Parivāravaggayojanā · 附随品连结
Parivāravaggayojanā附随品连结
Cūḷavaggakhandhakassevaṃ , katvāna yojanānayaṃ;
如是作小品篇集的连结法已,
Adhunā parivārassa, karissaṃ yojanānayaṃ.
今将作附随的连结法。
Soḷasamahāvāro
第十六大篇章
Paññattivārayojanā
制定章的连结
Evaṃ dvāvīsatikhandhakānaṃ saṃvaṇṇanaṃ katvā idāni ‘‘parivāro’’ti saṅgahamārūḷhassa vinayassa saṃvaṇṇanaṃ karonto ayamācariyo paṭhamaṃ tāva anusandhidassanamukhena paṭiññaṃ kātukāmo āha ‘‘visuddhaparivārassā’’tiādi. Tattha visuddhaparivārassāti visuddhāya catuparisāya parivāritassa, athavā visuddhena catuparisasaṅkhātena parivārena samannāgatassa bhagavatoti sambandho. Parivāre hi visuddhe tena parivārito, taṃparivārito vā bhagavāpi visuddhoyeva nāma hoti. Iminā saṃvaṇṇiyamānassa ‘‘parivāro’’ti saṅgahamārūḷhassa desetabbadhammassa anurūpena desakabhūtassa bhagavato thomanaṃ kataṃ hoti. Dhammakkhandhasarīrassāti sīlādidhammakkhandhasaṅkhātena sarīrena samannāgatassa, iminā saṃvaṇṇitānaṃ khandhakānamanurūpena bhagavato thomanaṃ kataṃ hoti. Pakati hesācariyānaṃ yadidaṃ desetabbadhammānurūpena desakassa thomanā (sārattha. ṭī. 1.ganthārambhakathā; visuddhi. mahāṭī. 1.1). Anantarāti anantare kāle.
如是作二十二篇集的解释已,今此论师欲解释名为『附随』的摄律,首先欲以显示连结之门而作承诺,故说『清净附随者之』等。其中『清净附随者之』者,被清净的四众所围绕者,或者具有名为清净四众的附随者——世尊,此为连结。因为当附随清净时,被彼所围绕者,或被彼附随者,世尊亦名为清净。以此,对将被解释的名为『附随』的摄律所应说之法,作了与说法者世尊相应的赞叹。『法蕴身者之』者,具有名为戒等法蕴的身者,以此,对已解释的诸篇集,作了与世尊相应的赞叹。此乃诸论师的常法,即与所应说之法相应地赞叹说法者。『其后』者,其后之时。
Yoti vinayo. Pubbāgatanti pubbe vuttesu vibhaṅgakhandhakesu āgataṃ. Nayanti saddaatthavinicchayanayasaṅkhātaṃ sabbaṃ nayaṃ. Hitvāti cajitvā. Anuttānatthavaṇṇananti anuttānānaṃ padānamatthavaṇṇanaṃ. Ayaṃ panettha yojanā – visuddhaparivārassa dhammakkhandhasarīrassa bhagavato sāsane khandhakānamanantarā ‘‘parivāro’’ti yo vinayo saṅgahaṃ samārūḷho, tassa vinayassa pubbāgataṃ nayaṃ hitvā idāni anuttānatthavaṇṇanaṃ karissāmīti.
『彼』者,律。『前来之』者,在前面所说的分别与篇集中已来。『法』者,名为词义抉择法的一切法。『舍』者,舍弃。『未显之义的解释』者,未显诸句之义的解释。此处的连结是:清净附随者、法蕴身者世尊的教法中,诸篇集之后,名为『附随』的彼律已登摄,舍彼律前来之法,今将作未显之义的解释。
§1
1. Tattha tatthāti ‘‘tassa anuttānatthavaṇṇanaṃ karissāmī’’ti yo parivārasaṅkhāto vinayo saṃvaṇṇetabbabhāvena vutto, tattha. Saṅkhepatthoti samāsattho. Yaṃ tenāti ettha tasaddassa aniyamaniddesabhāvaṃ dassento āha ‘‘yo so’’ti. Tattha yoti aniyama niddeso, tassa ‘‘tenā’’ti niyamanaṃ daṭṭhabbaṃ. Soti padālaṅkāro. Dvīsu hi sabbanāmesu yebhuyyena pubbameva padhānaṃ, pacchimaṃ pana vacanālaṅkāraṃ. Yo so bhagavā paññapesīti sambandho. Ciraṭṭhitikatthanti ciraṃ pañcavassasahassakālaṃ ṭhitikatthāya, ‘‘yācito’’ti ca ‘‘paññapesī’’ti ca sambandho. Dhammasenāpatinā yācitoti sambandho. Yācito hutvā paññapesīti yojanā. Tena bhagavatā paññattanti sambandho. ‘‘Jānatā passatā’’ti dvinnaṃ padānaṃ kammameva dassento āha ‘‘tassa tassā’’tiādi. Tattha ‘‘paññattikāla’’nti iminā ‘‘jānatā’’ti padassa kammaṃ dasseti, ‘‘dasa atthavase’’ti iminā ‘‘passatā’’ti padassa kammaṃ.
一、其中「于彼」者,于彼被称为「附随」之律——即以「我将作彼之不广说之阐释」而被说为应阐述者——之中。「略义」者,复合词之义也。「由彼」者,此中为显示「彼」字之不限定指示性,故说「彼世尊」。其中「彼」者,不限定之指示;彼之「由彼」者,应见为限定。「彼」者,词之装饰也。于二代名词中,多数前者为主要,后者则为语之装饰。「彼世尊制定」者,连结也。「为久住故」者,为久住——五千年时——之故,「被请」与「制定」者,连结也。「被法将请」者,连结也。「被请而制定」者,结合也。「由彼世尊所制」者,连结也。「知者、见者」者,为显示二词之业,故说「彼彼」等。其中以「制定之时」显示「知者」一词之业,以「十义利」显示「见者」一词之业。
Evaṃ kammadassanena yojanānayaṃ dassetvā idāni karaṇadassanena aparampi yojanānayaṃ dassento āha ‘‘apicā’’tiādi. ‘‘Pubbenivāsādīhī’’tiādisaddena dibbacakkhussa visuṃ gahetabbattā iddhividhadibbasotaparacittavijānanāni gahetabbāni. Imehi padehi ‘‘jānatā, passatā’’ti dvinnaṃ padānaṃ pañcannaṃ lokiyaabhiññānameva karaṇabhāvaṃ dasseti. Tīhi vijjāhīti pubbenivāsadibbacakkhuāsavakkhayañāṇasaṅkhātāhi tīhi vijjāhi. Chahi vā pana abhiññāhīti saha āsavakkhayañāṇena pañcalokiyābhiññāsaṅkhātāhi chahi abhiññāhi. Sabbatthāti sabbesu tīsu kālesu, pañcasupi ñeyyadhammesu. Samantacakkhunāti anāvaraṇasabbaññutaññāṇasaṅkhātena samantacakkhunā. Paññāyāti sabbaññutapaññāya. Tirokuṭṭādīti ādisaddena tiropabbatādayo saṅgaṇhāti. Maṃsacakkhunāti pasādacakkhunā. Paṭivedhapaññāyāti maggapaññāya. Desanāpaññāyāti sabbaññutapaññāya. Sabbaññutapaññāyeva hi atthato desanāpaññā nāma. Tena vuttaṃ ‘‘tassā paññāya tejasā. Abhidhammakathāmaggaṃ, devānaṃ sampavattayīti (dha. sa. aṭṭha. ganthārambhakathā 5). Imehi padehi avatthāvasena visuṃ visuṃ dvinnaṃ padānaṃ karaṇasambhavaṃ dasseti. Arahatāti arīnaṃ arānañca hatattā, paccayādīnañca arahattā arahatā. Sammāsambuddhenāti sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhena, tena bhagavatāti sambandho. Kenābhatanti taṃ paṭhamaṃ pārājikaṃ kena ābhataṃ, iti saṅkhepatthoti yojanā.
如是以业之显示而示结合法后,今以作具之显示而示另一结合法,故说「又」等。以「宿住等」之「等」字,因应别取天眼,故应取神变、天耳、他心智。以此等词显示「知者、见者」二词之五世间通为作具性。「以三明」者,以称为宿住、天眼、漏尽智之三明。「或以六通」者,以与漏尽智共之称为五世间通之六通。「一切处」者,于一切三时中,于五所知法中。「以遍眼」者,以称为无障一切智智之遍眼。「以慧」者,以一切智慧。「墙壁等」者,以「等」字摄取山等。「以肉眼」者,以净色眼。「以通达慧」者,以道慧。「以教说慧」者,以一切智慧。一切智慧于义上即名为教说慧。故说『以彼慧之威力,为诸天开示阿毗达摩说法之道』。以此等词依状态而各别显示二词之作具可能性。「阿拉汉」者,因杀敌与远离,因值得供养等,故为阿拉汉。「正自觉者」者,因正确地、自己觉悟一切法,故为正自觉者,「由彼世尊」者,连结也。「由何而来」者,彼第一巴拉基咖由何而来,如是略义,应知结合也。
§2
2. Pucchāvisajjane pana evamattho veditabboti yojanā. Yaṃ tena…pe… pārājikanti idaṃ padaṃ paccuddharaṇamattamevāti sambandho. Patiuddharaṇamattameva, na atthadassananti attho. Etthāti etesu padesu. Ekā paññattīti ekā paṭhamapaññatti. Anupaññattiyoti pacchā ṭhapitā paññattiyo.
二、于问答中,应知如是义,此为结合也。「由彼……乃至……巴拉基咖」者,此词仅为重述,此为连结也。仅为重述,非义之显示,此为义也。「于此」者,于此等词中。「一制定」者,一第一制定。「随制定」者,后来安立之制定。
Ettāvatāti ettakena ‘‘ekā paññatti, dve anupaññattiyo’’ti vacanamattena vissajjitā hontīti sambandho. Tatiyaṃ pucchanti sambandho. Kasmā anuppannapaññatti tasmiṃ natthīti āha ‘‘ayaṃ hī’’tiādi. Tattha hi yasmā aññatra natthi, tasmā natthīti yojanā. ‘‘Anuppanne dose paññattā’’ti iminā anuppanne dose paññapetabbāti anuppannapaññattīti vacanatthaṃ dasseti. Sāti anuppannapaññatti. Tasmāti yasmā aññatra natthi, tasmā. Sabbatthapaññattīti ettha sabbasmiṃ padese paññatti sabbatthapaññattīti aluttasamāsaṃ dassento āha ‘‘majjhimadese cevā’’tiādi. ‘‘Majjhimadese ceva paccantimajanapadesu cā’’ti iminā ‘‘sabbatthā’’ti padassa sarūpaṃ dasseti. Padesapaññattiṃ apanetvā sabbatthapaññattiṃ pārisesanayena dassento āha ‘‘vinayadharapañcamenā’’tiādi . Tattha vinayadharapañcamenāti anussāvanācariyapañcamena. Etthevāti majjhimadeseyeva. Etehīti catūhi sikkhāpadehi. Sesānīti catūhi sikkhāpadehi sesāni.
「至此」者,以此许「一制定、二随制定」之语而已被解答,此为连结也。「第三问」者,连结也。「为何于彼无未生制定」者,故说「此实」等。其中「实」者,因于他处无,故无,此为结合也。以「于未生过失时制定」显示「于未生过失时应制定」即「未生制定」之语义。「彼」者,未生制定。「故」者,因于他处无,故。「一切处制定」者,此中于一切地方之制定为一切处制定,显示不省略复合词,故说「于中部地方与边地」等。以「于中部地方与边地」显示「一切处」一词之同义。除去部分制定而以余留法显示一切处制定,故说「以持律第五」等。其中「以持律第五」者,以诵授老师第五。「于此」者,仅于中部地方。「以此等」者,以四学处。「其余」者,除四学处之余。
Sādhāraṇapaññattīti ettha sādhāraṇā nāma bhikkhubhikkhunīnamevāti āha ‘‘bhikkhūnañceva bhikkhunīnañcā’’ti. Idaṃ panāti paṭhamapārājikaṃ pana, paññattanti sambandho. Vinītakathāmattamevāti vinītavatthupakāsakaṃ kathāmattameva. Tāsanti bhikkhunīnaṃ. Byañjanamattamevāti ‘‘sādhāraṇā’’ti ca ‘‘ubhato’’ti ca byañjanamattameva. Etthāti sādhāraṇapaññattiubhatopaññattipade.
「共通制定」者,此中共通者名为仅比库与比库尼,故说「比库与比库尼」。「然此」者,然第一巴拉基咖,「制定」者,连结也。「仅为已说事之语」者,仅为已说事例显示之语。「彼等」者,比库尼之。「仅为文字」者,「共通」与「两者」仅为文字。「于此」者,于共通制定、两者制定之词中。
‘‘Nidāne anupaviṭṭha’’nti iminā ‘‘nidānogadha’’nti padassa sattamīsamāsañca ogadhasaddassa anupaviṭṭhatthañca dasseti. Ogāḷho hutvā dharati tiṭṭhatīti ogadhaṃ. Nanu nidānogadhe sati ‘‘paṭhamena uddesenā’’ti vattabbaṃ, kasmā ‘‘dutiyena uddesenā’’ti vuttanti āha ‘‘nidānogadha’’nti. Nidānapariyāpannampi samānanti nidānapariyāpannaṃ samānampīti yojanā. Pisaddo garahattho, pageva dutiye uddese pariyāpanneti dasseti. ‘‘Sīlavipattiādīna’’nti vacanaṃ vitthārento āha ‘‘paṭhamā hī’’tiādi.
以「入于因缘」显示「因缘所摄」一词之处格复合词及「所摄」字之「入」义。「入而住立」者,所摄也。「岂非于因缘所摄时应说『以第一诵』,为何说『以第二诵』」者,故说「因缘所摄」。「虽亦为因缘所摄」者,「虽为因缘所摄」,此为结合也。「岂」字为呵责义,显示「何况于第二诵所摄」。「戒失坏等」之语,详说故说「第一实」等。
Dvaṅgikenāti kāyacittasaṅkhātena dvaṅgikena. Nanu ‘‘ekena samuṭṭhānenā’’ti vuttattā ‘‘kāyatoyevā’’ti vattabbaṃ, atha kasmā ‘‘kāyato ca cittato ca samuṭṭhātī’’ti vuttanti āha ‘‘ettha hī’’tiādi. Etthāti ‘‘ekena samuṭṭhānenā’’ti vacane. Cittanti sevanacittaṃ. Āpannosīti tvaṃ āpanno asīti yojanā. Āma āpannomhīti āma ahaṃ āpanno amhīti yojanā. Tāvadevāti tasmiṃ paṭijānakkhaṇeyeva. Taṃ puggalanti pārājikamāpannaṃ taṃ puggalaṃ. Tappaccayāti tassa pārājikamāpannassa kāraṇā. ‘‘Na katamena samathena sammatī’’ti yaṃ pana vacanaṃ vuttanti yojanā. Tanti vacanaṃ, vuttanti sambandho.
「以二支」者,以身与心所摄之二支。既然已说「以一种生起」,岂非应说「唯从身」?然而为何说「从身与从心生起」?故说「于此」等。「于此」者,于「以一种生起」之语句中。「心」者,习行心。「汝已犯」者,连结为「汝已犯」。「是的,我已犯」者,连结为「是的,我已犯」。「即于彼时」者,即于彼承认之刹那。「彼人」者,已犯巴拉基咖之彼人。「因彼」者,因彼已犯巴拉基咖者之缘故。「然而所说『不以何种止诤而和合』之语句」者,连结为「所说之语句」。「彼」者,语句;「已说」者,关系。
Vuttamātikā paññattīti vuttamātikāsaṅkhātā paññatti vinayo nāmāti yojanā. Mātikā hi yasmā paññapīyati saṅkhepena ṭhapīyati, pakāraṃ jānāpeti vā, tasmā paññattīti vuccati. ‘‘Padabhājanaṃ vuccatī’’ti iminā vitthārena bhājiyati etāyāti vibhattīti dasseti. Vītikkamoti kāyavācāvītikkamo. So hi na saṃvarati kāyavācaṃ na pidahatīti asaṃvaroti vuccati. Yesaṃ vattatīti ettha vattatikiriyāya kattāraṃ dassento āha ‘‘vinayapiṭakañca aṭṭhakathā cā’’ti. Paguṇāti vācuggatā. Teti te puggalā, dhārentīti sambandho. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etassāti paṭhamapārājikassa. Kenābhatanti ettha bharadhātuyā dhāraṇaposanatthesu (pāṇinī 108 dhātupāṭhe) dhāraṇatthaṃ dassento āha ‘‘kena ānīta’’nti . ‘‘Paramparāya ānīta’’nti iminā paramparābhatanti padassa tatiyāsamāsaṃ dasseti. Athavā ‘‘kenābhata’’nti pucchāya anurūpaṃ yakāralopavasena vākyanti dasseti.
「已说之摄颂即制定」者,连结为「已说之摄颂所摄之制定名为律」。摄颂因为被制定、被简略地安立,或令知种类,故称为「制定」。「称为句之分别」者,以此详细地分别,依此故为「分别」,如是显示。「违越」者,身语之违越。彼确实不防护身语、不遮止,故称为「不防护」。「对彼等而言存在」者,于此显示「存在」之作用的作者,故说「律藏与注疏」。「熟练」者,语言之通达。「彼等」者,彼等人;「持」者,关系。「确实」者,真实,或因为。「此」者,第一巴拉基咖。「以何带来」者,于此,显示 bhar 词根之持、养义中的持义,故说「以何带来」。「以传承带来」者,以此显示「传承所带」一词之具格复合词。或者,对「以何带来」之问,以 y 音脱落之方式显示相应之句子。
§3
3.Upāli dāsako cevātiādikā gāthāyo kimatthaṃ kehi ṭhapitāti āha ‘‘idānī’’tiādi. Tanti paraṃ paraṃ. Tatthāti tāsu gāthāsu. Yanti vacanaṃ. Iminā nayenāti paṭhamapārājikassa pucchāvisajjane vuttena iminā nayena.
「伍巴离是奴仆」等偈颂为何目的、由谁安立?故说「现在」等。「彼」者,其后其后。「于彼处」者,于彼等偈颂中。「此」者,语句。「以此方式」者,以第一巴拉基咖之问答中所说之此方式。
Iti mahāvibhaṅge paññattivāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，于大分别中，施设品之解释连结已完成。
Katāpattivārādivaṇṇanā犯罪品等之解释
§157
157.Itoti paññattivārato, paraṃ vuttā satta vārā uttānatthā evāti yojanā. Katāpattivāroti ‘‘katāpattī’’ti padena lakkhito vāro. Eseva nayo sesesupi. Tadanantaroti tesaṃ sattannaṃ vārānaṃ anantare vutto. Samuccayavāroti saṃ ekato āpattivipattiādayo uciyanti sampiṇḍiyanti etthāti samuccayo, soyeva vāro samuccayavāro.
「从此」者,从制定之段,其后所说之七段义理明显,如是连结。「已犯段」者,以「已犯」一词所标示之段。此即方式,于其余亦然。「紧接其后」者,于彼等七段之后所说。「集合段」者,罪与无罪等一起被说、被集合于此,故为集合,彼即段为集合段。
§188
188.Tatoti tehi aṭṭhahi vārehi, paraṃ vuttāti sambandho. Paccayavasena vutto eko paññattivāroti yojanā. Paccayavasenāti paccayasaddassa vasena. Tassāti paccayassa. Tepīti aṭṭha vārāpi. Itītiādi nigamanaṃ. Tatoti mahāvibhaṅgato, paraṃ āgatāti sambandho. Evaṃ ime dvattiṃsa vārāti yojanā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etthāti dvattiṃsavāresu.
「由彼」者,由彼等八段,其后所说,如是关系。连结为「依缘故而说之一制定段」。「依缘故」者,依缘一词之故。「彼」者,缘。「彼等亦」者,八段亦。「如是」等,结论。「由彼」者,由大分别,其后而来,如是关系。连结为「如是此等三十二段」。「确实」者,真实,或因为。「于此」者,于三十二段中。
Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā生起章之解释
§257
257.Tadanantarāyāti tesaṃ dvattiṃsavārānaṃ anantaraṃ vuttāya samuṭṭhānakathāya evamattho veditabboti yojanā. Anattā iti nicchitāti anattātveva vinicchitā. Iminā anattā iti nicchayāti ettha cidhātuyā vinicchayatthaṃ dasseti. ‘‘Aniccākārādīhī’’ti iminā sabhāgadhammānanti ettha aniccākārādīhi samāno bhāgo etesanti sabhāgā, teyeva dhammā sabhāgadhammāti vacanatthaṃ dasseti. Nāmamattampīti aniccādināmamattampi. Pisaddena pageva nāmiko aniccādisabhāvoti dasseti. Na paññāyatīti na khāyati. Iminā na nāyatīti ettha ñādhātuyā khāyanatthaṃ dasseti. Dukkhahāninti ettha dukkhaṃ jahātīti dukkhahānīti dassento āha ‘‘dukkhaghātana’’nti. Dukkhaṃ hanatīti dukkhaghātano, saddhammo, taṃ. ‘‘Khandhakā yā ca mātikā’’ti vattabbe sukhuccāraṇatthāya rassavasena pāṭho atthīti āha ‘‘khandhakā ya ca mātikā’’ti. Samuṭṭhānaṃ niyatokatanti (saṃ. ni. 1.216) ettha ‘‘samuṭṭhānaṃ niyatakata’’nti vattabbe ‘‘parosahassa’’ntiādīsu viya okārāgamavasena ‘‘samuṭṭhānaniyatokata’’nti vuttanti āha ‘‘samuṭṭhānaṃ niyatakata’’nti. Etenāti ‘‘samuṭṭhānaṃ niyatokata’’nti pāṭhena. Paccetabboti pati etabbo, paṭimukhaṃ ñātabboti attho. Aññehīti tīhi sikkhāpadehi aññehi sikkhāpadehi.
「紧接其后」者,连结为「紧接彼等三十二段之后所说之生起论,其义应如是了知」。「决定为无我」者,决定为无我性。以此显示「以无我之决定」中 ci 词根之决定义。「以无常相等」者,以此显示「相似法」中,与无常相等相同之分为相似,彼等即法为相似法,如是显示语句之义。「仅名称亦」者,无常等之名称亦。以 pi 一词显示更何况名义之无常等自性。「不显现」者,不明了。以此显示「不被知」中 ñā 词根之明了义。「苦之舍断」者,于此显示「舍断苦」,故说「苦之破坏」。破坏苦者为苦之破坏者,正法,彼。「篇集与摄颂」者,应说时,为易诵之故,以短音之方式有读法,故说「篇集与摄颂」。「生起之决定性」者,于此应说「生起之决定性」时,如「百千」等,以 o 音来之方式说「生起决定性」,故说「生起之决定性」。「以此」者,以「生起之决定性」之读法。「应理解」者,应对面理解,义为应对面了知。「以其他」者,以其他三学处,以其他学处。
Tatthāti sambhedanidānavacanesu. Sambhedavacanena paccetabbanti sambandho. Hīti saccaṃ. Tāni tīṇi sikkhāpadāni ṭhapetvāti sambandho. Paññattidesasaṅkhātanti paññattiṭṭhānabhūtadesasaṅkhātaṃ. ‘‘Imāni tīṇī’’ti iminā ‘‘dissantī’’ti kiriyāya kattāraṃ dasseti. ‘‘Paññāyantī’’ti iminā disadhātuyā khāyanatthaṃ dasseti. Tatthāti samuṭṭhānaniyamasambhedanidānasaṅkhātesu tīsu, niddhāraṇe bhummaṃ. Itaraṃ panāti samuṭṭhānaniyamasambhedehi aññaṃ pana.
「在彼」者,在分别根源之语中。应以分别之语来理解,此为关联。「此」者,真实也。应理解为除去那三学处,此为关联。「称为指定处所」者,称为作为指定处所之处所。以「此三」一词显示「被见」此动作之作者。以「被了知」一词显示见界之消尽义。「在彼」者,在称为生起规定分别根源之三者中,于排除时为处格。「然而其余」者,然而异于生起规定分别之其余。
Āḷavīti āḷaviyaṃ. Sakkesu bhaggesu cāti ettha janapadanāmattā bahuvacanavasena vuttaṃ.
「阿拉维」者,在阿拉维。「在萨咖诸国与跋耆诸国」者,此处仅以国土之名以复数形式而说。
Dvīsu vibhaṅgesu paññattaṃ yaṃ sikkhāpadaṃ uddisantīti yojanā. ‘‘Vibhaṅgesū’’ti iminā vibhaṅgeti ettha sukāralopoti dasseti. Tassāti sikkhāpadassa. Yathāñāyanti yuttiyā anurūpaṃ. Tanti samuṭṭhānaṃ. Me suṇāthāti mama santikā suṇātha. Itīti ayamattho.
「在二分别中所制定之学处,彼等诵持」,此为连接。以「在诸分别中」一词显示在分别一词中有萨音之省略。「彼之」者,学处之。「如理」者,依理相应。「彼」者,生起。「汝等听我」者,从我处听。「如是」者,此为义。
Kathinanti paṭhamakathinasamuṭṭhānaṃ. Ananuññātāya saddhinti ananuññātasamuṭṭhānena saddhiṃ. Sadisā idha dissareti ettha idhasaddo atthapakaraṇavasena ubhatovibhaṅgavisayoti āha ‘‘idha ubhatovibhaṅge’’ti. ‘‘Sadisānī’’ti iminā sadisāti ettha nikārassākārādeso dassito. ‘‘Dissantī’’ti iminā dissareti ettha antisaddassa rekāro (niruttidīpaniyaṃ 570 sute) dassito.
「咖提那」者,第一咖提那之生起。「与未允许者一起」者,与未允许之生起一起。「相似者在此被见」,此处「在此」一词依义理范围而说两分别之境,故说「在此两分别中」。以「诸相似者」一词显示在相似一词中尼咖拉变为阿咖拉。以「被见」一词显示在被见一词中安提音变为勒咖拉音(《语法明灯》第五七〇颂)。
Samuṭṭhānasīso
生起品
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā第一巴拉基咖生起之解释
§258
258. Kimatthaṃ ‘‘methunaṃ sukkasaṃsaggo’’tiādivacanaṃ vuttanti āha ‘‘idānī’’tiādi. Tattha tatthāti ‘‘methunaṃ sukkasaṃsaggo’’tiādivacane. Samuṭṭhānasīsanti samuṭṭhānānaṃ, samuṭṭhānesu vā sīsaṃ. Sesānīti paṭhamapārājikato sesāni pañcasattati sikkhāpadāni. Tenāti paṭhamapārājikena. ‘‘Sukkasaṃsaggo’’tiādivacanaṃ saṃvaṇṇento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti ‘‘sukkasaṃsaggo’’tiādivacane.
二五八、为何说「交媾、精液之接触」等语,故说「今」等。其中「在彼」者,在「交媾、精液之接触」等语中。「生起之首」者,诸生起之首,或在诸生起中之首。「其余诸」者,除第一巴拉基咖外之其余七十五学处。「以彼」者,以第一巴拉基咖。赞叹「精液之接触」等语而说「在彼」等。其中「在彼」者,在「精液之接触」等语中。
Khuddakavaṇṇanāvasāneti khuddakaṭṭhakathāya avasāne.
「小事注释终」者,在小事注释之终结处。
Liṅgavipariyāyoti liṅgavipallāso. Kāyamānasikā katāti ettha kāyamānasesu pavattā kāyamānasikāti vutte samuṭṭhānāti āha ‘‘kāyacittasamuṭṭhānā katā’’ti.
「性别颠倒」者,性别之错乱也。「身心所作」者,此中说「于身心中转起之身心所作」时,为显示其来源,故说「由身与心所生起而作」。
Dutiyapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā第二巴拉基咖生起之解释
§259
259. Idaṃ samuṭṭhānaṃ ekaṃ samuṭṭhānasīsanti sambandho. ‘‘Adinnādāna’’nti iminā adinnanti ettha samudāyanāme ekadesavohāroti dasseti. Sesānīti dutiyapārājikato sesāni ekūnasattati sikkhāpadāni. Tenāti dutiyapārājikena. Tatthāti ‘‘viggahuttarī’’tiādivacane. Viggahuttarītiādipadānaṃ byañjane ādaramakatvā atthameva dassetuṃ vuttaṃ ‘‘manussaviggahauttarimanussadhammasikkhāpadānī’’ti. Aniyatā dutiyikāti āpattiṃ apekkhitvā pāḷiyaṃ itthiliṅgavasena vuttaṃ, aṭṭhakathāyaṃ pana sikkhāpadaṃ apekkhitvā napuṃsakaliṅgavasena dutiyanti vuttaṃ.
「此生起为一生起首」,此为连结。以「不与取」一词,显示此中「不与」者,于集名中为部分用语。「其余」者,从第二巴拉基咖起其余七十一学处。「以彼」者,以第二巴拉基咖。「于彼」者,于「人形上人法」等语中。为显示「人形上人法」等诸词之义而不重视文字,故说「人形上人法学处」。「不定第二」者,就罪而言,于本文中以阴性说,然于注释中就学处而言,以中性说第二。
Samuṭṭhānā tikā katāti ettha ‘‘tikasamuṭṭhānā’’ti vattabbe padavipariyāyavasena kakārassa dīghavasena samuṭṭhānā tikāti vuttanti dassento āha ‘‘tikasamuṭṭhānā katā’’ti.
「三生起所作」者,此中应说「三生起」,为显示以词之变换及迦音之长音而说「生起三」,故说「三生起所作」。
Sañcarittasamuṭṭhānavaṇṇanā行脚生起之解释
§260
260. ‘‘Sañcarī’’ti idaṃ tāva sañcarittaṃ nāma ekasamuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni.
「行」者,首先此名为行,即一生起首,其余与彼相似。
Vibhaṅge āgatena ‘‘riñcantī’’ti (pārā. 576) padena eḷakalomadhovāpanasikkhāpadaṃ upalakkhitvā vuttanti āha ‘‘vibhaṅge riñcanti uddesanti āgata’’nti.
以分别中所来之「舍弃」一词,标举鹿毛洗净学处而说,故说「分别中来有舍弃之诵出」。
‘‘Yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya’’ iti (pāci. 135-136) ca ‘‘aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya’’iti (pāci. 169) ca ‘‘cīvaraṃ sibbeyya’’iti (pāci. 176-177) ca vuttasikkhāpadattayanti yojanā.
「乃至门闩之安置」(巴吉帝亚 135-136)、「应施衣于非亲里比库尼」(巴吉帝亚 169)、「应缝衣」(巴吉帝亚 176-177),此三学处所说——此为连结。
‘‘Samaṇacīvarena cā’’ti evaṃ vacanaṃ vuttanti sambandho. ‘‘Samaṇacīvaraṃ dadeyyā’’ti idaṃ (pāci. 917) vacanaṃ sandhāyāti sambandho.
「以沙门衣」,如是之语句所说——此为关联。「应施沙门衣」,此语句(巴吉帝亚 917)所指——此为关联。
Samanubhāsanāsamuṭṭhānavaṇṇanā劝说生起之解释
§261
261.Bhedanti idaṃ samanubhāsanaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni.
261. 「破」者,此名为「共同诵说」,乃一起源之首,其余诸项与此相似。
Kathinasamuṭṭhānavaṇṇanā咖提那衣生起之解释
§262
262.Ubbhatanti idaṃ kathinasamuṭṭhānaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni.
262. 「舍」者,此名为「咖提那衣起源」,乃一起源之首,其余诸项与此相似。「与住处之语」者,与住处之语词共同。
Āvasathena saddhinti āvasathasaddena saddhiṃ.
「与住处之语」者,与住处之语词共同。
Eḷakalomasamuṭṭhānavaṇṇanā羊毛生起之解释
§263
263.‘‘Eḷakalomā’’ti idaṃ eḷakalomasamuṭṭhānaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ. Itoti yathāvuttato. Pāḷinti mātikāpāḷiṃ. Virajjhitvāti pubbāparato virādhetvā. Yathāti yenākārena . Panasaddo anuggahattho. Kiñcāpi likhanti, pana tathāpīti yojanā. Evanti tathākārena. Atthānukkamoti atthassa anukkamo.
263. 「羊毛」者,此名为「羊毛起源」,乃一起源之首。「如是」者,如前所说。「文」者,论母之文。「违越」者,从前后违背。「如」者,以何方式。「复」字为随顺之义。「虽然书写」,然而「复」,即「虽然如此」——此为连结。「如是」者,以如是之方式。「义之次第」者,义理之次第。
‘‘Abhikkhukāvā sena cā’’ti etaṃ vacanaṃ vuttanti sambandho. ‘‘Abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyyā’’ti (pāci. 1047) idaṃ vacanaṃ sandhāyāti sambandho. ‘‘Bhikkhunī’’tiādinā vuttānīti sambandho. Ādisaddena ‘‘sikkhamānā ca sāmaṇerī gihiniyā’’ti pāṭhaṃ saṅgaṇhāti.
「『比库尼等』」者,此语已说,此为连结。「应在比库尼住处结瓦萨」,此语为所指,此为连结。「比库尼」等所说诸语,此为连结。以「等」字摄取「在学尼、沙玛内莉、在家女」之文句。
Padasodhammasamuṭṭhānavaṇṇanā足履生起之解释
§264
264.Padanti idaṃ padasodhammasamuṭṭhānaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni. ‘‘Tathā atthaṅgatena cā’’ti etaṃ vacanaṃ vuttanti sambandho. ‘‘Atthaṅgate sūriye ovadeyyā’’ti (pāci. 154-155) idaṃ vacanaṃ sandhāyāti sambandho. Anokāso ca…pe… sandhāya vuttanti (pāci. 1219-1221) etthāpi eseva nayo.
264. 「足」者,此名为足清净生起,是一生起之首,其余与此相似。「『以及日没』」者,此语已说,此为连结。「日没后应教诫」,此语为所指,此为连结。「无机会……乃至……指此而说」,在此处亦是此法。
Addhānasamuṭṭhānavaṇṇanā旅程生起之解释
§265
265.Addhānanti idaṃ addhānasamuṭṭhānaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni.
265. 「道路」者,此名为道路生起,是一生起之首,其余与此相似。
Theyyasatthasamuṭṭhānavaṇṇanā盗贼武器起源之解释
§266
266.Theyyasatthanti idaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni. ‘‘Byūhena sattamā’’ti idaṃ vacanaṃ vuttanti yojanā. Tadanantaramevāti tassa sikkhāpadassa anantarameva, ‘‘āgata’’iti sambandho.
266. 「盗贼队」者,此名为盗贼队生起,是一生起之首,其余与此相似。「『以军阵为第七』」者,此语已说,此为结合。「即于其后」者,即于彼学处之后,「已来」为连结。
Dhammadesanāsamuṭṭhānavaṇṇanā说法起源之解释
§267
267. Dhammadesanāsamuṭṭhāne samuṭṭhānasīsaṃ natthi, sabbāni ekadasa sikkhāpadāni sampiṇḍetvā dhammadesanāsamuṭṭhānānīti vuttāni. Evantiādi nigamanaṃ. Tesanti tesaṃ sikkhāpadānaṃ . Sambhinnasamuṭṭhānanti saṃsaggasamuṭṭhānaṃ. Tividhanti bhūtārocanacorivuṭṭhāpanaananuññātasamuṭṭhānavasena tippakāraṃ. Tanti niyatasamuṭṭhānaṃ, hotīti sambandho. Puna tanti niyatasamuṭṭhānaṃ, dassetunti sambandho. Puna tanti vacanaṃ. Nettidhammānulomikanti ettha kāyavācaṃ neti vinetīti netti, kāyavācaṃ neti vineti ettha, etāyāti vā netti. Dhammoti pāḷi. Sā hi yasmā atthaṃ dhāreti, tasmā dhammoti vuccati. Nettiyeva dhammo nettidhammo, tassa anulomikaṃ nettidhammānulomikaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘vinayapāḷidhammassa anuloma’’nti.
267. 在说法生起中无生起之首,将全部十一学处合并而说为说法生起。「如是」等为结论。「彼等」者,彼等学处之。「混合生起」者,混杂生起。「三种」者,依虚诳语、盗贼举发、未经允许生起之方式为三类。「彼」者,决定生起,「是」为连结。「复次彼」者,决定生起,「为显示」为连结。「复次彼」者,此语。「顺于引导法」者,于此处,引导、调伏身语故为引导,在此处引导、调伏身语,或依此故为引导。「法」者,圣典。因其持义,故称为法。引导即是法为引导法,顺于彼为顺于引导法。由此而说「顺于律藏圣典之法」。
Iti samuṭṭhānasīsavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是起源章节解释之连结已完成。
Antarapeyyāla katipucchāvāravaṇṇanā
中间中略若干问答段之解释
§271
271. Idāni vuttoti sambandho. ‘‘Idānī’’ti padena sambandhattā vuttoti ettha tapaccayo paccuppannakālikoti daṭṭhabbo.
「今」者,连接词。「今」一词因连接之故而说,此处应见 ta 后缀表示现在时。
Tatthāti mātikāyaṃ, pucchāsu vā. Āgatāpattipucchāti āgatāpattiyā pucchā. Hīti visesajotako, hi visesaṃ vakkhāmīti attho. Etthāti ‘‘kati āpattikkhandhā’’ti dutiyapade. ‘‘Rāsivasenā’’ti iminā khandhasaddassa rāsatthaṃ dasseti. Vinītavatthūnīti ettha vinītasaddo vinayapariyāyoti āha ‘‘vinayapucchā’’ti. Nanu vinītavinayasaddānaṃ saddato nānattā atthatopi nānaṃ, kasmā pana ‘‘vinayapucchā’’ti vuttanti āha ‘‘vinītaṃ…pe… eka’’nti. Idanti padattayaṃ. Atthato ekanti atthatoyeva ekaṃ, na saddato. Vinītavatthūnīti āpattivinayakāraṇattā vinītavatthūni. Yesūti agāravesu. Satīti santesu. Ettha ca yesu sati āpattiyo na honti, asati hontīti vākyampi avuttasiddhinayena gahetabbaṃ. Yesūti gāravesu. Teti agāravagārave. Yasmā pana natthīti sambandho. Vipattibhāvapucchāti vipattibhāvassa pucchā. Pucchiyati imāyāti pucchā. Vivādamūlāni anuvādamūlānīti imā pucchāyo mūlapucchāti sambandho. Potthakesu ‘‘imānī’’ti nikārena saha pāṭho atthi, so apāṭhoyeva. Mūlapucchāti pucchiyanti imāhīti pucchā, mūlānaṃ pucchā mūlapucchā. ‘‘Adhikaraṇa’’ntiādīsu ‘‘vuttaṃ’’ iti sambandho. Tesaṃyevāti adhikaraṇānaṃyeva. Ayamettha mātikā.
「于彼」者,于论母中,或于诸问中。「已来罪问」者,已来罪之问。「实」者,特殊显示词,意为「实将说特殊」。「于此」者,于「有几罪聚」之第二句中。「以聚之义」者,以此显示聚(蕴)一词之聚集义。「诸调伏事」者,此处调伏一词为律之异名,故说「律问」。岂非调伏与律二词,从语言上有别,从意义上亦异,然何故说「律问」耶?故说「调伏……乃至……一」。「此」者,三词。「义上为一」者,唯从意义上为一,非从语言上。「诸调伏事」者,因罪律之因缘故为调伏事。「于诸」者,于诸轻罪中。「有」者,存在时。此处亦应以未说成就之法取此句:于诸(轻罪)存在时,诸罪不生;不存在时则生。「于诸」者,于诸重罪中。「彼」者,轻罪与重罪。然而因为「无」者,连接词。「失坏状态问」者,失坏状态之问。「以此而问」故为问。「诤根、讼根」者,此诸问为根本问,连接词。诸写本中有「此等」与 ni 音节共同之读法,此乃非读法。「根本问」者,「以此等而问」故为问,诸根之问为根本问。「诤事」等中,「已说」为连接词。「唯彼等之」者,唯诸诤事之。此为此处之论母。
Niddese mātikāyāti pātimokkhe. Vibhaṅgeti padabhājaniyaṃ, āgatavasena vuttāti yojanā. Ayamettha niddeso.
「于解说论母中」者,于巴帝摩卡中。「分别」者,词句分析,应结合「依已来而说」。此为此处之解说。
Paṭiniddese āratītiādipadānaṃ vacanatthaṃ dassento āha ‘‘ārakā’’tiādi. Tattha ‘‘ārakā’’ti iminā āratīti ettha āupasaggassa atthaṃ dasseti. Etehīti āpattikkhandhehi, ārakāti sambandho. ‘‘Ramatī’’ti iminā tipaccayo katvatthe hotīti dasseti. Ratīti ramanaṃ. Iminā tipaccayo bhāvatthepi hotīti dasseti. Vināti etehi āpattikkhandhehi vinā. Iminā viratīti ettha vityūpasaggassa atthaṃ dasseti. Paccekanti pati ekaṃ, paṭisaddo vicchatthajotako, visuṃ visunti attho. Iminā paṭiviratīti ettha paṭityūpasaggassa atthaṃ dasseti. Virati paṭiviratīti etthāpi tipaccayo bhāvatthepi veditabbo . Veranti anatthakarattā viramitabbanti viraṃ, tadeva veraṃ, rāgādiakusaladhammā. Te hi verahetuttā veranti vuccanti. Etāyāti viratiyā. Iminā akiriyāti ettha ririyapaccayo karaṇatthe hotīti dasseti. Yaṃ āpattikkhandhakaraṇanti yojanā. Tassāti āpattikkhandhakaraṇassa. Paṭipakkhatoti viruddhabhāvato. Iminā akaraṇanti ettha akāro viruddhatthoti dasseti. Āpattikkhandhaajjhāpattiyāti āpattikkhandhānaṃ atikkamitvā āpajjanassa. ‘‘Velanato’’ti iminā velatīti velā, velanaṃ vā velāti vacanatthe dasseti. Niyyānanti maggaṃ. Maggo hi nibbānaṃ ārammaṇakaraṇavasena yāti gacchatīti niyyānanti vuccati. ‘‘Bandhatī’’ti iminā sidhātuyā bandhanatthaṃ dasseti. ‘‘Nivāretī’’ti iminā bandhadhātuyā adhippāyatthaṃ. Etanti ‘‘setū’’ti nāmaṃ. Taṃ setunti āpattikkhandhasaṅkhātaṃ taṃ setuṃ. Ettha kesuci potthakesu ‘‘so setū’’ti ca ‘‘etāya paññattiyā’’ti ca pāṭho atthi, so apāṭhoyeva.
「于对解说中」,显示「远离」等诸词之语义,故说「远」等。其中「远」者,以此显示「远离」中 ā 前缀之义。「以此等」者,以诸罪聚,「远」为连接词。「乐」者,以此显示 ti 后缀在作用义中。「乐」者,欢乐。以此显示 ti 后缀亦在状态义中。「无」者,无此等罪聚。以此显示「离」中 vi 前缀之义。「各各」者,对每一个,paṭi 词显示分离义,意为分别、各别。以此显示「别离」中 paṭi 前缀之义。「离」与「别离」,此处亦应知 ti 后缀在状态义中。「怨」者,因作不利故应远离,故为应离,即彼为怨,即贪等诸不善法。彼等因为怨敌之因故称为怨。「以此」者,以离。以此显示「不作」中 ri 后缀在作用义中。应结合「罪聚之作」。「彼之」者,罪聚作之。「对治」者,从相违状态。以此显示「不作」中 a 音节为相违义。「罪聚之犯」者,超越诸罪聚而犯。「从围绕」者,以此显示「围绕」为围,或围绕为围,在语义中。「出离」者,道。道实以涅槃为所缘而行、而去,故称为出离。「系缚」者,以此显示 sidh 词根之系缚义。「遮止」者,以此显示 bandh 词根之意趣义。「此」者,名为「桥」。「彼桥」者,名为罪聚之彼桥。此处某些写本中有「彼桥」及「以此施设」之读法,此乃非读法。
Buddhe agāravādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Yoti yo koci, na gacchatītiādīsu sambandho. Dharamāneti tiṭṭhamāne, saṃvijjamāneti attho. Upaṭṭhānanti upaṭṭhānaṭṭhānaṃ, upaṭṭhānatthaṃ vā. Etassāti yassa kassaci gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā. Dhammassavananti dhammassavanaṭṭhānaṃ, dhammassavanatthaṃ vā. Dhammassavanagganti dhammassavanaṃ gaṇhanti etthāti dhammassavanaggo, dhammasavanamaṇḍapo. Atha vā dhammassavanaṃ gaṇhātīti dhammassavanaggo, dhammassavanaṭṭhāne samāgamajano, taṃ dhammassavanaggaṃ. Cittīkāranti apacāyanākāraṃ. Vikkhitto vā anādaro vā hutvā nisīdatīti yojanā. Kāyapāgabbiyanti bhusaṃ garati aññe pīḷeti anenāti pagabbo, atimāno, oṭṭhajo tatiyakkharo. Pagabbassa bhāvo pāgabbiyaṃ, kāyena pāgabbiyaṃ kāyapāgabbiyaṃ (vajira. ṭī. parivāra 271; sārattha. ṭī. parivāra 3.271; vi. vi. ṭī. parivāra 2.271 saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.146; a. ni. aṭṭha. 3.6.82-84; su. ni. aṭṭha. 1.144), kāyānācāraṃ. Tisso sikkhāti adhisīlasikkhādikā tisso sikkhā. Pamajjanaṃ pamādo, sativippavāsoti āha ‘‘pamāde ca sativippavāse’’ti. Āmisapaṭisandhāranti āmisena attano, paresañca antarassa paṭisandahanaṃ āmisapaṭisandhāro, tathā dhammapaṭisandhāro.
应知于佛无敬等中如是决择,应结合。「若」者,若任何人,于「不去」等中为连接词。「住」者,住立时,意为存在。「侍奉」者,侍奉之处,或为侍奉。「彼之」者,任何在家者或出家者之。「闻法」者,闻法之处,或为闻法。「闻法众」者,于此取闻法故为闻法众,闻法堂。或者,取闻法故为闻法众,闻法处之集会人众,彼闻法众。「恭敬」者,尊敬之相。应结合「散乱或无恭敬而坐」。「身傲慢」者,以此极度骄傲、压迫他人故为傲慢,过慢,从唇生第三字母。傲慢之状态为傲慢性,以身之傲慢性为身傲慢性,身之恶行。「三学」者,增上戒学等三学。「放逸」为放逸,念离去,故说「于放逸及念离去」。「利养连结」者,以利养连结自己与他人之间为利养连结,如是法连结。
§272
272.Sattharipi agāravotiādīnaṃ atthoti sambandho. ‘‘Anīcavuttī’’tiādinā appatissoti padassa adhippāyatthaṃ dasseti, saddattho panevaṃ veditabbo, paṭimukhaṃ ādarena satthuvacanaṃ asuṇanto appatisso nāmāti. Ajjhattaṃ vāti ettha niyakajjhattādīsu catūsu niyakajjhattabhāvañca sattamīvibhattiyā amādesabhāvañca dassento āha ‘‘attano santāne vā’’ti. ‘‘Attano pakkhe vā’’ti iminā attano cittasantāneti atthaṃ paṭikkhipati. Tatra tumheti ettha tasaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘tasmiṃ ajjhattabahiddhābhede’’ti. Saparasantāneti attaparasantāne. Pahānāyāti ettha hādhātuyā karaṇañca āyasaddassa tadatthabhāvañca dassento āha ‘‘mettābhāvanādīhi nayehi pahānattha’’nti. Mettābhāvanādīhītiādisaddena karuṇābhāvanādiṃ saṅgaṇhāti. Tanti vivādamūlaṃ. ‘‘Appavattibhāvāyā’’ti iminā anavassavāyāti ettha avapubba sudhātuyā pavattanatthaṃ dasseti.
「于师亦无敬」等之义为连接词。以「无常行」等显示「不恭敬」一词之意趣义,然语义应如是知:不以恭敬面向而听师语者名为不恭敬。「或内」者,此处于内等四种中,显示内之状态及第七格之不混淆状态,故说「或于自己之相续中」。「或于自己之方」者,以此拒斥自己心相续之义。「于彼汝」者,此处显示 ta 词之范围,故说「于彼内外之分别中」。「与他相续」者,于自他相续中。「为断」者,此处显示 hā 词根之作用及 āya 词之彼义状态,故说「以慈修习等诸法为断之义」。「以慈修习等」者,以 ādi 词摄取悲修习等。「彼」者,诤根。「为不生起状态」者,以此显示「为不流」中 ava 前缀 su 词根之流转义。
Sandiṭṭhiparāmāsīti ettha sassa attano idaṃ saṃ, saṃ diṭṭhiṃ parato āmasatīti sandiṭṭhiparāmāsīti dassento āha ‘‘sakameva diṭṭhiṃ parāmasatī’’ti. ‘‘Ya’’ntiādinā parāmasanākāraṃ dasseti. Ādhānaggāhīti ettha ābhuso ṭhiyate ādhānanti vacanatthena ādhānasaddo daḷhapariyāyoti āha ‘‘daḷhaggāhī’’ti. Daḷhaṃ gaṇhātīti daḷhaggāhī.
「执取自见」者,于此,为显示「自己的见,善,从他人执取见」之义而说「执取自见」,故说「执取自己的见」。以「凡是」等语显示执取之相。「执持」者,于此,以「执持者,以坚固之义而立执持之语」之语义,执持之语是坚固之同义语,故说「坚固执取者」。坚固地执取,故为坚固执取者。
§273
273. Anuvādamūlaniddeso kiñcāpi samānoti yojanā. Atha khoti tathā samānopi, ayamettha visesoti sambandho. Vivadantānaṃ puggalānanti yojanā. Tathā vivadantāti tenākārena vivadantā, anuvadantīti sambandho. ‘‘Asukaṃ nāma vipattiṃ āpanno’’ti vuttamevatthaṃ āpattiyā sallakkhetvā dassento āha ‘‘pārājikaṃ āpannosī’’tiādi . Etthāti anuvādamūle. Visesoti vivādamūlato viseso. Vivadantānaṃ kodhūpanāhādīni vivādamūlāni, anuvadantānaṃ anuvādamūlānīti vuttaṃ hoti.
二七三、「诽谤根本之解说」,虽然相同,应连接。「然而」者,虽然如是相同,然而此处有差别,此为关联。应连接「诽谤之诸人」。「如是诽谤」者,以彼相而诽谤,诽谤,此为关联。为显示「堕于某某名为失」之所说义,观察罪而说「汝堕巴拉基咖」等。「于此」者,于诽谤根本。「差别」者,与诤论根本之差别。诤论者之忿恨等为诤论根本,诽谤者之诽谤根本,如是所说。
§274
274.Mettaṃ kāyakammaṃ nāmāti ettha mettā etassatthīti mettaṃ, kāyakammaṃ, mettacittasahagataṃ kāyakammanti vuttaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘mettacittena kataṃ kāyakamma’’nti. Sammukhaparammukhānaṃ vitthāraṃ dassento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti tesu sammukhaparammukhesu. Kāyakammaṃ nāmāti mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ dānaiti sambandho. Ubhayehipīti navakattherehipi. Tesūti navakattheresu. Avamaññanti avamānaṃ. Attano dunnikkhittānaṃ paṭisāmanaṃ viya paṭisāmananti yojanā. ‘‘Mettākāyakammasaṅkhāto’’ti iminā ayampi dhammoti ettha dhammasarūpaṃ dasseti. Pisaddo upari vakkhamāne dhamme apekkhati. ‘‘Saritabbo’’ti iminā anīyasaddo kammavācakoti dasseti. Satijanakoti sabrahmacārīnaṃ satijanako. Tassa padassa adhippāyaṃ dassento āha ‘‘yo na’’ntiādi. Tattha yoti puggalo. Nanti mettaṃ kāyakammaṃ. Taṃ puggalaṃ anussarantīti sambandho. Yesanti sabrahmacārīnaṃ. Teti sabrahmacārino. Pasannacittā hutvāti sambandho. ‘‘Piyaṃ karotī’’ti iminā piyakaraṇoti padassa piyaṃ karotīti piyakaraṇoti vacanatthaṃ dasseti. Eseva nayo garukaraṇoti etthāpi. ‘‘Saṅgahetabbabhāvāyā’’ti iminā saṅgahāyāti padassa bhāvappadhānakammaniddesabhāvaṃ dasseti. Saṅgahetabboti saṅgaho, tadatthāya. Tehīti sabrahmacārīhi. ‘‘Samaggabhāvāyā’’ti iminā samaggassa bhāvo sāmaggīti vacanatthaṃ dasseti.
