中,越者于当日为瓦萨之进入,此亦为其义。「或越住处」,此为连结。「知而不进入」者,此处之意趣为:于精舍中坐而不进入者,有恶作之罪。

§312

312. Chinnavasso (vajira. ṭī. mahāvagga 208) vā kenaci antarāyena paṭhamaṃ anupagato (mahāva. 185-186) vā dutiyaṃ upagaccheyyāti sambandho. Temāsanti purimaṃ vā temāsaṃ pacchimaṃ vā temāsaṃ. ‘‘Na bhikkhave vassaṃ upagantvā purimaṃ vā pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvā cārikā pakkamitabbā. Yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 185) hi vuttaṃ.

【第312条】「破瓦萨者(《金刚疏·大品》208),或因某障碍而初不进入者(《大品》185-186),或第二次应进入」,此为连结。「三月」者,或前三月,或后三月。「诸比库,进入瓦萨后,不住前或后三月而不应出行游方。若出行者,有恶作之罪」(《大品》185),如是已说。

§313-5

313-5. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sattannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahite, ‘bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā mātuyā ca pitussa ca, gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā upaṭṭhahissāmi vā’ti sattāhaṃ sannivatto kātabbo’’ti (mahāva. 198) vuttattā ‘‘mātāpitūnamatthāya…pe… upaṭṭhissa’’nti vuttaṃ. Tatthāyaṃ saṅkhepo – ‘‘mātādīnaṃ gilānabhattaṃ vā tadupaṭṭhākabhattaṃ vā gilānānaṃ osadhaṃ vā esissaṃ pariyesissa’’nti vā ‘‘te gilāne gantvā pucchissāmī’’ti vā ‘‘upaṭṭhissa’’nti vā pahitepi appahitepi sattāhakiccena gantuṃ labhati.

【第313-5条】「诸比库,我允许,以七日事,虽未被遣亦得前往,何况被遣,『我将为比库、比库尼、在学尼、沙玛内拉、沙玛内莉、母、父寻求病人食,或寻求看病者食,或寻求病人药,或将问讯,或将看护』,应作七日之归来」(《大品》198),因如是所说,故说「为母父之义……乃至……将看护」。此处此为略说——「我将为母等寻求病人食,或其看护者食,或病者之药,或将寻求」,或「我将前往问讯彼等病者」,或「将看护」,虽被遣或未被遣,以七日事得前往。今就合法者而说「不乐」等。「见异相色而不乐,我将从彼离欲,取彼而往他处」,以此意趣亦得前往,此为其义。「除疑及分别见,我将作,或令他人作」,此为连结。「或从别住、僧悦等之出罪,或重」。以「等」字,若僧团已作甘马,为其止息而于告白作等中作努力,得前往,此为其义。「以七日事」者,以七日应作事。

Idāni sahadhammike eva sandhāya ‘‘anabhirata’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Visabhāgarūpaṃ disvā anabhirati, tato vūpakāsissaṃ, taṃ gahetvā aññattha gamissa’’nti adhippāyena gantumpi labbhatīti attho. Kukkuccaṃ vinodanañca diṭṭhiṃ vivecanañca ahaṃ vā kareyyaṃ aññehi vā kāreyyanti sambandho. Parivāsamānattaādīhi vuṭṭhānaṃ vā garukā. Ādi-saddena sace saṅghena kammaṃ kataṃ hoti, tassa paṭippassaddhiyā anussāvanakaraṇādīsu ussukkaṃ kareyyanti gantuṃ labbhatīti attho. Sattāhakiccenāti sattāhakaraṇīyena.

【第313-5条】今就合法者而说「不乐」等。「见异相色而不乐,我将从彼离欲,取彼而往他处」,以此意趣亦得前往,此为其义。「除疑及分别见,我将作,或令他人作」,此为连结。「或从别住、僧悦等之出罪,或重」。以「等」字,若僧团已作甘马,为其止息而于告白作等中作努力,得前往,此为其义。「以七日事」者,以七日应作事。

§316

316. Dhammasavanatthaṃ nimantito evaṃ vajeti attho. Garū nāma ācariyupajjhāyā, tehi bhaṇḍadhovanakiccena pahitassa gantuṃ vaṭṭatīti attho.

「为听法而受邀请,如是前往」,此为其义。「师长」者,谓老师与依止师,为彼等所派遣行洗衣之事者,前往是允许的,此为其义。

§317

317.Na bhaṇḍadhovana…pe… dassaneti ettha (mahāva. aṭṭha. 199) etesupi na vajeti sambandho. Labbhanti ettha ‘‘ajjeva āgamissa’’nti adūrago yadi na pāpuṇeyya, labbhanti sambandho. Kiṃ vuttaṃ hoti? ‘‘Ajjeva āgamissāmī’’ti sāmantavihāraṃ gantvā puna āgacchantassa antarāmagge sace aruṇuṭṭhānaṃ hoti, vassacchedopi na hoti, ratticchedena dukkaṭampi nāpajjatīti vuttaṃ hoti.

「非洗衣……乃至……见」,于此处,于此等亦「不前往」为连结。于此处「今日即将来」,若近行者未能到达,则得连结。何所说耶?「今日即将来」,前往邻近住处后再返回者,若途中黎明升起,则瓦萨不破,亦不因夜破而犯恶作,如是所说。

§318

318.Sesañātihīti bhātubhaginīādīhi. Bhikkhunissitakena ca pahiteti sambandho. Niddisitvāti ‘‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ bhikkhuñca passitu’’ntiādinā yaṃ kiñci niddisitvāva pesite gantuṃ vaṭṭati. Kevalaṃ ‘‘āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgamana’’nti evaṃ aniddisitvā vutte gantuṃ na labbhatīti attho.

「余者由……」者,由兄弟姊妹等。与「为比库所依者所派遣」为连结。「指定后」者,以「尊者们请来,我欲布施、欲闻法、欲见比库」等任何方式指定后所派遣者,前往是允许的。仅仅「比库们请来,我欲比库们来」,如是未指定而说者,不得前往,此为其义。

§319

319.Accharāye satattanoti dasavidhesu antarāyesu ekasmimpi antarāye attano satīti attho. Saṅghasāmaggiyā vā vassacchede anāpattīti attho. Vuttañhetaṃ ‘‘idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu passati sambahule bhikkhū saṅghabhedāya parakkamante. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti, ‘garuko kho saṅghabhedo vutto bhagavatā. Mā mayi sammukhībhūte saṅgho bhijjī’ti pakkamitabbaṃ, anāpatti vassacchedassā’’ti (mahāva. 202). Evaṃ chinnavasso no pavārayeti attho.

「障碍存在时」者,于十种障碍中,于任一障碍自己存在时,此为其义。「或为僧团和合」,于瓦萨破时无罪,此为其义。此已说:「诸比库,于此,入瓦萨比库见众多比库努力于破僧。若彼比库如是思:『僧破为世尊所说之重事。勿于我面前僧团破裂』,应离去,瓦萨破无罪」。如是破瓦萨者不行自恣,此为其义。

§320

320.Rukkhassa susireti ettha (mahāva. 204; mahāva. aṭṭha. 203) pana suddhe rukkhasusire eva na vaṭṭati, mahantassa pana susirassa anto padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā pavisanadvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati. Rukkhassa viṭapeti etthāpi suddhaviṭapamatte na vaṭṭati, mahāviṭape pana aṭṭakaṃ bandhitvā vuttanayena kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati. Chavakuṭi nāma pāsāṇakuṭikanti vadanti. Tīsu passesu pāsāṇe ussāpetvā upari pāsāṇena paṭicchannā.

「树之空洞」,于此处,然于纯粹树洞中不允许,但于大空洞内部作足遮覆之小屋,连接入门后,进入是允许的。「树之枝」,于此亦于纯粹枝干处不允许,但于大枝上绑架台,以前述方式作小屋后,进入是允许的。「尸体小屋」者,谓石屋。于三面竖立石块,上以石覆盖。

§321

321. Nāvādīsu pana upagato pavāretuñca labbhatīti sambandho. Vassūpanāyikavinicchayo.

「然于船等中,入住且得行自恣」,为连结。瓦萨入住之决择。

Vassūpanāyikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 入雨安居解说之注释完毕。

40. Avebhaṅgiyaniddesavaṇṇanā第四十，不可分配物解说之注释。

§322-4

322-4.Ārāmārāmavatthūnīti ettha (cūḷava. 321; cūḷava. aṭṭha. 321) ārāmo nāma pupphārāmo vā phalārāmo vā. Mañco pīṭhaṃ bhisi bibbohanādisayanāsanaṃ. Lohakumbhīādayo kāḷalohatambalohādimayā. Bhāṇako udakacāṭi. Pañcete avibhājiyāti bhājetvā na gahetabbā, gahitāpi saṅghasantakā evāti attho. Ettha pana ārāmo ārāmavatthūti paṭhamaṃ, vihāro vihāravatthūti dutiyaṃ, mañco pīṭhaṃ bhisi bibbohananti tatiyaṃ, lohakumbhī…pe… nikhādananti catutthaṃ, valli…pe… dārubhaṇḍaṃ mattikabhaṇḍanti pañcamanti evaṃ imāni rāsivasena pañca honti, sarupavasena anekāni honti. Honti cettha –

「园林、园林地等」者,此中(《小品》321;《小品注》321)所谓「园林」,即花园或果园。床、椅、褥、枕等卧具坐具。铁锅等,由黑铁、赤铜等制成者。水桶、水瓢。此五者为不可分配者,即不得分配而取,即使已取,仍属僧团所有,此为其义。然而此中,园林、园林地为第一,精舍、精舍地为第二,床、椅、褥、枕为第三,铁锅……乃至……埋设物为第四,藤……乃至……木材、陶器为第五,如是依聚类而有五种,依相似性则有多种。此中有——

‘‘Dvisaṅgahāni dve honti, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;

「二者各摄二,第三摄四种;

Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhabhedana’’nti. (cūḷava. aṭṭha. 321);

第四有九分,第五分八类。」(《小品注》321)

§325

325. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, avissajjiyāni na vissajjetabbāni saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā, vissajjitānipi avissajjitāni honti. Yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassā’’ti (cūḷava. 321) vuttattā ‘‘bhājitāpi abhājitā’’ti vuttaṃ. Eteti vuttappakārā pañcapi ‘‘garubhaṇḍānī’’ti ca ‘‘avissajjiyānī’’ti ca ca-saddena ‘‘avebhaṅgiyānī’’ti ca vuccantīti attho.

「诸比库,此五者为不可舍与者,僧团、众、个人皆不得舍与,即使已舍与,仍为未舍与。若舍与者,犯土喇吒亚。」(《小品》321)因如是所说,故说「即使已分配,仍为未分配」。「此等」者,所说之五种,以「重物」及「不可舍与」,并以「及」字连接「不可分离」,如是称呼,此为其义。

§326-8

326-8. Idāni purimesu tīsu rāsīsu sabbassa garubhaṇḍattā te anāmasitvā pacchimesu dvīsu rāsīsu ekaccassa agarubhaṇḍassāpi atthitāya taṃ dassetuṃ ārabhantopi tesu dvīsu bahuvisayaṃ paṭhamaṃ dassetuṃ ‘‘valliḍḍhabāhumattāpī’’tiādimāhāti ñātabbaṃ. Tassāyaṃ saṅkhepo (cūḷava. aṭṭha. 321) – valli aḍḍhabāhumattāpi veḷu aṭṭhaṅgulāyatopi tiṇādi muṭṭhimattampīti ettha ādi-saddena muñjapabbajaṃ saṅgaṇhāti, paṇṇaṃ ekampi mattikā pākatā vā pañcavaṇṇā vā sudhākaṅguṭṭhaādikāti ādi-saddena sajjulasajātihiṅgulakādi vā tālapakkappamāṇāpi yehi kehici saṅghassa dinnā vā saṅghike tiṇakhettādimhi jātā vā rakkhitagopitabhūmibhāge uppannā tatthajātakā vā saṅghikā rakkhitā eva abhājiyāti attho.

今为显示前三聚类中一切皆为重物,故不提及彼等,而后二聚类中亦有某些非重物存在,为显示此,虽开始说彼二类,然为先显示彼二类中之多种对象,故说「藤半腕长……」等,应如是知。其摘要如下(《小品注》321)——藤半腕长者,竹八指长者,草等一握量者,此中以「等」字摄取芒草节;叶一片者,土普通土或五色土或石灰、红土等,以「等」字摄取朱砂、雌黄、雄黄等,或贝叶量者,凡以任何方式施与僧团者,或生于僧团之草地等中者,或生于守护保护之地域中、彼处所生者,属僧团者,确实为不可分配,此为其义。

Idāni ye cettha bhājitabbā, te dassetuṃ ‘‘niṭṭhite’’tiādimāha, saṅghassa vā cetiyassa vā kamme niṭṭhite bhājiyāti adhippāyo. Ettha pana yaṃ kiñci valliveḷutiṇapaṇṇamattikādi saṅghassa dinnaṃ vā saṅghike tiṇakhettādimhi jātakaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ, taṃ saṅghakamme ca cetiyakamme ca niṭṭhite avasesaṃ puggalikakammepi dātuṃ vaṭṭati, agarubhaṇḍattā bhājitumpi labbhati. Senāsanatthāya rakkhitagopitameva garubhaṇḍaṃ hoti, na itaraṃ. Sīhaḷadīpe tumūlasomavihāre saṅghassa pākavattampi tālapaṇṇaṃ vikkiṇitvā karīyati. Kasmā? Na hi tattha paṇṇena attho atthi, sabbepi iṭṭhakacchannā pāsādādayoti. Evaṃ aññatthāpi karīyati evāti vadanti.

今为显示此中何者应分配,故说「完成时」等,僧团或塔之工作完成时可分配,此为意趣。然而此中,凡任何藤、竹、草、叶、土等,施与僧团者,或生于僧团之草地等中者,或守护保护之重物,彼于僧团工作及塔工作完成时,其剩余者,即使用于个人工作亦可,因非重物故,亦得分配。唯为住处而守护保护者方为重物,非其他。在锡兰岛图穆腊索玛精舍,僧团之熟贝叶亦出售而用。为何?因彼处不需要叶,一切皆为砖瓦覆盖之楼阁等。如是于他处亦如是行,如是说。

§329

329. Idāni lohabhaṇḍādīsu ekantabhājetabbabhaṇḍaṃ dassetuṃ ‘‘pattādī’’tiādimāha. Ettha (cūḷava. aṭṭha. 221) pana ādi-saddena lohathālakatamba kuṇḍikā kaṭacchu saraka añjani añjanisalākākaṇṇamalaharaṇīsūcisaṇḍāsakattarayaṭṭhiādīni gahitāneva. Tathāti bhājiyamevāti attho. Vippakatañca avippakatañca. Pādagaṇhakanti magadhanāḷiyā pañcanāḷiyā gaṇhanaṃ.

329. 现在为了显示铁器等中应当绝对分配之物,故说「钵等」等。此中,以「等」字摄取铁盘、铜盘、水瓶、剃刀、针、眼药、眼药棒、耳垢挖、针、线、刀、杖等。「如是」者,意为应当分配。已熟与未熟。「足量取」者,以马嘎达量之五那离量取。

§331-2

331-2.Anuññātavāsi yaṃ sakkā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharitunti vuttā. Tacchitāniṭṭhitanti vippakataṃ. Yadi tacchitaṃ, garubhaṇḍameva. Dantaṃ pana atacchitañca aniṭṭhitañca bhājiyameva. Aniṭṭhitaṃ mañcapādādikaṃ garubhaṇḍaṃ. Idāni mattikabhaṇḍaṃ dassetuṃ ‘‘bhikkhūpakaraṇe’’tiādimāha. Pattathālakakuṇḍikādibhikkhūpakaraṇe ca. Pādaghaṭakoti pādagaṇhanako ghaṭako ca mattikāmayo bhājiyo bhājetabboti attho. Saṅkhathālakampi bhājiyameva.

331-2. 所说「允许之竹,能够放入箱中携带者」。「已切已成」者,已熟。若已切,则为重物。但象牙,未切且未成者,应当分配。未成之床脚等为重物。现在为了显示陶器,故说「比库用具」等。比库用具中之钵、盘、水瓶等。「足瓶」者,足量取之瓶与陶制之瓶应当分配,此为意。螺盘亦应当分配。

§333-4

333-4. Migacammādikaṃ kappiyacammaṃ bhājiyaṃ, sīhacammādikaṃ akappiyacammaṃ garubhaṇḍaṃ. Taṃ pana bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Eḷacammaṃ pana paccattharaṇagatikattā garubhaṇḍaṃ hoti. Idāni imāni pana pañca cīvarapiṇḍapātabhesajjānaṃ atthāya parivattetuṃ na vaṭṭati, garubhaṇḍena pana garubhaṇḍañca thāvarañca thāvarena thāvarameva parivattetvā paribhuñjitabbānīti dassetuṃ ‘‘garunā’’tiādimāha. Tattha (cūḷava. aṭṭha. 321) garunāti garubhaṇḍena garubhaṇḍañca thāvarañca parivatteyyāti sambandho. Thāvarena ca thāvarameva parivatteyya, na garubhaṇḍanti adhippāyo. Pañcasu koṭṭhāsesu pacchimattayaṃ garubhaṇḍaṃ, purimadvayaṃ thāvaranti veditabbaṃ . Tathā katvā ca bhuñjatūti evaṃ parivattetvā tato ābhataṃ kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjatūti attho. Kathaṃ ñāyatīti ce? Vuttañhetaṃ parivāre-

333-4. 鹿皮等如法之皮应当分配,狮皮等非法之皮为重物。但彼可作地敷。羊皮因属卧具类故为重物。现在为了显示此等五种不得为衣、钵食、药之故而转换,但重物可与重物及不动产转换,不动产可与不动产转换而受用,故说「以重」等。此中,「以重」者,以重物应转换重物及不动产,此为连结。以不动产应转换不动产,非重物,此为意趣。五类中后三为重物,前二为不动产,应如是知。「如是作而受用」者,如是转换后,从彼所得之如法物而受用,此为意。若问如何得知?此于《附随》中已说——

‘‘Avissajjiyaṃ avebhaṅgiyaṃ, pañca vuttā mahesinā;

「不可舍、不可破,大仙说五种;

Vissajjentassa paribhuñjantassa anāpatti,

舍者、受用者无罪,

Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479);

此问由善者所思惟。」

Ettha pana garubhaṇḍena garubhaṇḍañca thāvarañca thāvarena thāvarameva parivattanavidhiṃ sandhāya ‘‘vissajjantassa anāpattī’’ti vuttaṃ. Puna tato nibbattañca catupaccayaṃ paribhuñjituṃ labbhatīti dīpetuṃ ‘‘paribhuñjantassa anāpattī’’ti vuttaṃ. Ayaṃ imissā gāthāya adhippāyo. Sesanti (cūḷava. aṭṭha. 321) ārāmādi abhājiyanti attho. Avebhaṅgiyavinicchayo.

然而,于此处,依重物以重物、依不动产以不动产,仅依不动产转让之法,说「转让者无罪」。又为显示从彼再生之四资具可受用,故说「受用者无罪」。此为此偈之意趣。『其余』者,园林等不可分之义。不可分物之决断。

Avebhaṅgiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不可分配物解说之注释完毕。

41. Pakiṇṇakaniddesavaṇṇanā四十一、杂项解说注释

§335-6

335-6.Sadvārabandhane ṭhāne…pe… sayanto dukkaṭaṃ phuseti evarūpe ṭhāne divā sayantenāti sambandho. Sadvārabandhane (pārā. 77; pārā. aṭṭha. 1.77) pana ṭhāne yena kenaci parikkhitte abbhokāsepi rukkhamūlepi antamaso iminā lakkhaṇena yutte ākāsaṅgaṇepi sayantena dvāraṃ bandhitabbameva. Viññumhi puriseti bhikkhumhi vā sāmaṇere vā antamaso upāsakaārāmikesupi aññatarasmiṃ satīti attho. ‘‘Esa jaggissatī’’ti ābhogo cāpi kappatīti kevalaṃ bhikkhuniṃ vā mātugāmaṃ vā āpucchituṃ na vaṭṭati. Savaseti attano vase, abahusādhāraṇaṭṭhāneti attho. Taṃ vinākāranti taṃ pubbe vuttappakāraṃ dvārathakanaābhogakaraṇasaṅkhātaṃ ākāraṃ vināti attho. Acittakāpattikiriyāyaṃ saṅkhepo.

「于有门扇之处……乃至……卧者犯恶作」,于如是之处昼间卧者,此为连结。然而,于有门扇之处,以任何物围绕之露地,或树下,乃至以此相具足之空地,卧者亦必须关门。『于有智之人』者,于比库、或沙玛内拉、或乃至近事男、守园者等任一人存在时之义。『此人将醒觉』之意图亦许可,然仅不许问比库尼或女人。『自在』者,在自己支配下,非多人共用之处之义。『无彼行相』者,无彼前述关门扇、作意图等所摄之行相之义。此为无心犯罪行为之摄要。

§337

337.Ratanānīti muttādidasavidharatanāni. Dhaññanti sattavidhaṃ dhaññaṃ.

『宝物』者,珍珠等十种宝物。『谷物』者,七种谷物。

§338

338.Sitthatelodatelehīti ettha (cūḷava. 246; cūḷava. aṭṭha. 246) pana yo madhusitthakatelena vā udakamissakatelena vā aññena kenaci vikārena vā kese osaṇṭheti, dantamayādīsu yena kenaci phaṇena vā kocchena vā hatthena vā phaṇakiccaṃ karonto aṅgulīhi vā osaṇṭheti, tassa dukkaṭaṃ hotīti attho.

「以糖油、以油」,然而于此处,凡以蜜糖油、或水混合油、或以任何其他变化物涂抹头发者,或以象牙制等任何梳子、或以刷子、或以手作梳子之作用而以指涂抹者,彼有恶作之义。

§339

339.Nekapāvuraṇāti (cūḷava. 264) na ekapāvuraṇā. Tuvaṭṭayunti nipajjeyyuṃ. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yadi ekapāvuraṇā vā ekattharaṇā vā ekamañce vā tuvaṭṭeyyuṃ, na vaṭṭati, dukkaṭaṃ hotīti vuttaṃ hoti. Ekamhi (cūḷava. aṭṭha. 264) vā bhājane na bhuñjeyyunti sambandho.

「非一覆盖」者,非一覆盖物。『应卧』者,应卧下。何所说耶?若以一覆盖物、或一敷具、或一床应卧者,不许可,有恶作,如是所说。『于一钵中不应食』,此为连结。

§340

340. Caturaṅgulato (cūḷava. 282; cūḷava. aṭṭha. 282) ūnaṃ dantakaṭṭhaṃ na khādeyyāti sambandho. Adhikaṭṭhaṅgulanti aṭṭhaṅgulato adhikaṃ. Tathāti na khādeyyāti attho. Akallako (cūḷava. 289) lasuṇaṃ na khādeyya.

「不应嚼四指以下之齿木」,此为连结。『超过八指』者,超过八指以上。『如是』者,不应嚼之义。『不适时』者,不应食蒜。

§341

341. Hīnehi (pāci. 31 ādayo) vā ukkaṭṭhehi vā jātiādīhi eva ukkaṭṭhaṃ vā hīnaṃ vā ‘‘caṇḍālosī’’tiādinā nayena ujuṃ vā ‘‘santi vā idhekacce caṇḍālā, venā, nesādā’’tiādinā nayena aññāpadesena vā upasampannaṃ vā anupasampannaṃ vā akkosādhippāyaṃ vinā kevalaṃ davādhippāyena vade, dubbhāsitanti attho.