二七四、「慈身业名为」者,于此,慈为此之义,故为慈,身业,与慈心俱行之身业,如是所说。由此而说「以慈心所作之身业」。为显示当面与背后之详说而说「于彼」等。「于彼于彼」者,于彼等当面背后中。「身业名为」者,慈身业名为。「长老们之布施」,此为关联。「以两者」者,以新旧长老。「于彼等」者,于新旧长老中。「轻蔑」者,轻蔑。应连接「如自己所置之对答」。以「名为慈身业」,以此显示「此亦为法」,于此显示法之自性。「毗」字期待于后将说之法。以「应忆念」,以此显示「阿尼亚」语是业之表示。「生信者」者,同梵行者之生信者。为显示彼句之意趣而说「凡不」等。于彼,「凡」者,人。「不」者,慈身业。应关联「彼人随念」。「诸」者,同梵行者之。「彼等」者,诸同梵行者。应关联「成为净信心」。以「作可爱」,以此显示「作可爱」之句,作可爱故为作可爱之语义。此同样之理于「作尊重」亦然。以「为应摄受性」,以此显示「为摄受」之句具有以性为主之业说示之性。「应摄受」者,摄受,为彼义。「以彼等」者,以诸同梵行者。以「为和合性」,以此显示「和合之性为和合性」之语义。
Paggayha vacananti paggahetvā vacanaṃ. Vihāreti ādhāre bhummaṃ, there asanteti yojanā. Tanti theraṃ kadā āgamissati nukhoti yojanā. Mamāyanavacananti mamāyanākārena pavattaṃ vacanaṃ. Mettāsinehasiniddhānīti mettāsaṅkhātena sinehena sinehitāni. Nayanānīti cakkhūni. ‘‘Appābādho’’ti iminā arogoti padasseva atthaṃ dasseti. Niccābādhena vā arogo, āgantukābādhena appābādho, ajjhattābādhena vā arogo, bahiddhābādhena appābādho, kāyābādhena vā arogo, cittābādhena appābādho. Samannāharaṇanti punappunaṃ manasikaraṇaṃ.
「高举语」者,高举而语。「住」者,于处所之地格,应连接「长老不在」。「彼」者,应连接「长老何时将来」。「我所语」者,以我所之相而转起之语。「慈爱润泽」者,以名为慈之爱而润泽。「眼」者,诸眼。以「少病」,以此显示「无病」之句之义。以常病而无病,或以客病而少病,以内病而无病,或以外病而少病,以身病而无病,或以心病而少病。「等持」者,再再作意。
Na puggalaṃ paṭivibhajitvā bhuñjatīti yojanā. Tadatthaṃ vitthārento āha ‘‘yo hī’’tiādi. Tattha yoti puggalo, bhuñjatīti sambandho. ‘‘Ettakaṃ…pe… bhuñjissāmī’’ti iminā āmisapaṭivibhattabhogibhāvaṃ dasseti. ‘‘Ettakaṃ vā asukassa ca…pe… bhuñjissāmī’’ti iminā puggalapaṭivibhattabhogibhāvaṃ dasseti. Ayanti puggalo. Ābhatanti gāmādito ānītaṃ. Adātumpīti pisaddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti. Dānañhi nāma na kassaci vāritaṃ. Sabbesanti dussīlasīlavantānaṃ. Vuttanti aṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.141; ma. ni. aṭṭha. 2.492; a. ni. aṭṭha. 3.6.11) vuttaṃ. Viceyyāti vicinitvā. Dātumpīti pisaddena avicinitvā sāmaññato dātumpi vaṭṭatīti sampiṇḍeti. Nanu evaṃ sati puggalavibhāgo kato nāma hoti, kasmā viceyya dātuṃ vaṭṭatīti āha ‘‘na hī’’tiādi. Hīti yasmā. Eteti gilānādayo. Idaṃ padaṃ vicinitvāti pade kammaṃ, ‘‘dentenā’’ti pade sampadānaṃ. Hīti saccaṃ. Iti ayanti iti manasikatvā ayaṃ sāraṇīyadhammapūrako.
应连接「不分别人而食」。为详说彼义而说「凡是」等。于彼,「凡」者,人,应关联「食」。以「如是多……乃至……将食」,以此显示分别利养而受用之性。以「如是多或某某之……乃至……将食」,以此显示分别人而受用之性。「此」者,人。「所持来」者,从村等持来。「施与」者,以「毗」字显示「施与亦可」。布施名为不禁止任何人。「一切」者,恶戒与持戒者之。「所说」者,于注疏所说。「应观察」者,观察而。「施与」者,以「毗」字总括「不观察而以共通施与亦可」。若如是,则成为作人之分别,为何观察而施与可行,故说「非是」等。「是」者,因为。「此」者,病人等。「此句观察而」者,于句为业,「以施者」者,于句为与格。「是」者,真实。「如是此」者,如是作意而此为具足共住法者。
Akhaṇḍānītiādīsu paṭhamaṃ tāva khaṇḍachiddasabalakammāsāni dassetvā tesaṃ paṭipakkhavasena akhaṇḍādīni dassento āha ‘‘yassā’’tiādi. Tattha yassāti bhikkhussa, sikkhāpadaṃ bhinnanti sambandho. Sattasu āpattikkhandhesūti ādhāre bhummaṃ, sikkhāpadanti sambandho. Āpattiñhi paṭicca sikkhāpadassa paññattattā āpatti tassa visayo hoti. Ādimhi vā ante vāti sikkhāpadānaṃ ādimhi vā ante vā. Vāsaddo aniyamavikappattho. Sikkhāpade bhinne āpattisambhavato vuttaṃ ‘‘sikkhāpadaṃ bhinna’’nti. Khaṇḍaṃ nāmāti chinnaṃ nāma. Vemajjheti sikkhāpadānaṃ vemajjhe. Bhinnanti sikkhāpadaṃ bhinnaṃ. Chiddaṃ nāmāti vivaraṃ nāma. Dve tīṇi sikkhāpadānīti sambandho. Sabalaṃ nāmāti citraṃ nāma. Bhinnānīti sikkhāpadāni bhinnāni. Kammāsaṃ nāmāti vicitraṃ nāma. Ettha ca ekasmiṃ ṭhāne ekena visabhāgavaṇṇena citraṃ sabalaṃ nāma, nānāṭhāne nānāvaṇṇena vicitraṃ kammāsaṃ nāmāti ayametesaṃ viseso. Khaṇḍādīnaṃ viparivattanavasena akhaṇḍādīni dassento āha ‘‘yassa panā’’tiādi. Abhinnānisīlānīti abhinnāni sikkhāpadasīlāni. Tāni panāti sīlāni pana. ‘‘Etānī’’ti padaṃ padālaṅkāramattaṃ. Bhujissabhāvakaraṇatoti taṇhādāsabyato mocetvā bhujissakaraṇabhāvato. Iminā ‘‘bhujissabhāvakaraṇānī’’ti vattabbe uttarapadalopavasena evaṃ vuttanti dasseti. Bhujissānīti vuccantīti sambandho. Viññūhīti buddhādīhi sappurisehi. Upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vāti ettha vāsaddo samuccayattho. Upacārasamādhiñca appanāsamādhiṃ cāti hi attho. ‘‘Saṃvattayantī’’ti iminā samādhisaṃvattanikānīti ettha anīyasaddo bahulaṃ kattuvācakoti dasseti. Sīlasāmaññagatoti ettha samānassa bhāvo sāmaññaṃ, taṃ gatoti sāmaññagato, sīlena sāmaññagato sīlasāmaññagato, hutvā viharatīti yojanā. Tena vuttaṃ ‘‘samānabhāvūpagatasīlo viharatī’’ti.
于「无缺」等中,首先显示缺、穿、斑、杂之后,以彼等之对治而显示无缺等,故说「凡」等。于彼,「凡」者,比库之,应关联「学处破」。「于七罪聚中」者,于处所之地格,应关联「学处」。因为依罪而施设学处故,罪为彼之境。「于初或于后」者,于诸学处之初或后。「瓦」字为不定选择之义。因学处破而有罪之可能性,故说「学处破」。「缺名为」者,断名为。「于中间」者,于诸学处之中间。「破」者,学处破。「穿名为」者,孔名为。应关联「二三学处」。「斑名为」者,杂色名为。「破」者,诸学处破。「杂名为」者,种种色名为。于此,于一处以一异类色而杂色为斑名为,于种种处以种种色而种种色为杂名为,此为彼等之差别。以缺等之转换而显示无缺等,故说「凡」等。「不破戒」者,不破之学处戒。「彼等」者,诸戒。「此等」之句仅为句之庄严。「作主人性」者,从渴爱奴隶性解脱而作主人之性。以此显示「应说作主人性」,以后句之省略而如是说。应关联「名为主人」。「诸智者」者,以佛等善人。「近行定或安止定」者,于此「瓦」字为总集之义。近行定与安止定,此为义。以「导向」,以此显示「导向定」,于此「阿尼亚」语多为作者之表示。「戒共通性」者,于此,共通之性为共通性,到达彼为共通性,以戒而共通性为戒共通性,应连接「成为而住」。由此而说「到达相同性之戒者而住」。
Yāyaṃdiṭṭhīti ettha ‘‘diṭṭhī’’ti sāmaññagatassāpi saddassa ‘‘ariyā’’ti saddantarasannidhānena visesavisayattā sammādiṭṭhīti āha ‘‘maggasampayuttā sammādiṭṭhī’’ti. ‘‘Maggasampayuttā’’ti iminā lokiyasammādiṭṭhiṃ paṭikkhipati. Niddosāti visuddhattā, uttamattā vā niddosā. Iminā ariyasaddo niddosatthavācako anipphannapāṭipadikoti dasseti. Niyyātīti nibbānaṃ yāti. Iminā anīyasaddo bahulaṃ kattuvācakoti dasseti. Yo tathākārī hoti, takkarassāti yojanā. Tathākārīti tāya maggasampayuttāya sammādiṭṭhiyā kārī hoti. Iminā tāya sammādiṭṭhiyā karotīti takkaroti vacanatthaṃ dasseti. Dukkhakkhayāyāti ettha khīyanaṃ khayo, dukkhassa khayo dukkhakkhayo, tadatthāyāti dassento āha ‘‘sabbadukkhassa khayattha’’nti. Sesanti vuttavacanato sesaṃ vacanaṃ.
「此中『见』者」:此处「见」一词虽为通称之词,然因与「圣」一词相邻而成特定所指,故说「与道相应之正见」。「与道相应」者,以此排除世间正见。「无过失」者,因清净故,或因殊胜故而无过失。以此显示「圣」一词表无过失义,为未完成之词基。「导出」者,前往涅槃。以此显示「导」一词多表作者义。「如是行者」,应连接为「彼之」。「如是行」者,以彼与道相应之正见而行。以此显示「以彼正见而作,故称为『彼作』」之语义。「为苦之灭尽」:此中,灭尽为灭,苦之灭为苦灭,为彼之义,显示此义故说「为一切苦之灭尽」。「其余」者,除已说之语外的其余语句。
Iti katipucchāvāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是若干问题品解释之连结已完成。
Khandhakapucchāvāro
篇集问答品
Pucchāvissajjanāvaṇṇanā问答之解释
§320
320.Upasampadakkhandhakanti mahākhandhakaṃ. ‘‘Nidānena ca niddesena ca saddhi’’nti iminā saha nidānenāti sanidānaṃ, saha niddesenāti saniddesanti vacanatthaṃ dasseti. Ettha nidānenāti sikkhāpadapaññattidesasaṅkhātena nidānena. Niddesenāti puggalādiniddesena. Tatthāti upasampadakkhandhake. Samukkaṭṭhapadānanti ettha samukkaṭṭhasaddo uttamapariyāyoti āha ‘‘uttamānī’’ti. Padānīti ‘‘na bhikkhave ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo’’ti (pāci. 402-403; mahāva. 124) ādinā nayena vuttāni padāni. Imehi padehi ‘‘samukkaṭṭhāni padāni samukkaṭṭhapadānī’’ti vacanatthaṃ dasseti. Itīti ayamattho. Kasmā panettha ‘‘samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo’’ti padānameva sāmivasena niddeso kato, nanu āpattiyo nāma puggalānaññeva hontīti āha ‘‘yena yena hī’’tiādi. Hīti yasmā. Yena yena padena paññattāti sambandho. Sā sāti āpatti. Dve āpattiyoti ettha dvinnaṃ āpattīnaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘pācittiyaṃ, dukkaṭa’’nti.
「达上篇集」者,大篇集也。「连同因缘与解说」者,以此显示「与因缘俱」即「有因缘」,「与解说俱」即「有解说」之语义。此中「因缘」者,以学处制定说示所摄之因缘。「解说」者,以人等之解说。「于彼处」者,于达上篇集中。「最高之句」:此中「最高」一词,说为「最上之法门」。「句」者,以「诸比库,未满二十岁之人不应授与达上」等方式所说之句。以此等句显示「最高之句为最高句」之语义。「如是」者,此为义理。「然而,何故此处以『最高句有几种罪』,仅以句为主而作解说?岂非罪唯属于人耶?」故说「因以何何」等。「因」者,因为。应连接为「以何何句所制定」。「彼彼」者,罪也。「二罪」者,此中显示二罪之形相,故说「巴吉帝亚、恶作」。
Nassanteteti nassantu ete. Vinassanteteti vinassantu ete bhikkhūti attho. Tehīti bhikkhūhi. Vadatoti vadantānaṃ. Sesesu uposathakaraṇesūti sambandho. ‘‘Dukkaṭāpattiyevā’’ti iminā ekā āpattīti ettha atthapakaraṇādivasena dukkaṭāpattiyevāti dasseti.
「愿彼等灭」者,愿彼等灭。「愿彼等坏灭」者,义为「愿彼等比库坏灭」。「以彼等」者,以诸比库。「说」者,正在说者之。应连接为「于其余伍波萨他作法中」。「唯恶作罪」者,以此显示,此中「一罪」者,依义理等而为「唯恶作罪」。
Pavāraṇakkhandhakepīti pisaddo uposathakkhandhakaṃ apekkhati.
「于自恣篇集中亦」者,「亦」字指向伍波萨他篇集。
Cammasaṃyuttepīti cammena saṃyuttaṃ katvā desite khandhakepi, cammakkhandhakepīti attho. Pisaddo pavāraṇakkhandhakaṃ apekkhati. Bhesajjakkhandhakepīti pisaddo cammakkhandhakaṃ apekkhati. Samantāti aṅgajātassa samantato.
「于皮革相应中亦」者,于作皮革相应而宣说之篇集中亦,义为「于皮革篇集中亦」。「亦」字指向自恣篇集。「于药篇集中亦」者,「亦」字指向皮革篇集。「周遍」者,肢体之周遍。
Tatthāti kathinakkhandhake. Cīvarasaṃyutteti cīvarakkhandhake.
「在彼处」者,在咖提那篇集中。「衣相应」者,在衣篇集中。
Campeyyaketi campeyyakkhandhake. Samuccayakkhandhakesupīti pisaddo campeyyakkhandhakaṃ apekkhati.
「占波耶咖」者,在占波耶咖篇集中。「在集积篇集中亦」者,『亦』字指向占波耶咖篇集。
Samathakkhandhake imā dve āpattiyo hontīti yojanā. Eseva nayo sesesupi. Khuddakavatthuketi khuddakavatthukkhandhake. Garubhaṇḍavissajjaneti garubhaṇḍassa vissajjane.
「在止诤篇集中有此二罪」,应如是连结。此法则在其余诸处亦同。「小事」者,在小事篇集中。「重物舍弃」者,在重物之舍弃中。
Saṅghabhedeti saṅghabhedakkhandhake. ‘‘Samācāraṃ pucchissanti vutte vattakkhandhake’’ti iminā samācārasaddena vattakkhandhakaṃ gahetabbanti dasseti. Sāti dukkaṭāpatti. ‘‘Tathā’’ti padena ‘‘ekā dukkaṭāpattiyevā’’ti padaṃ atidisati. ‘‘Pātimokkhaṭṭhapane’’ti iminā pāḷiyaṃ ṭhapanaṃ pucchissanti ettha ‘‘pātimokkha’’ntiādipadassa lopaṃ dasseti. Pañcasatikasattasatikesūti pañcasatikakkhandhakasattasatikakkhandhakesu. Āropitoti ettha rupadhātuyā dvikammikattā, nyādigaṇattā ca ‘‘dhammo’’ti padhānakammameva vuttaṃ, na ‘‘saṅgaha’’nti apadhānakammaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘dhammo saṅgaha’’nti. Tatthāti pañcasatikasattasatikesu.
「僧团破」者,在僧团破篇集中。「当问行仪,在行篇集中所说」,以此『行仪』一词,显示应取行篇集。『彼』者,恶作罪。以「如是」一词,指示「唯一恶作罪」之句。以「在巴帝摩卡停止」,显示在圣典中「当问停止」处,『巴帝摩卡』等词之省略。「在五百与七百中」者,在五百篇集与七百篇集中。「所举」者,此处以『举』字根具二业性,且属『尼亚』等类,故说『法』为主要业,非『摄』为次要业。因此说「法摄」。「在彼处」者,在五百与七百中。
Iti khandhakapucchāvaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是篇集问题解释之连结已完成。
Ekuttarikanayo
增一法之方式
Ekuttarikanayo ekakavāravaṇṇanā增一法门一法篇解释
§321
321. Evaṃ khandhakapucchāya vaṇṇanaṃ katvā idāni ekuttarikanayassa taṃ karonto āha ‘‘āpatti…pe… naye’’ti. Tattha ekuttarikanaye evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. ‘‘Cha āpattisamuṭṭhānānī’’ti iminā samuṭṭhānāni āpattiṃ karontīti atthena āpattikarā nāmāti dasseti. Etesanti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ. Hīti yasmā, āpajjatīti sambandho. Sikkhāpade cāti mātikāsikkhāpade ca. Lahukā āpattīti ettha appasāvajjattā na lahukā nāma hoti, lahukena pana vinayakammenāti āha ‘‘lahukena vinayakammena visujjhanato’’ti. Pañcavidhāti thullaccayādivasena pañcapakārā. Kenacīti lahukena vā garukena vā kenaci ākārena. Saṃvijjati gihibhāvato avaseso samaṇabhāvo etissāti sāvasesā, paṭipakkhavasena anavasesā. Dve āpattikkhandhāti pārājikasaṅghādisesavasena dve āpattikkhandhā.
三二一、如是对篇集之问作解说后,今为作增一法之彼,说「罪……乃至……法中」。其中,「在增一法中应如是了知决择」,应如是连结。以「六罪生起」,显示诸生起令罪生起,以此义故名为罪作者。「彼等」者,六罪生起之。『由于』者,『犯』为连结。「在学处中及」者,在论母学处中及。「轻罪」者,此处非以少过失故名为轻,而以轻律甘马故说「以轻律甘马而清净故」。「五种」者,以土喇吒亚等为五类。「以某」者,以轻或重或某种方式。「有余者,从在家性有余沙门性属此」,故为有余;以对反面故为无余。「二罪聚」者,以巴拉基咖与桑喀地谢萨为二罪聚。
‘‘Karontī’’ti iminā antarāyikāti ettha ṇikapaccayassa atthaṃ dasseti. Antarāyikā āpattiyo sabbathā antarāyikā hontīti āha ‘‘antarāyikaṃ āpannassāpī’’tiādi. Desetvā suddhipattassāti sambandho. Lokavajjāti lokehi vajjetabbā. Paṇṇattivajjāti bhagavato paṇṇattiyā vajjetabbā. Yanti yaṃ āpattiṃ āpajjatīti sambandho. Karontoti kiriyamānato. Ettha hi mānasaddassa antādeso. Iminā karaṇaṃ kiriyanti bhāvatthaṃ dasseti. Āpajjatīti puggalo āpajjati. Sā āpatti kiriyato samuṭṭhitā nāmāti yojanā. Kā āpatti viyāti āha ‘‘pārājikāpatti viyā’’ti. Eseva nayo anantaravākyesupi.
「作」者,以此显示「障碍性」一词中 ṇika 后缀之义。障碍性罪者,说「一切皆为障碍性」,故说「即使犯障碍性罪者」等。与「说示清净者」相连。世间所呵者,为世间人所应呵责者。制定所呵者,为世尊之制定所应呵责者。「往」者,与「犯何罪」相连。「作」者,从作业而来。此处 māna 词之末音变为 na。以此显示「作业即作」之抽象义。「犯」者,补特伽罗犯。应连结为「彼罪从作业而生起」。何罪耶?故说「如巴拉基咖罪」。此法则于后续诸句亦同。
Pubbāpattīti ettha pubbasaddo paṭhamatthoti āha ‘‘paṭhamaṃ āpannāpattī’’ti. ‘‘Āpannā’’ti padena majjhelopaṃ dasseti. Pacchā āpannāpattīti vattabhedadukkaṭāpatti. Mūlavisuddhiyāti mūle kāyaci āpattiyā amissattā visuddhiyā āpattiyā. Kurundiyaṃ vuttanti sambandho. Idampīti kurundiyaṃ vuttavacanampi. Pisaddena purimaṃ mahāaṭṭhakathāvacanaṃ apekkhati. Ekena pariyāyenāti ekena kāraṇena.
「先罪」者,此处 pubba 词为最初义,故说「最初所犯之罪」。以「所犯」一词显示中间之省略。后犯罪者,即衣分别之恶作罪。根本清净者,于根本某罪不混杂清净之罪。与「于库伦迪所说」相连。「此亦」者,于库伦迪所说之语亦然。以 pi 词指向前述大注疏之语。「以一方式」者,以一因缘。
Yāti āpatti, desitā hotīti sambandho. Ayaṃ desitā gaṇanūpikā nāmāti yojanā. Yā desitā hoti, ayaṃ agaṇanūpikā nāmāti yojanā. Saussāhenevāti punapi āpajjissāmīti saha ussāheneva. Hīti saccaṃ, yasmā vā. ‘‘Gaṇanaṃ na upetī’’ti iminā gaṇanaṃ na upagacchatīti agaṇanūpikāti vacanatthaṃ dasseti. Aṭṭhame vatthusmiṃ pūraṇeti sambandho. Idaṃ pāḷiyaṃ aṭṭhavatthukapūraṇavasena bhikkhunīnaṃ āgatattā bhikkhuniyo sandhāya vuttaṃ. Bhikkhūnampi dutiyapārājikaṭṭhāne labbhatiyeva.
「何」者,罪,与「已说示」相连。应连结为「此已说示者名为计数可入」。应连结为「何已说示者,此名为计数不可入」。「与意欲俱」者,再次「我将犯」,与意欲俱。「以」者,真实,或因为。以「不入于计数」显示「不趣向计数,故为计数不可入」之语义。与「于第八事中圆满」相连。此巴利文因以八事圆满之方式而来比库尼,故就比库尼而说。于比库第二巴拉基咖处亦可得。
Thullavajjāti ettha thullaṃ vajjaṃ etissāti thullavajjāti dassento āha ‘‘thulladose paññattā’’ti. Yā ca dhammikassa paṭissavassa asaccāpane āpatti atthi, sā ca gihipaṭisaṃyuttāti yojanā. Pañcānantariyakammāpattīti pañcahi ānantariyakammehi āpannā pārājikāpatti. Sudinnattherādīti ādisaddena dhaniyattherādayo saṅgaṇhāti. Ādikammikoti ādikammaṃ karonto, tasmiṃ niyutto vā. Makkaṭisamaṇādīti ādisaddena vajjiputtakādayo saṅgaṇhāti. Yo kadāci karahaci āpattiṃ āpajjati, so adhiccāpattiko nāmāti yojanā. Paratopi eseva nayo.
「粗重所呵」者,此处显示「此有粗重之呵责,故为粗重所呵」,故说「制定于粗重罪」。应连结为「于如法之承诺不实行时有罪,且彼与在家相关」。五无间业罪者,以五无间业所犯之巴拉基咖罪。「苏定那长老等」者,以 ādi 词摄取达尼亚长老等。初业者,作初业者,或专注于彼。「猕猴沙门等」者,以 ādi 词摄取跋耆子等。应连结为「何者于某时某刻犯罪,彼名为偶犯者」。于后文亦同此法则。
‘‘Codetī’’ti iminā codetīti codakoti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Codito’’ti iminā coditabboti cudito, soyeva cuditakoti vacanatthaṃ dasseti. Pañcadasasūti pātimokkhaṭṭhapanakkhandhake vuttesu pañcadasadhammesu. Tenāti adhammacodakena, coditoti sambandho. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhake (cūḷava. 401) vutte sacce ca akuppe ca atiṭṭhantopi adhammacuditakoyeva nāma, so pana dhammacodakena coditeyeva kuppanto adhammacuditako nāma, adhammacodakena codite pana kuppantopi adhammacuditako nāma na hoti, tasmā idha na vutto. ‘‘Samannāgato’’ti iminā niyatā etassa santīti niyatoti vacanatthaṃ dasseti.
「举罪」者,以此显示「举罪者即举罪人」之语义。「被举罪」者,以此显示「应被举罪者即被举,彼即被举者」之语义。「十五」者,于巴帝摩卡停止篇集所说之十五法中。「以彼」者,以非法举罪人,与「被举罪」相连。于巴帝摩卡停止篇集所说,于真实与不动中安住者亦仅名为非法被举者,然彼若为法举罪人所举而动摇者名为非法被举者,然于非法举罪人所举而动摇者亦不名为非法被举者,故此处未说。「具足」者,以此显示「此等决定存在于彼,故为决定」之语义。
Āpajjituṃ bhabbāti bhabbāpattikā. Kenaci kammena akatopi anukkhittakoyeva nāma, so pana ukkhittakoti saṅkābhāvato idha na vutto. Ayanti tajjanīyādikammakato bhikkhu. Hīti yasmā, na kopetīti sambandho. Liṅgadaṇḍakammasaṃvāsanāsanāhīti liṅganāsanena ca daṇḍakammanāsanena ca saṃvāsanāsanena ca. Yenāti bhikkhunā. Soti nānāsaṃvāsako. Dvinnaṃ nānāsaṃvāsakānaṃ viseso heṭṭhā (pāci. aṭṭha. 428) vuttoyeva. Ṭhapanaṃ jānitabbanti ettha kiṃ ṭhapanaṃ nāmāti āha ‘‘pātimokkhaṭṭhapana’’nti.
「能犯」者,能犯者。虽未以任何甘马作,亦仅名为未被驱摈者,然彼因无被驱摈之可能性,故此处未说。「此」者,被作诃责等甘马之比库。「以」者,因为,与「不动摇」相连。「相标识罚甘马别住灭摈」者,以相标识灭摈、罚甘马灭摈及别住灭摈。「以何」者,以比库。「彼」者,别住者。二别住者之差别于下文已说。「停止应知」者,此处何为停止耶?故说「巴帝摩卡停止」。
Iti ekakavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 至此，一法篇解释的串释已完成。
Ekuttarikanayo dukavāravaṇṇanā增一法门二法篇解释
§322
322. Dukesu acittakā āpattīti sambandho. Bhūtārocanāpattīti pācittiyāpatti. Abhūtārocanāpattīti pārājikathullaccayāpatti. Padasodhammādikātiādisaddena uttarichapañcavācā saṅgahitā. Mañcapīṭhādīnantiādisaddena bhisiādayo saṅgaṇhāti. Anāpucchāgamanādīsūti ādisaddena anuddharitvā gamanaṃ saṅgaṇhāti. Sapuggaloti so attasaṅkhāto puggalo sapuggalo. Parapuggaloti paro puggalo parapuggalo. Garukanti saṅghādisesaṃ. Lahukanti pācittiyaṃ. Puna garukanti pārājikaṃ. Puna lahukanti pācittiyameva.
三二二、于二法中,「无心者之罪」,此为连结。「实事告白之罪」者,巴吉帝亚罪。「非实事告白之罪」者,巴拉基咖与土喇吒亚罪。「足洗法等」,以「等」字摄取其余五语。「床座等」,以「等」字摄取皮囊等。「于不请而往等」,以「等」字摄取不举起而往。「有人」者,彼自身所摄之人为有人。「他人」者,他之人为他人。「重」者,桑喀地谢萨。「轻」者,巴吉帝亚。「复重」者,巴拉基咖。「复轻」者,唯巴吉帝亚。
Aṅgulimattampīti pisaddena kesaggamattampīti atthaṃ sampiṇḍeti. Tanti mañcapīṭhaṃ. Gamiyo āpajjati nāmāti sambandho.
「乃至指量」,以「乃至」字摄取「乃至发端量」之义。「彼」者,床座。「可往者犯」,此为连结。
‘‘Ādiyanto āpajjati nāmā’’tiādinā atthāpatti ādiyanto āpajjatīti pāḷiyaṃ ādiyanto hutvā āpajjati āpatti atthīti yojanānayaṃ dasseti. Evañhi sati ‘‘āpajjatī’’ti ākhyātapadaṃ ‘‘atthī’’ti kiriyantaraṃ apekkhitvā kattā hotīti daṭṭhabbaṃ. Atha vā ādiyanto puggalo yaṃ āpattiṃ āpajjati, sā āpatti atthīti yojanā. Eseva nayo aññesupi. Mūgabbatādīnīti ādisaddena govatakukkuravatādīni saṅgaṇhāti. Pārivāsikādayo āpajjantīti sambandho. Tajjanīyādikammakatā vā puggalāti yojanā. Asamādiyantāāpajjantīti asamādiyantā hutvā āpajjanti. Teti puggale. Karonto āpajjati nāmāti karonto hutvā āpajjati nāmāti yojanā. Evaṃ dento āpajjati nāmātiādīsupi.
「取者犯」等,以义罪「取者犯」,于圣典中「取者而犯,有罪」,此显示结合之法。如是若有,「犯」此动词语,期待「有」此他作用而为作者,应如是见。或者,取者之人所犯之罪,彼罪存在,此为结合。此同法于其余亦然。「哑羊戒等」,以「等」字摄取牛戒、狗戒等。「别住者等犯」,此为连结。「或受呵责等甘马作之人」,此为结合。「不受而犯」者,不受而犯。「彼」者,人。「作者犯」者,作者而犯,此为结合。如是「与者犯」等亦然。
Ekarattachārattasattāhadasāhamāsātikkamesūti ‘‘ekarattampi ticīvarena vippavaseyyā’’ti (pārā. 475-476) ca ‘‘chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabba’’nti (pārā. 653) ca ‘‘sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabba’’nti (pārā. 622-623) ca ‘‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’’nti (pārā. 462-463) ca ‘‘māsaparamaṃ nikkhipitabba’’nti (pārā. 499-500) ca vuttakālātikkamesu.
「于一夜、六夜、七日、十日、月之超过」者,于「即使一夜亦应离三衣而住」,及「彼比库应以彼衣最多六夜离住」,及「最多七日应受用储藏食」,及「最多十日应持过量衣」,及「最多一月应置」所说时之超过。
Imaṃ pana āpattiṃ āpajjati nāmāti sambandho.
「然犯此罪」,此为连结。
Yasmiṃ pakkhe nisinnoti yasmiṃ pakkhe sayaṃ nisinno. Tesanti attano pakkhe nisinnānaṃ, nānāsaṃvāsakanti sambandho. Yesanti sakapakkhe nisinnānaṃ. Kammaṃ kopetīti nānāsaṃvāsakattā kammaṃ kopeti. Itaresanti parapakkhe nisinnānaṃ. Hatthapāsaṃ anāgatattā kammaṃ kopetīti yojanā. ‘‘Eseva nayo’’ti vuttavacanaṃ vitthārento āha ‘‘yesaṃ hī’’tiādi. Yesanti sakapakkhe vā parapakkhe vā nisinnānaṃ yesaṃ bhikkhūnaṃ. Soti bhikkhu. Āpajjitabbatoti āpajjitabbabhāvato. Iminā puggalena chahi samuṭṭhānehi āpajjitabbāti āpattiyoti vacanatthaṃ dasseti. Kammena vā salākaggāhena vāti ettha uddeso kamme lakkhaṇahāranayena saṅgahaṃ gacchati, vohārānussāvanā salākaggāheti dassento āha ‘‘uddeso ceva…pe… eka’’nti. Pubbabhāgāti saṅghabhedassa pubbabhāge pavattā. Pamāṇanti saṅghabhedassa kāraṇaṃ.
「于何方坐」者,于何方自己坐。「彼等」者,于自方坐者,「别众」,此为连结。「何等」者,于自方坐者。「破甘马」者,因别众故破甘马。「其余」者,于他方坐者。「因未至手范围故破甘马」,此为结合。「此同法」,阐释所说之语,说「何等之」等。「何等」者,于自方或他方坐之何等比库。「彼」者,比库。「应犯性」者,从应犯之状态。以此人从六起源应犯之罪,此显示语义。「以甘马或以筹取」,于此,总说以相与持来之法入于摄取,显示说法之随念为筹取,说「总说及……乃至……一」。「前分」者,于僧团破之前分生起。「量」者,僧团破之原因。
Addhānahīno nāmāti ettha addhānasaddo kālapariyāyoti āha ‘‘ūnavīsativasso’’ti. Theyyasaṃvāsakādayotiādisaddena titthiyapakkantakabhikkhunīdūsakapañcānantariyā saṅgahetabbā. Aṭṭha abhabbapuggalā karaṇadukkaṭakā nāma hontīti yojanā. Ettha kattabbanti karaṇaṃ, kammaṃ, duṭṭhu kattabbanti dukkaṭaṃ, kammameva. Karaṇaṃ dukkaṭametassāti karaṇadukkaṭako. Visesanaparanipāto ‘‘agyāhito’’tiādīsu viya. Tadevatthaṃ dassento āha ‘‘dukkaṭakiriyā’’tiādi. No ca yācatīti ettha yācadhātuyā padhānakammaṃ dassento āha ‘‘upasampada’’nti, ‘‘saṅgha’’nti apadhānakammamānetabbaṃ. Tepiṭakoti tipiṭakaṃ vācuggatavasena dhārako. Āṇāyapīti pisaddo ‘‘matenapī’’ti atthaṃ sampiṇḍeti. Yācantassevāti nissayaṃ ācariyaṃ yācantasseva. Yaṃ vatthuṃ ajjhācaranto āpattiṃ āpajjati, taṃ vatthu sātisāraṃ nāmāti yojanā.
「路程不足者」:此中「路程」一词是时间之同义语,故说「未满二十岁」。「偷住等」:以「等」字摄取外道出家者、污比库尼者、五无间业者。八种不能者名为「作恶作」,应如是连接。此中「应作」者,即作、甘马;「恶作应作」者,即恶作,即甘马本身。「此之作为恶作」,故为作恶作者。如「未取火」等处之限定词后置。为显示此义,故说「恶作之作」等。「不请求」:此中为显示请求动词之主要业,故说「达上」;「僧团」应理解为非主要业。「三藏者」:即以诵持之方式持三藏者。「或以命令」:「或」字摄「或以意见」之义。「正请求时」:即正请求依止老师时。「所犯事有余」:应如是连接:所行之事,行之则犯罪,彼事名为有余。
Upaghātikāti ettha upahanantīti upaghātā, teyeva upaghātikāti dassento āha ‘‘upaghātā’’ti. Tatthāti dvīsu upaghātikesu. Dve venayikāti ettha vinayena siddhā venayikāti dassento āha ‘‘vinayasiddhā’’ti. ‘‘Dve atthā’’ti iminā ṇikasaddassa sarūpaṃ dasseti . Paññattānulomaṃ nāma daṭṭhabbanti sambandho. Paccayaghātoti paccayassa ghāto. Iminā setughātoti ettha setusaddo paccayavācakoti dasseti. Cittassāpīti pisaddo pageva kāyavācānanti dasseti. Itipīti pisaddo dutiyatthasampiṇḍano. ‘‘Pamāṇenā’’ti iminā mattakāritāti ettha mattasaddo pamāṇatthoti dasseti. ‘‘Karaṇa’’nti iminā kāritāti taddhitabhāvaṃ kitabhāvena dasseti sabhāgattā. Kāyadvārikanti kāyadvāre pavattaṃ āpattiṃ. Iminā āpajjatīti padassa kammaṃ dasseti. Kāyeneva vuṭṭhātīti kāyasāmaggiyā dānattā kāyeneva vuṭṭhāti. Sīsamakkhanādīti ādisaddena pādamakkhanādiṃ saṅgaṇhāti.
「障碍」:此中「障碍者」,即恼害,为显示彼等即障碍,故说「障碍」。「于彼」:即于二种障碍中。「二种律成就」:此中为显示「以律成就者为律成就」,故说「律成就」。以「二义」显示「尼咖」一词之同义。「应见为随顺制定」,此为连接。「缘之破坏」:即缘之破坏。以此显示「桥之破坏」中「桥」字为缘之同义语。「或心」:「或」字显示身语更不待言。「或」:「或」字摄第二义。以「以量」显示「量作」中「量」字为限度之义。以「作」显示「作」为二次派生,以原形动词显示,因相似故。「身门」:即于身门生起之罪。以此显示「犯」一词之业。「唯以身出起」:因仅以身之具足而施与,故唯以身出起。「头之摩擦等」:以「等」字摄足之摩擦等。
Tanti bhāraṃ. ‘‘Nittharituṃ vīriyaṃ ārabhatī’’ti iminā vahanākāraṃ dasseti. Thero samānoti yojanā. Navahanākāraṃ dassento āha ‘‘anujānāmī’’tiādi. ‘‘Kukkuccāyitvā karotī’’ti iminā kukkuccasaddassa nāmadhātuṃ dasseti. ‘‘Divā ca ratto cā’’ti iminā abhiṇhaṃ āsavavaḍḍhanaṃ dasseti. Tattha tatthāti tesu tesu vibhaṅgakkhandhakesu.
「彼」:即负担。以「为度脱而发起精进」显示负荷之相。应连接「长老相同」。为显示新负荷之相,故说「我允许」等。以「生忧悔而作」显示忧悔一词为名词性动词根。以「日与夜」显示频繁增长漏。「于彼彼」:即于彼彼分别与篇集中。
Iti dukavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 至此，二法篇解释的串释已完成。
Ekuttarikanayo tikavāravaṇṇanā增一法门三法篇解释
§323
323. Tikesu bhagavati tiṭṭhante yaṃ āpattiṃ āpajjati, sā āpatti atthīti yojanā. Sabbatthāti sabbesu padesu. Vitthāraṃ dassento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti tikesu, vitthāro evaṃ veditabboti yojanā. Lohituppādāpattīti anulomapārājikāpatti. ‘‘Āvusovādenā’’ti ‘‘āvuso’’ti vohārena. Voti tumhehi.
三法中,世尊住世时所犯之罪,彼罪存在,应如是连接。「一切处」:即于一切句中。为显示详说,故说「于彼」等。「于彼彼」:即于三法中,详说应如是知,应如是连接。「血之生起罪」:即随顺巴拉基咖罪。「以具寿之称呼」:即以「具寿」之言说。「或」:即汝等。
Kāleti purebhattakāle. Vikāleti pacchābhattakāle. Avasesaṃ āpattinti sambandho. Dasavassomhīti ahaṃ dasavasso amhi. Navoti pañcavassaaparipuṇṇo. Majjhimoti pañcavassato paṭṭhāya yāva dasavassaaparipuṇṇo. Kusalacitto āpajjatīti kusalacitto hutvā āpajjati. Abyākatacittoti supantassa bhavaṅgacittaṃ sandhāya vuttaṃ. Yanti āpattiṃ. Sabbanti āpattiṃ, āpajjatīti sambandho. Dukkhavedanāsamaṅgī hutvā āpajjatīti yojanā. Yanti āpattiṃ.
「时」:即午前时。「非时」:即午后时。「余罪」,此为连接。「我十岁」:即我是十岁。「新」:即未满五岁。「中」:即从五岁起直至未满十岁。「以善心犯」:即成为善心而犯。「无记心」:即就睡眠者之有分心而说。「彼」:即罪。「一切」:即罪,「犯」,此为连接。应连接「成为具苦受而犯」。「彼」:即罪。
Tayo paṭikkhepāti ettha paṭikkhepassa sāmikaṃ dassento āha ‘‘buddhassa bhagavato’’ti. Kilesasallekhanakapaṭipattiyāti kilesaṃ sallikhati tanuṃ karotīti kilesasallekhanakā, sāyeva paṭipatti kilesasallekhanakapaṭipatti, tāya.
「三种拒绝」:此中为显示拒绝之主人,故说「佛世尊之」。「以削减烦恼之行道」:削减烦恼、使之微薄,故为削减烦恼,彼即行道为削减烦恼之行道,以彼。
Parisaṃ upaṭṭhāpento bāloti sambandho. Parisaṃ upaṭṭhāpento paṇḍito cāti sambandho. Avasesaṃ āpattinti yojanā. Kāḷeti kāḷapakkhe. Juṇheti juṇhapakkhe.
「侍奉众会的愚者」,此为连结。「侍奉众会的智者」,此为连结。余者为「得罪」,此为连结。「黑」者,在黑分。「白」者,在白分。
Kattikapuṇṇamāsiyāti pacchimakattikapuṇṇamāsiyā. Kurundiyaṃ vuttanti sambandho. Suvuttakāraṇaṃ dassento āha ‘‘cātumāsa’’ntiādi. Hīti yasmā, pariyesanto ca nivāsento ca bhikkhūti yojanā.
「在咖提咖满月日」者,在后咖提咖满月日。「在《库伦地》中所说」,此为连结。显示善说之因,说「四个月」等。「因为」者,应连结为「寻求且住的比库们」。
Vatthunti methunadhammādivatthuṃ.
「事」者,交媾法等事。
Paṭicchādeti etāyāti paṭicchādīti karaṇatthopi yujjati. Vitthāraṃ dassento āha ‘‘dvāraṃ pidahitvā’’tiādi. Etadevāti parikammameva. Ubhayatthāti ubhayesu jantāgharapaṭicchādiudakapaṭicchādīsu. Sabbanti akhilaṃ parikammādiṃ. Niyyantīti nilīyitvā yanti. Iminā vahantīti ettha vahadhātu gatyatthoti dasseti. Abbhamahikādhūmarajarāhuvimuttanti abbhena ca mahikāya ca dhūmena ca rajena ca rāhunā ca vimuttaṃ. Tesūti abbhādīsu. Tathāti yathā candamaṇḍalaṃ virocati, tathā sūriyamaṇḍalaṃ.
「以此遮覆」者,「遮覆」,工具义亦可。显示详说,说「关闭门」等。「此即」者,即预备工作。「两者」者,在两者——浴室遮覆与水遮覆中。「一切」者,完整的预备工作等。「出去」者,隐藏后去。「以此『搬运』」,在此显示『搬运』词根为行义。「离云、雾、烟、尘、罗睺」者,离云、离雾、离烟、离尘、离罗睺。「在彼等」者,在云等中。「如是」者,如月轮照耀,如是日轮。
Karaṇīyena hutvāti sambandho.
「应作的,成为」,此为连结。
Kappentoti karonto. Āgantuko āpajjatīti sambandho. Anajjhiṭṭhoti anajjhesito hutvāti sambandho. Tiṇavatthārakasamathe kāyena vuṭṭhāti kāyasāmaggiyā dānattā.
「准备」者,作。「客比库得罪」,此为连结。「未被请求」者,「未被请求而成为」,此为连结。「在草席平息中,以身起立」者,因以身聚合性给予故。
Āgāḷhāya ceteyyāti āgāḷhasaddo daḷhapariyāyoti āha ‘‘daḷhabhāvāyā’’ti. Ā bhuso gāhiyate āgāḷho, gāḷho bāḷho daḷhoti atthato ekaṃ. Ceteyyāti pakappeyya. Na pūrayatoti na pūrayantassa. Alajjī ca hoti bālo ca apakatatto cāti ettha bālamattaapakatattamattena kammaṃ na kātabbaṃ, āpattivaseneva pana kātabbanti dassento āha ‘‘bālo’’tiādi. Tattha bālo na jānātīti sambandho. Ayanti bālo. Ettāvatāti ettakena ajānanamattena. Bālabhāvamūlakaṃ āpattinti sambandho. Dve āpattikkhandheti pārājikasaṅghādisesavasena dve āpattirāsayo. Tesanti tiṇṇaṃ puggalānaṃ, kātabbanti sambandho.
「为坚固制立塔庙」者,「阿嘎喇」一词是「坚固」之同义语,故说「为坚固性」。「阿」者,「朋友,被执持」之义,即「阿嘎喇」;「嘎喇」、「巴喇」、「达喇」,义理上是同一的。「塔庙」者,应建立之义。「不应圆满」者,对于不圆满者而言。「无惭且愚且无悔改」者,于此处,为显示仅以愚痴性、仅以无悔改性,不应作甘马,唯依罪过方面才应作,故说「愚者」等。其中,「愚者不知」,此为关联。「此」者,即愚者。「以此量」者,仅以如此不知之量。「以愚痴性为根本之罪过」,此为关联。「二罪聚」者,依巴拉基咖与桑喀地谢萨而有二罪堆。「对彼等」者,对三种人而言,「应作」,此为关联。
Kāyiko davo nāmāti kāyiko parihāso nāma. Mukhālambarakaraṇādibhedoti mukhena ālambaranāmakatūriyakiccassa karaṇādibhedo . Dvīhipi dvārehīti kāyavacīvasena dvīhipi dvārehi. Kāyadvāre paññattasikkhāpadavītikkamoti kāyadvāre paññattassa kāyasaṃsaggādisikkhāpadassa vītikkamo. Vacīdvāre paññattasikkhāpadavītikkamoti vacīdvāre paññattassa duṭṭhullavācādisikkhāpadassa vītikkamo. Kāyikena upaghātikenāti ettha upaghātikaṃ nāma asikkhananti āha ‘‘asikkhanenā’’ti. Kasmā asikkhanaṃ upaghātaṃ nāmāti āha ‘‘yo hī’’tiādi. Tattha yoti puggalo. Tanti kāyadvāre paññattasikkhāpadaṃ. Nanti evameva. Hi yasmā upaghātetīti sambandho. Vejjakammena samannāgatoti sambandho. Sāsanauggahaṇaārocanādinā vācasikena micchājīvenāti yojanā.
「名为身戏」者,名为身之嬉戏。「以口作乐器等之差别」者,以口作名为乐器之乐器作用等之差别。「以二门」者,以身与语二门。「违越制立于身门之学处」者,违越制立于身门之身相触等学处。「违越制立于语门之学处」者,违越制立于语门之粗恶语等学处。「以身之破坏者」者,于此处,名为破坏者即不学,故说「以不学」。「为何不学名为破坏」者,故说「凡是」等。其中,「凡」者,人。「彼」者,制立于身门之学处。「不」者,亦如是。「凡」者,「因为破坏」,此为关联。「具足医疗业」,此为关联。「以语言之邪命,即以宣说教法、告知等」,此为配合。
‘‘Mā bhaṇḍanaṃ karī’’ti iminā ‘‘mā’’ti paṭisedhassa ‘‘karī’’ti pāṭhasesena sambandhitabbabhāvaṃ dasseti. Na voharitabbanti ettha vipubbaavapubba-haradhātu kathanatthoti āha ‘‘na kiñci vattabba’’nti. Hīti saccaṃ. Bījanaggāhādiketi ādisaddena dhammajjhesanādiṃ saṅgaṇhāti. Okāsakammaṃ kārentassāti ettha ‘‘okāsa’’nti ca ‘‘okāsakamma’’nti ca sadisanti āha ‘‘okāsaṃ kārentassā’’ti. Na ādātabbanti na gaṇhitabbaṃ. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘yattha gahetvā’’tiādi.
「『勿作争论』者,以此显示『勿』之禁止应与『作』之读诵余部相关联之性质」。「不应说」者,于此处,「维」前缀、「阿瓦」前缀、「哈拉」词根是说话之义,故说「不应说任何事」。「凡」者,真实。「种子不受持等」者,以「等」字摄取法之寻求等。「令作场所甘马者」者,于此处,「场所」与「场所甘马」相似,故说「令作场所者」。「不应取」者,不应执取。为显示同一义理,故说「于何处取已」等。
Yanti vinayaṃ. Soti bhikkhu. Soti vinayo. Tassāti bhikkhussa. Idanti kammaṃ. Aññaṃ pucchāti mayā aññaṃ bhikkhuṃ pucchāhīti yojanā. Itīti evaṃ. Soti tīhaṅgehi samannāgato bhikkhu. Assāti tīhaṅgehi samannāgatassa. Na sākacchitabboti na saha kathetabbo.
「凡」者,律。「彼」者,比库。「彼」者,律。「对彼」者,对比库。「此」者,甘马。「问他人」者,配合为「我应问其他比库」。「如是」者,如此。「彼」者,具足三支之比库。「对彼」者,对具足三支者。「不应共论」者,不应与之共说。
‘‘Laddhi’’nti iminā idamappahāyāti ettha idaṃsaddassa visayaṃ dasseti. ‘‘Avijahitvā’’ti iminā hādhātu tvāpaccayoti dasseti. Suddhaṃ brahmacārinti ettha sabbathā kilesasuddho khīṇāsavova gahetabboti āha ‘‘khīṇāsavaṃ bhikkhu’’nti. ‘‘Pātabyabhāva’’nti iminā pātabyatanti ettha tāpaccayo bhāvatthe hotīti dasseti. ‘‘Paṭisevana’’nti iminā pātabyasaddo yathākāmaparibhuñjanatthoti dasseti . Gativisodhananti duggatito sugatiyā visujjhanaṃ . ‘‘Akusalāni ceva mūlāni cā’’ti iminā akusalasaddassa ca mūlasaddassa ca tulyādhikaraṇabhāvaṃ dasseti. Tasmā akusalasaṅkhātāni mūlāni akusalamūlānīti tulyādhikaraṇasamāso kātabbo. Duccaritānīti ettha dusaddassa duṭṭhuvirūpatthabhāvaṃ dassento āha ‘‘duṭṭhu caritāni, virūpāni vā caritānī’’ti. Virūpānīti vikārasabhāvāni. ‘‘Karaṇabhūtenā’’ti iminā ‘‘kattubhūtenā’’ti atthaṃ paṭikkhipati. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ khandhake.
「『得』者,以此显示『此不舍』中『此』字之对象」。「『不舍』者,以此显示『哈』词根加『特瓦』后缀」。「清净梵行」者,于此处,应取一切方面离烦恼清净之漏尽者,故说「漏尽之比库」。「『应堕性』者,以此显示『应堕』中『达』后缀是存在之义」。「『受用』者,以此显示『应堕』一词是随意享用之义」。「趣之清净」者,从恶趣至善趣之清净。「『不善且根』者,以此显示『不善』字与『根』字之同格性」。因此,应作同格复合词:名为不善之根即不善根。「恶行」者,于此处,为显示『恶』字之恶劣、丑陋义性,故说「恶劣之行,或丑陋之行」。「丑陋」者,变异之自性。「『以作者性』者,以此拒斥『以作者性』之义理」。「于彼彼处」者,于彼彼篇集中。
Iti tikavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 至此，三法篇解释的串释已完成。
Ekuttarikanayo catukkavāravaṇṇanā递增法四法门释
§324
324. Catukkesu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Tiṇavatthārakasamathaṭṭhānanti tiṇavatthārakasamathena adhikaraṇavūpasamitaṭṭhānaṃ. Parassa kammavācāyāti parassa karaṇabhūtāya kammavācāya. Tatoti catukkato. Paresūti aññesu catukkesu evamattho veditabboti yojanā. Tamevāti kāyadvārikameva. Puna tamevāti vacīdvārikameva. Āpajjitabbāpattiñca sahāgāraseyyāpattiñcāti yojanā. Jaggantoti jāgaranto.
「于四法中应如是知决断」,此为配合。「草覆地止诤处」者,以草覆地止诤而止息诤事之处。「以他人之甘马语」者,以作为他人之作者之甘马语。「于彼」者,于四法。「于其他」者,于其他四法中应知如是义理,此为配合。「同一者」者,即身门者。「再同一者」者,即语门者。「应犯之罪与同室宿罪」,此为配合。「醒者」者,醒觉者。
Acittako āpajjati nāmāti ‘‘acittako bhikkhu āpajjati nāmā’’ti vā ‘‘acittako hutvā āpajjati nāmā’’ti vā yojanā kātabbā. Sabhāganti vatthusabhāgaṃ. Tañcāti aññataraṃ tañca āpattiṃ. Itīti evaṃ.
「无心者犯」者,应作「无心之比库犯」或「成为无心而犯」之连接。「相同」者,事相同也。「彼」者,某一彼罪也。「如是」者,如此也。
Kammenāti samanubhāsanakammena. Kammena vuṭṭhātīti kammena eva vuṭṭhāti.
「以甘马」者,以共同诵说甘马也。「以甘马出罪」者,唯以甘马而出罪也。
Soti gihiparikkhāro, āhaṭo hotīti sambandho. Avāpuraṇanti kuñcikaṃ. Antoti bhaṇḍāgārassa anto.
「彼」者,在家者之资具,「被带来」者,此为连接。「锁」者,钥匙也。「内」者,仓库之内也。
Sammukhāvuṭṭhātīti sammukhā eva vuṭṭhāti.
「现前出罪」者,唯现前而出罪也。
Sayitāya eva bhikkhuniyāti yojanā. Idanti sahāgāraseyyāpattiṃ, paṭiccāti sambandho. Etanti ‘‘liṅgapātubhāvenā’’ti vacanaṃ, vuttanti sambandho. Ubhinnampīti bhikkhubhikkhunīnampi . Liṅgapaṭilābhenāti itthiliṅgapaṭilābhena. Paṭhamanti ādikappakāle. ‘‘Paṭhamaṃ uppannavasenā’’ti iminā pure uppannaṃ purimanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Seṭṭhabhāvenā’’ti iminā purabhāvena seṭṭhabhāvena uppannaṃ purimanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Purisaliṅga’’nti iminā imapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Purisakuttapurisākārādīti ādisaddena purisanimittādayo saṅgaṇhāti. Yāni chacattālīsa sikkhāpadānīti yojanā. Iminā vuttanayānusārena dutiyacatukkepi attho veditabbo. Tehīti tiṃsādhikehi satasikkhāpadehi.
「已卧之比库尼」者,此为连接。「此」者,共屋卧罪,「缘于」者,此为连接。「此」者,「以相显现」之语,「所说」者,此为连接。「二者」者,比库与比库尼也。「以相获得」者,以女相获得也。「最初」者,最初时期也。以「依最初生起」此语,显示先前生起者为「先」之语义。以「依殊胜性」此语,显示依先前性、依殊胜性而生起者为「先」之语义。以「男相」此语,显示此词之同形。「男性、男形、男相等」者,以「等」字摄取男标相等。「彼四十六学处」者,此为连接。依此所说之理,于第二四句中亦应知其义。「彼等」者,以三十增百学处也。
Mahāpadesāti vinaye (mahāva. 305) āgatā mahāpadesā. Kasmā mahāpadesā ‘‘sāmukkaṃsā’’ti vuccantīti āha ‘‘te hī’’tiādi. Tattha teti cattāro mahāpadesā, vuccantīti sambandho. ‘‘Saya’’nti iminā sāmukkaṃsāti ettha saṃsaddassa sayamatthaṃ dasseti. ‘‘Ukkhipitvā’’ti iminā ukkaṃsasaddo ukkhipanatthoti dasseti. ‘‘Ṭhapitattā’’ti iminā sayaṃ ukkaṃsitvā ṭhapitā sāmukkaṃsāti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Ajjhoharaṇīyaparibhogā’’ti iminā bāhiraparibhogaṃ nivatteti. Udakaṃ panāti kenaci asaṃsaggaṃ pasannodakaṃ pana. Kāleti sappadaṭṭhakāle. ‘‘Pañca vā dasa vā sīlānī’’ti iminā pañca vā dasa vā sīlāni upāsakasīlanti dasseti.
「大教示」者,律中所来之大教示也。何故大教示被称为「自举」耶?故说「彼等」等。其中,「彼等」者,四大教示,「被称为」者,此为连接。以「自」此语,显示「自」字于「自举」中之自义。以「举起」此语,显示「举」字为举起义。以「被安立」此语,显示自己举起而安立故为「自举」之语义。以「应吞咽受用」此语,遮止外在受用。「然而水」者,然而与任何无接触之清净水也。「时」者,被蛇咬之时也。以「五或十戒」此语,显示五或十戒为近事男戒也。
Tattha cāti vihāre ca. Ubhopīti āgantukāvāsikavasena ubhopi. Asādhāraṇanti dvīhi asādhāraṇaṃ. Āpattinti bhikkhunīhiyeva sādhāraṇaṃ āpattiṃ. Gamiyacatukkepīti pisaddo āgantukacatukkaṃ apekkhati. Vatthunānattatāvāti methunādivatthunānattatā eva. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Sāti āpatti. Tathāti yathā kāyasaṃsagge, tathā lasuṇakhādaneti yojanā. Etthāti vatthunānattatādicatukke . Cattāri pārājikānīti bhikkhupātimokkhe āgatāni. Visuṃ āpajjantesupi eseva nayoti sambandho.
其中,「及」者,于寺院中也。「二者」者,依来客与住者二者也。「不共」者,与二者不共也。「罪」者,唯与比库尼共通之罪也。「于可行四法中」者,「及」字指向来客四法。「事之差别性」者,即欲交等事之差别性也。「此」者,真实,或因为。「彼」者,罪也。「如是」者,如于身触,如是于食蒜也,此为连结。「于此」者,于事之差别性等四法中。「四巴拉基咖」者,于比库巴帝摩卡中所说者。「于各别犯时亦此法」者,此为关联。
Purimacatukketi vatthunānattatādicatukke. Yo paṭhamo pañhoti yojanā. Idhāti vatthusabhāgatādicatukke. Yo cāti yo ca pañho. Tatthāti vatthunānattatādicatukke. Tatiyacatutthesu pañhesūti sambandho.
「前四法」者,于事之差别性等四法中。「第一问」者,此为连结。「于此」者,于事之相似性等四法中。「及」者,及问也。「于彼」者,于事之差别性等四法中。「于第三第四诸问中」者,此为关联。
‘‘Saddhivihārikassā’’ti padaṃ ‘‘kattabba’’iti pade sampadānaṃ.
「对共住弟子」之句,于「应作」之句中为与格。
Garukanti pārājikaṃ. Lahukanti thullaccayaṃ vā dukkaṭaṃ vā.
「重」者,巴拉基咖也。「轻」者,土喇吒亚或恶作也。
Aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ paṭipāṭiyā nisīditabbato vuttaṃ ‘‘navamabhikkhunito’’ti. Paccuṭṭhānārahāti paṭimukhaṃ upaṭṭhātuṃ arahā. Avisesena cāti ‘‘bhikkhū’’ti vā ‘‘bhikkhunī’’ti vā visesa, makatvā sāmaññena ca. ‘‘Āsanārahacatukkassā’’ti padaṃ ‘‘paṭhamapada’’nti pade avayavisambandho.
因八位比库尼依次应坐,故说「从第九位比库尼」。「应起立者」者,应面对面侍立者也。「及无差别」者,不作「比库」或「比库尼」之差别,以共通性也。「座位应得四法」之句,于「第一句」之句中为部分关联。
Asādhāraṇanti bhikkhūhi asādhāraṇaṃ. Vikāle kappatīti tadahuvikāle kappati. Kālātītanti kālayāmasattahātītaṃ. Yāvakālikādittayañca akappiyamaṃsañca uggahitakañca apaṭiggahitakañcāti yojanā.
「不共」者,与比库不共也。「于非时许可」者,于当日非时许可也。「时已过」者,时分七夜已过也。「尽形寿药等三种及不许可肉及已取及未受」者,此为连结。
Guṇaṅguṇūpāhanañca dhuvanhānañca cammattharaṇañca guṇaṅguṇūpāhanadhuvanhānacammattharaṇāni. Imāni cattārīti pañcavaggena gaṇena upasampadadānādīni. Idhāti paccantimesu janapadesu. Idhāti majjhimesu. Idanti catubbidhaṃ vatthu. Dīpetumpīti dīpanampi. Tuṃpaccayo hi katvatthajotako. Eseva nayo dīpetuṃ panāti etthāpi. Sesaṃ anuññātakanti sambandho. Ubhayatthapīti paccantimamajjhimavasena ubhayatthāpi.
「有绳鞋、洗足布、皮革敷具」者,即有绳鞋、洗足布、皮革敷具诸物。「此等四种」者,由五比库众授与达上等。「在此」者,在边地诸国。「在此」者,在中地。「此」者,四种事物。「为显示」者,显示也。「为」之助词,表示作用之义。此同理于「为显示,又」此处亦然。余者,应连结为「所允许之」。「于两处」者,依边地与中地之义,于两处也。
Chandapārisuddhiakkhānaṃ ekaṃ katvā ‘‘cattāro’’ti vuttaṃ. Cattāro pubbakiccāti liṅgavipallāso, ‘‘cattāri pubbakiccānī’’ti hi attho. Evaṃ vuttāni imāni cattārīti sambandho. Evaṃ āgatā sammutiyoti sambandho. Sabbatthāti sabbesu catukkesu.
「求听清净宣说」合为一,故说「四种」。「四种前行」者,性之颠倒,实义为「四种前行诸事」。如是所说之此等四种,应连结。如是所来之约定,应连结。「一切处」者,于一切四法中。
Iti catukkavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是四法门释之连结已完成。
Ekuttarikanayo pañcakavāravaṇṇanā递增法五法门释
§325
325. Pañcakesu ‘‘pañca puggalā niyatā’’ti etaṃ ānantariyānameva gahaṇanti yojanā. Pañca chedana kā āpattiyo nāma veditabbāti sambandho. Yā vikappanā vuttāti yojanā. Ussaṅkitoti uṭṭhahitvā saṅkito. Parisaṅkitoti punappunaṃ saṅkito. Akuppo arahattaphalasaṅkhāto dhammo imassāti akuppadhammo, khīṇāsavo. Khīṇāsavo samānopi ussaṅkito ceva parisaṅkito cāti yojanā. Pariharitabbāti apanetabbā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etesūti agocaresu. Thūpacīvaranti ettha thūpaṃ parikkhipitvā kataṃ cīvaraṃ thūpacīvaranti dassento āha ‘‘vammika’’ntiādi. Vammiko hi thūpayati uddhaṃ ārohatīti thūpoti vuccati . Nhānaṭṭhāneti sabbesaṃ nhānaṭṭhāne. Tañhi udakena kāyaṃ abhisiñcati etthāti abhisekanti vuccati. Abhiseke chaḍḍitaṃ ābhisekikaṃ, cīvaraṃ. Tena vuttaṃ ‘‘chaḍḍitacīvara’’nti. Bhatapaṭiyābhatanti ettha bharadhātuyā posanatthaṃ paṭikkhipitvā dhāraṇatthaṃ dassento āha ‘‘susānaṃ netvā puna ānītaka’’nti. Tattha ‘‘susāna’’nti iminā kammaṃ dasseti, ‘‘punā’’ti iminā paṭisaddassa atthaṃ dasseti. Imehi padehi susānaṃ bhataṃ hutvā gehaṃ paṭiābharitabbanti bhatapaṭiyābhatanti vacanatthaṃ dasseti, yakāro padasandhikaro. Pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāyañca potthakesu ‘‘gatapaṭiyāgata’’nti kaṇṭhajatatiyakkharena pāṭho atthi, so asundaro.
于五法中,「五种人决定」者,此仅取无间业也,应连结。应知五种断罪名为何,应连结。所说之分别,应连结。「疑虑」者,起立而疑虑。「再三疑虑」者,再三疑虑。「不动法」者,此人有名为阿拉汉果之不动法,即漏尽者。虽为漏尽者,亦疑虑且再三疑虑,应连结。「应避免」者,应除去。「实」者,真实,或因何故。「于此等」者,于非行境。「塔衣」者,此处为显示围绕塔而作之衣为塔衣,故说「蚁塔」等。蚁塔者,因筑塔向上升起,故称为塔。「浴处」者,于一切人之浴处。因于彼处以水灌注身体,故称为灌顶。于灌顶处所弃之灌顶衣。故说「所弃之衣」。「持去持回」者,此处为显示从持字根之养育义转为持持义,故说「持往冢间又持回」。其中,以「冢间」此词显示业,以「又」此词显示「回」字之义。以此等词显示「持往冢间后应持回家」之「持去持回」一词之义,「亚」字为词之连接。于圣典与注疏诸本中,有以喉音、舌音、齿音字母之「去回来」读法,此不美。
Kāyo paṭhamaṃ, vācā dutiyaṃ, kāyavācā tatiyaṃ, idaṃ sandhāya ‘‘tatiyenā’’ti vuttaṃ. Tatthevāti antarapeyyāle eva.
「身为第一,语为第二,身语为第三」,依此而说「以第三」。「于彼处」者,即于中间之省略处。
Adinnanti ettha akārassa nakāriyabhāvañca tapaccayassa kammavācakabhāvañca dassento āha ‘‘aññena na dinna’’nti. Tattha ‘‘aññenā’’ti iminā tapaccayassa kammavācakabhāvaṃ dasseti, nakārena akārassa kāriyaṃ dasseti. Kena kāraṇena aviditanti āha ‘‘paṭiggaṇhāmīti cetanāya abhāvenā’’ti. Aviditanti apākaṭaṃ. Naṭasamajjādidānanti naṭasamajjādīnaṃ sabbesaṃ dānaṃ. Usabhavissajjananti usabhassa vissajjanaṃ. Idaṃ upalakkhaṇavasena vuttaṃ. Sabbāsampi pana manussāmanussānaṃ itthīnaṃ methunarativasena purisānaṃ dānampi gahetabbaṃ. Itthidānanti etthāpi yāsaṃ kāsañci itthīnaṃ yesaṃ kesañci purisānaṃ dānaṃ gahetabbaṃ. Paṭibhānacittakammadānanti methunasevanapaṭibhānacittakammadānaṃ. Lokassāti lokena. Kathetukamyatāti kathetukāmatā. ‘‘Na suppaṭivinodayā’’ti iminā dukkhena paṭivinodetabbāti duppaṭivinodayā, paṭivinodetuṃ na sukarāti dasseti. Upāyenāti yuttiyā.
「不与」者,此处为显示「阿」字之「那」字化及「达」助词之业格义,故说「他人所不与」。其中,以「他人」此词显示「达」助词之业格性,以「那」字显示「阿」字之作用。以何因缘而不知,故说「因无『我受取』之思故」。「不知」者,不明显。「戏剧集会等之施」者,戏剧集会等一切之施。「公牛之放舍」者,公牛之放舍。此依举例而说。然而,应取一切人类非人类女性以交媾乐之方式对男性之施予。「女施」者,此处亦应取任何女性对任何男性之施予。「应答心业施」者,交媾应答心业之施。「于世间」者,被世间。「欲说之性」者,欲说之性。以「非善能除遣」此词,显示难以除遣,即难以除遣,非易除遣也。「以方便」者,以理。
Phussadevatthero aṭṭhāsi kirāti sambandho. Ekaṃsanti bhummatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Ekasmiṃ aṃseti hi attho. Buddhārammaṇanti buddhaguṇārammaṇaṃ. Māroti devaputtamāro, gatoti sambandho. Gomayanti gomīḷhaṃ. Jaraggavoti jaragoṇo. Tādisamevāti gomayavippakiraṇasabhāvameva. Vippakāranti visesapakārena karaṇaṃ. Vaṅkapādanti kuṭilapādaṃ. Parikasantoti paricchedaṃ katvā vilekhanto. Vigacchapurisoti vikāraṃ, virūpaṃ vā gatapuriso. ‘‘Vibhacchapuriso’’tipi pāṭho, visesena sobhaṇaṃ bhakkhapurisoti attho. Ayameva pāṭho abhidhānādīsu (abhidhānappadīpikāyaṃ 102 gāthāyaṃ) dissati. Samantāti kaṭaandhakāravihārassa samantato. Māro siyā nu khoti yojanā. Na asakkhiṃ iti āhāti yojanā. Diṭṭhapubboti pubbe diṭṭho. Mahānubhāvoti deviddhiyā mahānubhāvo. Iṅghāti uyyojanatthe nipāto, uyyojemīti attho. Attabhāvanti tava attabhāvaṃ. Tādisaṃ rūpanti buddhassa bhagavato attabhāvasadisaṃ rūpaṃ. Taṃsarikkhakanti tena rūpena sadisaṃ. Patirūpameva sadisaṭṭhena patirūpakaṃ, na ekaṃsasadisaṃ rūpaṃ kiñci sadisarūpanti attho. Sakattabhāvanti sassa eso sako, soyeva attabhāvo sakattabhāvo, taṃ. Ayanti māro. Kathanti kena kāraṇena bhagavā na sobhati nu kho, sobhatiyevāti attho. Tadeva samatthetuṃ vuttaṃ ‘‘sabbaso vītarāgadosamoho’’ti. Vañcitomhīti ahaṃ vañcito amhi. Kiṃ atthīti kiṃ nāma atthi, mama vañcanacittaṃ natthīti adhippāyo. Daharabhikkhu paṭilabhatītiādinā sambandhitabbaṃ.
「弗萨天长老站立」,应连结。「一肩」者,此为处格义之用法词。义为「于一肩」。「以佛为所缘」者,以佛功德为所缘。「魔」者,天子魔,「去」应连结。「牛粪」者,牛粪。「老牛」者,老牛。「如是」者,即牛粪散布之性。「散布」者,以特殊方式之作。「弯足」者,曲足。「刮削」者,作分别而刮削。「丑陋人」者,变异或变丑之人。亦有「美丽人」之读法,义为特别美好之人。此读法见于《词汇典》等(《词汇明灯》第一〇二偈)。「周围」者,于黑暗精舍之周围。「莫非是魔」,应连结。「我不能」如是说,应连结。「曾见」者,以前所见。「大威力」者,以天神通之大威力。「来」者,劝请之不变词,义为「我劝请」。「自体」者,汝之自体。「如是之色」者,与佛世尊自体相似之色。「与彼相似」者,与彼色相似。「相似」即以相似义为相似,义为非完全相似之色,某种相似之色。「自己之自体」者,彼之自己,即自体为自己之自体,彼。「此」者,魔。「何故」者,以何因缘世尊不美,实为美也,此为义。为证明此,故说「一切离贪嗔痴」。「我被欺」者,我被欺。「有何」者,有何名,我无欺诳心,此为意趣。应以「年少比库获得」等连结。
Daharabhikkhu aṭṭhāsīti sambandho. Saṅkārachaḍḍaniṃ pacchinti sambandho. Saṅkāraṃ chaḍḍeti imāyāti saṅkārachaḍḍanī. Tissadattatthero nāma pucchīti sambandho. Nāvātoti potato. Pañhāsahassanti samathavipassanākammaṭṭhānesu pucchāsahassaṃ. Pucchīti daharaṃ pucchi. Paricchindīti tasmiṃ divase kātabbavattaṃ niṭṭhapesīti attho. Yonakavisayatoti yonakalokato. Aṭṭha kappe anussarīti cetiyaṅgaṇaṃ disvā cittassa pasīdanato pubbenivāsañāṇena aṭṭha kappe anussari.
「年少比库」者,与八十相连。「垃圾堆」者,与后文相连。「垃圾堆」者,于此处弃舍垃圾,故名垃圾堆。「名为提萨达德长老」者,与「问」相连。「船」者,从船。「五千问」者,于止观业处中的五千问。「问」者,问年少者。「分别」者,于彼日应作之事令完成,此为其义。「从耶瓦那国」者,从耶瓦那世界。「忆念八劫」者,见塔庭园而心净信,以宿住随念智忆念八劫。
Eko bhikkhu gatoti sambandho. Devatā pupphahatthā aṭṭhaṃsūti manussavesaṃ gahetvā aṭṭhaṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘kataragāmavāsikātthā’’ti. Tumhe katarasmiṃ gāme vasanasīlā attha bhavathāti yojanā. Idhevāti imasmiṃyeva ṭhāne. Ṭhitāmhāti mayaṃ ṭhitā amhāti yojanā.
「一比库去」者,相连。「天人手持花站立」者,取人形而站立。由此说『汝等是何村住者』。汝等于何村住为习惯耶,此为连结。「就在此处」者,就在此处。「我们站立」者,我们站立,此为连结。
Ayaṃ kathāti ayaṃ vakkhamānakathā. Kiṃ amaccaputto pāsādiko nu khoti yojanā. Neti amaccaputtaabhayatthere. Ñātakā agamaṃsūti sambandho. Theramātāpi pahiṇīti sambandho. Pisaddena ñātake apekkhati. Pahiṇākāraṃ dassento āha ‘‘putto me’’tiādi. Amaccaputto ārūḷhoti sambandho. Abhayatthero āhāti sambandho. Tenāti amaccaputtena. Yugaggāhanti yugassa gāhaṃ. ‘‘Mahallakattherassa sammaṭṭhaṭṭhāne kacavaraṃ chaḍḍetvā’’ti vacanaṃ āvi karonto āha ‘‘atītattabhāve kirā’’tiādi. Amaccaputto chaḍḍesīti sambandho.
「此话」者,此将说之话。「大臣之子是否可喜」者,此为连结。「否」者,于大臣之子阿巴亚长老。「亲属们来」者,相连。「长老之母也派遣」者,相连。以后词期待亲属。显示派遣之相,说『我子』等。「大臣之子登上」者,相连。「阿巴亚长老说」者,相连。「由彼」者,由大臣之子。「轭把」者,轭之把。显现『于大长老扫地处弃舍发垢』之语,说『过去时,据说』等。「大臣之子弃舍」者,相连。
Tanti sammajjanavattaṃ. Tatrāti ‘‘satthusāsanaṃ kataṃ hotī’’tivacane. Āyasmā sāriputto nisīdi kirāti sambandho. Bhagavā paccāgañchīti sambandho. Pādānīti pādassa akkamanaṭṭhānāni, pādacetiyānīti attho. Thero nisīdīti sambandho. Jaṇṇukehi patiṭṭhāya ‘‘pādacetiyaṃ vanditvā’’ti pāṭhaseso ajjhāharitabbo. Me nisinnabhāvaṃ me satthā aññāsi vatāti yojanā. Mesaddo hi pubbaparāpekkho. Codananti dosāropanaṃ. Kāressāmīti dasabalaṃ kāressāmi. Bhagavā āhāti sambandho. Gatosīti tvaṃ gato asi, vicarantassa tuyhaṃ na patirūpanti yojanā. Tatoti codanakālato.
「彼」者,扫地之事。「于彼处」者,于『师教已作』之语中。「具寿沙利子坐,据说」者,相连。「世尊回来」者,相连。「足迹」者,足之踏处,足塔之义。「长老坐」者,相连。以膝支撑,『礼拜足塔』之文句余应引入。「我坐之状态,我师知,实」者,此为连结。「我」字实前后相待。「呵责」者,归罪。「我将使作」者,我将使十力作。「世尊说」者,相连。「汝去」者,汝已去,于汝行者不适当,此为连结。「从彼」者,从呵责时。
Ettako vinicchayo upalabbhatīti sambandho. Bhāsapariyantanti vacanaparicchedaṃ. Ayanti kathā. Ettakaṃ vacananti sambandho. Gayhūpaganti gahetabbabhāvaṃ upagamanaṃ, gaṇhituṃ khamanīyanti attho. Tānīti dve mūlāni. Puna tānīti samudayabhūtāni cha āpattisamuṭṭhānāni. Vatthunti methunādivatthuṃ. Itipīti pisaddo paṭhamanayaṃ apekkhati. Ettha paṭhamanaye mūlena samudayassa pāyato abhedo hoti, pacchimanaye pana sabbathā bhedo hoti. Tasmā pacchimanayoyeva yuttataroti daṭṭhabbo. ‘‘Vūpasammatī’’ti iminā ‘‘nirujjhatī’’ti padassa samucchedanirodhaṃ dasseti. Vuṭṭhānenāti parivāsādivinayakammena.
「得此量决断」者,相连。「语言边际」者,言说之限定。「此」者,话。「此量言说」者,相连。「应取性」者,应取性之达到,可取之义。「彼等」者,二根本。「又彼等」者,作为集起之六罪生起。「事」者,交媾等事。「亦」者,后词期待第一说。于此,第一说中,根本与集起从下无别,然于后说,一切皆别。故应见后说更为合理。以『止息』此,显示『灭』字之断灭。「以出起」者,以别住等调伏甘马。
Tettiṃsamūlānaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘vivādādhikaraṇassa dvādasa mūlānī’’tiādi. Ekaṃ mūlanti sambandho. Tānīti tettiṃsa mūlāni. Paratoti parasmiṃ. ‘‘Aṭṭhārasa bhedakaravatthūnī’’tiādinā adhikaraṇānaṃ samuṭṭhānaṃ dasseti. Cattāri saṅghakiccāni nissāya uppajjatīti yojanā. Idanti vatthu. Sattannaṃ nidānanti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ paññattiṭṭhānasaṅkhātaṃ nidānaṃ. Etthāti ṭhāne. Paññattiṃ na jānātīti ettha ‘‘anupaññattiṃ na jānātī’’ti vakkhamānattā paṭhamapaññatti gahetabbāti āha ‘‘paṭhamapaññattiṃ na jānātī’’ti. Anupaññattīti ettha anusaddo naupacchinnatthoti āha ‘‘punappunaṃ paññattiṃ na jānātī’’ti. Pacchātthopi yujjateva paṭhamapaññattito pacchā paññattattā. Anusandhivacanapathanti ettha anusandhīnaṃ vasena vacanapathanti dassento āha ‘‘kathānusandhivinicchayānusandhivasena vatthu’’nti. Ñattikiccanti ñattiyā kiccaṃ . Iminā ñattiyāti ettha sāmyatthe sāmivacanaṃ. Karadhātusambandhe karaṇavacanampi yujjateva. Karaṇanti ettha ca yupaccayassa kammatthabhāvañca dasseti. Na kevalaṃ ñattikamme eva ñattikiccaṃ na jānāti, atha kho ñattidutiyañatticatutthakammesupi na jānātīti dassento āha ‘‘ñattidutiyañatticatutthakammesū’’tiādi. Pubbe ṭhapetabbāti ñatti nāma kammavācāya pubbe ṭhapetabbāti na jānāti. Iminā napubbakusalabhāvaṃ dasseti. ‘‘Pacchā’’ti iminā naaparakusalabhāvaṃ dasseti. Pisaddena paṭhamanayaṃ apekkhati. ‘‘Kālaṃ na jānātī’’ti iminā akālaññūti padassa viggahavākyaṃ dasseti. Kālaṃ dassento āha ‘‘anajjhiṭṭho’’tiādi.
显示三十三根本之相,说『诤事之十二根本』等。「一根本」者,相连。「彼等」者,三十三根本。「于他」者,于他。以『十八破僧事』等,显示诤事之生起。依四僧伽事而生起,此为连结。「此」者,事。「七之因」者,七罪聚之施设处所名为因。「于此」者,于处。「不知施设」者,于此,因将说『不知非施设』,故应取第一施设,说『不知第一施设』。「非施设」者,于此,『非』字为不断义,说『不知再再施设』。后义亦合理,因从第一施设后施设故。「随顺言说道」者,于此,显示以随顺之方式言说道,说『以话随顺、决断随顺之方式之事』。「单白事」者,单白之事。以此『以单白』,于此,同义处之属主语。于作动词连结,作具格亦合理。「作具」者,于此,亦显示『于』接尾词之业义性。不仅于单白甘马不知单白事,而且于白二白四甘马亦不知,显示此,说『于白二白四甘马』等。「应置于前」者,不知名为单白者应置于甘马语之前。以此显示不善于前。以『于后』显示不善于后。以后词期待第一说。以『不知时』,显示『不知时者』字之分析句。显示时,说『未决定』等。
‘‘Dhutaṅge ānisaṃsaṃ ajānitvā’’ti iminā mandamomūhānaṃ phalaṃ dasseti. Pāpicchoti ettha pāpiccho nāma paccayalābhassa patthanāti āha ‘‘paccayalābhaṃ patthayamāno’’ti. Kāyaviveko ca cittaviveko ca upadhiviveko ca kāyacittaupadhivivekaṃ, samāhāradvando, pubbapadesu uttarapadalopo. Etassāti āraññikassa. Iminā imāya attho idamattho, so etassatthīti idamatthīti vacanatthaṃ dasseti. Appicchaññevātiādīsu evasaddānaṃ chaḍḍetabbatthaṃ dassento āha ‘‘na aññaṃ kiñci lokāmisa’’nti.
「不知头陀支的利益」者,以此显示愚钝痴迷者的果报。「恶欲者」者,此处所谓恶欲者,即希求资具利得之义,故说「希求资具利得」。身远离、心远离、依远离,即身心依远离,此为相违复合词,前词中后词省略。「彼之」者,即阿兰若住者之。「以此」者,以此之义即此义,彼之义即此义,显示语词之义。「唯少欲」等中,显示应舍弃「唯」字之义,故说「非其他任何世间物欲」。
Navavidhanti divasavasena tividhaṃ, tathā kattabbākāravasena, tathā kārakavasenāti navavidhaṃ uposathaṃ.
「九种」者,依日夜分为三种,如是依应作方式分,如是依作者分,故为九种伍波萨他。
Kāyaduccaritādi yasmā na pasādaṃ saṃvatteti, na pasādāya vā saṃvattati, tasmā apāsādikanti vuccati. Tena vuttaṃ ‘‘apāsādikanti kāyaduccaritādi akusala’’nti. Velaṃ atikkammāti bhojanādikālaṃ atikkamitvā. Iminā ativelanti ettha atisaddassa atikkamanatthañca ‘‘ativela’’nti padassa ‘‘viharato’’ti pade kiriyavisesanabhāvañca dasseti. Appaṃ kālanti yojanā. Avataraṇaṃ otāroti dassento āha ‘‘otaraṇa’’nti. Sabbatthāti sabbesu pañcakesu.
「不净信」者,身恶行等因不导向净信,或不为净信而转起,故称为不净信。因此说「不净信者,即身恶行等不善」。「越时」者,越过食等时。以此显示此处「越时」中「越」字有超越之义,且「越时」一词对「住」一词有作用特殊化之性。「少时」者,应连接。「入」即「下」,显示此义故说「下」。「一切处」者,于一切五种中。
Iti pañcakavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是五法门释之连结已完成。
Ekuttarikanayo chakkavāravaṇṇanā递增法六法门释
§326
326. Chakkesu evamattho veditabboti yojanā. Itīti evaṃ. Imā cha sāmīciyoti yojanā. Tatthāti chasu ākāresu. Satisammosenāti satiyā vippavāsena.
「于六种中应如是知义」者,应连接。「如是」者,即如此。「此六种适宜」者,应连接。「于彼」者,于六种方式中。「以念混乱」者,以念之离失。
Tatthāti cuddasasu paramesu. Tatoti chakkato. Ekaṃ apanetvāti yaṃkiñci ekaṃ apanetvā. Sesesūti chahi paramehi sesesu aṭṭhasu paramesu. Aññānipi chakkānīti paṭhamachakkato aññānipi aṭṭha chakkāni.
「于彼」者,于十四种最上中。「从彼」者,从六种。「除去一」者,除去任何一。「于余」者,于六种最上之余八种最上中。「其他诸六种」者,从第一六种之外其他八个六种。
Cha āpattiyoti tīṇi chakkānīti ‘‘cha āpattiyo’’ti vuttāni tīṇi chakkānīti yojanā . Vuttadvayaṃ ekaṃ katvā. Nhāneti nhānasikkhāpade. Chakkadvayanti ādāyasamādāyavasena chakkadvayaṃ. Sabbatthāti sabbesu chakkesu.
「六罪」者,三个六种,即「六罪」所说之三个六种,应连接。将所说二者合为一。「沐浴」者,于沐浴学处中。「二六种」者,依取与受取分为二六种。「一切处」者,于一切六种中。
Iti chakkavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是六法门释之连结已完成。
Ekuttarikanayo sattakavāravaṇṇanā增一法 七法门释
§327
327. Sattakesu chasu sāmīcīsu pakkhipitvāti sambandho. Tatthevāti samathakkhandhake eva.
「于七法中六种如法」,应连接。「于彼处」者,即于止诤篇集中。
Campeyyaketi campeyyakkhandhake. ‘‘Asaddhammā’’ti padassa bhedanissitatulyanissitasamāsaṃ dassento āha ‘‘asataṃ dhammā’’tiādi. Tattha ‘‘asataṃ dhammā’’ti iminā bhedanissitasamāsaṃ dasseti, ‘‘asanto vā dhammā’’ti iminā tulyanissitasamāsaṃ dasseti. Sabbatthāti sabbesu sattakesu. Sesaṃ suviññeyyameva.
「占波亚咖」者,占波亚咖篇集中。为显示「非法」一词之分离依止复合词与同等依止复合词,故说「非善之法」等。其中,以「非善之法」显示分离依止复合词,以「或非善法」显示同等依止复合词。「于一切处」者,于一切七法中。其余极易了知。
Iti sattakavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是七法门释之连结已完成。
Ekuttarikanayo aṭṭhakavāravaṇṇanā增一法 八法门释
§328
328. Aṭṭhakesu aṭṭhānisaṃsādīnaṃ desanākāradesanaṭṭhānāni dassento āha ‘‘na maya’’ntiādi. Tattha ‘‘na mayaṃ…pe… karissāmā’’ti iminā desanākāraṃ dasseti, ‘‘kosambakakkhandhake’’ti iminā desanaṭṭhānaṃ dasseti. Tampīti dutiyaaṭṭhakampi.
于八法中,为显示八种利益等之说示方式与说示处所,故说「非我等」等。其中,以「非我等……乃至……将作」显示说示方式,以「于国桑比篇集中」显示说示处所。「彼亦」者,第二八法亦然。
Terasake vuttāti sambandho. Kulāni dūsetīti ettha ‘‘dūsetī’’ti kiriyāpadassa karaṇaṃ dassento āha ‘‘pupphena vā’’tiādi. Imehi aṭṭhahi dūsetīti yojanā. ‘‘Lābhenā’’tiādinā ‘‘aṭṭhahi asaddhammehī’’ti ettha asaddhammasarūpaṃ dasseti. Sārāgoti saṃrāgo, bhusaṃ rajjananti attho. Paṭivirodhoti doso. So hi yasmā alābhādīsu paṭivirujjhati, tasmā paṭivirodhoti vuccati. Pāḷiyanti vinayapāḷiyaṃ.
「于十三法中所说」,应连接。「污染诸家」者,此中为显示「污染」一词作为动词之作用,故说「以花或」等。应连接为「以此八种污染」。以「以利养」等显示「以八种非法」中非法之自性。「有贪」者,具贪,极染着之义。「敌对」者,嗔。因彼于无利养等中敌对,故称为敌对。「于圣典中」者,于律藏圣典中。
Pāṇantiādikā dve gāthāyo dvādasakkharena bandhitā. Paṭhamagāthāya tatiyapāde cariyasaddena yuttattā ekakkharo adhiko. Ayaṃ panettha yojanā – pāṇaṃ na hane na ghāteyya, ādinnañca na ādiye na gaṇheyya, musā vitathavacanaṃ na bhāse na katheyya, majjapo majjapānaṃ na ca siyā, abrahmacariyā methunā virameyya, rattiṃ vikālabhojanaṃ na bhuñjeyya.
「生命」等二偈以十二音节结构。第一偈第三句因与行为一词相应,故多一音节。此中连接如下:不应杀害生命,不应杀戮;不应不与取,不应拿取;不应说虚妄不实之语,不应说;不应饮酒,不应饮用麻醉饮料;应离非梵行之交媾;不应于夜间非时食用。
Mālaṃ na dhāre na dhāreyya, gandhañca na ācare, santhate mañce ca chamāyañca sayetha. Etañhi uposathaṃ aṭṭhaṅgikaṃ uposathaṃ iti dukkhantagunā buddhena pakāsitanti āhu paṇḍitāti.
不应持花鬘,不应佩戴;不应行用香;应卧于高广床座与地上。此即八支伍波萨他,诸智者说此伍波萨他为正自觉者所宣说之苦边功德。
Saṅghabhedaketi saṅghabhedakakkhandhake. Tāsaṃyevāti bhikkhunīnameva. ‘‘Upāsikā aṭṭha varāni yācatī’’ti evaṃ sāmaññavacanassāpi atthapakaraṇādinā visesavisayo hotīti āha ‘‘visākhā’’ti. Sā hi vividhā puttanattusaṅkhātā sākhā etissātthīti visākhāti vuccati. Sabbatthāti sabbesu aṭṭhakesu. Sesaṃ suviññeyyameva.
「僧破者」,在僧破篇集中。「彼等之」者,即诸比库尼之。虽说「近事女请求八愿」此共通语,但以义理等之特殊所缘故说「维萨卡」。彼因有种种子孙之枝故称为维萨卡,意为「此者有枝」。「一切处」者,在一切八法中。其余极易了知。
Iti aṭṭhakavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是八法门释之连结已完成。
Ekuttarikanayo navakavāravaṇṇanā增一法 九法门释
§329
329. Navakesu acarītiādīnīti ādisaddena ‘‘carati, carissatī’’tiādīni (dī. ni. 3.340; aṭṭha. ni. 9.29-30) saṅgaṇhāti. Taṃ kutettha labbhāti ettha tanti anatthacaraṇaṃ, kopakaraṇaṃ vā. Kutoti kena kāraṇena. Etthāti etasmiṃ anatthacarakapuggale. Labbhāti laddhā, sakkā laddhuṃ na labbhā evāti attho. Navannaṃ vā bhikkhūnaṃ kāraṇāti yojanā. Taṇhanti dvīsu esanataṇhāesitataṇhāsu esanataṇhaṃ. Paṭiccāti ārabbha. Pariyesanāti punappunaṃ esanā. Lābhoti rūpādiārammaṇalābho. Vinicchayoti ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho vinicchayo. Catubbidho hi dhammo ‘‘ettakaṃ mayhaṃ bhavissatī’’tiādinā vinicchinati anenāti vinicchayoti vuccati. Chandarāgoti balavarāgo. Ajjhosānanti ‘‘ahaṃ mama’’nti balavasanniṭṭhānaṃ, pariggahoti taṇhādiṭṭhivasena paricchinditvā gahaṇaṃ. Macchariyanti paresaṃ sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Ārakkhāti dvārapidahanamañjūsagopanādivasena ābhuso rakkhanaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti ārakkhakāraṇā, hetvatthe cetaṃ paccattavacanaṃ. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Tathā ekatodhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Viggahoti viruddhavasena gahaṇaṃ. Vivādoti viruddhavasena vadanaṃ. ‘‘Tuvaṃ tuva’’nti anādaravasena vadanaṃ tuvaṃtuvaṃ vādo, pesuññavasena vadanaṃ pesuññavādo, musāvasena vadanaṃ musāvādo, daṇḍādānañca satthādānañca kalaho ca viggaho ca vivādo ca tuvaṃtuvaṃvādo ca pesuññavādo ca musāvādo ca daṇḍādāna…pe… musāvādā. Musāvādāti ettha vādasaddo ‘‘tuvaṃ tuva’’nti ca ‘‘pesuñña’’nti ca etthāpi yojetabbo. ‘‘Ahaṃ seyyohamasmī’’ti pavattamānādayoti yojanā. Adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya na vikappetabbānīti adhiṭṭhānavikappanaṃ ekato na kātabbaṃ, adhiṭṭhite na vikappetabbanti adhippāyo. Pariṇataṃ lābhaṃ pariṇāmetīti sambandho.
三百二十九、九法中「行」等,以「等」字摄取「行、将行」等。「于此何得」,此中「彼」者,作非义行或作恼害。「何」者,以何因。「于此」者,于此作非义行之人。「得」者,已得、能得或不得之义。或应结合为「九比库之因」。「渴爱」者,于二种寻求渴爱与所寻渴爱中之寻求渴爱。「缘」者,依。「遍求」者,再再寻求。「利得」者,色等所缘之利得。「决定」者,以智渴爱见寻四种决定。四种法以「将有如是多属我」等决定,以此故称为决定。「欲贪」者,强力贪。「执取」者,以「我、我所」之强力确立,「摄受」者,以渴爱见决定后之执取。「悭」者,不能忍他人共有性。「守护」者,以关门藏箱等方式之守护。「守护因」者,守护之因,此为因义之反身语。「执杖等」中,为制止他人故执取杖为执杖。同样,执取一边刃等刀为执刀。「诤」者,身诤亦语诤。「斗」者,以相违方式之执取。「论」者,以相违方式之言说。以无敬方式说「汝汝」为汝汝论,以谗言方式说为谗言论,以妄方式说为妄论,执杖及执刀及诤及斗及论及汝汝论及谗言论及妄论,执杖乃至妄论。「妄论」,此中「论」字亦应结合于「汝汝」及「谗言」处。应结合为「我胜我是」等进行者。「从决意时起不应分别」者,决意与分别不应一起作,于已决意不应分别为意趣。「回向已转变之利得」为关系。
Etesaṃyevadānānanti etesaṃyeva adhammikānaṃ dānānaṃ. Saṅghassa ninnanti saṅghassa nataṃ, nāmitaṃ vā lābhanti sambandho. Saṅghassa namati, nāmiyatīti vā ninnaṃ. Tesaṃyevāti tesaṃyeva tiṇṇaṃ dhammikadānānaṃ. Tayo tayo dānapaṭiggahaparibhoge sampiṇḍetvā navako gahetabbo. Tatthevāti samathakkhandhake eva. Ovādavaggassāti bhikkhunovādavaggassa. Tatthevāti ovādavaggassa paṭhamasikkhāpade eva. Sabbatthāti sabbesu navakesu.
「此等诸施」者,此等诸非法施。「僧之倾向」者,僧之倾、僧之名为利得之关系。倾向僧、名为僧故为倾向。「彼等之」者,彼等三种如法施之。三三施受用合并应取九法。「于彼处」者,即于止诤篇集。「教诫品之」者,比库教诫品之。「于彼处」者,即于教诫品第一学处。「一切处」者,在一切九法中。
Iti navakavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是九法门释之连结已完成。
Ekuttarikanayo dasakavāravaṇṇanā增一法十法品释
§330
330. Dasakesu aṭṭhāne vā panāti akāraṇe vā pana. Tatthāti navakesu. ‘‘Natthi dinnantiādivasenā’’ti ādisaddena ‘‘natthi yiṭṭhaṃ natthi huta’’ntiādayo (dha. sa. 1221; ma. ni. 94.225; 3.91, 116; saṃ. ni. 3.210; a. ni. 10.176) nava natthikā saṅgahetabbā. ‘‘Sassato lokoti ādivasenā’’tiādisaddena (dī. ni. 1.31; ma. ni. 1.269) ‘‘asassato loko’’tiādayo (ma. ni. 1.269) nava antaggāhike saṅgaṇhāti. Viparītā sammattāti dasahi micchattehi viparītā dasa sammattā sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimuttīti.
三百三十、十法中「或于非处」者,或于无因。「于彼处」者,在九法中。「以无所施等方式」,以「等」字应摄取「无所祭无所供」等九种无见。「以世间常住等方式」,以「等」字摄取「世间无常」等九种边执见。「与正性相反」者,与十邪性相反之十正性,正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定、正智、正解脱。
Dasa ādīnavā niddiṭṭhāti sambandho. Undūrakkhāyitanti mūsikena khāditaṃ. Ettha hi khedhātu khādanattho hoti. Aggidaḍḍhanti agginā daḍḍhaṃ. Etesūti etesu dasasu paṃsukūlesu. Udakasāṭikaṃ vā saṃkaccikaṃ vāti bhikkhunīnaṃ udakasāṭikaṃ vā saṃkaccikaṃ vā. Ettha vāsaddo aniyamavikappattho.
「说十过患」为关系。「鼠啮」者,被老鼠啮食。此中「啮」界有啮食义。「火烧」者,被火烧。「于此等」者,于此等十种尘堆衣。「或浴衣或腰布」者,比库尼之浴衣或腰布。此中「或」字为不定分别义。
Paṇṇasanthāro tiṇasanthārena saṅgahito. Sabbatthāti sabbesu dasakesu.
「叶敷具」以草敷具摄。「一切处」者,在一切十法中。
Iti dasakavāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是十法品释之连结已完成。
Ekuttarikanayo ekādasakavāravaṇṇanā增一法十一法品释
§331
331. Ekādasakesu tiṇapādukāti muñjapabbajehi avasesā tiṇamayapādukā. Kaṭṭhapādukasaṅgahamevāti kaṭṭhapāduke saṅgahaṃ eva. Tambalohamayena vā dārumayena vāti vāsaddo aniyamavikappattho. ‘‘Nasi animittā’’tiādayo bhikkhunikkhandhake (cūḷava. 423) niddiṭṭhā. Te sabbeti sabbe te gaṇṭhikavidhā. Naggenāti acelakena. Te sabbeti sabbe te avandiyapuggalā. Pubbeti dasake. Kammavaggeti avasāne kammavagge.
三三一、在十一法中,「草鞋」者,除去蒙嘉草节制成者外,其余草制之鞋。「仅摄于木鞋」者,仅摄于木鞋中。「或以铜铁制成,或以木制成」者,「或」字表示不定选择之义。「鼻无相」等在比库篇集中已说明。「彼一切」者,彼一切结节之类。「以裸形」者,以无衣者。「彼一切」者,彼一切不应礼敬之人。「前」者,在第十法中。「业品」者,在最后之业品中。
So bhikkhu yaṃ na nigaccheyya, etaṃ na nigataṃ aṭṭhānaṃ anavakāsoti yojanā. Evañhi sati yaṃsaddo kiriyāparāmasano hoti, atha vā yaṃ yena kāraṇena na nigaccheyya, etaṃ kāraṇaṃ aṭṭhānanti yojanā. Anadhigataṃ samādhinti yojanā. Saddhammāssāti saddhammā assa. Assa akkosakaparibhāsakassa bhikkhussa saddhammā na vodāyanti na pariyodapentīti attho. Rogātaṅkanti rogasaṅkhātaṃ ātaṅkaṃ. Nirayaṃ upapajjatīti nirayamhi upapajjati. ‘‘Upapajjatī’’ti ettha upaiti kammappavacanīyaupasaggena yuttattā ‘‘niraya’’nti ettha bhummatthe upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Ettha etasmiṃ aṅguttarapāḷiyaṃ (a. ni. 11.6).
「彼比库若不前往者,此为不前往之不可能、无机会」,应如是连接。如是则「若」字为指示作用。或者「若以何因不前往者,此因为不可能」,应如是连接。「未证得定」,应如是连接。「正法之」者,正法属于彼。「属于彼辱骂诽谤者比库之正法不清净、不能清净」,此为义。「病苦」者,名为病之苦。「生于地狱」者,生于地狱中。「生」者,此处因与业作用之「伍巴」前缀相应,故「地狱」一词中应见处所义之用法。「此处」者,在此增支部圣典中。
Āsevitāyāti ettha ātyūpasaggo ādikammatthoti āha ‘‘ādito paṭṭhāya sevitāyā’’ti. ‘‘Nipphāditāyā’’tiiminā bhāvitāyāti ettha bhūsaddo sattatthoti dasseti, ‘‘vaḍḍhitāyā’’ti iminā vaḍḍhanatthoti dasseti. Bahulīkatāyāti ettha bahulaṃ nāma atthato punappunanti āha ‘‘punappunaṃ katāyā’’ti. Suyuttayānasadisāyāti suṭṭhu yuttena yānena sadisāya. Iminā yānīkatāyāti ettha na yaṃkiñci yānaṃ viya kataṃ hoti, atha kho icchiticchitakkhaṇe ārohanīyattā suyuttayānaṃ viya kataṃ hotīti dasseti. Yathā kariyamāne patiṭṭhā hotīti yojanā. Vatthukatāyāti ettha vatthusaddo patiṭṭhatthoti dasseti. Vasati patiṭṭhahati etthāti vatthūti vacanattho kātabbo. Anuṭṭhitāyāti ettha anusaddo naupacchinnattho, ṭhādhātu uppajjanatthoti dassento āha ‘‘anu anu pavattitāyā’’ti. ‘‘Samantato’’ti iminā paricitāyāti ettha parisaddo samantatthoti dasseti. ‘‘Abhivaḍḍhitāyā’’ti iminā cidhātu vaḍḍhanatthoti dasseti. Samāraddhāyāti paripuṇṇaṃ ārādhitāya. Rādhadhātu hi sādhanattho hoti. ‘‘Vasībhāvaṃ upanītāyā’’ti iminā tadatthaṃ adhippāyena dasseti. ‘‘Na pāpakaṃ supinaṃ passatī’’ti vacanassa atthāpattinayaṃ dassento āha ‘‘bhadrakaṃ panā’’tiādi. Vuddhikāraṇabhūtanti vuddhiyā kāraṇabhūtaṃ supinanti sambandho. Devatā rakkhantīti ettha sāmaññato vuttepi ārakkhadevatāyeva gahetabbāti āha ‘‘ārakkhadevatā’’ti. Ārakkhadevatā nāma bhummadevādayo. Khippanti bhāvanapuṃsakaṃ. Iminā tuvaṭaṃ cittanti ettha tuvaṭasaddo khippapariyāyoti dasseti. Uttarimappaṭivijjhantoti ettha ‘‘uttari’’nti padassa avadhipekkhattā tassa avadhi ca uttarisaddassa idha arahattavācakabhāvañca vidhadhātuyā sacchikaraṇatthañca dassento āha ‘‘mettājhānato’’tiādi. Tattha ‘‘mettājhānato’’ti iminā avadhiṃ dasseti, ‘‘arahatta’’nti iminā ‘‘uttari’’nti padassa sarūpatthaṃ dasseti, ‘‘asacchikaronto’’ti iminā vidhadhātuyā sacchikaraṇatthaṃ dasseti. Sabbatthāti sabbesu ekādasakesu.
「已修习」者,此处「阿」前缀为初始义,故说「从最初开始已修习」。「已完成」,以此显示「已修习」中「布」字为增长义,「已增长」,以此显示增长义。「已多作」者,此处「多」者,从义理上说即反复,故说「反复已作」。「如善轭之车」者,如善轭之车相似。以此「已作为车」者,此处非如任何车而作,而是因在所欲之时可乘,故如善轭之车而作,以此显示。「如所作时有依止」,应如是连接。「已作为基础」者,此处「瓦图」字为依止义,以此显示。「住于此、依止于此」,应作如是语义。「已随起」者,此处「阿努」前缀为不断义,「塔」字根为生起义,以此显示,故说「随顺已生起」。「遍」,以此「已遍熟」中「巴利」前缀为遍义,以此显示。「已增长」,以此「吉」字根为增长义,以此显示。「已善成就」者,已圆满成就。「拉达」字根为成就义。「已达于自在状态」,以此显示彼义之意趣。「不见恶梦」,显示此语之义理方式,故说「然而见善」等。「为增长之因」者,为增长之因之梦,应如是连接。「诸天守护」者,此处虽以一般方式说,然应取守护天,故说「守护天」。守护天者,谓地居天等。「速」者,修习之力。以此「速心」中「速」字为快之同义,以此显示。「不证上」者,此处「上」一词因期待界限,而彼界限及「上」字在此为阿拉汉果之表示,及「维达」字根为现证义,以此显示,故说「从慈禅那」等。其中「从慈禅那」,以此显示界限;「阿拉汉果」,以此显示「上」一词之同义;「不现证」,以此显示「维达」字根之现证义。「一切处」者,在一切十一法中。
Iti ekādasakavāravaṇṇanāpariyosānāya · 如是十一法品释终了之
Ekuttarikavaṇṇanāya · 增一法释之
Yojanā samattā. · 连结已完成。
Uposathādipucchāvissajjanā
伍波萨他等之问答
§332
332. Vissajjane evamattho veditabboti yojanā. Kāyasāmaggī ādi nāmāti yojanā. Osāraṇakiriyāti kathanakiriyā. Chandapavāraṇaṃāharitvāti chandañca pavāraṇañca āharitvā. Pavāraṇākathāti ‘‘saṅghaṃ bhante pavāremī’’tiādikā (mahāva. 210) pavāraṇākathā. Tajjanīyakammādīsu vatthu nāma kiṃ? Puggalo nāma koti āha ‘‘vatthu nāmā’’tiādi. Tattha yena vatthunāti bhaṇḍanakārakādinā yena vatthunā karaṇabhūtena, hetubhūtena vā . Yenāti puggalena kattubhūtena, katanti sambandho. ‘‘Tassā tassā kammavācāyā’’ti padaṃ ‘‘avasānavacana’’nti pade avayavisambandho. Sabbatthāti sabbesu vissajjanesu.
三三二、「在答复中应知此义」,应如是连接。「身和合为初」,应如是连接。「说示作用」者,言说作用。「持来欲与自恣」者,持来欲与自恣。「自恣之语」者,「大德,我向僧团自恣」等自恣之语。「在诃责甘马等中,事者何?人者何?」故说「事者」等。其中「以何事」者,以作诤论者等何事为作因,或为因。「以何」者,以人为作者,「已作」,应如是连接。「彼彼甘马语」一词与「结语」一词为部分与整体之关系。「一切处」者,在一切答复中。
Iti uposathādipucchāvissajjanavaṇṇanāya yojanā · 如是，伍波萨他等问答解释的连贯释义。
Samattā.
平等。
Atthavasapakaraṇavaṇṇanā义利根据篇解释。
§334
334.Atthavasapakaraṇeti avayaviādhāro. Dasa atthavasetiādīsūti avayavādhāro. Yanti vacanaṃ. Uparimaṃ uparimaṃ padanti ‘‘saṅghaphāsutāyā’’tiādikaṃ uttaruttari vuttaṃ padaṃ. Heṭṭhimassa heṭṭhimassa padassāti ‘‘saṅghasuṭṭhutāyā’’tiādikassa adho adho vuttassa padassa.