【三四一】以低劣者(巴吉帝亚第三十一等)或以殊胜者,仅以生等为殊胜或低劣,以「汝是旃陀罗」等方式直接,或以「此处确有某些旃陀罗、编篮者、猎人」等方式间接,或以其他借口,对已达上者或未达上者,无辱骂之意,仅以戏笑之意而说,恶说,此为其义。

§342

342. Nakhe vā kese vā nāsalome (cūḷava. 275) vā dīghe na dhārayeti sambandho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, maṃsappamāṇena nakhe chinditu’’nti (cūḷava. 274) ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dumāsikaṃ vā duvaṅgulaṃ vā’’ti (cūḷava. 246) ca vuttaṃ. Na labbhaṃ vīsatimaṭṭhanti ettha ekanakhampi maṭṭhaṃ kātuṃ na vaṭṭati eva. ‘‘Na bhikkhave vīsatimaṭṭhaṃ kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa (cūḷava. 274). Anujānāmi, bhikkhave, malamattaṃ apakaḍḍhitu’’nti (cūḷava. 274) hi vuttaṃ. Tasmā nakhato malamattaṃ apakaḍḍhituṃ vaṭṭati. Sambādhe lomahāraṇanti ettha sambādho nāma ubho upakacchakā muttakaraṇañca. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā sambādhe lomaṃ saṃharāpetu’’nti (cūḷava. 275) hi vuttaṃ.

【三四二】不应蓄长指甲、头发或鼻毛(小品第二七五),此为连结。又说「诸比库,我允许以肉量剪指甲」(小品第二七四),及「诸比库,我允许两指节或两指宽」(小品第二四六)。不得令作二十摩擦,于此处,连一指甲也不应令作摩擦。因为说「诸比库,不应令作二十摩擦。若令作者,犯恶作(小品第二七四)。诸比库,我允许除去污垢量」(小品第二七四)。因此,从指甲除去污垢量是允许的。于隐密处除毛,此处隐密处者,名为两腋下及排泄处。因为说「诸比库,我允许因病缘于隐密处令除毛」(小品第二七五)。

§343

343.Yathāvuḍḍhanti vuḍḍhapaṭipāṭiyā laddhabbaṃ. Na bādheyyāti na vāreyya. Saṅghuddiṭṭhaṃvāti upāsakādīhi yathāvuḍḍhaṃ ‘‘ayyā paribhuñjantū’’ti nissajjitvāva dinnaṃ senāsanādi. ‘‘Na bhikkhave uddissakatampi yathāvuḍḍhaṃ paṭibāhitabbaṃ. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 313) hi vuttaṃ. Adhotapādehi (cūḷava. aṭṭha. 324) vā allapādehi vā nakkameti sambandho. Sudhotapādakaṃ vāpīti dhotapādeheva akkamitabbaṭṭhānaṃ. Tathevāti nakkameyya saupāhanoti attho. ‘‘Na bhikkhave adhotehi pādehi, allehi pādehi, saupāhanena senāsanaṃ akkamitabbaṃ. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 324), hi vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, paccattharitvā nipajjitu’’nti (cūḷava. 324) vuttattā paribhaṇḍakataṃ bhūmiṃ vā bhūmattharaṇasenāsanaṃ vā saṅghikaṃ mañcapīṭhaṃ vā attano santakena paccattharaṇena paccattharitvāva nipajjitabbaṃ.

【三四三】如长幼者,应依长幼次第而得。不应阻碍者,不应阻止。或僧团指定者,由近事男等依长幼次第「请诸尊者受用」而舍弃后所给予的住所等。因为说「诸比库,不应阻止任何指定者依长幼次第。若阻止者,犯恶作」(小品第三一三)。以未洗足(小品注疏第三二四)或以湿足不应践踏,此为连结。或已善洗足者,仅以洗足应践踏之处。如是者,不应着鞋践踏,此为其义。因为说「诸比库,不应以未洗之足、以湿足、着鞋践踏住所。若践踏者,犯恶作」(小品第三二四)。因说「诸比库,我允许铺敷后卧」(小品第三二四),故于已作围栏之地面,或地面铺敷之住所,或僧团之床椅,应以自己所有之铺敷物铺敷后才卧。

§344

344.Saṅghāṭiyāna pallattheti adhiṭṭhitacīvarena vihāre vā antaraghare vā pallatthikā na kātabbāti attho. Parikammakataṃ (cūḷava. aṭṭha. 324) bhittiādiṃ na apassaye. ‘‘Na bhikkhave parikammakatā bhitti apassetabbā. Yo apasseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 324) hi vuttaṃ. Tasmā setabhitti vā cittakammakatā vā bhitti na apassayitabbā. Na kevalaṃ bhittiyeva, parikammakatā dvārakavāṭavātapānatthambhādayopi na apassayitabbā. Etthapi lomagaṇanāya eva āpattiyo veditabbā. Sante udake no na ācameti (cūḷava. 373; cūḷava. aṭṭha. 373) no na ācametuṃ, udakasuddhiṃ akātuṃ na vaṭṭatīti attho. Santeti vacanena asante anāpattīti dīpeti.

【三四四】以桑喀帝盘腿坐者,以所持衣于精舍或俗家不应作盘腿坐,此为其义。不应靠已作装饰(小品注疏第三二四)之墙壁等。因为说「诸比库,不应靠已作装饰之墙壁。若靠者,犯恶作」(小品第三二四)。因此,白墙或已作彩绘之墙壁不应靠。不仅墙壁,已作装饰之门扇、窗、柱等也不应靠。于此处也,应以数毛而知诸罪。有水时不不净化(小品第三七三;小品注疏第三七三),不不净化,不作水净不允许,此为其义。以「有」之语,显示无时无罪。

§345

345.Akappiyasamādāneti bhikkhuṃ vā sāmaṇerādike sesasahadhammike vā akappiye niyojentassa dukkaṭameva. ‘‘Na, bhikkhave, pabbajitena akappiye samādapetabbaṃ. Yo samādapeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 303) hi vuttaṃ. Sabhāgāya (mahāva. aṭṭha. 169) āpattiyā desanāyāti attho. Vatthusabhāgatā idha adhippetā, na āpattisabhāgatā. ‘‘Na bhikkhave sabhāgā āpatti desetabbā. Yo deseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 169) ca ‘‘na bhikkhave sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā. Yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 169) ca vuttaṃ. Vatthusabhāgaṃ āpattiṃ āvi kātumpi na vaṭṭati, tena vuttaṃ ‘‘āvikamme ca dukkaṭa’’nti. ‘‘Ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpajjiṃ, taṃ ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti aññassa vacanaṃ āvikammaṃnāma.

【三四五】令取不净者,令比库或沙玛内拉等其余同法者从事不净,仅恶作。因为说「诸比库,不应令出家者从事不净。若令从事者,犯恶作」(大品第三〇三)。于同类(大品注疏第一六九)罪之说示,此为其义。此处所意指者为事同类性,非罪同类性。又说「诸比库,不应说示同类罪。若说示者,犯恶作」(大品第一六九),及「诸比库,不应受取同类罪。若受取者,犯恶作」(大品第一六九)。连显露事同类之罪也不允许,因此说「于显露也恶作」。「具寿,我犯了名为如是之罪,我将从此处起后作对治」,对他人之此语,名为显露。

§346

346.Itarassatūti asuddhacittassa.

【三四六】于他不净心者,于不净心者。

§347

347.Porisanti (cūḷava. aṭṭha. 284) purisappamāṇaṃ abhiruhituṃ vaṭṭatīti attho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sati karaṇīye porisaṃ rukkhaṃ abhiruhituṃ, āpadāsu yāvadattha’’nti (cūḷava. 284) hi vuttaṃ.

「人量」者,攀登人身高度的树是允许的,此为其义。因为已说:「诸比库,我允许:若有事务,可攀登人量之树;在危难时,随所需而为。」

§348

348. Parissāvanaṃ (cūḷava. 259; cūḷava. aṭṭha. 259) vinā aḍḍhayojanaṃ gacchantassa dukkaṭanti sambandho. ‘‘Addhānagamanasamayo nāma aḍḍhayojanaṃ gacchissāmīti bhuñjitabba’’nti (pāci. 218) vuttaṃ, tasmā aḍḍhayojanameva antimaṃ addhānanti veditabbaṃ. Bhikkhuniyā ca mātugāmena ca saṃvidhānasikkhāpade ‘‘ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya, antamaso gāmantarampī’’ti (pāci. 182, 413) evaṃ visesetvā vuttattā ‘‘kukkuṭasampāte gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 183, 414) vuttaṃ, na addhānalakkhaṇena. Yadi gāmantaraparicchedena addhānaṃ vuccati, gaṇabhojanasikkhāpadepi ‘‘addhānagamanasamayo nāma gāmantarampi gacchissāmīti bhuñjitabba’’nti vadeyya, na ca vuttaṃ. Tasmā ‘‘na bhikkhave aparissāvanakena addhāno paṭipajjitabbo. Yo paṭipajjeyya, āpatti dukkaṭassa. Sace na hoti parissāvanaṃ vā dhammakaraṇo vā, saṅghāṭikaṇṇopi adhiṭṭhātabbo iminā parissāvetvā pivissāmī’’ti vuttaṭṭhānepi aḍḍhayojanavaseneva addhānaparicchedo veditabbo. Abhayagirivāsīnaṃ pana ‘‘dvigāvutavasena addhānaparicchedo’’ti pāḷiyaṃ eva atthi. Yācamānassāti yācantassa. ‘‘Na ca bhikkhave addhānappaṭipannena bhikkhunā parissāvanaṃ yāciyamānena na dātabbaṃ. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti hi vuttaṃ.

「无滤水器」者,与「行半由旬者,恶作」相连结。已说:「所谓道路行时,即将行半由旬时应食。」因此应知,半由旬即是道路的极限。而在比库尼与女人约定学处中,因已如此特别说明:「应行一道路,乃至村与村之间。」故说:「在鸡飞程的村落,村与村之间,犯巴吉帝亚。」并非以道路的特征而说。若以村间界限而说道路,在团体食学处中也应说:「所谓道路行时,即将行村间时应食。」然而并未如此说。因此,在说「诸比库,不应无滤水器而行道路。若行者,犯恶作。若无滤水器或法器,应决意桑喀帝之角:『我将以此滤水而饮。』」之处,也应知道路的界限是以半由旬而定。但阿跋耶山住者的巴利中则有:「以二伽伍德为道路界限。」「对乞求者」者,对正在乞求者。因为已说:「诸比库,对行道路的比库乞求滤水器时,不应不给。若不给者,犯恶作。」

§349

349. Aññatra ābādhappaccayā kaṇṇanāsādike sesaṅge dukkaṭanti sambandho. Ābādhe sati aṅguliādīni chindituṃ vaṭṭati. Aṅgajātaṃ vā bījāni vā chindituṃ na vaṭṭati eva. Attaghātane ca dukkaṭanti sambandho. ‘‘Na ca bhikkhave attānaṃ ghātetabbaṃ. Yo ghāteyya, āpatti dukkaṭassā’’ti hi vuttaṃ.

「除病缘外」者,与「耳鼻等其余肢体,恶作」相连结。有病时,允许切断手指等。但不允许切断肢体或种子。「在自杀中」者,与「恶作」相连结。因为已说:「诸比库,不应杀自己。若杀者,犯恶作。」

§350

350. ‘‘Na ca bhikkhave paṭibhānacittaṃ kārāpetabbaṃ itthirūpakaṃ purisarūpakaṃ. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭika’’nti (cūḷava. 299) vuttattā ‘‘cittapotthakarūpāni, na kare na ca kāraye’’ti vuttaṃ. Bhuñjantanti (cūḷava. aṭṭha. 316) vippakatabhojanaṃ. ‘‘Na bhikkhave vippakatabhojano bhikkhu vuṭṭhāpetabbo. Yo vuṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 316) hi vuttaṃ.

因为已说:「诸比库,不应令作激发心意之画,女人形、男人形。若令作者,犯恶作。诸比库,我允许:花环工、藤蔓工、鳄鱼齿、五条纹。」故说:「画布上的形像,不应作,也不应令作。」「食者」者,已煮熟的食物。因为已说:「诸比库,不应令已煮熟食物的比库起座。若令起者,犯恶作。」

§351

351.Yānānīti vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikādīni gilānassa abhiruhituṃ kappanti, siviko ca kappati. Evaṃ sabbattha. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa yānaṃ, purisayuttaṃ hatthavaṭṭakaṃ, sivikaṃ pāṭaṅki’’nti (mahāva. 253) hi vuttaṃ.

「诸乘」者,车、战车、牛车、轿子等,病者允许乘坐,担架也允许。一切处皆如是。因为已说:「诸比库,我允许病者:乘、人拉车、手推车、担架、卧床。」

§352

352.Davanti keḷiṃ. ‘‘Na bhikkhave buddhaṃ vā dhammaṃ vā saṅghaṃ vā ārabbha davo kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pāci. 627) hi vuttaṃ. Tasmā ‘‘kiṃ buddho silakabuddho, udāhu paṭibuddho’’ti vā ‘‘kiṃ dhammo godhammo ajadhammo’’ti vā ‘‘kiṃ saṅgho ajasaṅgho migasaṅgho’’ti vā evamādinā nayena yo davaṃ karoti, tassa dukkaṭanti veditabbaṃ. ‘‘Tumhākaṃ cīvaraṃ dassāma, pattaṃ dassāmā’’tiādinā nayena sāmaṇeraṃ vā upasampannaṃ vā aññassa antamaso dussīlassāpi parisabhūtaṃ attano upaṭṭhākakaraṇatthaṃ upalāḷane dukkaṭanti attho. ‘‘Na bhikkhave aññassa parisā apalāḷetabbā. Yo apalāḷeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti hi vuttaṃ.

「戏」者,嬉戏。因为已说:「诸比库,不应缘佛、法、僧而作戏。若作者,犯恶作。」因此应知,凡以「佛是石佛,还是觉悟者?」或「法是牛法、羊法?」或「僧是羊僧、鹿僧?」等方式作戏者,恶作。「我们将给你衣、将给你钵」等方式,对沙玛内拉或已达上者,乃至对他人即使是恶戒者,为使其成为自己的侍者而诱惑,恶作,此为其义。因为已说:「诸比库,不应诱惑他人的眷属。若诱惑者,犯恶作。」

§353

353. Kāyaṃ (cūḷava. 411) vā ūruṃ vā nimittaṃ vā vivaritvā bhikkhunīnaṃ na dassayeti sambandho. Kaddamudakādinā tā bhikkhuniyo na siñceyyāti attho. Na kevalaṃ kaddamudakādikeneva, vippasannaudakarajanakaddamādīsupi yena kenaci osiñcantassa dukkaṭameva.

353. 「身」(小品 411)或「大腿」或「相」,揭露后不应向比库尼们展示,此为关联。意思是:不应以泥水等向那些比库尼们喷洒。不仅仅是以泥水等,即使以清水、染料、泥土等任何物喷洒者,亦仅为恶作。

§354

354.Bālanti ettha bālo nāma yo ovādaṃ gahetvā pātimokkhuddesakassa ārocetvā pāṭipade paccāharitabbanti na jānāti. Gilāno nāma yo ovādaṃ gahetvā uposathaggaṃ gantvā ārocetuñca paccāharituñca na sakkoti. Gamiyo nāma yo paṭidesaṃ gantukāmo.

354. 「愚者」,此处所谓愚者,是指接受教诫后,向巴帝摩卡诵者报告,而不知应于次日带回答复者。「病者」,是指接受教诫后,前往伍波萨他堂,既不能报告亦不能带回答复者。「行者」,是指欲前往他处者。

‘‘Na bhikkhave ovādo na gahetabbo. Yo na gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 414) ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, ṭhapetvā gamikaṃ, avasesehi ovādaṃ gahetu’’nti (cūḷava. 414) ca ‘‘na bhikkhave ovādo na paccāharitabbo. Yo na paccāhareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pāci. 415) ca vuttattā bhikkhunīhi terasiyaṃ vā cātuddasiyaṃ vā āgantvā ‘‘ayaṃ uposatho cātuddaso’’ti vā ‘‘pannaraso’’ti vā ‘‘kadā ayya uposatho’’ti vā pucchite ‘‘cātuddaso’’ti vā ‘‘pannaraso’’ti vā ‘‘sve bhagini uposatho’’ti vā ācikkhitabbaṃ. Tāhi bhikkhunīhi uposathadivase āgantvā ‘‘bhikkhunisaṅgho ayya bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira ayya bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti evaṃ yācitabbaṃ, taṃ vacanaṃ paṭiggahetvā uposathagge pātimokkhuddesakassa ‘‘bhikkhunisaṅgho, bhante, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, bhante, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti ācikkhitabbaṃ. Pātimokkhuddesakenāpi sace tattha bhikkhunovādako atthi, ‘‘itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’’ti vattabbaṃ. Sace natthi, ‘‘ko āyasmā ussahati bhikkhuniyo ovaditu’’nti pucchitvā sace atthi aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhu, taṃ tattheva sammannitvā vuttanayeneva ovādappaṭiggāhakassa ārocetabbaṃ. Yadi natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, ‘‘pāsādikena bhikkhunisaṅgho sampādetū’’ti vattabbaṃ. Tena bhikkhunā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā pāṭipade bhikkhunīnaṃ ‘‘natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pāsādikena bhikkhunisaṅgho sampādetū’’ti vattabbaṃ. Tāhipi ‘‘sādhu ayyā’’ti sampaṭicchitabbaṃ. Iminā nayena gaṇapuggalesupi vacanabhedo veditabbo.

因说「诸比库,不应不接受教诫。若不接受者,犯恶作」(小品 414),及「诸比库,我允许,除愚者、除病者、除行者外,其余者应接受教诫」(小品 414),及「诸比库,不应不带回教诫。若不带回者,犯恶作」(小品 415),故比库尼们应于十三日或十四日前来,当被问及「今日伍波萨他是十四日」或「十五日」或「尊者,伍波萨他是何日」时,应告知「十四日」或「十五日」或「姊妹,明日是伍波萨他」。那些比库尼们应于伍波萨他日前来,如是请求:「尊者,比库尼僧团礼敬比库僧团之足,并请求教诫与前来,愿尊者,比库尼僧团得获教诫与前来。」接受该言语后,应于伍波萨他堂向巴帝摩卡诵者告知:「尊者,比库尼僧团礼敬比库僧团之足,并请求教诫与前来,愿尊者,比库尼僧团得获教诫与前来。」巴帝摩卡诵者亦应,若彼处有比库教诫者,应说:「某某名比库被认可为比库尼教诫者,比库尼僧团应前往彼处。」若无,应问「哪位具寿能够教诫比库尼们」,若有具足八支之比库,即于彼处认可他,应以前述方式向教诫接受者报告。若无任何比库被认可为比库尼教诫者,应说:「比库尼僧团应以信乐行持。」该比库应答「善哉」接受后,次日应向比库尼们说:「无任何比库被认可为比库尼教诫者,比库尼僧团应以信乐行持。」她们亦应答「善哉,尊者」接受。以此方式,对于团体人员,亦应知言语之差别。

§355

355.Lokāyataṃ (cūḷava. 286; cūḷava. aṭṭha. 286) nāma vitaṇḍasatthaṃ. ‘‘Na bhikkhave āsittakūpadhāne bhuñjitabbaṃ. Yo bhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 264) vuttattā ‘‘peḷāyapi na bhuñjeyyā’’ti vuttaṃ.

355. 「世俗论」(小品 286;小品注 286),是指诤论之学。因说「诸比库,不应于倚靠井栏处食用。若食用者,犯恶作」(小品 264),故说「即使在平台上亦不应食用」。

§356

356. Gihipārutaṃ na pārupeyya, gihinivāsanaṃ na nivāseyyāti attho. ‘‘Na bhikkhave gihinivatthaṃ nivāsetabbaṃ hatthisoṇḍakaṃ macchavāḷakaṃ catukaṇṇakaṃ tālavaṇṭakaṃ satavalikaṃ. Yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 280) hi vuttaṃ. Parimaṇḍalato aññathā pārupanaṃ, sabbametaṃ gihipārutaṃ nāma. Taṃ pana na pārupetabbanti attho. Saṃvelliyanti ettha kacchaṃ bandhitvā na nivāseyyāti attho. Dāyanti (cūḷava. 283; cūḷava. aṭṭha. 283) araññaṃ. Nālimpayeyyāti sambandho.

356. 不应披覆在家人所披之物,不应着用在家人所着之物,此为意思。因说「诸比库,不应着用在家人之衣,象鼻式、鱼尾式、四角式、棕榈扇式、百褶式。若着用者,犯恶作」(小品 280)。除圆形外之其他披覆方式,凡此一切皆名在家人所披之物。然而不应披覆之,此为意思。「缠裹」,此处意思是:不应系腰带而着用。「林」(小品 283;小品注 283),是指森林。「不应涂抹」,此为关联。

§357

357. Vaḍḍhiñca na payojaye, noñātake nappavārite na yāceti attho. Aññassāti ettha (cūḷava. 420; cūḷava. aṭṭha. 420) ‘‘tumhe paribhuñjathā’’ti niyametvā dinnaṃ sahadhammikānampi dātuṃ na vaṭṭati. Aggaṃ gahetvā vā katipāhaṃ bhutvā vā puna dadeyyāti attho.

357. 不应施行增益,不应向非亲属未受邀请者乞求,此为意思。「他人之」,此处(小品 420;小品注 420)指定「你们受用」而施与之物,即使给予如法者亦不允许。意思是:取其上品,或食用数日后,再施与。

§358

358.Uddissa yācaneti ettha (pāci. aṭṭha. 679) ‘‘amhākaṃ vihāre itthannāmena idañcidañca kata’’nti vā ‘‘karissantī’’ti vā evaṃ uddissa rakkhaṃ yācaneti attho. Ñatvāñatvā vāti evaṃ ‘‘amhehi yāciyamānā imesaṃ daṇḍessantī’’ti tesaṃ daṇḍinaṃ ñatvā vā añatvā vāti attho. Tehi pana daṇḍite so daṇḍo uddissa yācantānaṃ gīvāva bhaṇḍadeyyaṃ hoti evāti attho. ‘‘Iminā ca iminā ca idañca idañca kataṃ, ettakaṃ daṇḍaṃ gaṇhathā’’ti sayaṃ daṇḍāpane pana assa daṇḍassa agghabhedena pārājikathullaccayadukkaṭā ñeyyāti attho.

「为某人乞求」者,此处(《巴吉帝亚注疏》679)之义为:「在我们的住处,由某某名者作了此事彼事」,或「将作」,如是为某人乞求守护之义。「知或不知」者,如是「被我们所乞求者,将对这些人施罚」,知彼等受罚者,或不知,此为其义。然而,被彼等所罚之罚,对为某人乞求者而言,如同颈上之物品施与。其义为:「由此及由此,作了此及此,取如是之罚」,若自己使施罚,则应知由彼罚之价值破坏,有巴拉基咖、土喇吒亚、恶作之义。

§359

359. Anatthāya assa corassa bhāsiteti sambandho. Rājarājamahāmattādīhi tassa corassa daṇḍaṃ gaṇhante assa bhikkhussa tattakaṃ gīvāti attho.

「为彼盗贼之不利而说」,此为连结。当国王、王大臣等对彼盗贼取罚时,对彼比库而言,如是多之颈上物品,此为其义。

§360

360. Vighāsaṃ (pāci. 825-826) vā uccāraṃ vā saṅkāraṃ vā muttaṃ vā pākārakuṭṭānaṃ bahi chaḍḍeyya, dukkaṭanti attho. Vaḷañje nāvalokiyāti imināva avaḷañjanakāle nāvaloketvā chaḍḍetuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Na kevalaṃ tattheva, atha kho harite vāpi vīhādināḷikerādiropime chaḍḍentassa dukkaṭamevāti attho.

「残食」(《巴吉帝亚》825-826)或粪或垃圾或尿,若弃于墙垣之外,恶作,此为其义。「不观察坑穴」者,以此显示:正在不观察坑穴之时弃舍,是允许的。不仅在彼处,而且在青草地,或在稻等、椰子等种植处弃舍者,亦仅是恶作,此为其义。

§361

361.‘‘Upahāraṃ karomā’’ti vutteti pucchiteti adhippāyo.

「我们作供养」如是所说者,意为被问。

§362

362. Kīḷatthaṃ (pāci. 979; pāci. aṭṭha. 978) kataṃ rājāgāraṃ vā pokkharaṇiṃ vā uyyānaṃ vā cittāgāraṃ vā ārāmaṃ vā daṭṭhuṃ gacchato pade pade dukkaṭanti attho.

「为游戏」(《巴吉帝亚》979;《巴吉帝亚注疏》978)所作之王宫或莲池或园林或画堂或园苑,前往观看者,步步恶作,此为其义。

§363

363. Āsanena (cūḷava. 364) nave na paṭibāheyya, uṇhe (mahāva. 67, 78, 79; cūḷava. 376, 378, 380, 382) cīvaraṃ na nidaheyya. Gurunāti ācariyādinā paṇāmito khamāpeyyāti sambandho.

363. 「以座位不应拒绝新来者，在炎热时不应放置衣」。「被师长」者，谓被老师等所遣出者，应往请求宽恕——此为上下文之连接关系。

§364

364.Āpattīhi ca sattahīti (vajira. ṭī. pācittiya 26) sattahi āpattīhi bhikkhuṃ parammukhā akkosanena ca ‘‘assaddho appasanno bījabhojī’’tiādinā aññeneva vā akkosanena ca dukkaṭanti adhippāyo.

「以七罪」者(《金刚疏》巴吉帝亚第二十六),意为:以七种罪,当面辱骂比库,或以「无信、无净信、食种子」等辱骂,或以其他辱骂,皆为恶作。

§365

365. Saddhādeyyaṃ (mahāva. aṭṭha. 361) cīvaraṃ vā piṇḍapātaṃ vāti attho. ‘‘Na bhikkhave saddhādeyyaṃ vinipātetabbaṃ. Yo vinipāteyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 361) hi vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, mātāpitūnaṃ dātu’’nti (mahāva. 361) vuttattā ‘‘labbhaṃ pitūna’’nti vuttaṃ.

「信施」(《大品注疏》361)者,义为衣或钵食。因说「诸比库,不应糟蹋信施。若糟蹋者,犯恶作」(《大品》361)。又因说「诸比库,我允许给予父母」(《大品》361),故说「可给予父母」。

§366

366. Vassaṃvuttho aññatrāti sambandho, aññasmiṃ vihāreti attho. Aññatoti aññavihārato. ‘‘Na bhikkhave aññatra vassaṃvutthena aññatra cīvarabhāgo sāditabbo. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 364) hi vuttaṃ. Tesanti tasmiṃ vihāre taṃ cīvaraṃ bhājetvā gaṇhituṃ yuttānaṃ bhikkhūnaṃ dhuranikkhepato hoti bhaṇḍagghena kāriyoti attho.

「瓦萨已住者,在别处」者,应连读,义为在别的精舍。「别处」者,从别的精舍。因说「诸比库,除已住瓦萨者外,不应受用衣分。若受用者,犯恶作」(《大品》364)。「彼等」者,义为:在那精舍分配那衣而应取的诸比库,因卸责而成为货物的负担。

§367

367. Saha antarena uttaroti santaruttaro, gāmaṃ na paviseyyāti attho. ‘‘Na bhikkhave santaruttarena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 362) hi vuttaṃ. Kallo vāti agilāno. Saupāhano gāmaṃ na paviseyyāti sambandho. ‘‘Na bhikkhave cāmaribījanī dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 269), ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tisso bījaniyo vākamayaṃ usīramayaṃ morapiñchamaya’’nti (cūḷava. 269) ca vuttattā ‘‘na dhāreyya cāmarīmakasabījani’’nti vuttaṃ. Makasabījanī pana dantavisāṇadārudaṇḍakāpi vaṭṭati.

「连同内衣与上衣」者,即着内衣与上衣,义为不应入村。因说「诸比库,不应着内衣与上衣入村。若入者,犯恶作」(《大品》362)。「健康者」者,即非病者。应连读为「着鞋不应入村」。因说「诸比库,不应持牦牛尾拂。若持者,犯恶作」(《小品》269),又说「诸比库,我允许三种拂:树皮制、伍西拉草制、孔雀羽制」(《小品》269),故说「不应持牦牛尾拂」。但蚊拂,即使是象牙、角、木、杖制,亦许可。

§368

368. Ārāmato bahīti sambandho. ‘‘Na bhikkhave chattaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gilānassa chatta’’nti ca vuttattā agilāno ārāmato bahi na labhati, cīvaraguttiyādiatthāya agilānopi labhatīti attho.

「从园外」者,应连读。因说「诸比库,不应持伞。若持者,犯恶作」,又说「诸比库,我允许病者持伞」,故非病者从园外不得持,但为护衣等之故,非病者亦得持,此为义。

§369

369.Gāheyya nubhatokājanti na gāheyya ubhatokājaṃ. Ekantarikakājakanti ekatokājañca antarakājañca . Sīsabhāro ca khandhabhāro ca kaṭibhāro ca sīsakkhandhakaṭibhārā. ‘‘Na bhikkhave ubhatokājaṃ haritabbaṃ. Yo hareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 281), ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ekatokājaṃ antarakājaṃ sīsabhāraṃ khandhabhāraṃ kaṭibhāraṃ olambaka’’nti (cūḷava. 281) ca vuttattā ubhatokājameva na vaṭṭati, sesāni vaṭṭantīti veditabbā.

「不应取两端担」者,即不应取两端担。「一端担与中担」者,即一端担与中担。「头担、肩担、腰担」者,即头担、肩担、腰担。因说「诸比库,不应持两端担。若持者,犯恶作」(《小品》281),又说「诸比库,我允许一端担、中担、头担、肩担、腰担、垂挂物」(《小品》281),故应知:唯两端担不许可,其余诸担许可。

§370

370.Anokāsakatanti (mahāva. 153) yo paṭhamameva ‘‘karohi me āvuso okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ akatokāsaṃ āpattiyā codeyya, tassa dukkaṭaṃ hotīti attho. Tathāti dukkaṭamevāti attho.

370.「未作求听」者,若有人最初即未作求听——即未说「尊者,请给我求听,我欲告汝」——而举罪,则彼得恶作。此为其义。「如是」者,即「仅得恶作」之义。

§371

371.Pakataṅgulena, na sugataṅgulenāti attho.

371.「以常人指」者,非以善逝指之义。

§372

372. Mūgabbatādiṃ (mahāva. 209; mahāva. aṭṭha. 209) titthiyabbataṃ yadi gaṇheyya, dukkaṭanti attho. Ādi-saddena govatakukkuravatādayo saṅgahitā. Tathāti (mahāva. 303; mahāva. aṭṭha. 303) nhāpitapubbako khurabhaṇḍaṃ yadi parihareyya, dukkaṭamevāti attho.

372.「哑戒等」者,若受持外道戒,则得恶作之义。以「等」字摄取牛戒、狗戒等。「如是」者,若持理发师先用之剃刀具,即得恶作之义。

§373

373.Yaṃ kiñcīti (kaṅkhā. aṭṭha. kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā) nhāpitatuṇṇakārakammādi yaṃ kiñci hatthakammanti attho. Tadanusāratoti hatthakammayācanānusāratoti attho. Sace evaṃ yācato hatthakammamūlameva deti, taṃ aññassa dāpetvā kāretuṃ vaṭṭatīti attho. Nikkammaṃ pana hatthakammavasena ayācitvāpi ‘‘ehi imaṃ karohī’’ti kāretuṃ kappatīti attho. Yaṃ kiñciparasantakanti yaṃ kiñci dārutiṇādikaṃ aparasantakaṃ apariggahitaṃ āharāpetuṃ kappatīti adhippāyo.

373.「任何」者,理发师、木匠之工作等,任何手工之义。「随彼」者,随手工之乞求之义。若如是乞求者仅给予手工之根本,则可给与他人而令作,此为其义。然而,无偿之手工,即使未乞求,亦可说「来,作此」而令作,此为其义。「任何他人所有」者,意趣为:可令取来任何木材、草等非他人所有、无人所摄之物。

§374

374.Gihīnanti gihīnaṃ santakaṃ. Gopaketi rakkhake. Yattakaṃ deti, tattakaṃ gahetuṃ kappatīti attho. Yathāparicchedanti ‘‘divase divase ettakaṃ ucchunāḷikeraṃ ambapakkaṃ tumhe khādathā’’ti paricchinditvā dinnameva tesu dentesu labbhatīti attho.

374.「在家人之」者,在家人所有之物。「守护者」者,守护者。可取彼等所给之量,此为其义。「如所限定」者,限定「日日汝等可食如是多之甘蔗、椰子、熟芒果」而给予,从彼等给予者处可得,此为其义。

§375

375.Dvihāpajjeyyāti dvīhi āpajjeyya. Katamehi dvīhīti ce, te dassetuṃ ‘‘kāyavācāhī’’ti vuttaṃ, ‘‘dvīhākārehi āpattiṃ āpajjati, kāyena āpajjati, vācāya āpajjatī’’ti (pari. 322) hi vuttaṃ. Kāyavācāhi āpattiṃ āpajjanto ca chahi ākārehi āpattiṃ āpajjati, tāni dassetuṃ ‘‘alajjiñāṇakukkuccapakatattā’’tiādimāha. Ettha (pari. 295) pana akappiyabhāvaṃ jānanto eva vītikkamaṃ karonto alajjitāya āpajjati nāma. Kappiyākappiyaṃ ajānitvā āpajjanto aññāṇatāya. Kappiyaṃ nu kho, no nu kho’’ti saṃsaye uppanne tamabhivitaritvā vītikkamaṃ karonto kukkuccapakatattā āpajjati. Sahaseyyādiṃ āpajjanto satiplavā, satisammosāti attho. Acchamaṃsaṃ ‘‘sūkaramaṃsa’’nti vā sūkaramaṃsaṃ ‘‘acchamaṃsa’’nti vā khādanto akappiye kappiyasaññitāya ca kappiye akappiyasaññitāya ca āpajjatīti veditabbo.

375.「以二而犯」者,以二而犯。若问「以何二」,为示彼等而说「以身与语」,因说「以二行相犯罪:以身而犯,以语而犯」。以身语而犯罪者,以六行相而犯罪,为示彼等而说「由无惭、无知、追悔之性故」等。于此,知其为不允许而作违犯者,由无惭而犯。不知允许与不允许而犯者,由无知。生起「是允许耶?非允许耶?」之疑后,思择彼而作违犯者,由追悔之性而犯。犯同宿等者,由念之流失,即念之混乱之义。食熊肉以为「猪肉」,或食猪肉以为「熊肉」者,于不允许者作允许想,及于允许者作不允许想而犯,应如是知。

§376

376. Alajjitāya vā aññāṇatāya vā āpattiṃ kāyavācāhi chādayeti attho. Eke vā ekasmiṃ vā. Liṅgeti liṅgaparivattanato. Evaṃ catudhā āpattivuṭṭhānaṃ hotīti attho. Tiṇavatthārakasamathaabbhānādīnaṃ vasena saṅghe āpatti vuṭṭhātīti veditabbaṃ nissajjanādīsu gaṇe. Ekassa santike vuṭṭhānaṃ pākaṭameva. ‘‘Yā āpattiyo bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇā, tāhi āpattīhi anāpattī’’ti (pārā. 69) vacanato liṅgaparivattane āpattivuṭṭhānaṃ ñātabbaṃ.

376. 「覆藏」者,因无惭或无知而以身语覆藏罪过之义。「一」或「于一」。「性」者,因性别转变之故。如是有四种罪过出离之义。应知,依草席铺设等止诤法,于僧团中罪过得出离;于舍弃等时,于众中。于一人面前出离则甚明显。因『诸比库尼与比库不共之罪,于彼等罪为无罪』之语,应知性别转变时有罪过出离。

§377

377.Paccayadvayeti cīvare ca piṇḍapāte ca. Na kevalañca ime eva, nimittakammampi na labbhateva, gāthābandhasukhatthaṃ pana na vuttaṃ. Tattha nimittakammaṃ nāma yaṃ kiñci paresaṃ paccayadānasaṃyojanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Khādanīyaṃ gahetvā gacchante disvā ‘‘kiṃ khādanīyaṃ labhitthā’’tiādinā nayena tassa pavatti veditabbā. Parikathā nāma yathā yathā taṃ labhati, tathā tathā parivattetvā kathanaṃ. ‘‘Etarahi bhikkhū piṇḍapātena kilamantī’’tiādinā nayena tassa pavatti veditabbā. Obhāso nāma paccayappaṭisaṃyuttakathā. Viññatti pana pākaṭā eva. Tatiyeti senāsane. Senāsane pana nimittobhāsaparikathā vaṭṭanti, viññatti eva ekā na vaṭṭati. Tattha nimittakammaṃ nāma upāsake disvā senāsanatthaṃ bhūmiparikammakaraṇādi. Obhāso nāma ‘‘upāsakā, tumhe kuhiṃ vasathā’’ti ‘‘pāsāde, bhante’’ti vutte ‘‘kiṃ bhikkhūnaṃ pāsādo na vaṭṭatī’’tiādikaṃ vacanaṃ. Parikathā nāma ‘‘bhikkhūnaṃ senāsanaṃ sambādha’’nti vacanaṃ. Seseti gilānapaccaye.

377. 「二资具」者,于衣与钵食。非仅此二而已,暗示业亦不得,然为偈颂顺畅故未说。其中,暗示业者,名为任何与他人资具施与相关之身语业。见持副食而行者,应知以『是否得副食』等方式其运作。迂回语者,名为随其如何获得,如是转变而说。应知以『今时诸比库以钵食而疲劳』等方式其运作。明示者,名为与资具相关之语。请求则甚明显。「第三」者,于住所。于住所,暗示、明示、迂回语许可,唯请求一种不许可。其中,暗示业者,名为见近事男而为住所作地面准备等。明示者,如说『近事男,汝等住于何处』,答『于楼阁,尊者』时,说『岂比库之楼阁不许可』等语。迂回语者,说『诸比库之住所狭窄』之语。「余」者,于病人资具。

§378

378.Na ruhatīti na hoti. Accaye dānanti accayadānaṃ. Pañcasu sahadhammikesu yena kenaci kālaṃ karontena ‘‘mamaccayena mayhaṃ parikkhāro upajjhāyassa hotu, ācariyassa hotu, aññassa vā kassaci hotū’’ti vutte tesaṃ na hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘na ruhatī’’ti. Saṅghasseva ca taṃ hotīti yadi bhikkhusāmaṇerehi evaṃ vuttaṃ, tasmiṃ matepi bhikkhusaṅghasseva hoti, bhikkhunisikkhamānasāmaṇerīhi ce vuttaṃ, tasmiṃ mate bhikkhunisaṅghassa taṃ hotīti attho. Gihīnaṃ pana rūhatīti gihīnaṃ pana accayadānaṃ eva sabbesaṃ ruhatīti vuttaṃ hoti.

378. 「不成立」者,不成。「死后施与」者,死后之施与。五种同法者中,任一临终时说『我死后,我之资具归阿阇梨,归老师,或归任何他人』,于彼等不成,故说『不成立』。「唯归僧团」者,若比库、沙玛内拉如是说,彼死时唯归比库僧团;若比库尼、在学尼、沙玛内莉说,彼死时归比库尼僧团之义。「于俗人则成立」者,于俗人,死后施与对一切皆成立,如是所说。

§379

379.Upassayeti bhikkhunivihāre. Dāyajjoti tassa parikkhārassa dāyajjo. Sesepīti sace bhikkhunisikkhamānasāmaṇeriyo bhikkhuvihāre kālaṃ karonti, tāsaṃ parikkhārānaṃ bhikkhusaṅghova dāyajjoti attho.

379. 「住处」者,于比库尼住处。「继承者」者,彼资具之继承者。「余者亦」者,若比库尼、在学尼、沙玛内莉于比库住处临终,彼等资具唯比库僧团为继承者之义。

§380

380.Purimassevāti ettha ‘‘imaṃ parikkhāraṃ netvā asukassa dehī’’ti dinnaṃ purimasseva hotīti attho. ‘‘Asukassa dammī’’ti dinnaṃ pana pacchimasseva hoti pariccajitvā dinnattā. Imaṃ vidhiṃ ñatvāva vissāsaggāhaṃ vā gaṇheyya, matakacīvaraṃ vā adhiṭṭheti sambandho. Matakacīvaraadhiṭṭhānaṃ nāma ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā thokaṃ āgametvā sace bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṃ bhājetabbāni, no ce āgacchanti, ‘‘mayhimāni cīvarāni pāpuṇantī’’ti adhiṭṭhātabbāni. Evaṃ adhiṭṭhite sabbāni tasseva honti, ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘ayaṃ paṭhamabhāgo mayhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ dutiyabhāgo’’ti evaṃ gaṇhāti, gahitāni ca sugahitāni honti, ṭhitikā ca tiṭṭhati. Evaṃ pāpetvā gaṇhantenāpi adhiṭṭhitameva hoti.

380. 「前者之」者,此中『持此资具去,施与某人』而施与,归前者之义。然『我将施与某人』而施与,因舍弃后施与故,唯归后者。知此规则后,应取信任物,或决意死者衣,此为关联。死者衣决意者,名为击钟,宣告死讯,稍待片刻,若诸比库来,应与彼等共分;若不来,应决意『此等衣归我』。如是决意,一切归彼,但十日期不住立。若逐一取出『此第一份归我,此第二份』如是取,所取善取,十日期亦住立。如是使归己而取者,亦为已决意。

§381

381. Lohabhaṇḍe paharaṇiṃ ṭhapetvā sabbaṃ kappati, dārubhaṇḍe ca dārujaṃ pattañca pādukañca, pallaṅkañca āsandiñca ṭhapetvā sabbaṃ kappati, mattikāmaye katakañca kumbhakārikañca ṭhapetvā sabbaṃ kappatīti attho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā paharaṇiṃ sabbaṃ lohabhaṇḍaṃ, ṭhapetvā āsandiṃ pallaṅkaṃ dārupattaṃ dārupādukaṃ sabbaṃ dārubhaṇḍaṃ, ṭhapetvā katakañca kumbhakārikañca sabbaṃ mattikābhaṇḍa’’nti (cūḷava. 293) hi vuttaṃ. Ettha katakanti padumakaṇṇikākārena katamallakanti adhippetaṃ. Dhaniyasseva sabbamattikāmayā kuṭi kumbhakārikanti. Pakiṇṇakavinicchayo.

381. 于铜器,除武器外一切许可;于木器,除木制钵、木制鞋、长椅、卧床外一切许可;于陶器,除装饰品与陶工制品外一切许可之义。因说『诸比库,我允许,除武器外一切铜器,除卧床、长椅、木制钵、木制鞋外一切木器,除装饰品与陶工制品外一切陶器』。此中,「装饰品」者,意指以莲花耳形制作之装饰物。「陶工制品」者,唯富者之全陶制小屋。杂碎决择。

Pakiṇṇakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 杂项解说注释完毕。

42. Desanāniddesavaṇṇanā四十二、开示解说注释

§382

382. Bhikkhubhāvassa (pārā. aṭṭha. 2.198) yo cāgo, sā pārājikadesanāti attho. Vuttañhetaṃ ‘‘visuddhāpekkhoti gihi vā hotukāmo upāsako vā hotukāmo ārāmiko vā hotukāmo sāmaṇero vā hotukāmo’’ti (pārā. 198). Tasmā gihibhāvādikaṃyeva pārājikaṃ āpannassa visuddhi nāma, aññatarassa visuddhi eva natthi. ‘‘Chādeti jānamāpannaṃ, parivaseyya tāvatā’’tiādinā nayena heṭṭhā vuttavidhiṃ sandhāya ‘‘yathāvuttena vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ.

三八二、「比库身份之舍弃」(《巴拉基咖注疏》第二卷第一九八页),此舍弃即是巴拉基咖之宣说,此为其义。因为已如是说:「『欲求清净者』,谓欲成为在家人者,或欲成为近事男者,或欲成为园民者,或欲成为沙玛内拉者」(《巴拉基咖注疏》第一九八页)。因此,对于犯巴拉基咖者而言,唯有在家身份等才名为清净,其他任何清净皆不存在。依照「知而覆藏所犯者,应别住如许时」等方式,关联下文所说之规定,故说「依如所说之出罪」。

§383

383. Idāni vattabbataṃ sandhāya ‘‘eva’’nti vuttaṃ.

三八三、今关联应行之事,故说「如是」。

§384

384.Paṭidesemīti ārocemi. Etāni ahaṃ etānāhaṃ.

三八四、「我发露」者,我告白也。「这些」,我这些也。

§386

386. (Ka) yaṃ saṅgho gilānassa ticīvarena vippavāsasammutiṃ deti, taṃ aññatrāti attho.

三八六、(甲)僧团对病者给予三衣离别许可,除此之外,此为其义。

(Kha) akālacīvaraṃ (pārā. 500) nāma ‘‘anatthate kathine ekādasamāse uppannaṃ, atthate kathine sattamāse uppannaṃ, kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvaraṃ nāmā’’ti.

(乙)「非时衣」(《巴拉基咖注疏》第五〇〇页)者,谓「咖提那衣未展开时,于十一个月中所得者;咖提那衣已展开时,于七个月中所得者;即使在时节中,指定而给予者,此名为非时衣」。

(Ga) purāṇacīvaraṃ (pārā. 505) nāma ‘‘sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampī’’ti vuttaṃ. Aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā kulaparivaṭṭā asambandhā. Nisīdanapaccattharaṇadhovāpane dukkaṭaṃ.

(丙)「旧衣」(《巴拉基咖注疏》第五〇五页)者,谓「即使一次穿着,即使一次披覆」,如是所说。「非亲属」者,谓从母系或从父系,乃至七代家族转换而无关联者。于坐具、敷具之洗涤中,犯恶作。

(Gha) aññatra pārivattakāti (pārā. 512) ettha harītakīkhaṇḍampi vaṭṭati. Cīvaraṃ nāma idha vikappanūpagapacchimato paṭṭhāya adhippetaṃ.

「除了交换者」(巴拉基咖 512):在此,诃梨勒碎片也可。「衣」者,在此从可作净施的最后时起所指。

(Ṅa) aññatra samayāti (pārā. 519) ettha ‘‘acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu naṭṭhacīvaro vā’’ti evaṃ vuttaṃ samayanti attho.

「除了时节」(巴拉基咖 519):在此,所说「比库失衣或衣被夺」,如是所说之时节,此为义。

(Ca) ‘‘santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabba’’nti (pārā. 524) vuttattā ‘‘tatuttarī’’ti vuttaṃ. Ettha pana ‘‘sace tīṇi naṭṭhāni honti, dve sāditabbāni. Dve naṭṭhāni, ekaṃ sāditabbaṃ, ekaṃ naṭṭhaṃ, na kiñci sāditabba’’nti (pārā. 524) vuttaṃ.