「义利章」者,是部分之所依。「十义利」等中,是要素之所依。「行」是语词。「上上句」者,是「为僧团之安稳」等之后后所说之句。「下下句」者,是「为僧团之善安住」等之下下所说之句。此所说之百句,应作连接。「其中」者,在彼百句中,于分别时为地格。「百义」者,是百所诠。「百法」者,是百能诠,即百句之义。为显示「百义、百法」诸句之义别,故说「或者」等。其中,依十义利而施设者,彼十义利之连接。前所阐述之十义利,彼十义利之连接。在第一巴拉基咖注释中已阐述,此为关联。「其中」者,在「为僧团之善安住」等文中。「善哉,天人」者,善哉,大王。因以命力、财力、自在力而光耀,故称为天人。「凡」者,在家者或出家者,「同意」为关联。「因此」者,因为是为利益、为安乐,因此。显示利益后,「将施设」为关联。「不压制而将施设」为连接。「在此」者,在义利章中。「彼义之显示者」,即彼义为彼义,彼之显示者为彼义显示者,彼等之。「今应了知」为关联。「显示义」者,为义显示者,即语词。取出或确定,以此等语词施设而称为义,故为词源。
Yadetaṃ padasataṃ vuttanti yojanā. Tatthāti tasmiṃ padasate, niddhāraṇe bhummaṃ, atthasatanti abhidheyyasataṃ. Dhammasatantiabhidhānasataṃ, pāḷisatanti attho. ‘‘Atthasataṃ dhammasata’’nti padānaṃ atthantaravikappaṃ dassento āha ‘‘atha vā’’tiādi. Tattha ye dasa atthavase paṭicca paññattaṃ, tesaṃ dasaatthavasānanti yojanā, ye dasa atthavase pubbe vaṇṇitā, tesaṃ dasaatthavasānanti yojanā. Paṭhamapārājikavaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.39) vaṇṇitāti sambandho. Tatthāti ‘‘saṅghasuṭṭhutāyā’’tiādipāṭhe. Suṭṭhu devāti suṭṭhu mahārāja. Hi yasmā āṇābalabhogabalaissariyabalehi dibbati, tasmā devoti vuccati. Yo cāti gahaṭṭho vā pabbajito vā, sampaṭicchatīti sambandho. Tasmāti yasmā hitāya sukhāya hoti, tasmā. Ānisaṃsaṃ dassetvā paññapessāmīti sambandho. Abhibhavitvā na paññapessāmīti yojanā. Idhāti atthavasapakaraṇe. Tadatthajotakānanti soyeva attho tadattho, tassa jotakā tadatthajotakā, tesaṃ. Idāni veditabbānīti sambandho. Atthaṃ jotentīti atthajotakā, saddā. Nīharitvā, niyametvā vā attho vuccate imāhi saddapaññattīhīti niruttiyo.
「百义」者,在偈颂中,应作「在义利章中,百义应了知」等之连接。「如是」者,即如是。「如是」之词,即是「如是」词之义。「此」者,「百义」等之语词,「所说」为关联。「此」者,依如所说之义为关联。
Atthasatanti gāthāyaṃ atthavase pakaraṇe atthasataṃ veditabbantiādinā yojanā kātabbā. Iti hīti iti eva. Hisaddo hi evasaddattho. Idanti ‘‘atthasata’’ntiādivacanaṃ, vuttanti sambandho. Etanti yathāvuttaṃ atthaṃ paṭiccāti sambandho.
「八百颂」——于此偈颂中，应作如此连结：「应知于论著中以义理为由，有八百之数」等。「如是」者，即如此也；「嗨」字乃「即」字之义。「此」者，即「八百」等之所言；「已说」为其连结。「彼」者，连结为「依照如上所说之义」之意。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如是，《普端严》律注中。
Mahāvaggavaṇṇanāya
第一偈颂之集
Yojanā samattā. · 连贯释义完毕。
Paṭhamagāthāsaṅgaṇikaṃ
「一肩」者,此处为地格之用法,故说「在一肩上」。「以十指甲之聚而极明净」者,以十指甲之聚而极明净。此处以「极明净」一词,显示「合掌」一句之义为:恭敬地,或向前光耀、光明,故为合掌之义。「如欲求者之形」者,此处为拒斥「如欲求者之形」之义,故说「如对欲求者之形」。此处以「如」一词,作「如欲求者」之句分,显示「如」词为显示譬喻义。「为何」者,此处为作具格之格,故说「以何因缘」。「在此」者,我之坐处。以「已来」一词,显示「来此」中之「玛」字仅为句连接。「将告知」者,将告知伍巴离,为关联。「一切处」者,在一切问题中。「如是」者,如是。
Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā七城中所制学处的解释。
§335
335.Ekaṃsanti ettha bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘ekasmiṃ aṃse’’ti. Dasanakhasamodhānasamujjalanti dasannaṃ nakhānaṃ samūhena suṭṭhu ujjalaṃ. Ettha ‘‘samujjala’’nti iminā añjalinti padassa ādarena, abhimukhaṃ vā jalati dibbatīti añjalīti atthaṃ dasseti. Āsīsamānarūpovāti ettha āsīsamānarūpo evāti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘paccāsīsamānarūpo viyā’’ti. Ettha ‘‘viyā’’ti iminā ‘‘āsīsamāno ivā’’ti padavibhāgaṃ katvā ivasaddo upamatthajotakoti dasseti. Kissāti ettha karaṇatthe chaṭṭhīvibhatti hotīti āha ‘‘kena kāraṇenā’’ti. Idhāti mama nisinnaṭṭhānaṃ. ‘‘Āgato’’ti iminā idhamāgatoti ettha makāro padasandhikaramattoti dasseti. Assāti upālissa vissajjesīti sambandho. Sabbatthāti sabbesu pañhesu. Itīti evaṃ.
335．「一侧」——此处就位置格用作宾格而言，故云「于一边」。「十指甲汇聚光耀」——即以十指甲之集合而极为光亮。此处以「光耀」一词，显示「合掌」一词含有恭敬之义，或谓向前发光、照耀，故名合掌，以此显明其义。「如正在祈愿者之貌」——此处否定「如正在祈愿者之貌」之义，故云「如正在回望祈愿者之貌」。此处以「如」字，作「正如祈愿者一般」之分词解析，显示「如」字乃表示比喻之词。「为何」——此处第六格用于表示原因，故云「以何缘由」。「此处」——即我所坐之处。「已来」——以此显示「来到此处」中的「玛」字仅为连声之用。「之」——连结为「当答伍巴离之」。「于一切」——即于所有诸问。「如此」——即这般。
Tatthāti vissajjane. Bhaddako te ummaṅgoti ettha ummaṅgasaddo pañhavācakoti āha ‘‘bhaddakā te pañhā’’ti. Tattha teti tava. Kasmā pañhā ‘‘ummaṅgo’’ti vuccatīti āha ‘‘pañcā hī’’tiādi. Hi yasmā ummaṅgoti vuccati, tasmā pañhā ummaṅgo nāmāti yojanā. ‘‘Ummujjitvā ṭhitattā’’ti iminā ummujjatīti ummaṅgoti vacanatthaṃ dasseti. Mujadhātu ukārassa akāro, avijjandhakārasaṅkhātā udakato ummujjatīti attho. ‘‘Tagghā’’ti nipātassa tasmā kāraṇāti atthaṃ dassento āha ‘‘yasmā’’tiādi. ‘‘Sampaṭicchanatthe’’ti iminā tagghasaddo sādhuatthoti dasseti, taggha sādhūti attho. Tīṇiyevāti ‘‘samādahitvā visibbentī’’ti ekaṃ, ‘‘sāmisenā’’ti ekaṃ, ‘‘sasitthaka’’nti ekanti imāni tīṇiyeva.
「在彼处」者,在解答中。「善哉,汝之伍曼嘎」者,此处伍曼嘎一词是问之义,故说「善哉,汝之问」。其中「汝之」者,汝之也。为何问被称为「伍曼嘎」?故说「五者」等。「因为」者,因为被称为伍曼嘎,故问名为伍曼嘎,此为连结。「因站立于浮出」者,以此显示「浮出故为伍曼嘎」之语义。慕迦词根之伍音变为阿音,从称为无明黑暗之水中浮出之义。显示「德嘎」助词之「因此」义,故说「因为」等。「在接受义中」者,以此显示德嘎一词为善义,德嘎善之义。「唯三」者,「专注而分别」为一,「与主」为一,「与精华」为一,此唯三也。
Catuvipattivaṇṇanā四种败坏的解释。
§336
336.Yaṃ taṃ pucchimhāti ettha niggahitato paraṃ akāralopoti āha ‘‘yaṃ taṃ apucchimhā’’ti . Tattha yanti pañhaṃ. Tanti tuvaṃ. ‘‘Tva’’ntipi pāṭho, ayamevattho. Taṃ tadevāti taṃ taṃ eva pañhaṃ. Aññathāti aññaṃ ākāraṃ.
「我等所问之彼」者,此处从鼻音之后有阿音脱落,故说「我等所问之彼」。其中「彼」者,问也。「汝」者,汝也。「汝」亦为读法,此即其义。「彼即彼」者,彼彼即问也。「异」者,异之形相也。
Ye duṭṭhullā sā sīlavipattīti ettha nanu sīlavipattiṃ pucchanto pañho natthi, kasmā pana ‘‘sā sīlavipattī’’ti vissajjanaṃ vuttanti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Etanti ‘‘ye duṭṭhullā sā sīlavipattī’’ti vacanaṃ. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘catūsu hī’’tiādi. Vatvāti saṃkhepena vatvā.
「凡粗恶者,彼为戒失坏」者,此处岂非无问戒失坏之问,为何却说「彼为戒失坏」之解答?故说「虽然」等。「此」者,「凡粗恶者,彼为戒失坏」之语也。详说其义,故说「于四者」等。「说已」者,以略说已。
Tissannaṃ vipattīnanti sīlavipattito avasesānaṃ tissannaṃ vipattīnaṃ. Tatthāti ‘‘thullaccaya’’ntiādivacane.
「三种失坏之」者,从戒失坏余下之三种失坏。「在彼处」者,在「土喇吒亚」等语中。
‘‘Abbhācikkhantī’’ti padassa kattāraṃ dassento āha ‘‘vadantā’’ti. ‘‘Tathāha’’ntiādinā vadanākāraṃ dasseti.
显示「宣说」一词之作者,故说「说者」。以「如是说」等显示说之形相。
‘‘Ayaṃ chahī’’ti iminā ayaṃ sāti ettha sāsaddo padālaṅkāroti dasseti. Ettāvatāti ettakena ‘‘thullaccaya’’ntiādivacanamattena. Vissajjitaṃ hotīti sambandho.
「此以六」者,以此显示「此彼」中之彼词为词庄严。「以此量」者,以此量之「土喇吒亚」等语而已。「被解答」者,为连结。
Chedanakādivaṇṇanā切断等之解释
§337
337.Katichedanakānītiādipucchānaṃ anusandhipucchābhāvaṃ dassento āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Pucchā hi anusandhiananusandhivasena duvidhā. Tattha vissajjanena anusandhivasena pucchā anusandhipucchā nāma, vissajjanamanapekkhitvā yathākāmapucchā ananusandhipucchā nāma. Tāsaṃ vitthāro nettiaṭṭhakathādīsu gahetabbo. Idhāpi ‘‘ekādasa yāvatatiyakā’’ti vissajjanena anusandhānattā anusandhipucchā nāma. Yasmā pana vissajjitoti sambandho. Saṅkhāvasenāti ekādasā’’ti saṅkhāya sattiyā, āyattena vā. Saṅkhānusandhivasenevāti ‘‘katī’’ti saṅkhāya anusandhivasena eva. Tesanti pañhānaṃ. Tatthāti ‘‘cha chedanakānī’’tiādipāṭhe. Idamevāti idaṃ eva vacanaṃ. Apubbanti pubbe na vuttaṃ, aporāṇaṃ navanti attho. Yaṃ panetanti yaṃ pana etaṃ vacanaṃ. ‘‘Soḷasā’’ti iminā sodasāti ettha dakārassa ḷakāraṃ katvā ‘‘soḷasā’’ti pāṭhopi yujjatīti dasseti. Jānanti paññattāti ettha ‘‘evaṃ vatvā’’ti pāṭhasesaṃ ajjhāharitvā yojetabbabhāvaṃ dassento āha ‘‘jāna’’nti evaṃ vatvā paññattā’’ti. Teti ‘‘jāna’’nti paññattā sikkhāpadāti attho. Evanti vakkhamānanayena. Paviseyyātīti ettha itisaddo parisamānattho. Iti veditabboti yojanā.
「有多少截断者」等诸问,为显示无连续问之性,故说「然而因为」等。问有二种:依连续与不连续。其中,依答而连续之问,名为连续问;不期待答而随意问者,名为不连续问。彼等之详说,应于《导论注》等中取。此中亦「十一乃至三次」,因依答而连续,故名连续问。然而因为已答,此为连结。「依数」者,依「十一」之数,或依所属。「唯依数之连续」者,唯依「有多少」之数的连续。「彼等」者,诸问之。「于彼」者,于「六截断者」等文句中。「此即」者,此即言说。「非先」者,先前未说,意为非旧、是新。「然而此」者,然而此言说。「十六」者,以此显示于「十六」中,将 d 音作 ḷ 音而「soḷasā」之读法亦适当。「知」者,施设,于此显示应摄入「如是说后」之文句余而连结之性,故说「『知』者,如是说后施设」。「彼等」者,意为「知」者,施设之学处。「如是」者,依将说之方式。「应入」者,于此 iti 词是完结之义。应连结为「如是应知」。
Asādhāraṇādivaṇṇanā不共等之解释
§338
338.Purima pañhanti ‘‘kati chedanakānī’’tiādipañhānaṃ pure vuttaṃ pañhaṃ. Tatthāti ‘‘vīsaṃ dve satānī’’tiādipāṭhe. ‘‘Dveaniyatehī’’ti padassa asamāhāradiguvākyaṃ dassento āha ‘‘dvīhi aniyatehī’’ti. ‘‘Saddhi’’nti iminā sahādiyoge karaṇavacananti dasseti.
「前问」者,「有多少截断者」等诸问中先前所说之问。「于彼」者,于「二十、二百」等文句中。「二不定」之句,为显示不合集之别说,故说「以二不定」。以「saddhi」显示于与等连接时为具格。
Gāthāyaṃ ‘‘dhovanañca sikkhāpada’’ntiādinā yojanā kātabbā. Dve lomāti dve eḷakalomasikkhāpadāni.
于偈颂中,应以「洗涤与学处」等作连结。「二毛」者,二羊毛学处。
‘‘Sakalo’’tiādikāya aḍḍhateyyagāthāya yojanā suviññeyyāva.
「完全」等二偈半之连结,极易了知。
Saṅghamhādasa nissareti ettha ‘‘saṅghamhā nissārīyatī’’ti (pāci. 680, 730) evaṃ vuttā dasāti yojanānayaṃ dassento āha ‘‘saṅghamhā nissārīyatī’’tiādi. Tatthāti bhikkhunivibhaṅge. Tathāti yathā khuddakā, tathāti attho. Itīti evaṃ.
「从僧团驱摈十」,于此为显示连结之方式「从僧团被驱摈」如是所说之十,故说「从僧团被驱摈」等。「于彼」者,于比库尼分别中。「如是」者,如小者,如是之义。「如是」者,这样。
Tesanti pārājikānaṃ. Kaṇhasappādayo durāsadā viya durāsadā hontīti yojanā. ‘‘Durūpagamanāti iminā sadadhātuyā gatyatthaṃ dasseti. Durāsajjanāti dukkhena āsajjitabbā, āsajjituṃ na sukarāti attho. Samūpamāti samaupamā. Samūpamākāraṃ dassento āha ‘‘yathā’’tiādi.
「彼等」者,巴拉基咖之。应连结为:如黑蛇等难近,难近。以「难行」显示 sad 词根之行义。「难触犯」者,难以触犯,意为不易触犯。「相似」者,等同譬喻。为显示相似之相,故说「如」等。
Sādhāraṇanti aṭṭhahi pārājikehi sādhāraṇaṃ. Ekekassa pārājikassāti sambandho. Avirūḷhī bhavanti teti ettha upamānopameyyānaṃ pākaṭabhāvaṃ katvā yojanānayaṃ dassento āha ‘‘yathā ete’’tiādi. Avirūḷhidhammāti avirūḷhīsabhāvā. Pakatisīlabhāvenāti pakatiyā sīlavantabhāvena, ‘‘pakatisīlābhāvenā’’tipi pāṭho, pakatisīlassa abhāvena, abhāvahetūti attho. Ettāvatāti ettakena ‘‘aṭṭheva pārājikā’’tiādivacanamattena, dassitaṃ hotīti sambandho. Vibhattiyoti pārājikādivasena vibhajitabbāti vibhattiyoti. Tatthāti ‘‘tevīsati saṅghādisesā’’tiādipāṭhe . Sabbasaṅgāhikavacananti sabbesaṃ tiṇṇaṃ samathānaṃ, sabbāsaṃ vā āpattīnaṃ samathānaṃ saṅgāhikavacanaṃ. ‘‘Dvīhi samathehī’’ti sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena cāti dvīhi samathehi.
「共通」者,与八巴拉基咖共通。应连接「每一巴拉基咖」。「不增长」者,此处为显示譬喻与所喻之明了性,示其连接方法,故说「如这些」等。「不增长法」者,不增长之自性。「以本性戒之状态」者,以本性具戒之状态;亦有读本作「以本性戒之无」,即以本性戒之无,意为无之因。「至此」者,以此许「八巴拉基咖」等言说之量,应连接「已显示」。「分别」者,应以巴拉基咖等分别,故为分别。「其中」者,在「二十三桑喀地谢萨」等文句中。「总摄之言」者,一切三止诤之总摄言,或一切诸罪之止诤之总摄言。「以二止诤」者,以现前调伏与自言治,即以二止诤。
Etanti ‘‘dve uposathā dve pavāraṇā’’ti vacanaṃ. Vibhajanānīti vibhajitabbānaṃ vibhajanakiriyāya avinābhāvato bhāvavasena vuttaṃ, tasmā vibhajitabbāti vibhattiyoti vacanattho kātabbo. Aparāpi imā vibhattiyo hontīti yojanā. Heṭṭhā vuttassa ‘‘vibhattimattadassaneneva cetaṃ vuttaṃ, na samathehi vūpasamanavasenā’’ti vacanassa atthanayato aññaṃ atthanayaṃ dassento āha ‘‘athavā’’tiādi, ‘‘imāpi vibhattiyo’’ti padaṃ ‘‘nissāyā’’ti pade avuttakammaṃ . Nissāya āpajjantīti sambandho. Tāti āpattiyo. Vuttappakārehevāti tīhi samathehīti vuttapakāreheva. Taṃmūlikānanti te eva uposathādayo mūlametāsanti taṃmūlikā, tāsaṃ. Iminā kāriyūpacārena vuttanayaṃ dasseti. Tā vibhattiyoti uposathādivibhattiyo.
「此」者,「二伍波萨他、二自恣」之言说。「诸分别」者,因应分别者之分别作用不相离故,以有法而说,故应作「应分别」即「分别」之言义。应连接「亦有此等诸分别」。为示下文所说「仅以显示分别之量而说此,非以诸止诤止息之理」之言义外之另一义理,故说「或者」等,「此等分别」之句,在「依」之句中为未说之业。应连接「依而犯」。「彼等」者,诸罪。「以所说之方式」者,即以所说「以三止诤」之方式。「以彼等为根本者」者,彼等伍波萨他等即为此等之根本,故为以彼等为根本,彼等之。以此业之假借显示所说之理。「彼等分别」者,伍波萨他等之诸分别。
Pārājikādiāpattivaṇṇanā巴拉基咖等罪之解释
§339
339. Evaṃ vissajjetvāti sambandho. Yadidaṃ āpattipārājikaṃ nāmāti yojanā. Āpattipārājikanti āpattisaṅkhātaṃ pārājikaṃ. ‘‘Parājayamāpanno’’ti iminā sāsanato puggalaṃ parājetīti pārājikanti vacanatthaṃ dasseti. Ṇyapaccayo hetukatvatthavācako, yakārassa kakāro. Cutoti cavako. Paraddhoti viraddho. Bhaṭṭhoti patito. Niraṅkatoti saṅghamhā apasārito. Anīhate tasmiṃ puggaleti tasmiṃ puggale saṅghamhā nīharitvā na harite, anapanīteti attho. ‘‘Uposathapavāraṇādibhedo’’ti iminā saṃvāsasarūpaṃ dasseti. Byañjane ādaramakatvā ‘‘etaṃ āpattī’’ti vuttaṃ. Ayaṃ hīti ayaṃ evaṃ vakkhamāno. Etthāti gāthāyaṃ. Tena tasmāti ettha ‘‘tasmā’’ti padena ‘‘tenā’’ti padassa kāraṇatthaṃ dasseti.
「如是解说后」,应连接。应连接「即此名为罪巴拉基咖」。「罪巴拉基咖」者,名为罪之巴拉基咖。以「已到达败」此语,显示「从教法令人败」之巴拉基咖之言义。尼亚词缀表示因性义,亚字变为咖字。「堕」者,退堕。「败」者,失败。「落」者,堕落。「无救」者,从僧团被驱逐。「于彼人不被引出」者,于彼人从僧团引出而不被引,意为不被带走。以「伍波萨他、自恣等之别」此语,显示共住之自性。不重视文字,故说「此罪」。「此」者,此如是将说者。「此中」者,在偈颂中。「因此故」者,此中以「故」之句显示「因」之句之因义。
Etthāti dutiyagāthāyaṃ. Ādimhi ceva icchitabboti sambandho. Hīti saccaṃ. Etthāti parivāsadānādīsu catūsu kammesu. ‘‘Saṅgho’’tiādivacanattho tipadabhinnādhikaraṇabāhiratthasamāso hoti, cevasaddacasaddehi ādisesapadānaṃ ubhayapadatthapadhānabhāvaṃ dasseti, ‘‘icchitabbo’’ti padaṃ kārakānaṃ kiriyāpekkhattā kiriyatthāya pakkhittaṃ. Assāti āpattiyā, iminā aññapadaṃ dasseti. Icchitabbatthe apaccayaṃ katvā taddhitantipi vadanti. Lahukanayo panesa. Ayaṃ panettha garukanayo – ādi ca seso ca ādisesā, saṅgho ādisesesu assā icchitabboti saṅghādisesoti.
「此中」者,在第二偈颂中。应连接「在初亦应欲求」。「实」者,真实。「此中」者,在别住给予等四甘马中。「僧团」等之言义,为三句异依主持财释之外义复合词,以亦字与及字显示初与余句之给予,两句义之主要性,「应欲求」之句,因诸格之期待作用,为作用义而置入。「有」者,罪之,以此显示另一句。亦有说于应欲求义作无词缀,为二次衍生词。然此为轻说法。此中之重说法则为:初与余为初余,僧团于初余中有应欲求,故为桑喀地谢萨。
Anekaṃsikataṃpadanti ettha padanti sikkhāpadaṃ. Anekaṃsena kataṃ anekaṃsikatanti dassento āha ‘‘yasmā idaṃ sikkhāpadaṃ anekaṃsena kata’’nti. Yasmā kataṃ, tasmā aniyatoti pavuccatīti yojanā. Tatthāti aniyate. Yatthāti sikkhāpade. Sopīti sikkhāpadadhammopi.
「不定性句」者,此中「句」者,学处。为显示「以不定性而作为不定性」,故说「因此学处以不定性而作」。因已作,故称为不定,应连接。「其中」者,在不定中。「于何处」者,在学处中。「彼亦」者,学处法亦。
Accayesūti dosesu. Te hi niddosaṃ atikkamma ayanti gacchanti pavattantīti accayāti vuccanti. Tenāti accayena. Thūloti oḷāriko. ‘‘Thūlattā’’ti iminā ‘‘teneta’’nti ettha tenasaddassa kāraṇatthaṃ dasseti. Accayassa thūlattāti sambandho. Etanti āpattidhammaṃ. Imāya gāthāya aññesaṃ lahukāpattīnaṃ thūlo accayo thullaccayoti vacanatthaṃ dasseti. Dvebhāve sati saṃyogaparattā rasso hotīti daṭṭhabbaṃ.
「于过失中」者,于诸过。彼等实越过无过而来、去、转起,故称为过失。「因此」者,因过失。「粗」者,粗大。以「因粗性」此语,显示此中「因此」之因字之因义。应连接「过失之粗性」。「此」者,罪法。以此偈颂显示「其余轻罪之粗过失为土喇吒亚」之言义。应见:因有二性故,因连声而成短音。
‘‘Nissajjitvā desetabbato’’ti iminā nissajjanaṃ nissaggo, āpattidesanato pubbabhāge kattabbassa vinayakammassetamadhivacanaṃ, so etassatthīti nissaggiyanti vacanatthaṃ dasseti.
「『舍后应说』者」,以此显示词义:舍弃即「尼萨耆亚」,此为在说罪之前应作的律甘马之名称,因其属于此故为「尼萨耆亚」。
Kusaladhammasaddena kusalacittameva gahetabbanti āha ‘‘kusaladhammasaṅkhātaṃ kusalacitta’’nti. ‘‘Kusalacittaṃ pātetī’’ti iminā cittaṃ pātetīti pācittiyanti vacanatthaṃ dasseti. Ettha ‘‘cittapātiya’’nti vattabbe padavipariyāyaṃ katvā, takārassa ca lopaṃ katvā ‘‘pācittiya’’nti vuttaṃ. Acinteyyo hi pāḷinayo. Ṇyapaccayo hetukatvatthavācako. Nanu ‘‘pāteti kusalaṃ dhamma’’nti imināva ‘‘pācittiya’’nti padassa nibbacanaṃ siddhaṃ, kasmā pana ‘‘aparajjhati cittasammohanaṭṭhāna’’nti vuttanti āha ‘‘yaṃ panā’’tiādi. Yasmā hotīti sambandho.
以「善法」一词应取善心本身,故说「称为善法的善心」。「『令心堕落』者」,以此显示词义:令心堕落故为「巴吉帝亚」。此中应说「吉德巴帝亚」,但作词语转换,并省略「德」音,故说「巴吉帝亚」。圣典之法则实不可思议。「亚」后缀表示因性之义。然而仅以「令善法堕落」即已成就「巴吉帝亚」一词之释义,为何又说「不犯心迷乱之处」?故说「然而因为」等。「因为」是连接词。
Pāṭidesanīyāsu nibbacanameva adassetvā kasmā ‘‘bhikkhu aññātako santo’’tiādi vuttanti āha ‘‘vuttagārayhabhāvakāraṇadassanatthamevā’’ti. ‘‘Paṭidesetabbato’’ti iminā aññāpattidesanānayato ‘‘gārayha’’ntiādinā paṭi visuṃ vatvā desetabbāti pāṭidesanīyāti nibbacanaṃ dasseti.
在「巴帝迭萨尼亚」诸条中,为何不仅显示释义,而说「比库非亲属而」等?故说「仅为显示所说应呵责性之因」。「『应悔过』者」,以此显示释义:因与其他罪说示之法不同,应特别说「应呵责」等而后说示,故为「巴帝迭萨尼亚」。
Dukkaṭanti ettha dusaddo duṭṭhuattho ca virūpattho ca hotīti dassento āha ‘‘duṭṭhu kataṃ, virūpaṃ vā kata’’nti. Tanti kammaṃ. Taṃ panetanti dukkaṭaṃ, khalitanti sambandho. Assāti dukkaṭassa. Tassattho evaṃ veditabboti yojanā. Hīti vitthāro. Yaṃ pāpanti yojanā. Yadīti atha. Yadisaddo hi athapariyāyo. Idampīti idampi kammaṃ, pāpanti sambandho.
「恶作」,此中显示「恶」字有恶劣义与丑陋义,故说「恶劣所作,或丑陋所作」。「德」者,业也。「然而彼」者,恶作,与「过失」相连。「之」者,恶作之。应如是知其义,此为连接。「即」者,详说。「何恶」者,连接。「若」者,或。「若」字即「或」之同义词。「此亦」者,此业亦,与「恶」相连。
‘‘Lapita’’nti iminā durābhaṭṭhanti ettha bhāsadhātuyā kathanatthaṃ dasseti. Yanti vacanaṃ. Kiñca bhiyyoti tato atirekaṃ kathetabbavacanaṃ kiñcāti attho. Saṃkiliṭṭhañca yaṃ padanti ettha cakāro pisaddattho ‘‘pada’’nti ettha yojetabbo, yaṃsaddo kāraṇatthoti āha ‘‘saṃkiliṭṭhaṃ yasmā tampi pada’’nti. Tampi padanti tampi vacanaṃ. Padasaddo hi vacanavācako. Tampi vacanaṃ yasmā saṃkiliṭṭhaṃ hotīti yojanā. Kathaṃ saṃkiliṭṭhaṃ hotīti yojanā. ‘‘Yasmā’’ti padena yaṃsaddo kāraṇatthoti dasseti. Nanti padaṃ. ‘‘Etaṃ iti vuccatī’’ti saṃvaṇṇetabbapadaṃ. ‘‘Dubbhāsitanti etaṃ vuccatī’’ti saṃvaṇṇanāpadaṃ. Etanti etaṃ padaṃ, etaṃ vacananti attho.
「『所说』者」,以此显示在「恶说」中,「说」字根有言说之义。「何」者,言说。「何更多」者,超过彼应说之言说,「何」是此义。「染污且何言」,此中「且」字是「亦」字之义,应与「言」字连接,「何」字是因义,故说「染污因彼亦言」。「彼亦言」者,彼亦言说。「言」字即言说之义。彼言说亦因染污故,此为连接。如何染污?此为连接。以「因」字显示「何」字是因义。「那」者,言。「此如是说」者,应解释之言。「称为恶说,此如是说」者,解释之言。「此」者,此言,此言说是其义。
Etthāti sekhiyagāthāya. Idanti āpattīnaṃ nibbacanadīpakaṃ vacanaṃ, vuttanti sambandho. Kassa dīpanatthaṃ vuttanti āha ‘‘saṅgahitassa atthassa dīpanattha’’nti.
「此中」者,在应学法偈颂中。「此」者,显示诸罪释义之言说,与「所说」相连。为显示何者而说?故说「为显示所摄之义」。
Tatthāti ‘‘channamativassatī’’tiādivacane. Gehanti pakatigehaṃ. Idaṃ pana gehanti yojanā. Vitthārento āha ‘‘mūlāpattiñhī’’tiādi. ‘‘Avivaṭa’’nti vatvā tassatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘succhanna’’nti. Vivaṭanti acchannaṃ. Nātivassanabhāvaṃ vitthārento āha ‘‘mūlāpattiñhī’’tiādi. Vivaranto bhikkhu nāpajjatīti sambandho. Suddhanteti suddhakoṭṭhāse. ‘‘Tasmā’’ti ca ‘‘tenā’’ti ca yebhuyyena atthato ekaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘tena kāraṇenā’’ti. Evañcetaṃ vivaṭanti evaṃ etaṃ channaṃ ce vivaṭanti yojanā.
「在彼处」者,在「屋顶漏雨」等语句中。「屋」者,本来的屋。然而此处「屋」是连接词。详细说明时说「在根本罪中」等。说「未开」后,为显示其义,说「善覆盖」。「开」者,未覆盖。详细说明不漏雨的状态时说「在根本罪中」等。开启的比库不犯,这是连接。「在清净处」者,在清净的部分。「因此」与「由此」大多在义理上是一个,因此说「由此原因」。如此这个「开」,如此这个「若覆盖开启」是连接。
Paripātiyamānānanti abhibhūyamānānaṃ. ‘‘Rukkhādigahanaṃ arañña’’nti iminā pavananti padassa araññapariyāyataṃ dasseti. Gatisaddassa bhavabhedādiatthaṃ paṭikkhipitvā paṭissaraṇatthe hotīti dassento āha ‘‘paṭissaraṇaṃ hotī’’ti. Tanti pavanaṃ. Teti migā. ‘‘Assasantī’’ti padena ‘‘passasantī’’ti atthopi gahetabbo avinābhāvato, ānāpānaṃ karontīti attho. Ākāsoti ajaṭākāso. Pakkhīnanti vihaṅgamānaṃ. ‘‘Sabbesaṃ saṅkhatadhammāna’’nti iminā dhammānanti ettha saṅkhatadhammoyeva gahetabboti dasseti. ‘‘Vināsovā’’ti iminā vibhavasaddo vināsavācakoti dasseti. Tesanti sabbesampi saṅkhatadhammānaṃ. Gatīti patiṭṭhā. Kasmā vibhavo dhammānaṃ gati hotīti āha ‘‘na hī’’tiādi. Hīti yasmā. Teti sabbepi saṅkhatadhammā. Vināsanti vibhavaṃ. Sucirampīti asītivassādikālampi. Nibbānaṃ arahato gatīti saṃvaṇṇetabbapadaṃ. ‘‘Khīṇāsavassā’’ti iminā arahatoti padassa atthaṃ dasseti. ‘‘Anupādisesanibbānadhātū’’ti iminā ‘‘nibbāna’’nti padassa idha adhippetanibbānaṃ dasseti. Gāthāya te te atthā saṃgahetvā gaṇiyanti etthāti gāthāsaṅgaṇikaṃ.
「被压倒者」者,被征服者。以「树林等密林是森林」这个,显示「风」这个词是森林的同义词。拒绝「去」这个声音的有等义理后,显示在归依义中存在,说「是归依」。「彼」者,风。「彼等」者,鹿。以「吸气」这个词,因不相离故,「呼气」这个义理也应取,义理是作入出息。「虚空」者,无障碍虚空。「鸟类」者,飞禽。以「一切有为法」这个,显示在「诸法」这里,唯有为法应取。以「灭尽」这个,显示「坏」这个声音是灭尽的表达。「彼等」者,一切有为法。「去处」者,住处。为何坏是诸法的去处?说「因为不」等。「因为」者,由于。「彼等」者,一切有为法。「灭尽」者,坏。「长久」者,八十年等时间。「涅槃是阿拉汉的去处」是应赞叹的词句。以「漏尽者」这个,显示「阿拉汉」这个词的义理。以「无余涅槃界」这个,显示「涅槃」这个词在此处所意指的涅槃。偈颂中那些义理被摄集后在此处被计算,这是偈颂摄集。
Iti paṭhamagāthāsaṅgaṇikavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是第一偈之集释解释之配释完毕。
Adhikaraṇabhedaṃ
诤事的分别
Ukkoṭanabhedādivaṇṇanā掘出、破坏等之解释
§340
340. Adhikaraṇabhede evamattho veditabboti yojanā. Dassetuṃ āhāti sambandho. Dve samatheti ettha dvinnaṃ samathānaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘sammukhāvinayañca yebhuyyasikañcā’’ti. ‘‘Paṭisedhetī’’ti iminā ukkoṭetīti ettha kuṭadhātuyā chedanatthaṃ atthato dasseti. Chedanaṃ nāma atthato samathapaṭisedhananti attho.
在诤事的分别中,如此义理应知,这是连接。为显示,说,这是连接。「二止诤」者,在此处显示二止诤的相同,说「现前调伏与多数决」。以「遮止」这个,在「举出」这里,从义理上显示「掘」这个词根的切断义。切断名为从义理上止诤的遮止,这是义理。
§341
341. Dvādasasu ukkoṭesūti niddhāraṇe bhummaṃ. Akataṃ kammantiādayoti ettha ādisaddena ‘‘dukkaṭaṃ kammaṃ, puna kātabbaṃ kamma’’nti dve ukkoṭā saṅgahetabbā. Anihataṃ kammantiādayoti ettha ādisaddena ‘‘dunnihataṃ, puna nihanitabba’’nti dve ukkoṭā saṅgahetabbā. Avinicchitantiādayoti ettha ādisaddena ‘‘duvinicchitaṃ, puna vinicchitabba’’nti dve ukkoṭā saṅgahetabbā. Avūpasantantiādayoti ettha ādisaddena ‘‘duvūpasantaṃ, puna vūpasametabba’’nti dve ukkoṭā saṅgahetabbā. Apicāti sāmaññato pana.
「在十二举出中」者,在分离中是地格。「未作甘马」等者,在此处以「等」这个声音,应摄集「恶作甘马、应再作甘马」这二举出。「未灭」等者,在此处以「等」这个声音,应摄集「难灭、应再灭」这二举出。「未判决」等者,在此处以「等」这个声音,应摄集「难判决、应再判决」这二举出。「未止息」等者,在此处以「等」这个声音,应摄集「难止息、应再止息」这二举出。「又」者,然而从一般而言。
Tattha jātakanti ettha tasaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘yasmiṃvihāre’’ti. Yasmiṃvihāre uppannaṃ hotīti sambandho. Aññamaññassa attesu, attānaṃ vā paṭipakkhaṃ atthayanti icchantīti attapaccatthikā. Pāḷimuttakavinicchayenevāti pāḷiyaṃ āgatehi samathehi muttakena dhammadesanāmattavinicchayeneva. Idanti adhikaraṇaṃ. Yenāpi vinicchayenāti pāḷimuttakena yenāpi vinicchayena.
「在彼处生起」者,在此处显示「彼」这个声音的范围,说「在哪个寺院」。在哪个寺院生起,这是连接。「互相在利益上,或希求自己的对立面」者,希求,这是自己的敌对者。「唯以脱离圣典的判决」者,唯以脱离圣典中所来的止诤的仅说法判决。「此」者,诤事。「以哪个判决」者,以脱离圣典的哪个判决。
Aññoti nevāsikehi añño vinayadharo pucchatīti sambandho. Tehi cāti nevāsikehi ca.
「另一」者,与住者不同的持律者询问,此为关联。「与彼等」者,与住者。
Etassāti vinayadharassa. Ayanti vinayadharo. Tatthāti taṃ gāmaṃ. Aññamaññaṃ vā saññāpentīti attapaccatthikā aññamaññaṃ vā saññāpenti. Te bhikkhūti te attapaccatthikā bhikkhū. Nijjhāpentīti saññāpenti. Ukkoṭeti yoti yo ukkoṭeti. Eteti attapaccatthike bhikkhū, disvāti sambandho. Tatthāti gāmaṃ. Tatthevāti antarāmagge eva.
「此之」者,持律者之。「此」者,持律者。「于彼处」者,彼村。「或互相令知」者,自方敌对者或互相令知。「彼等比库」者,彼等敌对者比库。「令审察」者,令知。「揭发者」者,凡揭发者。「此」者,敌对者比库,「见」为关联。「于彼处」者,村。「就在彼处」者,就在中途。
Tatthevāti gāmameva. Tatthevāti tasmiṃyeva ṭhāne. Tattha gatanti taṃ gāmaṃ gataṃ.
「就在彼处」者,就在村。「就在彼处」者,就在彼处。「往彼处」者,往彼村。
‘‘Eseva nayo’’ti iminā pācittiyameva atidisati.
「此即方法」者,以此仅指示巴吉帝亚。
Saṅghena…pe… adhikaraṇe vadantopīti sambandho. Yaṃ panetaṃ āpattivuṭṭhānaṃ nāma hotīti yojanā. Etanti āpattivuṭṭhānaṃ. Vadantopīti pisaddo na kevalaṃ tiṇavatthārakaṃ ukkoṭentoyeva ukkoṭeti nāma, atha kho vadantopīti dasseti.
「僧团……乃至……于诤事中说者」为关联。「凡此名为罪出」者,为连接。「此」者,罪出。「说者」者,『亦』字显示:不仅揭发铺草者名为揭发,而且说者亦然。
Chandāgatiṃ gacchantotiādīsu agatigamanākāraṃ dassento āha ‘‘vinayadharo hutvā’’tiādi. Atthāya ukkoṭentoti sambandho. Tassāti anatthaṃ carantassa. Mando pana ukkoṭeti nāmāti sambandho. Eko balavanissito ca hotīti sambandho. Gahanamicchādiṭṭhinti gahanasadisaṃ micchādiṭṭhiṃ pavanasadisaṃ micchādiṭṭhinti attho. Balavante cāti ettha casaddo sabbakammesu yojetabbo. Nissitattāti ekassa nissitattā. Balavanissito cāti etthāpi ca saddo sabbakattūsu yojetabbo. Tassāti visamādinissitassa.
于「行欲趣」等中,显示非趣行相而说「成为持律者」等。「为利益而揭发」为关联。「彼之」者,行非利者之。「然愚者揭发」为关联。「一人依止强者」为关联。「难解邪见」者,如难解之邪见、如暴风之邪见之义。「与强者」者,此处『与』字应连接于一切业。「依止性」者,因一人之依止性。「依止强者」者,此处『与』字亦应连接于一切作者。「彼之」者,依止不平等等者之。
Soti sāmaṇero. Maṅkubhūtātthāti maṅkū hutvā bhūtā, maṅkuṃ vā pattā attha bhavathāti attho. Teti parājayabhikkhū. Tassāti sāmaṇerassa. Soti sāmaṇero. Teti parājayabhikkhū. Tanti sāmaṇeraṃ. Soti daharo. Tatoti sannipātakāraṇā. Hiyyoti anantarātītāhe. Itīti evaṃ vadeti. Soti daharo. Idaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti yojanā. Gacchāti gacchāhi. Itīti evaṃ vattabboti yojanā.
「索」者,沙玛内拉也。「玛恩库布达塔」者,成为玛恩库者,或达到玛恩库状态之义。「迭」者,巴拉基咖比库也。「塔萨」者,沙玛内拉之。「索」者,沙玛内拉也。「迭」者,巴拉基咖比库也。「坦」者,沙玛内拉也。「索」者,年少者也。「塔托」者,集会之因也。「希约」者,昨日也。「伊帝」者,如是说也。「索」者,年少者也。「此学处已制定」者,连接也。「嘎差」者,去吧。「伊帝」者,应如是说之连接也。
Saṅghena saddhiṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitvā pariveṇagataṃ ekaṃ bhikkhunti yojanā. Kissāti kena kāraṇena. Evaṃ iminākārena vinicchitabbaṃ nanūti yojanā. Soti vinicchayakārako bhikkhu. Chandadāyako suviññeyyoyeva.
「与僧团一起决断诤事后,回到住处的一位比库」者,连接也。「基萨」者,以何因也。「如是以此方式应决断,不是吗」者,连接也。「索」者,作决断之比库也。给与欲者极易了知。
Adhikaraṇanidānādivaṇṇanā诤事因缘等之解释
§342
342.Kiṃnidānantiādīsu chasu padesu samāsabhāvaṃ dassento āha ‘‘kiṃnidānamassā’’tiādi. Assāti vivādādhikaraṇassa. ‘‘Kiṃnidāna’’nti padānaṃ satipi samāsabhāve byañjanantapakatikattā ‘‘ki’’nti niggahitantabhāvena uccāraṇaṃ kātabbaṃ. Sabbānetānīti sabbāni nidānantiādīni etāni padāni. Vevacanānīti ekasmiṃyeva ‘‘kāraṇa’’nti atthe vividhāni vacanāni vivacanāni, tāniyeva vevacanāni. Atha vā vividhaṃ vacanametassatthassāti vivacanaṃ, kāraṇasaṅkhāto attho, abhidheyyaabhidhānabhāvena sambandhattā vivacanassa etāni vevacanāni, padāni.
在「基恩尼达南」等六词中,显示复合词性质而说「基恩尼达南阿萨」等。「阿萨」者,诤事止诤之。虽然「基恩尼达南」等词有复合词性质,但因字母末尾本性之故,应以「基」之随韵尾音发音。「萨巴内达尼」者,一切这些尼达南等词也。「韦瓦佳南尼」者,对于同一「因」之义,种种言说为韦瓦佳南,即韦瓦佳南也。或者,此义之种种言说为韦瓦佳南,因之所摄之义,因所诠与能诠之关系故,韦瓦佳南之这些为韦瓦佳南,即词也。
‘‘Aṭṭhārasabhedakaravatthusaṅkhāto’’ti iminā vivādasarūpaṃ dasseti. Vivādanti aṭṭhārasabhedakaravatthusaṅkhātaṃ vivādaṃ. Etanti ‘‘vivādanidāna’’nti etaṃ vacanaṃ. Assāti anuvādādhikaraṇassa. Idampīti ‘‘anuvādanidāna’’nti vacanampi. Assāti āpattādhikaraṇassa. Etanti ‘‘āpattinidāna’’nti vacanaṃ. Kiccameva byañjanavaḍḍhanavasena kiccayanti vuttaṃ. Assāti kiccādhikaraṇassa. Samanubhāsanādīnaṃ uppajjanakakiccānanti sambandho. Etanti ‘‘kiccayanidāna’’nti vacanaṃ. Ekapadayojanāti ekena ‘‘nidāna’’nti padena yojanā. Sabbapadānīti sabbāni samudayādīni padāni.
「十八种分裂事之所摄」者,以此显示诤之自性。「韦瓦达」者,十八种分裂事之所摄之诤也。「埃坦」者,「诤之因」此言说也。「阿萨」者,讼事止诤之。「伊丹比」者,「讼事之因」此言说也。「阿萨」者,罪事止诤之。「埃坦」者,「罪之因」此言说也。「基吒」仅以字母增加之方式说为「基吒亚」。「阿萨」者,事止诤之。「萨玛努巴萨南等之生起事」者,连接也。「埃坦」者,「事之因」此言说也。「埃咖巴达约佳那」者,以一「因」词之连接也。「萨巴巴达尼」者,一切集等词也。
Navannanti jātivasena channaṃ hetūnaṃ navasu antogadhattā tikavasenetaṃ vuttaṃ. Byañjanamattanti hetupaccayavasena byañjanameva. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etthāti tatiyapucchāvissajjane.
「九」者,因种类六因摄入九中故,依三组如是说。「班佳那玛坦」者,仅依因缘之字母也。「希」者,真实,或因为。「埃塔」者,第三问答中。
§343
343.Dvādasa mūlānīti ettha dvādasannaṃ mūlānaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘kodhaupanāhayugaḷakādīnī’’tiādi . Ettha (vibha. 833, 944) ādisaddena makkhapaḷāsayugaḷa issāmacchariyayugaḷa māyāsāṭheyyayugaḷa pāpicchamicchādiṭṭhiyugaḷa sandiṭṭhiparāmāsiādhānaggāhiduppaṭinissaggiyugaḷavasena pañca yugaḷāni saṅgaṇhāti. Ajjhattasantānappavattānīti niyakajjhattasantāne pavattāni.
「十二根」者,此中显示十二根之自性而说「国达伍巴那哈尤嘎喇咖等」。此中以「等」字摄取覆恼双、嫉悭双、诳谄双、恶欲邪见双、执见难舍双,五双也。「阿基亚塔桑达那巴瓦坦尼」者,于决定自身相续中转起者也。
Aṭṭhārasabhedakaravatthūnaṃ samuṭṭhānabhāvaṃ nibbacanena pakāsento āha ‘‘taṃ hī’’tiādi. Tanti anuvādādhikaraṇaṃ, samuṭṭhātīti sambandho. Ettha ca ‘‘etesū’’ti iminā adhikaraṇabhāvaṃ dasseti. ‘‘Etehī’’ti iminā karaṇabhāvaṃ dasseti. Tenāti kāraṇena. Assāti vivādādhikaraṇassa. Etānīti aṭṭhārasabhedakaravatthūni. Sabbatthāti sabbesaṃ adhikaraṇānaṃ sabbesu samuṭṭhānesu.
为显示十八种分别事的生起状态,以解释而说「彼」等。「彼」者,指诤事。「生起」者,是连接。此中,以「于此等」显示所依状态。以「由此等」显示工具状态。「由彼」者,由因。「彼」者,指诤事。「此等」者,指十八种分别事。「一切处」者,于一切诤的一切生起处。
§344
344. Ekena adhikaraṇena kiccādhikaraṇenāti idaṃ vuttanti sambandho. Etānīti adhikaraṇāni. Ekaṃsatoti ekaṃsena, ekakoṭṭhāsenāti attho. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
「以一诤,即事诤」,此是所说之义,是连接。「此等」者,指诤。「一向」者,以一向,义为以一部分。「实」者,真实,或因为。应如此连接:如有余罪可认可,无余罪则不可认可。为何不可认可?故说「实不」等。「实」者,因为。「彼」者,无余罪。「由彼」者,由无余罪。此中,以「不能说示」显示无说示道。以「不能安立」显示无出罪道。
Sāvasesāpatti sammati viya anavasesāpatti na sammatīti yojanā. Kasmā na sammatīti āha ‘‘na hī’’tiādi. Hīti yasmā. Sāti anavasesā āpatti. Tatoti anavasesāpattito. Ettha ca ‘‘na sakkā desetu’’nti iminā desanāgāminiyā abhāvaṃ dīpeti. ‘‘Na sakkā…pe… patiṭṭhātu’’nti iminā vuṭṭhānagāminiyā abhāvaṃ dīpeti.
「由彼」者,由理。「于彼处有忆念调伏」等六双问,是连接。「彼等」者,指诸问。「已显示」者,已明了。
§349
349.Tatoti nayato. Yattha sativinayotiādikā cha yamakapucchāti sambandho. Tāsanti pucchānaṃ. Pakāsitoti pākaṭo.
「二调伏」者,以现前调伏与忆念调伏,指二调伏。「因为」者,由何因不能,是连接。「诸叶鞘的差别」,是连接。「彼等」者,现前调伏与忆念调伏的差别,是连接。此处应如此连接:因为如芭蕉茎的诸叶鞘,不能分别显示其差别,如是彼等不能分别显示其差别。「由彼」者,由因。「一切处」者,于一切解答中。
§351
351.Dvinnampi samathānanti sammukhāvinayasativinayavasena dvinnampi samathānaṃ. Yasmāti yena kāraṇena na sakkāti sambandho. Pattavaṭṭīnaṃ nānākaraṇanti sambandho. Tesanti sammukhāvinayasativinayānaṃ nānākaraṇanti sambandho. Ayaṃ panettha yojanā – yasmā kadalikkhandhe pattavaṭṭīnaṃ nānākaraṇaṃ vinibbhujjitvā dassetuṃ na sakkā viya tesaṃ nānākaraṇaṃ vinibbhujjitvā dassetuṃ na sakkāti. Tenāti kāraṇena. Sabbatthāti sabbesu vissajjanesu.
「彼」者,指现前调伏。「于彼处」者,于「因之因」文句中。「此」者,指现前四法。「得呵责者」者,得他人呵责者,即漏尽者。「于谁」者,于谁近前,是连接。「二者」者,指说者与受者二者。
Sattasamathanidānavaṇṇanā七止诤因缘之解释
§352
352.Assāti sammukhāvinayassa. Tatthāti ‘‘nidānanidāno’’ti pāṭhe. Idanti sammukhācatukkaṃ. Laddhupavādoti laddho paresaṃ upavādo yenāti laddhupavādo, khīṇāsavo. Yassa cāti yassa ca santiketi sambandho. Ubhinnanti desakapaṭiggāhakānaṃ dvinnaṃ.
352.『彼』者，现前调伏之谓也。『于彼处』者，即『因缘之因缘』一文中所说。『此』者，即现前调伏四法。『得受诃责』者，谓因此而得他人诃责之人，即漏尽者也。『及彼之』者，当与『彼之近处』相连解之。『二者』者，谓说者与受者二人也。
§353
353. Nanu pucchāyaṃ ‘‘sattannaṃ samathāna’’nti vuttaṃ, kasmā pana vissajjanāyaṃ sammukhāvinayassa samuṭṭhānaṃ na vuttanti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Tattha kiñcāpi vuttanti yojanā. Ettha kiñcāpisaddo sambhāvanattho, panasaddo garahattho. Tathā vuttampīti yojanā. Kammasaṅgahābhāvenāti kamme saṅgahassa abhāvena. Tatthāti tasmiṃ ‘‘kammassa kiriyā’’tiādipāṭhe. Kammaṃ karīyati imāyāti kiriyā, ñatti. Tena vuttaṃ ‘‘kammassa kiriyāti ñatti veditabbā’’ti. Kariyate ṭhapiyate karaṇaṃ. Sayaṃ upagamiyate upagamanaṃ. Ajjhesanena paraṃ upagamāpiyate ajjhupagamanaṃ. Adhivāsiyate adhivāsanā. Appaṭikkosiyate apaṭikkosanā. Iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘karaṇanti tassāyevā’’tiādi. Etanti kammaṃ. Meti mayhaṃ. Khamudhātupayoge sampadānatthe sampadānavacanaṃ. Atha vā meti mayā. Katvatthe karaṇavacanaṃ, sāmivacanaṃ vā. Khamatīti katturūpasadisaṃ kammarūpaṃ. Rūpañhi katturūpasadisaṃ kammarūpaṃ ‘‘khamati saṅghassā’’tiādīsu (mahāva. 127) viya. Kammarūpasadisaṃ katturūpaṃ ‘‘upāsako sīlaṃ samādiyatī’’tiādīsu (paṭṭhā. 1.1.423) viya. Ettha kammatthe pavatto yapaccayo lopoti daṭṭhabbaṃ.
353. 问中说「七种止诤」,然而答中为何不说现前调伏的生起?故说「虽然」等。其中,应连接为「虽然已说」。此中「虽然」一词是可能义,「然而」一词是责难义。应连接为「虽然如是已说」。「因不摄于甘马」者,因于甘马中无摄的缘故。「其中」者,在彼「甘马的作为」等文句中。「以此作甘马」,故为作为,即单白。因此说「应知『甘马的作为』即单白」。被作、被安立,即作。自己前往,即前往。以请求使他人前往,即请前往。被承受,即承受。不被拒绝,即不拒绝。如是显示此义故说「『作』者,即彼之」等。「此」者,甘马。「我」者,我的。在堪忍词根的用法中,为与格义故用与格。或者「我」者,由我。为作义故用具格,或用属格。「堪忍」者,作者形式相似的业形式。因为形式,如「僧团堪忍」等中,作者形式相似的业形式。如「近事男受持戒」等中,业形式相似的作者形式。此中应见业义中转起的亚后缀脱落。
Sattasamathanānātthādivaṇṇanā七止诤之各种义理等之解释
§354
354. Mātāputtādīnaṃ ayaṃ vivādoti yojanā. ‘‘Viruddhavādattā’’ti iminā vadanaṃ vādo, viruddho vādo vivādoti nibbacanaṃ dasseti. Adhikaraṇīyatāyāti vūpasamitatāya. Iminā adhikariyati samathehi vūpasamiyatīti adhikaraṇanti vacanatthaṃ dasseti. Sabbatthāti sabbesu adhikaraṇabhedesu.