「彼比库应从彼求衣,以内衣、上衣为限」(巴拉基咖 524)如是所说故,说「超过彼」。然而在此说「若三件失去,应求二件。二件失去,应求一件。一件失去,不应求任何」(巴拉基咖 524)如是所说。

(Cha-ja) ‘‘kīdisena te (pārā. 529), bhante, cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ cetāpemī’’ti evaṃ appavāritoti attho. Vikappanti visiṭṭhakappaṃ adhikavidhānaṃ āpannaṃ. Idha purimaṃ ekassa, dutiyaṃ bahūnaṃ vasena vuttaṃ, ettakaṃ nānattaṃ.

「尊者需要何种衣?我为尊者预备何种衣?」(巴拉基咖 529)如是未受邀请,此为义。「净施」者,已得殊胜作法、额外规定。在此,前者以一人,后者以多人方式所说,仅此差异。

(Jha) atirekatikkhattunti ettha kenaci yaṃ kiñci akappiyavatthuṃ ānetvā ‘‘idaṃ kho me, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhatu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti vutte ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti vattabbaṃ. Evaṃ vutte sace so ‘‘atthi koci kappiyakārako’’ti vadati, cīvaratthikena ṭhapetvā pañca sahadhammike yo koci uddisitabbo ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti, ettakameva vattabbaṃ. Evaṃ vutte sace dāyako tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘eso ayyassa cīvaraṃ cetāpetvā dassatī’’ti vatvā gacchati, taṃ upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti, ettakameva vattabbaṃ, ‘‘dehi me cīvara’’ntiādinā na vattabbaṃ. Evaṃ tikkhattuṃ codanāya taṃ cīvaraṃ labhati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhati, chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena ṭhātabbaṃ, na āsane nisīditabbaṃ, na āmisaṃ paṭiggahetabbaṃ, na dhammo bhāsitabbo. ‘‘Kiṃ kāraṇā āgatosī’’ti vutte ‘‘jānāhi, āvuso’’ti ettakameva vattabbaṃ. Sace nisajjādīni karoti, ṭhānaṃ bhañjati. Vattabhedadukkaṭañca āpajjatīti vadanti. Evaṃ pana appaṭipajjitvā atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena sace nipphādeti, nissaggiyanti attho.

「超过三次」:在此,若有人持来任何不净物说「尊者,此为我为具寿而持来的衣资具,愿具寿接受衣资具」,应说「友,我们不接受衣资具,我们接受衣,在适时、如法时」。如是说后,若彼说「有净施人吗?」,需衣者应指示除五种同法者外的任何人「友,此人是比库们的服务者」,仅应说此。如是说后,若施主将不净物交于彼手中说「此人将为尊师预备衣后给予」而去,应前往彼处,二三次提醒、使忆念「友,我需要衣」,仅应说此,不应以「给我衣」等说。如是三次提醒而得彼衣,此为善。若不得,应默然站立,最多六次,不应坐于座,不应接受利养,不应说法。若问「为何缘故而来?」,仅应说「友,你应知」。若作坐等,破坏站立。且犯破说法恶作,如是说。然而不如是行而超过三次提醒、超过六次站立,若使成就,则尼萨耆亚,此为义。

(Ña) santhataṃ (pārā. 544) nāma santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ. Ekakosiyaṃsunāpi ce missetvā karoti, nissaggiyaṃ.

「铺展物」(巴拉基咖 544)者,铺展而作,非编织。即使混合一根丝线而作,亦尼萨耆亚。

(Ṭa) suddhakāḷakānanti (pārā. 547-549) aññehi amissitānanti attho. ‘‘Kāḷakaṃ nāma dve kāḷakāni jātikāḷakaṃ vā rajanakāḷakaṃ vā’’ti vuttaṃ.

「纯黑色者」(巴拉基咖 547-549):意为不与其他混合。已说「黑色者,名为二种黑色:生来黑色或染成黑色」。

(Ṭha) anādiyitvā…pe… tulanti (pārā. 554) ettha pana yattakehi eḷakalomehi kattukāmo hoti, tesu dve koṭṭhāsā kāḷakānaṃ, eko odātānaṃ, eko gocariyānaṃ ādātabboti vinicchayo. Ekassāpi kāḷakalomassa atirekabhāge sati nissaggiyameva.

「不取……乃至……称量」(巴拉基咖 554):然而在此,以他想要制作的羊毛量,其中二份应取黑色,一份应取白色,一份应取褐色,此为决断。即使一根黑色羊毛有超过部分,亦为尼萨耆亚。

(Ḍa) ūnakachabbassānīti (pārā. 562) chabbassato orabhāge.

「未满六年者」(巴拉基咖 562):在六年以下的部分。

(Ḍha) nisīdanasanthataṃ (pārā. 567) pana kārāpentena purāṇasanthatassa ekapassato vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā chinditvā gahitaṭṭhānaṃ yathā vidatthimattaṃ hoti, evaṃ gahetvā ekadesaṃ vā santharitabbaṃ, vijaṭetvā vā santharitabbaṃ.

「坐具敷具」(巴拉基咖 567):然而,令制作者从旧敷具的一边,切取圆形或四方形,取所执持处如一张手大小,如是取后,应敷设一部分,或拆开后敷设。

(Ta) na kevalaṃ dhovāpane (pārā. 578) eva nissaggiyaṃ, rajanepi nissaggiyameva.

「不仅在洗濯」(巴拉基咖 578):不仅在洗濯时为尼萨耆亚,在染色时亦为尼萨耆亚。

(Da) rūpiyapaṭiggahaṇasseva (pārā. 589) paṭikkhittattā paṭiggahitaparivattane dosaṃ apassantā katākatādivasena anekavidhaṃ jātarūpaparivattanaṃ karonti, taṃ sandhāya ‘‘nānappakāraka’’nti vuttaṃ.

「仅因受取金钱」(巴拉基咖 589):因受取被禁止,不见已受取转换的过失者,以已作未作等方式,作种种金银转换,指此而说「种种方式」。

§387-9

387-9. Āpattiṃ desetvā pacchā kattabbaṃ dassetuṃ ‘‘athā’’ti vuttaṃ. Gihiṃ vadeti sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā, taṃ vadeyyāti attho. Evaṃ vutto so ‘‘iminā kiṃ āharāmī’’ti ce vadeyyāti attho. Avatvāmanti ‘‘imaṃ vā imaṃ vā āharā’’ti avatvāti attho. Vadeti ‘‘kappiyaṃ ācikkhitabba’’nti (pārā. 584, 589) vacanato ‘‘pabbajitānaṃ sappi vā telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā vaṭṭatī’’ti evaṃ ācikkhitabbaṃ, ‘‘imaṃ nāma āharā’’ti na vattabbameva. Dvepeteti dvepi ete rūpiyapaṭiggāhakañca rūpiyasabyohārikañcāti attho. Aññenāti antamaso ārāmikenāpi laddhabhāgo na kappati eva.

387-9. 为了显示宣说罪过之后应当做的事,故说「然后」。「告诉在家人」者,意思是:若有园林守护者或近事男来到那里,应当告诉他。如此被告知,他若说「我应当拿什么来」,此为其意。「不说」者,意思是:不说「拿这个或那个来」。「应当说」者,依「应当告知净物」之语,应当如此告知:「对于出家者,酥油、油、蜂蜜或糖浆是适当的」,不应说「拿这个名为某某的东西来」。「两者」者,意思是:这两者,即接受金银者与金银交易者。「由他人」者,即使由园林守护者所得之份也绝不适当。

§390

390. Antamaso (pārā. aṭṭha. 2.583-4) tannibbattā rukkhacchāyāpi na kappatīti. Nissaṭṭhaṃ paṭiladdhampīti ettha yathā rūpiyasaṃvohāraṃ katvā laddhavatthuto ābhataṃ na kappati, tathā kosiyamissakasanthatādittayampi na kappati. Na kevalaṃ tasseva, aññesampi na kappateva ‘‘aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 545, 550, 555) vuttattā.

390. 即使由那所生的树荫也不适当。「被舍弃后所得之物」者,此中,如同以金银交易而从所得衣物拿来的不适当,同样,羊毛混合的三衣等也不适当。不仅对他不适当,对其他人也绝不适当,因为已说「由他人所作,接受后受用,犯恶作」。

§391

391. Evaṃ no ce labhetha, so ārāmikādiko ‘‘imaṃ chaḍḍehī’’ti saṃsiyo vattabboti attho. Evampi no ce labheyya, sammato bhikkhu chaḍḍeyyāti attho.

391. 如此若不能得,意思是:应当对那园林守护者等说「舍弃这个」。如此若也不能得,意思是:被认可的比库应当舍弃。

§392

392. Paṭiggahitarūpiyañca parivattitarūpiyañca sandhāya ‘‘etānī’’ti vuttaṃ. Dutiyapatto nāma ‘‘ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiya’’nti (pārā. 612) vuttapatto. So ca etāni ca saṅghe nissaṭṭhuṃ labbhareti sambandho. ‘‘Saṅghamajjhe nissajjitabbaṃ, bhikkhuparisāya nissajjitabba’’nti (pārā. 584, 589) ca vuttattā na gaṇapuggalānaṃ nissajjituṃ vaṭṭati. Sesāni pana tīṇi cīvarādivatthūni ‘‘nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā’’ti vuttattā (pārā. 463) saṅghādīnaṃ nissajjituṃ vaṭṭati. Bhāsantarenapīti pāḷiyā vattuṃ asakkontena damiḷabhāsādīsu aññatarāyapi nissajjituṃ vaṭṭatīti attho.

392. 关联已接受的金银与已交易的金银,故说「这些」。「第二钵」者,名为「以少于五缀的钵,若使人交换另一新钵,尼萨耆亚」中所说之钵。那个与这些可以在僧团中舍弃,此为关联。因为已说「应在僧团中舍弃,应在比库众中舍弃」,故不适合向群体或个人舍弃。但其余三种衣等物,因为已说「应舍弃于僧团、群体或个人」,故适合向僧团等舍弃。「即使以其他语言」者,意思是:不能以巴利语说者,即使以达弥拉语等任何一种语言舍弃也适当。

§393

393. (Ka-ga) nānappakārakaṃ nāma ‘‘cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, ‘‘antamaso cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampī’’ti (pārā. 595) pāḷiyaṃ vuttaṃ. Cetāpitoti (pārā. 613) yācitvā gahito.

393. 「种种物品」者,名为「衣、食、住所、病者所需药品资具,乃至粉团、齿木、缝针线」,在巴利语中如此说。「使人交换」者,乞求后取得。

§394

394.Sammannitvāna pattagāhakaṃ saṅghassa pattantanti (pārā. 614; kaṅkhā. aṭṭha. ūnapañcabaddhanasikkhāpadavaṇṇanā) ya antimaṃ pattaṃ, taṃ tassa dāpayeti attho.

394. 「认可后,将钵给予僧团的持钵者」者,意思是:将最后的钵给予他。

§395

395. (Kha) paridahitaṃnissaggiyanti ettha (pārā. 626-628; pārā. aṭṭha. 2.628) pana ṭhatvā vassikasāṭikāya pariyesanakkhettaṃ karaṇakkhettaṃ nivāsanakkhettaṃ adhiṭṭhānakkhettanti catubbidhaṃ khettañca kucchisamayo piṭṭhisamayoti duvidho samayo ca veditabbo. Kathaṃ? Gimhānamāsesu pacchimamāsassa purimo aḍḍhamāso pariyesanakkhettaṃ, pacchimo karaṇakkhettañca nivāsanakkhettañca, pariyesitumpi vaṭṭati, adhiṭṭhātuṃ pana na vaṭṭati. Vassikā pana cattāro māsā pariyesanādīnaṃ catunnampi khettaṃ. Ete eva pañca māsā kucchisamayo nāma. Itare satta māsā piṭṭhisamayo, tattha satuppādakaraṇaṃ na vaṭṭati.

395. (甲)「应舍弃已围绕」者,于此(《巴拉基咖》626-628;《巴拉基咖注疏》2.628)则应知:关于雨季衣,有四种区域——寻求区域、制作区域、穿着区域、决意区域;以及两种时节——腹时节与背时节。如何?热季诸月中,最后月的前半月为寻求区域,后半月为制作区域与穿着区域,允许寻求,但不允许决意。而雨季四个月则是寻求等四者的区域。这五个月名为腹时节。其余七个月为背时节,于其中不允许制作有余衣。

(Ga) acchinnanti ettha ‘‘yo pana mama pattacīvarādīni vahanto mayā saddhiṃ carissatī’’ti saññāya cīvaraṃ datvā puna sakasaññāya eva attano veyyāvaccaṃ akarontaṃ disvā acchindati, so imaṃ āpattiṃ āpajjati. Kevalaṃ pariccajitvā dinnaṃ gahetumeva na labhati.

(乙)「已断绝」者,于此:以「凡携带我的钵、衣等与我同行者」之想而给予衣,后见其以自己之想而不作自己的侍奉,便断绝之,彼犯此罪。仅仅舍弃而给予之物,不得再取。

(Gha) suttaṃ viññāpetvāti ettha cīvarakārasamayādīsu cīvarasibbanādīnamatthāya suttaṃ viññāpetvāti attho. Aññathā suttaṃ viññāpetumeva na vaṭṭati. Viññattiyā eva laddhatantavāyehīti attho. Suttatantavāyānaṃ akappiyabhāve sati dīghato vidatthimatte, tiriyantato hatthamatte vīte nissaggiyaṃ, ekato akappiyapakkhe dukkaṭaṃ.

(丙)「令知线」者,于此:于衣制作时节等,为缝衣等之目的而令知线,此为其义。否则,根本不允许令知线。意为:仅以请求而从织工处得。若线与织工为不净,长度超过一张手宽,横度超过一手宽时,为应舍弃;若一方为不净方,则为恶作。

(Ṅa) vikappaṃ āpannanti (pārā. 643) ‘‘idaṃ kho, āvuso, cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha vitthatañcā’’tiādinā adhikaṃ vidhānaṃ āpannanti attho.

(丁)「已得选择」者(《巴拉基咖》643):「友,此衣为我而织,请作长且作宽」等,意为已得额外的指示。

(Ca) accekacīvaraṃ (pārā. 649-650) nāma senāya gantukāmādīhi dinnaṃ.

(戊)「非常衣」(《巴拉基咖》649-650)者,名为由欲往军队者等所给予之衣。

(Cha) atirekachārattanti (pārā. 654-655) chadivasato atirekaṃ. ‘‘Atthatakathinānaṃ vo, bhikkhave, pañca kappissanti, anāmantacāro asamādānacāro gaṇabhojanaṃ yāvadatthacīvaraṃ yo ca tattha cīvaruppādo, so nesaṃ bhavissatī’’ti (mahāva. 306) vuttaānisaṃsesu cīvaramāse asamādānacāraṃ ṭhapetvā sesānisaṃsā labbhanti. Yadi asamādānacāro labbheyya, pāveyyakā bhikkhū vassaṃvutthā okapuṇṇehi cīvarehi na bhagavantaṃ upasaṅkameyyuṃ, yasmā taṃ na labhanti, tasmā cīvaramāsepi ticīvaraṃ ādāya eva bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu. Tasmā veditabbaṃ asamādānacāraparihāraṃ atthatakathinā eva labhanti, na itareti vadanti.

(己)「超过六夜」者(《巴拉基咖》654-655):超过六日。于「诸比库,对你们已收咖提那衣者,将有五种允许:不告辞而行、不受持而行、众食、随意多衣、以及于彼处所生之衣,将属于他们」(《大品》306)所说诸利益中,于衣月除不受持而行外,得其余诸利益。若得不受持而行,则已度雨安居的游方比库们,不应以满足的衣前往世尊处,因为不得彼,故即使在衣月,也唯有持三衣才前往世尊处。因此应知:唯有已收咖提那衣者才得免除受持而行,非其他,如是说。

§397

397. (Kha) ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ pāṭidesanīyāpattiṃ, dve, sambahulā pāṭidesanīyāpattiyo āpajji’’nti imaṃ pana yesu potthakesu likhitaṃ, taṃ abhayagirivāsīnaṃ khuddasikkhāvasena dassitaṃ kira. Tattha ‘‘ahaṃ, āyasmā, sambahulā pāṭidesanīyā āpattiyo āpanno, tāyo paṭidesemi. Ahaṃ, āyasmā, ekaṃ pāṭidesanīyaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ paṭidesemī’’ti hi vuttaṃ. Amhākaṃ pana evaṃ desanāvidhānaṃ natthi. ‘‘Gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti (pāci. 553) vuttaṃ. Samantapāsādikāyaṃ (pāci. 553) ‘‘gārayhaṃ āvuso’tiādi paṭidesetabbākāradassana’’nti vuttaṃ. Kaṅkhāvitaraṇiyampi (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘tassā desetabbākāro gārayhaṃ āvuso’tiādinā nayena sikkhāpade dassitoyevā’’ti vuttattā pāṭhe āgatanayeneva desanāvidhānaṃ veditabbaṃ. Sace dve honti, ‘‘gārayhe, āvuso, dve dhamme āpajjiṃ asappāye pāṭidesanīye, te paṭidesemī’’ti, ‘‘passatha, bhante, te dhamme’’ti ca ‘‘gārayhe , āvuso, sambahule dhamme āpajjiṃ asappāye pāṭidesanīye, te paṭidesemī’’ti, ‘‘passatha, bhante, te dhamme’’ti ca evaṃ yathānurūpaṃ desanāvidhānaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ vuttappakāramevāti.

397. (甲)「尊者,我犯了一个应悔过罪」、「两个」、「众多应悔过罪」——这在某些写本中如此书写,据说是无畏山住者依小学处而显示的。在那里说:「具寿,我犯了众多应悔过罪,我悔过那些。具寿,我犯了一个应悔过罪,我悔过那个。」然而我们没有这样的悔过方式。如所说:「友,我犯了应呵责的法、不适当的、应悔过的,我悔过那个。」在《善见律》中说:「『应呵责的,友』等等,是显示应悔过的方式。」在《疑惑度脱》中也说:「对于那个,应悔过的方式在学处中已以『应呵责的,友』等方式显示。」因此,应依经文所来的方式了知悔过方式。如果有两个,则「友,我犯了两个应呵责的法、不适当的、应悔过的,我悔过那些」,以及「尊者,你看见那些法吗」;以及「友,我犯了众多应呵责的法、不适当的、应悔过的,我悔过那些」,以及「尊者,你看见那些法吗」——应如此了知相应的悔过方式。其余如前所说。

§398

398.Adesanāgāminiyanti (pari. 424 ādayo; pari. aṭṭha. 425) pārājikañca saṅghādisesañca na desayeti attho. Anāpattiñcāti anāpattiṃ eva ‘‘āpatti’’nti na desaye. Lahukāpattimpi pubbe desitaṃ puna na desayeti sambandho, nānāsaṃvāsanissīmaṭṭhitānaṃ santike na desayeti attho. Catupañcahīti ettha samānavassikapavāraṇāyaṃ viya catūhi vā pañcahi vā ekato hutvā ekassa santike na desayeti attho. Dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā vaṭṭati. Kathaṃ desetabbanti ce? Ekassa santike tīhipi ekato nisīditvā ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ pācittiyāpattiṃ āpajjiṃ, taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti evaṃ attanā āpannaāpattivasena vutte tena ‘‘passasi, āvuso, taṃ āpatti’’nti evaṃ tikkhattuṃ vutte ‘‘āma, bhante, passāmī’’ti vā ‘‘āmāvuso passāmī’’ti vā vutte puna tena ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāthā’’ti vā ‘‘saṃvareyyāsī’’ti vā vutte ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti vattabbaṃ, evaṃ desetabbaṃ. Manasāti vacībhedaṃ akatvā kevalaṃ citteneva na desayeti attho. Apakatattānanti antimavatthuṃ ajjhāpannassa vā ukkhittakassa vā uposatho pavāraṇā vā ṭhapitā honti, tassa santike na desayeti attho. Nānekāti nānāpattiyo ‘‘ekā’’ti vatvā na desayeti attho. Ekā pana ‘‘sambahulā’’ti desitā hotīti. Desanāvinicchayo.

398. 「不导向悔过」——意思是不悔过巴拉基咖和桑喀地谢萨。「以及无罪」——不将无罪悔过为「罪」。关联是:也不再悔过先前已悔过的轻罪;意思是不向处于别众界内者悔过。「四五」——这里如同同瓦萨自恣,意思是四人或五人聚在一起不向一人悔过。二人或三人是允许的。若问「应如何悔过」?三人一起坐在一人面前,依自己所犯的罪说「尊者,我犯了一个巴吉帝亚罪,我在你面前悔过」,如此说后,对方三次说「友,你看见那个罪吗」,说「是的,尊者,我看见」或「是的,友,我看见」后,对方再说「未来应防护」或「你应防护」,应说「善哉,我将善加防护」——应如此悔过。「以心」——意思是不作语言分别,仅以心不悔过。「因未作」——犯了最后事或被举罪者,其伍波萨他或自恣被搁置,意思是不向他悔过。「众多为一」——意思是不将众多罪说为「一个」而悔过。但一个被说为「众多」。这是悔过的决择。

Desanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 开示解说注释完毕。

43. Chandadānaniddesavaṇṇanā四十三、给予同意解说注释

§399

399. Kammappatte saṅghe samāgateti sambandho. Etena saṅghe asamāgate chandadānaṃ na ruhatīti dīpitaṃ hotīti vadanti. Etthāyaṃ vicāraṇā – pañcabhikkhuke vihāre ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā sesānaṃ uposathādikaraṇaṃ anuññātaṃ pāḷiyaṃ (pari. 496-497) aṭṭhakathāyañca (pari. aṭṭha. 487-488). Tesu eko chandadāyako, eko chandahārako, te muñcitvā na ettha sannipatito saṅgho tiṇṇaṃ samūhabhāvato, tasmā asamāgatepi dātuṃ vaṭṭati. Ārocentena pana samāgate eva ārocetabbaṃ. Idhāpi ‘‘hareyyā’’ti vuttaṃ, na ‘‘deseyyā’’ti. Tattha chandahārakena saddhiṃ kammappattānaṃ sannipāto veditabbo.

399. 关联是「当僧团已达甘马时已集合」。有人说,以此显示:当僧团未集合时,给予欲不成立。这里有此考察——在五比库的住处,带来一人的欲与清净后,允许其余人作伍波萨他等,这在经文和注疏中都有说明。其中一人给欲,一人持欲,除了他们,这里未集合的僧团因三人的聚合,因此即使未集合也允许给予。但宣告者应在已集合时宣告。这里也说「应带来」,而非「应悔过」。在那里,应了知持欲者与已达甘马者的集合。

§400

400. Idāni chandadānavidhiṃ dassetuṃ ‘‘ekaṃ bhikkhu’’ntiādimāha (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā).

400. 现在为了显示给欲的方式,说「一位比库」等。

§401

401. (Ka) ‘‘chandaṃ dammī’’ti ettakameva alaṃ, ‘‘hara, ārocehī’’ti imehi kiṃpayojananti ce? Vuccate – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampidātuṃ, santi saṅghassa karaṇīya’’nti (mahāva. 165) vuttattā bhagavato āṇaṃ karontena ‘‘chandaṃ dammī’’ti vuttaṃ. ‘‘Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande antarāmagge pakkamati, anāhaṭova hoti chando’’ti (mahāva. 165) vuttattā chandahārakassa aññassa apakkamanatthāya pārisuddhiṃ dentena ‘‘idaṃ karohi evā’’ti āṇāpentena ‘‘chandaṃ me harā’’ti vuttaṃ. ‘‘Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto sañcicca nāroceti, āhaṭo hoti chando, chandahārakassa āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 165) vuttattā ‘‘yaditvaṃ sañcicca nārocessasi, āpattiṃ āpajjissasi , ārocehi evā’’ti tassa ācikkhanto ‘‘ārocehī’’ti āhāti evamettha imesaṃ padānaṃ sappayojanatā veditabbā. Evaṃ pārisuddhidānepīti.

401. (甲)若问「仅『我给欲』就足够了,『带去、宣告』这些有何用处」?答:因为说「比库们,我允许在当日伍波萨他时,给予清净者也给欲,僧团有应作之事」,故奉行世尊之命而说「我给欲」。因为说「比库们,若持欲者在给予欲后中途离去,欲未被带到」,故给予清净者为了持欲者不离去而命令「你作此事」,说「请为我带欲」。因为说「比库们,若持欲者在给予欲后到达僧团故意不宣告,欲已被带到,持欲者犯恶作罪」,故告诉他「如果你故意不宣告,你将犯罪,务必宣告」,说「宣告」——应如此了知这些词句的有用性。在给予清净时也是如此。

§402

402.Sesakammanti yadi saṅgho uposathagge aññaṃ apalokanādikammaṃ karoti, taṃ kammaṃ vibādhati, vikopetīti attho.

402. 「其余甘马」——如果僧团在伍波萨他堂作其他求听等甘马,那个甘马妨碍、扰乱,这是意思。

§403

403.Dvayanti uposathañca sesakammañcāti attho. Nattanoti attano uposathaṃ na sampādeti.

「二」者,谓伍波萨他与其余甘马也,此为其义。「不持来」者,谓不成就自己的伍波萨他。

§405

405. ‘‘Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā’’tiādikaṃ (mahāva. 213) sabbūpacāraṃ katvānāti attho.

「偏袒上衣后蹲踞而坐」等,谓作一切威仪也,此为其义。

§406

406. ‘‘Itthannāmena pavāraṇā dinnā’’ti ārocetvā.

「以某某之名给与自恣」,如是告知。

§408

408.Paṭijāneyya nāhaṭāti (mahāva. 164-165, 213) pāṭhe na āhaṭāti nāhaṭā, āhaṭā na hotīti attho. Tathā heyyāti vibbhamanādīni kareyyāti attho.

「应承认未持来」,于文句中「未持来」者,谓未被持来,非已持来也,此为其义。「如是应作」者,谓应作错乱等也,此为其义。

§409

409. Sutto vā nārocayeyya, āhaṭā hotīti sambandho. Anāpattivāti anāpatti eva. Chandadānavinicchayo.

「或不告知」,与「已持来」相连。「无犯」者,即无犯也。欲之给与之决断。

Chandadānaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 给予同意解说注释完毕。

44. Uposathaniddesavaṇṇanā44. 伍波萨他说明注释

§411

411.Suttuddeso saṅghasseva. Sesānanti dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā.

「经之诵出」唯属僧团。「其余」者,谓二人或三人。

§412

412.Pubbakaraṇepubbakicce, pattakalle samāniteti sabbapaṭhamaṃ kattabbaṃ pubbakaraṇaṃ. Tadanantaraṃ kattabbaṃ pubbakiccaṃ nāma. Ettha –

「前行」与「前事」,于适当时机集合时。『前行』者,一切最初应作之事也。『前事』者,紧接其后应作之事也。于此——

‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;

「扫帚与灯,水与座,此等为伍波萨他之前行。」

Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccati.

「此等为伍波萨他之前行。」

‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;

「欲与清净、季节之宣告、比库之计数及教诫,」

Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccatī’’ti –. (mahāva. aṭṭha. 168);

「此等为伍波萨他之前事。」

Evaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena pubbakaraṇañca pubbakiccañca veditabbaṃ.

如是,应依注疏中所说之方式了知前行与前事。

‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,

「伍波萨他,凡诸比库达甘马者」

Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;

「同分罪不存在」

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,

「应避之人于彼中不存在」

Pattakallanti vuccatī’’ti –. (mahāva. aṭṭha. 168);

「称为适宜」——如是所说之适宜已集合,应诵之义也。「诸比库,此五种巴帝摩卡诵法:诵序分已,余者应以听闻令知,此为第一巴帝摩卡诵法。诵序分已,诵四巴拉基咖已,余者应以听闻令知,此为第二巴帝摩卡诵法。诵序分已,诵四巴拉基咖已,诵十三桑喀地谢萨已,余者应以听闻令知,此为第三巴帝摩卡诵法。诵序分已,诵四巴拉基咖已,诵十三桑喀地谢萨已,诵二不定已,余者应以听闻令知,此为第四巴帝摩卡诵法。以广说者为第五。诸比库,此五种巴帝摩卡诵法」——如是所说故,彼听闻诵法分为五种之义也

Vuttavasena pattakalle samānite, pajjiteti attho. ‘‘Pañcime, bhikkhave, pātimokkhuddesā. Nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ dutiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ tatiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ catuttho pātimokkhuddeso. Vitthāreneva pañcamo. Ime kho bhikkhave pañca pātimokkhuddesā’’ti (mahāva. 150) vuttattā so suttuddeso pañcadhā vibhāvitoti attho.

「无障碍」者,王之障碍等十种障碍不存在,以略诵被允许、被许可之义也。「长老」者,僧团长老也。「于此」者,于五种诵法中。「于二或三明了者,长老为主」——注疏中如是所说故,障碍不存在时,以略诵而诵亦适宜,此为意趣。若问「于何处所说」?「彼中比库善巧有能力者,应委托彼」——如是所说之圣典,于注疏中「『彼中比库善巧有能力者』,于此,虽然年少者若善巧,巴帝摩卡亦被允许,然而于此,此为意趣——若僧团长老之五种或四种或三种巴帝摩卡诵法不来,然而二种无缺、极明了、口中流出者存在,巴帝摩卡唯依长老也。然而若连如是明了亦不能作,唯依善巧比库也」——如是义被说。于圣典中亦如是所说:「诸比库,彼等比库应从邻近住处派遣一比库:『具寿,去!以略或以广学习巴帝摩卡后来!』」

§413

413.Vināntarāyanti (mahāva. 150) rājantarāyādidasavidhaṃ antarāyaṃ vinā saṅkhepenuddeso vinivārito paṭikkhittoti attho. Therovāti saṅghattherova. Etthāti pañcasu uddesesu. ‘‘Dvīsu vā tīsu vā visadesu therova issaro’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttattā avattantepi antarāye saṃkhittena uddisituṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Kattha vuttanti ce? ‘‘Yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo, tassādheyya’’nti (mahāva. 155) vuttapāḷiyā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yo tattha bhikkhu byatto paṭibaloti ettha kiñcāpi daharassāpi byattassa pātimokkho anuññāto, atha kho ettha ayamadhippāyo – sace saṅghattherassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti, dve pana akhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattova pātimokkho. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyattova hotī’’ti attho vutto. Pāḷiyampi vuttameva ‘‘tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘gaccha, āvuso, saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’’’ti (mahāva. 163).

「诸比库,彼等比库应从邻近住处派遣一比库:『具寿,去!以略或以广学习巴帝摩卡后来!』」

§414

414.Uddisante vāti (mahāva. 172) pātimokkhe uddisiyamāne samā vā thokatarā vā yadi āgaccheyyuṃ, uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tehi saddhiṃ nisīditvā avasesakaṃ sotabbanti attho.

「正在诵时」者(大品 172),在巴帝摩卡正被诵出时,若有与会者同等或较少之人到来,则已诵者为善诵,应与彼等共坐而听闻其余部分,此为其义。

§415

415.Uddiṭṭhamatte (mahāva. 172) vā sakalāya vā ekaccāya vā parisāya vuṭṭhitāya samā vā thokatarā vā yadi āgaccheyyunti sambandho. Pārisuddhinti pārisuddhiuposathaṃ. Kareyyesanti kareyya esaṃ, etesaṃ santiketi attho. Bahukātha ceti atha bahukā ce, puna āgatā bahukā ceti attho ,. ‘‘Uddissamāne, uddiṭṭhamatte ekaccāya vuṭṭhitāya sakalāya vuṭṭhitāyā’’ti (mahāva. 172) āgatesu sabbavikappesu pubbakiccaṃ katvā puna ādito paṭṭhāya pātimokkhaṃ uddiseti attho.

「诵毕时」者(大品 172),或于全部会众、或于部分会众已起座时,若有与会者同等或较少之人到来,此为连结。「清净」者,清净伍波萨他。「应作」者,应为彼等作,即为彼等之前作之义。「若众多」者,若又有众多到来者,即又有众多人到来之义。「正诵时、诵毕时、部分起座时、全部起座时」(大品 172),于所有到来之情况中,作前行事已,应从头开始再次诵出巴帝摩卡,此为其义。

§416

416.Itarānanti āgantukānaṃ. Sacetaroti sace cātuddasikoti attho. Samānetarenuvattantūti samā vā ūnā vā itare āgantukā purimānaṃ āvāsikānaṃ anuvattantūti attho. Sacedhikāti āgantukā sace adhikā, purimā āvāsikā anuvattantūti attho. Sesepyayaṃ nayoti ‘‘āgantukānaṃ pannaraso hoti, āvāsikānaṃ cātuddaso’’ti itarepi samathokā āgantukā āvāsikānaṃ anuvattantūtiādinā nayena vinicchayo veditabboti attho.

「其余者」者,到来者之。「若为十四日」者,若为十四日之义。「同等或较少者随顺」者,同等或较少之其余到来者随顺先前之住处者,此为其义。「若较多」者,到来者若较多,先前之住处者应随顺,此为其义。「其余亦此理」者,「到来者为十五日,住处者为十四日」,其余同等或较少之到来者亦应以随顺住处者等之理而知决断,此为其义。

§417

417.Mūlaṭṭhāti āvāsikā. Samathokānaṃ āgantukānaṃ. Sāmaggiṃ dentu kāmatoti yadi icchanti, dentūti attho.

「根本处」者,住处者。「同等或较少之到来者」。「若欲,应给予和合」者,若愿意,应给予之义。

§418

418. No ce denti, āgantukehi bahi gantvāna uposatho kātabboti attho. Anicchāya sāmaggī deyyāti sambandho.

若不给予,到来者应往外而作伍波萨他,此为其义。「不情愿应给予和合」者,此为连结。

§419

419. ‘‘Na bhikkhave pātimokkhuddesakena sañcicca na sāvetabbaṃ. Yo na sāveyya, āpatti dukkaṭassā’’tivuttattā (mahāva. 154) ‘‘sāveyya sutta’’nti vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhuddesakena vāyamituṃ kathaṃ sāveyyanti, vāyamantassa anāpattī’’ti (mahāva. 154) vuttattā ‘‘sañcicca assāventassa dukkaṭa’’nti vuttaṃ.

因说「诸比库,巴帝摩卡诵者不应故意不告知。若不告知者,犯恶作」(大品 154),故说「应告知经」。因说「诸比库,我允许巴帝摩卡诵者努力如何告知,努力者无罪」(大品 154),故说「故意不告知者恶作」。

§420

420.Tathāti dukkaṭanti attho. Kalloti agilāno. Pesitoti āṇatto. ‘‘Na bhikkhave therena āṇattena agilānena na sammajjitabbaṃ. Yo na sammajjeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādi (mahāva. 159) vuttaṃ.

「如是」者,恶作之义也。「能」者,无病也。「被遣」者,被命令也。如「诸比库!长老被命令而无病者,不应不打扫。若不打扫者,犯恶作」等所说。

§421-3

421-3. Idāni pārisuddhiuposathaṃ dassetuṃ ‘‘sammajjitvā’’tiādi vuttaṃ. Añjaliṃ (mahāva. 168) paggayhāti sambandho. Teti avasesā dve evaṃ samudīriyā vattabbāti attho. Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgādikaraṇavasena samattapubbārambhena te dve bhikkhū navena evamīriyā vattabbāti attho.

今为显示清净伍波萨他,故说「打扫后」等。应连接「合掌」。「彼等」者,其余二人应如是发起而说之义也。「偏袒一肩」者,以上衣等之作为,以完成前行之方式,彼二比库应以新的如是发起而说之义也。

§424-5

424-5. Idāni dvīhi kattabbaṃ dassetuṃ ‘‘dvīsu therenā’’ti vuttaṃ.

今为显示应由二人作,故说「于二人中由长老」。

§426

426. Ettāvatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu’’nti (mahāva. 168) ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tiṇṇaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātu’’nti (mahāva. 168) ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dvinnaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātu’’nti (mahāva. 168) ca vuttaṃ saṅghuposathañca pārisuddhiuposathañca dassetvā idāni yattha eko bhikkhu viharati, tassa anuññātaṃ adhiṭṭhānuposathaṃ dassetuṃ ‘‘pubbakicca’’ntiādimāha. Ettha ca pubbakiccaṃ nāma sammajjanādikaṃyeva.

至此,「诸比库!我允许四人诵巴帝摩卡」,及「诸比库!我允许三人作清净伍波萨他」,及「诸比库!我允许二人作清净伍波萨他」所说,显示了僧团伍波萨他与清净伍波萨他后,今为显示于一比库独住之处所允许的决意伍波萨他,故说「前行」等。于此,前行者,即打扫等也。

§427

427. Saṅghuposathapārisuddhiuposathaadhiṭṭhānauposathānaṃ vasena taṃ taṃ uposathaṃ yadi kayirunti sambandho.

应连接:若依僧团伍波萨他、清净伍波萨他、决意伍波萨他而作彼彼伍波萨他。

§428

428. Vagge (mahāva. 173) ca samagge ca ‘‘vaggo’’ti saññino ca ‘‘vaggo nu kho, samaggo nu kho’’ti evaṃ vimatissa ca dukkaṭaṃ, ‘‘nassantete vinassantete, ko tehi attho’’ti evaṃ anāgatānaṃ bhikkhūnaṃ atthibhāvaṃ ñatvā bhedādhippāyena uposathaṃ karoto thullaccayaṃ hotīti attho. Tadubhayepi ‘‘samaggo’’ti saññino anāpatti.

于别众与和合众中,想「别众」者,及如是疑惑「是别众耶?是和合众耶?」者,犯恶作。知未来比库之存在,以破僧之意图而作伍波萨他,如是「彼等灭亡,彼等坏灭,彼等有何用?」者,犯土喇吒亚之义也。彼二者若想「和合」,则无犯。

§429-430

429-430.Sesasahadhammikā nāma bhikkhuṃ ṭhapetvā avasesā cattāro. Abhabbassāti ettha paṇḍakatheyyasaṃvāsaka titthiyapakkantaka tiracchānagata mātughātaka pitughātaka arahantaghātaka bhikkhunidūsaka saṅghabhedaka lohituppādakaubhatobyañjanakā abhabbā gahitā. Ettha pana nāgamāṇavakādayo tiracchānagatapakkhikāti veditabbā. Etesaṃ nisinnaparisāyañca pātimokkhaṃ na uddiseti sambandho.

「余共法者」,名为除比库外的其余四众。「于无能者」,此处所取的无能者为:般哒咖、黄门、共住者、外道归来者、畜生趣、杀母者、杀父者、杀阿拉汉者、污比库尼者、破僧者、出佛身血者、二根者。此中,龙、学童等应知为畜生趣类。于此等人坐于会众中时,不诵巴帝摩卡,此为关联。

Tathāti yo pana saṅgho sabhāgāpattiko, sopi na uddise, parivutthena chandenapi na uddiseti attho. Ettha pana catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ rattipārivāsiyaṃ chandapārivāsiyaṃ ajjhāsayapārivāsiyanti.

「如是」者,若僧团有同类罪者,亦不应诵,意为即使以别住者之欲亦不诵。此中有四种别住者:会众别住者、夜别住者、欲别住者、意乐别住者。

Ettha pana bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā meghādīhi upaddutā ‘‘anokāsā mayaṃ, aññatra gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjetvāva uṭṭhahanti. Idaṃ parisapārivāsiyaṃ. Kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.

此中,比库们因某种应作事而集会,被云雨等所恼,说『我们无机会,往他处去』而未舍欲即起座。此为会众别住者。虽为会众别住者,然因欲未舍之故,作甘马是允许的。

Punapi bhikkhūnaṃ ‘‘uposathādīni karissāmā’’ti rattiṃ sannipatitvā dhammaṃ suṇantānaṃyeva aruṇo uggacchati. Sace ‘‘cātuddasikaṃ karissāmā’’ti nisinnā, ‘‘pannaraso’’ti kātuṃ vaṭṭati. Sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati, aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma.

又,比库们说『我们将作伍波萨他等』而于夜间集会,正听法时黎明升起。若坐为『将作十四日』,作『十五日』是允许的。若坐为作十五日,于初日非伍波萨他日作伍波萨他不允许,然作其他僧团事务是允许的。此名为夜别住者。

Puna bhikkhū ‘‘yaṃkiñcideva abbhānādikammaṃ karissāmā’’ti sannipatitā honti, tatreko nakkhattapāṭhako evaṃ vadati ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇa’’nti, te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti. Athañño āgantvā ‘‘kiṃ nakkhattena, karothā’’ti vadati. Idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Tasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anānetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Idaṃ sandhāya ‘‘chandena parivutthenā’’ti vuttaṃ.

又,比库们说『我们将作任何屋顶等甘马』而集会,其中一位星相师如是说『今日星宿凶恶』,他们因其言而舍欲,坐于彼处。然后另一人来说『星宿何妨,作吧』。此既是欲别住者,亦是意乐别住者。于彼别住中,不再带来欲清净而作甘马不允许。依此而说『以别住之欲』。

§431

431.Āpannamāpattiṃ (mahāva. 169; mahāva. aṭṭha. 169) adesayitvāna vā ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā vimatiṃ anāvikatvāna vā ‘‘na ca bhikkhave anuposathe uposatho kātabbo aññatra saṅghasāmaggiyā’’ti (mahāva. 183) vuttattā anuposathepi vā kātuṃ na ca kappatīti attho.

「未告知所犯之罪」,或说『具寿,我对某名之罪有疑,当我无疑时,将对治彼罪』而未显示疑,或因说『诸比库,于非伍波萨他日不应作伍波萨他,除僧团和合外』之故,于非伍波萨他日作亦不允许,此为意义。

§432

432. ‘‘Na ca bhikkhave tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā’’ti (mahāva. 181) vuttattā ‘‘aṭṭhitoposathāvāsā’’ti (mahāva. aṭṭha. 181) vuttaṃ. Na vaje na gacche. Adhiṭṭhātuṃ sīmameva vāti sace vihāre uposathaṃ karonti, uposathādhiṭṭhānatthaṃ sīmāpi nadīpi na gantabbā. Sace panettha koci bhikkhu hoti, tassa santikaṃ gantuṃ vaṭṭati. Vissaṭṭhauposathāpi āvāsā gantuṃ vaṭṭati, evaṃ gato adhiṭṭhātumpi labhatīti. Uposathavinicchayo.

「诸比库,在那日的伍波萨他,不应从有比库的住处前往无比库的住处或非住处,除非有僧团许可,除非有障碍」,如是已说,故说「住处有伍波萨他」。不应去,不应前往。或者为了确定界,若在寺院举行伍波萨他,为了确定伍波萨他,不应前往界或河。但若此处有某位比库,则允许前往其处。也允许前往已放弃伍波萨他的住处,如是前往者也得以确定。伍波萨他的决断。

Uposathaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍波萨他说明注释完毕。

45. Pavāraṇāniddesavaṇṇanā45. 自恣说明注释

§433

433. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, pañcannaṃ saṅghe pavāretu’’nti (mahāva. 215) vuttattā ‘‘sesā saṅghappavāraṇā’’ti (mahāva. 215 ādayo) vuttā.

「诸比库,我允许五人在僧团中自恣」,如是已说,故说「其余为僧团自恣」。

§434

434.Ajja pavāraṇāti ettha (mahāva. 215 ādayo) pana cātuddasikāya pavāraṇāya ‘‘ajja pavāraṇā cātuddasī’’ti pubbakiccaṃ kātabbaṃ, pannarasiyaṃ ‘‘ajja pavāraṇā pannarasī’’ti.

「今日自恣」,在此,对于十四日的自恣,应作前行事「今日自恣是十四日」,在十五日则「今日自恣是十五日」。

§437

437. Theresu ukkuṭikaṃ nisajja pavārentesu sayaṃ pana navo yāva pavāreti, tāva ukkuṭikova acchatūti attho. ‘‘Na bhikkhave theresu ukkuṭikaṃ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchitabbaṃ. Yo accheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tadamantarā ukkuṭikaṃ nisīdituṃ, yāva pavāreti, pavāretvā āsane nisīditu’’nti (mahāva. 211) hi vuttaṃ.

当长老们蹲踞而坐自恣时,新比库自己在自恣期间,应当蹲踞而坐,此为义。「诸比库,当长老们蹲踞而坐自恣时,不应坐在座位上。若坐者,犯恶作。诸比库,我允许在那期间蹲踞而坐,直至自恣完毕,自恣后坐在座位上」,如是已说。

§440-2

440-2. Evaṃ tevācikappavāraṇaṃ dassetvā idāni dvevācikaekavācikasamānavassikappavāraṇāsu kattabbaṃ dassetuṃ ‘‘dānenā’’tiādimāha. Tattha dānenāti dānena vā. Dhammasākacchāti iminā dhammakathāsuttasaṅgāyanāvinayavinicchayādayo gahitā. Dānena vā dhammasākacchāya vā kalahena vā rattiyā khepitabhāvato tevācikāya okāse asati dasavidhe vā antarāye anurūpato uttiṃ ṭhapetvā pavāreyyāti sambandho.

如是显示三说自恣后,现在为了显示在二说、一说、同瓦萨自恣中应作之事,说「以布施」等。其中,「以布施」者,即以布施或。「法谈」,以此摄取法说、经诵集、律决断等。因以布施或法谈或争论而夜已过,在三说的机会不存在时,除了适当地设立求听外,应自恣于十种障碍,此为连结。

Idāni yathānurūpato ñatti ṭhapitā, taṃ dassetuṃ ‘‘suṇātu me’’tiādimāha. Yathāṭhapitañattiyāti ettha sabbasaṅgāhikāceñattiṭhapitā, tevācikadvevācikaekavācikānaṃ vasena pavāretabbaṃ, samānavassikappavāraṇāva ekā na vaṭṭati. Sace ‘‘saṅgho tevācikaṃ pavāreyyā’’ti ṭhapitā, tevācikā eva vaṭṭati, dvevācikādayo na vaṭṭanti. ‘‘Dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte dvevācikañca tevācikañca vaṭṭati, ekavācikasamānavassikā na vaṭṭanti. ‘‘Ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana samānavassikaṃ ṭhapetvā sesā vaṭṭanti. ‘‘Samānavassika’’nti pana vutte sabbaṃ vaṭṭatīti. Ādike cettha āhareti ettha pavāraṇāyapi pubbe uposathe vutte ‘‘yadi samā āgaccheyyu’’ntiādike vāre āhareti attho.

现在为了显示如何适当地设立求听,说「愿僧团听我」等。「依所设立的求听」,在此,若设立了摄一切的求听,应依三说、二说、一说而自恣,仅同瓦萨自恣一种不允许。若设立「愿僧团三说自恣」,则仅三说允许,二说等不允许。若说「愿二说自恣」,则二说和三说允许,一说和同瓦萨不允许。但若说「愿一说自恣」,则除同瓦萨外,其余允许。但若说「同瓦萨」,则一切允许。在此「在最初等」中「引用」,在自恣之前也在伍波萨他中已说「若平等者来」等处引用之义。

§443

443. Idāni vattabbaṃ sandhāya ‘‘eva’’nti vuttaṃ. Tivaggo ca catuvaggo ca ticatuvaggo.

四四三、现在为了连接应说之事而说「如是」。三品与四品,即三四品。

§450

450. ‘‘Na bhikkhave sāpattikena pavāretabbaṃ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 235) vuttattā sāpattikenapi vematikenapi pavāriyamāne āpattiṃ sarantenapi uposathe vuttanayena paṭipajjitabbaṃ. ‘‘Vagge samagge vaggoti-saññino vimatissa vā’’tiādigāthāto paṭṭhāya yāva ‘‘antarāyaṃ va saṅghaṃ vā-dhiṭṭhātuṃ sīmameva vā’’ti avasānagāthā, tāva sesā uposathe vuttā gāthāyoti adhippetā.