354. 应连接为「此是母子等的诤」。「因相违之说」,以此显示词义:说即是说,相违的说即是诤。「因应止诤性」者,因寂止性。以此显示词义:以止诤法被寂止,故为止诤。「一切处」者,在一切止诤种类中。
Iti adhikaraṇabhedavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，诤事分别之解释的连结已完成。
Dutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ
第二偈之解释
Codanādipucchāvissajjanāvaṇṇanā呵责等问答之解释
§359
359. Dutiyagāthāsaṅgaṇiyaṃ codanā nāma kiṃ dassetvā codanāti āha ‘‘vatthuñca āpattiñca dassetvā codanā’’ti. Dosaṃ sarāpetīti dosasāraṇā. Saṅghasannipātoti saṅghassa sannipatanaṃ. Iminā saṅghoti ettha uttarapadalopaṃ dasseti. Matikammanti ettha matisaddo icchatthoti āha ‘‘vuccati mantaggahaṇa’’nti. Tanti matikammaṃ.
359. 在第二偈的解释中,显示何为举罪后说「显示事与罪后举罪」。「使忆念过失」,即过失忆念。「僧团集会」者,僧团的集合。以此显示此中「僧团」一词后词脱落。「意甘马」者,此中意一词是欲义,故说「所谓意的取」。「彼」者,意甘马。
‘‘Tena cuditakapuggalenā’’ti padaṃ ‘‘sāraṇatthāyā’’ti pade kāritakammaṃ. Tassa puggalassāti tassa cuditakassa puggalassa, iminā ‘‘niggahatthāyā’’ti padassa kammaṃ dasseti. Tatthāti tasmiṃ adhikaraṇavinicchayaṭṭhāne. Pariggahaṇatthāyāti pari vīmaṃsitvā gahaṇatthāya. Dhammā-dhammanti bhūtābhūtaṃ. ‘‘Vinicchayasanniṭṭhāpanattha’’nti iminā pāḷiyaṃ pāṭhasesaṃ dasseti.
「由彼被举罪之人」一句,在「为忆念」一句中是使役业。「彼人的」者,彼被举罪之人的,以此显示「为惩治」一句的业。「其中」者,在彼止诤决断处。「为取」者,为遍审察后取。「法与法」者,真实与不真实。「为决断完成」,以此显示律文中的文句余部。
Mā kho paṭighanti ettha paṭighasaddo kopapariyāyoti āha ‘‘kopaṃ mā janayī’’ti. ‘‘Cuditake vā codake vā’’ti iminā ‘‘saṅghe’’ti ādhāraṃ paṭikkhipati. Sace anuvijjako tuvanti ettha anuvijjakasaddo vinayadharapariyāyoti āha ‘‘vinayadharo’’ti. Vinayadharo hi yasmā codakacuditakānaṃ vacanaṃ anuminitvā vatthuāpattādivasena vidati, tasmā anuvijjakoti vuccati.
「莫嗔恨」,此中嗔恨一词是忿怒的同义,故说「莫生忿怒」。「在被举罪者或举罪者」,以此排除「在僧团中」的依处。「若有随觉者在你们」,此中随觉者一词是持律者的同义,故说「持律者」。因为持律者推度举罪者与被举罪者的言说后,以事、罪等而知,故称为随觉者。
Viruddhaṃ gāhaṃ saṃvattetīti viggāhikaṃ. ‘‘Na tva’’ntiādinā ṇikapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Yāyāti kathāya. Suttādīnaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘suttaṃ nāmā’’tiādi.
「违逆所取」者,即违逆取。以「非汝」等语显示尼咖后缀之形态。「以何」者,以何论说也。显示经等之形态,故说「经者名为」等。
Anuyuñjanavattanti anuyuñjanassa, anuyuñjane vā vattaṃ. Kusalena buddhimatāti ettha kusalasaddo chekapariyāyo, buddhimantusaddo paṇḍitapariyāyoti āha ‘‘chekena paṇḍitenā’’ti. ‘‘Ñāṇapāramippattenā’’ti iminā buddhimatāti ettha na kevalaṃ ñāṇasāmaññaṃ, atha kho sabbaññutaññāṇanti dasseti. Ayanti eso yathāvutto attho. Ayaṃ panāti eso vakkhamāno pana. Etthāti imāsu gāthāsu. Sace tvaṃ anuvijjako hosīti yojanā. Yaṃ pana anuyogavattaṃ kataṃ supaññattaṃ sabbasikkhāpadānaṃ anulomanti yojanā. Tanti anuyogavattaṃ. Itīti ayaṃ sādhippāyasaṅkhepavaṇṇanā. Attanoti anuvijjakassa. Samparāyeti paraloke. Yoti anuvijjako. Tanti anuyogavattaṃ . Gatinti sugatiṃ. Hitanti codakacuditakānaṃ hitaṃ. Gavesantoti ñāṇena esanto. Iminā hitaṃ esantoti hitesīti vacanatthaṃ dasseti. Mettañcāti appanāpattaṃ mettañca. Mettāpubbabhāgañcāti appanāmettāya pubbabhāge pavattaṃ parikammaupacāramettañca. Tava bhāre saṅghena kate evāti yojanā.
「诘问事」者,诘问之事,或于诘问中之事也。「善巧有慧者」者,此中善巧一词是聪明之同义语,有慧一词是智者之同义语,故说「以聪明智者」。「以智度到彼岸者」者,以此显示「有慧者」此处非仅智之共相,实是一切智智也。「此」者,此如所说之义也。「然此」者,此所应说者也。「于此」者,于此诸偈中也。「若汝为诘问者」者,此为结合也。「然彼诘问事已作、善施设、随顺一切学处」者,此为结合也。「彼」者,诘问事也。「如是」者,此为有意趣之略说解释也。「自」者,诘问者之也。「来世」者,于后世也。「彼」者,诘问者也。「彼」者,诘问事也。「去」者,善趣也。「利」者,举罪者与被举罪者之利也。「寻求」者,以智寻求也。以此显示「寻求利」者即求利之语义也。「慈」者,达安止之慈也。「慈之前分」者,于安止慈之前分生起之预备近行慈也。「汝之责任由僧团所作如是」者,此为结合也。
Yoti anuvijjako. Etesanti codakacuditakānaṃ. ‘‘Bhāsita’’nti iminā vohārasaddo bhāsitapariyāyoti dasseti. Tanti sahasā vohāraṃ.
「彼」者,诘问者也。「此等」者,举罪者与被举罪者也。「所说」者,以此显示言说一词是所说之同义语也。「彼」者,仓促之言说也。
Anusandhitanti ettha vinicchayānusandhiṃ paṭikkhipanto āha ‘‘kathānusandhi vuccatī’’ti. Kathāya anurūpaṃ sandahanaṃ kathānusandhi. Paṭiññānusandhitenāti ettha paṭiññāsaddaanusandhisaddānaṃ tulyādhikaraṇato aññaṃ bhinnādhikaraṇaṃ dassento āha ‘‘athavā’’tiādi. Lajjiṃ puggalanti sambandho. Tatthāti gāthāyaṃ. Vattānusandhināti ācārasaṅkhātena vattena anusandhinā assa alajjīssa vattena saddhiṃ yā paṭiññā sandhiyatīti yojanā.
「连结」者,此中拒绝决择连结,故说「称为论说连结」。随顺论说之连结为论说连结。「以誓言连结」者,此中誓言一词与连结一词为同格,显示异于此之别格,故说「或者」等。「无惭之人」者,此为关系也。「于彼」者,于偈中也。「以事连结」者,以称为行之事之连结,彼无惭者之誓言与事相连结,此为结合也。
Jānanto āpajjatīti jānanto hutvā āpajjati. Iminā sañciccāti padassa sañcetetvāti atthaṃ dasseti. Vītikkamacetanāya saddhiṃ cetetvāti attho. ‘‘Na deseti na vuṭṭhātī’’ti iminā parigūhatīti ettha parigūhanaṃ nāma atthato na desanaṃ na vuṭṭhānanti dasseti.
「知而犯」者,成为知而犯也。以此显示「故意」一词之义为思量也。与违越思相应而思量,此为义也。「不说不出罪」者,以此显示「覆藏」此处之覆藏者,从义而言即不说、不出罪也。
Yanti ‘‘sañcicca āpattiṃ āpajjatī’’ti vacanaṃ. Tumhehīti parihārakārakehi. Saccanti tathaṃ avitathaṃ. Ahampīti codakopi. Pisaddena parihārakaṃ sampiṇḍeti. Nanti ‘‘sañciccā’’tiādivacanaṃ. Tanti tuvaṃ, tvaṃ vā.
「彼」者,「故意犯罪」之语也。「汝等」者,以解脱为作格也。「真实」者,如是、不虚也。「我亦」者,举罪者亦也。以复数词合并解脱者也。「非」者,「故意」等语也。「汝」者,汝,或汝也。
Pubbāparanti ettha pubbe kathetabbaṃ pubbaṃ, aparamhi kathetabbaṃ aparaṃ, pubbañca aparañca pubbāparanti dassento āha ‘‘pure’’tiādi. ‘‘Tasmiṃ pubbāpare’’ti iminā pāḷiyaṃ pubbaparassāti ettha bhummatthe sāmivacananti dasseti.
「前后」者,此中应说在前者为「前」,应说在后者为「后」,示「前与后」为「前后」,故说「先前」等。以「于彼前后」此巴利语,示「前后」此处为地格义之属格。
Dvīhīti pārājikasaṅghādisesavasena dvīhi. Pañcahīti thullaccayādivasena pañcahi. Micchādiṭṭhiyāti ‘‘natthi dinna’’ntiādinā (dha. sa. 1221) dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā. Antaggāhikadiṭṭhiyāti ‘‘sassato loko’’tiādinā (dī. ni. 1.31; ma. ni. 1.269) dasavatthukāya antaggāhikadiṭṭhiyā. Sabbatthāti sabbesu dutiyagāthāsaṅgaṇikesu.
「以二」者,以巴拉基咖与桑喀地谢萨二者。「以五」者,以土喇吒亚等五者。「邪见」者,以「无布施」等十事邪见。「边执见」者,以「世间常」等十事边执见。「一切处」者,于一切第二偈之计数中。
Iti dutiyagāthāsaṅgaṇikavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，第二偈颂集合之解释的连结已完成。
Codanākaṇḍaṃ
举罪篇
Anuvijjakakiccavaṇṇanā随寻者职责之解释
§360-1
360-1. Idāni āraddhanti sambandho. Eko bhikkhu ekena mātugāmenāti yojanā. Soti passanto bhikkhu. Tanti nikkhamantaṃ pavisantaṃ vā bhikkhuṃ. Itaroti cuditako. Tassāti codakassa. Na upetīti na upagacchati. Na paṭijānātīti na paṭissavaṃ karoti. Etthāti mātugāmena nikkhamantapavisantaṭṭhāne. Yanti kammaṃ. Tenāti codakena. Tassāti codakassa vacanenāti sambandho. Itaroti cuditako. Asuddhaparisaṅkitoti asuddhāya aṭṭhāne uppannāya parisaṅkāya parisaṅkito. Tadatthaṃ dasseti ‘‘amūlakaparisaṅkito’’ti iminā. Tassa puggalassāti cuditakassa paṭiññāyāti sambandho. Sabbatthāti sabbesu anuvijjakakiccesu.
「今已开始」者,此为连接。「一比库与一女人」者,此为配合。「彼」者,见者比库。「彼」者,出去或进入之比库。「另一」者,被举罪者。「彼之」者,举罪者之。「不来」者,不前往。「不承认」者,不作应答。「此处」者,与女人出去或进入之处。「业」者,甘马。「由彼」者,由举罪者。「彼之」者,连接为举罪者之言语。「另一」者,被举罪者。「不净疑所疑」者,被不净之、于非处生起之疑所疑。为示其义,故以「无根疑所疑」此语。「彼人之」者,连接为被举罪者之承认。「一切处」者,于一切审查事中。
Iti anuvijjakakiccavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，随寻者义务之解释连结完毕。
Codakapucchāvissajjanā举罪者之问与答
§362-3
362-3.Sacce ca akuppe cāti padhānaṃ sambandhaṭṭhānaṃ dassento āha ‘‘patiṭṭhātabba’’nti. ‘‘Ya’’ntiādinā sacce patiṭṭhātabbabhāvaṃ dasseti. Yanti kammaṃ. ‘‘Na cā’’tiādinā akuppe patiṭṭhātabbabhāvaṃ dasseti. Otiṇṇañcāti vinicchayaṃ otiṇṇañca. ‘‘Vacana’’nti iminā otiṇṇānotiṇṇasarūpaṃ dasseti. Tatrāti purimavacanāpekkhaṃ. ‘‘Otiṇṇānotiṇṇaṃ jānitabba’’nti vacaneti hi attho. Codakassa pamāṇanti ‘‘dhammo’’ti vā ‘‘adhammo’’ti vā ‘‘bālo’’ti vā ‘‘paṇḍito’’ti vā codakassa pamāṇaṃ. Cuditakassa pamāṇanti dhammacuditako nu kho, noti cuditakassa pamāṇaṃ. Anuvijjakassa pamāṇanti sakkā nu kho vinicchituṃ, noti anuvijjakassa pamāṇaṃ. Anuvijjako vattabboti sambandho. Yena dhammenātiādīsu dhammādīnaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘dhammoti bhūtaṃ vatthū’’tiādi. Etena dhammena ca etena vinayena ca etena satthusāsanena cāti yojanā. Tasmā anuvijjakena vūpasametabbanti sambandho. Etthāti anuvijjakassa paṭipajjitabbaṭṭhāne.
「于真实与不动」者,示主要连接处,故说「应立足」。以「业」等,示应立足于真实之状态。「业」者,甘马。以「非」等,示应立足于不动之状态。「已决与」者,已决之判决。以「言语」此语,示已决与未决之相。「此中」者,依前语。「应知已决未决之言语」,此为义。「举罪者之量」者,「法」或「非法」、「愚者」或「智者」,此为举罪者之量。「被举罪者之量」者,「是否被法举罪」,此为被举罪者之量。「审查者之量」者,「能否判决」,此为审查者之量。「审查者应说」者,此为连接。于「以何法」等中,示法等之相,故说「法者,真实之事」等。「以此法与以此律与以此师教」者,此为配合。「因此审查者应止息」者,此为连接。「此处」者,于审查者应行之处。
Avaññanti avajānanaṃ. Imeti therā. ‘‘Khatattā’’ti iminā attanāva attā khaññatīti khatoti vacanatthaṃ dasseti. Upahaniyantīti upahatāni, upahatāni indriyāni anenāti upahatindriyo. ‘‘Paññāya abhāvato’’ti iminā dummedhoti ettha dusaddo abhāvattho, medhāsaddo paññāpariyāyoti dasseti. Natthi medhā etassāti dummedhoti nibbacanaṃ kātabbaṃ. Khato…pe… dummedho so anuvijjako upagacchatīti yojanā. Tasmāti yasmā upagacchati, tasmā vuttanti sambandho. Tassāti pāṭhassa, gāthāya vā. Vitthāraṃ dassento āha ‘‘cuditakacodakesu hī’’tiādi. Ubhopeteti ubhopi ete āmisapuggalanissaye. Dhammoti sāsanadhammo. Itīti ayamattho.
「轻蔑」者,轻视。「此等」者,长老们。以「因被掘」此语,示「自己被自己所掘,故为被掘」此语义。「被损害诸根」者,被损害,诸根被损害,由此为被损害诸根者。以「因慧之无有」此语,示「劣慧」此中,「劣」字为无有义,「慧」字为慧之同义语。应作释义为「无慧于此者,故为劣慧」。「被掘……乃至……劣慧,彼审查者前往」者,此为配合。「因此」者,因为前往,因此所说,此为连接。「彼之」者,文句之,或偈之。示详说,故说「于被举罪者与举罪者」等。「二者皆来」者,此二者皆依利养人之依止。「法」者,教法。「如是」者,此为义。
Upakaṇṇakaṃ jappatīti ettha kaṇṇassa samīpaṃ upakaṇṇaṃ, tadeva upakaṇṇakanti dassento āha ‘‘evaṃ kathehī’’tiādi. ‘‘Kaṇṇamūle’’ti iminā upakaṇṇakanti ettha upasaddassa samīpatthaṃ dasseti. Mantetīti katheti. Iminā jappadhātuyā kathanatthaṃ dasseti. Jimhaṃ pekkhatīti ettha jimhasaddo kuṭilavācako, kuṭilaṃ nāma atthato idha dosoti āha ‘‘dosamevā’’ti.
「在耳边低语」者,此中,耳之近处为「耳边」,为显示即此为「耳边」,故说「以如是之语」等。以「在耳根处」一词,显示此「耳边」中「近」字之近义。「低语」者,谓言说。以此显示「低语」词根之言说义。「斜视」者,此中「斜」字为弯曲之义,所谓弯曲者,于此义中即嗔恨,故说「即嗔恨」。
Kathānusandhīti cuditakaanuvijjakānaṃ kathāya anusandhi. Vinicchayānusandhīti anuvijjakena katassa āpattānāpattivinicchayassa anusandhi. Sabbatthāti codanākaṇḍe.
「话语之连结」者,谓被举罪者与追问者之话语连结。「判决之连结」者,谓追问者所作之有罪无罪判决之连结。「一切处」者,谓在举罪篇中。
Iti codanākaṇḍavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，举罪品之解释连结完毕。
Cūḷasaṅgāmaṃ
小诤论
Anuvijjakassa paṭipattivaṇṇanā随寻者行道之解释
§365
365. Cūḷasaṅgāme samāgamanaṃ saṅgāmo, samāgamenti sannipatanti etthāti vā saṅgāmoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘saṅgāmo vuccati…pe… saṅghasannipāto’’ti. Sannipatanaṃ sannipāto, sannipatanti ettha deseti vā sannipāto, saṅghassa sannipāto saṅghasannipāto. Saṅgāma yuddheti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 18 makārantadhātu) vuttaṃ. Tattha yuddhaṃ nāma atthato adhikaraṇavinicchayoti gahetabbaṃ. Tadatthaṃ vitthārento āha ‘‘tatra hī’’tiādi. Tattha tatrāti tasmiṃ saṅgāme, samosarantīti sambandho. Attapaccatthikāti attano paṭipakkhaṃ atthayanti. Uddhammanti dhammato viyogaṃ. Dīpentā hutvāti yojanā. Ke viyāti āha ‘‘vajjiputtakā viyā’’ti. So bhikkhu pavattetīti sambandho. Laddhinti uddhammādivādaṃ. Tatthāti saṅgāme. Avacaratīti ogāhetvā cāreti pavatteti. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘ajjhogāhetvā vinicchayaṃ pavattetī’’ti. Ettha ‘‘ajjhogāhetvā’’ti iminā avatyūpasaggassa ogāhatthaṃ dasseti. ‘‘Vinicchayaṃ pavattetī’’ti iminā caradhātussa kāritantogadhattā sahakāritakammena pavattanatthaṃ dasseti. Iminā saṅgāme avacaratīti saṅgāmāvacaroti nibbacanaṃ dasseti. Ko viyāti āha ‘‘yasatthero viyā’’ti. Mānaddhajanti ketukamyatāpaccupaṭṭhānamānasaṅkhātaṃ dhajaṃ. Rajoharaṇasamenāti ettha rajaṃ harati apaneti anenāti rajoharaṇaṃ, pādapuñjanaṃ, tena samenāti dassento āha ‘‘pādapuñjanasamenā’’ti. Pādaṃ puñjati sodheti anenāti pādapuñjanaṃ, tena samo pādapuñjanasamo, tena. Samākāraṃ dassento āha ‘‘yathā’’tiādi. Rajoharaṇassa neva rāgo hotīti sambandho. Yathāpatirūpanti patirūpassa anulomaṃ, patirūpānatikkantanti attho. Akathentena nisīditabbanti sambandho. Sāmaṃ vā dhammoti ettha dhammo nāma koti āha ‘‘kappiyākappiyanissitā vā’’tiādi. Rūpārūpaparicchedo ca samathācāro ca vipassānācāro ca ṭhānavattañca nisajjavattañca, ādisaddena caṅkamavattādīni saṅgaṇhāti. Cuddasamahāvattādīnaṃ ‘‘kappiyākappiyanissitā’’ti padena gahitattā vattasaddena ṭhānavattādīni eva gahetabbāni, ādisaddena caṅkamavattādīni gahetabbāni. Paro vā ajjhesitabboti yovā so vā koci ajjhesitabboti āha ‘‘yo’’tiādi. Iminā na yo vā so vā koci ajjhesitabbo, samatthoyeva pana ajjhesitabboti vā dasseti. ‘‘Āvuso’’tiādinā vattabbākāraṃ dasseti. Ariyovā tuṇhībhāvoti ettha na kevalaṃ kathetuṃ asamatthavasena tuṇhībhāvo, kammaṭṭhānamanasikāravasena panāti āha ‘‘kammaṭṭhānamanasikāravasena tuṇhībhāvo’’ti. Ariyānaṃ eso ariyo, tuṇhībhāvo. ‘‘Nāvajānitabbo’’ti iminā nātimaññitabboti padassa atikkamma na maññitabboti dasseti.
三六五、在小战中,相会为「战」,或「于此相会、集合」,故为「战」,为显示语义,故说「战者,所谓……乃至……僧团集会」。集合为「集会」,或「于此集合」,故为「集会」,僧团之集会为「僧团集会」。「战」为「战斗」,于词根表中如是说。其中,所谓战斗者,义上应取为诤事判决。为详说其义,故说「于彼处」等。「于彼处」者,谓在彼战中,应连结。「自方敌对者」者,谓求自己之对方。「非法」者,谓与法分离。应连结「显示而」。「何人如」者,故说「如跋耆子」。「彼比库行」者,应连结。「得」者,谓非法等之说。「于彼处」者,谓在战中。「行」者,谓深入而行、施设。为显示同义,故说「深入而施设判决」。此中,以「深入」一词,显示「行」之前缀「深入」义。以「施设判决」一词,显示「行」词根因属使役态故,以共同使役业而有施设义。以此显示「在战中行」即「战行者」之释义。「何人如」者,故说「如耶舍长老」。「慢幢」者,谓以旗帜欲求为现起之慢所称之幢。「如除尘者」者,此中「以此除去、去除尘」,故为「除尘」,谓足拂,「如彼」,为显示故说「如足拂」。「以此拂、清净足」,故为「足拂」,如彼为「如足拂」,以彼。为显示相似相,故说「如」等。「除尘者无染」者,应连结。「如理」者,谓顺于如理,义为不超越如理。「不说而应坐」者,应连结。「自己或法」者,此中「何为法」者,故说「依止于如法不如法或」等。色无色之分别、止行、观行、立事、坐事,以「等」字摄取行事等。因十四大事等以「依止于如法不如法」一词所摄,故以「事」字应取立事等,以「等」字应取行事等。「或他人应请教」者,谓或彼或任何人应请教,故说「何人」等。以此显示非或彼或任何人应请教,唯有能者应请教。以「具寿」等显示应说之相。「圣者或沉默」者,此中非仅因不能说而沉默,而是因业处作意而沉默,故说「因业处作意而沉默」。此为圣者之圣沉默。以「不应轻视」一词,显示「不应轻慢」一词之义为超越而不应轻视。
Upajjhāyoti codakacuditakānaṃ upajjhāyo. Sabbatthāti sabbesu ‘‘na ācariyo pucchitabbo’’tiādipadesu. Kulameva jātināmagottavasena ayanti apadisiyatīti kulapadeso. Atrassāti ettha atra assāti padacchedaṃ katvā atrasaddo puggalavisayo, assasaddo ākhyātikoti āha ‘‘atra puggale’’tiādi. Tattha ‘‘bhaveyyā’’ti iminā assasaddassa sabbanāmattañca ‘‘bhavatī’’ti vattamānikabhāvañca paṭikkhipati. Parisānuvidhāyakenāti parisāya anumataṃ karontena. Iminā no parisakappikenāti ettha kappasaddo vijhatthoti dasseti. Yanti vacanaṃ. Na hatthamuddāti mudanti etāyāti muddā, sakkharamaṅguliyaṃ hatthassa muddā avayaviavayavavasena sambandhattāti hatthamuddā. Tassā vikāro ‘‘hatthamuddā’’ti gahetabboti āha ‘‘hatthavikāro’’ti.
「老师」者,谓举罪者与被举罪者之老师。「一切处」者,谓在一切「不应问老师」等句中。「唯以种姓名姓而称呼、指示为家」,故为「家之指示」。「于此有」者,此中作「于此」「有」之词分,「此」字为人之所缘,「有」字为动词,故说「于此人」等。其中,以「应有」一词,拒斥「有」字之代名词性及「是」之现在式性。「顺从众会者」者,谓作众会所认可者。以此显示「非众会所许者」中「许」字为知义。「去之语」者。「非手印」者,「以此印」,故为「印」,谓手指上之戒指,因手之印以部分与整体之关系而连结,故为「手印」。其变化应取为「手印」,故说「手之变化」。
‘‘Atthaṃ anuvidhiyantenā’’ti ettha atthanti vinicchayatthaṃ. Anuvidhiyantenāti sallakkhentena. Iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘vinicchayapaṭivedhameva sallakkhentenā’’ti. Sannipātamaṇḍaleti sannipātāya parisāya samūhe, sannipātamaṇḍalassa majjheti attho. Na vītihātabbanti ettha vītiharaṇaṃ nāma atthato hāpananti āha ‘‘na vinicchayo hāpetabbo’’ti. Duruttavācanti codakacuditakānaṃ duruttavācaṃ. Hitaparisakināti ettha hitaṃ pari esatīti hitaparisako, karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca, so etassatthīti hitaparisakī, puggalo, tena hitaparisakinā. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘hitesinā hitagavesinā’’ti . Karuṇāti appanāpattā karuṇā. Karuṇāpubbabhāgoti appanāpattāya karuṇāya pubbabhāge pavattā parikammaupacārakaruṇā. Padadvayepīti ‘‘hitānukampinā kāruṇikena bhavitabbaṃ. Hitaparisakinā asamphappalāpinā bhavitabba’’nti padadvayepi. Ayaṃ adhippāyo veditabboti yojanā. ‘‘Asundaravacana’’nti iminā asuruttanti ettha sundaraṃ uttaṃ suruttaṃ, na suruttaṃ asuruttanti vacanatthaṃ dasseti. Pariggahetabboti parivīmaṃsitvā gahetabbo.
「随顺于义者」中,「义」者,谓判决义。「随顺者」者,谓观察者。如是为显示此义,故说「即观察判决之通达」。「集会圆」者,谓为集会、众会、群众,义为集会圆之中央。「不应废弃」者,此中所谓废弃者,义上即舍弃,故说「不应舍弃判决」。「恶语」者,谓举罪者与被举罪者之恶语。「利益寻求者」者,此中「遍求利益」,故为「利益寻求者」,谓悲悯及悲悯之前分,「彼为此之所有者」,故为「利益寻求者」,谓人,以彼利益寻求者。为显示同义,故说「寻求利益、寻求利益者」。「悲悯」者,谓达安止之悲悯。「悲悯之前分」者,谓在达安止之悲悯前分生起之遍作近行悲悯。「于二句中亦」者,谓于「应以利益悲悯、具悲悯而住。应以利益寻求、不杂秽语而住」二句中亦。应连结「此为所意趣应知」。以「不美语」一词,显示「不善说」中「善说为美说,非美说为不善说」之语义。「应摄取」者,谓应遍审察而取。
Tassāti adhammacodakassa. Anosaṭaṃ vatthunti ettha ‘‘codakacuditakehi vutta’’nti padaṃ adhikāravasena veditabbaṃ. Ettha ca anosaṭanti vinicchayaṃ anosaṭanti attho. Kiṃ paggaṇhitabboti āha ‘‘nanu tva’’ntiādi. Anuyogavattanti ‘‘kālena vakkhāmī’’tiādinā (cūḷava. 399; pari. 362, 437) vuttaṃ, ‘‘sacce ca akuppe cā’’ti (cūḷava. 401) ca vuttaṃ anuyuñjanavattaṃ. Tañhi yasmā anena vattena codako cuditakaṃ, cuditako vā codakaṃ anuyuñjati, codakena cuditako, cuditakena vā codako anuyuñjiyati, tasmā anuyogavattanti vuccati. Kathāpetvāti codakacuditakeheva kathāpetvā. Tassāti codakassa vā cuditakassa vā, sārajjanti bhayaṃ. Teti tava. Vatvāpīti mukhena vatvāpi. Pisaddena kāyavikāraṃ dassetvāpīti sampiṇḍeti. ‘‘Anuyogavatta’’nti dhātukammaṃ, ‘‘so bhikkhū’’ti kāritakammaṃ ajjhāharitabbaṃ, taṃ kammaṃ tabbapaccayo vadati. Asuci vibhāvetabboti ettha natthi suci sīlametassāti asucīti vutte alajjīti āha ‘‘alajji’’nti. Uju sīlavā kāyavaṅkādirahito hotīti yojanā. Ettha ca kāyavaṅkādirahito hotīti iminā ujuno kāraṇaṃ dasseti. Kāyavaṅkādirahitattā uju hotīti adhippāyo. Soti bhikkhu. Maddavenevāti mudubhāveneva. Upacaritabboti kathetabbo. Iminā ujumaddavenāti padassa sambandhaṭṭhānaṃ pāṭhasesaṃ dasseti. Yoti bhikkhu. Ayamevāti evasaddena na dhammagaruko, puggalagaruko, dhammesu ca puggalesu ca na majjhattoti veditabboti dasseti.
『彼之』者,非法举罪者之。『未决事』者,此处应以统摄之义理解『举罪者与被举罪者所说』一句。此中『未决』者,义为未作决断。何者应取?故说『汝岂非』等。『随问法』者,即『适时当说』等所说,及『于真实与不动摇』所说之随问法。因以此法,举罪者随问被举罪者,或被举罪者随问举罪者;被举罪者为举罪者所随问,或举罪者为被举罪者所随问,故称为随问法。『令说』者,由举罪者与被举罪者令说。『彼之』者,举罪者或被举罪者之。『有惊』者,恐惧。『汝之』者,汝之。『虽以口说』者,虽以口说。『以声音示身之变异』者,总摄之。『随问法』为受事业,『彼比库』为使役业,应引入,彼业以所作分词表达。『应显示不净』者,此中『无净戒于彼』,说为不净时,说『无惭』。『正直有戒者离身曲等』,此为连接。此中『离身曲等』,以此显示正直之因。义为:因离身曲等故为正直。『彼』者,比库。『唯以柔软』者,唯以柔和之性。『应对待』者,应说。『以此正直柔软』者,显示句之连接处及余文。『彼』者,比库。『唯此』者,以『唯』字应知显示:非重法者,非重人者,于法与人不中立。
§366
366. Tena ca pana anuvijjakenāti yojanā. Suttādīsūti ādisaddena vinayaanuloma paññattaanulomikāni saṅgahetabbāni. Suttaṃ saṃsandanatthāya hotīti yojanā. Kesaṃ saṃsandanatthāyāti āha ‘‘āpattānāpattīnaṃ saṃsandanattha’’nti. Opammaṃ atthadassanatthāya hotīti yojanā. Eseva nayo sesesupi. Paccekaṭṭhāyino avisaṃvādakaṭṭhāyinoti ettha paccekasmiṃ tiṭṭhanti sīlenāti paccekaṭṭhāyino, avisaṃvādake tiṭṭhanti sīlenāti avisaṃvādakaṭṭhāyinoti dassento āha ‘‘issa…pe… ṭhitā’’ti. ‘‘Issariyādhipaccajeṭṭhakaṭṭhāne’’ti iminā paccekasarūpaṃ dasseti. Teti saṅghena anumatā puggalā.
然以彼随寻者,此为连接。『经等』者,以『等』字应摄取律、随顺制定、随顺之义。『经为连结之义』,此为连接。为何者之连结义?故说『为犯与非犯之连结义』。『譬喻为显义之义』,此为连接。此法亦同于余者。『各别住者、不欺诳住者』者,此中『以戒住于各别』为各别住者,『以戒住于不欺诳』为不欺诳住者,显示此故说『自在……乃至……住』。以『自在、主权、长上之处』显示各别之自性。『彼等』者,僧团所认可之人。
Kimatthaṃ ‘‘vinayo saṃvaratthāyā’’tiādi vuttanti āha ‘‘idānī’’tiādi. Idāni dassetuṃ āhāti sambandho. Ye mandā mandabuddhino hutvā evaṃ vadeyyunti yojanā. Atha vā mandā mandabuddhino ye puggalā evaṃ vadeyyunti yojanā. Sakalāpi vinayapaññatti upanissayo hotīti sambandho. Iminā ‘‘saṃvaratthāyā’’tiādīsu ‘‘anupādāparinibbānatthāyā’’tipariyosānesu terasavākyesu ‘‘upanissayo hotī’’ti pāṭhaseso ajjhāharitabboti dasseti. ‘‘Paccayo’’ti iminā ‘‘upanissayo’’ti padassa upanissayapaccayoti atthaṃ dasseti. Sabbatthāti sabbesu dvādasavākyesu. Visesaṃ dassento āha ‘‘apicetthā’’tiādi. Tattha apica visesaṃ vakkhāmīti yojanā. Etthāti ‘‘avippaṭisāratthāyā’’tiādīsu. Tanti sukhaṃ. Taruṇavipassanā nāma kassa adhivacananti āha ‘‘udayabbayañāṇassetamadhivacana’’nti. Nanu ‘‘virāgo’’ti ettha catubbidhassa ariyamaggassa gahitattā ‘‘vimuttī’’ti etthāpi catubbidhaṃ phalaṃ gahetabbaṃ, kasmā pana ‘‘vimuttīti arahattaphala’’nti vuttanti āha ‘‘catubbidhopi hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Apaccayaparinibbānatthāyāti asaṅkhataparinibbānatthāya. Natthettha hi parinibbāne koci paccayo, tasmā apaccayaparinibbānanti vuccati. Tanti vimuttiñāṇadassanaṃ. Tasmiṃanuppatteti tasmiṃ vimuttiñāṇadassane anukkamena patte. Avassanti dhuvaṃ ekantenāti attho. Etadatthāti eso anupādā parinibbānasaṅkhāto attho payojanaṃ imissā kathāyāti etadatthā. Kathāti atthassa kathā. Mantanāti dhammassa mantanā. Etadatthā upanisāti ettha upanisāsaddo paccayavācakoti āha ‘‘paraṃparapaccayatāpī’’ti. Paraṃparapaccayo hi yasmā ettha paraṃparaphalaṃ upagantvā nisīdati, tasmā upanisāti vuccati. ‘‘Vinayo saṃvaratthāyā’’tiādikā ayaṃ paraṃparapaccayatāpīti yojanā. Sotāvadhānanti ogāhetvā dhiyate ṭhapiyate avadhānaṃ, sotassa avadhānaṃ sotāvadhānaṃ. Imaṃ kathanti ‘‘vinayo saṃvaratthāyā’’tiādiṃ imaṃ kathaṃ. Yaṃ ñāṇaṃ uppajjati, tampi etadatthanti yojanā. Yadidaṃ anupādā cittassāti ettha ‘‘yadida’’nti nipāto ‘‘vimokkho’’ti padamapekkhitvā yo ayanti atthaṃ vadati. Anupādāti ettha ‘‘sayaṃ abhiññā’’tiādīsu (mahāva. 11) viya yakāralopo hoti, tassa padassa karaṇaṃ pana ‘‘catūhi upādānehī’’ti veditabbaṃ. Iti ima matthaṃ dassento āha ‘‘yo ayaṃ catūhi upādānehi anupādiyitvā’’ti. Ettha catūhi upādānehi anupādiyitvā cittassa arahattaphalasaṅkhāto yo ayaṃ vimokkho atthi, sopi etadatthāya hotīti yojanā. ‘‘Arahattaphalasaṅkhāto’’ti iminā ‘‘vimokkho’’ti padassa atthaṃ dasseti. Arahattaphalañhi yasmā viruddhehi, visesena vā sabbakilesehi muccittha, tasmā vimokkhoti vuccati. ‘‘Apaccayaparinibbānatthāya evā’’ti iminā etadatthāyāti padassa atthaṃ dasseti.
为何义说『律为防护义』等?故说『今』等。今为显示而说,此为连接。『诸愚钝、钝慧者如是说』,此为连接。或者『愚钝、钝慧之诸人如是说』,此为连接。『一切律之制定为所依』,此为连接。以此显示于『为防护义』等至『为无取般涅槃义』之十三句中,应引入『为所依』之余文。以『缘』显示『所依』一词之义为所依缘。『一切处』者,于一切十二句中。显示差别故说『又于此』等。其中『又为显示差别当说』,此为连接。『于此』者,于『为无悔义』等。『彼』者,乐。『新观』者,名为何之增语?故说『此为生灭智之增语』。岂非『离贪』者,此中因取四种圣道,『解脱』者,此中亦应取四种果?然何故说『解脱者阿拉汉果』?故说『四种亦』等。『亦』者,真实,或因。『为无缘般涅槃义』者,为无为般涅槃义。于般涅槃无任何缘,故称为无缘般涅槃。『彼』者,解脱智见。『于彼达到时』者,于彼解脱智见次第达到时。『必定』者,义为决定、一向。『此义』者,此无取般涅槃所摄之义为此说之目的,故为此义。『说』者,义之说。『思惟』者,法之思惟。『为此义之所依』者,此中『所依』字为缘之表达,故说『辗转缘性亦』。辗转缘因于此达到辗转果而住,故称为所依。『律为防护义』等,此为辗转缘性,此为连接。『耳之作意』者,深入而置、安立作意,耳之作意为耳作意。『此说』者,『律为防护义』等此说。『凡智生起,彼亦为此义』,此为连接。『即无取心之』者,此中『即』为不变词,期待『解脱』一词,说『凡此』之义。『无取』者,此中如『自证知』等,有『亚』字之省略,然彼词之作用应知为『以四取』。显示此义故说『凡此以四取不取』。此中『凡此以四取不取,心之阿拉汉果所摄之解脱有,彼亦为此义』,此为连接。以『阿拉汉果所摄』显示『解脱』一词之义。阿拉汉果因从相违者,或特别从一切烦恼解脱,故称为解脱。以『唯为无缘般涅槃义』显示『为此义』一词之义。
§367
367.Vatthuṃ…pe… na jānātīti etthāti yojanā kātabbā. Tasmāti yasmā sambandho, tasmā. Etthāti imāsu gāthāsu. Samena cāti ettha ‘‘samenā’’ti padaṃ ‘‘aññāṇenā’’ti atthassa vācakaṃ rūḷhīpadanti dassento āha ‘‘teneva pubbāparaṃ ajānanassa samena aññāṇenā’’ti. Pāḷiyaṃ kena kāraṇena katākataṃ na jānātīti āha ‘‘samenā’’ti. Samena pubbāparassa aññāṇena katākataṃ na jānātīti attho. Evantiādi nigamanaṃ . Yaṃ panetaṃ vacanaṃ vuttanti yojanā. ‘‘Tatthā’’ti ca ‘‘ākāraakovido’’ti ca ādhārādheyyānamabhedo hoti, tasmā avayavī ādhāro, avayavo ādheyyoti daṭṭhabbaṃ. Ākārasaddo iṅgitatthoti āha ‘‘kāraṇākāraṇe’’ti. Kāraṇaakāraṇasaṅkhāte iṅgiteti attho. Ākārassāti bhummatthe sāmivacanaṃ. Ākārasminti hi attho.
『事……乃至……不知』者,此中应作连接。『因此』者,因之连接,因此。『于此』者,于此诸偈。『以平等』者,此中『以平等』一词为『以无智』义之表达,显示为俗成词,故说『以彼平等,不知前后者,以平等、以无智』。于文句中以何因不知所作与未作?故说『以平等』。义为:以平等,以前后之无智,不知所作与未作。『如是』等为结论。『然此所说之语』,此为连接。『于彼』与『相之善巧者』,为所依与能依之无别,故应见:有分为所依,支分为能依。『相』字为表示义,故说『于因与非因』。义为:于因与非因所摄之表示。『相之』者,依主格表处格。义为:从相。
Tathevāti yathā vatthuādīni na jānāti, tatheva. Itīti evaṃ. Yvāyanti yo ayaṃ bhikkhu. ‘‘Bhayenā’’ti iminā bhayāti ettha kāraṇatthe nissakkavacananti dasseti. Bhayā bhayena gacchatīti yojanā. Eseva nayo sammohena mohā gacchatīti etthāpi. Chandāti chandena. Dosāti dosena. Attanā ñātuṃ asamatthatāya na saññattiyā kusaloti āha ‘‘paraṃ saññāpetuṃ asamatthatāyā’’ti. Kasmā nijjhattiyā ca akovidoti āha ‘‘kāraṇā…pe… tāyā’’ti. ‘‘Parisāya laddhattā’’ti iminā laddho parisasaṅkhāto pakkho yenāti laddhapakkhoti vacanatthaṃ dasseti. Sace tādisako bhikkhu hoti, so bhikkhu ‘‘apaṭikkho’’ti vuccatīti yojanā. Eseva nayo heṭṭhāpi. ‘‘Na paṭikkhitabbo’’ti iminā paṭimukhaṃ na ikkhitabboti apaṭikkhoti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Na oloketabbo’’ti iminā ikkhadhātuyā dassanatthaṃ dasseti.
『如是』者,如不知事等,如是。『如是』者,如是。『凡此』者,凡此比库。以『以恐惧』显示『恐惧』者,此中为因格之从格。『以恐惧、因恐惧而行』,此为连接。此法亦同于『以愚痴、因痴而行』。『以欲』者,以欲。『以嗔』者,以嗔。『以自己不能知故,非善于令知』,故说『以不能令他知』。何故非善巧于决定?故说『以因……乃至……性』。以『得众』显示『得众所摄之党派』之语义为得党派。『若有如是比库,彼比库称为不可拒』,此为连接。此法亦同于下文。以『不应拒绝』显示『不应对面观』之语义为不可拒。以『不应观察』显示『观』字根之见义。
Iti cūḷasaṅgāmavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，小诤论之解释连结完毕。
Mahāsaṅgāmaṃ
大诤论
Voharantena jānitabbādivaṇṇanā由说者应知等之解释
§368-74
368-74. Mahāsaṅgāme eteneva nayena veditabbanti sambandho. Vatthusaṅkamanākāraṃ dassetvā avajānanapaṭijānanākāraṃ dassento āha ‘‘yo panā’’tiādi. Yo pana vadatīti sambandho. Esevāti eso eva, avajānanapaṭijānanabhikkhūti attho.
「在大战中,应以此方式理解」,此为连结。显示了事项转移的方式后,为显示轻视与承认的方式,故说「然而」等。「然而说」,此为连结。「此即」者,即此,意为轻视与承认的比库。
§375
375.Nīlādivaṇṇāvaṇṇavasenāti nīlādivaṇṇavasena ca ārogyatthādiavaṇṇavasena ca. Sañcarittaṃ yasmā anena sikkhāpadena dhanaṃ anupadīyati, tasmā dhanamanuppadānanti vuccati. Pubbapayogoti pubbe payujjitabbo.
「以青等色与非色之方式」者,以青等色之方式,及以健康等非色之方式。「传递」,因由此学处而不接受财物,故称为「不接受财物」。「前行」者,应在前行作。
Agatiagantabbavaṇṇanā关于偏私与不应趋赴之处的解释
§379
379.Bahujanaahitāya paṭipanno hotīti pāḷiṃ vitthārento āha ‘‘vinayadharena hī’’tiādi. Tattha vinayadharenāti anuvijjakena, vinicchiteti sambandho. Ovādūpajīviniyoti bhikkhūnaṃ ovādaṃ upanissāya jīviniyo. Upāsakāpīti ratanattayaṃ paṭissaraṇanti upāsakāpi. Dāyakāpīti bhikkhūnaṃ paccayadāyakāpi. Tesanti upāsakādīnaṃ. Tathevāti yathā upāsakādayo dvidhā bhijjanti, tatheva. Tatoti ārakkhadevatāhi paranti sambandho. Tenāti dvidhākāraṇena.
「行于多人无利」,为详说经文,故说「以律持者」等。其中,「以律持者」者,以审察者,「判定」为连结。「依劝诫而活命者」,依靠对比库们的劝诫而活命者。「近事男亦」者,以三宝为归依处之近事男亦。「施主亦」者,对比库们的资具施主亦。「彼等之」者,近事男等之。「如是」者,如近事男等分为二类,亦如是。「彼处」者,从守护天人等,为连结。「以彼」者,以二分之因。
§382
382.Gahananissitoti ettha gahanasaddo diṭṭhipariyāyoti āha ‘‘micchādiṭṭhiantaggāhikadiṭṭhisaṅkhātaṃ gahana’’nti.
「依止于执取」,此处「执取」一词为见之同义语,故说「称为邪见与边执见之执取」。
§393
393.Tassa avajānantoti ettha ‘‘tassā’’ti padaṃ ‘‘vacana’’nti pāṭhasesena sambandhitabbanti āha ‘‘tassa vacana’’nti. Tassāti navakassa. Tanti navakaṃ.
「轻视彼」,此处「彼」一词应以「语」一词之读法余部相连结,故说「彼之语」。「彼」者,新比库之。「彼」者,新比库。
§394
394.‘‘Yaṃatthāyā’’ti eso saddo samāsoti āha ‘‘yadatthāyā’’ti. ‘‘Taṃ attha’’nti eso saddo liṅgavipallāsoti āha ‘‘so attho’’ti. Atthasaddo hi pulliṅgo, pāḷiyaṃ na parihāpetabbanti etthāpi liṅgavipallāso veditabbo. Sabbatthāti sabbasmiṃ mahāsaṅgāme.
「为何义」,此词为复合词,故说「为何义」。「彼义」,此词为性之颠倒,故说「此义」。义一词实为阳性,在经文中「不应损害」,此处亦应知为性之颠倒。「一切处」者,在一切大战中。
Iti mahāsaṅgāmavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，《大战》解释中的义理贯通说明已完成。
Kathinabhedaṃ
咖提那衣篇之分析
Kathinaatthatādivaṇṇanā关于铺设咖提那衣等的解释
§403
403.Kathinekhandhaketi kathinakkhandhake. Pubbeti kathinakkhandhake.
403. 「咖提那衣篇集」者,在咖提那衣篇集中。「前」者,在咖提那衣篇集之前。
§404
404.Payogassāti ettha payogo nāma koti āha ‘‘cīvaradhovanādino’’tiādi. Ettha ādisaddena vicāraṇachedanabaddhanasibbanarajanakappabinduādiyanāni cha pubbakaraṇāni saṅgaṇhāti. Udakāharaṇādiko yo payogo karīyatīti yojanā. Anantaro nāma atītānantaraanāgatānantaravasena duvidho, idha anāgatānantaroyeva adhippetoti āha ‘‘anāgatavasenā’’ti. Udakāharaṇādipayoge hi uppanne pacchā dhovanādipubbakaraṇassa uppattito tappayogassa anāgatavaseneva paccayo. Samanantarapaccayenāti ettha saṃsaddo suṭṭhuatthoti āha ‘‘suṭṭhu anantarapaccayenā’’ti. ‘‘Āsannatara’’nti iminā suṭṭhubhāvaṃ dasseti. ‘‘Payogassā’’ti padaṃ ‘‘ādhārabhāva’’nti pade sāmī, ‘‘paccayā hontī’’ti pade sampadānaṃ. ‘‘Nissaya’’nti padaṃ ‘‘ādhārabhāva’’nti padena saṃvaṇṇeti. ‘‘Upetenā’’ti iminā upasaddassa upagamanatthaṃ dasseti, balavatthaṃ paṭikkhipati. Paṭhamanti payogato, payogassa vā tāva. Iminā purejātapaccayenāti ettha puresaddo paṭhamatthoti dasseti. Pacchāti payogato, payogassa vā paraṃ. Apubbaṃ acarimanti ekapahārena. Iminā sahajātasaddassa atthaṃ dasseti.
404. 「努力之」者,此中所谓努力,何者为边际?说「从洗衣等开始」等。此中以「等」字摄取审察、裁断、缝合、缝制、染色、作点记等六种前行作业。应作之努力如取水等,如是连结。「无间」者,依过去无间与未来无间而为二种,此中唯取未来无间为所意趣,故说「依未来而言」。因为在取水等努力生起时,其后洗涤等前行作业生起,故彼努力唯依未来而为缘。「以无间缘」者,此中「共」字为极之义,故说「极无间缘」。以「最接近」一词显示极之状态。「努力之」一词,在「所依性」一词中为属格,在「为缘」一词中为与格。「依止」一词与「所依性」一词相应。以「所到达」显示「近」字之接近义,排除强力义。「最初」者,从努力而言,或首先从努力而言。以此显示在「以前生缘」中「前」字为最初义。「其后」者,从努力而言,或在努力之后。「非前非后」者,以一击而言。以此显示「俱生」字之义。
Evaṃ pucchitvāti sambandho. Yanti dhammajātaṃ. Idāni āhāti sambandho. Yassāti payogādikassa. Tadevāti dhammajātameva. Tassāti ‘‘pubbakaraṇaṃ payogassā’’tiādivacanassa attho evaṃ veditabboti yojanā. ‘‘Payogassa katame dhammā’’tiādi yaṃ vacanaṃ vuttaṃ, tattha vissajjanaṃ mayā vuccateti yojanā. Iminā pāḷiyaṃ ajjhāharitvā yojetabbabhāvaṃ dasseti. Catūhi paccayehi paccayākāraṃ vitthārento āha ‘‘payogassa hī’’tiādi. Payogassa pubbakaraṇaṃ paccayo hotīti sambandho. Uddiṭṭhadhammesūti ‘‘anantarapaccayena paccayo’’tiādinā uddiṭṭhesu dhammesu purejātapaccayo panesāti sambandho. Atha vā uddiṭṭhadhammesūti pubbakaraṇavasena uddiṭṭhesu dhovanādidhammesu ekadhammampīti sambandho. Na labhatīti udakāharaṇādipayogassa pubbe na labhati. Ayanti udakāharaṇādipayogo. Pacchājātapaccayaṃ pana labhatīti udakāharaṇādipayogo pacchājātapaccayaṃ labhati. Kasmā labhatīti āha ‘‘pacchā uppajjanakassa hī’’tiādi. Pacchāti payogassa, payogato vā paraṃ. Hi yasmā kayirati, tasmā labhatīti yojanā. Sahajātapaccayaṃ pana na labhatīti sambandho. Mātikāpalibodhānisaṃsasaṅkhāteti aṭṭhamātikādvepalibodhapañcānisaṃsasaṅkhāte. Aññoti pannarasahi dhammehi añño. Payogādīsūtiādisaddena pubbakaraṇapaccuddhāraadhiṭṭhānāni saṅgaṇhāti. Etenupāyenāti etena yathāvuttaupāyena.
「如是问已」者,为连结。「诸」者,法之类别。「今说」者,为连结。「彼之」者,努力等之。「即彼」者,即法之类别。「彼之」者,「前行作业为努力之」等语句之义应如是了知,如是连结。「努力之何等诸法」等,凡所说之语句,其中之解答由我说,如是连结。以此显示应引入圣典而连结之状态。以四缘详说缘之相状,故说「因为努力之」等。前行作业为努力之缘,如是连结。「在所说诸法中」者,在以「以无间缘为缘」等所说诸法中,前生缘则不然,如是连结。或者「在所说诸法中」者,在依前行作业所说洗涤等诸法中,即使一法,如是连结。「不得」者,在取水等努力之前不得。「此」者,取水等努力。「然而得后生缘」者,取水等努力得后生缘。为何得?故说「因为其后生起之」等。「其后」者,在努力之后,或从努力而言在后。「因」者,因为作,故得,如是连结。「然而不得俱生缘」者,为连结。「名为母题、巴利、菩提、利益」者,名为八母题、二巴利、菩提、五利益。「其余」者,除十五法之外。「在努力等中」者,以「等」字摄取前行作业、舍弃、决意。「以此方便」者,以此如所说之方便。
Pubbakaraṇanidānādivibhāgavaṇṇanā关于前行作务、因缘等分类的解释
§406-7
406-7. Dvikkhattuṃ pucchitattā ‘‘pucchādvaya’’nti vuttaṃ. Hetupaccayānaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘cha cīvarānī’’ti. Kasmā veditabbānīti āha ‘‘pubbapayogādīnañhī’’tiādi. Hīti yasmā. Tāniyevāti cha cīvarāni eva. Evasaddo pacchāpi yojetabbo, tāni evāti attho. Hīti saccaṃ, pubbakaraṇādīni na atthīti yojanā.
406-7. 因二次询问,故说「二问」。显示因缘之自相,故说「六衣」。为何应知?故说「因为前努力等之」等。「因」者,因为。「即彼等」者,即六衣。「如是」字亦应连结于后,义为「即彼等」。「因」者,真实,前行作业等不存在,如是连结。
§408
408. ‘‘Imāya saṅghāṭiyā’’tiādinā vacībhedākāraṃ dasseti. Kathinatthārakena yasmā paccuddhāro ca adhiṭṭhānañca karīyati, tasmā kiriyāti vuccati. Tena vuttaṃ ‘‘paccuddhāro ceva adhiṭṭhānañcā’’ti.