四五〇、因为说「诸比库!有罪者不应自恣。若自恣者,犯恶作」,故即使有罪者或有疑者在自恣时,即使忆念起罪,也应依伍波萨他中所说之方法行之。从「于分裂之僧团中,作分裂想者,或有疑者」等偈开始,直至「或障碍,或僧团,或决意界」等结尾偈为止,其余在伍波萨他中所说之偈颂,此处应理解为所指。

§451

451.Pavāritecāti (mahāva. 213 ādayo) paṭhamapavāraṇāya saṅghamhi pavāriteti adhippāyo. Ettha avutthoti pacchimikāya upagato apariniṭṭhitattā ‘‘avuttho’’ti vuccati.

四五一、「已自恣」者,意指在第一次自恣时于僧团中已自恣。此中「未出」者,因为在最后一次时才参加,尚未完成,故称为「未出」。

§452

452.Cātumāsinīti kattikapuṇṇamī. Ettha vutthavassā nāma pacchimikāya upagatā. Pavāraṇāvinicchayo.

四五二、「四月尼」者,咖提咖月圆日。此中「已出瓦萨者」,名为在最后一次时参加者。自恣之决择。

Pavāraṇāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 自恣说明注释完毕。

46. Saṃvaraniddesavaṇṇanā46. 防护说明注释

§453

453.Cakkhusotādibhedehīti (dī. ni. 1.213, 454; ma. ni. 1.411; a. ni. 4.198; dha. sa. 1352-1354; mahāni. 196) cakkhusotaghānajivhākāyamanasaṅkhātehi chahi indriyehīti attho. Rūpasaddādigocareti rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammasaṅkhātesu chasu gocaresūti attho. Ettha pana hatthapādahasitakathitavilokitādibhedaṃ subhākāraṃ gahetvā ayoniso manasi karontassa abhijjhā uppajjati. ‘‘Anatthaṃ me acari, carati, carissatī’’tiādinā (pari. aṭṭha. 329) nayena paṭighanimittaṃ gahetvā ayoniso manasi karontassa byāpādo uppajjati. Ettha pana itthipurisanimittaṃ vā subhanimittādikaṃ kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ aggaṇhitvā diṭṭhe diṭṭhamattādinā paṭipajjitvā asubhanimitte yoniso manasikāraṃ bahulīkarontassa abhijjhāya pahānaṃ hoti. ‘‘Anatthaṃ me acari, taṃ kutettha labbhā’’tiādinā vā mettābhāvanādivasena vā yoniso manasi karontassa byāpādappahānaṃ hoti. Evamidaṃ saṅkhepato rūpādīsu kilesānubandhanimittādiggāhaparivajjanalakkhaṇaṃ indriyasaṃvarasīlanti veditabbaṃ.

四五三、「以眼耳等之区别」者,意为以眼、耳、鼻、舌、身、意所称之六根。「色声等境」者,意为在色、声、香、味、触、法所称之六境中。然而此中,取手足笑语顾视等区别之净好相而不如理作意者,生起贪欲。依「对我作不利,正作,将作」等方式,取嗔恨之相而不如理作意者,生起嗔恨。然而此中,不取女人男人之相或净好相等成为烦恼所依之相,而依「于所见唯见」等行之,对不净相多修如理作意者,则有贪欲之断除。依「对我作不利,从何处可得此」等,或依慈心修习等如理作意者,则有嗔恨之断除。如是应知此略说为:在色等中避免取随烦恼之相等,其特征即根律仪戒。

§454

454.

Niggaṇheyyāti nivāreyya;

「应制止」者,应防护;

‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ; (Ajitāti bhagavā,)

「世间诸流,(阿基德啊!世尊说,)」

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

「念是它们的防护,」

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi;

「我说诸流的防护,」

Paññāyete pidhiyyare’’ti –. (su. ni. 1041);

「以慧，此等得以遮覆」——（《经集》第1041偈）；

Vuttattā ‘‘satimā sampajāno vā’’ti vuttaṃ. Ettha pana catubbidhaṃ sampajaññaṃ sātthakasappāyagocaraasammohavasena. Saṃvaravinicchayo.

因已如是说,故说「具念、正知」。此中,正知有四种:依有益、适宜、行处、不痴而分。律仪的抉择已竟。

Saṃvaraniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 防护说明注释完毕。

47. Suddhiniddesavaṇṇanā四十七、清净义释注解

§455

455.Desanāsaṃvaro eṭṭhi, paccavekkhaṇa bhedatoti (pārā. aṭṭha. 2.585; visuddhi. 1.19) desanāsuddhi saṃvarasuddhi pariyeṭṭhisuddhi paccavekkhaṇasuddhīti evaṃ catubbidhā suddhīti attho. Idāni tāhi suddhīhi visujjhanake dassetuṃ ‘‘pātimokkhasaṃvarasammata’’ntiādimāha.

「说净、守护、寻求、省察、分别」者,此处意为:说净清净、守护清净、寻求清净、省察清净,如是四种清净也。今为显示依此诸清净而得清净者,故说「巴帝摩卡守护所认可」等。

§456

456. ‘‘Puna evaṃ na karissa’’nti cittādhiṭṭhānasaṃvarā yasmā sujjhati indriyasaṃvaro, tasmā indriyasaṃvaro ‘‘saṃvarasuddhī’’ti vuttoti sambandho.

「再不如是作」者,因心决意守护而得清净,即根守护,故根守护被称为「守护清净」,此为关联。

§457

457.Pahāyānesananti anesanaṃ pahāya dhammena uppādentassa paccayeti pāṭhaseso.

「舍弃寻求」者,舍弃寻求,以如法方式生起资具,此为文句补充。

§458

458. ‘‘Paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevāmi…pe… uppannānaṃ veyyābādhikānaṃ…pe… paramatāyā’’ti (ma. ni. 1.23; a. ni. 6.58) ca evaṃ catūsupi paccayesu yathāvuttapaccavekkhaṇasujjhanāti attho. Ettha pana duvidhaṃ paccavekkhaṇaṃ paṭilābhakāle ca paribhogakāle ca. Paṭilābhakāle hi dhātuvasena vā paṭikkūlavasena vā paccavekkhitvā ṭhapitacīvarādīni tato uttari paribhuñjantassa anavajjova paribhogo, paribhogakālepi. Suddhivinicchayo.

「如理省察而受用衣:『……已生起的病患……至究竟』」,如是于四种资具中,依所说之省察而得清净,此为其义。然此处省察有二种:获得时与受用时。于获得时,依界或依厌恶而省察后置放的衣等,其后再受用时,受用即无过失,受用时亦然。清净决择。

Suddhiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 清净义释注解已毕。

48. Santosaniddesavaṇṇanā四十八、知足义释注解

§459

459. ‘‘Cattārimāni , bhikkhave, appāni ceva sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. Katamāni cattāri? Paṃsukūlaṃ, bhikkhave, cīvarānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Piṇḍiyālopo, bhikkhave, bhojanānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Rukkhamūlaṃ , bhikkhave, senāsanānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Pūtimuttabhesajjaṃ, bhikkhave, bhesajjānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri appāni ceva sulabhāni ca, tāni ca anavajjānī’’ti (a. ni. 4.27; itivu. 101) vacanato ‘‘appenā’’tiādi vuttaṃ.

「诸比库,此四者少且易得,且无过失。何为四者?诸比库,尘堆衣于诸衣中少且易得,且无过失。诸比库,团食于诸食中少且易得,且无过失。诸比库,树下于诸住所中少且易得,且无过失。诸比库,腐尿药于诸药中少且易得,且无过失。诸比库,此四者少且易得,且无过失」,依此语故说「以少」等。

Santuṭṭhoti ettha yathālābhayathābalayathāsāruppasantosānaṃ vasena ekekasmiṃ paccaye tayo tayo katvā catūsu paccayesu dvādasa santosā honti. Mattaññūti ettha (ma. ni. aṭṭha. 1.422; saṃ. ni. aṭṭha. 3.4.239; a. ni. aṭṭha. 2.3.16; itivu. aṭṭha. 28; dha. sa. aṭṭha. 124-134) cattāro mattā pariyesanamattā paṭiggahaṇamattā paribhogamattā vissajjanamattāti. Itarītarena yāpento subharo nāma. Santosavinicchayo.

「知足」者,此处依随所得知足、随力知足、随相应知足,于每一资具各作三种,于四资具中有十二种知足。「知量」者,此处有四种量:寻求量、接受量、受用量、施与量。以此彼方式维持生活者名为善养。知足决择。

Santosaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 知足义释注解已毕。

49. Caturārakkhaniddesavaṇṇanā四十九、四护卫义释注解

§461-2

461-2.Asubhanti asubhabhāvanā. Ime cattāro caturārakkhā nāmāti adhippāyo. Idāni te dassetuṃ ‘‘ārakattādinā’’tiādimāha. Ārakattādināti ettha ārakattā, arīnaṃ arānañca hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti imehi tāva catūhi kāraṇehi so bhagavā arahanti anussaritabboti attho. Vuttañhetaṃ –

「不净」者,不净修习也。此四者名为「四守护」,此为所欲说之义。今为显示彼等,故说「由远离等」云云。「由远离等」者,于此中,由远离故、由杀害怨敌及远敌故、由值得供养等故、由于作恶无秘密故,首先以此四因,彼世尊应被忆念为「阿拉汉」,此为其义。此已如是说——

‘‘Ārakattā hatattā ca, kilesārīna so muni;

「由远离故及杀害故,彼牟尼远离烦恼怨敌;

Hatasaṃsāracakkāro, paccayādīna cāraho;

「已杀害轮回之轮,值得供养等,

Na raho karoti pāpāni, arahaṃ tena vuccatī’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.1; visuddhi. 1.130);

「不秘密作诸恶,因此被称为阿拉汉。」

Bhagavā pana sabbakilesehi suvidūravidūre ṭhito maggena savāsanakilesānaṃ hatattā, tasmā ‘‘ārakattā araha’’nti vutto. Vuttañhetaṃ –

然而世尊由于以道杀害一切烦恼连同随眠,故住立于离一切烦恼极远极远之处,因此说「由远离故为阿拉汉」。此已如是说——

‘‘So tato ārakā nāma;

「彼从彼处名为远离;

Yassa yenāsamaṅgitā;

「凡彼者,以彼而不具足;」

Asamaṅgī ca dosehi,

「不具足诸过失者,」

Nātho tenārahaṃ mato’’ti. (visuddhi. 1.125);

「以彼故,护者被称为阿拉汉。」(《清净道论》1.125)

Bhagavatā pana sabbakilesārayo hatā, tasmā ‘‘arīnaṃ hatattāpi araha’’nti vutto. Vuttañhetaṃ –

然而,世尊已杀害一切烦恼之敌,因此说「由于杀害诸敌故,亦为阿拉汉」。此已如是说——

‘‘Yasmā rāgādisaṅkhātā, sabbepi arayo hatā;

「因为称为贪等之,一切诸敌皆已杀害;」

Paññāsatthena nāthena, tasmāpi arahaṃ mato’’ti. (visuddhi. 1.126);

「以慧剑由护者,因此故被称为阿拉汉。」(《清净道论》1.126)

Yaṃ panetaṃ avijjābhavataṇhāmayanābhipuññābhisaṅkhāraapuññābhisaṅkhāraāneñjābhisaṅkhārāraṃ jarāmaraṇanemi ‘‘āsavasamudayā avijjāsamudayo’’ti (ma. ni. 1.103) vacanato āsavasamudayamayena akkhena vijjhitvā tibhavarathe yojitaṃ anādikālappavattaṃ saṃsāracakkaṃ, tassa bhagavato bodhirukkhamūle sammappadhānavīriyapādehi catupārisuddhisīlapathaviyaṃ patiṭṭhāya saddhāhatthena kammakkhayakarañāṇapharasuṃ gahetvā sabbe arā hatā. Tasmā ‘‘arānaṃ hatattā araha’’nti vutto. Vuttañhetaṃ –

然而,此无明有渴爱所成、福行、非福行、不动行所成,以老死为轮辋,依「由漏集故有无明集」之语,以漏集所成之轴贯穿,系于三有车,从无始时转起之轮回轮,世尊于菩提树下,以正勤精进之足立于四遍净戒之地,以信之手执业尽智之斧,一切辐条皆已断。是故说「因辐条已断故为阿拉汉」。此已如是说——

‘‘Arā saṃsāracakkassa, hatā ñāṇāsinā yato;

「轮回轮之辐条,以智剑断故;

Lokanāthena tenesa, arahanti pavuccatī’’ti. (visuddhi. 1.128);

由彼世间导师,是故称为阿拉汉。」

Aggadakkhiṇeyyattā cīvarādīnaṃ paccayānaṃ uttamapūjāya ca yutto bhagavā, tasmā ‘‘paccayādīnaṃ arahattā ca araha’’nti vuccati. Vuttañhetaṃ –

世尊为最上应供养者,适合衣等资具之最上供养,是故说「因资具等应受故为阿拉汉」。此已如是说——

‘‘Pūjāvisesaṃ saha paccayehi,

「殊胜供养与资具,

Yasmā ayaṃ arahati lokanātho;

因此世间导师应受;」

Atthānurūpaṃ arahanti loke,

『在世间中,值得供养』,

Tasmā jino arahati nāmameta’’nti. (visuddhi. 1.129);

因此胜者值得此名『阿拉汉』。(《清净道论》1.129)

Yathā loke keci paṇḍitamānino asilokabhayena raho pāpāni karonti, tathā bhagavā kadācipi na karoti, tasmā ‘‘pāpakaraṇe rahābhāvā ca araha’’nti vuccati. Vuttañhetaṃ –

如世间某些自以为智者,因畏惧恶名而秘密行恶,世尊任何时候都不如此行,因此说『因于恶行无秘密故为阿拉汉』。此已如是说——

‘‘Yasmā natthi raho nāma, pāpakammesu tādino;

『因于如来,于诸恶业中无有秘密之名;』

Rahābhāvena tenesa, arahaṃ iti vissuto’’ti. (visuddhi. 1.130) –

『以无秘密故,彼被称为阿拉汉。』(《清净道论》1.130)

Evaṃ ārakattādinā arahanti bhāvetabbaṃ.

如是应以远离等义修习『阿拉汉』。

Sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā pana sammāsambuddho. Sammāti ñāyeneva, abhiññeyye dhamme abhiññeyyato pariññeyye dhamme pariññeyyato pahātabbe dhamme pahātabbato sacchikātabbe dhamme sacchikātabbato bhāvetabbe dhamme bhāvetabbato evāti attho. Sāmañcāti attanāva. Vuttañhetaṃ –

然而,因为正确地、自己觉悟了一切法,故名『正自觉者』。『正确地』者,即依正理而言,应遍知之法从应遍知性而遍知,应遍知之法从应遍知性而遍知,应断之法从应断性而断,应作证之法从应作证性而作证,应修习之法从应修习性而修习,此为其义。『自己』者,即自己独自。因为已如是说——

‘‘Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, bhāvetabbañca bhāvitaṃ;

「应遍知者已遍知,应修习者已修习;

Pahātabbaṃ pahīnaṃ me, tasmā buddhosmi brāhmaṇā’’ti. (ma. ni. 2.399; su. ni. 563);

应断者我已断,婆罗门,是故我是觉者。」

‘‘Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthādevamanussānaṃ buddho bhagavā’’ti evaṃ vutte navabhede bhagavato guṇe yā punappunaṃ uppajjanato satiyeva anussati, pavattitabbaṭṭhānamhiyeva vā pavattattā saddhāpabbajitassa kulaputtassa anurūpā satīti anussati, buddhaṃ ārabbha uppannā anussati buddhānussati, yā evaṃ navavidhena pavattā sati , sā buddhānussati nāmāti attho. Sabbākārena pana ācariyena buddhaghosena buddhānussati visuddhimagge (visuddhi. 1.123 ādayo) vuttā, atthikena pana tato paccāsīsitabbā.

「如是彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行具足、善逝、世间解、无上士调御丈夫、天人师、觉者、世尊」,如是所说之世尊九种功德,因反复生起故,即是念;或者因在应行之处行故,对信出家之善男子而言相应之念,故名『随念』;缘佛而生起之随念,名为『佛随念』;如是以九种方式行之念,即名为『佛随念』,此为其义。然而,佛音阿阇梨已于《清净道论》中以一切行相说示佛随念,有需要者应从彼处求取。

§463-4

463-4. Caturārakkhāya sāyaṃpātaṃ bhāvetabbattā mettābhāvanaṃ dassentena therena sabbatthakakammaṭṭhānabhāvanāvasena dassitāti veditabbā. Itarathā ‘‘attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye’’ti (dha. pa. 129-130) vacanato sabbapaṭhamaṃ ‘‘ahaṃ sukhito homi, avero’’tiādinā nayena bhāvetvāva attani cittaṃ niparibandhamānaṃ katvā pacchā ācariyupajjhāyādīsu kamena bhāvetabbā. Attani pana appanā na hoti. Gocaragāmamhi issare janeti sambandho. Tatthāti (pārā. aṭṭha. 2.165) gocaragāme. Sīmaṭṭhasaṅghato paṭṭhāya paricchijja paricchijjāti attho. Evaṃ mettaṃ bhāvento bhikkhusaṅghe mettāya sahavāsīnaṃ muducittaṃ janeti, athassa sukhasaṃvāsatā hoti. Sīmaṭṭhakadevatāsu mettāya mudukatacittāhi devatāhi dhammikāya rakkhāya susaṃvihitarakkho hoti. Gocaragāmamhi issarajane mettāya mudukatacittasantānehi issarehi dhammikāya rakkhāya surakkhitaparikkhāro hoti. Tattha manusse mettāya pasāditacittehi tehi aparibhūto hutvā vicarati. Sabbasattesu mettāya sabbattha appaṭihatacāro hoti.

463-4. 因四护卫应于早晚修习,长老为显示慈修习,应知是以一切处业处修习之方式而说示。否则,依「以自己作比喻,不应杀害、不应令杀」之语,首先应以「愿我幸福、无怨」等方式修习于自己,使心于自己无障碍后,然后才应次第于老师、戒师等修习。然而于自己不得安止。「于行乞村之主人等」为连接。『于彼处』者,即于行乞村。从界内僧团开始,遍及而遍及之义。如是修习慈之比库,以对比库僧团之慈,生起共住者之柔软心,于是他有安乐共住性。以对界内诸天之慈,由柔软心之诸天以如法之守护,成为善安置守护者。以对行乞村主人等之慈,由柔软心相续之主人等以如法之守护,成为善守护资具者。于彼处,以对人类之慈,由彼等欢喜心者而不被轻蔑而行。以对一切有情之慈,于一切处成为无障碍行者。

§465-6

465-6. Vaṇṇato ca saṇṭhānato ca okāsato ca disato ca paricchedato ca kesādikoṭṭhāse vavatthapetvāti sambandho. Ettha vaṇṇatoti (visuddhi. 1.110) kesādīnaṃ vaṇṇato. Saṇṭhānatoti tesaṃyeva saṇṭhānato. Okāsatoti ‘‘ayaṃ koṭṭhāso imasmiṃ nāma okāse patiṭṭhito’’ti evaṃ tassa tassa okāsato. Disatoti imasmiṃ sarīre nābhito uddhaṃ uparimā disā, adho heṭṭhimā disā, tasmā ‘‘ayaṃ koṭṭhāso imissā nāma disāyā’’ti disā vavatthapetabbā. Paricchedatoti sabhāgaparicchedato visabhāgaparicchedatoti dve paricchedā. Tattha ‘‘ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā ca upari ca tiriyañca iminā nāma paricchedo’’ti evaṃ sabhāgaparicchedo veditabbo. ‘‘Kesā na lomā, lomā na kesā’’ti evaṃ amissakavasena visabhāgaparicchedo.

465-6. 从颜色、从形状、从处所、从方位、从界限,确定发等部分,为连接。此中,『从颜色』者,即从发等之颜色。『从形状』者,即从彼等之形状。『从处所』者,即「此部分安住于此名为某之处所」,如是从彼彼之处所。『从方位』者,于此身中,从脐以上为上方,以下为下方,是故应确定「此部分属于此名为某之方位」之方位。『从界限』者,即同类界限与异类界限,此为二种界限。其中,「此部分下、上、横,以此名为某之界限」,如是应知同类界限。「发非毛,毛非发」,如是以不混杂方式为异类界限。

Evaṃ pañcahi ākārehi vavatthānākāraṃ dassetvā idāni manasi karontena evaṃ manasi kātabbanti taṃ dassetuṃ ‘‘anupubbato’’tiādimāha. Tattha anupubbatoti sajjhāyakaraṇakālato paṭṭhāya ‘‘kesā nakhā’’ti evaṃ ekantarikāya vā ‘‘lomā kesā’’ti evaṃ uppaṭipāṭiyā vā na manasi kātabbaṃ, atha kho ‘‘kesā lomā’’tiādinā nayena anupaṭipāṭiyā manasi kātabbaṃ, anupaṭipāṭiyā manasi karontenāpi nātisīghaṃ nātisaṇikaṃ manasi kātabbaṃ, bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepo paṭibāhitabbo. ‘‘Paṇṇattiṃ samatikkamma, muñcantassānupubbato’’ti pāṭho gahetabbo. Evañhi sati bhāvanākkamena attho suviññeyyo hoti. ‘‘Kesā lomā’’tiādipaññattiṃ amanasikatvā paṭikkūlabhāvena evaṃ cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Muñcantassānupubbatoti yo yo koṭṭhāso āpāthaṃ nāgacchati, taṃ taṃ anupubbato muñcantassāti attho.

如是以五种行相显示确定行相后,今为显示作意者应如是作意,故说「依次第」等。其中,「依次第」者,不应从诵习时起,以「发、爪」如是跳一个,或以「毛、发」如是逆次第作意,而应以「发、毛」等方式依顺次第作意。即使依顺次第作意,也不应太快、不应太慢地作意,应遮止心向外散乱于杂多所缘。应取「超越概念,舍弃者依次第」之文。如是则依修习次第,义理易于了知。不作意「发、毛」等概念,应以厌恶性如是安置心。「舍弃者依次第」者,义为:凡不现前之部分,依次第舍弃之。

§467

467. Idāni yathā paṭikkūlamanasikāro kātabbo, taṃ dassetuṃ ‘‘vaṇṇaāsayasaṇṭhānā’’tiādimāha. Etehi vaṇṇādīhi koṭṭhāsehi paṭikkūlāti bhāvanāti sambandho. Ettha (vibha. aṭṭha. 356; visuddhi. 1.178) kesā tāva vaṇṇatopi paṭikkūlā. Tathā hi yāgubhattādīsu kesavaṇṇaṃ kiñci disvā jigucchanti. Saṇṭhānatopi paṭikkūlā. Tathā hi rattiṃ bhuñjantā kesasaṇṭhānaṃ makacivākādikaṃ chupitvā jigucchanti. Telamakkhanādivirahitānañca aggimhi pakkhittānañca gandho ativiya paṭikkūloti gandhatopi paṭikkūlā. Asuciṭṭhāne jātasūpeyyapaṇṇaṃ viya pubbalohitamuttakarīsapittasemhādinissandena jātattā āsayatopi paṭikkūlā. Gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekatiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātattā okāsatopi paṭikkūlā. Uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakaṃ vicchiddakaṃ vikkhāyitakaṃ vikkhittakaṃ hatavikkhittakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ aṭṭhikanti imesu uddhumātakādīsu vatthūsu asubhākāraṃ gahetvā pavattā bhāvanā vā asubhaṃ nāmāti attho.

今为显示应如何作厌恶作意,故说「色、住处、形状」等。与此等色等部分相应,修习为厌恶,此为关联。其中,首先发就色而言是厌恶的。如是,在粥、饭等中见到发色之物,即生厌恶。就形状而言也是厌恶的。如是,夜间食者触到发形状如蜘蛛等物,即生厌恶。无油涂等及投于火中者,其气味极为厌恶,故就气味而言是厌恶的。如生于不净处之可食叶,因由脓血尿粪胆痰等流出而生,故就住处而言是厌恶的。如生于粪堆之耳,因生于三十一部分堆中,故就处所而言是厌恶的。在膨胀相、青瘀相、脓烂相、断坏相、食残相、散乱相、斩斫离散相、血涂相、虫聚相、骨锁相这些膨胀等对象中,取不净行相而转起之修习,或名为不净,此为义理。

§468

468. Yaṃ panetaṃ arahantānaṃ vaṭṭadukkhasamucchedasaṅkhātaṃ samucchedamaraṇaṃ (visuddhi. 1.167), saṅkhārānaṃ khaṇabhaṅgasaṅkhātaṃ khaṇikamaraṇaṃ, ‘‘rukkho mato, lohaṃ mata’’ntiādi sammutimaraṇañca, na taṃ idha adhippetaṃ. Idha pana maraṇanti ekabhavapariyāpannassa jīvitindriyassa upacchedo adhippeto. Tampi kālamaraṇaṃ akālamaraṇanti duvidhaṃ hoti. Tattha kālamaraṇaṃ puññakkhayena vā āyukkhayena vā ubhayakkhayena vā hoti, akālamaraṇaṃ upapīḷakaupacchedakakammavasena . ‘‘Maraṇaṃ me bhavissatī’’ti vā ‘‘jīvitaṃ ucchijjissatī’’ti vā ‘‘maraṇaṃ maraṇa’’nti vā yoniso bhāvayitvānāti sambandho.

然而,阿拉汉们名为轮回苦断绝之断绝死,诸行之刹那坏灭名为刹那死,以及「树死、铁死」等世俗死,此处非所意指。此处「死」者,意指摄于一有之命根之断绝。彼亦有时节死与非时节死二种。其中,时节死由福尽、寿尽或二者俱尽而有,非时节死由逼迫业与断绝业之力。关联为:如理修习「我将有死」或「命将断绝」或「死即是死」。

§469-70

469-70. Yassa pana ettāvatā upacārajjhānaṃ na uppajjati, tena vadhakapaccupaṭṭhānato sampattivipattito upasaṃharaṇato kāyabahusādhāraṇato āyudubbalato animittato addhānaparicchedato khaṇaparittatoti imehi aṭṭhahi ākārehi maraṇaṃ anussaritabbaṃ, idāni te dassetuṃ ‘‘vadhakassevupaṭṭhāna’’ntiādimāha. Asiṃ ukkhipitvā sīsaṃ chindituṃ ṭhitavadhako viya maraṇaṃ paccupaṭṭhitamevāti bhāvanā maraṇassati nāmāti sambandho. Evaṃ sabbattha. Sabbaṃ ārogyaṃ byādhipariyosānaṃ, sabbaṃ yobbanaṃ jarāpariyosānaṃ, sabbaṃ jīvitaṃ maraṇapariyosānaṃ, tasmā ‘‘ayaṃ yobbanādikāyasampatti tāvadeva sobhati, yāva maraṇasaṅkhātā vipatti na bhavissatī’’ti evamādinā sampattivipattito ca, sattahākārehi upasaṃharaṇato maraṇaṃ anussaritabbaṃ yasamahattato puññamahattato thāmamahattato iddhimahattato paññāmahattato paccekabuddhato sammāsambuddhatoti. Tattha ‘‘idaṃ maraṇaṃ nāma mahāyasānaṃ mahāparivārānaṃ mahāsammatamandhātādīnampi upari patati, kimaṅgaṃ pana mayhaṃ upari na patissatī’’ti evaṃ yasamahattato,

然而,若至此未生起近行禅那者,彼应以屠夫现前、成败、摄取、身多共有、寿命弱、无相、路程限定、刹那微少这八种行相随念死,今为显示彼等,故说「如屠夫之现前」等。如举剑而立欲斩首之屠夫,死即现前,如是修习名为死随念,此为关联。一切处皆如是。一切健康以病为终,一切青春以老为终,一切生命以死为终,故「此青春等身之成就仅暂时美好,直至名为死之败坏不来」,如是等依成败,以七种行相依摄取应随念死:由名声大、由福德大、由力大、由神通大、由慧大、由辟支佛、由正自觉者。其中,「此名为死者,甚至降临于大名声、大眷属、大选王、曼陀多等之上,何况不降临于我之上」,如是由名声大。

‘‘Jotiko jaṭilo uggo,

「乔提咖、渣提喇、伍嘎,

Meṇḍako atha puṇṇako;

曼达咖及富那咖;」

Ete caññe ca ye loke,

此等及其他世间中,

Mahāpuññāti vissutā;

被称为大福德者;

Sabbe maraṇamāpannā,

一切皆已到达死亡,

Mādisesu kathāva kā’’ti. –

对我等辈者何须多言。

Evaṃ puññamahattato,

如是由福德之大,

‘‘Vāsudevo baladevo, bhīmasenādayo mahā;

瓦苏迭瓦、巴拉迭瓦、毕玛谢那等大者;

Balā maccuvasaṃ pattā, mādisesu kathāva kā’’ti. –

「诸愚者已达死主之力,对我等辈何须多言?」

Evaṃ thāmamahattato,

如是,从力之伟大,

‘‘Mahāmoggallānādīnaṃ mahiddhikānampi upari patati, mādisesu kathāva kā’’ti evaṃ iddhimahattato, ‘‘sāriputtādīnaṃ mahāpaññānampi upari patati, mādisesu kathāva kā’’ti evaṃ paññāmahattato. Evaṃ itaresampi paccekabuddhasammāsambuddhānampi mahantabhāvaṃ cintetvā ‘‘tesampi upari maraṇaṃ patati, kimaṅgaṃ pana mayhaṃ upari na patissatī’’ti evaṃ upasaṃharaṇato ca, ‘‘ayaṃ kāyo bahusādhāraṇo ajjhattikānaṃyeva anekasatānaṃ rogānaṃ bāhirānaṃ ahivicchikādīnañcā’’ti kāyabahusādhāraṇato ca, ‘‘assāsapassāsapaṭibaddhaṃ jīvita’’ntiādinā nayena āyudubbalato ca,

「即使摩嘎剌那等大神通者之上,死亦降临,对我等辈何须多言?」如是,从神通之伟大;「即使沙利子等大慧者之上,死亦降临,对我等辈何须多言?」如是,从慧之伟大。如是,思惟其余诸独觉佛、正自觉者之伟大状态后,「彼等之上,死亦降临,何况不会降临于我之上?」如是,从归结;「此身为众多内在数百种病、外在蛇蝎等所共有」,如是,从身为众多所共有;「寿命系于入息出息」等方式,从寿命之脆弱;

‘‘Jīvitaṃ byādhi kālo ca,

「生命、疾病、时节,

Dehanikkhepanaṃ gati;

身之舍弃、趣向;

Pañcete jīvalokasmiṃ;

此五者于生命世间;

Animittā na nāyare’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.20; jā. aṭṭha. 2.2.34) –

『无相者,不应导向』。

Evaṃ kālavavatthānassa abhāvato ca, ‘‘yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ jīvati appaṃ vā bhiyyo’’ti (saṃ. ni. 1.145) vuttattā evamādinā nayena addhānassa paricchedāca bhāvanā maraṇassati nāmāti attho. Khaṇaparittato ca maraṇassati bhāvetabbā.

如是,由于时间界限之不存在,以及『诸比库,若人长寿,彼活百岁或稍多』之所说,依此等方式,由于寿量之限定,故修习死随念也。且应从刹那之少分修习死随念。

‘‘Jīvitaṃ attabhāvo ca,

『生命与自体,

Sukhadukkhā ca kevalā;

以及一切苦乐,

Ekacittasamāyuttā,

与一心相应,

Lahu so vattate khaṇo’’ti. (visuddhi. 1.176) –

迅速转起彼刹那。』

Hi vuttaṃ. Caturārakkhavinicchayo.

如前所说。四护决择。

Caturārakkhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 四护卫义释注解已毕。

50. Vipassanāniddesavaṇṇanā50. 观之解说的注释

§471-2

471-2.Nāmarūpaṃpariggayhāti ettha (visuddhi. 2.662 ādayo) nāmarūpapariggahaṃ kātukāmena tāva ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ avasesesu yaṃ kiñci jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya vitakkādīni jhānaṅgāni ca taṃsampayutte ca phassādayo dhamme lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena paricchinditvā ‘‘sabbametaṃ ārammaṇābhimukhaṃ namanato namanaṭṭhena nāma’’nti vavatthapetabbaṃ. Tato tassa paccayaṃ pariyesanto ‘‘hadayavatthuṃ nissāya vattatī’’ti passati, puna vatthussa paccayabhūtāni ca upādārūpāni ca passitvā ‘‘idaṃ sabbaṃ ruppanato vikārāpattito rūpa’’nti pariggaṇhāti. Puna tadubhayaṃ ‘‘namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, ruppanalakkhaṇaṃ rūpa’’nti evaṃ saṅkhepato nāmarūpaṃ vavatthapeti. Idaṃ sabbaṃ samathayānikavasena vuttaṃ. Vipassanāyāniko pana catudhātuvavatthānamukhena bhūtupādāyarūpāni paricchinditvā ‘‘sabbametaṃ ruppanato rūpa’’nti passati. Tato evaṃ paricchinnarūpassa cakkhādīni nissāya pavattamānā arūpadhammāpi āpāthamāgacchanti. Tato sabbepi te arūpadhamme namanalakkhaṇena ekato katvā ‘‘etaṃ nāma’’nti passati. So ‘‘idaṃ nāmaṃ, idaṃ rūpa’’nti dvedhā vavatthapeti. Evaṃ vavatthapetvā ‘‘nāmarūpato uddhaṃ añño satto vā puggalo vā poso vā devo vā brahmā vā natthī’’ti passati.

「把握名色」者,此中(《清净道论》第二册第六六二页等处),欲作名色把握者,首先除去非想非非想处,于其余任何禅那入定,出定后,以相、味、现起、足处分别寻等禅支及与彼相应的触等诸法,应确定「凡此一切,因向所缘倾斜故,以倾斜义为名」。其后寻求彼之缘,见「依心所依处而转」,再见所依处之缘法及所造色后,把握「此一切,因被破坏故、因变易故为色」。再略摄彼二者,如是确定「以倾斜为相者是名,以被破坏为相者是色」。此一切依止乘而说。然观乘者,以四界差别门分别大种所造色后,见「凡此一切,因被破坏故为色」。其后,依如是分别之色的眼等而转起的无色法亦来现前。其后,以倾斜相合一切彼等无色法,见「此是名」。彼确定「此是名,此是色」为二种。如是确定后,见「名色之外,无别的有情、补特伽罗、士夫、天、梵天」。

Yathāhi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;

「譬如因支分聚集,有车之声;

Evaṃ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti. (saṃ. ni. 1.171);

如是诸蕴存在时,有有情之施设。」

Evameva pañcasu upādānakkhandhesu sati satto, puggaloti vā vohāramatto hotīti evamādinā nayena nāmarūpānaṃ yāthāvadassanasaṅkhātena diṭṭhivisuddhibhūtena ñāṇena nāmarūpaṃ pariggayhāti attho.

正如此,当五取蕴存在时,有情、补特伽罗等仅是言说而已,以如是等方式,以名为名色如实见之智——即见清净——把握名色,此为义。

Tatotassa ca paccayanti puna tassa nāmarūpassa paccayaṃ pariggayhāti attho. Vuttanayena nāmarūpaṃ pariggaṇhitvā ‘‘ko nu kho imassa hetū’’ti pariyesanto ahetuvādavisamahetuvādesu dosaṃ disvā rogaṃ disvā tassa nidānasamuṭṭhānaṃ pariyesanto vejjo viya tassa hetuñca paccayañca pariyesanto avijjā taṇhā upādānaṃ kammanti ime cattāro dhamme nāmarūpassa uppādapaccayattā ‘‘hetū’’ti ca āhāraṃ upatthambhanassa paccayattā ‘‘paccayo’’ti ca passati. ‘‘Imassa kāyassa avijjādayo tayo dhammā mātā viya dārakassa upanissayā honti, kammaṃ pitā viya puttassa janakaṃ, āhāro dhāti viya dārakassa sandhārako’’ti evaṃ rūpakāyassa paccayapariggahaṃ katvā puna ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’ntiādinā (saṃ. ni. 2.43) nayena nāmakāyassapi hetupaccayaṃ pariggaṇhāti.

「及彼之缘」者,再把握彼名色之缘,此为义。以所说方式把握名色后,寻求「此之因是何」,于无因论、邪因论中见过患,见疾病,如医师寻求彼之根源、生起,寻求彼之因与缘,见无明、渴爱、取、业此四法,因为是名色生起之缘故为「因」,又见食,因为是支持之缘故为「缘」。「此身之无明等三法,如母对儿为亲依,业如父对子为生者,食如乳母对儿为养育者」,如是作色身之缘把握后,再以「缘眼与色,生起眼识」等方式,把握名身之因缘。

Evaṃ pariggaṇhanto ‘‘atītānāgatāpi dhammā evameva pavattantī’’ti sanniṭṭhānaṃ karoti. Tassa yā sā pubbantaṃ ārabbha ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ, na nu kho ahosiṃ, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho, kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’nti pañcavidhā vicikicchā vuttā, yāpi aparantaṃ ārabbha ‘‘bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānaṃ, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho, kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhāna’’nti pañcavidhā vuttā, yāpi etarahi vā pana paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha ‘‘ajjhattaṃ kathaṃkathī hoti, ahaṃ nu khosmi, no nu khosmi, kiṃ nu khosmi, kathaṃ nu khosmi, ayaṃ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṃ gāmī bhavissatī’’ti chabbidhā vicikicchā vuttā, tā sabbāpi pahīyanti. Evaṃ paccayapariggahaṇena tīsu addhāsu kaṅkhaṃ vitaritvā ṭhitaṃ ñāṇaṃ ‘‘kaṅkhāvitaraṇavisuddhī’’tipi ‘‘dhammaṭṭhitiñāṇa’’ntipi ‘‘sammādassana’’ntipi vuccati.

如是把握时,他作出结论:『过去未来之诸法亦如是转起。』对于他,关于过去边所说的五种疑惑——『我于过去世存在耶?我于过去世不存在耶?我于过去世是何?我于过去世如何?我于过去世曾为何而后成为何?』,以及关于未来边所说的五种疑惑——『我于未来世将存在耶?我于未来世将不存在耶?我于未来世将是何?我于未来世将如何?我于未来世将为何而后成为何?』,以及关于现在时所说的六种疑惑——『于内心生起疑惑:我存在耶?我不存在耶?我是何?我如何?此有情从何而来?他将往何处?』——这一切疑惑皆被舍断。如是通过缘之把握,超越三时之疑惑而住立之智,被称为『度疑清净』,亦被称为『法住智』,亦被称为『正见』。

Ettha pana tisso lokiyapariññā ñātapariññā tīraṇapariññā pahānapariññāti. Tattha ‘‘ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, vedayitalakkhaṇā vedanā’’ti evaṃ tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ paccattalakkhaṇasallakkhaṇavasena pavattā paññā ñātapariññānāma. ‘‘Rūpaṃ aniccaṃ, vedanā aniccā’’tiādinā tesaṃyeva dhammānaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ āropetvā lakkhaṇārammaṇikavipassanāpaññā tīraṇapariññā nāma. Tesu evaṃ pana dhammesu niccasaññādipajahanavasena pavattā lakkhaṇārammaṇikavipassanā pahānapariññā nāma. Tattha saṅkhārapariggahato paṭṭhāya yāva paccayapariggahā ñātapariññāya bhūmi. Kalāpasammasanato paṭṭhāya yāva udayabbayānupassanā tīraṇapariññāya bhūmi. Bhaṅgānupassanato paṭṭhāya pahānapariññāya bhūmi. Tato paṭṭhāya hi ‘‘aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ, anattato anupassanto attasaññaṃ, nibbindanto nandiṃ, virajjanto rāgaṃ, nirodhento samudayaṃ, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatī’’ti (paṭi. ma. 1.52) evaṃ pajahanto niccasaññādipahānasādhikānaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ ādhipaccaṃ hoti. Iti imāsu pariññāsu saṅkhāraparicchedassa ceva paccayapariggahassa ca sādhitattā iminā yoginā ñātapariññā adhigatā hoti.

于此有三种世间遍知:知遍知、度遍知、断遍知。其中,以『色以变坏为相,受以感受为相』等方式,通过各别相之观察而转起之慧,名为知遍知。以『色是无常,受是无常』等方式,将彼诸法之共相加于其上而转起之以相为所缘之观慧,名为度遍知。于彼诸法中,以舍断常想等方式而转起之以相为所缘之观,名为断遍知。其中,从行之把握开始直至缘之把握,是知遍知之地。从聚之思惟开始直至生灭随观,是度遍知之地。从坏灭随观开始,是断遍知之地。因为从此以后,『从无常随观而舍断常想,从苦随观而舍断乐想,从无我随观而舍断我想,厌离而舍断欢喜,离贪而舍断贪,灭而舍断集,舍遣而舍断执取』,如是舍断而成为成就舍断常想等之七种随观之增上缘。如是于此诸遍知中,由于行之分别与缘之把握已被成就,此瑜伽者已证得知遍知。

Puna ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ hutvā abhāvato aniccaṃ, udayabbayappaṭipīḷitattā dukkhaṃ, avasavattittā anattā. Yā kāci vedanā, yā kāci saññā, ye keci saṅkhārā, yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ hutvā abhāvato aniccaṃ, udayabbayappaṭipīḷitattā dukkhaṃ, avasavattittā anattā’’ti evamādinā nayena kalāpasammasanaṃ karoti. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tilakkhaṇaṃ āropetvāna saṅkhāre sammasanto’’ti.

再者,『凡任何色,无论过去未来现在、内或外、粗或细、劣或胜、远或近,一切色,因有后无故为无常,因被生灭所逼迫故为苦,因无自在故为无我。凡任何受,凡任何想,凡任何行,凡任何识,无论过去未来现在、内或外、粗或细、劣或胜、远或近,一切识,因有后无故为无常,因被生灭所逼迫故为苦,因无自在故为无我』,以如是等方式作聚之思惟。指此而说『将三相加于诸行而思惟』。

Evaṃ saṅkhāresu aniccadukkhaanattavasena kalāpasammasanaṃ katvā puna saṅkhārānaṃ udayabbayameva passati. Kathaṃ? ‘‘Avijjāsamudayā (paṭi. ma. 1.50) rūpasamudayo, taṇhākammaāhārasamudayā rūpasamudayo’ti evaṃ rūpakkhandhassa paccayasamudayadassanaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṃ passati, nibbattilakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa udayaṃ passatī’’ti evaṃ pañcahākārehi rūpakkhandhassa udayaṃ passati. ‘‘Avijjānirodhā rūpanirodho, taṇhākammaāhāranirodhā rūpanirodho’ti evaṃ rūpakkhandhassa paccayanirodhadassanaṭṭhena rūpakkhandhassa vayaṃ passati, vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa vayaṃ passatī’’ti evaṃ pañcahākārehi vayaṃ passati. Tathā ‘‘avijjāsamudayā vedanāsamudayo, taṇhākammaphassasamudayā vedanāsamudayo’’ti vedanākkhandhassa, nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa udayaṃ passati. ‘‘Avijjānirodhā vedanānirodho, taṇhākammaphassanirodhā vedanānirodho’’ti vedanākkhandhassa, vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa vayaṃ passati. Evaṃ saññākkhandhādīsupi. Ayaṃ pana viseso – viññāṇakkhandhassa phassaṭṭhāne nāmarūpasamudayā, nāmarūpanirodhāti yojetabbaṃ. Evaṃ ekekasmiṃ khandhe paccayasamudayavasena ca nibbattilakkhaṇavasena ca paccayanirodhavasena ca vipariṇāmalakkhaṇavasena ca udayabbayadassanena dasa dasa katvā paññāsa lakkhaṇāni vuttāni. Tesaṃ vasena evaṃ rūpassa udayo rūpassa vayoti paccayato ceva lakkhaṇato ca vitthārena manasikāraṃ karoti.

如是于诸行中以无常、苦、无我之方式作聚之思惟后,再见诸行之生灭。如何?『从无明集而有色集,从渴爱、业、食集而有色集』,如是以见色蕴之缘集之义而见色蕴之生,见生起相时亦见色蕴之生,如是以五种方式见色蕴之生。『从无明灭而有色灭,从渴爱、业、食灭而有色灭』,如是以见色蕴之缘灭之义而见色蕴之灭,见变坏相时亦见色蕴之灭,如是以五种方式见灭。同样,『从无明集而有受集,从渴爱、业、触集而有受集』,于受蕴,见生起相时亦见受蕴之生。『从无明灭而有受灭,从渴爱、业、触灭而有受灭』,于受蕴,见变坏相时亦见受蕴之灭。如是于想蕴等亦然。然而此差别——于识蕴,在触之处应配以从名色集、从名色灭。如是于每一蕴中,以缘集之方式、以生起相之方式、以缘灭之方式、以变坏相之方式,通过生灭之见,各作十十而说五十相。依彼等之方式,如是『色之生、色之灭』,以缘与相详细地作意。

Tassevaṃ karoto ‘‘iti kira ime dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’’ti ñāṇaṃ visadaṃ hoti. ‘‘Evaṃ kira ime dhammā anuppannā uppajjanti, uppannā nirujjhantī’’ti niccaṃ navāva hutvā saṅkhārā upaṭṭhahanti. Na kevalañca niccaṃ navā, sūriyuggamane ussāvabindu viya, udakabubbuḷo viya, udake daṇḍarāji viya, āragge sāsapo viya, vijjuppādo viya ca parittaṭṭhāyino. Māyāmarīcisupinaalātacakkagandhabbanagarapheṇapiṇḍakadaliādayo viya nissārā hutvā upaṭṭhahanti. Ettāvatā cānena vayadhammameva uppajjati, uppannañca vayaṃ upetīti iminā ākārena samapaññāsa lakkhaṇāni paṭivijjhitvā ṭhitaṃ udayabbayānupassanaṃ nāma paṭhamaṃ taruṇavipassanāñāṇaṃ adhigataṃ hoti, yassādhigamā āraddhavipassakoti saṅkhyaṃ gacchati.