408. 以「以此桑喀帝」等显示语之分别相状。因为以咖提那衣展布者作舍弃与决意,故称为作业。因此说「舍弃与决意」。
§411
411. Vatthuvipannādīnaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘akappiyadussaṃ hotī’’tiādi. Vināsaṃ, vikāraṃ vā pajjatīti vipannaṃ, vatthumeva vipannaṃ vatthuvipannaṃ.
411. 为显示「质料损坏」等之自性,故说「成为不如法之衣」等。「损坏」者,遭受毁灭或变异,故名「损坏」;质料本身损坏,故名「质料损坏」。
Kathinādijānitabbavibhāgavaṇṇanā关于咖提那衣等应知分类的解释
§412
412.Tesaññeva dhammānanti ettha dhammānaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘yesu rūpādidhammesū’’ti. Tattha rūpādidhammesūti vaṇṇagandhādīsu suddhaṭṭhakarūpakalāpadhammesu. Satīti santesu. Tesanti rūpādīnaṃ dhammānaṃ. ‘‘Samodhāna’’nti iminā saṅgahoti padassa atthaṃ dasseti. ‘‘Missībhāvo’’ti iminā samavāyoti padassa atthaṃ dasseti. Avayavadhammānaṃ saṃ ekabhāvassa gahaṇaṃ saṅgaho. Avayavadhammānaṃ samaṃ ayanaṃ pavattanaṃ samavāyo. Bahūsu dhammesūti bahūsu paramatthapaññattidhammesu. Nāmamattanti nāmapaññattimattaṃ. Pubbeti kathinakkhandhake.
412. 「彼等诸法」,此中为显示诸法之自性,故说「于彼等色等诸法中」。其中「色等诸法中」者,于颜色、香等净八法色聚之诸法中。「存在时」者,存在之时。「彼等」者,色等诸法之。以「综合」一词显示「摄」字之义。以「混合状态」一词显示「和合」字之义。诸组成法之综合为一体之摄取,名为「摄」。诸组成法之平等运行、进行,名为「和合」。「于众多法中」者,于众多胜义法与施设法中。「唯名而已」者,唯名称施设而已。「前」者,于咖提那篇集中。
‘‘Kāraṇehī’’ti iminā ākārasaddo kāraṇatthoti dasseti. Yanti vacanaṃ.
以「诸因」一词显示「相」字具因义。「去」者,语词。
§416
416.Uppajjantīti kathinuddhārā uppajjanti. Kinti kiṃ atthajātaṃ. Sabbepi kathinuddhārāti sambandho. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etthāti kathinuddhāresu. Purimā dveti antarubbhārasahubbhāravasena purimā dve. Etesañcāti purimānaṃ dvinnañca. Itareti avasesā kathinuddhārā. Tesupīti itaresu kathinuddhāresu. Sabbatthāti sabbasmiṃ kathinavinicchaye.
416. 「生起」者,从咖提那舍生起。「何」者,何种事类。「一切咖提那舍」者,此为关联。「因为」者,真实,或因为。「此中」者,于诸咖提那舍中。「前二」者,依内舍与外舍而为前二。「此等与」者,与前二。「其余」者,其余诸咖提那舍。「于彼等中亦」者,于其余诸咖提那舍中。「一切处」者,于一切咖提那决择中。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如是，于《普悦》律注中
Paññattivaggavaṇṇanāya · 在制定品注释中。
Yojanā samattā. · 串释完毕。
Upālipañcakaṃ
伍巴离五法
Anissitavaggavaṇṇanā不依止品注释。
§417
417. Upālipañhesu ‘‘kati hi nu kho bhante’’ti pucchāya sambandho natthīti kassaci maññanaṃ nivārento āha ‘‘aya sambandho’’ti. Theroti upālitthero, pucchīti sambandho. Imesanti pañcakānaṃ tantinti sambandho. Kesaṃ atthāya tantiṃ ṭhapessāmīti āha ‘‘nissāya vasanakārīnaṃ atthāyā’’ti. Vasanakārīnaṃ bhikkhūnanti sambandho. Tesanti pañhānaṃ.
417. 于伍巴离诸问中,为遮止某人认为「世尊,究竟有几」之问与关联不存在,故说「此为关联」。「长老」者,伍巴离长老,「问」者,此为关联。「此等」者,五法之,「线」者,此为关联。为何人之利益而建立线索耶?故说「为依止住者之利益」。「住者诸比库」者,此为关联。「彼等」者,诸问之。
Āpannokammakatoti ettha ‘‘āpanno’’ti padaṃ ‘‘kammakato’’ti padassa kāraṇadassananti āha ‘‘āpattiṃ āpanno, tappaccayāva saṅghena kammaṃ kataṃ hotī’’ti. Tappaccayāvāti taṃāpattiāpannasaṅkhātā kāraṇā eva.
「犯罪已作甘马者」:此中「犯罪」一词是为显示「已作甘马」一词之因,故说「已犯罪,以彼为缘,僧团已作甘马」。「以彼为缘」者,即以彼名为已犯罪之因。
Nappaṭippassambhanavaggavaṇṇanā不止息品注释。
§420
420.Ayanti kammakato bhikkhu, na vattatīti sambandho. Anulomavatteti katakammassa anulome vatte. Assāti bhikkhussa. Sarajjukoti saha kammasaṅkhātāya rajjuyāti sarajjuko.
「此」者,已作甘马之比库,「不行」者,是连接。「随顺行」者,于所作甘马之随顺行。「彼」者,比库之。「具绳」者,与名为甘马之绳俱,故为具绳。
§421
421. Samaggehi bhikkhūhīti sambandho. Hīti saccaṃ. Accayaṃ desāpetvāti aññamaññaṃ dosaṃ desāpetvā. Tiṇavatthārakasamathaṃ vāti vāsaddo atthantaravikappo. Tatra ceti ettha tasaddo kammavisayo, cesaddo sacepariyāyoti āha ‘‘sace tādise kamme’’ti. Diṭṭhāvikammampi katvāti diṭṭhāvikammaṃ katvāpīti yojanā. Pisaddena akatvāpīti sampiṇḍeti. Yatra panāti kamme pana. Tatthāti kamme. Pakkamitabbanti saṅgāmāvacarena pakkamitabbaṃ.
「和合诸比库」者,是连接。「确实」者,真实。「令告罪已」者,令互相告罪已。「或覆草调伏」者,「或」字是异义选择。「于彼中」者,此中「彼」字是甘马之所缘,「若」字是「若」之同义,故说「若于如是甘马」。「作见调伏甘马已」者,连接为「作见调伏甘马已」。以「亦」字合并为「亦不作已」。「然于何处」者,于甘马中。「于彼处」者,于甘马中。「应离去」者,战场行者应离去。
§422
422.Ussitamantīti ettha ussitaṃ mantī ussitamantīti dassento āha ‘‘lobha…pe… bhāsitā’’ti. Tattha ‘‘lobhadosa mohamānussannaṃ vāca’’nti iminā ussitapadassa atthaṃ dasseti. ‘‘Bhāsitā’’ti iminā ‘‘mantī’’ti padassa atthaṃ dasseti. Nissitajappīti ettha aññanissitaṃ jappametassāti nissitajappīti dassento āha ‘‘attano’’tiādi. Ettha jappanti vacanaṃ. Jappa vacaneti hi dhātupāṭhesu vuttaṃ. Ussadayuttanti lobhādiussadayuttaṃ, vacananti sambandho. Evamaññanti evaṃ attanā aññaṃ. Kathānusandhivacaneti codakacuditakānaṃ kathāya anusandhivacane. Ettha ‘‘vacane’’ti iminā ‘‘bhāsānusandhī’’ti ettha bhāsasaddo vacanapariyāyoti dasseti.
「高举言者」:此中为显示「高举」「言」为「高举言者」,故说「贪……乃至……所说」。其中以「贪嗔痴慢所高举之语」显示「高举」一词之义。以「所说」显示「言者」一词之义。「依止杂语者」:此中为显示「彼有依止他之杂语」为「依止杂语者」,故说「自己」等。此中「杂语」者,言语。于诸词根书中说「杂语为言语」。「具高举」者,具贪等高举,「言语」者,是连接。「如是他」者,如是自己他。「言语随顺语」者,于诘问者与被诘问者之言语随顺语中。此中以「语」显示「言语随顺者」中「言语」一词是言语之同义。
Ussāretīti uddhaṃ gamāpeti. Iminā ussādeti upari gamāpetīti ussādetāti vacanatthaṃ dasseti. Ettha hi dakārarakārā sadisatthā . Te hi dve akkharā kadāci katthaci sadisatthā honti. Avasāretīti hīnabhāvaṃ gamāpeti. Iminā avasādeti adhobhāvaṃ gamāpetīti avasādetāti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Apasādetā’’tipi pāṭho, upasaggamattameva nānaṃ. Samphañca bahuṃ bhāsatīti ettha samphasaddo niratthakakathāvacanoti āha ‘‘niratthakakatha’’nti. Niratthakakathā hi yasmā saṃ hitasukhaṃ phalati vināseti, tasmā samphanti vuccati. Phā dhātūti ca phaladhātūti ca dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 16 lakārantadhātu) vuttaṃ.
「令高举」者,令向上去。以此显示「令高举」即「令向上去」之语义。此中「达」字与「拉」字义相似。此二字母有时于某处义相似。「令下降」者,令至下劣状态。以此显示「令下降」即「令至下位」之语义。亦有「令退失」之读法,仅前缀不同。「说多杂秽」者,此中「杂秽」一词是无义利语之言说,故说「无义利语」。无义利语因破坏有益安乐,故称为「杂秽」。于诸词根书中说「破坏词根」与「果词根」。
Bhāre anāropiteti ‘‘tava bhāro’’ti saṅghena bhāre anāropite. Ajjhottharitvāti abhibhavitvā . Iminā pasayha pavattāti ettha pasayhasaddassa abhibhavanatthaṃ dasseti. Anadhikāreti anadhipaccaṭṭhāne. ‘‘Kathetā’’ti iminā vatudhātuyā kathanatthaṃ dasseti. Anokāsakammaṃ kāretvāti ettha nakārassa ayuttayogabhāvato yuttaṭṭhānaṃ dassento āha ‘‘okāsakammaṃ akāretvā’’ti. Yassāti yā assa. Assa bhikkhuno attano yā diṭṭhi atthīti yojanā, athavā attano yā diṭṭhi bhaveyyāti yojanā. Tanti diṭṭhiṃ. ‘‘Kathetā’’ti iminā byākatāti ettha vi ā pubbakaradhātuyā kathanatthaṃ dasseti.
「于担未置」者,僧团于「汝之担」之担未置。「覆盖已」者,压伏已。以此显示「强力行」中「强力」一词之压伏义。「无权」者,于无权处。以「说者」显示「瓦图」词根之说义。「作非求听甘马」者,此中为显示「那」字之不合理连接状态之合理处,故说「不作求听甘马」。「彼有」者,彼有。连接为「彼比库自己有见」,或连接为「自己有何见」。「彼」者,见。以「说者」显示「以『维』『阿』为前之词根」中之说义。
Vohāravaggavaṇṇanā言说品注释。
§424
424. ‘‘Neva desanāya na vuṭṭhānenā’’ti idaṃ pārājikāpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Dosānurūpanti vatthusaṅkhātassa dosassa anurūpaṃ.
「既非因说法,亦非因起座」者,此是就巴拉基咖罪而说。「与罪相应」者,与称为事的罪相应。
Payogaṃ na jānātīti ettha sace payogo mūlena visadiso hutvā bhinno hoti, evaṃ sati mūlapayoganti na vattabbanti āha ‘‘adhikaraṇānaṃ hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Mūlameva payogā nāma honti, na aññanti adhippāyo.
「不知方便」者,于此,若方便与根本不同而分离,如是时不应说为「根本方便」,故说「诸诤事之」等。「之」者,实在,或因为。根本本身名为方便,非其他,此为意趣。
Kātabbanti na jānātīti kātabbaṃ iti kammassa karaṇaṃ na jānātīti yojanā. Vatthūti bhaṇḍanakalahādivatthu, niyassādīnaṃ vatthūti sambandho . Catunnanti tajjanīyaniyassapabbājanīyapaṭisāraṇīyavasena catunnaṃ. Yācatīti saṅghaṃ kammassa vūpasamaṃ yācati.
「不知应作」者,「应作」即业之作,不知之,此为连结。「事」者,诤论、争吵等事,与驱摈等之事相连结。「四种」者,依呵责、驱摈、摈出、依止之四种。「乞求」者,向僧团乞求甘马之止息。
Vatthunti ettha āpattikkhandhānameva vatthunti āha ‘‘sattannaṃ āpattikkhandhāna’’nti. Padesapaññattisabbatthapaññattisādhāraṇapaññattiasādhāraṇapaññattiekatopañña- ttiubhatopaññattivasena channaṃ paññattīnaṃ paññattiyaṃ paviṭṭhattā vuttaṃ ‘‘tividhaṃ paññatti’’nti. ‘‘Heṭṭhupariyaṃ katvā padaṃ yojetī’’ti iminā padapaccābhaṭṭhanti ettha padānaṃ heṭṭhupariyavasena paṭinivattitvā ābhassanaṃ gaḷanaṃ cutaṃ padapaccābhaṭṭhanti atthaṃ dasseti.
「事」者,于此,唯罪聚之事,故说「七罪聚之」。依部分制、一切处制、共通制、不共通制、一方制、两方制之六种制,因入于制中,故说「三种制」。「上下作已连结句」者,以此「句之反复」者,于此,依上下之句返回而显示、消失、脱落为句之反复之义。
Vinayeti ettha na kevalaṃ pāḷiyaṃyeva, atha kho aṭṭhakathāyampīti āha ‘‘vinayapāḷiyañceva aṭṭhakathāyañcā’’ti.
「律」者,于此,非仅在圣典中,而且在注疏中,故说「律圣典与注疏中」。
Ñattiṃna jānātīti ettha ñattibhedaṃ dassento āha ‘‘saṅkhepato’’tiādi. Tatthāti duvidhāsu ñattīsu. Kammañattīti anussāvanakammassa ṭhāne ṭhitā ñatti. Anussāvanakammaṃ natthi, sayameva anussāvanakammaṭṭhāne ṭhitāti attho. Kammapādañattīti anussāvanakammassa pādabhūtā mūlabhūtā ñatti. Navasu ṭhānesūti osāraṇādīsu navasu ṭhānesū. Dvīsu ṭhānesūti ñattidutiyañatticatutthavasena dvīsu ṭhānesu, kammapādañattiyā karaṇaṃ na jānātīti sambandho. Yvāyaṃ catubbidho samathoti yojanā. Tanti catubbidhaṃ samathaṃ. Ñattiyāti sāmyatthe sāmivacanaṃ. Yaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamatīti sambandho. Tassāti adhikaraṇassa. Taṃ vūpasamaṃ na jānātīti sambandho.
「不知单白」者,于此,显示单白之分别,故说「略说」等。「于彼」者,于二种单白中。「甘马单白」者,住于求听甘马之处的单白。求听甘马不存在,自身住于求听甘马之处,此为义。「甘马足单白」者,为求听甘马之足、为根本的单白。「于九处」者,于下罪等九处。「于二处」者,依白二、白四之二处,与作甘马足单白不知相连结。「此四种止诤」为连结。「彼」者,四种止诤。「单白之」者,属格表所有义。与「止息何诤事」相连结。「彼之」者,诤事之。与「不知彼止息」相连结。
Suttaṃ na jānātīti ettha suttasaddassa kadāci katthaci mātikāyañca suttantapiṭake ca pavattanato idha ubhatovibhaṅgeti āha ‘‘ubhatovibhaṅga’’nti. Vinayaṃ na jānātīti ettha vinayasaddassa sakale vinayapiṭake vattamānassāpi suttanti ettha ubhatovibhaṅgassa gahitattā idha khandhakaparivārāva gahetabbāti āha ‘‘khandhakaparivāraṃ na jānātī’’ti.
「不知经」者,于此处,因「经」一词有时在摄颂中、有时在经藏中出现,故于此说「二部毗奈耶」。「不知律」者,于此处,虽「律」一词通用于整个律藏,但因于「经」一词处已摄取二部毗奈耶,故于此处应取篇集与附随,故说「不知篇集与附随」。
Vinayaṃ na jānātīti ettha vinayapiṭakassa gahetabbattā vuttaṃ ‘‘ṭhapetvā vinayapiṭaka’’nti. Suttantike cattāro mahāpadeseti (dī. ni. 2.187 ādayo; a. ni. 4.180) buddhāpadesasaṅghāpadesasambahulattherāpadesaekattherā padesavasena cattāro mahāpadese. Etthāti pañcake. Yanti vacanaṃ. Sabbatthāti sabbesu pañcakesu.
「不知律」者,于此处,因应取律藏,故说「除律藏外」。经藏中的四大教法者,即佛陀教法、僧团教法、众多长老教法、一位长老教法,依此四种而有四大教法。「于此」者,于五法中。「去」者,是语词。「一切处」者,于一切五法中。
Iti
Anissitavagga-nappaṭippassambhanavagga-vohāravaggavaṇṇanāya
无依止品、不轻慢品、言说品之解释
Yojanā samattā. · 串释完毕。
Diṭṭhāvikammavaggavaṇṇanā见与业品释
§425
425. Diṭṭhāvikammavagge diṭṭhāvikammāti ettha āvi karīyate āvikammaṃ, diṭṭhīnaṃ āvikammaṃ diṭṭhāvikammanti dassento āha ‘‘diṭṭhīnaṃ āvikammānī’’ti. ‘‘Laddhipakāsanāna’’nti iminā diṭṭhisaddo laddhipariyāyo, āvikammasaddo pakāsanapariyāyoti dasseti. Etanti ‘‘diṭṭhāvikammā’’ti nāmaṃ. Adesanāgāminī nāma atthato garukanti āha ‘‘garukāpattiyā’’ti. Lahukāyapīti pisaddo garahattho. Lahukāyapi desitāya diṭṭhāvikammaṃ adhammikaṃ hoti, pageva garukāyāti attho.
四二五、于见显示品中「见显示」者,于此处,「见被显示」为「显示」,「诸见的显示」为「见显示」,为显示此而说「诸见的显示」。以「获得与显现」一词,显示「见」一词是「获得」的同义词,「显示」一词是「显现」的同义词。「此」者,即名为「见显示」。「不应悔过」者,意即重罪,故说「重罪」。「即使轻罪」者,「即使」一词有责难之义。即使对轻罪作见显示也是非法,何况对重罪,此为其义。
Yathā…pe… hotīti yathā āvikate catūhi pañcahi ekībhūtehi āvikatā hotīti yojanā. Catūhi pañcahīti antimaparicchedadassanaṃ. Tato atirekehipi ekato desetuṃ na vaṭṭati, desitā ca āpatti na vuṭṭhāti, desanāpaccayā dukkaṭañca hoti. ‘‘Catūhi pañcahī’’ti antimaparicchedassa dassitattā dvīhi tīhi pana ekato desetuṃ vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ. Manomānasenāti ettha manosaddena mānasasaddassa rāgaarahattesupi pavattanato tadatthe paṭikkhipitvā citte eva vattatīti dasseti. Tena vuttaṃ ‘‘manasaṅkhātena mānasenā’’ti. Iminā manabhūtaṃ mānasaṃ manomānasanti vacanatthaṃ dasseti.
「如……乃至……成」者,如同对四人、五人合为一体而显示,即成显示,此为连接。「四人、五人」者,是显示最终限度。超过此数而合为一体悔过不应作,若作则罪不出,且因悔过之缘而有恶作。因已显示「四人、五人」为最终限度,故应知对二人、三人合为一体悔过是应作的。「以意之慢」者,于此处,因「意」一词在贪与阿拉汉果等处也出现,故排除彼义而显示仅用于心,因此说「以名为意之慢」。以此显示「意所成之慢」为「意慢」之语义。
Samānasaṃvāsakassāpīti pisaddo samānasaṃvāsakassapi nānāsīmāya ṭhitassa santike āvikammaṃ adhammikaṃ hoti, pageva nānāsaṃvāsakassāti dasseti. Māḷakasīmāyāti khaṇḍasīmāya aṅgaṇe. Avippavāsasīmāyāti mahāsīmāya, ṭhitassāpi santiketi sambandho. Pisaddena ‘‘khaṇḍasīmāya ṭhitassapī’’ti atthaṃ sampiṇḍeti.
「即使对同住者」者,「即使」一词显示:即使对同住者,若住于异界,于其面前作见显示也是非法,何况对异住者。「于村界」者,于分界之庭院中。「于不离界」者,于大界中,与「住者面前」相连接。以「即使」一词,综合「即使对住于分界者」之义。
§430
430.Na pariyattanti na samatthaṃ. Iminā nālanti ettha alaṃsaddo pariyattatthova, nārahabhūsanavāraṇatthoti dasseti. Idhāpīti pañcakepi. Pisaddena purimapañcakaṃ apekkhati. ‘‘Sāsanato’’ti iminā cudhātuyā apādānaṃ dasseti. ‘‘Kāmo’’ti iminā adhippāyasaddo kāmapariyāyoti dasseti.
「不能够」者,不堪能也。以此「不」字,于此处「堪」字唯是能够之义,显示非尊敬、装饰、阻止之义。「于此亦」者,于五法中亦然。以「亦」字,指向前五法。「从教法」者,以此显示从「cu」字根之从格。「欲」者,以此显示意欲之词是欲之同义语。
§432
432.Mandattā momūhattāti ettha ttapaccayassa bhāvatthe, pañcamīvibhattiyā ca kāraṇatthe pavattabhāvaṃ dassento āha ‘‘mandabhāvena momūhabhāvenā’’ti. Paribhavāti ettha paribhavakāmāti atthaṃ dassento āha ‘‘paribhavaṃ āropetukāmo hutvā’’ti. Aññabyākaraṇesupīti arahattabyākaraṇesupi. Sabbatthāti diṭṭhāvikammavagge. Yanti vacanaṃ.
「因愚钝、因痴迷」者,于此处显示「tta」后缀之存在义,及第五格之因由义之运作状态,故说「以愚钝之状态、以痴迷之状态」。「轻蔑」者,于此处显示轻蔑欲之义,故说「欲加以轻蔑而」。「于其他记说中亦」者,于阿拉汉记说中亦然。「一切处」者,于见与业品中。「去」是词也。
Iti diṭṭhāvikammavaggavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是见与业品释之连结已竟。
Musāvādavaggavaṇṇanā妄语品释
§444
444. Dhammapadhānaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘pārājikaṃ gacchatīti pārājikagāmī’’ti suddhakattuvasena vuttaṃ, puggalapadhānaṃ puggalādhiṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘pārājikaṃ gacchati anena, gamāpetīti vā pārājikagāmī’’ti karaṇahetukattuvasenapi vattabbaṃ. Vitthāraṃ dassanto āha ‘‘tatthā’’tiādi . Tattha tatthāti ‘‘musāvādo pārājikagāmī’’tiādipāṭhe, evaṃ vitthāro veditabboti sambandho. Tesu ‘‘musāvādo pārājikagāmī’’tiādīsu vā, niddhāraṇe bhummaṃ.
以法为主、以法为依而说「往巴拉基咖,故为往巴拉基咖者」,以纯作者格而说。以人为主、以人为依而说「由此往巴拉基咖,或令往,故为往巴拉基咖者」,亦应以工具、因、作者格而说。显示详说,故说「于彼」等。「于彼」「于彼」者,于「妄语是往巴拉基咖者」等文中,如是详说应知,是关联。于彼等「妄语是往巴拉基咖者」等中,「或」者,于排除中为地格。
Adassanenāti ettha kassa adassanenāti āha ‘‘vinayadharassā’’ti. Vitthāraṃ dassento āha ‘‘kappiyākappiyesu hī’’tiādi. Tanti vinayadharaṃ. Assavanenāti ettha kesaṃ vacanaṃ assavanenāti āha ‘‘ekavihārepī’’tiādi. Ekavihārepīti vinayadharena ekavihārepi. Pisaddena nānāvihāre pana pagevāti dasseti. Upaṭṭhānanti upaṭṭhānatthaṃ, upaṭṭhānaṭṭhānaṃ vā. Vuccamānaṃ aññesaṃ vacanaṃ asuṇanto hutvā vāti yojanā. Pasuttakatāti ettha yakāralopoti āha ‘‘pasuttakatāyā’’ti. Pasuttakabhāvenapīti pisaddo aññampi adassanādikāraṇaṃ sampiṇḍeti. Tathāsaññīti ettha tathāsaddo kovisayoti āha ‘‘akappiye…pe… āpajjanto’’ti. Ekarattātikkamādivasenāti ādisaddena chārattātikkamādiṃ saṅgaṇhāti. Sabbatthāti musāvādavagge.
「因不见」者,于此处谁之不见耶?故说「持律者之」。显示详说,故说「于如法不如法中」等。「彼」者,持律者。「因不闻」者,于此处谁之言语不闻耶?故说「于一住处亦」等。「于一住处亦」者,持律者于一住处亦。以「亦」字,显示于诸住处则更甚。「侍奉」者,为侍奉之故,或侍奉之处。「正被说之他人言语不听而」是连接。「因睡眠」者,于此处「y」字脱落,故说「以睡眠性」。「以睡眠状态亦」者,「亦」字总摄其他不见等因。「如是想」者,于此处「如是」字何所指耶?故说「于不如法……乃至……犯」。「以一夜过等方式」者,以「等」字摄取六夜过等。「一切处」者,于妄语品中。
Iti musāvādavaggavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是妄语品释之连结已竟。
Bhikkhunovādavaggavaṇṇanā教诫比库品释
§450
450. Bhikkhunivagge alābhāyāti ettha labhadhātuyā kammaṃ, sampadānavacanassa ca tadatthaṃ dassento āha ‘‘catunnaṃ paccayānaṃ alābhatthāyā’’ti. ‘‘Vāyamatī’’ti iminā parisakkatīti ettha sakkadhātuyā samatthatthaṃ paṭikkhipitvā vāyamatthaṃ dasseti. Kalisāsananti pāpaparājayaāṇaṃ. Nīharaṇatthāyāti niddharitvā apanayanatthāya.
「于比库尼品中为不得」者,于此处「得」字根之业,及与格之彼义,显示故说「为四资具之不得故」。「努力」者,以此「努力」,于此处「尊敬」中,排除「sakka」字根之能够义,显示努力义。「污教法」者,恶巴拉基咖之智。「为除去故」者,为除去后遣离故。
§451
451. ‘‘Kamma’’nti sāmaññato vuttattā ‘‘sattannaṃ kammānaṃ aññatara’’nti.
「甘马」者,因总说而说,故「七甘马中之一」。
§454
454.Nasākacchātabboti ettha ko nāma kathāmaggo na sākacchātabbo, nanu vinayoyevāti āha ‘‘kappiyā…pe… kathāmaggo’’ti. ‘‘Na kathetabbo’’ti iminā kacchasaddassa kathadhātuyā nipphannabhāvaṃ dīpeti. Kasmā pana paṭhamapañcake ‘‘na asekkhenā’’ti paṭikkhipitvā dutiyapañcake ‘‘asekkhenā’’tiādi vuttanti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Itaro puthujjano na kathetīti yojanā.
「不应讨论」者,于此,何名为不应讨论之话题?岂非律即是耶?故说「如法……乃至……话题」。以「不应说」一词,显示『咖差』一词由『咖他』词根所生之性质。然而,为何于第一个五法中以「非无学者」而遮止,于第二个五法中却说「无学者」等耶?故说「然而因为」等。应连接为:其余凡夫不应说。
Na atthapaṭisambhidāpattoti ettha attho nāma aṭṭhakathāyevādhippetāti āha ‘‘aṭṭhakathāyā’’ti. ‘‘Pabhedagatañāṇappatto’’ti iminā atthādīsu pati visuṃ sambhijjatīti paṭisambhidā, paññā, taṃ pattoti paṭisambhidāpatto. Atthe paṭisambhidāpatto atthapaṭisambhidāpattoti dasseti. ‘‘Pāḷidhamme’’ti iminā dhammapaṭisambhidāpattoti ettha dhammasarūpaṃ dasseti. Vohāraniruttiyanti paññattiniruttiyaṃ. Iminā niruttipaṭisambhidāpattoti ettha niruttisarūpaṃ dasseti. Paṭibhānapaṭisambhidāpattoti ettha paṭibhānaṃ nāma heṭṭhimañāṇattayamevāti āha ‘‘atthapaṭisambhidādīni ñāṇānī’’ti, tesūti ñāṇesu, yaṃ yaṃ vimuttaṃ yathāvimuttaṃ, cittaṃ. Paccavekkhitāti punappunaṃ olokitā. Sabbatthāti bhikkhunivagge.
「非义无碍解得者」,于此,所谓『义』者,即意指注疏也,故说「注疏之」。以「得分别智者」一词,显示于义等各别通达,故为无碍解,即慧,得彼者为无碍解得者。显示于义得无碍解者为义无碍解得者。以「圣典法」一词,于此「法无碍解得者」中,显示法之自性。「言说语言」者,即施设语言。以此于「语言无碍解得者」中,显示语言之自性。「辩才无碍解得者」,于此,所谓『辩才』者,即下三智也,故说「义无碍解等诸智」。于彼等者,于诸智中,凡所解脱、如所解脱之心。「已观察」者,已反复观察。「一切处」者,于比库尼篇集中。
Iti bhikkhunovādavaggavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是教诫比库品释之连结已竟。
Ubbāhikavaggavaṇṇanā伍巴希咖品释
§455
455. Ubbāhikavagge atthakusalotiādipadānaṃ bhedanissitasamāsaṃ dassento āha ‘‘aṭṭhakathākusalo’’tiādi. Ācariyamukhatoti ācariyavadanato, ācariyasammukhe vā, sithiladhanitādīti ādisaddena dīgharassādīni (pari. aṭṭha. 485; vi. saṅga. aṭṭha. 252) saṅgaṇhāti. Akkharaparicchedeti ettako sithilo, ettako dhanitotiādinā akkharaparicchede. Iminā byañjanakusaloti ettha byañjanasaddo akkharapariyāyoti dasseti. Na pubbāparakusaloti ettha pubbāparo nāma purimānaṃ catunnañceva kathāya ca pubbāparoti āha ‘‘atthapubbāpare’’tiādi.
四五五、于伍巴哈咖篇集中,显示「义善巧」等诸词之依分别而成之复合词,故说「注疏善巧」等。「从老师口」者,从老师之言,或于老师面前。「松弛、紧密」等,以『等』字摄取长短等。「字母分别」者,以『此许为松弛,此许为紧密』等之字母分别。以此显示于「文善巧」中,『文』一词为字母之同义语。「非前后善巧」者,于此,所谓『前后』者,即前四者及话题之前后也,故说「义之前后」等。
Kodhanotiādīni vuttānīti sambandho. Yasmā na sakkotīti yojanā. Pasāretāti ettha saradhātu upasaggavasena vecittavācakoti āha ‘‘mohetā’’ti.
「忿怒者」等已说,此为连接。应连接为:因为不能。「令伸展」者,于此,『萨拉』词根依前缀而为种种义之表示者,故说「令迷惑」。
Iti ubbāhikavaggavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是伍巴希咖品释之连结已完成。
Adhikaraṇavūpasamavaggavaṇṇanā止诤品注释
§457
457. Adhikaraṇavūpasamavagge saṅghagaru nāma koti āha ‘‘dhammañca…pe… saṅghagaru nāma hotī’’ti. Tānīti cīvarādīni.
四五七、于止诤寂止篇集中,何名为『僧团重』耶?故说「法与……乃至……名为僧团重」。「彼等」者,衣等。
§458
458.Pañcahupāliākārehīti ettha ākārasaddo kāraṇatthoti āha ‘‘pañcahi kāraṇehī’’ti. Kammenātiādīsu kammādīnaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘apalokanādīsū’’tiādi. Upapattīhīti yuttīhi. Mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvañca bahussutabhāvañca tumhe jānāthāti yojanā. Mādiso nāma…pe… tumhākaṃ yuttaṃ nanūti yojanā. Kaṇṇamūleti kaṇṇasamīpe. Anussāvanenāti anusamīpe sāvāpanena. Tesanti bhikkhūnaṃ. Anivattidhammeti anivattanasabhāve. Salākaggāhenāti attano salākāya gāhāpanena.
四五八、「以伍巴离之五相」,于此,『相』一词为原因义,故说「以五原因」。于「以甘马」等中,显示甘马等之自性,故说「于求听等中」等。「以理由」者,以道理。应连接为:汝等知我从高贵家族出家之性质及多闻之性质。应连接为:像我这样者……乃至……于汝等岂非适当耶?「耳根」者,耳之近处。「以令听闻」者,以于近处令听闻。「彼等」者,诸比库。「不退转法」者,于不退转之自性中。「以筹取」者,以自己之筹令取。
Etthāti kammādīsu. Pamāṇanti saṅghabhedassa kāraṇaṃ. Pubbabhāgāti saṅghabhedato pubbabhāge pavattā. Pubbabhāgabhāvaṃ āvikaronto āha ‘‘aṭṭhārasavatthudīpanavasena hī’’tiādi. Voharantepīti yojanā. Tatthāti vohāre. Kadā pana saṅgho bhinnoti āha ‘‘yadā panā’’tiādi. Yadā pana karotīti sambandho. Kammanti uposathakammato aññaṃ kammaṃ gahetabbaṃ. Uddesanti uposathakammaṃ. Itīti evaṃ. Saṅghabhedakakkhandhakavaṇṇanāyaṃ ‘‘evaṃ…pe… pakāsayissāmā’’ti (cūḷava. aṭṭha. 351) yaṃ vacanaṃ avocumhāti yojanā. Tassa vacanassāti pāṭhaṃ ajjhāharitvā ‘‘svāyaṃ attho’’ti padena sambandhitabbo.
「在此」者,在业等中。「量」者,僧团破裂之因。「前分」者,在僧团破裂之前分阶段发生者。为显示前分之状态,故说「实以十八事之阐明方式」等。「彼等称呼」者,此为连接。「在彼处」者,在称呼中。然何时僧团破裂耶?故说「然当」等。「然当作」者,此为连结。「业」者,应取伍波萨他甘马以外之甘马。「诵」者,伍波萨他甘马。「如是」者,如此。「在僧团破裂篇集之注释中『如是……乃至……将阐明』」者,此为我等所说之语,此为连接。「彼语之」者,引入此读法后,应以「此即其义」一词连结。
Paññattetanti ettha niggahitalopasandhīti āha ‘‘paññattaṃ eta’’nti. Kvāti kismiṃ khandhake. Tatrāti vattakkhandhake. Ettāvatāti ettakena āgantukavattādiakaraṇamattena. Anupubbenāti anukkamena. Yathārattanti ettha yathāsaddo anurūpatthavācako, rattisaddena rattippamāṇaṃ gahetabbanti dassento āha ‘‘rattiparimāṇānurūpa’’nti. Iminā rattiyā anurūpaṃ yathārattanti nibbacanaṃ dasseti. ‘‘Rattiparimāṇānurūpa’’nti vutte rattiparimāṇassa atikkantattā atthato theroti āha ‘‘yathātheranti attho’’ti. Vavatthānanti paricchedo. So hi visuṃ avahito hutvā tiṭṭhatīti vavatthānanti vuccati. Kammākammānīti ettha kammaṃ akammānīti padavibhāgaṃ katvā akāro vuddhatthoti āha ‘‘khuddakāni ceva mahantāni ca kammānī’’ti. Sati ca akammassa mahantabhāve kammaṃ nāma khuddakanti atthato siddhaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘khuddakāni cevā’’ti. Akārassa appatthaṃ gahetvā ‘‘mahantāni ceva khuddakāni ca kammānī’’ti atthopi yujjateva. So pana idha na gahito, aññattha pana dissati. ‘‘Uccāvacāni kammānī’’ti hi vākyavasena vuttaṭṭhāne uccasaddena mahantatthaṃ dasseti, avacasaddena khuddakatthaṃ dasseti. Tasmā mahantakhuddakāni kammānīti attho veditabbo. Sati ca akammassa khuddakabhāve kammaṃ nāma mahantanti atthatopi siddhanti daṭṭhabbaṃ.
「制定」者,在此为显示省略连音之连接,故说「制定此」。「何处」者,在何篇集中。「在彼处」者,在住处篇集中。「以此量」者,以此许不作客比库住处等之量。「次第」者,依次序。「如夜」者,在此『如』字为表示相应之义,为显示以『夜』字应取夜之量,故说「相应于夜之量」。以此显示释义:相应于夜者为『如夜』。说「相应于夜之量」时,因夜之量已超越,故从义理而言为长老,故说「『如长老』为其义」。「确定」者,区别。彼实分别而住立,故称为『确定』。「业与非业」者,在此分词为『业』与『非业』,『阿』字为增大之义,故说「微小之业与重大之业」。若有非业之重大性,则名为『业』者为微小,从义理而言即成立。因此说「微小与」。取『阿』字为少义,「重大与微小之业」,此义亦适合。然彼在此未取,但在他处可见。「高低之业」者,实以句之方式所说之处,以『高』字显示重大之义,以『低』字显示微小之义。因此应知其义为重大与微小之业。若有非业之微小性,则名为『业』者为重大,从义理而言亦成立,应如是见。
Saṅghabhedavaggadvayavaṇṇanā僧团破裂二品释
§459
459. Saṅghabhedavaggadvaye eteti sabhāvā. Teti adhammādayo. Itīti evaṃ. Yaṃ kammanti yojanā. Diṭṭhiṃ vinidhāyāti sambandho. Ekasmiṃ pañcake ayaṃ atthayojanā kātabbāti sambandho. Etthāpīti imasmiṃ pañcakepi. Pisaddena heṭṭhā vuttaṃ pañcakaṃ apekkhati. Sabbatthāti sabbesu pañcakesu. Hīti saccaṃ. Pubbe avuttanayaṃ yaṃ vacanamatthi, taṃ vacanaṃ ettha pañcakesu na atthīti yojanā.
459. 「在僧团破裂品之二品中此」者,从自性。「彼等」者,非法等。「如是」者,如此。「何业」者,此为连接。「安立见」者,此为连结。「在一个五法中应作此义之连接」者,此为连结。「在此亦」者,在此五法中亦。以『亦』字期待下文所说之五法。「一切处」者,在一切五法中。「实」者,真实。「前未说之方式,有何语,彼语在此诸五法中不存在」者,此为连接。
Āvāsikavaggavaṇṇanā住处品释
§461
461. Āvāsikavagge ‘‘haritvā’’ti iminā yathābhatanti ettha bharadhātuyā haraṇatthañca kiriyāvisesanabhāvañca dasseti. ‘‘Ṭhapito’’ti iminā nikkhittoti ettha khipadhātuyā ṭhapanatthaṃ dasseti.
461. 「在住处品中『携去』」者,以此「如所携」者,在此以『携』字根显示携带之义与动作特殊之状态。「『安置』」者,以此「已放置」者,在此以『置』字根显示安置之义。
§462
462.Pariṇāmetīti pariṇataṃpāpeti. ‘‘Niyāmeti kathetī’’ti iminā adhippāyatthaṃ dasseti, etthāti āvāsikavagge.
462. 「回向」者,使回向完成。「『使趣向、使说』」者,以此显示意向之义。「在此」者,在住处品中。
Kathinatthāravaggavaṇṇanā咖提那衣散品释
§467
467. Kathinatthāravagge otamasikoti ettha avatamaṃ gato otamasikoti dassento āha ‘‘andhakāragato’’ti. Andhakārasaddena tamasaddo andhakārapariyāyoti dasseti. Tanti otamasikaṃ . Asamannāharantoti taṃ asamannāharanto, kasmā asamannāharantoti āha ‘‘kiccayapasutattā vandana’’nti. Ekatoti kopena saddhiṃ. Verī visabhāgapuggalo ekato ākodhena vattanaṭṭhena ekāvattoti vuccati. Pahareyyāti vandantaṃ pahareyya. ‘‘Aññaṃ cintayamāno’’ti iminā aññasmiṃ ārammaṇe cittaṃ vidahati ṭhapetīti aññavihitoti dasseti.
467. 「在咖提那衣铺展品中『入暗者』」者,在此为显示已入无入者为『入暗者』,故说「入黑暗者」。以『黑暗』字显示『暗』字为黑暗之同义词。「彼」者,入暗者。「不一起携带」者,不一起携带彼,为何不一起携带耶?故说「因懈怠于义务而礼敬」等。「一起」者,与忿怒一起。怨敌、异类之人,一起者,以与忿怒一起住立之义而称为『一起住』。「应打」者,应打礼敬者。「『思惟其他』」者,以此显示在其他所缘中安置心,故为『置于他处』。
Saṅghato uddharitvā khipitabbo apanetabboti ukkhitto, soyeva ukkhittako. Tehīti catūhi. Avandiyesu pannarasapuggalesūti sambandho. Antarā vuttakāraṇena cāti antare vuttena ‘‘tañhi vandantassa mañcapādādīsupi nalāṭaṃ paṭihaññeyyā’’tiādinā kāraṇena ca. Itoti pannarasapuggalamhā . Itīti evaṃ. Sace uddesācariyo ca ovādācariyo ca navako hoti, na vandanīyo. Sabbatthāti kathinatthāravagge.
「应从僧团中举出而投弃」者,即被举;彼即被举者。「由彼等」者,由四者。应连接「于不应礼敬之十五种人中」。「由于中间所说之理由」者,由于中间所说「礼敬彼者,额头亦会撞击床脚等」等理由。「从此」者,从十五种人。「如是」者,如此。若诵戒老师与教诫老师是新比库,则不应礼敬。「一切处」者,在咖提那衣品。
Iti kathinatthāravaggavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，咖提那衣铺设品注释的连结释已完成。
Niṭṭhitā ca upālipañcakavaṇṇanāya yojanā. · 伍巴离五法注释的连结释也已结束。
Āpattisamuṭṭhānavaṇṇanā罪过等起注释
§470
470. ‘‘Acittako āpajjatī’’tiādīsu evamattho veditabboti yojanā. Acittako āpajjatīti acittako hutvā āpajjati. Eseva nayo acittako vuṭṭhātīti etthāpi. Yaṃkiñci āpattinti sambandho. Itaraṃ āpattinti yojanā. Dhammadānaṃ karomīti ‘‘sabbadānaṃ dhammadānaṃ jinātī’’ti (dha. pa. 354) ca ‘‘amataṃdado ca so hoti, yo dhammamanusāsatī’’ti (saṃ. ni. 1.42) ca bhagavatā vuttavacanaṃ sutvā dhammadānaṃ karomi. Domanassikoti domanassena yutto, domanassavanto vā. Etthāti abyākatamūle.
于「无心者犯」等中,应如此理解其义,此为连接。「无心者犯」者,成为无心者而犯。此即方法,于「无心者出罪」中亦同。应连接「任何罪」。「其余之罪」者,此为连接。「我行法施」者,听闻世尊所说「一切施中,法施胜」及「凡教法者,彼即施甘露」之语后,我行法施。「忧恼者」者,具忧恼者,或有忧恼者。「于此」者,于无记根本。
§473
473.Yassa yassāti sikkhāpadassa. Taṃ sabbanti sabbaṃ taṃtaṃsamuṭṭhānasikkhāpadaṃ.
「于任何」者,于学处。「彼一切」者,一切彼彼所生之学处。
Aparadutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ
第二偈之集
(1) Kāyikādiāpattivaṇṇanā（一）身业等罪过注释
§474
474.Chaāpattiyo kāyikāti ettha cha āpattiyo nāma kāti āha ‘‘antarapeyyāle’’tiādi. Antarapeyyāle vuttāti sambandho. ‘‘Kāyadvāre samuṭṭhitattā’’ti iminā kāye samuṭṭhantīti kāyikāti vacanatthaṃ dasseti. Tasmiṃyeva antarapeyyāle vuttāti sambandho. ‘‘Vajjapaṭicchādikāyā’’tiādinā chādentassa tissoti ettha tiṇṇaṃ sarūpaṃ dasseti. ‘‘Bhikkhuniyā’’tiādinā pañca saṃsaggapaccayāti ettha pañcannaṃ sarūpaṃ dasseti.
于「六罪为身」中,六罪者,名为何?乃说「于中间略说中所说」等。应连接「于中间略说中所说」。以「因生起于身门」此语,显示「生起于身,故为身」之词义。应连接「于彼同一中间略说中所说」。以「覆藏罪之身」等,于「覆藏者有三」中,显示三者之形相。以「比库尼」等,于「五交往因缘」中,显示五者之形相。
‘‘Ekaratta’’itiādinā aruṇugge tissoti ettha tiṇṇaṃ sarūpaṃ dasseti. Dve yāvatatiyakāti saṃvaṇṇetabbena ‘‘ekādasa yāvatatiyakā nāmā’’ti saṃvaṇṇanāya viruddhabhāvaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘paññattivasena panā’’tiādi. ‘‘Imasmiṃ sāsane’’ti iminā etthasaddassa visayaṃ dasseti. Ekena sabbasaṅgahoti ettha eko nāma ko, sabbāni nāma kānīti āha ‘‘yassa siyā’’tiādi. ‘‘Nidānuddesenā’’ti iminā ekassa sarūpaṃ dasseti. ‘‘Sikkhāpadānañca pātimokkhuddesānañcā’’ti imehi padehi sabbasarūpaṃ dasseti. Saṅgaha saddena kammachaṭṭhīsamāso.
以「一夜」等,于「明相升起时有三」中,显示三者之形相。「二乃至三」者,遮止与应详说之「十一乃至三者」之详说相违,乃说「然依制定而」等。以「于此教法中」此语,显示「于此」一词之范围。「以一摄一切」者,于此中,一者名为何?一切者名为何?乃说「若有」等。以「以因缘总说」此语,显示一者之形相。以「诸学处与诸巴帝摩卡诵」等语,显示一切之形相。以「摄」一词,为业第六复合词。
‘‘Vajjapaṭicchādikāyā’’tiādinā dve duṭṭhullacchādanāti ettha dvinnaṃ sarūpaṃ dasseti.
「以覆藏罪过等」等句中,「二土喇吒亚覆藏」者,此处显示二者之相同性。
‘‘Bhikkhu bhikkhuniyā’’tiādinā gāmantare catassoti ettha catassannaṃ sarūpaṃ dasseti. Puna ‘‘bhikkhu bhikkhuniyā’’tiādinā cetassā nadipārapaccayāti ettha catassannameva sarūpaṃ dasseti. ‘‘Cīvaradāne pācittiya’’nti iminā pācittiyabhāvena sadisattā saṅkhyāviseso na kātabboti dasseti.
「比库对比库尼」等句中,「村间四」者,此处显示四者之相同性。再以「比库对比库尼」等句中,「此四河对岸因缘」者,此处仅显示四者之相同性。「衣施与为巴吉帝亚」者,以此显示:因巴吉帝亚性之相似,不应作数量差别。
(2) Desanāgāminiyādivaṇṇanā（二）应忏说等罪过注释
§475
475.Eketthāti etthasaddo sāsanavisayo.
「此处某些」者,「此处」一词之所指为教法范围。
Ekasikkhāpadampi natthīti pisaddo bahusikkhāpadāni pana pagevāti ca āpatti pana pagevāti ca āpattīpi natthīti ca atthaṃ dasseti.
「连一学处也无」者,「某些」一词显示:众多学处则有,或罪则有,或罪亦无之义。
‘‘Sakalepi vinaye’’ti iminā dvetthāti pāṭhe etthasaddassa visayaṃ dasseti. Ubhinnanti bhikkhubhikkhunīnaṃ. Aññathā pana kittakā paṭhamāpattikāti āha ‘‘itarathā panā’’tiādi. Tattha itarathāti paññattito aññena pakārena. Kammañcāti kammañatti ca. Kammapādikā cāti kammapādañatti ca. Navasu ṭhānesūti osāraṇādīsu navasu ṭhānesu. Dvīsūti ñattidutiya, ñatticatutthakammesu.
「于整个律藏中」者,以此于「二此处」之读法中显示「此处」一词之所指。「二者」者,比库与比库尼之。若非如此,则初罪有多少耶?故说「若非如此」等。其中,「若非如此」者,从制定而言,以其他方式。「甘马与」者,甘马白与。「甘马足等」者,甘马足白与。「于九处」者,于下降等九处。「于二」者,于白二甘马、白四甘马中。
Vajjapaṭicchādikāya pārājikaṃ, ukkhittānuvattikāya pārājikaṃ, aṭṭhavatthukāya pārājikanti iti ime tayoti yojanā. Kāraṇabhūtenāti hetubhūtena, ‘‘karaṇabhūtenā’’tipi pāṭho, sādhakatamasattibhūtenāti attho.
「覆藏罪过之巴拉基咖,随顺被举之巴拉基咖,八事之巴拉基咖」,如是此三者,此为连接。「以原因性」者,以因性,「以工具性」亦为读法,义为:以成就最胜能力性。
Tesanti addhānahīnādīnaṃ. Etthāti ‘‘tayo puggalā na upasampādetabbā’’ti pāṭhe, etesu aṅgahīnādīsu vā. Yoti puggalo. Aparipūro na yācatīti sambandho. Mātughātakādayo karaṇadukkaṭakā cāti yojanā. Tatthāti tesu ñattikappanādīsu. Ñattikappanāti ñattividhi. Vippakatapaccattanti vippakataṃ paccattaṃ. Atītakaraṇanti atītassa karaṇaṃ. Vitthārento āha ‘‘vatthusampannaṃ hī’’tiādi. Tayo kammāna saṅgahāti ettha chandabhedarakkhanatthāya nakāre niggahitalopo. Nāsitakāti nāsetabbā puggalā, nāsitabbāti nāsitā, nāsitā eva nāsitakā. Tiṇṇaṃ janānanti tiṇṇaṃ upasampadāpekkhajanānaṃ ekūpajjhāyena nānācariyena hutvāti yojanā. Ekānussāvanāti ekato anussāvanā.
「彼等」者,指道路缺失者等。「于此」者,在「三种人不应授达上」这一文句中,或在肢体缺失者等之中。「若」者,指人。「未圆满者不请求」,这是连接。「杀母者等及作业恶作者」,这是结合。「于彼」者,在彼等单白作法等之中。「单白作法」者,单白的规定。「已作别众」者,已作的别众。「过去作」者,对过去的作。详细解释说「因为具足事」等。「三甘马的摄」,在此为了保护韵律差别,省略了否定词的鼻音。「应灭摈者」者,应被灭摈的人,应被灭摈故为已灭摈,已灭摈即是应灭摈者。「三人」者,三个希求达上的人,由一个伍波迦亚、不同的老师而成,这是结合。「一次教诫」者,一起教诫。
Pādo nāma kahāpaṇassa catutthabhāgo. Māsako nāma pādassa pañcamabhāgo. Pārājikanti vanappatiṃ chindantassa dutiyapārājikaṃ (pārā. 110). Anodissāti ‘‘manusso maratū’’tiādinā na uddisitvā. Tenāti visena.
「巴达」者,名为咖哈巴纳的四分之一。「马萨咖」者,名为巴达的五分之一。「巴拉基咖」者,砍伐植物者的第二巴拉基咖。「未指定」者,未以「愿人死」等指定。「以彼」者,以毒。
Bhikkhunovādakavaggasminti sāmaññādhāro. Dasasu sikkhāpadesūti visesādhāro. Paṭhamasikkhāpadamhiyevāti dasasu sikkhāpadesu paṭhamasikkhāpadamhiyeva. Upasampannāya bhikkhuniyāti sambandho. ‘‘Āpatti hotī’’ti iminā ‘‘cīvarenā’’ti padassa sambandhaṭṭhānaṃ dasseti.
「从比库尼教诫品」者,是共通所依。「在十学处中」者,是特殊所依。「正在第一学处中」者,在十学处中正在第一学处中。「对已达上的比库尼」者,是连接。「有罪」,以此显示「以衣」这一词的连接处。
‘‘Catasso evā’’ti iminā tattikāti ettha tasaddassa visayaṃ dasseti. Tā catasso parimāṇā yāsaṃ āpattīnanti tattikā. Nipannassāpi tattikāti etthāpi eseva nayo. Sāti bhikkhunī.
「正是四」,以此显示「彼等」中『彼』字的范围。彼四种限量,对于彼等的罪,为彼等。「对于卧者也是彼等」,在此也是同样的方法。「彼」者,比库尼。
(3) Pācittiyavaṇṇanā（三）巴吉帝亚注释
§476
476.Pañca bhesajjānīti sabbiādīni pañca bhesajjāni. Imaṃ āpattinti sambandho. Pacchā āpannoti yojanā.
「五种药」者,酥等五种药。「此罪」者,是连接。「后来犯」者,是结合。
Ekaṃkabaḷanti ekaṃ ālopaṃ, tumhamūleti tumhaṃ santike.
「一团食」者,一口食。「汝根本」者,在汝近处。
Yathāvatthukanti vatthuanulomaṃ, āpattiyo desitāva hontīti yojanā.