当他如是作时,『如是此诸法不曾有而生起,已有而还灭』,智变得清晰。『如是此诸法未生而生起,已生而灭尽』,诸行恒常如新而现起。不仅恒常如新,如日出时之露滴、如水泡、如水中之杖列、如芥子在针尖、如闪电,住立于少处。如幻、阳焰、梦、火轮、乾闼婆城、泡沫团、芭蕉等,无实而现起。至此,对于他,『正在生起者即是灭法,已生起者即趣向灭』,以此方式通达五十相而住立之生灭随观,名为第一幼嫩观智,已被证得。由于证得此,被称为已起观者。

Athassa āraddhavipassakassa kulaputtassa obhāso ñāṇaṃ pīti passaddhi sukhaṃ adhimokkho paggaho upaṭṭhānaṃ upekkhā nikantīti dasa vipassanupakkilesā uppajjanti. Ettha obhāso nāma vipassanākkhaṇe ñāṇassa balavattā lohitaṃ pasīdati, tena chavito obhāso nibbattati, taṃ disvā ayaṃ yogī ‘‘maggo mayā patto’’ti tameva obhāsaṃ assādeti. Ñāṇanti vipassanāñāṇamevetaṃ, saṅkhāre sammasantassa sūraṃ pasannaṃ hutvā pavattamānaṃ disvā pubbe viya ‘‘maggo’’ti assādeti. Pītīti vipassanāpīti eva. Tassa hi tasmiṃ khaṇe pañcavidhā pīti uppajjati. Passaddhīti vipassanāpassaddhi. Tasmiṃ samaye neva kāyacittānaṃ daratho gāravatā kakkhaḷatā akammaññatā gelaññatā vaṅkatā hoti. Sukhaṃ vipassanāsukhameva. Tassa kira tasmiṃ samaye sakalasarīraṃ ṭhapitavaṭṭi viya abhisandayamānaṃ atipaṇītaṃ sukhaṃ uppajjati.

于是对于彼已起观之善男子,光明、智、喜、轻安、乐、胜解、策励、现起、舍、欲求,此十种观染生起。其中,光明者,于观刹那,因智之强力,血液清净,由身体生起光明,见此,此瑜伽者『道已被我证得』,味著彼光明本身。智者,即此观智,见其在思惟诸行时明亮清净地转起,如前『是道』而味著。喜者,即观喜。对于他,于彼刹那,五种喜生起。轻安者,即观轻安。于彼时,身与心之疲劳、沉重、粗糙、不适业性、不适、曲性皆不存在。乐者,即观乐。据说对于他,于彼时,如遍满全身之置放之棉花,极殊胜之乐生起。

Adhimokkho nāma vipassanākkhaṇe pavattā saddhā. Tasmiṃ khaṇe cittacetasikānaṃ ativiya pasādabhūtā balavatī saddhā uppajjati. Paggaho nāma vipassanāsampayuttaṃ vīriyaṃ. Tasmiñhi khaṇe asithilamanaccāraddhaṃ supaggahitaṃ vīriyaṃ uppajjati. Upaṭṭhānanti vipassanāsampayuttā sati. Tasmiñhi khaṇe supaṭṭhitā sati uppajjati. Upekkhāti duvidhā vipassanāvajjanavasena . Tasmiṃ khaṇe sabbasaṅkhāraggahaṇe majjhattabhūtavipassanupekkhāsaṅkhātaṃ ñāṇaṃ balavantaṃ hutvā uppajjati, manodvāre āvajjanupekkhā ca, sāva taṃ taṃ ṭhānaṃ āvajjentassa sūrā tikhiṇā hutvā vahati. Nikanti vipassanānikanti. Obhāsādīsu ālayaṃ kurumānā sukhumā santākārā nikanti uppajjati. Ettha obhāsādayo kilesavatthubhūtatāya ‘‘upakkilesā’’ti vuttā, na akusalattā. Nikanti pana upakkileso ceva kilesavatthu ca. Paṇḍito pana bhikkhu obhāsādīsu uppannesu vikkhepaṃ agacchanto ‘‘obhāsādayo dhammā na maggo, upakkilesavinimuttaṃ pana vīthippaṭipannaṃ vipassanāñāṇaṃ maggo’’ti maggañca amaggañca vavatthapeti. Tassevaṃ ‘‘ayaṃ maggo, ayaṃ na maggo’’ti ñatvā ṭhitaṃ ñāṇaṃ ‘‘maggāmaggañāṇadassanavisuddhī’’ti vuccati.

「胜解」者,于观刹那生起之信也。于彼刹那,令心与心所极为净信之强力信生起。「策励」者,与观相应之精进也。于彼刹那,不松弛、不过度精勤、善策励之精进生起。「现起」者,与观相应之念也。于彼刹那,善现起之念生起。「舍」者,依观作意而有二种。于彼刹那,于一切行之把握中,成为中舍之观舍,名为智,强力而生起;于意门之作意舍,彼于作意此彼处时,锐利、敏锐而流转。「欲」者,观欲也。于光明等中作依着,微细、寂静相之欲生起。于此,光明等以成为烦恼事之故,说为『随烦恼』,非以不善性故。然欲者,既是随烦恼,亦是烦恼事。然智慧比库于光明等生起时不入散乱,确定道与非道:『光明等诸法非道,然离随烦恼、行于道路之观智是道』也。彼如是知『此是道,此非道』而住之智,名为『道非道智见清净』。

Ito paṭṭhāya aṭṭhavidhassa ñāṇassa vasena sikhāppattaṃ vipassanāñāṇaṃ paṭipadāñāṇadassanavisuddhi nāma hoti. Udayabbayānupassanāñāṇaṃ bhaṅgānupassanāñāṇaṃ bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ ādīnavānupassanāñāṇaṃ nibbidānupassanāñāṇaṃ muñcitukamyatāñāṇaṃ paṭisaṅkhānupassanāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇanti imāni aṭṭha ñāṇāni nāma. Etāni nibbattetukāmena yasmā upakkilesehi abhibhūtaṃ hutvā lakkhaṇappaṭivedhaṃ kātuṃ asamatthaṃ hoti cittaṃ, tasmā punapi udayabbayameva passitabbaṃ. Udayabbayaṃ passantassa aniccalakkhaṇaṃ yathābhūtaṃ upaṭṭhāti, udayabbayappaṭipīḷitattā dukkhalakkhaṇañca ‘‘dukkhameva ca sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti cā’’ti (saṃ. ni. 1.171) passato anattalakkhaṇañca.

从此以后,依八种智之力,达顶点之观智,名为『道智见清净』。生灭随观智、坏随观智、怖畏现起智、过患随观智、厌离随观智、欲解脱智、审察随观智、行舍智,此等名为八智。欲令此等生起者,因为被随烦恼所制伏,心不能作相之通达,故应再观生灭。观生灭者,无常相如实现起;因被生灭所逼迫故,苦相亦现起;见『唯苦生起,苦住而灭』者,无我相亦现起。

Ettha ca aniccaṃ aniccalakkhaṇaṃ, dukkhaṃ dukkhalakkhaṇaṃ, anattā anattalakkhaṇanti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Ettha aniccanti khandhapañcakaṃ. Kasmā? Uppādavayaññathattabhāvā hutvā abhāvato vā. Aññathattaṃ nāma jarā, uppādavayaññathattaṃ aniccalakkhaṇaṃ, hutvā abhāvasaṅkhāto vā eko ākāravikāro. ‘‘Yadaniccaṃ taṃ dukkha’’nti (saṃ. ni. 3.15) vacanato tadeva khandhapañcakaṃ dukkhaṃ. Kasmā? Abhiṇhaṃ paṭipīḷitattā. Abhiṇhappaṭipīḷanākāro dukkhalakkhaṇaṃ. ‘‘Yaṃ dukkhaṃ tadanattā’’ti vacanato tadeva khandhapañcakaṃ anattā. Kasmā? Avasavattanato. Avasavattanākāro anattalakkhaṇaṃ. Imānipi tīṇi lakkhaṇāni udayabbayaṃ passantasseva ārammaṇāni honti.

于此,应知此分别:无常者无常相,苦者苦相,无我者无我相。于此,『无常』者,五蕴也。何故?因生灭变异性,或因有而无故。变异者,名为老;生灭变异者,无常相;或有而无所摄之一种相变。依『凡无常者即是苦』之语,彼五蕴即是苦。何故?因频频被逼迫故。频频逼迫之相者,苦相也。依『凡苦者即是无我』之语,彼五蕴即是无我。何故?因无自在转故。无自在转之相者,无我相也。此三相亦唯于观生灭者成为所缘。

Punapi so rūpārūpadhammesu eva ‘‘aniccā’’tiādinā vipassati, tassa saṅkhārā lahuṃ lahuṃ āpāthaṃ gacchanti. Tato uppādaṃ vā ṭhitiṃ vā ārammaṇaṃ akatvā tesaṃ khayavayanirodhe eva passato sati santiṭṭhatīti idaṃ bhaṅgānupassanāñāṇaṃ nāma. Imassa uppādato paṭṭhāya assa yogino ‘‘yathā ime saṅkhārā pañcakkhandhā bhijjanti, evaṃ atītepi saṅkhārā bhijjiṃsu, anāgatepi bhijjissantī’’ti nirodhameva passato sati santiṭṭhati, tassa bhaṅgānupassanāñāṇaṃ āsevantassa bahulīkarontassa sabbabhavayonigatiṭṭhitisattāvāsesu sabbe saṅkhārā jalitaaṅgārakāsuādayo viya mahābhayaṃ hutvā upaṭṭhahanti. Etaṃ bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ nāma. Tassa taṃ bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ āsevantassa sabbe bhavādayo ādittaaṅgārā viya, samussitakhaggā viya paccatthikā appaṭisaraṇā sādīnavā hutvā upaṭṭhahanti. Idaṃ ādīnavānupassanāñāṇaṃ nāma. Tassa evaṃ saṅkhāre ādīnavato passantassa bhavādīsu saṅkhārānaṃ ādīnavattā sabbasaṅkhāresu ukkaṇṭhanā anabhirati uppajjati. Idaṃ nibbidānupassanāñāṇaṃ nāma. Sabbasaṅkhāresu nibbindantassa ukkaṇṭhantassa sabbasmā saṅkhāragatā muñcitukāmatā nissaritukāmatāva hoti. Idaṃ muñcitukamyatāñāṇaṃ nāma. Puna tasmā saṅkhāragatā muñcituṃ puna te eva saṅkhāre paṭisaṅkhānupassanāñāṇena tilakkhaṇaṃ āropetvā tīraṇaṃ paṭisaṅkhānupassanāñāṇaṃ nāma, yo evaṃ tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre pariggaṇhanto tesu anattalakkhaṇassa sudiṭṭhattā ‘‘attā’’ti vā ‘‘attaniya’’nti vā aggaṇhanto saṅkhāresu bhayañca nandiñca pahāya saṅkhāresu udāsino hoti majjhatto, ‘‘aha’’nti vā ‘‘mama’’nti vā na gaṇhāti, sabbasaṅkhāresu udāsino majjhatto tīsu bhavesu upekkhako, tassa taṃ ñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ nāma. Taṃ panetaṃ sabbasaṅkhārappavattaṃ vissajjetvā nibbānaninnaṃ nibbānapakkhandaṃ hoti, no ce nibbānaṃ santato passati, punappunaṃ ‘‘anicca’’nti vā ‘‘dukkha’’nti vā ‘‘anattā’’ti vā tividhānupassanāvasena saṅkhārārammaṇameva hutvā pavattati.

再者,彼唯于色无色法以『无常』等观,彼之诸行迅速迅速现于前。其后,不作生或住为所缘,唯见彼等之灭坏灭尽时,念现起,此名为『坏随观智』。从此智生起以后,彼瑜伽者之念现起于『如此等行五蕴破坏,如是过去之行亦破坏,未来亦将破坏』,唯见灭尽。彼修习、多作坏随观智者,于一切有、趣、生、住、有情居中,一切行如燃炭聚等,成为大怖畏而现起。此名为『怖畏现起智』。彼修习彼怖畏现起智者,一切有等如燃炭、如举起之刀,如敌人,无归依处,有过患而现起。此名为『过患随观智』。彼如是见行为过患者,因有等诸行之过患性,于一切行中厌恶、不喜乐生起。此名为『厌离随观智』。于一切行中厌离、厌恶者,从一切行境欲解脱、欲出离。此名为『欲解脱智』。再者,为从彼行境解脱,再以审察随观智施设三相于彼等行而审察,名为『审察随观智』。如是施设三相而遍知诸行者,因无我相之善见故,不执『我』或『我所』,舍弃于行中之怖畏与喜,于行中无关心、中舍,不执『我』或『我所』,于一切行中无关心、中舍,于三有中舍置,彼之彼智名为『行舍智』。然彼智舍弃一切行之转起,倾向涅槃、趣向涅槃;若不寂静见涅槃,再再以『无常』或『苦』或『无我』之三种随观力,唯成行所缘而转起。

Evaṃ tiṭṭhamānañca etaṃ animitto appaṇihito suññatoti tiṇṇaṃ vimokkhānaṃ vasena vimokkhamukhabhāvaṃ āpajjitvā tiṭṭhati. Tisso hi anupassanā tīṇi vimokkhamukhānīti vuccanti. Ettha ca aniccato manasi karonto (paṭi. ma. 1.223-224) adhimokkhabahulo animittaṃ vimokkhaṃ paṭilabhati. Dukkhato manasi karonto passaddhibahulo appaṇihitaṃ vimokkhaṃ paṭilabhati. Anattato manasi karonto vedabahulo suññatavimokkhaṃ paṭilabhati. Ettha ca animittovimokkhoti animittākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto ariyamaggo. So hi animittāya dhātuyā uppannattā animitto, kilesehi ca vimuttattā vimokkho. Eteneva nayena appaṇihitākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto appaṇihito, suññatākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto suññatoti veditabbo. Adhigatasaṅkhārupekkhassa kulaputtassa vipassanā sikhāppattā hoti. Vuṭṭhānagāminivipassanāti etadeva. Etaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ āsevantassa bhāventassa tikkhatarā saṅkhārupekkhā uppajjati.

如是住之此智,依三解脱之力,达解脱门性而住。三随观名为三解脱门。于此,作意无常者,胜解多者获得无相解脱。作意苦者,轻安多者获得无愿解脱。作意无我者,慧多者获得空解脱。于此,『无相解脱』者,以无相行缘涅槃为所缘而转起之圣道。彼因于无相界生起故为无相,因从诸烦恼解脱故为解脱。以此同理,应知以无愿行缘涅槃为所缘而转起者为无愿,以空行缘涅槃为所缘而转起者为空。证得行舍之善男子,观达顶点。此即『出起观』。修习、修行此行舍智者,更锐利之行舍生起。

Tassa idāni maggo uppajjissatīti saṅkhārupekkhā saṅkhāre ‘‘aniccā’’ti vā ‘‘dukkhā’’ti vā ‘‘anattā’’ti vā sammasitvā bhavaṅgaṃ otarati. Bhavaṅgā vuṭṭhāya saṅkhārupekkhāya āgatanayeneva aniccādiākārena manasi karitvā uppajjati manodvārāvajjanaṃ, tadeva manasi karoto paṭhamaṃ javanacittaṃ uppajjati, yaṃ ‘‘parikamma’’nti vuccati. Tadanantaraṃ tatheva dutiyaṃ javanacittaṃ uppajjati, yaṃ ‘‘upacāra’’nti vuccati. Tadanantarampi tatheva uppajjati javanacittaṃ, yaṃ ‘‘anuloma’’nti vuccati. Idaṃ tesaṃ pāṭiyekkaṃ nāmaṃ. Avisesena pana tividhametaṃ āsevanantipi parikammantipi upacārantipi anulomantipi vuccati. Idaṃ pana anulomañāṇaṃ saṅkhārārammaṇāya vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya pariyosānaṃ hoti. Nippariyāyena pana gotrabhuñāṇameva vipassanāpariyosānanti vuccati. Tato paraṃ nirodhaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ kurumānaṃ puthujjanagottaṃ atikkamamānaṃ nibbānārammaṇe paṭhamasamannāhārabhūtaṃ apunarāvaṭṭakaṃ gotrabhuñāṇaṃ uppajjati. Idaṃ pana ñāṇaṃ paṭipadāñāṇadassanavisuddhiñca ñāṇadassanavisuddhiñca na bhajati, antarā abbohārikameva hoti, vipassanāsote patitattā pana vipassanāti vā saṅkhyaṃ gacchati. Nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā gotrabhuñāṇe niruddhe tena dinnasaññāya nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā diṭṭhisaṃyojanaṃ sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojananti tīṇi saṃyojanāni samucchedavasena viddhaṃsento sotāpattimaggo uppajjati. Tadanantaraṃ tasseva vipākabhūtāni dve tīṇi vā phalacittāni uppajjanti anantaravipākattā lokuttarānaṃ. Phalapariyosāne panassa cittaṃ bhavaṅgaṃ otarati.

彼今道将生起,行舍以『无常』或『苦』或『无我』思惟诸行而入有分。从有分出起,如行舍所来之理,以无常等行作意而生起意门转向。作意彼者,第一速行心生起,名为『遍作』。其后,如是第二速行心生起,名为『近行』。其后亦如是速行心生起,名为『随顺』。此是彼等各别之名。然无差别,此三种亦名为修习、遍作、近行、随顺。然此随顺智是以行为所缘之出起观之终结。然依无杂染义,唯种姓智名为观之终结。其后,缘灭、涅槃为所缘,超越凡夫种姓,成为涅槃所缘之第一等持性,不退转之种姓智生起。然此智不分属道智见清净与智见清净,唯在中间为非凡夫性;然因堕于观流故,亦入观之数。缘涅槃为所缘,种姓智灭时,缘彼所给予之想之涅槃为所缘,以断灭力断见结、戒禁取结、疑结此三结,入流道生起。其后,成为彼果之二或三果心生起,因圣道之无间果故。然于果终结时,彼之心入有分。

Tato bhavaṅgaṃ vicchinditvā paccavekkhaṇatthāya manodvārāvajjanaṃ uppajjati. So hi ‘‘iminā vatāhaṃ maggena āgato’’ti maggaṃ paccavekkhati, tato ‘‘ayaṃ me ānisaṃso laddho’’ti phalaṃ paccavekkhati, tato ‘‘ime nāma me kilesā pahīnā’’ti pahīnakilese paccavekkhati, tato ‘‘ime nāma me kilesā avasiṭṭhā’’ti uparimaggattayavajjhe kilese paccavekkhati, avasāne ‘‘ayaṃ me dhammo ārammaṇato paṭividdho’’ti amataṃ nibbānaṃ paccavekkhati. Iti sotāpannassa ariyasāvakassa pañca paccavekkhaṇāni honti. Tathā sakadāgāmianāgāmīnaṃ. Arahato pana avasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇaṃ nāma natthi. Evaṃ sabbānipi ekūnavīsati honti. Ukkaṭṭhaparicchedova ceso. Pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇañhi sekkhānaṃ hoti vā, na vā. Evaṃ paccavekkhitvā so sotāpanno ariyasāvako tasmiṃyeva vā āsane nisinno aparena vā samayena kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvaṃ karonto dutiyamaggaṃ pāpuṇāti, tadanantaraṃ vuttanayena phalañca. Tato vuttanayena kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānaṃ karonto tatiyamaggaṃ pāpuṇāti, vuttanayena phalañca. Tato tasmiṃyeva vā āsane nisinno aparena vā samayena rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjānaṃ anavasesappahānaṃ karonto catutthamaggaṃ pāpuṇāti, vuttanayena phalañca. Ettāvatā cesa arahā nāma aṭṭhamo ariyapuggalo hoti mahākhīṇāsavo. Iti imesu catūsu maggesu ñāṇaṃ ñāṇadassanavisuddhi nāma.

其后,切断有分,为了省察之故,意门转向生起。彼比库省察『我确实以此道而来』,如是省察道;其后省察『此利益为我所得』,如是省察果;其后省察『此等烦恼确实为我所断』,如是省察已断烦恼;其后省察『此等烦恼确实为我所余』,如是省察上三道所断之烦恼;最后省察『此法为我从所缘所通达』,如是省察不死涅槃。如是,入流圣弟子有五种省察。一来者、不来者亦如是。然而,对于阿拉汉,不存在所谓余烦恼省察。如是,一切共有十九种。此仅是最高限度。因为对于有学者,已断与余烦恼之省察或有或无。如是省察后,彼入流圣弟子或坐于彼座,或于其后时,令欲贪与嗔恚微弱,达到第二道,紧接其后,以所说方式达到果。其后,以所说方式,作欲贪与嗔恚之无余断,达到第三道,以所说方式达到果。其后,或坐于彼座,或于其后时,作色贪、无色贪、慢、掉举、无明之无余断,达到第四道,以所说方式达到果。至此,彼名为阿拉汉,即第八圣者,大漏尽者。如是,于此四道中之智,名为智见清净。

Ettāvatā pātimokkhasaṃvarasīlādīnaṃ vuttattā sīlavisuddhi ca mettāsubhādīnaṃ vuttattā cittavisuddhi ca nāmarūpapariggahādīnaṃ vasena diṭṭhivisuddhikaṅkhāvitaraṇavisuddhimaggāmaggañāṇadassanavisuddhi paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ñāṇadassanavisuddhiyo cāti satta visuddhiyo vuttā honti. Idaṃ vuttappakāraṃ paṭipadākkamaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pāpuṇeyyānupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti. Ettha sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmarāgo paṭigho rūparāgo aruparāgo māno uddhaccaṃ avijjāti ime dasa dhammā sabbasaṃyojanā nāma. Etesu sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsā sotāpattimaggavajjhā, kāmarāgapaṭighā dutiyamaggena tanubhūtā hutvā tatiyena samugghātaṃ gacchanti, sesāni pañca catutthenāti. Evaṃ anupubbena sabbasaṃyojanakkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ pāpuṇātīti veditabbaṃ.

至此,因说巴帝摩卡律仪戒等,故戒清净已说;因说慈、不净等,故心清净已说;依名色分别等,见清净、度疑清净、道非道智见清净、行道智见清净、智见清净,如是七清净已说。指向此所说方式之道次第,故说『应以次第达到一切结之灭尽』。于此,有身见、疑、戒禁取、欲贪、嗔恚、色贪、无色贪、慢、掉举、无明,此十法名为一切结。于此等中,有身见、疑、戒禁取为入流道所断;欲贪与嗔恚以第二道成为微弱后,以第三道达到根除;其余五种以第四道断。如是,应知以次第达到名为一切结灭尽之阿拉汉性。

Vipassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 观之解说的注释已毕。

Nigamanakathāvaṇṇanā结论之语的注释

§473-5

473-5. Adhisīlaadhicittānaṃ adhipaññāya ca sikkhanā uttari bhikkhukiccaṃ nāma natthi yasmā, ato ayaṃ khuddasikkhā samudāhaṭā.

关于增上戒、增上心、增上慧之学,更无比库之事,因此,此小学被集成。

Kenāti ce? Yassa therassa lokavicārino loke vicarantassa mahato kittisaddassa parissamo na sambhoti na hoti, kiṃ viya? Mālutasseva niccaso, yathā niccaṃ vicarantassa mālutassa parissamo natthi, evaṃ vicarantassa kittisaddassa parissamo natthi, tena dhammasirikena samudāhaṭāti sambandho.

以何故?对于彼长老,行于世间之观察者,行于世间时,大名声之疲劳不生不有,如何?恰如风之恒常,如恒常行之风无疲劳,如是行之名声无疲劳,以彼法威德而集成,此为连结。

Ettāvatā ca –

至此，复次——

Niṭṭhito khuddasikkhāya, samāsena vinicchayo;

小学之抉择,以略说而完成。

Vitthāro pana etissā, sabbampi piṭakattayaṃ.

然而,此之详说,乃三藏全部。

Tasmā vitthārakāmena, sakale piṭakattaye;

因此,欲求详说者,于全部三藏中,

Kattabbo sādaro ettha, itarena visesatoti.

应当恭敬,于此处及其余处尤应如是。

Khuddasikkhāvinicchayo. · 小学处的决择。

Khuddasikkhā-purāṇaṭīkā niṭṭhitā. · 小学处古复注已毕。

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者