「如其事」者,顺应事相,应连接为「所说诸罪」。
Kokālikādīnantiādisaddena kaṭamodakatissakādayo (pārā. 417) saṅgaṇhāti. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge pācittiyañca caṇḍakāḷikāya bhikkhuniyā pācittiyañcāti yojanā. Payuttavācāpaccayāti viññattinimittādīhi pakārena yuttāya vācāya paccayā. Āpatti pārājikassāti pārājikassa āpajjanaṃ. Athavā pārājikassāti assa bhikkhussa pārājikā āpatti hotīti vā pārājikā āpatti assa bhavatīti vā yojanā kātabbā. Itīti imā cha āpattiyo āpajjatīti yojanā.
「国咖离咖等」者,以「等」字摄取咖德摩达咖提萨咖等。应连接为「于恶见不舍之巴吉帝亚,及旃荼迦离咖比库尼之巴吉帝亚」。「由所用语之缘」者,由以表白相等方式相应之语为缘。「巴拉基咖之罪」者,犯巴拉基咖。或者,「巴拉基咖之」应作如是连接:此比库有巴拉基咖罪,或此人有巴拉基咖罪。「如是」者,应连接为「犯此六罪」。
Bhojanaṃ gahetvā ajjhoharamānāti sambandho. Tathevāti yathā khādane, tatheva maṃsaṃ lasuṇaṃ ajjhoharamānāti yojanā. ‘‘Paṇītabhojanānī’’ti ca ‘‘akappiyamaṃsa’’nti ca padāni ‘‘ajjhoharamānā’’ti padena sambandhitabbāni.
「取食而吞咽」者,此为关联。「同样地」者,如于副食,同样地吞咽肉、蒜,应如是连接。「美食」与「不净肉」二词,应与「吞咽」一词相连接。
Pañca ṭhānānīti pañca āpattisaṅkhātāni ṭhānāni. Tatthāti pañcasu sahadhammikesu. Dvinnanti bhikkhubhikkhunīnaṃ. Tesanti sikkhamānādīnaṃ. Pañcannamevāti sahadhammikānaṃyeva. Vinicchayavohāroti vinicchayavacanaṃ. Iminā cattāri adhikaraṇāni paṭikkhipati. Aḍḍakammaṃ nāmāti abhiyuñjantānaṃ kammaṃ nāma.
「五处」者,五种名为罪之处。「于彼」者,于五种如法者中。「二者」者,比库与比库尼。「彼等」者,在学尼等。「唯五者」者,唯如法者。「决断之语」者,决断之言说。以此遮止四种诤事。「半甘马」者,名为正在审问之甘马。
‘‘Sahadhammikāna’’nti iminā pañjannaṃ vinicchayoti ettha pañcasarūpaṃ dasseti. Sobhaṇabhāvaṃ vitthārento āha ‘‘katavītikkamo hī’’tiādi. Abbhuṇhasīloti abhinavuppannasīlo. Abbhuṇhasīlo nāma atthato pākatikasīloti āha ‘‘pākatiko’’ti, pakatisīlena niyuttoti attho.
「如法者」者,以此显示五者之决断中五者之形相。详说善净之状态而说「已越过者」等。「新生戒」者,新近生起之戒。新生戒者,从义理而言即本来戒,故说「本来」,意为以本性戒而安立。
‘‘Kāyadvārasambhavā’’ti iminā kāyikāti padassa taddhitabhāvaṃ dasseti. Mukhaṃ oloketabbanti ettha vuttāti sambandho.
「由身门生」者,以此显示「身」一词之派生词性质。「应观察口」者,此为与所说之关联。
Catunnaṃ desanāya cāti ettha ‘‘desanāyā’’ti padaṃ ādipadalopanti āha ‘‘accayadesanāyā’’ti. Sāti accayadesanā. Abhinilīyitvā dhanunā mārentīti abhimārā.
「为四之说示」者,于此「说示」一词,因首词省略,故说「罪过说示」。「彼」者,罪过说示也。「隐藏后以弓箭杀害」者,暗杀也。
Chejjaṃhotīti ettha chejjaṃ nāma pārājikāpajjanamevāti āha ‘‘devadatto viya pārājikaṃ āpajjatī’’ti. Imā pana āpattiyoti pārājikathullaccayāpattiyo.
「应断」者,于此所谓应断,即犯巴拉基咖之义,故说「如迭瓦达德般犯巴拉基咖」。「然而此等罪」者,巴拉基咖与土喇吒亚之罪也。
(4) Avandanīyapuggalādivaṇṇanā(4) 不应礼敬之人等之解释
§477
477.Tesanti dasannaṃ puggalānaṃ. ‘‘Saddhi’’nti iminā sāmīcenāti ettha sahatthe karaṇavacananti dasseti. Sāmīcenāti ca sāmīcinā kattabbaṃ sāmīcaṃ kammaṃ, tena sāmīcena. Dasa cīvaradhāraṇāti padassa samāsabhāvaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘dasa divasāni atirekacīvarassa dhāraṇā’’ti.
「彼等」者,十种人也。「『与』者,以此正当」者,于此显示手作之作格也。「以正当」者,应以正当而作之正当甘马,以彼正当也。拒绝「十衣持」一词之复合词性质,故说「十日之过量衣持」。
Katisatantiādīsu dvīsu gāthāpādesu catūsu vibhatyantapadesu purimaṃ purimena, pacchimañca pacchimena yathākkamaṃ yojetabbanti dassento āha ‘‘katisataṃ āpattiyo rattisataṃ chādayitvānā’’ti. Pacchimagāthāya pubbaḍḍhepi eseva nayo. Ayaṃ hīti ayaṃ eva vakkhamāno. Etthāti gāthāyaṃ. Yoti bhikkhu, paṭicchādetīti sambandho. Itīti ayaṃ saṅkhepattho.
「几百」等二偈句中,于四个格位词尾之词,前者与前者、后者与后者,应依次连结,为显示此,故说「几百罪,覆藏百夜后」。后偈之前半亦此法也。「此」者,即此正在说者。「于此」者,于偈中。「彼」者,比库,「覆藏」者,此为连结。「如是」者,此为略义。
Heṭṭhā vuttesu catūsu catukkesu dhammena samaggaṃ apanetvā dvādasa kammadosā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammanti yojetabbaṃ.
于下文所说四个四法中,除去如法和合后,应见十二种甘马过失已说。「以非法别众甘马、以非法和合甘马」,应如是连结。
Etthāti chasu kammesu. Etadevāti dhammena samaggakammameva.
「于此」者,于六种甘马中。「唯此」者,唯如法和合甘马也。
Yaṃ desitāti ettha yaṃsaddo vacanavipallāsoti āha ‘‘yāni desitānī’’ti. ‘‘Desitānī’’ti iminā desitāti ettha nikārassa ākārādesabhāvaṃ dasseti. ‘‘Pariyantaparicchedabhāvarahitattā’’ti iminā natthi antaṃ pariyantametassāti anantanti vacanatthaṃ dasseti. Tanti nibbānaṃ, jitanti sambandho. Kena kaṃ kinti katvā jitanti āha ‘‘bhagavatā kilesagaṇaṃ abhimadditvā’’ti. Kena kaṃ kinti katvā kiṃ jitaṃ viyāti āha ‘‘raññā sapattagaṇaṃ abhimadditvā rajjaṃ viyā’’ti. Tattha ‘‘raññā’’ti iminā ‘‘kenā’’ti pucchaṃ vissajjesi. ‘‘Sapattagaṇa’’nti iminā ‘‘ka’’nti pucchaṃ vissajjesi. ‘‘Abhimadditvā’’ti iminā ‘‘kinti katvā’’ti pucchaṃ vissajjesi. ‘‘Rajja’’nti iminā ‘‘ki’’nti pucchaṃ vissajjesi. Sapattagaṇanti verigaṇaṃ. Ayaṃ panettha yojanā – raññā sapattagaṇaṃ abhimadditvā rajjaṃ rājabhāvaṃ jitaṃ viya, bhagavatā kilesagaṇaṃ abhimadditvā nibbānaṃ jitanti. Svevāti bhagavā eva. ‘‘Nibbikāratāyā’’ti iminā tādisaddo nibbikāratthavācako anipphannapāṭipadikoti dasseti. ‘‘Vivekapañcaka’’nti iminā kāyacittaupadhivasena vivekattayampi gahetabbaṃ vivekabhāvena samānattā. Tena bhagavatāti sambandho. ‘‘Yāni satta āpattikkhandhānī’’ti iminā eketthāti ettha ekasaddassa visayaṃ dasseti. Tatthāti sattasu āpattikkhandhesu. Ettha panāti samathesu pana. Hīti saccaṃ. Tassāti sammukhāvinayassa. Aṭṭhakathāsūti sabbaaṭṭhakathāsu. Mayaṃ panāti saṅgahakārakā amhe pana, buddhaghosanāmakā mayaṃ panāti attho, rocayāmāti sambandho. Kassa kimatthaṃ gahetvā rocesīti āha ‘‘vināti nipātassa paṭisedhanamatthamatta’’nti. ‘‘Vināti nipātassā’’ti padaṃ ‘‘atthamatta’’nti pade vācakasambandho. Attano sādhyavacanaṃ buddhavacanasaṅkhātena sādhakavacanena sādhento āha ‘‘vuttampi ceta’’ntiādi.
「所说诸」者,此中「yaṃ」语词为语词颠倒,故说「诸所说」。以「诸所说」此语显示「所说」中「i」音变为「ā」音之状态。以「因无边际限定之故」此语显示「无边」之语义,即「此无边际、无限定,故为无边」。「彼」者,涅槃也,「胜」者,连结也。以何、胜何、如何作而胜耶?故说「世尊摧伏诸烦恼众」。以何、胜何、如何作、胜何物耶?故说「如王摧伏敌众而得王权」。其中,以「王」此语解答「以何」之问。以「敌众」此语解答「何」之问。以「摧伏」此语解答「如何作」之问。以「王权」此语解答「何物」之问。「敌众」者,怨敌之众也。此中之连结为:如王摧伏敌众而胜得王权、王位,世尊摧伏诸烦恼众而胜得涅槃。「彼即」者,世尊即也。以「因无变异性」此语显示「如是」语词表达无变异之义,为未生成之词基。以「五种远离」此语,依身、心、依止而分之三种远离亦应摄取,因远离性相同故。「以彼世尊」者,连结也。以「诸七聚罪」此语显示「一」中「一」语词之对象。「其中」者,于七聚罪中。「然此中」者,然于诸止诤中。「是」者,真实也。「彼」者,现前调伏之。「诸注疏中」者,于一切注疏中。「然我等」者,然我等结集者,义为「然我等名为佛音者」,「认可」者,连结也。为何人、为何义而取之认可耶?故说「唯为禁止『无』不变词之义」。「『无』不变词之」此句与「义」此句为能诠关系。以称为佛语之能立语成立自己所立之语,故说「此亦已说」等。
Aṭṭhārasa aṭṭhakānīti adhammadiṭṭhibheda, dhammadiṭṭhibheda, vematikabhedesu tīsu ekamekaṃ mūlaṃ katvā tayo tayo mūliṃ katvā nava honti, tesu dhammadiṭṭhibhedesu dhammadiṭṭhibhedaṃ apanetvā aṭṭha honti, tāni aṭṭhārasa bhedakaravatthūsu yojetvā aṭṭhārasa aṭṭhakāni hontīti daṭṭhabbaṃ. Chaūnadiyaḍḍhasatanti catucattālīsādhikaṃ satanti vuttaṃ hoti.
「十八个八法」者,于非法见破、法见破、疑破此三者中,各以一为根而作三根,成九;于彼等法见破中除去法见破,成八;将彼等配于十八破僧事,成十八个八法,应如是见。「四十四加半百」者,所说为加四十四之百,即一百四十四。
Ekekavatthusminti aṭṭhārasasu bhedakaravatthūsu ekekasmiṃ vatthusmiṃ.
「于各各事中」者,于十八破僧事中各各事中。
Iti gāthāsaṅgaṇikavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是偈颂集之解释的连结已完成。
Sedamocikagāthā
出汗解脱偈
(1) Avippavāsapañhāvaṇṇanā(1) 不离问之解释
§479
479.Sedamocikagāthāsūti adhippāyatthassa gambhīrattā taṃ cintentānaṃ vinayadharānaṃ kāye sedaṃ mocetīti sedamocikā, sāyeva gāthā sedamocikagāthā, tāsu. ‘‘Akappiyasambhogo na labbhatī’’ti iminā kappiyasambhogo labbhatīti dasseti. Kappiyasambhogaṃ dassetuṃ ‘‘nahāpanabhojanādī’’ti vuttaṃ. Anāpattīti mātubhikkhuniyā anāpatti. Esā pañhāti ettha pañhasaddo sabhāvatiliṅgoti saddasatthesu (saddanītidhātumālāyaṃ 16 hakārantadhātu; abhidhānappadīpikāyaṃ 115 gāthāyaṃ) vutto, idha itthiliṅgavasena vutto. ‘‘Paṇḍitehī’’ti iminā kusalassa kāraṇaṃ dasseti, paṇḍitattā kusaloti adhippāyo. Assāti pañhāya. Etanti vissajjanaṃ. Assāti gāthāya.
「诸流汗偈」者,因所意趣之义甚深,思惟彼义之诸持律者身上流汗,故为「流汗」;彼即偈,为「流汗偈」,于彼等中。以「不得不净受用」此语显示「得净受用」。为显示净受用,故说「洗浴、食物等」。「无罪」者,对母比库尼无罪。「此问」者,此中「问」语词于诸声论中说为自性三性,此处依女性而说。以「诸贤智者」此语显示善之因,意趣为「因贤智故为善」。「有」者,对问。「此」者,解答也。「有」者,对偈。
Ekādasa vivajjiyāti avibhattikaniddeso, ekādasa vivajjiyeti attho. Tena vuttaṃ ‘‘ye’’tiādi. Tepīti pisaddo gāthāyaṃ luttaniddiṭṭhagamyamānabhāvaṃ dasseti.
「十一应避」者,未分别之指示,义为「应避十一」。故说「诸」等。「彼等亦」者,「亦」不变词显示偈中省略所指示应理解之状态。
Ayanti nhāpitapubbako bhikkhu. Nimmitabuddhanti buddhena nimmitaṃ buddharūpaṃ.
「来」者,指理发师出身的比库。「化佛」者,由佛所化现的佛身形相。
Vivajjiyāti ettha yakāro tvāpaccayassa kāriyoti āha ‘‘vivajjetvā’’ti. Asīsakaṃ yaṃ taṃ kabandhaṃ atthīti yojanā. Asīsakattā kena sarīrena jīvitaṃ bandhatīti kabandho. Yassāti kabandhassa.
「应避」者,此处「y」字是「tvā」后缀的替代,故说「避开」。「无头者,即彼躯干,有」,此为连接。因无头故,以何身体系缚生命,故名「躯干」。「其」者,躯干之。
Hīti saccaṃ. Teti abhabbapuggalā.
「实」者,真实。「彼等」者,无能力之人。
Vācāti ettha yakāralopoti āha ‘‘vācāyā’’ti. Iti meti evaṃ mama. Evaṃ vadamāne mama vacananti yojanā. Athavā itimeti evaṃ ime, evaṃ vadamāne ime janāti yojanā. Saddampīti iminā girasaddo saddapariyāyoti dasseti. Hīti saccaṃ. Tuṇhībhūtassa nisinnassa tassa bhikkhunoti yojanā. Yadi manodvāre āpatti nāma natthi, evaṃ sati kasmā āpajjeyya vācasikanti vuttanti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Tenāti tasmā. Assāti bhikkhussa.
「语」者,此处「y」字脱落,故说「语之」。「如是我」者,如是我之。如是说时,我之言,此为连接。或者「如是我」者,如是这些人,如是说时,这些人,此为连接。「声音亦」者,以此显示声音是声音的同义词。「实」者,真实。「沉默而坐的彼比库之」,此为连接。若意门无有罪名,如是之时,为何会犯语罪,如是所说,故说「然而因为」等。「因此」者,由此。「有」者,比库之。
Sāti bhikkhunī, āpajjatīti sambandho. Vuttappakāranti ‘‘gāmantarapariyāpanna’’nti vuttappakāraṃ.
「彼」者,比库尼,「犯」,此为连接。「所说之相」者,「村间所摄」如是所说之相。
Tāsūti dvīsu bhikkhunīsu.
「彼等中」者,于二比库尼中。
Caturo janāti ettha catunnaṃ janānaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘ācariyo ca tayo ca antevāsikā’’ti . Sāhatthikāti sahatthā avaharitā. Āṇattiyāpīti āṇattena avaharitāpi. Itaresanti antevāsikānaṃ, ekeko māsakoti sambandho. Etthāti parivāre sedamocikagāthāyaṃ.
「四人」者,此处为显示四人之相,故说「老师及三位弟子」。「亲手的」者,亲手取来的。「或受命的」者,或受命令而取来的。「其余的」者,与弟子们相关,应连接为「每人一马萨咖」。「此处」者,在附随篇的解缚偈中。
(2) Pārājikādipañhāvaṇṇanā(2) 巴拉基咖等问之解释
§480
480.Santhatapeyyālañcāti paṭhamapārājikavibhaṅge (pārā. 65) vuttaṃ santhatapeyyālañca.
「三衣等广说」者,在第一巴拉基咖分别中所说的三衣等广说。
Liṅgaparivattaṃ sandhāyāti sati liṅge parivatte paṭiggahaṇassa vijahanaṃ sandhāya vuttaṃ.
「关于性转」者,关于存在性转时,舍弃所受持而说。
Yoti bhikkhu, pariṇāmetīti sambandho. Attano atthāyāti yojanā.
「若」者,比库,应连接为「回向」。应配合为「为自己的利益」。
Assāti gāthāya. Kākauhadanti kākehi karīsussaggaṃ. Kaddamamakkhitanti kaddamena makkhitaṃ. Kāyagatāneva hutvāti sambandho.
「有」者,在偈颂中。「乌鸦所呕吐的」者,乌鸦所排泄的粪便。「泥污涂抹的」者,被泥污所涂抹的。应连接为「仅成为身至念」。
Hīti vitthāro. Anariyaṃ taṃ itthiṃ vā taṃ purisaṃ vā haneyyāti yojanā. Liṅgaparivattena hetubhūtena itthibhūtaṃ, purisabhūtañcāti sambandho. Itthibhūtanti ca itthī hutvā bhūtaṃ, itthibhāvaṃ vā pattaṃ.
「此」者,详说。应配合为「应杀害那非圣的女人或那男人」。应连接为「因性转之缘故而成为女人,或成为男人」。「成为女人」者,成为女人而存在,或达到女性状态。
Migasiṅgatāpasasīhakumārādīnaṃ tiracchānagatamātāpitaro viyāti yojanā. Migasiṅgatāpasoti migasiṅganāmako (jā. aṭṭha. 5.17.96 ādayo) tāpaso. Sīhakumāroti sīhabāhukumāro. Ādisaddena bhūridattādayo saṅgaṇhāti.
「如畜生道的鹿角苦行者、狮子王子等之母父」者,此为连结。鹿角苦行者,名为鹿角的苦行者。狮子王子者,狮臂王子。以「等」字摄取布利达德等。
Kurundiyaṃ āgatanti sambandho.
「来到库伦地」,此为连结。
‘‘Saccaṃ bhaṇantoti gāthāyā’’ti padaṃ ‘‘saccaṃ bhāsato lahukāpatti hotī’’ti ettha itisaddena sambandhitabbaṃ. ‘‘Saccaṃ bhaṇanto’’ti gāthāya iti atthoti yojanā.
「说真实」这一偈句,应以「如是」一词连结于「说真实者有轻罪」此处。「说真实」这一偈句,如是为义,此为连结。
(3) Pācittiyādipañhāvaṇṇanā(3) 巴吉帝亚等问之解释
§481
481. Salākaṃ dentassa assa bhikkhussa chejjaṃ hotīti yojanā. ‘‘Pārājikaṃ hotī’’ti iminā hotichejjanti padassa atthaṃ dasseti.
「给予筹者,对彼比库有断」,此为连结。以「有巴拉基咖」显示「有断」一词之义。
Suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ rukkhamūlaṃ, tameva vā gahetabbaṃ.
「善安立榕树相似的树根」,或应取彼本身。
Tissitthiyoti ettha bhummatthe upayogavacanaṃ, paccattavacanaṃ vāti āha ‘‘tāsupī’’ti. ‘‘Yaṃ taṃ methunaṃ nāma ta’’nti iminā ‘‘methunaṃ yaṃ ta’’nti padānaṃ samānādhikaraṇabhāvaṃ dasseti. ‘‘Na sevatī’’ti iminā na seveti ettha tikārassa ekārādesabhāvaṃ (jā. aṭṭha. 4.11.76 putto vā pitaraṃ yāce viya) dasseti. Tayo puriseti ettha ‘‘upagantvā’’ti padaṃ ajjhāharitvā sambandhitabbanti dassento āha‘‘tayo purisepi upagantvā’’ti. Iminā tayo puriseti ettha upayogatthe upayogavacananti dasseti. Purimanayaṃ gahetvā etthāpi ‘‘tīsu purisesū’’ti bhummatthe upayogavacananti atthopi yujjateva. Imaṃ nayaṃ gahetvā purimapadepi tissitthiyo upagantvāti upayogatthe upayogavacananti atthopi yujjateva. Tasmā te dve nayā aññamaññopadesadāyakanayā nāmāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Ubhatobyañjanasaṅkhāte’’ti iminā anariyasaddena ubhatobyañjanova idha gahetabboti dasseti. ‘‘Nācaratī’’ti iminā na cācareti etthāpi tisaddassa ekārādesabhāvameva dasseti. Methunadhammassa pubbabhāgaṃ kāyasaṃsaggaṃ āpajjituṃ vāyamantiyā tassā bhikkhuniyāti yojanā.
「三女」,此处为处格义的所有格用法,或为对格用法,故说「于彼等女」。以「凡彼名为交媾者」显示「交媾凡彼」诸词之同格性。以「不行」显示「不行」此处「ti」变为「e」之转变。「三男」,此处应插入「前往」一词而连结,为显示此,故说「前往三男」。以此显示「三男」此处为所有格义的所有格用法。取前法,此处亦「于三男」为处格义的所有格用法,此义亦相应。取此法,前词中亦「前往三女」为所有格义的所有格用法,此义亦相应。因此,应见此二法名为互相教示之法。以「计为二根」显示以「非圣者」一词,此处唯应取二根者。以「不行」显示「不行」此处亦「ti」变为「e」之转变。「努力触犯交媾法之前分身触者,对彼比库尼」,此为连结。
Assāti gāthāya, titthiyo ārādhako hotīti yojanā. Tatthevāti titthiyavatte eva. Assāti titthiyassa. Tamevāti titthiyavattameva.
「有」者,偈颂中之义,应连接为「外道之追随者」。「就在那里」者,即在外道之行为中。「有」者,外道之。「那个」者,即外道之行为。
Saṅghādisesantiādigāthā vuttāti sambandho. Tanti ajjhoharaṇaṃ.
「桑喀地谢萨等」,应连接为「偈颂中所说」。「那」者,引用之词。
Ākāsagataṃ sāmaṇeranti sambandho. Saṅghenapīti pisaddo na kammārahenevāti dasseti. ‘‘Na kātabba’’nti iminā saṅghopi kammārahopi bhūmigatova vaṭṭatīti dasseti.
应连接为「在空中的沙玛内拉」。「即使僧团」,「即」字显示「不是甘马所应对者」。以「不应作」此语,显示僧团与甘马所应对者唯地上者方可。
Assāti gāthāya vinicchayoti sambandho.
应连接为「有」者,偈颂中之决断。
‘‘Na deti, na paṭiggaṇhātī’’ti kiriyāpadānaṃ kattāraṃ dassento āha ‘‘nāpi uyyojikā’’tiādi. Tassāti avassutapurisassa. ‘‘Kāraṇenā’’ti iminā tenāti padassa kāraṇatthaṃ dasseti. Evasaddo pana sambhavavasena yojito, na aññena kāraṇenāti attho, avassutassa purisassāti sambandho. Gahaṇeti uyyojitāya gahaṇe. Tañca paribhogapaccayāti ettha tasaddassa visayaṃ, paribhogassa ca sambandhaṃ dassento āha ‘‘tañca panā’’tiādi. Tattha ‘‘āpatti’’nti iminā tasaddassa visayaṃ dasseti. ‘‘Tassā uyyojitāyā’’ti iminā paribhogassa sambandhaṃ dasseti. Tassāti uyyojitāya.
「不给予,不接受」,以业动词显示作者,故说「亦非教唆女」等。「彼之」者,漏尽人之。以「由于原因」此语,显示「由彼」一词之原因义。而「如是」字则依可能性而连接,意为「非由其他原因」,应连接为「漏尽之人的」。「取」者,在被教唆女之取中。「那个以及受用之缘」,在此显示「那」字之对象与「受用」之关系,故说「那个以及」等。其中以「罪」此语显示「那」字之对象。以「彼被教唆女之」此语显示「受用」之关系。「彼之」者,被教唆女之。
Sattarasakesu saṅghādisesesūti sambandho. Vajjaṃ na phusatīti padassa atthaṃ dassento āha ‘‘aññaṃ navaṃ āpatti’’nti.
应连接为「在十七桑喀地谢萨中」。显示「罪不触及」一词之义,故说「另外九种罪」。
Iti sedamocikagāthāvaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是此摄颂偈之解释的连结已完成。
Pañcavaggo
五人品
Kammavaggavaṇṇanā甘马品注释
§482
482. Kammavagge ‘‘gaṇanaparicchedavacana’’nti iminā na pamāṇavacananti dasseti. Iminā kammānaṃ tato ūnātirekabhāvaṃ nivāreti. Gaṇiyate gaṇanaṃ, paricchijjati anenāti paricchedo, gaṇanassa paricchedo gaṇanaparicchedo. Atha vā gaṇiyati anenāti gaṇanaṃ, tameva paricchedo gaṇanaparicchedo, soyeva vacanaṃ gaṇanaparicchedavacanaṃ. Apalokanakammaṃ nāmāti kattabbaṃ kammanti sambandho. Vuttanayenevāti ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā’’ti vuttena eva nayena.
482. 在甘马品中,以「计数限定语」这一词,显示「非量语」。以此防止甘马有少于或多于彼数。「计数」者,被计数也;「限定」者,以此被限定也;「计数之限定」者,计数限定也。或者,「计数」者,以此被计数也;彼即是限定,计数限定;彼即是语,计数限定语。「名为求听甘马」者,应与「应作之甘马」相连。「以所说之方式」者,即以「净治界内住僧团,取来不在者之欲」所说之方式。
Tatthāti catūsu kammesu, ñattidutiyakammaṃ pana atthīti sambandho.
「于彼」者,于四甘马中;然而「有白二甘马」,应与此相连。
Tatthāti dvīsu kammesu. Avasesāti chahi kammehi avasesā. Yadi parivattetvā kataṃ daḷhīkammaṃ na hoti, evaṃ sati daḷhīkammatthāya kinti kātabbanti āha ‘‘sace panā’’tiādi. Tattha ‘‘akkharaparihīnaṃ vā padaparihīnaṃ vā’’ti idaṃ akkharapadānaṃ gaḷitaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Duruttapadaṃ vā’’ti idaṃ sithiladhanitādiaparipuṇṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Ettha ‘‘duruttakkharaṃ vā’’ti ajjhāharitabbaṃ. Idanti punappunaṃ vacanaṃ. Kammaṃ hutvāti sukammaṃ hutvā.
「于彼」者,于二甘马中。「其余」者,六甘马之余。若颠倒而作,甘马不坚固,如是之时,为坚固甘马故,应作何事耶?故说「然而若」等。其中,「字缺或句缺」者,此就字句之脱落而说。「句误」者,此就松缓、重复等不圆满而说。于此应加入「字误」。「此」者,重复之语。「成为甘马」者,成为善甘马。
§483
483. Sammukhākaraṇīyaasammukhākaraṇīyesu asammukhākaraṇīyāni appakattā paṭhamaṃ dassetvā sesānaṃ sammukhākaraṇīyabhāvaṃ dassento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti tesu dvīsu, asammukhākaraṇīyaṃ nāma aṭṭhavidhaṃ hotīti sambandho. Tattha tatthāti tesu tesu khandhakesu. ‘‘Sukataṃ hotī’’ti vacanasāmatthiyato sammukhākatampi sukataṃ hotīti atthopi gahetabbo.
483. 于应现前作与不应现前作中,不应现前作者少,故先显示,为显示其余之应现前作性,说「于彼」等。其中,「于彼」者,于彼二中;「名为不应现前作者有八种」,应与此相连。其中,「于彼」者,于彼彼篇集中。「成为善作」者,从语之能力,现前作者亦成为善作,此义亦应取。
Sesānīti aṭṭhakammehi sesāni. Etānīti kammāni. Vatthuvipannānīti vatthunā vipannāni.
「其余」者,八甘马之余。「此等」者,甘马。「事坏」者,以事而坏。
Tesampīti paṭipucchākaraṇīyānampi. Etthāti ‘‘paṭipucchākaraṇīya’’nti pade. ‘‘Pucchitvā’’ti iminā paṭipucchāti padassa tvāpaccayantabhāvaṃ dasseti. ‘‘Kātabba’’nti iminā karaṇīyanti ettha anīyasaddassa kammatthabhāvaṃ dasseti. Yathādinnāyāhi cuditakena yathādinnāya. Vippalapantassāti vikārena yaṃ vā taṃ vā vacanaṃ palapantassa cuditakassāti sambandho. Sabbatthāti sabbesu ‘‘tajjanīyakammārahassā’’tiādīsu.
「彼等之」者,亦指应被诘问者。「于此」者,在「应诘问」一词中。以「诘问后」一语,显示「诘问」一词之 tvā 后缀的终结状态。以「应作」一语,显示此处「应作」中 anīya 词的业处性。「如所给予地」者,被举罪者如所给予地。「胡言乱语者」之义,与「以变异而说此或彼之语的被举罪者胡言乱语」相连结。「一切处」者,在一切「应受诃责甘马者」等处。
Anuposathadivaseti uposathadivasato aññasmiṃ divase. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘uposathadivaso nāmā’’tiādi. Kattikamāsanti pacchimakattikamāsaṃ. Tassa pavāraṇamāsattā ‘‘ṭhapetvā’’ti vuttaṃ. Sāmaggidivaso ca yathāvuttā cātuddasapannarasā ca uposathadivaso nāmāti yojanā. Yatrahīti yasmiṃ pana vihāre, ṭhapentīti sambandho. Antarāti cātuddasīpannarasīnaṃ majjhe.
「非伍波萨他日」者,在伍波萨他日以外的日子。为显示同一义理,故说「伍波萨他日者」等。「咖提咖月」者,后咖提咖月。因其为自恣月,故说「除外」。应连结为:和合日与如所说的十四日、十五日,名为伍波萨他日。「于何处」者,然而在何寺院,与「除外」相连结。「中间」者,在十四日与十五日之间。
Paccukkaḍḍhitvā ṭhapitadivasoti pacchā upari kaḍḍhitvā ṭhapitaṃ kattikakāḷapakkhacātuddasiṃ vā pañcadasiṃ vā sandhāya vuttaṃ. Idhāpīti apavāraṇāya pavāraṇaṭṭhānepi. Pāḷiyamāgatanayato aññampi nayaṃ dassento āha ‘‘apicā’’tiādi. Antimavatthunti pārājikavatthuṃ. Yassāti puggalassa. Iminā kammāraho puggalo vatthu nāmāti dasseti.
「拉后而置之日」者,指拉后向上而置的咖提咖黑分十四日或十五日而说。「于此亦」者,在非自恣之自恣处亦然。为显示圣典中所来之理以外的其他理,故说「又」等。「最后事」者,巴拉基咖事。「彼之」者,人之。以此显示:应受甘马之人,名为事。
§484
484. Dabbassa aggaṇhanaṃ vatthuaparāmasanaṃ nāma na hoti, atha kho nāmassa aggaṇhanamevāti āha ‘‘tassa nāmaṃ na gaṇhātī’’ti. Aparāmasanākāraṃ dassento āha ‘‘suṇātu me’’tiādi.
「答巴之不取,名为不触事,然而不取名,即是」,故说「不取彼之名」。为显示不触之相,故说「愿听我」等。
Puggalaṃ na parāmasatīti ettha puggalo nāma upajjhāyoti āha ‘‘yo upasampadāpekkhassa upajjhāyo’’ti. Tanti upajjhāyaṃ.
「不触人」者,此中人者,即戒师,故说「欲求达上者之戒师」。「彼」者,戒师。
Sabbena sabbanti sabbathā sabbaṃ, nipātasamudāyoyaṃ, sabbena vā ākārena sabbaṃ ñattinti yojanā.
「一切以一切」者,一切方式的一切,此为不变词集合,或应连结为:以一切相的一切白。
Ñattikamme paṭhamaṃ kammaṃ katvā pacchā ñattiṭṭhapanampi pacchā ñattiṃ ṭhapetiyeva nāma. Iti imehītiādi nigamanaṃ.
「单白甘马」者,先作甘马,后置单白,亦名「后置单白」也。如是以此等,乃结论。
§485
485. ‘‘Vuttanayenevā’’ti atidisitvāpi ñattikammavācānaṃ asadisattā aparāmasanākāraṃ dassento āha ‘‘evaṃ panā’’tiādi. Tattha nesanti vatthusaṅghapuggalānaṃ, paṭhamānussāvane vā dutiyatatiyānussāvanāsu vā vattabbe vadantoti sambandho.
「以所说之方式」者,虽已超越,然因单白甘马语之不相似性,为示不触及之方式,故说「然而如是」等。其中,「引导」者,事、僧团、人之,于第一告白时或于第二第三告白时应说而说,此为连结。
Sāvanaṃ hāpetīti ettha anusaddo lopoti āha ‘‘anussāvanaṃ na karotī’’ti. ‘‘Sāvanaṃ hāpetī’’ti ettha na kevalaṃ sabbena sabbaṃ anussāvanaṃ akarontoyeva sāvanaṃ hāpeti nāma, atha kho anussāvanāya duruttachaḍḍanampi hāpetiyeva nāmāti dassento āha ‘‘yopī’’tiādi. ‘‘Sakimeva vā dvikkhattuṃ vā’’ti iminā tikkhattuṃ aparipūrentoyeva sāvanaṃ hāpeti nāmāti dasseti. Imassa vacanassa sāmatthiyato ñattidutiyakamme ekakkhattuto, ñatticatutthakamme tikkhattuto atirekaṃ kammavācaṃ karonto na hāpetīti ñāyati.
「使告白失坏」者,此中「阿努」字脱落,故说「不作告白」。「使告白失坏」者,此中非仅完全不作告白即名使告白失坏,实则告白之误说舍弃亦名失坏也,为示此,故说「又彼」等。「仅一次或二次」者,以此示不满三次即名使告白失坏。由此语之能力,于白二甘马从一次,于白四甘马从三次,作超过之甘马语者不失坏,此应知。
‘‘Chaḍḍetī’’ti ettha chaḍḍanassa padakkharānaṃ gaḷitabhāvena pākaṭattā taṃ adassetvā ‘‘duruttaṃ karotī’’ti ettha duruttameva dassento āha ‘‘duruttaṃ karotīti ettha panā’’tiādi. Karontena bhikkhunā upalakkhetabboti sambandho.
「舍弃」者,此中舍弃之字音因脱落状态而明显,故不示彼,而于「作误说」中仅示误说,故说「作误说者,此中」等。由作之比库应了知,此为连结。
‘‘Sithila…pe… pabhedo’’ti yvāyaṃ byañjanappabhedo vutto, ayaṃ byañjanappabhedoti yojanā . Gāthāyaṃ dasadhāti dasappakārena. Byañjanabuddhiyāti vaddhetīti buddhi, byañjanameva akkharameva sithilādivasena dasadhā buddhi byañjanabuddhi, tāya. Ettha ‘‘dasadhā’’ti padena ‘‘byañjanabuddhī’’ti samāsapadassa antare dasadhāsaddassa lopaṃ dasseti ‘‘kammajaṃ evā’’tiādīsu (visuddhi. 2.450; visuddhi. mahāṭi. 2.450) viya. Ettha hi evasaddena kammena eva jātaṃ kammajanti samāsaṃ katvā samāsamajjhe evasaddalopaṃ dasseti. Pabhedoti viseso. Ayaṃ panettha yojanā – sithilañca dhanitañca dīghañca rassañca garukañca lahukañca niggahitañca sambandhañca vavatthitañca vimuttañcāti dasadhā byañjanabuddhiyāva pabhedo viseso ñātabboti. ‘‘Sithila’’nti ādīni dasa padāni ‘‘akkharaṃ padaṃ byañjana’’nti napuṃsakaliṅgavasena vuttapāṭhaṃnissāya vuttānīti daṭṭhabbaṃ.
「松弛……乃至……差别」者,此所说之字音差别,此为字音差别,此为结合。偈颂中「十种」者,以十种方式。「字音之了知」者,「增长」即了知,字音即字母,以松弛等十种方式之了知为字音了知,以彼。此中以「十种」一词,示「字音了知」复合词之中间「十种」字之脱落,如「业生」等中。此中实以「埃瓦」字,作「由业而生为业生」之复合后,示复合中间「埃瓦」字之脱落。「差别」者,区别。然此处之结合为:松弛、坚固、长、短、重、轻、鼻音、连结、确定、解脱,如是十种字音了知即差别、区别应知。「松弛」等十词,依「字母、词、字音」中性语之所说文句而说,应如是见。
Gāthāya vitthāraṃ dassento āha ‘‘ettha hī’’tiādi. Agāḷhena vacīpayogena vattabbaṃ akkharaṃ sithilaṃ. Gāḷhena vacīpayogena vattabbaṃ akkharaṃ dhanitaṃ. Tesvevāti pañcasu eva vaggesu. Na kevalaṃ dīghameva garukaṃ nāma, atha kho saṃyogaparampīti āha ‘‘yaṃ vā’’tiādi. Yaṃ akkharaṃ saṃyogaparaṃ katvā vuccati, tampi garukaṃ nāmāti yojanā. Saṃyogo paro yassa akkharassāti saṃyogaparaṃ. ‘‘Saṃyogapada’’ntipi pāṭho. Yaṃ asaṃyogaparaṃ katvā vuccati, tampi lahukaṃ nāmāti yojanā. Yaṃ sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ, taṃ niggahitaṃ nāmāti yojanā. Niggahetvāti niggahitaṃ nāma atthato ṭhānakaraṇānaṃ avissajjanaṃ amuñcananti āha ‘‘avissajjetvā’’ti. Yaṃ sambandhitvā vuccati, taṃ sambandhaṃ nāmāti yojanā. Yaṃ asambandhaṃ katvā vuccati, taṃ vavatthitaṃ nāmāti yojanā. Yaṃ aniggahetvā vuccati, taṃ vimuttaṃ nāmāti yojanā. Aniggahetvāti aniggahaṃ nāma atthato vissajjananti āha ‘‘vissajjetvā’’ti.
示偈颂之详说,故说「此中实」等。以不深之语用应说之字母为松弛。以深之语用应说之字母为坚固。「于彼等中」者,于五组中。非仅长即名重,实则连音之后,故说「或何」等。何字母作连音之后而说,彼亦名重,此为结合。连音在后之字母为连音后。「连音词」亦为读法。何非连音后而说,彼亦名轻,此为结合。何带鼻音而应说,彼名鼻音,此为结合。「抑制」者,鼻音名从义理上为处所方法之不放出、不释放,故说「不放出」。何连结而说,彼名连结,此为结合。何不连结而说,彼名确定,此为结合。何不抑制而说,彼名解脱,此为结合。「不抑制」者,不抑制名从义理上为放出,故说「放出」。
Evaṃ byañjanabuddhivisesaṃ dassetvā idāni kammavācāya uccāraṇavisesaṃ vitthārena dassento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti tāsu dasasu byañjanabuddhīsu. Tathāsaddena takārassa thakārakaraṇañca sithilassa dhanitakaraṇañca atidisati, tathā ‘‘pattakallaṃ esā ñattī’’tiādivacanañca sithilassa dhanitakaraṇaṃ nāmāti yojanā.
如是显示了文字理解的差别之后,现在为了详细显示甘马语的发音差别而说「于彼」等。其中,「于彼」者,于彼十种文字理解中。以「如是」一词,显示将 ta 音变为 tha 音,以及将轻音变为重音;同样,「此白已适当」等语句也显示将轻音变为重音,此为连结。
Itīti evaṃ. Sithile kattabbe dhanitaṃ karotīti sambandho. Cattāri byañjanānīti cattāri akkharāni. Byañjanasaddo hi idha akkharavācako. Catassannaṃ byañjanabuddhīnaṃ kammadūsanaṃ dassetvā itarāsaṃ adūsanaṃ dassento āha ‘‘itaresu panā’’tiādi. Anukkamāgatanti ariyehi otaritvā anukkamena āgataṃ. Paveṇinti santatiṃ. Vināsetvā vutte kiṃ kammavācākopo hotīti āha ‘‘sace panā’’tiādi. Na kuppatīti na nassati. Kasmā pana kammavācā na kuppati, nanu kammaṃ kopentī kammavācā kuppatīti āha ‘‘imāni hī’’tiādi. Hi yasmā na kopenti, tasmā kammavācā na kuppatīti yojanā.
「如是」者,即这样。应作轻音时却作重音,此为关联。「四个文字」者,四个字母。因为文字一词在此处是字母的表达。显示了四种文字理解的甘马破坏之后,为了显示其余的不破坏而说「然而于其余」等。「依次第而来」者,由圣者们传下而依次第而来。「传承」者,相续。破坏了所说之后,若问甘马语是否破坏,则说「然而若」等。「不破坏」者,不消失。然而为何甘马语不破坏?难道不是破坏甘马的甘马语会破坏吗?则说「因为这些」等。「因为」者,因为不破坏,所以甘马语不破坏,此为连结。
Yaṃ pana vacanaṃ suttantikattherā vadantīti sambandho. Kaccāyanādisuttantaṃ karontīti suttantikā, kaccāyanādayo, suttantikā ca te therā ceti suttantikattherā. Na vaṭṭatīti akkharavikāro na vaṭṭati. Vinayadharena kammavācā kātabbāti sambandho. Yathāpāḷiyāti bhagavatā yathāvuttāya pāḷiyā. Byañjananiruttiyāti byañjananiruttiyaṃ. Itarathāti vuttadosapariharaṇato aññena pakārena.
「然而经师长老们所说的言说」,此为关联。作咖吒亚那等经典者为经师,即咖吒亚那等人,经师且彼等为长老,故为经师长老。「不适当」者,字母的变化不适当。持律者应作甘马语,此为关联。「如圣典」者,依世尊如所说的圣典。「文字语言」者,于文字语言中。「否则」者,以不同于所说过失的避免的其他方式。
Akālevā sāvetīti ettha akālo nāma anokāsoti āha ‘‘anokāse’’ti. Anokāso nāma ñattianussāvanānaṃ pubbāparavitathanti āha ‘‘ñattiṃ aṭṭhapetvā’’tiādi. Paṭhamaṃyeva ñattiṃ aṭṭhapetvā paṭhamaṃyeva anussāvanakammaṃ katvāti yojanā. ‘‘Paṭhamaṃyevā’’ti hi padaṃ pubbāparāpekkhaṃ. Itītiādi nigamanaṃ.
「于非时宣说」,此处所谓非时即非场合,故说「非场合」。所谓非场合即白与随说的前后颠倒,故说「舍弃白」等。舍弃第一白而作第一随说甘马,此为连结。因为「第一即」一词是观待前后的。「如是」等为结论。
§486
486. Yā ekavīsati bhikkhū na gaṇhāti, ayaṃ atikhuddakasīmā nāmāti yojanā. Ekavīsati bhikkhūti abbhānakamme kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū. Yattha sīmāyaṃ nisīdituṃ na sakkonti, ayaṃ atikhuddakasīmā nāmāti yojanā. Nisīditunti aññamaññassa hatthapāsaṃ avijahitvā parimaṇḍalākārena nisīdituṃ. Tatthāti atikhuddake. Etthāti sesasīmāsu. Yā sammatā hoti, ayaṃ atimahatī nāmāti yojanā. Kesaggamattenāpīti pisaddo tato atirekena pana pagevāti dasseti. Aghaṭitaṃ asambandhaṃ nimittaṃ imissāti aghaṭitanimittā. Khaṇḍanimittabhāvaṃ akhaṇḍanimittadassanena pākaṭaṃ karonto āha ‘‘puratthimāyā’’tiādi. Pubbakittitanti paṭhamakittitaṃ. Tatthevāti uttarāya eva disāya. Aparāpīti pisaddo dutiyatthasampiṇḍanattho. Yā sammatā hoti, khaṇḍanimittā nāmāti yojanā. Animittupaganti yathābhūtakathanavisesanameva, na byavacchedavisesanaṃ tacasārādiggahaṇena animittupagabhāvassa pākaṭattā. Antarāti majjhe. Yā sammatā hoti, sā chāyānimittā nāma, animittā nāmāti yojanā.
「凡不能容纳二十一位比库者,此名为过小界」,此为连结。「二十一位比库」者,于告白甘马中,与应甘马者一起的二十一位比库。于何界中不能坐,此名为过小界,此为连结。「坐」者,不离彼此的手臂范围而以圆形方式坐。「于彼」者,于过小中。「于此」者,于其余界中。「凡被认可者,此名为过大」,此为连结。「乃至发尖量」者,「乃至」一词显示超过那个则更甚。「不连接的标相于此」者,不连接标相。以显示不断标相来明显化断标相的状态而说「于东方」等。「先前所说」者,最初所说。「于彼即」者,于北方即。「以及西方」者,「以及」一词是第二义的集合义。「凡被认可者,名为断标相」,此为连结。「无标相者」者,只是如实说的限定,不是区分的限定,因为以皮肤、树心等的取得而无标相者的状态是明显的。「中间」者,于中央。「凡被认可者,彼名为影标相,名为无标相」,此为连结。
Bahi ṭhito hutvā sammannatīti yojanā. Nimittāni pana bahi ṭhatvāpi kittetuṃ vaṭṭati . Evaṃ sammatāpīti pisaddo asammatā pana pagevāti dasseti. Sīmāya sīmanti padānaṃ sambandhāpekkhattā, tassa ca asamānabhāvato tesaṃ visuṃ visuṃ sambandhaṃ dassento āha ‘‘attano sīmāya paresaṃ sīma’’nti. Sambhindatīti sambandhaṃ karoti. Ettha hi bhididhātu dvidhākaraṇatthavācako, dhātvatthabādhakena saṃtyūpasaggena sambandhavācako hotīti daṭṭhabbaṃ. Tatthāti tāsu dvīsu sīmāsu. Itīti evaṃ. Tāsūti sīmāsu.
「站在外面而认可」,此为连结。然而标相即使站在外面也适当宣说。「如是虽被认可」者,「虽」一词显示未被认可则更甚。因为界与界二词的关联观待性,而彼等的不同性,为了显示彼等各别的关联而说「自己的界与他人的界」。「相接」者,作关联。此处「bhid」词根是作二分义的表达者,以破坏词根义的「saṃ」前缀而成为关联的表达者,应如是见。「于彼」者,于彼二界中。「如是」者,即这样。「于彼等」者,于诸界中。
§487-8
487-8. Yampi kammappattachandārahalakkhaṇanti yojanā. Tatthāti tassaṃ parisato kammavipattiyaṃ. Tampīti kammappattachandārahalakkhaṇampi, vuttamevāti sambandho. Tatthāti ‘‘cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā’’ti pāṭhe. Anukkhittāti saṅghena ukkhepanīyakammassa akatattā anukkhittā. Parisuddhasīlāti pārājikaṃ anajjhāpannattā parisuddhasīlā. Imehi padehi pakati attā sabhāvo etesanti pakatattāti atthaṃ dasseti. ‘‘Kammassa arahā’’ti iminā ‘‘kammappattā’’ti padassa chaṭṭhīsamāsañca pattasaddassa arahaanucchavikatthabhāvañca dasseti. Tehīti catūhi pakatattehi. Etīti āgacchati. Avasesāti catūhi pakatattehi avasesā. Yassa panāti puggalassa pana. Kammārahoti kammassa araho.
487-8.「业具格者应为甘马」,此为连结。「于彼」者,于彼众中业不具格之情形。「彼亦」者,业具格者应为甘马之特相,亦已说,此为关联。「于彼」者,于「四比库为本性者、业具格者」之文句中。「未被举」者,因僧团未作举罪甘马故未被举。「戒清净」者,因未犯巴拉基咖故戒清净。以此等语词显示「本性者」之义:「本性为彼等之自性者为本性者」。以「应为甘马者」此语,显示「业具格」一词之属格复合,及「具格」一词之应为、适合、相应之义。「以彼等」者,以四本性者。「来」者,到来。「其余」者,除四本性者之其余。「然于何者」者,然于何补特伽罗。「应为甘马者」者,应为甘马者。
§489
489.Etthāti paṇḍakādīnaṃ avatthubhāvadassanaṭṭhāne.
489.「于此」者,于显示般哒咖等非为所依处之处。
Apalokanakammakathā求听甘马论
§495-6
495-6.Tatthāti catūsu kammesu. Etthāti osāraṇādipāṭhe. Padasiliṭṭhatāyāti loke padānaṃ siliṭṭhabhāvato. Tatthāti osāraṇādīsu pañcasu. Kaṇṭakasāmaṇerassa yā sā daṇḍakammanāsanā atthi, sā nissāraṇāti yojanā. ‘‘Micchādiṭṭhiko hotī’’ti vatvā tamevatthaṃ dassetuṃ ‘‘antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato’’ti vuttaṃ. Micchādiṭṭhi hi liṅganāsanāya kāraṇaṃ hoti. Soti sāmaṇero, ‘‘nissajjāpetabbo’’ti pade kāritakammaṃ, vuttakammaṃ vā. Taṃ laddhinti dhātukammaṃ, avuttakammaṃ vā. Kinti kātabbanti āha ‘‘evañca pana kammaṃ kātabba’’nti.
495-6.「于彼」者,于四甘马中。「于此」者,于驱摈等文句中。「因语词之黏着性」者,因世间语词之黏着性。「于彼」者,于驱摈等五者中。「对刺沙玛内拉之彼杖甘马灭摈存在,彼为驱摈」,此为连结。说「持邪见者」后,为显示同义故说「具足边执见者」。邪见为相灭摈之因。「彼」者,沙玛内拉,「应令舍弃」一词中为使役甘马,或为所说甘马。「得彼」者,为词根甘马,或为未说甘马。「如何」者,应如何作,故说「如是应作甘马」。
Kātabbākāraṃ dassento āha ‘‘saṅghaṃ bhante’’tiādi. Yaṃ sahaseyyaṃ labhantīti yojanā. Tassāti sahaseyyassa. Alābhāyāti alābhatthāya. ‘‘Cara pire vinassā’’ti iminā nissāraṇākāraṃ dasseti. Attho panassa heṭṭhā vuttoyeva.
显示应作之方式故说「尊者僧团」等。「凡得共宿者」,此为连结。「彼之」者,共宿之。「为不得」者,为不得之目的。以「行去!汝灭亡!」此语显示驱摈之方式。然其义于下文已说。
Soti samaṇero, osāretabboti sambandho.
「彼」者,沙玛内拉,应被驱摈,此为关联。
Svāyanti so ayaṃ sāmaṇero, accayaṃ desetīti sambandho. Soratoti sundaraladdhiyaṃ rato, duladdhito vā suṭṭhu orato. Yathā pureti yathā pubbe ruccati, tathāti yojanā. Kāyasambhogasāmaggidānanti kāyena ca sambhogena ca sāmaggiyā dānaṃ.
「彼即」者,彼此沙玛内拉,说过失,此为关联。「索拉德」者,于美好得利中喜乐,或从恶得利,或极为远离。「如前」者,如前所喜,如是,此为连结。「身受用和合施」者,以身、以受用、以和合之布施。
Evantiādi nigamanaṃ. Yasmā pana brahmadaṇḍo pañcasatikakkhandhake (cūḷava. 445) channasseva paññatto, tasmā tasseva dātabboti āha ‘‘na kevala’’ntiādi. Esāti brahmadaṇḍo, aññopi yo bhikkhu viharati, tassapi dātabboti sambandho. Kinti dātabboti āha ‘‘evañca pana dātabbo’’ti. Dātabbākāraṃ dassento āha ‘‘saṅghamajjhe’’tiādi.
「如是」等是结论。然而,因为梵罚仅在五百篇集(小品 445)中为阐那一人所制定,故应仅对彼施予,为此说「非仅」等。「此」者,梵罚也,对其他任何住于此状态的比库,亦应施予,此为关联。如何施予?为此说「应如是施予」。显示施予方式,说「在僧团中」等。
Yaṃ vacanaṃ iccheyya, taṃ vacananti yojanā. Khamāpentassāti saṅghaṃ khamāpentassa tassa bhikkhussāti yojanā.
「所欲之言」者,应连接为「所欲说之言」。「令忍许者」,应连接为「令僧团忍许之彼比库」。
Paṭisaṅkhāti paṭisaṅkhāya, ñāṇena paccavekkhitvāti attho.
「审虑」者,经审虑,以智观察之义。
Yanti avandiyakammaṃ, anuññātanti sambandho. Kena anuññātanti āha ‘‘bhagavatā’’ti. Kismiṃ khandhake anuññātanti āha ‘‘bhikkhunikkhandhake’’ti. Kesu vatthūsu anuññātanti āha ‘‘tena kho pana…pe… imesu vatthūsū’’ti (cūḷava. 411). Kiṃ katvā anuññātanti āha ‘‘dukkaṭaṃ paññapetvā’’ti. Kinti anuññātanti āha ‘‘anujānāmi…pe… kātabbo’’ti. Tassāti avandiyassa. ‘‘Na osāraṇādīnī’’ti iminā evasaddassa chaḍḍetabbatthaṃ dasseti. Tassāti kammalakkhaṇabhūtassa avandiyassa. Tatthevāti bhikkhunikkhandhakeyeva. Nanti kammalakkhaṇaṃ. Idhāpīti parivāre kammavaggepi.
「去」者,不礼敬甘马,应连接为「已被允许」。由谁允许?为此说「由世尊」。在何篇集中允许?为此说「在比库尼篇集」。在何事项中允许?为此说「然而以彼……乃至……在此等事项中」(小品 411)。作何而允许?为此说「制定恶作后」。如何允许?为此说「我允许……乃至……应作」。「彼」者,不礼敬之。「非降下等」,以此显示「如是」一词应被舍弃之义。「彼」者,作为甘马特相之不礼敬。「就在彼处」者,就在比库尼篇集中。「非」者,甘马特相。「在此亦」者,在附随篇甘马品中亦然。
Apāsādikanti apasādāvahaṃ, apasādajanakaṃ vā.
「不悦意」者,带来不悦,或生起不悦。
Tatoti avandiyakaraṇato. Imanti bhikkhuṃ. Vandiyanti vanditabbaṃ, vandanaṃ vā.
「由彼」者,由作不礼敬。「此」者,比库。「应礼敬」者,应被礼敬,或礼敬。
Etthāti apalokanakamme, bhikkhunisaṅghamūlakaṃ katvā paññattanti yojanā. Bhikkhusaṅghassāpīti pisaddo na bhikkhunisaṅghassevāti dasseti. Panasaddo sambhāvanattho, tathā bhikkhunisaṅghamūlakaṃ paññattampīti attho, labhitabbabhāvaṃ vitthārena dassento āha ‘‘yaṃ hī’’tiādi. Yaṃ apalokanakammaṃ karotīti yojanā. Appamattakavissajjakena pana dātabbānīti sambandho. Tesanti sūciādīnaṃ. Soyevāti appamattakavissajjakoyeva. Tatoti appamattakato. Tatthāti senāsanakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 321). Vuttappakāraṃ gilānabhesajjampīti sambandho. Yopi cāti bhikkhupi ca hotīti sambandho. Tassa dātabbāti sambandho. Tatruppādatoti tasmiṃ mahāvāse uppādapaccayato, gahetvāti sambandho. ‘‘Pesalassā’’tiādinā dussīlādīnaṃ dātuṃ na vaṭṭatīti dasseti.
「在此」者,在求听甘马中。应连接为:「以比库尼僧团为根本而制定」。「比库僧团亦」中的「亦」字显示:不仅是比库尼僧团。「亦」字表示可能性,意思是:「也有以比库尼僧团为根本而制定者」。为了详细显示可得性,说「凡是」等。应连接为:「凡是作求听甘马」。「然而应以少许施与者给予」,这是连接。「彼等」者,针线等。「即彼」者,即少许施与者。「由彼」者,从少许。「在彼处」者,在住处篇集注释中(小品注释321)。应连接:「如前所说方式的病人药物亦」。「又凡是」,应连接为:「又凡是比库」。应连接:「应给予彼」。「在彼处生起」者,从彼大瓦萨生起之缘,应连接为:「取得」。以「善良者」等显示:不应给予恶戒者等。
Jaggāpetuṃ vaṭṭatīti ettha apucchitvā jaggāpetuṃ vaṭṭatīti āha ‘‘ayaṃ bhikkhū’’tiādi. Odissāti uddisitvā.
「允许令守护」,在此说:「不问而令守护是允许的」,故说「此比库们」等。「指定」者,指明而。
Āsanagharaṃ vāti paṭimāgharaṃ vā, kārako manussoti sambandho. Upanikkhepato gahetvāti sambandho. Saṅghikenapīti pisaddo na kevalaṃ cetiyassa upanikkhepeneva, atha kho saṅghikenapīti dasseti.
「或座堂」者,或休息堂,应连接为:「作者、人」。应连接为:「从寄存处取得」。「以僧团物亦」中的「亦」字显示:不仅以塔寺的寄存物,而且以僧团物亦。
Yāpanamattaṃ alabhantehi karontehīti yojanā, paribhuñjantehi hutvāti sambandho. ‘‘Vattaṃ karomā’’tiādinā ‘‘yāpanamatta’’nti padassa atthaṃ dasseti. Vihāre ropitā ye phalarukkhāti yojanā. Yesanti rukkhānaṃ. Tesūti rukkhesu. Ye panāti rukkhā pana, apariggahitā hontīti sambandho. Taṃ panāti apalokanakammaṃ pana. Salākaṃ gaṇhanti etthāti salākaggaṃ, ṭhānaṃ. ‘‘Yāgaggabhattagga’’iti etthāpi eseva nayo. Uposathaggeti uposathassa gahaṇaṭṭhāne, uposathageheti attho. Tatthāti uposathagge. Tanti apalokanakammaṃ.
应连接为:「由获得仅足维生者作」,应连接为:「受用而」。以「我们作事务」等显示「仅足维生」一词的意义。应连接为:「凡是种植在寺院中的果树」。「彼等」者,树木的。「在彼等」者,在树木中。「然而凡是」者,然而树木,应连接为:「是无主的」。「然而彼」者,然而求听甘马。「取筹」,在此者,取筹处,场所。「食堂处、饭堂处」,在此亦是同样的方法。「伍波萨他处」者,在伍波萨他的取得处,意思是伍波萨他堂。「在彼处」者,在伍波萨他处。「彼」者,求听甘马。
Yaṃ mūlatacapattaaṅkurapupphaphalakhādanīyādīti yojanā. Antosīmāyāti anto upacārasīmāya.
应连接为:「凡是根、干、叶、芽、花、果、副食等」。「界内」者,在近行界内。
Sukatamevāti saṅghena katameva. Uposathadivaseti nidassanamattaṃ yasmiṃ kasmiṃci divasepi katattā.
「善作」者,即由僧团所作。「伍波萨他日」者,仅是举例,因为在任何日子作亦可。
Phalavārenāti rukkhānaṃ phalagahaṇavārena. Rukkhā dharantīti rukkhā tiṭṭhanti, saṃvijjanti vā . Yehīti bhikkhūhi ropitā, hontīti sambandho. Sā eva katikāti pubbe katā sā eva katikā, aññā katikā na kātabbāti adhippāyo.
「以果实之分」者,以树木果实采取之分。「树木持续」者,树木存续,或存在之义。「由彼等」者,与由比库们种植者相连。「即彼约定」者,先前所作即彼约定,不应另作约定,此为意趣。
Aññasmiṃ vihāreti rukkhānaṃ ṭhitavihārato aññasmiṃ vihāre. Tesanti rukkhānaṃ, sāmīti sambandho. Yepīti rukkhāpi, ropitāti sambandho. Aññato ṭhānatoti yojanā. Tesūti rukkhesu. Etthāti vihāre. Tehi panāti pariveṇasāmikehi bhikkhūhi pana. Dasabhāganti dasamabhāgaṃ. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā dasabhāgaṃ datvāti atthaṃ atidisati.
「于他住处」者,于异于树木所立住处之他住处。「彼等之」者,树木之,与主人相连。「彼等亦」者,树木亦,与种植者相连。「从他处」者,应作连接。「于彼等」者,于树木。「于此」者,于住处。「然而由彼等」者,然而由住处主人比库们。「十分之一」者,十分之一部分。「即此方法」者,以此显示给与十分之一之义。
Sambhāvanīyabhikkhunoti sīlasutādīhi sambhāvanīyassa bhikkhuno. Tatthāti porāṇavihāre. Mūleti pubbe, ādikāleti attho. Nikkukkuccenāti ‘‘abhājitamida’’nti kukkuccavirahena. Khiyyanamattameva tanti taṃ khiyyanaṃ khiyyanamattameva, na sāmaṇerānaṃ khiyyanaṃ ruhatīti attho.
「应尊敬之比库」者,以戒学等应尊敬之比库。「于彼处」者,于旧住处。「根本」者,先前,最初时之义。「无疑虑地」者,以『此未分配』之疑虑离去。「仅是诃责而已」者,彼诃责仅是诃责而已,沙玛内拉们之诃责不成立,此为义。
Panasarukkhanti kaṇṭakīphalarukkhaṃ. Ayaṃ sāmīcīti ayaṃ bhājetvā khādanaṃ anudhammatā. Khāyitanti khāditaṃ. Dvinnaṃ tiṇṇaṃ katikapaṭippassambhanaṃ nayena ñātuṃ sakkuṇeyyattā taṃ adassetvā ekasseva katikapaṭippassambhanaṃ dassento āha ‘‘ekabhikkhuke panā’’tiādi. Purimakatikāti ‘‘yathāsukhaṃ paribhuñjituṃ ruccatī’’ti (pari. aṭṭha. 495-496) pure katā katikā. Tesanti sāmaṇerānaṃ, phātikammanti sambandho. Bhājetvāti sāmaṇerānaṃ bhājetvā. Iminā sāmaṇerānaṃ phātikammaṃ na dātabbampi bhāgaṃ bhājetabbanti dasseti.
「波罗蜜果树」者,有刺之果树。「此为如法」者,此分配后食用为如法性。「已食」者,已被食。因能以二人三人约定废止之方法了知,不示彼而仅示一人约定废止,故说『然而于一比库』等。「先前约定」者,先前所作『随意受用为宜』之约定。「彼等之」者,沙玛内拉们之,与分配工作相连。「分配后」者,分配给沙玛内拉们后。以此显示沙玛内拉们之分配工作虽不应给与,但应分配份额。
Sāmantagāmehīti āsannagāmehi, āgantvāti sambandho. Ekaṃ ambaṃ ekaṃ labujanti yojanā. Adiyyamāne dose dassite diyyamāne ānisaṃsampi atthato ñātabbanti dassento āha ‘‘adiyyamāne hī’’tiādi.
「从周边村落」者,从邻近村落,与来到相连。「一个芒果一个波罗蜜」者,应作连接。示不给与时过失已显,给与时利益亦应从义理了知,故说『不给与时』等。
Gaṇhantānaṃ manussānanti sambandho. Tatoti katikavattaṭṭhapanato. Na vattabbāti phaladānakuladūsakattā na vattabbā. Kinti ācikkhitabbanti āha ‘‘nāḷikerādīnī’’tiādi. Anuvicaritvāti padānamanukkamena vicaritvā. Upaḍḍhabhāgoti bhikkhūnaṃ laddhabhāgato upaḍḍho bhāgo. Apaloketvāti saṅghaṃ āpucchitvā.
「取者人们」者,应作连接。「从彼」者,从约定事项之确立。「不应说」者,因破坏施果家族故不应说。「如何」者,应告知,故说『椰子等』等。「巡视后」者,以足步之次第巡视后。「半分」者,从比库们所得份额之半分。「求听后」者,询问僧团后。
Maggagamiyasatthavāhoti maggaṃ gamiko satthavāho. Soti balakkārena gahetvā khādanto. Chāyādīnantiādisaddena ārāmavanāni saṅgahetabbāni. Sace atthīti sace attho atthi. Phalabharitāti phalena paripuṇṇā. ‘‘Phalabhāritā’’tipi pāṭho. Phalasaṅkhātena bhārena samannāgatāti attho. Apaccāsīsantenāti tesaṃ santikā dānapaṭidānaṃ apaccāsīsantena. Pubbe vuttamevāti pubbe saṅghikaṭṭhāne ‘‘kuddho hi so’’tiādinā vuttameva. Etthāti puggalikaṭṭhāne.
「道行商主」者,行于道路的商主。「彼」者,以力强取而食者。「荫等」者,以「等」字应摄取园林。「若有」者,若有利益。「果实满」者,以果实充满。亦有「果实满」之读法。其义为:具有名为果实之重担。「不祝愿」者,于彼等近处不祝愿施与回向。「前已说」者,于前僧团场合中以『彼怒』等已说之义。「于此」者,于个人场合中。
Tanti phalārāmaṃ. Soti paṭibalo bhikkhu. Bhāriyaṃ kammanti jagganakammaṃ bhāriyaṃ. Ettakenāti tatiyabhāgaupaḍḍhabhāgamattena. Sabbaṃ phalārāmanti sambandho. Mūlabhāganti paṭhamabhāgaṃ. ‘‘Dasabhāgamatta’’nti iminā tadatthaṃ dasseti. Datvāti saṅghassa datvā. Soti bhikkhu. Akatāvāsanti pubbe akataṃ navaṃ senāsanaṃ. Ārāmanti saṅghassa ārāmaṃ. Tehipīti nissitakehipi. Pisaddo ācariyaṃ apekkhati. Tesanti nissitakānaṃ. Jaggitakāleti jaggitānaṃ rukkhānaṃ pupphaphalabharitakāle. Jagganakāleti jagganamattakāle, jagganamattameva, na jagganakāraṇā kiñci pupphaṃ vā phalaṃ vā hoti, tasmiṃ kāleti attho. ‘‘Bahu’’ntiādinā vāretabbākāraṃ dasseti.
「彼」者,果园。「彼」者,有能力的比库。「重业」者,守护业为重。「以此量」者,以三分之一或半分之量。「一切果园」者,此为连结。「根部分」者,第一部分。以「十分之量」此语显示其义。「施与」者,施与僧团。「彼」者,比库。「未作住处」者,以前未作的新住所。「园」者,僧团之园。「彼等亦」者,依止者亦。「亦」字期待老师。「彼等」者,依止者之。「守护时」者,守护之树木花果满时。「守护时」者,仅守护之时,仅守护而已,非因守护而有任何花或果,于彼时之义。以「多」等显示应遮止之相。
Phātikammena jagganto na atthīti yojanā. Anāpucchitvāvāti saṅghaṃ anapaloketvāva. Itīti evaṃ.
「以砍伐业守护者不存在」,此为连结。「不问」者,不求听僧团而。「如是」者,如此。
Ñattikammaṭṭhānabhede pana evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Osāreti saṅghamajjhaṃ paveseti imāya ñattiyāti osāraṇā.
「然于单白甘马处之分别,应如是了知决断」,此为连结。「提出」者,以此单白引入僧团中央,此为提出。
Nissāriyati saṅghato bahi kariyati imāyāti nissāraṇā. Ñatti uposatho nāmāti idaṃ kāraṇūpacāravasena vuttaṃ. Tenāha ‘‘uposathakammavasena ṭhapitā’’ti. Eseva nayo ñattipavāraṇā nāmāti etthāpi.
「驱出」者,以此从僧团驱出至外,此为驱出。「单白名为伍波萨他」者,此依因之近似而说。故说『依伍波萨他甘马而立』。此同理于『单白名为巴瓦拉那』此处亦然。
Anusāseyyātiādinā paṭhamapurisaeyyavibhattivasena ṭhapitā ñatti attanā paraṃ sammanituṃ ṭhapitā ñatti nāma. Anusāseyyantiādinā uttamapurisaeyyaṃvibhattivasena ṭhapitā ñatti attanāva attānaṃ sammanituṃ ṭhapitā ñatti nāma. Attanāva attā vā paro vā sammaniyati imāya ñattiyāti sammuti. Nissaṭṭhapattacīvarādīni dīyanti anenāti dānaṃ, ñatti. Vaccaṃ anapekkhitvā vācakassa niyatanapuṃsakaliṅgattā napuṃsakaliṅgavasena vuttaṃ.
「应教诫」等者,依第一人称愿望格而立之单白,名为由自己认可他人而立之单白。「我等应教诫」等者,依第一人称复数愿望格而立之单白,名为由自己认可自己而立之单白。「由自己或自己或他人以此单白而被认可」,此为认可。「以此施与已舍弃之钵衣等」,此为施与,即单白。不顾性别,因说者之固定中性,故以中性而说。
Āpatti paṭiggaṇhiyati anenāti paṭiggaho.
「以此受取罪」者,受取也。
Paṭimukhaṃ upari kaḍḍhiyati imāyāti paccukkaḍḍhanā.
「以此向前上拉」者,前拉也。
Kammamevāti lakkhiyati anenāti kammalakkhaṇaṃ.
「以此标示甘马」者,甘马标识也。
‘‘Tathā’’ti padena ‘‘kammalakkhaṇaṃ nāmā’’ti padaṃ atidisati. Tatoti sabbasaṅgāhikañattito. Parā dve ñattiyo kammalakkhaṇaṃ nāmāti yojanā. Itītiādi nigamanaṃ.
「如是」一词超越「名为甘马标识」一词。「彼」者,从一切摄取白故。后二白名为甘马标识,应如是连接。「如是」等为结论。
Ñattidutiyakammaṭṭhānabhede osāraṇādīnaṃ visesaṃ dassento āha ‘‘vaḍḍhassa licchavino’’tiādi. Sīmāsammuti cātiādinā yojanā kātabbā.
为显示在白二甘马处所之分别中,下降等之差别,故说「瓦达之离车子」等。应以「界结集」等作连接。
Yā pana dve ñattidutiyakammavācā vuttāti yojanā. Itītiādi nigamanaṃ.
应连接为「凡所说之二白二甘马语」。「如是」等为结论。
Ñatticatutthakammaṭṭhānabhede yojanānayo pākaṭoyeva.
白四甘马处之分别中,配属之方法极为明显。
§497
497.Catuvaggakaraṇe kammetiādikāya desanāya sambandhaṃ dassento āha ‘‘iti kammāni cā’’tiādi. Tattha itīti evaṃ dassetvāti sambandho. Tassatthoti tassa ‘‘catuvaggakaraṇe kamme’’tiādivacanassa attho veditabboti sambandho.
497. 为显示与「于四人作甘马」等教示之关联,故说「如是诸甘马」等。其中,「如是」者,即「如是显示」之关联。「其义」者,应知彼「于四人作甘马」等语之义,此为关联。
Iti kammavaggavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，甘马品注释的释义已完成。
Atthavasavaggādivaṇṇanā利益缘由品等注释
§498
498. Evaṃ kammavaggavaṇṇanaṃ dassetvā tassānantare vuttāya ‘‘dve atthavase paṭiccā’’tiādikāya desanāya anusandhiṃ dassento āha ‘‘idānī’’tiādi, idāni āraddhanti sambandho. Yāni tāni sikkhāpadānīti yojanā. Diṭṭhadhammikaverānanti diṭṭhadhamme pavattattā ca viramitabbattā ca diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ. Saṃvarāyāti ettha saṃpubbo varadhātu pidahanattho, āyasaddo ca tadatthoti āha ‘‘pidahanatthāyā’’ti. Vipākadukkhasaṅkhātānanti pāṇātipātādīnaṃ vipākabhūtānaṃ dukkhasaṅkhātānaṃ. Samparāyikānanti samparāye pavattānaṃ. Idhāti imasmiṃ sikkhāpadapaññattānisaṃsaṭṭhāne. ‘‘Vajjanīyabhāvato’’ti iminā vajjetabbānīti vajjānīti vacanatthaṃ dasseti. Bhāyanti etehīti bhayāni. Akkhamaṭṭhenāti asahaṇīyaṭṭhena. ‘‘Akusalānīti vuccantī’’ti iminā vipākadukkhāni phalūpacārena akusalāni nāmāti dasseti. Gaṇabandhabhedanatthāya sikkhāpadaṃ paññattanti evameva pāṭho. Potthakesu pana ‘‘gaṇabhojanasikkhāpadaṃ paññatta’’nti pāṭho likhito. Sabbatthāti sabbasmiṃ atthavasavagge. Yanti vacanaṃ. Etthāti imasmiṃ vagge.
498. 如是显示甘马品之解说后,为显示与其后所说「缘于二义利」等教示之连结,故说「今」等,「今」者,即「已开始」之关联。「凡彼诸学处」者,此为配属。「现法怨」者,因于现法中生起,且应离之,故为现法诸怨。「为防护」者,此中「防」字前缀,「护」界为遮止义,「为」字亦为彼义,故说「为遮止」。「果报苦所摄」者,杀生等之果报所成之苦所摄。「后世」者,于后世生起者。「此中」者,于此学处制定利益之处。「从应避性」者,以此显示「应避」即「避」之语义。「由此等而怖」者,即诸怖。「以不堪忍义」者,以不能忍受义。「称为不善」者,以此显示果报诸苦以果近行而名为不善。「为破僧团结合而制定学处」者,即如是读法。然于诸本中,写作「制定僧食学处」之读法。「一切处」者,于一切义利品中。「去」者,语词。「此中」者,于此品中。
Iti atthavasavaggavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，利益缘由品注释的释义已完成。
§499
499. Vattesu vattamāno puggalo osārīyati anenāti osāraṇīyaṃ, kammaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘yena kammena osārīyati, taṃ kammaṃ paññatta’’nti. ‘‘Yena kammenā’’tiādinā bhaṇḍanakārakādayo nissārīyanti anena kammenāti nissāraṇīyanti vacanatthaṃ dasseti.
499. 「于诸事中行者之人由此而被降」者,即降伏,甘马。由此而说「由何甘马而被降,彼甘马被制定」。「由何甘马」等者,以此显示「诤论作者等由此甘马而被驱出」即「驱摈」之语义。
§500
500. Sattāpattikkhandhā paññattaṃ nāmāti sambandho. Antarāti kakusandhādīnaṃ tiṇṇaṃ buddhānañca amhākaṃ bhagavato ca antare. ‘‘Sikkhāpade’’ti iminā ‘‘apaññatte’’ti padassa atthaṃ dasseti. Makkaṭīvatthuādivinītakathā anupaññattaṃ nāmāti sambandho. ‘‘Sikkhāpade’’ti iminā ‘‘paññatte’’ti padassa atthaṃ dasseti. Sabbatthāti sabbasmiṃ ānisaṃsavagge.
500. 「七犯聚被制定」者,名为关联。「中间」者,于咖古桑达等三佛与我等世尊之间。「于学处」者,以此显示「未制定」一词之义。「猕猴事等毗尼语」者,名为未制定,此为关联。「于学处」者,以此显示「已制定」一词之义。「一切处」者,于一切利益品中。
Iti ānisaṃsavaggavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，利益品注释的释义已完成。
§501
501. Sabbasikkhāpadānaṃ saṅgahanti sambandho. Tatthāti ‘‘nava saṅgahā’’tiādipāṭhe evamattho veditabboti yojanā. ‘‘Vatthunā saṅgaho’’ti iminā ‘‘vatthusmiṃ, vatthūnaṃ saṅgaho’’ti atthaṃ nivāreti. Etthāti ‘‘vatthusaṅgaho’’tiādipāṭhe. Hīti vitthāro. Yasmā natthīti sambandho. Sabbānīti sikkhāpadāni. ‘‘Saṅgahitānī’’ti iminā saṅgahitabboti saṅgahoti nibbacanaṃ dasseti. Evaṃ tāvātiādi nigamanaṃ.
501. 「一切学处之摄」者,为关联。「其中」者,于「九摄」等文中,应知如是义,此为配属。「以事摄」者,以此遮止「于事中,诸事之摄」之义。「此中」者,于「事摄」等文中。「即」者,为详说。「因无」者,为关联。「一切」者,诸学处。「被摄」者,以此显示「应摄」即「摄」之释义。「如是首先」等者,为结论。
Yasmā pana saṅgahitāti sambandho.
「因为被摄于」者,是连结。
Evametthātiādinā khandhasamuṭṭhānaadhikaraṇasamathe sampiṇḍetvā nigamanaṃ dasseti. Etthāti saṅgahavagge.
以「如是于此」等语,将蕴、生起、事、止诤合并而显示结论。「于此」者,在摄品中。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如是，《一切悦意》律注中。
Navasaṅgahitavaṇṇanāya yojanā samattā.
九摄的解释之连结已完成。
Niṭṭhitāti niṭṭhaṃ nipphattiṃ itā gatāti niṭṭhitā, atha vā niṭṭhe nipphattiyaṃ itā ṭhitāti niṭṭhitā. Casaddo avadhāraṇattho, niṭṭhitā evāti hi attho. Anuttānatthapadavaṇṇanāti anuttānānaṃ atthavantapadānaṃ, atthānañca padānañca vaṇṇanā.
「已完成」者,到达完成、到达成就,故为已完成;或者,住立于完成、住立于成就,故为已完成。『且』字是决定义,意思是确实已完成。「未展开义词之解释」者,未展开的有义之词,以及义与词的解释。
Iti parivāravaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，《附随》注释的连结释义完成。
Niṭṭhitā ca pācityādivaṇṇanāya yojanāti. · 巴吉帝亚等注释的连结释义也已终了。
Jādilañchitanāmenanekānaṃ vācito mayā;
以名为嘉帝兰吉德的我,已为诸多人诵说;
Parivāravinayassa, samatto yojanānayo.
附随律的连结方法已完成。
Nigamanakathāvaṇṇanā结语论的注释
Evaṃ vinayasaṃvaṇṇanaṃ katvā idāni taṃ nigamento āha ‘‘ettāvatā’’tiādi. Tattha ettāvatāti ettakena ‘‘yo kappakoṭīhipi appameyya’’ntiādivacanato (pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā) paṭṭhāya ‘‘navasaṅgahitavaggavaṇṇanā niṭṭhitā’’ti vacanapariyosānānaṃ akkharapadabyañjanānaṃ samudāyabhūtena vacanakkamena, samattāti sambandho.
如是赞叹律已,今说彼结语,「至此」等。其中「至此」者,以如此——从「即使以劫数亿也不可测量」等语(《巴拉基咖注疏》第一卷《论藏开始语》)开始,至「新摄颂品解释完毕」等语结束之字、词、文的集合,以语句次第,「完成」,此为连结。
Ubhatovibhaṅgakhandhakaparivāravibhattidesananti ubhatovibhaṅgena ca khandhakena ca parivārena ca vibhajitabbadesanaṃ vinayapiṭakanti sambandho. Nāthoti bhikkhubhikkhunīnaṃ hitapaṭipattiṃ yācanaṭṭhena ca kilesānaṃ upatāpanaṭṭhena ca veneyyānaṃ hitasukhaṃ āsīsanaṭṭhena ca cittissariyaṭṭhena ca nātho. Veneyyanti vinetabbaṭṭhena veneyyaṃ. Jinoti pañcamārānaṃ jitaṭṭhena jino. Ayaṃ panettha yojanā – nātho veneyyaṃ vinento jino ubhatovibhaṅgakhandhakaparivāravibhattidesanaṃ yaṃ vinayapiṭakaṃ āhāti.
「以两部分别、篇集、附随分别说示」者,以两部分别与篇集与附随所应分别之说示,即律藏,此为连结。「护者」者,以乞求比库、比库尼利益行道之义,以恼害烦恼之义,以祝愿所应调伏者利益安乐之义,以心忆念之义,为护者。「所应调伏者」者,以应调伏之义为所应调伏者。「胜者」者,以战胜五魔之义为胜者。此处之连结为——护者调伏所应调伏者之胜者,说以两部分别、篇集、附随分别说示之律藏。
Samadhikasattavīsatisahassamattenāti saha adhikena sattasahassappamāṇena ca vīsatisahassappamāṇena ca ganthenāti sambandho. Tassāti vinayapiṭakassa. Samantapāsādikāti samantato pasādaṃ vahikā, janikā vā. Tatrāyaṃ yojanā – tassa samadhikasattavīsatisahassamattena ganthena samantapāsādikā nāma saṃvaṇṇanā samattāti.
「以二万七千余量」者,与超过之七千量与二万量之论典,此为连结。「彼之」者,律藏之。「善见」者,从一切处带来净信,或生起。此处之连结为——彼以二万七千余量之论典,名为善见之注疏完成。
Tatridanti tatra idaṃ. ‘‘Tatrā’’ti padaṃ purimavacanāpekkhaṃ. Tatra ‘‘samantapāsādikā nāmā’’ti vacaneti hi attho. Samantapāsādikattasminti paccattatthe cetaṃ bhummavacanaṃ hoti ‘‘idampi sīlasmi’’ntiādīsu (dī. ni. 1.194 ādayo) viya, samantapāsādikattanti attho. Ayaṃ panettha yojanātatra ‘‘samantapāsādikā nāmā’’ti vacane samantapāsādikāya idaṃ samantapāsādikattaṃ hotīti ayaṃ samantapāsādikabhāvoti attho.
「于此」者,于彼此。「于彼」之词,依前语。于彼「名为善见」之语,此为义。「从善见性」者,此为处格语,表自性义,如「此亦于戒中」等处,善见性为义。此处之连结为——于彼「名为善见」之语中,此善见之善见性存在,此善见状态为义。
Ācariyaparaṃparatotiādīsu gāthāsu vuttaṃ navavidhaṃ visesanapadaṃ ‘‘na dissatī’’ti padena sambandhitabbaṃ. Sampassatanti sammā passantānaṃ viññūnanti sambandho. Yatoti yasmā, na dissatīti sambandho. Etthāti saṃvaṇṇanāyaṃ. Samantapāsādikātvevāti samantapāsādikā iti eva nāma. Vinayassāti vinayapiṭakassa. Vineyyadamanakusalenāti vineyyānaṃ damane chekena. Lokanāthenāti lokānaṃ nāthena. Lokamanukampamānenāti lokaṃ anukampamānena. Ayañhettha yojanā – ācariyaparaṃparato…pe… vibhaṅganayabhedadassanato sampassataṃ viññūnaṃ ettha kiñci apāsādikaṃ yato na dissati, tasmā vineyyadamanakusalena lokanāthena lokamanukampamānena bhagavatā vuttassa vinayassa ayaṃ samantapāsādikātveva saṃvaṇṇanā pavattāti.
「从师承传承」等偈颂中所说之九种限定词,应与「不见」之词连结。「见者」者,正见者之智者,此为连结。「因」者,因为,与「不见」连结。「于此」者,于注疏中。「正是善见」者,正是名为善见。「律之」者,律藏之。「以善巧调伏所应调伏者」者,以熟练于调伏所应调伏者。「以世间护者」者,以世间之护者。「以怜愍世间者」者,以怜愍世间者。此处之连结为——从师承传承……乃至……从分别方法差别显示,见者智者于此不见任何不净信之事,因此,以善巧调伏所应调伏者之世间护者、怜愍世间者之世尊所说律之此注疏,正是善见而转起。
Tissopi imā sīhaḷaṭṭhakathāyo sutvāti sambandho. Kassa santike sutanti āha ‘‘buddhamitto…pe… santike’’ti. ‘‘Buddhamitto’’ti nāmena vissutassa yasassino vinayaññussa dhīrassa therassa santike sutvāti yojanā. ‘‘Sutvā’’ti padaṃ ‘‘āraddhā’’ti pade pubbakālakiriyāvisesanaṃ.
「彼亦听闻此等锡兰注疏」,此为连结。于谁处听闻,说「佛友……乃至……处」。「佛友」者,以名为佛友之有名声、有荣誉、知律、坚固之长老处听闻,此为连结。「听闻」之词,于「着手」之词中为先时作用之限定。
Mahāmeghavanuyyāne bhūmibhāge patiṭṭhito satthu mahābodhivibhūsito yo mahāvihāro atthīti yojanā.
在大云林园的地面部分,有世尊大菩提树所庄严的大寺,此为连结。
Tassa mahāvihārassa dakkhiṇe disābhāge padhānagharaṃ padhānagharanāmakaṃ uttamaṃ sucicārittasīlena bhikkhusaṅghena sevitaṃ yaṃ pariveṇaṃ atthi, tattha kārayīti yojanā.
在那大寺的南方区域,有名为「精勤堂」的精勤堂,是由具足清净行戒的比库僧团所使用的殊胜僧房,应在那里建造,此为连结。
Konāmo kārayīti āha ‘‘uḷārakulasambhūto…pe… vissuto’’ti. Tattha uḷārakulasambhūto saṅghupaṭṭhāyako sadā anākulāya saddhāya ratanattaye pasanno ‘‘mahānigamasāmī’’ti vissuto upāsako kārayīti sambandho.
谁来建造?说「出身高贵家族……乃至……闻名」。其中,出身高贵家族、常供养僧团、以不动摇的信心归依三宝、被称为『大城主』而闻名的近事男来建造,此为关联。
Kaṃ kārayīti āha ‘‘cāru…pe… sampannasalilāsaya’’nti. Tattha cārupākārasaṃcitaṃ sobhena pākārena suṭṭhu citaṃ cinitaṃ manoramaṃ sītacchāyatarūpetaṃ sītacchāyena rukkhena upetaṃ sampannasalilāsayaṃ madhurajalādhāraṃ yaṃ pāsādaṃ kārayīti yojanā. Mahānigamasāmino tatra pāsāde vasatāmayāti sambandho.
建造什么?说「美妙……乃至……具足水池」。其中,以美妙围墙建成者,以美丽的围墙善加建造、构筑,悦意,具有清凉荫树者,具备清凉荫蔽之树,具足水池者,有甘美水源,建造那样的楼阁,此为连结。大城主住在那楼阁中,此为关联。
Kaṃ uddisitvā kīdisā kā āraddhāti āha ‘‘sucisīlasamācāraṃ…pe… vinayavaṇṇanā’’ti. Tattha sucisīlasamācāraṃ buddhasirivhayaṃ theraṃ uddisitvā iddhā atthavinicchayādīhi paripuṇṇā yā vinayavaṇṇanā āraddhāti yojanā.
为谁而发起?什么样的?什么被发起?说「清净戒行……乃至……律之阐释」。其中,为清净戒行的佛授称号长老而发起,具足义理抉择等的圆满,那律之阐释被发起,此为连结。
Kiṃnāmassa rañño katame saṃvacchare āraddhā, kismiṃ kāle pariniṭṭhitāti āha ‘‘pālayantassa…pe… pariniṭṭhitā’’ti. Tattha sakalaṃ laṅkādīpaṃ nirabbudaṃ katvāti sambandho. Pālayantassa sirinivāsassa siripālayasassino rañño jayasaṃvacchareti sambandho. Samavīsatime kheme jayasaṃvacchare ayaṃ vinayasaṃvaṇṇanā āraddhā, ekavīsamhi rañño ekavīsatime saṃvacchare sampatte sati pariniṭṭhitāti yojanā.
在什么名字的国王、哪一年发起?在什么时候完成?说「统治……乃至……完成」。其中,使整个兰卡岛无障碍,此为关联。统治的吉祥住处、吉祥守护胜利者国王的胜利年,此为关联。在第二十个安稳的胜利年,此律阐释被发起,在第二十一个,在国王第二十一年到来时完成,此为连结。
Yathā attano saṃvaṇṇanā nirupaddavā sīghaṃ niṭṭhaṃ upagatā, evaṃ lokassa dhammūpasaṃhitā sīghaṃ gacchantūti āsīsaṃ dassento āha ‘‘upaddavākule’’tiādi. Tattha upaddavākule upaddavehi ākule loke sattaloke nirupaddavato upaddavavirahato yathā ayaṃ vinayasaṃvaṇṇanā ekasaṃvacchareneva niṭṭhaṃ upāgatā, evaṃ sabbassa lokassa āraddhā sabbepi dhammūpasaṃhitā atthā nirupaddavā sīghaṃ niṭṭhaṃ gacchantūti yojanā.
为显示祝愿,说「在充满障难」等。其中,在充满障难者,在充满障难的世间,在有情世间,无障难者,离障难,如同此律注疏仅以一年即得完成,如是对一切世间所开始的一切与法相应之义,愿无障难、迅速完成,此为连结。
Attanā samācitassa puññassa icchitatthe pariṇāmanaṃ dassento āha ‘‘ciraṭṭhitatthaṃ dhammassā’’tiādi. Tattha dhammassa ciraṭṭhitatthaṃ imaṃ vinayasaṃvaṇṇanaṃ karontena saddhammabahumānena mayā yañca puññaṃ samācitaṃ, sabbassa tassa puññassa ānubhāvena sabbepi pāṇino dhammarājassa bhagavato saddhammarasasevino bhavantu.
为显示将自己所积集之福回向于所希求之义,说「为法久住之义」等。其中,为法久住之义,由我以尊重正法而作此律注疏所积集之福,以及一切彼福之威力,愿一切有情成为享用法王世尊正法味者。
Saddhammo ciraṃ tiṭṭhatu, devo kāle vassaṃ vassanto ciraṃ pajaṃ sattasamūhaṃ tappetu. Rājā dhammena medaniṃ rakkhatūti yojanā. Itisaddo parisamāpanattho. Iti pariniṭṭhaṃ suṭṭhu āpanaṃ daṭṭhabbantīti attho.
愿正法久住,愿天人适时降雨而长久滋润众生、有情群。愿王以法护国,此为连结。「如是」一词为总结之义。如是已完全完成,应见为善达成,此为义。
Saddhā ca buddhi ca vīriyañca saddhābuddhivīriyāni, visuddhāni ca tāni saddhābuddhivīriyāni ceti visuddhasaddhābuddhivīriyāni, paramāni ca tāni visuddhasaddhābuddhivīriyāni ceti paramavisuddhasaddhābuddhivīriyāni, tehi parimaṇḍito paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍito, tena, therenāti sambandho. Sīlañca ācāro ca ajjavañca maddavañca sīlācārajjavamaddavāni, tāni ādīni yesaṃ teti sīlācārajjavamaddavādayo, ādisaddena khantisoraccādayo saṅgaṇhāti, teyeva guṇāti sīlācārajjavamaddavādiguṇā, tesaṃ samudayoti sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayo, tena samudito suṭṭhu pākaṭoti sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamudito, tena therenāti sambandho.
信与慧与精进为信慧精进,清净者与彼等信慧精进为清净信慧精进,最上者与彼等清净信慧精进为最上清净信慧精进,由彼等庄严为最上清净信慧精进所庄严,由彼,与长老相连结。戒与行与正直与柔和为戒行正直柔和,彼等为初者之诸者为戒行正直柔和等,以「等」字摄取忍耐谦逊等,彼等即德为戒行正直柔和等德,彼等之聚集为戒行正直柔和等德聚集,由彼聚集为善显现为戒行正直柔和等德聚集所聚集,由彼长老,此为连结。
Sakasamayo ca samayantaro ca sakasamayasamayantarā, teyeva pana gahanasadisattā gahananti sakasamayasamayantaragahanaṃ, tassa ajjhogāhaṇaṃ sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇaṃ, tasmiṃ samattho sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamattho. Tena therenāti sambandho. Visesena añjati pākaṭaṃ karotīti viyatto, puggalo, viyattassa idaṃ veyyattiyaṃ, sati. Paññā ca veyyattiyañca paññāveyyattiyaṃ, tena samannāgatenāti sambandho. Samannāgatena therenāti yojanā.
自宗与他宗为自宗他宗,彼等即因难解相似故为深奥为自宗他宗深奥,其深入为自宗他宗深奥深入,于彼有能力为自宗他宗深奥深入有能力。由彼长老,此为连结。特别地照亮、显现为善巧,补特伽罗,善巧者之此为善巧性,存在。慧与善巧性为慧善巧性,由彼具足者,此为连结。具足者长老,此为连结。
Tīṇi piṭakānīti tipiṭakaṃ, tameva pariyāpuṇitabbattā pariyattīti tipiṭakapariyatti, tassa pabhedo ettha satthusāsaneti tipiṭakapariyattipabhedaṃ, tasmiṃ. Saha aṭṭhakathāyāti sāṭṭhakathaṃ, satthu sāsanaṃ, tasmiṃ satthusāsaneti sambandho. Satthuno pariyattipaṭipattipaṭivedhavasena tividhaṃ sāsanaṃ satthusāsanaṃ, byāsopi yujjateva, tasmiṃ satthusāsane ‘‘appaṭihata’’iti padena sambandhitabbaṃ. Appaṭihataṃ ñāṇaṃ appaṭihatañāṇaṃ, idaṃ tasmiṃ vinayasaṃvaṇṇanākāle therassa paṭivedhañāṇābhāvato sutamayacintāmayañāṇaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Appaṭihatañāṇassa pabhāvo etassāti appaṭihatañāṇapabhāvo, tena therenāti sambandho. Mahantaṃ veyyākaraṇametassāti mahāveyyākaraṇo, iminā sikkhāniruttiādīhi chaḷaṅge mahantaveyyākaraṇe therassa appaṭihatañāṇapabhāvataṃ dasseti, tena mahāveyyākaraṇena therenāti sambandho.
三藏为三藏,彼即因应遍学故为教为三藏教,其分别在此为大师教为三藏教分别,于彼。与注疏俱为有注疏,大师之教,于彼大师教,此为连结。大师以教、行、证三种教为大师教,详说亦适宜,于彼大师教应以「无碍」一词连结。无碍之智为无碍智,此于彼律注疏时长老因无证智故应见为指闻所成慧思所成慧而说。无碍智之光辉为此者为无碍智光辉,由彼长老,此为连结。大之解说为此者为大解说者,以此显示长老于学、词、义等六支大解说中有无碍智光辉性,由彼大解说者长老,此为连结。
Karaṇaṃ vuccati ṭhānaṃ kariyati uccāriyati ettha, etenāti vā vacanatthena, karaṇassa sampatti karaṇasampatti, tāya janitaṃ karaṇasampattijanitaṃ. Sukhena theramukhato viniggataṃ sukhaviniggataṃ, karaṇasampattijanitena hetubhūtena sukhaviniggataṃ karaṇasampattijanitasukhaviniggataṃ. Madhuravacanañca udāravacanañca madhurodāravacanaṃ, pubbapade uttarapadalopo, iminā keṭubhapakaraṇe (subodhālaṃkāre 127-142 gāthāsu) vuttesu dasasu saddaguṇesu madhuratāguṇena ca udāratāguṇena ca samannāgatabhāvaṃ dasseti. Karaṇasampattijanitasukhaviniggatañca taṃ madhurodāravacanañceti karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanaṃ. Atha vā karaṇasampattijanitañca taṃ sukhaviniggatamadhurodāravacanañceti karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanaṃ. Elaṃ vuccati duruttadoso, natthi elametassāti nelā, soyeva vaṇṇo nelavaṇṇo, tena yuttaṃ nelavaṇṇayuttaṃ, karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanaṃ nelavaṇṇayuttametassāti karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacananelavaṇṇayutto, thero. Visesanaparapadasamāso, nelavaṇṇayuttakaraṇasampatti janitasukhaviniggatamadhurodāravacanoti hi attho, tena therenāti sambandho. Yuttañca parisāya sotena anurūpattā, muttañca parisāya visāradattāti yuttamuttaṃ, vacanaṃ, taṃ vadati sīlenāti yuttamuttavādī, tena therenāti sambandho.
『甘拉那』者,谓处所,于此处被作、被说,或以『由此』之语义故,甘拉那之成就为甘拉那桑巴帝,由彼所生为甘拉那桑巴帝嘉尼德。由长老口中轻易流出为苏卡维尼嘎德,由甘拉那桑巴帝嘉尼德为因而轻易流出为甘拉那桑巴帝嘉尼德苏卡维尼嘎德。甜美之语与高雅之语为玛杜罗达拉瓦嘉那,前词中后词省略,以此显示在盖杜巴巴咖拉那(《苏波达阿朗咖拉》第127-142偈)中所说十种语德中具足甜美德与高雅德之状态。甘拉那桑巴帝嘉尼德苏卡维尼嘎德与彼玛杜罗达拉瓦嘉那为甘拉那桑巴帝嘉尼德苏卡维尼嘎德玛杜罗达拉瓦嘉那。或者,甘拉那桑巴帝嘉尼德与彼苏卡维尼嘎德玛杜罗达拉瓦嘉那为甘拉那桑巴帝嘉尼德苏卡维尼嘎德玛杜罗达拉瓦嘉那。『埃拉』者,谓难说之过失,无埃拉于彼为内拉,彼即音声为内拉瓦纳,与彼相应为内拉瓦纳尤德,甘拉那桑巴帝嘉尼德苏卡维尼嘎德玛杜罗达拉瓦嘉那内拉瓦纳尤德于彼为甘拉那桑巴帝嘉尼德苏卡维尼嘎德玛杜罗达拉瓦嘉那内拉瓦纳尤多,长老也。限定后词复合词,义为『具足内拉音声之甘拉那桑巴帝所生轻易流出甜美高雅之语』,与彼长老相关。相应于会众以耳之适合性,解脱于会众以无畏性为尤德穆德,语也,说彼以戒为尤德穆德瓦迪,与彼长老相关。
Kammasassataucchedaissaranimmānādivasena nānā vādā etesanti vādino, nānāvādā janā, vādīnaṃ, vādīsu vā varo kammakiriyavādattāti vādivaro, tena therenāti sambandho. Pāḷiyā atthaṃ vaṇṇetuṃ samatthattā mahanto kavi mahākavi, tena therenāti sambandho.
以业常见断见自在化作等方式种种论于彼等为瓦迪诺,种种论者众人也,论者之中,或于论者中之胜者以业作用论故为瓦迪瓦罗,与彼长老相关。能以巴利文庄严义理故为大诗人玛哈咖维,与彼长老相关。
Atthadhammaniruttipaṭibhānavasena pabhinnāya paṭisambhidāya parivāritoti pabhinnapaṭisambhidāparivāro, tasmiṃ uttarimanussadhammeti sambandho. Cha abhiññā ca paṭisambhidā ca chaḷabhiññāpaṭisambhidā, tā ādayo yesaṃ teti chaḷabhiññāpaṭisambhidādayo, ādisaddena tevijjādayo saṅgaṇhāti. Chaḷabhiññāpaṭisambhidādayo pabhedā etassāti chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedo, soyeva guṇo chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇo, tena paṭimaṇḍito chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇapaṭimaṇḍito, tasmiṃ uttarimanussadhammeti sambandho. Uttarimanussānaṃ jhānalābhiādīnaṃ dhammo uttarimanussadhammo, atha vā manussānaṃ kusalakammapathasaṅkhātadhammato uttarīti uttarimanussadhammo, jhānādidhammo, tasmiṃ, ‘‘suppatiṭṭhita’’ iti padena sambandhitabbaṃ. Suppatiṭṭhitā buddhi etesanti suppatiṭṭhitabuddhino, tesaṃ therānanti sambandho. Therānaṃ vaṃse pakārena dippanti, padīpo viyāti vā theravaṃsappadīpā, tesaṃ. Thiro sīlasamādhipaññāsaṅkhāto guṇo etesamatthīti therā, tesaṃ, vaṃsālaṅkārabhūtenāti sambandho. Mahāvihāre vasanasīlā vasanadhammā, vasane sādhukārīti vā mahāvihāravāsino, tesaṃ, therānanti sambandho . Vaṃse alaṅkāro, vaṃsassa vāti vaṃsālaṅkāro, so hutvā bhūto, vaṃsālaṅkārabhāvaṃ vā pattoti vaṃsālaṅkārabhūto, tena therenāti sambandho.
以义法词辩才方式分别之无碍解所围绕为巴宾那巴提桑比达巴利瓦罗,于彼上人法中相关。六神通与无碍解为恰拉比嘉巴提桑比达,彼等为首者为恰拉比嘉巴提桑比达阿德约,以『阿迪』一词摄取三明等。恰拉比嘉巴提桑比达阿德约为分别于彼为恰拉比嘉巴提桑比达阿迪巴巴贝多,彼即德为恰拉比嘉巴提桑比达阿迪巴巴贝德古诺,以彼庄严为恰拉比嘉巴提桑比达阿迪巴巴贝德古诺巴提曼迪多,于彼上人法中相关。上人之禅那获得等之法为伍德利玛奴萨达摩,或者,从人之善业道所称法更上为伍德利玛奴萨达摩,禅那等法也,于彼,应以『苏巴提提德』一词相连。善安立之慧于彼等为苏巴提提德布迪诺,彼等长老之相关。长老之种姓以方式显现,如灯故为特拉瓦萨巴迪巴,彼等之。深厚之戒定慧所称德于彼等有故为特拉,彼等之,以种姓庄严之状态相关。于大寺住之习性为住法,或于住中善作故为玛哈维哈拉瓦西诺,彼等之,长老之相关。种姓之庄严,或种姓之为瓦萨阿朗咖罗,彼成为、存在,或达到种姓庄严之状态为瓦萨阿朗咖拉布多,与彼长老相关。
Vipulā ca sā visuddhā ceti vipulavisuddhā, visesanobhayapado, vipulavisuddhā buddhi etassāti vipulavisuddhabuddhi, tena therenāti sambandho. Nāmameva nāmadheyyaṃ, gahitaṃ nāmadheyyametassāti gahitanāmadheyyo, tena therena katā samantapāsādikā nāma ayaṃ vinayasaṃvaṇṇanā tiṭṭhatūti sambandho.
广大与彼清净为维布拉维苏达,限定两词,广大清净之慧于彼为维布拉维苏达布迪,与彼长老相关。名即名号,取名号于彼为嘎希德那玛德耶约,由彼长老所作名为《萨曼德巴萨迪咖》之此律注释住立相关。
Suddhacittassa tādino lokajeṭṭhassa mahesino ‘‘buddho’’ti nāmampi yāva lokamhi pavattati, tāva lokanittharaṇesīnaṃ kulaputtānaṃ sīlavisuddhāya nayaṃ dassentī lokasmiṃ tiṭṭhatūti yojanā.
清净心之如是者、世间最胜者、大仙人之『佛陀』之名,只要在世间流传,为欲度世间之善男子显示戒清净之道,于世间住立,如是连结。
Iti nigamanassa atthayojanā samattā. · 如是，结语的义理连结完成。
Nigamanakathā结语论
Ettāvatā ca –
到此为止——
Ratanapuṇṇanāmassa, purassa rājadhāniyā;
名为宝满之城,王都之中;
Dakkhiṇe munirūpassa, īsaṃpācīnanissite.
在牟尼形像之南,稍偏东方之处。
Yo vihāro sapāsādo, kārito rājadeviyā;
有寺院及楼阁,由王妃所建造;
Yā vasatā mayā tatra, katā pācityādiyojanā.
我住于彼处时,作巴吉帝亚等之连结。
Māpitaratnapuṇṇassa, sattaraseva rājino;
令建造宝满者,十七位国王;
Jayavasseṭṭhārasamhi, sampatteyaṃ suniṭṭhitā.
至胜种王之时,此事方得圆满成就。
‘‘Ratanapuṇṇā’’tivhayassa rājadhānīnagarassa dakkhiṇasmiṃ disābhāge pañcayojanappamāṇe ṭhāne dvīhi mahātaḷākehi susobhitassa midhilanāmanagarassa puratthimasmiṃ disābhāge diyaḍḍhagāvutappamāṇe ṭhāne anekatālapantīhi susobhito catunnaṃ kulānaṃ ramaṇīyabhūto ‘‘kaphrū’’ iti voharito yo so mahāgāmo patiṭṭhito, tattha paṭisandhiyā jātena sīlādiguṇehi pasaṃsitena ‘‘jāgaro’’ti garūhi gahitanāmadheyyena tikkhattuṃ rājūhi rājamuddinā lañchitena me katāyaṃ pācityādivaṇṇanāya yojanā sampatte jinacakke terasādhikacatuvassasatādhikaṃ dvisahassaṃ, sakkarāje pana ekatiṃsādhikadvivassasatādhikaṃ sahassaṃ gimhāne jeṭṭhamāse juṇhapakkhassa pañcame sukkavāre niṭṭhaṃ pattā anāyāsenāti.
「拉德纳布纳」者,此王都城之南方,距五由旬之处,有二大池庄严,名为米提拉城,其东方距二由旬半之处,有众多多罗树列庄严,为四族所喜乐之地,称为「咖普鲁」之大村建立于此。于彼处,以结生而生,以戒等德为人称赞,被尊者取名为「嘉咖罗」,三次被诸王以王印封赏。我于此巴吉帝亚等注释之编撰,当佛轮转至二千四百十三年,萨咖拉王历一千二百三十一年,热季揭德月白分第五日星期五,无困难地完成。
Yojanāya imissāhaṃ, racanassānubhāvato;
以此编撰之我,依造作之威力,
Bhaveyyānekajātīsu, piṭakattayadhārako.
愿于多生中,能持三藏。
Kusalo cubhayatthesu, parisāsu visārado;
善巧于二义,于众中无畏,
Samijjhantu susaṅkappā, mayhañca sabbapāṇinaṃ.
愿我与一切有情,善愿皆成就。
Vappādimanatikkamma, sammā devo pavassatu;
超越播种等时节,愿天正降雨。
Attajamiva rakkhantu, rājāno cāpi medininti.
「应如守护自生之子般守护,诸王亦应守护大地」。
Iti bhadantajāgarattherena katā · 如是，由具寿嘉咖拉长老所作
Pācityādivaṇṇanāya yojanā samattā. · 巴吉帝亚等之注释的连结已完成。